Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.47.0-wmf.8 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma 0 4047 4486461 4436025 2026-06-25T16:58:03Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4486461 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Mumbaja | official_name = ''Mumbai'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 300 | image_style = | perrow = 1/3/3/1 | caption_align = center | image1 = ওরলির গগনরৈখিক দৃশ্য.jpg | image2 = Mumbai 03-2016 30 Gateway of India.jpg | image3 = | image4 = | image5 = Hotel The Taj Mahal Palace (cropped).jpg | image6 = Mumbai_03-2016_72_Flora_Fountain.jpg | image7 = Great Indian Pennunsula Railways Exhibition @CST,Mumbai - panoramio (89).jpg | image8 = Bandra Worli Sea-Link (cropped).jpg }} | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | pushpin_map = Indija#Mahārāštra | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 18 | latm = 58 | lats = 30 | latNS = N | longd = 72 | longm = 49 | longs = 33 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{karogs|Indija}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Mahārāštra]] | area_total_km2 = 603 | elevation_m = 14 | population_total = 15414288 | population_as_of = {{dat|2011|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | website = {{URL|http://www.mcgm.gov.in/}} | footnotes = }} '''Mumbaja''' (līdz 1995. gadam — '''Bombeja''') ir pilsēta [[Indija|Indijā]], [[Indostānas pussala]]s rietumkrastā pie [[Arābijas jūra]]s. Atrodas uz Salsetas salas pie dabīgas ostas. [[Mahārāštra]]s štata galvaspilsēta. Visapdzīvotākā pilsēta Indijā. Lielākā Rietumindijas osta. Mumbaja ir Indijas finanšu un ekonomikas galvaspilsēta, jo šeit atrodas Indijas centrālā banka, lielākās biržas un daudzu nozīmīgu šīs valsts uzņēmumu galvenās mītnes. Mumbajā atrodas [[Bolivuda]] — indiešu kino industrijas centrs, kura ir pasaules līderis pēc gadā uzņemto filmu skaita.{{nepieciešama atsauce}} Mumbaja ir arī viena no retajām pilsētām, kuru municipālajās robežās atrodas Nacionālais parks. Kā jau metropole, Mumbaja sadzīvē izceļas ar lielāku "tikumu brīvību" kā citur Indijā un dažādu tautību un reliģiju sajaukumu, kuru parasti sazinās vietējā [[Marathu]] dialektā. == Vēsture == Kaut arī uz septiņām salām kur mūsdienās atrodas Mumbaja, cilvēki dzīvojuši jau no [[Akmens laikmets|Akmens laikmeta]] ([[Ptolemajs]] tās sauca par ''Heptanesia''), Mumbajas kā pilsētas vēsture sākās tikai 1668. gadā, kad [[Britu Austrumindijas kompānija]] sāka nomāt salas no [[Lielbritānija]]s karaļa [[Čārlzs II Stjuarts|Čārlza II]]. Austrumindijas kompānija ātri saprata vietas lielisko novietojumu un 1867. gadā no [[Sūrata]]s uz Bombeju pārcēla kompānijas galveno biroju. [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] (1861—1865) laikā Bombeja kļuva par [[kokvilna]]s tirdzniecības centru, bet pēc [[Suecas kanāls|Suecas kanāla]] atklāšanas — par ievērojamu ostu tirdzniecībai ar [[Eiropa|Eiropu]]. Bombejā 1885. gadā radās [[Indijas Nacionālais kongress]]. Pilsēta strauji attīstījās un 1906. gadā tajā bija miljons iedzīvotāju, un tā bija otrā lielākā (aiz [[Kolkata]]s) pilsēta Indijā. Bombeja kļuva par Indijas neatkarības kustības centru. 1942. gada 9. augustā [[Mohandāss Karamčands Gandijs|Mahātma Gandijs]] ar saukli ''[[Quit India]]'' pieprasīja pilnīgu Indijas neatkarību. 1948. gada 28. februārī pēdējie britu kareivji ceremoniāli izgāja caur Indijas vārtiem Bombejā un pameta Indiju. 1960. gadā Bombeja kļuva par Mahārāštras štata galvaspilsētu. 1992. gada decembrī un 1993. gada janvārī pilsētā izcēlās reliģiskas sadursmes starp [[hinduisms|hinduistiem]] un [[islāms|musulmaņiem]] pēc tam, kad hinduistu reliģiskie radikāļi nopostīja [[Babri mošeja|Babri mošeju]]. Bojā gāja 1788 cilvēku, lielākoties musulmaņi. Iespējams kā atbilde grautiņiem, 1993. gada 12. martā Bombejā notika sprādzienu sērija. Gandrīz vienlaicīgi notika 13 sprādzieni pie viesnīcām, biržas, veikaliem. Bojā gāja 257 cilvēki un 1400 tika ievainoti. 1995. gadā štata nacionālistu valdība Bombeju pārsauca par Mumbaju, atsakoties no koloniālā mantojuma. == Cilvēki == Mumbajā dzimuši: * [[Homi Bhabha (zinātnieks)|Homi Bhabha]] (''Homi J. Bhabha''; 1909—1966) — atomfiziķis; * [[Homi Bhabha (filozofs)|Homi Bhabha]] (''Homi Bhabha''; 1949) — filozofs; * [[Rādžīvs Gandijs]] (''Rajiv Gandhi''; 1944—1991) — politiķis; * [[Zakirs Husains]] (''Zakir Hussain''; 1951) — mūziķis; * [[Anišs Kapūrs]] (''Anish Kapoor''; 1954) — tēlnieks; * [[Radjards Kiplings]] (''Rudyard Kipling''; 1865—1936) — rakstnieks; * [[Zubins Mehta]] (''Zubin Mehta''; 1936) — diriģents; * [[Salmans Rušdi]] (''Salman Rushdie''; 1947) — rakstnieks; * [[Sačins Tendulkars]] (''Sachin Tendulkar''; 1973) — kriketa spēlētājs; * [[Terenss Vaits]] (''Terence White''; 1906) — rakstnieks == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indijas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Indijas pilsētas]] [[Kategorija:Mahārāštras pilsētas]] bubzjxrxdm3s9q9dnwm4qamr77i6ucy 0 4744 4486425 4172388 2026-06-25T14:13:09Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4486425 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste |name = Eifeļa tornis |native_name = ''Tour Eiffel'' |image = Tour Eiffel Wikimedia Commons.jpg |caption = Skats uz Eifeļa torni no [[Marsa laukums|Marsa laukuma]] |highest_start = 1889. |highest_end = 1930. gadam |location = {{vieta|Francija|Parīze}} |start_date = {{dat|1887|1|28|N|bez}} |completion_date = {{dat|1889|3|15|N|bez}} |opening = {{dat|1889|3|31|N|bez}} |building_type = |aerial_spire = 324 m |roof = 300,65 m |top_floor = 273 m |floor_count = 3 |elevator_count = 9 |cost = |floor_area = |architect = <!-- [[Stephen Sauvestre]] |structural_engineer= [[Maurice Koechlin]],<br />[[Émile Nouguier]] --> |main_contractor = ''Compagnie des Etablissements Eiffel'' |developer = |owner = |management = | map_type = Parīze | latd = 48 | latm = 51 | lats = 29.6 | latNS = N | longd = 2 | longm = 17 | longs = 40.2 | longEW = E |references= }} [[Attēls:Tour Eiffel - 20150801 15h30 (10621).jpg|thumbnail]] [[Attēls:Eiffel Tower Drone 4k-Qx c1X3zfEc-313-251.webm|thumb|Eifeļa tornis]] '''Eifeļa tornis''' ({{val|fr|la Tour Eiffel}}) ir [[Tērauds|tērauda]] tornis [[Parīze|Parīzē]], [[Francija|Francijā]], kas mūsdienās ir kļuvis par galveno Parīzes simbolu. No tā atklāšanas brīža {{dat|1889|3|31||bez}} līdz pat 1930. gadam tā bija [[pasaules augstākā celtne]]. To projektēja un uzcēla franču inženiera [[Gistavs Eifelis|Gistava Eifeļa]] uzņēmums, kura vārdā tornis ir nosaukts. == Skaitliski fakti == Tornis ir 300 metrus augsts, kas ir aptuveni 75 stāvi. Ieskaitot uz jumta esošo antenu, celtne ir 330 metrus augsta. Līdz ar torņa atklāšanu tas kļuva par [[Augstākā celtne pasaulē|augstāko celtni pasaulē]], pārspējot [[Vašingtona piemineklis|Vašingtona pieminekli]]. Šo titulu tas saglabāja līdz 1930. gadam, kad [[Ņujorka|Ņujorkā]] tika pabeigta 319m augstā ''[[Chrysler Building]]'', bet tā kā ieskaitot antenu, tornis bija garāks, tad kā augstākās pasaules ēkas parasti norādīja abas. Šobrīd tornis (330 metri, ieskaitot antenu) ir otrā augstākā celtne [[Francija|Francijā]] pēc 1939. gadā celtā un 350 m augstā ''Allouis'' garo viļņu raidītāja. Eifeļa tornis ir augstākā celtne [[Parīze|Parīzē]]. Otrā augstākā celtne Parīzē ir 210 m augstais [[Monparnasas tornis]]. Eifeļa torņa metāla struktūra sver 7300 tonnas, un kopējais torņa svars ir 10 100 tonnas. Atkarībā no gaisa temperatūras torņa smaile var novirzīties par 8 centimetriem, izplešoties siltā laikā. Torņa apsaimniekošana prasa 50 tonnas krāsas ik 7 gadus, tas tiek darīts, lai torni pasargātu no rūsas. Laika gaitā torņa krāsa ir nedaudz mainījusies, šobrīd tas ir [[brūnā krāsa|brūni]]-[[pelēks]]. Pirmajā stāvā ir aptauja, kurā tiek jautāts, kādā krāsā nākotnē krāsot torni. == Tornis == Tornis uzbūvēts starp 1887. un 1889. gadu kā ieejas arka [[Lielā Vispasaules izstāde Parīzē (1889)|Vispasaules izstādei]], kas Parīzē tika rīkota par godu [[Franču revolūcija]]s gadadienai. Atklāts 1889. gada 31. martā, bet atvērts apmeklētājiem tā paša gada 6. maijā. Trīssimt strādnieku savienoja 18 038 [[Tērauds|tērauda]] detaļas, izmantojot 3,5 miljonus savienojumu. Torņa celtniecība bija liels nelaimes gadījumu risks, jo tornis ir atklāta konstrukcija, bez stāviem (izņemot 2 platformas) un sienām. Bet tā kā Eifelis labi rūpējās par darbinieku drošību, bojā gāja tikai viens cilvēks. Iesākumā tornis nebija Francijas tautas iecienīts, daudzi to sauca par "jēlumu acī". Rakstnieks [[Gijs de Mopasāns]] regulāri pusdienoja torņa restorānā, jo tā bija vienīgā vieta, kur pats tornis nebija redzams. Šobrīd tas tiek uzskatīts par izteiksmīgu strukturālās mākslas darbu. Viena no [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudas]] klišejām ir fakts, ka no katra loga Parīzē var redzēt Eifeļa torni. Patiesībā, kopš māju augstums tiek ierobežots, Eifeļa tornis ir redzams tikai no augstākajām ēkām. Eifeļa torni bija paredzēts lietot tikai 20 gadus. Pēc tam īpašuma tiesības pārietu Parīzes pašvaldībai, kura plānoja to nojaukt (konkursa noteikumos bija ierakstīts, ka tornim jābūt viegli demontējamam), bet tas izrādījās vērtīgs no komunikāciju viedokļa un to nolēma pēc termiņa beigām nenojaukt. Tornis tika izmantots, lai notvertu [[Mata Hari|Matu Hari]]. Kopš 20. gadsimta sākuma tornis tiek izmantots radio un televīzijas pārraidēm. Tornī ir divi restorāni: 95 metru augstumā virs jūras līmeņa, pirmajā stāvā — ''Altitude 95'' (Augstums 95) un otrajā stāvā — ''Jules Verne'' ([[Žils Verns]]), dārgs restorāns ar privātu liftu. == Notikumi == * 1930. gadā zaudēja augstākās būves titulu, jo ir pabeigta [[Chrysler ēka|''Chrysler'' ēka]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]. * No 1925. līdz 1934. gadam izgaismotas ''[[Citroën]]'' zīmes apņēma torni 3 no 4 pusēm, tornis kļuva par lielāko reklāmas objektu. * 1956. gadā 3. janvārī uguns sabojāja torņa virsotni. * 1959. gadā uz torņa tika uzstādīta antena. * 2000. gadā tika uzstādītas mirgojošas gaismas un 4 ļoti spēcīgi prožektori, kopš tā laika naktīs ir vērojams gaismu šovs. Torņa divsimtmiljonais viesis to apmeklēja {{dat|2002|11|28||bez}}. == Panorāma == {{wide image|Paris arc.jpg|1200px|[[Parīze]]s ainava ar Eifeli|75%|none|dir=rtl}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.tour-eiffel.fr/ Eifeļa torņa oficiālā tīmekļa vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101205121142/http://www.tour-eiffel.fr/teiffel/uk/ |date={{dat|2010|12|05||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20150511205917/http://zsmith.net/ Eifela torņa video] * [http://tk.kelly.free.fr/tour%20eiffel/menu.html Eifeļa torņa foto un video] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Parīze]] 9adq4lg5adho6l7utlnfigkva5jh3n8 0 6586 4486432 4455592 2026-06-25T15:41:57Z ~2026-36801-73 147278 skaitā pieliku 2026. gada datus. 4486432 wikitext text/x-wiki {{redirect|Līvi}} {{Citas nozīmes|somugru tautu|Lībietis|Lībietis}} {{Tautas infokaste | attēls = [[Attēls:Flag of the Livonians.svg|250px]] [[Lībiešu karogs]] | tauta = Lībieši | skaits = {{LAT}} (169)<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE010/table/tableViewLayout1/]</ref><br />{{EST}} (22)<br />{{RUS}} (7) | vieta = [[Latvija]] ([[Lībiešu krasts]]) | valoda = [[latviešu valoda|latviešu]], [[lībiešu valoda|lībiešu]] | reliģija = [[luterticība]] | grupas = | radi = citi [[Baltijas somi]] }} '''Lībieši''' jeb '''līvi'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Lībietis vai līvs |author= Saulvedis Cimermanis |date= 2005. gada 5. maijs |publisher= Livones.net |url= http://www.livones.net/lingua/en/kratuve/petijumi-kratuve/?libietis-vai-livs |accessdate= 2016. gada 4. decembris |archive-date= 2019. gada 15. Oktobris |archive-url= https://web.archive.org/web/20191015120531/http://www.livones.net/lingua/en/kratuve/petijumi-kratuve/?libietis-vai-livs }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Līvs vai lībietis? |author=Līksma Bebre |date= 2012. gada 15. marts |publisher= [[Latvijas Avīze]] |url= http://www.la.lv/livs-vai-libietis/ |accessdate= 2016. gada 4. decembris |quote=}}</ref> ({{val|liv|līvlizt}}, {{val|la|livones}}, {{val|de|Liven}}, [[senkrievu valoda|senkrievu]]: ''либь'') ir [[Baltijas somi|Baltijas somu]] tauta [[Latvija]]s teritorijā, kas runā [[Somugri|somugru]] grupas [[Lībiešu valoda|lībiešu valodā]]. Dažādu vēsturiski politisku un ekonomisku apstākļu dēļ iekšzemē dzīvojošie [[latgaļi]] un [[kurši]] pamazām jau no 13. gadsimta [[pārtautošana|asimilēja]] gar jūras malu un [[Daugava]]s un [[Gauja]]s lejtecē mītošos līvus, kas pakāpeniski konsolidējās par vienu no [[Latvieši|latviešu tautas]] sastāvdaļām. Līvu valoda stipri ietekmējusi modernās [[latvieši|latviešu]] valodas izveidi, tās ietekmē radies latviešu valodai raksturīgais uzsvars uz vārda pirmo zilbi. Mūsdienās Latvijā dzīvo 163 līvi,<ref name="PMLP">[http://www.pmlp.gov.lv/images/documents/ttbvpd.pdf Latvijas iedzīvotāji pēc tautības un pilsonības. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200924134845/https://www.pmlp.gov.lv/images/documents/ttbvpd.pdf |date={{dat|2020|09|24||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> bet to lībiešu, kas savā valodā runā kopš bērnības, nav vairāk par desmit.<ref>[http://virmus.ri.lv/index.php?akt=ra&menu=rak/lib&img=r-lib Lībieši — Virtuālais muzejs]{{Novecojusi saite}} {{lv ikona}}</ref> == Vēsture == {{pamatraksts|Līvu zemes}} [[Attēls:Lívek a 12. században számokkal.png|thumb|250px|Līvu zemes (1185—1230). 1. [[Metsepole]], 2. Gaujas Līvzeme, 3. Daugavas Līvzeme, 4. [[Kursa (valsts)|Kursas]] līvu zemes ([[Vanema]] un [[Ventava]])]] [[Attēls:Liivi keel LV.GIF|thumb|250px|[[Kurzeme]]s un [[Vidzeme]]s līvu apdzīvotās zemes 15.—17. gadsimtā (pelēkā krāsā) un 20. gadsimta sākumā (melnā krāsā)]] [[Attēls:Līvu īpatsvars Kurzemē 14. un 16. gadsimtā pēc Arbuzova un Bauera datiem.jpg|thumb|250px|Līvu īpatsvars Kurzemē 14. un 16. gadsimtā (pēc Arbuzova un Bauera datiem)]] Spriežot pēc lingvistiskā mantojuma līvu valodā, līviem bija cieši kultūras sakari ar tām [[Baltijas somi|Baltijas somu]] ciltīm, kas dzīvoja [[Sāmsala|Sāmsalā]], Rietumigaunijā ([[Ridala]]) un [[Somija]]s dienvidrietumu daļā. Kurzemes lībiešu teikas apgalvo, ka viņu priekšteči nākuši no Igaunijas salām.<ref name="SNP2">“''Slīteres nacionālais parks''”, Lauku ceļotājs. 12. lpp. ISBN 9984-9288-7-x.</ref> 11. gadsimtā līvi pēc neveiksmīgiem kariem ar [[kurši]]em pārcēlās no [[Vanema]]s (līvu: ''vecā zeme'') pāri [[Rīgas līcis|Rīgas līcim]] uz Vidzemes rietumu krastu, apmezdamies arī tālāk uz austrumiem zemes iekšienē, Gaujas un Daugavas baseina rietumu daļās. Šī pārcelšanās izraisīja ilgstošus konfliktus ar [[zemgaļi]]em, kas pirms tam bija dzīvojuši šajā teritorijā. Rakstītajos vēstures avotos pirmo reizi pieminēti jau no [[11. gadsimts|11. gadsimta]] vikingu sāgās un krievu hronikās. Senākais zināmais Līvzemes nosaukums '''Iflanti''' atrasts uz [[Trosas rūnu akmens]]. Arheoloģiskie izrakumi [[Daugmales pilskalns|Daugmales pilskalnā]] un citur liecina, ka Daugavas un Gaujas lejteces līvu etnoģenēzē piedalījušies [[zemgaļi]] un [[skandināvi]]. Nepieciešamība pēc sabiedrotajiem līvu konfliktos ar kuršiem un zemgaļiem bija par iemeslu tam, ka viņu sabiedrotie sākotnēji bija skandināvi un vēlāk arī vācieši jau pašā [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] sākumā. Pirmais zināmais katoļu sludinātājs [[Līvzeme|Līvzemē]] bija [[Gotlande]]s tirgotāju priesteris [[Meinards]], kas ar [[Daugavas līvi|Daugavas līvu]] meslu kunga [[Polockas kņaziste|Polockas kņaza]] [[Vladimirs Vseslavičs|Valdemāra]] atļauju uzsāka kristietības sludināšanu Lejasdaugavas līvu vidū.<ref>[[Indriķa hronika]], I: 3</ref> Gotlandieši uzcēla pirmās līvu mūra pilis [[Ikšķile|Ikšķilē]] un [[Salaspils|Mārtiņsalā]]. 1188. gada 1. oktobrī [[Brēmenes arhibīskaps]] [[Ikšķile]]s līvu pilsnovadā izveidoja [[Livonijas bīskapija|Livonijas bīskapiju]]. {{dat|1199|3|29||bez}} pāvests [[Inocents III]] par trešo Līvzemes (Ikšķiles) bīskapu iecēla agrāko [[Brēmene]]s domkungu [[Alberts fon Bukshēvdens|Albertu no Bukshēvdenas]]. 1201. gadā, pēc pret līviem zaudētās [[Kauja pie Rumbulas (1200)|kaujas pie Rumbulas]], Alberts savu rezidenci pārcēla uz [[Rīga]]s līvu pilsnovadu. 1202. gadā tika izveidots [[Zobenbrāļu ordenis]], kura karagājienos vēlāk piedalījās arī kristītie līvu karavīri. [[Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215)|Livonijas krusta karu pirmajā periodā (1193—1206)]] vācu krustneši bīskapa Alberta vadībā un Zobenbrāļu ordenis pakāpeniski pakļāva un [[Līvzemes dalīšanas līgums|sadalīja Gaujas līvu un Metsepoles zemes]], vēlāk arī [[Daugavas līvi|Daugavas līvu]] zemes. Zobenbrāļu ordenis pēc 1206. gada uzvarām pār [[līvi]]em [[1206. gada kauja pie Salaspils|kaujā pie Salaspils]], [[1206. gada kauja pie Turaidas|kaujā pie Turaidas]] un [[1206. gada Salaspils aplenkums|Salaspils aplenkuma]] neatlaidīgi pieprasīja no bīskapa Alberta trešo daļu no visas Līvzemes, kā arī no citām zemēm un vēl katoļu ticībai nepievērstajām apkārtējām tautām. Tomēr bīskaps Alberts no [[Svētās Romas impērijas imperators|Romas ķeizara]] [[Frīdrihs I Barbarosa|Frīdriha I]] dēla [[Švābijas Filips|Švābijas Filipa]] 1207. gadā saņēma [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] firsta ({{val|de|Reichsfürst}}) tiesības Līvzemē.<ref>No [[Indriķa hronika|Indriķa hronikas]] [http://www.dmgh.de/de/fs2/object/display/bsb00000734_00111.html?sortIndex=010%3A070%3A0031%3A010%3A00%3A00&zoom=1.50&html=true]{{Novecojusi saite}}: ''Episcopus autem Albertus circuivit in Theuthonia per vicos et plateas et ecclesias, querendo peregrinos. Et perlustrata Saxonia et Westfalia tandem ad curiam regis Philippi pervenit, et cum ad nullum regem auxilii haberet respectum, ad Imperium se convertit et Lyvoniam ab imperio recepit. Unde rex pie memorie Philippus quolibet anno sibi in auxilium dari centum marcas promisit. Si promissis quispiam dives esse poterit''. (latīniski) "Bet bīskaps Alberts Vācijā apstaigāja ciematus; ielas un baznīcas, meklēdams krustnešus. Apceļojis Saksiju un Vestfāleni, viņš beidzot nokļuva karaļa Filipa galmā un, tā kā viņam ne no viena karaļa nebija izredzes saņemt palīdzību, vērsās pie Impērijas un saņēma Līvzemi no tās. Tāpēc karalis Filips, kura piemiņa svēta, apsolīja viņam katru gadu palīdzībai dot simt marku. Ja tikai kāds ar solījumiem varētu kļūt bagāts!"</ref> Pēc bīskapa Alberta pieprasījuma ordeņa brāļi 1207. gadā sadalīja Gaujas līvu zemes trijās daļās un bīskapam piešķīra izvēles pirmtiesības. Bīskaps pirmām kārtām paņēma [[Turaida (zeme)|Turaidu]], proti, Līvzemes [[Kaupo]] daļu (''pars Cauponis''), ordenis izvēlējās Līvzemes [[Satesele]]s pilsnovadu ([[Dabrelis|Dabreļa]] daļu) Gaujas pretējā krastā (''altera pars Coiwe''), tādēļ bīskapam palika trešā daļa [[Metsepole]] (''Methsepole'').<ref>[http://www.dmgh.de/de/fs2/object/display/bsb00000734_00113.html?sortIndex=010%3A070%3A0031%3A010%3A00%3A00&zoom=1.50&html=true Indriķa hronika par 1207. gada notikumiem]{{Novecojusi saite}} (latīniski)</ref> Līdzīgi 1211. gada vasarā pēc bīskapa Alberta un krustnešu vienošanās [[Aizkraukles pilskalns|Aizkraukles pilsnovadu]] un trešdaļu no [[Salaspils]] (''Holme'') un [[Doles sala]]s (''insula regina'') pilsnovadiem pārņēma Zobenbrāļu ordenis, bet [[Ikšķile]]s un [[Lielvārdes viduslaiku pils|Lielvārdes pilsnovadi]] bija izlēņoti bīskapa vasaļiem. Saskaņā ar 1212. gada vasarā noslēgto [[Jersikas miera līgums|Jersikas miera līgumu]] [[Polockas kņazs]] Valdemārs atteicās no savām meslu kunga tiesībām uz Daugavas līvu zemi. [[Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles|Autines sacelšanās]] laikā 1212. gada rudenī līvu kungi mēģināja atgūt zaudēto patstāvību, bet cieta sakāvi. Lielākā daļa no Vidzemes līvu zemēm integrējās [[Rīgas arhibīskapija]]s [[Līvu gals|Līvu gala]] teritorijā, bet Daugavas līvu novadi palika [[Letu gals|Letu gala]] teritorijā un ātri pārlatviskojās. Turpretī [[Kursa (valsts)|Kursas]] pārsvarā līvu apdzīvotās zemes ([[Vanema]] un [[Ventava]]) noslēdza miera līgumus ar [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]] un [[Rīgas domkapituls|Rīgas domkapitulu]] (t. s. [[Miera Kursa]] 1230. gadā) un Romas pāvesta vietvaldi [[Alnas Balduīns|Alnas Balduīnu]] 1231. gadā. Igauņu [[Jurģa nakts sacelšanās]] iespaidā arī līvi 1345. gadā ievēlēja savu ķēniņu un vēlējās atbrīvoties no Livonijas ordeņa mestra virsvaras. [[Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika]] aprakstā par Lietuvas dižkunigaiša [[Aļģirds|Aļģirda]] iebrukumu Līvzemē pieminēts, ka kāds vārdā nenosaukts līvu vecākais ({{val|la|quidam Livo de senioribus dicens}}), kuru iedzīvotāji bija izvēlējuši par savu ķēniņu (''regem constitutum''), [[Sigulda|Siguldā]] ticies ar dižkunigaiti un piedāvājis kopā ar viņu iekarot visu zemi un padzīt [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestru]] [[Burhards fon Dreilēbens|Burhardu]]. Leišu lielkungs atbildējis: "Zemniek, tu nebūsi te karalis" un pavēlējis viņam nocirst galvu.<ref>Indriķis Šturms. Latvijas vēsture 1290-1500. Rīga, Daugava, 1997. 400 lpp.</ref> 20. gadsimtā līvu apdzīvotā teritorija saruka līdz dažus kilometrus platai un 60 kilometrus garai zemes strēlei Ziemeļkurzemes piekrastē. Ziemeļkurzemes lībieši sevi sauc par jūrmalniekiem (''rāndalist'') un savu valodu par jūrmalas valodu (''rāndakēļ''). 2018. gadā [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] tika izveidots [[Lībiešu institūts]] ({{val|liv|Lețmō Iļīzskūol Līvõd institūt}}). Tā direktors ir valodnieks un rakstnieks [[Valts Ernštreits]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.livonian.lv/|title=Sākums - LU LĪBIEŠU INSTITŪTS|access-date=2023-07-20|date=2022-11-20|language=lv}}</ref> Lai rosinātu lībiešu savulaik apdzīvotos Latvijas novadus apzināt un izcelt savas lībiskās saknes, meklēt un rādīt lībisko sava novada ainavā, pasākumos un ikdienā, LU Lībiešu institūts sadarbībā ar [[UNESCO|UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju]] un [[Latvijas Nacionālais kultūras centrs|Latvijas Nacionālo kultūras centru]] pasludināja 2023. gadu par Lībiešu mantojuma gadu ({{val|liv|Līvõd pierāndõks āigast}}), organizējot dažādus institūciju un aktīvistu rīkotus pasākumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/15.04.2023-libiesu-mantojuma-gads-ka-bridinajums-latviesiem-cik-atri-var-izzust-tauta-un-valoda.a504550/|title=Lībiešu mantojuma gads – kā brīdinājums latviešiem, cik ātri var izzust tauta un valoda|website=Lsm.lv|access-date=2023-07-20|date=2023-04-15|language=lv}}</ref> Par centrālo notikumu akcijā tika noteikta Lībiešu mantojuma diena — pirmā svētdiena pēc pavasara [[Saulgrieži]]em, kas atbilda 26. martam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://libiesugads.lv/?lv|title=Lībiešu gads|website=libiesugads.lv|access-date=2023-07-20}}</ref> <gallery> Attēls:Lībieši no Irbes kāzu tērpā Šēgrens 1846.jpg|Lībieši kāzu tērpos (zīmējums no A. Šēgrena ekspedīcijas materiāliem) Attēls:Liiviläisiä.jpg|Kurzemes lībieši tautastērpos (20. gadsimta sākums) </gallery> === Līvu personvārdi no [[Livonijas Indriķa hronika]]s === [[Attēls:Baumanis Jauns livu kareivis.jpg|thumb|200px|"Jauns līvu kareivis" ([[Artūrs Baumanis|Artūra Baumaņa]] glezna)]] * '''Ilo''' (''Ylo'') — priestera Meinharda 1184. gadā kristītais [[Ikšķile]]s līvs. Personvārds etimoloģiski saistāms ar somu ''ilo'' “prieks”, igauņu ''ilu'' — 'prieks', 'skaistums' (Kiparsky 1939; Alvre 1984). Iespējams arī, ka vārda Ilo sakne aizgūta no vikingiem, sal. senvācu Ilo, Illo (Stoebke 1964). * '''Kulevenes tēvs''' (''Kulewene'') — priestera Meinharda 1184. gadā kristītais Ikšķiles līvs. To iespējams skaidrot kā salikteni: vārda pirmais komponents ''kule-'' varētu būt no somu ''kylä'', igauņu ''küla'' un līvu ''kila'' “ciems”. Otrais komponents varētu būt no igauņu ''väin'', lībiešu ''vēna'' — 'jūras šaurums'; 'osta', “upes ieteka jūrā” (Stoebke 1964), vai arī līvu ''vanà'', igauņu ''vana'' — 'vecs'. Personvārds ''Kulewene'' varētu būt darināts arī no darbības vārda saknes ''kuule-'', sal. igauņu ''kuulma'', somu ''kuulla'' — 'dzirdēt' (Alvre 1984). * '''Vieco''' (''Viezo, Vietzo'') — priestera Meinharda 1184. gadā kristītais Ikšķiles līvs. Personvārds, kas acīmredzot atvasināts ar piedēkli -ts- no igauņu vārda ''viha'' — 'dusmas', 'niknums' (Stoebke 1964; Alvre 1984). * '''Alo tēvs''' — priestera Meinharda 1184. gadā kristītais Ikšķiles līvs. Personvārds varētu būt darināts no vārda saknes ''ala-'' (Alvre 1984). Darinājumi no šīs saknes parasti apzīmē zemāku atrašanās vietu. Iespējama arī vārda Alo vikingu izcelsme — senvācu Alo, sendāņu Alli, Allo (Stoebke 1964). * '''Viliendi''' — priestera Meinharda 1185. gadā kristītais [[Salaspils]] līvs. Personvārds minēts arī 14. un 16. gadsimta dokumentos Kurzemē. Vārds ir darināts ar piedēkli -ndi no lībiešu ''vīļa'' — 'augļi', 'labība', 'īpašums' (Kiparsky 1939; Alvre 1984). * '''Uldenago''' — priestera Meinharda 1185. gadā kristītais Salaspils līvs. Personvārds ir saliktenis, kura pirmā komponenta Ulden- cilme nav skaidra, savukārt -ago varētu būt saistāms ar igauņu ''agu'' — 'agra rītausma' (Alvre 1984). * '''Vade''' — priestera Meinharda 1185. gadā kristītais Salaspils līvs. Personvārda cilme nav skaidra (Alvre 1984), taču iespējams, ka tas nācis no vikingu personvārda Vadi, Wado (Stoebke 1964). * '''Valdeko''' — priestera Meinharda 1185. gadā kristītais Salaspils līvs. Personvārds acīmredzot darināts no vikingu ''*valta'' aizguvuma Baltijas somu valodās — igauņu ''vald'', somu ''valta'', līvu ''vālda'' — 'pārvalde', 'vara' (Alvre 1984). Vārds Valdeko varētu būt aizgūts arī no senvācu Waldiko (Stoebke 1964). * '''Gerveders''' — priestera Meinharda 1185. gadā kristītais Salaspils līvs. Pēc viena uzskata šis personvārds esot latviešu cilmes un lasāms ''Garvēderis'' (Blese 1929, Švābe 1940); citi to uzlūko par aizguvumu no vikingiem (Johansen 1939). * '''[[Kaupo]]''' — kristīto līvu valdnieks Turaidas novadā, kuram bija karadraudze un pilis Turaidā un Krimuldā. Uzskata, ka Kaupo kristījies jau 1191. gadā kā viens no pirmajiem Turaidā un ieguvis kristīgo vārdu Jēkabs (Kaupo) (Švābe 1940). * '''[[Anno]]''' — viens no kristīto līvu [[Turaida (zeme)|Turaidas]] novada vecākajiem, kurš 1195. gadā sadarbojās ar priesteri Meinhardu un bija vismaz viena ciema pārvaldnieks. Anno bija starp pirmajiem Turaidā kristītajiem līviem, kas pēc kristīšanās ieguvis Jāņa jeb Johannesa (Anno) vārdu. Ir arī minēts, ka Anno ir sensakšu personvārds (Alvre 1984; Stoebke 1964). Personvārds "Annus" vēlāk sastopams arī latviešiem (Blese 1929). * '''Imauts''' jeb '''Imants''' — Salaspils vai Ikšķiles līvs, kas 1198. gada 24. jūlija kaujā pie Rīgas kalna nogalināja Livonijas bīskapu Bertoldu. Personvārds saistāms ar igauņu personvārdu ''Himot(u)'', kura nozīme varētu būt “kārotais” (Alvre 1984), no igauņu ''himustama'' — 'tīkot', 'vēlēties', 'kārot'. Personvārds ''Ymmotu'' atrodamas arī 14.-16. gadsimta Livonijas rakstītajos avotos (Kiparsky 1939). * '''Kirjāns''' un '''Lajāns''' — Ikšķiles kristītie līvi, ko viņa tautieši 1206. gada sacelšanās laikā sodīja ar nāvi par to, ka viņi sadarbojās ar krustnešiem. * '''[[Aso]]''' — Rīgas lībiešu vecākais, kristīts 1200. gadā. Personvārdu Aso un tā variantus lībieši un igauņi, iespējams, aizguvuši no [[ģermāņi]]em, sal. senvācu Asi, Aso u.c., sendāņu Assi, Asi, Asso (Stoebke 1964). Vārdu Aso iespējams skaidrot arī no Baltijas somu valodu viedokļa — tas varētu būt darināts no saknes ase-. Darinājumi no šīs vārda saknes Baltijas somu valodās parasti nozīmē “lieta”. Personvārda Aso varianti atrodami arī 14.-16. gadsimta rakstītajos avotos, kas saistīti ar Kurzemi (Kiparsky 1939). * '''[[Ako]]''' — Salaspils līvu valdnieks un vecākais. Personvārds Ako aizgūts no vikingiem — senvācu Ago, zviedru Ake, dāņu Aage (Stoebke 1964). Personvārds Aki sastopams Egila sāgā, minēts arī Dānijas vēstures notikumos 12. gadsimtā ([[Saksis Gramatiķis]], "Gesta Danorum"). Vārda etimoloģija neskaidra; Vācijā vīrieša vārdu Acco sastop uzrakstos uz māla traukiem kā to darinātāja (meistara) apzīmējumu (Reichert 1987). * '''[[Dabrelis]]''' — Turaidas līvu valdnieks, kura zemes atradās Gaujas kreisajā krastā. Baltu izcelsmes personvārds no “dabrs”, ar nozīmi “labs”, “drosmīgs” (Mīlenbahs, Endzelīns; Blese 1929). * '''Bertolds''' — Kaupo dēls, kas krita 1210. gada [[Kauja pie Imeras|kaujā pie Imeras]]. Kristīto vārdu pēc kristīšanas ieguvis par godu savam krusttēvam [[Cēsu Bertolds|Cēsu Bertoldam]] (Švābe 1940). * '''Vane''' — Kaupo svainis, kas krita 1210. gada kaujā pie Imeras. Personvārds etimoloģiski varētu būt saistāms ar somu ''vanea'' — 'drošs', 'stiprs'; sal. arī 16. gadsimta igauņu personvārdu Wani (Stoebke 1964; Alvre 1984). * '''[[Vesiķis]]''' — viens no Gaujas labā krasta līvu vecākajiem un Sateseles pils aizstāvjiem 1212. gadā, to vadonis pēc Kaupo pāriešanas krustnešu pusē. Personvārda cilmi saista gan ar ar līvu ''veiž, vež'', somu un igauņu ''vesi'' — '[[ūdens]]' (Kiparsky 1939), gan ar indoeiropiešu *uesu- — 'labs' (Blese 1929). Vēl pastāv viedoklis (Kiparsky 1939; Alvre 1984), ka Vesiķis varētu nozīmēt “gaigala” (Clangula glaucion). * '''[[Ase]]''' — līvu vecākais, [[Satezele]]s pils aizstāvis 1212. gadā, kas kā galvenais vaininieks tika piesiets pie moku rīkiem. Personvārds vēl 16. gadsimta vidū sastopams Kuldīgas pilsnovadā (Kiparsky 1939); 17. gadsimta arklu revīzijā konstatēts arī Krimuldas apkārtnē ar piezīmi, ka zemnieks Ase ir ieceļotājs no Kurzemes (LVA IV, 1938). == Lībiešu asimilācija == [[Attēls:Latvaldialekti.svg|250px|right|thumb|Ar zilu krāsu iezīmēta latviešu valodas lībiskā dialekta izplatība bijušajās [[Metsepole]]s, [[Vanema]]s un [[Ventava]]s līvu zemēs. Daugavas un Gaujas līvu asimilācija ir ietekmējusi Vidus dialekta Vidzemes izloksnes veidošanos]] Bijušajā [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Līvu gals|Līvu galā]]" Ziemeļrietumu Vidzemē lībiešu valoda panīka pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] izraisītās [[Lielais mēris Latvijā|mēra epidēmijas]] un beidza skanēt 19. gadsimta otrajā pusē. Lībieši kā viendabīga etniska grupa visilgāk saglabājās [[Ziemeļkurzeme|Ziemeļkurzemē]], Baltijas jūras piekrastē apmēram 60 km garā un 2—5 km platā joslā starp Ventspili un Kolkasragu, kur viņi dzīvoja 12 lībiešu ciemos — [[Lūžņa|Lūžņās]] (''Lūž''), [[Miķeļtornis|Miķeltornī]] (''Pizā''), [[Lielirbe|Lielirbē]] (''Īra''), [[Jaunciems (Tārgales pagasts)|Jaunciemā]] (''Ūžkilā''), [[Sīkrags|Sīkragā]] (''Sīkrõg''), [[Mazirbe|Mazirbē]] (''Irē''), [[Košrags|Košragā]] (''Koštrõg''), [[Pitrags|Pitragā]] (''Pitrõg''), [[Saunags|Saunagā]] (''Sänag''), [[Vaide|Vaidē]] (''Vaid''), [[Kolka|Kolkā]] (''Kūolka''), [[Melnsils|Melnsilā]] (''Mustānum'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.integracija.gov.lv/doc_upl/libiesi_vesture_u.c..doc |title=V. M.Šuvcāne "Lībieši" |access-date={{dat|2007|12|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071214100633/http://www.integracija.gov.lv/doc_upl/libiesi_vesture_u.c..doc |archivedate={{dat|2007|12|14||bez}} }}</ref> Visilgāk lībiešu kopiena ar savu valodu, [[dzīvesveids|dzīvesveidu]] un tradīcijām saglabājās Ziemeļkurzemes zvejniekciemos. 1852. gadā ciemos no Lūžņas līdz Melnsilam dzīvoja 2324 lībieši, 1935. gadā ciemos bija 2746 iedzīvotāji, no viņiem 32% lībiešu. Lībiešu valodu prata 790 iedzīvotāji. === Līvu skaita izmaiņas Latvijā === [[Attēls:Libiesu skaits.JPG|thumb|280px|Lībiešu skaita izmaiņas Latvijā]] {| class="wikitable" |+ '''Līvu skaita samazināšanās Kurzemē<ref name="autogenerated1">{{Grāmatas atsauce|title=Valkoisen hiekan kansa: liiviläisten historiaa ja kulttuuria|url=https://books.google.lv/books/about/Valkoisen_hiekan_kansa.html?id=NQoxAAAACAAJ&redir_esc=y|publisher=Atena|date=2001|isbn=978-951-796-235-3|first=Edgars|last=Vālgamā|first2=Valda|last2=Šuvcāne}}</ref>''' |- ! 1100 ! 1300 ! 1600 ! 1835 ! 1852 ! 1897 ! 1920 ! 1925 ! 1930 ! 1935 ! 1959 ! 1970 ! 1994 ! 1997 ! 2000 |- | 20 000 ||15 000 ||15 000 ||2074 || 2400 || 1312 || 831 | 1238 || 962 || 944 || 185 || 48 || 204 || 187 || 177 |} {| class="wikitable" |+ '''Līvu skaita samazināšanās Vidzemē<ref name="autogenerated1" />''' |- ! 1100 ! 1500 ! 1600 ! 1846 ! 1852 ! 1858 |- | 30 000-50 000 ||13 000 ||13 000 ||22 || 22 || 8 |} {| class="wikitable" |- ! ''' Deklarētā tautība !! 1834 !! 1867 !! 1881 !! 1920 !! 1925 !! 1930 !! 1935 !! 1959 !! 1970 !! 1979 !! 1989 !! 2000 !! 2011 !! 2025''' |- | [[līvi]]|| 2074|| 2541|| 2374|| 831|| 1238|| 962|| 944|| 185|| 48|| 107|| 135|| 177|| 250|| 165 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Līvu valoda]] * [[Lībiešu karogs]] * [[Mana tēvzeme]] * [[Lībiešu krasts]] * [[Baltijas somi]] == Ārējās saites == * [http://incubator.wikimedia.org/wiki/Wp/liv/Kuodlēḑ Līvõ Vikipēdij] * [https://web.archive.org/web/20061116042929/http://www.livones.lv/ livones.lv] * [http://virtuallivonia.info/ Virtuālā Līvzeme] * [http://www.livujaunietis.ucoz.lv/ Līvu savienības jauniešu grupas mājas lapa] * Blumberga R. Lībieši. // [http://www.tm.gov.lv/lv/noderigi/sabiedribas_integracija/mazakumtautibas_latvija_dribin.pdf Mazākumtautības Latvijā: vēsture un tagadne. / sast. Dribins L. — Rīga, 2007 (.pdf)]{{Novecojusi saite}} 26.-43. lpp. * [https://web.archive.org/web/20100613112506/http://www.lsif.lv/files/pics/Projektu%20konkursi/EEZ_finansu_instruments/2008-2012-libiesi.programma.doc Programma „Lībieši Latvijā 2008.-2012. gads” (.doc)] * [http://www.nba.fi/liivilaiset/Latvia/ALatvia.html Fotogrāfijas no Kurzemes lībiešu ciemiem 1902.—1927.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170904052915/http://www.nba.fi/liivilaiset/Latvia/ALatvia.html |date={{dat|2017|09|04||bez}} }} * [http://www.lnp.lv/uploads/files/Buru_kugu_buve_meistari_%20marsruti_kugnieciba_un_jurskolas_Ziemelkurzeme_Livu_krasa_19-20gs.pdf Dženeta Marinska. Buru kuģu būve, meistari, maršruti, kuģniecība un jūrskolas Ziemeļkurzemē, Līvu krastā 19.—20. gs. (.pdf)]{{Novecojusi saite}} * Valda Šuvcāne. [https://www.vestnesis.lv/ta/id/47238 Kā lībieši uzvārdus dabūja]. [[Latvijas Vēstnesis]] == Skatīt arī == * [[Baltijas somi]] {{Eiropa-aizmetnis}} {{Latvijas mazākumtautības}} {{Latvijas kultūras kanons}} {{Senlatviešu valstis}} [[Kategorija:Lībieši| ]] [[Kategorija:Latvijas mazākumtautības]] [[Kategorija:Eiropas tautas]] 2nwoewhkslx8savpry76x8fdoe0ltoo 4486434 4486432 2026-06-25T15:45:36Z ~2026-36801-73 147278 Igaunijai pieliku 2026. gada datus. 4486434 wikitext text/x-wiki {{redirect|Līvi}} {{Citas nozīmes|somugru tautu|Lībietis|Lībietis}} {{Tautas infokaste | attēls = [[Attēls:Flag of the Livonians.svg|250px]] [[Lībiešu karogs]] | tauta = Lībieši | skaits = {{LAT}} (169)<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE010/table/tableViewLayout1/]</ref><br />{{EST}} (15)<br />{{RUS}} (7) | vieta = [[Latvija]] ([[Lībiešu krasts]]) | valoda = [[latviešu valoda|latviešu]], [[lībiešu valoda|lībiešu]] | reliģija = [[luterticība]] | grupas = | radi = citi [[Baltijas somi]] }} '''Lībieši''' jeb '''līvi'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Lībietis vai līvs |author= Saulvedis Cimermanis |date= 2005. gada 5. maijs |publisher= Livones.net |url= http://www.livones.net/lingua/en/kratuve/petijumi-kratuve/?libietis-vai-livs |accessdate= 2016. gada 4. decembris |archive-date= 2019. gada 15. Oktobris |archive-url= https://web.archive.org/web/20191015120531/http://www.livones.net/lingua/en/kratuve/petijumi-kratuve/?libietis-vai-livs }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Līvs vai lībietis? |author=Līksma Bebre |date= 2012. gada 15. marts |publisher= [[Latvijas Avīze]] |url= http://www.la.lv/livs-vai-libietis/ |accessdate= 2016. gada 4. decembris |quote=}}</ref> ({{val|liv|līvlizt}}, {{val|la|livones}}, {{val|de|Liven}}, [[senkrievu valoda|senkrievu]]: ''либь'') ir [[Baltijas somi|Baltijas somu]] tauta [[Latvija]]s teritorijā, kas runā [[Somugri|somugru]] grupas [[Lībiešu valoda|lībiešu valodā]]. Dažādu vēsturiski politisku un ekonomisku apstākļu dēļ iekšzemē dzīvojošie [[latgaļi]] un [[kurši]] pamazām jau no 13. gadsimta [[pārtautošana|asimilēja]] gar jūras malu un [[Daugava]]s un [[Gauja]]s lejtecē mītošos līvus, kas pakāpeniski konsolidējās par vienu no [[Latvieši|latviešu tautas]] sastāvdaļām. Līvu valoda stipri ietekmējusi modernās [[latvieši|latviešu]] valodas izveidi, tās ietekmē radies latviešu valodai raksturīgais uzsvars uz vārda pirmo zilbi. Mūsdienās Latvijā dzīvo 163 līvi,<ref name="PMLP">[http://www.pmlp.gov.lv/images/documents/ttbvpd.pdf Latvijas iedzīvotāji pēc tautības un pilsonības. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200924134845/https://www.pmlp.gov.lv/images/documents/ttbvpd.pdf |date={{dat|2020|09|24||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> bet to lībiešu, kas savā valodā runā kopš bērnības, nav vairāk par desmit.<ref>[http://virmus.ri.lv/index.php?akt=ra&menu=rak/lib&img=r-lib Lībieši — Virtuālais muzejs]{{Novecojusi saite}} {{lv ikona}}</ref> == Vēsture == {{pamatraksts|Līvu zemes}} [[Attēls:Lívek a 12. században számokkal.png|thumb|250px|Līvu zemes (1185—1230). 1. [[Metsepole]], 2. Gaujas Līvzeme, 3. Daugavas Līvzeme, 4. [[Kursa (valsts)|Kursas]] līvu zemes ([[Vanema]] un [[Ventava]])]] [[Attēls:Liivi keel LV.GIF|thumb|250px|[[Kurzeme]]s un [[Vidzeme]]s līvu apdzīvotās zemes 15.—17. gadsimtā (pelēkā krāsā) un 20. gadsimta sākumā (melnā krāsā)]] [[Attēls:Līvu īpatsvars Kurzemē 14. un 16. gadsimtā pēc Arbuzova un Bauera datiem.jpg|thumb|250px|Līvu īpatsvars Kurzemē 14. un 16. gadsimtā (pēc Arbuzova un Bauera datiem)]] Spriežot pēc lingvistiskā mantojuma līvu valodā, līviem bija cieši kultūras sakari ar tām [[Baltijas somi|Baltijas somu]] ciltīm, kas dzīvoja [[Sāmsala|Sāmsalā]], Rietumigaunijā ([[Ridala]]) un [[Somija]]s dienvidrietumu daļā. Kurzemes lībiešu teikas apgalvo, ka viņu priekšteči nākuši no Igaunijas salām.<ref name="SNP2">“''Slīteres nacionālais parks''”, Lauku ceļotājs. 12. lpp. ISBN 9984-9288-7-x.</ref> 11. gadsimtā līvi pēc neveiksmīgiem kariem ar [[kurši]]em pārcēlās no [[Vanema]]s (līvu: ''vecā zeme'') pāri [[Rīgas līcis|Rīgas līcim]] uz Vidzemes rietumu krastu, apmezdamies arī tālāk uz austrumiem zemes iekšienē, Gaujas un Daugavas baseina rietumu daļās. Šī pārcelšanās izraisīja ilgstošus konfliktus ar [[zemgaļi]]em, kas pirms tam bija dzīvojuši šajā teritorijā. Rakstītajos vēstures avotos pirmo reizi pieminēti jau no [[11. gadsimts|11. gadsimta]] vikingu sāgās un krievu hronikās. Senākais zināmais Līvzemes nosaukums '''Iflanti''' atrasts uz [[Trosas rūnu akmens]]. Arheoloģiskie izrakumi [[Daugmales pilskalns|Daugmales pilskalnā]] un citur liecina, ka Daugavas un Gaujas lejteces līvu etnoģenēzē piedalījušies [[zemgaļi]] un [[skandināvi]]. Nepieciešamība pēc sabiedrotajiem līvu konfliktos ar kuršiem un zemgaļiem bija par iemeslu tam, ka viņu sabiedrotie sākotnēji bija skandināvi un vēlāk arī vācieši jau pašā [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] sākumā. Pirmais zināmais katoļu sludinātājs [[Līvzeme|Līvzemē]] bija [[Gotlande]]s tirgotāju priesteris [[Meinards]], kas ar [[Daugavas līvi|Daugavas līvu]] meslu kunga [[Polockas kņaziste|Polockas kņaza]] [[Vladimirs Vseslavičs|Valdemāra]] atļauju uzsāka kristietības sludināšanu Lejasdaugavas līvu vidū.<ref>[[Indriķa hronika]], I: 3</ref> Gotlandieši uzcēla pirmās līvu mūra pilis [[Ikšķile|Ikšķilē]] un [[Salaspils|Mārtiņsalā]]. 1188. gada 1. oktobrī [[Brēmenes arhibīskaps]] [[Ikšķile]]s līvu pilsnovadā izveidoja [[Livonijas bīskapija|Livonijas bīskapiju]]. {{dat|1199|3|29||bez}} pāvests [[Inocents III]] par trešo Līvzemes (Ikšķiles) bīskapu iecēla agrāko [[Brēmene]]s domkungu [[Alberts fon Bukshēvdens|Albertu no Bukshēvdenas]]. 1201. gadā, pēc pret līviem zaudētās [[Kauja pie Rumbulas (1200)|kaujas pie Rumbulas]], Alberts savu rezidenci pārcēla uz [[Rīga]]s līvu pilsnovadu. 1202. gadā tika izveidots [[Zobenbrāļu ordenis]], kura karagājienos vēlāk piedalījās arī kristītie līvu karavīri. [[Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215)|Livonijas krusta karu pirmajā periodā (1193—1206)]] vācu krustneši bīskapa Alberta vadībā un Zobenbrāļu ordenis pakāpeniski pakļāva un [[Līvzemes dalīšanas līgums|sadalīja Gaujas līvu un Metsepoles zemes]], vēlāk arī [[Daugavas līvi|Daugavas līvu]] zemes. Zobenbrāļu ordenis pēc 1206. gada uzvarām pār [[līvi]]em [[1206. gada kauja pie Salaspils|kaujā pie Salaspils]], [[1206. gada kauja pie Turaidas|kaujā pie Turaidas]] un [[1206. gada Salaspils aplenkums|Salaspils aplenkuma]] neatlaidīgi pieprasīja no bīskapa Alberta trešo daļu no visas Līvzemes, kā arī no citām zemēm un vēl katoļu ticībai nepievērstajām apkārtējām tautām. Tomēr bīskaps Alberts no [[Svētās Romas impērijas imperators|Romas ķeizara]] [[Frīdrihs I Barbarosa|Frīdriha I]] dēla [[Švābijas Filips|Švābijas Filipa]] 1207. gadā saņēma [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] firsta ({{val|de|Reichsfürst}}) tiesības Līvzemē.<ref>No [[Indriķa hronika|Indriķa hronikas]] [http://www.dmgh.de/de/fs2/object/display/bsb00000734_00111.html?sortIndex=010%3A070%3A0031%3A010%3A00%3A00&zoom=1.50&html=true]{{Novecojusi saite}}: ''Episcopus autem Albertus circuivit in Theuthonia per vicos et plateas et ecclesias, querendo peregrinos. Et perlustrata Saxonia et Westfalia tandem ad curiam regis Philippi pervenit, et cum ad nullum regem auxilii haberet respectum, ad Imperium se convertit et Lyvoniam ab imperio recepit. Unde rex pie memorie Philippus quolibet anno sibi in auxilium dari centum marcas promisit. Si promissis quispiam dives esse poterit''. (latīniski) "Bet bīskaps Alberts Vācijā apstaigāja ciematus; ielas un baznīcas, meklēdams krustnešus. Apceļojis Saksiju un Vestfāleni, viņš beidzot nokļuva karaļa Filipa galmā un, tā kā viņam ne no viena karaļa nebija izredzes saņemt palīdzību, vērsās pie Impērijas un saņēma Līvzemi no tās. Tāpēc karalis Filips, kura piemiņa svēta, apsolīja viņam katru gadu palīdzībai dot simt marku. Ja tikai kāds ar solījumiem varētu kļūt bagāts!"</ref> Pēc bīskapa Alberta pieprasījuma ordeņa brāļi 1207. gadā sadalīja Gaujas līvu zemes trijās daļās un bīskapam piešķīra izvēles pirmtiesības. Bīskaps pirmām kārtām paņēma [[Turaida (zeme)|Turaidu]], proti, Līvzemes [[Kaupo]] daļu (''pars Cauponis''), ordenis izvēlējās Līvzemes [[Satesele]]s pilsnovadu ([[Dabrelis|Dabreļa]] daļu) Gaujas pretējā krastā (''altera pars Coiwe''), tādēļ bīskapam palika trešā daļa [[Metsepole]] (''Methsepole'').<ref>[http://www.dmgh.de/de/fs2/object/display/bsb00000734_00113.html?sortIndex=010%3A070%3A0031%3A010%3A00%3A00&zoom=1.50&html=true Indriķa hronika par 1207. gada notikumiem]{{Novecojusi saite}} (latīniski)</ref> Līdzīgi 1211. gada vasarā pēc bīskapa Alberta un krustnešu vienošanās [[Aizkraukles pilskalns|Aizkraukles pilsnovadu]] un trešdaļu no [[Salaspils]] (''Holme'') un [[Doles sala]]s (''insula regina'') pilsnovadiem pārņēma Zobenbrāļu ordenis, bet [[Ikšķile]]s un [[Lielvārdes viduslaiku pils|Lielvārdes pilsnovadi]] bija izlēņoti bīskapa vasaļiem. Saskaņā ar 1212. gada vasarā noslēgto [[Jersikas miera līgums|Jersikas miera līgumu]] [[Polockas kņazs]] Valdemārs atteicās no savām meslu kunga tiesībām uz Daugavas līvu zemi. [[Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles|Autines sacelšanās]] laikā 1212. gada rudenī līvu kungi mēģināja atgūt zaudēto patstāvību, bet cieta sakāvi. Lielākā daļa no Vidzemes līvu zemēm integrējās [[Rīgas arhibīskapija]]s [[Līvu gals|Līvu gala]] teritorijā, bet Daugavas līvu novadi palika [[Letu gals|Letu gala]] teritorijā un ātri pārlatviskojās. Turpretī [[Kursa (valsts)|Kursas]] pārsvarā līvu apdzīvotās zemes ([[Vanema]] un [[Ventava]]) noslēdza miera līgumus ar [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]] un [[Rīgas domkapituls|Rīgas domkapitulu]] (t. s. [[Miera Kursa]] 1230. gadā) un Romas pāvesta vietvaldi [[Alnas Balduīns|Alnas Balduīnu]] 1231. gadā. Igauņu [[Jurģa nakts sacelšanās]] iespaidā arī līvi 1345. gadā ievēlēja savu ķēniņu un vēlējās atbrīvoties no Livonijas ordeņa mestra virsvaras. [[Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika]] aprakstā par Lietuvas dižkunigaiša [[Aļģirds|Aļģirda]] iebrukumu Līvzemē pieminēts, ka kāds vārdā nenosaukts līvu vecākais ({{val|la|quidam Livo de senioribus dicens}}), kuru iedzīvotāji bija izvēlējuši par savu ķēniņu (''regem constitutum''), [[Sigulda|Siguldā]] ticies ar dižkunigaiti un piedāvājis kopā ar viņu iekarot visu zemi un padzīt [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestru]] [[Burhards fon Dreilēbens|Burhardu]]. Leišu lielkungs atbildējis: "Zemniek, tu nebūsi te karalis" un pavēlējis viņam nocirst galvu.<ref>Indriķis Šturms. Latvijas vēsture 1290-1500. Rīga, Daugava, 1997. 400 lpp.</ref> 20. gadsimtā līvu apdzīvotā teritorija saruka līdz dažus kilometrus platai un 60 kilometrus garai zemes strēlei Ziemeļkurzemes piekrastē. Ziemeļkurzemes lībieši sevi sauc par jūrmalniekiem (''rāndalist'') un savu valodu par jūrmalas valodu (''rāndakēļ''). 2018. gadā [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] tika izveidots [[Lībiešu institūts]] ({{val|liv|Lețmō Iļīzskūol Līvõd institūt}}). Tā direktors ir valodnieks un rakstnieks [[Valts Ernštreits]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.livonian.lv/|title=Sākums - LU LĪBIEŠU INSTITŪTS|access-date=2023-07-20|date=2022-11-20|language=lv}}</ref> Lai rosinātu lībiešu savulaik apdzīvotos Latvijas novadus apzināt un izcelt savas lībiskās saknes, meklēt un rādīt lībisko sava novada ainavā, pasākumos un ikdienā, LU Lībiešu institūts sadarbībā ar [[UNESCO|UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju]] un [[Latvijas Nacionālais kultūras centrs|Latvijas Nacionālo kultūras centru]] pasludināja 2023. gadu par Lībiešu mantojuma gadu ({{val|liv|Līvõd pierāndõks āigast}}), organizējot dažādus institūciju un aktīvistu rīkotus pasākumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/15.04.2023-libiesu-mantojuma-gads-ka-bridinajums-latviesiem-cik-atri-var-izzust-tauta-un-valoda.a504550/|title=Lībiešu mantojuma gads – kā brīdinājums latviešiem, cik ātri var izzust tauta un valoda|website=Lsm.lv|access-date=2023-07-20|date=2023-04-15|language=lv}}</ref> Par centrālo notikumu akcijā tika noteikta Lībiešu mantojuma diena — pirmā svētdiena pēc pavasara [[Saulgrieži]]em, kas atbilda 26. martam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://libiesugads.lv/?lv|title=Lībiešu gads|website=libiesugads.lv|access-date=2023-07-20}}</ref> <gallery> Attēls:Lībieši no Irbes kāzu tērpā Šēgrens 1846.jpg|Lībieši kāzu tērpos (zīmējums no A. Šēgrena ekspedīcijas materiāliem) Attēls:Liiviläisiä.jpg|Kurzemes lībieši tautastērpos (20. gadsimta sākums) </gallery> === Līvu personvārdi no [[Livonijas Indriķa hronika]]s === [[Attēls:Baumanis Jauns livu kareivis.jpg|thumb|200px|"Jauns līvu kareivis" ([[Artūrs Baumanis|Artūra Baumaņa]] glezna)]] * '''Ilo''' (''Ylo'') — priestera Meinharda 1184. gadā kristītais [[Ikšķile]]s līvs. Personvārds etimoloģiski saistāms ar somu ''ilo'' “prieks”, igauņu ''ilu'' — 'prieks', 'skaistums' (Kiparsky 1939; Alvre 1984). Iespējams arī, ka vārda Ilo sakne aizgūta no vikingiem, sal. senvācu Ilo, Illo (Stoebke 1964). * '''Kulevenes tēvs''' (''Kulewene'') — priestera Meinharda 1184. gadā kristītais Ikšķiles līvs. To iespējams skaidrot kā salikteni: vārda pirmais komponents ''kule-'' varētu būt no somu ''kylä'', igauņu ''küla'' un līvu ''kila'' “ciems”. Otrais komponents varētu būt no igauņu ''väin'', lībiešu ''vēna'' — 'jūras šaurums'; 'osta', “upes ieteka jūrā” (Stoebke 1964), vai arī līvu ''vanà'', igauņu ''vana'' — 'vecs'. Personvārds ''Kulewene'' varētu būt darināts arī no darbības vārda saknes ''kuule-'', sal. igauņu ''kuulma'', somu ''kuulla'' — 'dzirdēt' (Alvre 1984). * '''Vieco''' (''Viezo, Vietzo'') — priestera Meinharda 1184. gadā kristītais Ikšķiles līvs. Personvārds, kas acīmredzot atvasināts ar piedēkli -ts- no igauņu vārda ''viha'' — 'dusmas', 'niknums' (Stoebke 1964; Alvre 1984). * '''Alo tēvs''' — priestera Meinharda 1184. gadā kristītais Ikšķiles līvs. Personvārds varētu būt darināts no vārda saknes ''ala-'' (Alvre 1984). Darinājumi no šīs saknes parasti apzīmē zemāku atrašanās vietu. Iespējama arī vārda Alo vikingu izcelsme — senvācu Alo, sendāņu Alli, Allo (Stoebke 1964). * '''Viliendi''' — priestera Meinharda 1185. gadā kristītais [[Salaspils]] līvs. Personvārds minēts arī 14. un 16. gadsimta dokumentos Kurzemē. Vārds ir darināts ar piedēkli -ndi no lībiešu ''vīļa'' — 'augļi', 'labība', 'īpašums' (Kiparsky 1939; Alvre 1984). * '''Uldenago''' — priestera Meinharda 1185. gadā kristītais Salaspils līvs. Personvārds ir saliktenis, kura pirmā komponenta Ulden- cilme nav skaidra, savukārt -ago varētu būt saistāms ar igauņu ''agu'' — 'agra rītausma' (Alvre 1984). * '''Vade''' — priestera Meinharda 1185. gadā kristītais Salaspils līvs. Personvārda cilme nav skaidra (Alvre 1984), taču iespējams, ka tas nācis no vikingu personvārda Vadi, Wado (Stoebke 1964). * '''Valdeko''' — priestera Meinharda 1185. gadā kristītais Salaspils līvs. Personvārds acīmredzot darināts no vikingu ''*valta'' aizguvuma Baltijas somu valodās — igauņu ''vald'', somu ''valta'', līvu ''vālda'' — 'pārvalde', 'vara' (Alvre 1984). Vārds Valdeko varētu būt aizgūts arī no senvācu Waldiko (Stoebke 1964). * '''Gerveders''' — priestera Meinharda 1185. gadā kristītais Salaspils līvs. Pēc viena uzskata šis personvārds esot latviešu cilmes un lasāms ''Garvēderis'' (Blese 1929, Švābe 1940); citi to uzlūko par aizguvumu no vikingiem (Johansen 1939). * '''[[Kaupo]]''' — kristīto līvu valdnieks Turaidas novadā, kuram bija karadraudze un pilis Turaidā un Krimuldā. Uzskata, ka Kaupo kristījies jau 1191. gadā kā viens no pirmajiem Turaidā un ieguvis kristīgo vārdu Jēkabs (Kaupo) (Švābe 1940). * '''[[Anno]]''' — viens no kristīto līvu [[Turaida (zeme)|Turaidas]] novada vecākajiem, kurš 1195. gadā sadarbojās ar priesteri Meinhardu un bija vismaz viena ciema pārvaldnieks. Anno bija starp pirmajiem Turaidā kristītajiem līviem, kas pēc kristīšanās ieguvis Jāņa jeb Johannesa (Anno) vārdu. Ir arī minēts, ka Anno ir sensakšu personvārds (Alvre 1984; Stoebke 1964). Personvārds "Annus" vēlāk sastopams arī latviešiem (Blese 1929). * '''Imauts''' jeb '''Imants''' — Salaspils vai Ikšķiles līvs, kas 1198. gada 24. jūlija kaujā pie Rīgas kalna nogalināja Livonijas bīskapu Bertoldu. Personvārds saistāms ar igauņu personvārdu ''Himot(u)'', kura nozīme varētu būt “kārotais” (Alvre 1984), no igauņu ''himustama'' — 'tīkot', 'vēlēties', 'kārot'. Personvārds ''Ymmotu'' atrodamas arī 14.-16. gadsimta Livonijas rakstītajos avotos (Kiparsky 1939). * '''Kirjāns''' un '''Lajāns''' — Ikšķiles kristītie līvi, ko viņa tautieši 1206. gada sacelšanās laikā sodīja ar nāvi par to, ka viņi sadarbojās ar krustnešiem. * '''[[Aso]]''' — Rīgas lībiešu vecākais, kristīts 1200. gadā. Personvārdu Aso un tā variantus lībieši un igauņi, iespējams, aizguvuši no [[ģermāņi]]em, sal. senvācu Asi, Aso u.c., sendāņu Assi, Asi, Asso (Stoebke 1964). Vārdu Aso iespējams skaidrot arī no Baltijas somu valodu viedokļa — tas varētu būt darināts no saknes ase-. Darinājumi no šīs vārda saknes Baltijas somu valodās parasti nozīmē “lieta”. Personvārda Aso varianti atrodami arī 14.-16. gadsimta rakstītajos avotos, kas saistīti ar Kurzemi (Kiparsky 1939). * '''[[Ako]]''' — Salaspils līvu valdnieks un vecākais. Personvārds Ako aizgūts no vikingiem — senvācu Ago, zviedru Ake, dāņu Aage (Stoebke 1964). Personvārds Aki sastopams Egila sāgā, minēts arī Dānijas vēstures notikumos 12. gadsimtā ([[Saksis Gramatiķis]], "Gesta Danorum"). Vārda etimoloģija neskaidra; Vācijā vīrieša vārdu Acco sastop uzrakstos uz māla traukiem kā to darinātāja (meistara) apzīmējumu (Reichert 1987). * '''[[Dabrelis]]''' — Turaidas līvu valdnieks, kura zemes atradās Gaujas kreisajā krastā. Baltu izcelsmes personvārds no “dabrs”, ar nozīmi “labs”, “drosmīgs” (Mīlenbahs, Endzelīns; Blese 1929). * '''Bertolds''' — Kaupo dēls, kas krita 1210. gada [[Kauja pie Imeras|kaujā pie Imeras]]. Kristīto vārdu pēc kristīšanas ieguvis par godu savam krusttēvam [[Cēsu Bertolds|Cēsu Bertoldam]] (Švābe 1940). * '''Vane''' — Kaupo svainis, kas krita 1210. gada kaujā pie Imeras. Personvārds etimoloģiski varētu būt saistāms ar somu ''vanea'' — 'drošs', 'stiprs'; sal. arī 16. gadsimta igauņu personvārdu Wani (Stoebke 1964; Alvre 1984). * '''[[Vesiķis]]''' — viens no Gaujas labā krasta līvu vecākajiem un Sateseles pils aizstāvjiem 1212. gadā, to vadonis pēc Kaupo pāriešanas krustnešu pusē. Personvārda cilmi saista gan ar ar līvu ''veiž, vež'', somu un igauņu ''vesi'' — '[[ūdens]]' (Kiparsky 1939), gan ar indoeiropiešu *uesu- — 'labs' (Blese 1929). Vēl pastāv viedoklis (Kiparsky 1939; Alvre 1984), ka Vesiķis varētu nozīmēt “gaigala” (Clangula glaucion). * '''[[Ase]]''' — līvu vecākais, [[Satezele]]s pils aizstāvis 1212. gadā, kas kā galvenais vaininieks tika piesiets pie moku rīkiem. Personvārds vēl 16. gadsimta vidū sastopams Kuldīgas pilsnovadā (Kiparsky 1939); 17. gadsimta arklu revīzijā konstatēts arī Krimuldas apkārtnē ar piezīmi, ka zemnieks Ase ir ieceļotājs no Kurzemes (LVA IV, 1938). == Lībiešu asimilācija == [[Attēls:Latvaldialekti.svg|250px|right|thumb|Ar zilu krāsu iezīmēta latviešu valodas lībiskā dialekta izplatība bijušajās [[Metsepole]]s, [[Vanema]]s un [[Ventava]]s līvu zemēs. Daugavas un Gaujas līvu asimilācija ir ietekmējusi Vidus dialekta Vidzemes izloksnes veidošanos]] Bijušajā [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Līvu gals|Līvu galā]]" Ziemeļrietumu Vidzemē lībiešu valoda panīka pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] izraisītās [[Lielais mēris Latvijā|mēra epidēmijas]] un beidza skanēt 19. gadsimta otrajā pusē. Lībieši kā viendabīga etniska grupa visilgāk saglabājās [[Ziemeļkurzeme|Ziemeļkurzemē]], Baltijas jūras piekrastē apmēram 60 km garā un 2—5 km platā joslā starp Ventspili un Kolkasragu, kur viņi dzīvoja 12 lībiešu ciemos — [[Lūžņa|Lūžņās]] (''Lūž''), [[Miķeļtornis|Miķeltornī]] (''Pizā''), [[Lielirbe|Lielirbē]] (''Īra''), [[Jaunciems (Tārgales pagasts)|Jaunciemā]] (''Ūžkilā''), [[Sīkrags|Sīkragā]] (''Sīkrõg''), [[Mazirbe|Mazirbē]] (''Irē''), [[Košrags|Košragā]] (''Koštrõg''), [[Pitrags|Pitragā]] (''Pitrõg''), [[Saunags|Saunagā]] (''Sänag''), [[Vaide|Vaidē]] (''Vaid''), [[Kolka|Kolkā]] (''Kūolka''), [[Melnsils|Melnsilā]] (''Mustānum'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.integracija.gov.lv/doc_upl/libiesi_vesture_u.c..doc |title=V. M.Šuvcāne "Lībieši" |access-date={{dat|2007|12|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071214100633/http://www.integracija.gov.lv/doc_upl/libiesi_vesture_u.c..doc |archivedate={{dat|2007|12|14||bez}} }}</ref> Visilgāk lībiešu kopiena ar savu valodu, [[dzīvesveids|dzīvesveidu]] un tradīcijām saglabājās Ziemeļkurzemes zvejniekciemos. 1852. gadā ciemos no Lūžņas līdz Melnsilam dzīvoja 2324 lībieši, 1935. gadā ciemos bija 2746 iedzīvotāji, no viņiem 32% lībiešu. Lībiešu valodu prata 790 iedzīvotāji. === Līvu skaita izmaiņas Latvijā === [[Attēls:Libiesu skaits.JPG|thumb|280px|Lībiešu skaita izmaiņas Latvijā]] {| class="wikitable" |+ '''Līvu skaita samazināšanās Kurzemē<ref name="autogenerated1">{{Grāmatas atsauce|title=Valkoisen hiekan kansa: liiviläisten historiaa ja kulttuuria|url=https://books.google.lv/books/about/Valkoisen_hiekan_kansa.html?id=NQoxAAAACAAJ&redir_esc=y|publisher=Atena|date=2001|isbn=978-951-796-235-3|first=Edgars|last=Vālgamā|first2=Valda|last2=Šuvcāne}}</ref>''' |- ! 1100 ! 1300 ! 1600 ! 1835 ! 1852 ! 1897 ! 1920 ! 1925 ! 1930 ! 1935 ! 1959 ! 1970 ! 1994 ! 1997 ! 2000 |- | 20 000 ||15 000 ||15 000 ||2074 || 2400 || 1312 || 831 | 1238 || 962 || 944 || 185 || 48 || 204 || 187 || 177 |} {| class="wikitable" |+ '''Līvu skaita samazināšanās Vidzemē<ref name="autogenerated1" />''' |- ! 1100 ! 1500 ! 1600 ! 1846 ! 1852 ! 1858 |- | 30 000-50 000 ||13 000 ||13 000 ||22 || 22 || 8 |} {| class="wikitable" |- ! ''' Deklarētā tautība !! 1834 !! 1867 !! 1881 !! 1920 !! 1925 !! 1930 !! 1935 !! 1959 !! 1970 !! 1979 !! 1989 !! 2000 !! 2011 !! 2025''' |- | [[līvi]]|| 2074|| 2541|| 2374|| 831|| 1238|| 962|| 944|| 185|| 48|| 107|| 135|| 177|| 250|| 165 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Līvu valoda]] * [[Lībiešu karogs]] * [[Mana tēvzeme]] * [[Lībiešu krasts]] * [[Baltijas somi]] == Ārējās saites == * [http://incubator.wikimedia.org/wiki/Wp/liv/Kuodlēḑ Līvõ Vikipēdij] * [https://web.archive.org/web/20061116042929/http://www.livones.lv/ livones.lv] * [http://virtuallivonia.info/ Virtuālā Līvzeme] * [http://www.livujaunietis.ucoz.lv/ Līvu savienības jauniešu grupas mājas lapa] * Blumberga R. Lībieši. // [http://www.tm.gov.lv/lv/noderigi/sabiedribas_integracija/mazakumtautibas_latvija_dribin.pdf Mazākumtautības Latvijā: vēsture un tagadne. / sast. Dribins L. — Rīga, 2007 (.pdf)]{{Novecojusi saite}} 26.-43. lpp. * [https://web.archive.org/web/20100613112506/http://www.lsif.lv/files/pics/Projektu%20konkursi/EEZ_finansu_instruments/2008-2012-libiesi.programma.doc Programma „Lībieši Latvijā 2008.-2012. gads” (.doc)] * [http://www.nba.fi/liivilaiset/Latvia/ALatvia.html Fotogrāfijas no Kurzemes lībiešu ciemiem 1902.—1927.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170904052915/http://www.nba.fi/liivilaiset/Latvia/ALatvia.html |date={{dat|2017|09|04||bez}} }} * [http://www.lnp.lv/uploads/files/Buru_kugu_buve_meistari_%20marsruti_kugnieciba_un_jurskolas_Ziemelkurzeme_Livu_krasa_19-20gs.pdf Dženeta Marinska. Buru kuģu būve, meistari, maršruti, kuģniecība un jūrskolas Ziemeļkurzemē, Līvu krastā 19.—20. gs. (.pdf)]{{Novecojusi saite}} * Valda Šuvcāne. [https://www.vestnesis.lv/ta/id/47238 Kā lībieši uzvārdus dabūja]. [[Latvijas Vēstnesis]] == Skatīt arī == * [[Baltijas somi]] {{Eiropa-aizmetnis}} {{Latvijas mazākumtautības}} {{Latvijas kultūras kanons}} {{Senlatviešu valstis}} [[Kategorija:Lībieši| ]] [[Kategorija:Latvijas mazākumtautības]] [[Kategorija:Eiropas tautas]] t16c32ifk8ju8srvbx1q8gd90flrw6h 0 15034 4486562 3748919 2026-06-25T20:04:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4486562 wikitext text/x-wiki {{Nacionālās futbola federācijas infokaste | Logo = Futbols-Francija.png | Founded = 1919 | FIFA affiliation = 1904 | Region = [[UEFA]] | Region affiliation = 1954 | President = Noêl Le Graêt | Coach = Laurent Blanc }} '''Francijas Futbola Federācija (FFF)''' ([[Franču valoda|franču val.]]: ''Fédération Française de Football'') ir galvenā par [[Futbols|futbolu]] atbildīgā organizācija [[Francija|Francijā]]. Tā organizē nacionālo futbola čempionātu, [[Francijas 1. līga]], kā arī atbild par [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasi]]. FFF galvenā mītne atrodas [[Parīze|Parīzē]]. Tā bija gan viena no [[UEFA]], gan viena no [[FIFA]] dibinātājām. == Ārējās saites == * [http://www.fff.fr Francijas Futbola Federācija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110316050621/http://www.fff.fr/ |date={{dat|2011|03|16||bez}} }} {{UEFA federācijas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Futbola organizācijas]] jyage0yndsm7wn6nyoovo1mfftwmdzt 0 15299 4486836 4413949 2026-06-26T10:20:58Z Gragox 965 4486836 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Optibet hokeja līga | aktuāla_sezona = | logo = Optibet Hockey League logo.png | apraksts = | sports = [[Hokejs]] | dibin = 1931., atjaunots 1991. | moto = | komandas = 9 komandas | čempions = [[HK Mogo]] | čempions_visv = [[HK Liepājas Metalurgs]] (7) | valsts = {{LAT}} (5)<br />{{LTU}} (2)<br />{{EST}} (1)<br />{{UKR}} (1) | mlapa = [https://www.lhf.lv lhf.lv] }} '''Latvijas hokeja čempionāta virslīga''' (kopš 2017. gada — '''Optibet hokeja līga''') ir klubu turnīrs, kurā tiek noskaidrota [[Latvija]]s un [[Lietuva]]s čempionvienība [[hokejs|hokejā]]. Pirmo reizi čempionāts tika aizvadīts [[1931]]. gadā. 2017. gada augustā par hokeja virslīgas ģenerālsponsoru kļuva "[[Optibet Latvija|Optibet]]" un līga tika pārdēvēta par Optibet hokeja līgu. 2022. gadā līgai pievienojās trīs komandas no [[Lietuva]]s, savukārt 2023. gadā arī komanda no [[Igaunija]]s. 2025. gadā līgai pievienojās [[Ukraina]]s komanda, kas savas mājas spēles aizvada Latvijā. == Vēsture == === Pirmās neatkarības laikā === Čempionāta vēsture iesākās [[1931]]. gadā, kad pirmo Latvijas meistarsacīkšu sezonu uzsāka 9 komandas, kas bija iedalītas divās zonās - [[Rīga]]s un [[Liepāja]]s. Rīgas zonā spēlēja 6 komandas - [[Rīgas "Unions"]], [[Rīgas "LSB"]], [[Rīgas "RFK"]], [[Rīgas "US"]], [[HK ASK Rīga|Rīgas "ASK"]], kā arī [[HK Rīgas "Kaiserwald"]], bet Liepājas zonā spēlēja 3 komandas - [[HK Liepājas "Olimpija"]], [[Liepājas "ASK"]], kā arī [[Liepājas "LTK"]]. Čempions tika noskaidrots finālspēlē, kurā savā starpā tikās labākā Rīgas un labākā Liepājas zonas komanda, attiecīgi - Rīgas "Unions" un HK Liepājas "Olimpija". Par pirmo čempionu, finālā uzvarot ar 14:1, kļuva Rīgas "Unions". Līdzīgs formāts saglabājās arī nākamajā sezonā, lai gan Liepājas zonā spēlēja vienīgi 2 komandas - HK Liepājas "Olimpija" un Liepājas "LTK". Par valsts čempioniem jau otro reizi kļuva Rīgas "Unions". 1933-34. gada sezonā vairs neeksistēja sadalījums zonās, jo līgā spēlēja vairs tikai 6 komandas, kuras visas bija bāzētas Rīgā. Uzvarēja komanda, kura turnīra laikā bija savākusi visvairāk punktu. Par čempioniem kļuva [[HK ASK Rīga|Rīgas "ASK"]], bet Rīgas "Unions" palika vienīgi piektie. Rīgas "ASK" uzvarēja arī nākamajās divās sezonās, bet 1936-37. gada sezonā, kad līgā spēlēja vairs tikai četras komandas, uzvarēja [[Rīgas "US"]]. Nākamās divas sezonas atkal uzvarēja Rīgas "ASK", tādējādi kļūstot jau par četrkārtējiem Latvijas čempioniem, bet 1939-40. gada sezonā otro reizi parāka bija Rīgas "US". 1940-41. gada sezonā, kura norisinājās jau pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] pirmās okupācijas, līgā spēlēja trīs komandas - divi [[Rīgas "Dinamo" (1946—1995)|Rīgas "Dinamo"]] sastāvi, kā arī [[Rīgas "RDKA"]]. Pārāka izrādījās Rīgas "Dinamo" A komanda. 1941-42. gada sezonā, kad Latvijas teritoriju bija okupējusi [[Trešais reihs|nacistiskā Vācija]], latviešu komandas tika atjaunotas un līgā spēlēja divi Rīgas "US" sastāvi, [[Rīgas "RSK"]], kā arī [[HK Rīgas "Daugavieši"]]. Uzvaru izcīnīja Rīgas "US" pirmais sastāvs. 1942-43. gada sezonā tām pievienojās divi Rīgas "ASK" sastāvi, bet pats čempionāts netika pabeigts. Pēc Otrā pasaules kara beigām Latvijas meistarsacīkstes hokejā aizstāja [[Latvijas PSR|LPSR]] čempionāts hokejā. === Pēc neatkarības atjaunošanas === [[Attēls:Olimp 2021 kauss.jpg|thumb|260px|[[Georgijs Pujacs]] un [[Aleksejs Širokovs]] ar Latvijas čempionāta kausu]] Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s čempionāts tika atjaunots. Deviņdesmito gadu pirmajā pusē līgā bija raksturīgs salīdzinoši liels dalībkomandu skaits — 1994.—95. gada sezonā čempionātā spēlēja pat 19 komandas. Par pirmajiem atjaunotā čempionāta uzvarētājiem 1991.—92. gada sezonā kļuva [[HK Ķekavas "Sāga"]]. 1994.—95. gada sezonā savu pirmo titulu izcīnīja [[Rīgas "Nik's Brih"]], kura Latvijas līgā dominēja vairākus turpmākos gadus. No deviņdesmito gadus vidus paralēli dalībai Latvijas čempionātā vadošās komandas spēlēja [[Austrumeiropas hokeja līga|Austrumeiropas hokeja līgā]], kā arī tās B divīzijā. 1999. gadā līgā debitēja [[HK Liepājas Metalurgs]], kas jau tās pirmajā sezonā izcīnīja čempiones titulu. 2000. gadā ar uzvaru līgā debitēja [[HK Rīga 2000]], bet nākamajās divās sezonās atkal pārāka bija "Liepājas Metalurga" vienība. No 2004. līdz 2007. gadam [[HK Rīga 2000]] izdevās izcīnīt četrus titulus pēc kārtas. [[Latvijas hokeja līga 2006-07|2006.—07.]] un [[Latvijas hokeja līga 2007-08|2007.—08.]] gada sezonā Latvijas hokeja līgas galvenais sponsors bija [[Samsung]] un turnīra nosaukums bija Samsung Premjerlīga. Sponsora piesaiste ļāva organizēt līgas pirmo Zvaigžņu spēli, tāpat tika nodrošinātas regulārākas spēļu translācijas [[LTV7]] kanālā. No 2003.—04. gada sezonas līdz pat [[2011.—2012. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2011.—12.]] gada sezonai čempionāts tika dēvēts par atklātu, jo tajā spēlēja Lietuvas klubs [[SC Energija]], savukārt 2007.—08. gada sezonā — arī igauņu [[Tartu "Big Diamonds"]]. Šajā laikā atsevišķas vadošās komandas paralēli Latvijas čempionātam spēlēja arī [[Baltkrievijas Ekstralīga|Baltkrievijas Ekstralīgā]]. Arī vēlākos gados jautājums par Lietuvas komandas piesaisti čempionātam vairākkārt ir ticis aktualizēts federācijas darba grupās. Galvenokārt dēļ [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|2009. gada finanšu krīzes]], vairākas Latvijas čempionāta vadošās komandas vai nu pārtrauca darbību vai arī ievērojami tika samazināts to budžets. No iepriekšējās desmitgades vadošajām komandām jau 2009. gadā tika izformēta [[HK Rīga 2000]], 2011. gadā tai sekoja [[ASK/Ogre]], 2012. gadā — [[DHK Latgale]], visbeidzot, 2013. gadā, līdz ar rūpnīcas finanšu problēmām, darbību pārtrauca arī [[HK Liepājas Metalurgs]]. Ar septiņiem čempiones tituliem Metalurgs joprojām ir titulētākā Latvijas čempionāta komanda. Laika posmā starp 2009. un 2013. gada čempionāta līmenis bija ievērojami krities. Starp 2013. un 2015. gadu čempionātam pievienojās jaunizveidotās [[HK Kurbads]], [[HK Mogo]] un [[HK Liepāja]], kas jau ar pirmajām to dalības sezonām noteicu toni Latvijas čempionātā. [[2014.—2015. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2014.—15.]] gada sezonā līgas čempiones titulu savā pirmajā sezonā izcīnīja [[HK Mogo]]. Izveidojoties vairākām konkurētspējīgām komandām, pieauga gan Latvijas čempionāta spēļu apmeklētība, gan līgas atpazīstamība.<ref>{{ziņu atsauce|title =Skaitļi: Kas apmeklē Latvijas čempionāta spēles?|url =http://sportacentrs.com/hokejs/latvijas_cempionats/15032017-skaitli_kas_apmekle_latvijas_cempionata_s?is_mobile=0|author =Didzis Rudmanis|publisher =[[Sportacentrs.com]]|date =2017-03-24|accessdate =2017-08-22}}</ref> [[2015.—2016. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2015.—16.]] un [[2016.—2017. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2016.—17.]] gada sezonās pirmo reizi čempionāta vēsturē bija nepieciešamas septiņas spēles čempiones noskaidrošanai. 2017. gada vasarā čempionāts ieguva ģenerālsponsoru [[Optibet]] un tika pārdēvēts par Optibet hokeja līgu. 2022. gadā līgai pievienojās trīs komandas no [[Lietuva]]s un līgas uzvarētāja tika kronēta kā Baltijas čempione. 2023. gadā turnīram pievienojās arī komanda no [[Igaunija]]s. 2025. gadā līgai pievienojās [[Ukraina]]s komanda, kas savas mājas spēles aizvada Latvijā. == Virslīgas [[2025.—2026. gada Optibet hokeja līgas sezona|2025.—2026.]] gada sezonas komandas == {{VietasKarte+|Baltijas valstis|alt=2025.—2026. gada sezonā pārstāvētās komandas|caption=2025.—2026. gada sezonā pārstāvētās komandas|float=right|places={{VietasKarte~ |Baltijas valstis|lat=54.687222 |long=25.28 |label=[[Viļņas "Hockey Punks"|Hockey Punks]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Baltijas valstis|lat=54.784444 |long=24.669444 |label=[[SC Energija|Energija]]|position=left}} {{VietasKarte~ |Baltijas valstis|lat=56.511667 |long=21.013889 |label=[[Liepājas HK|Liepāja]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Baltijas valstis|lat=56.948889 |long=24.106389 |label=[[HS Rīga]]<br />[[HK Mogo|Mogo]]<br />[[HK Prizma|Prizma]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Baltijas valstis|lat=56.944444 |long=23.910833 |label=[[Kijivas "Capitals"|Capitals]]|position=left}} {{VietasKarte~ |Baltijas valstis|lat=59.4261 |long=24.6444 |label=[[Tallinas "Panter"|Panter]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Baltijas valstis|lat=56.648333 |long=23.713889 |label=[[HK Zemgale/LBTU|Zemgale]]|position=left}}|width=300}} * {{flaga|Lietuva}} [[Elektrēnu "Energija"]] * {{flaga|Lietuva}} [[Viļņas "Hockey Punks"]] * {{flaga|Latvija}} [[Liepājas HK]] * {{flaga|Latvija}} [[HS Rīga]] * {{flaga|Ukraina}} [[Kijivas "Capitals"]] * {{flaga|Latvija}} [[HK Mogo]] * {{flaga|Igaunija}} [[Tallinas "Panter"]] * {{flaga|Latvija}} [[Rīgas "Prizma"]] * {{flaga|Latvija}} [[HK Zemgale/LLU]] == Komandas un vietas == [[Attēls:Zemgale 2022.jpg|thumb|260px|2022. gadā pirmo reizi par valsts čempioni kļuva [[HK Zemgale]]]] === Čempioni === {| class="wikitable" style="text-align:left;" ! Sezona ! Čempione ! Sērijas rezultāts ! Otrā vieta ! Izšķirošo vārtu autors ! Vērtīgākais spēlētājs |- |2025.—2026. |'''[[HK Mogo|HK Mogo/RSU]]''' |align=center|4—1 |[[HK Zemgale/LBTU]] |[[Niks Feņenko]] (59:57) |[[Niks Feņenko]] |- |2024.—2025. |'''[[HK Mogo|HK Mogo/RSU]]''' |align=center|4—1 |[[HK Zemgale/LBTU]] |[[Rūdolfs Maslovskis]] (76:04) |[[Nils Roberts Mauriņš]] |- |[[2023.—2024. gada Optibet hokeja līgas sezona|2023.—2024.]] |[[HK Mogo|'''HK Mogo/LSPA''']] |align=center|4—1 |[[HK Zemgale/LBTU]] |[[Kristers Ansons]] (09:47) |[[Linards Feldbergs]] |- |[[2022.—2023. gada LHČ sezona|2022.—2023.]] |'''[[HK Zemgale]]''' |align=center|4—1 |[[HK Mogo]] |[[Ričards Bernhards]] (14:18) |[[Gatis Gricinskis]] |- |[[2021.—2022. gada LHČ sezona|2021.—2022.]] |'''[[HK Zemgale]]''' |align=center|4—0 |[[Rīgas "Olimp"]] |[[Aleksandrs Novikovs]] (06:55) |[[Edgars Kulda]] |- |[[2020.—2021. gada LHČ sezona|2020.—2021.]] |'''[[Rīgas "Olimp"]]''' |align=center|4—0 |[[HK Zemgale]] |[[Emīls Ezītis]] (29:41) |[[Miķelis Rēdlihs]] |- |[[2019.—2020. gada LHČ sezona|2019.—2020.]] |colspan=5 align=center|''Čempionāts netika pabeigts [[COVID-19]] [[pandēmija]]s dēļ'' |- |[[2018.—2019. gada LHČ sezona|2018.—2019.]] |'''[[HK Mogo]]''' |align=center|4—2 |[[HK Kurbads]] |[[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]] (65:28) |[[Kaspars Saulietis]] |- |[[2017.—2018. gada LHČ sezona|2017.—2018.]] |'''[[HK Kurbads]]''' |align=center|4—0 |[[HK Zemgale]] |[[Gatis Gricinskis]] (21:44) |[[Uldis Čalpa]] |- |[[2016.—2017. gada LHČ sezona|2016.—2017.]] |'''[[HK Kurbads]]''' |align=center|4—3 |[[HK Mogo]] |[[Edgars Brancis]] (57:06) |[[Toms Hartmanis]] |- |[[2015.—2016. gada LHČ sezona|2015.—2016.]] |'''[[HK Liepāja]]''' |align=center|4—3 |[[HK Kurbads]] |[[Bruno Zabis]] (62:49) |[[Bruno Zabis]] |- |[[2014.—2015. gada LHČ sezona|2014.—2015.]] |'''[[HK Mogo]]''' |align=center|4—2 |[[HK Kurbads]] |[[Elviss Želubovskis]] (13:18) |[[Miks Lipsbergs]] |- |[[2013.—2014. gada LHČ sezona|2013.—2014.]] |'''[[HK Prizma]]''' |align=center|4—2 |[[HK Kurbads]] |[[Jānis Pētersons]] (37:54) |[[Henrijs Ančs]] |- |[[2012.—2013. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2012.—2013.]] |'''[[HK SMScredit.lv]]''' |align=center|3—0 |[[HK Dinamo Juniors]] |[[Mihails Kokļins]] (38:38) |[[Valērijs Fiļimonovs]] |- |[[2011.—2012. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2011.—2012.]] |'''[[HK Liepājas Metalurgs]]'''-2 |align=center|4—1 |[[HK Ozolnieki/Monarhs]] |[[Linards Mazurs-Mago]] (11:55) |[[Jānis Straupe]] |- |[[2010.—2011. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2010.—2011.]] |'''[[HK Liepājas Metalurgs]]'''-2 |align=center|4—0 |[[HK Ozolnieki/Monarhs]] |[[Jurijs Navarenko]] (48:40) |[[Aleksandrs Kerčs]] |- |[[2009.—2010. gada LHL sezona|2009.—2010.]] |'''[[HK Dinamo Juniors]]''' |align=center|4—1 |[[HK Liepājas Metalurgs]] |[[Juris Upītis]] (61:36) |[[Andris Džeriņš]] |- |[[2008.—2009. gada LHL sezona|2008.—2009.]] |'''[[HK Liepājas Metalurgs]]''' |align=center|4—2 |[[ASK/Ogre]] |[[Edijs Brahmanis]] (43:28) | |- |[[2007.—2008. gada LHL sezona|2007.—2008.]] |'''[[HK Liepājas Metalurgs]]''' |align=center|4—0 |[[ASK/Ogre]] |[[Darius Pliskausks]] (53:32) | |- |[[2006.—2007. gada LHL sezona|2006.—2007.]] |'''[[HK Rīga 2000]]''' |align=center|4—2 |[[ASK/Ogre]] |[[Ģirts Ankipāns]] (51:02) | |- |[[2005.—2006. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2005.—2006.]] |'''[[HK Rīga 2000]]''' |align=center|4—1 |[[HK Liepājas Metalurgs]] |[[Andrejs Ignatovičs]] (PM) | |- |[[2004.—2005. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2004.—2005.]] |'''[[HK Rīga 2000]]''' |align=center|4—0 |[[ASK/Ogre]] |[[Normunds Sējējs]] (19:55) | |- |[[2003.—2004. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2003.—2004.]] |'''[[HK Rīga 2000]]''' |align=center|2—0 |[[ASK/Ogre]] |[[Artis Ābols]] |align=center style=color:#ccc|''Netika noteikts'' |- |2002.—2003. |'''[[HK Liepājas Metalurgs]]''' |align=center|1—1—0 |[[HK Rīga 2000]] | |align=center style=color:#ccc|''Netika noteikts'' |- |2001.—2002. |'''[[HK Liepājas Metalurgs]]''' |align=center|2—0 |[[HK Rīga 2000]] | | |- |2000.—2001. |'''[[HK Rīga 2000]]''' |align=center|<small>Uzvara kopvērtējumā</small> |[[HK Liepājas Metalurgs]] |align=center style=color:#ccc|''Nav finālspēles'' | |- |1999.—2000. |'''[[HK Liepājas Metalurgs]]''' |align=center|<small>Uzvara kopvērtējumā</small> |[[HK Lido Nafta Rīga]] |align=center style=color:#ccc|''Nav finālspēles'' | |- |1998.—1999. |'''[[Rīgas "Nik's Brih"]]''' |align=center|<small>Uzvara kopvērtējumā</small> |[[HK Lido Nafta Rīga]] |align=center style=color:#ccc|''Nav finālspēles'' | |- |1997.—1998. |'''[[Rīgas "Nik's Brih"]]''' |align=center|<small>Uzvara kopvērtējumā</small> |[[HK Lido Nafta Rīga]] |align=center style=color:#ccc|''Nav finālspēles'' | |- |1996.—1997. |'''[[Ogres "Essamika"|Ogres "Essamika"/LB]]''' |align=center|<small>Uzvara kopvērtējumā</small> |[[Rīgas "Nik's Brih"]] |align=center style=color:#ccc|''Nav finālspēles'' | |- |1995.—1996. |'''[[Rīgas "Alianse"]]''' |align=center|3—1 |[[Ogres "Essamika"]] | | |- |1994.—1995. |'''[[Rīgas "Nik's Brih"]]''' |align=center|<small>Uzvara kopvērtējumā</small> |[[Ogres "Essamika"]] |align=center style=color:#ccc|''Nav finālspēles'' | |- |1993.—1994. |'''[[Rīgas "Pārdaugava"]]''' |align=center|<small>Uzvara finālturnīrā</small> |[[Rīgas "Hokeja Centrs"]] |align=center style=color:#ccc|''Nav finālspēles'' | |- |1992.—1993. |'''[[Rīgas "Pārdaugava"]]''' |align=center|<small>Uzvara kopvērtējumā</small> |[[Rīgas "Latvijas zelts"]] |align=center style=color:#ccc|''Nav finālspēles'' | |- |1991.—1992. |'''[[Ķekavas "Sāga"]]''' |align=center|1—0 |[[Rīgas "Pārdaugava"]] | | |- |1943.—1991. |colspan=5 align=center|''Čempionāts nenotika'' |- |1941.—1943. |colspan=5 align=center|''Tika aizvadīts nacistu okupētās Latvijas čempionāts'' |- |1940.—1941. |colspan=5 align=center|''Tika aizvadīts Latvijas PSR čempionāts'' |- |1939.—1940. |'''[[Rīgas US]]''' |align=center|<small>Uzvara kopvērtējumā</small> |[[HK ASK Rīga|Rīgas ASK]]/[[Rīgas LSB]] |align=center style=color:#ccc|''Nav finālspēles'' | |- |1938.—1939. |'''[[HK ASK Rīga|Rīgas ASK]]''' |align=center|2:0 <small>(finālspēle)</small> |[[Rīgas US]] |[[Kārlis Zilpaušs]] | |- |1937.—1938. |'''[[HK ASK Rīga|Rīgas ASK]]''' |align=center|<small>Uzvara kopvērtējumā</small> |[[Rīgas US]] |align=center style=color:#ccc|''Nav finālspēles'' | |- |1936.—1937. |'''[[Rīgas US]]''' |align=center|<small>Uzvara kopvērtējumā</small> |[[HK ASK Rīga|Rīgas ASK]] |align=center style=color:#ccc|''Nav finālspēles'' | |- |1935.—1936. |'''[[HK ASK Rīga|Rīgas ASK]]''' |align=center|<small>Uzvara kopvērtējumā</small> |[[Rīgas US]] |align=center style=color:#ccc|''Nav finālspēles'' | |- |1934.—1935. |'''[[HK ASK Rīga|Rīgas ASK]]''' |align=center|<small>Uzvara kopvērtējumā</small> |[[Rīgas US]] |align=center style=color:#ccc|''Nav finālspēles'' | |- |1933.—1934. |'''[[HK ASK Rīga|Rīgas ASK]]''' |align=center|<small>Uzvara kopvērtējumā</small> |[[Rīgas US]] |align=center style=color:#ccc|''Nav finālspēles'' | |- |[[1932.—1933. gada Latvijas čempionāts hokejā|1932.—1933.]] |'''[[Rīgas "Unions"]]''' |align=center|1:0 <small>(finālspēle)</small> |[[Liepājas "Olimpija"]] |[[Jergens Hvīds]] | |- |[[1931.—1932. gada Latvijas čempionāts hokejā|1931.—1932.]] |'''[[Rīgas "Unions"]]''' |align=center|14:1 <small>(finālspēle)</small> |[[Liepājas "Olimpija"]] | | |} == Labākie spēlētāji == [[Attēls:Zelubovskis.jpg|thumb|240px|Ilggadējais [[HK Mogo]] uzbrucējs [[Elviss Želubovskis]] ir līgas visu laiku rezultatīvākais spēlētājs]] === Visu laiku rezultatīvākie čempionāta spēlētāji === <!-- pēc 2024-25 --> {| class="wikitable sortable" ! Spēlētājs ! {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} ! {{Piezīme|Sp|Spēles}} ! {{Piezīme|V|Vārti}} ! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} ! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} ! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} ! Laika periods ! Sezonas |- align=center bgcolor="#A0F0A0" | align=left| [[Elviss Želubovskis]]{{efn|E.Želubovska statistikā trūkst vienas sezonas spēļu skaits}} || {{HOK-U}} || 509 || 279 || 316 || 595 || 803 || 2003—''pašlaik'' || 19 |- align=center | align=left| [[Aigars Razgals]]{{efn|A.Razgala statistikā trūkst divu sezonu spēļu skaits un vienas sezonas soda minūšu skaits}} || {{HOK-U}} || 237 || 218 || 376 || 594 || 419 || 1992—2008 || 12 |- align=center | align=left| [[Māris Drelings]]{{efn|M.Drelinga statistikā trūkst piecu sezonu spēļu skaits un četru sezonu soda minūšu skaits}} || {{HOK-U}} || 366 || 235 || 331 || 566 || 217 || 1991—2014 || 21 |- align=center bgcolor="#A0F0A0" | align=left| [[Gatis Gricinskis]]{{efn|G.Gricinska statistikā trūkst vienas sezonas spēļu skaits}} || {{HOK-U}} || 458 || 208 || 348 || 556 || 460 || 2003—''pašlaik'' || 18 |- align=center | align=left| [[Jānis Lukaševskis]]{{efn|J.Lukaševiska statistikā trūkst četru sezonu spēļu skaits un trīs sezonu soda minūšu skaits}} || {{HOK-A}} || 447 || 202 || 301 || 503 || 578 || 1991—2017 || 24 |- align=center | align=left| [[Sergejs Ņikitins]]{{efn|S.Ņikitina statistikā trūkst četru sezonu spēļu skaits un trīs sezonu soda minūšu skaits}} || {{HOK-U}} || 208 || 220 || 242 || 462 || 151 || 1991—2009 || 15 |- align=center | align=left| [[Sergejs Povečerovskis]]{{efn|S.Povečerovska statistikā trūkst divu sezonu gūtie punkti, sešu sezonu spēļu skaits un piecu sezonu soda minūšu skaits}} || {{HOK-U}} || 160 || 162 || 288 || 450 || 218 || 1992—2011 || 16 |- align=center bgcolor="#A0F0A0" | align=left| [[Edijs Brahmanis]]{{efn|E.Brahmaņa statistikā trūkst vienas sezonas soda minūšu skaits}} || {{HOK-U}} || 399 || 226 || 222 || 448 || 450 || 1999—''pašlaik'' || 18 |- align=center bgcolor="#A0F0A0" | align=left| [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]] || {{HOK-U}} || 351 || 203 || 238 || 441 || 181 || 2010—''pašlaik'' || 15 |- align=center | align=left| [[Vladimirs Mamonovs]]{{efn|V.Mamonova statistikā trūkst vienas sezonas punktu skaits, trīs sezonu spēļu skaits un divu sezonu soda minūšu skaits}} || {{HOK-U}} || 358 || 195 || 214 || 409 || 337 || 1995—2022 || 22 |} {{notelist}} === Rezultatīvākais spēlētājs === {| border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" width="40%" class="wikitable sortable" style="font-size: 90%; text-align: center;" |- bgcolor=#d0e7ff ! style="width: 15%;" | Sezona ! style="width: 40%;" | Spēlētājs ! style="width: 30%;" | Klubs ! style="width: 15%;" | Punkti |- align = center |2025.—26.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Roberts Jekimovs]]||[[HK Prizma]]||66 |- align = center |2024.—25.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Gints Meija]]||[[HK Mogo]]||56 |- align = center |[[2023.—2024. gada Optibet hokeja līgas sezona|2023.—24.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Gints Meija]]||[[HK Mogo]]||50 |- align = center |[[2022.—2023. gada Optibet hokeja līgas sezona|2022.—23.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]]||[[HK Mogo]]||77 |- align = center |[[2021.—2022. gada Optibet hokeja līgas sezona|2021.—22.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Gatis Gricinskis]]||[[HK Mogo]]||53 |- align = center |[[2020.—2021. gada Optibet hokeja līgas sezona|2020.—21.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Kirils Tambijevs]]||[[HK Zemgale]]||52 |- align = center |[[2019.—2020. gada Optibet hokeja līgas sezona|2019.—20.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Gatis Sprukts]]||[[HK Zemgale]]||52 |- align = center |[[2018.—2019. gada Optibet hokeja līgas sezona|2018.—19.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Mārtiņš Cipulis]]||[[HK Kurbads]]||46 |- align = center |[[2017.—2018. gada Optibet hokeja līgas sezona|2017.—18.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Edgars Homjakovs]]||[[HK Liepāja]]||39 |- align = center |[[2016.—2017. gada LHČ sezona|2016.—17.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Elviss Želubovskis]]||[[HK Mogo]]||54 |- align = center |[[2015.—2016. gada LHČ sezona|2015.—16.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Māris Diļevka]]||[[HK Liepāja]]||54 |- align = center |[[2014.—2015. gada LHČ sezona|2014.—15.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Bruno Zabis]]||[[HK Liepāja]]||58 |- align = center |[[2013.—2014. gada LHČ sezona|2013.—14.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Renārs Undelis]]||[[HK Kurbads]]||56 |- align = center |[[2012.—2013. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2012.—13.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Guntis Pujāts]]||[[HK Zemgale]]||50 |- align = center |[[2011.—2012. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2011.—12.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Guntis Pujāts]]||[[HK Zemgale]]||69 |- align = center |[[2010.—2011. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2010.—11.]]||align="left"|{{flaga|Krievija}} [[Viktors Lobačovs]]||[[HK Ozolnieki/Monarhs]]||75 |- align = center |[[2009.—2010. gada LHL sezona|2009.—10.]]||align="left"|{{flaga|Lietuva}} [[Egidijs Bauba]]||[[DHK Latgale]]||58 |- align = center |[[2008.—2009. gada LHL sezona|2008.—09.]]||align="left"|{{flaga|Lietuva}} [[Dāvids Kuļevičs]]||[[Elektrēnu "Enerģija"]]||52 |- align = center |[[2007.—2008. gada LHL sezona|2007.—08.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Kerčs]]||[[ASK Ogre]]||73 |- align = center |[[2006.—2007. gada LHL sezona|2006.—07.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Kerčs]]||[[ASK Ogre]]||57 |- align = center |[[2005.—2006. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2005.—06.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Aigars Razgals]]||[[ASK Ogre]]||55 |- align = center |[[2004.—2005. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2004.—05.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Aigars Razgals]]||[[ASK Ogre]]||86 |- align = center |[[2003.—2004. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2003.—04.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Romāns Ņikitins]]||[[HK Liepājas Metalurgs]]||52 |- align = center |2002.—03.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Romāns Ņikitins]]||[[HK Liepājas Metalurgs]]||45 |- align = center |2001.—02.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Aigars Razgals]]||[[HK Rīga 2000]]||46 |- align = center |2000.—01.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Sergejs Povečerovskis]]||[[HK Lido Nafta Rīga]]||49 |- align = center |1999.—00.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Viktors Bļinovs]]||[[Rīgas "Dinamo 81"]]||31 |- align = center |1998.—99.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Sergejs Povečerovskis]]||[[HK Lido Nafta Rīga]]||69 |- align = center |1997.—98.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Sergejs Ņikitins]]||[[Rīgas "Nik's Brih"]]||66 |- align = center |1996.—97.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Ģirts Ankipāns]]||[[Ogres "Essamika"|Ogres "Essamika"/LB]]||68 |- align = center |1995.—96.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Artis Ābols]]||[[Ogres "Essamika"]]||75 |- align = center |1994.—95.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Aigars Razgals]]||[[Ogres "Essamika"]]||69 |- align = center |1993.—94.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Aigars Razgals]]||[[Ogres "Essamika"]]||78 |- align = center |1992.—93.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Helmuts Balderis]]||[[Rīgas "Latvijas Zelts"]]||142 |- align = center |1991.—92.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Normunds Karpinskis]]||[[Ķekavas "Sāga"]]||58 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" width="40%" class="wikitable sortable" style="font-size: 90%; text-align: center;" |- bgcolor=#d0e7ff ! style="width: 15%;" | Sezona ! style="width: 40%;" | Spēlētājs ! style="width: 30%;" | Klubs ! style="width: 15%;" | Vārti |- align = center |2025.—26.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Roberts Jekimovs]]<br />{{flaga|Latvija}} [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]]||[[HK Prizma]]<br />[[HK Mogo]]||28 |- align = center |2024.—25.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Deivids Sarkanis]]<br />{{flaga|Latvija}} [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]]||[[HK Mogo]]||23 |- align = center |[[2023.—2024. gada Optibet hokeja līgas sezona|2023.—24.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Gints Meija]]||[[HK Mogo]]||24 |- align = center |[[2022.—2023. gada Optibet hokeja līgas sezona|2022.—23.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]]||[[HK Mogo]]||38 |- align = center |[[2021.—2022. gada Optibet hokeja līgas sezona|2021.—22.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Roberts Jekimovs]]||[[HK Zemgale]]||23 |- align = center |[[2020.—2021. gada Optibet hokeja līgas sezona|2020.—21.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Lauris Bajaruns]]||[[Rīgas "Olimp"]]||22 |- align = center |[[2019.—2020. gada Optibet hokeja līgas sezona|2019.—20.]]||align="left"|{{flaga|Lietuva}} [[Marks Kaļeiņikovs]]||[[HK Liepāja]]||26 |- align = center |[[2018.—2019. gada Optibet hokeja līgas sezona|2018.—19.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Mārtiņš Cipulis]]||[[HK Kurbads]]||20 |- align = center |[[2017.—2018. gada Optibet hokeja līgas sezona|2017.—18.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Sandis Zolmanis]]||[[HK Kurbads]]||15 |- align = center |[[2016.—2017. gada LHČ sezona|2016.—17.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Elviss Želubovskis]]||[[HK Mogo]]||26 |- align = center |[[2015.—2016. gada LHČ sezona|2015.—16.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Edgars Lipsbergs]]||[[HK Mogo]]||26 |- align = center |[[2014.—2015. gada LHČ sezona|2014.—15.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Macijevskis]]||[[HK Kurbads]]||23 |- align = center |[[2013.—2014. gada LHČ sezona|2013.—14.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Renārs Undelis]]||[[HK Kurbads]]||26 |- align = center |[[2012.—2013. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2012.—13.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Guntis Pujāts]]||[[HK Zemgale]]||28 |- align = center |[[2011.—2012. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2011.—12.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Jurijs Kļujevskis]]||[[HK Concept Rīga]]||32 |- align = center |[[2010.—2011. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2010.—11.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Ēriks Bisenieks]]||[[HK Zemgale]]||39 |- align = center |[[2009.—2010. gada LHL sezona|2009.—10.]]||align="left"|{{flaga|Lietuva}} [[Egidijs Bauba]]||[[DHK Latgale]]||29 |- align = center |[[2008.—2009. gada LHL sezona|2008.—09.]]||align="left"|{{flaga|Lietuva}} [[Martīns Šliks]]<br />{{flaga|Latvija}} [[Mareks Jass]]||[[Elektrēnu "Enerģija"]]<br />[[HK Concept Rīga]]||25 |- align = center |[[2007.—2008. gada LHL sezona|2007.—08.]]||align="left"|{{flaga|Lietuva}} [[Darius Lelens]]||[[HK Liepājas Metalurgs]]||27 |- align = center |[[2006.—2007. gada LHL sezona|2006.—07.]]||align="left"|{{flaga|Lietuva}} [[Sauļus Limonts]]||[[DHK Latgale]]||24 |- align = center |[[2005.—2006. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2005.—06.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Jānis Tomans]]||[[ASK Ogre]]||26 |- align = center |[[2004.—2005. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2004.—05.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Edijs Brahmanis]]||[[ASK Ogre]]||33 |- align = center |[[2003.—2004. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2003.—04.]]||align="left"|{{flaga|Lietuva}} [[Egidijs Bauba]]||[[Elektrēnu "Enerģija"]]||24 |- align = center |2002.—03.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Vadims Romanovskis]]||[[HK Rīga 2000]]||22 |- align = center |2001.—02.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Vitālijs Galuzo]]<br />{{flaga|Latvija}} [[Guntars Paste]]||[[HK Rīga 2000]]<br />[[Rīgas "Vilki"]]||16 |- align = center |2000.—01.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Igors Brezgins]]<br />{{flaga|Latvija}} [[Jānis Vegners]]||[[HK Lido Nafta Rīga]]<br />[[HK Liepājas Metalurgs]]||21 |- align = center |1999.—00.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Guntars Pāls]]||[[HK Lido Nafta Rīga]]||17 |- align = center |1998.—99.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Normunds Karpinskis]]||[[Rīgas "Nik's Brih"]]||28 |- align = center |1997.—98.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Sergejs Ņikitins]]||[[Rīgas "Nik's Brih"]]||36 |- align = center |1996.—97.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Ģirts Ankipāns]]||[[Ogres "Essamika"|Ogres "Essamika"/LB]]||34 |- align = center |1995.—96.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Artis Ābols]]||[[Ogres "Essamika"]]||35 |- align = center |1994.—95.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Aigars Razgals]]||[[Ogres "Essamika"]]||36 |- align = center |1993.—94.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Aigars Razgals]]||[[Ogres "Essamika"]]||38 |- align = center |1992.—93.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Helmuts Balderis]]||[[Rīgas "Latvijas Zelts"]]||76 |- align = center |1991.—92.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Andris Vītoliņš (hokejists)|Andris Vītoliņš]]||[[Rīgas "RTU Hanza"]]||34 |} == Skatīt arī == * [[Latvijas čempionu hokejā uzskaitījums]] == Literatūra == * Ainis Ulmanis. ''Melnās ripas bruņinieki.'' Latvijas Hokeja federācija, 1998. {{ISBN|9789984190174}}. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.lhf.lv LHF mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070927002632/http://www.lhf.lv/ |date={{dat|2007|09|27||bez}} }} {{LHČ sezonas}} {{LHF2008}} [[Kategorija:Latvijas čempionāts hokejā]] dl3485bx2tddqpxygffbdhbj94yjzkq 4486846 4486836 2026-06-26T10:32:14Z Gragox 965 /* Visvairāk gūto vārtu */ 4486846 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Optibet hokeja līga | aktuāla_sezona = | logo = Optibet Hockey League logo.png | apraksts = | sports = [[Hokejs]] | dibin = 1931., atjaunots 1991. | moto = | komandas = 9 komandas | čempions = [[HK Mogo]] | čempions_visv = [[HK Liepājas Metalurgs]] (7) | valsts = {{LAT}} (5)<br />{{LTU}} (2)<br />{{EST}} (1)<br />{{UKR}} (1) | mlapa = [https://www.lhf.lv lhf.lv] }} '''Latvijas hokeja čempionāta virslīga''' (kopš 2017. gada — '''Optibet hokeja līga''') ir klubu turnīrs, kurā tiek noskaidrota [[Latvija]]s un [[Lietuva]]s čempionvienība [[hokejs|hokejā]]. Pirmo reizi čempionāts tika aizvadīts [[1931]]. gadā. 2017. gada augustā par hokeja virslīgas ģenerālsponsoru kļuva "[[Optibet Latvija|Optibet]]" un līga tika pārdēvēta par Optibet hokeja līgu. 2022. gadā līgai pievienojās trīs komandas no [[Lietuva]]s, savukārt 2023. gadā arī komanda no [[Igaunija]]s. 2025. gadā līgai pievienojās [[Ukraina]]s komanda, kas savas mājas spēles aizvada Latvijā. == Vēsture == === Pirmās neatkarības laikā === Čempionāta vēsture iesākās [[1931]]. gadā, kad pirmo Latvijas meistarsacīkšu sezonu uzsāka 9 komandas, kas bija iedalītas divās zonās - [[Rīga]]s un [[Liepāja]]s. Rīgas zonā spēlēja 6 komandas - [[Rīgas "Unions"]], [[Rīgas "LSB"]], [[Rīgas "RFK"]], [[Rīgas "US"]], [[HK ASK Rīga|Rīgas "ASK"]], kā arī [[HK Rīgas "Kaiserwald"]], bet Liepājas zonā spēlēja 3 komandas - [[HK Liepājas "Olimpija"]], [[Liepājas "ASK"]], kā arī [[Liepājas "LTK"]]. Čempions tika noskaidrots finālspēlē, kurā savā starpā tikās labākā Rīgas un labākā Liepājas zonas komanda, attiecīgi - Rīgas "Unions" un HK Liepājas "Olimpija". Par pirmo čempionu, finālā uzvarot ar 14:1, kļuva Rīgas "Unions". Līdzīgs formāts saglabājās arī nākamajā sezonā, lai gan Liepājas zonā spēlēja vienīgi 2 komandas - HK Liepājas "Olimpija" un Liepājas "LTK". Par valsts čempioniem jau otro reizi kļuva Rīgas "Unions". 1933-34. gada sezonā vairs neeksistēja sadalījums zonās, jo līgā spēlēja vairs tikai 6 komandas, kuras visas bija bāzētas Rīgā. Uzvarēja komanda, kura turnīra laikā bija savākusi visvairāk punktu. Par čempioniem kļuva [[HK ASK Rīga|Rīgas "ASK"]], bet Rīgas "Unions" palika vienīgi piektie. Rīgas "ASK" uzvarēja arī nākamajās divās sezonās, bet 1936-37. gada sezonā, kad līgā spēlēja vairs tikai četras komandas, uzvarēja [[Rīgas "US"]]. Nākamās divas sezonas atkal uzvarēja Rīgas "ASK", tādējādi kļūstot jau par četrkārtējiem Latvijas čempioniem, bet 1939-40. gada sezonā otro reizi parāka bija Rīgas "US". 1940-41. gada sezonā, kura norisinājās jau pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] pirmās okupācijas, līgā spēlēja trīs komandas - divi [[Rīgas "Dinamo" (1946—1995)|Rīgas "Dinamo"]] sastāvi, kā arī [[Rīgas "RDKA"]]. Pārāka izrādījās Rīgas "Dinamo" A komanda. 1941-42. gada sezonā, kad Latvijas teritoriju bija okupējusi [[Trešais reihs|nacistiskā Vācija]], latviešu komandas tika atjaunotas un līgā spēlēja divi Rīgas "US" sastāvi, [[Rīgas "RSK"]], kā arī [[HK Rīgas "Daugavieši"]]. Uzvaru izcīnīja Rīgas "US" pirmais sastāvs. 1942-43. gada sezonā tām pievienojās divi Rīgas "ASK" sastāvi, bet pats čempionāts netika pabeigts. Pēc Otrā pasaules kara beigām Latvijas meistarsacīkstes hokejā aizstāja [[Latvijas PSR|LPSR]] čempionāts hokejā. === Pēc neatkarības atjaunošanas === [[Attēls:Olimp 2021 kauss.jpg|thumb|260px|[[Georgijs Pujacs]] un [[Aleksejs Širokovs]] ar Latvijas čempionāta kausu]] Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s čempionāts tika atjaunots. Deviņdesmito gadu pirmajā pusē līgā bija raksturīgs salīdzinoši liels dalībkomandu skaits — 1994.—95. gada sezonā čempionātā spēlēja pat 19 komandas. Par pirmajiem atjaunotā čempionāta uzvarētājiem 1991.—92. gada sezonā kļuva [[HK Ķekavas "Sāga"]]. 1994.—95. gada sezonā savu pirmo titulu izcīnīja [[Rīgas "Nik's Brih"]], kura Latvijas līgā dominēja vairākus turpmākos gadus. No deviņdesmito gadus vidus paralēli dalībai Latvijas čempionātā vadošās komandas spēlēja [[Austrumeiropas hokeja līga|Austrumeiropas hokeja līgā]], kā arī tās B divīzijā. 1999. gadā līgā debitēja [[HK Liepājas Metalurgs]], kas jau tās pirmajā sezonā izcīnīja čempiones titulu. 2000. gadā ar uzvaru līgā debitēja [[HK Rīga 2000]], bet nākamajās divās sezonās atkal pārāka bija "Liepājas Metalurga" vienība. No 2004. līdz 2007. gadam [[HK Rīga 2000]] izdevās izcīnīt četrus titulus pēc kārtas. [[Latvijas hokeja līga 2006-07|2006.—07.]] un [[Latvijas hokeja līga 2007-08|2007.—08.]] gada sezonā Latvijas hokeja līgas galvenais sponsors bija [[Samsung]] un turnīra nosaukums bija Samsung Premjerlīga. Sponsora piesaiste ļāva organizēt līgas pirmo Zvaigžņu spēli, tāpat tika nodrošinātas regulārākas spēļu translācijas [[LTV7]] kanālā. No 2003.—04. gada sezonas līdz pat [[2011.—2012. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2011.—12.]] gada sezonai čempionāts tika dēvēts par atklātu, jo tajā spēlēja Lietuvas klubs [[SC Energija]], savukārt 2007.—08. gada sezonā — arī igauņu [[Tartu "Big Diamonds"]]. Šajā laikā atsevišķas vadošās komandas paralēli Latvijas čempionātam spēlēja arī [[Baltkrievijas Ekstralīga|Baltkrievijas Ekstralīgā]]. Arī vēlākos gados jautājums par Lietuvas komandas piesaisti čempionātam vairākkārt ir ticis aktualizēts federācijas darba grupās. Galvenokārt dēļ [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|2009. gada finanšu krīzes]], vairākas Latvijas čempionāta vadošās komandas vai nu pārtrauca darbību vai arī ievērojami tika samazināts to budžets. No iepriekšējās desmitgades vadošajām komandām jau 2009. gadā tika izformēta [[HK Rīga 2000]], 2011. gadā tai sekoja [[ASK/Ogre]], 2012. gadā — [[DHK Latgale]], visbeidzot, 2013. gadā, līdz ar rūpnīcas finanšu problēmām, darbību pārtrauca arī [[HK Liepājas Metalurgs]]. Ar septiņiem čempiones tituliem Metalurgs joprojām ir titulētākā Latvijas čempionāta komanda. Laika posmā starp 2009. un 2013. gada čempionāta līmenis bija ievērojami krities. Starp 2013. un 2015. gadu čempionātam pievienojās jaunizveidotās [[HK Kurbads]], [[HK Mogo]] un [[HK Liepāja]], kas jau ar pirmajām to dalības sezonām noteicu toni Latvijas čempionātā. [[2014.—2015. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2014.—15.]] gada sezonā līgas čempiones titulu savā pirmajā sezonā izcīnīja [[HK Mogo]]. Izveidojoties vairākām konkurētspējīgām komandām, pieauga gan Latvijas čempionāta spēļu apmeklētība, gan līgas atpazīstamība.<ref>{{ziņu atsauce|title =Skaitļi: Kas apmeklē Latvijas čempionāta spēles?|url =http://sportacentrs.com/hokejs/latvijas_cempionats/15032017-skaitli_kas_apmekle_latvijas_cempionata_s?is_mobile=0|author =Didzis Rudmanis|publisher =[[Sportacentrs.com]]|date =2017-03-24|accessdate =2017-08-22}}</ref> [[2015.—2016. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2015.—16.]] un [[2016.—2017. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2016.—17.]] gada sezonās pirmo reizi čempionāta vēsturē bija nepieciešamas septiņas spēles čempiones noskaidrošanai. 2017. gada vasarā čempionāts ieguva ģenerālsponsoru [[Optibet]] un tika pārdēvēts par Optibet hokeja līgu. 2022. gadā līgai pievienojās trīs komandas no [[Lietuva]]s un līgas uzvarētāja tika kronēta kā Baltijas čempione. 2023. gadā turnīram pievienojās arī komanda no [[Igaunija]]s. 2025. gadā līgai pievienojās [[Ukraina]]s komanda, kas savas mājas spēles aizvada Latvijā. == Virslīgas [[2025.—2026. gada Optibet hokeja līgas sezona|2025.—2026.]] gada sezonas komandas == {{VietasKarte+|Baltijas valstis|alt=2025.—2026. gada sezonā pārstāvētās komandas|caption=2025.—2026. gada sezonā pārstāvētās komandas|float=right|places={{VietasKarte~ |Baltijas valstis|lat=54.687222 |long=25.28 |label=[[Viļņas "Hockey Punks"|Hockey Punks]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Baltijas valstis|lat=54.784444 |long=24.669444 |label=[[SC Energija|Energija]]|position=left}} {{VietasKarte~ |Baltijas valstis|lat=56.511667 |long=21.013889 |label=[[Liepājas HK|Liepāja]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Baltijas valstis|lat=56.948889 |long=24.106389 |label=[[HS Rīga]]<br />[[HK Mogo|Mogo]]<br />[[HK Prizma|Prizma]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Baltijas valstis|lat=56.944444 |long=23.910833 |label=[[Kijivas "Capitals"|Capitals]]|position=left}} {{VietasKarte~ |Baltijas valstis|lat=59.4261 |long=24.6444 |label=[[Tallinas "Panter"|Panter]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Baltijas valstis|lat=56.648333 |long=23.713889 |label=[[HK Zemgale/LBTU|Zemgale]]|position=left}}|width=300}} * {{flaga|Lietuva}} [[Elektrēnu "Energija"]] * {{flaga|Lietuva}} [[Viļņas "Hockey Punks"]] * {{flaga|Latvija}} [[Liepājas HK]] * {{flaga|Latvija}} [[HS Rīga]] * {{flaga|Ukraina}} [[Kijivas "Capitals"]] * {{flaga|Latvija}} [[HK Mogo]] * {{flaga|Igaunija}} [[Tallinas "Panter"]] * {{flaga|Latvija}} [[Rīgas "Prizma"]] * {{flaga|Latvija}} [[HK Zemgale/LLU]] == Komandas un vietas == [[Attēls:Zemgale 2022.jpg|thumb|260px|2022. gadā pirmo reizi par valsts čempioni kļuva [[HK Zemgale]]]] === Čempioni === {| class="wikitable" style="text-align:left;" ! Sezona ! Čempione ! Sērijas rezultāts ! Otrā vieta ! Izšķirošo vārtu autors ! Vērtīgākais spēlētājs |- |2025.—2026. |'''[[HK Mogo|HK Mogo/RSU]]''' |align=center|4—1 |[[HK Zemgale/LBTU]] |[[Niks Feņenko]] (59:57) |[[Niks Feņenko]] |- |2024.—2025. |'''[[HK Mogo|HK Mogo/RSU]]''' |align=center|4—1 |[[HK Zemgale/LBTU]] |[[Rūdolfs Maslovskis]] (76:04) |[[Nils Roberts Mauriņš]] |- |[[2023.—2024. gada Optibet hokeja līgas sezona|2023.—2024.]] |[[HK Mogo|'''HK Mogo/LSPA''']] |align=center|4—1 |[[HK Zemgale/LBTU]] |[[Kristers Ansons]] (09:47) |[[Linards Feldbergs]] |- |[[2022.—2023. gada LHČ sezona|2022.—2023.]] |'''[[HK Zemgale]]''' |align=center|4—1 |[[HK Mogo]] |[[Ričards Bernhards]] (14:18) |[[Gatis Gricinskis]] |- |[[2021.—2022. gada LHČ sezona|2021.—2022.]] |'''[[HK Zemgale]]''' |align=center|4—0 |[[Rīgas "Olimp"]] |[[Aleksandrs Novikovs]] (06:55) |[[Edgars Kulda]] |- |[[2020.—2021. gada LHČ sezona|2020.—2021.]] |'''[[Rīgas "Olimp"]]''' |align=center|4—0 |[[HK Zemgale]] |[[Emīls Ezītis]] (29:41) |[[Miķelis Rēdlihs]] |- |[[2019.—2020. gada LHČ sezona|2019.—2020.]] |colspan=5 align=center|''Čempionāts netika pabeigts [[COVID-19]] [[pandēmija]]s dēļ'' |- |[[2018.—2019. gada LHČ sezona|2018.—2019.]] |'''[[HK Mogo]]''' |align=center|4—2 |[[HK Kurbads]] |[[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]] (65:28) |[[Kaspars Saulietis]] |- |[[2017.—2018. gada LHČ sezona|2017.—2018.]] |'''[[HK Kurbads]]''' |align=center|4—0 |[[HK Zemgale]] |[[Gatis Gricinskis]] (21:44) |[[Uldis Čalpa]] |- |[[2016.—2017. gada LHČ sezona|2016.—2017.]] |'''[[HK Kurbads]]''' |align=center|4—3 |[[HK Mogo]] |[[Edgars Brancis]] (57:06) |[[Toms Hartmanis]] |- |[[2015.—2016. gada LHČ sezona|2015.—2016.]] |'''[[HK Liepāja]]''' |align=center|4—3 |[[HK Kurbads]] |[[Bruno Zabis]] (62:49) |[[Bruno Zabis]] |- |[[2014.—2015. gada LHČ sezona|2014.—2015.]] |'''[[HK Mogo]]''' |align=center|4—2 |[[HK Kurbads]] |[[Elviss Želubovskis]] (13:18) |[[Miks Lipsbergs]] |- |[[2013.—2014. gada LHČ sezona|2013.—2014.]] |'''[[HK Prizma]]''' |align=center|4—2 |[[HK Kurbads]] |[[Jānis Pētersons]] (37:54) |[[Henrijs Ančs]] |- |[[2012.—2013. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2012.—2013.]] |'''[[HK SMScredit.lv]]''' |align=center|3—0 |[[HK Dinamo Juniors]] |[[Mihails Kokļins]] (38:38) |[[Valērijs Fiļimonovs]] |- |[[2011.—2012. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2011.—2012.]] |'''[[HK Liepājas Metalurgs]]'''-2 |align=center|4—1 |[[HK Ozolnieki/Monarhs]] |[[Linards Mazurs-Mago]] (11:55) |[[Jānis Straupe]] |- |[[2010.—2011. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2010.—2011.]] |'''[[HK Liepājas Metalurgs]]'''-2 |align=center|4—0 |[[HK Ozolnieki/Monarhs]] |[[Jurijs Navarenko]] (48:40) |[[Aleksandrs Kerčs]] |- |[[2009.—2010. gada LHL sezona|2009.—2010.]] |'''[[HK Dinamo Juniors]]''' |align=center|4—1 |[[HK Liepājas Metalurgs]] |[[Juris Upītis]] (61:36) |[[Andris Džeriņš]] |- |[[2008.—2009. gada LHL sezona|2008.—2009.]] |'''[[HK Liepājas Metalurgs]]''' |align=center|4—2 |[[ASK/Ogre]] |[[Edijs Brahmanis]] (43:28) | |- |[[2007.—2008. gada LHL sezona|2007.—2008.]] |'''[[HK Liepājas Metalurgs]]''' |align=center|4—0 |[[ASK/Ogre]] |[[Darius Pliskausks]] (53:32) | |- |[[2006.—2007. gada LHL sezona|2006.—2007.]] |'''[[HK Rīga 2000]]''' |align=center|4—2 |[[ASK/Ogre]] |[[Ģirts Ankipāns]] (51:02) | |- |[[2005.—2006. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2005.—2006.]] |'''[[HK Rīga 2000]]''' |align=center|4—1 |[[HK Liepājas Metalurgs]] |[[Andrejs Ignatovičs]] (PM) | |- |[[2004.—2005. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2004.—2005.]] |'''[[HK Rīga 2000]]''' |align=center|4—0 |[[ASK/Ogre]] |[[Normunds Sējējs]] (19:55) | |- |[[2003.—2004. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2003.—2004.]] |'''[[HK Rīga 2000]]''' |align=center|2—0 |[[ASK/Ogre]] |[[Artis Ābols]] |align=center style=color:#ccc|''Netika noteikts'' |- |2002.—2003. |'''[[HK Liepājas Metalurgs]]''' |align=center|1—1—0 |[[HK Rīga 2000]] | |align=center style=color:#ccc|''Netika noteikts'' |- |2001.—2002. |'''[[HK Liepājas Metalurgs]]''' |align=center|2—0 |[[HK Rīga 2000]] | | |- |2000.—2001. |'''[[HK Rīga 2000]]''' |align=center|<small>Uzvara kopvērtējumā</small> |[[HK Liepājas Metalurgs]] |align=center style=color:#ccc|''Nav finālspēles'' | |- |1999.—2000. |'''[[HK Liepājas Metalurgs]]''' |align=center|<small>Uzvara kopvērtējumā</small> |[[HK Lido Nafta Rīga]] |align=center style=color:#ccc|''Nav finālspēles'' | |- |1998.—1999. |'''[[Rīgas "Nik's Brih"]]''' |align=center|<small>Uzvara kopvērtējumā</small> |[[HK Lido Nafta Rīga]] |align=center style=color:#ccc|''Nav finālspēles'' | |- |1997.—1998. |'''[[Rīgas "Nik's Brih"]]''' |align=center|<small>Uzvara kopvērtējumā</small> |[[HK Lido Nafta Rīga]] |align=center style=color:#ccc|''Nav finālspēles'' | |- |1996.—1997. |'''[[Ogres "Essamika"|Ogres "Essamika"/LB]]''' |align=center|<small>Uzvara kopvērtējumā</small> |[[Rīgas "Nik's Brih"]] |align=center style=color:#ccc|''Nav finālspēles'' | |- |1995.—1996. |'''[[Rīgas "Alianse"]]''' |align=center|3—1 |[[Ogres "Essamika"]] | | |- |1994.—1995. |'''[[Rīgas "Nik's Brih"]]''' |align=center|<small>Uzvara kopvērtējumā</small> |[[Ogres "Essamika"]] |align=center style=color:#ccc|''Nav finālspēles'' | |- |1993.—1994. |'''[[Rīgas "Pārdaugava"]]''' |align=center|<small>Uzvara finālturnīrā</small> |[[Rīgas "Hokeja Centrs"]] |align=center style=color:#ccc|''Nav finālspēles'' | |- |1992.—1993. |'''[[Rīgas "Pārdaugava"]]''' |align=center|<small>Uzvara kopvērtējumā</small> |[[Rīgas "Latvijas zelts"]] |align=center style=color:#ccc|''Nav finālspēles'' | |- |1991.—1992. |'''[[Ķekavas "Sāga"]]''' |align=center|1—0 |[[Rīgas "Pārdaugava"]] | | |- |1943.—1991. |colspan=5 align=center|''Čempionāts nenotika'' |- |1941.—1943. |colspan=5 align=center|''Tika aizvadīts nacistu okupētās Latvijas čempionāts'' |- |1940.—1941. |colspan=5 align=center|''Tika aizvadīts Latvijas PSR čempionāts'' |- |1939.—1940. |'''[[Rīgas US]]''' |align=center|<small>Uzvara kopvērtējumā</small> |[[HK ASK Rīga|Rīgas ASK]]/[[Rīgas LSB]] |align=center style=color:#ccc|''Nav finālspēles'' | |- |1938.—1939. |'''[[HK ASK Rīga|Rīgas ASK]]''' |align=center|2:0 <small>(finālspēle)</small> |[[Rīgas US]] |[[Kārlis Zilpaušs]] | |- |1937.—1938. |'''[[HK ASK Rīga|Rīgas ASK]]''' |align=center|<small>Uzvara kopvērtējumā</small> |[[Rīgas US]] |align=center style=color:#ccc|''Nav finālspēles'' | |- |1936.—1937. |'''[[Rīgas US]]''' |align=center|<small>Uzvara kopvērtējumā</small> |[[HK ASK Rīga|Rīgas ASK]] |align=center style=color:#ccc|''Nav finālspēles'' | |- |1935.—1936. |'''[[HK ASK Rīga|Rīgas ASK]]''' |align=center|<small>Uzvara kopvērtējumā</small> |[[Rīgas US]] |align=center style=color:#ccc|''Nav finālspēles'' | |- |1934.—1935. |'''[[HK ASK Rīga|Rīgas ASK]]''' |align=center|<small>Uzvara kopvērtējumā</small> |[[Rīgas US]] |align=center style=color:#ccc|''Nav finālspēles'' | |- |1933.—1934. |'''[[HK ASK Rīga|Rīgas ASK]]''' |align=center|<small>Uzvara kopvērtējumā</small> |[[Rīgas US]] |align=center style=color:#ccc|''Nav finālspēles'' | |- |[[1932.—1933. gada Latvijas čempionāts hokejā|1932.—1933.]] |'''[[Rīgas "Unions"]]''' |align=center|1:0 <small>(finālspēle)</small> |[[Liepājas "Olimpija"]] |[[Jergens Hvīds]] | |- |[[1931.—1932. gada Latvijas čempionāts hokejā|1931.—1932.]] |'''[[Rīgas "Unions"]]''' |align=center|14:1 <small>(finālspēle)</small> |[[Liepājas "Olimpija"]] | | |} == Labākie spēlētāji == [[Attēls:Zelubovskis.jpg|thumb|240px|Ilggadējais [[HK Mogo]] uzbrucējs [[Elviss Želubovskis]] ir līgas visu laiku rezultatīvākais spēlētājs]] === Visu laiku rezultatīvākie čempionāta spēlētāji === <!-- pēc 2024-25 --> {| class="wikitable sortable" ! Spēlētājs ! {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} ! {{Piezīme|Sp|Spēles}} ! {{Piezīme|V|Vārti}} ! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} ! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} ! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} ! Laika periods ! Sezonas |- align=center bgcolor="#A0F0A0" | align=left| [[Elviss Želubovskis]]{{efn|E.Želubovska statistikā trūkst vienas sezonas spēļu skaits}} || {{HOK-U}} || 509 || 279 || 316 || 595 || 803 || 2003—''pašlaik'' || 19 |- align=center | align=left| [[Aigars Razgals]]{{efn|A.Razgala statistikā trūkst divu sezonu spēļu skaits un vienas sezonas soda minūšu skaits}} || {{HOK-U}} || 237 || 218 || 376 || 594 || 419 || 1992—2008 || 12 |- align=center | align=left| [[Māris Drelings]]{{efn|M.Drelinga statistikā trūkst piecu sezonu spēļu skaits un četru sezonu soda minūšu skaits}} || {{HOK-U}} || 366 || 235 || 331 || 566 || 217 || 1991—2014 || 21 |- align=center bgcolor="#A0F0A0" | align=left| [[Gatis Gricinskis]]{{efn|G.Gricinska statistikā trūkst vienas sezonas spēļu skaits}} || {{HOK-U}} || 458 || 208 || 348 || 556 || 460 || 2003—''pašlaik'' || 18 |- align=center | align=left| [[Jānis Lukaševskis]]{{efn|J.Lukaševiska statistikā trūkst četru sezonu spēļu skaits un trīs sezonu soda minūšu skaits}} || {{HOK-A}} || 447 || 202 || 301 || 503 || 578 || 1991—2017 || 24 |- align=center | align=left| [[Sergejs Ņikitins]]{{efn|S.Ņikitina statistikā trūkst četru sezonu spēļu skaits un trīs sezonu soda minūšu skaits}} || {{HOK-U}} || 208 || 220 || 242 || 462 || 151 || 1991—2009 || 15 |- align=center | align=left| [[Sergejs Povečerovskis]]{{efn|S.Povečerovska statistikā trūkst divu sezonu gūtie punkti, sešu sezonu spēļu skaits un piecu sezonu soda minūšu skaits}} || {{HOK-U}} || 160 || 162 || 288 || 450 || 218 || 1992—2011 || 16 |- align=center bgcolor="#A0F0A0" | align=left| [[Edijs Brahmanis]]{{efn|E.Brahmaņa statistikā trūkst vienas sezonas soda minūšu skaits}} || {{HOK-U}} || 399 || 226 || 222 || 448 || 450 || 1999—''pašlaik'' || 18 |- align=center bgcolor="#A0F0A0" | align=left| [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]] || {{HOK-U}} || 351 || 203 || 238 || 441 || 181 || 2010—''pašlaik'' || 15 |- align=center | align=left| [[Vladimirs Mamonovs]]{{efn|V.Mamonova statistikā trūkst vienas sezonas punktu skaits, trīs sezonu spēļu skaits un divu sezonu soda minūšu skaits}} || {{HOK-U}} || 358 || 195 || 214 || 409 || 337 || 1995—2022 || 22 |} {{notelist}} === Rezultatīvākais spēlētājs === {| border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" width="40%" class="wikitable sortable" style="font-size: 90%; text-align: center;" |- bgcolor=#d0e7ff ! style="width: 15%;" | Sezona ! style="width: 40%;" | Spēlētājs ! style="width: 30%;" | Klubs ! style="width: 15%;" | Punkti |- align = center |2025.—26.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Roberts Jekimovs]]||[[HK Prizma]]||66 |- align = center |2024.—25.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Gints Meija]]||[[HK Mogo]]||56 |- align = center |[[2023.—2024. gada Optibet hokeja līgas sezona|2023.—24.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Gints Meija]]||[[HK Mogo]]||50 |- align = center |[[2022.—2023. gada Optibet hokeja līgas sezona|2022.—23.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]]||[[HK Mogo]]||77 |- align = center |[[2021.—2022. gada Optibet hokeja līgas sezona|2021.—22.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Gatis Gricinskis]]||[[HK Mogo]]||53 |- align = center |[[2020.—2021. gada Optibet hokeja līgas sezona|2020.—21.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Kirils Tambijevs]]||[[HK Zemgale]]||52 |- align = center |[[2019.—2020. gada Optibet hokeja līgas sezona|2019.—20.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Gatis Sprukts]]||[[HK Zemgale]]||52 |- align = center |[[2018.—2019. gada Optibet hokeja līgas sezona|2018.—19.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Mārtiņš Cipulis]]||[[HK Kurbads]]||46 |- align = center |[[2017.—2018. gada Optibet hokeja līgas sezona|2017.—18.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Edgars Homjakovs]]||[[HK Liepāja]]||39 |- align = center |[[2016.—2017. gada LHČ sezona|2016.—17.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Elviss Želubovskis]]||[[HK Mogo]]||54 |- align = center |[[2015.—2016. gada LHČ sezona|2015.—16.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Māris Diļevka]]||[[HK Liepāja]]||54 |- align = center |[[2014.—2015. gada LHČ sezona|2014.—15.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Bruno Zabis]]||[[HK Liepāja]]||58 |- align = center |[[2013.—2014. gada LHČ sezona|2013.—14.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Renārs Undelis]]||[[HK Kurbads]]||56 |- align = center |[[2012.—2013. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2012.—13.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Guntis Pujāts]]||[[HK Zemgale]]||50 |- align = center |[[2011.—2012. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2011.—12.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Guntis Pujāts]]||[[HK Zemgale]]||69 |- align = center |[[2010.—2011. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2010.—11.]]||align="left"|{{flaga|Krievija}} [[Viktors Lobačovs]]||[[HK Ozolnieki/Monarhs]]||75 |- align = center |[[2009.—2010. gada LHL sezona|2009.—10.]]||align="left"|{{flaga|Lietuva}} [[Egidijs Bauba]]||[[DHK Latgale]]||58 |- align = center |[[2008.—2009. gada LHL sezona|2008.—09.]]||align="left"|{{flaga|Lietuva}} [[Dāvids Kuļevičs]]||[[Elektrēnu "Enerģija"]]||52 |- align = center |[[2007.—2008. gada LHL sezona|2007.—08.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Kerčs]]||[[ASK Ogre]]||73 |- align = center |[[2006.—2007. gada LHL sezona|2006.—07.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Kerčs]]||[[ASK Ogre]]||57 |- align = center |[[2005.—2006. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2005.—06.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Aigars Razgals]]||[[ASK Ogre]]||55 |- align = center |[[2004.—2005. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2004.—05.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Aigars Razgals]]||[[ASK Ogre]]||86 |- align = center |[[2003.—2004. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2003.—04.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Romāns Ņikitins]]||[[HK Liepājas Metalurgs]]||52 |- align = center |2002.—03.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Romāns Ņikitins]]||[[HK Liepājas Metalurgs]]||45 |- align = center |2001.—02.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Aigars Razgals]]||[[HK Rīga 2000]]||46 |- align = center |2000.—01.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Sergejs Povečerovskis]]||[[HK Lido Nafta Rīga]]||49 |- align = center |1999.—00.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Viktors Bļinovs]]||[[Rīgas "Dinamo 81"]]||31 |- align = center |1998.—99.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Sergejs Povečerovskis]]||[[HK Lido Nafta Rīga]]||69 |- align = center |1997.—98.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Sergejs Ņikitins]]||[[Rīgas "Nik's Brih"]]||66 |- align = center |1996.—97.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Ģirts Ankipāns]]||[[Ogres "Essamika"|Ogres "Essamika"/LB]]||68 |- align = center |1995.—96.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Artis Ābols]]||[[Ogres "Essamika"]]||75 |- align = center |1994.—95.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Aigars Razgals]]||[[Ogres "Essamika"]]||69 |- align = center |1993.—94.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Aigars Razgals]]||[[Ogres "Essamika"]]||78 |- align = center |1992.—93.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Helmuts Balderis]]||[[Rīgas "Latvijas Zelts"]]||142 |- align = center |1991.—92.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Normunds Karpinskis]]||[[Ķekavas "Sāga"]]||58 |} === Visvairāk gūto vārtu === {| border="1" cellpadding="2" cellspacing="0" width="40%" class="wikitable sortable" style="font-size: 90%; text-align: center;" |- bgcolor=#d0e7ff ! style="width: 15%;" | Sezona ! style="width: 40%;" | Spēlētājs ! style="width: 30%;" | Klubs ! style="width: 15%;" | Vārti |- align = center |2025.—26.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Roberts Jekimovs]]<br />{{flaga|Latvija}} [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]]||[[HK Prizma]]<br />[[HK Liepāja]]||28 |- align = center |2024.—25.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Deivids Sarkanis]]<br />{{flaga|Latvija}} [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]]||[[HK Mogo]]||23 |- align = center |[[2023.—2024. gada Optibet hokeja līgas sezona|2023.—24.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Gints Meija]]||[[HK Mogo]]||24 |- align = center |[[2022.—2023. gada Optibet hokeja līgas sezona|2022.—23.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]]||[[HK Mogo]]||38 |- align = center |[[2021.—2022. gada Optibet hokeja līgas sezona|2021.—22.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Roberts Jekimovs]]||[[HK Zemgale]]||23 |- align = center |[[2020.—2021. gada Optibet hokeja līgas sezona|2020.—21.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Lauris Bajaruns]]||[[Rīgas "Olimp"]]||22 |- align = center |[[2019.—2020. gada Optibet hokeja līgas sezona|2019.—20.]]||align="left"|{{flaga|Lietuva}} [[Marks Kaļeiņikovs]]||[[HK Liepāja]]||26 |- align = center |[[2018.—2019. gada Optibet hokeja līgas sezona|2018.—19.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Mārtiņš Cipulis]]||[[HK Kurbads]]||20 |- align = center |[[2017.—2018. gada Optibet hokeja līgas sezona|2017.—18.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Sandis Zolmanis]]||[[HK Kurbads]]||15 |- align = center |[[2016.—2017. gada LHČ sezona|2016.—17.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Elviss Želubovskis]]||[[HK Mogo]]||26 |- align = center |[[2015.—2016. gada LHČ sezona|2015.—16.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Edgars Lipsbergs]]||[[HK Mogo]]||26 |- align = center |[[2014.—2015. gada LHČ sezona|2014.—15.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Aleksandrs Macijevskis]]||[[HK Kurbads]]||23 |- align = center |[[2013.—2014. gada LHČ sezona|2013.—14.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Renārs Undelis]]||[[HK Kurbads]]||26 |- align = center |[[2012.—2013. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2012.—13.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Guntis Pujāts]]||[[HK Zemgale]]||28 |- align = center |[[2011.—2012. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2011.—12.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Jurijs Kļujevskis]]||[[HK Concept Rīga]]||32 |- align = center |[[2010.—2011. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2010.—11.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Ēriks Bisenieks]]||[[HK Zemgale]]||39 |- align = center |[[2009.—2010. gada LHL sezona|2009.—10.]]||align="left"|{{flaga|Lietuva}} [[Egidijs Bauba]]||[[DHK Latgale]]||29 |- align = center |[[2008.—2009. gada LHL sezona|2008.—09.]]||align="left"|{{flaga|Lietuva}} [[Martīns Šliks]]<br />{{flaga|Latvija}} [[Mareks Jass]]||[[Elektrēnu "Enerģija"]]<br />[[HK Concept Rīga]]||25 |- align = center |[[2007.—2008. gada LHL sezona|2007.—08.]]||align="left"|{{flaga|Lietuva}} [[Darius Lelens]]||[[HK Liepājas Metalurgs]]||27 |- align = center |[[2006.—2007. gada LHL sezona|2006.—07.]]||align="left"|{{flaga|Lietuva}} [[Sauļus Limonts]]||[[DHK Latgale]]||24 |- align = center |[[2005.—2006. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2005.—06.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Jānis Tomans]]||[[ASK Ogre]]||26 |- align = center |[[2004.—2005. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2004.—05.]]||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Edijs Brahmanis]]||[[ASK Ogre]]||33 |- align = center |[[2003.—2004. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2003.—04.]]||align="left"|{{flaga|Lietuva}} [[Egidijs Bauba]]||[[Elektrēnu "Enerģija"]]||24 |- align = center |2002.—03.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Vadims Romanovskis]]||[[HK Rīga 2000]]||22 |- align = center |2001.—02.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Vitālijs Galuzo]]<br />{{flaga|Latvija}} [[Guntars Paste]]||[[HK Rīga 2000]]<br />[[Rīgas "Vilki"]]||16 |- align = center |2000.—01.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Igors Brezgins]]<br />{{flaga|Latvija}} [[Jānis Vegners]]||[[HK Lido Nafta Rīga]]<br />[[HK Liepājas Metalurgs]]||21 |- align = center |1999.—00.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Guntars Pāls]]||[[HK Lido Nafta Rīga]]||17 |- align = center |1998.—99.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Normunds Karpinskis]]||[[Rīgas "Nik's Brih"]]||28 |- align = center |1997.—98.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Sergejs Ņikitins]]||[[Rīgas "Nik's Brih"]]||36 |- align = center |1996.—97.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Ģirts Ankipāns]]||[[Ogres "Essamika"|Ogres "Essamika"/LB]]||34 |- align = center |1995.—96.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Artis Ābols]]||[[Ogres "Essamika"]]||35 |- align = center |1994.—95.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Aigars Razgals]]||[[Ogres "Essamika"]]||36 |- align = center |1993.—94.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Aigars Razgals]]||[[Ogres "Essamika"]]||38 |- align = center |1992.—93.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Helmuts Balderis]]||[[Rīgas "Latvijas Zelts"]]||76 |- align = center |1991.—92.||align="left"|{{flaga|Latvija}} [[Andris Vītoliņš (hokejists)|Andris Vītoliņš]]||[[Rīgas "RTU Hanza"]]||34 |} == Skatīt arī == * [[Latvijas čempionu hokejā uzskaitījums]] == Literatūra == * Ainis Ulmanis. ''Melnās ripas bruņinieki.'' Latvijas Hokeja federācija, 1998. {{ISBN|9789984190174}}. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.lhf.lv LHF mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070927002632/http://www.lhf.lv/ |date={{dat|2007|09|27||bez}} }} {{LHČ sezonas}} {{LHF2008}} [[Kategorija:Latvijas čempionāts hokejā]] 3zlzqapcfmtehgakpw7zv9e53umbem2 10 15425 4486559 4486231 2026-06-25T20:02:00Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +4 4486559 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala|Aralas]] (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... "[[Eiropeiskā solidaritāte]]", kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? g5lh0t5djrzjhvhbozsg8lsgb6hwn7m 4486567 4486559 2026-06-25T20:10:38Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ 4486567 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala|Aralas]] (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? h4b5xgxsoxz2k6lf0s5rkb5w2975gjt 4486610 4486567 2026-06-26T02:10:10Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4486610 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala|Aralas]] (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? g8fd4r75wsva64axj24s2f3tbbeo2at 4486624 4486610 2026-06-26T04:18:23Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +3 4486624 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] <small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? [[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] <small>(attēlā)</small> uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? [[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus <small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? [[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? [[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] <small>(attēlā)</small> un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? [[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]] * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? [[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? [[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]] * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? [[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? [[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]] * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' <small>(attēlā)</small> esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? [[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]] * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' <small>(attēlā)</small> 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? [[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em <small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? [[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? [[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? [[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? [[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? [[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' <small>(attēlā)</small> nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? [[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' <small>(attēlā)</small> tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? [[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] <small>(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? [[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]] * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' <small>(attēlā)</small> un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? [[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā <small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? [[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? [[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[stepes goba]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? [[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' <small>(attēlā 1903. gadā)</small> bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? [[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' <small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small> bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? [[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? [[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? [[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? [[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? [[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? [[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' <small>(attēlā)</small> klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? [[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? [[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? [[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? [[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]] * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? [[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]] * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' <small>(attēlā)</small> parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? [[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? [[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]] * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? [[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? [[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' <small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small> kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? [[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Northemptona]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? [[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? [[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]? [[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? [[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? [[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? [[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]] * ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' <small>(attēlā)</small> strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? [[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' <small>(attēlā)</small> skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? [[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? [[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? [[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? [[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' <small>(attēlā pa kreisi)</small>, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? [[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]] * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' <small>(attēlā)</small> kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? [[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? [[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]] * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' <small>(attēlā)</small> ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? [[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]] * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' <small>(attēlā)</small> celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? [[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? [[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās <small>(attēlā)</small> pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? [[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]] * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' <small>(attēlā)</small> uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? [[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]] * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' <small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small> ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? [[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? [[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]] * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos <small>(attēlā)</small> sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? [[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas <small>(attēlā)</small> [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? [[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]] * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' <small>(attēlā)</small> bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? [[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] <small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? [[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? [[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? [[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? [[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]] * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? [[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? [[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] <small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? [[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? [[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]] * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' <small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? [[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? [[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni <small>(attēlā)</small>? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? [[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]] * ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]? * ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā? * ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos? [[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]] * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? [[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]] * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? [[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas <small>(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])</small>? * ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu? * ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])? [[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' <small>(attēlā)</small> tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā? * ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām? * ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks? [[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]] * ... '''''[[Fatah]]''''' <small>(attēlā karogs)</small> sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija? * ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes "Saint-Germain"]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas "Internazionale"]]? * ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]? [[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" '''[[Ilze Stobova]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā? * ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA "Bite Latvija"]]? [[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]] * ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small>, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga? * ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai "[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]"? * ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s "Mahāvamsa" singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem? [[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' <small>(attēlā partijas karogs)</small> ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]? * ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli? * ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju? [[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms <small>(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')</small>? * ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās? * ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]? [[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods <small>(attēlā)</small> ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? * ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]? * ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i? [[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par "angļu ģeoloģijas tēvu" un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i? * ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm? * ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā? [[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] <small>(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])</small>? * ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA "Depozīta iepakojuma operators"? [[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām? * ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]? [[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]] * ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? <small>(attēlā Eritrejas kaujinieki)</small>? * ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē? * ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū? [[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' <small>(attēlā)</small> pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku? * ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}? * ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos? [[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kims Čonins]] <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves? * ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas "Capitals"]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski? * ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju? [[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]] * ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]? * ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]? * ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir "saulainākā pilsēta uz Zemes", jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas? [[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Loustofta]]''' <small>(attēlā pludmale)</small> ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta? * ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā? * ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes? [[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] <small>(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)</small>? * ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju? * ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]? [[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' <small>(attēlā)</small> pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu? * ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu "neticīgos", '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām? * ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu? [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija "Visla"|akciju "Visla"]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]? * ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]? [[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas <small>(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])</small>? * ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem? * ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta? [[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]? * ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]? [[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]] * ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā <small>(attēlā)</small>? * ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]? * ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta? [[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' <small>(attēlā)</small> [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]? * ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]? * ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s? [[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]] * ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] <small>(attēlā dirižablis PL 19)</small>? * ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā "noziegumus pret cilvēci un civilizāciju"? * ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]? [[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā <small>(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)</small>? * ... [[animācijas filma]] '''"[[Prāta spēles 2]]"''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]? * ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''? [[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' <small>(attēlā ieeja)</small> ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru? * ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]? [[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' <small>(attēlā)</small> bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]? * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]? * ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde "Latviešu raķetes", kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi? [[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]] * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā? * ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas? * ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''? [[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' <small>(attēlā neliela depozīta daļa)</small> ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba? * ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita? [[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s <small>(attēlā)</small> tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas? * ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]? * ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla "[[Midsomeras slepkavības]]" galvenajā lomā? [[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]] * ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos <small>(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)</small>? * ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums? * ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē? [[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' <small>(attēlā)</small> 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]? * ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]? * ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas "Olympique" no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes? [[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' <small>(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])</small>, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]? * ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]? * ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? [[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]? * ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]? [[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai <small>(attēlā 1886. gada gravīrā)</small>? * ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs? * ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā? [[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas "Juventus"]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē? * ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]? * ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]? [[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]] * ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' <small>(attēlā)</small> trenētā [[Floridas "Panthers"]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi? * ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti? * ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā? [[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]] * ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem <small>(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)</small>? * ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]? * ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu? [[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks? * ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem? [[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]] * ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā "[[Hameleonu rotaļas]]"? [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''"[[Strādnieks un kolhozniece]]"''' <small>(attēlā)</small> kļuva par vienu no padomju laika simboliem? * ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''? * ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s "[[Bagātie arī raud]]", kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]? [[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' <small>(attēlā)</small> ir divi pēdējie seriāla "[[Hameleonu rotaļas]]" oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā? * ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)? * ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā? [[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' <small>(attēlā karogs)</small> atbalsta divu valstu konflikta risinājumu? * ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības? [[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]] * ... "[[Straume (filma)|Straume]]" bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' <small>(attēlā)</small> otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas "[[Projām]]"? * ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to? * ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku? [[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]] * ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]? * ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti? [[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]] * ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' <small>(attēlā)</small> [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē? * ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi? * ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]? [[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]] * ... [[Greiems Hills]] <small>(attēlā)</small> ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]? * ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja? * ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta? [[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' <small>(attēlā karogs)</small> tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju? * ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku? * ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas? [[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]] * ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu? [[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā? * ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs? [[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]] * ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' <small>(attēlā)</small> nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā? [[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā? * ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]? * ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību? [[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā "[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]" iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]? * ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas? * ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums? [[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu "[[dzelzs priekškars]]", lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)? * ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas? * ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]? [[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]] * ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu? * ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē? * ... [[Vācija]]s seriāla "[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]" galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta? [[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[suņu ilzīte]]s''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā? * ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām? * ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota? [[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]] * ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' <small>(attēlā 1922. gadā)</small> bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]? * ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam? * ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību? [[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]? * ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]? * ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]? [[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs? * ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra? * ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā? [[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' <small>(attēlā)</small> ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere? * ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s? * ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus? [[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]] * ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē <small>(attēlā)</small>? * ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē? * ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību? [[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts? * ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim? * ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku? [[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]] * ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu <small>(attēlā bārdainais zvanuputns)</small>? * ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]? * ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]] * ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' <small>(attēlā)</small> divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā? * ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''"[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]"''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā? * ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju? [[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Solferīno kauja]]''' <small>(attēlā gleznā)</small> — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]? * ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''"[[Rīgas Zeļļi]]"''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu "Prometey" tika organizētas "Basketbola ballītes" [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]? [[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]? * ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''? * ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}? [[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei <small>(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)</small>? * ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]? * ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]? [[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību <small>(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])</small>? * ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]? * ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)? [[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[grīņa sārtene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos? * ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku? * ... filmas '''"[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]", izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas? [[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]] * ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' <small>(attēlā)</small> pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju? * ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai? * ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)? [[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[bastarda tūsklape]]''' <small>(attēlā)</small> daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli? * ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni? * ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā? [[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]] * ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] <small>(attēlā)</small> ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas? * ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu? * ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas? [[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' <small>(attēlā)</small> [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts? * ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi? * ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām? [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas "Blackhawks"]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]? * ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]? * ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā? [[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Netlss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā "[[Midsomeras slepkavības]]", 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas "Canadiens"]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]? * ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē? [[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]] * ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) <small>(attēlā)</small>? * ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus? * ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā? [[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' <small>(attēlā [[kliņģerīte]])</small> var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus? * ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni? * ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē? [[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem? * ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē? * ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam? [[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]] * ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju? * ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā? * ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]? [[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā? * ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]? * ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā? [[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]] * ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' <small>(attēlā)</small> viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts? * ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči? * ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā? [[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā? * ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas "Mammoth"]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums? [[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' <small>(attēlā)</small> vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā? * ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā? * ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]? [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em ("[[Tilts uz nekurieni]]" <small>(attēlā būvniecībā)</small>); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta? * ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]? * ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''? [[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]] * ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' <small>(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])</small> atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru? * ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]? * ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika? [[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]? * ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]? * ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu? [[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] <small>(attēlā)</small> tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās? * ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''"[[Mirušās dvēseles]]"''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts? * ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas "Coyotes"]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda? [[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]] * ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē? * ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''"[[Džokers: Neprāts diviem]]"''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus? [[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]] * ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks? * ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''"[[krievu dvēsele]]"''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu "[[Mirušās dvēseles]]"? * ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš" virsdiriģents? [[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci <small>(attēlā)</small>? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''"[[Padomju džinsi]]"''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās "Labākā daudzsēriju filma", "[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]" un "[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]"? * ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm? [[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās <small>(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)</small>? * ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā? * ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11? [[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos? * ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''"[[Marijas klusums]]"''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|teātra "Skatuve"]] kolēģiem kļūst par [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] upuri? * ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h? [[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains <small>(attēlā)</small> un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm? * ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa "Princese Marija Astrīda", kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]? * ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''"[[skaldi un valdi]]"''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru? [[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' <small>(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)</small> ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu? * ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]? * ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu? [[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu? * ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i? * ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa? [[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] <small>(attēlā)</small> un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa? * ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]? * ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' ("Zelta upe") [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess? [[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]] * ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' <small>(attēlā)</small> savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva? * ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas "Coyotes"]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]? * ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā? [[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]] * ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' <small>(attēlā)</small> 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s? * ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs? * ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''"[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]"''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem? [[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]] * ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' <small>(attēlā)</small> apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]? * ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja? * ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas? [[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]] * ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju <small>(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)</small>? * ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava? [[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' <small>(attēlā)</small> tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas? * ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]? * ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons? [[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]] * ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' <small>(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)</small> darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda? * ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā? * ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''"[[redneks]]"''' tiek skaidrots kā "nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu"? [[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]? * ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333? * ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem? [[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]] * ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' <small>(attēlā)</small> pieejamāku un populārāku? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi? [[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]] * ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona? [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kasu marcu]]''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]? [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]] * ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' <small>(attēlā 1882. gada gleznā)</small>, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā? * ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā? * ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]? * ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.? * ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss <small>(attēlā)</small> ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot "Hortons", "Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus" un "Lorakss"? * ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu? * ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[krokainā roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]? * ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]? * ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]] * ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' <small>(attēlā)</small> nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā? * ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]? * ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]? * ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām? * ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[maijrozīte]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]? * ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]] * ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]? * ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases? * ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu? * ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''"[[900 sekundes]]"''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Česapīkas līcis]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu? * ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt? <!--dyk diena --> [[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus? * ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā "netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu", bet 1905. gadā — kā "indīgo elles pilsētu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]] * ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' <small>(attēlā)</small> bieži tiek dēvēts par "labāko no Peru vicekaraļiem", tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem? * ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi? * ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]] * ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases? * ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus? * ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai? * ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s <small>(attēlā)</small> durvju kliņķa? * ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases? * ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]] * ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]? * ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis? * ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus "masu hipnozes" un "ārstniecības" teleseansus un teletiltus padomju televīzijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ? * ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri? * ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]] * ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos? * ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā "fenomenāla": teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem? * ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]] * ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem <small>(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)</small>? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus? * ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]] * ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' <small>(attēlā)</small> divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])? * ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē? * ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas <small>(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)</small>? * ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus? * ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim? * ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' <small>(attēlā)</small> [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci? * ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]? * ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s "zelta laikmetu," kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]? * ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]? * ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' <small>(attēlā)</small> starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā "[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]", par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris? * ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[epipremni]]''' <small>(attēlā [[zelta epipremns]])</small> ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks? * ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā? * ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]] * ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] <small>(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)</small>? * ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru? * ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[garšīgā monstera]]''' <small>(attēlā zieds un nenobriedis auglis)</small>, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs? * ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]] * ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' <small>(attēlā)</small> padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi? * ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''? * ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm? * ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''? * ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]] * ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem? * ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists? * ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltvīns]]''' <small>(attēlā)</small> tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas? * ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas? * ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Svētais Matijs]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]? * ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji? * ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''"[[Juras laikmeta parks 3]]"''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' <small>(attēlā zieds)</small> parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī? * ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''"[[Māceklis (filma)|Māceklis]]"''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em? * ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas "Spartaks"]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā? * ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]] * ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā? * ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]? * ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē? * ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām? * ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]] * ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' <small>(attēlā)</small> ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru? * ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]? * ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]] * ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] <small>(attēlā)</small>? * ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā? * ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas "Barbarosa"]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā? <!--dyk diena --> [[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]] * ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' <small>(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])</small> bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.? * ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai? * ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] <small>(attēlā)</small> un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]? * ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs? * ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā "X faktors"; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki <small>(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)</small>? * ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]? * ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]] * ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām <small>(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])</small>? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas "Clippers"]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā? * ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]] * ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' <small>(attēlā)</small> uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā? * ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dagdas ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]? * ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās? * ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]] * ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā? * ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās? * ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas "Kalev/Cramo"]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu? <!--dyk diena --> [[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' <small>(attēlā)</small> ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]? * ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m? * ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā? <!--dyk diena --> [[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''? * ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā? * ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''"[[Šezam! Dievu dusmas]]"''' un '''"[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]"''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu? * ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]] * ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''"[[Estrelita — netīrā seja]]"''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3? * ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''"[[Zilais Skarabejs]]"''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā? * ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību "Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija", kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu? <!--dyk diena --> [[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu "Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci" <small>(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])</small>? * ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā? * ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu? * ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām? * ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]] * ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' <small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small> sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā? * ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]? * ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens? * ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā? * ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]] * ... vēsturiski '''[[store]]''' <small>(attēlā)</small> arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā? * ... konkursā '''"[[Supernova 2025]]"''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa "[[Tautumeitas]]" ar dziesmu "[[Bur man laimi]]"? * ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' <small>(attēlā)</small>, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' <small>(attēlā)</small> bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību? * ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em? * ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]] * ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' <small>(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)</small> ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam? * ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''"[[Sarauj, Latgale!]]"''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas? * ... "[[Spēlmaņu nakts]]" balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''"[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]"''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' <small>(attēlā)</small> stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā? * ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''"[[neatminami laiki]]"''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads? * ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas "[[Titāniks (filma)|Titāniks]]" (1997), "[[Avatars]]" (2009) un "[[Avatars: Ūdensceļš]]" (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam? * ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas "Olympique"]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle? <!--dyk diena --> [[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[strauta sniegoga]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā? * ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]? * ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē <small>(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)</small>? * ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas "Olympique"]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]? * ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]] * ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' <small>(attēlā)</small> publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā "[[Da Vinči kods]]"? * ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti? * ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] <small>(attēlā)</small> no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis? * ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā? * ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā? * ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]? * ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]] * ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' <small>(attēlā)</small> pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes? * ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru <small>(attēlā)</small> nosaucis par "skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē"? * ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas "Ajax"]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā? * ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''"[[Meitene un jūra]]"'''? * ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]? * ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību? * ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā? * ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija "[[Džeza dziedātājs]]", kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]] * ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' <small>(attēlā)</small> radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu? * ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam? * ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]] * ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s? * ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''"[[Kvadrifrons]]"''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija "Gruzijas sapnis" izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' <small>(attēlā)</small> kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu? * ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī? * ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]? * ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa "[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]", kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus? * ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij? <!--dyk diena --> [[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā? * ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]? * ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā? * ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem? * ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir filmēta kinofilma "[[Rūdolfa mantojums]]" un televīzijas seriāls "[[Sarkanais mežs]]"? * ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali? <!--dyk diena --> [[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru <small>(attēlā Krikjetas pils Guinezā)</small>? * ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem? * ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām <small>(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)</small>? * ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma? * ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bidē]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē "[[ponijs]]", jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu? * ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s? * ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas "[[Progresīvie]]" saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni <small>(attēlā)</small>, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs? * ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]] * ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās "[[Stirnu buks|Stirnu buka]]" taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika "Stirnu buks" ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā? * ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s "[[Latvju gals|Latvju gala]]" zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā? * ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]] * ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' <small>(attēlā)</small> noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas "Knicks"]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā? * ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei? * ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā? * ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] <small>(attēlā)</small> guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis? * ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma "[[Lidosta (filma)|Lidosta]]"? * ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[spožā klintene]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku? * ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts? <!--dyk diena --> [[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]] * ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' <small>(attēlā)</small> pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos? * ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amūras leopards]]''' <small>(attēlā Kolčesteras zoodārzā)</small> ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē? * ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem? * ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs "Gaismas dārzs"? * ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]? * ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni? * ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]? * ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma "[[Vāģi]]" 2006. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies? * ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu? * ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu? * ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]? * ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]] * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[dīķgliemeži]]''' <small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small> ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? <!--dyk diena --> [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? <!--dyk diena --> [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? ewgv7xmizqp3twv2gxsqqvxn8t04qiq 0 16579 4486455 4435981 2026-06-25T16:35:09Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4486455 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kolkata | official_name = ''Kolkata''<br />কলকাতা | nickname = | motto = | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{multiple image | border = infobox | total_width = 300 | image_style = | perrow = 1/2/3/2/2 | image3 = EM Bypass Kolkata.jpg | image2 = বাগবাজার সার্বজনীন দুর্গোৎসব ২০১৮.jpg | image1 = Kolkata maidan.jpg | image4 = Kolkata Tram.jpg | image5 = Science City Kolkata 4643.JPG | image6 = Jorasanko Thakurbari.jpg | image7 = Birla Planetarium Kolkata (24455076008).jpg | image8 = ইডেন গার্ডেনে বাংলাদেশ ও পাকিস্তানের খেলা ৫.jpg }} | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | image_map = | pushpin_map = India#Rietumbengāle | pushpin_label_position = left | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Štats | subdivision_type2 = | subdivision_name = {{flaga|Indija}} [[Indija]] | subdivision_name1 = [[Rietumbengāle]] | subdivision_name2 = | established_title = Dibināta | established_date = 1690. gadā | established_title2 = | established_date2 = | government_type = | leader_title = Mērs | leader_name = ''Sovan Chatterjee'' | area_magnitude = | area_total_km2 = 206.08 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2010 | population_footnotes = | population_total = 5138208 | population_urban = | population_metro = 15644040 | population_density_km2 = auto | timezone = IST | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 22 | latm = 34 | lats = 22 | latNS = N | longd = 88 | longm = 21 | longs = 50 | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 9 | website = {{url|http://www.kolkatamycity.com/}} | footnotes = }} '''Kolkata''' ({{val-en|Kolkata}}, {{val-bn|কলকাতা}}, izrunā: {{IPA|[[IPA|[ˈkolkat̪a]]]}}), līdz 2001. gadam '''Kalkuta''' (''Calcutta''), ir pilsēta [[Indija]]s austrumos [[Hugli]] upes kreisajā krastā. [[Rietumbengāle]]s štata galvaspilsēta. Līdz 1911. gadam bija [[Britu Indija]]s galvaspilsēta. Viens no Indijas svarīgākajiem kultūras un neatkarības kustības centriem, tomēr pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1947. gadā piedzīvoja ekonomisku stagnāciju. Dēvēta par "Indijas kultūras galvaspilsētu", "Procesiju pilsētu" un "Prieka pilsētu". Politiski pilsēta ir stiprs [[komunisms|komunistiskās]] kustības centrs, Rietumbengāles štatu vairāk nekā trīsdesmit gadus vadīja [[Indijas Komunistiskā partija]] (1977–2011). == Vēsture == Pilsētu nodibināja [[Britu Austrumindijas kompānija]] 1690. gadā, uzceļot šeit fortu. 1756. gadā [[Bengālija]]s [[navabs]] ieņēma nocietinājumu, tomēr nākamajā gadā [[Roberts Klaivs]] ar britu karavīru un [[sipaji|sipaju]] palīdzību cietoksni atguva. 1772. gadā Kolkata kļuva par Britu Indijas galvaspilsētu. No 19. gadsimta vidus Kolkatā strauji attīstījās [[audums|audumu]] un [[džuta]]s ražošana. Pilsētā radās indiešu izcelsmes [[vidusšķira]]. 19. gadsimta beigās - 20. gadsimta sākumā Kolkata kļuva par [[Bengāļu renesanse]]s centru. Vēlākajos gados Kolkata kļuva par [[Indijas neatkarības kustība]]s un Indijas politiskās dzīves galveno centru. 1905. gada Bengālijas sadalīšana divās daļās izsauca politiskas cīņas saasināšanos un angļu preču [[boikots|boikotu]]. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc 1911. gadā Britu Indijas galvaspilsēta tika pārcelta uz [[Deli]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Kolkatu divreiz bombardēja [[Japāna|japāņu]] [[aviācija]]. Kolkata smagi cieta [[Bengālijas 1943. gada bads|Bengālijas 1943. gada bada]] laikā, kad Bengālijā badā nomira vairāk kā 3&nbsp;000&nbsp;000 cilvēku. Nodibinot neatkarīgo Indiju, Bengālija tika sadalīta [[hinduisms|hinduistu]] un [[islāms|musulmaņu]] daļā. Pilsētu pameta daudzi musulmaņi un tajā savukārt ieplūda daudzi hinduisti no Austrumbengālijas (tagad [[Bangladeša]]). [[1960. gadi|1960.]] un [[1970. gadi|1970. gados]] gados elektroenerģijas krīze, streiki un bruņoto [[marksisms|marksistu]] ([[naksalīti|naksalītu]]) kustība veicināja Kolkatas ekonomikas stagnāciju. 21. gadsimta sākumā, saistībā ar attiecību normalizāciju ar [[Ķīna|Ķīnu]] un investīcijām no [[Dienvidaustrumāzija]]s Kolkatas ekonomiskais stāvoklis pamazām uzlabojas. == Cilvēki == Kolkatā dzimuši: * [[Šrī Aurobindo]] (1872-1950) — filozofs * [[Šatjendranats Boze]] (সত্যেন্দ্র নাথ বসু, ''Satyendra Nath Bose'') (1894-1974) — fiziķis * [[A.Č. Bhaktivēdānta Svāmī Prabhupāda]] (''A.C. Bhaktivedanta Swami Prabhupada'') (1896-1977) — [[Krišnas Apziņas biedrība]]s dibinātājs * [[Šotodžits Rajs]] (1921-1992) — kinorežisors * [[Megnads Saha]] (মেঘনাদ সাহা, ''Meghnad N. Saha'') (1893-1956) — astrofiziķis * [[Gajatri Čakravorti Spivaka]] (''Gayatri Chakravorty Spivak'') (1942-) — literatūrzinātniece * [[Rabindranats Tagore]] (1861-1941) — dzejnieks * [[Viljams Tekerijs]] (''William Makepeace Thackeray'') (1811-1863) — angļu rakstnieks * [[Vikrams Saits]] (''Vikram Seth'') (1952-) — dzejnieks * [[Vivekānanda|Svami Vivekānanda]] (স্বামী বিবেকানন্দ, ''Swami Vivekananda'') (1863-1902) — filozofs == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{Indijas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rietumbengāles pilsētas]] [[Kategorija:Indijas pilsētas]] rlq5xd5uy6ploapujwkn0i6miokogcs 0 19450 4486549 4254120 2026-06-25T19:47:47Z Treisijs 347 4486549 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pusdārgakmeni|nefrītu medicīnā|nieru iekaisums}} [[Attēls:Chinese jadeite buttons.jpg|300px|thumb|Senas nefrīta pogas, Ķīna]] '''Nefrīts''' (no {{val|grc|νεφρός}} (''nephros'') — 'niere', jo senāk uzskatīja, ka šis akmens palīdz pret nieru slimībām) ir divu [[amfibols|amfibola]] grupas [[minerāls|minerālu]] — [[aktinolīts|aktinolīta]] un [[tremolīts|tremolīta]] — maisījums. Skaistās zaļās krāsas dēļ nefrīts ir iecienīts rotakmens, kam daudzās pasaules kultūrās ([[maors|maori]], [[ķīnieši]], [[inuiti]]) tiek piešķirta liela nozīme. Jārēķinās ar to, ka pastāv termins “[[žads]]”, kas apzīmē gan nefrītu, gan arī ļoti līdzīgo [[žadeīts|žadeītu]]. Latviešu valodā abi šie termini ir nošķirti jeb vai arī, attiecībā uz senākiem šī termina lietojumiem vārds "nefrīts" apzīmē abu veidu minerālus. Nefrītu un žadeītu kā divus atšķirīgus materiālus izdalīja tikai 19. gadsimtā. Abi nefrītu veidojošie minerāli veido smalkas šķiedras. Nefrīts sastāv no šādām īsām, savstarpēji savītām šķiedriņām. Šī iemesla dēļ nefrīts ir triecienizturīgs un līdz ar to — labs materiāls dažādiem darbarīkiem un ieročiem. Nefrīta raksturīgo krāsu rada [[hroms|hroma]] piejaukums un aktinolīta sastāvā esošais [[dzelzs]]. Nefrīta krāsa variē no pelēkzaļas līdz tumši zaļai un gandrīz melnai un arī sarkanbrūnai. Atrodams arī cēls krēmbalts nefrīts. Cēlākie nefrīta paveidi var būt puscaurspīdīgi, taču parasti akmens ir necaurspīdīgs. == Atradnes == * [[Jaunzēlande]]s [[Dienvidu sala|Dienvidu salā]] ir nefrīta ({{val|mi|pounamu}}; [[Jaunzēlandes angļu valoda|Jaunzēlandes angļu]]: ''greenstone'' — 'zaļais akmens') atradnes, un tam bijusi ļoti liela nozīme Jaunzēlandes pirmiedzīvotāju — [[maori|maoru]] kultūrā. No nefrīta maori izgatavoja ieročus un rotas, tostarp cilvēkveida formas kaklarotas ''[[hei tiki]]''. * [[Kanāda|Kanādā]], [[Britu Kolumbija|Britu Kolumbijā]] atrasts lieliskas kvalitātes nefrīta bluķis, kas svēra 20 tonnas. Nefrītam ir bijusi liela nozīme vietējo pirmiedzīvotāju kultūrā. Mūsdienās Kanāda ir galvenā nefrīta ieguvējvalsts. * '''Sibīrijas žadeīts''' ir skaists nefrīts no [[Baikāls|Baikāla]] ezera apkaimes ([[Krievija]]). * Nefrītam ir bijusi liela nozīme [[Ķīna]]s kultūrā, kur tas, kopā ar ļoti līdzīgo [[žadeīts|žadeītu]], ir ticis uzskatīts par vienu no vērtīgākajiem akmeņiem. Ķīnā nefrītu kā rotakmeni un materiālu instrumentiem un ieročiem izmanto jau aptuveni 60 000 gadus ([[Hongšanas kultūra]]). Prasmīgi apstrādāts nefrīts un žadeīts tika uzskatīti par lielāku vērtību nekā [[zelts]]. Lielākas atradnes atrodas [[Sindzjaņa]]s provincē ([[Hotana]]) un [[Kunluņs|Kunluņa]] grēdā uz Ķīnas un [[Tibeta]]s robežas. Nefrītu atrod vēl daudzās pasaules valstīs. [[Attēls:Cup jade India Louvre R331-332.jpg|300px|thumb|No balta nefrīta izgatavota tasīte un apakštasīte, Indija, Mogulu dinastija, XVIII gadsimts. Izrotāta ar zelta stieplītēm, [[smaragds|smaragdiem]], [[rubīns|rubīniem]] un [[stikls|stiklu]]. Atrodas [[Luvrs|Luvrā]].]] == Viltojumi == Vairāki citi akmeņi tiek pārdoti ar nosaukumu "nefrīts": * [[Avanturīns]]; * [[Grossularīts]] — (Transvālas žadeīts); * [[Hrizoprazs]]; * [[Karneols]]; * [[Serpentīns]] (Korejas žadeīts utml.); * [[Steatīts]]; * [[Vezuvianīts]]. Gan nefrītu, gan žadeītu mākslīgā veidā mēdz padarīt "cēlāku". Ir trīs galvenās metodes, kas tiek apzīmētas ar burtiem ABC: * '''A tipa''' nefrīts nav īpaši pārveidots, tam var būt ievaskota virsma. * '''B tipa''' nefrīts ir ticis ievietots ķīmiskās krāsvielās, kodinātājos, skābēs, piesūcināts ar [[sveķi]]em. Šāds nefrīts kļūst daudz caurspīdīgāks, košāks. Šādu viltojumu var noteikt tikai ar [[infrasarkanā spektroskopija|infrasarkano spektroskopiju]]. * '''C tipa''' nefrīts ir mākslīgi iekrāsots, kodināts, mainot krāsu (piem., sarkanais nefrīts). Tiek zaudēta nefrīta puscaurspīdība. Kolekcionāri un dārgakmeņu pazinēji atzīst tikai nepārveidotu vai A tipa nefrītu. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20061006091520/http://www.cst.cmich.edu/users/dietr1rv/nephrite.htm Nefrīta apraksts un 12 tonnas smaga nefrīta gabala attēls] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20160506064141/http://www.westcoastjade.co.nz/ Jaunzēlandes nefrīta izstrādājumi, apraksts] {{en ikona}} [[Kategorija:Minerālu paveidi]] [[Kategorija:Dārgakmeņi]] 6sagt450a0b0vtwfqxrml11wvm3lznn 0 20758 4486783 2276028 2026-06-26T09:06:25Z Meistars Joda 781 4486783 wikitext text/x-wiki {{ezera infokaste |ezers=Akajaure |attēls=Akka mountain.jpg |paraksts=Ahkas kalns Akajaures krastā | map = Zviedrija | map_size = 200px | plat_d=67 | plat_m=38 | plat_s= | plat_NS=N | gar_d=17 | gar_m=38 | gar_s= | gar_EW=E |vieta={{SWE}} |platība=94—264 |garums=60 |platums=5 |Vid_dziļums=30 |Max_dziļums=92 |tilpums=5,9 |augstums_vjl=423—453 |izteka=[[Lūlelvena]] |baseins=4650 |valstis=[[Zviedrija]] |salas= |pilsētas= }} '''Akajaure''' ({{val|sv|Akkajaure}}), arī '''Ahkājavre''' ({{val-smj|Áhkajávrre}}) ir [[ūdenskrātuve]] [[Zviedrija]]s ziemeļu daļā, [[Norbotena]]s lēnē. Austrumu daļa atrodas Stūrašēfalleta nacionālajā parkā. Ūdenskrātuve izveidota uz [[Lūlelvena]]s upes pēc hidroelektrostacijas celtniecības 1913. līdz 1923. gadam, iekļaujot pirms tam pastāvējušus piecus mazākus ezerus. Platība variē no 94 līdz 260 km². {{zviedrija-aizmetnis}} [[Kategorija:Zviedrijas ezeri]] m5lqbb4frjypvkodnz1w81juwjqw8l0 0 21213 4486828 4472129 2026-06-26T10:08:28Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4486828 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #000000 | nos = ''Beşiktaş'' | logo = [[Attēls:BesiktasJK-Logo.svg|150px]] | pilns = ''Beşiktaş Jimnastik Kulübü'' | iesauka = ''Kara Kartallar'' (Melnie ērgļi)<br />''Siyah-Beyazlılar'' (Melni-baltie) | pilsēta = {{Vieta|Turcija|Stambula}} | dib = 1903 | dib_mēn = 3 | dib_dat = 19 | stad = ''[[Vodafone Arena]]'' | ietilp = 41 903 | prez = {{flaga|Turcija}} Ahmets Nurs Čebi | tren = {{flaga|Norvēģija}} [[Ūle Gunnars Sulšērs]] | līga = [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 4. vieta | mediji = [http://www.bjk.com.tr/ Oficiālā vietne] | pattern_la1 = _bjk2526h | pattern_b1 = _bjk2526h | pattern_ra1 = _bjk2526h | pattern_sh1 = _bjk2526h | pattern_so1 = _adidasblackl | leftarm1 = ffffff | body1 = ffffff | rightarm1 = ffffff | shorts1 = 000000 | socks1 = ffffff | pattern_la2 = _bjk2526a | pattern_b2 = _bjk2526a | pattern_ra2 = _bjk2526a | pattern_sh2 = _bjk2526a | pattern_so2 = _adidaswhitel | leftarm2 = | body2 = | rightarm2 = | shorts2 = 000000 | socks2 = 000000 | pattern_la3 = _bjk2526t | pattern_b3 = _bjk2526t | pattern_ra3 = _bjk2526t | pattern_sh3 = _bjk2526t | pattern_so3 = _bjk2526tl | shorts3 = ffffff | socks3 = 000000 }} {{portāls2|Sports|Turcija}} '''Stambulas "Beşiktaş"''' ({{val|tr|Beşiktaş Jimnastik Kulübü}}, Bešiktašas vingrošanas klubs) ir [[Turcija]]s [[sports|sporta]] klubs no [[Bešiktašas rajons|Bešiktašas rajona]] [[Stambula|Stambulā]], Turcijas lielākajā pilsētā. Klubs dibināts 1903. gadā. Visvairāk pazīstams ar [[futbols|futbola]] komandu, kas spēlē [[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīgā]]. ''Beşiktaş'' futbolisti ir 15 reizes kļuvuši par valsts čempioniem (divas reizes uzvarot Turcijas federācijas kausā un 13 reizes līgā), kā arī deviņas reizes izcīnījuši Turcijas kausu. Lielākais panākums Eiropas klubu turnīros ir iekļūšana [[UEFA Čempionu līga|Eiropas Čempionvienību kausa]] (tagad UEFA Čempionu līga) ceturtdaļfinālā 1986.–1987. gada sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1986/index.html|title=UEFA Champions League 1986/87 |accessdate={{dat|2016|2|8||bez}} |publisher=UEFA.com }}</ref> == Sasniegumi == * '''[[Turcijas futbola Superlīga|Turcijas Superlīga]]'''<ref name="champions">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablest/turkchamp.html |title=Turkey - List of Champions |accessdate={{dat|2017|11|2||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (13): 1959–60, 1965–66, 1966–67, 1981–82, 1985–86, 1989–90, 1990–91, 1991–92, 1994–95, 2002–03, 2008–09, 2015–16, 2016–17 ** Vicečempioni (14) : 1962–63, 1963–64, 1964–65, 1967–68, 1973–74, 1984–85, 1986–87, 1987–88, 1988–89, 1992–93, 1996–97, 1998–99, 1999–00, 2006–07 * '''Turcijas federācijas kauss''' (ieskaitīti kā valsts čempionu tituli)<ref name="champions" /> ** Čempioni (2): 1956–57, 1957–58 * '''Turcijas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablest/turkcuphist.html |title=Turkey - List of Cup Finals |accessdate={{dat|2016|2|8||bez}} |publisher=RSSSF }}</ref> ** Kausa ieguvēji (9): 1974–75, 1988–89, 1989–90, 1993–94, 1997–98, 2005–06, 2006–07, 2008–09, 2010–11 ** Finālisti (6): 1965–66, 1976–77, 1983–84, 1992–93, 1998–99, 2001–02 * '''Turcijas superkauss'''<ref name="superkauss">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablest/turksupcuphist.html |title=Turkey - List of Super Cup (President's Cup) Finals |accessdate={{dat|2016|2|8||bez}} |publisher=RSSSF }}</ref> ** Kausa ieguvēji (8): 1967, 1974, 1986, 1989, 1992, 1994, 1998, 2006 ** Finālisti (12): 1966, 1975, 1977, 1982, 1990, 1991, 1993, 1995, 2007, 2009, 2016, 2017 * '''Ataturka kauss'''<ref name="superkauss" /> ** Kausa ieguvēji (1): 2000 * '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas Čempionvienību kauss]]''' ** Ceturtdaļfinālisti (1): 1986–87 * '''[[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss]]''' ** Ceturtdaļfinālisti (1): 2002–03 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{tr ikona}} {{en ikona}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Turcija-aizmetnis}} {{futbols-aizmetnis}} {{Turcijas futbola Superlīga}} {{DEFAULTSORT:Besziktasz, Stambula}} [[Kategorija:Turcijas futbola klubi]] [[Kategorija:Stambulas "Beşiktaş"]] 0710rfj961lpuod49cqt3ajbagd5gib 0 21368 4486827 4367577 2026-06-26T10:07:51Z Kikos 3705 /* ievads */ 4486827 wikitext text/x-wiki {{ezera infokaste |ezers=Lohness |attēls=LochNessUrquhart.jpg |paraksts=Lohness ar Urkuhārtas pils drupām priekšplānā |map = Skotija#Hailenda#Apvienotā Karaliste | plat_d=57 | plat_m=18 | plat_s= | plat_NS=N | gar_d=4 | gar_m=27 | gar_s= | gar_EW=W |vieta={{GBR}}<br />{{spaces|2}}{{SCO}} |platība=56 |garums=37 |Vid_dziļums=132 |Max_dziļums=230 |tilpums=7,45 |augstums_vjl=15,8 |izteka=[[Nesa]], [[Kaledonijas kanāls]] |baseins=1775 |valstis= |salas=Čeriailenda |pilsētas= }} <mapframe text="Lohness" width=290 height=290 zoom=9 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q49650" } </mapframe> '''Lohness''' (arī '''Nesas ezers'''; {{val|en|Loch Ness}}, {{val-gd|Loch Nis}}) ir [[ezers]] [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija|Skotijā]]. Atrodas dienvidrietumos no [[Invernesa]]s. Pēc platības otrs lielākais ezers Lielbritānijā aiz [[Lomonda ezers|Lomonda ezera]], taču lielākais pēc tilpuma. Atrodas ģeoloģiskā [[Lūzuma zona|lūzuma]] ([[Lielais Glens]]) zonā. Ezera ūdens ir duļķains, jo tā gultne satur daudz kūdras. Otrs dziļākais ezers Skotijā, ezerā ir vairāk ūdens, nekā visos [[Anglija]]s un [[Velsa]]s ezeros kopā. Ezerā viena sala — [[Čeriailenda]]. Tā ir mākslīga sala, kas radīta aizvēsturiskos laikos kā [[kranogs]] (nocietinājums). 92,6% ezera baseina ir dabiska, maz pārveidota teritorija. Starptautiski pazīstams ar ezerā it kā bieži redzēto, leģendāro Lohnesa briesmoni ([[Nesija]]). Ļoti populārs tūrisma objekts, ainavisks. Ezerā kursē kuģi, attīstīta tūrisma industrija, kas fokusējas uz Nesiju. Drumnadročītas ciematā Lohnesa briesmoņa izstāžu centrs. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.lochnessproject.org/ Lohnesas projekts (angliski)] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skotijas ezeri]] [[Kategorija:Ezeri ar teiksmām par noslēpumainiem dzīvniekiem]] tozixytobpnyxrqqeewziwtbpcw5eao 0 22008 4486626 4174768 2026-06-26T04:48:06Z CommonsDelinker 1319 Attēls "II_Geza_es_VII_Lajos_KK.jpg" aizvietots ar "Képes_krónika_-_120.oldal_-_II._Géza_magyar_és_VII._Lajos_francia_király.jpg" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: [[:c:COM:FR#FR4|Criterion 4]] (harmonizing names of file set) · see my uploads, replace 4486626 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Francija]]s monarhi (karaļi un imperatori)''', kuri pārvaldīja Franciju no [[987]]. gada, kad no [[Rietumfranku valsts]] izveidojās [[Francijas Karaliste]] līdz [[1870]]. gadam, kad beidza pastāvēt [[Francijas Otrā impērija]]. == Uzskaitījums == === [[Attēls:Pavillon royal de la France.svg|30px]] [[Attēls:Royal Standard of the King of France.svg|30px]] Francijas Karaliste (987 — 1792) [[Attēls:Grand Royal Coat of Arms of France & Navarre.svg|30px]] === {{colbegin|5}} {{legend| orange | [[Kapetingu dinastija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| gold | [[Valuā dinastija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| red | [[Lankasteru dinastija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| blue | [[Burboni|Burbonu dinastija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Valdīšanas periods !! colspan="2"| Dinastija !! Tituls !!Piezīmes |- ! align="center" colspan="8"| [[Kapetingu dinastija]] (987–1328) |- | [[Attēls:King Hugh Capet.jpg|80px]] || '''[[Hugo Kapets]]''' <br /> ''Hugues Capet'' <br /><small>(941—996)</small> || [[987]]. gada [[3. jūlijs]] — [[996]]. gada [[24. augusts]] || style="background: orange| || [[Kapetingu dinastija]] || Franku karalis <br />''(Roi des Francs)'' || |- | [[Attēls:Laurens excomunication 1875 orsay.jpg|80px]] || '''[[Roberts II Dievbijīgais]]''' <br /> ''Robert II le Pieux'' <br /><small>(941—996)</small> || [[996]]. gada [[24. augusts]] — [[1031]]. gada [[20. jūlijs]] || style="background: orange| || [[Kapetingu dinastija]] || Franku karalis <br />''(Roi des Francs)'' || |- | [[Attēls:Henry1 head.jpg|80px]] || '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' <br /> ''Henri I'' <br /><small>(1008—1060)</small> || [[1031]]. gada [[20. jūlijs]] — [[1060]]. gada [[4. augusts]] || style="background: orange| || [[Kapetingu dinastija]] || Franku karalis <br />''(Roi des Francs)'' || |- | [[Attēls:Philippe1France.JPG|80px]] || '''[[Filips I (Francija)|Filips I]]''' <br /> ''Philippe I'' <br /><small>(1052—1108)</small> || [[1060]]. gada [[4. augusts]] — [[1108]]. gada [[29. jūlijs]] || style="background: orange| || [[Kapetingu dinastija]] || Franku karalis <br />''(Roi des Francs)'' || |- | [[Attēls:Louis VI of France.gif|80px]] || '''[[Luijs VI Resnais]]''' <br /> ''Louis VI le Gros'' <br /><small>(1081—1137)</small> || [[1108]]. gada [[29. jūlijs]] — [[1137]]. gada [[1. augusts]] || style="background: orange| || [[Kapetingu dinastija]] || Franku karalis <br />''(Roi des Francs)'' || |- | [[Attēls:Képes krónika - 120.oldal - II. Géza magyar és VII. Lajos francia király.jpg|80px]] || '''[[Luijs VII Jaunais]]''' <br /> ''Louis VII le Jeune'' <br /><small>(1120—1180)</small> || [[1137]]. gada [[1. augusts]] — [[1180]]. gada [[18. septembris]] || style="background: orange| || [[Kapetingu dinastija]] || Franku karalis <br />''(Roi des Francs)'' || |- | [[Attēls:Louis-Félix Amiel-Philippe II dit Philippe-Auguste Roi de France (1165-1223).jpg|80px]] || '''[[Filips II Augusts]]''' <br /> ''Philippe II Auguste'' <br /><small>(1165—1223)</small> || [[1180]]. gada [[18. septembris]] — [[1223]]. gada [[14. jūlijs]] || style="background: orange| || [[Kapetingu dinastija]] || Franku karalis <br />''(Roi des Francs)'' <br /> Francijas karalis <br /> ''(Roi de France)'' || |- | [[Attēls:Lehmann - Louis VIII of France.jpg|80px]] || '''[[Luijs VIII|Luijs VIII Lauva]]''' <br /> ''Louis VIII le Lion'' <br /><small>(1187—1226)</small> || [[1223]]. gada [[14. jūlijs]] — [[1226]]. gada [[8. novembris]] || style="background: orange| || [[Kapetingu dinastija]] || Francijas karalis <br /> ''(Roi de France)'' || |- | [[Attēls:Louis-ix.jpg|80px]] || '''[[Luijs IX]]''' <br /> ''Louis IX'' <br /><small>(1214—1270)</small> || [[1226]]. gada [[8. novembris]] — [[1270]]. gada [[25. augusts]] || style="background: orange| || [[Kapetingu dinastija]] || Francijas karalis <br /> ''(Roi de France)'' || |- | [[Attēls:Miniature Philippe III Courronement.jpg|80px]] || '''[[Filips III Drosmīgais]]''' <br /> ''Philippe III le Hardi'' <br /><small>(1245—1285)</small> || [[1270]]. gada [[25. augusts]] — [[1285]]. gada [[5. oktobris]] || style="background: orange| || [[Kapetingu dinastija]] || Francijas karalis <br /> ''(Roi de France)'' || |- | [[Attēls:Bézard - Philippe IV le bel.jpg|80px]] || '''[[Filips IV Skaistais]]''' <br /> ''Philippe IV le Bel'' <br /><small>(1268—1314)</small> || [[1285]]. gada [[5. oktobris]] — [[1314]]. gada [[29. novembris]] || style="background: orange| || [[Kapetingu dinastija]] || Francijas un Navarras karalis <br /> ''(Roi de France et de Navarre)'' || |- | [[Attēls:Delpech - Louis X of France.jpg|80px]] || '''[[Luijs X]]''' <br /> ''Louis X'' <br /><small>(1289—1316)</small> || [[1314]]. gada [[29. novembris]] — [[1316]]. gada [[5. jūnijs]] || style="background: orange| || [[Kapetingu dinastija]] || Francijas un Navarras karalis <br /> ''(Roi de France et de Navarre)'' || |- | [[Attēls:John I of France.jpg|80px]] || '''[[Žans I Pēcnāves]]''' <br /> ''Jean I le Posthume'' <br /><small>(1316)</small> || [[1316]]. gada [[15. novembris]] — [[20. novembris]] || style="background: orange| || [[Kapetingu dinastija]] || Francijas un Navarras karalis <br /> ''(Roi de France et de Navarre)'' || |- | [[Attēls:Philippe V Le Long.JPG|80px]] || '''[[Filips V Garais]]''' <br /> ''Philippe V le Long'' <br /><small>(1292/93—1322)</small> || [[1316]]. gada [[20. novembris]] — [[1322]]. gada [[3. janvāris]] || style="background: orange| || [[Kapetingu dinastija]] || Francijas un Navarras karalis <br /> ''(Roi de France et de Navarre)'' || |- | [[Attēls:Charles IV Le Bel.jpg|80px]] || '''[[Kārlis IV Skaistais]]''' <br /> ''Charles IV le Bel'' <br /><small>(1294—1328)</small> || [[1322]]. gada [[3. janvāris]] — [[1328]]. gada [[1. februāris]] || style="background: orange| || [[Kapetingu dinastija]] || Francijas un Navarras karalis <br /> ''(Roi de France et de Navarre)'' || |- ! align="center" colspan="8"| [[Valuā dinastija]] (1328–1422) |- | [[Attēls:Phil6france.jpg|80px]] || '''[[Filips VI]]''' <br /> ''Philippe VI de Valois'' <br /><small>(1293—1350)</small> || [[1328]]. gada [[1. aprīlis]] — [[1350]]. gada [[22. augusts]] || style="background: gold| || [[Valuā dinastija]] || Francijas karalis <br /> ''(Roi de France)'' || |- | [[Attēls:JeanIIdFrance.jpg|80px]] || '''[[Žans II Labsirdīgais]]''' <br /> ''Jean II le Bon'' <br /><small>(1319—1364)</small> || [[1350]]. gada [[22. augusts]] — [[1364]]. gada [[8. aprīlis]] || style="background: gold| || [[Valuā dinastija]] || Francijas karalis <br /> ''(Roi de France)'' || |- | [[Attēls:Saint-Èvre - Charles V of France.jpg|80px]] || '''[[Šarls V Gudrais]]''' <br /> ''Charles V le Sage'' <br /><small>(1338—1380)</small> || [[1364]]. gada [[8. aprīlis]] — [[1380]]. gada [[16. septembris]] || style="background: gold| || [[Valuā dinastija]] || Francijas karalis <br /> ''(Roi de France)'' || |- | [[Attēls:Charles VI de France - Dialogues de Pierre Salmon - Bib de Genève MsFr165f4.jpg|80px]] || '''[[Šarls VI]]''' <br /> ''Charles VI'' <br /><small>(1368—1422)</small> || [[1380]]. gada [[16. septembris]] — [[1422]]. gada [[21. oktobris]] || style="background: gold| || [[Valuā dinastija]] || Francijas karalis <br /> ''(Roi de France)'' || |- ! align="center" colspan="8"| [[Lankasteru dinastija]] (1422–1453) |- | [[Attēls:King Henry VI from NPG (2).jpg|80px]] || '''[[Henrijs VI Lankasters]]''' <br /> ''Henry VI'' <br /><small>(1421—1471)</small> || [[1422]]. gada [[21. oktobris]] — [[1453]]. gada [[19. oktobris]] || style="background: red| || [[Lankasteru dinastija]] || Francijas karalis <br /> ''(Roi de France)'' || Šarla VI mazdēls, kuru viņš bija izraudzījies par savu pēcteci. Troni apstrīdēja Šarls VII. |- ! align="center" colspan="8"| [[Valuā dinastija]] (1422–1589) |- | [[Attēls:Charles VII by Jean Fouquet 1445 1450.jpg|80px]] || '''[[Šarls VII]]''' <br /> ''Charles VII'' <br /><small>(1403—1461)</small> || [[1422]]. gada [[21. oktobris]] — [[1461]]. gada [[22. jūlijs]] || style="background: gold| || [[Valuā dinastija]] || Francijas karalis <br /> ''(Roi de France)'' || Šarla VI dēls. Valdīšanas sākumā kontrolēja nelielu daļu Francijas. |- | [[Attēls:Louis XI of France.jpg|80px]] || '''[[Luijs XI]]''' <br /> ''Louis XI'' <br /><small>(1423—1483)</small> || [[1461]]. gada [[22. jūlijs]] — [[1483]]. gada [[30. augusts]] || style="background: gold| || [[Valuā dinastija]] || Francijas karalis <br /> ''(Roi de France)'' || |- | [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|80px]] || '''[[Šarls VIII]]''' <br /> ''Charles VIII'' <br /><small>(1470—1498)</small> || [[1483]]. gada [[30. augusts]] — [[1498]]. gada [[7. aprīlis]] || style="background: gold| || [[Valuā dinastija]] || Francijas karalis <br /> ''(Roi de France)'' || |- | [[Attēls:Ludvig XII av Frankrike på målning från 1500-talet.jpg|80px]] || '''[[Luijs XII]]''' <br /> ''Louis XII'' <br /><small>(1462—1515)</small> || [[1498]]. gada [[7. aprīlis]] — [[1515]]. gada [[1. janvāris]] || style="background: gold| || [[Valuā dinastija]] || Francijas karalis <br /> ''(Roi de France)'' || |- | [[Attēls:Jean Clouet 001.jpg|80px]] || '''[[Fransuā I]]''' <br /> ''François I'' <br /><small>(1494—1547)</small> || [[1515]]. gada [[1. janvāris]] — [[1547]]. gada [[31. marts]] || style="background: gold| || [[Valuā dinastija]] || Francijas karalis <br /> ''(Roi de France)'' || |- | [[Attēls:Henry II of France..jpg|80px]] || '''[[Anrī II]]''' <br /> ''Henri II'' <br /><small>(1519—1559)</small> || [[1547]]. gada [[31. marts]] — [[1559]]. gada [[10. jūlijs]] || style="background: gold| || [[Valuā dinastija]] || Francijas karalis <br /> ''(Roi de France)'' || |- | [[Attēls:FrancoisII.jpg|80px]] || '''[[Fransuā II]]''' <br /> ''François I'' <br /><small>(1544—1560)</small> || [[1559]]. gada [[10. jūlijs]] — [[1560]]. gada [[5. decembris]] || style="background: gold| || [[Valuā dinastija]] || Francijas karalis <br /> ''(Roi de France)'' || |- | [[Attēls:Bemberg Fondation Toulouse - Portrait de Charles IX - François Clouet - Inv.1012.jpg|80px]] || '''[[Šarls IX]]''' <br /> ''Charles IX'' <br /><small>(1550—1574)</small> || [[1560]]. gada [[5. decembris]] — [[1574]]. gada [[30. maijs]] || style="background: gold| || [[Valuā dinastija]] || Francijas karalis <br /> ''(Roi de France)'' || |- | [[Attēls:Anjou 1570louvre.jpg|80px]] || '''[[Anrī III]]''' <br /> ''Henri III'' <br /><small>(1551—1589)</small> || [[1574]]. gada [[30. maijs]] — [[1589]]. gada [[2. augusts]] || style="background: gold| || [[Valuā dinastija]] || Francijas karalis <br /> ''(Roi de France)'' || |- ! align="center" colspan="8"| [[Burboni|Burbonu dinastija]] (1589–1795) |- | [[Attēls:Henry IV of france by pourbous younger.jpg|80px]] || '''[[Anrī IV]]''' <br /> ''Henri IV'' <br /><small>(1553—1610)</small> || [[1589]]. gada [[2. augusts]] — [[1610]]. gada [[14. maijs]] || style="background: blue| || [[Burboni|Burbonu dinastija]] || Francijas un Navarras karalis <br /> ''(Roi de France et de Navarre)'' || |- | [[Attēls:LouisXIII.jpg|80px]] || '''[[Luijs XIII]]''' <br /> ''Louis XIII'' <br /><small>(1601—1643)</small> || [[1610]]. gada [[14. maijs]] — [[1643]]. gada [[14. maijs]] || style="background: blue| || [[Burboni|Burbonu dinastija]] || Francijas un Navarras karalis <br /> ''(Roi de France et de Navarre)'' || |- | [[Attēls:Hyacinthe Rigaud - Louis XIV, roi de France (1638-1715) - Google Art Project.jpg|80px]] || '''[[Luijs XIV]]''' <br /> ''Louis XIV'' <br /><small>(1638—1715)</small> || [[1643]]. gada [[14. maijs]] — [[1715]]. gada [[1. septembris]] || style="background: blue| || [[Burboni|Burbonu dinastija]] || Francijas un Navarras karalis <br /> ''(Roi de France et de Navarre))'' || |- | [[Attēls:LouisXV-Rigaud1.jpg|80px]] || '''[[Luijs XV]]''' <br /> ''Louis XV'' <br /><small>(1710—1774)</small> || [[1715]]. gada [[1. septembris]] — [[1774]]. gada [[10. maijs]] || style="background: blue| || [[Burboni|Burbonu dinastija]] || Francijas un Navarras karalis <br /> ''(Roi de France et de Navarre)'' || |- | [[Attēls:Antoine-François Callet - Louis XVI, roi de France et de Navarre (1754-1793), revêtu du grand costume royal en 1779 - Google Art Project.jpg|80px]] || '''[[Luijs XVI]]''' <br /> ''Louis XVI'' <br /><small>(1754—1793)</small> || [[1774]]. gada [[10. maijs]] — [[1792]]. gada [[21. septembris]] || style="background: blue| || [[Burboni|Burbonu dinastija]] || Francijas un Navarras karalis <br /> ''(Roi de France et de Navarre)'' || |- | [[Attēls:Louis XVII coll Ulysse Moussali.jpg|80px]] || ''[[Luijs XVII]]'' <br /> ''Louis XVII'' <br /><small>(1785—1795)</small> || [[1793]]. gada [[21. janvāris]] — [[1795]]. gada [[8. jūnijs]] || style="background: blue| || [[Burboni|Burbonu dinastija]] || Francijas un Navarras karalis <br /> ''(Roi de France et de Navarre)'' || Franču monarhistu uzlūkots kā leģitīms Francijas karalis. Reāli nekad nav valdījis. |} === [[Attēls:Flag of France (1794-1815).svg|30px]] Francijas Pirmā impērija (1804 — 1814) [[Attēls:Imperial Coat of Arms of France (1804-1815).svg|30px]] === {{pamatraksts|Francijas Pirmā impērija}} {{legend| black | [[Napoleonu dinastija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Valdīšanas periods !! colspan="2"| Dinastija !! Tituls !!Piezīmes |- ! align="center" colspan="8"| [[Napoleonu dinastija]] (1804 — 1814) |- | [[Attēls:Jacques-Louis David - The Emperor Napoleon in His Study at the Tuileries - Google Art Project.jpg|80px]] || '''[[Napoleons Bonaparts|Napoleons I]]''' <br /> ''Napoléon Bonaparte'' <br /><small>(1769—1821)</small> || [[1804]]. gada [[18. maijs]] — [[1814]]. gada [[11. aprīlis]] || style="background: black| || [[Napoleonu dinastija]] || Francijas imperators <br /> ''(Empereur des Français)'' || |} === [[Attēls:Pavillon royal de la France.svg|30px]] [[Attēls:Royal Standard of the King of France.svg|30px]] Francijas Karaliste (1814 — 1815) [[Attēls:Grand Royal Coat of Arms of France & Navarre.svg|30px]] === {{legend| blue | [[Burboni|Burbonu dinastija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Valdīšanas periods !! colspan="2"| Dinastija !! Tituls !!Piezīmes |- ! align="center" colspan="8"| [[Burboni|Burbonu dinastija]] (1814—1815) |- | [[Attēls:Gérard - Louis XVIII of France in Coronation Robes.jpg|80px]] || '''[[Luijs XVIII]]''' <br /> ''Louis XVIII'' <br /><small>(1755—1824)</small> || [[1814]]. gada [[11. aprīlis]] — [[1815]]. gada [[20. marts]] || style="background: blue| || [[Burboni|Burbonu dinastija]] || Francijas un Navarras karalis <br /> ''(Roi de France et de Navarre)'' || |} === [[Attēls:Flag of France (1794-1815).svg|30px]] Francijas Pirmā impērija (1815) [[Attēls:Imperial Coat of Arms of France (1804-1815).svg|30px]] === {{pamatraksts|Francijas Pirmā impērija|Septītās koalīcijas karš (1815)}} {{legend| black | [[Napoleonu dinastija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Valdīšanas periods !! colspan="2"| Dinastija !! Tituls !!Piezīmes |- ! align="center" colspan="8"| [[Napoleonu dinastija]] (1815) |- | [[Attēls:Jacques-Louis David - The Emperor Napoleon in His Study at the Tuileries - Google Art Project.jpg|80px]] || '''[[Napoleons Bonaparts|Napoleons I]]''' <br /> ''Napoléon Bonaparte'' <br /><small>(1769—1821)</small> || [[1815]]. gada [[20. marts]] — [[22. jūnijs]] || style="background: black| || [[Napoleonu dinastija]] || Francijas imperators <br /> ''(Empereur des Français)'' || |- | [[Attēls:80 Napoleon II.jpg|80px]] || ''[[Napoleons II]]'' <br /> ''Napoléon II'' <br /><small>(1811—1832)</small> || [[1815]]. gada [[22. jūnijs]] — [[7. jūlijs]] || style="background: black| || [[Napoleonu dinastija]] || Francijas imperators <br /> ''(Empereur des Français)'' || ''Apstrīdēta valdīšana'' |} === [[Attēls:Pavillon royal de la France.svg|30px]] [[Attēls:Royal Standard of the King of France.svg|30px]] Francijas Karaliste (1815 — 1830) [[Attēls:Grand Royal Coat of Arms of France & Navarre.svg|30px]] === {{legend| blue | [[Burboni|Burbonu dinastija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Valdīšanas periods !! colspan="2"| Dinastija !! Tituls !!Piezīmes |- ! align="center" colspan="8"| [[Burboni|Burbonu dinastija]] (1815—1830) |- | [[Attēls:Gérard - Louis XVIII of France in Coronation Robes.jpg|80px]] || '''[[Luijs XVIII]]''' <br /> ''Louis XVIII'' <br /><small>(1755—1824)</small> || [[1815]]. gada [[8. jūlijs]] — [[1824]]. gada [[16. septembris]] || style="background: blue| || [[Burboni|Burbonu dinastija]] || Francijas un Navarras karalis <br /> ''(Roi de France et de Navarre)'' || |- | [[Attēls:Charles X Roi de France et de Navarre.jpg|80px]] || '''[[Šarls X]]''' <br /> ''Charles X'' <br /><small>(1757—1836)</small> || [[1824]]. gada [[16. septembris]] — [[1830]]. gada [[2. augusts]] || style="background: blue| || [[Burboni|Burbonu dinastija]] || Francijas un Navarras karalis <br /> ''(Roi de France et de Navarre)'' || |- | [[Attēls:Louis antoine d'artois, duc d'angouleme.jpg|80px]] || ''[[Luijs XIX]]'' <br /> ''Louis XIX'' <br /><small>(1775—1844)</small> || [[1830]]. gada [[2. augusts]] || style="background: blue| || [[Burboni|Burbonu dinastija]] || Francijas un Navarras karalis <br /> ''(Roi de France et de Navarre)'' || ''Apstrīdēta valdīšana'' |- | [[Attēls:Henri dArtois by Adeodata Malatesta.jpg|80px]] || ''[[Anrī V]]'' <br /> ''Henri'' <br /><small>(1820—1883)</small> || [[1830]]. gada [[2. augusts]] — [[9. augusts]] || style="background: blue| || [[Burboni|Burbonu dinastija]] || Francijas un Navarras karalis <br /> ''(Roi de France et de Navarre)'' || ''Apstrīdēta valdīšana'' |} === [[Attēls:Flag of France.svg|30px]] Jūlija monarhija (1830 — 1848) [[Attēls:Coat of Arms of the July Monarchy (1831-48).svg|30px]] === {{pamatraksts|Jūlija monarhija}} {{legend| brown | [[Orleānas dinastija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Valdīšanas periods !! colspan="2"| Dinastija !! Tituls !!Piezīmes |- ! align="center" colspan="8"| [[Orleānas dinastija]] (1830—1848) |- | [[Attēls:Louis-Philippe de Bourbon.jpg|80px]] || '''[[Luijs Filips]]''' <br /> ''Louis-Philippe I'' <br /><small>(1773—1850)</small> || [[1830]]. gada [[9. augusts]] — [[1848]]. gada [[24. februāris]] || style="background: brown| || [[Orleānas dinastija]] || Francijas karalis <br /> ''(Roi de France)'' || |} === [[Attēls:Flag of France (1794-1815).svg|30px]] Francijas Otrā impērija (1852 — 1870) [[Attēls:Imperial Coat of Arms of France (1804-1815).svg|30px]] === {{pamatraksts|Francijas Otrā impērija}} {{legend| black | [[Napoleonu dinastija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="wikitable" style="text-align:center" ! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Valdīšanas periods !! colspan="2"| Dinastija !! Tituls !!Piezīmes |- ! align="center" colspan="8"| [[Napoleonu dinastija]] (1852—1870) |- | [[Attēls:Franz Xaver Winterhalter Napoleon III.jpg|80px]] || '''[[Napoleons III]]''' <br /> ''Napoleon III'' <br /><small>(1808—1873)</small> || [[1852]]. gada [[2. decembris]] — [[1870]]. gada [[4. septembris]] || style="background: black| || [[Napoleonu dinastija]] || Francijas imperators <br /> ''(Empereur des Français)'' || No [[1848]]. gada līdz 1852. gadam [[Francijas prezidentu uzskaitījums|Francijas prezidents]] |} == Skatīt arī == * [[Franku karaļu uzskaitījums]] * [[Francijas Pirmā republika]] * [[Francijas Otrā republika]] * [[Francijas Trešā republika]] {{Francijas valdnieki}} [[Kategorija:Francijas monarhi|*]] [[Kategorija:Valdnieku uzskaitījumi]] 94ao30pd9drc930eyd8rq6yhldsuw2g 0 22020 4486777 4309483 2026-06-26T08:59:35Z Semigall 8687 4486777 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Džakamo Čeruti | image = Giacomo Ceruti - Self-portrait as a Pilgrim.jpg | imagesize = 220px | caption = Pašportrets | birthname = Giacomo Ceruti | birthdate = {{dat|1698|10|13}} | birthplace = [[Milāna]], [[Habsburgu Spānija]] <br> Tagad {{ITA}} | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1767|08|28|1698|10|13}} | deathplace = [[Milāna]], [[Hābsburgu monarhija]]<br /> Tagad {{ITA}} | nationality = [[itāļi|itālis]] | field = [[glezniecība]] | movement = [[Baroks]] | famous works = }} '''Džakomo Čeruti''' (''Giacomo Ceruti'', dzimis 1698. gada 13. oktobrī [[Milāna|Milānā]], miris 1767. gada 28. augustā turpat) bija [[baroks|baroka]] laika itāliešu gleznotājs, kurš īpaši pazīstams kā žanra ainiņu un [[klusā daba|kluso dabu]] gleznotājs. Viņš nereti gleznoja klaidoņus un ubagus (''pitocchi''), tāpēc iemantoja pavārdu '''''il Pitocchetto''''' ("ubadzēns"). Čeruti darbojās [[Breša|Brešā]], [[Venēcija|Venēcijā]] un [[Paduja|Padujā]]. 1711.gadā kopā ar ģimeni pārcēlies no Milānas uz [[Breša|Brešu]]. 1717. gadā viņš 18 gadu vecumā Brešā apprecējās. 1723. gadā uzgleznoja trīs altārgleznas un četras [[freska]]s ''Rino di Sonico'' draudzes baznīcai; tās tomēr netiek uzskatītas par mākslinieciski augstvērtīgām. 1724. gadā viņš uzgleznoja Džovanni Marijas Fenaroli portretu, kas īpašs ar savu dabiskumu. Čeruti daudz gleznoja darbaļaudis (viņa darbu tematika raksturīga [[brāļi Lenēni|brāļiem Lenēniem]], savukārt tehnikā viņš ietekmējies no [[Gislandi]]). 1733.gadā parādu dēļ ir spiests pamest Brešu. Turpmāk Čeruti aktīvi pārvietojies pa ziemeļitāliju. 1736.gadā ieradies [[Venēcija|Venēcijā]]. Šeit iepazīstas ar grāmatu tirgotāju Matildi De Andželo, kas kļūst par viņa mīļāko. Šajās attiecībās dzimuši trīs bērni, lai gan Čeruti joprojām bija precējies. 1742.gadā viņš kopā ar De Andželo atgriežas savā dzimtajā Milānā, kur sāk saņemt regulārus pasūtījumus no pilsētas turīgākajām dzimtām. Saņēmis arī vairākus pasūtījumus no [[Pjačenca]]s pilsētas, tostarp altārgleznas. == Gleznu izlase == <gallery> Giacomo Ceruti - Still-Life with Hen, Onion and Pot - WGA4678.jpg|Klusā daba ar vistu, sīpolu un terakotas trauku (1750. gadi) Giacomo Ceruti - The Laundress - WGA04667.jpg|Veļas mazgātāja. (ap 1736) Giacomo Ceruti - Three Beggars - WGA04662.jpg|Trīs ubagi. (ap 1736) Giacomo Ceruti-Boy with a basket.jpg|Zēns ar grozu. (ap 1745) </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{gleznotājs-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Čeruti, Džakomo}} [[Kategorija:1698. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1767. gadā mirušie]] [[Kategorija:Lombardijā dzimušie]] [[Kategorija:Baroka gleznotāji]] [[Kategorija:Itāliešu gleznotāji]] irkuvj403v35sb2tq553xr93b3ta3j8 4486781 4486777 2026-06-26T09:04:13Z Semigall 8687 4486781 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Džakamo Čeruti | image = Giacomo Ceruti - Self-portrait as a Pilgrim.jpg | imagesize = 220px | caption = Pašportrets | birthname = Giacomo Ceruti | birthdate = {{dat|1698|10|13}} | birthplace = [[Milāna]], [[Habsburgu Spānija]]<br> Tagad {{ITA}} | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1767|08|28|1698|10|13}} | deathplace = [[Milāna]], [[Hābsburgu monarhija]]<br /> Tagad {{ITA}} | nationality = [[itāļi|itālis]] | field = [[glezniecība]] | movement = [[Baroks]] | famous works = }} '''Džakomo Čeruti''' (''Giacomo Ceruti'', dzimis 1698. gada 13. oktobrī [[Milāna|Milānā]], miris 1767. gada 28. augustā turpat) bija [[baroks|baroka]] laika itāliešu gleznotājs, kurš īpaši pazīstams kā žanra ainiņu un [[klusā daba|kluso dabu]] gleznotājs. Viņš nereti gleznoja klaidoņus un ubagus (''pitocchi''), tāpēc iemantoja pavārdu '''''il Pitocchetto''''' ("ubadzēns"). Čeruti darbojās [[Breša|Brešā]], [[Venēcija|Venēcijā]] un [[Paduja|Padujā]]. 1711.gadā kopā ar ģimeni pārcēlies no Milānas uz [[Breša|Brešu]]. 1717. gadā viņš 18 gadu vecumā Brešā apprecējās. 1723. gadā uzgleznoja trīs altārgleznas un četras [[freska]]s ''Rino di Sonico'' draudzes baznīcai; tās tomēr netiek uzskatītas par mākslinieciski augstvērtīgām. 1724. gadā viņš uzgleznoja Džovanni Marijas Fenaroli portretu, kas īpašs ar savu dabiskumu. Čeruti daudz gleznoja darbaļaudis (viņa darbu tematika raksturīga [[brāļi Lenēni|brāļiem Lenēniem]], savukārt tehnikā viņš ietekmējies no [[Gislandi]]). 1733.gadā parādu dēļ ir spiests pamest Brešu. Turpmāk Čeruti aktīvi pārvietojies pa ziemeļitāliju. 1736.gadā ieradies [[Venēcija|Venēcijā]]. Šeit iepazīstas ar grāmatu tirgotāju Matildi De Andželo, kas kļūst par viņa mīļāko. Šajās attiecībās dzimuši trīs bērni, lai gan Čeruti joprojām bija precējies. 1742.gadā viņš kopā ar De Andželo atgriežas savā dzimtajā Milānā, kur sāk saņemt regulārus pasūtījumus no pilsētas turīgākajām dzimtām. Saņēmis arī vairākus pasūtījumus no [[Pjačenca]]s pilsētas, tostarp altārgleznas. == Gleznu izlase == <gallery> Giacomo Ceruti - Still-Life with Hen, Onion and Pot - WGA4678.jpg|Klusā daba ar vistu, sīpolu un terakotas trauku (1750. gadi) Giacomo Ceruti - The Laundress - WGA04667.jpg|Veļas mazgātāja. (ap 1736) Giacomo Ceruti - Three Beggars - WGA04662.jpg|Trīs ubagi. (ap 1736) Giacomo Ceruti-Boy with a basket.jpg|Zēns ar grozu. (ap 1745) Giacomo Ceruti - Portrait of an old woman, between circa 1740 and circa 1750.jpg|Veca sieviete (ap 1750) Giacomo Ceruti - Portrait of a Smoking Man in Oriental Habit - WGA4668.jpg|Smēķējošs vīrietis turbānā. (ap 1740) </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{gleznotājs-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Čeruti, Džakomo}} [[Kategorija:1698. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1767. gadā mirušie]] [[Kategorija:Lombardijā dzimušie]] [[Kategorija:Baroka gleznotāji]] [[Kategorija:Itāliešu gleznotāji]] 70y8rnm8253t0x7pe7y7oop0vkyr4im 0 29352 4486757 4203501 2026-06-26T08:12:22Z Meistars Joda 781 4486757 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1683. gadu|1683 (nozīmju atdalīšana)|1683}} {{Gada citi notikumi|1683}} {{Gadukaste| | cp=XVI gadsimts | c=XVII gadsimts | cf=XVIII gadsimts | yp1=1680 | yp2=1681 | yp3=1682 | year=1683 | ya1=1684 | ya2=1685 | ya3=1686 | dp3=1650ie | dp2=1660ie | dp1=1670ie | d=1680ie | dn1=1690ie | dn2=1700ie | dn3=1710ie }} __NOTOC__ '''1683'''. ([[romiešu cipari|MDCLXXXIII]]) bija parastais gads, kas sākās [[piektdiena|piektdienā]] (pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]) jeb [[pirmdiena|pirmdienā]] (pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]]). == Notikumi == * [[6. jūnijs]] - Oksfordas Universitātē [[Anglija|Anglijā]] atklāja [[Eliass Ešmols|Eliasa Ešmola]] muzeju (''Ashmolean Museum '') - pasaulē pirmo [[universitāte]]s muzeju. * [[1. novembris]] - [[Lielbritānija]]s kolonija [[Ņujorka|Ņujorkā]] tika sadalīta 12 apgabalos. * Aizsala [[Temza|Temzas upe]]. * [[Osmaņu impērija]]s 140 000 vīru liels karaspēks sasniedza [[Vīne|Vīni]] un aplenca pilsētu. Aplenkums tika pārrauts [[Vīnes kauja|Vīnes kaujā]] {{dat||9|12}}, kad palīgā nāca 30 000 lieli [[Polija]]s, [[Austrija]]s un [[Vācija]]s spēki Polijas-Lietuvas karaļa [[Jans III Sobeskis|Jana III Sobeska]] vadībā, kuru kavalērija apgāja turkus no flanga. Tiek uzskatīts, ka tas bija pagrieziena punkts Osmaņu impērijas vēsturē, pēc kura sākās tās noriets. == Dzimuši == * [[1. marts]] - [[Ansbahas Karolīne]] (''Caroline von Brandenburg-Ansbach''), Lielbritānijas karaļa [[Džordžs II (Lielbritānija)|Džordža II]] sieva (mirusi [[1737]].) * [[25. septembris]] - [[Žans Filips Ramo]] (''Jean-Philippe Rameau''), franču komponists (miris [[1764]].) * [[9. novembris]] - [[Džordžs II (Lielbritānija)|Džordžs II]] (''George II''), Lielbritānijas karalis (miris [[1760]].) * [[19. decembris]] - [[Spānija]]s karalis [[Filips V]] (miris [[1746]]. gadā) == Miruši == * [[6. septembris]] - [[Žans Batists Kolbērs]] (''Jean-Baptiste Colbert'') - [[Francija|franču]] finansists (dzimis [[1619]]. gadā) * [[12. septembris]] - [[Portugāle]]s karalis [[Afonso VI]] (dzimis [[1643]]. gadā) {{pg5}} [[Kategorija:1683. gads| ]] rybvak5ukhnu7xuvqubjv1t6j2ju327 0 39934 4486543 4483064 2026-06-25T19:41:24Z Biafra 13794 /* Miruši */ Natans Barkans 4486543 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi|2003|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2003. gads|2003. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | {{dat||06|20|L}} ievēlēta uz 2. termiņu |- | [[8. Saeima]]s priekšsēdētājs | [[Ingrīda Latimira|Ingrīda Ūdre]] | |- | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Einars Repše]] | [[Repšes Ministru kabinets]] |} == Gada simboli Latvijas dabā == [[Attēls:Orrtuppen.jpg|thumb|200px|Gada putns — [[rubenis]]]] {{columns |width=400px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[Eirāzijas lūsis]] (''Lynx lynx''), * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[rubenis]] (''Lyrurus tetrix''),<ref>[https://www.lob.lv/programmas/sugas/gada-putns/gada-putns-arhivs/gada-putns-rubenis/ Rubenis – gada putns 2003] LOB</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[sfingi]] (''Sphingidae''), |col2= * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā īve]] (''Taxus baccata''),<ref>[https://web.archive.org/web/20210118152826/http://www.dendrologi.lv/gada-koks/2003-gada-koks-ive-taxus-baccata-l/ 2003. gada koks – īve] Skatīts: 2022. gada 17. janvārī.</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[dzeltenā dzegužkurpīte]] (''Cypripedium calceolus''),<ref>[https://web.archive.org/web/20201124171331/http://botany.lv/2003-gada-augs-dzeltena-dzeguzkurpite/ 2003. gada augs – dzeltenā dzegužkurpīte] Skatīts: 2022. gada 18. janvārī.</ref> * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[krokainais rumpucis]] (''Helvella crispa'').<ref>[http://miko.ldm.gov.lv/2003_Helvella_crispa.htm 2003. gada sēne – krokainais rumpucis] Skatīts: 2022. gada 18. janvārī.</ref> }} == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** stājās spēkā Elektronisko dokumentu likums, kas noteica elektroniskā dokumenta un [[Elektroniskais paraksts|elektroniskā paraksta]] tiesisko statusu. Likumā noteiktā kārtībā parakstītam elektroniskam dokumentam tika piešķirts juridiskais spēks. ** stājās spēkā [[Latvijas Banka]]s padomes apstiprinātie Elektroniskās naudas izlaišanas un apkalpošanas noteikumi. ** formāli beidzās [[Tet|Lattelekom]] monopolstāvoklis fiksēto balss sakaru jomā. * [[2. janvāris]]: ** darbu sāka Latvijas Komercbanku asociācijas ombuds jeb tiesībsargs, kam iedzīvotāji var iesniegt sūdzības par komercbanku sniegtajiem pakalpojumiem. ** Ministru prezidents [[Einars Repše]] pēc kultūras ministres [[Inguna Rībena|Ingunas Rībenas]] ieteikuma Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra amatā iecēla [[Edgars Jaunups|Edgaru Jaunupu]]. Septembrī viņš iesniedza premjeram atlūgumu un tika atbrīvots no šā amata. === Februāris === * [[12. februāris]] — [[Latvija|Latvijas Republikas]] iestāšanās [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] sarunu delegācija apstiprināja piekrišanu Iestāšanās ES līguma tekstam angļu valodā, lai pabeigtu 2002. gadā uzsākto līguma saskaņošanas darbu.<ref name="arhivi">[http://www.arhivi.lv/index.php?&336 Latvijas Republikas Iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Svarīgākās Norises] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221006114410/http://www.arhivi.lv/index.php?&336 |date={{dat|2022|10|06||bez}} }}, arhivi.lv</ref> === Aprīlis === * [[3. aprīlis]] — [[Saeima]] likumā "Par privatizāciju lauku apvidos" pieņēma grozījumus, kas noteica ierobežojumus [[Eiropas Savienība]]s pilsoņiem Latvijā iegādāties [[lauksaimniecība]]s un [[mežs|meža]] zemes.<ref name="arhivi" /> * [[9. aprīlis]] — [[Eiropas Parlaments]] atbalstīja Latvijas uzņemšanu Eiropas Savienībā, piešķirot mandātu ES dalībvalstīm parakstīt uzņemšanas līgumu ar Latviju. Par Latvijas uzņemšanu nobalsoja 522 deputāti, pret bija 22, bet atturējās 24 deputāti.<ref name="arhivi" /> * [[16. aprīlis]] — [[Grieķija]]s galvaspilsētā [[Atēnas|Atēnās]] [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Republikas Valsts prezidente]] [[Vaira Vīķe-Freiberga]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] [[Einars Repše]] kopā ar citu kandidātvalstu pārstāvjiem parakstīja Eiropas Savienības Pievienošanās līgumu.<ref name="arhivi" /> === Maijs === * [[24. maijs]] — [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Rīga|Rīgā]]: uzvarēja [[Turcija]]s dziedātāja [[Sertaba Erenere]] ar dziesmu ''Everyway That I Can''. === Jūnijs === * [[6. jūnijs]] — darbību uzsāka brīvās tīmekļa enciklopēdijas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijas latviešu valodas versija]]. * [[20. jūnijs]] — [[2003. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|Latvijas prezidenta vēlēšanas]]: atkārtoti uz otro termiņu tika ievēlēta [[Vaira Vīķe-Freiberga]]. * [[27. jūnijs]] — tika atklāti [[XXIII Vispārējie latviešu Dziesmu un XIII Deju svētki]], kas noslēdzās 6. jūlijā. === Septembris === * [[20. septembris]] — [[2003. gada referendums par dalību ES|referendumā par dalību ES]] vairums atbalstīja Latvijas iestāšanos [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]. Par Latvijas dalību Eiropas Savienībā nobalsoja 66,97% jeb {{sk|676700}}, bet pret 32,26% jeb {{sk|325980}} balsstiesīgo vēlētāju.<ref>[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/sae8dev.aktiv03er.vis Tautas nobalsošanas par Latvijas dalību Eiropas Savienībā rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080206223249/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/sae8dev.aktiv03er.vis |date={{dat|2008|02|06||bez}} }}, cvk.lv</ref> === Oktobris === * [[30. oktobris]]: ** [[Saeima]] ratificēja Latvijas Pievienošanās līgumu [[Eiropas Savienība]]i.<ref name="arhivi" /> ** [[Rīga|Rīgā]] tika atvērts pirmais daudzzāļu kinoteātris [[Latvija|Latvijā]] ''[[Forum Cinemas|Coca Cola Plaza]]'', kas ir otrs lielākais [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]. Kinoteātrī ir 14 zāles ar {{sk|3200}} sēdvietām. == Kultūra == * [[29. jūnijs]]—[[6. jūlijs]] — notika [[XXIII Vispārējie latviešu Dziesmu un XIII Deju svētki]]. * 60. [[Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas kinofestivālā]], [[Itālija|Itālijā]], pirmo reizi tika iekļauta Latvijas [[Kinofilma|filma]] ([[Laila Pakalniņa|Lailas Pakalniņas]] "[[Pitons (filma)|Pitons]]"). * [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa balvu]] saņēma [[Juris Poškus|Jura Poškus]] pilnmetrāžas filma "[[Bet stunda nāk]]". * Lielā Kristapa balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā saņēma [[aktrise]] [[Elza Radziņa]]. == Zinātne == * [[Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts|LU Bioloģijas institūtā]] tika izveidota Latvijas [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] datu bāze, uz kuras pamata tika sastādīta un izdota "[[Latvijas Sarkanā grāmata]]" (3. sējums). * [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskajā slimnīcā]] tika veikta tūkstošā [[nieres]] [[transplantācijas operācija]]. * [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|LU Fizikas un matemātikas fakultātē]] tika atklāta jauna parādība — "negatīvas" viskozitātes efekts vāji vadošu dielektrisku daļiņu suspensijās. * [[Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts|LU Cietvielu fizikas institūtā]] tika izstrādāta jauna difraktīvo režģu izgatavošanas metode, kas ļauj iegūt jauna tipa [[nanomateriāli|nanomateriālus]]. * [[RTU Neorganiskās ķīmijas institūts|RTU Neorganiskās ķīmijas institūtā]] priekš gāzu sensoriem un baterijām tika sintezēti jauni [[cietais elektrolīts|cietie elektrolīti]]. <!-- == Dzimuši == --> == Miruši == * [[15. janvāris]] — [[Ernests Foldāts]], biologs (dzimis 1925. gadā) * [[2. aprīlis]] — [[Ansis Epners]], kinorežisors (dzimis 1937. gadā) * [[2. maijs]] — [[Oskars Perro]], virsnieks un literāts (dzimis 1918. gadā) * [[5. jūnijs]] — [[Viktors Čestnovs]], aktieris (dzimis 1953. gadā) * [[5. oktobris]] — [[Jānis Baltvilks]], dzejnieks un ornitologs (dzimis 1944. gadā) * [[19. oktobris]] — [[Ilmārs Lazovskis]], ārsts (dzimis 1931. gadā) * [[21. oktobris]] — [[Nikolajs Neilands]], diplomāts, politiķis un žurnālists (dzimis 1930. gadā) * [[3. novembris]] — [[Iveta Brauna]], aktrise (dzimusi 1952. gadā) * [[23. novembris]] — [[Natans Barkans]], Rīgas un Latvijas virsrabīns (dzimis 1923. gadā) == Skatīt arī == * [[2003. gads]] * [[2003. gada laikapstākļi Latvijā]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2003. gads|Latvija]] [[Kategorija:2003. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] puatbt6h31ezjvybodnoh1kr2zd6jgx 4486547 4486543 2026-06-25T19:44:53Z Biafra 13794 4486547 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi|2003|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2003. gads|2003. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | {{dat||06|20|L}} ievēlēta uz 2. termiņu |- | [[8. Saeima]]s priekšsēdētājs | [[Ingrīda Latimira|Ingrīda Ūdre]] | |- | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Einars Repše]] | [[Repšes Ministru kabinets]] |} == Gada simboli Latvijas dabā == [[Attēls:Orrtuppen.jpg|thumb|200px|Gada putns — [[rubenis]]]] {{columns |width=400px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[Eirāzijas lūsis]] (''Lynx lynx''), * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[rubenis]] (''Lyrurus tetrix''),<ref>[https://www.lob.lv/programmas/sugas/gada-putns/gada-putns-arhivs/gada-putns-rubenis/ Rubenis – gada putns 2003] LOB</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[sfingi]] (''Sphingidae''), |col2= * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā īve]] (''Taxus baccata''),<ref>[https://web.archive.org/web/20210118152826/http://www.dendrologi.lv/gada-koks/2003-gada-koks-ive-taxus-baccata-l/ 2003. gada koks – īve] Skatīts: 2022. gada 17. janvārī.</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[dzeltenā dzegužkurpīte]] (''Cypripedium calceolus''),<ref>[https://web.archive.org/web/20201124171331/http://botany.lv/2003-gada-augs-dzeltena-dzeguzkurpite/ 2003. gada augs – dzeltenā dzegužkurpīte] Skatīts: 2022. gada 18. janvārī.</ref> * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[krokainais rumpucis]] (''Helvella crispa'').<ref>[http://miko.ldm.gov.lv/2003_Helvella_crispa.htm 2003. gada sēne – krokainais rumpucis] Skatīts: 2022. gada 18. janvārī.</ref> }} == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** stājās spēkā Elektronisko dokumentu likums, kas noteica elektroniskā dokumenta un [[Elektroniskais paraksts|elektroniskā paraksta]] tiesisko statusu. Likumā noteiktā kārtībā parakstītam elektroniskam dokumentam tika piešķirts juridiskais spēks. ** stājās spēkā [[Latvijas Banka]]s padomes apstiprinātie Elektroniskās naudas izlaišanas un apkalpošanas noteikumi. ** formāli beidzās [[Tet|Lattelekom]] monopolstāvoklis fiksēto balss sakaru jomā. * [[2. janvāris]]: ** darbu sāka Latvijas Komercbanku asociācijas ombuds jeb tiesībsargs, kam iedzīvotāji var iesniegt sūdzības par komercbanku sniegtajiem pakalpojumiem. ** Ministru prezidents [[Einars Repše]] pēc kultūras ministres [[Inguna Rībena|Ingunas Rībenas]] ieteikuma Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra amatā iecēla [[Edgars Jaunups|Edgaru Jaunupu]]. Septembrī viņš iesniedza premjeram atlūgumu un tika atbrīvots no šā amata. === Februāris === * [[12. februāris]] — [[Latvija|Latvijas Republikas]] iestāšanās [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] sarunu delegācija apstiprināja piekrišanu Iestāšanās ES līguma tekstam angļu valodā, lai pabeigtu 2002. gadā uzsākto līguma saskaņošanas darbu.<ref name="arhivi">[http://www.arhivi.lv/index.php?&336 Latvijas Republikas Iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Svarīgākās Norises] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221006114410/http://www.arhivi.lv/index.php?&336 |date={{dat|2022|10|06||bez}} }}, arhivi.lv</ref> === Aprīlis === * [[3. aprīlis]] — [[Saeima]] likumā "Par privatizāciju lauku apvidos" pieņēma grozījumus, kas noteica ierobežojumus [[Eiropas Savienība]]s pilsoņiem Latvijā iegādāties [[lauksaimniecība]]s un [[mežs|meža]] zemes.<ref name="arhivi" /> * [[9. aprīlis]] — [[Eiropas Parlaments]] atbalstīja Latvijas uzņemšanu Eiropas Savienībā, piešķirot mandātu ES dalībvalstīm parakstīt uzņemšanas līgumu ar Latviju. Par Latvijas uzņemšanu nobalsoja 522 deputāti, pret bija 22, bet atturējās 24 deputāti.<ref name="arhivi" /> * [[16. aprīlis]] — [[Grieķija]]s galvaspilsētā [[Atēnas|Atēnās]] [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Republikas Valsts prezidente]] [[Vaira Vīķe-Freiberga]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] [[Einars Repše]] kopā ar citu kandidātvalstu pārstāvjiem parakstīja Eiropas Savienības Pievienošanās līgumu.<ref name="arhivi" /> === Maijs === * [[24. maijs]] — [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Rīga|Rīgā]]: uzvarēja [[Turcija]]s dziedātāja [[Sertaba Erenere]] ar dziesmu ''Everyway That I Can''. === Jūnijs === * [[6. jūnijs]] — darbību uzsāka brīvās tīmekļa enciklopēdijas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijas latviešu valodas versija]]. * [[20. jūnijs]] — [[2003. gada Latvijas prezidenta vēlēšanas|Latvijas prezidenta vēlēšanas]]: atkārtoti uz otro termiņu tika ievēlēta [[Vaira Vīķe-Freiberga]]. * [[27. jūnijs]] — tika atklāti [[XXIII Vispārējie latviešu Dziesmu un XIII Deju svētki]], kas noslēdzās 6. jūlijā. === Septembris === * [[20. septembris]] — [[2003. gada referendums par dalību ES|referendumā par dalību ES]] vairums atbalstīja Latvijas iestāšanos [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]. Par Latvijas dalību Eiropas Savienībā nobalsoja 66,97% jeb {{sk|676700}}, bet pret 32,26% jeb {{sk|325980}} balsstiesīgo vēlētāju.<ref>[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/sae8dev.aktiv03er.vis Tautas nobalsošanas par Latvijas dalību Eiropas Savienībā rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080206223249/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/sae8dev.aktiv03er.vis |date={{dat|2008|02|06||bez}} }}, cvk.lv</ref> === Oktobris === * [[30. oktobris]]: ** [[Saeima]] ratificēja Latvijas Pievienošanās līgumu [[Eiropas Savienība]]i.<ref name="arhivi" /> ** [[Rīga|Rīgā]] tika atvērts pirmais daudzzāļu kinoteātris [[Latvija|Latvijā]] ''[[Forum Cinemas|Coca Cola Plaza]]'', kas bija otrs lielākais [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]] ar 14 zālēm un {{sk|3200}} sēdvietām. == Kultūra == * [[29. jūnijs]]—[[6. jūlijs]] — notika [[XXIII Vispārējie latviešu Dziesmu un XIII Deju svētki]]. * 60. [[Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas kinofestivālā]], [[Itālija|Itālijā]], pirmo reizi tika iekļauta Latvijas [[Kinofilma|filma]] ([[Laila Pakalniņa|Lailas Pakalniņas]] "[[Pitons (filma)|Pitons]]"). * [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa balvu]] saņēma [[Juris Poškus|Jura Poškus]] pilnmetrāžas filma "[[Bet stunda nāk]]". * Lielā Kristapa balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā saņēma [[aktrise]] [[Elza Radziņa]]. == Zinātne == * [[Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts|LU Bioloģijas institūtā]] tika izveidota Latvijas [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] datu bāze, uz kuras pamata tika sastādīta un izdota "[[Latvijas Sarkanā grāmata]]" (3. sējums). * [[Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca|Paula Stradiņa klīniskajā slimnīcā]] tika veikta tūkstošā [[nieres]] [[transplantācijas operācija]]. * [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|LU Fizikas un matemātikas fakultātē]] tika atklāta jauna parādība — "negatīvas" viskozitātes efekts vāji vadošu dielektrisku daļiņu suspensijās. * [[Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts|LU Cietvielu fizikas institūtā]] tika izstrādāta jauna difraktīvo režģu izgatavošanas metode, kas ļauj iegūt jauna tipa [[nanomateriāli|nanomateriālus]]. * [[RTU Neorganiskās ķīmijas institūts|RTU Neorganiskās ķīmijas institūtā]] priekš gāzu sensoriem un baterijām tika sintezēti jauni [[cietais elektrolīts|cietie elektrolīti]]. <!-- == Dzimuši == --> == Miruši == * [[15. janvāris]] — [[Ernests Foldāts]], biologs (dzimis 1925. gadā) * [[2. aprīlis]] — [[Ansis Epners]], kinorežisors (dzimis 1937. gadā) * [[2. maijs]] — [[Oskars Perro]], virsnieks un literāts (dzimis 1918. gadā) * [[5. jūnijs]] — [[Viktors Čestnovs]], aktieris (dzimis 1953. gadā) * [[5. oktobris]] — [[Jānis Baltvilks]], dzejnieks un ornitologs (dzimis 1944. gadā) * [[19. oktobris]] — [[Ilmārs Lazovskis]], ārsts (dzimis 1931. gadā) * [[21. oktobris]] — [[Nikolajs Neilands]], diplomāts, politiķis un žurnālists (dzimis 1930. gadā) * [[3. novembris]] — [[Iveta Brauna]], aktrise (dzimusi 1952. gadā) * [[23. novembris]] — [[Natans Barkans]], Rīgas un Latvijas virsrabīns (dzimis 1923. gadā) == Skatīt arī == * [[2003. gads]] * [[2003. gada laikapstākļi Latvijā]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2003. gads|Latvija]] [[Kategorija:2003. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] t6qggc71rp6cvenrruf4l5nshdvg4ah 0 41500 4486532 2471834 2026-06-25T19:29:38Z EmausBot 16777 Bots: Fixing double redirect from [[Daudzšūnu dzīvnieki]] to [[Īstie daudzšūņi]] 4486532 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Īstie daudzšūņi]] abnblureq9pftpodgj6iofbh627fi8h 0 43002 4486855 4468453 2026-06-26T11:14:35Z Baisulis 11523 /* Vēsture */ sakārtotas atsauces..... 4486855 wikitext text/x-wiki {{redirect|[[Ventspils šoseja]]|Par ielu Jūrmalā|Ventspils šoseja (Jūrmala)}}{{pāradresācija|Jūrmalas šoseja|Par citām jēdziena '''Jūrmalas šoseja''' nozīmēm|Jūrmalas šoseja (nozīmju atdalīšana)}}{{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 10 | nosaukums = Rīga—Ventspils | karte = Road A10 Latvia.svg | leģenda = | garums = 190,1 | ārpus_pilsētas = 168,9 | ceļš_pilsētā = 15,6 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|22}} | reģions = [[Vidzeme]], [[Zemgale]], [[Kurzeme]] | attēls = A10Latvia.jpg | paraksts = Autoceļš A10 [[Rīga|Rīgā]] ([[Kārļa Ulmaņa gatve]]) }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|2}} {{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{P ceļš|4}} ([[Satekles iela (Rīga)|Satekles]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|6}} {{P ceļš|4}} {{E ceļš|22}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Daugava]] ([[Salu tilts]])}} {{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} ([[Salu tilts]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|7}} }} {{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|8}} ([[Kārļa Ulmaņa gatve]])}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|8}}}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|132}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|133}} (uz [[Lidosta Rīga|Lidostu «Rīga»]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Babīte]] {{A ceļš|5}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]] ([[Lielupe]]s tilts uz [[Jūrmala|Jūrmalu]]) }} {{Maršruta tabula/upe||[[Varkaļu kanāls]]}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Spuņciems]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Lielupe]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Jūrmala]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Dzirnavu iela (Jūrmala)]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Sloka (Jūrmala)]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Kūdra (stacija)]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Jūrmala]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|101}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Ķemeri]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Smārde]] }} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|98}}}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|121}}}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1442}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Pūre]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|130}} (uz [[Kandava|Kandavu]])}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Strazde]] }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|120}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Pastende]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spāre]] }} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Usma]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ugāle]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|123}} {{V ceļš|1321}}}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Ugāle]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Pope]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|124}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ventspils]] (Kurzemes, Embūtes, Dzintaru ielas)}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|122}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Venta]]}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{P ceļš|122}} (Ventas tilts, Lielais prospekts) }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|122}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Ventspils]] (Sarkanmuižas dambis, Brīvības, Kuldīgas, Prāmju ielas)}} {{Maršruta tabula/prāmis||[[Ventspils osta]]}} |} |} '''A10''' autoceļš '''Rīga—Ventspils''', arī '''Ventspils šoseja''' vai '''Jūrmalas šoseja''', ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Latvija|Latvijas]] galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar Jūrmalu, Tukumu un Ventspili. Autoceļš klāts ar [[Asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu un tā garums Latvijā ir 188 km, tas ir daļa no starptautiskā maršruta {{E ceļš|22}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> Autoceļam no krustojuma pie [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaines]] līdz [[Ventspils|Ventspilij]] šobrīd ir tikai viena josla katrā braukšanas virzienā. == Satiksme == Posmā no Rīgas robežas līdz Priedaines krustojumam autoceļš ir izbūvēts ar atdalītām brauktuvēm un trīs braukšanas joslām katrā virzienā. Šajā posmā 2026. gadā atļautais braukšanas ātrums vasaras sezonā ir 110 km/h, bet ziemā - 90 km/h. Visos pārējos autoceļa posmos atļautais braukšanas ātrums ārpus apdzīvotām vietām ir 90 km/h.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/no-15-aprila-atseviskos-valsts-celu-posmos-palielinats-maksimalais-atlautais-atrums-2/|title=No 15. aprīļa atsevišķos valsts ceļu posmos palielināts maksimālais atļautais ātrums|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-22|date=2026-04-14|language=lv}}</ref> Autoceļam, īpaši tā sākumpunktā, ir ļoti ievērojama noslodze. Autoceļš no Priedaines krustojuma līdz Ventspilij pamatā izmanto NP10,5 vienas brauktuves normālprofilu - ar vienu 3,5 m platu braukšanas joslu katrā virzienā, 0,25 m platām asfaltētām nomalēm un 1,5m platām nostiprinātām (grants) nomalēm. Satiksmes intensitātes un kravas transporta īpatsvara dati 2025. gadā (salīdzinājumam - maksimālā tehniski pieļaujamā divjoslu NP10,5 ceļa profila satiksmes intensitātes noslodze ir 13 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, optimālā noslodze - 10 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī):<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2023/11/Ieteikumi-celu-projektesanai.-Normalprofili.pdf|title=lvceli.lv}}</ref> * no Rīgas robežas (13,5. km) līdz Rīgas apvedceļa (A5) krustojumam (15,4. km) - 61 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī; līdz Priedaines krustojumam (19,3. km) - 45 tūkstoši tr.l. diennaktī; ~8% kravas transports. Šis ir visnoslogotākais autoceļa posms Latvijā ārpus Rīgas pilsētas, tas ir izbūvēts ar atdalītām brauktuvēm un trīs braukšanas joslām katrā virzienā. Autoceļa posms izmanto NP35,5 normālprofilu, ar divām atdalītām brauktuvēm, trīs braukšanas joslām (divām 3,75 m un vienu 3,5 m platu) un 2,5 m platu asfaltēto nomali katrā braukšanas virzienā; normālprofilam nav noteikta maksimālā intensitāte. * no Priedaines krustojuma līdz Ķemeriem (20,1. - 44,7. km) (divjoslu ceļš ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā) - ap 13 tūkstošiem tr.l. diennaktī (pārsniedzot maksimāli tehniski pieļaujamo noslodzi); ~15% kravas transports * no Ķemeriem līdz Tukumam (44,7. - 62,9. km) - 9,5 tūkstoši tr.l. diennaktī, 17% kravas transports * no Tukuma līdz Kandavas stacijai (62,9. - 91,4. km) - ap 6 tūkstošiem tr.l. diennaktī; ~18% kravas tranasports * no Kandavas stacijas līdz Pastendei (pēc pagrieziena uz Talsiem) (91,4. - 113,8. km) - 5 tūkstoši tr.l. diennaktī; 18% kravas transports * no Pastendes līdz Venstpilij (113,8. - 183,1. km) - ap 3 tūkstošiem tr.l. diennaktī; 19% kravas transports Uz autoceļa ir uzstādīti 7 stacionārie fotoradari un 4 vidējā ātruma kontroles posmi: * no Varkaļiem līdz Spuņciemam (24,1. - 30,8. km) - ieviests 2023. gadā<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.11.2023-uz-ventspils-sosejas-no-varkaliem-lidz-spunciemam-saks-darboties-videja-atruma-radari.a532415/|title=Uz Ventspils šosejas no Varkaļiem līdz Spuņciemam sāks darboties vidējā ātruma radari|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref> * no Tīreļu takas līdz pagriezienam uz Smārdi (44,9. - 52,4. km) - ieviests 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.11.2023-uz-ventspils-sosejas-saks-darbu-videja-atruma-radari-ieviesti-visi-16-kontroles-posmi.a533325/|title=Uz Ventspils šosejas sāks darbu vidējā ātruma radari – ieviesti visi 16 kontroles posmi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref> * starp rotācijas apļiem pie Tukuma (63,4. - 68,0. km) - ieviests 2026. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/387161-12-marta-rita-saks-darboties-sesi-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi-2026|title=12. marta rītā sāks darboties seši jauni vidējā ātruma kontroles posmi - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref> * no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu (135,0. - 140,8. km) - ieviests 2023. gadā<ref name=":0" /> == Vēsture == Divdesmitā gadsimta sākumā sāka attīstīties Rīgas jūrmalas kūrorti, tāpēc Kurzemes guberņas ceļu rīcības komiteja laikā no 1905. līdz 1917. gadam izbūvēja 24 km garu šoseju no Rīgas līdz Dubultiem, un tiltu pār Lielupi.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/jurmalas-soseja-jeb-sesas-minutes-rietumos/|title=Jūrmalas šoseja jeb sešas minūtes Rietumos|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-25|date=2020-09-02|language=lv}}</ref> 1926. gadā, lai uzlabotu ērtības Jūrmalas peldviesiem, posmā no Rīgas robežas līdz Lielupei 13 km garumā tika ieklāts melnais segums.<ref name=":1" /> 1949. gadā posmā pie Babītes tika uzklāts pirmais asfalts, ko ražoja asfaltbetona rūpnīca Bišumuižā.<ref name=":1" /> Satiksmes intensitātes pieauguma un Jūrmalas kūrortpilsētas attīstības dēļ, 1960. gados tika sākta gatavošanās autoceļa pārbūvei posmā no Rīgas līdz Jūrmalai. Autoceļa pārbūve tika pabeigta 1972. gadā — tajā laikā šis bija modernākais pirmās tehniskās kategorijas autoceļš Latvijā. Tam 12,1 km garumā bija 6 braukšanas joslas, divlīmeņu ceļu šķērsojuma mezgli, kā arī auto apkopes un atpūtas vietas. Ceļa malās tika izvietotas ceļa zīmes ar maināmu norādījumu par atļauto ātrumu un ceļa apstākļiem, Rīgas apvedceļa satiksmes pārvads pāri visām joslām tika izbūvēts bez starpbalstiem. Tas bija vienīgais šosejas posms Latvijā, kuru naktīs apgaismoja. Sabiedrībā šo autoceļa posmu bieži dēvēja par "sešas minūtes rietumos".<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Ceļi|last=Andrejsons|first=Vilnis}}</ref><ref name=":1" /> 1980. gadu nogalē uzsākās Jūrmalas apvedceļa izbūve. Apvedceļš Jūrmalas pilsētas ģenerālajā plānā bija iekļauts jau 1971. gadā. Tā galvenais mērķis bija divkāršs — atslogot Jūrmalu no caurbraucēju transporta, un izveidot tiešāku savienojumu ar Kurzemi. Līdzīgi kā uz Jelgavas apvedceļa, arī šeit bija plānots izbūvēt četrjoslu autoceļu no Priedaines līdz Slokai — darbi tika uzsākti, taču finanšu trūkuma dēļ pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tika izbūvēta tikai divjoslu ceļš uz vienas brauktuves. Sākotnēji plānotā autoceļa ar atdalītām brauktuvēm iestrādnes (piemērām, atmežota ceļa blakusteritorija un Babītes kanāla dublējošais tilts) joprojām ir redzamas. Grūtības bija arī ar tilta pār Lielupi izbūvi, jo arī tam pietrūka finanšu līdzekļu. Radās ieceres tiltu padarīt par maksas tiltu, taču finansējums tika atrasts un 420 m garais tilts tika atvērts 1993. gadā pēc 7 būvniecības gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1089224%7Carticle:DIVL327%7Cquery:tilts%20p%C4%81r%20Lielupi%20Lielupes|title=Jaunais tilts pār Lielupi ir braucams|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1143971%7Carticle:DIVL64%7Cquery:p%C4%81ris%20p%C4%81r%20Lielupi%20tilts%20Tiltam|title=Brauksim tam pāri šodien ar labām domām|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref name=":2" /> Neveiksmes piemeklēja arī plānotā savienojuma izbūve pie Priedaines Sākotnēji bija plānots izveidot slaidenu savienojumu starp Jūrmalas apvedceļu un Jūrmalas šoseju, pie Egļuciema. Tika izskatīti vairāki divlīmeņu krustojuma varianti, taču tie visi būtiski skartu vidi, un prasītu meža izciršanu vai Lielupes krasta kāpu izrakšanu. 1990. gada 20. aprīlī (Zemes dienas priekšvakarā) Andrejs Brūvelis, Jūrmalas ekoloģiskā centra vadītājs uzsāka personīgu stopakciju — viņš "oficiāli pieteica streiku, ņēma telti, priežu stādus un devās dzīvot uz izpostīto Priedaines mežu", veidojot paralēli ar protestiem pret Daugavpils HES. Brūveļa akcija ilga gandrīz nedēļu, un piesaistīja atbalstītājus. 11. maijā Priedainē notika pēdējā apspriede. Redakcijas piebilde — "Garos strīdos dzima Zālamana cienīgs lēmums — ceļa darbus uz laiku apturēt un pēdējā vārda teikšanu uzticēt Jūrmalas TDP sesijai". Pēc tās Brūvelis pārtrauca streiku.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:480033%7Carticle:DIVL38%7Cquery:Apvedce%C4%BC%C5%A1%20J%C5%ABrmalai|title=Zemei pienākuši grūti laiki|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:480035%7Carticle:DIVL252%7Cquery:J%C5%AARMALAS%20APVEDCE%C4%BBU%20J%C5%ABrmalas|title=Vēlreiz par Jūrmalas pilsētas apvedceļu|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref name=":2" /> [[Attēls:Andreja Brūveļa protesta akcija.png|thumb|Andreja Brūveļa protesta akcija — atstādot priedes atmežotajā teritorijā (1990.)]] [[Attēls:Andreja Brūveļa protesta akcijas sarkanā telts.png|thumb|Andreja Brūveļa protesta akcija — viņa sarkanā telts kāpas virsotnē (1990)]] [[Attēls:Autoceļu divlīmeņu krustojuma pie Priedaines izskatītie varianti, 1990. gads.png|thumb|Piedāvātie divlīmeņu krustojuma pie Priedaines varianti, 1990. gads. (V. Vīgants, AS "Ceļuprojekts")]] Autoceļu savienojums pārsvarā palika nemainīgs, tādā pašā veidolā kā mūsdienās — ar braukšanu zem Lielupes tilta pie Priedaines. Vairākus gadus posms bija neērts lietošanai, ar gabarīta ierobežojumiem un sliktas pārredzamības pie Lielupes tilta. Laika gaitā šīs problēmas ir tikušas atrisinātas, pārbūvējot ceļa posmu zem tilta, piemērojot to lielgabarīta satiksmei, kā arī izbūvējot taisnu savienojumu uz Jūrmalas šoseju no Ventspils puses, taču sākotnēji plānotais vairāklīmeņu mezgls tā arī netika izbūvēts.<ref name=":3" /><ref name=":4" /><ref name=":2" /> 2003. gadā, Rīgas lidostas pievedceļa (P133) pārbūves darbu ietvaros, tika veikta arī pārvada pār Kārļa Ulmaņa gatvi (A10) pārbūve. Tika arī izbūvētas "ābollapiņas krustojuma" trūkstošās rampas, un veikta Jūrkalnes ielas izbūve. Darbi tika realizēti ar Eiropas Savienības pirmsiestāšanās fonda (ISPA) atbalstu kā daļa no projekta "Via Baltica pievedceļu uzlabošana". Iepriekš projekta uzsākšana kavējās par diviem gadiem administratīvu procesu un iepirkumu saskaņošanas ar Eiropas Komisiju dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6245560/sak-rekonstruet-lidostas-riga-pievedcelu#:~:text=%C5%A0odien%20s%C4%81kta%20lidostas%20%22R%C4%ABga%22%20pievedce%C4%BCa%20P133%20un,dien%C4%81s%20p%C4%81rvads%20p%C4%81r%20K.Ulma%C5%86a%20gatvi%20tiks%20sl%C4%93gts.|title=tvnet}}</ref> No 2011. gada maija līdz novembrim tika veikta autoceļa pārbūve posmā no Ugāles līdz Popei (145,48. — 164,36. km). Būvdarbus veica piegādātāju apvienība SIA "VIA" un CBF SIA "Binders". Projekts tika līdzfinansēts no ES Kohēzijas fonda 2007. — 2013. gada uzsaukuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.via.com.lv/projekti/valsts-galvena-autocela-a10-riga-ventspils-posma-km-145-48-164-36-segas-rekonstrukcija|title=Via}}</ref> 2024. gadā šajā posmā tika veikta seguma atjaunošana. Ar ES Kohēzijas fonda 2007. — 2013. gada uzsaukuma līdzfinansējumu tika veikta ceļa seguma atjaunošana vai pārbūve ceļa posmos no Spūnciema līdz Kūdrai (23,84. — 36,49. km), no Tukuma apkārtnes līdz Pūrei (68,60. — 79,50. km), no Strazdes līdz Pastendei (92,84. — 115,30. km), un no Mazspāres līdz Usmai (126,52. — 136,40. km). Plašāka informācija par šajos posmos veiktajiem darbiem nav publiski pieejama. 2016. gadā tika veikta gājēju un velosipēdu tilta izbūve pāri Jūrmalas šosejai pie Babītes. Tā gada jūnijā, tilta laidumu konstrukcijas montāžas darbu laikā, uz 10 minūtēm tika apturēta satiksme uz autoceļa. Tilts savieno divus Pierīgas ciematus — Babīti un Priežciemu. Tilta garums ir 78,24 metri, platums 3,62 metri. Tilta laiduma konstrukciju veido trīslaidumu tērauda kopne, kas balstīta ar tērauda vanšu palīdzību. Tilta būvdarbi izmaksāja 1,06 miljonus eiro (ar PVN).<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas autoceļi|last=Hamilkārs|first=Sviķis|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> No 2016. gada līdz 2017. gadam tika veikta ceļa pārbūve posmā no Jūrmalas šosejas līdz Varkaļiem (20,06. — 23,84. km), un no tilta pār Lielupi līdz pagriezienam uz Jūrmalas centru (36,49. — 38,57. km). Būvdarbu ietvaros posmos tika veikta pilna ceļa segas pārbūve, kā arī tilta pār Varkaļu kanāla, tilta pār Lielupi un ceļa pārvada (73,32. km) atjaunošana. Būvdarbus abos posmos veica AS "A.C.B" ar apakšuzņēmējiem SIA "Tilts" un AS "LNK Industries" par kopējo līgumcenu 11 miljoniem eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/pie-stures/celu-reportieris/22929-fotoreportaza-ka-notiek-buvdarbi-slegtaja-ventspils-sosejas-posma-un-uz-tilta-par-lielupi-foto|title=Fotoreportāža: kā notiek būvdarbi slēgtajā Ventspils šosejas posmā un uz tilta pār Lielupi (+ foto)|website=iauto.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> Projekts ieguva atzinību konkursā "Gada labākā būve Latvijā" 2017. gadā..<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gadabuve.lv/wp-content/uploads/2018/03/34_new_Gada-labaka-buve-2017_A10.pdf|title=gadabuve.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> No 2016. līdz 2017. gadam tika veikta arī ceļa pārbūve posmā gar Tukumu (57,76. — 68,60. km), kā arī rotācijas apļa izbūve Ventspils šosejas krustojumā ar Jelgavas — Tukuma ceļu (P98). Tika veikta arī ceļa pārvada pār Tukums — Jelgava dzelzceļa līniju pārbūve. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība "Strabag & A.C.B" par līgumcenu 9,97 miljoni eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/uz-ventspils-sosejas-pie-tukuma-atjaunos-asfalta-segu-un-buves-rotacijas-apli/|title=Uz Ventspils šosejas pie Tukuma atjaunos asfalta segu un būvēs rotācijas apli|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-27|date=2016-08-15|language=lv}}</ref> 2016. gadā tika tika veikta seguma atjaunošana posmā no pagrieziena uz Slampi un Smārdi līdz Ozolpilij (52,74. — 57,76. km). Darbus veica SIA "Union Asphalttechnik" par līgumcenu 700 tūkstoši eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ventasbalss.lv/zinas/vide/32380-uz-ventspils-sosejas-atsakas-buvdarbi|title=Uz Ventspils šosejas atsākas būvdarbi|website=www.ventasbalss.lv|access-date=2026-04-27}}</ref> 2017. gadā tika veikta seguma atjaunošana posmā no Vilksalas līdz Pūrei (79,5. — 85,8. km). Būvdarbus veica SIA "Saldus ceļinieks" par līgumcenu 1,27 miljoni eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/auto/ja-plano-braukt-pa-ventspils-soseju-nem-vera-sos-satiksmes-ierobezojumus/|title=Ja plāno braukt pa Ventspils šoseju, ņem vērā šos satiksmes ierobežojumus|website=tv3.lv|access-date=2026-04-27|date=2017-05-02|language=lv}}</ref><ref>https://pvs.iub.gov.lv/show/472564h{{Novecojusi saite}}</ref> 2019. gada jūnijā tika uzsākta Jūrmalas šosejas posma pārbūve Babītes novadā no Rīgas robežas līdz Jūrmalai (13,41 — 19,25 km), ko pabeidza 2020. gada 2. septembrī. Pārbūves laikā ar reciklētu veco asfaltu tika pastiprināti ceļa pamati un uzklātas trīs jauna asfalta kārtas. Atjaunotas arī nobrauktuves divlīmeņu satiksmes mezglā ar Rīgas apvedceļu [[A5]] (Salaspils-Babīte). Darbus veica piegādātāju apvienība "A.C.B. un Binders" par līgumcenu 22,97 miljoni eiro (ar PVN), ko pilnībā sedza valsts budžets.<ref>[https://nra.lv/latvija/323479-tresdien-atklas-atjaunoto-jurmalas-soseju.htm?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+2.09.2020.&utm_medium=email Trešdien atklās atjaunoto Jūrmalas šoseju] nra.lv LETA 2020. gada 31. augustā</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/news/uzsakta-jurmalas-sosejas-parbuve/|title=Uzsākta Jūrmalas šosejas pārbūve - Binders.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jurmala.lv/lv/jaunums/atjaunota-jurmalas-soseja-autocels-ar-visintensivako-satiksmi-valsti|title=Atjaunota Jūrmalas šoseja – autoceļš ar visintensīvāko satiksmi valstī {{!}} Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība|website=www.jurmala.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> 2022. gadā tika veikta ceļa pārbūve posmā no Kūdras līdz pagriezienam uz Smārdi (41,16. — 52,73. km). Būvdarbu ietvaros tika veikta pilna ceļa segas pārbūve posmā no Kūdras līdz pagriezienam uz Ķemeriem, savukārt posmā līdz Smārdes pagriezienam tika veikta asfaltbetona seguma atjaunošana. Tika veikta arī ūdens atvades sistēmas sakārtošana, pārbūvētas deviņas caurtekas un abi tilti pār Vēršupīti, izbūvēta jauna sabiedriskā transporta pieturvieta "Kūdra", kā arī veiktas konfigurācijas izmaiņas vairākos krustojumos. Būvdarbus veica SIA "Strabag" par līgumcenu 8,4 miljoni eiro (ar PVN), no kā 7,1 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/ventspils-sosejas-posma-no-kudras-lidz-smardes-pagriezienam-visu-vasaru-bus-jarekinas-ar-satiksmes-ierobezojumiem/|title=Ventspils šosejas posmā no Kūdras līdz Smārdes pagriezienam visu vasaru būs jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-27|date=2022-03-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/auto/42826658/zinas/54862258/aicina-neparkapt-luksoforu-signalus-ventspils-sosejas-un-citos-buvdarbu-posmos|title=Aicina nepārkāpt luksoforu signālus Ventspils šosejas un citos būvdarbu posmos|website=Delfi|access-date=2026-04-27|date=2022-10-20|language=lv}}</ref> 2022. gadā tika veikta arī seguma atjaunošana posmā no Mariņiem līdz Aiuzupēm (115,32. — 126,50. km). Būvdarbu ietvaros visā posmā tika labots ceļa profils ar karsto asfaltbetonu un ieklāta šķembu mastikas asfalta dilumkārta, kā arī pārbūvēta Silupes caurteka un atjaunota Vidusupes caurteka. Visā ceļa posmā tika izveidota akustiskā ribjosla. Būvdarbus veica SIA "Saldus ceļinieks" par līgumcenu 2,9 miljoni eiro, kas tika finansēti no valsts budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ventspils-sosejas-posma-talsu-novada-sak-atjaunot-segumu.a461946/|title=Ventspils šosejas posmā Talsu novadā sāk atjaunot segumu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> 2024. gadā tika veikta seguma atjaunošana posmā no Ugāles līdz Popei (145,48. — 164.36. km). Visā ceļa posmā ārpus Ugāles tika izveidota akustiskā ribjosla. Būvdarbus veica SIA "Via" par līgumcenu 2,5 miljoni eiro (ar PVN), kas tika finansēti no valsts budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/ventspils-sosejas-posma-pie-ugales-atjaunos-segumu-20-km-garuma/|title=Ventspils šosejas posmā pie Ugāles atjaunos segumu 20 km garumā|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-27|date=2024-07-25|language=lv}}</ref> 2024. gada jūlijā Rīgā tika veikta Kārļa Ulmaņa gatves (A10) seguma atjaunošana divos posmos — no Jaunmoku ielas līdz Gramzdas ielai, un no Gramzdas ielas līdz pilsētas robežai. Būvdarbus veica SIA "Vianova", par līgumcenu 2,8 miljoni eiro un 2,6 miljoni eiro (abi bez PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.07.2024-karla-ulmana-gatve-sak-atjaunot-asfaltu-remonti-riga-gaidami-128-ielas.a561766/|title=Kārļa Ulmaņa gatvē sāk atjaunot asfaltu; remonti Rīgā gaidāmi 128 ielās|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> 2024. gadā Rīgā tika veikta arī Kārļa Ulmaņa gatves (A10) un Lielirbes iela krustojuma pārbūve. Projekts tika virzīts lai izveidotu piebraukšanu jaunveidotajam "Depo" veikalam. Būvdarbu ietvaros tika paplašinātas krustojumā veicamo manveru iespējas, kā arī pārbūvēta lietus ūdens kanalizācijas sistēma un inženiertehniskie tīkli, kā arī izbūvēts izgaismots gājēju un velobraucēju ceļš. Projekta kopējās izmaksas, ieskaitot arī vairāku "Depo" veikala teritorijai piegulošo ielu izbūvi, sasniedza 7 miljonus eiro, ko sedza privātie uzņēmēji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.05.2024-riga-lielirbes-ielas-un-karla-ulmana-gatves-krustojumu-parbuves-lidz-oktobrim.a553884/|title=Rīgā Lielirbes ielas un Kārļa Ulmaņa gatves krustojumu pārbūvēs līdz oktobrim|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/600914-parbuves-lielirbes-ielas-un-karla-ulmana-gatves-krustojumu|title=Pārbūvēs Lielirbes ielas un Kārļa Ulmaņa gatves krustojumu|website=https://jauns.lv|access-date=2026-04-27|date=2024-04-06|language=lv}}</ref> === Rīgas — Ventspils un Talsu — Stendes ceļu krustojuma mezgls === Pie Talsiem, Rīgas — Ventspils šosejas un Talsu — Stendes ceļa (mūsdienās P120) krustojumā, atrodas divlīmeņu satiksmes mezgls ar vairākus kilometrus garu divu brauktuvju ceļu posmu, kas pēc mēroga būtiski izceļas uz pārējā A10 fona, kur satiksme notiek pa vienu joslu katrā virzienā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/raidijumi/raidijums-zebra/mistiskais-cela-parvads-pie-talsiem-legenda-vesta-ka-padomju-laikos-te-paredzets-nolaisties-lidmasinam/|title=Mistiskais ceļa pārvads pie Talsiem: leģenda vēsta, ka padomju laikos te paredzēts nolaisties lidmašīnām|website=tv3.lv|access-date=2026-04-25|date=2017-05-17|language=lv}}</ref> 1970. gadu sākumā krustojums bija viens no bīstamākajiem posmiem Rīgas — Ventspils šosejā. Vietējā prese vairākkārt ziņoja par smagām un letālām autoavārijām, norādot uz nepārredzamu krustojuma ģeometriju. 1971. gadā Stendes un Talsu iedzīvotāji publiski ierosināja izbūvēt krustojumu ar transporta kustību divos līmeņos. Tajā pašā periodā krustojumā tika uzstādītas jaunas signālzīmes un daļēji uzlabots ceļa segums kā pagaidu pasākums, plānojot pilnīgu satiksmes mezgla pārbūvi līdz 1974. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1045988%7Carticle:DIVL113%7Cquery:Talsi%20Stende%20krustojumu|title=Kā aizritēja kustības drošības dekāde|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:530345%7Carticle:DIVL112%7Cquery:krustojumos%20Talsu%20Stendes%20krustojum%C4%81|title=Solītais izpildīts|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> 1975. gadā uzsākās krustojuma mezgla pārbūves darbi, ko veica 3. ceļu būvniecības rajons (3. CBR). 1977. gadā tika uzlikta pirmā divdesmit tonnu dzelzsbetona konstrukcija; darbus šajā posmā vadīja 4. iecirkņa tilta būvētāji inženiera J. Seķa vadībā. Būvniecības laikā, 1978. gadā, tika rekultivēti smilts karjeri — 4,2 hektāri zemes, kas bija piešķirti krustojuma celtniecībai, nodoti Tiņģeres kolhozam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1056450%7Carticle:DIVL63%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojuma|title=Ceļmalas hektāru simti|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1067755%7Carticle:DIVL77%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojum%C4%81|title=Kur strādājām, ko būvējam|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:531765%7Carticle:DIVL90%7Cquery:Talsiem%20krustojuma%20Stendes|title=Izaugsmes soļi|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:769516%7Carticle:DIVL148%7Cquery:Talsi%20Stende%20krustojumi%20krustojuma%20Talsu|title=Pirmā sija|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> 1979. gadā 3. CBR kolektīvs izpildīja gada plānu 3,3 miljonu rubļu apjomā, krustojuma mezgls tika izvirzīts republikas konkursam par labāko objektu. Paralēli 1979. gadā tika pabeigta arī lopu pārvietošanas tuneļa izbūve pie "Dzirnavu Kompleksa". Krustojuma mezgls nodots ekspluatācijā 1981. gada Oktobra svētku priekšvakarā. Atsevišķā publikācijā 1983. gadā satiksmes mezgla apkārtnē tika kritizēta ceļa malu kopšana un apzaļumošanas trūkums, pieminot, ka "Talsu vizītkarte ir Stendes krustojums, taču tā teritorijas zaļā zona krietni vien atpaliek no ceļa seguma kvalitātes".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1046713%7Carticle:DIVL36%7Cquery:Stende%20Talsi%20krustojum%C4%81|title=Izvirzīts konkursam|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1047128%7Carticle:DIVL49%7Cquery:Talsiem%20asfalt%C4%93%C5%A1ana%20Ventspils%20%C5%A1osej%C4%81|title=Ceļu būvētāju ieguldījums|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:534398%7Carticle:DIVL61%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojums|title=Stingrs vērtību mērs|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1262735%7Carticle:DIVL30%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojuma|title=Aizvadītās piecgades hronika|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> Arī ceļa posms (reģionālais autoceļš P120) starp Stendi, satiksmes mezglu un Talsu pilsētu tika izbūvēts ar atdalītām brauktuvēm. Tādu ceļa profila izvēli daļēji pamato fakts, ka autoceļa posms bija noslogots, jo Stendes dzelzceļa stacija tolaik kalpoja kā rajona centrālais kravu punkts. Tomēr, pēc abu autoceļu seguma pārbūves 2010. gados, atšķirībā no A10 galvenā autoceļa kur posms at atdalītām brauktuvēm tika saglabāts, pēc P120 autoceļa pārbūves 2017. gadā satiksme tika novirzīta uz divjoslu ceļu uz vienas brauktuves, paralēlās brauktuves vietā izbūvējot gājēju un velobraucēju infrastruktūru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/eraf-lidzfinansetie-valsts-regionalo-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=ERAF līdzfinansētie valsts reģionālo autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/auto/42826658/zinas/48855393/zebra-kadel-talsos-ir-tik-neadekvati-plata-soseja-militarais-lidlauks|title='Zebra': Kādēļ Talsos ir tik neadekvāti plata šoseja – militārais lidlauks?|website=Delfi|access-date=2026-04-25|date=2017-05-18|language=lv}}</ref> Satiksmes mezgls laika gaitā ir ieguvis reputāciju kā nesamērīgi grandiozs lauku apvidu infrastruktūrai. Vietējo iedzīvotāju vidū cirkulē versija, ka pārvads celts militāros nolūkos — lai vajadzības gadījumā nodrošinātu nolaišanās iespēju militārām lidmašīnām, un ka tā izbūvi veicinājusi kāda "zināma nezināma stacija" Talsu tuvumā padomju laikā. Latvijas Valsts ceļu Attīstības pārvaldes direktors Gundars Kalnis 2017. gadā atzinis, ka šādas baumas starp ceļiniekiem tiešām klīst, taču norādījis, ka "oficiāla apstiprinājuma šai hipotēzei nav, jo lietas, kas saistās ar militāro jomu, nebija ceļinieku kompetencē".<ref name=":5" /> Primārie avoti liecina, ka objekts celts piecu gadu plāna ietvaros, atbildot uz dokumentētām satiksmes drošības problēmām, un ka būvniecību veica civilā organizācija "3. CBR". Galvenā atziņa kas noliedz mezgla militāro nolūku teoriju, ir tā būvniecības dokumentēšana — informācija par to bija publicēta vietējos ziņu avotos, un ka tas tika virzīts republikas konkursam par labāko objektu. PSRS prakse projektēt atsevišķus šoseju posmus ar miitārām specifikācijām ir dokumentēta citviet Baltijas valstīs — piemērām, Šakiai šosejas joslā Lietuvā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forgottenairfields.com/airfield-sakiai-highway-strip-859.html|title=Forgotten airfields europe|website=www.forgottenairfields.com|access-date=2026-04-25}}</ref> un Kolkas-Ventspils reģionālajā autoceļā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kathmanduandbeyond.com/lesser-visited-places-baltic-states/|title=Lesser-visited places in the Baltic States}}</ref>, taču Talsu satiksmes mezgla gadījumā šādas saistības nav objektīvi apstiprinādamas.<ref name=":5" /> == Nozīmīgi notikumi == 2025. gada 10. janvārī uz Ventspils šosejas Strazdes pagastā notika ceļu satiksmes negadījums starp skolēnu mikroautobusu un kravas automašīnu. Negadījuma rezultātā bija viens bojā gājušais - diriģente Anitra Niedre, kā arī astoņi cietušie. Tika minēts ka cietušie lielākoties nebija piesprādzējušies, kas izraisīja plašas diskusijas un kontroli par piesprādzēšanos mikroautobusos un autobusos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.01.2025-tragiskaja-ventspils-sosejas-avarija-iesaistito-kravas-auto-soferi-bremzejam-bet-apstaties-nebija-iespejams.a583238/|title=Traģiskajā Ventspils šosejas avārijā iesaistīto kravas auto šoferi: Bremzējām, bet apstāties nebija iespējams|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.01.2025-tragiskaja-ventspils-sosejas-avarija-iesaistito-kravas-auto-soferi-bremzejam-bet-apstaties-nebija-iespejams.a583238/|title=Traģiskajā Ventspils šosejas avārijā iesaistīto kravas auto šoferi: Bremzējām, bet apstāties nebija iespējams|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.01.2025-uz-ventspils-sosejas-skolenu-busina-un-kravas-auto-sadursme-viens-pieaugusais-gajis-boja-8-cilveki-slimnica.a583171/|title=Uz Ventspils šosejas skolēnu busiņa un kravas auto sadursmē viens pieaugušais gājis bojā; 8 cilvēki – slimnīcā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> == Ātrgaitas autoceļa projekts == Ņemot vērā ka autoceļš ir daļa no Eiropas Savienības "TEN-T" autoceļu tīkla, kā arī izvērtējot satiksmes noslogojumu un kravas transportlīdzekļu intensitāti, tuvākajā laikā sociālekonomiski pamatota ir autoceļa pārbūve par četru joslu ceļu ar atdalītām brauktuvēm posmā no Priedaines (krustojuma ar Jūrmalas šosejas posmu) līdz Tukumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2025/04/Klavs_Grieze.pdf|title=Uzsāktie un potenciālie autoceļu attīstības projekti|last=Grieze|first=Klāvs}}</ref> 2007. gadā izsludināja konkursu skiču projektu izstrādei posmā [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]]-[[Sloka (Jūrmala)|Sloka]].<ref>http://lvceli.lv/lat/sadarbibas_partneriem/projekti/perspektivie_projekti/autocela_a10_posms_priedaine___sloka_{{Novecojusi saite}}</ref> Projekta ietvaros bija plānots autoceļa posmam izbūvēt otro brauktuvi, kā arī ievērot visas prasības, lai autoceļš atbilstu ātrgaitas autoceļa standartiem. 2010. gada maijā tika pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums, kas ietver arī posma Sloka-[[Ķemeri]] pārbūvi par ātrgaitas autoceļu. Ap 2025. gadu bija iecerēts veikt vērienīgus A10 rekonstrukcijas darbus arī posmā no Ķemeru līdz Kandavas pagriezienam, piedāvājot divas alternatīvas. Pirmā – 14,5 m plats divjoslu ceļš ar malas joslu, otra – 21 m plats četrjoslu ceļš ar divlīmeņa ceļa mezgliem, satiksmes pārvadiem, gājēju tiltiem, kā arī paralēli A10 trasei no jauna ierīkotiem savācējceļiem jeb vietējas nozīmes ceļiem. Tomēr, finansiālu līdzekļu trūkuma dēļ, projekts nav ticis īstenots.<ref>[https://www.ntz.lv/tukuma-un-novada/jauna-automagistrale-riga-ventspils-apvedcels-pure-iespejams-pec-12-gadiem/ JAUNA AUTOMAĢISTRĀLE RĪGA-VENTSPILS UN APVEDCEĻŠ PŪRĒ, IESPĒJAMS, PĒC 12 GADIEM] ntz.lv 2013. gada 21. martā</ref> Saskaņā ar 2021. gadā pieņemto valsts autoceļu attīstības stratēģiju Latvijā līdz 2040. gadam bija plānots izbūvēt vairāk nekā 1000 km ātrgaitas autoceļu ar nodalītām brauktuvēm un maksimālo ātrumu 130 kilometriem stundā. Saskaņā ar projektu, stratēģijas otrajā posmā no 2030. līdz 2035. gadam tiktu izbūvēts ātrgaitas autoceļš posmā no Jūrmalas (Priedaines) līdz Tukumam 48,4 km garumā, taču trešajā posmā, līdz 2040. gadam, tiktu turpināta ātrgaitas autoceļa izbūve no Tukuma līdz Ventspilij 191,7 km garumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=342286|title=Par valsts autoceļu attīstību no 2020. līdz 2040. gadam|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{youtube|W5-GHrRvYrk|Autoceļš {{A ceļš|10}} (Rīga - Ventspils)}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A10]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Jūrmalā]] [[Kategorija:Autoceļi Mārupes novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Tukuma novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Talsu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Ventspils novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Ventspilī]] 7xhgi3sgthc5rx00nm8biw4xpdbe9m4 4486856 4486855 2026-06-26T11:15:27Z Baisulis 11523 wikifikācija....... 4486856 wikitext text/x-wiki {{redirect|[[Ventspils šoseja]]|Par ielu Jūrmalā|Ventspils šoseja (Jūrmala)}}{{pāradresācija|Jūrmalas šoseja|Par citām jēdziena '''Jūrmalas šoseja''' nozīmēm|Jūrmalas šoseja (nozīmju atdalīšana)}}{{Latvijas autoceļa infokaste | numurs = 10 | nosaukums = Rīga—Ventspils | karte = Road A10 Latvia.svg | leģenda = | garums = 190,1 | ārpus_pilsētas = 168,9 | ceļš_pilsētā = 15,6 | segums = asfalts | e-ceļš = {{E ceļa piktogramma|22}} | reģions = [[Vidzeme]], [[Zemgale]], [[Kurzeme]] | attēls = A10Latvia.jpg | paraksts = Autoceļš A10 [[Rīga|Rīgā]] ([[Kārļa Ulmaņa gatve]]) }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|2}} {{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{P ceļš|4}} ([[Satekles iela (Rīga)|Satekles]], [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|6}} {{P ceļš|4}} {{E ceļš|22}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Daugava]] ([[Salu tilts]])}} {{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} ([[Salu tilts]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|7}} }} {{Maršruta tabula/AA sakrītošs||{{A ceļš|8}} ([[Kārļa Ulmaņa gatve]])}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|8}}}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|132}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|133}} (uz [[Lidosta Rīga|Lidostu «Rīga»]])}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Babīte]] {{A ceļš|5}} }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]] ([[Lielupe]]s tilts uz [[Jūrmala|Jūrmalu]]) }} {{Maršruta tabula/upe||[[Varkaļu kanāls]]}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Spuņciems]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Lielupe]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Jūrmala]]}} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Dzirnavu iela (Jūrmala)]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Sloka (Jūrmala)]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Kūdra (stacija)]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Jūrmala]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|101}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Ķemeri]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Smārde]] }} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|98}}}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|121}}}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|1442}}}} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Pūre]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|130}} (uz [[Kandava|Kandavu]])}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Strazde]] }} {{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|120}} }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Pastende]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spāre]] }} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Usma]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ugāle]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|123}} {{V ceļš|1321}}}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II]] }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Ugāle]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Pope]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|124}} }} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ventspils]] (Kurzemes, Embūtes, Dzintaru ielas)}} {{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|122}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Venta]]}} {{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{P ceļš|122}} (Ventas tilts, Lielais prospekts) }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|122}} }} {{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Ventspils]] (Sarkanmuižas dambis, Brīvības, Kuldīgas, Prāmju ielas)}} {{Maršruta tabula/prāmis||[[Ventspils osta]]}} |} |} '''A10''' autoceļš '''Rīga—Ventspils''', arī '''Ventspils šoseja''' vai '''Jūrmalas šoseja''', ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Latvija]]s galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar Jūrmalu, Tukumu un Ventspili. Autoceļš klāts ar [[Asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu un tā garums Latvijā ir 188 km, tas ir daļa no starptautiskā maršruta {{E ceļš|22}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}</ref> Autoceļam no krustojuma pie [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaines]] līdz [[Ventspils|Ventspilij]] šobrīd ir tikai viena josla katrā braukšanas virzienā. == Satiksme == Posmā no Rīgas robežas līdz Priedaines krustojumam autoceļš ir izbūvēts ar atdalītām brauktuvēm un trīs braukšanas joslām katrā virzienā. Šajā posmā 2026. gadā atļautais braukšanas ātrums vasaras sezonā ir 110 km/h, bet ziemā — 90 km/h. Visos pārējos autoceļa posmos atļautais braukšanas ātrums ārpus apdzīvotām vietām ir 90 km/h.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/no-15-aprila-atseviskos-valsts-celu-posmos-palielinats-maksimalais-atlautais-atrums-2/|title=No 15. aprīļa atsevišķos valsts ceļu posmos palielināts maksimālais atļautais ātrums|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-22|date=2026-04-14|language=lv}}</ref> Autoceļam, īpaši tā sākumpunktā, ir ļoti ievērojama noslodze. Autoceļš no Priedaines krustojuma līdz Ventspilij pamatā izmanto NP10,5 vienas brauktuves normālprofilu — ar vienu 3,5 m platu braukšanas joslu katrā virzienā, 0,25 m platām asfaltētām nomalēm un 1,5m platām nostiprinātām (grants) nomalēm. Satiksmes intensitātes un kravas transporta īpatsvara dati 2025. gadā (salīdzinājumam — maksimālā tehniski pieļaujamā divjoslu NP10,5 ceļa profila satiksmes intensitātes noslodze ir 13 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, optimālā noslodze — 10 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī):<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2023/11/Ieteikumi-celu-projektesanai.-Normalprofili.pdf|title=lvceli.lv}}</ref> * no Rīgas robežas (13,5. km) līdz Rīgas apvedceļa (A5) krustojumam (15,4. km) — 61 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī; līdz Priedaines krustojumam (19,3. km) — 45 tūkstoši tr.l. diennaktī; ~8% kravas transports. Šis ir visnoslogotākais autoceļa posms Latvijā ārpus Rīgas pilsētas, tas ir izbūvēts ar atdalītām brauktuvēm un trīs braukšanas joslām katrā virzienā. Autoceļa posms izmanto NP35,5 normālprofilu, ar divām atdalītām brauktuvēm, trīs braukšanas joslām (divām 3,75 m un vienu 3,5 m platu) un 2,5 m platu asfaltēto nomali katrā braukšanas virzienā; normālprofilam nav noteikta maksimālā intensitāte. * no Priedaines krustojuma līdz Ķemeriem (20,1. — 44,7. km) (divjoslu ceļš ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā) — ap 13 tūkstošiem tr.l. diennaktī (pārsniedzot maksimāli tehniski pieļaujamo noslodzi); ~15% kravas transports * no Ķemeriem līdz Tukumam (44,7. — 62,9. km) — 9,5 tūkstoši tr.l. diennaktī, 17% kravas transports * no Tukuma līdz Kandavas stacijai (62,9. — 91,4. km) — ap 6 tūkstošiem tr.l. diennaktī; ~18% kravas tranasports * no Kandavas stacijas līdz Pastendei (pēc pagrieziena uz Talsiem) (91,4. — 113,8. km) — 5 tūkstoši tr.l. diennaktī; 18% kravas transports * no Pastendes līdz Venstpilij (113,8. — 183,1. km) — ap 3 tūkstošiem tr.l. diennaktī; 19% kravas transports Uz autoceļa ir uzstādīti 7 stacionārie fotoradari un 4 vidējā ātruma kontroles posmi: * no Varkaļiem līdz Spuņciemam (24,1. — 30,8. km) — ieviests 2023. gadā<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.11.2023-uz-ventspils-sosejas-no-varkaliem-lidz-spunciemam-saks-darboties-videja-atruma-radari.a532415/|title=Uz Ventspils šosejas no Varkaļiem līdz Spuņciemam sāks darboties vidējā ātruma radari|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref> * no Tīreļu takas līdz pagriezienam uz Smārdi (44,9. — 52,4. km) — ieviests 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.11.2023-uz-ventspils-sosejas-saks-darbu-videja-atruma-radari-ieviesti-visi-16-kontroles-posmi.a533325/|title=Uz Ventspils šosejas sāks darbu vidējā ātruma radari – ieviesti visi 16 kontroles posmi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref> * starp rotācijas apļiem pie Tukuma (63,4. — 68,0. km) — ieviests 2026. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/387161-12-marta-rita-saks-darboties-sesi-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi-2026|title=12. marta rītā sāks darboties seši jauni vidējā ātruma kontroles posmi - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref> * no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu (135,0. — 140,8. km) — ieviests 2023. gadā<ref name=":0" /> == Vēsture == Divdesmitā gadsimta sākumā sāka attīstīties Rīgas jūrmalas kūrorti, tāpēc Kurzemes guberņas ceļu rīcības komiteja laikā no 1905. līdz 1917. gadam izbūvēja 24 km garu šoseju no Rīgas līdz Dubultiem, un tiltu pār Lielupi.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/jurmalas-soseja-jeb-sesas-minutes-rietumos/|title=Jūrmalas šoseja jeb sešas minūtes Rietumos|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-25|date=2020-09-02|language=lv}}</ref> 1926. gadā, lai uzlabotu ērtības Jūrmalas peldviesiem, posmā no Rīgas robežas līdz Lielupei 13 km garumā tika ieklāts melnais segums.<ref name=":1" /> 1949. gadā posmā pie Babītes tika uzklāts pirmais asfalts, ko ražoja asfaltbetona rūpnīca Bišumuižā.<ref name=":1" /> Satiksmes intensitātes pieauguma un Jūrmalas kūrortpilsētas attīstības dēļ, 1960. gados tika sākta gatavošanās autoceļa pārbūvei posmā no Rīgas līdz Jūrmalai. Autoceļa pārbūve tika pabeigta 1972. gadā — tajā laikā šis bija modernākais pirmās tehniskās kategorijas autoceļš Latvijā. Tam 12,1 km garumā bija 6 braukšanas joslas, divlīmeņu ceļu šķērsojuma mezgli, kā arī auto apkopes un atpūtas vietas. Ceļa malās tika izvietotas ceļa zīmes ar maināmu norādījumu par atļauto ātrumu un ceļa apstākļiem, Rīgas apvedceļa satiksmes pārvads pāri visām joslām tika izbūvēts bez starpbalstiem. Tas bija vienīgais šosejas posms Latvijā, kuru naktīs apgaismoja. Sabiedrībā šo autoceļa posmu bieži dēvēja par "sešas minūtes rietumos".<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Ceļi|last=Andrejsons|first=Vilnis}}</ref><ref name=":1" /> 1980. gadu nogalē uzsākās Jūrmalas apvedceļa izbūve. Apvedceļš Jūrmalas pilsētas ģenerālajā plānā bija iekļauts jau 1971. gadā. Tā galvenais mērķis bija divkāršs — atslogot Jūrmalu no caurbraucēju transporta, un izveidot tiešāku savienojumu ar Kurzemi. Līdzīgi kā uz Jelgavas apvedceļa, arī šeit bija plānots izbūvēt četrjoslu autoceļu no Priedaines līdz Slokai — darbi tika uzsākti, taču finanšu trūkuma dēļ pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tika izbūvēta tikai divjoslu ceļš uz vienas brauktuves. Sākotnēji plānotā autoceļa ar atdalītām brauktuvēm iestrādnes (piemērām, atmežota ceļa blakusteritorija un Babītes kanāla dublējošais tilts) joprojām ir redzamas. Grūtības bija arī ar tilta pār Lielupi izbūvi, jo arī tam pietrūka finanšu līdzekļu. Radās ieceres tiltu padarīt par maksas tiltu, taču finansējums tika atrasts un 420 m garais tilts tika atvērts 1993. gadā pēc 7 būvniecības gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1089224%7Carticle:DIVL327%7Cquery:tilts%20p%C4%81r%20Lielupi%20Lielupes|title=Jaunais tilts pār Lielupi ir braucams|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1143971%7Carticle:DIVL64%7Cquery:p%C4%81ris%20p%C4%81r%20Lielupi%20tilts%20Tiltam|title=Brauksim tam pāri šodien ar labām domām|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref name=":2" /> Neveiksmes piemeklēja arī plānotā savienojuma izbūve pie Priedaines Sākotnēji bija plānots izveidot slaidenu savienojumu starp Jūrmalas apvedceļu un Jūrmalas šoseju, pie Egļuciema. Tika izskatīti vairāki divlīmeņu krustojuma varianti, taču tie visi būtiski skartu vidi, un prasītu meža izciršanu vai Lielupes krasta kāpu izrakšanu. 1990. gada 20. aprīlī (Zemes dienas priekšvakarā) Andrejs Brūvelis, Jūrmalas ekoloģiskā centra vadītājs uzsāka personīgu stopakciju — viņš "oficiāli pieteica streiku, ņēma telti, priežu stādus un devās dzīvot uz izpostīto Priedaines mežu", veidojot paralēli ar protestiem pret Daugavpils HES. Brūveļa akcija ilga gandrīz nedēļu, un piesaistīja atbalstītājus. 11. maijā Priedainē notika pēdējā apspriede. Redakcijas piebilde — "Garos strīdos dzima Zālamana cienīgs lēmums — ceļa darbus uz laiku apturēt un pēdējā vārda teikšanu uzticēt Jūrmalas TDP sesijai". Pēc tās Brūvelis pārtrauca streiku.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:480033%7Carticle:DIVL38%7Cquery:Apvedce%C4%BC%C5%A1%20J%C5%ABrmalai|title=Zemei pienākuši grūti laiki|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:480035%7Carticle:DIVL252%7Cquery:J%C5%AARMALAS%20APVEDCE%C4%BBU%20J%C5%ABrmalas|title=Vēlreiz par Jūrmalas pilsētas apvedceļu|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref name=":2" /> [[Attēls:Andreja Brūveļa protesta akcija.png|thumb|Andreja Brūveļa protesta akcija — atstādot priedes atmežotajā teritorijā (1990.)]] [[Attēls:Andreja Brūveļa protesta akcijas sarkanā telts.png|thumb|Andreja Brūveļa protesta akcija — viņa sarkanā telts kāpas virsotnē (1990)]] [[Attēls:Autoceļu divlīmeņu krustojuma pie Priedaines izskatītie varianti, 1990. gads.png|thumb|Piedāvātie divlīmeņu krustojuma pie Priedaines varianti, 1990. gads. (V. Vīgants, AS "Ceļuprojekts")]] Autoceļu savienojums pārsvarā palika nemainīgs, tādā pašā veidolā kā mūsdienās — ar braukšanu zem Lielupes tilta pie Priedaines. Vairākus gadus posms bija neērts lietošanai, ar gabarīta ierobežojumiem un sliktas pārredzamības pie Lielupes tilta. Laika gaitā šīs problēmas ir tikušas atrisinātas, pārbūvējot ceļa posmu zem tilta, piemērojot to lielgabarīta satiksmei, kā arī izbūvējot taisnu savienojumu uz Jūrmalas šoseju no Ventspils puses, taču sākotnēji plānotais vairāklīmeņu mezgls tā arī netika izbūvēts.<ref name=":3" /><ref name=":4" /><ref name=":2" /> 2003. gadā, Rīgas lidostas pievedceļa (P133) pārbūves darbu ietvaros, tika veikta arī pārvada pār Kārļa Ulmaņa gatvi (A10) pārbūve. Tika arī izbūvētas "ābollapiņas krustojuma" trūkstošās rampas, un veikta Jūrkalnes ielas izbūve. Darbi tika realizēti ar Eiropas Savienības pirmsiestāšanās fonda (ISPA) atbalstu kā daļa no projekta "Via Baltica pievedceļu uzlabošana". Iepriekš projekta uzsākšana kavējās par diviem gadiem administratīvu procesu un iepirkumu saskaņošanas ar Eiropas Komisiju dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6245560/sak-rekonstruet-lidostas-riga-pievedcelu#:~:text=%C5%A0odien%20s%C4%81kta%20lidostas%20%22R%C4%ABga%22%20pievedce%C4%BCa%20P133%20un,dien%C4%81s%20p%C4%81rvads%20p%C4%81r%20K.Ulma%C5%86a%20gatvi%20tiks%20sl%C4%93gts.|title=tvnet}}</ref> No 2011. gada maija līdz novembrim tika veikta autoceļa pārbūve posmā no Ugāles līdz Popei (145,48. — 164,36. km). Būvdarbus veica piegādātāju apvienība SIA "VIA" un CBF SIA "Binders". Projekts tika līdzfinansēts no ES Kohēzijas fonda 2007. — 2013. gada uzsaukuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.via.com.lv/projekti/valsts-galvena-autocela-a10-riga-ventspils-posma-km-145-48-164-36-segas-rekonstrukcija|title=Via}}</ref> 2024. gadā šajā posmā tika veikta seguma atjaunošana. Ar ES Kohēzijas fonda 2007. — 2013. gada uzsaukuma līdzfinansējumu tika veikta ceļa seguma atjaunošana vai pārbūve ceļa posmos no Spūnciema līdz Kūdrai (23,84. — 36,49. km), no Tukuma apkārtnes līdz Pūrei (68,60. — 79,50. km), no Strazdes līdz Pastendei (92,84. — 115,30. km), un no Mazspāres līdz Usmai (126,52. — 136,40. km). Plašāka informācija par šajos posmos veiktajiem darbiem nav publiski pieejama. 2016. gadā tika veikta gājēju un velosipēdu tilta izbūve pāri Jūrmalas šosejai pie Babītes. Tā gada jūnijā, tilta laidumu konstrukcijas montāžas darbu laikā, uz 10 minūtēm tika apturēta satiksme uz autoceļa. Tilts savieno divus Pierīgas ciematus — Babīti un Priežciemu. Tilta garums ir 78,24 metri, platums 3,62 metri. Tilta laiduma konstrukciju veido trīslaidumu tērauda kopne, kas balstīta ar tērauda vanšu palīdzību. Tilta būvdarbi izmaksāja 1,06 miljonus eiro (ar PVN).<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas autoceļi|last=Hamilkārs|first=Sviķis|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref> No 2016. gada līdz 2017. gadam tika veikta ceļa pārbūve posmā no Jūrmalas šosejas līdz Varkaļiem (20,06. — 23,84. km), un no tilta pār Lielupi līdz pagriezienam uz Jūrmalas centru (36,49. — 38,57. km). Būvdarbu ietvaros posmos tika veikta pilna ceļa segas pārbūve, kā arī tilta pār Varkaļu kanāla, tilta pār Lielupi un ceļa pārvada (73,32. km) atjaunošana. Būvdarbus abos posmos veica AS "A.C.B" ar apakšuzņēmējiem SIA "Tilts" un AS "LNK Industries" par kopējo līgumcenu 11 miljoniem eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/pie-stures/celu-reportieris/22929-fotoreportaza-ka-notiek-buvdarbi-slegtaja-ventspils-sosejas-posma-un-uz-tilta-par-lielupi-foto|title=Fotoreportāža: kā notiek būvdarbi slēgtajā Ventspils šosejas posmā un uz tilta pār Lielupi (+ foto)|website=iauto.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> Projekts ieguva atzinību konkursā "Gada labākā būve Latvijā" 2017. gadā..<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gadabuve.lv/wp-content/uploads/2018/03/34_new_Gada-labaka-buve-2017_A10.pdf|title=gadabuve.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> No 2016. līdz 2017. gadam tika veikta arī ceļa pārbūve posmā gar Tukumu (57,76. — 68,60. km), kā arī rotācijas apļa izbūve Ventspils šosejas krustojumā ar Jelgavas — Tukuma ceļu (P98). Tika veikta arī ceļa pārvada pār Tukums — Jelgava dzelzceļa līniju pārbūve. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība "Strabag & A.C.B" par līgumcenu 9,97 miljoni eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/uz-ventspils-sosejas-pie-tukuma-atjaunos-asfalta-segu-un-buves-rotacijas-apli/|title=Uz Ventspils šosejas pie Tukuma atjaunos asfalta segu un būvēs rotācijas apli|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-27|date=2016-08-15|language=lv}}</ref> 2016. gadā tika tika veikta seguma atjaunošana posmā no pagrieziena uz Slampi un Smārdi līdz Ozolpilij (52,74. — 57,76. km). Darbus veica SIA "Union Asphalttechnik" par līgumcenu 700 tūkstoši eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ventasbalss.lv/zinas/vide/32380-uz-ventspils-sosejas-atsakas-buvdarbi|title=Uz Ventspils šosejas atsākas būvdarbi|website=www.ventasbalss.lv|access-date=2026-04-27}}</ref> 2017. gadā tika veikta seguma atjaunošana posmā no Vilksalas līdz Pūrei (79,5. — 85,8. km). Būvdarbus veica SIA "Saldus ceļinieks" par līgumcenu 1,27 miljoni eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/zinas/auto/ja-plano-braukt-pa-ventspils-soseju-nem-vera-sos-satiksmes-ierobezojumus/|title=Ja plāno braukt pa Ventspils šoseju, ņem vērā šos satiksmes ierobežojumus|website=tv3.lv|access-date=2026-04-27|date=2017-05-02|language=lv}}</ref><ref>https://pvs.iub.gov.lv/show/472564h{{Novecojusi saite}}</ref> 2019. gada jūnijā tika uzsākta Jūrmalas šosejas posma pārbūve Babītes novadā no Rīgas robežas līdz Jūrmalai (13,41 — 19,25 km), ko pabeidza 2020. gada 2. septembrī. Pārbūves laikā ar reciklētu veco asfaltu tika pastiprināti ceļa pamati un uzklātas trīs jauna asfalta kārtas. Atjaunotas arī nobrauktuves divlīmeņu satiksmes mezglā ar Rīgas apvedceļu [[A5]] (Salaspils-Babīte). Darbus veica piegādātāju apvienība "A.C.B. un Binders" par līgumcenu 22,97 miljoni eiro (ar PVN), ko pilnībā sedza valsts budžets.<ref>[https://nra.lv/latvija/323479-tresdien-atklas-atjaunoto-jurmalas-soseju.htm?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+2.09.2020.&utm_medium=email Trešdien atklās atjaunoto Jūrmalas šoseju] nra.lv LETA 2020. gada 31. augustā</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/news/uzsakta-jurmalas-sosejas-parbuve/|title=Uzsākta Jūrmalas šosejas pārbūve - Binders.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jurmala.lv/lv/jaunums/atjaunota-jurmalas-soseja-autocels-ar-visintensivako-satiksmi-valsti|title=Atjaunota Jūrmalas šoseja – autoceļš ar visintensīvāko satiksmi valstī {{!}} Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība|website=www.jurmala.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> 2022. gadā tika veikta ceļa pārbūve posmā no Kūdras līdz pagriezienam uz Smārdi (41,16. — 52,73. km). Būvdarbu ietvaros tika veikta pilna ceļa segas pārbūve posmā no Kūdras līdz pagriezienam uz Ķemeriem, savukārt posmā līdz Smārdes pagriezienam tika veikta asfaltbetona seguma atjaunošana. Tika veikta arī ūdens atvades sistēmas sakārtošana, pārbūvētas deviņas caurtekas un abi tilti pār Vēršupīti, izbūvēta jauna sabiedriskā transporta pieturvieta "Kūdra", kā arī veiktas konfigurācijas izmaiņas vairākos krustojumos. Būvdarbus veica SIA "Strabag" par līgumcenu 8,4 miljoni eiro (ar PVN), no kā 7,1 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/ventspils-sosejas-posma-no-kudras-lidz-smardes-pagriezienam-visu-vasaru-bus-jarekinas-ar-satiksmes-ierobezojumiem/|title=Ventspils šosejas posmā no Kūdras līdz Smārdes pagriezienam visu vasaru būs jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-27|date=2022-03-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/auto/42826658/zinas/54862258/aicina-neparkapt-luksoforu-signalus-ventspils-sosejas-un-citos-buvdarbu-posmos|title=Aicina nepārkāpt luksoforu signālus Ventspils šosejas un citos būvdarbu posmos|website=Delfi|access-date=2026-04-27|date=2022-10-20|language=lv}}</ref> 2022. gadā tika veikta arī seguma atjaunošana posmā no Mariņiem līdz Aiuzupēm (115,32. — 126,50. km). Būvdarbu ietvaros visā posmā tika labots ceļa profils ar karsto asfaltbetonu un ieklāta šķembu mastikas asfalta dilumkārta, kā arī pārbūvēta Silupes caurteka un atjaunota Vidusupes caurteka. Visā ceļa posmā tika izveidota akustiskā ribjosla. Būvdarbus veica SIA "Saldus ceļinieks" par līgumcenu 2,9 miljoni eiro, kas tika finansēti no valsts budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ventspils-sosejas-posma-talsu-novada-sak-atjaunot-segumu.a461946/|title=Ventspils šosejas posmā Talsu novadā sāk atjaunot segumu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> 2024. gadā tika veikta seguma atjaunošana posmā no Ugāles līdz Popei (145,48. — 164.36. km). Visā ceļa posmā ārpus Ugāles tika izveidota akustiskā ribjosla. Būvdarbus veica SIA "Via" par līgumcenu 2,5 miljoni eiro (ar PVN), kas tika finansēti no valsts budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/ventspils-sosejas-posma-pie-ugales-atjaunos-segumu-20-km-garuma/|title=Ventspils šosejas posmā pie Ugāles atjaunos segumu 20 km garumā|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-27|date=2024-07-25|language=lv}}</ref> 2024. gada jūlijā Rīgā tika veikta Kārļa Ulmaņa gatves (A10) seguma atjaunošana divos posmos — no Jaunmoku ielas līdz Gramzdas ielai, un no Gramzdas ielas līdz pilsētas robežai. Būvdarbus veica SIA "Vianova", par līgumcenu 2,8 miljoni eiro un 2,6 miljoni eiro (abi bez PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.07.2024-karla-ulmana-gatve-sak-atjaunot-asfaltu-remonti-riga-gaidami-128-ielas.a561766/|title=Kārļa Ulmaņa gatvē sāk atjaunot asfaltu; remonti Rīgā gaidāmi 128 ielās|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> 2024. gadā Rīgā tika veikta arī Kārļa Ulmaņa gatves (A10) un Lielirbes iela krustojuma pārbūve. Projekts tika virzīts lai izveidotu piebraukšanu jaunveidotajam "Depo" veikalam. Būvdarbu ietvaros tika paplašinātas krustojumā veicamo manveru iespējas, kā arī pārbūvēta lietus ūdens kanalizācijas sistēma un inženiertehniskie tīkli, kā arī izbūvēts izgaismots gājēju un velobraucēju ceļš. Projekta kopējās izmaksas, ieskaitot arī vairāku "Depo" veikala teritorijai piegulošo ielu izbūvi, sasniedza 7 miljonus eiro, ko sedza privātie uzņēmēji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.05.2024-riga-lielirbes-ielas-un-karla-ulmana-gatves-krustojumu-parbuves-lidz-oktobrim.a553884/|title=Rīgā Lielirbes ielas un Kārļa Ulmaņa gatves krustojumu pārbūvēs līdz oktobrim|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/600914-parbuves-lielirbes-ielas-un-karla-ulmana-gatves-krustojumu|title=Pārbūvēs Lielirbes ielas un Kārļa Ulmaņa gatves krustojumu|website=https://jauns.lv|access-date=2026-04-27|date=2024-04-06|language=lv}}</ref> === Rīgas — Ventspils un Talsu — Stendes ceļu krustojuma mezgls === Pie Talsiem, Rīgas — Ventspils šosejas un Talsu — Stendes ceļa (mūsdienās P120) krustojumā, atrodas divlīmeņu satiksmes mezgls ar vairākus kilometrus garu divu brauktuvju ceļu posmu, kas pēc mēroga būtiski izceļas uz pārējā A10 fona, kur satiksme notiek pa vienu joslu katrā virzienā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/raidijumi/raidijums-zebra/mistiskais-cela-parvads-pie-talsiem-legenda-vesta-ka-padomju-laikos-te-paredzets-nolaisties-lidmasinam/|title=Mistiskais ceļa pārvads pie Talsiem: leģenda vēsta, ka padomju laikos te paredzēts nolaisties lidmašīnām|website=tv3.lv|access-date=2026-04-25|date=2017-05-17|language=lv}}</ref> 1970. gadu sākumā krustojums bija viens no bīstamākajiem posmiem Rīgas — Ventspils šosejā. Vietējā prese vairākkārt ziņoja par smagām un letālām autoavārijām, norādot uz nepārredzamu krustojuma ģeometriju. 1971. gadā Stendes un Talsu iedzīvotāji publiski ierosināja izbūvēt krustojumu ar transporta kustību divos līmeņos. Tajā pašā periodā krustojumā tika uzstādītas jaunas signālzīmes un daļēji uzlabots ceļa segums kā pagaidu pasākums, plānojot pilnīgu satiksmes mezgla pārbūvi līdz 1974. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1045988%7Carticle:DIVL113%7Cquery:Talsi%20Stende%20krustojumu|title=Kā aizritēja kustības drošības dekāde|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:530345%7Carticle:DIVL112%7Cquery:krustojumos%20Talsu%20Stendes%20krustojum%C4%81|title=Solītais izpildīts|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> 1975. gadā uzsākās krustojuma mezgla pārbūves darbi, ko veica 3. ceļu būvniecības rajons (3. CBR). 1977. gadā tika uzlikta pirmā divdesmit tonnu dzelzsbetona konstrukcija; darbus šajā posmā vadīja 4. iecirkņa tilta būvētāji inženiera J. Seķa vadībā. Būvniecības laikā, 1978. gadā, tika rekultivēti smilts karjeri — 4,2 hektāri zemes, kas bija piešķirti krustojuma celtniecībai, nodoti Tiņģeres kolhozam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1056450%7Carticle:DIVL63%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojuma|title=Ceļmalas hektāru simti|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1067755%7Carticle:DIVL77%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojum%C4%81|title=Kur strādājām, ko būvējam|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:531765%7Carticle:DIVL90%7Cquery:Talsiem%20krustojuma%20Stendes|title=Izaugsmes soļi|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:769516%7Carticle:DIVL148%7Cquery:Talsi%20Stende%20krustojumi%20krustojuma%20Talsu|title=Pirmā sija|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> 1979. gadā 3. CBR kolektīvs izpildīja gada plānu 3,3 miljonu rubļu apjomā, krustojuma mezgls tika izvirzīts republikas konkursam par labāko objektu. Paralēli 1979. gadā tika pabeigta arī lopu pārvietošanas tuneļa izbūve pie "Dzirnavu Kompleksa". Krustojuma mezgls nodots ekspluatācijā 1981. gada Oktobra svētku priekšvakarā. Atsevišķā publikācijā 1983. gadā satiksmes mezgla apkārtnē tika kritizēta ceļa malu kopšana un apzaļumošanas trūkums, pieminot, ka "Talsu vizītkarte ir Stendes krustojums, taču tā teritorijas zaļā zona krietni vien atpaliek no ceļa seguma kvalitātes".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1046713%7Carticle:DIVL36%7Cquery:Stende%20Talsi%20krustojum%C4%81|title=Izvirzīts konkursam|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1047128%7Carticle:DIVL49%7Cquery:Talsiem%20asfalt%C4%93%C5%A1ana%20Ventspils%20%C5%A1osej%C4%81|title=Ceļu būvētāju ieguldījums|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:534398%7Carticle:DIVL61%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojums|title=Stingrs vērtību mērs|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1262735%7Carticle:DIVL30%7Cquery:Talsu%20Stendes%20krustojuma|title=Aizvadītās piecgades hronika|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}</ref> Arī ceļa posms (reģionālais autoceļš P120) starp Stendi, satiksmes mezglu un Talsu pilsētu tika izbūvēts ar atdalītām brauktuvēm. Tādu ceļa profila izvēli daļēji pamato fakts, ka autoceļa posms bija noslogots, jo Stendes dzelzceļa stacija tolaik kalpoja kā rajona centrālais kravu punkts. Tomēr, pēc abu autoceļu seguma pārbūves 2010. gados, atšķirībā no A10 galvenā autoceļa kur posms at atdalītām brauktuvēm tika saglabāts, pēc P120 autoceļa pārbūves 2017. gadā satiksme tika novirzīta uz divjoslu ceļu uz vienas brauktuves, paralēlās brauktuves vietā izbūvējot gājēju un velobraucēju infrastruktūru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/eraf-lidzfinansetie-valsts-regionalo-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=ERAF līdzfinansētie valsts reģionālo autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-25|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/auto/42826658/zinas/48855393/zebra-kadel-talsos-ir-tik-neadekvati-plata-soseja-militarais-lidlauks|title='Zebra': Kādēļ Talsos ir tik neadekvāti plata šoseja – militārais lidlauks?|website=Delfi|access-date=2026-04-25|date=2017-05-18|language=lv}}</ref> Satiksmes mezgls laika gaitā ir ieguvis reputāciju kā nesamērīgi grandiozs lauku apvidu infrastruktūrai. Vietējo iedzīvotāju vidū cirkulē versija, ka pārvads celts militāros nolūkos — lai vajadzības gadījumā nodrošinātu nolaišanās iespēju militārām lidmašīnām, un ka tā izbūvi veicinājusi kāda "zināma nezināma stacija" Talsu tuvumā padomju laikā. Latvijas Valsts ceļu Attīstības pārvaldes direktors Gundars Kalnis 2017. gadā atzinis, ka šādas baumas starp ceļiniekiem tiešām klīst, taču norādījis, ka "oficiāla apstiprinājuma šai hipotēzei nav, jo lietas, kas saistās ar militāro jomu, nebija ceļinieku kompetencē".<ref name=":5" /> Primārie avoti liecina, ka objekts celts piecu gadu plāna ietvaros, atbildot uz dokumentētām satiksmes drošības problēmām, un ka būvniecību veica civilā organizācija "3. CBR". Galvenā atziņa kas noliedz mezgla militāro nolūku teoriju, ir tā būvniecības dokumentēšana — informācija par to bija publicēta vietējos ziņu avotos, un ka tas tika virzīts republikas konkursam par labāko objektu. PSRS prakse projektēt atsevišķus šoseju posmus ar miitārām specifikācijām ir dokumentēta citviet Baltijas valstīs — piemērām, Šakiai šosejas joslā Lietuvā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forgottenairfields.com/airfield-sakiai-highway-strip-859.html|title=Forgotten airfields europe|website=www.forgottenairfields.com|access-date=2026-04-25}}</ref> un Kolkas-Ventspils reģionālajā autoceļā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kathmanduandbeyond.com/lesser-visited-places-baltic-states/|title=Lesser-visited places in the Baltic States}}</ref>, taču Talsu satiksmes mezgla gadījumā šādas saistības nav objektīvi apstiprinādamas.<ref name=":5" /> == Nozīmīgi notikumi == 2025. gada 10. janvārī uz Ventspils šosejas Strazdes pagastā notika ceļu satiksmes negadījums starp skolēnu mikroautobusu un kravas automašīnu. Negadījuma rezultātā bija viens bojā gājušais — diriģente Anitra Niedre, kā arī astoņi cietušie. Tika minēts ka cietušie lielākoties nebija piesprādzējušies, kas izraisīja plašas diskusijas un kontroli par piesprādzēšanos mikroautobusos un autobusos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.01.2025-tragiskaja-ventspils-sosejas-avarija-iesaistito-kravas-auto-soferi-bremzejam-bet-apstaties-nebija-iespejams.a583238/|title=Traģiskajā Ventspils šosejas avārijā iesaistīto kravas auto šoferi: Bremzējām, bet apstāties nebija iespējams|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.01.2025-tragiskaja-ventspils-sosejas-avarija-iesaistito-kravas-auto-soferi-bremzejam-bet-apstaties-nebija-iespejams.a583238/|title=Traģiskajā Ventspils šosejas avārijā iesaistīto kravas auto šoferi: Bremzējām, bet apstāties nebija iespējams|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.01.2025-uz-ventspils-sosejas-skolenu-busina-un-kravas-auto-sadursme-viens-pieaugusais-gajis-boja-8-cilveki-slimnica.a583171/|title=Uz Ventspils šosejas skolēnu busiņa un kravas auto sadursmē viens pieaugušais gājis bojā; 8 cilvēki – slimnīcā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> == Ātrgaitas autoceļa projekts == Ņemot vērā ka autoceļš ir daļa no Eiropas Savienības "TEN-T" autoceļu tīkla, kā arī izvērtējot satiksmes noslogojumu un kravas transportlīdzekļu intensitāti, tuvākajā laikā sociālekonomiski pamatota ir autoceļa pārbūve par četru joslu ceļu ar atdalītām brauktuvēm posmā no Priedaines (krustojuma ar Jūrmalas šosejas posmu) līdz Tukumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2025/04/Klavs_Grieze.pdf|title=Uzsāktie un potenciālie autoceļu attīstības projekti|last=Grieze|first=Klāvs}}</ref> 2007. gadā izsludināja konkursu skiču projektu izstrādei posmā [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]]-[[Sloka (Jūrmala)|Sloka]].<ref>http://lvceli.lv/lat/sadarbibas_partneriem/projekti/perspektivie_projekti/autocela_a10_posms_priedaine___sloka_{{Novecojusi saite}}</ref> Projekta ietvaros bija plānots autoceļa posmam izbūvēt otro brauktuvi, kā arī ievērot visas prasības, lai autoceļš atbilstu ātrgaitas autoceļa standartiem. 2010. gada maijā tika pabeigts ietekmes uz vidi novērtējums, kas ietver arī posma Sloka-[[Ķemeri]] pārbūvi par ātrgaitas autoceļu. Ap 2025. gadu bija iecerēts veikt vērienīgus A10 rekonstrukcijas darbus arī posmā no Ķemeru līdz Kandavas pagriezienam, piedāvājot divas alternatīvas. Pirmā — 14,5 m plats divjoslu ceļš ar malas joslu, otra — 21 m plats četrjoslu ceļš ar divlīmeņa ceļa mezgliem, satiksmes pārvadiem, gājēju tiltiem, kā arī paralēli A10 trasei no jauna ierīkotiem savācējceļiem jeb vietējas nozīmes ceļiem. Tomēr, finansiālu līdzekļu trūkuma dēļ, projekts nav ticis īstenots.<ref>[https://www.ntz.lv/tukuma-un-novada/jauna-automagistrale-riga-ventspils-apvedcels-pure-iespejams-pec-12-gadiem/ JAUNA AUTOMAĢISTRĀLE RĪGA-VENTSPILS UN APVEDCEĻŠ PŪRĒ, IESPĒJAMS, PĒC 12 GADIEM] ntz.lv 2013. gada 21. martā</ref> Saskaņā ar 2021. gadā pieņemto valsts autoceļu attīstības stratēģiju Latvijā līdz 2040. gadam bija plānots izbūvēt vairāk nekā 1000 km ātrgaitas autoceļu ar nodalītām brauktuvēm un maksimālo ātrumu 130 kilometriem stundā. Saskaņā ar projektu, stratēģijas otrajā posmā no 2030. līdz 2035. gadam tiktu izbūvēts ātrgaitas autoceļš posmā no Jūrmalas (Priedaines) līdz Tukumam 48,4 km garumā, taču trešajā posmā, līdz 2040. gadam, tiktu turpināta ātrgaitas autoceļa izbūve no Tukuma līdz Ventspilij 191,7 km garumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=342286|title=Par valsts autoceļu attīstību no 2020. līdz 2040. gadam|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-04-27|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{youtube|W5-GHrRvYrk|Autoceļš {{A ceļš|10}} (Rīga - Ventspils)}} {{Latvijas galvenie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A10]] [[Kategorija:Autoceļi Rīgā]] [[Kategorija:Autoceļi Jūrmalā]] [[Kategorija:Autoceļi Mārupes novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Tukuma novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Talsu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Ventspils novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Ventspilī]] g2vrhpzjv804yeeg6jylbjm9e9gm3ht 0 55592 4486735 4030777 2026-06-26T07:38:35Z NymeraTarian 147301 Radošais portfelis 4486735 wikitext text/x-wiki {{Atsauces+}} {{Izolēts raksts|date=2010. gada janvārī,}} '''Elektroniskais''' jeb '''digitālais portfelis''' (saīsinājumā '''e-portfelis''') ir lietotāja izveidots un pārvaldīts elektronisko materiālu kopojums, ko parasti ievieto [[internets|internetā]]. == Elektroniskā portfeļa saturs == Elektroniskajā portfelī var ievietot elektroniskus tekstus, attēlus, video un [[multivide]]s failus, ieejas [[blogs|blogos]], saites, [[hipersaite]]s u.tml. Elektroniskā portfeļa saturu tā izveidotājs var operatīvi mainīt un papildināt. Elektroniskos portfeļus plaši izmanto, lai atbalstītu skolēnus un studentus, personas, kas vēlas uzlabot savas profesionālās zināšanas un iemaņas, darba meklētājus un devējus, kā arī lai uzlabotu dažādu pakalpojumu pieejamību un kvalitāti. Elektroniskais porfelis var kalpot arī kā lietotāja pašizpausmes platforma. == Piekļuve elektroniskajam portfelim == Elektroniskajam portfelim tā izveidotājs var piešķirt brīvu pieeju vai piekļuvi ierobežot. Lietotājs var ierobežot piekļuvi vai nu visam elektroniskajam portfelim, vai atsevišķām tā daļām un elementiem. == Elektroniskā portfeļa izmantošana valsts pārvaldē == Elektronisko portfeli var izmantot valsts un pašvaldības institūcijas [[elektroniskā pārvalde|elektroniskajā pārvaldē]], galvenokārt, lai nodrošinātu noteikta personu loka (piemēram, [[deputāts|deputātu]], darbinieku un žurnālistu) pastāvīgu un nepārtrauktu piekļuvi konkrētiem dokumentiem un to projektiem. Elektroniskajā pārvaldē izmantota elektroniskā portfeļa piemērs: [[Rīgas dome]]s elektroniskais portfelis [https://eportfelis.riga.lv RD ePortfelis]{{Novecojusi saite}}. Lai piekļūtu elektroniskajiem dokumentiem, kas ievietoti Rīgas domes elektroniskajā portfelī, nepieciešams [[lietotājvārds]] un parole, ko piešķir Rīgas pašvaldība. == Dokumentu aprites sistēma ePortfelis == Latvijā izstrādātais ePortfelis ir uzņēmuma, iestādes vai organizācijas vienota informatīvā sistēma, kura elektroniski organizē visus ar dokumentiem veicamos darbus. Sistēma palīdz atrast nepieciešamos dokumentus, parāda to projektu apriti, ļauj kontrolēt ar dokumentiem saistītos termiņus, nodrošina dokumentu arhivēšanu un sistematizēšanu. == Radošais portfelis == Mākslinieka portfelis (reizēm saukts par lukbuku) ir rūpīgi atlasīta labāko mākslinieka darbu kolekcija, kas paredzēta, lai demonstrētu autora stilu vai darba metodi. Vēsturiski portfeļi tika izdrukāti un ievietoti grāmatā. Tomēr, paplašinoties interneta un elektroniskās pasta lietošanai, parādījās vietnes, kur izvieto tiešsaistes portfeļus, kas pieejami plašākai auditorijai. Mākslinieku dizaina grāmatas (Advanced Design Books, ADB) elektroniskā formā var tikt sauktas par «modes dienasgrāmatām», jo blogeri tās pastāvīgi atjaunina ikdienā vai ik nedēļā. Veikali vai apģērbu dizaineri bieži izmanto ADB, lai demonstrētu preces. Tīmekļa dizainera portfelis demonstrē tīmekļa projektus, ko izstrādājis dizainers.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Web design portfolios: principles, examples and templates|url=https://www.justinmind.com/web-design/portfolio|accessdate=2026. gada 26. jūnijs|website=www.justinmind.com}}</ref> Procesa posmi, kas nosaka vizualizācijas, sniedz cilvēkiem priekšstatu par dizaindomāšanas spējām, tehnisko kompetenci, problēmu risināšanas prasmēm un darba procesa vienkāršību.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=3D Product Visualization|url=https://www.keyshot.com/blog/portfolio-tips-3d-design-product-design/|accessdate=2026. gada 26. jūnijs|website=www.keyshot.com}}</ref> Parasti šāds portfelis tiek veidots kā tīmekļa vietne un rāda gan frontenda daļu no tīmekļa vietnēm, ko izstrādājis tīmekļa dizainers, gan visu tīmekļa projektu, izstrādātu, balstoties uz tīmekļa vietnes maketu. Tādi tīmekļa dizainera portfeļi ir noderīgi arī grafiskajiem dizaineriem.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=How to Create an Eportfolio That Stands Out|url=https://clipchamp.com/en/blog/video-portfolio/|accessdate=2026. gada 26. jūnijs|website=online.njit.edu}}</ref> Elektroniskie portfeļi ir domāti personiskai lietošanai un unikāluma izcelšanai. Sākotnēji elektroniskā portfeļa elementi būtu jāveido atbilstoši tā autora interesēm, bet, ja jūs veidojat portfeli pirmo reizi un meklējat idejas, ar ko sākt, vai veidus, kā uzlabot savu portfeli, šīs vadlīnijas var palīdzēt. Videoklipi — kopsavilkuma video un demonstrācijas ieraksti — ir portfeļa veids.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=How to create a video portfolio — tips and examples|url=https://mediatech.edu/portfolio-power-building-a-demo-reel-that-gets-you-hired/|accessdate=2026. gada 26. jūnijs|website=clipchamp.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Portfolio Power: Building a Demo Reel That Gets You Hired|url=https://vimeo.com/blog/post/video-editor-portfolio|accessdate=2026. gada 26. jūnijs|website=mediatech.edu}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Video Editor Portfolio Guide with Real Examples|url=https://www.gcu.edu/blog/performing-arts-digital-arts/digital-resume-how-make-demo-reel|accessdate=2026. gada 26. jūnijs|website=vimeo.com}}</ref> Tos izmanto daudzi radošo profesiju pārstāvji, piemēram, mūziķi, aktieri, mākslinieki un pat žurnālisti.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=The Digital Resume: How to Make a Demo Reel|url=https://www.digitalreference.co/insights/talent-ecosystem/when-to-use-a-video-resume-vs-a-traditional-resume|accessdate=2026. gada 26. jūnijs|website=www.gcu.edu}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=When to Use a Video Resume vs. a Traditional Resume|url=https://www.figma.com/resource-library/portfolio-website-examples/|accessdate=2026. gada 26. jūnijs|website=www.digitalreference.co}}</ref> Radošo profesiju profesionāļi arī izmanto portfeļu vietnes kā līdzekli, lai profesionālāk un eleganti prezentētu savus darbus.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=23 Inspiring Portfolio Website Examples & Tips|url=https://www.portfoliobox.com/magazine/real-portfolio-website-examples-from-creatives-using-portfoliobox|accessdate=2026. gada 26. jūnijs|website=www.figma.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Real portfolio website examples from creatives using Portfoliobox|url=https://www.justinmind.com/web-design/portfolio|accessdate=2026. gada 26. jūnijs|website=www.portfoliobox.com}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Elektroniskā publicēšana]] [[Kategorija:Mācību programmatūra]] [[Kategorija:Lietojumprogrammatūra]] [[Kategorija:Mācību materiāli]] 2uy6r778cvh0nkygru7g6f9v1stq24y 4 58570 4486419 4485819 2026-06-25T13:29:45Z MediaWiki message delivery 42254 /* Deployment of Legal and Safety Contacts Link in the Footer of Your Wiki */ jauna sadaļa 4486419 wikitext text/x-wiki __NEWSECTIONLINK__ {{Kopienas portāla galvene}} {{stack |{{Vikipēdija:Vikiekspedīcijas/plānotās}} |{{Vikipēdija:Vikitikšanās/plānotās}} }} __TOC__ <span id="below_toc"></span> {{clear}} [[Kategorija:Vikipēdija|Kopienas portāls]] == Likteņa līdumnieki == Neprotu izveidot diskusiju pie paša raksta, tādēļ rakstu šeit. Es par Druvi Kausu - kā aktieris norādīts [[Egīls Zariņš]], bet, manuprāt tā nav patiesība, jo nekur nav nekādu ziņu par to ka šis Egīls Zariņš ir tēlojis kādu, izskata līdzības arī nav un seriāla titros ir rakstīts EgIls Zariņš. Ko nu? [[Special:Contributions/2A02:1406:11E:5F9:CD6C:B076:B3AC:12EC|2A02:1406:11E:5F9:CD6C:B076:B3AC:12EC]] 2025. gada 16. jūlijs, plkst. 12.22 (EEST) :Nevaru atrast nekādu foto ar to Līdumnieku Zariņu (un seriālus skatīties laika nav), bet pieņemsim, ka tas ir cits Zariņš. Noņēmu iekšsaiti uz žurnālistu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 19. jūlijs, plkst. 13.09 (EEST) ::Seriālā redzamais Zariņš izskatās krietni vairāk pēc [https://www.la.lv/lvgmc-jauna-vadiba šī] Zariņa. Tūliņ nobildēšu seriālā redzamo. [[Special:Contributions/83.227.204.14|83.227.204.14]] 2025. gada 20. jūlijs, plkst. 10.37 (EEST) ::[https://postimg.cc/R3QkGW4y Šis] ir seriālā redzamais Zariņš. [[Special:Contributions/83.227.204.14|83.227.204.14]] 2025. gada 20. jūlijs, plkst. 10.40 (EEST) == LĢIA vietvārdu datu bāze == Atvainojos, ja nav pareizā vietā, kur šo jautāt, esmu diezgan stipri jauns Vikipēdijā. Rakstos, kur parādās atsauce uz vietvardi.lgia.gov.lv lietojas vecās vietvārdu web lietotnes URL, piemēram, [[Abgunste]], [[Gluhoje ezers]], šīs saites aizved uz lapas sākumu, nevis attiecīgo objektu. Citās lapās atkal ir jaunie URL - [[Madonas ezers]], kuri strādā kā sagaidāms. Vai šis nebūtu darbs kādam skriptam? Lai gan varētu būt potenciālas problēmas ar atsaucēm uz vietvārdiem, kuri datu bāzē vairs neeksistē. [[Dalībnieks:Clavinsh|Clavinsh]] ([[Dalībnieka diskusija:Clavinsh|diskusija]]) 2025. gada 16. augusts, plkst. 03.45 (EEST) :Vieta ir pareizā un minējums par skriptu ir pareizs. Ja objektu ID nav mainījušies, tad tas ir vienkārši izdarāms. Rakstus meklētājā var atrast pēc šāda vaicājuma: ''insource:"https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id="'' [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 16. augusts, plkst. 11.02 (EEST) == Lūgums pārskatīt smilšu kastes rakstu. == Sveiki! Manā smilšu kastē ir jauns raksts: [[Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste|Dalībnieks:TerezeM/Smilšu kaste.]] Esmu veikusi uzlabojumus pēc citu redaktoru piezīmēm. Vai kāds pieredzējis redaktors varētu, lūdzu, pārskatīt un pateikt, vai tas ir gatavs publicēšanai?   Cieņā, [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 14.33 (EEST) :noteikti vajadzētu izveidot personai infokasti. nu, piemēram, pēc [[Ilze Jaunalksne|raksta par Jaunalksni]] parauga. un neērtais jautājums, par ko gan jau ir diskutēts - vai personai ir pietiekoša nozīmība, lai to iekļautu enciklopēdijā? (pamanīju, ka rakstam ir iespaidīgs daudzums atsauču, tas noteikti nāk par labu). --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 16.17 (EEST) ::Paldies! [[Dalībnieks:TerezeM|TerezeM]] ([[Dalībnieka diskusija:TerezeM|diskusija]]) 2025. gada 19. augusts, plkst. 17.24 (EEST) == Raksta pārvietošana == Sveiki! Es pabeidzu rakstu, bet nevaru atrast, kā to pārvietot. Kādi ir pārvietošanas soļi pēc raksta publicēšanas? [[Dalībnieks:Laimapriekule|Laimapriekule]] ([[Dalībnieka diskusija:Laimapriekule|diskusija]]) 2025. gada 26. augusts, plkst. 23.23 (EEST) :Rīki -> Pārvietot [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 26. augusts, plkst. 23.41 (EEST) ::Manā lapas dizainā Vairāk --> Pārvietot. Bet es ieteiktu papriekš piekārtot tulkojumu (jau no angļu valodas mašīntulkojumi ir pārāk slikti, bet no spāņu vēl jo vairāk) - noņemt nevietā palikušos lielos burtus, atveidot latviski nosaukumus, pārtulkot tādus izteicienus kā "aizstāvot Humahuakas gravas brīvību" - protams, runa par ieleju, ''quebrada''. Vikificēt, t.i. salikt iekšsaites, arī būtu labi... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 01.18 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr">Temporary accounts will be rolled out soon</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="body"/> Hello, we are the Wikimedia Foundation [[mw:Special:MyLanguage/Product Safety and Integrity|Product Safety and Integrity]] team. We would like to announce that '''we plan to enable [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts|temporary accounts]] for this wiki in the week of September 1'''. Temporary accounts are successfully live on 30 wikis, including many large ones like German, Japanese, and French. The change they bring is especially relevant to logged-out editors, who this feature is designed to protect. But it is also relevant to community members like mentors, patrollers, and admins – anyone who reverts edits, blocks users, or otherwise interacts with logged-out editors as part of keeping the wikis safe and accurate. '''Why we are building temporary accounts''' Our wikis should be safer to edit by default for logged-out editors. Temporary accounts allow people to continue editing the wikis without creating an account, while avoiding publicly tying their edits to their IP address. We believe this is in the best interest of our logged-out editors, who make valuable contributions to the wikis and who may later create accounts and grow our community of editors, admins, and other roles. Even though the wikis do warn logged-out editors that their IP address will be associated with their edit, many people may not understand what an IP address is, or that it could be used to connect them to other information about them in ways they might not expect. Additionally, our moderation software and tools rely too heavily on network origin (IP addresses) to identify users and patterns of activity, especially as IP addresses themselves are becoming less stable as identifiers. Temporary accounts allow for more precise interactions with logged-out editors, including more precise blocks, and can help limit how often we unintentionally end up blocking good-faith users who use the same IP addresses as bad-faith users. '''How temporary accounts work''' [[File:Temporary account banner and empty talk page.png|thumb]] Any time a logged-out user publishes an edit on this wiki, a cookie will be set in this user's browser, and a temporary account tied with this cookie will be automatically created. This account's name will follow the pattern: <code dir=ltr>~2025-12345-67</code> (a tilde, current year, a number). On pages like Recent Changes or page history, this name will be displayed. The cookie will expire 90 days after its creation. As long as it exists, all edits made from this device will be attributed to this temporary account. It will be the same account even if the IP address changes, unless the user clears their cookies or uses a different device or web browser. A record of the IP address used at the time of each edit will be stored for 90 days after the edit. However, only some logged-in users will be able to see it. '''What does this mean for different groups of users?''' '''For logged-out editors''' * This increases privacy: currently, if you do not use a registered account to edit, then everybody can see the IP address for the edits you made, even after 90 days. That will no longer be possible on this wiki. * If you use a temporary account to edit from different locations in the last 90 days (for example at home and at a coffee shop), the edit history and the IP addresses for all those locations will now be recorded together, for the same temporary account. Users who [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Access_to_temporary_account_IP_addresses|meet the relevant requirements]] will be able to view this data. If this creates any personal security concerns for you, please contact talktohumanrights at wikimedia.org for advice. '''For community members interacting with logged-out editors''' * A temporary account is uniquely linked to a device. In comparison, an IP address can be shared with different devices and people (for example, different people at school or at work might have the same IP address). * Compared to the current situation, it will be safer to assume that a temporary user's talk page belongs to only one person, and messages left there will be read by them. As you can see in the screenshot, temporary account users will receive notifications. It will also be possible to thank them for their edits, ping them in discussions, and invite them to get more involved in the community. '''For users who use IP address data to moderate and maintain the wiki''' * '''For patrollers''' who track persistent abusers, investigate violations of policies, etc.: Users who [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Access_to_temporary_account_IP_addresses|meet the requirements]] will be able to reveal temporary users' IP addresses and all contributions made by temporary accounts from a specific IP address or range ([[Special:IPContributions]]). They will also have access to useful information about the IP addresses thanks to the [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/IP Info|IP Info]] feature. Many other pieces of software have been built or adjusted to work with temporary accounts, including AbuseFilter, global blocks, Global User Contributions, and more. (For information for volunteer developers on how to update the code of your tools – see the last part of the message.) * '''For admins blocking logged-out editors''': ** It will be possible to block many abusers by just blocking their temporary accounts. A blocked person won't be able to create new temporary accounts quickly if the admin selects the [[mw:Special:MyLanguage/Autoblock|autoblock]] option. ** It will still be possible to block an IP address or IP range. * Temporary accounts will not be retroactively applied to contributions made before the deployment. On Special:Contributions, you will be able to see existing IP user contributions, but not new contributions made by temporary accounts on that IP address. Instead, you should use Special:IPContributions for this. '''Our requests for you, and next steps''' * If you know of any tools, bots, gadgets etc. using data about IP addresses or being available for logged-out users, you may want to test if they work on [[testwiki:Main_Page|testwiki]] or [[test2wiki:Main_Page|test2wiki]]. If you are a volunteer developer, [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/For developers|read our documentation for developers]], and in particular, the section on [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/For developers#How should I update my code?|how your code might need to be updated]]. * If you want to test the temporary account experience, for example just to check what it feels like, go to testwiki or test2wiki and edit without logging in. * Tell us if you know of any difficulties that need to be addressed. We will try to help, and if we are not able, we will consider the available options. * Look at our [[m:Meta:Babel#Temporary_Accounts:_access_to_IP_addresses_and_next_steps|previous message]] about requirements for users without extended rights who may need access to IP addresses. To learn more about the project, check out [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/FAQ|our FAQ]] – you will find many useful answers there. You may also [[mw:Special:MyLanguage/Trust and Safety Product/Temporary Accounts/Updates|look at the updates]] (we have just posted one) and [[mw:Newsletter:Product Safety and Integrity|subscribe to our new newsletter]]. If you'd like to talk to me (Szymon) off-wiki, you will find me on Discord and Telegram. Thank you!<section end="body" /> </div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[m:user:NKohli (WMF)|NKohli (WMF)]], [[m:user:SGrabarczuk (WMF)|SGrabarczuk (WMF)]]</bdi> 2025. gada 27. augusts, plkst. 00.36 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Quiddity_(WMF)/sandbox6&oldid=29181713 --> == Punktu ''kačātāji'' == Nevajadzētu kaut ko iesākt ar [[Special:Contributions/Goutam1962|šādiem dalībniekiem]], kas reizi gadā pie mums ieklīst un jau bagātīgi ilustrētos rakstos [[meta:Wikipedia_Pages_Wanting_Photos/FAQ_and_Contest_Rules|punktu ''kačāšanas'' nolūkā]] stūķē iekšā attēlus un video, kuriem nejaudā pat pievienot normālu aprakstu? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.05 (EEST) :Man pašam liekas, ka visus tos video vajag izmest vai sliktākajā gadījumā atstāt no viņiem tikai saiti uz video, bet neizskatās, ka vēl kāds tā domātu. Agrāk viņi vismaz lika tikai attēlus, puse no kuriem bija derīgi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.38 (EEST) ::Bija par to runa [[Vikipēdija:Kopienas_portāls/Arhīvs41#Ārzemnieku_izdarības|pirms dažiem gadiem]], ka labāk izskaust. Konkrēti tie dzīvnieku video vēl tādi tīri ciešami, bet lielas vajadzības jau nav. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 19.48 (EEST) :::Pārkāpts arī konkursa noteikums ''Only add a photo to an article that has no photo.'', bet vēl vismaz trīs noteikumi ir uz pārkāpuma robežas, attēlus spraužot raksta augšā un aprakstā prasti iekopējot raksta nosaukumu: ''All image additions must include a caption that describes what the image is of.'', ''Images should be placed where relevant in the article.'', ''Do not add photos to articles in a language you do not speak fluently.'' Varbūt būs jāpasūdzas konkursa rīkotājiem. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 27. augusts, plkst. 23.11 (EEST) == Jaunkaledonijas karogs == Kas jāizdara lai lietojot <nowiki>{{fb|NCL}}</nowiki> - Jaunkaledonijas futbola izlasei rādītos Jaunkaledonijas karogs, nevis Francijas - {{fb|NCL}}? --[[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 11.13 (EEST) :Jautājums, ir kuru karogu jālieto? Papildināju veidni [[Veidne:Valsts dati Jaunkaledonija]], bet tur pēc noklusējuma ir divi karogi. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 14.33 (EEST) ::Ja futbolam, tad pareizi būtu lietot <nowiki>{{fb|Jaunkaledonija|football}}</nowiki> [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 14.37 (EEST) :Paldies! -- [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2025. gada 9. septembris, plkst. 16.35 (EEST) == Global discussion on Welcome messages == <div lang{{=}}"en" dir{{=}}"ltr">Sorry that this message is in English. {{int:please-translate}}. There is a request for comment at [[:m:Special:MyLanguage/Requests for comment/Welcoming policy]] on a proposal to forbid sending [[:m:welcome messages|welcome messages]] to users who have not made an edit, which is currently in practice at your wiki. Your comment on this matter would be appreciated.</div> [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 13. septembris, plkst. 05.38 (EEST) <!-- Message sent by User:DreamRimmer@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:DreamRimmer/MMS_list&oldid=29262336 --> == Jūsu wiki drīz būs tikai-lasīšanas režīmā. == <section begin="server-switch"/><div class="plainlinks"> [[:m:Special:MyLanguage/Tech/Server switch|Lasīt šo paziņojumu citā valodā]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-Tech%2FServer+switch&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}] [[foundation:|Wikimedia Foundation]] pārslēgs datu plūsmu starp saviem datu centriem. Šis nodrošinās, ka Vikipēdija un pārējās Wikimedia wiki var palikt pieejamas pat pēc katastrofas. Visa datu plūsma tiks pārslēgta '''{{#time:j xg|2025-09-24|lv}}'''. Šis tests sāksies '''[https://zonestamp.toolforge.org/{{#time:U|2025-09-24T15:00|en}} {{#time:H:i e|2025-09-24T15:00}}]'''. Diemžēl [[mw:Special:MyLanguage/Manual:What is MediaWiki?|MediaWiki]] ierobežojumu dēļ ir nepieciešams apturēt visu rediģēšanu, kamēr notiek pārslēgšana. Mēs atvainojamies par šo traucējumu un strādājam, lai nākotnē to samazinātu. 30 minūtes pirms šī operācija sāksies, visās vikīs būs redzams paziņojums. Šis paziņojums būs redzams līdz operācijas beigām. <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">You can contribute to the [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special%3ATranslate&group=Centralnotice-tgroup-read_only_banner&task=view&language=&filter=&action=translate translation or proofreading] of this banner text.</span> '''Jūs īsu laiku varēsiet lasīt, bet ne rediģēt, visas Wiki.''' *Jūs nevarēsiet rediģēt līdz {{#time:l j xg Y|2025-09-24|lv}}. *Ja jūs tobrīd mēģināsiet rediģēt vai saglabāt izmaiņas, jūs redzēsiet kļūdu. Mēs ceram, ka šajā laikā neviena izmaiņa netiks zaudēta, bet to nevaram garantēt. Ja jūs saņemat kļūdu, lūdzam gaidīt, līdz viss ir atkal normāli. Tad jūs varēsiet saglabāt savas izmaiņas. Bet mēs iesakam saglabāt savu izmaiņu kopiju, ja nu kas. ''Citi efekti'': *Fona darbi būs lēnāki, un daži var būt apturēti. Sarkanās saites var netikt atjauninātas tikpat ātri, cik parasti. Ja jūs izveidojiet rakstu, uz kuru kaut kur citur ir saite, tā saite paliks sarkana ilgāk, nekā parasti. Dažus ilgi izpildošos skriptus būs jāpārtrauc. * Mēs sagaidām, ka koda izmaiņas tiks publicētas tāpat, kā jebkurā citā nedēļā. Tomēr dažos gadījumos kods var tikt iesaldēts, ja būs vajadzīgs operācijai. * [[mw:Special:MyLanguage/GitLab|GitLab]] nebūs pieejams apmēram 90 minūtes. Ja nepieciešams, šis projekts var tikt atlikts. Jūs varat [[wikitech:Switch_Datacenter|redzēt plānu wikitech.wikimedia.org]]. Jebkuras izmaiņas plānā tiks paziņotas. '''Lūdzu, pasludiniet šo informāciju jūsu kopienam.'''</div><section end="server-switch"/> <span dir=ltr>[[m:User:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]] ([[m:User talk:Trizek (WMF)|{{int:talk}}]])</span> 2025. gada 18. septembris, plkst. 18.41 (EEST) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&oldid=29170715 --> == Upcoming Dark Mode user interface rollout for anonymous Wikimedia sites users == <div lang="en" dir="ltr"> {{int:Hello}} Wikimedians, Apologies if this message is not in your language. {{int:please-translate}}. The [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web|Reader Experience team]] will launch the Dark mode feature for anonymous users on all Wikimedia sites, including yours, on October 29, 2025. [[:en:Special:MyLanguage/Light-on-dark color scheme|Dark mode]] is an option that allows users to view pages in light-coloured text, and icons on a dark background. Once it is available for anonymous users, they can enable it when using various devices. More information on ways to enable it can be found on [[:en:Special:MyLanguage/Wikipedia:Dark mode#Options for anyone|this page]]. Given many pages are still not compatible with dark mode this will be an opt-in feature and not automatically apply to pages. Dark mode requires modifications to content pages and templates, and since our initial launch [https://diff.wikimedia.org/2024/07/17/dark-modes-bright-future-how-dark-mode-will-transform-wikipedias-accessibility/ in July 2024], we have been working with communities and helping them prepare for dark mode. Before the rollout, it is essential that template authors and technical contributors test dark mode and read [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Accessibility for reading/Updates/2024-04|this page]] to learn how to make pages Dark mode-ready and address any compatibility issues found in templates. We will fix most color compatibility issues only on the most-viewed pages on projects with over 5 million monthly page views. Technical contributors with an account should opt into dark mode currently using preferences or settings and test pages and seek help before the release to ensure everything complies before the enablement. If you have any questions or need help, please [[mw:Special:MyLanguage/Talk:Reading/Web/Accessibility for reading#|contact the Reader Experience team]] for support. Thank you! </div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[User:UOzurumba (WMF)|UOzurumba (WMF)]]</bdi> 2025. gada 30. septembris, plkst. 05.08 (EEST) <!-- Message sent by User:UOzurumba (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:UOzurumba_(WMF)/sandbox_Dark_mode_deployment_mass_message_list_(October_2025)&oldid=29358561 --> == Vajadzīgi brīvprātīgie AI modeļa izvērtēšanai == WMF izstrādātāji nezināmu iemeslu dēļ izvēlējušies Latviešu valodu, lai testētu "labojuma toņa" (reklāmisks, neitrāls, utml.) AI modeli, kas nākotnē varētu palīdzēt labotājiem. Vajadzīgi vismaz 5 brīvprātīgie, kam būtu jāizvērtē vismaz 30 paraugi. Jo vairāk, jo labāk. [[:mw:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation#Latvian|Pieteikties šeit]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 10.23 (EEST) :Saprotu pareizi, ka nedēļas laikā būs jāizvērtē 30... raksti? [[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] ([[Dalībnieka diskusija:Spnq|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 23.08 (EEST) ::@[[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] labojumi, nevis raksti. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 23.47 (EEST) :Esmu ar šādām lietām darbojies, tāpēc varu palīdzēt. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 00.43 (EEST) ::OK, tad [[Mw:Edit check/Tone Check/Model evaluation|piesakies šeit]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 19.12 (EEST) :::Piezīme vērtētājiem — [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=K%C5%ABdra&diff=prev&oldid=2259545 šādu labojumu] jāizvēlas kā "atstāt kā ir", jo tas nav par labojuma tonalitāti, tā ir cita problēma. "Tonis ir jāpārskata" jāspiež tikai tad, ja pievienotais teksts nav enciklopēdiskā stilā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 23.15 (EEST) ::::manā izpratnē - būtu jāizčeko simti, lai iedotu pietiekoši labu paternu tam AI tūlim. bet nu labi, lai jau cīnās. pienākums izpildīts. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 08.33 (EEST) :::::Kkas nav labi ar piedāvātajiem paraugiem - pārbaudīju vairākus desmitus un nebija neviena gadījuma, kad varētu izvērtēt "toni" - vai nu vandalismi vai vandalismu atcelšana vai nebūtiski labojumi. Daži pie tam ļoti seni (manuālie iw utml). Varbūt jāiesaka paraugiem izvēlēties izmaiņas ar lielākiem kB, lai ir kur tonim parādīties? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 10.10 (EEST) ::::::man viens vai divi bija atbilstoši. par to arī rakstu, ka ar tādu sample-size nekas tur nevar sanākt. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 11.45 (EEST) :::::::@[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] @[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] nodevu tālāk šīs atsauksmes. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 12.32 (EEST) ::::::::Izmēģināju, man bija vairāki atbilstoši labojumi, bet piekrītu, ka noteikti būtu vēlama kaut kāda veida filtrēšana — daudzi labojumi bija triviāli, nesaistīti ar teksta pievienošanu/dzēšanu (piemēram [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Deitrons&diff=2532349&oldid=2532321 šis], tādus noteikti vajadzētu izfiltrēt), tāpat liela daļa bija vienkārši vandalisms. Noderīgi būtu izfiltrēt labojumus, kas ir iepriekš veikta labojuma atcelšana. Un jā, nedomāju, ka šādi var dabūt piemērotu sample size pie relatīvi neliela pārskatāmu izmaiņu procenta.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 17.02 (EEST) ::::::::Tāda sajūta, ka katra desmitā izmaiņa ir viena un tā paša satura atjaunošana no [[Māris Saukāns|šī raksta]]. :D--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 3. oktobris, plkst. 17.21 (EEST) Tā, šim visam ir turpinājums ar jaunu datasetu [https://www.mediawiki.org/wiki/Talk:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation#An_update_regarding_the_second_round_of_evaluations šeit]. Šoreiz vienkārši caur Google Docs. Kaut kam izgāju cauri, bet gan jau būtu labi vēl kādam padarboties (īpaši tāpēc, ka ļoti daudzas izmaiņas atkārtojas). Kopumā nezinu, cik šis datasets ir labāks, tāpat ļoti daudz triviāla vandalisma vai tā atcelšanas. Un neliekas, ka sample size ir pietiekams kam jēdzīgam... --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2025. gada 11. decembris, plkst. 22.24 (EET) == Help test the new Tone Check tool == We apologize that this message is in English, help us and translate it! Thank you. The Wikimedia Foundation’s [[mw:Editing_team|Editing team]] is looking for experienced editors to help test a new tool called [[mw:Edit_check/Tone_Check|'''Tone Check''']]. This tool helps editors find and fix promotional or subjective language in articles, to help make sure Wikipedia keeps its neutral point of view. '''What is the test?''' You will be asked to review at least 30 edits in your language using a special tool called '''Annotool'''. You can review more if you wish. Your job is to see if you agree with the Tone Check tool's suggestions. The link for your language is: https://annotool.toolforge.org/projects/23 '''Why should you help?''' Our goal is to make your work easier. Your feedback will make the Tone Check tool smarter and more helpful for new editors. This will improve Wikipedia's quality and reduce cleanup work for experienced editors like you. The test starts on '''October 3, 2025''', and we need your reviews by '''October 10, 2025'''. If you would like to help, please add your username on the on [[mw:Edit_check/Tone_Check/Model_evaluation|'''sign-up page''']]. Thank you for your help! [[Dalībnieks:Dyolf77 (WMF)|Dyolf77 (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Dyolf77 (WMF)|diskusija]]) 2025. gada 2. oktobris, plkst. 21.25 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr">Migration to Parsoid</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> <em>[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Product and Technology/Parsoid Read Views/Read View Announcement|Read this in another language]]</em> Hello everyone! I am glad to inform you that as the next step in the [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser Unification|Parser Unification]] project, Parsoid will soon be turned on as the default article renderer on your wiki. We are gradually increasing the number of wikis using Parsoid, with the intention of making it the default wikitext parser for MediaWiki's next long-term support release. This will make our wikis more reliable and consistent for editors, readers, and tools to use, as well as making the development of future wikitext features easier. If this disrupts your workflow, don’t worry! You can still opt out through a user preference or turn Parsoid off on the current page using the Tools submenu, as described in the [[mw:Special:MyLanguage/Help:Extension:ParserMigration|Extension:ParserMigration]] documentation. There is [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser_Unification/Confidence_Framework|more information about our roll-out strategy]] available, including the testing done before we turn on Parsoid for a new wiki. To report bugs and issues, please look at our [[mw:Special:MyLanguage/Parsoid/Parser Unification/Known Issues|known issues]] documentation and if you found a new bug please create a phab ticket and tag the [[phab:project/view/5846|Content Transform Team in Phabricator]]. <section end="announcement-content" /> </div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[mw:User:ABreault (WMF)|Content Transform Team]]</bdi> 2025. gada 2. oktobris, plkst. 22.49 (EEST) <!-- Message sent by User:ABreault (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Wikimedia_Foundation/Product_and_Technology/Parsoid_Read_Views/2025-10-06_Wikipedias&oldid=29381387 --> == <span lang="en" dir="ltr">Have your say: vote for the 2025 Board of Trustees</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> Hello all, The voting period for the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025|2025 Board of Trustees election]] is now open. Candidates are running for two (2) seats on the Board. To check your voter eligibility, please visit the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025/Voter eligibility guidelines|voter eligibility page]]. Learn more about them by [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025/Candidates|reading their application statements and watch their candidacy videos]]. When you are ready, go to the [[m:Special:SecurePoll/vote/405|SecurePoll voting page to vote]]. '''The vote is open from October 8 at 00:00 UTC to October 22 at 23:59 UTC.''' Best regards, Abhishek Suryawanshi<br />Chair, Elections Committee<section end="announcement-content" /> </div> [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 9. oktobris, plkst. 07.48 (EEST) <!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29360896 --> == <span lang="en" dir="ltr">Help us decide the name of the new Abstract Wikipedia project</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="function1"/> {{int:Hello}}. Please help pick a name for the new Abstract Wikipedia wiki project. This project will be a wiki that will enable users to combine functions from [[:f:|Wikifunctions]] and data from Wikidata in order to generate natural language sentences in any supported languages. These sentences can then be used by any Wikipedia (or elsewhere). There will be two rounds of voting, each followed by legal review of candidates, with votes beginning on 20 October and 17 November 2025. Our goal is to have a final project name selected on mid-December 2025. If you would like to participate, then '''[[m:Special:MyLanguage/Abstract Wikipedia/Abstract Wikipedia naming contest|please learn more and vote now]]''' at meta-wiki. {{Int:Feedback-thanks-title}} <section end="function1"/> </div> -- [[User:Sannita (WMF)|User:Sannita (WMF)]] ([[User talk:Sannita (WMF)|talk]]) 2025. gada 20. oktobris, plkst. 14.43 (EEST) <!-- Message sent by User:Sannita (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29432175 --> == <span lang="en" dir="ltr">Seeking volunteers to join several of the movement’s committees</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> Each year, typically from October through December, several of the movement’s committees seek new volunteers. Read more about the committees on their Meta-wiki pages: * [[m:Special:MyLanguage/Affiliations Committee|Affiliations Committee (AffCom)]] * [[m:Special:MyLanguage/Ombuds commission|Ombuds commission (OC)]] * [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Legal/Community Resilience and Sustainability/Trust and Safety/Case Review Committee|Case Review Committee (CRC)]] Applications for the committees open on October 30, 2025. Applications for the Affiliations Committee, Ombuds commission and the Case Review Committee close on December 11, 2025. Learn how to apply by [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Legal/Committee appointments|visiting the appointment page on Meta-wiki]]. Post to the talk page or email cst[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org with any questions you may have. For the Committee Support team, <section end="announcement-content" /> </div> -[[m:User:MKaur (WMF)| MKaur (WMF)]] 2025. gada 30. oktobris, plkst. 16.12 (EET) <!-- Message sent by User:MKaur (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29517125 --> == Join the CEE Hub staff team – We’re hiring a Program Specialist == Hi everyone, The regional [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]] is looking for a '''Program Specialist''' to join our [[:m:Wikimedia CEE Hub/Staff|staff team]]! Are you someone experienced with Wikimedia who wants to help volunteers? Do you participate in Wiki Loves… and other related projects, and do you have ideas and skills to help others improve their efforts? Do you enjoy working with people from different countries? Are you able to work on your own, feel comfortable on Meta-Wiki, and understand how Meta works? If this sounds like you and you're interested in working with the CEE hub team, we’d love to hear from you! '''As a Program Specialist, you will:''' * Support affiliates and communities in developing and implementing impactful programs, * Strengthen regional cooperation and cross-border projects, * Help guide campaigns and initiatives across the CEE region, * Work closely with the CEE Hub team and community members. This is a '''part-time (0.8–0.9 full-time equivalent), remote position''' open to candidates based in the CEE region or nearby time zones. '''APPLICATION DEADLINE: NOVEMBER 10, 2025''' ➡️ '''Learn more and learn how to apply on Meta:''' [[:m:Wikimedia CEE Hub/Jobs/Program Specialist|Wikimedia CEE Hub – Program Specialist]] ⬅️ If you know someone who would be a great fit, please share this opportunity with them! <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=29192870 --> == A new look for talk pages == Hello Sorry for using English. {{Int:please-translate}}. {{Int:thank-you}} For your information, the Editing team will soon change how talk pages look. These changes have been available as a Beta feature on your wiki for some time. Perhaps you are already using them? [[File:Usability_Improvements_on_desktop_at_ko.wiki.png|link=https://www.mediawiki.org/wiki/File:Usability_Improvements_on_desktop_at_ko.wiki.png|thumb|The new look on the desktop interface, in Korean language.]] '''Usability Improvements''' are a set of incremental design and functional changes to Wikipedia’s talk pages, aimed at making these spaces more intuitive and accessible for all contributors, especially newcomers. The improvements focus on visual clarity, easier navigation, and better tools for communication. The data shows these changes lead to more productive participation and fewer mistakes. We plan to deploy these changes to your wiki, starting on November 12. These changes can be opt-out in user preferences. '''''What have we changed?''''' * '''Visual Clarity:''' Sans-serif fonts for titles, bolder action buttons (reply, subscribe, new topic), and clearer section headings make talk pages different from articles. * '''Metadata:''' We show the number of comments per topic, the date of the latest comment, and an improved table of contents that highlights the number of replies. * '''Action Tools:''' Easier-to-find buttons for replying, starting new topics, and thanking contributors from the reading interface. * '''Backward Compatibility:''' Usability Improvements apply to all skins, on both mobile and desktop experiences; they can be disabled [[mw:Special:Preferences#mw-prefsection-editing-discussion|in user preferences]]. [[mw:Talk_pages_project/Feature_summary#Usability_improvements|These changes]] complete recent talk pages improvements by addressing long-standing usability issues identified in the [[metawiki:Talk_pages_consultation_2019|2019 Talk Pages Consultation]]. They align with Wikimedia’s goal to make editing more inclusive and accessible. '''''Does this change has an impact?''''' ''It increases engagement and reduces reverts'' * '''11% decrease''' in revert rates for talk page edits across all experience levels. * '''12.5% decrease''' in revert for new contributors (<100 edits), helping newcomers participate more successfully. * '''19% increase''' in the proportion of talk page views by new contributors that included a saved edit. ''Users have a better success at leaving a comment'' * '''3.3% overall increase''' in edit completion rates (edits started and successfully published). * '''10.2% increase''' for new contributors at pilot wikis. ''It has minimal disruption for users'' * No significant increase in the number of users blocked after publishing a desktop talk page edit. * Less than 1% of users opted out after deployment. ''You can read [[mw:Talk_pages_project/Usability/Analysis|the full analysis]] for more information.'' Please let me know if you have any questions regarding these improvements. Best, [[Dalībnieks:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Trizek (WMF)|diskusija]]) 2025. gada 5. novembris, plkst. 18.22 (EET) == Help us test Cat-a-lot on your Wikipedia == '''[[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|Cat-a-lot]]''' is a JavaScript gadget that helps with moving, removing and adding files (as well as articles or subcategories) between, from and to categories and it is widely used on Wikimedia Commons, where it is accessible for every user after enabling the gadget in your [https://commons.wikimedia.org/wiki/Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets Preferences]. Complete explanation of the tool, along with the images and demonstration video it is accessible on [[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|Wikimedia Commons]]. If your Wikipedia is struggling with performing this repetitive task when you need to move pages between categories and remove pages from a category, Cat-a-lot could be activated for your Wikipedia as well. Installation can be done as your user script or as a project gadget and codes can be found [[:commons:Help:Gadget-Cat-a-lot|here]]. Installation is already done on Polish and Romanian wikis from our CEE Region. English phrases from [[:commons:MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/translating|MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/translating]] can be translated and saved in [[:commons:MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/ro|MediaWiki:Gadget-Cat-a-lot.js/ro]] (for example). [[:m:CEE Hub/Working Groups/Technical Advancement Group|CEE Hub Technical Advancement Group]] is willing to support your community in the installation of the tool, and to offer support in case of bugs, as we can report them to the development team. Just leave a message below with any issues you encounter. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 18. novembris, plkst. 12.42 (EET) (on behalf of the CEE Hub Technical Advancement Group) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=29670161 --> == <span lang="en" dir="ltr">Reminder: Help us decide the name of the new Abstract Wikipedia project</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="function2"/> {{int:Hello}}. Reminder: Please help to choose name for the new Abstract Wikipedia wiki project. The finalist vote starts today. The finalists for the name are: <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Abstract Wikipedia, Multilingual Wikipedia, Wikiabstracts, Wikigenerator, Proto-Wiki</span>. If you would like to participate, then '''[[m:Special:MyLanguage/Abstract Wikipedia/Abstract Wikipedia naming contest|please learn more and vote now]]''' at meta-wiki. {{Int:Feedback-thanks-title}} <section end="function2"/> </div> -- [[User:Sannita (WMF)|User:Sannita (WMF)]] ([[User talk:Sannita (WMF)|talk]]) 2025. gada 20. novembris, plkst. 16.22 (EET) <!-- Message sent by User:Sannita (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29583860 --> == About "Sjidzjina" == "[[Sjiaņa]]" was called "[[Sjidzjina]]", why [[:Kategorija:Vikipēdijas administratori]] keep removing this content? [[Special:Contributions/&#126;2025-38734-53|&#126;2025-38734-53]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2025-38734-53|talk]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 18.26 (EET) :Tādā gadījumā šī informācija vispirms jāikļauj rakstā [[Sjiaņa]]. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 7. decembris, plkst. 18.58 (EET) == Par mums runā 2 == [https://balticsentinel.eu/8394326/wikipedia-s-baltic-battle-estonian-journalists-warn-of-coordinated-pro-soviet-edits-lithuania-reports-similar-targeting?pnespid=GKci5UcH_CsMnViV_pbQDU9A8A4m3asl_19PRqNebsvKr026XR9IywTrvnkbwT0xFh4f0.ctoQ&utm_campaign=postimees_uudiskiri&utm_medium=email&utm_source=piano Raksts] - ko par šo tēmu saka vietējie vikipēdiņi un vikipēdistes? Šķiet ka latviešu ''žurnālistus'' tas nesatrauc - tikai igauņi un lietuvieši satraucas un pacēluši mazliet skaļumu. ~Labvēlis [[Special:Contributions/&#126;2026-26315-5|&#126;2026-26315-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-26315-5|talk]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 09.16 (EET) :Šeit viss sen ir daudzkārt un publiski izrunāts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 10.26 (EET) ::Jā, vecie komuņagas visu ir paņēmuši zem sevis. [[Special:Contributions/&#126;2026-26315-5|&#126;2026-26315-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-26315-5|talk]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 14.47 (EET) :::Nu tad, saskaņā ar elementāru loģiku, varat nepūlēties viņiem kaut ko iestāstīt, ja jums šāds pasaules redzējums. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 13. janvāris, plkst. 16.18 (EET) ::::[[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas pierakstu]] -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. janvāris, plkst. 03.00 (EET) :Nu jau arī [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.01.2026-no-latvijas-uz-latvijas-psr-ka-tiek-mainitas-baltijas-cilveku-biografijas-vikipedija.a632082/ raksts lsm.lv]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.22 (EET) ::Interesanti, kuri no diskusijas dalībniekiem LatvjasRadioprāt tad ir tie kremļa aģenti? Kkā nevienu no malas tur neredz. Pašvaki viņiem ar pētniecisko žurnālistiku un izpratni par vikipēdijas iekšām. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.35 (EET) ::Es un tu kā mans kurators. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.38 (EET) ::Kā jau izteicos citur - varam pārbalsot to ar 17:1 pieņemto 2008. (labots - 2011.) gada lēmumu, lai gan pats taisos atturēties. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 11.40 (EET) :::Un rakstīsim, ka [[Beness Aijo]] dzimis neatkarīgajā Latvijā? Tēma, par ko raksta LSM un citi, ir intriģējoša lasītāju piesaistīšanas ziņā, bet nekompetenta no enciklopēdiskā viedokļa. Šāda spiediena laikā pārbalsot nebūs īsti prātīgi. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.01 (EET) ::::Interesanti, kādā valstī ir dzimusi tā ''Latvijas Radio Ziņu dienesta faktu pārbaudītāja un dezinformācijas pētniece''? Izklausās pēc raganu medībām un panikas celšanas. Vēsture ir jāraksta, tāda, kā tā ir bijusi un nevajag liekuļot vai izlikties, ka PSRS nav bijis. Lai kaut viens okupācijas laikā dzimušais parāda dokumentu, ka viņš ir dzimis Latvijā, nevis Latvijas PSR. Vai arī kādu tā laika argumentāciju un strīdus vai tiesas izrakstus, ka viņa vai viņas dzimšanas apliecībā ir norādīta neprecīza informācija. Šeit nav nekāda glorifikācija, bet gan sausi fakti un skumja realitāte. Bijām okupēti - fakts. Galvenais, ka vairs neesam, bet vēsture ir jāzina un nav jākaunas no tās, bet gan jāmācas (ko manuprāt lielākā daļa nemaz nedara). Interesanti būtu palasīt Latvijā atzītu vēsturnieku viedokli.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.22 (EET) :::::Cik es esmu lasījis Latvijā atzītus vēsturniekus par dažādām tēmām, viņu atzīšanas pakāpe tieši atkarīga no sekošanas konjunktūrai. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.36 (EET) :::::Jā, rakstā sensacionālisma garā nav pieminēts tas, ka, piemēram, [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijā]] dzimušajiem un mirušajiem „Latvija” arī parasti ir norādīta tikai iekavās. Un tas, ka raksts ir tieši par Vikipēdiju angļu valodā arī norādīts tikai vienreiz, pašā raksta sākumā, bet pārējā rakstā, tostarp virsrakstā, ir novispārināts uz vienkārši „Vikipēdija”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 13.23 (EET) ::::Par pārbalsošanu spiediena rezultātā - nu kāds takš pasteidzās šo to noņemt, kad uz viņu izdarīja spiedienu tāda miskaste kā Reddit komentētāji, un kāds cits sāka noņēma rakstu tādēļ, ka to pieprasīja aprakstītais personāžs... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.41 (EET) :::::Redzu, ka par šo balsošana ir bijusi 2011. gadā un ar 1 balss pārsvaru uzvarējis "Rīga, Latvijas PSR, PSRS", bet pārsvarā tiek pielietots "Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad: Latvija)", kurš arī man šķiet vislabākais. Kur var redzēt 2008. gada balsojumu? [[Dalībnieks:Dukurs|Dukurs]] ([[Dalībnieka diskusija:Dukurs|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.54 (EET) ::::::Sorī, sajaucu gadus. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 12.59 (EET) ::Varbūt kādam no administratoriem derētu sazināties ar LSM un vismaz viņiem paskaidrot, ka katras valodas Vikipēdijai ir savs atsevišķs dalībnieku kopums, kas tikpat kā nepārklājas ar citu valodu Vikipēdijām, tāpēc, rakstot vienkārši „Vikipēdija”, tiek radīts maldīgs priekšstats par tās viengabalainību. Skaidrs, ka latviešu valodas versijas administratori nevar runāt par to, kas darās angļu valodas versijā, bet, ja LSM interesē tieši Vikipēdija latviešu valodā, tad arī te mums ir bijušas diskusijas par to, kā norādīt personu faktisko un juridisko dzimšanas un miršanas vietu. Un, ja kādu uztrauc, ka, raksta infokastē vai ievadā kā pirmo norādot „Latvijas PSR”, it kā tiekot noliegta padomju okupācija, tad katrs lasītājs var pats uz tās uzspiest un jau pirmajā teikumā izlasīt, ka Latvijas PSR bija „'''okupētās''' Latvijas teritorijā izveidota Padomju Sociālistiskā Republika, kuru 1940. gada 5. augustā '''anektēja''' PSRS”. Starp citu, mums arī, piemēram, rakstā par [[Džeralds Darels|Džeraldu Darelu]] kā viņa dzimšanas vieta vispirms ir norādīta „[[Britu Indija]]” kā sauss fakta konstatējums bez nekāda zemteksta par britu koloniālā režīma likumību. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.02 (EET) :::Vah-vah, tu runā tā, it kā kādu LSM šūpotu tādas detaļas. Visi, kas grib un ir spējīgi izprast esošās pozīcijas, Vikipēdijā jau atrodas. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.10 (EET) ::::Vikipēdijas administrācijas viedokli, ja ne rūpēs par detaļām, tad vismaz žurnālistikas pamatprincipu vadīti, Latvijas plašsaziņas viedokļi līdz šim ir atspoguļojuši, bet, ja mūsu administrācija negrib bāzt ārā galvu, tad, protams, ieganstus atrast var vienmēr. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.31 (EET) :::::Tu esi pārliecināts, ka mums vispār ir administrācija? Es, protams, pats varu uz šo statusu pretendēt, bet tik reti esmu vairākumā, ka nejūtos tiesīgs oficiāli runāt W vārdā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 14.38 (EET) Paga, bet visa šī vētra ūdens glāzē, raganu medības un matu skaldīšana, cik sapratu, attiecas uz angļu vikipēdiju, ko mēs nemaz lāgā nevaram ietekmēt, ja nu vienīgi cītīgāk sekot līdzi turienes diskusijām un piedalīties tajās? Kas, protams, nenozīmē, ka mums arī neķersies klāt :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.41 (EET) :Anonīmi taisnības cīnītāji jau sāk parādīties. Vairāk būs jāpaseko pēdējām izmaiņām. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 15.52 (EET) :Jūs uz kokiem skatīdamies - neredzat mežu. Ideja ir salikt visur šo dezinformāciju, lai to paņem visi mūsdienu AI roboti - un tad vairs nevajadzēs ne senīlus ''PSRS bija garšīgāks plombīrs'' adminus, ne angažētus zapčol jauniešus, lai visur lēnītēm kabinātu klāt PSRS tas, PSRS šitas - tagad varēs palaist AI robotu, kas to visu ne tikai Vikipēdijā darīs, bet arī visos modeļos baros cilvēku atbildēs no šodienas līdz laika beigām. Vēl papildus smieklu lēkmi izraisa ''es jau neesmu admins'' kadri, kuri a)postē AI šaģenerētu šļuru b) bano cilvēkus un c) nav pazaudējuši kaunu paziņot, ka mēs jau neko, tas jau tikai angļu vikipēdijā. Ar impotenci jau parasti nelielās, bet cenšas tur kaut kā problēmu risināt. [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 21.06 (EET) Šis pāries. Rīt vairs neviens neatcerēsies to LSM rakstu (ja vien tā nav kaut kāda dīvaina kampaņa). Ierosinu neko nedarīt, ja vien šim rakstam nebūs turpinājuma. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 29. Janvāris, plkst. 22.31 (EET) :tiekam galā ar esošo nenozīmīgo balsojumu (par to, kas bija Latvija pēc 4. maija). un varētu būt piemērots laiks sagatavot vietu diskusijai un balsojumam par to, ko darām ar Latvijas PSR - vai tā pastāvēja, vai ne. izskatās, ka {{u|Pirags}} ir gatavs aizsākt to? katrā ziņā, ja versija kā to noformē ir tāda, kā, iespējams, tiks piedāvāts (dzimis Latvijā, tolaik LPSR) - tas izskatās pēc saprātīga kompromisa. taču noteikti nepiekrītu, ka to dara tā kā šobrīd tiek mēģināts. to nevar risināt šādā veidā. diskusija, kopienas balsojums. nevis partizāņu metodes. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 08.01 (EET) ::esošais balsojums, ko noteikti daudzi nav pamanījuši, arī {{u|Pirags}}: [[Vikipēdija:Balsošana/Par dzimšanas vietas norādīšanu personām, kas dzimušas no 04.05.1990 līdz 21.08.1991]] [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 08.03 (EET) :::Paldies, esmu pamanījis un nobalsojis. Uzskatu, ka nepieciešams ik pa laikam pārbalsot iepriekšējos (kļūdainos) W kopienas lēmumus un nedrīkst atsaukties uz 2008. vai 2011. gada balsojumu kā notikušu un nemaināmu. Ģeopolitika un izpratne par mūsu vēsturisko idenitāti. Ceru, ka argumenti "Esmu dzimis LPSR un tur neko nevar mainīt, jo manā dzimšanas apliecībā tā rakstīts" vairs netiks uztverti tik nopietni kā agrāk. Atsaukšanās uz citu koloniju piemēriem (Britu Indija) ir nevietā, jo Baltijas valstis bija starptautiski atzītas un okupācijas fakts nemainīja šo statusu. Okupācijas varas to dēvēja par LPSR un par Ostlandes Latvijas ģenerālapgabalu, bet valsts nepārtrauktība nemainījās. Tādēļ 1990. gada 4. maijā '''nevis atjaunoja Latvijas valsti, bet atjaunoja Latvijas valsts neatkarību'''. Tādēļ aicinu šoreiz balsot par formulu "dzimis Latvijā (tolaik Latvijas PSR)" vai "Dzimis Latvijā (tolaik Latvijas ģenerālapgabalā)".--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 09.27 (EET) ::::Neviens netraucē pārbalsot gribošajiem jebkurā brīdī aizsākt jaunu balsojumu. Es ceru, ka „Bet ko viņš raksta savā vīzas anketā?” arī vairs netiks piedāvāts kā nopietns arguments. :) Visu iepriekšējo diskusiju mēģināju iestāstīt, ka, ja mēs rakstam, ka kāds cilvēks ir dzimis valstī, kas starptautiski ''de iure'' bija atzīta kā Latvijas Republika, tad, iekavās liekot Latvijas PSR, skaidri jānorāda, ka „tobrīd '''''DE FACTO'''''/'''FAKTISKI''' Latvijas PSR”. Būtu to ierakstījis, tad arī no manis vairs nebūtu bijuši nekādi būtiski iebildumi. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 10.13 (EET) :::::Lieliski, tad esam vienoti savos uzskatos par šo.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 10.32 (EET) ::::::Varbūt tad (vismaz pagaidām) pārtraukt to balsošanu par starpposmu? [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 12.13 (EET) :::::::Tā balsošana jau vienalga būs lietderīga — kad īsti pārtraukt pieminēt LPSR. Par augstāk minēto ierosinājumu faktisko valsti rakstīt iekavās arī nav iebildumu, vienīgi jāpadomā, kā būs ar cara laikiem — jāpārveido vietas veidne tā, lai nepaliktu tad tā Krievijas impērija vien, bez norādes uz tagadējo Latviju. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 13.33 (EET) ::::::::piekrītu gan {{u|Pirags}} "nedrīkst atsaukties uz 2008. vai 2011. gada balsojumu kā notikušu un nemaināmu" (protams, ka jebkuru balsojumu var mēģināt grozīt, tas ir tas leģitīmais, vispārpieņemtais veids, kā šeit lietas notiek / tām būtu jānotiek), gan arī {{u|ScAvenger}} par to, ka tas neatceļ šobrīdējo balsojumu, tas tāpat būs aktuāls. par aktuālāko tēmu kādam jāsagatavo jauna balsojuma veidne (vēlams kko no priekšvēstures / argumentācijas arī). un, ja izlemjam, ka kko ir jāmaina, mans sapnis būtu, ka šo pārveidi norealizētu kāds bots, lai tas notiek kontrolēti, ne haotiski. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 15.41 (EET) :::::::::Ja mums būs tāds lēmums, tad arī kolektīvi lūgsim mūsu profus tādu botu uzcept. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 15.51 (EET) ::::::::::''Pārnesu tekstu par citu tēmu uz sadaļu "[[Vikipēdija:Kopienas_portāls#Padomju_laika_informācijas_resursi|Padomju laika informācijas resursi]]"'' --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.06 (EET) ::::Kad beidzot būs balsojums par ''de facto'' dzim. v. norādīšanu? Labāk ātrāk šo jautājumu izlemt uz visiem laikiem, lai diskusijām pieliktu punktu! [[Special:Contributions/&#126;2026-11629-74|&#126;2026-11629-74]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-11629-74|talk]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 21.24 (EET) :::::Tad, kad atradīsies kaut viens cilvēks, kas būs pietiekami ieinteresēts to uztaisīt. Bļaustīties kā skolnieki-anonīmi mēs te visi mākam, bet kad vajag kaut ko darīt, tad visi pazūd. Bez tam, rezultāts var izrādīties tāds pats kā pagājušreiz. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 21. Februāris, plkst. 21.32 (EET) Apspriešana par tēmu tagad notiek vairākās vietās, bet šī laikam ir "oriģinālā". Kas notiek? Pāris reizes infotelpā parādījās ''žurnālistu''/''pētnieku'' raksti par to, ka kādā no vikipēdijām tiekot labota cilvēku dzimšanas valsts piederība un to organizē kremļa aģenti. Sākumā neviens šeit diži nesatraucās, bet laikam jau kādam tas ir maizes darbs un tēma tika cilāta atkārtoti. Līdz mēs sākām ''šumēties''. Sākās labojumi un to atcelšanas, nīgras (vai ne tik nīgras) diskusijas. Kas pazuda starp rindām? Subjekts! Par ko ir/iet runa? Par vietu un laiku, kad dzimis rakstā aprakstītais cilvēks. Ne par valstīm, teritorijām, ''de jure'', ''de facto''. Par vietu, kurā cilvēks dzimis, kāda vara tajā vietā valdīja, kādā skolā viņam nācās mācīties, kādās organizācijās bērnībā un jaunībā līdzdarboties, pie kādiem treneriem trenēties un kādos ''sboros'' piedalīties. Par to daudz ko pasaka jau tas, ja norādām, ka cilvēks dzimis padomju vai impērijas laikā. Viena klikšķa attālumā ir informācija par to, kas tā PSR ir tagad un no kura gada. Tagad atkal no sākuma: kas ir kašķa pirmavots? Žurnālistu/pētnieku publikācijas. Tāds viņiem darbs — meklēt iemeslu nopublicēt kādu ''informāciju'', uz ko publika pavelkas. Ja informācija ar ''smaķeli'' — jo labāk pavilksies. Šis tas piedomāts klāt — štrunts — lai pārbaudītu, jābūt vikipēdistam ar skilu, bet pētnieka viedoklis jau ir iemests infotelpā. Bet kāds ir mūsu darbiņš? Sniegt informāciju, lai viedokli veido pats lasītājs. Neitrālu viedokli, neatskatoties uz konjunktūru vai spiedienu. Un neitrālais viedoklis ir tāds, ka mēs fiksējam, kurā valstī cilvēks dzimis. Punkts. Šībrīža piegājiens ar LPSR/PSRS norādīšanu ir objektīva fakta norādīšana. Tas nav viedoklis, ko iespējams interpretēt. Iekavās norādīt tagadējo valsti var, bet šeit arī ir nianses. Tas ir vērtīgi, ja kāds senlaiku personāžs dzimis kādā mazzināmā hercogistē, par kuru raksta nav un varbūt arī nebūs, bet tagad tā ir kādas zināmas valsts daļa — tad to var norādīt. LPSR gadījumā visi zina, kur tā atradās un kas tur ir tagad. Sarežģītāk ir ar pierobežas pagastiem un Abreni, kā arī citām latviešu pierobežas teritorijām, kas mainīja piederību. Un vēl par karodziņiem. Smuki, protams, un ievieš zināmu dzīvīgumu, bet vai nav mazliet bērnišķīgi? Pie tam, atsakoties no karodziņiem vispār, pazudīs arī tie sarkanie karogi, kas daudzus ''besī''. Nu jūs sapratāt ;) Ko gribēju pateikt? Viss ir korekti, kā nolēmām iepriekšējā (2011) balsojumā, pirms un kura laikā arī bija ''villošanās'' un tēma tika apspriesta no visām pusēm. Paskatoties balsotāju sastāvu — ļoti cienīgi. Ja tomēr nolemsim balsot no jauna, noteikti vajadzēs stāža cenzu. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 21.23 (EET) :Vai/un labojumu cenzu. Kā balsošanai pielaiž citās Vikipēdijās: :Ņemot par piemēru esperanto Vikipēdiju: [https://eo.wikipedia.org/wiki/Vikipedio:Baloto vajag trīs mēnešu stāžu, dalībnieka lapu un vismaz 40 labojumus]. :Angļu versijā jautājumus [https://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:What_Wikipedia_is_not#DEMOCRACY izšķir vadība bez balsošanas], tā ka viņu piemēri še neder.) :Vācu versija: balsošana tiek uzskatīta tikai par viedokļu aptauju un ir zemāka par nerakstītu konsensusu un adminu pozīciju, piedalīties aptaujā var ar [https://de.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Meinungsbilder vismaz divus mēnešus stāžu un vismaz 200 labojumiem vārdtelpā, no kuriem vismaz 50 ir veikti pēdējo 12 mēnešu laikā]. :Krievu versija: balsošanai ir galvenā nozīme, bet pielaides noteikumi striktākie: [https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%92%D0%B8%D0%BA%D0%B8%D0%BF%D0%B5%D0%B4%D0%B8%D1%8F:%D0%93%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D1%81%D0%BE%D0%B2%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%8F/%D0%9A%D1%80%D0%B0%D1%81%D0%BD%D1%8B%D0%B9_%D1%81%D0%BF%D0%B8%D1%81%D0%BE%D0%BA_%D0%92%D0%9F:%D0%9B%D0%A1_(2025) pusgada pieredze, vismaz 500 labojumi, 100 labojumi pēdējā gadā pirms balsošanas paziņojuma]. :Es papildinātu jebkuru versiju ar "neatceltiem labojumiem". -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 22.23 (EET) ::Mums noteikti vajag kā krievu vikipēdijā - tas taču ir īstais taisnīguma etalons. [[Special:Contributions/&#126;2026-70282-5|&#126;2026-70282-5]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-70282-5|talk]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 19.09 (EET) :::Jums, šķiet, ir kaut kāda personiska mīlestība uz Krieviju, ka jūs visur to izdalāt un meklējat. Nevienam citam tas šeit nav raksturīgi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 19.13 (EET) ::::To raksta cilvēks, kas pats to Krieviju ieraksta.... Galīgi filmu pazaudējāt jeb darba devēji prasa atbildes par sacelto brēku? [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 21.26 (EET) :::::Es nosaucu dažādus variantus (četras galvenās valodas, kuras Latvijā zina), bet jūs, kā vienmēr, meklējat tikai savējos. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 1. Februāris, plkst. 21.59 (EET) == Thank You for Last Year – Join Wiki Loves Ramadan 2026 == Dear Wikimedia communities, We hope you are doing well, and we wish you a happy New Year. ''Last year, we captured light. This year, we’ll capture legacy.'' In 2025, communities around the world shared the glow of Ramadan nights and the warmth of collective iftars. In 2026, ''Wiki Loves Ramadan'' is expanding, bringing more stories, more cultures, and deeper global connections across Wikimedia projects. We invite you to explore the ''Wiki Loves Ramadan 2026'' [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan 2026|Meta page]] to learn how you can participate and [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan 2026/Participating communities|sign up]] your community. 📷 ''Photo campaign on '' [[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Ramadan 2026|Wikimedia Commons]] If you have questions about the project, please refer to the FAQs: * [[m:Special:MyLanguage/Wiki Loves Ramadan/FAQ/|Meta-Wiki]] * [[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Ramadan/FAQ|Wikimedia Commons]] ''Early registration for updates is now open via the '''[[m:Special:RegisterForEvent/2710|Event page]]''''' ''Stay connected and receive updates:'' * [https://t.me/WikiLovesRamadan Telegram channel] * [https://lists.wikimedia.org/postorius/lists/wikilovesramadan.lists.wikimedia.org/ Mailing list] We look forward to collaborating with you and your community. '''The Wiki Loves Ramadan 2026 Organizing Team''' 2026. gada 16. janvāris, plkst. 21.45 (EET) <!-- Message sent by User:ZI Jony@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&oldid=29879549 --> == Feminism and Folklore 2026 starts soon == <div style="border:8px maroon ridge;padding:6px;"> [[File:Feminism and Folklore 2026 logo.svg|centre|550px|frameless]] ::<div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div style="text-align: center; width: 100%;">''{{int:please-translate}}''</div> ;Invitation to Organize Feminism and Folklore 2026 Dear Wiki Community, We are pleased to invite Wikimedia communities, affiliates, and independent contributors to organize the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026]]''' writing competition on your local Wikipedia. The international campaign will run from '''1 February to 31 March 2026''' and aims to improve coverage of feminism, women’s histories, gender-related topics, and folk culture across Wikipedia projects. ;About the Campaign '''Feminism and Folklore''' is a global writing initiative that complements the '''[[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2026|Wiki Loves Folklore]]''' photography competition. While Wiki Loves Folklore focuses on visual documentation, this writing campaign addresses the '''gender gap on Wikipedia''' by improving encyclopedic content related to folk culture and marginalized voices. ;What Can Participants Write About? Communities can contribute by creating, expanding, or translating articles related to: * Folk festivals, rituals, and celebrations * Folk dances, music, and traditional performances * Women and queer figures in folklore * Women in mythology and oral traditions * Women warriors, witches, and witch-hunting narratives * Fairy tales, folk stories, and legends * Folk games, sports, and cultural practices Participants may work from curated article lists or generate new article suggestions using campaign tools. ;How to Sign Up as an Organizer Organizers are requested to complete the following steps to register their community: # Create a local project page on your wiki [[:m:Feminism and Folklore/Sample|(see sample)]] # Set up the campaign using the '''CampWiz''' tool # Prepare a local article list and clearly mention: #* Campaign timeline #* Local and international prizes # Request a site notice from local administrators [[:mr:Template:SN-FNF|(see sample)]] # Add your local project page and CampWiz link to the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026/Project Page|Meta project page]]''' ;Campaign Tools The Wiki Loves Folklore Tech Team has introduced tools to support organizers and participants: * '''Article List Generator by Topic''' – Helps identify articles available on English Wikipedia but missing in your local language Wikipedia. The tool allows customized filters and provides downloadable article lists in CSV and wikitable formats. * '''CampWiz''' – Enables communities to manage writing campaigns effectively, including jury-based evaluation. This will be the third year CampWiz is officially used for Feminism and Folklore. Both tools are now available for use in the campaign. '''[https://tools.wikilovesfolklore.org/ Click here to access the tools]''' ;Learn More & Get Support For detailed information about rules, timelines, and prizes, please visit the '''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026 project page]]'''. If you have any questions or need assistance, feel free to reach out via: * '''[[:m:Talk:Feminism and Folklore 2026/Project Page|Meta talk page]]''' * Email us using details on the contact page. ;Join Us We look forward to your collaboration and coordination in making Feminism and Folklore 2026 a meaningful and impactful campaign for closing gender gaps and enriching folk culture content on Wikipedia. Thank you and best wishes, '''[[:m:Feminism and Folklore 2026|Feminism and Folklore 2026 International Team]]''' ---- ''Stay connected:'' [[File:B&W Facebook icon.png|link=https://www.facebook.com/feminismandfolklore/|30x30px]]&nbsp; [[File:B&W Twitter icon.png|link=https://twitter.com/wikifolklore|30x30px]] </div></div> == Invitation to Host Wiki Loves Folklore 2026 in Your Country == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div style="text-align: center; width: 100%;">''{{int:please-translate}}''</div> [[File:Wiki Loves Folklore Logo.svg|right|150px|frameless]] Hello everyone, We are delighted to invite Wikimedia affiliates, user groups, and community organizations worldwide to participate in '''Wiki Loves Folklore 2026''', an international initiative dedicated to documenting and celebrating folk culture across the globe. ;About Wiki Loves Folklore '''Wiki Loves Folklore''' is an annual international photography competition hosted on Wikimedia Commons. The campaign runs from '''1 February to 31 March 2026''' and encourages photographers, cultural enthusiasts, and community members to contribute photographs that highlight: * Folk traditions and rituals * Cultural festivals and celebrations * Traditional attire and crafts * Performing arts, music, and dance * Everyday practices rooted in folk heritage Through this campaign, we aim to preserve and promote diverse folk cultures and make them freely accessible to the world. [[:c:Commons:Wiki_Loves_Folklore_2026|Project page on Wikimedia Commons]] ; Host a Local Edition As we celebrate the '''eight edition''' of Wiki Loves Folklore, we warmly invite communities to organize a local edition in their country or region. Hosting a local campaign is a great opportunity to: * Increase visibility of your region’s folk culture * Engage new contributors in your community * Enrich Wikimedia Commons with high-quality cultural content '''[[:c:Commons:Wiki_Loves_Folklore_2026/Organize|Sign up to organize]]:''' If your team prefers to organize the competition in ''either February or March only'', please feel free to let us know. If you are unable to organize, we encourage you to share this opportunity with other interested groups or organizations in your region. ;Get in Touch If you have any questions, need support, or would like to explore collaboration opportunities, please feel free to contact us via: * The project Talk pages * Email: '''support@wikilovesfolklore.org''' We are also happy to connect via an online meeting if your team would like to discuss planning or coordination in more detail. Warm regards, '''The Wiki Loves Folklore International Team''' </div> [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 18. janvāris, plkst. 15.21 (EET) <!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery/Wikipedia&oldid=29228188 --> == <span lang="en" dir="ltr">Annual review of the Universal Code of Conduct and Enforcement Guidelines</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> I am writing to you to let you know the annual review period for the Universal Code of Conduct and Enforcement Guidelines is open now. You can make suggestions for changes through 9 February 2026. This is the first step of several to be taken for the annual review. [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Annual review/2026|Read more information and find a conversation to join on the UCoC page on Meta]]. The [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee]] (U4C) is a global group dedicated to providing an equitable and consistent implementation of the UCoC. This annual review was planned and implemented by the U4C. For more information and the responsibilities of the U4C, [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter|you may review the U4C Charter]]. Please share this information with other members in your community wherever else might be appropriate. -- In cooperation with the U4C, [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User talk:Keegan (WMF)|talk]])<section end="announcement-content" /> </div> 2026. gada 19. janvāris, plkst. 23.01 (EET) <!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=29905753 --> == Irbes bāka - AI lietotņu izmantošana? == Ja labi atceros sen,sen bija liels ļembasts par autotulkotiem rakstiem, par liekiem, sliktas kvalitātes rakstiem - ieskaitot bezjēdzīgiem rakstiem par caurkritušām brazīļu operdziedātājām. Tika radīta ilūzija, ka šeit cilvēkus interesē kvalitāte - labāk mazāk, bet nav muļķības. Kā tas saskan ar faktu ka Irbes bākas rakstā tiek likts AI saģenerēts murdziņš? Vai liks šo bildi pie visām bāku lapām (kur patiesais objekts nav pieejams) kā būtu ar AI bilžu ģenerēšanu cilvēkiem, kuri sen jau aizgājuši astrālā, nobildēt nav iespējams - piemēram <nowiki>'''</nowiki>Cēzars ēd Kāruma sieriņu pirms Rubikonas šķērsošanas<nowiki>'''</nowiki>? Šis amatierisms jau aizgājis līdz Latvijas reditam. ~Labvēlus [[Special:Contributions/&#126;2026-60330-9|&#126;2026-60330-9]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-60330-9|talk]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 14.53 (EET) :Vikipēdijas noteikumi attiecībā uz AI ģenerētiem attēliem [https://commons.wikimedia.org/wiki/Commons:AI-generated_media pieļauj lietot tādus multivides failus, kas ir noderīgi izglītības nolūkos]. Konkrēti šis fails tika lietots tieši šādam mērķim, attiecīgi problēmas nav. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.12 (EET) :Starp citu, vienlaikus ar šo atbildi citā Vikipēdijas rakstā tika ievietots attēls ar Galaktikas skatu no malas. Tāpat kā bākas attēls, tas attēla lapā tika atributēts kā mākslīgi radīts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.27 (EET) ::Ja tas būtu raksts par mākslīgā intelekta ģenerētiem attēliem vai par bākām ar helikopteru laukumiem, tad ok, iederas. Bet rakstā par konkrētu bāku lasītājs sagaida šīs konkrētās bākas attēlu. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.32 (EET) :::Kad tāds būs, tad arī varēs ielikt. Kad tāda nav, tiek lietoti mākslas darbi, pasvītrojot, ka tas ir mākslas darbs (šis ir MI veidots no Internetā atrodamajām fotogrāfijām un vēl manis papildus apstrādāts, lai nevarētu piekasīties par autortiesībām, citādi MI sanāca pārāk līdzīgi). -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.40 (EET) ::Irbes bāku atšķirībā no galaktikas var nofotogrāfēt. Galaktikas malu vari palūgt māksliniekiem NASA lai uzzīmē, balstoties uz datiem ko NASA vai kāds cits reāli ir ieguvis (un nevis safantazējis AI murgos). Un starp citu Irbes bākas kontekstā/vēsturē jau Tavs kolēģis Kikoss Tevi pataisīja par lohu. [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.32 (EET) :::Aizejiet un nofotografējiet, ja varat. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.37 (EET) ::::Hahahahahaha, adminiņš dabūja pa pirkstiem un apvainojās :) [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.41 (EET) :::::Lūk, tāda līmeņa argumentācija arī jums raksturīga visu laiku. Nekāda derīga ieguldījuma pa visu dzīvi. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.50 (EET) ::::::Jā, nemāku ģenerēt bezjēdzīgās AI bildes tur jums taisnība. Hahahahahahahaha...... [[Dalībnieks:Trampampiņš|Trampampiņš]] ([[Dalībnieka diskusija:Trampampiņš|diskusija]]) 2026. gada 28. janvāris, plkst. 15.51 (EET) == Sakarā ar Nacionālās enciklopēdijas redaktora Jura Borzova lūgumu == Juris Borzovs man uzrakstīja: "Meklēju autoru Nacionālās enciklopēdijas šķirklim 'dators'. Vikipedijā ir visai bagātīgs šķirklis un būtu lieki ar to sacensties. Taču Enciklopēdijas noteikumi prasa autorlīgumu un noteiktu šķirkļa struktūru." Sazvanījos un noskaidroju precīzi - viņi vēlas atrast cilvēku, kas būtu ar mieru izveidot šādu šķirkli Nacionālajā enciklopēdijā. Varbūt kāds gribētu? == [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 19.09 (EET) :2 stundu laikā neviens no adminstratoriem tā arī nav saņēmis dūšu - par parastajiem mirstīgajiem nemaz nerunāsim. [[Special:Contributions/&#126;2026-64890-2|&#126;2026-64890-2]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-64890-2|talk]]) 2026. gada 29. janvāris, plkst. 21.09 (EET) == Padomju laika informācijas resursi == ::::<small>''Pārnests no sadaļas "Par mums runā 2"''</small> Esmu ievērojis, ka daudz raksītā latviešu valodas Vikipēdijā šķietami nācis no padomju laiku informācijas resursiem. Teiksim, angļu valodas Vikipēdijā ir diezgan brutāls raksts [[:en:Circassian genocide]]. Latviešu valodas versijā par tādu genocīdu neko nevar atrast. [[Adigi|Adigu]] (čerkešu) rakstā minēts tikai tas, ka tos piespieda izceļot, bet kādi 5% palika. Tas pats arī [[Čerkesija]]s rakstā (čerkešu valsts, ko likvidēja). Manuprāt, padomju resursi ir ļoti kritiski jāizvērtē pat šķietami nevainīgās zinātnes tēmās. Piemēram, sociālisma valstu zinātnieki un to sasniegumi tiks vienmēr pārmērīgi izcelti nozares kontekstā, par kapitālisma valstīs esošo noklusēts. Nespeciālists tēmā nespēs ko tādu izvērtēt, tāpēc PSRS avotu lietošana pati par sevi varētu būt pārrunājama. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 11.03 (EET) :lūdzu paskaidro, kādā kontekstā tu ar to šeit dalies? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 11.15 (EET) ::Pārnesu uz atsevišķu nodaļu, jau tā mums galīga putra diskusijās. Kas attiecas uz tēmu — jebkādi avoti ir jāvērtē kritiski, un padomju it īpaši. Bet neiekrītot otrā grāvī. Piemēram, "kapitālistu" avotos neatradīsiet neko par [[Rūdolfs Ūdris|Rūdolfu Ūdri]], viņiem visur būs Hoka reakcija, nevis Ūdra reakcija, kaut arī prioritāte bija Ūdrim — ne tāpēc, ka viņi savukārt būtu gribējuši ko noklusēt, bet tāpēc, ka vienkārši nezināja. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.06 (EET) :::Tēma ir par to pašu - "informācijas karu". Papētot tēmu par šo genocīdu angļu valodas Vikipēdijā (un plaši pieminēts, kur vien var), ir skaidrs, ka tas plaši ir ieviests tikai pēdējos gados. Tikai divas valstis to ir atzinušas (Gruzija, 2011; Ukraina, 2025). Gadi liek pārdomāt kāpēc. LSM raksts satura ziņā ir muļķīgs, bet tas virziens ir skaidrs. Pienāks laiks, kad kāds atnāks te un izteiks iebildumus arī par šo. :::Runājot par Hoka/Ūdra reakciju - nav jaunums, ka termini ne vienmēr tiek piešķirti pēc pirmatklājēja. Ļoti bieži tas paliek nezināms, un tas galīgi nav saistāms tikai ar dzelzs priekškaru. Dažādās valodās var arī saukt savādāk. Tāpēc nemainīs kosmonautika uz astronautika, jo rietumnieciskāk. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|<span style="color:#003300;">G</span><span style="color:#006600;">reen</span><span style="color:#003300;">Z</span><span style="color:#006600;">eb</span>]]''' <small>([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])</small> — 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 13.26 (EET) ::::Atļaušos piezīmēt par iebildumiem, ka mums vienalga regulāri uzbrūk (un ne tikai anonīmi troļļi, bet arī kvalitatīvi lietotāji) gan par atsaukšanos uz padomju avotiem, gan par nesteigšanos sekot modes lietām. Piemēram, uzbrukums (un es nešaubos, ka apmaksāts) rakstam [[Globālā sasilšana]], kurš joprojām stāv neadekvāti vienpusējā versijā, tā ka pat amatieriskā versija 2021. gadā pirms tam bija kvalitatīvāka, idejas par "priekš Kristus" lietošanu "mūsu ēras" vietā un vispār reliģisko rakstu pārstrāde no viedokļa, kas piemērots reliģisko karu laikmetam, un jā, tā pati astronautika LvWiki sastopama arī rakstos par PSRS, jo rietumnieciskāk. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 13.42 (EET) ::::Droši vien labi atceramies gadījumu, kad Vikipēdijā angļu valodā rakstu par Daugavu gribēja pārsaukt par Rietumu Dvinu. Pats Vikipēdijā angļu valodā esmu novērojis vairākus konkrētus gadījumus, kad šķietami sistemātiski tiek mēģināts izplatīt mums tik labi zināmos vēstījumus par krievu valodas it kā lielo nozīmi mūsdienu Latvijā, to, ka austrumslāvi un austrumeiropieši tie paši krievi vien esot un, ka te plaukstot fašisms/nacisms. Vienīgais, uz ko varu pārējos dalībniekus aicināt, ir iesaistīties, jo, ja mēs paši tur par sevi nerakstīsim un nerunāsim, tad to darīs kāds cits, un ne vienmēr to labāko nodomu vadīts. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 15.06 (EET) :::::Baidos, ka priekš tā vajadzīgs organizēt speciālu angliski labi protošu prettroļļu komandu (tas pats attiecas uz krievu Vikipēdiju), bet kur mēs tādu ņemsim? Visiem tāpat darba pilnas rokas. Citu nav. Un atbildot uz tradicionālo iebildumu - šeit bieži populārās žēlabas par to, ka atmosfēra neveicina jaunu dalībnieku piesaisti (LvWiki tas skan jau minimums 17 gadus) arī ir bezperspektīvas, jo kā mums saka [https://en.wikipedia.org/wiki/Wikipedia:Wikipedia_Signpost/Single/2026-01-15#Special_report zīmjuraksti], tad jaunpienācēju trūkums raksturīgs visām Viki neatkarīgi no viņu atmosfēras. Reāli riebīga atmosfēra ir tur, kur [https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9E%D0%B1%D1%81%D1%83%D0%B6%D0%B4%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5_%D1%83%D1%87%D0%B0%D1%81%D1%82%D0%BD%D0%B8%D1%86%D1%8B:Megitsune-chan iet projām arī vecie admini]. Manā uztverē - vajadzīgs maksimāli automatizēt mūsu darbu, drošāk lietot MI un pie viena apdomāt, vai mūsu dziļuma rādītājs, kurš pasaulē interesē tikai mūs pašus, ir tik svarīgs pašreizējos apstākļos pie konkurences ar to pašu MI. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 15.31 (EET) :Neatkarīgi no padomju resursiem - ja kādam ienāks prātā rakstīt LvWiki par čerkesu genocīdu, tas tiks tulkots no enwiki, nevis meklēti padomju avoti. Padomju avoti šeit tiek lietoti visai reti un pamatā par lietām, kas citur nav atrodamas vispār. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 31. Janvāris, plkst. 12.13 (EET) == LLM izmantošana == Sveiki! Vai kādam ir pozitīva pieredze ar LLM izmantošanu rakstu veidošanā? Ir ieteikumi/rekomendācijas? Kā to dunduku piespiest nefantazēt un ievērot viņa paša formulētos "stingros un obligātos" noteikumus? [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 21.41 (EET) :Pozitīva? He. Es čatgopotam parasti iedodu minimālu promptu ķipa "Pastāsti man sīki Vikipēdijas stilā ar avotiem par Rljehas pilsētu Okeānijā", un pēc tam novācu treknrakstu (vispirms nolieku treknrakstā visu tekstu, tad visu parastā šriftā), pārlieku daļu viņa mūžīgi nevietā sataisīto sarakstu tekstā, un pēc tam pārlasu visas viņa saliktās atsauces, lai uzrakstītu labāk un interesantāk kā viņš. Infokasti no viņa izspiest pat nemēģinu, standarta apakšu arī pielieku ar roku. Un beigās vienalga pameklēju guglī, ko viņš palaidis garām. Tā ka faktiski nekāda ieguvuma šādā versijā nav, ja neskaita to, ka viņš uzskrīvē zagtos faktus saviem vārdiem, uz ko man pašam slinkums. Praktiski es biežāk lietoju Vikipēdijas tulkošanas MI nekā LLM. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 21.52 (EET) ::Tad es esmu superdresētājs :) raksti [[Kotuja]] un [[Heta]] pilnībā ar visām infokastēm Gemini veidoti. Tikai biški novācu liekās saites un Skatīt arī sadaļu. Pamēģini savam Čatgpt iebarot [https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieks:Kikos/LLM šito] un nākamajam rakstam pasaki, ka par "zelta standartu" (obligāti pēdiņās) lai izmanto rakstu par to pašu tēmu, kāds tev liekas gana labs. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 22.20 (EET) :::Ta lasu es to ražojumu papildināšanas procesā :) Bet man intelekta īsti nepietiek viņu pat kārtīgi izlasīt. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 4. Februāris, plkst. 22.31 (EET) ::::Tas nav domāts cilvēkiem :) Es pieprasīju AI, lai izveido viņam pašam (un citiem AI) obligāti izpildāmu un nepārprotamu instrukciju par šiem potenciāli strīdīgajiem gadījumiem. Teorijā jāpietiek, lai cits lietotājs savam AI liek izlasīt šo failu un pieņemt obligātai izpildei, lai viss būtu skaisti. Praksē tam AI ir atmiņa kā tarakānam un viš sāk piefantazēt jau pēc minūtes. Bet, ''ja zaķi ilgi sit...'' --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 5. Februāris, plkst. 08.11 (EET) == Aktuāls notikums sākumlapā == rosinu uz olimpisko spēļu laiku izvietot sākumlapā rakstu par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajām spēlēm]] aktuālā notikuma zonā. vai ir iebildumi? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 07.52 (EET) :{{par}} [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 08.27 (EET) :{{par}} Mums ir daudz un dažādi notikumi, es esmu par dažādību. Protams, nedrīkstam mazināt uzmanību Krievijas uzbrukumam. Pēc olimpiskajām spēlēm atgriežamies. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 08.52 (EET) :{{par}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 10.56 (EET) :{{pret}} Neredzu, kādēļ kārtējā inkluzīvā akcija Eiropā būtu svarīgāka par lielu karu tai pašā Eiropā. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 7. Februāris, plkst. 13.50 (EET) ::paldies par viedokļiem! ievietots. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 08.06 (EET) ::Abi ir aktuāli notikumi. Jautājums - kādēļ nevar atstāt abus? Vieta taču pietiek. Lai ir '''aktuāli notikumi'''.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 20.41 (EET) :::vieta nepietiek. šodien dienas attēls ir vertikāls, tādēļ izskatās, ka pietiek. un likt kopā olimpisko balagānu ar traģisku karu ir nepareizi, manuprāt. olimpiskais balagāns pēc pāris nedēļām būs cauri un atgriezīsim karu atpakaļ. tas, diemžēl, nešķiet, ka varētu beigties :( [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.00 (EET) ::::Starp Aktuāls notikums un Vikipēdiju citās valodās ir kādu četru atstarpju gara vieta, kur var pielikt '''Citi aktuāli notikumi''' un kādu divu, trīs notikumu nosaukumus bez sīkāka apraksta, bet tad būs vēl viena lieta, ko daudzmaz regulāri jāuztur —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.22 (EET) :::::noteikti var to darīt, bet es negribētu uzņemties. vienkāršākais - pēc olimpiādes atcelt izmaiņas, un viss atgriežas, kur bijis. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 21.49 (EET) ::::::Varbūt ir iespējams ļoti nedaudz samazināt pārējās sākumlapas daļas un uz tā rēķina ielikt abas lietas: karu un olimpiskās spēles? [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2026. gada 8. Februāris, plkst. 22.02 (EET) == Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņa Latvijā == Cienījamie visi, vēlos izmantot šo iespēju, lai informētu jūs visus par gaidāmo Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņu Latvijā. Wikimedia Foundation pirms dažiem gadiem pārtrauca ziedojumu vākšanu Latvijā, bet šogad atsāks baneru ziedojumu vākšanu. Ziedojumu vākšanas baneri tiks parādīti tikai angļu valodas Vikipēdijā Latvijā.   Ziedojumu vākšanas kampaņai būs divas daļas. # Mēs nosūtīsim e-pastus cilvēkiem, kuri iepriekš ir ziedojuši no Latvijas. E-pastus plānots nosūtīt no '''2. līdz 27. martam 2026. gadā'''.   # Mēs rādīsim baneri lietotājiem, kuri nav pieteikušies, angļu Vikipēdijā Latvijā. Baneri tiks rādīti no '''5. maija līdz 2. jūnijam 2026. gadā.''' Pirms tam mēs plānojam veikt dažus testus, tāpēc pirms kampaņas sākuma jūs varētu redzēt reklāmas 3–5 stundas vairākas reizes. Šī darbība nodrošinās, ka mūsu tehniskā infrastruktūra darbojas. Vispārīgi, pirms kampaņas un tās laikā jūs varat sazināties ar mums: * [[metawiki:Talk:Fundraising|Ziedojumu vākšanas komandas diskusiju lapā]] * Ja jums ir nepieciešams ziņot par kļūdu vai tehnisko problēmu, lūdzu, [https://phabricator.wikimedia.org/maniphest/task/edit/form/1/?template=118862 izveidojiet phabricator biļeti] * Ja jūs redzat ziedotāju diskusiju lapā, [[:en:Wikipedia:Volunteer_Response_Team|VRT]] vai sociālajos tīklos, kam ir grūtības ziedot, lūdzu, norādiet viņiem ziedot wikimedia.org Paldies un ar cieņu, [[Dalībnieks:JBrungs (WMF)|JBrungs (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:JBrungs (WMF)|diskusija]]) 2026. gada 9. Februāris, plkst. 14.24 (EET) == Starpviki saites == Man kopš vakardienas starpviki saites vairs nav alfabētiskā secībā un tas man traucē dzīvot. Kas par problēmām? PS: Arī datumi nu jau kādu laiku jaunākajās izmaiņās nez kāpēc tiek rakstīti ar lielo burtu, piemēram, 18. Februāris, nevis ka iepriekš - 18. februāris. Kas par desām? [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 11.02 (EET) : {{ping|Edgars2007}} Varbūt tu zini, kas notiek? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 18. Februāris, plkst. 11.04 (EET) :{{u|Edgars2007}}, {{u|Papuass}}, „Devums” arī pēdējo izmaiņu lapā nomainīts uz „Ieguldījumu”. Vai tie varētu būt šie [[translatewiki:User:Rusjanis|Rusjanis]] 2026. gada 25. janvārī [https://translatewiki.net/w/i.php?translations=only&limit=500&days=30&enhanced=1&title=Special%3ARecentChanges&users=&trailer=%2Flv&urlversion=2 veiktie labojumi]? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 18.09 (EET) ::Izskatās, ka tā tas ir, bet pagaidām tavas atcelšanas nav devušas rezultātus — tam droši vien vajadzīgs laiks. Godīgi sakot, man neliekas, ka mums vispār būtu jāņem interfeisa tulkojumi no ''translatewiki'', kur jebkurš, labu (cerams) gribēdams, var visu sačakarēt. Par starpviki saitēm gan nezinu, man liekas, ka tās visu laiku bija haotiskas, un tādēļ es mēdzu lietot Vikidatos esošo kopējo sarakstu, kur viss ir kārtībā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 22. Februāris, plkst. 22.47 (EET) :::nez, kāpēc šajā sadaļā nav "Atbildēt" saites -- jāatbild kā tādam dinozauram, ejot editēšanā :D bet ja par tēmu -- tbh, nezinu, kas tas par alfabētisko sarakstu, bet šķiet, ka lasīju, ka kko saistītu ir izslēguši ārā. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.41 (EET) :(ā, "Atbildēt" nebija lielo burtu dēļ datumos :D ) {{tq|neliekas, ka mums vispār būtu jāņem interfeisa tulkojumi no translatewiki}} -- aha, labāk dzīvot ar interfeisu, kur arvien vairāk teksta būs angliski un varbūt reizi 3 gados kko iztulkot (kas vismaz manos laikos bija čakarīgi atrodams). un pēc tam labot divas reizes -- gan lvwiki, gan translatewiki. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.43 (EET) == Reference Previews – experiment == Hi, I’m Johannes from [[m:WMDE Technical Wishes|WMDE Technical Wishes]]. Sorry for writing in English, please support us by providing a translation! Our team is currently working on [[:m:WMDE Technical Wishes/References|improvements to references]], e.g. [[:m:WMDE Technical Wishes/Sub-referencing|Sub-referencing]]. In 2021 we developed [[:m:WMDE Technical Wishes/ReferencePreviews|Reference Previews]] in order to provide a MediaWiki feature to preview references when hovering over the footnote marker. Over the course of our current work we’ve noticed that using Reference Previews doesn’t seem to be intuitive for some readers and we would like to improve this. <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Problem === <div class="mw-collapsible-content"> In our usability tests, we repeatedly notice desktop readers – unaware of Reference Previews or how to use the feature – clicking on footnotes instead of hovering over them. Many are confused when they end up in the reference list and don’t know how to jump back to the text passage they were previously reading. Many readers seem unaware that both the ↑ arrow in the reference list and the ^{a b} (for re-used references) can be used to jump back. This makes jumping to the reference list rather unpleasant, especially in long articles. </div> </div> <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Assumption === <div class="mw-collapsible-content"> We assume that most readers do not want to jump to the reference list, but rather want to click on the footnote to open Reference Previews, which provide them with the reference information for the text passage they have just read. At the same time, we believe that some readers – e.g. those who want to delve deeper into a topic rather than just quickly researching a piece of information – are still interested in conveniently accessing the reference list. </div> </div> <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Idea === <div class="mw-collapsible-content"> We would like to try adjustments to Reference Previews in order to best meet the needs of different readers. Specifically, we want to prevent readers from accidentally ending up in the individual reference list; jumping there should be a conscious decision. When clicking on a footnote marker, we want to display Reference Previews instead of jumping to the reference list. The pop-up remains permanently visible until clicking on the "x" or anywhere outside the preview to close it. In addition Reference Previews will provide a link to jump to the reference in the reference list. <gallery heights="275" widths="250"> File:Reference Previews mock-up – current version.png|Reference Previews – current version File:Reference Previews mock-up – persistent-state.png|Proposed version when '''clicking on a footnote marker''' </gallery> When hovering over a footnote marker without clicking on it, we want to display a simplified version of Reference Previews – without the settings icon and the resulting empty space. When moving the mouse pointer over the pop-up, a note will appear indicating that you can click for further options. This will open the persistent version of Reference Previews with a link to allow users to jump to the reference in the reference list. <gallery heights="275" widths="250"> File:Reference Previews mock-up – hover-state.png|Proposed version when '''hovering over the footnote marker''' File:Reference Previews mock-up – hover-state and options.png|Proposed version when '''hovering over the Reference Preview''' File:Reference Previews mock-up – persistent-state.png|Proposed (persistent) version when '''clicking on the hover preview''' </gallery> By improving the usability of Reference Previews, we also hope to mitigate the issue that reference lists with a large number of (reused) references (or [[:m:WMDE Technical Wishes/Sub-referencing|sub-references]]) can be confusing for some readers. In addition, the proposed version when hovering over a footnote marker is more compact than the current version. </div> </div> <div class="mw-collapsible mw-collapse"> === Experiment === <div class="mw-collapsible-content"> We would like to test the proposed changes in an [[:en:A/B testing|A/B test]] on several wikis. We want to measure how many readers click on a footnote marker and then proceed to jump to the reference list using the proposed version of Reference Previews compared to readers who receive the current version of Reference Previews. In addition, we will measure how many readers in both groups access the reference list via the table of contents. This will give us data-based insights into how many clicks on the footnote unintentionally open the reference list and how many readers only want to use Reference Previews. We would like to run our experiment on the following Wikipedia language versions: de, pl, fr, sv, fa, hu, hi, my, tl, lv, fy, hr. 10% of readers will see our modified version of Reference Previews in order to obtain sufficient data. The experiment is expected to run for 1-2 weeks at the end of March. We'll restore the current version of Reference Previews for all readers until we have evaluated the experiment, discussed the results with the community, and decided on further steps. </div> </div> We look forward to your feedback [[:m:Talk:WMDE Technical Wishes/References/Reference Previews|on our talk page]] – or just reply to this post! Once the experiment is ready to go, we will also provide a link that you can use to test the changes yourself. --[[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 20. Februāris, plkst. 14.24 (EET) :As indicated on our project page [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=WMDE_Technical_Wishes/References/Reference_Previews&diff=prev&oldid=30215686], we will only test the proposed change when ''clicking'' on a footnote. Reference Previews will remain ''unchanged when hovering'' over a footnote marker. Reasons for this were concerns that the proposed transition from hover to persistent preview could be disruptive or at least feel unusual when interacting with reference content in the hover preview (e.g. when clicking on links). --[[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 9. marts, plkst. 15.31 (EET) === Problēmas === Un izskatās, ka šī eksperimenta rezultātā nav iespējams '''ērti''' vikikodā ievietot atsauces. Laba lieta ir sačakarēta. Cerams, ka problēma tiks atrisināta. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 12.48 (EET) :Un es jau domāju kas par bugu [[Special:Contributions/&#126;2026-15959-59|&#126;2026-15959-59]] ([[Dalībnieka diskusija:&#126;2026-15959-59|talk]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 13.44 (EET) ::nav referenču priekšstatījuma dēļ. nedaudz apdeitoju editora kodu no enwiki. es diemžēl neatceros/nezinu visus aktuālos wikieditora režīmus (kas arī 26. gadā strādā), tāpēc visus nepārbaudīju, bet nu tajā editorā, kas laikam saucas par 2010. gada editoru, izskatās, ka strādā labāk nekā bija (jo vismaz atsauču sadaļas nosaukums atkal parādījies :) ) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 13. marts, plkst. 20.46 (EET) :Just to make sure there's no misunderstanding: The experiment hasn't started yet (it might be delayed until April) and the A/B test will only affect readers (10% of them). You shouldn't see any changes while editing, the issue reported likely occurred due to local changes to [[Vikipēdija:RefToolbar]]? [[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 16. marts, plkst. 13.28 (EET) == Request for Comment: VisualEditor automatic reference names == <div lang="en" dir="ltr"> Hi, I’m Johannes from [[:m:Wikimedia Deutschland|Wikimedia Deutschland]]’s [[:m:WMDE Technical Wishes|Technical Wishes team]]. Apologies for writing in English. {{Int:Please-translate}}! We are considering to work on [[:m:Community Wishlist/W17|Community Wishlist/W17: Improve VE references' automatic names and reuse]]. This has been a long-term issue for wikitext editors (see e.g. [[:en:WP:VisualEditor/Named references]]) which has been among the top-voted wishes in several [[:m:Community Wishlist Survey|Community Wishlist Surveys]], e.g. [[:m:Community Wishlist Survey 2017/Editing/VisualEditor: Allow editing of auto-generated references before adding them|2017]], [[:m:Community Wishlist Survey 2019/Citations/VisualEditor: Allow references to be named|2019]], [[:m:Community Wishlist Survey 2022/Editing/VisualEditor should use human-like names for references|2022]] or [[:m:Community Wishlist Survey 2023/Editing/VisualEditor should use proper names for references|2023]]. We would like your input on the [[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names#Proposed solutions|solutions]] proposed on our project page: '''[[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names]]'''. We are considering several options, which can be combined if desired by the community. * Changing the default pattern for automatically generated reference names (currently <code>":n"</code>, e.g. <code>":0"</code>, <code>":1"</code>...) to use the [[:mw:Help:Reference Previews#Exposed reference types|reference type]] instead (e.g. <code>"book_reference-1"</code>). * Providing a simple mechanism for communities to configure a different default name. * Generating automatic reference names based on the [[:en:domain name|domain name]] (if it’s a web citation). * Generating automatic reference names based on template parameters (e.g. "title" or "last"+"first") – defined by the community. === Feedback === [[:m:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names|Visit our project page]] to read about our proposal in detail and share your thoughts [[:m:Talk:WMDE Technical Wishes/References/VisualEditor automatic reference names#Request for comment|on metawiki]]. '''Please note''': We will only implement a solution if there’s clear consensus among the global community. Our intention is not to build the perfect solution, but to find a simple and lean one that alleviates the pain caused by auto generated names. We are aware that some experienced VisualEditor users might prefer an option to manually change reference names in VisualEditor, but such a UX intervention is difficult to achieve across reference types and thus out of scope for our team, we can only improve the auto-naming mechanism. We are happy about suggestions for improving certain details of the proposed solutions. Any other feedback and alternative proposals are also welcome – even though it’s out of scope for us, it might still be relevant for future work on this topic. Please support us interpreting consensus by clearly indicating your opinion (e.g. by using support/neutral/oppose templates). We are aware of [[:en:WP:NOTVOTE]], but given that we are facilitating this discussion with users from different wikis, potentially commenting in their native language, clearly indicating your position helps us avoid misunderstandings. Thank you for participating!</div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[User:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[User talk:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]])</bdi> 2026. gada 19. marts, plkst. 13.15 (EET) <!-- Message sent by User:Johannes Richter (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johannes_Richter_(WMDE)/MassMessageRecipients&oldid=30281362 --> == Attēlu izmēri == Man tagad rakstos masveidā attēli ir ļoti maziņi. Kur ir problēma? Tā jau ir kādas divas nedēļas. No sākuma domāju, ka kāds ir kaut kur ar kādu kodu paspēlējies, bet nu jau sāku domāt, ka es esmu kaut kur kaut ko izmainījis, jo attēlu izmēri neatjaunojās. Kas pa desām? {{ping|Edgars2007}} varbūt tu zini? [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.21 (EET) :Kas tev rādās pie "sīkbildes izmērs" [[Special:Preferences#mw-prefsection-rendering|iestatījumos]]? [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.30 (EET) ::It kā viss kā parasti attēlu ziņā. Bet tas "sīkbildes izmērs" ietekmē rakstos redzamās bildes tikai tad, ja nav vikikodā norādīts bildes izmērs pikseļos, masveidā tam nevajadzētu izpausties. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 11.48 (EET) :::gan jau nav nekādi saistīts, bet nu pēdējā laikā taču ir visi tie reitlimiti eneibloti. bet tad cilvēki sūdzas par to, ka bildes nerādās, nevis tās rādās mazas. (šķietami saprātīgākais [[:en:Wikipedia:Village_pump_(technical)/Archive_228#Image thumbnails often failing to load|sākumpunkts]]) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 25. marts, plkst. 12.34 (EET) == New Rapid Funds in CEE – global support now closer to your local activities == Hi everyone, '''Starting from 1 April 2026''', the CEE Hub will begin reviewing and supporting Rapid Fund applications for Central and Eastern Europe, in close cooperation with the Wikimedia Foundation. This change is part of our shared effort to bring support closer to communities and make the process more accessible and responsive to local contexts. You will still apply through the same system (Fluxx), and WMF will continue handling contracts and fund transfers. What changes is that the CEE Hub becomes your first point of contact, offering guidance, reviewing applications, and staying closer to your ideas throughout the process. We encourage you to reach out to [[:m:User:TRistovski-CEEhub|Toni]], our Grants Specialist before applying. A short conversation can help clarify your idea and make things smoother from the start. * ☝️ Rapid Funds remain open year-round (with possible delays in June and December). * ☝️ For Central Asian communities: the process stays the same – you continue applying directly through WMF. Join our online Q&A session to learn more (same content, two options to join): * 2 April, 5:00 PM CEST (UTC +2; [[:m:Event:CEE Hub Rapid Fund Q&A Nr. 1|register here]]) * 8 April 7:00 PM CEST (UTC +2; [[:m:Event:CEE Hub Rapid Fund Q&A Nr. 2|register here]]) More info & contact: '''[[:m:CEE Hub Rapid Funds|Wikimedia CEE Hub/Rapid Grants]]''' --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 31. marts, plkst. 14.21 (EEST) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=29670168 --> == Join the sixth Ukraine’s Cultural Diplomacy Month on Wikipedia! == <div lang="en" dir="ltr"> [[File:Ukraine’s Cultural Diplomacy Month on Wikipedia 2026.png|right|250px|thumb|link=https://meta.wikimedia.org/wiki/Ukraine%27s_Cultural_Diplomacy_Month_2026|Join our campaign!]] {{int:please-translate}} Dear Wikipedians! [[:m:Special:MyLanguage/Wikimedia Ukraine|Wikimedia Ukraine]], in cooperation with the [[:en:Ministry of Foreign Affairs of Ukraine|MFA of Ukraine]] and [[:en:Ukrainian Institute|Ukrainian Institute]], has launched the sixth edition of writing challenge "'''[[:m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|Ukraine's Cultural Diplomacy Month]]'''", which lasts from '''1st April''' until '''30th April 2026'''. The initiative aims to promote knowledge about Ukrainian culture abroad by creating and improving Wikipedia articles in multiple languages. This year marks the sixth edition of the campaign, which will focus on contemporary culture, making today’s artistic voices and practices more visible to international audiences. 🧩'''How to participate?''' Choose an article from the suggested list → Write an article in your language, or improve an existing one according to the rules → Add your contribution to the contest page and calculate your points → Win prizes and receive a certificate of participation → Become a promoter of truthful knowledge about Ukraine. 🧩'''[[m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|Check our main page for more information]]'''. '''If you are interested in coordinating long-term community engagement for the campaign and becoming a local ambassador, we would love to hear from you! Please let us know your interest.''' If not, then we encourage you to translate the [[m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|landing page of the contest]] and [https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MessageGroupStats?group=Centralnotice-tgroup-UCDM2026banner&messages=&language=en&x=D banner] into your own language. Also, we set up a [[:m:CentralNotice/Request/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2026|banner]] to notify users of the possibility to participate in this challenge! [[:m:User:OlesiaLukaniuk (WMUA)|OlesiaLukaniuk (WMUA)]] ([[:m:User talk:OlesiaLukaniuk (WMUA)|talk]]) 04:35, 1 April 2026 (UTC) </div> <!-- Message sent by User:OlesiaLukaniuk (WMUA)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:OlesiaLukaniuk_(WMUA)/list_of_wikis&oldid=28552112 --> == Kā salabot veidni/tabulu == Kā salabot sporta tabulas kļūdu, kad izvēles "future" -> "Pirmās spēlēm tiks aizvadītas" - vārds "spēlēm" nepareizā locījumā. Cik saprotu veidne izsauc moduli, taču tajā modulī neatrodu kur tiek norādīts locījums/vārds kam jāpradās izmantojot "future" statusu. [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 09.34 (EEST) :Salaboju, bija tajā pašā [[Modulis:Sporta tabula]], bet no atsevišķiem fragmentiem. Meklēšanā noderēja "insource:tiks aizvadītas". [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 12.23 (EEST) ::Pateicos par ātru reakciju un labojumu. [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2026. gada 2. aprīlis, plkst. 14.35 (EEST) == Action Required: Update templates/modules for electoral maps (Migrating from P1846 to P14226) == Hello everyone, This is a notice regarding an ongoing data migration on Wikidata that may affect your election-related templates and Lua modules (such as <code>Module:Itemgroup/list</code>). '''The Change:'''<br /> Currently, many templates pull electoral maps from Wikidata using the property [[:d:Property:P1846|P1846]], combined with the qualifier [[:d:Property:P180|P180]]: [[:d:Q19571328|Q19571328]]. We are migrating this data (across roughly 4,000 items) to a newly created, dedicated property: '''[[:d:Property:P14226|P14226]]'''. '''What You Need To Do:'''<br /> To ensure your templates and infoboxes do not break or lose their maps, please update your local code to fetch data from [[:d:Property:P14226|P14226]] instead of the old [[:d:Property:P1846|P1846]] + [[:d:Property:P180|P180]] structure. A [[m:Wikidata/Property Migration: P1846 to P14226/List|list of pages]] was generated using Wikimedia Global Search. '''Deadline:'''<br /> We are temporarily retaining the old data on [[:d:Property:P1846|P1846]] to allow for a smooth transition. However, to complete the data cleanup on Wikidata, the old [[:d:Property:P1846|P1846]] statements will be removed after '''May 1, 2026'''. Please update your modules and templates before this date to prevent any disruption to your wiki's election articles. Let us know if you have any questions or need assistance with the query logic. Thank you for your help! [[User:ZI Jony|ZI Jony]] using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 3. aprīlis, plkst. 20.11 (EEST) <!-- Message sent by User:ZI Jony@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&oldid=29941252 --> == Latvijas daiļslidošanas čempionāts == Atvainojos, ja tas varētu šķist neveikli, bet es nerunāju latviski, tāpēc izmantoju tulka pakalpojumus. Meklēju Latvijas daiļslidošanas čempionāta rezultātus, kas bija paredzēts Rīgā 2001. gada 22. un 23. decembrī. Man šī informācija ir nepieciešama, lai pabeigtu [[:en:Latvian Figure Skating Championships]] rezultātus. Es būtu pateicīgs par avīzes rakstu vai citu avotu. Paldies! [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 13. aprīlis, plkst. 16.40 (EEST) :Parakņājos ieskenētajās vietējās avīzēs (pieeja vietnei tikai no Latvijas), bet atradu tikai info iepriekšējā dienā, ka tam jānotiek šajās dienās Sporta pilī no 14 līdz 18.30 - bet pēc tam neko neatradu. Varbūt slikti meklēju... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. aprīlis, plkst. 14.34 (EEST) ::To pašu es arī atklāju. Nez, vai rezultāti netika ņemti vērā, jo tas bija tieši pirms Ziemassvētkiem? [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 14. aprīlis, plkst. 15.24 (EEST) :::Ievērojot to, cik zemā statusā tolaik pie mums bija daiļslidošana, organizatori varēja pat neiedomāties paziņot presei rezultātus, bet prese - neiedomāties uzprasīt. Bet tā ir mana cinisma pilnā versija, ne fakts. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 14. aprīlis, plkst. 17.01 (EEST) ::::@[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]]: I put the wrong year on this request. I need the results from 1998. I think I had the right dates (December 22–23). I am not positive; I have difficulty navigating https://periodika.lndb.lv because i don't speak Latvian. [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 02.47 (EEST) :::::I found a championship in 20 January 1999 - https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1127431|article:DIVL99 . Maybe it is the same. Winners: :::::Valērija Trifanceva, :::::juniors Aleksandra Petuškova, Dmitrijs Kašs. :::::pairs Tatjana Zaharjeva/Jurijs Saļmanovs. :::::dance Marina KudrjavceVa/Maksims Riks. :::::BTW, Jūlijas Šelepenas in 2000 evidently is Jūlija Šeļepena - -as is Lithuanian male form. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 11.58 (EEST) ::::::That is 1999, which I already had. I am missing 1998, which might have been held in late 1997 or early 1998. [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 12.09 (EEST) == Wikimedia Northern Europe Meeting == In June in [[Oulu]] (Finland) there would be a [[:meta:Wikimedia Northern Europe Meeting 2026|Wikimedia Northern Europe Meeting]]. Wikimedia Eesti could finance sending one Latvian there. But it's up to you to decide on who that should be. (if there is interest in staying for longer, then Oulu Löyly will be held on the following days) [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 20. aprīlis, plkst. 21.57 (EEST) :Es novērtētu un atbalstītu, ja kāds izrādītu interesi piedalīties. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 18.59 (EEST) ::būtu ļoti labi, ja mēs būtu pārstāvēti! vērts atcerēties, ka bijām klāt iepriekšējos klātienes pasākumos Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. man jūnijā nebūs iespējas būt tur, taču tas būtu lieliski, ja kāds no mūsu aktīvajiem dalībniekiem izlemtu doties uz Oulu. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 23. aprīlis, plkst. 21.12 (EEST) :::I will also add the link to [[:meta:Oulu Löyly|Oulu Löyly]]. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 15.42 (EEST) ::::{{u|Kruusamägi}}, can you clarify what the time-frame is - until when are you expecting our delegated community representative? [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 16.11 (EEST) :::::There is no fixed timeline, but sooner is better. The Nordic meeting is on 6–7 June (and Oulu Löyly on 8–10 June). So I think May 6–7 could be set as a deadline. Then there might also be like a week or so to try and look for someone from outside of Wikimedia from Latvia if there is no-one from here. I think that in about a week from now, most of the participants will have confirmed their participation. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 16.25 (EEST) ::::::I have now heard that there should be two Latvians from Liepaja 2027 culture foundation attending Oulu Löyly, and there might also be funding for a Latvian Wikimedian from them, if we manage to find a suitable candidate. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 27. aprīlis, plkst. 18.02 (EEST) :::Might someone be interested? [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 05.19 (EEST) ::::hi! i just planned to write it this morning. we have only one applicant: {{user|Максим Кузахметов}} has expressed interest in participating in this forum, and we are happy to support his participation, not only because he is the only pretender. while he is not very active on the Latvian Wikipedia, he can represent more. he is an activist living in Riga who works mainly on the Russian Wikipedia and other projects, and you will certainly remember him from the conference in Istanbul. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 7. maijs, plkst. 06.29 (EEST) == Request for comment (global AI policy) == <bdi lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. {{int:Please-translate}} A [[:m:Requests for comment/Artificial intelligence policy|request for comment]] is currently being held to decide on a global AI policy. {{int:Feedback-thanks-title}} [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 26. aprīlis, plkst. 03.58 (EEST) </bdi> <!-- Message sent by User:Codename Noreste@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=30424282 --> == Nākamajā otrdienā Latvijā sākas Vikimēdijas fonda baneru ziedojumu vākšanas kampaņa == Cienījamie kolēģi, [[Vikipēdija:Kopienas portāls#Wikimedia Foundation baneru ziedojumu vākšanas kampaņa Latvijā|Kā jau iepriekš minēts]], no '''2026. gada 5. maija līdz 2. jūnijam''' Vikimēdijas fonds (WMF) rīko ikgadējo baneru ziedojumu vākšanas kampaņu, kas vērsta uz neautorizētiem lietotājiem angļu Vikipēdijā Latvijā. Vispārīgi, pirms kampaņas un tās laikā jūs varat sazināties ar mums: * [[metawiki:Talk:Fundraising|Ziedojumu vākšanas komandas diskusiju lapā]] * Ja jums ir nepieciešams ziņot par kļūdu vai tehnisku problēmu, lūdzu, izveidojiet [https://phabricator.wikimedia.org/maniphest/task/edit/form/1/?template=118862 Phabricator] biļeti * Ja redzat, ka ziedotājam diskusiju lapā, [[:en:Wikipedia:Volunteer_Response_Team|VRT]] vai sociālajos tīklos rodas grūtības ar ziedošanu, lūdzu, norādiet viņam ziedot vietnē wikimedia.org Paldies un ar cieņu, [[Dalībnieks:JBrungs (WMF)|JBrungs (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:JBrungs (WMF)|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 08.26 (EEST) == Call for Community Candidates – Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026 == ''Please help us and your community by translating this announcement into your language!'' Dear all, The [[Meta:Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026]] is currently underway. There are 4 seats allocated to community representatives. Community members are invited to nominate themselves as candidates for these seats. These positions will be filled through a vote by the CEE community. '''Eligibility criteria:''' * Candidates must be [[Meta:Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026/Eligibility|eligible voters]]: ** Have a Wikimedia account created before 18 December 2025 ** Have at least 300 edits between 18 December 2025 and 18 June 2026 ** Must not have been blocked between 18 March 2026 and 18 June 2026 * Must have participated in at least 2 of the last 3 [[Meta:Wikimedia CEE Hub/CEE Hub Status Meeting|CEE Hub Advisory Group meetings]] You can check your eligibility using the following tool: https://cee-sc-election.toolforge.org/ '''How to proceed:''' Candidates may nominate themselves or be nominated by others. If nominated by others, the candidate must explicitly accept the nomination before 18 June 2026. The candidate should create their nomination page and submit their candidacy [[Meta:Wikimedia_CEE_Hub_Steering_Committee_Election_2026/Nominations|here]]: Please also inform your communities about the election and encourage participation. Best regards,   Electoral Commission of Wikimedia CEE Hub Steering Committee Election 2026 --[[Meta:Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Meta:Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 13.00 (EEST) <!-- Message sent by User:MHeidarzadeh-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=30401522 --> == Wiki Loves Eurovision 2026 == <div lang="en" dir="ltr"> [[File:Wiki Loves Eurovision edit-a-thon logo 2026.svg|right|250px]] Hello everyone! You are invited to participate in the "[[meta:Wiki Loves Eurovision 2026|Wiki Loves Eurovision]]" article writing contest, where our goal is to create new Eurovision-related articles in the CEE-language Wikipedia editions and improve existing ones. The contest will take place from May 10 to June 10, 2026, and prizes are available: * 1st prize: a voucher worth €60 * 2nd prize: a voucher worth €50 * 3rd prize: a voucher worth €40 * 4th–10th prize: a voucher worth €30 To participate in the contest and learn more, please visit [[meta:Wiki Loves Eurovision 2026|this link]]. --[[User:MHeidarzadeh-CEEhub|MHeidarzadeh-CEEhub]] ([[User talk:MHeidarzadeh-CEEhub|talk]]) 14:00, 16 May 2026 (UTC) </div> <!-- Message sent by User:MHeidarzadeh-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=30401522 --> :{{ping|Lasks}} konkurss speciāli tev! Tur raksti pašam jāreģistrē. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2026. gada 17. maijs, plkst. 10.50 (EEST) == Translation request: [[:translatewiki:MediaWiki:Cite-reference-previews-reflist-link/lv]] == Hi, I'm Johannes from [[:meta:WMDE Technical Wishes|WMDE Technical Wishes]]. Our team is currently preparing an [[:meta:WMDE Technical Wishes/References/Reference Previews|experiment to test potential changes for Reference Previews]]. Latvian Wikipedia will be one of the wikis taking part at the ~2 weeks A/B-test [[Vikipēdija:Kopienas portāls#Reference Previews – experiment|as announced]] – but lvwiki is still missing a translation for [[:translatewiki:MediaWiki:Cite-reference-previews-reflist-link/lv]] ([https://translatewiki.net/w/i.php?title=Special%3ATranslate&showMessage=cite-reference-previews-reflist-link&group=ext-cite-user&language=lv&filter=&optional=1&action=translate translation interface link] – [[:commons:File:Reference Previews mock-up – persistent-state.png|screenshot for context]]). Could someone help us by providing the translation? Thank you very much! [[Dalībnieks:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johannes Richter (WMDE)|diskusija]]) 2026. gada 25. maijs, plkst. 15.14 (EEST) == Latvijas daiļslidošanas čempionāts == Atvainojos, ja tas šķiet neveikli, bet es nerunāju latviski un izmantoju tulka pakalpojumus. Meklēju 1997. gada beigu vai 1998. gada sākuma rezultātus. Man šī informācija ir nepieciešama, lai pabeigtu [[:en:Latvian Figure Skating Championships]] rezultātus. Jebkura palīdzība šo rezultātu pabeigšanā tiktu ļoti novērtēta! [[Dalībnieks:Bgsu98|Bgsu98]] ([[Dalībnieka diskusija:Bgsu98|diskusija]]) 2026. gada 26. maijs, plkst. 02.13 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr">Vote now in the 2026 U4C election</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> Eligible voters are asked to participate in the 2026 [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee]] election. More information–including an eligibility check, voting process information, candidate information, and a link to the vote–are available on Meta at the [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2026|2026 Election information page]]. The vote closes on 2 June 2026 at [https://zonestamp.toolforge.org/1780358400 00:00 UTC]. Please vote if your account is eligible. Results will be available by 14 June 2026. -- In cooperation with the U4C,<section end="announcement-content" /> </div> [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2026. gada 27. maijs, plkst. 20.14 (EEST) <!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=30513860 --> == RFC about AI-generated content in Wikimedia Commons == <bdi lang="en" dir="ltr">Apologies for writing in English, please help translate this message to your language. You are invited to participate in a [[c:Commons:Requests for comment/Policy update for AI content|request for comment on Wikimedia Commons about a policy update for AI content]]. This may affect files that are uploaded to Wikimedia Commons for use on this project. Thank you. [[m:User:Codename Noreste|Codename Noreste]] ([[m:User talk:Codename Noreste|diskusija]])</bdi> 2026. gada 23. jūnijs, plkst. 20.11 (EEST) <!-- Message sent by User:Codename Noreste@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=30513860 --> == <span lang="en" dir="ltr">Deployment of Legal and Safety Contacts Link in the Footer of Your Wiki</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="Message"/> '''Legal & Safety Contacts''' Hello community, the Wikimedia Foundation has provided a [[wmf:Special:MyLanguage/Legal:Wikimedia Foundation Legal and Safety Contact Information|single legal and safety contact page]], to be linked in the footer of your wiki, to ensure access to accurate legal information. This is a regulatory requirement. We have already rolled out links to English, German, Italian, Spanish and other wikis and we will deploy to your wiki soon. [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_Legal_and_Safety_Contacts_FAQ|Please read more on the project page]] and leave any comments in this thread or on the [[m:Special:MyLanguage/Talk:Wikimedia Foundation Legal and Safety Contacts FAQ|talk page]]. <section end="Message"/> </div> -- [[User:Sannita (WMF)|User:Sannita (WMF)]] ([[User talk:Sannita (WMF)|talk]]) 2026. gada 25. jūnijs, plkst. 16.29 (EEST) <!-- Message sent by User:Sannita (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Sannita_(WMF)/Mass_sending_test&oldid=30731267 --> h333om1be2ntfs9dhsk0h7xz5ksn79l 0 61526 4486771 4477029 2026-06-26T08:36:27Z Biafra 13794 nu jau laikam nebūtu vairs pareizi lietot 'bijusī' 4486771 wikitext text/x-wiki {{Tenisista infokaste | playername = Serīna Viljamsa | vārds_orig = ''Serena Williams'' | attēls = Guests at the 2026 Met Gala 209 (cropped).jpg | caption = Serīna Viljamsa 2026. gadā <!--------- Personas dati -----------> | nickname = | country = {{USA}} | residence = {{vieta|ASV|Florida|Palmbīčgārdensa}} | datebirth = {{dzimšanas datums un vecums|1981|9|26}} | placebirth = {{vieta|ASV|Mičigana|Sagino}} | datedeath = | placedeath = | height = 175 [[centimetrs|cm]] | weight = 70 [[kilograms|kg]] | turnedpro = 1995 | retired = | plays = ar labo roku, divrocīgs kreisais sitiens | careerprizemoney = {{ASV dolārs|86 360 661}} <!------------ Vienspēles -----------> | singlesrecord = | singlestitles = 72 [[WTA]] | highestsinglesranking = '''1.''' ({{dat|2002|7|8|SK|bez}}) | AustralianOpenresult = '''W''' (2003, 2005, 2007, 2009, [[2010. gada Austrālijas atklātais čempionāts tenisā tenisā|2010]], 2015, 2017) | FrenchOpenresult = '''W''' (2002, 2013, 2015) | Wimbledonresult = '''W''' (2002, 2003, 2009, 2010, [[2012. gada Vimbldonas čempionāts tenisā|2012]], 2015, 2016) | USOpenresult = '''W''' (1999, 2002, [[2008. gada ASV atklātais čempionāts tenisā|2008]], [[2012. gada ASV atklātais čempionāts tenisā|2012]], 2013, 2014) | WTAChampionshipsresult = '''W''' (2001, 2009, 2012, 2013, 2014) | Olympicsresult = '''W''' ({{oss|V=2012}}) <!--------- Dubultspēles ------------> | doublesrecord = 166—21 | doublestitles = 23 [[WTA]] | highestdoublesranking = '''1.''' ({{dat|2010|7|1|SK|bez}}) | AustralianOpenDoublesresult = '''W''' (2001, 2003, 2009, 2010) | FrenchOpenDoublesresult = '''W''' (1999, 2010) | WimbledonDoublesresult = '''W''' (2000, 2002, 2008, 2009, [[2012. gada Vimbldonas čempionāts tenisā|2012]], 2016) | USOpenDoublesresult = '''W''' (1999, 2009) | MastersCupDoublesresult = | WTAChampionshipsDoublesresult = SF (2009) | OlympicsDoublesresult = Zelts ({{oss|V=2000}}, {{oss|V=2008}}, {{oss|V=2012}}) <!--------- Citas sadaļas -----------> | updated = {{dat|2018|7|20||bez}} | slavz = <!-------------- Medaļas ------------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{Medal|VOS}} {{Medal|Gold| [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|Sidneja 2000]]|Dubultspēles}} {{Medal|Gold| [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|Pekina 2008]]|[[Teniss 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — dubultspēles sievietēm|Dubultspēles]]}} {{Medal|Gold| [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 2012]]|Dubultspēles}} {{Medal|Gold| [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|Londona 2012]]|Vienspēles}} }} '''Serīna Džameka Viljamsa''' ({{Val|en|Serena Jameka Williams}}; dzimusi {{dat|1981|9|26}} [[Sagino]], [[Mičigana|Mičiganas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir amerikāņu [[teniss|tenisiste]], vairākas reizes bijusi [[WTA]] [[WTA ranga pirmo numuru saraksts|pasaules pirmā rakete]]<!-- , ilgstoši bijusi [[WTA]] [[WTA ranga pirmo numuru saraksts|pasaules pirmā rakete]] -->. Viņa ir uzvarējusi 23 ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' turnīros vienspēlēs un ir četru olimpisko zelta medaļu īpašniece, tostarp [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada Londonas olimpisko spēļu]] čempione vienspēlēs. Ar profesionālajā tenisā nopelnītajiem vairāk nekā 80 miljoniem ASV dolāru S. Viljamsa ir visu laiku visvairāk nopelnījusī tenisiste, pie kam ieņem 4. vietu arī konkurencē starp abu dzimumu tenisistiem. == Karjera == [[afroamerikāņi|Afroamerikāniete]] S. Viljamsa ir dzimusi [[Sagino]], [[Mičigana|Mičiganas štatā]], [[Ričards Viljamss|Ričarda Viljamsa]] un Orasenas Praisas ģimenē kā jaunākā no piecām pusmāsām un māsām. Bērnībā kopā ar ģimeni pārcēlusies uz [[Losandželosa]]s priekšpilsētu [[Komptona|Komptonu]], kur piecu gadu vecumā sāka treniņu tenisā. Viņas abas ar māsu Venusu trenēja fanātiskais tēvs Ričards Viljamss. Kad Serīnai bija 9 gadi ģimene pārcēlās uz [[Florida|Floridu]], kur māsas sāka trenēties tenisa akadēmijā. Vēlāk meiteņu trenēšanu atkal pārņēma tēvs un viņas jau agrā jaunībā rādīja lielisku spēli. Pirmajā profesionāļu turnīrā S. Viljamsa piedalījās jau 1995. gadā, bet nākamajā sezonā starp profesionāļiem nespēlēja. Pirmo uzvaru profesionāļu turnīrā viņa guva 1999. gadā [[Parīze|Parīzē]], kur finālā pārspēja [[Amēlija Moresmo|Amēliju Moresmo]]. Tai pašā gadā viņa pirmo reizi piedalījās ''Grand Slam'' turnīra finālā, [[1999. gada ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV čempionātā]] pārspējot [[Martina Hingisa|Martinu Hingisu]]. Interesanti, ka nākamie pieci uzvarētie ''Grand Slam'' vienspēļu fināli pēc kārtas bija pret māsu [[Venusa Viljamsa|Venusu]]. Kopumā S. Viljamsa ir uzvarējusi 23 ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' turnīros vienspēlēs, kā arī 14 ''Grand Slam'' turnīros dubultspēlēs. Dubultspēlēs, kurās jau izsenis viņa spēlē kopā ar savu māsu Venusu Viljamsu, viņa izcīnīja zelta medaļu [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000.]], [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008.]] un [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012.]] gada [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]. Tāpat izcīnīja uzvaru 2012. gada Londonas Olimpisko spēļu vienspēļu turnīrā. S. Viljamsai pieder vairāki profesionālā tenisa rekordi, tai skaitā viņa ar nopelnītiem vairāk kā 80 miljoniem [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ir rekordiste pēc balvās saņemtās naudas apmēra. Tāpat viņa ir vienīgā no šobrīd aktīvajām tenisistēm, kas (dažādos gados) ir uzvarējusi visos četros ''Grand Slam'' turnīros gan vienspēlēs, gan dubultspēlēs. 2017. gada aprīlī uz laiku pārtrauca tenisa karjeru saistībā ar grūtniecību. 1. septembrī viņai piedzima meita. Pēc meitas piedzimšanas pirmo tenisa spēli S. Viljamsa aizvadīja 30. decembrī [[Abudabi]], kur paraugspēlē zaudēja [[Latvija]]s tenisistei [[Aļona Ostapenko|Aļonai Ostapenko]]. 2018. gadā ''Grand Slam'' apritē atgriezās ar Francijas atklāto čempionātu, bet abos nākamajos ''Grand Slam'' sasniedza finālu, Vimbldonā piekāpjoties [[Angelika Kerbere|Angelikai Kerberei]], savukārt ASV čempionātā — [[Naomi Osaka]]i. Finālu sasniedza arī 2019. gada Vimbldonas čempionātā, kur zaudēja [[Simona Halepa|Simonai Halepai]], tādējādi kļūstot par visu laiku visvecāko spēlēlētāju, kas sasniegusi ''Grand Slam'' turnīra finālu (37 gadi un 290 dienas, līdzšinējais rekords piederēja [[Martina Navrātilova|Martinai Navrātilovai]]). 2022. gada septembrī pēc izstāšanās [[2022. gada ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] S. Viljamsa noslēdza profesionālā tenisa karjeru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/teniss/serena-viljamsa-pec-zaudejuma-us-open-pieliek-punktu-izcilai-tenisistes-karjerai.a472097/|title=Serena Viljamsa pēc zaudējuma «US Open» pieliek punktu izcilai tenisistes karjerai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-09-04|language=lv}}</ref> 2026. gada 1. jūnijā S. Viljamsa paziņoja, ka atgriezīsies tenisā pēc gandrīz četru gadu pārtraukuma, saņemot īpašo uzaicinājumu (''wild card'') dalībai ''Queen's Club'' čempionāta dubultspēļu sacensībās kopā ar [[Viktorija Mboko|Viktoriju Mboko]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/7054743/2026/06/01/serena-williams-tennis-comeback-tournament-grass/|title=Serena Williams will return to tennis with Queen’s doubles wild card ahead of Wimbledon|work=The New York Times|access-date=2026-06-02|date=2026-06-02|last=Futterman|first=Matthew|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> 44 gadu vecumā viņa plāno atgriezties Vimbldonas čempionāta vienspēļu turnīrā, saņemot ''wild card'' no turnīra organizatoriem. == Karjeras statistika == === Vietas Grand Slam turnīros === {{Tenisa apzīmējumi}} {{Tenisa stats|Galvene}} {{Tenisa stats|Gadi|1998|1999|2000|2001|2002|2003|2004|2005|2006|2007|2008|2009|2010|2011|2012|2013|2014|2015|2016|2017|2018|2019|2020}} {{Tenisa stats|Austrālija|pg=1998|2R|3R|4R|QF|A|W|A|W|3R|W|QF|W|W|A|4R|QF|4R|W|F|W|A|QF|3R}} {{Tenisa stats|Francija|pg=1998|4R|3R|A|QF|W|SF|QF|A|A|QF|3R|QF|QF|A|1R|W|2R|W|F|A|4R|3R|}} {{Tenisa stats|Vimbldona|pg=1998|3R|A|SF|QF|W|W|F|3R|A|QF|F|W|W|4R|W|4R|3R|W|W|A|F|F|}} {{Tenisa stats|ASV|pg=1998|3R|W|QF|F|W|A|QF|4R|4R|QF|W|SF|A|F|W|W|W|SF|SF|A|F|F|}} |} === Grand Slam fināli === ==== Uzvaras ==== {| class="wikitable" |width="50"|'''Gads |width="200"|'''Turnīrs |width="200"|'''Pretinieks |width="200"|'''Rezultāts |-bgcolor="#CCCCFF" | 1999 | [[ASV atklātais čempionāts tenisā]] | {{flaga|Šveice}} [[Martina Hingisa]] | 6—3, 7—6^(7—4) |-bgcolor="#EBC2AF" | 2002 | [[Francijas atklātais čempionāts]] | {{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]] | 7—5, 6—3 |-bgcolor="#CCFFCC" | 2002 | [[Vimbldonas čempionāts]] | {{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]] | 7—6^(7—4), 6—3 |-bgcolor="#CCCCFF" | 2002 | [[ASV atklātais čempionāts tenisā]] | {{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]] | 6—4, 6—3 |-bgcolor="#FFFFCC" | 2003 | [[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā]] | {{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]] | 7—6^(7—4) 3—6 6—4 |-bgcolor="#CCFFCC" | 2003 | [[Vimbldonas čempionāts]] | {{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]] | 4—6, 6—4, 6—2 |-bgcolor="#FFFFCC" | 2005 | [[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā]] | {{flaga|ASV}} [[Lindsija Devenporta]] | 2—6, 6—3, 6—0 |-bgcolor="#FFFFCC" | 2007 | [[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā]] | {{flaga|Krievija}} [[Marija Šarapova]] | 6—1, 6—2 |-bgcolor="#CCCCFF" | 2008 | [[ASV atklātais čempionāts tenisā]] | {{flaga|Serbija}} [[Jeļena Jankoviča]] | 6—4, 7—5 |-bgcolor="#FFFFCC" | 2009 | [[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā]] | {{flaga|Krievija}} [[Dinara Safina]] | 6—0, 6—3 |-bgcolor="#CCFFCC" | 2009 | [[Vimbldonas čempionāts]] | {{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]] | 7—6^(7—3), 6—2 |-bgcolor="#FFFFCC" | 2010 | [[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā]] | {{flaga|Beļģija}} [[Žustīne Enāna]] | 6—4, 3—6, 6—2 |-bgcolor="#CCFFCC" | 2010 | [[Vimbldonas čempionāts]] | {{flaga|Krievija}} [[Vera Zvonarjova]] | 6—3, 6—2 |-bgcolor="#CCFFCC" | 2012 | [[Vimbldonas čempionāts]] | {{flaga|Polija}} [[Agņeška Radvaņska]] | 6—1, 5—7, 6—2 |-bgcolor="#CCCCFF" | 2012 | [[ASV atklātais čempionāts tenisā]] | {{flaga|Baltkrievija}} [[Viktorija Azarenka]] | 6—2, 2—6, 7—5 |-bgcolor="#EBC2AF" | 2013 | [[Francijas atklātais čempionāts]] | {{flaga|Krievija}} [[Marija Šarapova]] | 6—4, 6—4 |-bgcolor="#CCCCFF" | 2013 | [[ASV atklātais čempionāts tenisā]] | {{flaga|Baltkrievija}} [[Viktorija Azarenka]] | 7—5, 6—7^(6—8), 6—1 |-bgcolor="#CCCCFF" | 2014 | [[ASV atklātais čempionāts tenisā]] | {{flaga|Dānija}} [[Karolīna Vozņacka]] | 6—3, 6—3 |-bgcolor="#FFFFCC" | 2015 | [[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā]] | {{flaga|Krievija}} [[Marija Šarapova]] | 6—3, 7—6^(7—5) |-bgcolor="#EBC2AF" | 2015 | [[Francijas atklātais čempionāts]] | {{flaga|Čehija}} [[Lucije Šafāržova]] | 6—3, 6—7^(2—7), 6—2 |-bgcolor="#CCFFCC" | 2015 | [[Vimbldonas čempionāts]] | {{flaga|Spānija}} [[Garbinje Mugurusa]] | 6—4, 6—4 |-bgcolor="#CCFFCC" | 2016 | [[Vimbldonas čempionāts]] | {{flaga|Vācija}} [[Angelika Kerbere]] | 7—5, 6—3 |-bgcolor="#FFFFCC" | 2017 | [[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā]] | {{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]] | 6—4, 6—4 |} ==== Zaudējumi ==== {| class="wikitable" |width="50"|'''Gads |width="200"|'''Turnīrs |width="200"|'''Pretinieks |width="200"|'''Rezultāts |-bgcolor="#CCCCFF" | 2001 | [[ASV atklātais čempionāts tenisā]] | {{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]] | 2—6, 4—6 |-bgcolor="#CCFFCC" | 2004 | [[Vimbldonas čempionāts]] | {{flaga|Krievija}} [[Marija Šarapova]] | 1—6, 4—6 |-bgcolor="#CCFFCC" | 2008 | [[Vimbldonas čempionāts]] | {{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]] | 5—7, 4—6 |-bgcolor="#CCCCFF" | 2011 | ASV atklātais čempionāts tenisā | {{flaga|Austrālija}} [[Samanta Stosura]] | 2—6, 3—6 |-bgcolor="#FFFFCC" | 2016 | [[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā]] | {{flaga|Vācija}} [[Angelika Kerbere]] | 4—6, 6—3, 4—6 |-bgcolor="#EBC2AF" | 2016 | [[Francijas atklātais čempionāts]] | {{flaga|Spānija}} [[Garbinje Mugurusa]] | 5—7, 4—6 |-bgcolor="#CCFFCC" | 2018 | [[Vimbldonas čempionāts]] | {{flaga|Vācija}} [[Angelika Kerbere]] | 3—6, 3—6 |-bgcolor="#CCCCFF" | 2018 | [[ASV atklātais čempionāts tenisā]] | {{flaga|Japāna}} [[Naomi Osaka]] | 2—6, 4—6 |-bgcolor="#CCFFCC" | 2019 | [[Vimbldonas čempionāts]] | {{flaga|Rumānija}} [[Simona Halepa]] | 2—6, 2—6 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} {{Sporta ārējās saites}} * {{IMDB name|1102987}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{Amatu secība | virsraksts = [[WTA ranga pirmo numuru saraksts|Pirmā rakete sieviešu tenisā]] | periods = {{dat|2002|7|8|N}} — {{dat|2003|8|10|N}}<br />{{dat|2008|9|8|N}} — {{dat|2008|10|5|N}}<br />{{dat|2009|2|1|N}} — {{dat|2009|4|19|N}}<br />{{dat|2009|10|12|N}} — {{dat|2009|10|25|N}}<br />{{dat|2009|11|2|N}} — {{dat|2010|10|10|N}}<br />{{dat|2013|2|18|N}} — {{dat|2016|9|11|N}}<br />{{dat|2017|1|30|N}} — {{dat|2017|3|19|N}}<br />{{dat|2017|4|24|N}} — {{dat|2017|5|14|N}} | pirms = {{flaga|ASV}} [[Venusa Viljamsa]]<br />{{flaga|Serbija}} [[Ana Ivanoviča]]<br />{{flaga|Serbija}} [[Jeļena Jankoviča]]<br />{{flaga|Krievija}} [[Dinara Safina]]<br />{{flaga|Krievija}} [[Dinara Safina]]<br />{{flaga|Baltkrievija}} [[Viktorija Azarenka]]<br />{{flaga|Vācija}} [[Angelika Kerbere]]<br />{{flaga|Vācija}} [[Angelika Kerbere]] | pēc = {{flaga|Beļģija}} [[Kima Kleistersa]]<br />{{flaga|Serbija}} [[Jeļena Jankoviča]]<br />{{flaga|Krievija}} [[Dinara Safina]]<br />{{flaga|Krievija}} [[Dinara Safina]]<br />{{flaga|Dānija}} [[Karolīna Vozņacka]]<br />{{flaga|Vācija}} [[Angelika Kerbere]]<br />{{flaga|Vācija}} [[Angelika Kerbere]]<br />{{flaga|Vācija}} [[Angelika Kerbere]] }} {{kastes beigas}} {{Pirmā rakete sieviešu tenisā}} {{Olimpiskie čempioni tenisā — sieviešu vienspēles}} {{Olimpiskie čempioni tenisā — sieviešu dubultspēles}} {{Nekalendārā gada Grand Slam ieguvēji}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Viljamsa, Serīna}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV tenisisti]] [[Kategorija:2000. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki tenisā]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] 7t4mljqugrzy09h8nq6a5p6rculez56 0 61589 4486568 4164658 2026-06-25T20:16:29Z Biafra 13794 Džons Kūpers (dziedātājs) 4486568 wikitext text/x-wiki '''Kūpers''' (no {{val|en|Cooper}}) var būt: * [[Bredlijs Kūpers]] (''Bradley Cooper''), ASV aktieris (1975); * [[D. B. Kūpers]] — piešķirtais vārds lidmašīnas nolaupītājam ASV 1971. gadā; * [[Džeimss Fenimors Kūpers]] (''James Fenimore Cooper''), ASV rakstnieks (1789—1851); * [[Džons Kūpers]] (''Jon Cooper''), Kanādas hokeja treneris (1967); * [[Džons Kūpers (dziedātājs)|Džons Kūpers]] (''John Cooper''), ASV mūziķis, dziedātājs (1975); * [[Gērijs Kūpers]] (''Gary Cooper''), ASV aktieris (1901—1961); * [[Gordons Kūpers]] (''Gordon Cooper''), ASV kosmonauts (1927—2004); * [[Kriss Kūpers]] (''Chris Cooper''), amerikāņu aktieris (1951); * [[Leons Kūpers]] (''Leon Cooper''), ASV fiziķis (1930—2024); * [[Liams Kūpers]] (''Liam Cooper''), Skotijas futbolists (1991). == Skatīt arī == * ''[[Cooper]]'' * [[Kūpera tests]] * [[Kupers]] {{uzvārds}} [[Kategorija:Angļu uzvārdi]] 8bgcdkd3lmxs2851c261203m8sfaje1 0 62419 4486441 3737062 2026-06-25T16:01:13Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4486441 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Gangtoka | official_name = ''Gangtok'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Bird's eye view of Gangtok City from Ganeshtok.jpg | imagesize = | image_caption = | image_flag = | image_seal = | pushpin_map = Indija#Sikima | pushpin_label_position = | latd = 27.33 | latm = | lats = | latNS = N | longd = 88.62 | longm = | longs = | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Indija}}''' | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Sikima]] | subdivision_type2 = Rajons | subdivision_name2 = Gangtokas rajons | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | area_total_km2 = 19.2 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | elevation_m = 1650 | population_footnotes = | population_total = 100286 | population_as_of = {{dat|2011|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = | utc_offset = | timezone_DST = | utc_offset_DST = | area_code = | website = {{url|http://gmcsikkim.in/}} | footnotes = }} '''Gangtoka''' ({{val|en|Gangtok}}, [[hindi]] un {{val|ne|गंगटोक}}) ir [[Indija]]s pilsēta. Lielākā pilsēta [[Sikima]]s štatā, kā arī šī štata galvaspilsēta. Tā atrodas 1437 [[metrs|metru]] augstumā [[virs jūras līmeņa]], pašā [[Himalaji|Himalaju]] kalnu pakajē. == Atsauce == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Indijas pilsētas]] [[Kategorija:Sikimas pilsētas]] 1h1svxuetrygwq5bego3mwt29vkyld0 4486442 4486441 2026-06-25T16:02:18Z Pirags 3757 4486442 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Gangtoka | official_name = ''Gangtok'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Bird's eye view of Gangtok City from Ganeshtok.jpg | imagesize = | image_caption = | image_flag = | image_seal = | pushpin_map = Indija#Sikima | pushpin_label_position = | latd = 27.33 | latm = | lats = | latNS = N | longd = 88.62 | longm = | longs = | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Indija}}''' | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Sikima]] | subdivision_type2 = Rajons | subdivision_name2 = Gangtokas rajons | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | area_total_km2 = 19.2 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | elevation_m = 1650 | population_footnotes = | population_total = 100286 | population_as_of = {{dat|2011|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = | utc_offset = | timezone_DST = | utc_offset_DST = | area_code = | website = {{url|http://gmcsikkim.in/}} | footnotes = }} '''Gangtoka''' ({{val|en|Gangtok}}, [[hindi]] un {{val|ne|गंगटोक}}) ir [[Indija]]s pilsēta. Lielākā pilsēta [[Sikima]]s štatā, kā arī šī štata galvaspilsēta. Tā atrodas 1437 [[metrs|metru]] augstumā [[virs jūras līmeņa]], [[Himalaji|Himalaju]] priekškalnē. == Atsauce == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Indijas pilsētas]] [[Kategorija:Sikimas pilsētas]] lj04c7of3mhrc4n6oddfde8qc8z9sdt 4486443 4486442 2026-06-25T16:03:51Z Pirags 3757 4486443 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Gangtoka | official_name = ''Gangtok'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Bird's eye view of Gangtok City from Ganeshtok.jpg | imagesize = | image_caption = | image_flag = | image_seal = | pushpin_map = Indija#Sikima | pushpin_label_position = | latd = 27.33 | latm = | lats = | latNS = N | longd = 88.62 | longm = | longs = | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Indija}}''' | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Sikima]] | subdivision_type2 = Rajons | subdivision_name2 = Gangtokas rajons | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | area_total_km2 = 19.2 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | elevation_m = 1650 | population_footnotes = | population_total = 100286 | population_as_of = {{dat|2011|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = | utc_offset = | timezone_DST = | utc_offset_DST = | area_code = | website = {{url|http://gmcsikkim.in/}} | footnotes = }} '''Gangtoka''' ({{val|en|Gangtok}}, [[hindi]] un {{val|ne|गंगटोक}}) ir [[Indija]]s pilsēta. Lielākā pilsēta [[Sikima]]s štatā, kā arī šī štata galvaspilsēta. Tā atrodas [[Himalaji|Himalaju]] kalnos, 1437 [[metrs|metru]] augstumā [[virs jūras līmeņa]]. == Atsauce == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Indijas pilsētas]] [[Kategorija:Sikimas pilsētas]] 8ghdoaa22v3r7fjzkkwjrb3j1lvxsfz 4486444 4486443 2026-06-25T16:05:07Z Pirags 3757 4486444 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Gangtoka | official_name = ''Gangtok'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Bird's eye view of Gangtok City from Ganeshtok.jpg | imagesize = | image_caption = | image_flag = | image_seal = | pushpin_map = Indija#Sikima | pushpin_label_position = | latd = 27.33 | latm = | lats = | latNS = N | longd = 88.62 | longm = | longs = | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Indija}}''' | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Sikima]] | subdivision_type2 = Rajons | subdivision_name2 = Gangtokas rajons | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | area_total_km2 = 19.2 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | elevation_m = 1650 | population_footnotes = | population_total = 100286 | population_as_of = {{dat|2011|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = | utc_offset = | timezone_DST = | utc_offset_DST = | area_code = | website = {{url|http://gmcsikkim.in/}} | footnotes = }} '''Gangtoka''' ({{val|en|Gangtok}}, [[hindi]] un {{val|ne|गंगटोक}}) ir [[Indija]]s pilsēta, [[Sikima]]s štata galvaspilsēta. Tā atrodas [[Himalaji|Himalaju]] kalnos, 1437 [[metrs|metru]] augstumā [[virs jūras līmeņa]]. == Atsauce == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Indijas pilsētas]] [[Kategorija:Sikimas pilsētas]] 788kg4g2vm2tm3mem6e4bwr6ntuqo0g 0 62563 4486452 4394287 2026-06-25T16:29:24Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4486452 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|Indijas pilsētu|Japānas pilsētu|Koči (Japāna)}} {{cita nozīme|Indijas pilsētu|Kipras ciemu|Kočina (Kipra)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Koči | native_name = കൊച്ചി | settlement_type = | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{multiple image | border = infobox | total_width = 300 | image_style = | perrow = 1/2/2/2 | caption_align = center | image1 = Kochi Skyline.jpg | image2 = Infopark Kochi in 2023 2.jpg | image3 = 07.10.2007 Sunset at Kochi-Fishernets.jpg | image4 = Hill Palace Cochin (23656703924).jpg | image5 = Kochi International Marina, Bolgatty Island, Kerala, India.jpg | image6 = Queen's Way Kochi.jpg | image7 = Bolgatty Palace Hotel by Augustus.jpg }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = | image_seal = | pushpin_map = Indija#Kerala | pushpin_label_position = | latd = 9 | latm = 58 | lats = | latNS = N | longd = 76 | longm = 17 | longs = | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Indija}}''' | subdivision_type1 = [[Indijas štati|Štats]] | subdivision_name1 = [[Kerala]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | area_total_km2 = 94.88 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | elevation_m = | population_footnotes = | population_total = 677381 | population_as_of = {{dat|2011|||SK|bez}} | population_metro = 2119724 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = | utc_offset = | timezone_DST = | utc_offset_DST = | area_code = | website = {{URL|https://cochinmunicipalcorporation.kerala.gov.in/}} | footnotes = }} '''Koči''' ({{val|ml|കൊച്ചി}}), agrāk arī '''Kočina''', ir pilsēta [[Indija|Indijā]], agrāk bija [[Kerala]]s štata lielākā apdzīvotā vieta.<ref>{{PZT|365|Kočina}}</ref> Nozīmīga [[osta]] [[Lakadivu jūra]]s krastā, tiek dēvēta par «Arābu jūras karalieni». Lai arī štata galvaspilsēta ir [[Thiruvananthapurama]], Koči ir tā finansu, komerciālais, transporta un industruālais centrs. Koči ir pilsētas un apkaimes prāmju sistēma, ko sauc par ūdens metro sistēmu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{Indijas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Keralas pilsētas]] [[Kategorija:Indijas pilsētas]] ja0doqymvwvfntx9skilogw8h2pe8lu 0 62785 4486459 4394292 2026-06-25T16:46:25Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4486459 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Maisūru | official_name = ''Mysore'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Mysuru Montage.jpg | imagesize = | image_caption = | image_flag = | image_seal = | pushpin_map = Indija#Karnātaka | pushpin_label_position = | latd = 12 | latm = 18 | lats = 31 | latNS = N | longd = 76 | longm = 39 | longs = 11 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Indija}}''' | subdivision_type1 = [[Indijas štati|Štats]] | subdivision_name1 = [[Karnātaka]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | area_total_km2 = 152 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | elevation_m = 763 | population_footnotes = <ref name="popu">{{tīmekļa atsauce|url=http://censusindia.gov.in/2011-prov-results/paper2/data_files/India2/Table_2_PR_Cities_1Lakh_and_Above.xls|format=XLS|title=Table 2: PR cities 1&nbsp;lakh and above|work=Provisional Population Totals, Census of India 2011|publisher=[[Registrar General and Census Commissioner of India]]|accessdate=3 March 2012|dead-url=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120401091551/http://censusindia.gov.in/2011-prov-results/paper2/data_files/India2/Table_2_PR_Cities_1Lakh_and_Above.xls|archivedate=1 April 2012}}</ref> | population_total = 920550 |population_metro = 990900 | population_as_of = {{dat|2011|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = | utc_offset = | timezone_DST = | utc_offset_DST = | area_code = | website = | footnotes = }} '''Maisūru''' ({{val|kn|ಮೈಸೂರು}}), citos avotos arī '''Maisura''', '''Maisore''', '''Maisora''' (no {{val|en|Mysore}}), ir otra lielākā pilsēta [[Karnātaka]]s štatā, [[Indija|Indijā]]. Tā atrodas 146 [[kilometrs|km]] uz dievidrietumiem no štata galvaspilsētas (un lielākās pilsētas) [[Bengalūru]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{Indijas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Karnātakas pilsētas]] [[Kategorija:Indijas pilsētas]] 9rjypssm1h22e90bdpi5lulpwlepg3x 0 62856 4486871 4240208 2026-06-26T11:45:15Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: [[file: → [[Attēls:, =en-GB → =en using [[Project:AWB|AWB]] 4486871 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste | nosaukums = Sentkilda | attēls = Saint Kilda 20090611 Hirta - Village Bay overview.jpg | attēla paraksts = Līcis salas austrumu piekrastē | attēla izmērs = | vietas karte = Saint Kilda archipelago topographic map-en.svg | vietaskarte = Skotija#Rietumu salas#Apvienotā Karaliste | reljefa_karte = jā | alt karte = <!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --> | mapwidth = <!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --> | label = <!-- ja atšķirīgs no "nosaukums" --> | position = | mark = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> | caption = | title = <!-- kartes paraksts; tikai pārprotamās situācijās --> | vietējais nosaukums = ''St Kilda''<br />''Hiort'' | izvietojums = [[Atlantijas okeāns]] | apskalo = <!-- TIKAI ZEMSRAGIEM --> | atdala = <!-- TIKAI PUSSALĀM UN ZEMESRAGIEM --> | latd = 57 | latm = 48 | lats = 54 | latNS = N | longd = 8 | longm = 35 | longs = 15 | longEW = W | arhipelāgs = | salu skaits = 4 | galvenās salas = Hirta | platība = 8,5 | platība_ha = <!-- tikai skaitli ha --> | garums = <!-- tikai skaitli km --> | platums = <!-- tikai skaitli km --> | krasta līnija = <!-- tikai skaitli km --> | augstākais kalns = Konahers | augstums = 430 | valsts = Apvienotā Karaliste | valsts adm vienības tips = Zeme | valsts adm vienība = {{SCO}} | valsts adm vienības tips1 = Apgabals | valsts adm vienība1 = [[Attēls:Western Isles Council Flag.svg|22px]] [[Rietumu salas]] | valsts adm vienības tips2 = <!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --> | valsts adm vienība2 = <!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --> | valsts galvaspilsēta = | valsts lielpilsēta = | valsts ciems = <!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --> | valsts lielpilsētas iedzīvotāji = | valsts vadoņa tituls = | valsts vadoņa vārds = | iedzīvotāji = — | iedzīvotāju gads = | blīvums = | pamatiedzīvotāji = | piezīme = | citas daļas = {{Designation list | embed = yes | designation1 = WHS | designation1_offname = Sentkilda | designation1_type = kultūra (iii, v), daba (vii, ix, x) | designation1_criteria = | designation1_date = 1986. gads (10. sesija) | delisted1_date = | designation1_partof = | designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/387 387] | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{GBR}} | designation1_free2name = Platība | designation1_free2value = 24 201,4 ha | designation1_free3name = | designation1_free3value = }} }} '''Sentkilda''' ({{val|en|St Kilda}}) jeb '''Hiršta''' ({{val|gd|Hiort}}) ir izolēts [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajai Karalistei]] piederošs [[arhipelāgs]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] 64 km uz ziemeļrietumiem no [[Rietumu salas|Ārējām Hebridu salām]], pie kurām to dažkārt pieskaita. Administratīvi iekļauts [[Skotija]]s [[Rietumu salas|Rietumu salu]] pašvaldību apgabalā. Lai arī arhipelāgs bijis nepārtraukti apdzīvots vismaz 2000 gadus, kopš 1930. gada salā nav pastāvīgo iedzīvotāju; šeit periodiski atrodas militārais personāls un dažādu programmu pētnieki. 1986. gadā Sentkilda iekļauta [[UNESCO]] [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|Pasaules mantojuma]] sarakstā kā kultūras un dabas piemineklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://whc.unesco.org/en/list/387|title=''UNESCO World Heritage Centre.'' St Kilda|website=whc.unesco.org|access-date=2025-03-11}}</ref> == Etimoloģija == Salu nosaukuma izcelsme ir neskaidra, jo nav zināms svētais ar vārdu «Kilda». Pirmoreiz nosaukums ''St Kilda'' parādās holandiešu kartē 1666. gadā; tiek uzskatīts, ka tas ir izkropļots [[Sennorvēģu valoda|sennorvēģu valodas]] ''sunt kelda'' – ‘dzeramā ūdens aka’, kas savukārt cēlies no Hirtas salas galvenās akas ''Tobar Childa''. Pastāv arī citas versijas par nosaukuma izcelsmi. Salu gēlu nosaukumam ''Hiort'' ir senāka vēsture, bet arī tā izcelsme nav skaidra. Tas cēlies vai nu no gēlu ''h-iartìre'' ''–'' ‘rietumu zemes’, no skandināvu ''hirtir'' ''–'' ‘briežu [salas]’; pastāv arī citas teorijas.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Taylor|first=A. B.|date=1966|title=The Norsemen in St. Kilda|url=https://www.jstor.org/stable/48613119|journal=Saga-Book|volume=17|pages=116–144|issn=0305-9219}}</ref> == Ģeogrāfija == [[Attēls:Boreray and the Stacs.jpg|left|thumb|Borerejas sala]] Salām ir vulkāniska izcelsme, tās veidotas no [[Granīts|granītiem]] un [[gabro]]. Salas kalnainas ar robotiem un lielākoties stāviem, grūti pieejamiem krastiem. Arhipelāgā četras salas un vairākas mazas saliņas un klintis. Lielākās ir Hirta (6,7 km²), Soeja (99 ha) un 6,5 km attālā Borereja (86 ha). 34 ha lielā Dūna, kas aizsargā Hirtas ostu, kādreiz (domājams, līdz 16. gadsimtam) bijusi savienota ar Hirtu ar dabīgu akmens arku. Salu augstākā virsotne ir Konahers 430 m vjl Hirtas ziemeļos, kas stāvi apraujas jūrā, veidojot Apvienotajā Karalistē augstāko krasta krauju (427 m). Ainavā dominē okeāniskās pļavas, kas šeit aug uz [[kūdra]]inām augsnēm. Dēļ arhipelāga izolētības, šeit ir maza sugu dažādība. Salās nav koku, bet ir ap 130 [[Segsēkļi|segsēkļu]] sugu, 162 [[Sēnes|sēņu]] sugas un 160 [[Sūnaugi|sūnu]] sugas. Nozīmīga putnu ligzdošanas vieta. [[Attēls:Soaysheepkilda.jpg|left|thumb|Soejas aita]] Mīt divas endēmas dzīvnieku sugas – Sentkildas [[paceplītis]] ''(Troglodytes troglodytes hirtensis)'' un Sentkildas [[Meža klaidoņpele|lauku pele]] ''(Apodemus sylvaticus hirtensis).'' Soejas salā kopš seniem laikiem mīt [[Aita|mājas aitas]] savvaļas pasuga Soejas aita, kurai raksturīga brūna vai melna vilna un savdabīgi liekti ragi. Pēc cilvēku izvākšanās no Hirtas salas šīs aitas introducētas arī tur. Pēdējos gados šī izturīgā aitu pasuga introducēta arī citviet pasaulē. Salām raksturīgs okeānisks klimats ar vēsu un vējainu laiku. Vidējā temperatūra janvārī 5,6 °C, bet jūlijā 11,8 °C. Nokrišņi ap 1400 mm gadā. Dominē dienvidrietumu–dienvidu vēji; 85 % laika tā atrums ap 13 km/h, bet 30 % – vairāk kā 24 km/h. Ziemās spēcīgas vētras ar brāzmām līdz 185 km/h. Paisumu amplitūda 2,9 m. Gandrīz pastāvīga okeāna viļņošanās līdz 5 m augstumam, kas ievērojami apgrūtina piestāšanu krastā. == Vēsture == [[Attēls:Cleit above Village Bay.jpg|left|thumb|Tradicionāla akmeņu krāvuma noliktava ''cleit'']] Salas bijušas nepārtraukti apdzīvotas vismaz 2000 gadus no [[Bronzas laikmets|bronzas laikmeta]] līdz 20. gadsimtam. Pastāvīgas apmetnes bijušas Hirtā un dažos laika posmos arī Borerejā; pārējās salas apmeklētas tikai putnu medībām,olu vākšanai un aitu cirpšanai. Nesenākie arheoloģiskie pētījumi liecina, ka salas varētu būt apdzīvotas jau 4. tūkstošgadē pirms mūsu ēras.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Copper|first=Michael|date=2017-02-27|title=Neolithic sherds from St Kilda|url=https://www.euppublishing.com/doi/10.3366/saj.2017.0079|journal=Scottish Archaeological Journal|language=en|doi=10.3366/saj.2017.0079}}</ref> Vēstures avotos arhipelāgs pirmoreiz minēts 1202. gadā, kad [[Islandieši|islandiešu]] garīdznieks rakstījis, ka radis patvērumu salā ar nosaukumu ''Hirtir''. Senāko laiku arheoloģiskie atradumi (rotājumi, ieroči), kā arī vairāki vietvārdi liek domāt, ka salās bijusi ievērojama vikingu klātbūtne. Vēsturiski salas bijušas [[Lūisa un Herisa|Herisas]] Maklaudu klana domēnā, kas šeit ievākuši nodevas. Līdz 19. gadsimta sākumam salinieku ciešās attiecības ar dabu bija pieņēmušas [[Druīds|druīdisma]] formu, savukārt viņu savstarpējās attiecības veidoja izpratne par [[Kristietība|kristietību]] – dabiskas dievbijības un [[māņticība]]s kombinācija. Vēl 19. gadsimtā salā bija saglabājušās druīdisma rituālu vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://canmore.org.uk/site/3969/st-kilda-boreray-taigh-stallair|title=St Kilda, Boreray, Taigh Stallair {{!}} Canmore|website=canmore.org.uk|access-date=2025-03-12|language=en}}</ref> Salu iedzīvotāju skaits lielāko daļu tās apdzīvotības laika tiek lēsts ap 100–180 cilvēku. 18. gadsimtā salā piestājušie kuģi atveda [[Holera|holēru]] un [[bakas]], kuru epidēmijā mira lielākā daļa iedzīvotāju; to aizstāšanai uz salu pārcēla vairākas ģimenes no Herisas. 1758. gadā iedzīvotāju skaits pieauga līdz 88 un līdz gadsimta beigām – 100. Turpmāk iedzīvotāju skaits palika lielākoties nemainīgs, līdz 1852. gadam, kad 36 salinieki emigrēja uz [[Austrālija|Austrāliju]] (ceļā un karantīnā 18 no tiem mira), samazinot iedzīvotāju skaitu līdz 70; vēlāk salu iedzīvotāju skaits nekad vairs nesasniedza iepriekšējo līmeni. Salu izolētības iespaidā tās iedzīvotājiem bija jānodrošina pilnīga pašpietiekamība; tie nodarbojās ar lopkopību (aitas un liellopi) un lauksaimniecību (mieži un kartupeļi), bet bīstamo laikapstākļu dēļ praktiski nenodarbojās ar zvejniecību. Ievērojamu daļu pārtikas nodrošināja ligzdojošo putnu medības un olu lasīšana. Izolētības dēļ tiem bija maz informācijas par to, kas notika pārējā Skotijā. Pēc 1746. gada Kallodenas kaujas izplatījās baumas, ka princis Čārlzs ar jakobītu palīdzību patvēries Sentkildā. Princi meklēt ieradusies ekspedīcija atklāja, ka šeit ne tikai nav Čārlza, bet salinieki neko nav zinājuši arī par karali [[Džordžs II (Lielbritānija)|Džordžu II]]. Vēl 19. gadsimtā vienīgais saziņas veids ar ārpasauli bija ugunskura kuršana Konahera virsotnē – skaidrā laikā tas bija redzams Herisā un Uistu salās. 19. gadsimta otrajā pusē salu sāka apmeklēt tūristu tvaikoņi, ļaujot saliniekiem nopelnīt, pārdodot vietējo tvīdu un putnu olas. Tvaikoņi salā ievazāja bērnu [[Stingumkrampji|stingumkrampjus]] ''(tetanus infantum)'', kā rezultātā jaundzimušo mirstība gadsimta beigās sasniedza 80 %. Par regulāru parādību arī kļuva dažādu slimību viļņi, kas sākās pēc kuģu aizbraukšanas; to dēvēja par ''cnatan na gall'' ''– ‘''ārzemnieku gripu’ vai kuģu slimību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.widegrin.com/vicmisc/st_kilda.htm|title=Life in St. Kilda in the 1870s|website=www.widegrin.com|access-date=2025-03-12}}</ref> 1906. gadā salā tika izveidota pirmā formālā skola; šeit papildus citām zinībām salinieki apguva arī akušierismu, kas ļāva ievērojami samazināt bērnu mirstību un iedzīvotāju skaits nostabilizējās 75–80 cilvēku robežās. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Karaliskā flote salā ierīkoja pirmo radiostaciju. 1918. gada 15. maijā vācu zemūdene SM U-90 bombardēja salu, iznīcinot radiostaciju un sabojājot baznīcu un piestātnes noliktavu, bet cilvēki necieta. Pēc uzbrukuma salā tika izvietota krasta artilērija, bet tā nekad netika izmantota. Kara rezultātā salās tika ieviesti naudas norēķini, kas padarīja salinieku dzīvi vienkāršāku, bet tie vienlaicīgi kļuva arī mazāk pašpietiekami. Salu labākas dzīves meklējumos sāka pamest jaunieši, kas stipri ietekmēja palikušo salinieku saimniecību; iedzīvotāju skaits samazinājās no 73 cilvēkiem 1920. gadā līdz 37 cilvēkiem 1928. gadā. Četru vīriešu nāve no gripas 1926. gadā rezultējās nepietiekamā novāktās ražas apjomā vēlākajos gados. Pēc jaunas sievietes nāves no apendicīta 1930. gadā, ko nespēja laikus evakuēt uz hospitāli Skotijā, salinieki pieņēma lēmumu pamest salu. Lopi no salas tika izvesti divas dienas pirms aizbraukšanas, bet iedzīvotāji salu pameta 1930. gada 29. augustā ar kuģi ''Harebell''. Lielākā daļa apmetās Lohelinā Skotijas rietumos. Otrā pasaules kara laikā salās nebija militāru aktivitāšu un tās palika neapdzīvotas. 1955. gadā Sentkilda tika iekļauta Benbekulas raķešu izmēģinājumu programmā un kopš 1957. gadā salā atrodas pastāvīgs militārais personāls un civilie līgumdarbinieki. 21. gadsimtā kļuvis populārs tūrisms. Pamestā ciema ēkas daļēji atjaunotas un vienā no tām ierīkots muzejs.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/travel/2017/nov/10/st-kilda-volunteering-working-holiday-scotland|title=Volunteering on St Kilda is all about DIY and clearing ditches. Yay!|work=The Guardian|access-date=2025-03-12|date=2017-11-10|last=Sivell|first=Jay|issn=0261-3077|language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{UK-aizmetnis}} {{Lielbritānija UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skotijas salas]] [[Kategorija:Atlantijas okeāna salas]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Lielbritānijā]] ep3jjma01y536k00q3xt2c2ljklwy4h 0 63677 4486761 4486285 2026-06-26T08:19:07Z Lasks 38532 /* Dalībvalstis un rezultāti */ 4486761 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = ''"A Modern Fairytale"'' |attēls = ESC 2002 Tallinn logo.svg |att_izm = 300 |paraksts = Konkursa logo |fināls = {{dat|2002|5|25|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = Annelija Pēbo<br />Marko Matvere |koordinators = |režisors = Marjuss Bratens |pārraidītājs = {{flaga|Igaunija}} [[Eesti Televisioon|ETV]] |vieta = {{flaga|Igaunija}} [[Igaunija]], [[Tallina]]<br />[[Saku Suurhall]] |uzvarētājs = {{ESC|Latvija}} ''[[Marie N]]'' — ''[[I Wanna]]'' |balsošanas sistēma = Katra valsts balso telebalsojumā vai ar SMS. Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam. |dalībvalstis = 24 valstis |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Austrija}}<br />{{ESC|Beļģija}}<br />{{ESC|Kipra}}<br />{{ESC|Somija}}<br />{{ESC|Maķedonija}}<br />{{ESC|Rumānija}}<br />{{ESC|Šveice}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Islande}}<br />{{ESC|Īrija}}<br />{{ESC|Nīderlande}}<br />{{ESC|Norvēģija}}<br />{{ESC|Polija}}<br />{{ESC|Portugāle}} |nulle punktu = nav |viesmākslinieki = |map = ESC 2002 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Dalībvalstis |col2 = #ffc20e |tag2 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2002. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2001]] |nākamais = [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003 ►]] }} '''2002. gada [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2002}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2002}}) bija 47. Eirovīzijas dziesmu konkurss, kas norisinājās [[Tallina|Tallinā]], [[Igaunija|Igaunijā]], 2002. gada [[25. maijs|25. maijā]]. Tiesības rīkot konkursu Igaunija ieguva 2001. gadā, kad par [[Eirovīzija]]s uzvarētāju kļuva dziedātāju duets [[Tanels Padars]] un Deivs Bentons ar dziesmu ''[[Everybody]]''. Šī bija pirmā reize, kad konkurss notika Igaunijā. Tāpat, šī bija arī pirmā reize, kad konkurss notika kādā no bijušajām [[Padomju Savienība]]s republikām un pirmā reize, kad konkurss notika kādā no [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]]. Konkursā uzvarēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] pārstāve ''[[Marie N]]'' ar dziesmu ''[[I Wanna]]''. Šī bija pirmā Latvijas uzvara konkursā. == Dalībvalstis un rezultāti == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētāji}} {| class="sortable wikitable" |- bgcolor="#CCCCCC" ! Nr. ! Valsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Kipra}} | [[Angļu valoda|angļu]] | ''[[One]] | ''Gimme'' | "Dod" | 6. | 85 |- | 02 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | angļu | [[Džesika Garlika]] | ''Come Back'' | "Nāc atpakaļ" | 3. | 111 |- | 03 | {{ESC|Austrija}} | angļu | [[Manuels Ortega]] | ''Say A Word'' | "Saki vārdu" | 18. | 26 |- | 04 | {{ESC|Grieķija}} | angļu | [[Mihalis Rakinzis]] | ''S.A.G.A.P.O.'' | — | 17. | 27 |- | 05 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|spāņu]],<br />angļu | [[Roza Lopesa]] | ''Europe's Living A Celebration'' | "Eiropa dzīvo svētkos" | 7. | 81 |- | 06 | {{ESC|Horvātija}} | angļu | [[Vesna Pisaroviča]] | ''Everything I Want'' | "Viss, ko es vēlos" | 11. | 44 |- | 07 | {{ESC|Krievija}} | angļu | ''[[Premyer-Ministr]]'' | ''Northern Girl'' | "Ziemeļu meitene" | 10. | 55 |- | 08 | {{ESC|Igaunija}} | angļu | [[Sahlena]] | ''Runaway'' | "Bēdz" | 3. | 111 |- | 09 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|maķedoniešu]] | [[Karolīna Gočeva|Karolina]] | ''Od nas zavisi <small>(Од нас зависи)</small>'' | "Atkarīgs no mums" | 19. | 25 |- | 10 | {{ESC|Izraēla}} | [[Ivrits]],<br />angļu | [[Sarite Hadade]] | ''Nadlik Beyakhad Ner (Light a Candle) <small>(נדליק ביחד נר)</small>'' | "Iededz sveci" | 12. | 37 |- | 11 | {{ESC|Šveice}} | [[Franču valoda|franču]] | [[Fransīna Žordi]] | ''Dans Le Jardin De Mon Âme'' | "Manas dvēseles dārzā" | 22. | 12 |- | 12 | {{ESC|Zviedrija}} | angļu | ''[[Afro-dite]]'' | ''Never Let It Go'' | "Nekad nelaid vaļā" | 8. | 72 |- | 13 | {{ESC|Somija}} | angļu | [[Laura Voutilainena]] | ''Addicted To You'' | "Atkarīga no tevis" | 20. | 24 |- | 14 | {{ESC|Dānija}} | angļu | [[Malēne Mortensena]] | ''Tell Me Who You Are'' | "Pasaki man, kas tu esi" | 24. | 7 |- | 15 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Serbu valoda|serbu]],<br />angļu | [[Maja Tatiča|Maja]] | ''Na jastuku za dvoje'' | "Spilvens uz diviem" | 13. | 33 |- | 16 | {{ESC|Beļģija}} | angļu | ''[[Sergio & The Ladies]]'' | ''Sister'' | "Māsa" | 13. | 33 |- | 17 | {{ESC|Francija}} | franču | [[Sandrīna Fransuāza]] | ''Il Faut Du Temps'' | "Tas prasa laiku" | 5. | 104 |- | 18 | {{ESC|Vācija}} | angļu | [[Korina Meja]] | ''I Can't Live Without Music'' | "Es nevaru dzīvot bez mūzikas" | 21. | 17 |- | 19 | {{ESC|Turcija}} | [[Turku valoda|turku]],<br />angļu | [[Buketa Bengisu]] & ''[[Group Safir]]'' | ''Leylaklar Soldu Kalbinde'' | "Ceriņi izgaisa manā sirdī" | 16. | 29 |- | 20 | {{ESC|Malta}} | angļu | [[Ira Losko]] | ''7th Wonder'' | "7. brīnums" | 2. | 164 |- | 21 | {{ESC|Rumānija}} | angļu | [[Monika Angela]] un [[Marsels Pāvels]] | ''Tell Me Why'' | "Saki man kāpēc" | 9. | 71 |- | 22 | {{ESC|Slovēnija}} | [[Slovēņu valoda|slovēņu]] | ''[[Sestre]]'' | ''Samo Ljubezen'' | "Tikai mīlestība" | 13. | 33 |- style="font-weight:bold; background:gold;" | 23 | {{ESC|Latvija}} | angļu | ''[[Marie N]]'' | ''[[I Wanna]]'' | "Es gribu" | 1. | 176 |- | 24 | {{ESC|Lietuva}} | angļu | [[Aivars Stepukonis|Aivars]] | ''Happy You'' | "Laimīgais tu" | 23. | 12 |} == Balsošanas tabula == {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size: 90%" ! colspan="2" rowspan="2" | ! colspan="25" | Balsošanas rezultāti |- ! [[Attēls:19px-ESCPunktuSumma.svg|19px|Punktu Summa]] ! style="background:#CF9FCF;" | [[Attēls:19px-ESCKipra.svg|Kipra]] ! style="background:#FF9F9F;" | [[Attēls:19px-ESCApvienotaKaraliste.svg|Apvienotā Karaliste]] ! style="background:#FF9F9F;" | [[Attēls:19px-ESCAustrija.svg|Austrija]] ! style="background:#CF9FCF;" | [[Attēls:19px-ESCGriekija.svg|Grieķija]] ! style="background:#FF9F9F;" | [[Attēls:19px-ESCSpanija.svg|Spānija]] ! style="background:#CF9FCF;" | [[Attēls:19px-ESCHorvatija.svg|Horvātija]] ! style="background:#9F9FFF;" | [[Attēls:19px-ESCKrievija.svg|Krievija]] ! style="background:#FF9F9F;" | [[Attēls:19px-ESCIgaunija.svg|Igaunija]] ! style="background:#FF9F9F;" | [[Attēls:19px-ESCMakedonija.svg|Maķedonija]] ! style="background:#FF9F9F;" | [[Attēls:19px-ESCIzraela.svg|Izraēla]] ! style="background:#FF9F9F;" | [[Attēls:19px-ESCSveice.svg|Šveice]] ! style="background:#FF9F9F;" | [[Attēls:19px-ESCZviedrija.svg|Zviedrija]] ! style="background:#FF9F9F;" | [[Attēls:19px-ESCSomija.svg|Somija]] ! style="background:#FF9F9F;" | [[Attēls:19px-ESCDanija.svg|Dānija]] ! style="background:#9F9FFF;" | [[Attēls:19px-ESCBosnijaHercegovina.svg|Bosnija un Hercegovina]] ! style="background:#FF9F9F;" | [[Attēls:19px-ESCBelgija.svg|Beļģija]] ! style="background:#FF9F9F;" | [[Attēls:19px-ESCFrancija.svg|Francija]] ! style="background:#FF9F9F;" | [[Attēls:19px-ESCVacija.svg|Vācija]] ! style="background:#9F9FFF;" | [[Attēls:19px-ESCTurcija.svg|Turcija]] ! style="background:#CF9FCF;" | [[Attēls:19px-ESCMalta.svg|Malta]] ! style="background:#9F9FFF;" | [[Attēls:19px-ESCRumanija.svg|Rumānija]] ! style="background:#FF9F9F;" | [[Attēls:19px-ESCSlovenija.svg|Slovēnija]] ! style="background:#FF9F9F;" | [[Attēls:19px-ESCLatvija.svg|Latvija]] ! style="background:#FF9F9F;" | [[Attēls:19px-ESCLietuva.svg|Lietuva]] |- ! rowspan="25" | [[Attēls:19px-ESCDalibvalstis.svg]] | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Kipra | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 85 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 3 || 0 || '''12''' || 6 || 10 || 6 || 4 || 0 || 0 || 0 || 1 || 4 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 8 || 4 || 8 || 4 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 111 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || '''12''' || 7 || 0 || 0 || 0 || 6 || 4 || 5 || 6 || 2 || 8 || 6 || 7 || 6 || 1 || 8 || 2 || 10 || 0 || 8 || 5 || 8 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 26 || 1 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 27 || '''12''' || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 1 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 81 || 7 || 2 || 0 || 4 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 6 || 0 || 0 || 0 || 6 || '''12''' || 7 || 0 || 0 || 6 || '''12''' || '''12''' || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Horvātija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 44 || 6 || 0 || 6 || 5 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 5 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || '''12''' || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Krievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 55 || 5 || 0 || 0 || 2 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 10 || 0 || 1 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 8 || 10 || 0 || 10 || 6 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 111 || 0 || 7 || 3 || 0 || 0 || 5 || 3 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 6 || 2 || 0 || '''12''' || 10 || 8 || 10 || 4 || 0 || 4 || 8 || 2 || 2 || 6 || '''12''' || 7 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Maķedonija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 25 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || '''12''' || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Izraēla | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 37 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 1 || 0 || 5 || 1 || 0 || 2 || 10 || 5 || 0 || 0 || 5 || 0 || 3 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 15 || 0 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 2 || 0 || 0 || 3 || 1 || 1 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Zviedrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 72 || 0 || 1 || 4 || 1 || 0 || 0 || 0 || 8 || 0 || 3 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 7 || 10 || '''12''' || 1 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || 7 || 4 || 10 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 5 || 1 || 0 || 0 || 10 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 3 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1 || 1 || 0 || 1 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 || 0 || 0 || 7 || 0 || 3 || 7 || 0 || 0 || 3 || 0 || 0 || 6 || 0 || 2 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 2 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Beļģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 || 0 || 4 || 0 || 0 || 1 || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 || 0 || 3 || 0 || 4 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 2 || 0 || 10 || 0 || 0 || 0 || 0 || 2 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 104 || 0 || 10 || 0 || 3 || 8 || 0 || 0 || 3 || 0 || 7 || 10 || 8 || '''12''' || 5 || 8 || 10 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 6 || 0 || 0 || 4 || 3 || 2 || 5 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 17 || 0 || 0 || 1 || 0 || 2 || 0 || 2 || 1 || 0 || 3 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 3 || 4 || 1 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Turcija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 29 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 3 || 0 || 0 || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 7 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 7 || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Malta | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 164 || 10 || '''12''' || 8 || 6 || 10 || '''12''' || 5 || 7 || 10 || 10 || 4 || 4 || 2 || '''12''' || 4 || 7 || 6 || 10 || 5 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 10 || 7 || 5 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Rumānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 71 || 8 || 0 || 0 || 8 || 5 || 0 || '''12''' || 0 || '''12''' || 8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 1 || 7 || 6 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 || 0 |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Slovēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 || 0 || 6 || 2 || 0 || 7 || 8 || 0 || 0 || 2 || 0 || 2 || 0 || 0 || 0 || 1 || 0 || 5 || 0 || 0 || 0 || 0 || style="text-align:left; background:#efefef;" | || 0 || 0 |- bgcolor="#FFDEAD" | style="text-align:left; background:#ffdead;" | '''Latvija''' | style="text-align:right; background:#ffdead;" | '''176''' || 4 || 8 || 10 || 10 || '''12''' || 2 || 10 || '''12''' || 7 || '''12''' || 8 || 5 || 6 || 7 || 5 || 8 || 8 || '''12''' || 6 || 7 || 0 || 5 || style="text-align:left; background:#ffdead;" | || '''12''' |- | style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Lietuva | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 12 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 4 || 2 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 6 || style="text-align:left; background:#efefef;" | |- | bgcolor="#efefef" colspan=27 | Tabula ir sakārtota dalībvalstu uzstāšanās secībā. |} {{legend|#ff9f9f|Televīzijas skatītāju balsojums.}} {{legend|#9f9fff|Žūrija.}} {{legend|#cf9fcf|50/50.}} {| class="wikitable" style="text-align:center; |- | 5 | [[Latvija]] | [[Spānija]], [[Igaunija]], [[Izraēla]], [[Vācija]], [[Lietuva]]. |- | 3 | [[Malta]],<br />[[Spānija]] | [[Lielbritānija]], [[Horvātija]], [[Dānija]].<br />[[Šveice]], [[Beļģija]], [[Francija]]. |- | 2 | [[Kipra]],<br />[[Igaunija]],<br />[[Rumānija]] | [[Grieķija]], [[Malta]].<br />[[Zviedrija]], [[Latvija]].<br />[[Krievija]], [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonija]]. |- | 1 | [[Lielbritānija]],<br />[[Austrija]],<br />[[Grieķija]],<br />[[Horvātija]],<br />[[Ziemeļmaķedonija|Maķedonija]],<br />[[Zviedrija]],<br />[[Francija]]. | [[Austrija]],<br />[[Turcija]],<br />[[Kipra]],<br />[[Slovēnija]],<br />[[Rumānija]],<br />[[Bosnija un Hercegovina]],<br />[[Somija]]. |} == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Eirodziesma 2002]] <!-- == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} --> == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{Eirovīzija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2002. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] g7vhvwyh4peqh4typ9oa3rjw2mwuptm 4486768 4486761 2026-06-26T08:31:21Z Lasks 38532 /* Balsošanas tabula */ 4486768 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = ''"A Modern Fairytale"'' |attēls = ESC 2002 Tallinn logo.svg |att_izm = 300 |paraksts = Konkursa logo |fināls = {{dat|2002|5|25|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = Annelija Pēbo<br />Marko Matvere |koordinators = |režisors = Marjuss Bratens |pārraidītājs = {{flaga|Igaunija}} [[Eesti Televisioon|ETV]] |vieta = {{flaga|Igaunija}} [[Igaunija]], [[Tallina]]<br />[[Saku Suurhall]] |uzvarētājs = {{ESC|Latvija}} ''[[Marie N]]'' — ''[[I Wanna]]'' |balsošanas sistēma = Katra valsts balso telebalsojumā vai ar SMS. Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam. |dalībvalstis = 24 valstis |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Austrija}}<br />{{ESC|Beļģija}}<br />{{ESC|Kipra}}<br />{{ESC|Somija}}<br />{{ESC|Maķedonija}}<br />{{ESC|Rumānija}}<br />{{ESC|Šveice}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Islande}}<br />{{ESC|Īrija}}<br />{{ESC|Nīderlande}}<br />{{ESC|Norvēģija}}<br />{{ESC|Polija}}<br />{{ESC|Portugāle}} |nulle punktu = nav |viesmākslinieki = |map = ESC 2002 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Dalībvalstis |col2 = #ffc20e |tag2 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2002. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2001]] |nākamais = [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003 ►]] }} '''2002. gada [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2002}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2002}}) bija 47. Eirovīzijas dziesmu konkurss, kas norisinājās [[Tallina|Tallinā]], [[Igaunija|Igaunijā]], 2002. gada [[25. maijs|25. maijā]]. Tiesības rīkot konkursu Igaunija ieguva 2001. gadā, kad par [[Eirovīzija]]s uzvarētāju kļuva dziedātāju duets [[Tanels Padars]] un Deivs Bentons ar dziesmu ''[[Everybody]]''. Šī bija pirmā reize, kad konkurss notika Igaunijā. Tāpat, šī bija arī pirmā reize, kad konkurss notika kādā no bijušajām [[Padomju Savienība]]s republikām un pirmā reize, kad konkurss notika kādā no [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]]. Konkursā uzvarēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] pārstāve ''[[Marie N]]'' ar dziesmu ''[[I Wanna]]''. Šī bija pirmā Latvijas uzvara konkursā. == Dalībvalstis un rezultāti == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētāji}} {| class="sortable wikitable" |- bgcolor="#CCCCCC" ! Nr. ! Valsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Kipra}} | [[Angļu valoda|angļu]] | ''[[One]] | ''Gimme'' | "Dod" | 6. | 85 |- | 02 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | angļu | [[Džesika Garlika]] | ''Come Back'' | "Nāc atpakaļ" | 3. | 111 |- | 03 | {{ESC|Austrija}} | angļu | [[Manuels Ortega]] | ''Say A Word'' | "Saki vārdu" | 18. | 26 |- | 04 | {{ESC|Grieķija}} | angļu | [[Mihalis Rakinzis]] | ''S.A.G.A.P.O.'' | — | 17. | 27 |- | 05 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|spāņu]],<br />angļu | [[Roza Lopesa]] | ''Europe's Living A Celebration'' | "Eiropa dzīvo svētkos" | 7. | 81 |- | 06 | {{ESC|Horvātija}} | angļu | [[Vesna Pisaroviča]] | ''Everything I Want'' | "Viss, ko es vēlos" | 11. | 44 |- | 07 | {{ESC|Krievija}} | angļu | ''[[Premyer-Ministr]]'' | ''Northern Girl'' | "Ziemeļu meitene" | 10. | 55 |- | 08 | {{ESC|Igaunija}} | angļu | [[Sahlena]] | ''Runaway'' | "Bēdz" | 3. | 111 |- | 09 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|maķedoniešu]] | [[Karolīna Gočeva|Karolina]] | ''Od nas zavisi <small>(Од нас зависи)</small>'' | "Atkarīgs no mums" | 19. | 25 |- | 10 | {{ESC|Izraēla}} | [[Ivrits]],<br />angļu | [[Sarite Hadade]] | ''Nadlik Beyakhad Ner (Light a Candle) <small>(נדליק ביחד נר)</small>'' | "Iededz sveci" | 12. | 37 |- | 11 | {{ESC|Šveice}} | [[Franču valoda|franču]] | [[Fransīna Žordi]] | ''Dans Le Jardin De Mon Âme'' | "Manas dvēseles dārzā" | 22. | 12 |- | 12 | {{ESC|Zviedrija}} | angļu | ''[[Afro-dite]]'' | ''Never Let It Go'' | "Nekad nelaid vaļā" | 8. | 72 |- | 13 | {{ESC|Somija}} | angļu | [[Laura Voutilainena]] | ''Addicted To You'' | "Atkarīga no tevis" | 20. | 24 |- | 14 | {{ESC|Dānija}} | angļu | [[Malēne Mortensena]] | ''Tell Me Who You Are'' | "Pasaki man, kas tu esi" | 24. | 7 |- | 15 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Serbu valoda|serbu]],<br />angļu | [[Maja Tatiča|Maja]] | ''Na jastuku za dvoje'' | "Spilvens uz diviem" | 13. | 33 |- | 16 | {{ESC|Beļģija}} | angļu | ''[[Sergio & The Ladies]]'' | ''Sister'' | "Māsa" | 13. | 33 |- | 17 | {{ESC|Francija}} | franču | [[Sandrīna Fransuāza]] | ''Il Faut Du Temps'' | "Tas prasa laiku" | 5. | 104 |- | 18 | {{ESC|Vācija}} | angļu | [[Korina Meja]] | ''I Can't Live Without Music'' | "Es nevaru dzīvot bez mūzikas" | 21. | 17 |- | 19 | {{ESC|Turcija}} | [[Turku valoda|turku]],<br />angļu | [[Buketa Bengisu]] & ''[[Group Safir]]'' | ''Leylaklar Soldu Kalbinde'' | "Ceriņi izgaisa manā sirdī" | 16. | 29 |- | 20 | {{ESC|Malta}} | angļu | [[Ira Losko]] | ''7th Wonder'' | "7. brīnums" | 2. | 164 |- | 21 | {{ESC|Rumānija}} | angļu | [[Monika Angela]] un [[Marsels Pāvels]] | ''Tell Me Why'' | "Saki man kāpēc" | 9. | 71 |- | 22 | {{ESC|Slovēnija}} | [[Slovēņu valoda|slovēņu]] | ''[[Sestre]]'' | ''Samo Ljubezen'' | "Tikai mīlestība" | 13. | 33 |- style="font-weight:bold; background:gold;" | 23 | {{ESC|Latvija}} | angļu | ''[[Marie N]]'' | ''[[I Wanna]]'' | "Es gribu" | 1. | 176 |- | 24 | {{ESC|Lietuva}} | angļu | [[Aivars Stepukonis|Aivars]] | ''Happy You'' | "Laimīgais tu" | 23. | 12 |} == Balsošanas tabula == {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Tallinn 2002 – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/tallinn-2002/final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=8 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210408182938/https://eurovision.tv/event/tallinn-2002/final/results |archive-date=8 April 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2002 – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=316#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=29 October 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924043447/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=316#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- ! colspan="2" | ! scope="col" style="vertical-align:bottom" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turcija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} |- ! rowspan="24" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Kipra | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 85 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 3 || || '''12''' || 6 || 10 || 6 || 4 || || || || 1 || 4 || || || 3 || || || || '''12''' || 8 || 4 || 8 || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 111 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' || 7 || || || || 6 || 4 || 5 || 6 || 2 || 8 || 6 || 7 || 6 || 1 || 8 || 2 || 10 || || 8 || 5 || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 26 || 1 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || 1 || || || || 7 || || || || || 5 || || || '''12''' || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 27 || '''12''' || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 1 || 8 || || || || || || || || || || || || || || 6 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 81 || 7 || 2 || || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 6 || || || || 6 || '''12''' || 7 || || || 6 || '''12''' || '''12''' || 7 || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Horvātija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 44 || 6 || || 6 || 5 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 5 || || 5 || || || || 2 || || || 3 || || || || '''12''' || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Krievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 55 || 5 || || || 2 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 10 || || 1 || || || 3 || || || || || || || 8 || 10 || || 10 || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 111 || || 7 || 3 || || || 5 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 6 || 2 || || '''12''' || 10 || 8 || 10 || 4 || || 4 || 8 || 2 || 2 || 6 || '''12''' || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Maķedonija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 25 || 3 || || || || || 4 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || 1 || || || || || || || 5 || '''12''' || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Izraēla | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 37 || || 5 || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 1 || || 5 || 1 || || 2 || 10 || 5 || || || 5 || || 3 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 15 || || || 5 || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || 3 || 2 || || || 3 || 1 || 1 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Zviedrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 72 || || 1 || 4 || 1 || || || || 8 || || 3 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 7 || 10 || '''12''' || 1 || || || 4 || || || 7 || 4 || 10 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 || 2 || || || || || || || 5 || 1 || || || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 3 || 3 || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 7 || || || || || || || || || || 4 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || 1 || 1 || || || || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 || || || 7 || || 3 || 7 || || || 3 || || || 6 || || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || 3 || || 2 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Beļģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 || || 4 || || || 1 || || 7 || || || || || 3 || || 4 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 2 || || 10 || || || || || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 104 || || 10 || || 3 || 8 || || || 3 || || 7 || 10 || 8 || '''12''' || 5 || 8 || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 6 || || || 4 || 3 || 2 || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 17 || || || 1 || || 2 || || 2 || 1 || || || 3 || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 3 || 4 || 1 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Turcija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 29 || || || || || 4 || 3 || || || 8 || || || || || || || || 7 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 7 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Malta | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 164 || 10 || '''12''' || 8 || 6 || 10 || '''12''' || 5 || 7 || 10 || 10 || 4 || 4 || 2 || '''12''' || 4 || 7 || 6 || 10 || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 10 || 7 || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Rumānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 71 || 8 || || || 8 || 5 || || '''12''' || || '''12''' || 8 || || || || || || || 4 || 1 || 7 || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Slovēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 || || 6 || 2 || || 7 || 8 || || || 2 || || 2 || || || || 1 || || 5 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || |- style="background:gold;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Latvija | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 176 || 4 || 8 || 10 || 10 || '''12''' || 2 || 10 || '''12''' || 7 || '''12''' || 8 || 5 || 6 || 7 || 5 || 8 || 8 || '''12''' || 6 || 7 || || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Lietuva | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 12 || || || || || || || 4 || 2 || || || || || || || || || || || || || || || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;" | |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 5 | '''{{ESC|Latvija}}''' || {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Vācija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 3 | {{ESC|Malta}} || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}} |- | {{ESC|Spānija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Šveice}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 2 | {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Malta}} |- | {{ESC|Igaunija}} || {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Zviedrija}} |- | {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} |- ! scope="row" rowspan="7" | 1 | {{ESC|Austrija}} || {{ESC|Turcija}} |- | {{ESC|Francija}} || {{ESC|Somija}} |- | {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Kipra}} |- | {{ESC|Horvātija}} || {{ESC|Slovēnija}} |- | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} || {{ESC|Austrija}} |- | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} || {{ESC|Rumānija}} |- | {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} |} == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Eirodziesma 2002]] <!-- == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} --> == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{Eirovīzija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2002. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] k71hvjisuw28qf0ei4kcvmxrakogfq8 4486769 4486768 2026-06-26T08:32:17Z Lasks 38532 /* Ārējās saites */ 4486769 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = ''"A Modern Fairytale"'' |attēls = ESC 2002 Tallinn logo.svg |att_izm = 300 |paraksts = Konkursa logo |fināls = {{dat|2002|5|25|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = Annelija Pēbo<br />Marko Matvere |koordinators = |režisors = Marjuss Bratens |pārraidītājs = {{flaga|Igaunija}} [[Eesti Televisioon|ETV]] |vieta = {{flaga|Igaunija}} [[Igaunija]], [[Tallina]]<br />[[Saku Suurhall]] |uzvarētājs = {{ESC|Latvija}} ''[[Marie N]]'' — ''[[I Wanna]]'' |balsošanas sistēma = Katra valsts balso telebalsojumā vai ar SMS. Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam. |dalībvalstis = 24 valstis |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Austrija}}<br />{{ESC|Beļģija}}<br />{{ESC|Kipra}}<br />{{ESC|Somija}}<br />{{ESC|Maķedonija}}<br />{{ESC|Rumānija}}<br />{{ESC|Šveice}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Islande}}<br />{{ESC|Īrija}}<br />{{ESC|Nīderlande}}<br />{{ESC|Norvēģija}}<br />{{ESC|Polija}}<br />{{ESC|Portugāle}} |nulle punktu = nav |viesmākslinieki = |map = ESC 2002 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Dalībvalstis |col2 = #ffc20e |tag2 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2002. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2001]] |nākamais = [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003 ►]] }} '''2002. gada [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2002}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2002}}) bija 47. Eirovīzijas dziesmu konkurss, kas norisinājās [[Tallina|Tallinā]], [[Igaunija|Igaunijā]], 2002. gada [[25. maijs|25. maijā]]. Tiesības rīkot konkursu Igaunija ieguva 2001. gadā, kad par [[Eirovīzija]]s uzvarētāju kļuva dziedātāju duets [[Tanels Padars]] un Deivs Bentons ar dziesmu ''[[Everybody]]''. Šī bija pirmā reize, kad konkurss notika Igaunijā. Tāpat, šī bija arī pirmā reize, kad konkurss notika kādā no bijušajām [[Padomju Savienība]]s republikām un pirmā reize, kad konkurss notika kādā no [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]]. Konkursā uzvarēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] pārstāve ''[[Marie N]]'' ar dziesmu ''[[I Wanna]]''. Šī bija pirmā Latvijas uzvara konkursā. == Dalībvalstis un rezultāti == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētāji}} {| class="sortable wikitable" |- bgcolor="#CCCCCC" ! Nr. ! Valsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Kipra}} | [[Angļu valoda|angļu]] | ''[[One]] | ''Gimme'' | "Dod" | 6. | 85 |- | 02 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | angļu | [[Džesika Garlika]] | ''Come Back'' | "Nāc atpakaļ" | 3. | 111 |- | 03 | {{ESC|Austrija}} | angļu | [[Manuels Ortega]] | ''Say A Word'' | "Saki vārdu" | 18. | 26 |- | 04 | {{ESC|Grieķija}} | angļu | [[Mihalis Rakinzis]] | ''S.A.G.A.P.O.'' | — | 17. | 27 |- | 05 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|spāņu]],<br />angļu | [[Roza Lopesa]] | ''Europe's Living A Celebration'' | "Eiropa dzīvo svētkos" | 7. | 81 |- | 06 | {{ESC|Horvātija}} | angļu | [[Vesna Pisaroviča]] | ''Everything I Want'' | "Viss, ko es vēlos" | 11. | 44 |- | 07 | {{ESC|Krievija}} | angļu | ''[[Premyer-Ministr]]'' | ''Northern Girl'' | "Ziemeļu meitene" | 10. | 55 |- | 08 | {{ESC|Igaunija}} | angļu | [[Sahlena]] | ''Runaway'' | "Bēdz" | 3. | 111 |- | 09 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|maķedoniešu]] | [[Karolīna Gočeva|Karolina]] | ''Od nas zavisi <small>(Од нас зависи)</small>'' | "Atkarīgs no mums" | 19. | 25 |- | 10 | {{ESC|Izraēla}} | [[Ivrits]],<br />angļu | [[Sarite Hadade]] | ''Nadlik Beyakhad Ner (Light a Candle) <small>(נדליק ביחד נר)</small>'' | "Iededz sveci" | 12. | 37 |- | 11 | {{ESC|Šveice}} | [[Franču valoda|franču]] | [[Fransīna Žordi]] | ''Dans Le Jardin De Mon Âme'' | "Manas dvēseles dārzā" | 22. | 12 |- | 12 | {{ESC|Zviedrija}} | angļu | ''[[Afro-dite]]'' | ''Never Let It Go'' | "Nekad nelaid vaļā" | 8. | 72 |- | 13 | {{ESC|Somija}} | angļu | [[Laura Voutilainena]] | ''Addicted To You'' | "Atkarīga no tevis" | 20. | 24 |- | 14 | {{ESC|Dānija}} | angļu | [[Malēne Mortensena]] | ''Tell Me Who You Are'' | "Pasaki man, kas tu esi" | 24. | 7 |- | 15 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Serbu valoda|serbu]],<br />angļu | [[Maja Tatiča|Maja]] | ''Na jastuku za dvoje'' | "Spilvens uz diviem" | 13. | 33 |- | 16 | {{ESC|Beļģija}} | angļu | ''[[Sergio & The Ladies]]'' | ''Sister'' | "Māsa" | 13. | 33 |- | 17 | {{ESC|Francija}} | franču | [[Sandrīna Fransuāza]] | ''Il Faut Du Temps'' | "Tas prasa laiku" | 5. | 104 |- | 18 | {{ESC|Vācija}} | angļu | [[Korina Meja]] | ''I Can't Live Without Music'' | "Es nevaru dzīvot bez mūzikas" | 21. | 17 |- | 19 | {{ESC|Turcija}} | [[Turku valoda|turku]],<br />angļu | [[Buketa Bengisu]] & ''[[Group Safir]]'' | ''Leylaklar Soldu Kalbinde'' | "Ceriņi izgaisa manā sirdī" | 16. | 29 |- | 20 | {{ESC|Malta}} | angļu | [[Ira Losko]] | ''7th Wonder'' | "7. brīnums" | 2. | 164 |- | 21 | {{ESC|Rumānija}} | angļu | [[Monika Angela]] un [[Marsels Pāvels]] | ''Tell Me Why'' | "Saki man kāpēc" | 9. | 71 |- | 22 | {{ESC|Slovēnija}} | [[Slovēņu valoda|slovēņu]] | ''[[Sestre]]'' | ''Samo Ljubezen'' | "Tikai mīlestība" | 13. | 33 |- style="font-weight:bold; background:gold;" | 23 | {{ESC|Latvija}} | angļu | ''[[Marie N]]'' | ''[[I Wanna]]'' | "Es gribu" | 1. | 176 |- | 24 | {{ESC|Lietuva}} | angļu | [[Aivars Stepukonis|Aivars]] | ''Happy You'' | "Laimīgais tu" | 23. | 12 |} == Balsošanas tabula == {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Tallinn 2002 – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/tallinn-2002/final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=8 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210408182938/https://eurovision.tv/event/tallinn-2002/final/results |archive-date=8 April 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2002 – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=316#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=29 October 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924043447/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=316#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- ! colspan="2" | ! scope="col" style="vertical-align:bottom" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turcija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} |- ! rowspan="24" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Kipra | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 85 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 3 || || '''12''' || 6 || 10 || 6 || 4 || || || || 1 || 4 || || || 3 || || || || '''12''' || 8 || 4 || 8 || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 111 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' || 7 || || || || 6 || 4 || 5 || 6 || 2 || 8 || 6 || 7 || 6 || 1 || 8 || 2 || 10 || || 8 || 5 || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 26 || 1 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || 1 || || || || 7 || || || || || 5 || || || '''12''' || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 27 || '''12''' || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 1 || 8 || || || || || || || || || || || || || || 6 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 81 || 7 || 2 || || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 6 || || || || 6 || '''12''' || 7 || || || 6 || '''12''' || '''12''' || 7 || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Horvātija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 44 || 6 || || 6 || 5 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 5 || || 5 || || || || 2 || || || 3 || || || || '''12''' || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Krievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 55 || 5 || || || 2 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 10 || || 1 || || || 3 || || || || || || || 8 || 10 || || 10 || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 111 || || 7 || 3 || || || 5 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 6 || 2 || || '''12''' || 10 || 8 || 10 || 4 || || 4 || 8 || 2 || 2 || 6 || '''12''' || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Maķedonija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 25 || 3 || || || || || 4 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || 1 || || || || || || || 5 || '''12''' || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Izraēla | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 37 || || 5 || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 1 || || 5 || 1 || || 2 || 10 || 5 || || || 5 || || 3 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 15 || || || 5 || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || 3 || 2 || || || 3 || 1 || 1 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Zviedrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 72 || || 1 || 4 || 1 || || || || 8 || || 3 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 7 || 10 || '''12''' || 1 || || || 4 || || || 7 || 4 || 10 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 || 2 || || || || || || || 5 || 1 || || || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 3 || 3 || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 7 || || || || || || || || || || 4 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || 1 || 1 || || || || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 || || || 7 || || 3 || 7 || || || 3 || || || 6 || || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || 3 || || 2 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Beļģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 || || 4 || || || 1 || || 7 || || || || || 3 || || 4 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 2 || || 10 || || || || || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 104 || || 10 || || 3 || 8 || || || 3 || || 7 || 10 || 8 || '''12''' || 5 || 8 || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 6 || || || 4 || 3 || 2 || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 17 || || || 1 || || 2 || || 2 || 1 || || || 3 || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 3 || 4 || 1 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Turcija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 29 || || || || || 4 || 3 || || || 8 || || || || || || || || 7 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 7 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Malta | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 164 || 10 || '''12''' || 8 || 6 || 10 || '''12''' || 5 || 7 || 10 || 10 || 4 || 4 || 2 || '''12''' || 4 || 7 || 6 || 10 || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 10 || 7 || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Rumānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 71 || 8 || || || 8 || 5 || || '''12''' || || '''12''' || 8 || || || || || || || 4 || 1 || 7 || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Slovēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 || || 6 || 2 || || 7 || 8 || || || 2 || || 2 || || || || 1 || || 5 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || |- style="background:gold;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Latvija | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 176 || 4 || 8 || 10 || 10 || '''12''' || 2 || 10 || '''12''' || 7 || '''12''' || 8 || 5 || 6 || 7 || 5 || 8 || 8 || '''12''' || 6 || 7 || || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Lietuva | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 12 || || || || || || || 4 || 2 || || || || || || || || || || || || || || || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;" | |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 5 | '''{{ESC|Latvija}}''' || {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Vācija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 3 | {{ESC|Malta}} || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}} |- | {{ESC|Spānija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Šveice}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 2 | {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Malta}} |- | {{ESC|Igaunija}} || {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Zviedrija}} |- | {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} |- ! scope="row" rowspan="7" | 1 | {{ESC|Austrija}} || {{ESC|Turcija}} |- | {{ESC|Francija}} || {{ESC|Somija}} |- | {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Kipra}} |- | {{ESC|Horvātija}} || {{ESC|Slovēnija}} |- | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} || {{ESC|Austrija}} |- | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} || {{ESC|Rumānija}} |- | {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} |} == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Eirodziesma 2002]] <!-- == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} --> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{Eirovīzija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2002. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] 99u9jfd94cdesjwrqbkvwvk28me4a5l 4486770 4486769 2026-06-26T08:32:38Z Lasks 38532 4486770 wikitext text/x-wiki {{Eirovīzijas infokaste |nosaukums = 2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss |tēma = ''"A Modern Fairytale"'' |attēls = ESC 2002 Tallinn logo.svg |att_izm = 300 |paraksts = Konkursa logo |fināls = {{dat|2002|5|25|N}} |pusfināls = |pirmais pusfināls = |otrais pusfināls = |vadītājs (i) = Annelija Pēbo<br />Marko Matvere |koordinators = |režisors = Marjuss Bratens |pārraidītājs = {{flaga|Igaunija}} [[Eesti Televisioon|ETV]] |vieta = {{flaga|Igaunija}} [[Igaunija]], [[Tallina]]<br />[[Saku Suurhall]] |uzvarētājs = {{ESC|Latvija}} ''[[Marie N]]'' — ''[[I Wanna]]'' |balsošanas sistēma = Katra valsts balso telebalsojumā vai ar SMS. Katras valsts 10 populārākajām dziesmām tiek piešķirti 12, 10, tad 8 līdz 1 punktam. |dalībvalstis = 24 valstis |valstis, kas debitē = nav |valstis, kas atgriežas = {{ESC|Austrija}}<br />{{ESC|Beļģija}}<br />{{ESC|Kipra}}<br />{{ESC|Somija}}<br />{{ESC|Maķedonija}}<br />{{ESC|Rumānija}}<br />{{ESC|Šveice}} |valstis, kas izstājās = {{ESC|Islande}}<br />{{ESC|Īrija}}<br />{{ESC|Nīderlande}}<br />{{ESC|Norvēģija}}<br />{{ESC|Polija}}<br />{{ESC|Portugāle}} |nulle punktu = nav |viesmākslinieki = |map = ESC 2002 Map.svg |col1 = #22b14c |tag1 = Dalībvalstis |col2 = #ffc20e |tag2 = Dalībvalstis, kas piedalījušās iepriekš, bet nepiedalījās 2002. gada konkursā |koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] |iepriekšējais = [[2001. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2001]] |nākamais = [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003 ►]] }} '''2002. gada [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2002}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2002}}) bija 47. Eirovīzijas dziesmu konkurss, kas norisinājās [[Tallina|Tallinā]], [[Igaunija|Igaunijā]], 2002. gada [[25. maijs|25. maijā]]. Tiesības rīkot konkursu Igaunija ieguva 2001. gadā, kad par [[Eirovīzija]]s uzvarētāju kļuva dziedātāju duets [[Tanels Padars]] un Deivs Bentons ar dziesmu ''[[Everybody]]''. Šī bija pirmā reize, kad konkurss notika Igaunijā. Tāpat, šī bija arī pirmā reize, kad konkurss notika kādā no bijušajām [[Padomju Savienība]]s republikām un pirmā reize, kad konkurss notika kādā no [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]]. Konkursā uzvarēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] pārstāve ''[[Marie N]]'' ar dziesmu ''[[I Wanna]]''. Šī bija pirmā Latvijas uzvara konkursā. == Dalībvalstis un rezultāti == {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētāji}} {| class="sortable wikitable" |- bgcolor="#CCCCCC" ! Nr. ! Valsts ! Valoda ! Izpildītājs ! Dziesma ! Nosaukums latviski ! Vieta ! Punkti |- | 01 | {{ESC|Kipra}} | [[Angļu valoda|angļu]] | ''[[One]] | ''Gimme'' | "Dod" | 6. | 85 |- | 02 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | angļu | [[Džesika Garlika]] | ''Come Back'' | "Nāc atpakaļ" | 3. | 111 |- | 03 | {{ESC|Austrija}} | angļu | [[Manuels Ortega]] | ''Say A Word'' | "Saki vārdu" | 18. | 26 |- | 04 | {{ESC|Grieķija}} | angļu | [[Mihalis Rakinzis]] | ''S.A.G.A.P.O.'' | — | 17. | 27 |- | 05 | {{ESC|Spānija}} | [[Spāņu valoda|spāņu]],<br />angļu | [[Roza Lopesa]] | ''Europe's Living A Celebration'' | "Eiropa dzīvo svētkos" | 7. | 81 |- | 06 | {{ESC|Horvātija}} | angļu | [[Vesna Pisaroviča]] | ''Everything I Want'' | "Viss, ko es vēlos" | 11. | 44 |- | 07 | {{ESC|Krievija}} | angļu | ''[[Premyer-Ministr]]'' | ''Northern Girl'' | "Ziemeļu meitene" | 10. | 55 |- | 08 | {{ESC|Igaunija}} | angļu | [[Sahlena]] | ''Runaway'' | "Bēdz" | 3. | 111 |- | 09 | {{ESC|Maķedonija}} | [[Maķedoniešu valoda|maķedoniešu]] | [[Karolīna Gočeva|Karolina]] | ''Od nas zavisi <small>(Од нас зависи)</small>'' | "Atkarīgs no mums" | 19. | 25 |- | 10 | {{ESC|Izraēla}} | [[Ivrits]],<br />angļu | [[Sarite Hadade]] | ''Nadlik Beyakhad Ner (Light a Candle) <small>(נדליק ביחד נר)</small>'' | "Iededz sveci" | 12. | 37 |- | 11 | {{ESC|Šveice}} | [[Franču valoda|franču]] | [[Fransīna Žordi]] | ''Dans Le Jardin De Mon Âme'' | "Manas dvēseles dārzā" | 22. | 12 |- | 12 | {{ESC|Zviedrija}} | angļu | ''[[Afro-dite]]'' | ''Never Let It Go'' | "Nekad nelaid vaļā" | 8. | 72 |- | 13 | {{ESC|Somija}} | angļu | [[Laura Voutilainena]] | ''Addicted To You'' | "Atkarīga no tevis" | 20. | 24 |- | 14 | {{ESC|Dānija}} | angļu | [[Malēne Mortensena]] | ''Tell Me Who You Are'' | "Pasaki man, kas tu esi" | 24. | 7 |- | 15 | {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} | [[Serbu valoda|serbu]],<br />angļu | [[Maja Tatiča|Maja]] | ''Na jastuku za dvoje'' | "Spilvens uz diviem" | 13. | 33 |- | 16 | {{ESC|Beļģija}} | angļu | ''[[Sergio & The Ladies]]'' | ''Sister'' | "Māsa" | 13. | 33 |- | 17 | {{ESC|Francija}} | franču | [[Sandrīna Fransuāza]] | ''Il Faut Du Temps'' | "Tas prasa laiku" | 5. | 104 |- | 18 | {{ESC|Vācija}} | angļu | [[Korina Meja]] | ''I Can't Live Without Music'' | "Es nevaru dzīvot bez mūzikas" | 21. | 17 |- | 19 | {{ESC|Turcija}} | [[Turku valoda|turku]],<br />angļu | [[Buketa Bengisu]] & ''[[Group Safir]]'' | ''Leylaklar Soldu Kalbinde'' | "Ceriņi izgaisa manā sirdī" | 16. | 29 |- | 20 | {{ESC|Malta}} | angļu | [[Ira Losko]] | ''7th Wonder'' | "7. brīnums" | 2. | 164 |- | 21 | {{ESC|Rumānija}} | angļu | [[Monika Angela]] un [[Marsels Pāvels]] | ''Tell Me Why'' | "Saki man kāpēc" | 9. | 71 |- | 22 | {{ESC|Slovēnija}} | [[Slovēņu valoda|slovēņu]] | ''[[Sestre]]'' | ''Samo Ljubezen'' | "Tikai mīlestība" | 13. | 33 |- style="font-weight:bold; background:gold;" | 23 | {{ESC|Latvija}} | angļu | ''[[Marie N]]'' | ''[[I Wanna]]'' | "Es gribu" | 1. | 176 |- | 24 | {{ESC|Lietuva}} | angļu | [[Aivars Stepukonis|Aivars]] | ''Happy You'' | "Laimīgais tu" | 23. | 12 |} == Balsošanas tabula == {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- |+ Balsojuma tabula<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Tallinn 2002 – Detailed voting results |url=https://eurovision.tv/event/tallinn-2002/final/results |publisher=European Broadcasting Union |access-date=8 April 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210408182938/https://eurovision.tv/event/tallinn-2002/final/results |archive-date=8 April 2021 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Eurovision Song Contest 2002 – Scoreboard |url=https://eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=316#Scoreboard |publisher=European Broadcasting Union |access-date=29 October 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924043447/http://www.eurovision.tv/page/history/by-year/contest?event=316#Scoreboard |archive-date=24 September 2015 }}</ref> |- ! colspan="2" | ! scope="col" style="vertical-align:bottom" {{vert header|nb=1|Kopējie punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Kipra}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Apvienotā Karaliste}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Spānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Krievija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Igaunija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Maķedonija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Izraēla}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Zviedrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Somija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Bosnija un Hercegovina}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Beļģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Vācija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Turcija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Malta}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Rumānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=1|Lietuva}} |- ! rowspan="24" {{vert header|va=middle|Dalībvalstis}} ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Kipra | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 85 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 3 || || '''12''' || 6 || 10 || 6 || 4 || || || || 1 || 4 || || || 3 || || || || '''12''' || 8 || 4 || 8 || 4 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Apvienotā Karaliste | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 111 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' || 7 || || || || 6 || 4 || 5 || 6 || 2 || 8 || 6 || 7 || 6 || 1 || 8 || 2 || 10 || || 8 || 5 || 8 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Austrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 26 || 1 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || 1 || || || || 7 || || || || || 5 || || || '''12''' || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 27 || '''12''' || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 1 || 8 || || || || || || || || || || || || || || 6 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Spānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 81 || 7 || 2 || || 4 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 6 || || || || 6 || '''12''' || 7 || || || 6 || '''12''' || '''12''' || 7 || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Horvātija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 44 || 6 || || 6 || 5 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || 5 || || 5 || || || || 2 || || || 3 || || || || '''12''' || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Krievija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 55 || 5 || || || 2 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 10 || || 1 || || || 3 || || || || || || || 8 || 10 || || 10 || 6 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Igaunija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 111 || || 7 || 3 || || || 5 || 3 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 6 || 2 || || '''12''' || 10 || 8 || 10 || 4 || || 4 || 8 || 2 || 2 || 6 || '''12''' || 7 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Maķedonija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 25 || 3 || || || || || 4 || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || 1 || || || || || || || 5 || '''12''' || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Izraēla | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 37 || || 5 || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 1 || || 5 || 1 || || 2 || 10 || 5 || || || 5 || || 3 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Šveice | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 15 || || || 5 || || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || || 3 || 2 || || || 3 || 1 || 1 || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Zviedrija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 72 || || 1 || 4 || 1 || || || || 8 || || 3 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 7 || 10 || '''12''' || 1 || || || 4 || || || 7 || 4 || 10 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Somija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 24 || 2 || || || || || || || 5 || 1 || || || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 3 || 3 || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Dānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 7 || || || || || || || || || || 4 || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || 1 || 1 || || || || 1 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Bosnija un Hercegovina | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 || || || 7 || || 3 || 7 || || || 3 || || || 6 || || 2 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || || || 3 || || 2 || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Beļģija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 || || 4 || || || 1 || || 7 || || || || || 3 || || 4 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 2 || || 10 || || || || || 2 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Francija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 104 || || 10 || || 3 || 8 || || || 3 || || 7 || 10 || 8 || '''12''' || 5 || 8 || 10 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 6 || || || 4 || 3 || 2 || 5 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Vācija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 17 || || || 1 || || 2 || || 2 || 1 || || || 3 || || || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || 3 || 4 || 1 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Turcija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 29 || || || || || 4 || 3 || || || 8 || || || || || || || || 7 || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 7 || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Malta | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 164 || 10 || '''12''' || 8 || 6 || 10 || '''12''' || 5 || 7 || 10 || 10 || 4 || 4 || 2 || '''12''' || 4 || 7 || 6 || 10 || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || 10 || 7 || 3 |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Rumānija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 71 || 8 || || || 8 || 5 || || '''12''' || || '''12''' || 8 || || || || || || || 4 || 1 || 7 || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || || |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Slovēnija | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 33 || || 6 || 2 || || 7 || 8 || || || 2 || || 2 || || || || 1 || || 5 || || || || || style="text-align:left; background:#aaa;" | || || |- style="background:gold;" ! scope="row" style="text-align:left; font-weight:bold; background:gold;" | Latvija | style="text-align:right; font-weight:bold;" | 176 || 4 || 8 || 10 || 10 || '''12''' || 2 || 10 || '''12''' || 7 || '''12''' || 8 || 5 || 6 || 7 || 5 || 8 || 8 || '''12''' || 6 || 7 || || 5 || style="text-align:left; background:#aaa;" | || '''12''' |- ! scope="row" style="text-align:left; background:#f2f2f2;" | Lietuva | style="text-align:right; background:#f2f2f2;" | 12 || || || || || || || 4 || 2 || || || || || || || || || || || || || || || 6 || style="text-align:left; background:#aaa;" | |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable" style="width:100%;" |- ! Sk. !! Valsts !! 12 punktus piešķīrušās valstis |- ! scope="row" | 5 | '''{{ESC|Latvija}}''' || {{ESC|Igaunija}}, {{ESC|Izraēla}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Spānija}}, {{ESC|Vācija}} |- ! scope="row" rowspan="2" | 3 | {{ESC|Malta}} || {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Apvienotā Karaliste}} |- | {{ESC|Spānija}} || {{ESC|Beļģija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Šveice}} |- ! scope="row" rowspan="3" | 2 | {{ESC|Kipra}} || {{ESC|Grieķija}}, {{ESC|Malta}} |- | {{ESC|Igaunija}} || {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Zviedrija}} |- | {{ESC|Rumānija}} || {{ESC|Krievija}}, {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} |- ! scope="row" rowspan="7" | 1 | {{ESC|Austrija}} || {{ESC|Turcija}} |- | {{ESC|Francija}} || {{ESC|Somija}} |- | {{ESC|Grieķija}} || {{ESC|Kipra}} |- | {{ESC|Horvātija}} || {{ESC|Slovēnija}} |- | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} || {{ESC|Austrija}} |- | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} || {{ESC|Rumānija}} |- | {{ESC|Zviedrija}} || {{ESC|Bosnija un Hercegovina}} |} == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[Eirodziesma 2002]] <!-- == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} --> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.eurovision.tv/ Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20021125005749/http://www.eirovizija.lv/ Latvijas Eirovīzijas oficiālā mājas lapa] {{Eirovīzija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2002. gads mūzikā|Eirovizzija]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] 0phnmt57b7k4ijjg5x339vf0nnrwfak 0 65994 4486684 3543114 2026-06-26T07:12:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4486684 wikitext text/x-wiki {{slikts tulkojums}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Imangali Tasmagambetovs | vārds_orģ = Иманғали Нұрғалиұлы Тасмағамбетов | attēls = | mazs_att = Тасмагамбетов Имангали Нургалиевич.jpg | apraksts = | amats = [[Astana]]s mērs | term_sākums = {{dat|2008|4|4|N}} | term_beigas = {{dat|2014|10|22|N}} | priekštecis = [[Askars Mamins]] | pēctecis =[[Adilbeks Džaksybekovs]] | amats2 = [[Almati]] mērs | term_sākums2 = {{dat|2004|12|9|N}} | term_beigas2 = {{dat|2008|4|4|N}} | priekštecis2 = Viktors Hrapunovs | pēctecis2 = [[Ahmetžans Jesimovs]] | amats3 = [[Kazahstānas premjerministrs]] | term_sākums3 = {{dat|2002|1|28|N}} | term_beigas3 = {{dat|2003|6|13|N}} | priekštecis3 = [[Kasimžomarts Tokajevs]] | pēctecis3 = [[Danijals Ahmetovs]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1956|12|19}} | dzim_vieta = Novobogatas ciems, Mahambeta rajons, Gurjevas apgabals (tagad [[Atirau apgabals]]) | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[kazahs]] | partija = | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = Puskina Pedagoģiskais institūts, [[Orala]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Imangali Tasmagambetovs''' ({{val-kk|Иманғали Нұрғалиұлы Тасмағамбетов}}; {{val-ru|Имангали Нургалиевич Тасмагамбетов}}, dzimis {{dat|1956|12|9}}) ir šībrīža [[Astana]]s mērs. No 2004. gada decembra līdz 2008. gada 4. aprīlim 2014. gada 22. oktobris darbojās kā [[Almati]] mērs. Pirms tam viņš bija [[Kazahstānas premjerministrs]] no 2002. gada 28. janvāra līdz 2003. gada 11. jūnijam.<ref name=RESIGNATION>[http://www.rferl.org/reports/centralasia/2003/06/21-200603.asp New Kazakh Government Formed, Sets Out Priorities.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070930064228/http://www.rferl.org/reports/centralasia/2003/06/21-200603.asp |date={{dat|2007|09|30||bez}} }} RadioFreeEurope/RadioLiberty {{en ikona}}</ref> Tasmagambetovs apgalvoja, ka ko amata aizgājis pēc tam, kad uzzinājis par [[uzticības balsojums|uzticības balsojuma]] pozitīvo rezultātu falsifikāciju viņa administrācijā, kas notika {{dat|2003|5|19}}. Viņa atkāpšanās izraisīja visu kabineta locekļu atlaišanu, kā tas paredzēts [[Kazahstānas konstitūcija|Kazahstānas konstitūcijā]].<ref name=RESIGNATION/> [[Kazahstānas prezidents]] [[Nursultans Nazarbajevs]] aizvietoja Tasmagambetovu ar [[Pavlodaras apgabals|Pavlodaras apgabala]] gubernatoru [[Danijals Ahmetovs|Danijalu Ahmetovu]] {{dat|2003|6|13}}. Ahmetovs apņēmās turpināt Tasmagambetova politiku daudzās jomās.<ref name=RESIGNATION/> ==Biogrāfija== [[Attēls:Vladimir Putin 28 February 2002-1.jpg|250px|thumb|Ar [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]]. Alma-Ata, 2002. gada 28. februāris]] Pēc tautības - kazahs. Interese par dabaszinātnēm, kas pamodās jau agrā jaunībā, ietekmēja nākotnes profesijas izvēli. Nāk no Bayula the Younger Zhuz ģints Zhappas apakšģints<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.titus.kz/print.php?id=1512 |title=Titus.kz Рахатгейт: казахи дерутся, а иностранцы радуются, Шымкент<!-- Заголовок добавлен ботом --> |access-date={{dat|2019|09|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181009211200/http://www.titus.kz/print.php?id=1512 |archivedate={{dat|2018|10|09||bez}} }}</ref>. 1979. gadā Imangali Tasmagambetovs beidzis M. Utemisova vārdā nosaukto Rietumkazahstānas Valsts universitātes Dabas ģeogrāfijas nodaļu. (WKSU) "(bijušais Urālu pedagoģiskais institūts nosaukts pēc A. S. Puškina)" ar grādu "ģeogrāfijas un bioloģijas skolotājs". * PhD filozofijā. Kandidācijas disertācijas tēma ir “Vides jautājumu pasaules uzskatu aspekti”. (1990) * Politikas zinātņu doktors. Viņa promocijas darba tēma ir "Sociālā politika tranzīta politiskajās sistēmās". (1997) Savu karjeru viņš sāka 1973. gadā kā bērnu un jaunatnes sporta skolas treneris Gurjevas apgabala Makhambet ciematā. 1979. gadā viņš strādāja par Gurjevas apgabala Makhambet vidusskolas ģeogrāfijas un bioloģijas skolotāju. Tā aktīvā pozīcija sociālajā un politiskajā dzīvē, viņš varēja parādīt, kas strādā atbildīgos amatos - pirmais sekretārs Centrālās komitejas Jaunatnes Kazahstānas (1989) un priekšsēdētājs Valsts Kazahstānas Republikas komitejas jaunatnes jomā (1991). == Atsauces == {{atsauces}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Tasmagambetovs, Imangali}} [[Kategorija:1956. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kazahstānas politiķi]] [[Kategorija:Kazahstānas premjerministri]] [[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]] dok44mvgutidhdgllkflns5b2310b5c 0 67175 4486848 4462503 2026-06-26T10:37:17Z Baisulis 11523 /* ievads */ + title..... 4486848 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Amway'' | native_name = | logo = Amway (logo).svg.png | logo_size = | logo_caption = | image = Ada Michigan Amway HQ DSCN9720.JPG | image_size = 240px | image_caption = ''Amway'' galvenā mītne [[Mičigana|Mičiganā]] | type = | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = {{dat|1959|11|9}} | founder = Ričards Devoss, Džejs van Andels | defunct = | location_city = | location_country = | location = | locations = | area_served = visā pasaulē | key_people = Dags Devoss <small>(prezidents)</small><br />Stīvs van Andels <!--<small>(priekšsēdētajs)</small>--> | industry = [[tiešā pārdošana]] | products = ''Amway Home'', ''Glister'', ''G&H'', ''Nutrilite'', ''Artistry'', ''AmwayQueen'', ''eSpring'', ''ATMOSPHERE'' utt. | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = | num_employees = {{sk|21000}} (2014)<ref>{{tīmekļa atsauce |author= Roger Adler All Articles |url= http://www.law.com/jsp/ihc/PubArticleIHC.jsp?id=1202428760677 |title= Amway GC Lives the Dream |publisher= Law.com |date= 2009. gada 4. martā |accessdate= 2011. gada 9. jūlijā |archiveurl= https://web.archive.org/web/20110607231800/http://www.law.com/jsp/ihc/PubArticleIHC.jsp?id=1202428760677 |archivedate= 2011. gada 7. Jūnijs |deadurl=no }}</ref> | parent = ''[[Alticor]]'' | divisions = | subsid = | homepage = {{URL|http://www.amway.com/}} | footnotes = | intl = }} '''''Amway''''' (saīsinājumā no "'''''Am'''erican '''Way'''''") ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[tīkla mārketings|tīkla mārketinga]] kompānija, kas caur [[Tiešā pārdošana|tiešo tirdzniecības]] modeli pārdod dažādus veselības, skaistuma, kā arī mājas un personīgās [[higiēna]]s produktus. Kompāniju ''Amway'' 1959. gadā dibināja Džejs van Andels un Ričards Devoss. Tās galvenā mītne atrodas Adas pilsētā, [[Mičigana]]s [[ASV štati|štatā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.amwayglobal.com/our-story/|title=Our story|work=amwayglobal.com|publisher=Amway administrācija|accessdate=12 January 2020}}</ref> 2018. gadā uzņēmums ziņoja par ieņēmumiem 8,8 miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā, kas tādējādi to padara par lielāko tiešās tirdzniecības kompāniju pasaulē.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.directsellingnews.com/dsn-announces-the-2019-global-100/|title=DSN Announces the 2019 Global 100!|work=directsellingnews.com|publisher=Direct Selling News|date=24 April 2019|accessdate=12 January 2020}}</ref> Pret ''Amway'' dažādās valstīs un iestādēs ir veikta izmeklēšana, piemēram, ASV Federālajā tirdzniecības komisijā par iespējamu piramīdas shēmas praksi. Uzņēmums ir samaksājis desmitiem miljonu dolāru, lai nokārtotu šīs lietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mlive.com/business/west-michigan/2010/11/amway_agrees_to_pay_56_million.html|title=Amway agrees to pay $56 million, settle case alleging it operates a 'pyramid scheme'}}</ref> 1983. gadā ''Amway'' atzina, ka 15 gadus ir krāpis Kanādas valdību muitas nodevu un nodokļu jomā, nepatiesi novērtējot valstī importētās preces; tam bija jāmaksā naudas sods.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/1983/11/11/business/amway-admits-fraud.html|title=AMWAY ADMITS FRAUD}}</ref> Laikā no 2007. līdz 2008. gadam ''Amway'' atzīts par vainīgu nelikumīgā uzņēmējdarbības praksē Indijā. Šo lēmumu atbalstīja Indijas Augstākā tiesa, un 2021. gadā Indijas izpilddirektors arestēja uzņēmuma un bankas aktīvus, identificējot ''Amway'' biznesa modeli kā piramīdas krāpšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.business-standard.com/article/news-ians/andhra-police-arrest-amway-india-ceo-act-evokes-condemnation-114052701406_1.html|title=Andhra Police arrest Amway India CEO, act evokes condemnation}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://retail.economictimes.indiatimes.com/news/food-entertainment/personal-care-pet-supplies-liquor/amway-guilty-of-misbranding-asked-not-to-sell-two-products/61563037|title=Amway guilty of misbranding, asked not to sell two products}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnbctv18.com/business/companies/heres-how-some-of-the-other-big-countries-deal-with-amway-13226322.htm/|title=Here's how some of the other big countries deal with Amway}}</ref> ''Amway'' savu produktu klāstā ietver personīgās aprūpes produktus, rotaslietas, elektroniku, ''[[Nutrilite]]'' uztura bagātinātājus, ūdens attīrītājus, gaisa attīrītājus, apdrošināšanu un kosmētiku. ''Amway'' veic darījumus, izmantojot [[meitas uzņēmums|meitas uzņēmumus]] vairāk nekā deviņdesmit valstīs un reģionos visā pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.amway.co.uk/cms/about_amway_and_direct_selling/who_is_amway |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2008|09|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090316051739/http://www.amway.co.uk/cms/about_amway_and_direct_selling/who_is_amway |archivedate={{dat|2009|03|16||bez}} }}</ref> Kopš 1999. gada ''Amway'' darbojas ASV un [[Kanāda|Kanādā]] kā ''Quixtar''. == Vēsture == === Dibināšana un paplašināšanās === ''Amway'' pirmsākumi meklējami kompānijā ar nosaukumu ''Ja-Ri'', ko 1949. gadā dibināja Džejs van Andels, Ričards Devoss un Mihaels Pačeti. ''Ja-Ri'' nosaukums radies no dibinātāju vārdiem Džejs un Ričards.<ref>From www.alticor.com: ''[http://www.alticor.com/companies/pop_more_history.html The History of Amway] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070405133329/http://www.alticor.com/companies/pop_more_history.html |date={{dat|2007|04|05||bez}} }}''</ref> 1959. gadā ''Ja-Ri'' mainīja savu nosaukumu uz ''Amway''. 1963. gadā<ref>Michigan Department of Consumer & Industry Services: ''[http://www.cis.state.mi.us/bcs_corp/image.asp?FILE_NAME=D0253%5C00300%5C00300524.TIF Restated Articles of Incorporation] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081003144419/http://www.cis.state.mi.us/bcs_corp/image.asp?FILE_NAME=D0253%5C00300%5C00300524.TIF |date={{dat|2008|10|03||bez}} }}''</ref> ''Amway'' dibinātāju nodoms bija izveidot uzņēmumu, izmantojot jauna produkta izplatīšanu, kas veicina [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], izpratni par ekonomikas vadību, un ekonomisko neatkarību starp tās asociētajiem izplatīšanas tiesību īpašniekiem. ''Amway'' pirmais produkts bija tīrīšanas līdzeklis LOC (''Liquid Organic Cleaner''). Sākotnēji to pārdeva ar nosaukumu ''Frisk''. Ričards Devoss un van Andels nopirka tiesības, lai ražotu un izplatītu ''Frisk'' un nomainīja tā nosaukumu uz LOC. 1964. gadā ''Amway Sales Corporation'', ''Amway Services Corporation'' un ''Amway Manufacturing Corporation'' apvienojās, lai izveidotu vienotu uzņēmumu.<ref name="MLMLAW">no MLM Law Library: [http://www.mlmlaw.com/library/cases/mlm/ftc/amway.htm FTC Final Order from May 8, 1979 (93 °F. T. C. 618)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081015182742/http://www.mlmlaw.com/library/cases/mlm/ftc/amway.htm |date={{dat|2008|10|15||bez}} }}.</ref> ''Amway'' nopirka radio savstarpējās apraides sistēmā 1977. gadā un pārdeva tās 1985. gadā. 1960. gadā produktu klāstu palielināja ar jaunu mazgāšanas līdzekli — SA8, 1965. gadā radīta matu kopšanas līdzekļu līnija ''Satinique'' un kosmētikas līnija ''ARTISTRY''. 1972. gadā ''Amway'' nopirka kontroli pār ''[[Nutrlite]]'' un 1994. gadā kļuva par tās īpašniekiem. === FTC (''Federal Trade Commission'') veiktās izmeklēšanas === Ir ticis apgalvots, ka ''Amway'' un tās amerikāņu tiešsaistes versija — ''[[Quixtar]]'' ir [[piramīdshēma]]s vai piramīdshēmās balstīti uzņēmumi. 1979. gadā [[Federālā tirdzniecības komisija]] konstatēja, ka ''Amway'' nav klasificējama kā nelikumīga piramīdveida shēma, jo ''Amway'' sistēma ir balstīta uz mazumtirdzniecības patērētājiem.<ref name="MLMLAW"/><ref>[http://www.ftc.gov/speeches/other/dvimf16.htm#N_19_ "Pyramid Schemes"<!-- Bot generated title -->]</ref> Tomēr tika noteikts, ka ''Amway'' jāpārtrauc mazumtirdzniecības cenu noteikšana un uzņēmumam aizliedza faktu sagrozīšanu par peļņas, ienākumu vai pārdošanas apjomiem. ''Amway'' uzdeva radīt pārskatu par faktiski vidējiem izplatītāju ienākumiem, kurš parādīja, ka vairāk nekā pusei no izplatītājiem nav nekādu ieņēmumu, un vidējie izplatītāja ienākumi ir mazāki par 100 ASV dolāriem mēnesī. Rīkojumu pārkāpa 1986. gada reklāmas kampaņas laikā, kā rezultātā uzņēmumam piemēroja {{sk|100000}} ASV dolāru [[naudas sods|naudas sodu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.casewatch.org/ftc/news/1986/amway.shtml |title=''Amway Corp. To Pay $100,000 Civil Penalty, Settling FTC Charges'' |access-date={{dat|2008|10|23||bez}} |archive-date={{dat|2011|07|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110716031701/http://www.casewatch.org/ftc/news/1986/amway.shtml }}</ref> ''Amway'' ir atspēkojis piramīdshēmas apsūdzības ar sekojošiem argumentiem: * Nav samaksas par piesaistītajiem izplatītājiem; * Samaksas saņemšanas priekšnoteikums ir produkta pārdošana; * Preces pircējam obligāti jābūt tās patērētājam; * ''Amway'' nav tiesību pārdot biznesa saistības. Saskaņā ar 1989. gada dekrētu, kurš iesniegts federālajā tiesā, ''Amway'' samaksāja 100 000 USD naudas sodu saskaņā ar 1979. gada Komisijas rīkojumu, kurš aizliedza ''Amway'' faktu sagrozīšanu par peļņas, ienākumu vai pārdošanas apjomu, ko tā izplatītājiem ir iespējams sasniegt. Saskaņā ar sūdzību, ko sniedz dekrēts, ''Amway'' pārkāpusi 1979. gadā radītos noteikumus.<ref>[https://www.ftc.gov/os/annualreports/ar1986.pdf http://www.ftc.gov/os/annualreports/ar1986.pdf] Federal Trade Commission 1986 Annual Report</ref> 1983. gadā ''Amway'' atzina savu vainu krimināllietā — [[izvairīšanās no nodokļu maksāšanas|nodokļu nemaksāšanā]] un muitas krāpšanā Kanādā, kā rezultātā uzņēmumu aplika ar naudas sodu 25 miljonu Kanādas dolāru (CAD) apmērā, kurš bija līdz tam laikam lielākais naudas sods Kanādā. 1989. gadā uzņēmums samaksāja nesamaksātos muitas nodokļus 45 miljonu Kanādas dolāru apmērā.<ref>{{Ziņu atsauce| title = Amway of Canada Drops Tax Appeal| work = [[The New York Times]]| publisher = REUTERS| date = February 7, 1984| url = http://query.nytimes.com/gst/fullpage.html?res=9D04E3D81039F932A15750C0A962948260| accessdate = 2007-07-05}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce| title = Amway, Canada Reach Settlement In Customs Dispute| work = [[The Wall Street Journal]]| publisher = THE WALL STREET JOURNAL| date = September 25, 1989| url = http://pqasb.pqarchiver.com/wsj/access/860493942.html?dids=860493942:860493942&FMT=ABS&FMTS=ABS:AI&date=Sep+25%2C+1989&author=JOHN+URQUHART+Staff+Reporter+of+THE+WALL+STREET+JOURNAL&pub=Wall+Street+Journal++(1889-Current+file)&edition=&startpage=C17&type=historic&desc=Amway%2C+Canada+Reach+Settlement+In+Customs+Dispute| accessdate = 2008-06-04| archive-date = 2010-11-19| archive-url = https://web.archive.org/web/20101119205207/http://pqasb.pqarchiver.com/wsj/access/860493942.html?dids=860493942:860493942&FMT=ABS&FMTS=ABS:AI&date=Sep+25%2C+1989&author=JOHN+URQUHART+Staff+Reporter+of+THE+WALL+STREET+JOURNAL&pub=Wall+Street+Journal++(1889-Current+file)&edition=&startpage=C17&type=historic&desc=Amway%2C+Canada+Reach+Settlement+In+Customs+Dispute}}</ref> Devoss paziņoja, ka viņš uzskata, ka lietu radīja "politisku iemeslu dēļ".<ref>[http://www.acton.org/publicat/randl/interview.php?id=128 Capitalism with Compassion, ''Religion and Liberty'',''Volume 4'',''Number 5'']</ref> [[Amerikas ierakstu industrijas asociācija]] (RIAA) kā daļu no tās pretpirātisma kampaņas 1995. gadā iesūdzēja ''Amway'' un vairākas tās izplatītāju kompānijas. RIAA apgalvoja, ka ar autortiesībām sargātus mūzikas ierakstus izmantoja "ļoti ienesīgās" apmācību videolentēs. ''Amway'' samaksāja mierizlīgumu 9 miljonu USD apmērā. Tiesa secināja, ka ''Mahaleel Lee Lustra'', kura bija atbildīgā par videolenšu izplatīšanu, trijos no pieciem gadījumiem ir neapzināti pārkāpusi autortiesības.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ca11.uscourts.gov/opinions/ops/199914123.OPN.pdf |title=''Foley v Luster'' |access-date={{dat|2011|07|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110722093115/http://www.ca11.uscourts.gov/opinions/ops/199914123.OPN.pdf |archivedate={{dat|2011|07|22||bez}} }}</ref> No 1995. gada līdz 1998. gadam ''Amway'' apgrozījums [[Ķīna|Ķīnā]] auga, taču pēc nelegālo piramīdshēmu izraisītajiem nemieriem Ķīnas valdība ieviesa aizliegumu visiem [[tiešās pārdošanas uzņēmums|tiešās pārdošanas uzņēmumiem]], tostarp ''Amway''.<ref>"Chinese officials ban direct marketing", 22. april 1998. ''[[Associated Press]]'', The Associated Press</ref> Daži uzņēmumi, piemēram, ''Amway'', ''[[Avon]]'' un ''[[Mary Kay]]'' joprojām turpināja darboties, izmantojot mazumtirdzniecības veikalu tīklu, ko veicināja neatkarīgas pārdošanas uzņēmēji. Lai gan vairāku līmeņu maksājumu sistēma joprojām bija aizliegta, tiek apgalvots, ka ''Amway'' būtiski nemainīja savu samaksas sistēmu un legalizēja maksājumus kā samaksu par pakalpojumiem.<ref>"Once-barred Amway becomes booming business in China", Leslija Čanga, March 12, 2003, ''[[Wall Street Journal]]''</ref> 2005. gada decembrī Ķīna ieviesa jaunu tiešās pārdošanas likumu, un 2006. gada decembrī ''Amway'' bija viena no pirmajām kompānijām, kas saņēma licenci, lai atsāktu tiešo pārdošanu. Tomēr daudzpakāpju mārketings (samaksa par jaunas personas piesaistīšanu) joprojām bija aizliegta. [[Indija]]s [[Āndhra Pradēša|Āndrhas Pradēšas]] augstākās tiesas tiesnese paziņoja, ka ''Amway'' Indijas meitasuzņēmums pārkāpj "naudas cirkulācijas sistēmas" aktu. Taču pēc vairākām kratīšanām un konfiskācijām pret ''Amway'' izplatītājiem uzņēmums iesniedza petīciju, lai apturētu valsts policijas veikto izmeklēšanu. 2007. gada 14. augustā augstākā tiesa lika valsts policijai 6 mēnešu laikā pabeigt izmeklēšanu.<ref>[http://www.business-standard.com/common/storypage_c_online.php?leftnm=11&bKeyFlag=IN&autono=26541 SC asks Andhra to finish Amway probe in 6mths]</ref> == Politika un kultūra == ''Amway'' atbalsta ASV [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņu partiju]], tās dibinātāji ieguldīja {{sk|4000000}} ASV dolārus 2004. gada vēlēšanu ciklā.<ref>{{Ziņu atsauce| last = Vlasic| first = Bill|author2=Mary Beth Regan| title = Amway II: The Kids take over| work = [[BusinessWeek]]| date = February 16, 1998| url = http://www.businessweek.com/archives/1998/b3565099.arc.htm?chan=search| accessdate = 2007-07-05}}</ref> Tomēr ''Amway'' apgalvo, ka uzņēmējdarbības iespējas ir pieejamas visiem cilvēkiem neatkarīgi no viņu reliģiskās un politiskās pārliecības.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.amway.com/en/General/faqs-10229.aspx |title=Amway Corporation Website — Frequently Asked Questions<!-- Bot generated title --> |access-date={{dat|2008|10|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081020235926/http://amway.com/en/General/faqs-10229.aspx#10213 |archivedate={{dat|2008|10|20||bez}} }}</ref> Bijušais ''Amway'' izpilddirektors Ričards Devoss ir saistīts ar [[dominomisms|dominionisma]] politisko kustību ASV.<ref>[http://www.rollingstone.com/politics/story/7235393/the_crusaders/ "The Crusaders"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080318185336/http://www.rollingstone.com/politics/story/7235393/the_crusaders/ |date={{dat|2008|03|18||bez}} }} Bobs Mosers, April 7, 2005, '' [[Rolling Stone]]''</ref> Vairāki augsta ranga ''Amway'' līderi, tostarp Ričards Devoss, Deksters Jēgers un citi ir arī īpašnieki, un valdes locekļi ir ziedojuši kompānijai ''Gospel Films'', lai ražotu filmas un grāmatas konservatīvo kristiešu auditorijai.<ref>[http://www.gospelcom.net Gospel Communications homepage]</ref><ref name="Berkowitz">{{Ziņu atsauce| last =Buršteins | first = Reičels|author2=Kerry Lauerman| title = She Did It Amway| work = [[Mother Jones]]|date=September/October 1996| url = http://www.motherjones.com/news/special_reports/1996/09/myrick.html| accessdate = 2007-07-05}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|last= Berkowitz |first= Bill|title= Amway's GOPyramid Scheme|work= mediatransparency.org|date= April 24, 2005|url= http://www.mediatransparency.org/pdastory.php?storyID=4|accessdate = 2007-07-05|archiveurl= https://web.archive.org/web/20070429102551/http://www.mediatransparency.org/pdastory.php?storyID=4 |archivedate = 2007-04-29}}</ref> Bijušā ASV prezidenta [[Džordžs Bušs (jaunākais)|Džordža Buša]] īpašais padomnieks ir veiksmīgs neatkarīgā uzņēmuma īpašnieks, kurš regulāri uzstājies semināros. Džordžs Bušs iecēla Timotiju Morisu, bijušo pretmonopola [[Advokāts|advokātu]], kura lielākais klients bija ''Amway'', par FTC (''Federal Trade Commission'') vadītāju, FTC tiešā uzraudzībā ir daudzpakāpju mārketinga plāni. ''Amway'' līdzdibinātāju, Džeju van Andelu (1980. gadā), un vēlāk viņa dēlu Stīvu van Andelu (2001. gadā) ievēlēja par [[ASV tirdzniecības palāta]]s priekšsēdētājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.uschamber.com/about/board/directory/vanandel.htm |title=Steve Van Andel Bio — U. S. Chamber of Commerce Board of Directors<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|10|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081026203008/https://www.uschamber.com/about/board/directory/vanandel.htm |archivedate={{dat|2008|10|26||bez}} }}</ref> Bijušais ''Amway'' priekšsēdētājs Ričards Devoss ir viens no bagātākajiem un lielākajiem labdarības sniedzējiem [[Mičigana|Mičiganā]]. ''Amway'' ieguldījums vides aizsardzībā atzīts 1989. gada jūnijā [[ANO Vides programma]]s ietvaros.<ref>{{Ziņu atsauce| last=Motavalli| first=Jim| author2=Leslie Pardue| title='Multilevel' marketing goes green - Amway Corp. and Shaklee see profits from environmentally safe products - includes related article on 'green' networking| work=The Environmental Magazine| date=April 1994| url=http://findarticles.com/p/articles/mi_m1594/is_n2_v5/ai_14896030| accessdate=2007-07-05| archive-date=2007-10-13| archive-url=https://web.archive.org/web/20071013170702/http://findarticles.com/p/articles/mi_m1594/is_n2_v5/ai_14896030}}</ref> Latvijā ''Amway'' iesaistīto personu vidū ir prokurora [[Ēriks Kalnmeiers|Ērika Kalnmeiera]] sieva [[Baiba Kalnmeiere]]. == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Grāmatas == * ''Ain't It Great: A Look Inside Amway'' published September 1, 2001 by Authorhouse; {{ISBN|0-7596-2503-4}} * ''An Uncommon Freedom, the Amway Experience and Why It Grows'' published 1982 by Revell; ASIN B000HFJE1Y * ''American Victory: The Real Story of Today's Amway'' published April, 1997 by Chapel & Croft Publishing; {{ISBN|0-9645171-6-7}} * ''Amway: The Cult of Free Enterprise'' published December 1, 1985 by South End Press; {{ISBN|0-9648795-1-4}} * ''Amway: The True Story of the Company That Transformed the Lives of Millions'' published September 1, 1999 by Berkley Publishing Group; {{ISBN|0-425-17040-3}} * ''Behind the Smoke and Mirrors: Amway Motivational Organizations'' published September 1, 1999 by Backstreet; {{ISBN|0-9671070-2-4}} * ''Commitment to excellence: The remarkable Amway story'' published 1986 by Benjamin; {{ISBN|0-87502-136-0}} * ''Empire of Freedom: The Amway Story and What It Means to You'' published September 3, 1997 by Prima Lifestyles; {{ISBN|0-7615-1088-5}} * ''The Possible Dream: A Candid Look At Amway'' published 1977 by Revell; {{ISBN|0-8007-0857-1}} * ''Promises to Keep: The Amway Phenomenon and How It Works'' published 1986 by Berkley Books; {{ISBN|0-425-09856-7}} * ''The Direct Selling Revolution: Understanding the Growth of the Amway Corporation'' published 1993 by WileyBlackwell; {{ISBN|978-0-631-19229-9}} == Dokumentālā filma == * ''Profiles of the American Dream: Rich DeVos and Jay Van Andel and the Remarkable Beginnings of Amway'' 1997 by PREMIERE FILMS; ASIN: B000OK0YRA == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20041022081856/http://www.quixtar.com/ Quixtar Corporation] * [http://www.alticor.com/companies/quixtar.html Alticor Inc. (Amway & Quixtar Parent Company)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081017063132/http://www.alticor.com/companies/quixtar.html |date={{dat|2008|10|17||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20080922090206/http://www.amwaynews.alticorblogs.com/ Amway Media Blog] * [https://web.archive.org/web/20110622075503/http://www.iboai.com/Default.asp Independent Business Owners Association International] === ASV valdības dokumenti === * [http://www.ftc.gov/speeches/other/dvimf16.htm Prepared Statement of Debra A. Valentine, General Counsel for the U. S. FTC, on "Pyramid Schemes"] === Interneta raksti === * [http://business.timesonline.co.uk/tol/business/industry_sectors/media/article2951266.ece "British Government seeks to close Amway"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120229054329/http://www.timesplus.co.uk/tto/news/?login=false |date={{dat|2012|02|29||bez}} }}, November 27, 2007 * [http://news.webindia123.com/news/Articles/Business/20070814/742114.html "Apex court clears deck for probe into Amway's direct sale scheme"]{{Novecojusi saite}}, August 2007 * [http://www.motherjones.com/news/special_reports/1996/09/burstein.html "She Did It Amway"] ''[[Mother Jones (magazine)|Mother Jones]]'', September 1996 * [https://web.archive.org/web/20060403132022/http://www.augustafreepress.com/stories/storyReader$31336 "No Amway Christian"] ''Augusta Free Press'', February 4, 2005 * [http://www.domain-b.com/companies/companies_a/amway_india/20020430_hope.html "With soap in their hands and hope in their hearts" ''Bangalore Magazine''] * [http://www.forbes.com/best/2001/0625/040.html "Amway.com"] ''[[Forbes]]'', June 25, 2001 * [http://www.msnbc.msn.com/id/4375477/ "In pursuit of the almighty dollar"] [[MSNBC]] ''[[Dateline]]'', May 7, 2004 * [https://web.archive.org/web/20180314051444/http://quixtarresponse.com/ Quixtar's response to the Dateline report] * [http://www.businessweek.com/archives/1998/b3565099.arc.htm?chan=search "Amway II: The Kids Take Over"], ''[[BusinessWeek]]'', February 16, 1998 {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV uzņēmumi]] 3mhjd5knlvfyrp37iuxu97f968u9aca 0 68050 4486778 4288589 2026-06-26T08:59:45Z Makenzis 56205 4486778 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #75AADB | nos = ''OFK Beograd'' | logo = [[Attēls:OFK Beograd.svg|148px|OFK Beograd logo]] | pilns = ''Омладински фудбалски <br />клуб Београд'' | iesauka = ''Romantičari'' (romantiķi) | pilsēta = {{Vieta|Serbija|Belgrada}} | dib = 1911 | dib_mēn = 9 | dib_dat = 1 | dib_com = <br />(kā ''Beogradski sport klub'') | stad = [[Omladinski stadions]] | ietilp = 19 100 | prez = {{flaga|Serbija}} Ilica Petkovičs | tren = {{flaga|Melnkalne}} Dušans Joksimovičs | līga = Superlīga (I) | sez = 2025.—2026. | poz = 6. vieta | pattern_la1=|pattern_b1=_3whitestripes|pattern_ra1=|pattern_sh1=_white_stripes|pattern_so1=_whitetop| leftarm1=2447D5|body1=2447D5|rightarm1=2447D5|shorts1=2447D5|socks1=2447D5| pattern_la2=|pattern_b2=_adidas_piping_gold|pattern_ra2=|pattern_so2=| leftarm2=000000|body2=000000|rightarm2=000000|shorts2=000000|socks2=000000| }} '''OFK Beograd''' ir profesionāls [[Serbija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Belgrada]]s. Kluba nosaukums tulkojumā nozīmē "Belgradas jauniešu futbola klubs" ({{val|sr|Омладински фудбалски клуб Београд / Omladinski fudbalski klub Beograd}}). Klubs ir dibināts [[1911. gads|1911]]. gadā kā ''Beogradski sport klub'' (BSK), pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] 1945. gadā atjaunots ar nosaukumu ''Metalac'', bet pašreizējo nosaukumu ieguvis 1957. gadā. Pašlaik spēlē Serbijas futbola trešajā līmenī Belgradas līgā, mājas spēles aizvada ''[[Omladinski stadions|Omladinski]]'' stadionā. Lielākos panākumus nacionālajos čempionātos guvis 20. gadsimta 30. gados kā BSK, kad piecas reizes izcīnījis [[Dienvidslāvija]]s čempionu titulu. Lielākais sasniegums [[UEFA]] klubu sacensībās — iekļūšana [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|UEFA Kausu ieguvēju kausa]] pusfinālā 1963. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/ec/ec196263.html#cwc |title=Cup Winners' Cup 1962-63 |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> == Sasniegumi == * '''Dienvidslāvijas čempionāts''' (1923—1992)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ofkbeograd.co.rs/?tip=menu&page=9 |title=NAŠI TROFEJI |language=sr |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=OFK Beograd }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesj/joegchamp.html |title=Yugoslavia/Serbia (and Montenegro) - List of Champions |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (5): 1930—31, 1932—33, 1934—35, 1935—36, 1938—39 ** Vicečempioni (6): 1927, 1929, 1937—38, 1939—40, 1954—55, 1963—64 * '''Dienvidslāvijas kauss''' (1947—1991)<ref name="kauss">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesj/joegcuphist.html |title=Yugoslavia/Serbia and Montenegro - Cup Finals |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (4): 1953, 1955, 1961—62, 1965—66 * '''Serbijas un Melnkalnes kauss''' (2002—2006)<ref name="kauss" /> ** Finālisti (1): 2005—06 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauce ! Izmaiņas |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2006–07''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | | |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2007–08''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' | | |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2008–09''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' | | |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2009–10''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''3.''' | | |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2010–11''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | | |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2011–12''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | | |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2012–13''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | | |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2013–14''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''11.''' | | |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2014–15''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | | |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2015–16''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFE2E2" style="text-align:center;"| '''15.''' | | {{decrease}} |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2016–17''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#f4dc93" style="text-align:center;"| '''1. līga''' | bgcolor="#FFE2E2" style="text-align:center;"| '''16.''' | | {{decrease}} |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2017–18''' | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''3.''' | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''2. līga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''3.''' | | |- |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2018–19''' | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''3.''' | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''2. līga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | | |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2019–20''' | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''3.''' | bgcolor="#ffffdd" style="text-align:center;"| '''2. līga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''3.''' | | |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.ofkbeograd.co.rs/ Kluba oficiālā vietne] {{sr ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{SRBfutč}} [[Kategorija:Serbijas futbola klubi|Beograd]] [[Kategorija:OFK Beograd]] 7qowlgolcs9a09j4aea7e4pihnto2h6 0 70943 4486764 4203425 2026-06-26T08:24:01Z Meistars Joda 781 4486764 wikitext text/x-wiki {{redirect|1700}} {{Gads|1700}} {{Gada citi notikumi|1700}} {{Gads citos kalendāros|1700}} '''1700'''. ({{Rom sk gadam|1700}}) bija parastais gads, kas sākās [[piektdiena|piektdienā]]. == Notikumi == * Sākās [[Lielais Ziemeļu karš]]. * [[Lībija|Lībijā]] izmirst pēdējais [[lauva]]. === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Krievijas cariste]] sāka lietot [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāru]]. === Februāris === * [[11. februāris]] —[[Saksija]]s karaspēks iebruka [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]]. * [[27. februāris]] — [[Viljams Dampīrs]] Klusā okeāna rietumdaļā atklāj [[Jaunbritānija|Jaunbritānijas]] salu === Jūlijs === * [[11. jūlijs]] — dibināta [[Vācija]]s zinātņu akadēmija. === Novembris === * [[20. novembris]] — [[Narvas kauja|Narvas kaujā]] [[Zviedrija]]s armija karaļa [[Kārlis XII|Kārļa XII]] vadībā sakāva [[Krievija]]s cara [[Pēteris I|Pētera I]] armiju. * [[23. novembris]] — par [[Romas pāvests|Romas pāvestu]] tika iecelts [[Klements XI]]. == Dzimuši == * [[30. septembris]] — [[Staņislavs Konarskis]] (''Stanisław Konarski''), poļu mūks, izglītības reformators (miris [[1774]].) * datums nezināms - [[Frančesko Bartolomeo Rastrelli]] (''Франческо Бартоломео Растрелли''), itāļu/krievu arhitekts (miris [[1771]].) == Miruši == * [[12. maijs]] — [[Džons Draidens]] (''John Dryden''), angļu dzejnieks, dramaturgs un kritiķis (dzimis [[1631]].) * [[1. novembris]] — [[Karloss II]] (''Carlos II''), Spānijas karalis (dzimis [[1661]].) == Atsauces == {{commonscat|1700}} [[Kategorija:1700. gads| ]] ooyoxxl8gd4qdod9esqdudxatr57fyj 4486765 4486764 2026-06-26T08:25:03Z Meistars Joda 781 4486765 wikitext text/x-wiki {{redirect|1700}} {{Gads|1700}} {{Gada citi notikumi|1700}} {{Gads citos kalendāros|1700}} '''1700'''. ({{Rom sk gadam|1700}}) bija parastais gads, kas sākās [[piektdiena|piektdienā]]. == Notikumi == * Sākās [[Lielais Ziemeļu karš]]. * [[Lībija|Lībijā]] izmira pēdējais [[lauva]]. === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Krievijas cariste]] sāka lietot [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāru]]. === Februāris === * [[11. februāris]] —[[Saksija]]s karaspēks iebruka [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]]. * [[27. februāris]] — [[Viljams Dampīrs]] Klusā okeāna rietumdaļā atklāja [[Jaunbritānija|Jaunbritānijas]] salu. === Jūlijs === * [[11. jūlijs]] — dibināta [[Vācija]]s zinātņu akadēmija. === Novembris === * [[20. novembris]] — [[Narvas kauja|Narvas kaujā]] [[Zviedrija]]s armija karaļa [[Kārlis XII|Kārļa XII]] vadībā sakāva [[Krievija]]s cara [[Pēteris I|Pētera I]] armiju. * [[23. novembris]] — par [[Romas pāvests|Romas pāvestu]] tika iecelts [[Klements XI]]. == Dzimuši == * [[30. septembris]] — [[Staņislavs Konarskis]] (''Stanisław Konarski''), poļu mūks, izglītības reformators (miris [[1774]].) * datums nezināms - [[Frančesko Bartolomeo Rastrelli]] (''Франческо Бартоломео Растрелли''), itāļu/krievu arhitekts (miris [[1771]].) == Miruši == * [[12. maijs]] — [[Džons Draidens]] (''John Dryden''), angļu dzejnieks, dramaturgs un kritiķis (dzimis [[1631]].) * [[1. novembris]] — [[Karloss II]] (''Carlos II''), Spānijas karalis (dzimis [[1661]].) == Atsauces == {{commonscat|1700}} [[Kategorija:1700. gads| ]] 5pteok11czaq16eyyjk1c1atwnfpcrp 0 74572 4486763 4203479 2026-06-26T08:22:28Z Meistars Joda 781 4486763 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1698. gadu|1698 (nozīmju atdalīšana)|1698}} {{Gads|1698}} {{Gada citi notikumi|1698}} {{Gads citos kalendāros|1698}} '''1698'''. ({{Rom sk gadam|1698}}) bija parastais gads, kas sākās [[trešdiena|trešdienā]]. == Notikumi == == Dzimuši == * [[27. augusts]] — [[Baalšemtovs]] (''בעל שם טוב''), ebreju mistiķis (miris [[1760]].) * [[13. oktobris]] — [[Džakomo Čeruti]] (''Giacomo Ceruti''), itāliešu gleznotājs (miris [[1767]].) == Miruši == * [[22. janvāris]] — [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] (''Friedrich Kasimir Kettler''), [[Kurzeme]]s hercogs (dzimis [[1650. gads|1650]].) * [[23. janvāris]] — [[Ernsts Augusts]] (''Ernst August''), Hanoveres kūrfirsts (dzimis [[1629]].) {{pg3}} {{commonscat|1698}} [[Kategorija:1698. gads| ]] 8w2a9640k5tmm02o4l4hj15k609y9pl 0 74578 4486762 4203488 2026-06-26T08:19:17Z Meistars Joda 781 4486762 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1692. gadu|1692 (nozīmju atdalīšana)|1692}} {{Gadu navigācija|1692}} {{Gada citi notikumi|1692}} {{Gads citos kalendāros|1692}} '''1692'''. ({{Rom sk gadam|1692}}) bija garais gads, kas sākās [[otrdiena|otrdienā]]. == Notikumi == * [[24. jūnijs]] — dibināta [[Jamaika]]s [[galvaspilsēta]] [[Kingstona]]. == Dzimuši == * [[8. aprīlis]] — [[Džuzepe Tartīni]] (''Giuseppe Tartini''), itāļu vijolnieks un komponists (miris [[1770]].) * [[19. jūlijs]] — [[Frīdrihs Vilhelms Ketlers]] (''Friedrich Wilhelm Kettler''), [[Kurzeme]]s hercogs (miris [[1711]].) == Miruši == {{commonscat|1692}} [[Kategorija:1692. gads| ]] erguzsmiohxr1d7l4crwjk1uh5r6s1e 0 74580 4486760 4203489 2026-06-26T08:16:35Z Meistars Joda 781 4486760 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1691. gadu|1691 (nozīmju atdalīšana)|1691}} {{Gadu navigācija|1691}} {{Gada citi notikumi|1691}} {{Gads citos kalendāros|1691}} '''1691'''. ({{Rom sk gadam|1691}}) bija parastais gads, kas sākās [[pirmdiena|pirmdienā]]. == Notikumi == * [[2. jūnijs]] — par [[Osmaņu impērija]]s [[sultāns|sultānu]] kļuva [[Ahmeds II]]. * [[12. jūlijs]] — par [[Romas pāvests|Romas pāvestu]] tika iecelts [[Inocents XII]] (Antonio Pinjatelli). == Dzimuši == == Miruši == * [[13. janvāris]] — [[Džordžs Fokss]] (''George Fox''), angļu [[Kvēkerisms|kvēkeru]] kustības dibinātājs (dzimis [[1624]].) * [[1. februāris]] — [[Aleksandrs VIII]] (''Alexander VIII''), Romas pāvests (dzimis [[1610]].) * [[30. decembris]] — [[Roberts Boils]] (''Robert Boyle''), īru zinātnieks (dzimis [[1627]].) {{pg1}} {{commonscat|1691}} [[Kategorija:1691. gads| ]] pwuqbs8c9ckgrz79c5ru1b9wqbbo2su 0 74735 4486746 4203667 2026-06-26T07:45:25Z Meistars Joda 781 4486746 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1658. gadu|1658 (nozīmju atdalīšana)|1658}} {{Gadu navigācija|1658}} {{Gada citi notikumi|1658}} {{Gads citos kalendāros|1658}} '''1658. gads''' ({{Rom sk gadam|1658}}) bija parastais gads, kas sākās [[otrdiena|otrdienā]]. == Notikumi == Turpinājās [[Otrais Ziemeļu karš]] (1655—1661) par [[Livonija]]s mantojumu. === Janvāris === * [[25. janvāris]] — Jaunais Amsterdamas gubernators aizliedza [[teniss|tenisu]], jo tas traucējot cilvēkiem nodoties lūgšanām. === Maijs === * [[25. maijs]] — Zviedrijas armijas pulkvedis [[Glāzenapi|Glāzenaps]] lika uzspridzināt [[Helmetas pils]] mūrus. === Jūlijs === * [[18. jūlijs]] — par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]] kļuva [[Leopolds I Hābsburgs]]. * [[31. jūlijs]] — par [[Mogulu impērija]]s valdnieku kļuva [[Aurangzebs]]. === Nezināms datums === * [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā zviedri okupēja [[Dobele]]s cietoksni. * Jelgavas pili ieņēma un izpostija zviedru karavīri, un saņēma gūstā [[Jēkabs Ketlers|hercogu Jēkabu]]. * [[Turaidas pils|Turaidas pili]] ieņēma poļu karaspēks. == Dzimuši == == Miruši == * [[3. septembris]] — [[Olivers Kromvels]] (''Oliver Cromwell''), [[Anglija]]s politiķis (dzimis [[1599]].) * [[6. decembris]] — Baltasars Grasiāns, spāņu rakstnieks (dzimis [[1601]].) {{commonscat|1658}} {{laiks-aizmetnis}} [[Kategorija:1658. gads| ]] g4i3qh0m325v8nd7t6syikpf402edo0 0 74739 4486743 4203658 2026-06-26T07:42:41Z Meistars Joda 781 4486743 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1656. gadu|1656 (nozīmju atdalīšana)|1656}} {{Gadu navigācija|1656}} {{Gada citi notikumi|1656}} {{Gada citi notikumi|1656}} {{Gads citos kalendāros|1656}} '''1656'''. ({{Rom sk gadam|1656}}) bija garais gads, kas sākās [[sestdiena|sestdienā]]. == Notikumi == Turpinājās [[Otrais Ziemeļu karš]] (1655—1661) par [[Livonija]]s mantojumu. === Augusts === * [[10. augusts]] — krievi ieņēma [[Dinaburgas cietoksnis|Dinaburgas cietoksni]] (tagadējo [[Daugavpils|Daugavpili]]). * Sākās [[Rīgas aplenkums (1656)]], kas ilga no 1656. gada 22. augusta līdz 5. oktobrim. === Septembris === * [[14. septembris]] — par [[Bohēmijas karalis|Bohēmijas karali]] kronēts [[Leopolds I Hābsburgs]]. == Dzimuši == * [[20. jūlijs]] - [[Johans Bernhards Fišers fon Erlahs]] (''Johann Bernhard Fischer von Erlach''), austriešu arhitekts (miris [[1723]].) * [[8. novembris]] - [[Edmonds Halejs]] (''Edmond Halley''), angļu astronoms (miris [[1742]].) == Miruši == * [[27. aprīlis]] — [[Gerards van Honthorsts]] (''Gerard van Honthorst''), nīderlandiešu gleznotājs (dzimis [[1592]].) * [[8. oktobris]] — [[Johans Georgs I]] (''Johann Georg I.''), Saksijas kūrfirsts (dzimis [[1585]].) * [[23. oktobris]] — [[Inka Garsilaso de la Vega]] (''Inca Garcilaso de la Vega''), spāņu hronists (dzimis [[1639]].) {{commonscat|1656}} [[Kategorija:1656. gads| ]] oqh8xc2pjunr2w64c4dy1prytyyj5x0 0 74816 4486724 3848310 2026-06-26T07:35:02Z Meistars Joda 781 4486724 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1651. gadu|1651 (nozīmju atdalīšana)|1651}} {{Gadu navigācija|1651}} {{Gads citos kalendāros|1651}} '''1651'''. ({{Rom sk gadam|1651}}) bija parastais gads, kas sākās [[svētdiena|svētdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Čārlzs II]] tika kronēts par [[Skotija]]s karali. == Dzimuši == * [[21. decembris]] — [[Svētais Dimitrijs no Rostovas]], ukraiņu un krievu baznīcas darbinieks, [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] bīskaps. == Miruši == {{commonscat|1651}} [[Kategorija:1651. gads| ]] 491u36q4vmi2bqxfqn9rdzxl20tuuvf 0 74817 4486722 3748997 2026-06-26T07:34:21Z Meistars Joda 781 4486722 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1649. gadu|1649 (nozīmju atdalīšana)|1649}} {{Gadu navigācija|1649}} {{Gada citi notikumi|1649}} {{Gads citos kalendāros|1649}} '''1649'''. ({{Rom sk gadam|1649}}) bija parastais gads, kas sākās [[svētdiena|svētdienā]]. == Notikumi == ===Janvāris=== * [[30. janvāris]] — Anglijas karalim [[Čārlzs I Stjuarts|Čārlzam I]] tika izpildīts nāves sods, publiski nocērtot galvu. === Nezināms datums === * Publicēta [[vācbaltieši|vācbaltu]] luterāņu mācītāja [[Pauls Einhorns|Paula Einhorna]] grāmata ''[[Historia Lettica]]'' (''Latviešu vēsture''). == Dzimuši == * [[23. jūlijs]] — [[Klements XI]] (''Clemens XI''), Romas pāvests (miris [[1721]].) == Miruši == * [[30. janvāris]] - [[Čārlzs I Stjuarts|Čārlzs I]] (''Charles I''), [[Skotija]]s, [[Īrija]]s un [[Anglija]]s karalis (dzimis [[1600]].) {{commonscat|1649}} [[Kategorija:1649. gads| ]] 49pi113mfiqrx39y8or6t12sq281d8j 0 74865 4486715 4203704 2026-06-26T07:32:34Z Meistars Joda 781 4486715 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1645. gadu|1645 (nozīmju atdalīšana)|1645}} {{Gadu navigācija|1645}} {{Gada citi notikumi|1645}} {{Gads citos kalendāros|1645}} '''1645'''. ({{Rom sk gadam|1645}}) bija parastais gads, kas sākās [[svētdiena|svētdienā]]. == Notikumi == == Dzimuši == * [[6. decembris]] — [[Marija de Dominiči]] (''Maria de Dominici''), Maltas gleznotāja, tēlniece un karmelītu ordeņa mūķene (mirusi 1703. gadā) == Miruši == * [[10. janvāris]] — [[Viljams Lods]] (''William Laud''), Kenterberijas arhibīskaps (dzimis [[1573]].) * [[13. jūlijs]] — [[Mihails Fjodorovičs Romanovs|Mihails Romanovs]] (''Михаил Фёдорович Романов''), Krievijas cars (dzimis [[1596]].) * [[28. augusts]] — [[Hugo Grocijs]] (''Hugo de Groot''), nīderlandiešu jurists, filozofs (dzimis [[1583]].) * [[8. septembris]] — [[Fransisko de Kevedo]] (''Francisco de Quevedo''), spāņu rakstnieks (dzimis [[1580]].) {{pg7}} {{commonscat|1645}} [[Kategorija:1645. gads| ]] 9cglzu78fzmo2n3t4uch5uxa7msji6j 0 74866 4486711 4200619 2026-06-26T07:31:19Z Meistars Joda 781 4486711 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1644. gadu|1644 (nozīmju atdalīšana)|1644}} {{Gadu navigācija|1644}} {{Gada citi notikumi|1644}} {{Gads citos kalendāros|1644}} '''1644'''. ({{Rom sk gadam|1644}}) bija garais gads, kas sākās [[piektdiena|piektdienā]]. == Notikumi == === Aprīlis === * [[25. aprīlis]] - [[Pekina|Pekinu]] ieņēma Li Czičena (Zicheng) zemnieku armija. === Jūnijs === * [[6. jūnijs]] - [[Ķīna|Ķīnā]] no Mandžūrijas nākusī [[Cjin dinastija]] nomainīja [[Min dinastija|Min dinastiju]]. === Septembris === * [[15. septembris]] — par [[Romas pāvests|Romas pāvestu]] kļuva [[Inocents X]]. == Dzimuši == * [[12. augusts]] (kristīts) - [[Heinrihs Ignacs Francis Bībers]] (''Heinrich Ignaz Franz Biber''), austriešu komponists (miris [[1704]].) * [[25. septembris]] - [[Ole Rēmers]] (''Ole Rømer''), dāņu astronoms (miris [[1710]].) * [[14. oktobris]] - [[Viljams Penns]] (''William Penn''), Pensilvānijas dibinātājs (miris [[1718]].) == Miruši == * [[29. jūlijs]] — [[Urbāns VIII]] (''Urbanus VIII''), Romas pāvests (miris [[1568]].) {{commonscat|1644}} [[Kategorija:1644. gads| ]] 2yw4dye2h76r36f5w3609ndlfyxgg86 0 74868 4486706 4203711 2026-06-26T07:30:24Z Meistars Joda 781 4486706 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1642. gadu|1642 (nozīmju atdalīšana)|1642}} {{Gadu navigācija|1642}} {{Gada citi notikumi|1642}} {{Gads citos kalendāros|1642}} '''1642. gads''' ({{Rom sk gadam|1642}}) bija parastais gads, kas sākās [[trešdiena|trešdienā]]. == Notikumi == * [[17. maijs]] — dibināta [[Kanāda]]s pilsēta [[Monreāla]]. * [[24. novembris]] — nīderlandiešu jūrasbraucējs [[Ābels Tasmans]] kļuva par pirmo eiropieti, kas sasniedza [[Tasmanija|Tasmaniju]]. * [[13. decembris]] — Ābels Tasmans kļuva par pirmo eiropieti, kas sasniedza [[Jaunzēlande]]s krastus. == Dzimuši == * [[2. janvāris]] — [[Mehmeds IV]] (محمد رابع ''Meḥmed-i rābi''‘), [[Osmaņu impērija]]s sultāns (miris [[1693]].) == Miruši == * [[8. janvāris]] — [[Galileo Galilejs]] (''Galileo Galilei''), itāliešu fiziķis (dzimis [[1564]].) * [[3. jūlijs]] — [[Marija de Mediči]] (''Marie de Médicis''), Francijas karaliene-konsorte (dzimusi [[1575]].) * [[17. augusts]] — [[Frīdrihs Ketlers]] (''Friedrich Kettler''), [[Kurzeme]]s hercogs (dzimis [[1569]].) * [[4. decembris]] — [[Kardināls Rišeljē]] (''Armand Jean du Plessis''), [[Francija]]s politiķis (dzimis [[1585]].) {{commonscat|1642}} [[Kategorija:1642. gads| ]] 6qgber5oqlzerlv7z7kv21odwx15zgl 0 75132 4486691 4200542 2026-06-26T07:19:18Z Meistars Joda 781 4486691 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1620. gadu|1620 (nozīmju atdalīšana)|1620}} {{Gadu navigācija|1620}} {{Gada citi notikumi|1620}} {{Gads citos kalendāros|1620}} '''1620'''. ({{Rom sk gadam|1620}}) bija garais gads, kas sākās [[trešdiena|trešdienā]]. == Notikumi == === Augusts === * [[25. augusts]] — par [[Ungārija]]s [[Ungārijas karalis|karali]] kļuva [[Gābors Betlens]]. === Decembris === * [[26. decembris]] : ** tika atklāti [[Eržēbeta Bātori|Eržēbetas Bātori]] noziegumi. ** Pilgrimi izkāpa [[Jaunplimuta]]s krastos, [[Masačūsetsa|Masačūsetsā]]. == Dzimuši == * [[16. februāris]] — [[Frīdrihs Vilhelms I Hohencollerns (kūrfirsts)|Frīdrihs Vilhelms I]] (''Friedrich Wilhelm I.''), [[Brandenburgas kūrfirsts]] (miris 1688. gadā) * [[25. novembris]] — [[Avakums]] (''Аввакум''), vecticībnieku priesteris un rakstnieks (miris 1682. gadā) == Miruši == * datums nezināms — [[Simons Stevins]] (''Simon Stevin''), flāmu zinātnieks (dzimis 1548. gadā) {{gg3}} {{commonscat|1620}} [[Kategorija:1620. gads| ]] ic0ia09kx41cgze27vvdzggh9a8t8sw 0 77081 4486537 4464622 2026-06-25T19:34:34Z MC2013 40125 4486537 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Jānis Streičs | vārds_orig = | attēls = J%C4%81nisStreics_MM.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Jānis Streičs 2011. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1936|9|26}} | dz. vieta = {{vieta|Latvija|Preiļu pagasts}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|2026|3|5|1936|9|26}} | miršanas vieta = {{vieta|Lietuva}} | citi vārdi = | nodarbošanās = kinorežisors, scenārists, aktieris | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Jānis Streičs''' (dzimis {{dat|1936|9|26}} [[Preiļu pagasts|Preiļu pagastā]], miris {{dat|2026|3|5}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[kinorežisors]], aktieris, rakstnieks, gleznotājs, publicists un sabiedrisks darbinieks.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://kultura.delfi.lv/news/culturenvironment/lancmanim-un-streicam-pieskir-ministru-kabineta-balvas.d?id=41135519 |title=Lancmanim un Streičam piešķir Ministru kabineta balvas |access-date={{dat|2011|10|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111013121354/http://kultura.delfi.lv/news/culturenvironment/lancmanim-un-streicam-pieskir-ministru-kabineta-balvas.d?id=41135519 |archivedate={{dat|2011|10|13||bez}} }}</ref> Trīs no Streiča režisētajām filmām ieguvušas Latvijas kinofestivāla "[[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielais Kristaps]]" balvu kategorijā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] — filmas "[[Teātris (filma)|Teātris]]" (1978), "[[Limuzīns Jāņu nakts krāsā]]" (1981), "[[Cilvēka bērns (filma)|Cilvēka bērns]]" (1991). == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1936|9|26}} [[Preiļu pagasts|Preiļu pagastā]] burtiski uz ceļa starp [[Aizkalne|Jasmuižu]] un [[Preiļi]]em zemnieka Jāņa Streiča un viņa sievas Olgas, dzimušas Žihares, ģimenē. Drīz ģimene labāka atalgojuma meklējumos pārcēlās uz [[Rīga|Rīgu]], tad uz [[Sabile]]s apkārtni, kur 1938. gadā piedzima Streiča māsa Ruta un 1939. gadā — brālis Ēriks. Pēc 1940. gada Streiču ģimene atgriezās dzīvot Preiļu pusē, Gailīšu pagastā. 1942. gadā piedzima Streiča māsa Anastasija. Vācu okupācijas laikā Streiča tēvu mobilizēja latviešu leģionā un pēc kara beigām viņš dzīvoja [[Anglija|Anglijā]]. Kad Streičam palika 11 gadi, no [[Apendicīts|apendicīta]] nomira viņa māte Olga.<ref name="g21" /> Kopš tā laika bērnus audzināja mātes māsa un mātes māte. Streičs mācījās turpat vietējā Gailīšu pagasta skolā, pēc tam — [[Rēzeknes Valsts skolotāju institūts|Rēzeknes pedagoģiskā skolā]]. Tad Streiču iesauca armijas obligātajā dienestā [[Voroņežas apgabals|Voroņežas apgabalā]]. Dienesta laikā viņš organizēja karavīru pašdarbību. Pēc dienesta Jānis Streičs atgriezās [[Latvija|Latvijā]] un devās uz [[Rīga|Rīgu]], lai varētu nodarboties ar kino un teātri.<ref name="g21">{{Tīmekļa atsauce | title = Jānis Streičs | publisher = Grāmata 21 | url = http://www.latvijaslaudis.lv/users/streics_janis/ | access-date = {{dat|2013|04|18||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20160305002405/http://www.latvijaslaudis.lv/users/streics_janis/ | archivedate = {{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> 1959. gadā Streičs uzsāka mācības [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Konservatorijas]] Teātra fakultātes režijas kursā, veidoja uzvedumu režijas, tēloja citu režisoru iestudējumos. Pēc studiju beigšanas 1963. gadā Streičs sāka darbu [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]], vispirms kā režisora asistents sava pedagoga kinorežisora [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandra Leimaņa]] filmā "[[Cielaviņas armija]]" (1964), bet vēlāk kā otrais režisors Leimaņa filmā "[["Tobago" maina kursu]]" (1965). Kā režisors Streičs debitēja 1967. gadā ar filmu "[[Kapteiņa Enriko pulkstenis]]" (kopā ar [[Ēriks Lācis|Ēriku Lāci]]). Pirmā patstāvīgā Jāņa Streiča kinorežija ir filma "[[Šauj manā vietā]]" (1970). Savas karjeras laikā Streičs piedalījies vairāk nekā 30 filmu tapšanā, veicot darbu dažādās jomās — kā asistents, otrais režisors, mākslinieciskais vadītājs, pedagogs, režisors, scenārists, aktieris, diktors. Pavisam Jānis Streičs uzņēmis 22 spēlfilmas, pazīstamākās no tām ir filmas "[[Teātris (filma)|Teātris]]" (1978), "[[Limuzīns Jāņu nakts krāsā]]" (1981), "[[Cilvēka bērns (filma)|Cilvēka bērns]]" (1991), kas ieguvušas Latvijas kinofestivāla "[[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielais Kristaps]]" balvu kategorijā "[[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]]". Par filmu "[[Rūdolfa mantojums]]" (2010) Streičs ticis nominēts kategorijā "[[Labākais spēlfilmas režisors (Lielais Kristaps)|Labākais spēlfilmas režisors]]". 2016. gadā Streičs saņēma [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa]] [[Mūža ieguldījums (Lielais Kristaps)|balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā]]. Streičs bija daudzu starptautisko filmu festivālu laureāts — saņēmis balvas kinofestivālos Maskavā, Bostonā, Čikāgā. Streiča režisētā filma "Cilvēka bērns" saņēmusi galveno balvu Sanremo autorfilmu festivālā (1992), otro godalgu Starptautiskajā bērnu filmu festivālā Čikāgā, galveno balvu Maskavas kinofestivālā "Otrā pirmizrāde" (1993). 1998. gadā Jānis Streičs apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]], viņš bija [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis, bijis [[Latvijas Kinematogrāfistu savienība]]s priekšsēdētājs un Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.filmas.lv/person/129/|title=Jānis Streičs (26.09.1936)|publisher=filmas.lv|access-date=08.09.2016|archiveurl=https://web.archive.org/web/20151122090228/http://www.filmas.lv/person/129/|archivedate=22.11.2015}}</ref> 21. gadsimtā pievērsies ainavu glezniecībai,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rezeknesnovads.lv/iedzivotajiem/kalendars/jana-streica-personalizstade-kur-supulis-karts/|title=Jāņa Streiča personālizstāde "Kur šūpulis kārts" -|access-date=2025-12-27|language=lv}}</ref> un līdz mūža galam pēdējos dzīves gadus režisors vadīja lauku mājā [[Lietuva|Lietuvā]] kopā ar sievu Vidu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/05.03.2026-89-gadu-vecuma-muziba-devies-izcilais-latviesu-kino-un-teatra-rezisors-janis-streics.a637580/|title=89 gadu vecumā mūžībā devies izcilais latviešu kino un teātra režisors Jānis Streičs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-05|language=lv}}</ref> Sieva — Vida, meita — Viktorija, dēli — Māris un Kristaps (arī [[Kristaps Streičs]] bija režisors, miris aviācijas negadījumā 2010. gadā). Miris 2026. gada 5. martā. Apbedīts [[Riebiņu pagasts|Riebiņu pagasta]] Petrausku kapos. == Filmogrāfija == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" |- ! width=33 | Gads ! Nosaukums ! width=65 | Režisors ! width=65 | Scenārists ! width=65 | Aktieris ! Piezīmes |- | 1967 | style="text-align:left"| "[[Kapteiņa Enriko pulkstenis]]" | {{jā}} | | | style="text-align:left"| kopā ar [[Ēriks Lācis|Ēriku Lāci]] |- | 1969 | style="text-align:left"| "[[Līvsalas zēni]]" | {{jā}} | {{jā}} | | style="text-align:left"| kopā ar Ēriku Lāci |- | 1970 | style="text-align:left"| "[[Šauj manā vietā]]" | {{jā}} | | {{jā}} | |- | 1972 | style="text-align:left"| "[[Vālodzīte]]" | {{jā}} | | | |- | 1973 | style="text-align:left"| "[[Cāļus skaita rudenī]]" | | | {{jā}} | |- | 1974 | style="text-align:left"| "[[Uzticamais draugs Sančo]]" | {{jā}} | | | |- | 1975 | style="text-align:left"| "[[Mans draugs — nenopietns cilvēks]]" | {{jā}} | | | |- | rowspan="2"| 1976 | style="text-align:left"| "[[Meistars (filma)|Meistars]]" | {{jā}} | {{jā}} | | |- | style="text-align:left"| "[[Šīs bīstamās balkona durvis]]" | | {{jā}} | | |- | 1977 | style="text-align:left"| "[[Vīrietis labākajos gados]]" | | | {{jā}} | |- | 1978 | style="text-align:left"| "[[Teātris (filma)|Teātris]]" | {{jā}} | {{jā}} | {{jā}} | |- | 1979 | style="text-align:left"| "[[Nepabeigtās vakariņas]]" | {{jā}} | | {{jā}} | |- | rowspan="2"| 1981 | style="text-align:left"| "[[Limuzīns Jāņu nakts krāsā]]" | {{jā}} | | | |- | style="text-align:left"| "[[Atcerēties vai aizmirst]]" | {{jā}} | | | |- | 1983 | style="text-align:left"| "[[Svešās kaislības]]" | {{jā}} | {{jā}} | | |- | 1985 | style="text-align:left"| "[[Tikšanās uz Piena Ceļa]]" | {{jā}} | | | |- | 1986 | style="text-align:left"| "[[Aizaugušā grāvī viegli krist]]" | {{jā}} | {{jā}} | | |- | rowspan="2"| 1989 | style="text-align:left"| ''[[Carmen Horrendum]]'' | {{jā}} | | | |- | style="text-align:left"| ''[[A bil ļi Karotin?]]'' (''А был ли Каротин?'') | | | {{jā}} | |- | 1991 | style="text-align:left"| "[[Cilvēka bērns (filma)|Cilvēka bērns]]" (''Cylvāka bārns'') | {{jā}} | {{jā}} | {{jā}} | style="text-align:left"|<ref name="maksl">{{Tīmekļa atsauce | title = Jānis Streičs | publisher = mākslinieki.lv | url = http://www.makslinieki.lv/profile/967/ | access-date = {{dat|2009|02|10||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20091008004919/http://www.makslinieki.lv/profile/967 | archivedate = {{dat|2009|10|08||bez}} }}</ref> |- | 1993 | style="text-align:left"| "[[Būris]]" | | | {{jā}} | |- | 1997 | style="text-align:left"| "[[Likteņdzirnas]]" | {{jā}} | {{jā}} | | |- | 2000 | style="text-align:left"| "[[Vecās pagastmājas mistērija]]" | {{jā}} | {{jā}} | | |- | rowspan="2"| 2002 | style="text-align:left"| "[[Ipolits]]" | {{jā}} | {{jā}} | | style="text-align:left"| Televīzijas filma |- | style="text-align:left"| "[[Naktssargs un veļasmazgātāja]]" | {{jā}} | {{jā}} | |style="text-align:left"| Televīzijas filma<ref name="maksl" /> |- | 2004 | style="text-align:left"| "[[Rudens rozes]]" | {{jā}} | {{jā}} | | |- | 2010 | style="text-align:left"| "[[Rūdolfa mantojums]]" | {{jā}} | {{jā}} | {{jā}} | |} == Apbalvojumi == * 1976. gadā saņēmis [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks|Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka]] goda nosaukumu * 1976. gadā saņēmis Latvijas Ļeņina [[komjaunatne]]s prēmiju par filmām "[[Uzticamais draugs Sančo]]" un "[[Mans draugs — nenopietns cilvēks]]" * 1977. gadā saņēmis balvu par labāko režiju filmai "[[Mans draugs — nenopietns cilvēks]]" [[II Vissavienības strādnieku šķirai veltītais filmu festivāls|II Vissavienības strādnieku šķirai veltīto filmu festivālā]] [[Čeļabinska|Čeļabinskā]] * 1984. gadā saņemts žūrijas diploms filmai "[[Svešās kaislības]]" [[Vissavienības kinofestivāls|Vissavienības kinofestivālā]] [[Kijiva|Kijivā]] * 1998. gadā apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]<ref name="maksl" /> * 2016. gadā saņēmis [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa]] [[Mūža ieguldījums (Lielais Kristaps)|balvu par mūža ieguldījumu]]. * 2017. gadā saņēmis "Autortiesību bezgalības balvu 2017" par filmu "[[Limuzīns Jāņu nakts krāsā]]", kas raidīta ēterā, retranslēta kabeļtīklos un plaši publiski demonstrēta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.akka-laa.lv/lv/par-akka-laa/kulturas-un-izglitibas-fonds/autortiesibu-bezgalibas-balva/laureati/|title=Autortiesību bezgalības balva 2017 — Laureāti|publisher=[[AKKA/LAA]]|accessdate={{dat|2017|12|10||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171206073838/http://www.akka-laa.lv/lv/par-akka-laa/kulturas-un-izglitibas-fonds/autortiesibu-bezgalibas-balva/laureati/|archivedate={{dat|2017|12|06||bez}}}}</ref> == Piemiņa == Godinot Jāni Streiču, 2026. gada jūnijā viņa vārds piešķirts Latvijas astronoma Ilgmāra Eglīša 2018. gada atklātajam asteroīdam —asteroīds (790358) "Jānisstreičs".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/715782-godinot-jani-streicu-izcila-rezisora-varda-nosaukts-asteroids|title=Godinot Jāni Streiču, izcilā režisora vārdā nosaukts asteroīds|publisher=jauns.lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Jānis Streičs}} {{aktieru ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20151122090228/http://www.filmas.lv/person/129/ filmas.lv profils] {{lv ikona}} {{Jāņa Streiča filmas}} {{Mūža ieguldījums (Lielais Kristaps)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Streičs, Jānis}} [[Kategorija:1936. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu kinorežisori]] [[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Latvijas kinoaktieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Latvijas PSR Nopelniem bagātie mākslas darbinieki]] [[Kategorija:Latvijas PSR VDK kartotēkā minētās personas]] [[Kategorija:Preiļu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Atmodas aktīvisti]] 14indzxl8wqlwudw5fxngj9zhzurro5 0 77980 4486688 4203753 2026-06-26T07:16:45Z Meistars Joda 781 4486688 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1615. gadu|1615 (nozīmju atdalīšana)|1615}} {{Gadu navigācija|1615}} {{Gada citi notikumi|1615}} {{Gads citos kalendāros|1615}} '''1615'''. ({{Rom sk gadam|1615}}) bija parastais gads, kas sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]]. == Notikumi == * [[4. jūnijs]] - Tokugavas Jejasu [[karaspēks]] ieņēma [[Osakas pils|Osakas pili]] [[Japāna|Japānā]], ar to iesākot miera periodu, kas ilga 250 gadus. === Nezināms datums === * Pabeidza celt [[Svētā Pētera bazilika|Svētā Pētera baziliku]]. == Dzimuši == * [[13. marts]] - [[Inocents XII]], [[Romas pāvests]] (miris [[1700]].) * [[5. novembris]] - [[Ibrahims I]], Osmaņu impērijas [[sultāns]] (miris [[1648]].) == Miruši == * [[4. marts]] - [[Hanss fon Āhens]], vācu māklinieks (dzimis [[1552]].) {{pg4}} {{Commons|1615}} [[Kategorija:1615. gads| ]] kvt8yh6g6tykvl6l3bpu8bx75yrljw0 0 78488 4486692 2618175 2026-06-26T07:20:21Z Meistars Joda 781 4486692 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1622. gadu|1622 (nozīmju atdalīšana)|1622}} {{Gadu navigācija|1622}} {{Gada citi notikumi|1622}} {{Gads citos kalendāros|1622}} '''1622'''. ({{Rom sk gadam|1622}}) bija parastais gads, kas sākās [[Sestdiena|sestdienā]]. == Notikumi == * [[1. janvāris]] - Pāvesta kanceleja pieņēma lēmumu par Jaunā gada sākumu 1. janvāri, nevis kā iepriekš 25. martu. Tāpēc šis gads ilga tikai 281 dienu. == Dzimuši == * [[15. janvāris]] — [[Moljērs]] (''Molière''), franču dramaturgs, aktieris, teātra darbinieks (miris [[1673]].) * [[8. novembris]] — [[Kārlis X]] (''Karl X Gustav''), Zviedrijas karalis (miris [[1660]].) == Miruši == * [[20. maijs]] - [[Osmans II]], [[osmaņu impērija|osmaņu]] [[sultāns]] (dzimis [[1604. gads|1604]].) * [[Pēteris Planciuss]], dāņu teologs, astronoms un kartogrāfs (dzimis [[1578. gads|1578]].) {{pg6}} {{commonscat|1622}} [[Kategorija:1622. gads| ]] ki6lbb2pzrtctjeqmmu2yabpjdmsd4l 0 78580 4486694 4203744 2026-06-26T07:22:01Z Meistars Joda 781 4486694 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1628. gadu|1628 (nozīmju atdalīšana)|1628}} {{Gadu navigācija|1628}} {{Gada citi notikumi|1628}} {{Gads citos kalendāros|1628}} '''1628'''. ({{Rom sk gadam|1628}}) bija garais gads, kas sākās [[Sestdiena|sestdienā]]. == Notikumi == * [[10. augusts]] - [[Stokholma]]s ostā tika nolaists ūdenī un pēc 10 minūtēm nogrima 64 lielgabalu [[zviedri|zviedru]] [[karakuģis]] "[[Vāsa (karakuģis)|Vāsa]]". == Dzimuši == * [[17. marts]] - [[Fransua Žirardons]], [[franči|franču]] [[skulptors]] (miris [[1715]].) == Miruši == * [[8. jūnijs]] - [[Rūdolfs Gokleniuss]], [[vācieši|vācu]] [[filozofs]] (dzimis [[1547]].) * [[23. augusts]] — [[Džordžs Viljers, Pirmais Bakingemas hercogs]] (''George Villiers, 1st Duke of Buckingham''), angļu augstmanis (dzimis [[1592]].) {{commonscat|1628}} [[Kategorija:1628. gads| ]] 175nbuae0lbt1vt9zhv3usyjt3t53po 0 78584 4486758 4203497 2026-06-26T08:14:23Z Meistars Joda 781 4486758 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1687. gadu|1687 (nozīmju atdalīšana)|1687}} {{Gadu navigācija|1687}} {{Gada citi notikumi|1687}} {{Gads citos kalendāros|1687}} '''1687'''. ({{Rom sk gadam|1687}}) bija parastais gads, kas sākās [[Otrdiena|otrdienā]]. == Notikumi == === Jūlijs === * [[5. jūlijs]] - [[Īzaks Ņūtons]] publicēja savu darbu „[[Dabas filozofijas matemātiskie principi]]”, kurā top pamatots [[vispasaules gravitācijas likums]]. === Nezināms === * Dibināta [[Bisava]]. == Dzimuši == * [[12. oktobris]] - [[Silviuss Leopolds Veiss]] (''Sylvius Leopold Weiss''), vācu komponists un lautists (miris [[1750]].) * [[5. decembris]] - [[Frančesko Saverio Geminiani]], itāļu vijolnieks, komponists un mūzikas teorētiķis (miris [[1762]].) == Miruši == * [[28. janvāris]] - [[Johanness Hevēlijs]] (''Johannes Hevelius''), Dancigas astronoms un teleskopu konstruktors (dzimis [[1611]].) * [[22. marts]] — [[Žans Batists Lulli]] (''Jean-Baptiste Lully''), franču komponists (dzimis [[1632]].) * [[1. septembris]] - [[Henrijs Mors]], [[angļi|angļu]] [[filozofs]] (dzimis [[1614]].) {{pg2}} {{commonscat|1687}} [[Kategorija:1687. gads| ]] 21ms15o7pj5vp9r731t6do0e68xn6xs 0 78592 4486755 4203503 2026-06-26T08:06:30Z Meistars Joda 781 4486755 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1681. gadu|1681 (nozīmju atdalīšana)|1681}} {{Gadu navigācija|1681}} {{Gada citi notikumi|1681}} {{Gads citos kalendāros|1681}} '''1681'''. ({{Rom sk gadam|1681}}) bija parastais gads, kas sākās [[Otrdiena|otrdienā]]. == Notikumi == * Nogalināts pēdējais [[Dodo]] putnu sugas pārstāvis. == Dzimuši == * [[14. marts]] - [[Georgs Filips Tēlemanis]] (''Georg Philipp Telemann''), vācu komponists (miris [[1767]].) * [[12. augusts]] - [[Vituss Berings]] (''Ви́тус Ионассен Бе́ринг''), dāņu jūrasbraucējs (miris [[1762]].) == Miruši == * [[12. marts]] - [[Franss van Mieris, vecākais]], nīderlandiešu [[gleznotājs]] (dzimis [[1635]].) * [[25. maijs]] — [[Pedro Kalderons de la Barka]] (''Pedro Calderón de la Barca''), spāņu dramaturgs (dzimis [[1600]].) {{pg2}} {{commonscat|1681}} [[Kategorija:1681. gads| ]] n9tak5lry0ec68ixi76sgz7ghxhm1h0 0 78593 4486753 4203521 2026-06-26T08:03:11Z Meistars Joda 781 4486753 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1671. gadu|1671 (nozīmju atdalīšana)|1671}} {{Gadu navigācija|1671}} {{Gada citi notikumi|1691}} {{Gads citos kalendāros|1671}} '''1671'''. ({{Rom sk gadam|1671}}) bija parastais gads, kas sākās [[Ceturtdiena|ceturtdienā]]. == Notikumi == === Jūnijs === * [[22. jūnijs]] — [[Osmaņu impērija]] pieteica karu [[Polijas—Lietuvas ūnija]]i. === Oktobris === * [[25. oktobris]] — [[Džovanni Kasīni]] atklāja [[Saturna pavadoņi|Saturna pavadoni]] [[Japets (pavadonis)|Japetu]]. === Nezināms datums=== * Uzcelta [[Durbes muiža]]s kungu māja [[Tukums|Tukumā]]. == Dzimuši == * [[8. jūnijs]] — [[Tomazo Albinoni]] (''Tomaso Albinoni''), itāļu komponists (miris [[1751]].) * [[1. oktobris]] — [[Gvido Grandi]], [[Itāļi|itāļu]] [[priesteris]], [[filozofs]] un [[matemātiķis]] (miris [[1742]].) == Miruši == * [[31. marts]] — [[Anna Haida]] (''Anne Hyde''), [[Džeimss II Stjuarts|Džeimsa II]] pirmā sieva (dzimusi [[1637]].) * [[16. jūnijs]] — [[Stepans Razins]] (''Степан Тимофеевич Разин''), kazaku sacelšanās līderis (dzimis [[1630]].) {{pg4}} {{commonscat|1671}} [[Kategorija:1671. gads| ]] kpa5vkn9ao656ix9viggu36uguo0g0t 0 78750 4486754 4271401 2026-06-26T08:05:26Z Meistars Joda 781 4486754 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1679. gadu|1679 (nozīmju atdalīšana)|1679}} {{Gadu navigācija|1679}} {{Gada citi notikumi|1679}} {{Gads citos kalendāros|1679}} '''1679'''. ({{Rom sk gadam|1679}}) bija parastais gads, kas sākās [[Svētdiena|svētdienā]]. == Notikumi == * [[26. septembris]] - tika noslēgts [[Lundas miera līgums]] starp [[Zviedrija|Zviedriju]] un [[Dānija|Dāniju]]. == Dzimuši == * [[24. janvāris]] - [[Kristiāns Volfs]] (''Christian Wolff''), [[vācieši|vācu]] [[zinātnieks-enciklopēdists]], [[filozofs]] un [[matemātiķis]] (miris [[1754]].) == Miruši == * [[5. februāris]] — [[Josts van den Vondels]] (''Joost van den Vondel''), nīderlandiešu dzejnieks (dzimis [[1587]].) * [[4. decembris]] — [[Tomass Hobss]] (''Thomas Hobbes''), angļu filozofs (dzimis [[1588]].) * [[20. decembris]] — [[Nasavas-Zīgenes Johans Morics]] (''Johan Maurits van Nassau-Siegen''), Nīderlandes valsts darbinieks (dzimis [[1604]].) * [[31. decembris]] - [[Džovanni Alfonso Borelli]], itāļu fiziologs, fiziķis un matemātiķis (dzimis [[1608]].) {{pg7}} {{commonscat|1679}} [[Kategorija:1679. gads| ]] jjozqhkted26cw8at5au44mvf2tqjsn 0 80230 4486756 4423507 2026-06-26T08:09:25Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4486756 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ineta Ziemele | attēls = Diskusija ”Valsts padomes loma likumdošanā” (49500136408).jpg | apraksts = Ineta Ziemele 2020. gadā | amats = [[Satversmes tiesa]]s priekšsēdētāja | term_sākums = {{dat|2017|5|8|N}} | term_beigas = {{dat|2020|10|2|N}} | prezidents = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | priekštecis = [[Aldis Laviņš]] | pēctecis = [[Sanita Osipova]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1970|2|12}} | dzim_vieta = [[Jelgava]], {{Latvija}} (tolaik [[Latvijas PSR]]) | mir_dati = | dzimums = sieviete | dzīvesb = | profesija = [[jurists|juriste]], [[tiesnese|tiesnesis]], [[tiesību zinātne|tiesību zinātniece]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = | vārds_orģ = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]<br /> [[Lundas Universitāte]]<br /> [[Kembridžas Universitāte]] }} '''Ineta Ziemele''' (dzimusi {{dat|1970|2|12}}) ir latviešu juriste, [[Tiesību zinātne|tiesību]] zinātniece un tiesnese. Kopš 2020. gada 6. oktobra [[Eiropas Savienības Tiesa]]s tiesnese. [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle]] kopš 2025. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/383068-latvijas-zinatnu-akademijas-jauno-loceklu-velesanu-rezultati-2025|title=Latvijas Zinātņu akadēmijas jauno locekļu vēlēšanu rezultāti - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2025-12-07|language=lv}}</ref> == Dzīvesɡājums == Dzimusi 1970. ɡadā [[Jelgava|Jelgavā]]. 1988. gada absolvēja mācības Elejas vidusskolā un 1993. gadā studijas [[Latvijas Universitāte]]s (LU) [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridiskajā fakultātē]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rgsl.edu.lv/lv/par-rja/personals/ineta-ziemele|title=Ineta Ziemele|last=RGSL|website=Rīgas Juridiskā augstskola|access-date=2024-09-15|language=lv}}</ref> līdztekus 1990. gadā bija deputāta palīdze [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākajā padomē]], no 1992. gada līdz 1995. gadam strādāja par [[Saeima]]s Ārlietu komisijas konsultanti. Pēc papildināšanās [[Orhūsas Universitāte|Orhūsas Universitātē]] 1994. gadā ieguva maģistra grādu (MIL) (starptautisko tiesību maģistre) [[Lundas Universitāte]]s Juridiskās fakultātes [https://rwi.lu.se/ Raula Valenberga institūtā]. 1995. - 1996. gadā bija Lielbritānijas Ārvalstu un nāciju sadraudzības biroja stipendiāte, 1997. gadā viesstipendiāte Maksa Planka Heidelbergas Salīdzinošo publisko tiesību un starptautisko tiesību institūtā, 1998. gadā Konektikutas Universitātes Juridiskajā fakultātē un Ņujorkas Universitātes Juridiskās fakultātes Vispasaules juridisko fakultāšu programmā. 1995. gadā bija [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] padomniece. 1995. gadā kļuva par Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un jūras tiesību katedras lektori starptautiskajās tiesībās un Eiropas tiesībās. 1995. gadā izveidoja un līdz 1999. gadam vadīja LU Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūtu.<ref name=":0" /> 1999. gadā ieguva doktora grādu [[Kembridžas Universitāte|Kembridžas Universitātē]] (disertācija „Valsts turpināšanās un pilsonība Baltijas valstīs: starptautisko un konstitucionālo tiesību jautājumi”).<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.satv.tiesa.gov.lv/satversmes-tiesa/vesture-un-parskati/tiesas-vesture/ineta-ziemele/|title=Ineta Ziemele|website=www.satv.tiesa.gov.lv|access-date=2020-10-16|language=lv|archive-date=2020-10-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20201017112435/https://www.satv.tiesa.gov.lv/satversmes-tiesa/vesture-un-parskati/tiesas-vesture/ineta-ziemele/}}</ref> 1999.—2001. gadā strādāja [[Eiropas Padome]]s Cilvēktiesību ģenerāldirektorātā. 2001.- 2005. gadā bija Raula Valenberga Cilvēktiesību un humanitāro tiesību institūta (''Raoul Wallenberg Institute of Human Rights and Humanitarian Law'') viesprofesore un ''Söderberg'' profesore [[Rīgas Juridiskā augstskola|Rīgas Juridiskajā augstskolā]].<ref name=":0" /> 2002.–2005. gadā bija cilvēktiesību lietu konsultante un arbitrāžas eksperte saskaņā ar ANO Starptautisko Tirdzniecības tiesību komisijas (UNCITRAL) un Starptautiskās tirdzniecības palātas (ICC) noteikumiem. Latvijas Valsts Prezidentes izveidotās Stratēģiskās analīzes komisijas locekle (2004-2005) un Latvijas Valsts Prezidenta izveidotās Konstitucionālo tiesību komisijas locekle (2007–2013). 2005. gada 5. septembrī kļuva par [[Eiropas Cilvēktiesību tiesa]]s (ECT) tiesnesi, no 2012. līdz 2014. gadam bija ECT palātas priekšsēdētāja un ECT tiesnešu statusa komisijas vadītāja.<ref name=":0" />), Latvijas ''ad hoc'' tiesnese ECT (2015-2020). No 2015. gada 8. janvāra līdz 2020. gada 2. oktobrim bija [[Satversmes tiesa]]s tiesnese, no 2017. gada 8. maija līdz 2020. gada 2. oktobrim - Satversmes tiesas priekšsēdētāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/par-satversmes-tiesas-priekssedetaju-ieveleta-ineta-ziemele/|title=Par Satversmes tiesas priekšsēdētāju ievēlēta Ineta Ziemele|access-date=2020-02-19|language=lv|archive-date=2020-10-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20201001084914/https://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/par-satversmes-tiesas-priekssedetaju-ieveleta-ineta-ziemele/}}</ref> Līdztekus bija arī Eiropas Komisijas izveidotās Igaunijas Prezidenta Ilvesa vadītās e-veselības darba grupas locekle (2011-2012), Eiropas Padomes Venēcijas Komisijas locekle (2019–2020), Latvijas izvirzītā Pastāvīgās arbitrāžas tiesas saraksta arbitre (2017–2023) un Valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas komisijas priekšsēdētāja (2021–2022). === Akadēmiskā darbība === Ineta Ziemele ir lektore un eksperte cilvēktiesību, tiesiskuma un starptautisko tiesību vasaras skolās, mācību kursos, semināros, konferencēs Austrijā, Armēnijā, Azerbaidžānā, ASV, Dānijā, Gruzijā, Francijā, Ķīnā, Igaunijā, Islandē, Latvijā, Lietuvā, Lielbritānijā, Luksemburgā, Moldovā, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Slovēnijā, Ukrainā, Uzbekistānā, Vācijā, Ziemeļīrijā, Zviedrijā. Eiropas Starptautisko tiesību asociācijas valdes locekle (2004-2012; 2014-2016). Konsultatīvās padomes locekle žurnālā “''European Convention on Human Rights Law''” un redkolēģiju locekle žurnālos “''International Journal on Minority and Group Rights''” un “''Romanian Human Rights Quarterly''”, biedrības “Publisko tiesību institūts” dibinātāja (2006). “''Baltic Yearbook of International Law''” dibinātāja un galvenā redaktore (2001-2005), tad galveno redaktoru kolēģijas locekle. No 2010. gada līdz 2016. gadam bija [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas Zinātņu padomes]] Humanitāro un sociālo zinātņu ekspertu komisijas eksperte sociālajās zinātnēs. No 2012. gada līdz 2017. gadam — Eiropas Universitātes institūta (''European University Institute'') Zinātnes padomes locekle. Kopš 2021. gada ir Rīgas Juridiskās augstskolas Vasaras skolas starptautiskajās un Eiropas tiesībās zinātniskā vadītāja. === Apbalvojumi === * [[Latvijas Augstākā tiesa|LR Augstākās tiesas]] Atzinības raksts (2008) * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], 4. šķira (2014) * LR [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] Atzinības raksts par ieguldījumu Latvijas tieslietu sistēmas attīstībā (2016) * Tieslietu sistēmas I pakāpes Goda zīme (2018)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://curia.europa.eu/site/jcms/d2_5096/lv/tiesa|title=Eiropas Savienības Tiesa|website=curia|access-date=2026-03-03|language=lv}}</ref> * [[Jelgavas novads (2009—2021)|Jelgavas novada]] Goda diploms (2018) * LR [[Latvijas Republikas Ministru kabineta balva|Ministru kabineta balva]] par ieguldījumu Latvijas tieslietu sistēmas attīstībā, demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanā, kā arī Latvijas ārējā tēla veidošanā (2021) == Grāmatas un citas publikācijas == * Separate Opinions at the European Court of Human Rights. — Rīga: Riga Graduate School of Law Interdisciplinary Studies, 2017, 335 p. <nowiki>ISBN 978-9934-8684-0-5</nowiki> * State Continuity and Nationality in International Law: Baltic States and Russia. Past, Present and Future as Defined by International Law, Leiden, Boston: Martinus Nijhoof Publishers, 2005, 424 p. <nowiki>ISBN 90 04 14295 9</nowiki> (Dr, Yael Ronen recenzija atrodama European Law Books <nowiki>http://www.europeanlaawbooks.org/reviews/detail.asp?id=304</nowiki> ; ievadīta ASV Kongresa bibliotēkas katalogā.) Papildināts otrais izdevums 2025. gadā (ISBN 978-90-04-67961-0)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://brill.com/display/title/68314|title=State Continuity and Nationality: The Baltic States and Russia|website=brill.com|access-date=2025-12-07}}</ref> * Starptautiskās un cilvēktiesības Latvijā. Abstrakcija vai realitāte. Rakstu krājums. — Rīga: Tiesu Namu Aģentūra, 2005, 478 lpp. === Monogrāfijas === * “Article 7. The Right to Birth Registration, Name and Nationality, and the Right to Know and Be Cared for by Parents”, A.Alen, J Vande Lanotte et al (eds.) A Commentary on the United Nations Convention on the Rights of the Child, Leiden, Boston: Martinus Nijhoff Publishers, 2007, 31.p. <nowiki>ISBN 978-90-04-14863-5</nowiki>, ISSN 1574-8626, Kongresa bibliotēkas katalogs. * Eiropas Padome — Latvijas partneris Eiropas norisēs [The Council of Europe — Latvia's Partner in European Affairs], published by the Institute for Foreign Affairs of Latvia, 1996, 85 lpp., <nowiki>ISBN 9984-583-00-7</nowiki> === Grāmatu zinātniskā redakcija un nodaļu autorība === * Publiskās tiesības/ Inetas Ziemeles and Sanitas Osipovas zinātniskā redakcijā. Autoru kolektīvs. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2024, 908 lpp. * Cilvēktiesības pasaulē un Latvijā / Inetas Ziemeles zinātniskā redakcijā. 2.papild.izd. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2021. 542 lpp. <nowiki>ISBN 9789 93450 8899</nowiki> (autore nodaļām: 1.1.1., 1.4.2., 1.5., 3.4.1., 3.4.2., 4., 5.1.-5.3., 5.3.2., 5.4.-5.6., 6.5.3., 8.1.-8.3., 8.5.-8.7.) * Baltic Yearbook of International Law, Ineta Ziemele, Lauri Mälksoo, Dainius Žalimas (editors-in-chief), Hague: Brill; Nijhoff. ISSN 1569-6456 * International Law from a Baltic Perspective, I.Ziemele (ed.). Brill. 2020, 337 p. * How International Law Works in Times of Crisis. G. Ulrich and I. Ziemele (eds.). European Society of International Law Series. Oxford University Press, 2019, 331 p. * Nepārtrauktības doktrīna Latvijas vēstures kontekstā. Autoru kolektīvs prof. T. Jundža vadībā. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmijas Baltijas stratēģisko pētījumu centrs, 2017, 472.lpp., (2 nodaļas). * The Impact of the ECHR on the Democratization Process in Central and Eastern Europe: Judicial Perspectives. I. Motoc and I. Ziemele (eds.). Cambridge University Press, 2016, 529 p. <nowiki>ISBN 978-1-107-13502-4</nowiki>. * Making Peoples Heard. Essays on Human Rights in Honour of Gudmundur Alfredsson. A.Eide, J.Th.Moller, I.Ziemele (eds.). Leiden, Boston: Martinus Nijhoff Publishers, 2011, 645 p. <nowiki>ISBN 978 90 04 191914</nowiki>. * Reservations to Human Rights Treaties and the Vienna Convention Regime: Conflict, Harmony or Reconciliation. Boston, Leiden: Martinus Nijhoof Publishers, 2004, 319 p. (Roberto Baratta recenzija Eiropas Starptautisko tiesību žurnāla (European Journal in International Law) 2006., 17.numurs). <nowiki>ISBN 90-04-14102-2</nowiki> (PB), ievadīta ASV Kongresa bibliotēkas katalogā. * Expanding the Horizont of Human Rights Law: New Authors, New Themes — Leiden, Boston: Martinus Nijhoof Publishers, 2004., 289 p. <nowiki>ISBN 90 04 14364 5</nowiki>, ievadīta ASV Kongresa bibliotēkas katalogā. Mazākumgrupu (minoritāšu) integrācijas aspekti Latvijā, LU Cilvēktiesību institūts: Rīga, 2001, 101 lpp. <nowiki>ISBN 9984-9493-0-3</nowiki>. * Kas jāzina valsts pārvaldes darbiniekiem tiesiskā valstī SIA "N.I.M.S.": Rīga, 2000, 119 lpp. (I, II, un III. 2 daļu autore, 45 lpp.) <nowiki>ISBN 9984-679-72-1</nowiki>. * Cilvēktiesības pasaulē un Latvijā SIA "Izglītības soļi": Rīga, 2000, 409 lpp. (1.5, 1.6, 4, 5.1, 5.2, 5.4, 5.5, 5.7 nodaļu autore) <nowiki>ISBN 9984-9436-0-7</nowiki>. * Cilvēktiesību īstenošana Latvijā: tiesa un administratīvais process LU Cilvēktiesību institūts: Rīga, 1998, 138 lpp., <nowiki>ISBN 9984-19-023-4</nowiki> === Nodaļas Latvijā izdotajās grāmatās === * “Latvijas Republikas starptautiski tiesiskais statuss." Grām.: Latvija. Starptautiskās organizācijas. Starptautiskie līgumi. [Latvia. International Organisations. International Treaties], 5. Saeimas Ārlietu komisija un Kanceleja, Rīga, 1995, <nowiki>ISBN 9984-528-38-3</nowiki> * "Cilvēktiesību rangs Latvijas tiesību normu hierarhijā." Grām:. Satversmes reforma Latvijā: par un pret., Sociāli ekonomisko pētījumu institūts Latvija, Rīga, 1995, 60 — 69.lpp. * "The Role of State Continuity and Human Rights in Nationality Matters of the Baltic States", in: The Baltic States at Historical Crossroads: Problems of Political, Economical, and Legal International Co-operation in Awaiting the 21st Century (T.Jundzis ed., 1998) pp. 248 — 271, <nowiki>ISBN 9984-9085-8-5</nowiki> (izdota latviešu un angļu valodās). * Dokumenti par Latvijas valsts starptautisko atzīšanu, neatkarības atjaunošanu un diplomātiskajiem sakariem. Latvijas arhīvistu biedrība, Latvijas Ārlietu ministrija, Latvijas Valsts vēstures arhīvs: Rīga, 1999,. 127 — 174, 187 — 210 lpp., <nowiki>ISBN 9984-510-64-6</nowiki>. * "Latvijas prasība par valstiskuma turpināšanās atzīšanu 4. maija Deklarācijā un tās starptautiski tiesiskās sekas." Grām.: 4. Maijs. Rakstu, atmiņu un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju T. Jundža red., LU žurnāla "Latvijas Vēsture" fonds: Riga, 2000, 80 — 90 lpp. <nowiki>ISBN 9984-643-19-0</nowiki>. * "State Continuity, Human Rights and Nationality in the Baltic States." — Grām.: The Baltic States at Historical Crossroads. T. Jundža red., 2.izdevums, 2001., 224.-248. lpp. ISBN 9984- 643- 30- 1. * "Latvijas loma drošības un miera tiesiska nostiprināšanā. Vai starptautiskām tiesībām un organizācijām ir nozīme?" — Grām. Latvija Eiropa: nākotnes vīzijas. T. Jundža red., Latvijas Zinātņu akadēmijas Baltijas stratēģisko pētījumu centrs: Rīga, 2004., 31.- 55. lpp. (latviešu un angļu valodas). * “Tiesību zinātnes loma nacionālo interešu definēšana. Starptautisko tiesību piemērs". Stratēģiskas analīzes komisija. Zinātniski pētnieciskie raksti 1/2004.- Rīga: Zinātne, 2004., 47.- 58.1pp. ISBN 9984- 767-30-2. * “Latvija Apvienoto Nāciju Organizācija un Eiropas Padome. Ka tiek izmantotas starptautisko tiesību sniegtas iespējas". Stratēģiskas analīzes komisija. Zinātniski pētnieciski raksti 1(2)/2005.- Rīga: Zinātne,2005., 19.- 40.lpp. * “Satversmes tiesas kompetence un lēmumi saistība ar lietas ierosināšanu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 35.panta pirmās daļas skatījuma" — Grām.: ULTRA VIRES doktrīna konstitucionālo tiesu prakse. Lietas ierosināšana Satversmes tiesā. Satversmes tiesas 2007.gada konferences materiālu krājums.- Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2008., 124.- 136.1pp. <nowiki>ISBN 978-9984-790-49-7</nowiki> * Eiropas tiesību argumenti Latvijas iekšpolitika un ārpolitika. — Grām.: Eiropas Savienība un tiesiska valsts: Latvijas pieredze. — Rīga: Rīgas Juridiskā augstskola, 2009, 26.-34. lpp. <nowiki>ISBN 978-9984-798-83-7</nowiki> * “114. pants”- Grām.: Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Autoru kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskā vadībā. — Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011. — 695. — 715.lpp. * “1. panta septītā daļa un 15. pants”. — Grām.: Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Autoru kolektīvs. Dr. iur. J. Briedes zinātniskajā redakcijā. — Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013. * “3. pants”- Grām.: Latvijas Republikas Satversmes komentāri. I nodaļa. Autoru kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskā vadībā. — Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2014. * “Latvijas Republikas starptautiskās līgumsaistības”. Grām.: Nepārtrauktības doktrīna Latvijas vēstures kontekstā. — Rīga: LZA Baltijas stratēģisko pētījumu centrs, 2017, 384. — 392. lpp. * “Valsts turpināšanās starptautisko tiesību teorijā un praksē”. Grām.: Nepārtrauktības doktrīna Latvijas vēstures kontekstā. — Rīga: LZA Baltijas stratēģisko pētījumu centrs, 2017, 15. —57. lpp. * “Starptautisko tiesību dimensija: tiesiskās paļāvības un tiesiskās drošības principi starptautiskajās tiesībās — jaunākās tendences”. Grām. Balodis R. (red.) Vispārējie tiesību principi: tiesiskā drošība un tiesiskā paļāvība. Valsts pārvalde. Bizness. Jurisprudence. Rakstu krājums. — Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2017, 31.—49. lpp. * “68. pants” kopā ar E.Danovski un M.Lejnieku — Grām. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. V nodaļa. Autoru kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskā vadībā. — Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2019., 87. — 135.lpp. * “Neatzīšanas politika Latvijas okupācijas jautājumā.” — Grām.: Latvijas ārlietu simtgade. Pasaules doma un Latvija. — Rīga: Latvijas Ārpolitikas institūts, 2019, 93 — 107. lpp. * Constitutional Courts as lock-gates in the globalized world. In: The Role of Constitutional Courts in the Globalised World of the 21st Century. — Rīga: Constitutional Court of the Republic of Latvia, 2019., pp. 183 — 193. * “Nacionālā profesūra globalizācijas apstākļos”. — Grām.: Jaunā tiesiskā realitāte: izaicinājumi un risinājumi. I. Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes 8. starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums. — Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2022. 300 lpp., 46.-53.lpp. === Raksti starptautiski recenzējamos žurnālos un grāmatās === * "Incorporation and Implementation of Human Rights in Latvia", in: International Human Rights Norms in the Nordic and Baltic Countries (M. Scheinin ed., 1996) pp. 73-111, <nowiki>ISBN 90-411-0189-6</nowiki>. * "The Application of International Law in the Baltic States" (1997) 40 German Yearbook of International Law pp. 243-279. * "The Citizenship Issue in the Republic of Latvia", in: Citizenship and Nationality Status in the New Europe (S. O'Leary & T. Tiilikainen eds., 1998) pp. 187-204, <nowiki>ISBN 0-421-62530-9</nowiki>. * "Article15" (co-authored with Gunnar Schram), in: Universal Declaration of Human Rights: A Common standard of achievement (G. Alfredsson and A. Eide eds., 1999) pp. 297 — 324, ISBN 90-411-1168 (HB) <nowiki>ISBN 90-411-1201-4</nowiki> (PB) (also published in Chinese). * Review of Talmon's book on Recognition of Governments in International Law: With Particular Reference to Governments in Exile (1999) 10 European Journal of International Law pp. 640 — 643. * "The Right to Freedom of Expression under Article 10 of the European Convention on Human Rights", in: The European Convention on Human Rights: A Way and a Method of New Democratic Thinking, Baku: Institute on Human Rights of the Academy of Sciences, 2000, pp. 6 — 18 (in Azeri). * "The European Convention on Human Rights and the Central and Eastern European Member States of the Council of Europe: an Overview" (co-authored with Jeroen Schokkenbroek) (2000) 39 Nederlands Juristenblad [Netherlands Legal Journal] pp. 1914- 1920. * "The Role of International Organisations in Strengthening Human Rights Performances in the Baltic Sea region" (2000) 43 German Yearbook of International Law pp. 9- 37. * "Is the distinction between State continuity and State succession reality or fiction? The Russian Federation, the Federal Republic of Yugoslavia and Germany", Baltic Yearbook of International Law, vol. 1, 2001, pp. 191 -222. * "General aspects of nationality and human rights in relation to state succession", in CoE Doc CONF/NAT (2001) PRO, 2"d European Conference on Nationality 'Challenges to national and international law on nationality at the beginning of the new millennium' (Strasbourg, 8 — 9 October 2001), pp. 149- 171. Pārpublicēts Likums un Tiesības, 2002., 4.sejums, nr. 8 (36), 228.- 239.lpp. * "Die Ausgestaltung des Minderheitenschutzes in Lettland: ein Lehrstiick fiir Europa", in: Minderheitenschutz in Mittel- und Osteuropa (G. Manssen & B. Banaszak eds., 2001) pp. 65- 94, <nowiki>ISBN 3-631-37922-6</nowiki>. Pārpublicēts Likums un Tiesības, 3.sejums, nr 10 (26), 2001., 290.-298. lpp. * "State Continuity, Succession and Responsibility. Reparations to the Baltic States and their Peoples?", Baltic Yearbook of International Law, vol. 3, 2003, pp. 165- 189. * Review of P. Radan's book on The Break-up of Yugoslavia and International Law for the European Journal of International Law, (2004) 15:3 European Journal of International Law pp. 600- 603. * "Case-law of the European Court of Human Rights and Integrity of International Law", Huesa Vinaixa R. et Wellens K. (dir) L 'influence des sources sur !'unite et la fragmentation du droit international, Bruxelles: Bruylant, 2006, pp. 187-210. <nowiki>ISBN 2-8027-2194-1</nowiki> * "International Courts and Ultra Vires Acts", L. Caflisch et al (eds.) Liber Amicorum Luzius Wildhaber. Human Rights — Strasbourg Views, N.P.Engel, Publisher, 2007, pp. 537 — 556. ISBN 3-88357-138-5 and Deutsche Nationalbibliografie. * "Legitimacy of the Vision: Central and Eastern Europe", in: Helene Ruiz Fabri, Emmanuelle Jouannet, Vincent Tomkiewicz (eds.) Select Proceedings of the European Society of International Law. Volume I, 2006, Oxford and Portland, Oregon: Hart Publishing, 2008, pp.139- 149. <nowiki>ISBN 978-1-84113-688-2</nowiki> and British Library Catalogue. * "Human Rights Violations by Private Persons and Entities: The Case-Law of International Human Rights Courts and Monitoring Bodies", European University Institute Working Papers, AEL 2009/8. * "The State Border between Latvia and Russia and the Doctrine of Continuity of the Republic of Latvia. International and Constitutional Law in Interaction." Baltic Yearbook of International Law, Volume 9, 2009, pp. 95-132. <nowiki>ISBN 978 9004 18614 9</nowiki>. (Publicēts arī latviešu valodā Jurista Vārda, nr. 27 (532), 22.07.2008.). * “Other rules of international law and the European Court of Human Rights: a question of a simple collateral benefit?”, in: D. Spielmann et al (eds.) La Convention europeenne des droits de l’homme, un instrument vivant/ The European Convention on Human Rights, a living instrument. Essays in Honour of Christos L. Rozakis, Bruylant, 2011, pp. 741 — 758. * “European Court of Human Rights and Custom”, in The judge and international custom, Council of Europe, 2012, pp. 75 — 83. * “Reservations to Human Rights Treaties: From Draft Guideline 3.1.12 to Guideline 3.1.5.6.” co-authored with Lāsma Liede European Journal of International Law, Volume 24, No. 4, 2013, pp. 1135 — 1152., <nowiki>http://ejil.oxfordjournals.org/content/24/4/1135.full.pdf</nowiki> * “Nationality and Third-Country Nationals”, in A. Rosas et al (eds.) The Court of Justice and the Constuction of Europe: Analyses and Perspectives on Sixty Years of Case-law, Asser Press, Springer, 2013, pp. 471 — 483. * “State succession and issues of nationality and statelessness”, in: A. Edwards and L. Waas (eds.) Nationality and Statelessness under International Law, Cambridge University Press, 2014, pp. 217 — 246. <nowiki>http://www.cambridge.org/us/academic/subjects/law/public-international-law/nationality-and-statelessness-under-international-law#contentsTabAnchor</nowiki> * “A room for 'state continuity' in international law? A constitutionalist perspective”, in Ch. Chinkin & F. Baetens (eds.), State, Sovereignty and State Responsibility. Essays in Honour of James Crawford, Cambridge University Press, 2015 <nowiki>http://www.cambridge.org/mx/academic/subjects/law/public-international-law/sovereignty-statehood-and-state-responsibility-essays-honour-james-crawford#contentsTabAnchor</nowiki> * “How International Law Matters for the European Court of Human Rights”, in El Tribunal Europeo de Derechos Humanos : una visión desde dentro : en homenaje al Juez Josep Casadevall / coordinadores Luis López Guerra ... [et al.]. — Valencia : Tirant lo Blanch, 2015. * Constitutional Courts as Lock-Gates in the World of Tension between the International and the National. Human Rights Law Journal, 31.12.2018., Vol. 38 No. 7-12, pp. 241 — 250 [Humboldt-Reden zu Europa speech] * Spale A., Jurcena L., Ziemele I. Latvia: The State of Liberal Democracy. In: Albert R., Landau D., Faraguna P. et. al. (Eds.) 2017 Global Review of Constitutional Law. I-CONnect-Clough Center for the Study of Constitutional Democracy at Boston College, 2018, pp. 172 — 176. * “European Consensus and International Law.” In: van Aaken A., Motoc I. (eds.) The European Convention on Human Rights and General International Law. Oxford: Oxford University, 2018, pp. 23 — 40. * “Liberal Values, Covid-19 and the Judiciary”. European Convention on Human Rights Law Review, vol. 1 (2020) pp. 159-164. * "Case Law of the European Court of Human Rights as a Source of Human Rights Law". In: Baltic Yearbook of International Law, vol. 17, 2017 & 2018, Hague: Brill; Nijhoff, 2020, pp. 143-168. * "The Functions of the International Law Commission: Identifying Existing Law or Proposing New Law?". In Seventy Years of the International Law Commission. Leiden, The Netherlands: Brill | Nijhoff, 2020. <nowiki>https://doi.org/10.1163/9789004434271_024</nowiki> * "Latvian Tradition in International Law". In: Baltic Yearbook of International Law, vol. 19, 2020, Hague: Brill; Nijhoff, 2021, pp. 1—7. *Grabenwarter, C., Huber, P.M., Knez, R., Ziemele, I. “The Role of the Constitutional Courts in the European Judicial Network” (2021) European Public Law, 27 (1), pp. 43-62. * Alfredsson, G., Ziemele, I. (2023). The Livs in Latvia and the Law. In: Donath, P.B., Heger, A., Malkmus, M., Bayrak, O. (eds) Der Schutz des Individuums durch das Recht. Springer, Berlin, Heidelberg. <nowiki>https://doi.org/10.1007/978-3-662-66978-5_36</nowiki> * Ziemele, Ineta, 'European Judiciary', in Anne van Aaken, and others (eds), The Oxford Handbook of International Law in Europe (online edn, Oxford Academic, 20 June 2023), <nowiki>https://doi.org/10.1093/oxfordhb/9780198865315.013.24</nowiki>, accessed 14 Sept. 2024. === Raksti Latvijas juridiskajos žurnālos === “Komentārs likumam “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”. — Juristu Žurnāls, 1.numurs, 1994., 3. — 16. lpp. “ Latvijas valsts pēctecība vai kontinuitāte.” — Latvijas Jurists, nr. 2 (36), 1994., 2. — 3. lpp. “Cilvēktiesību iedzīvināšanas mehānismi Latvijā.” — Cilvēktiesību Žurnāls. 1.numurs, 1996., 54. — 67. lpp. “Komentāri Latvijas Republikas Ievada ziņojumam par Starptautiskā pakta “Par pilsoņu un politiskajām tiesībām” izpildi Latvijā.” — Cilvēktiesību Žurnāls. 2.numurs, 1996. “Vispārējās Cilvēktiesību deklarācijas 21.pants Baltijas valstu jauno demokrātiju kontekstā.“ — Cilvēktiesību žurnāls. 4.numurs, 1997., 20.-32.lpp. Arī angļu numurā: “Article 21 of the Universal Declaration of Human Rights in the Emerging Democracies in the Baltic States.” (1997) 1 Latvian Human Rights Quarterly pp. 20 — 38. “Cilvēktiesību Žurnāls. 7/8 numurs, 1998., 32. — 46.lpp. (pārpublicēts Latvijas Vēstnesis 04.02.99., 7. lpp. Arī angļu numurā: “The Dilemma of Language Use in Latvia: Obligation and Necessity” Latvian Human Rights Quarterly, 1998, No. 5/6, pp. 29 — 45. “Satversmes tiesa — līdzeklis integrācijai vai pašizolācijai jeb atsevišķas pārdomas Satversmes tiesas likuma sakarā.” — Latvijas Vēstnesis, 15.06.1996. “Starptautisko un Latvijas nacionālo tiesību attiecības.” — Apvienotais Juristu Žurnāla 5.numurs un Cilvēktiesību Žurnāla 6.numurs, 1998., 54. -70. lpp. “Commentary (to the Case No.2-2324/7)” (1998) 3/4 Latvian Human Rights Quarterly pp. 131 — 136. “State Continuity and the Right to Property: A Commentary on the Constitutional Court Judgment” (1999) 7 — 10 Latvian Human Rights Quarterly pp. 261 — 268. Published in Latvian in issue No. 9 — 12 of the same year. “Questions Concerning Genocide. A Note on the Supreme Court Judgment” (1999) 7 — 10 Latvian Human Rights Quarterly pp. 327 — 341. “Eiropas Savienība — pozitīvs izaicinājums Satversmei.” — Likums un Tiesības, 3.sējums, # 3 (19), 2001. gada marts, 70. — 77.lpp. “Eiropas Savienības pilsonība un Latvijas nepilsoņi” kopā ar Kristīni Krūmu. — Jurista Vārds, 16 Septembris 2003 /NR. 33 (291). “Atsevišķu Latvijas Republikas Satversmes grozījumu nepieciešamības pamatojums sakarā ar Eiropas Savienības tiesību integrāciju Latvijas tiesību sistēmā.” — Likums un Tiesības, 6.sējums, # 3 (55), 2004. gada marts, 66. — 70.lpp. “Rasu diskriminācijas aizliegums Latvijas tiesību sistēmā un praksē. Likumdevēja, tiesu, valsts pārvaldes un prokuratūras pienākumi un atbildība.” — Likums un Tiesības [Law and Rights] 2004, 30lpp. “Satversmes tiesas kompetence un lēmumi saistībā ar lietas ierosināšanu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 35. panta pirmās daļas skatījumā”. — Satversmes tiesas konferenču materiāli, 2007., 124.-136.lpp. “Piezīmes pie sagatavotā lēmuma projekta.” — Jurista Vārds 5 (458). 30.01.2007. Pārpublicēts grām. Robežlīgums. Spriedums. Materiāli. Komentāri. — Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2009., 60.-64.lpp, “Latvijas-Krievijas valsts robežas jautājums un Latvijas nepārtrauktības doktrīna”. — Jurista Vārds 27 (532). 22.07.2008. Pārpublicēts grām. Robežlīgums. Spriedums. Materiāli. Komentāri. — Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2009., 524.-562.lpp. Angļu valodā: Baltic Yearbook of International Law, vol. 9, 2009, pp. 95 — 132. “Tiesību aizskāruma kompensācijas princips Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un Latvijā”. — Latvijas Republikas Augstākās tiesas Biļetens. — Nr. 1, 2010., 36.-40.lpp. “Von Hannover lieta Nr. 2 un Eiropas tiesu dialogs un tiesu kultūra”. — Latvijas Republikas Augstākās tiesas Biļetens. — Nr. 5, 2012., 31.-33.lpp. “Acceptance of a Claim for State Continuity: A question of International Law and its Consequences” in Journal of the University of Latvia “Law”, No. 9, 2016, pp. 39 — 47. Satversmes tiesas loma konstitucionālo principu aizsardzībā un piemērošanā. Jurista Vārds, 21.11.2017., Nr. 48, 20.—24. lpp. Tiesiskuma audits: vai Latvija ir tiesiska valsts. Jurista Vārds, 07.11.2017., Nr. 46, 12.—15. lpp. Eiropas Cilvēktiesību konvencijas loma Satversmes tiesas judikatūrā. Jurista Vārds, 16.05.2017., Nr. 21, 13.—16. lpp. Ievainojamā pasaules kārtība. Jurista Vārds, 02.05.2017., Nr. 19, 8.—10. lpp. Likumdošanas procesa pilnveidošana: jauna konstitucionāla orgāna piedāvājums. Jurista Vārds, 07.03.2017., Nr. 10, 10.—13. lpp. Ceļā uz Satversmes ideālo Latviju. Jurista Vārds, 14.02.2017., Nr.7, 8.—19. lpp. Baltu nepieradinātās dvēseles. Jurista Vārds, 07.08.2018., Nr. 32, 35.lpp. Konstitucionālās tiesas kā slūžas globalizētajā pasaulē. Jurista Vārds, 13.11.2018., Nr. 46, 8. —12. lpp. Demokrātijas otrā elpa postliberālā tehnoloģiju pārvaldītā pasaulē. Jurista Vārds, 24.09.2019., Nr. 38. Eiropas Savienības tiesību konstitucionalitātes kontrole Latvijā. Jurista Vārds, 07.07.2020., Nr. 27. Moderno tehnoloģiju ietekme uz privātumu. Jurista Vārds. 06.10.2020., Nr. 40. Satversmes tiesa kā vērtību tiesa: pirmie 25 gadi. Jurista Vārds., 07.12.2021., Nr. 49. Ineta Ziemele, Ainārs Lerhis, Jānis Pleps, Jānis Lazdiņš, “Doctrine of State Continuity. Latvia’s Experience”. No. 14 (2021): Journal of the University of Latvia. Law., pp. 91 — 110. Valsts nepārtrauktība. Jurista Vārds. 15.02.2022., Nr. 7. Latvijas Republikas Satversmes 100 gadu ieguldījums kopējās Eiropas vērtībās. Jurista Vārds. 08.11.2022., Nr. 45. Profesors Dītrihs Andrejs Lēbers un Baltijas valstu nepārtrauktība. Jurista Vārds. 01.08.2023., Nr. 31. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * Biogrāfija ECT portālā [http://www.echr.coe.int/ECHR/EN/Header/The+Court/The+Court/Judges+of+the+Court/ {{en ikona}}] [http://www.echr.coe.int/ECHR/FR/Header/The+Court/The+Court/Judges+of+the+Court/ {{fr ikona}}] * Biogrāfija EST mājaslapā ([https://curia.europa.eu/jcms/jcms/Jo2_7026/fr/ franciski]) * [https://web.archive.org/web/20070927194214/http://www.kas.de/db_files/dokumente/7_dokument_dok_pdf_5406_1.pdf Biogrāfija (6. lpp.)]{{de ikona}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ziemele, Ineta}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesneši]] [[Kategorija:Eiropas Kopienu tiesas tiesneši]] [[Kategorija:Latvijas tiesību zinātnieki]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Satversmes tiesas tiesneši]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Kembridžas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes pasniedzēji]] [[Kategorija:Rīgas Juridiskās augstskolas pasniedzēji]] dkg8v42ztnrr44unmqk7ejeyq6x0uw0 0 80242 4486557 4484754 2026-06-25T20:00:27Z ~2026-36869-09 147287 /* */ 4486557 wikitext text/x-wiki '''Nils Raimonds Muižnieks''' (dzimis 1964. gada 31. janvārī Losandželosā, ASV) ir latviešu politologs, cilvēktiesību eksperts un sabiedriskais darbinieks. Viņš bija [[Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs]] no 2012. līdz 2018. gadam. <u>Agrā dzīve</u> Viņa vecāki bija latviešu bēgļi, kuri pēc otrā pasaules kara nonāca Vācijā un vēlāk pārcēlās uz ASV. Muižnieks ieguva bakalaura grādu politikas zinātnē Prinstonas Universitātē, bet maģistra un doktora grādu politoloģijā — Kalifornijas Universitātē Bērklijā. <u>Profesionālā karjera</u> Pirms iecelšanas par cilvēktiesību komisāru Nils Muižnieks ieņēma vairākus nozīmīgus amatus, tostarp bija programmu direktors Sorosa fondā–Latvija, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors Rīgā (2005–2012), <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lu.lv/par/kontaktinformacija/meklesana/persona/42885/ |title=Nils Raimonds Muižnieks |access-date={{dat|2010|11|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100829163721/http://www.lu.lv/par/kontaktinformacija/meklesana/persona/42885/ |archivedate={{dat|2010|08|29||bez}} }}</ref> [[Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību|Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību]] loceklis (2005—2012) un priekšsēdētājs (2010—2012), Latvijas ministrs, kura pārziņā bija sabiedrības integrācija, diskriminācijas novēršana, mazākumtautību tiesības un pilsoniskās sabiedrības attīstība (2002–2004), kā arī Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra (tagad — Latvijas Cilvēktiesību centrs) direktors (1994–2002). 2020. gada jūnijā Muižnieks kļuva par ''[[Amnesty International]]'' Eiropas Reģiona direktoru. == Izglītība == * Ph.D. politikas zinātnē, [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitāte Bērkli]], ASV * M.A. politikas zinātnē, Kalifornijas Universitāte Bērkli, ASV * B.A. politikas zinātnē, Prinstonas Universitāte, ASV, 1986 == Darbi == * Muižnieks N. Latvian-Russian Relations: Dynamics Since Latvia's Accession to the EU and NATO. Riga: LU Akadēmiskais apgāds, 2011 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/eiro.ekand.kandid?NR1=16&cbutton=93049237815 2004. gada personas dati CVK mājaslapā]{{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160314192330/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/eiro.ekand.kandid?cbutton=93049237815&nr1=16 |date={{dat|2016|03|14||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20120128144108/http://nilscandidate.com/ N. Muižnieka kā kandidāta EP cilvēktiesību komisāra amatam mājaslapa]{{en ikona}}{{fr ikona}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{S-amati}} {{Amatu secība | pirms = amats izveidots | virsraksts = [[Latvijas Republikas Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās]] | periods = {{dat|2002|11|7|N}} — {{dat|2004|1|29|N}} | pēc = [[Aivars Aksenoks]] (p.i.)}} {{Amatu secība | pirms = [[Aivars Aksenoks]] (p.i.) | virsraksts = [[Latvijas Republikas Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās]] | periods = {{dat|2004|3|10|N}} — {{dat|2004|12|2|N}} | pēc = [[Ainars Latkovskis]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Tomass Hammarbergs]] | virsraksts = [[Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs]] | periods = {{dat|2012|4|1|N}} — {{dat|2018|4|1|N}} | pēc = [[Duņa Mijatoviča]] }} {{kastes beigas}} {{Repšes Ministru kabinets}} {{Emša Ministru kabinets}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Muizznieks, Nils}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] [[Kategorija:ASV latvieši]] [[Kategorija:Latvijas Pirmās partijas politiķi]] [[Kategorija:Latvijas īpašu uzdevumu ministri sabiedrības integrācijas lietās]] [[Kategorija:Latvijas politologi]] 2n2po2oai7g1o8ek7el2yzb0c4fox3l 4486592 4486557 2026-06-25T21:31:04Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-36869-09|~2026-36869-09]], atjaunoju versiju, ko saglabāja InternetArchiveBot 4484754 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Nils Muižnieks | vārds_orģ = | attēls = Nils Muiznieks.jpg | mazs_att = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās]] | term_sākums = {{dat|2002|11|7|N}} | term_beigas = {{dat|2004|12|2|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = [[Ainārs Šlesers]] | vietnieks = | prezidents = [[Vaira Vīķe-Freiberga]] | premjers = [[Einars Repše]]/[[Indulis Emsis]] | priekštecis = amats izveidots | pēctecis = [[Ainars Latkovskis]] <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs]] | term_sākums2 = {{dat|2012|4|1|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|4|1|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1964|1|31}} | dzim_vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}}<ref>{{LAT e|4|486}}</ref> | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = Ansis Muižnieks | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitāte]]<br/>[[Prinstonas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Nils Raimonds Muižnieks''' (dzimis {{dat|1964|1|31}}) ir [[ASV latvieši|ASV latviešu]] politologs. Bijušais [[Fonds DOTS|Sorosa fonda]] Latvijas filiāles programmu direktors<ref name="apollo.lv">{{Tīmekļa atsauce|title=Muižnieks kļūst par LPP biedru|publisher=Apollo|date=2003-08-21|url=http://www.apollo.lv/zinas/muiznieks-klust-par-lpp-biedru/265041|accessdate=2012-11-18|archive-date=2013-02-19|archive-url=https://archive.today/20130219041955/http://www.apollo.lv/zinas/muiznieks-klust-par-lpp-biedru/265041}}</ref> un [[Latvijas Cilvēktiesību centrs|LCESC]] vadītājs. 2002.—2004. gadā, būdams [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] vadītās [[Latvijas Pirmā partija|Latvijas Pirmās partijas]] (LPP) biedrs,<ref name="apollo.lv"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Nils Muižnieks izstājas no Latvijas Pirmās partijas|publisher=Delfi|date=2005-07-20|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/nils-muiznieks-izstajas-no-latvijas-pirmas-partijas.d?id=11741808|accessdate=2012-11-18}}</ref> pārstāvēja šo partiju valdībā, kur bija īpašo uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās. Bija LPP vicepriekšsēdētājs.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/uz-vcb-vaditaja-amatu-pretende-muiznieks-un-bikseniece.d?id=11711025 '''«'''Uz VCB vadītāja amatu pretendē Muižnieks un Bikseniece'''»'''], Delfi. 2005-07-16</ref> [[Latvijas Universitāte|LU]] Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors (2004-2012),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lu.lv/par/kontaktinformacija/meklesana/persona/42885/ |title=Nils Raimonds Muižnieks |access-date={{dat|2010|11|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100829163721/http://www.lu.lv/par/kontaktinformacija/meklesana/persona/42885/ |archivedate={{dat|2010|08|29||bez}} }}</ref> [[Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību|Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību]] loceklis (2005—2012) un priekšsēdētājs (2010—2012). 2012. gada līdz 2018. gadam pildīja [[Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs|Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra]] pienākumus. 2020. gada jūnijā Muižnieks kļuva par ''[[Amnesty International]]'' Eiropas Reģiona direktoru. == Izglītība == * Ph.D. politikas zinātnē, [[Kalifornijas Universitāte (Bērkli)|Kalifornijas Universitāte Bērkli]], ASV * M.A. politikas zinātnē, Kalifornijas Universitāte Bērkli, ASV * B.A. politikas zinātnē, Prinstonas Universitāte, ASV, 1986 == Darbi == * Muižnieks N. Latvian-Russian Relations: Dynamics Since Latvia's Accession to the EU and NATO. Riga: LU Akadēmiskais apgāds, 2011 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/eiro.ekand.kandid?NR1=16&cbutton=93049237815 2004. gada personas dati CVK mājaslapā]{{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160314192330/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/eiro.ekand.kandid?cbutton=93049237815&nr1=16 |date={{dat|2016|03|14||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20120128144108/http://nilscandidate.com/ N. Muižnieka kā kandidāta EP cilvēktiesību komisāra amatam mājaslapa]{{en ikona}}{{fr ikona}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{S-amati}} {{Amatu secība | pirms = amats izveidots | virsraksts = [[Latvijas Republikas Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās]] | periods = {{dat|2002|11|7|N}} — {{dat|2004|1|29|N}} | pēc = [[Aivars Aksenoks]] (p.i.)}} {{Amatu secība | pirms = [[Aivars Aksenoks]] (p.i.) | virsraksts = [[Latvijas Republikas Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās]] | periods = {{dat|2004|3|10|N}} — {{dat|2004|12|2|N}} | pēc = [[Ainars Latkovskis]]}} {{Amatu secība | pirms = [[Tomass Hammarbergs]] | virsraksts = [[Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs]] | periods = {{dat|2012|4|1|N}} — {{dat|2018|4|1|N}} | pēc = [[Duņa Mijatoviča]] }} {{kastes beigas}} {{Repšes Ministru kabinets}} {{Emša Ministru kabinets}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Muizznieks, Nils}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] [[Kategorija:ASV latvieši]] [[Kategorija:Latvijas Pirmās partijas politiķi]] [[Kategorija:Latvijas īpašu uzdevumu ministri sabiedrības integrācijas lietās]] [[Kategorija:Latvijas politologi]] fuc0325l4uitb2d9v23ytgwmcpy2zfe 100 80595 4486483 4486077 2026-06-25T17:38:52Z Dainis 876 4486483 wikitext text/x-wiki <noinclude> : ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.'' : ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].'' </noinclude> * [[25. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[23. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-26A]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists eksperimentāls nolaižamais aparāts ''[[Starfall Demo]]''. * [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[19. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]''; ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists kosmisko objektu sekošanas pavadonis ''[[VICTUS HAZE Puma ]]'' (''TacRS-4''). * [[17. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaista neidentificēta krava; starta iznākums nav zināms; ** ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 36 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'' (''KuiperSat''). * [[16. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[Shijian-31]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. 432bcnrbjtz0k2z29gjihxy11klu7dx 100 80630 4486489 4486081 2026-06-25T17:41:56Z Dainis 876 4486489 wikitext text/x-wiki <noinclude> :''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.'' :''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''. </noinclude> * [[27. jūnijs]] — orbitālais velkonis ''[[Swift Rescue Mission]]'', nesējraķete ''[[Pegasus XL]]''. * [[28. jūnijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[29. jūnijs]] — sakaru pavadonis ''[[SXM-11]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * Jūnijs — pavadoņi ''[[CyBEEsat]]'', ''[[FramSat-1]]'', ''[[Platform 6]]'', ''[[SpaceTeamSat1]]'', ''[[TriSat-S]]'', nesējraķete ''[[Spectrum]]''. * Jūnijs — 9 sakaru pavadoņi ''[[Globalstar-2R]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * Jūnijs — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-05]]'' (''GISAT-1A''), nesējraķete ''[[GSLV Mk II]]''. * [[2. jūlijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[2. jūlijs]] — 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'', nesējraķete ''[[Atlas V 551]]''. * [[3. jūlijs]] — 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[14. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-29]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''. * [[17. jūlijs]] — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[LOXSAT-1]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[6. augusts]] — navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7''), nesējraķete ''[[H3-22S]]''. * [[15. augusts]] — orbitālā observaatorija ''[[Aspera]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. <!-- * [[17. jūnijs]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[16. jūnijs]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''. * Marts — 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-A]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * Oktobris — sakaru pavadonis ''[[DIER-5]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''. * [[11. oktobris]] — sakaru pavadonis ''[[Xingshidai-24]], nesējraķete ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1''). — * Septembris — pavadonis ''[[CX-6]]'', nesējraķetes ''[[Vikram 1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[9. oktobris]] — 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[PIESAT-2]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * [[15. augusts]] — orbitālais velkonis ''[[Elytra-I]]'' (''FANTM-RiDE''), pavadoņi ''[[DARLA]]'', ''[[AEPEX]]'', ''[[R5-S3]]'', ''[[R5-S5]]'', ''[[Odyssey (pavadonis)|Odyssey]]'', ''[[IGOR (pavadonis)|IGOR]]'', ''[[Orca 2]]'', ''[[TechEdSat 16]]'', ''[[CANVAS]]'', ''[[SM 2]]'', ''[[SeaLion]]'', ''[[Ut-ProSat 1]]'', nesējraķete ''[[New Glenn]]''. * Decembris — kosmiskais velkonis ''[[Elytra]]'' ar pavadoņiem, nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''. * [[30. decembris]] — Veneras pārlidojuma aparāts ''[[Photon relay satellite]]'' un Veneras atmosfēras zonde ''[[Venus Life Finder]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[25. novembris]] — nesējraķetes ''[[Pallas-1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * [[25. oktobris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Nongye 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''. * [[25. septembris]] — 11 navigācijas un sakaru pavadoņi ''[[GeeSAT]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''. * [[9. oktobris]] — pavadonis ''[[Haishang Shaobing 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''. * Jūnijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[VariSat-1B(2)]]'', nesējraķete ''[[RS1]]''. * [[4. decembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[LOTUSat-1]]'', nesējraķete ''[[Epsilon S]]''. * Februāris — militārie pavadoņi ''[[SARah-2]]'', ''[[SARah-3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. * [[25. novembris]] — navigācijas pavadoņi ''[[Centispace 1-S7]]'', ''[[Centispace 1-S8]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 11]]''. * Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''. * [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums. * Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1''). * Septembris — radioamatieru pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''. * [[4. novembris]] — 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''. --> e9nwt3sbwoz4nitoixfclhucp6fbusn 0 80767 4486750 4203627 2026-06-26T07:49:10Z Meistars Joda 781 4486750 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1663. gadu|1663 (nozīmju atdalīšana)|1663}} {{Gadu navigācija|1663}} {{Gada citi notikumi|1663}} {{Gads citos kalendāros|1663}} '''1663'''. ({{Rom sk gadam|1663}}) bija parastais gads, kas sākās [[pirmdiena|pirmdienā]] (pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]). == Notikumi == * [[17. aprīlis]] — [[Osmaņu impērija]] pieteica karu [[Svētās Romas impērija]]i. == Dzimuši == * [[31. augusts]] — [[Gijoms Amontons]], [[franči|franču]] [[fiziķis]] un zinātnisko [[mērinstrumenti|mērinstrumentu]] izstrādātājs, viens no [[triboloģija]]s ([[zinātne]] par [[berze|berzi]]) pionieriem (miris [[1705]].) * [[18. oktobris]] — [[Savojas princis Eižens]] (''Eugen von Savoyen''), austriešu karavadonis (miris [[1736]].) == Miruši == * [[28. decembris]] — [[Frančesko Marija Grimaldi]], [[itāļi|itāļu]] [[matemātiķis]], [[fiziķis]] un [[astronoms]], [[gaisma]]s [[difrakcija]]s atklājējs. (dzimis [[1618]].) {{commonscat|1663}} [[Kategorija:1663. gads| ]] 0ozp0prqjx4b6ppokdkzu4fctfrzxgf 0 81119 4486508 4457847 2026-06-25T18:13:44Z Pirags 3757 /* Cīņa par ietekmi Afganistānā */ 4486508 wikitext text/x-wiki {{labs raksts}} [[Attēls:Lielā spēle 1846-1900.jpg|thumb|right|228px|Krievu un britu izplešanās Vidusāzijā (1846.—1900.)]] '''Lielā spēle''' ({{val|en|The Great Game}}, {{val|ru|Большая игра}}) vai '''Ēnu turnīri'''<ref name="Ilustrētā Vēsture"/> ({{val|ru|Турниры теней}}) bija [[Britu impērija]]s un [[Krievijas Impērija]]s sāncensība par ietekmi [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]. Parasti šo terminu attiecina uz laika posmu no [[1813|1813. gada]], kad noslēdza [[Gulistānas miera līgums|Krievu-persiešu miera līgumu]], līdz [[1907|1907. gadam]], kad noslēdza [[Angļu-krievu līgums|Angļu-krievu līgumu]] par abpusējo interešu atzīšanu Centrālāzijā. Par termina ''Lielā spēle'' autoru uzskata [[Britu Austrumindijas kompānija]]s izlūkošanas virsnieku [[Arturs Konolijs|Arturu Konoliju]], bet plašākā apritē to ieviesa britu rakstnieks [[Radjards Kiplings]] ar savu romānu "Kims" (1901). == Iemesli un mērķi == [[19. gadsimts|19. gadsimta]] sākumā [[Britu Indija|Britu Indiju]] no [[Krievijas Impērija]]s atdalīja aptuveni 3000 km. Liela daļa no šīm tuksnešainajām teritorijām vēl nebija kartētas un eiropiešiem bija diezgan svešas. Pamazām Krievijas teritorijas paplašināšanās mūsdienu [[Kazahstāna|Kazahstānā]] sāka sadurties ar britu interesēm to okupētajā [[Indija|Indijas subkontinentā]]. Starp abām impērijām sākās smalka un viltīga pētījumu, spiegošanas un diplomātijas caurvīta spēle par ietekmi Vidusāzijā. Šis aukstais karš vienmēr bija draudīgs, taču tas nekad neizvērsās tiešā karadarbībā starp abām iesaistītajām pusēm. Par konflikta galveno centru izvērsās [[Afganistāna]], mazākā mērā arī [[Persija]] un [[Tibeta]].<ref name="WDL">{{Tīmekļa atsauce |url = http://www.wdl.org/en/item/11751/ |title = Central Asia: Afghanistan and Her Relation to British and Russian Territories |website = World Digital Library |year = 1885 |language = angliski |accessdate = 2013. gada 28. jūlijā |archive-date = {{dat|2015|09|05||bez}} |archive-url = https://web.archive.org/web/20150905134021/http://www.wdl.org/en/item/11751/ }}</ref> [[1801|1801. gadā]] Krievijas Impērijas ķeizars [[Pāvils I Romanovs|Pāvils I]] atbalstīja [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] ideju par kopīgu krievu-franču karagājienu uz Britu Indiju. 1801. gada janvārī viņš uz Indiju nosūtīja ap 20 000 [[kazaki|kazaku]], kuri sasniedza [[Arāla jūra|Arāla jūru]], bet tad tos atsauca sakarā ar Pāvila I nāvi. Neskatoties uz to, šis karagājiens radīja nopietnu satraukumu [[Londona|Londonā]] un pastiprināja bažas par iespējamu karu starp Lielbritāniju un Krieviju. Saskaņā ar [[Tilzītes miera līgums|Tilzītes miera līgumu]] ([[1807|1807. gadā]]) starp [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandru I]] un Napoleonu, [[Eiropa]] tika sadalīta franču un krievu interešu sfērās, iekļaujot Krieviju pret britiem vērstajā Napoleona kontinentālajā sistēmā. Tas britiem deva iemeslu aizdomām par krievu iespējamajām interesēm [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] un [[Kaukāzs|Kaukāzā]], kā arī Persijā un pārējā Vidusāzijā. == Notikumu attīstība == Jau no [[17. gadsimts|17. gadsimta]] sākuma briti virzījās arvien dziļāk Indijā, sakaudami vai piekukuļodami vietējos valdniekus. Šo iekarojumu dzinējspēks bija privātiem akcionāriem piederošais tirdzniecības uzņēmums [[Britu Austrumindijas kompānija]].{{sfn2|Taners|p=159}} Britu valdības apstiprinājums bija nepieciešams kompānijas ģenerālgubernatora iecelšanai un viņa lēmumu īstenošanai. Apmaiņā pret to valdība kompāniju atbalstīja ar britu karaspēku un floti ik reizi, kad tā nonāca grūtībās vai bija iekārojusi ko tādu, kā iegūšanai bija par vāju. Līdz 1832. gadam dažiem tūkstošiem britu bija izdevies iegūt varu pār gandrīz 100 miljonu cilvēku apdzīvotu teritoriju. Nostiprinājuši Indiju kā ''dārgakmeni britu kronī'' un [[Britu impērija]]s labklājības avotu, briti sāka raizēties par Krievijas Impērijas izplešanos Indijas virzienā. === Cīņa par ietekmi Persijā === Pēc Napoleona sakāves krievi atsāka konfliktu ar [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]]. Krievija sagrāba Kaukāzu un [[1825|1825. gadā]] iespiedās kazahu stepē starp [[Kaspijas jūra|Kaspijas]] un Arāla jūru. [[1828|1828. gadā]] Krievija atvairīja Persijas uzbrukumu un pievienoja [[Armēnija|Armēniju]], bet nākamajā gadā izšķirīgā kaujā sakāva turkus, karu ātri izbeidzot tikai tādēļ, lai Lielbritānija neaizpildītu varas vakuumu [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]].{{sfn2|Taners|p=161}} Lai apturētu krievu izplešanos vēl dziļāk Vidusāzijā, briti sāka reorganizēt un modernizēt atpalikušo Persijas armiju. Persijai pamazām atgūstot spēkus, notika virkne krievu-persiešu diplomātisko krīžu. Viena šāda krīze radās [[1829|1829. gadā]], kad saniknots pūlis Persijas jaunajā galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]] nogalināja Krievijas [[vēstnieks|vēstnieku]] [[dramaturgs|dramaturgu]] [[Aleksandrs Gribojedovs|Aleksandru Gribojedovu]] un viņa kazaku gvardi. [[Šahs Muhammeds]] steigšus centās glābt attiecības ar [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgu]], nosūtīdams turp savu mazdēlu, kas, atlīdzinot nodarīto, piedāvāja mesties uz sava [[zobens|zobena]].{{sfn2|Taners|p=161}} Attiecības starp Krieviju un Persiju kļuva ciešākas, tā praktiski kļuva par Krievijas protektorātu un Lielās spēles fokuss pamazām pārcēlās uz austrumiem — uz Afganistānu. === Cīņa par ietekmi Afganistānā === [[Attēls:Medal of Battle for Russian Turkestan.jpg|thumb|left|180px|Medaļa par [[Krievijas Turkestāna]]s pakļaušanu]] Krievijas impērija sāka celt [[forts|fortus]] arvien dziļāk Centrālāzijā un briti apzinājās, ka nespēs apturēt krievu invāziju pāri agrākajai [[Kazahu haniste]]i uz [[Amudarja|Amudarju]]. Tomēr kā aizsargvalnis pret krievu iespējamajām iecerēm Indijā varēja kalpot kalnainās Afganistānas teritorijas, kas līdz tam nevienu neinteresēja, bet tad ne briti, ne krievi nevēlējās, lai tās nonāk pretinieka rokās. [[1808|1808. gadā]] Afganistānā ieradās britu delegācija ierēdņa [[Montstjuarts Elfinstons|Montstjuarta Elfinstona]] vadībā, kas centās nodibināt diplomātiskos sakarus ar [[afgāņi]]em un iegūt vairāk informācijas par cilšu savstarpējām attiecībām. Briti novēroja, ka Afganistānas ciltis ir sašķeltas un nemitīgi karo savā starpā. Tādējādi britiem bija izdevīga haotiska un sašķelta Afganistāna, kas neapdraudētu viņu valdījumus [[Britu Indija|Britu Indijā]].{{sfn2|Taners|p=163}} Taču līdz ar krievu tuvošanos briti savu viedokli mainīja un uz [[Kabula|Kabulu]] nosūtīja britu delegāciju [[Aleksandrs Bērnss|Aleksandra Bērnsa]] vadībā, kam vajadzēja iepazīties ar Afganistānas vadoņa [[Dosts Muhammeds|Dosta Muhammeda]] režīmu. Puses apmainījās ar vairākiem vienošanās priekšlikumiem, tomēr briti atteicās vērsties pret savu sabiedroto (un afgāņu seno ienaidnieku) [[Sikhi|sikhu]] interesēm reģionā.{{sfn2|Taners|p=163}} Tad atgadījās divi notikumi, kas apstiprināja britu vislielākās bažas par krievu plāniem. [[1837|1837. gada]] novembrī no [[Horasāna]]s (Austrumpersijā) Afganistānas pilsētā [[Herāta|Herātā]] iebruka ap 30 000{{sfn2|Taners|p=164}} vīru liela persiešu armija. Šo karaspēku pavadīja arī kāds [[grāfs]] Simoničs no Krievijas Impērijas ķeizara Nikolaja I galma un krievu karaspēka pulks (iespējams, dezertieri{{sfn2|Taners|p=164}}) kāda [[poļi|poļu]] ģenerāļa vadībā. Tieši tolaik [[Britu Austrumindijas kompānija]]s uzdevumā pilsētā uzturējās britu virsnieks Eldreds Potingers, kas uzdevās par vienkāršu tirgotāju. Sākoties persiešu uzbrukumam, Potingers vietējam valdniekam atklāja savu identitāti un piedāvāja palīdzību, spēlēdams nopietnu lomu pilsētas aizsardzībā. Otrs notikums, kas satracināja [[Britu Austrumindijas kompānija]]s vadību, bija kāda krievu virsnieka parādīšanās Kabulā, līdzi nesot iepazīšanās vēstuli no Krievijas Impērijas ķeizara. Drīz pēc tam britu vēstnieks Bērnss, lai nebojātu savu karjeru, pameta Kabulu.{{nepieciešama atsauce}} Taču arī krievu aģentam [[Ivans Vitkevičs|Ivanam Vitkevičam]] neizdevās īstenot savu misiju — atgriezies Sanktpēterburgā, viņš nodeva ziņojumu Ārlietu ministrijai, atgriezās savā viesnīcā un nošāvās.{{sfn2|Taners|p=165}} Atgriezies Indijā, Bērnss uzzināja, ka briti jau gatavojas iebrukt Afganistānā un gāzt Dostu Muhammedu. Šim gadījumam viņi jau vairāk nekā 20 gadu greznā pansijā uzturēja bijušo afgāņu valdnieku — [[Ahmeds Durranī|šaha Ahmeda]] mazdēlu [[Šudža Durrānī|šahu Šudžu]], tādējādi Afganistānas tronī atjaunojot [[Durrānī dinastija|Durrānī dinastiju]]. Lielā spēle par Vidusāziju gatavojās izvērsties atklātā karadarbībā — tās balva bija Indija, bet spēles laukums — Afganistāna. [[1838|1838. gadā]] briti iebruka Afganistānā, sākot [[Pirmais angļu-afgāņu karš|Pirmo angļu-afgāņu karu]]. Pēc salīdzinoši vieglas uzvaras tie par jauno valdnieku iecēla savu marioneti šahu Šudžu. Britu iebrukums Afganistānā bija izdevies un šķita attaisnojis savu mērķi, kad pienāca ziņa, ka krievi jau izsūtījuši 100 000 vīru lielu (patiesībā tikai 5 000) karaspēku pret [[Hivas haniste|Hivas hanisti]].{{sfn2|Taners|p=173}} [[1840|1840. gada]] pavasarī briti uzzināja, ka Krievijas karaspēks skarbo tuksneša vētru dēļ pusceļā atgriezies atpakaļ. [[1841|1841. gada]] nogalē sākās afgāņu sacelšanās, kuras laikā viss britu Kabulas garnizons (kas sastāvēja no aptuveni 4500 britu kareivju, ap 12 000 indiešu kareivju un viņu ģimenes locekļiem{{sfn2|Taners|p=210}}) atkāpšanās laikā uz Indiju tika pilnībā iznīcināts. [[1842|1842. gada]] rudenī britu soda ekspedīcija vēlreiz ieņēma Kabulu un atriebjoties uzspridzināja Kabulas centrālo tirgu. Pēc tam britu karaspēks no Afganistānas aizgāja. Pirmais angļu-afgāņu karš bija beidzies, un briti nolēma Afganistānu atstāt kā neitrālu buferzonu. [[Attēls:Great Game cartoon from 1878.jpg|thumb|right|300px|1878. gada gadā publicēta karikatūra: "Glābiet mani no maniem draugiem" — [[Šers Ali]] starp britu lauvu un krievu lāci]] Tikmēr krievi virzījās aizvien tālāk uz dienvidiem: [[1865|1865. gadā]] viņi ieņēma [[Taškenta|Taškentu]], 1868. gadā [[Samarkanda|Samarkandu]] un [[Buhāras emirāts|Buhāras emirātu]], bet [[1873|1873. gadā]] — [[Hivas haniste|Hivas hanisti]]. Savā vēstulē [[Viktorija (Lielbritānija)|karalienei Viktorijai]] premjerministrs [[Bendžamins Dizraeli]] ieteica "iztīrīt Vidusāziju no maskaviešiem un iedzīt viņus Kaspijas jūrā."<ref>Citēts no Dizraeli vēstules karalienei. British Foreign Policy, 1874-1914. Routledge, 2002. {{ISBN|0-415-26010-8}}. 53. lpp.</ref> Briti pieprasīja, lai jaunais Afganistānas valdnieks [[Šers Ali]] Kabulā uzņem oficiālu britu misiju. Šers Ali, baidīdamies, ka līdzīgu prasību varētu izvirzīt arī krievi, ar dažādiem aizbildinājumiem atteicās. [[1877|1877. gadā]] Krievija, atbildot uz masu civiliedzīvotāju slaktiņu [[Bulgārija|Bulgārijā]], ar 100 000 vīru lielu karaspēku iebruka Balkānos, sākot [[Krievu—turku karš (1877—1878)|krievu-turku karu]]. Lai nepieļautu [[Dardaneļi|Dardaneļu]] jūras šauruma nonākšanu krievu rokās, tur noenkurojās britu kara flote. Krievijas karaspēka un britu flotes pretstāve turpinājās sešus mēnešus, līdz [[1878|1878. gadā]] [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresā]] visas ieinteresētās puses noslēdza miera līgumu. Tikmēr [[Krievijas Turkestāna]]s ģenerālgubernators [[Konstantīns fon Kaufmans]] gatavojās ar 30 000 vīru lielu karaspēku iebrukt britu Indijā.{{sfn2|Taners|p=241}} Dienu pēc Berlīnes kongresa beigām krievu sūtņi tikās ar Šeru Ali, neklausīdami viņa lūgumiem doties prom, jo Šers Ali labi apzinājās, kāda varētu būs britu reakcija. Kad Kaufmans uzzināja, ka vispārēja kara ar britiem nebūs, viņš atsauca savu delegāciju. Uzzinājis par krievu klātbūtni Kabulā, saniknotais Indijas vicekaralis [[Roberts Litons]] pieprasīja afgāņiem uzņemt līdzīgu britu delegāciju.{{sfn2|Taners|p=242}} Afgāņi ar atbildi vilcinājās un [[1878|1878. gada]] 21. novembrī Afganistānā iebruka trīs britu armijas — sākās [[Otrais angļu-afgāņu karš]]. Šers Ali, nespēdams izveidot armiju, bēga uz ziemeļiem — uz [[Mazārešarīfa|Mazārešarīfu]] un izmisumā nosūtīja palīdzības lūgumu krieviem, taču viņi ieteica izlīgt ar britiem.{{sfn2|Taners|p=243}} Nākamā gada februārī Šers Ali nomira, bet [[1879|1879. gada]] 26. maijā Šera Ali dēls [[Muhammeds Jakubs]] ar britiem parakstīja [[Gandamakas miera līgums|Gandamakas miera līgumu]], saskaņā ar kuru briti savā kontrolē ieguva vairākas stratēģiski svarīgas ielejas un kalnu pārejas, kontroli pār Afganistānas ārpolitiku un uzturēja misijas vairākās Afganistānas pilsētās. Apmaiņā pret to Afganistāna saņēma 60 000 [[sterliņu mārciņa|mārciņas]] gadā, kā arī militāru atbalstu pret jebkuru ārēju uzbrukumu.{{sfn2|Taners|p=246}} Taču afgāņi sadumpojās un jau [[1880|1880. gadā]] briti atkal bija spiesti pamest Afganistānu. Otrais angļu-afgāņu karš, kuram nebija cita iemesla kā vien britu bailes par krievu ietekmi, bija beidzies, sagādājot britiem lielus zaudējumus. [[1884|1884. gada]] beigās krievi panāca [[Merva]]s (mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]]) padošanos un iebruka [[Pandždehas oāze]]s dienvidos uz ziemeļiem no [[Herāta]]s, sakaujot mazāko afgāņu karaspēku. Britu iejaukšanās rezultātā 1888. gadā tika panākta vienošanās starp krieviem un britiem par Afganistānas ziemeļrietumu robežu. [[1895|1895. gadā]] briti, piekukuļojot toreizējo Afganistānas valdnieku [[Abdurs Rahmans|Abduru Rahmanu]], pievienoja ziemeļaustrumu Afganistānas teritorijai šauru un garu zemes strēli, ko veidoja [[Pamirs|Pamira kalnu]] augstienes, tādējādi izslēdzot, ka Krievijai varētu izveidoties kopīga robeža ar Indiju.{{sfn2|Taners|p=257—258}} === Cīņa par ietekmi Rietumķīnā un Tibetā === Britu ietekme [[Ķīna]]s ziemeļrietumos sāka palielināties 19. gadsimta vidū, kad tā bija iekarojusi [[Kašmīra|Kašmīru]], līdz ar to tieši pietuvojoties [[Siņdzjana]]i. Arī Krievijas robežas bija pietuvojušās Siņdzjanai. [[Opija kari]], kā arī dažādas sacelšanās bija novājinājušas Ķīnas [[Cjinu dinastija]]s varu, tā vairs nespēja uzturēt garnizonus provincēs, un pēc sacelšanās 1865. gadā Siņdzjanā izveidojās vairākās musulmaņu valstiņās. Ne briti, ne krievi neatzina jaunizveidotās valstiņas. [[1871]]. gadā Krievija okupēja Ili sultanātu (tagad [[Ili Kazahu autonomais apgabals]]). Briti aizdeva naudu Ķīnai soda ekspedīciju rīkošanai uz dumpīgajām provincēm, un Ķīna pamazām atguva kontroli pār tām. Ar [[1881]]. gada līgumu Krievija Ili apgabalu atdeva Ķīnai. 19. gadsimta beigās Krievijas preču apgrozījums Siņdzjanā bija līdz pat 80 %.<ref>[http://uighur.narod.ru/History/anglo_sovetskoe.html А.Г. Кочубеев. Англо-советское соперничество в Синьцзяне в 1918 —1928 гг.]</ref> [[Attēls:Younghusband-team-1904.jpg|thumb|left|250px|[[Frānsiss Janghazbends|Janghazbends]] ar britu kareivjiem ceļā uz [[Lhasa|Lhasu]]]] ''Lielās spēles'' pēdējās divas desmitgades pagāja, galvenokārt veicot dažādas izlūkošanas un spiegošanas kampaņas. Briti Indijas [[Himalaji|Himalaju]] pierobežas pilsētā [[Dehrādūna|Dehrādūnā]] izveidoja speciālu spiegu skolu, kuras uzdevums bija sagatavot vietējos iedzīvotājus (kuri varēji brīvi pārvietoties starp Indiju un Ķīnu) [[Tibeta]]s kartēšanai.{{sfn2|Hanberijs-Tenisons|p=219}} [[1865|1865. gadā]] pirmie tā saucamie [[mācītie vīri]], maskējušies par svētceļniekiem vai tirgotājiem, slepus uzmērīja attālumus starp Tibetas pilsētām, noteica to augstumus virs jūras līmeņa un ģeogrāfiskās [[koordinātas]]. Ap to pašu laiku arī krievi sūtīja uz šo reģionu izlūkošanas misijas, no kurām zināmākie ir [[Nikolajs Prževaļskis|Nikolaja Prževaļska]] ceļojumi (1871.—1873., 1876.—1878., 1879.—1880., 1883.—1880). Viņš nomira [[1888|1888. gadā]] savas pēdējās ekspedīcijas laikā. Savos ceļojumos Prževaļskis kartēja ķīniešu pārvaldītās Centrālāzijas teritorijas, tomēr Tibetas galvaspilsētu [[Lhasa|Lhasu]] nekad nesasniedza. Ķīnieši viņu regulāri atvairīja ar notām un reāliem draudiem.{{sfn2|Hanberijs-Tenisons|p=222—225}} [[1904|1904. gadā]] Indijas vicekaralis [[Džordžs Kērzons]] nolēma, ka vienīgais veids, kā novērst tibetiešu apbruņošanu ar krievu ieročiem, ir nosūtīt militāru vienību uz Lhasu, lai veiktu sarunas ar [[Dalailama|Dalailamu]], nevis ķīniešiem. Britu kareivji pulkveža [[Frānsiss Janghazbends|Frānsisa Janghazbenda]] vadībā sagrāva tibetiešu pretestību un okupēja Lhasu, tomēr Dalailama bija paspējis aizbēgt uz [[Mongolija|Mongoliju]]. Kampaņa nekļuva slavena, un tās iemeslu (krievu ieroču piegādes) atzina par nepamatotu, līdz ar to Janghazbenda politiskā karjera bija beigusies.{{sfn2|Hanberijs-Tenisons|p=224}} == Konflikta nobeigums == Tuvojoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], abas impērijas ar bažām vēroja [[Vācijas Impērija]]s ambīcijas [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. Vācieši bija ieplānojuši izbūvēt dzelzceļu uz [[Bagdāde|Bagdādi]] ar atzaru uz [[Teherāna|Teherānu]], tādējādi paverot iespējas Persijai tirgoties ar Vāciju un iegūt jaunākās vācu tehnoloģijas. 1907. gadā krievu un britu ārlietu ministri parakstīja [[Angļu-krievu līgums (1907)|Angļu-krievu līgumu]]. Abas lielvalstis vienojās par Centrālāzijas sadalīšanu [[Ietekmes zona|ietekmes zonās]] un savus spēkus apvienot pret Vāciju, aizsākot [[Antante]]s sadarbību. Krievija atzina Afganistānu par britu interešu zonu, bet Persiju sadalīja trīs zonās — ziemeļi bija Krievijas interešu zona, dienvidi — britu, bet centrālā daļa — neitrāla. Tibetas jautājumā abas puses vienojās šo teritoriju atstāt neatkarīgu un neitrālu, kā arī ar Dalailamu kontaktēties tikai caur ķīniešu varas iestādēm.<ref>Peter Hopkirk. The Great Game: The Struggle for Empire in Central Asia. {{ISBN|1-56836-022-3}}. 520.lpp.</ref> Mūsdienās dažkārt lieto terminu ''Jaunā Lielā spēle'', ar to apzīmējot [[Padomju Savienība]]s (vēlāk [[Krievija|Krievijas Federācijas]]) un Rietumu pasaules cīņu par ietekmi Vidusāzijā [[20. gadsimts|20. gadsimtā]] un [[21. gadsimts|21. gadsimta]] sākumā. Par šo notikumu kulminācijām uzskata no 1979. līdz 1989. gadam notikuši [[Afganistānas karš (1979—1989)|PSRS invāziju Afganistānā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 2001. gadā sākto [[Karš Afganistānā (2001—2014)|karu Afganistānā]]. == Skatīt arī == * [[Krievijas Turkestāna]] * [[Krievu-turku kari]] * [[Krimas karš]] * [[Koloniālisms]] * [[Lielbritānijas vēsture]] * [[Tibetas vēsture]] * [[Rāvalpindi miera līgums]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://countrystudies.us/afghanistan/12.htm Lielā spēle {{en ikona}}] == Atsauces == {{atsauces|2|refs= <ref name="Ilustrētā Vēsture">{{žurnāla atsauce | author= Boriss Kolls un Aiva Lapiņa | title= Aukstais karš Centrālāzijā | publisher= Ilustrētā Vēsture | volume= Septembris 2016 | page= 71}}</ref> }} == Literatūra == *{{Grāmatas atsauce |title=Afganistāna. Karu vēsture no Aleksandra Lielā līdz talibu krišanai |author=Stīvens Taners |year=2008 |publisher=''Subjektiv Filma'' |location=Rīga |isbn=9984-394-01-8 |ref={{SfnRef|Taners}}}} *{{Grāmatas atsauce |title=Septiņdesmit pasaules izcilākie ceļojumi |author=Robins Hanberijs-Tenisons |year=2007 |publisher=[[Zvaigzne ABC (izdevniecība)|Zvaigzne ABC]] |location=Rīga |isbn= 9984-402-27-4 |ref={{SfnRef|Hanberijs-Tenisons}}}} [[Kategorija:Afganistānas vēsture]] [[Kategorija:Angļu-afgāņu kari]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes vēsture]] [[Kategorija:Centrālāzijas vēsture]] [[Kategorija:Koloniālisms]] [[Kategorija:Krievijas Impērija]] [[Kategorija:Pakistānas vēsture]] 33tq2tfyndos3gzaptlay90loj59pwr 4486509 4486508 2026-06-25T18:19:58Z Pirags 3757 /* Cīņa par ietekmi Rietumķīnā un Tibetā */ 4486509 wikitext text/x-wiki {{labs raksts}} [[Attēls:Lielā spēle 1846-1900.jpg|thumb|right|228px|Krievu un britu izplešanās Vidusāzijā (1846.—1900.)]] '''Lielā spēle''' ({{val|en|The Great Game}}, {{val|ru|Большая игра}}) vai '''Ēnu turnīri'''<ref name="Ilustrētā Vēsture"/> ({{val|ru|Турниры теней}}) bija [[Britu impērija]]s un [[Krievijas Impērija]]s sāncensība par ietekmi [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]. Parasti šo terminu attiecina uz laika posmu no [[1813|1813. gada]], kad noslēdza [[Gulistānas miera līgums|Krievu-persiešu miera līgumu]], līdz [[1907|1907. gadam]], kad noslēdza [[Angļu-krievu līgums|Angļu-krievu līgumu]] par abpusējo interešu atzīšanu Centrālāzijā. Par termina ''Lielā spēle'' autoru uzskata [[Britu Austrumindijas kompānija]]s izlūkošanas virsnieku [[Arturs Konolijs|Arturu Konoliju]], bet plašākā apritē to ieviesa britu rakstnieks [[Radjards Kiplings]] ar savu romānu "Kims" (1901). == Iemesli un mērķi == [[19. gadsimts|19. gadsimta]] sākumā [[Britu Indija|Britu Indiju]] no [[Krievijas Impērija]]s atdalīja aptuveni 3000 km. Liela daļa no šīm tuksnešainajām teritorijām vēl nebija kartētas un eiropiešiem bija diezgan svešas. Pamazām Krievijas teritorijas paplašināšanās mūsdienu [[Kazahstāna|Kazahstānā]] sāka sadurties ar britu interesēm to okupētajā [[Indija|Indijas subkontinentā]]. Starp abām impērijām sākās smalka un viltīga pētījumu, spiegošanas un diplomātijas caurvīta spēle par ietekmi Vidusāzijā. Šis aukstais karš vienmēr bija draudīgs, taču tas nekad neizvērsās tiešā karadarbībā starp abām iesaistītajām pusēm. Par konflikta galveno centru izvērsās [[Afganistāna]], mazākā mērā arī [[Persija]] un [[Tibeta]].<ref name="WDL">{{Tīmekļa atsauce |url = http://www.wdl.org/en/item/11751/ |title = Central Asia: Afghanistan and Her Relation to British and Russian Territories |website = World Digital Library |year = 1885 |language = angliski |accessdate = 2013. gada 28. jūlijā |archive-date = {{dat|2015|09|05||bez}} |archive-url = https://web.archive.org/web/20150905134021/http://www.wdl.org/en/item/11751/ }}</ref> [[1801|1801. gadā]] Krievijas Impērijas ķeizars [[Pāvils I Romanovs|Pāvils I]] atbalstīja [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] ideju par kopīgu krievu-franču karagājienu uz Britu Indiju. 1801. gada janvārī viņš uz Indiju nosūtīja ap 20 000 [[kazaki|kazaku]], kuri sasniedza [[Arāla jūra|Arāla jūru]], bet tad tos atsauca sakarā ar Pāvila I nāvi. Neskatoties uz to, šis karagājiens radīja nopietnu satraukumu [[Londona|Londonā]] un pastiprināja bažas par iespējamu karu starp Lielbritāniju un Krieviju. Saskaņā ar [[Tilzītes miera līgums|Tilzītes miera līgumu]] ([[1807|1807. gadā]]) starp [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandru I]] un Napoleonu, [[Eiropa]] tika sadalīta franču un krievu interešu sfērās, iekļaujot Krieviju pret britiem vērstajā Napoleona kontinentālajā sistēmā. Tas britiem deva iemeslu aizdomām par krievu iespējamajām interesēm [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] un [[Kaukāzs|Kaukāzā]], kā arī Persijā un pārējā Vidusāzijā. == Notikumu attīstība == Jau no [[17. gadsimts|17. gadsimta]] sākuma briti virzījās arvien dziļāk Indijā, sakaudami vai piekukuļodami vietējos valdniekus. Šo iekarojumu dzinējspēks bija privātiem akcionāriem piederošais tirdzniecības uzņēmums [[Britu Austrumindijas kompānija]].{{sfn2|Taners|p=159}} Britu valdības apstiprinājums bija nepieciešams kompānijas ģenerālgubernatora iecelšanai un viņa lēmumu īstenošanai. Apmaiņā pret to valdība kompāniju atbalstīja ar britu karaspēku un floti ik reizi, kad tā nonāca grūtībās vai bija iekārojusi ko tādu, kā iegūšanai bija par vāju. Līdz 1832. gadam dažiem tūkstošiem britu bija izdevies iegūt varu pār gandrīz 100 miljonu cilvēku apdzīvotu teritoriju. Nostiprinājuši Indiju kā ''dārgakmeni britu kronī'' un [[Britu impērija]]s labklājības avotu, briti sāka raizēties par Krievijas Impērijas izplešanos Indijas virzienā. === Cīņa par ietekmi Persijā === Pēc Napoleona sakāves krievi atsāka konfliktu ar [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]]. Krievija sagrāba Kaukāzu un [[1825|1825. gadā]] iespiedās kazahu stepē starp [[Kaspijas jūra|Kaspijas]] un Arāla jūru. [[1828|1828. gadā]] Krievija atvairīja Persijas uzbrukumu un pievienoja [[Armēnija|Armēniju]], bet nākamajā gadā izšķirīgā kaujā sakāva turkus, karu ātri izbeidzot tikai tādēļ, lai Lielbritānija neaizpildītu varas vakuumu [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]].{{sfn2|Taners|p=161}} Lai apturētu krievu izplešanos vēl dziļāk Vidusāzijā, briti sāka reorganizēt un modernizēt atpalikušo Persijas armiju. Persijai pamazām atgūstot spēkus, notika virkne krievu-persiešu diplomātisko krīžu. Viena šāda krīze radās [[1829|1829. gadā]], kad saniknots pūlis Persijas jaunajā galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]] nogalināja Krievijas [[vēstnieks|vēstnieku]] [[dramaturgs|dramaturgu]] [[Aleksandrs Gribojedovs|Aleksandru Gribojedovu]] un viņa kazaku gvardi. [[Šahs Muhammeds]] steigšus centās glābt attiecības ar [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgu]], nosūtīdams turp savu mazdēlu, kas, atlīdzinot nodarīto, piedāvāja mesties uz sava [[zobens|zobena]].{{sfn2|Taners|p=161}} Attiecības starp Krieviju un Persiju kļuva ciešākas, tā praktiski kļuva par Krievijas protektorātu un Lielās spēles fokuss pamazām pārcēlās uz austrumiem — uz Afganistānu. === Cīņa par ietekmi Afganistānā === [[Attēls:Medal of Battle for Russian Turkestan.jpg|thumb|left|180px|Medaļa par [[Krievijas Turkestāna]]s pakļaušanu]] Krievijas impērija sāka celt [[forts|fortus]] arvien dziļāk Centrālāzijā un briti apzinājās, ka nespēs apturēt krievu invāziju pāri agrākajai [[Kazahu haniste]]i uz [[Amudarja|Amudarju]]. Tomēr kā aizsargvalnis pret krievu iespējamajām iecerēm Indijā varēja kalpot kalnainās Afganistānas teritorijas, kas līdz tam nevienu neinteresēja, bet tad ne briti, ne krievi nevēlējās, lai tās nonāk pretinieka rokās. [[1808|1808. gadā]] Afganistānā ieradās britu delegācija ierēdņa [[Montstjuarts Elfinstons|Montstjuarta Elfinstona]] vadībā, kas centās nodibināt diplomātiskos sakarus ar [[afgāņi]]em un iegūt vairāk informācijas par cilšu savstarpējām attiecībām. Briti novēroja, ka Afganistānas ciltis ir sašķeltas un nemitīgi karo savā starpā. Tādējādi britiem bija izdevīga haotiska un sašķelta Afganistāna, kas neapdraudētu viņu valdījumus [[Britu Indija|Britu Indijā]].{{sfn2|Taners|p=163}} Taču līdz ar krievu tuvošanos briti savu viedokli mainīja un uz [[Kabula|Kabulu]] nosūtīja britu delegāciju [[Aleksandrs Bērnss|Aleksandra Bērnsa]] vadībā, kam vajadzēja iepazīties ar Afganistānas vadoņa [[Dosts Muhammeds|Dosta Muhammeda]] režīmu. Puses apmainījās ar vairākiem vienošanās priekšlikumiem, tomēr briti atteicās vērsties pret savu sabiedroto (un afgāņu seno ienaidnieku) [[Sikhi|sikhu]] interesēm reģionā.{{sfn2|Taners|p=163}} Tad atgadījās divi notikumi, kas apstiprināja britu vislielākās bažas par krievu plāniem. [[1837|1837. gada]] novembrī no [[Horasāna]]s (Austrumpersijā) Afganistānas pilsētā [[Herāta|Herātā]] iebruka ap 30 000{{sfn2|Taners|p=164}} vīru liela persiešu armija. Šo karaspēku pavadīja arī kāds [[grāfs]] Simoničs no Krievijas Impērijas ķeizara Nikolaja I galma un krievu karaspēka pulks (iespējams, dezertieri{{sfn2|Taners|p=164}}) kāda [[poļi|poļu]] ģenerāļa vadībā. Tieši tolaik [[Britu Austrumindijas kompānija]]s uzdevumā pilsētā uzturējās britu virsnieks Eldreds Potingers, kas uzdevās par vienkāršu tirgotāju. Sākoties persiešu uzbrukumam, Potingers vietējam valdniekam atklāja savu identitāti un piedāvāja palīdzību, spēlēdams nopietnu lomu pilsētas aizsardzībā. Otrs notikums, kas satracināja [[Britu Austrumindijas kompānija]]s vadību, bija kāda krievu virsnieka parādīšanās Kabulā, līdzi nesot iepazīšanās vēstuli no Krievijas Impērijas ķeizara. Drīz pēc tam britu vēstnieks Bērnss, lai nebojātu savu karjeru, pameta Kabulu.{{nepieciešama atsauce}} Taču arī krievu aģentam [[Ivans Vitkevičs|Ivanam Vitkevičam]] neizdevās īstenot savu misiju — atgriezies Sanktpēterburgā, viņš nodeva ziņojumu Ārlietu ministrijai, atgriezās savā viesnīcā un nošāvās.{{sfn2|Taners|p=165}} Atgriezies Indijā, Bērnss uzzināja, ka briti jau gatavojas iebrukt Afganistānā un gāzt Dostu Muhammedu. Šim gadījumam viņi jau vairāk nekā 20 gadu greznā pansijā uzturēja bijušo afgāņu valdnieku — [[Ahmeds Durranī|šaha Ahmeda]] mazdēlu [[Šudža Durrānī|šahu Šudžu]], tādējādi Afganistānas tronī atjaunojot [[Durrānī dinastija|Durrānī dinastiju]]. Lielā spēle par Vidusāziju gatavojās izvērsties atklātā karadarbībā — tās balva bija Indija, bet spēles laukums — Afganistāna. [[1838|1838. gadā]] briti iebruka Afganistānā, sākot [[Pirmais angļu-afgāņu karš|Pirmo angļu-afgāņu karu]]. Pēc salīdzinoši vieglas uzvaras tie par jauno valdnieku iecēla savu marioneti šahu Šudžu. Britu iebrukums Afganistānā bija izdevies un šķita attaisnojis savu mērķi, kad pienāca ziņa, ka krievi jau izsūtījuši 100 000 vīru lielu (patiesībā tikai 5 000) karaspēku pret [[Hivas haniste|Hivas hanisti]].{{sfn2|Taners|p=173}} [[1840|1840. gada]] pavasarī briti uzzināja, ka Krievijas karaspēks skarbo tuksneša vētru dēļ pusceļā atgriezies atpakaļ. [[1841|1841. gada]] nogalē sākās afgāņu sacelšanās, kuras laikā viss britu Kabulas garnizons (kas sastāvēja no aptuveni 4500 britu kareivju, ap 12 000 indiešu kareivju un viņu ģimenes locekļiem{{sfn2|Taners|p=210}}) atkāpšanās laikā uz Indiju tika pilnībā iznīcināts. [[1842|1842. gada]] rudenī britu soda ekspedīcija vēlreiz ieņēma Kabulu un atriebjoties uzspridzināja Kabulas centrālo tirgu. Pēc tam britu karaspēks no Afganistānas aizgāja. Pirmais angļu-afgāņu karš bija beidzies, un briti nolēma Afganistānu atstāt kā neitrālu buferzonu. [[Attēls:Great Game cartoon from 1878.jpg|thumb|right|300px|1878. gada gadā publicēta karikatūra: "Glābiet mani no maniem draugiem" — [[Šers Ali]] starp britu lauvu un krievu lāci]] Tikmēr krievi virzījās aizvien tālāk uz dienvidiem: [[1865|1865. gadā]] viņi ieņēma [[Taškenta|Taškentu]], 1868. gadā [[Samarkanda|Samarkandu]] un [[Buhāras emirāts|Buhāras emirātu]], bet [[1873|1873. gadā]] — [[Hivas haniste|Hivas hanisti]]. Savā vēstulē [[Viktorija (Lielbritānija)|karalienei Viktorijai]] premjerministrs [[Bendžamins Dizraeli]] ieteica "iztīrīt Vidusāziju no maskaviešiem un iedzīt viņus Kaspijas jūrā."<ref>Citēts no Dizraeli vēstules karalienei. British Foreign Policy, 1874-1914. Routledge, 2002. {{ISBN|0-415-26010-8}}. 53. lpp.</ref> Briti pieprasīja, lai jaunais Afganistānas valdnieks [[Šers Ali]] Kabulā uzņem oficiālu britu misiju. Šers Ali, baidīdamies, ka līdzīgu prasību varētu izvirzīt arī krievi, ar dažādiem aizbildinājumiem atteicās. [[1877|1877. gadā]] Krievija, atbildot uz masu civiliedzīvotāju slaktiņu [[Bulgārija|Bulgārijā]], ar 100 000 vīru lielu karaspēku iebruka Balkānos, sākot [[Krievu—turku karš (1877—1878)|krievu-turku karu]]. Lai nepieļautu [[Dardaneļi|Dardaneļu]] jūras šauruma nonākšanu krievu rokās, tur noenkurojās britu kara flote. Krievijas karaspēka un britu flotes pretstāve turpinājās sešus mēnešus, līdz [[1878|1878. gadā]] [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresā]] visas ieinteresētās puses noslēdza miera līgumu. Tikmēr [[Krievijas Turkestāna]]s ģenerālgubernators [[Konstantīns fon Kaufmans]] gatavojās ar 30 000 vīru lielu karaspēku iebrukt britu Indijā.{{sfn2|Taners|p=241}} Dienu pēc Berlīnes kongresa beigām krievu sūtņi tikās ar Šeru Ali, neklausīdami viņa lūgumiem doties prom, jo Šers Ali labi apzinājās, kāda varētu būs britu reakcija. Kad Kaufmans uzzināja, ka vispārēja kara ar britiem nebūs, viņš atsauca savu delegāciju. Uzzinājis par krievu klātbūtni Kabulā, saniknotais Indijas vicekaralis [[Roberts Litons]] pieprasīja afgāņiem uzņemt līdzīgu britu delegāciju.{{sfn2|Taners|p=242}} Afgāņi ar atbildi vilcinājās un [[1878|1878. gada]] 21. novembrī Afganistānā iebruka trīs britu armijas — sākās [[Otrais angļu-afgāņu karš]]. Šers Ali, nespēdams izveidot armiju, bēga uz ziemeļiem — uz [[Mazārešarīfa|Mazārešarīfu]] un izmisumā nosūtīja palīdzības lūgumu krieviem, taču viņi ieteica izlīgt ar britiem.{{sfn2|Taners|p=243}} Nākamā gada februārī Šers Ali nomira, bet [[1879|1879. gada]] 26. maijā Šera Ali dēls [[Muhammeds Jakubs]] ar britiem parakstīja [[Gandamakas miera līgums|Gandamakas miera līgumu]], saskaņā ar kuru briti savā kontrolē ieguva vairākas stratēģiski svarīgas ielejas un kalnu pārejas, kontroli pār Afganistānas ārpolitiku un uzturēja misijas vairākās Afganistānas pilsētās. Apmaiņā pret to Afganistāna saņēma 60 000 [[sterliņu mārciņa|mārciņas]] gadā, kā arī militāru atbalstu pret jebkuru ārēju uzbrukumu.{{sfn2|Taners|p=246}} Taču afgāņi sadumpojās un jau [[1880|1880. gadā]] briti atkal bija spiesti pamest Afganistānu. Otrais angļu-afgāņu karš, kuram nebija cita iemesla kā vien britu bailes par krievu ietekmi, bija beidzies, sagādājot britiem lielus zaudējumus. [[1884|1884. gada]] beigās krievi panāca [[Merva]]s (mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]]) padošanos un iebruka [[Pandždehas oāze]]s dienvidos uz ziemeļiem no [[Herāta]]s, sakaujot mazāko afgāņu karaspēku. Britu iejaukšanās rezultātā 1888. gadā tika panākta vienošanās starp krieviem un britiem par Afganistānas ziemeļrietumu robežu. [[1895|1895. gadā]] briti, piekukuļojot toreizējo Afganistānas valdnieku [[Abdurs Rahmans|Abduru Rahmanu]], pievienoja ziemeļaustrumu Afganistānas teritorijai šauru un garu zemes strēli, ko veidoja [[Pamirs|Pamira kalnu]] augstienes, tādējādi izslēdzot, ka Krievijai varētu izveidoties kopīga robeža ar Indiju.{{sfn2|Taners|p=257—258}} === Cīņa par ietekmi Rietumķīnā un Tibetā === Britu ietekme [[Cjinu dinastija]]s valdījumos [[Ķīna]]s rietumos sāka palielināties 19. gadsimta vidū, kad tā bija iekarojusi [[Kašmīra|Kašmīru]], līdz ar to tieši pietuvojoties [[Siņdzjana]]i. Arī Krievijas robežas bija pietuvojušās Siņdzjanai. [[Opija kari]], kā arī dažādas sacelšanās bija novājinājušas Ķīnas [[Cjinu dinastija]]s varu, tā vairs nespēja uzturēt garnizonus provincēs, un pēc sacelšanās 1865. gadā Siņdzjanā izveidojās vairākās musulmaņu valstiņās. Ne briti, ne krievi neatzina jaunizveidotās valstiņas. [[1871]]. gadā Krievija okupēja Ili sultanātu (tagad [[Ili Kazahu autonomais apgabals]]). Briti aizdeva naudu Ķīnai soda ekspedīciju rīkošanai uz dumpīgajām provincēm, un Ķīna pamazām atguva kontroli pār tām. Ar [[1881]]. gada līgumu Krievija Ili apgabalu atdeva Ķīnai. 19. gadsimta beigās Krievijas preču apgrozījums Siņdzjanā bija līdz pat 80 %.<ref>[http://uighur.narod.ru/History/anglo_sovetskoe.html А.Г. Кочубеев. Англо-советское соперничество в Синьцзяне в 1918 —1928 гг.]</ref> [[Attēls:Younghusband-team-1904.jpg|thumb|left|250px|[[Frānsiss Janghazbends|Janghazbends]] ar britu kareivjiem ceļā uz [[Lhasa|Lhasu]]]] ''Lielās spēles'' pēdējās divas desmitgades pagāja, galvenokārt veicot dažādas izlūkošanas un spiegošanas kampaņas. Briti Indijas [[Himalaji|Himalaju]] pierobežas pilsētā [[Dehrādūna|Dehrādūnā]] izveidoja speciālu spiegu skolu, kuras uzdevums bija sagatavot vietējos iedzīvotājus (kuri varēji brīvi pārvietoties starp Indiju un Ķīnu) [[Tibeta]]s kartēšanai.{{sfn2|Hanberijs-Tenisons|p=219}} [[1865|1865. gadā]] pirmie tā saucamie [[mācītie vīri]], maskējušies par svētceļniekiem vai tirgotājiem, slepus uzmērīja attālumus starp Tibetas pilsētām, noteica to augstumus virs jūras līmeņa un ģeogrāfiskās [[koordinātas]]. Ap to pašu laiku arī krievi sūtīja uz šo reģionu izlūkošanas misijas, no kurām zināmākie ir [[Nikolajs Prževaļskis|Nikolaja Prževaļska]] ceļojumi (1871.—1873., 1876.—1878., 1879.—1880., 1883.—1880). Viņš nomira [[1888|1888. gadā]] savas pēdējās ekspedīcijas laikā. Savos ceļojumos Prževaļskis kartēja ķīniešu pārvaldītās Centrālāzijas teritorijas, tomēr Tibetas galvaspilsētu [[Lhasa|Lhasu]] nekad nesasniedza. Ķīnieši viņu regulāri atvairīja ar notām un reāliem draudiem.{{sfn2|Hanberijs-Tenisons|p=222—225}} [[1904|1904. gadā]] Indijas vicekaralis [[Džordžs Kērzons]] nolēma, ka vienīgais veids, kā novērst tibetiešu apbruņošanu ar krievu ieročiem, ir nosūtīt militāru vienību uz Lhasu, lai veiktu sarunas ar [[Dalailama|Dalailamu]], nevis ķīniešiem. Britu kareivji pulkveža [[Frānsiss Janghazbends|Frānsisa Janghazbenda]] vadībā sagrāva tibetiešu pretestību un okupēja Lhasu, tomēr Dalailama bija paspējis aizbēgt uz [[Mongolija|Mongoliju]]. Kampaņa nekļuva slavena, un tās iemeslu (krievu ieroču piegādes) atzina par nepamatotu, līdz ar to Janghazbenda politiskā karjera bija beigusies.{{sfn2|Hanberijs-Tenisons|p=224}} == Konflikta nobeigums == Tuvojoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], abas impērijas ar bažām vēroja [[Vācijas Impērija]]s ambīcijas [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. Vācieši bija ieplānojuši izbūvēt dzelzceļu uz [[Bagdāde|Bagdādi]] ar atzaru uz [[Teherāna|Teherānu]], tādējādi paverot iespējas Persijai tirgoties ar Vāciju un iegūt jaunākās vācu tehnoloģijas. 1907. gadā krievu un britu ārlietu ministri parakstīja [[Angļu-krievu līgums (1907)|Angļu-krievu līgumu]]. Abas lielvalstis vienojās par Centrālāzijas sadalīšanu [[Ietekmes zona|ietekmes zonās]] un savus spēkus apvienot pret Vāciju, aizsākot [[Antante]]s sadarbību. Krievija atzina Afganistānu par britu interešu zonu, bet Persiju sadalīja trīs zonās — ziemeļi bija Krievijas interešu zona, dienvidi — britu, bet centrālā daļa — neitrāla. Tibetas jautājumā abas puses vienojās šo teritoriju atstāt neatkarīgu un neitrālu, kā arī ar Dalailamu kontaktēties tikai caur ķīniešu varas iestādēm.<ref>Peter Hopkirk. The Great Game: The Struggle for Empire in Central Asia. {{ISBN|1-56836-022-3}}. 520.lpp.</ref> Mūsdienās dažkārt lieto terminu ''Jaunā Lielā spēle'', ar to apzīmējot [[Padomju Savienība]]s (vēlāk [[Krievija|Krievijas Federācijas]]) un Rietumu pasaules cīņu par ietekmi Vidusāzijā [[20. gadsimts|20. gadsimtā]] un [[21. gadsimts|21. gadsimta]] sākumā. Par šo notikumu kulminācijām uzskata no 1979. līdz 1989. gadam notikuši [[Afganistānas karš (1979—1989)|PSRS invāziju Afganistānā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 2001. gadā sākto [[Karš Afganistānā (2001—2014)|karu Afganistānā]]. == Skatīt arī == * [[Krievijas Turkestāna]] * [[Krievu-turku kari]] * [[Krimas karš]] * [[Koloniālisms]] * [[Lielbritānijas vēsture]] * [[Tibetas vēsture]] * [[Rāvalpindi miera līgums]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://countrystudies.us/afghanistan/12.htm Lielā spēle {{en ikona}}] == Atsauces == {{atsauces|2|refs= <ref name="Ilustrētā Vēsture">{{žurnāla atsauce | author= Boriss Kolls un Aiva Lapiņa | title= Aukstais karš Centrālāzijā | publisher= Ilustrētā Vēsture | volume= Septembris 2016 | page= 71}}</ref> }} == Literatūra == *{{Grāmatas atsauce |title=Afganistāna. Karu vēsture no Aleksandra Lielā līdz talibu krišanai |author=Stīvens Taners |year=2008 |publisher=''Subjektiv Filma'' |location=Rīga |isbn=9984-394-01-8 |ref={{SfnRef|Taners}}}} *{{Grāmatas atsauce |title=Septiņdesmit pasaules izcilākie ceļojumi |author=Robins Hanberijs-Tenisons |year=2007 |publisher=[[Zvaigzne ABC (izdevniecība)|Zvaigzne ABC]] |location=Rīga |isbn= 9984-402-27-4 |ref={{SfnRef|Hanberijs-Tenisons}}}} [[Kategorija:Afganistānas vēsture]] [[Kategorija:Angļu-afgāņu kari]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes vēsture]] [[Kategorija:Centrālāzijas vēsture]] [[Kategorija:Koloniālisms]] [[Kategorija:Krievijas Impērija]] [[Kategorija:Pakistānas vēsture]] eyf3wh6jl5wi5lxygb9lrxh6gl3y1lo 4486510 4486509 2026-06-25T18:20:40Z Pirags 3757 /* Cīņa par ietekmi Rietumķīnā un Tibetā */ 4486510 wikitext text/x-wiki {{labs raksts}} [[Attēls:Lielā spēle 1846-1900.jpg|thumb|right|228px|Krievu un britu izplešanās Vidusāzijā (1846.—1900.)]] '''Lielā spēle''' ({{val|en|The Great Game}}, {{val|ru|Большая игра}}) vai '''Ēnu turnīri'''<ref name="Ilustrētā Vēsture"/> ({{val|ru|Турниры теней}}) bija [[Britu impērija]]s un [[Krievijas Impērija]]s sāncensība par ietekmi [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]. Parasti šo terminu attiecina uz laika posmu no [[1813|1813. gada]], kad noslēdza [[Gulistānas miera līgums|Krievu-persiešu miera līgumu]], līdz [[1907|1907. gadam]], kad noslēdza [[Angļu-krievu līgums|Angļu-krievu līgumu]] par abpusējo interešu atzīšanu Centrālāzijā. Par termina ''Lielā spēle'' autoru uzskata [[Britu Austrumindijas kompānija]]s izlūkošanas virsnieku [[Arturs Konolijs|Arturu Konoliju]], bet plašākā apritē to ieviesa britu rakstnieks [[Radjards Kiplings]] ar savu romānu "Kims" (1901). == Iemesli un mērķi == [[19. gadsimts|19. gadsimta]] sākumā [[Britu Indija|Britu Indiju]] no [[Krievijas Impērija]]s atdalīja aptuveni 3000 km. Liela daļa no šīm tuksnešainajām teritorijām vēl nebija kartētas un eiropiešiem bija diezgan svešas. Pamazām Krievijas teritorijas paplašināšanās mūsdienu [[Kazahstāna|Kazahstānā]] sāka sadurties ar britu interesēm to okupētajā [[Indija|Indijas subkontinentā]]. Starp abām impērijām sākās smalka un viltīga pētījumu, spiegošanas un diplomātijas caurvīta spēle par ietekmi Vidusāzijā. Šis aukstais karš vienmēr bija draudīgs, taču tas nekad neizvērsās tiešā karadarbībā starp abām iesaistītajām pusēm. Par konflikta galveno centru izvērsās [[Afganistāna]], mazākā mērā arī [[Persija]] un [[Tibeta]].<ref name="WDL">{{Tīmekļa atsauce |url = http://www.wdl.org/en/item/11751/ |title = Central Asia: Afghanistan and Her Relation to British and Russian Territories |website = World Digital Library |year = 1885 |language = angliski |accessdate = 2013. gada 28. jūlijā |archive-date = {{dat|2015|09|05||bez}} |archive-url = https://web.archive.org/web/20150905134021/http://www.wdl.org/en/item/11751/ }}</ref> [[1801|1801. gadā]] Krievijas Impērijas ķeizars [[Pāvils I Romanovs|Pāvils I]] atbalstīja [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] ideju par kopīgu krievu-franču karagājienu uz Britu Indiju. 1801. gada janvārī viņš uz Indiju nosūtīja ap 20 000 [[kazaki|kazaku]], kuri sasniedza [[Arāla jūra|Arāla jūru]], bet tad tos atsauca sakarā ar Pāvila I nāvi. Neskatoties uz to, šis karagājiens radīja nopietnu satraukumu [[Londona|Londonā]] un pastiprināja bažas par iespējamu karu starp Lielbritāniju un Krieviju. Saskaņā ar [[Tilzītes miera līgums|Tilzītes miera līgumu]] ([[1807|1807. gadā]]) starp [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandru I]] un Napoleonu, [[Eiropa]] tika sadalīta franču un krievu interešu sfērās, iekļaujot Krieviju pret britiem vērstajā Napoleona kontinentālajā sistēmā. Tas britiem deva iemeslu aizdomām par krievu iespējamajām interesēm [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] un [[Kaukāzs|Kaukāzā]], kā arī Persijā un pārējā Vidusāzijā. == Notikumu attīstība == Jau no [[17. gadsimts|17. gadsimta]] sākuma briti virzījās arvien dziļāk Indijā, sakaudami vai piekukuļodami vietējos valdniekus. Šo iekarojumu dzinējspēks bija privātiem akcionāriem piederošais tirdzniecības uzņēmums [[Britu Austrumindijas kompānija]].{{sfn2|Taners|p=159}} Britu valdības apstiprinājums bija nepieciešams kompānijas ģenerālgubernatora iecelšanai un viņa lēmumu īstenošanai. Apmaiņā pret to valdība kompāniju atbalstīja ar britu karaspēku un floti ik reizi, kad tā nonāca grūtībās vai bija iekārojusi ko tādu, kā iegūšanai bija par vāju. Līdz 1832. gadam dažiem tūkstošiem britu bija izdevies iegūt varu pār gandrīz 100 miljonu cilvēku apdzīvotu teritoriju. Nostiprinājuši Indiju kā ''dārgakmeni britu kronī'' un [[Britu impērija]]s labklājības avotu, briti sāka raizēties par Krievijas Impērijas izplešanos Indijas virzienā. === Cīņa par ietekmi Persijā === Pēc Napoleona sakāves krievi atsāka konfliktu ar [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]]. Krievija sagrāba Kaukāzu un [[1825|1825. gadā]] iespiedās kazahu stepē starp [[Kaspijas jūra|Kaspijas]] un Arāla jūru. [[1828|1828. gadā]] Krievija atvairīja Persijas uzbrukumu un pievienoja [[Armēnija|Armēniju]], bet nākamajā gadā izšķirīgā kaujā sakāva turkus, karu ātri izbeidzot tikai tādēļ, lai Lielbritānija neaizpildītu varas vakuumu [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]].{{sfn2|Taners|p=161}} Lai apturētu krievu izplešanos vēl dziļāk Vidusāzijā, briti sāka reorganizēt un modernizēt atpalikušo Persijas armiju. Persijai pamazām atgūstot spēkus, notika virkne krievu-persiešu diplomātisko krīžu. Viena šāda krīze radās [[1829|1829. gadā]], kad saniknots pūlis Persijas jaunajā galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]] nogalināja Krievijas [[vēstnieks|vēstnieku]] [[dramaturgs|dramaturgu]] [[Aleksandrs Gribojedovs|Aleksandru Gribojedovu]] un viņa kazaku gvardi. [[Šahs Muhammeds]] steigšus centās glābt attiecības ar [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgu]], nosūtīdams turp savu mazdēlu, kas, atlīdzinot nodarīto, piedāvāja mesties uz sava [[zobens|zobena]].{{sfn2|Taners|p=161}} Attiecības starp Krieviju un Persiju kļuva ciešākas, tā praktiski kļuva par Krievijas protektorātu un Lielās spēles fokuss pamazām pārcēlās uz austrumiem — uz Afganistānu. === Cīņa par ietekmi Afganistānā === [[Attēls:Medal of Battle for Russian Turkestan.jpg|thumb|left|180px|Medaļa par [[Krievijas Turkestāna]]s pakļaušanu]] Krievijas impērija sāka celt [[forts|fortus]] arvien dziļāk Centrālāzijā un briti apzinājās, ka nespēs apturēt krievu invāziju pāri agrākajai [[Kazahu haniste]]i uz [[Amudarja|Amudarju]]. Tomēr kā aizsargvalnis pret krievu iespējamajām iecerēm Indijā varēja kalpot kalnainās Afganistānas teritorijas, kas līdz tam nevienu neinteresēja, bet tad ne briti, ne krievi nevēlējās, lai tās nonāk pretinieka rokās. [[1808|1808. gadā]] Afganistānā ieradās britu delegācija ierēdņa [[Montstjuarts Elfinstons|Montstjuarta Elfinstona]] vadībā, kas centās nodibināt diplomātiskos sakarus ar [[afgāņi]]em un iegūt vairāk informācijas par cilšu savstarpējām attiecībām. Briti novēroja, ka Afganistānas ciltis ir sašķeltas un nemitīgi karo savā starpā. Tādējādi britiem bija izdevīga haotiska un sašķelta Afganistāna, kas neapdraudētu viņu valdījumus [[Britu Indija|Britu Indijā]].{{sfn2|Taners|p=163}} Taču līdz ar krievu tuvošanos briti savu viedokli mainīja un uz [[Kabula|Kabulu]] nosūtīja britu delegāciju [[Aleksandrs Bērnss|Aleksandra Bērnsa]] vadībā, kam vajadzēja iepazīties ar Afganistānas vadoņa [[Dosts Muhammeds|Dosta Muhammeda]] režīmu. Puses apmainījās ar vairākiem vienošanās priekšlikumiem, tomēr briti atteicās vērsties pret savu sabiedroto (un afgāņu seno ienaidnieku) [[Sikhi|sikhu]] interesēm reģionā.{{sfn2|Taners|p=163}} Tad atgadījās divi notikumi, kas apstiprināja britu vislielākās bažas par krievu plāniem. [[1837|1837. gada]] novembrī no [[Horasāna]]s (Austrumpersijā) Afganistānas pilsētā [[Herāta|Herātā]] iebruka ap 30 000{{sfn2|Taners|p=164}} vīru liela persiešu armija. Šo karaspēku pavadīja arī kāds [[grāfs]] Simoničs no Krievijas Impērijas ķeizara Nikolaja I galma un krievu karaspēka pulks (iespējams, dezertieri{{sfn2|Taners|p=164}}) kāda [[poļi|poļu]] ģenerāļa vadībā. Tieši tolaik [[Britu Austrumindijas kompānija]]s uzdevumā pilsētā uzturējās britu virsnieks Eldreds Potingers, kas uzdevās par vienkāršu tirgotāju. Sākoties persiešu uzbrukumam, Potingers vietējam valdniekam atklāja savu identitāti un piedāvāja palīdzību, spēlēdams nopietnu lomu pilsētas aizsardzībā. Otrs notikums, kas satracināja [[Britu Austrumindijas kompānija]]s vadību, bija kāda krievu virsnieka parādīšanās Kabulā, līdzi nesot iepazīšanās vēstuli no Krievijas Impērijas ķeizara. Drīz pēc tam britu vēstnieks Bērnss, lai nebojātu savu karjeru, pameta Kabulu.{{nepieciešama atsauce}} Taču arī krievu aģentam [[Ivans Vitkevičs|Ivanam Vitkevičam]] neizdevās īstenot savu misiju — atgriezies Sanktpēterburgā, viņš nodeva ziņojumu Ārlietu ministrijai, atgriezās savā viesnīcā un nošāvās.{{sfn2|Taners|p=165}} Atgriezies Indijā, Bērnss uzzināja, ka briti jau gatavojas iebrukt Afganistānā un gāzt Dostu Muhammedu. Šim gadījumam viņi jau vairāk nekā 20 gadu greznā pansijā uzturēja bijušo afgāņu valdnieku — [[Ahmeds Durranī|šaha Ahmeda]] mazdēlu [[Šudža Durrānī|šahu Šudžu]], tādējādi Afganistānas tronī atjaunojot [[Durrānī dinastija|Durrānī dinastiju]]. Lielā spēle par Vidusāziju gatavojās izvērsties atklātā karadarbībā — tās balva bija Indija, bet spēles laukums — Afganistāna. [[1838|1838. gadā]] briti iebruka Afganistānā, sākot [[Pirmais angļu-afgāņu karš|Pirmo angļu-afgāņu karu]]. Pēc salīdzinoši vieglas uzvaras tie par jauno valdnieku iecēla savu marioneti šahu Šudžu. Britu iebrukums Afganistānā bija izdevies un šķita attaisnojis savu mērķi, kad pienāca ziņa, ka krievi jau izsūtījuši 100 000 vīru lielu (patiesībā tikai 5 000) karaspēku pret [[Hivas haniste|Hivas hanisti]].{{sfn2|Taners|p=173}} [[1840|1840. gada]] pavasarī briti uzzināja, ka Krievijas karaspēks skarbo tuksneša vētru dēļ pusceļā atgriezies atpakaļ. [[1841|1841. gada]] nogalē sākās afgāņu sacelšanās, kuras laikā viss britu Kabulas garnizons (kas sastāvēja no aptuveni 4500 britu kareivju, ap 12 000 indiešu kareivju un viņu ģimenes locekļiem{{sfn2|Taners|p=210}}) atkāpšanās laikā uz Indiju tika pilnībā iznīcināts. [[1842|1842. gada]] rudenī britu soda ekspedīcija vēlreiz ieņēma Kabulu un atriebjoties uzspridzināja Kabulas centrālo tirgu. Pēc tam britu karaspēks no Afganistānas aizgāja. Pirmais angļu-afgāņu karš bija beidzies, un briti nolēma Afganistānu atstāt kā neitrālu buferzonu. [[Attēls:Great Game cartoon from 1878.jpg|thumb|right|300px|1878. gada gadā publicēta karikatūra: "Glābiet mani no maniem draugiem" — [[Šers Ali]] starp britu lauvu un krievu lāci]] Tikmēr krievi virzījās aizvien tālāk uz dienvidiem: [[1865|1865. gadā]] viņi ieņēma [[Taškenta|Taškentu]], 1868. gadā [[Samarkanda|Samarkandu]] un [[Buhāras emirāts|Buhāras emirātu]], bet [[1873|1873. gadā]] — [[Hivas haniste|Hivas hanisti]]. Savā vēstulē [[Viktorija (Lielbritānija)|karalienei Viktorijai]] premjerministrs [[Bendžamins Dizraeli]] ieteica "iztīrīt Vidusāziju no maskaviešiem un iedzīt viņus Kaspijas jūrā."<ref>Citēts no Dizraeli vēstules karalienei. British Foreign Policy, 1874-1914. Routledge, 2002. {{ISBN|0-415-26010-8}}. 53. lpp.</ref> Briti pieprasīja, lai jaunais Afganistānas valdnieks [[Šers Ali]] Kabulā uzņem oficiālu britu misiju. Šers Ali, baidīdamies, ka līdzīgu prasību varētu izvirzīt arī krievi, ar dažādiem aizbildinājumiem atteicās. [[1877|1877. gadā]] Krievija, atbildot uz masu civiliedzīvotāju slaktiņu [[Bulgārija|Bulgārijā]], ar 100 000 vīru lielu karaspēku iebruka Balkānos, sākot [[Krievu—turku karš (1877—1878)|krievu-turku karu]]. Lai nepieļautu [[Dardaneļi|Dardaneļu]] jūras šauruma nonākšanu krievu rokās, tur noenkurojās britu kara flote. Krievijas karaspēka un britu flotes pretstāve turpinājās sešus mēnešus, līdz [[1878|1878. gadā]] [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresā]] visas ieinteresētās puses noslēdza miera līgumu. Tikmēr [[Krievijas Turkestāna]]s ģenerālgubernators [[Konstantīns fon Kaufmans]] gatavojās ar 30 000 vīru lielu karaspēku iebrukt britu Indijā.{{sfn2|Taners|p=241}} Dienu pēc Berlīnes kongresa beigām krievu sūtņi tikās ar Šeru Ali, neklausīdami viņa lūgumiem doties prom, jo Šers Ali labi apzinājās, kāda varētu būs britu reakcija. Kad Kaufmans uzzināja, ka vispārēja kara ar britiem nebūs, viņš atsauca savu delegāciju. Uzzinājis par krievu klātbūtni Kabulā, saniknotais Indijas vicekaralis [[Roberts Litons]] pieprasīja afgāņiem uzņemt līdzīgu britu delegāciju.{{sfn2|Taners|p=242}} Afgāņi ar atbildi vilcinājās un [[1878|1878. gada]] 21. novembrī Afganistānā iebruka trīs britu armijas — sākās [[Otrais angļu-afgāņu karš]]. Šers Ali, nespēdams izveidot armiju, bēga uz ziemeļiem — uz [[Mazārešarīfa|Mazārešarīfu]] un izmisumā nosūtīja palīdzības lūgumu krieviem, taču viņi ieteica izlīgt ar britiem.{{sfn2|Taners|p=243}} Nākamā gada februārī Šers Ali nomira, bet [[1879|1879. gada]] 26. maijā Šera Ali dēls [[Muhammeds Jakubs]] ar britiem parakstīja [[Gandamakas miera līgums|Gandamakas miera līgumu]], saskaņā ar kuru briti savā kontrolē ieguva vairākas stratēģiski svarīgas ielejas un kalnu pārejas, kontroli pār Afganistānas ārpolitiku un uzturēja misijas vairākās Afganistānas pilsētās. Apmaiņā pret to Afganistāna saņēma 60 000 [[sterliņu mārciņa|mārciņas]] gadā, kā arī militāru atbalstu pret jebkuru ārēju uzbrukumu.{{sfn2|Taners|p=246}} Taču afgāņi sadumpojās un jau [[1880|1880. gadā]] briti atkal bija spiesti pamest Afganistānu. Otrais angļu-afgāņu karš, kuram nebija cita iemesla kā vien britu bailes par krievu ietekmi, bija beidzies, sagādājot britiem lielus zaudējumus. [[1884|1884. gada]] beigās krievi panāca [[Merva]]s (mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]]) padošanos un iebruka [[Pandždehas oāze]]s dienvidos uz ziemeļiem no [[Herāta]]s, sakaujot mazāko afgāņu karaspēku. Britu iejaukšanās rezultātā 1888. gadā tika panākta vienošanās starp krieviem un britiem par Afganistānas ziemeļrietumu robežu. [[1895|1895. gadā]] briti, piekukuļojot toreizējo Afganistānas valdnieku [[Abdurs Rahmans|Abduru Rahmanu]], pievienoja ziemeļaustrumu Afganistānas teritorijai šauru un garu zemes strēli, ko veidoja [[Pamirs|Pamira kalnu]] augstienes, tādējādi izslēdzot, ka Krievijai varētu izveidoties kopīga robeža ar Indiju.{{sfn2|Taners|p=257—258}} === Cīņa par ietekmi Rietumķīnā un Tibetā === Britu ietekme [[Cjinu dinastija]]s valdījumos [[Ķīna]]s rietumos sāka palielināties 19. gadsimta vidū, kad viņi iekaroja [[Kašmīra|Kašmīru]], līdz ar to tieši pietuvojoties [[Siņdzjana]]i. Arī Krievijas robežas bija pietuvojušās Siņdzjanai. [[Opija kari]], kā arī dažādas sacelšanās bija novājinājušas Ķīnas [[Cjinu dinastija]]s varu, tā vairs nespēja uzturēt garnizonus provincēs, un pēc sacelšanās 1865. gadā Siņdzjanā izveidojās vairākās musulmaņu valstiņās. Ne briti, ne krievi neatzina jaunizveidotās valstiņas. [[1871]]. gadā Krievija okupēja Ili sultanātu (tagad [[Ili Kazahu autonomais apgabals]]). Briti aizdeva naudu Ķīnai soda ekspedīciju rīkošanai uz dumpīgajām provincēm, un Ķīna pamazām atguva kontroli pār tām. Ar [[1881]]. gada līgumu Krievija Ili apgabalu atdeva Ķīnai. 19. gadsimta beigās Krievijas preču apgrozījums Siņdzjanā bija līdz pat 80 %.<ref>[http://uighur.narod.ru/History/anglo_sovetskoe.html А.Г. Кочубеев. Англо-советское соперничество в Синьцзяне в 1918 —1928 гг.]</ref> [[Attēls:Younghusband-team-1904.jpg|thumb|left|250px|[[Frānsiss Janghazbends|Janghazbends]] ar britu kareivjiem ceļā uz [[Lhasa|Lhasu]]]] ''Lielās spēles'' pēdējās divas desmitgades pagāja, galvenokārt veicot dažādas izlūkošanas un spiegošanas kampaņas. Briti Indijas [[Himalaji|Himalaju]] pierobežas pilsētā [[Dehrādūna|Dehrādūnā]] izveidoja speciālu spiegu skolu, kuras uzdevums bija sagatavot vietējos iedzīvotājus (kuri varēji brīvi pārvietoties starp Indiju un Ķīnu) [[Tibeta]]s kartēšanai.{{sfn2|Hanberijs-Tenisons|p=219}} [[1865|1865. gadā]] pirmie tā saucamie [[mācītie vīri]], maskējušies par svētceļniekiem vai tirgotājiem, slepus uzmērīja attālumus starp Tibetas pilsētām, noteica to augstumus virs jūras līmeņa un ģeogrāfiskās [[koordinātas]]. Ap to pašu laiku arī krievi sūtīja uz šo reģionu izlūkošanas misijas, no kurām zināmākie ir [[Nikolajs Prževaļskis|Nikolaja Prževaļska]] ceļojumi (1871.—1873., 1876.—1878., 1879.—1880., 1883.—1880). Viņš nomira [[1888|1888. gadā]] savas pēdējās ekspedīcijas laikā. Savos ceļojumos Prževaļskis kartēja ķīniešu pārvaldītās Centrālāzijas teritorijas, tomēr Tibetas galvaspilsētu [[Lhasa|Lhasu]] nekad nesasniedza. Ķīnieši viņu regulāri atvairīja ar notām un reāliem draudiem.{{sfn2|Hanberijs-Tenisons|p=222—225}} [[1904|1904. gadā]] Indijas vicekaralis [[Džordžs Kērzons]] nolēma, ka vienīgais veids, kā novērst tibetiešu apbruņošanu ar krievu ieročiem, ir nosūtīt militāru vienību uz Lhasu, lai veiktu sarunas ar [[Dalailama|Dalailamu]], nevis ķīniešiem. Britu kareivji pulkveža [[Frānsiss Janghazbends|Frānsisa Janghazbenda]] vadībā sagrāva tibetiešu pretestību un okupēja Lhasu, tomēr Dalailama bija paspējis aizbēgt uz [[Mongolija|Mongoliju]]. Kampaņa nekļuva slavena, un tās iemeslu (krievu ieroču piegādes) atzina par nepamatotu, līdz ar to Janghazbenda politiskā karjera bija beigusies.{{sfn2|Hanberijs-Tenisons|p=224}} == Konflikta nobeigums == Tuvojoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], abas impērijas ar bažām vēroja [[Vācijas Impērija]]s ambīcijas [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. Vācieši bija ieplānojuši izbūvēt dzelzceļu uz [[Bagdāde|Bagdādi]] ar atzaru uz [[Teherāna|Teherānu]], tādējādi paverot iespējas Persijai tirgoties ar Vāciju un iegūt jaunākās vācu tehnoloģijas. 1907. gadā krievu un britu ārlietu ministri parakstīja [[Angļu-krievu līgums (1907)|Angļu-krievu līgumu]]. Abas lielvalstis vienojās par Centrālāzijas sadalīšanu [[Ietekmes zona|ietekmes zonās]] un savus spēkus apvienot pret Vāciju, aizsākot [[Antante]]s sadarbību. Krievija atzina Afganistānu par britu interešu zonu, bet Persiju sadalīja trīs zonās — ziemeļi bija Krievijas interešu zona, dienvidi — britu, bet centrālā daļa — neitrāla. Tibetas jautājumā abas puses vienojās šo teritoriju atstāt neatkarīgu un neitrālu, kā arī ar Dalailamu kontaktēties tikai caur ķīniešu varas iestādēm.<ref>Peter Hopkirk. The Great Game: The Struggle for Empire in Central Asia. {{ISBN|1-56836-022-3}}. 520.lpp.</ref> Mūsdienās dažkārt lieto terminu ''Jaunā Lielā spēle'', ar to apzīmējot [[Padomju Savienība]]s (vēlāk [[Krievija|Krievijas Federācijas]]) un Rietumu pasaules cīņu par ietekmi Vidusāzijā [[20. gadsimts|20. gadsimtā]] un [[21. gadsimts|21. gadsimta]] sākumā. Par šo notikumu kulminācijām uzskata no 1979. līdz 1989. gadam notikuši [[Afganistānas karš (1979—1989)|PSRS invāziju Afganistānā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 2001. gadā sākto [[Karš Afganistānā (2001—2014)|karu Afganistānā]]. == Skatīt arī == * [[Krievijas Turkestāna]] * [[Krievu-turku kari]] * [[Krimas karš]] * [[Koloniālisms]] * [[Lielbritānijas vēsture]] * [[Tibetas vēsture]] * [[Rāvalpindi miera līgums]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://countrystudies.us/afghanistan/12.htm Lielā spēle {{en ikona}}] == Atsauces == {{atsauces|2|refs= <ref name="Ilustrētā Vēsture">{{žurnāla atsauce | author= Boriss Kolls un Aiva Lapiņa | title= Aukstais karš Centrālāzijā | publisher= Ilustrētā Vēsture | volume= Septembris 2016 | page= 71}}</ref> }} == Literatūra == *{{Grāmatas atsauce |title=Afganistāna. Karu vēsture no Aleksandra Lielā līdz talibu krišanai |author=Stīvens Taners |year=2008 |publisher=''Subjektiv Filma'' |location=Rīga |isbn=9984-394-01-8 |ref={{SfnRef|Taners}}}} *{{Grāmatas atsauce |title=Septiņdesmit pasaules izcilākie ceļojumi |author=Robins Hanberijs-Tenisons |year=2007 |publisher=[[Zvaigzne ABC (izdevniecība)|Zvaigzne ABC]] |location=Rīga |isbn= 9984-402-27-4 |ref={{SfnRef|Hanberijs-Tenisons}}}} [[Kategorija:Afganistānas vēsture]] [[Kategorija:Angļu-afgāņu kari]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes vēsture]] [[Kategorija:Centrālāzijas vēsture]] [[Kategorija:Koloniālisms]] [[Kategorija:Krievijas Impērija]] [[Kategorija:Pakistānas vēsture]] c7i4x35ew2hl507bruorl4btimmz0je 4486539 4486510 2026-06-25T19:39:14Z Pirags 3757 +bilde 4486539 wikitext text/x-wiki {{labs raksts}} [[Attēls:Lielā spēle 1846-1900.jpg|thumb|Krievu un britu izplešanās Vidusāzijā (1846.—1900.)]] '''Lielā spēle''' ({{val|en|The Great Game}}, {{val|ru|Большая игра}}) vai '''Ēnu turnīri'''<ref name="Ilustrētā Vēsture"/> ({{val|ru|Турниры теней}}) bija [[Britu impērija]]s un [[Krievijas Impērija]]s sāncensība par ietekmi [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]. Parasti šo terminu attiecina uz laika posmu no [[1813|1813. gada]], kad noslēdza [[Gulistānas miera līgums|Krievu-persiešu miera līgumu]], līdz [[1907|1907. gadam]], kad noslēdza [[Angļu-krievu līgums|Angļu-krievu līgumu]] par abpusējo interešu atzīšanu Centrālāzijā. Par termina ''Lielā spēle'' autoru uzskata [[Britu Austrumindijas kompānija]]s izlūkošanas virsnieku [[Arturs Konolijs|Arturu Konoliju]], bet plašākā apritē to ieviesa britu rakstnieks [[Radjards Kiplings]] ar savu romānu "Kims" (1901). == Iemesli un mērķi == [[19. gadsimts|19. gadsimta]] sākumā [[Britu Indija|Britu Indiju]] no [[Krievijas Impērija]]s atdalīja aptuveni 3000 km. Liela daļa no šīm tuksnešainajām teritorijām vēl nebija kartētas un eiropiešiem bija diezgan svešas. Pamazām Krievijas teritorijas paplašināšanās mūsdienu [[Kazahstāna|Kazahstānā]] sāka sadurties ar britu interesēm to okupētajā [[Indija|Indijas subkontinentā]]. Starp abām impērijām sākās smalka un viltīga pētījumu, spiegošanas un diplomātijas caurvīta spēle par ietekmi Vidusāzijā. Šis aukstais karš vienmēr bija draudīgs, taču tas nekad neizvērsās tiešā karadarbībā starp abām iesaistītajām pusēm. Par konflikta galveno centru izvērsās [[Afganistāna]], mazākā mērā arī [[Persija]] un [[Tibeta]].<ref name="WDL">{{Tīmekļa atsauce |url = http://www.wdl.org/en/item/11751/ |title = Central Asia: Afghanistan and Her Relation to British and Russian Territories |website = World Digital Library |year = 1885 |language = angliski |accessdate = 2013. gada 28. jūlijā |archive-date = {{dat|2015|09|05||bez}} |archive-url = https://web.archive.org/web/20150905134021/http://www.wdl.org/en/item/11751/ }}</ref> [[1801|1801. gadā]] Krievijas Impērijas ķeizars [[Pāvils I Romanovs|Pāvils I]] atbalstīja [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] ideju par kopīgu krievu-franču karagājienu uz Britu Indiju. 1801. gada janvārī viņš uz Indiju nosūtīja ap 20 000 [[kazaki|kazaku]], kuri sasniedza [[Arāla jūra|Arāla jūru]], bet tad tos atsauca sakarā ar Pāvila I nāvi. Neskatoties uz to, šis karagājiens radīja nopietnu satraukumu [[Londona|Londonā]] un pastiprināja bažas par iespējamu karu starp Lielbritāniju un Krieviju. Saskaņā ar [[Tilzītes miera līgums|Tilzītes miera līgumu]] ([[1807|1807. gadā]]) starp [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandru I]] un Napoleonu, [[Eiropa]] tika sadalīta franču un krievu interešu sfērās, iekļaujot Krieviju pret britiem vērstajā Napoleona kontinentālajā sistēmā. Tas britiem deva iemeslu aizdomām par krievu iespējamajām interesēm [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] un [[Kaukāzs|Kaukāzā]], kā arī Persijā un pārējā Vidusāzijā. == Notikumu attīstība == Jau no [[17. gadsimts|17. gadsimta]] sākuma briti virzījās arvien dziļāk Indijā, sakaudami vai piekukuļodami vietējos valdniekus. Šo iekarojumu dzinējspēks bija privātiem akcionāriem piederošais tirdzniecības uzņēmums [[Britu Austrumindijas kompānija]].{{sfn2|Taners|p=159}} Britu valdības apstiprinājums bija nepieciešams kompānijas ģenerālgubernatora iecelšanai un viņa lēmumu īstenošanai. Apmaiņā pret to valdība kompāniju atbalstīja ar britu karaspēku un floti ik reizi, kad tā nonāca grūtībās vai bija iekārojusi ko tādu, kā iegūšanai bija par vāju. Līdz 1832. gadam dažiem tūkstošiem britu bija izdevies iegūt varu pār gandrīz 100 miljonu cilvēku apdzīvotu teritoriju. Nostiprinājuši Indiju kā ''dārgakmeni britu kronī'' un [[Britu impērija]]s labklājības avotu, briti sāka raizēties par Krievijas Impērijas izplešanos Indijas virzienā. === Cīņa par ietekmi Persijā === Pēc Napoleona sakāves krievi atsāka konfliktu ar [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]]. Krievija sagrāba Kaukāzu un [[1825|1825. gadā]] iespiedās kazahu stepē starp [[Kaspijas jūra|Kaspijas]] un Arāla jūru. [[1828|1828. gadā]] Krievija atvairīja Persijas uzbrukumu un pievienoja [[Armēnija|Armēniju]], bet nākamajā gadā izšķirīgā kaujā sakāva turkus, karu ātri izbeidzot tikai tādēļ, lai Lielbritānija neaizpildītu varas vakuumu [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]].{{sfn2|Taners|p=161}} Lai apturētu krievu izplešanos vēl dziļāk Vidusāzijā, briti sāka reorganizēt un modernizēt atpalikušo Persijas armiju. Persijai pamazām atgūstot spēkus, notika virkne krievu-persiešu diplomātisko krīžu. Viena šāda krīze radās [[1829|1829. gadā]], kad saniknots pūlis Persijas jaunajā galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]] nogalināja Krievijas [[vēstnieks|vēstnieku]] [[dramaturgs|dramaturgu]] [[Aleksandrs Gribojedovs|Aleksandru Gribojedovu]] un viņa kazaku gvardi. [[Šahs Muhammeds]] steigšus centās glābt attiecības ar [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgu]], nosūtīdams turp savu mazdēlu, kas, atlīdzinot nodarīto, piedāvāja mesties uz sava [[zobens|zobena]].{{sfn2|Taners|p=161}} Attiecības starp Krieviju un Persiju kļuva ciešākas, tā praktiski kļuva par Krievijas protektorātu un Lielās spēles fokuss pamazām pārcēlās uz austrumiem — uz Afganistānu. === Cīņa par ietekmi Afganistānā === [[Attēls:Medal of Battle for Russian Turkestan.jpg|thumb|left|180px|Medaļa par [[Krievijas Turkestāna]]s pakļaušanu]] Krievijas impērija sāka celt [[forts|fortus]] arvien dziļāk Centrālāzijā un briti apzinājās, ka nespēs apturēt krievu invāziju pāri agrākajai [[Kazahu haniste]]i uz [[Amudarja|Amudarju]]. Tomēr kā aizsargvalnis pret krievu iespējamajām iecerēm Indijā varēja kalpot kalnainās Afganistānas teritorijas, kas līdz tam nevienu neinteresēja, bet tad ne briti, ne krievi nevēlējās, lai tās nonāk pretinieka rokās. [[1808|1808. gadā]] Afganistānā ieradās britu delegācija ierēdņa [[Montstjuarts Elfinstons|Montstjuarta Elfinstona]] vadībā, kas centās nodibināt diplomātiskos sakarus ar [[afgāņi]]em un iegūt vairāk informācijas par cilšu savstarpējām attiecībām. Briti novēroja, ka Afganistānas ciltis ir sašķeltas un nemitīgi karo savā starpā. Tādējādi britiem bija izdevīga haotiska un sašķelta Afganistāna, kas neapdraudētu viņu valdījumus [[Britu Indija|Britu Indijā]].{{sfn2|Taners|p=163}} Taču līdz ar krievu tuvošanos briti savu viedokli mainīja un uz [[Kabula|Kabulu]] nosūtīja britu delegāciju [[Aleksandrs Bērnss|Aleksandra Bērnsa]] vadībā, kam vajadzēja iepazīties ar Afganistānas vadoņa [[Dosts Muhammeds|Dosta Muhammeda]] režīmu. Puses apmainījās ar vairākiem vienošanās priekšlikumiem, tomēr briti atteicās vērsties pret savu sabiedroto (un afgāņu seno ienaidnieku) [[Sikhi|sikhu]] interesēm reģionā.{{sfn2|Taners|p=163}} Tad atgadījās divi notikumi, kas apstiprināja britu vislielākās bažas par krievu plāniem. [[1837|1837. gada]] novembrī no [[Horasāna]]s (Austrumpersijā) Afganistānas pilsētā [[Herāta|Herātā]] iebruka ap 30 000{{sfn2|Taners|p=164}} vīru liela persiešu armija. Šo karaspēku pavadīja arī kāds [[grāfs]] Simoničs no Krievijas Impērijas ķeizara Nikolaja I galma un krievu karaspēka pulks (iespējams, dezertieri{{sfn2|Taners|p=164}}) kāda [[poļi|poļu]] ģenerāļa vadībā. Tieši tolaik [[Britu Austrumindijas kompānija]]s uzdevumā pilsētā uzturējās britu virsnieks Eldreds Potingers, kas uzdevās par vienkāršu tirgotāju. Sākoties persiešu uzbrukumam, Potingers vietējam valdniekam atklāja savu identitāti un piedāvāja palīdzību, spēlēdams nopietnu lomu pilsētas aizsardzībā. Otrs notikums, kas satracināja [[Britu Austrumindijas kompānija]]s vadību, bija kāda krievu virsnieka parādīšanās Kabulā, līdzi nesot iepazīšanās vēstuli no Krievijas Impērijas ķeizara. Drīz pēc tam britu vēstnieks Bērnss, lai nebojātu savu karjeru, pameta Kabulu.{{nepieciešama atsauce}} Taču arī krievu aģentam [[Ivans Vitkevičs|Ivanam Vitkevičam]] neizdevās īstenot savu misiju — atgriezies Sanktpēterburgā, viņš nodeva ziņojumu Ārlietu ministrijai, atgriezās savā viesnīcā un nošāvās.{{sfn2|Taners|p=165}} Atgriezies Indijā, Bērnss uzzināja, ka briti jau gatavojas iebrukt Afganistānā un gāzt Dostu Muhammedu. Šim gadījumam viņi jau vairāk nekā 20 gadu greznā pansijā uzturēja bijušo afgāņu valdnieku — [[Ahmeds Durranī|šaha Ahmeda]] mazdēlu [[Šudža Durrānī|šahu Šudžu]], tādējādi Afganistānas tronī atjaunojot [[Durrānī dinastija|Durrānī dinastiju]]. Lielā spēle par Vidusāziju gatavojās izvērsties atklātā karadarbībā — tās balva bija Indija, bet spēles laukums — Afganistāna. [[1838|1838. gadā]] briti iebruka Afganistānā, sākot [[Pirmais angļu-afgāņu karš|Pirmo angļu-afgāņu karu]]. Pēc salīdzinoši vieglas uzvaras tie par jauno valdnieku iecēla savu marioneti šahu Šudžu. Britu iebrukums Afganistānā bija izdevies un šķita attaisnojis savu mērķi, kad pienāca ziņa, ka krievi jau izsūtījuši 100 000 vīru lielu (patiesībā tikai 5 000) karaspēku pret [[Hivas haniste|Hivas hanisti]].{{sfn2|Taners|p=173}} [[1840|1840. gada]] pavasarī briti uzzināja, ka Krievijas karaspēks skarbo tuksneša vētru dēļ pusceļā atgriezies atpakaļ. [[1841|1841. gada]] nogalē sākās afgāņu sacelšanās, kuras laikā viss britu Kabulas garnizons (kas sastāvēja no aptuveni 4500 britu kareivju, ap 12 000 indiešu kareivju un viņu ģimenes locekļiem{{sfn2|Taners|p=210}}) atkāpšanās laikā uz Indiju tika pilnībā iznīcināts. [[1842|1842. gada]] rudenī britu soda ekspedīcija vēlreiz ieņēma Kabulu un atriebjoties uzspridzināja Kabulas centrālo tirgu. Pēc tam britu karaspēks no Afganistānas aizgāja. Pirmais angļu-afgāņu karš bija beidzies, un briti nolēma Afganistānu atstāt kā neitrālu buferzonu. [[Attēls:Great Game cartoon from 1878.jpg|thumb|right|300px|1878. gada gadā publicēta karikatūra: "Glābiet mani no maniem draugiem" — [[Šers Ali]] starp britu lauvu un krievu lāci]] Tikmēr krievi virzījās aizvien tālāk uz dienvidiem: [[1865|1865. gadā]] viņi ieņēma [[Taškenta|Taškentu]], 1868. gadā [[Samarkanda|Samarkandu]] un [[Buhāras emirāts|Buhāras emirātu]], bet [[1873|1873. gadā]] — [[Hivas haniste|Hivas hanisti]]. Savā vēstulē [[Viktorija (Lielbritānija)|karalienei Viktorijai]] premjerministrs [[Bendžamins Dizraeli]] ieteica "iztīrīt Vidusāziju no maskaviešiem un iedzīt viņus Kaspijas jūrā."<ref>Citēts no Dizraeli vēstules karalienei. British Foreign Policy, 1874-1914. Routledge, 2002. {{ISBN|0-415-26010-8}}. 53. lpp.</ref> Briti pieprasīja, lai jaunais Afganistānas valdnieks [[Šers Ali]] Kabulā uzņem oficiālu britu misiju. Šers Ali, baidīdamies, ka līdzīgu prasību varētu izvirzīt arī krievi, ar dažādiem aizbildinājumiem atteicās. [[1877|1877. gadā]] Krievija, atbildot uz masu civiliedzīvotāju slaktiņu [[Bulgārija|Bulgārijā]], ar 100 000 vīru lielu karaspēku iebruka Balkānos, sākot [[Krievu—turku karš (1877—1878)|krievu-turku karu]]. Lai nepieļautu [[Dardaneļi|Dardaneļu]] jūras šauruma nonākšanu krievu rokās, tur noenkurojās britu kara flote. Krievijas karaspēka un britu flotes pretstāve turpinājās sešus mēnešus, līdz [[1878|1878. gadā]] [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresā]] visas ieinteresētās puses noslēdza miera līgumu. Tikmēr [[Krievijas Turkestāna]]s ģenerālgubernators [[Konstantīns fon Kaufmans]] gatavojās ar 30 000 vīru lielu karaspēku iebrukt britu Indijā.{{sfn2|Taners|p=241}} Dienu pēc Berlīnes kongresa beigām krievu sūtņi tikās ar Šeru Ali, neklausīdami viņa lūgumiem doties prom, jo Šers Ali labi apzinājās, kāda varētu būs britu reakcija. Kad Kaufmans uzzināja, ka vispārēja kara ar britiem nebūs, viņš atsauca savu delegāciju. Uzzinājis par krievu klātbūtni Kabulā, saniknotais Indijas vicekaralis [[Roberts Litons]] pieprasīja afgāņiem uzņemt līdzīgu britu delegāciju.{{sfn2|Taners|p=242}} Afgāņi ar atbildi vilcinājās un [[1878|1878. gada]] 21. novembrī Afganistānā iebruka trīs britu armijas — sākās [[Otrais angļu-afgāņu karš]]. Šers Ali, nespēdams izveidot armiju, bēga uz ziemeļiem — uz [[Mazārešarīfa|Mazārešarīfu]] un izmisumā nosūtīja palīdzības lūgumu krieviem, taču viņi ieteica izlīgt ar britiem.{{sfn2|Taners|p=243}} Nākamā gada februārī Šers Ali nomira, bet [[1879|1879. gada]] 26. maijā Šera Ali dēls [[Muhammeds Jakubs]] ar britiem parakstīja [[Gandamakas miera līgums|Gandamakas miera līgumu]], saskaņā ar kuru briti savā kontrolē ieguva vairākas stratēģiski svarīgas ielejas un kalnu pārejas, kontroli pār Afganistānas ārpolitiku un uzturēja misijas vairākās Afganistānas pilsētās. Apmaiņā pret to Afganistāna saņēma 60 000 [[sterliņu mārciņa|mārciņas]] gadā, kā arī militāru atbalstu pret jebkuru ārēju uzbrukumu.{{sfn2|Taners|p=246}} Taču afgāņi sadumpojās un jau [[1880|1880. gadā]] briti atkal bija spiesti pamest Afganistānu. Otrais angļu-afgāņu karš, kuram nebija cita iemesla kā vien britu bailes par krievu ietekmi, bija beidzies, sagādājot britiem lielus zaudējumus. [[Attēls:Vereshchagin-Blowing from Guns in British India.jpg|thumb|Sacelšanās dalībnieku sodīšana [[Britu Indija|Britu Indijā]] ([[Vasilijs Vereščagins|Vereščagina]] krievu [[propaɡanda]]s ɡlezna, ap 1884)]] [[1884|1884. gada]] beigās krievi panāca [[Merva]]s (mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]]) padošanos un iebruka [[Pandždehas oāze]]s dienvidos uz ziemeļiem no [[Herāta]]s, sakaujot mazāko afgāņu karaspēku. Britu iejaukšanās rezultātā 1888. gadā tika panākta vienošanās starp krieviem un britiem par Afganistānas ziemeļrietumu robežu. [[1895|1895. gadā]] briti, piekukuļojot toreizējo Afganistānas valdnieku [[Abdurs Rahmans|Abduru Rahmanu]], pievienoja ziemeļaustrumu Afganistānas teritorijai šauru un garu zemes strēli, ko veidoja [[Pamirs|Pamira kalnu]] augstienes, tādējādi izslēdzot, ka Krievijai varētu izveidoties kopīga robeža ar Indiju.{{sfn2|Taners|p=257—258}} === Cīņa par ietekmi Rietumķīnā un Tibetā === Britu ietekme [[Cjinu dinastija]]s valdījumos [[Ķīna]]s rietumos sāka palielināties 19. gadsimta vidū, kad viņi iekaroja [[Kašmīra|Kašmīru]], līdz ar to tieši pietuvojoties [[Siņdzjana]]i. Arī Krievijas robežas bija pietuvojušās Siņdzjanai. [[Opija kari]], kā arī dažādas sacelšanās bija novājinājušas Ķīnas [[Cjinu dinastija]]s varu, tā vairs nespēja uzturēt garnizonus provincēs, un pēc sacelšanās 1865. gadā Siņdzjanā izveidojās vairākās musulmaņu valstiņās. Ne briti, ne krievi neatzina jaunizveidotās valstiņas. [[1871]]. gadā Krievija okupēja Ili sultanātu (tagad [[Ili Kazahu autonomais apgabals]]). Briti aizdeva naudu Ķīnai soda ekspedīciju rīkošanai uz dumpīgajām provincēm, un Ķīna pamazām atguva kontroli pār tām. Ar [[1881]]. gada līgumu Krievija Ili apgabalu atdeva Ķīnai. 19. gadsimta beigās Krievijas preču apgrozījums Siņdzjanā bija līdz pat 80 %.<ref>[http://uighur.narod.ru/History/anglo_sovetskoe.html А.Г. Кочубеев. Англо-советское соперничество в Синьцзяне в 1918 —1928 гг.]</ref> [[Attēls:Younghusband-team-1904.jpg|thumb|left|250px|[[Frānsiss Janghazbends|Janghazbends]] ar britu kareivjiem ceļā uz [[Lhasa|Lhasu]]]] ''Lielās spēles'' pēdējās divas desmitgades pagāja, galvenokārt veicot dažādas izlūkošanas un spiegošanas kampaņas. Briti Indijas [[Himalaji|Himalaju]] pierobežas pilsētā [[Dehrādūna|Dehrādūnā]] izveidoja speciālu spiegu skolu, kuras uzdevums bija sagatavot vietējos iedzīvotājus (kuri varēji brīvi pārvietoties starp Indiju un Ķīnu) [[Tibeta]]s kartēšanai.{{sfn2|Hanberijs-Tenisons|p=219}} [[1865|1865. gadā]] pirmie tā saucamie [[mācītie vīri]], maskējušies par svētceļniekiem vai tirgotājiem, slepus uzmērīja attālumus starp Tibetas pilsētām, noteica to augstumus virs jūras līmeņa un ģeogrāfiskās [[koordinātas]]. Ap to pašu laiku arī krievi sūtīja uz šo reģionu izlūkošanas misijas, no kurām zināmākie ir [[Nikolajs Prževaļskis|Nikolaja Prževaļska]] ceļojumi (1871.—1873., 1876.—1878., 1879.—1880., 1883.—1880). Viņš nomira [[1888|1888. gadā]] savas pēdējās ekspedīcijas laikā. Savos ceļojumos Prževaļskis kartēja ķīniešu pārvaldītās Centrālāzijas teritorijas, tomēr Tibetas galvaspilsētu [[Lhasa|Lhasu]] nekad nesasniedza. Ķīnieši viņu regulāri atvairīja ar notām un reāliem draudiem.{{sfn2|Hanberijs-Tenisons|p=222—225}} [[1904|1904. gadā]] Indijas vicekaralis [[Džordžs Kērzons]] nolēma, ka vienīgais veids, kā novērst tibetiešu apbruņošanu ar krievu ieročiem, ir nosūtīt militāru vienību uz Lhasu, lai veiktu sarunas ar [[Dalailama|Dalailamu]], nevis ķīniešiem. Britu kareivji pulkveža [[Frānsiss Janghazbends|Frānsisa Janghazbenda]] vadībā sagrāva tibetiešu pretestību un okupēja Lhasu, tomēr Dalailama bija paspējis aizbēgt uz [[Mongolija|Mongoliju]]. Kampaņa nekļuva slavena, un tās iemeslu (krievu ieroču piegādes) atzina par nepamatotu, līdz ar to Janghazbenda politiskā karjera bija beigusies.{{sfn2|Hanberijs-Tenisons|p=224}} == Konflikta nobeigums == Tuvojoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], abas impērijas ar bažām vēroja [[Vācijas Impērija]]s ambīcijas [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. Vācieši bija ieplānojuši izbūvēt dzelzceļu uz [[Bagdāde|Bagdādi]] ar atzaru uz [[Teherāna|Teherānu]], tādējādi paverot iespējas Persijai tirgoties ar Vāciju un iegūt jaunākās vācu tehnoloģijas. 1907. gadā krievu un britu ārlietu ministri parakstīja [[Angļu-krievu līgums (1907)|Angļu-krievu līgumu]]. Abas lielvalstis vienojās par Centrālāzijas sadalīšanu [[Ietekmes zona|ietekmes zonās]] un savus spēkus apvienot pret Vāciju, aizsākot [[Antante]]s sadarbību. Krievija atzina Afganistānu par britu interešu zonu, bet Persiju sadalīja trīs zonās — ziemeļi bija Krievijas interešu zona, dienvidi — britu, bet centrālā daļa — neitrāla. Tibetas jautājumā abas puses vienojās šo teritoriju atstāt neatkarīgu un neitrālu, kā arī ar Dalailamu kontaktēties tikai caur ķīniešu varas iestādēm.<ref>Peter Hopkirk. The Great Game: The Struggle for Empire in Central Asia. {{ISBN|1-56836-022-3}}. 520.lpp.</ref> Mūsdienās dažkārt lieto terminu ''Jaunā Lielā spēle'', ar to apzīmējot [[Padomju Savienība]]s (vēlāk [[Krievija|Krievijas Federācijas]]) un Rietumu pasaules cīņu par ietekmi Vidusāzijā [[20. gadsimts|20. gadsimtā]] un [[21. gadsimts|21. gadsimta]] sākumā. Par šo notikumu kulminācijām uzskata no 1979. līdz 1989. gadam notikuši [[Afganistānas karš (1979—1989)|PSRS invāziju Afganistānā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 2001. gadā sākto [[Karš Afganistānā (2001—2014)|karu Afganistānā]]. == Skatīt arī == * [[Krievijas Turkestāna]] * [[Krievu-turku kari]] * [[Krimas karš]] * [[Koloniālisms]] * [[Lielbritānijas vēsture]] * [[Tibetas vēsture]] * [[Rāvalpindi miera līgums]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://countrystudies.us/afghanistan/12.htm Lielā spēle {{en ikona}}] == Atsauces == {{atsauces|2|refs= <ref name="Ilustrētā Vēsture">{{žurnāla atsauce | author= Boriss Kolls un Aiva Lapiņa | title= Aukstais karš Centrālāzijā | publisher= Ilustrētā Vēsture | volume= Septembris 2016 | page= 71}}</ref> }} == Literatūra == *{{Grāmatas atsauce |title=Afganistāna. Karu vēsture no Aleksandra Lielā līdz talibu krišanai |author=Stīvens Taners |year=2008 |publisher=''Subjektiv Filma'' |location=Rīga |isbn=9984-394-01-8 |ref={{SfnRef|Taners}}}} *{{Grāmatas atsauce |title=Septiņdesmit pasaules izcilākie ceļojumi |author=Robins Hanberijs-Tenisons |year=2007 |publisher=[[Zvaigzne ABC (izdevniecība)|Zvaigzne ABC]] |location=Rīga |isbn= 9984-402-27-4 |ref={{SfnRef|Hanberijs-Tenisons}}}} [[Kategorija:Afganistānas vēsture]] [[Kategorija:Angļu-afgāņu kari]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes vēsture]] [[Kategorija:Centrālāzijas vēsture]] [[Kategorija:Koloniālisms]] [[Kategorija:Krievijas Impērija]] [[Kategorija:Pakistānas vēsture]] 5cape52a5w7hr99mp1fe46v2ciol2dv 4486542 4486539 2026-06-25T19:40:03Z Pirags 3757 /* Cīņa par ietekmi Afganistānā */ 4486542 wikitext text/x-wiki {{labs raksts}} [[Attēls:Lielā spēle 1846-1900.jpg|thumb|Krievu un britu izplešanās Vidusāzijā (1846.—1900.)]] '''Lielā spēle''' ({{val|en|The Great Game}}, {{val|ru|Большая игра}}) vai '''Ēnu turnīri'''<ref name="Ilustrētā Vēsture"/> ({{val|ru|Турниры теней}}) bija [[Britu impērija]]s un [[Krievijas Impērija]]s sāncensība par ietekmi [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]. Parasti šo terminu attiecina uz laika posmu no [[1813|1813. gada]], kad noslēdza [[Gulistānas miera līgums|Krievu-persiešu miera līgumu]], līdz [[1907|1907. gadam]], kad noslēdza [[Angļu-krievu līgums|Angļu-krievu līgumu]] par abpusējo interešu atzīšanu Centrālāzijā. Par termina ''Lielā spēle'' autoru uzskata [[Britu Austrumindijas kompānija]]s izlūkošanas virsnieku [[Arturs Konolijs|Arturu Konoliju]], bet plašākā apritē to ieviesa britu rakstnieks [[Radjards Kiplings]] ar savu romānu "Kims" (1901). == Iemesli un mērķi == [[19. gadsimts|19. gadsimta]] sākumā [[Britu Indija|Britu Indiju]] no [[Krievijas Impērija]]s atdalīja aptuveni 3000 km. Liela daļa no šīm tuksnešainajām teritorijām vēl nebija kartētas un eiropiešiem bija diezgan svešas. Pamazām Krievijas teritorijas paplašināšanās mūsdienu [[Kazahstāna|Kazahstānā]] sāka sadurties ar britu interesēm to okupētajā [[Indija|Indijas subkontinentā]]. Starp abām impērijām sākās smalka un viltīga pētījumu, spiegošanas un diplomātijas caurvīta spēle par ietekmi Vidusāzijā. Šis aukstais karš vienmēr bija draudīgs, taču tas nekad neizvērsās tiešā karadarbībā starp abām iesaistītajām pusēm. Par konflikta galveno centru izvērsās [[Afganistāna]], mazākā mērā arī [[Persija]] un [[Tibeta]].<ref name="WDL">{{Tīmekļa atsauce |url = http://www.wdl.org/en/item/11751/ |title = Central Asia: Afghanistan and Her Relation to British and Russian Territories |website = World Digital Library |year = 1885 |language = angliski |accessdate = 2013. gada 28. jūlijā |archive-date = {{dat|2015|09|05||bez}} |archive-url = https://web.archive.org/web/20150905134021/http://www.wdl.org/en/item/11751/ }}</ref> [[1801|1801. gadā]] Krievijas Impērijas ķeizars [[Pāvils I Romanovs|Pāvils I]] atbalstīja [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] ideju par kopīgu krievu-franču karagājienu uz Britu Indiju. 1801. gada janvārī viņš uz Indiju nosūtīja ap 20 000 [[kazaki|kazaku]], kuri sasniedza [[Arāla jūra|Arāla jūru]], bet tad tos atsauca sakarā ar Pāvila I nāvi. Neskatoties uz to, šis karagājiens radīja nopietnu satraukumu [[Londona|Londonā]] un pastiprināja bažas par iespējamu karu starp Lielbritāniju un Krieviju. Saskaņā ar [[Tilzītes miera līgums|Tilzītes miera līgumu]] ([[1807|1807. gadā]]) starp [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandru I]] un Napoleonu, [[Eiropa]] tika sadalīta franču un krievu interešu sfērās, iekļaujot Krieviju pret britiem vērstajā Napoleona kontinentālajā sistēmā. Tas britiem deva iemeslu aizdomām par krievu iespējamajām interesēm [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] un [[Kaukāzs|Kaukāzā]], kā arī Persijā un pārējā Vidusāzijā. == Notikumu attīstība == Jau no [[17. gadsimts|17. gadsimta]] sākuma briti virzījās arvien dziļāk Indijā, sakaudami vai piekukuļodami vietējos valdniekus. Šo iekarojumu dzinējspēks bija privātiem akcionāriem piederošais tirdzniecības uzņēmums [[Britu Austrumindijas kompānija]].{{sfn2|Taners|p=159}} Britu valdības apstiprinājums bija nepieciešams kompānijas ģenerālgubernatora iecelšanai un viņa lēmumu īstenošanai. Apmaiņā pret to valdība kompāniju atbalstīja ar britu karaspēku un floti ik reizi, kad tā nonāca grūtībās vai bija iekārojusi ko tādu, kā iegūšanai bija par vāju. Līdz 1832. gadam dažiem tūkstošiem britu bija izdevies iegūt varu pār gandrīz 100 miljonu cilvēku apdzīvotu teritoriju. Nostiprinājuši Indiju kā ''dārgakmeni britu kronī'' un [[Britu impērija]]s labklājības avotu, briti sāka raizēties par Krievijas Impērijas izplešanos Indijas virzienā. === Cīņa par ietekmi Persijā === Pēc Napoleona sakāves krievi atsāka konfliktu ar [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]]. Krievija sagrāba Kaukāzu un [[1825|1825. gadā]] iespiedās kazahu stepē starp [[Kaspijas jūra|Kaspijas]] un Arāla jūru. [[1828|1828. gadā]] Krievija atvairīja Persijas uzbrukumu un pievienoja [[Armēnija|Armēniju]], bet nākamajā gadā izšķirīgā kaujā sakāva turkus, karu ātri izbeidzot tikai tādēļ, lai Lielbritānija neaizpildītu varas vakuumu [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]].{{sfn2|Taners|p=161}} Lai apturētu krievu izplešanos vēl dziļāk Vidusāzijā, briti sāka reorganizēt un modernizēt atpalikušo Persijas armiju. Persijai pamazām atgūstot spēkus, notika virkne krievu-persiešu diplomātisko krīžu. Viena šāda krīze radās [[1829|1829. gadā]], kad saniknots pūlis Persijas jaunajā galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]] nogalināja Krievijas [[vēstnieks|vēstnieku]] [[dramaturgs|dramaturgu]] [[Aleksandrs Gribojedovs|Aleksandru Gribojedovu]] un viņa kazaku gvardi. [[Šahs Muhammeds]] steigšus centās glābt attiecības ar [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgu]], nosūtīdams turp savu mazdēlu, kas, atlīdzinot nodarīto, piedāvāja mesties uz sava [[zobens|zobena]].{{sfn2|Taners|p=161}} Attiecības starp Krieviju un Persiju kļuva ciešākas, tā praktiski kļuva par Krievijas protektorātu un Lielās spēles fokuss pamazām pārcēlās uz austrumiem — uz Afganistānu. === Cīņa par ietekmi Afganistānā === [[Attēls:Medal of Battle for Russian Turkestan.jpg|thumb|left|180px|Medaļa par [[Krievijas Turkestāna]]s pakļaušanu]] Krievijas impērija sāka celt [[forts|fortus]] arvien dziļāk Centrālāzijā un briti apzinājās, ka nespēs apturēt krievu invāziju pāri agrākajai [[Kazahu haniste]]i uz [[Amudarja|Amudarju]]. Tomēr kā aizsargvalnis pret krievu iespējamajām iecerēm Indijā varēja kalpot kalnainās Afganistānas teritorijas, kas līdz tam nevienu neinteresēja, bet tad ne briti, ne krievi nevēlējās, lai tās nonāk pretinieka rokās. [[1808|1808. gadā]] Afganistānā ieradās britu delegācija ierēdņa [[Montstjuarts Elfinstons|Montstjuarta Elfinstona]] vadībā, kas centās nodibināt diplomātiskos sakarus ar [[afgāņi]]em un iegūt vairāk informācijas par cilšu savstarpējām attiecībām. Briti novēroja, ka Afganistānas ciltis ir sašķeltas un nemitīgi karo savā starpā. Tādējādi britiem bija izdevīga haotiska un sašķelta Afganistāna, kas neapdraudētu viņu valdījumus [[Britu Indija|Britu Indijā]].{{sfn2|Taners|p=163}} Taču līdz ar krievu tuvošanos briti savu viedokli mainīja un uz [[Kabula|Kabulu]] nosūtīja britu delegāciju [[Aleksandrs Bērnss|Aleksandra Bērnsa]] vadībā, kam vajadzēja iepazīties ar Afganistānas vadoņa [[Dosts Muhammeds|Dosta Muhammeda]] režīmu. Puses apmainījās ar vairākiem vienošanās priekšlikumiem, tomēr briti atteicās vērsties pret savu sabiedroto (un afgāņu seno ienaidnieku) [[Sikhi|sikhu]] interesēm reģionā.{{sfn2|Taners|p=163}} Tad atgadījās divi notikumi, kas apstiprināja britu vislielākās bažas par krievu plāniem. [[1837|1837. gada]] novembrī no [[Horasāna]]s (Austrumpersijā) Afganistānas pilsētā [[Herāta|Herātā]] iebruka ap 30 000{{sfn2|Taners|p=164}} vīru liela persiešu armija. Šo karaspēku pavadīja arī kāds [[grāfs]] Simoničs no Krievijas Impērijas ķeizara Nikolaja I galma un krievu karaspēka pulks (iespējams, dezertieri{{sfn2|Taners|p=164}}) kāda [[poļi|poļu]] ģenerāļa vadībā. Tieši tolaik [[Britu Austrumindijas kompānija]]s uzdevumā pilsētā uzturējās britu virsnieks Eldreds Potingers, kas uzdevās par vienkāršu tirgotāju. Sākoties persiešu uzbrukumam, Potingers vietējam valdniekam atklāja savu identitāti un piedāvāja palīdzību, spēlēdams nopietnu lomu pilsētas aizsardzībā. Otrs notikums, kas satracināja [[Britu Austrumindijas kompānija]]s vadību, bija kāda krievu virsnieka parādīšanās Kabulā, līdzi nesot iepazīšanās vēstuli no Krievijas Impērijas ķeizara. Drīz pēc tam britu vēstnieks Bērnss, lai nebojātu savu karjeru, pameta Kabulu.{{nepieciešama atsauce}} Taču arī krievu aģentam [[Ivans Vitkevičs|Ivanam Vitkevičam]] neizdevās īstenot savu misiju — atgriezies Sanktpēterburgā, viņš nodeva ziņojumu Ārlietu ministrijai, atgriezās savā viesnīcā un nošāvās.{{sfn2|Taners|p=165}} Atgriezies Indijā, Bērnss uzzināja, ka briti jau gatavojas iebrukt Afganistānā un gāzt Dostu Muhammedu. Šim gadījumam viņi jau vairāk nekā 20 gadu greznā pansijā uzturēja bijušo afgāņu valdnieku — [[Ahmeds Durranī|šaha Ahmeda]] mazdēlu [[Šudža Durrānī|šahu Šudžu]], tādējādi Afganistānas tronī atjaunojot [[Durrānī dinastija|Durrānī dinastiju]]. Lielā spēle par Vidusāziju gatavojās izvērsties atklātā karadarbībā — tās balva bija Indija, bet spēles laukums — Afganistāna. [[1838|1838. gadā]] briti iebruka Afganistānā, sākot [[Pirmais angļu-afgāņu karš|Pirmo angļu-afgāņu karu]]. Pēc salīdzinoši vieglas uzvaras tie par jauno valdnieku iecēla savu marioneti šahu Šudžu. Britu iebrukums Afganistānā bija izdevies un šķita attaisnojis savu mērķi, kad pienāca ziņa, ka krievi jau izsūtījuši 100 000 vīru lielu (patiesībā tikai 5 000) karaspēku pret [[Hivas haniste|Hivas hanisti]].{{sfn2|Taners|p=173}} [[1840|1840. gada]] pavasarī briti uzzināja, ka Krievijas karaspēks skarbo tuksneša vētru dēļ pusceļā atgriezies atpakaļ. [[1841|1841. gada]] nogalē sākās afgāņu sacelšanās, kuras laikā viss britu Kabulas garnizons (kas sastāvēja no aptuveni 4500 britu kareivju, ap 12 000 indiešu kareivju un viņu ģimenes locekļiem{{sfn2|Taners|p=210}}) atkāpšanās laikā uz Indiju tika pilnībā iznīcināts. [[1842|1842. gada]] rudenī britu soda ekspedīcija vēlreiz ieņēma Kabulu un atriebjoties uzspridzināja Kabulas centrālo tirgu. Pēc tam britu karaspēks no Afganistānas aizgāja. Pirmais angļu-afgāņu karš bija beidzies, un briti nolēma Afganistānu atstāt kā neitrālu buferzonu. [[Attēls:Great Game cartoon from 1878.jpg|thumb|right|300px|1878. gada gadā publicēta karikatūra: "Glābiet mani no maniem draugiem" — [[Šers Ali]] starp britu lauvu un krievu lāci]] Tikmēr krievi virzījās aizvien tālāk uz dienvidiem: [[1865|1865. gadā]] viņi ieņēma [[Taškenta|Taškentu]], 1868. gadā [[Samarkanda|Samarkandu]] un [[Buhāras emirāts|Buhāras emirātu]], bet [[1873|1873. gadā]] — [[Hivas haniste|Hivas hanisti]]. Savā vēstulē [[Viktorija (Lielbritānija)|karalienei Viktorijai]] premjerministrs [[Bendžamins Dizraeli]] ieteica "iztīrīt Vidusāziju no maskaviešiem un iedzīt viņus Kaspijas jūrā."<ref>Citēts no Dizraeli vēstules karalienei. British Foreign Policy, 1874-1914. Routledge, 2002. {{ISBN|0-415-26010-8}}. 53. lpp.</ref> Briti pieprasīja, lai jaunais Afganistānas valdnieks [[Šers Ali]] Kabulā uzņem oficiālu britu misiju. Šers Ali, baidīdamies, ka līdzīgu prasību varētu izvirzīt arī krievi, ar dažādiem aizbildinājumiem atteicās. [[1877|1877. gadā]] Krievija, atbildot uz masu civiliedzīvotāju slaktiņu [[Bulgārija|Bulgārijā]], ar 100 000 vīru lielu karaspēku iebruka Balkānos, sākot [[Krievu—turku karš (1877—1878)|krievu-turku karu]]. Lai nepieļautu [[Dardaneļi|Dardaneļu]] jūras šauruma nonākšanu krievu rokās, tur noenkurojās britu kara flote. Krievijas karaspēka un britu flotes pretstāve turpinājās sešus mēnešus, līdz [[1878|1878. gadā]] [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresā]] visas ieinteresētās puses noslēdza miera līgumu. Tikmēr [[Krievijas Turkestāna]]s ģenerālgubernators [[Konstantīns fon Kaufmans]] gatavojās ar 30 000 vīru lielu karaspēku iebrukt britu Indijā.{{sfn2|Taners|p=241}} Dienu pēc Berlīnes kongresa beigām krievu sūtņi tikās ar Šeru Ali, neklausīdami viņa lūgumiem doties prom, jo Šers Ali labi apzinājās, kāda varētu būs britu reakcija. Kad Kaufmans uzzināja, ka vispārēja kara ar britiem nebūs, viņš atsauca savu delegāciju. Uzzinājis par krievu klātbūtni Kabulā, saniknotais Indijas vicekaralis [[Roberts Litons]] pieprasīja afgāņiem uzņemt līdzīgu britu delegāciju.{{sfn2|Taners|p=242}} Afgāņi ar atbildi vilcinājās un [[1878|1878. gada]] 21. novembrī Afganistānā iebruka trīs britu armijas — sākās [[Otrais angļu-afgāņu karš]]. Šers Ali, nespēdams izveidot armiju, bēga uz ziemeļiem — uz [[Mazārešarīfa|Mazārešarīfu]] un izmisumā nosūtīja palīdzības lūgumu krieviem, taču viņi ieteica izlīgt ar britiem.{{sfn2|Taners|p=243}} Nākamā gada februārī Šers Ali nomira, bet [[1879|1879. gada]] 26. maijā Šera Ali dēls [[Muhammeds Jakubs]] ar britiem parakstīja [[Gandamakas miera līgums|Gandamakas miera līgumu]], saskaņā ar kuru briti savā kontrolē ieguva vairākas stratēģiski svarīgas ielejas un kalnu pārejas, kontroli pār Afganistānas ārpolitiku un uzturēja misijas vairākās Afganistānas pilsētās. Apmaiņā pret to Afganistāna saņēma 60 000 [[sterliņu mārciņa|mārciņas]] gadā, kā arī militāru atbalstu pret jebkuru ārēju uzbrukumu.{{sfn2|Taners|p=246}} Taču afgāņi sadumpojās un jau [[1880|1880. gadā]] briti atkal bija spiesti pamest Afganistānu. Otrais angļu-afgāņu karš, kuram nebija cita iemesla kā vien britu bailes par krievu ietekmi, bija beidzies, sagādājot britiem lielus zaudējumus. [[Attēls:Vereshchagin-Blowing from Guns in British India.jpg|thumb|Sacelšanās dalībnieku sodīšana [[Britu Indija|Britu Indijā]] ([[Vasilijs Vereščagins|Vereščagina]] krievu [[propaganda]]s ɡlezna, ap 1884)]] [[1884|1884. gada]] beigās krievi panāca [[Merva]]s (mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]]) padošanos un iebruka [[Pandždehas oāze]]s dienvidos uz ziemeļiem no [[Herāta]]s, sakaujot mazāko afgāņu karaspēku. Britu iejaukšanās rezultātā 1888. gadā tika panākta vienošanās starp krieviem un britiem par Afganistānas ziemeļrietumu robežu. [[1895|1895. gadā]] briti, piekukuļojot toreizējo Afganistānas valdnieku [[Abdurs Rahmans|Abduru Rahmanu]], pievienoja ziemeļaustrumu Afganistānas teritorijai šauru un garu zemes strēli, ko veidoja [[Pamirs|Pamira kalnu]] augstienes, tādējādi izslēdzot, ka Krievijai varētu izveidoties kopīga robeža ar Indiju.{{sfn2|Taners|p=257—258}} === Cīņa par ietekmi Rietumķīnā un Tibetā === Britu ietekme [[Cjinu dinastija]]s valdījumos [[Ķīna]]s rietumos sāka palielināties 19. gadsimta vidū, kad viņi iekaroja [[Kašmīra|Kašmīru]], līdz ar to tieši pietuvojoties [[Siņdzjana]]i. Arī Krievijas robežas bija pietuvojušās Siņdzjanai. [[Opija kari]], kā arī dažādas sacelšanās bija novājinājušas Ķīnas [[Cjinu dinastija]]s varu, tā vairs nespēja uzturēt garnizonus provincēs, un pēc sacelšanās 1865. gadā Siņdzjanā izveidojās vairākās musulmaņu valstiņās. Ne briti, ne krievi neatzina jaunizveidotās valstiņas. [[1871]]. gadā Krievija okupēja Ili sultanātu (tagad [[Ili Kazahu autonomais apgabals]]). Briti aizdeva naudu Ķīnai soda ekspedīciju rīkošanai uz dumpīgajām provincēm, un Ķīna pamazām atguva kontroli pār tām. Ar [[1881]]. gada līgumu Krievija Ili apgabalu atdeva Ķīnai. 19. gadsimta beigās Krievijas preču apgrozījums Siņdzjanā bija līdz pat 80 %.<ref>[http://uighur.narod.ru/History/anglo_sovetskoe.html А.Г. Кочубеев. Англо-советское соперничество в Синьцзяне в 1918 —1928 гг.]</ref> [[Attēls:Younghusband-team-1904.jpg|thumb|left|250px|[[Frānsiss Janghazbends|Janghazbends]] ar britu kareivjiem ceļā uz [[Lhasa|Lhasu]]]] ''Lielās spēles'' pēdējās divas desmitgades pagāja, galvenokārt veicot dažādas izlūkošanas un spiegošanas kampaņas. Briti Indijas [[Himalaji|Himalaju]] pierobežas pilsētā [[Dehrādūna|Dehrādūnā]] izveidoja speciālu spiegu skolu, kuras uzdevums bija sagatavot vietējos iedzīvotājus (kuri varēji brīvi pārvietoties starp Indiju un Ķīnu) [[Tibeta]]s kartēšanai.{{sfn2|Hanberijs-Tenisons|p=219}} [[1865|1865. gadā]] pirmie tā saucamie [[mācītie vīri]], maskējušies par svētceļniekiem vai tirgotājiem, slepus uzmērīja attālumus starp Tibetas pilsētām, noteica to augstumus virs jūras līmeņa un ģeogrāfiskās [[koordinātas]]. Ap to pašu laiku arī krievi sūtīja uz šo reģionu izlūkošanas misijas, no kurām zināmākie ir [[Nikolajs Prževaļskis|Nikolaja Prževaļska]] ceļojumi (1871.—1873., 1876.—1878., 1879.—1880., 1883.—1880). Viņš nomira [[1888|1888. gadā]] savas pēdējās ekspedīcijas laikā. Savos ceļojumos Prževaļskis kartēja ķīniešu pārvaldītās Centrālāzijas teritorijas, tomēr Tibetas galvaspilsētu [[Lhasa|Lhasu]] nekad nesasniedza. Ķīnieši viņu regulāri atvairīja ar notām un reāliem draudiem.{{sfn2|Hanberijs-Tenisons|p=222—225}} [[1904|1904. gadā]] Indijas vicekaralis [[Džordžs Kērzons]] nolēma, ka vienīgais veids, kā novērst tibetiešu apbruņošanu ar krievu ieročiem, ir nosūtīt militāru vienību uz Lhasu, lai veiktu sarunas ar [[Dalailama|Dalailamu]], nevis ķīniešiem. Britu kareivji pulkveža [[Frānsiss Janghazbends|Frānsisa Janghazbenda]] vadībā sagrāva tibetiešu pretestību un okupēja Lhasu, tomēr Dalailama bija paspējis aizbēgt uz [[Mongolija|Mongoliju]]. Kampaņa nekļuva slavena, un tās iemeslu (krievu ieroču piegādes) atzina par nepamatotu, līdz ar to Janghazbenda politiskā karjera bija beigusies.{{sfn2|Hanberijs-Tenisons|p=224}} == Konflikta nobeigums == Tuvojoties [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]], abas impērijas ar bažām vēroja [[Vācijas Impērija]]s ambīcijas [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. Vācieši bija ieplānojuši izbūvēt dzelzceļu uz [[Bagdāde|Bagdādi]] ar atzaru uz [[Teherāna|Teherānu]], tādējādi paverot iespējas Persijai tirgoties ar Vāciju un iegūt jaunākās vācu tehnoloģijas. 1907. gadā krievu un britu ārlietu ministri parakstīja [[Angļu-krievu līgums (1907)|Angļu-krievu līgumu]]. Abas lielvalstis vienojās par Centrālāzijas sadalīšanu [[Ietekmes zona|ietekmes zonās]] un savus spēkus apvienot pret Vāciju, aizsākot [[Antante]]s sadarbību. Krievija atzina Afganistānu par britu interešu zonu, bet Persiju sadalīja trīs zonās — ziemeļi bija Krievijas interešu zona, dienvidi — britu, bet centrālā daļa — neitrāla. Tibetas jautājumā abas puses vienojās šo teritoriju atstāt neatkarīgu un neitrālu, kā arī ar Dalailamu kontaktēties tikai caur ķīniešu varas iestādēm.<ref>Peter Hopkirk. The Great Game: The Struggle for Empire in Central Asia. {{ISBN|1-56836-022-3}}. 520.lpp.</ref> Mūsdienās dažkārt lieto terminu ''Jaunā Lielā spēle'', ar to apzīmējot [[Padomju Savienība]]s (vēlāk [[Krievija|Krievijas Federācijas]]) un Rietumu pasaules cīņu par ietekmi Vidusāzijā [[20. gadsimts|20. gadsimtā]] un [[21. gadsimts|21. gadsimta]] sākumā. Par šo notikumu kulminācijām uzskata no 1979. līdz 1989. gadam notikuši [[Afganistānas karš (1979—1989)|PSRS invāziju Afganistānā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 2001. gadā sākto [[Karš Afganistānā (2001—2014)|karu Afganistānā]]. == Skatīt arī == * [[Krievijas Turkestāna]] * [[Krievu-turku kari]] * [[Krimas karš]] * [[Koloniālisms]] * [[Lielbritānijas vēsture]] * [[Tibetas vēsture]] * [[Rāvalpindi miera līgums]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://countrystudies.us/afghanistan/12.htm Lielā spēle {{en ikona}}] == Atsauces == {{atsauces|2|refs= <ref name="Ilustrētā Vēsture">{{žurnāla atsauce | author= Boriss Kolls un Aiva Lapiņa | title= Aukstais karš Centrālāzijā | publisher= Ilustrētā Vēsture | volume= Septembris 2016 | page= 71}}</ref> }} == Literatūra == *{{Grāmatas atsauce |title=Afganistāna. Karu vēsture no Aleksandra Lielā līdz talibu krišanai |author=Stīvens Taners |year=2008 |publisher=''Subjektiv Filma'' |location=Rīga |isbn=9984-394-01-8 |ref={{SfnRef|Taners}}}} *{{Grāmatas atsauce |title=Septiņdesmit pasaules izcilākie ceļojumi |author=Robins Hanberijs-Tenisons |year=2007 |publisher=[[Zvaigzne ABC (izdevniecība)|Zvaigzne ABC]] |location=Rīga |isbn= 9984-402-27-4 |ref={{SfnRef|Hanberijs-Tenisons}}}} [[Kategorija:Afganistānas vēsture]] [[Kategorija:Angļu-afgāņu kari]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes vēsture]] [[Kategorija:Centrālāzijas vēsture]] [[Kategorija:Koloniālisms]] [[Kategorija:Krievijas Impērija]] [[Kategorija:Pakistānas vēsture]] oc6gdzpm6047372iqy09e4eptdgk95e 0 81261 4486752 4203523 2026-06-26T08:02:22Z Meistars Joda 781 4486752 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1669. gadu|1669 (nozīmju atdalīšana)|1669}} {{Gadu navigācija|1669}} {{Gada citi notikumi|1669}} {{Gads citos kalendāros|1669}} '''1669'''. ({{Rom sk gadam|1669}}) bija parastais gads, kas sākās [[otrdiena|otrdienā]] (pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]). == Notikumi == * [[11. marts]] — sākās [[Etna]]s vulkāna izvirdums, kas izpostīja [[Nikolozi]] pilsētu. Bojā aizgāja ap 20 000 iedzīvotāju. * [[Jūlijs]] — [[Hanzas savienība]] pēc 400 pastāvēšanas gadiem [[Lībeka|Lībekā]] noturēja savu pēdējo oficiālo sapulci. * [[15. oktobris]] — [[Svētā Romas impērija|HRR]] [[ķeizars]] [[Leopolds I Hābsburgs|Leopolds I]] nodibināja [[Insbrukas universitāte|Insbrukas universitāti]]. == Dzimuši == * [[30. jūlijs]] — [[Jevdokija Lopuhina]], [[Krievija]]s cariene, [[Pēteris I|Pētera I]] pirmā sieva (mirusi [[1731]].) == Miruši == * [[10. decembris]] — [[Francijas Henrieta Marija]] (''Henrietta Maria of France''), Anglijas karaliene-konsorte (dzimusi [[1609]].) * [[4. oktobris]] — [[Rembrants van Reins]] (''Rembrandt van Rijn''), nīderlandiešu gleznotājs (dzimis [[1606]].) {{pg2}} {{commonscat|1669}} [[Kategorija:1669. gads| ]] tq0ei8uo9m6gcy27ppvjphrmho60etx 0 81308 4486748 4203668 2026-06-26T07:46:53Z Meistars Joda 781 4486748 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1659. gadu|1659 (nozīmju atdalīšana)|1659}} {{Gadu navigācija|1659}} {{Gada citi notikumi|1659}} {{Gads citos kalendāros|1659}} '''1659'''. ({{Rom sk gadam|1659}}) bija parastais gads, kas sākās [[trešdiena|trešdienā]]. == Notikumi == Turpinājās [[Otrais Ziemeļu karš]] (1655—1661) par [[Livonija]]s mantojumu. * [[14. janvāris]] - kaujā pie Elvas [[portugāļi]] uzvarēja [[spāņi|spāņu]] armiju. * [[Kristiāns Heigenss]] publicēja traktātu "Saturna sistēma", kurā apkopoja savus pētījumus par [[Saturns (planēta)|Saturna]] pavadoni [[Titāns (pavadonis)|Titānu]] un [[Saturna gredzeni]]em. == Dzimuši == * [[10. oktobris]] - [[Henrijs Pērsels]] (''Henry Purcell''), angļu komponists (miris [[1695]].) == Miruši == * [[10. oktobris]] - [[Ābels Tasmans]], [[holandieši|holandiešu]] [[jūrasbraucējs]], [[pētnieks]] un [[tirgonis]] (dzimis [[1603]].) {{pg3}} {{commonscat|1659}} [[Kategorija:1659. gads| ]] jnnc1lpo4z61p7juvay8hb3h4i20rh6 0 82594 4486468 4468522 2026-06-25T17:16:12Z Pirags 3757 4486468 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ņūdeli | official_name = ''New Delhi''<br />नई दिल्ली<br />ਨਵੀਂ ਦਿੱਲੀ<br />نئی دلی | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{multiple image | border = infobox | total_width = 300 | image_style = | perrow = 1/2/2/2/1 | caption_align = centre | image1 = Forecourt, Rashtrapati Bhavan - 1.jpg | image2 = Glimpse of the new Parliament Building, in New Delhi.jpg | image3 = Bharat Mandapam Morning View.jpg | image4 = LIC Zonal Office.jpg | image5 = Skyline of Cannaught Place, New Delhi.jpg | image6 = Kartavya Path in the evening in New Delhi 01.jpg | image7 = Delhi, India, India Gate.jpg|100px | image8 = Amar Chakra, National War Memorial, New Delhi.jpg }} | image_caption = | image_flag = New Delhi Municipal Council Flag of India.png | image_seal = Seal of the New Delhi Municipal Council.svg | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Indija#Āzija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Teritorija | subdivision_type2 = | subdivision_name = {{IND}} | subdivision_name1 = [[Deli]] | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 42.7 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011. gadā | population_footnotes = | population_total = 294725 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = IST | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 28 | latm = 36 | lats = 50 | latNS = N | longd = 77 | longm = 12 | longs = 32 | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 216 | website = {{url|http://www.ndmc.gov.in}} | footnotes = }} '''Ņūdeli''' ({{val-en|New Delhi}}, {{val-hi|नई दिल्ली}}, {{val-pa|ਨਵੀਂ ਦਿੱਲੀ}}, {{val-ur|نئی دلی}}) ir [[Indija]]s galvaspilsēta, viens no [[Deli]] metropoles rajoniem. Šeit atrodas [[Indijas valdība]]s rezidence. == Vēsture == Līdz 1911. gada decembrim [[Britu Indija]]s galvaspilsēta bija [[Kolkata|Kalkuta]]. 19. gadsimta beigās tā kļuva par nacionālistu kustības centru, kas noveda pie [[Bengālijas sadalīšanas]], ko veica vicekaralis [[Džordžs Kerzons|lords Kerzons]]. Tas izraisīja masveida politiskus un reliģiskus nemierus, tostarp britu ierēdņu politiskas slepkavības Kalkutā. Sabiedrības antikoloniāli noskaņojums izraisīja pilnīgu britu preču boikotu, kas piespieda koloniālo valdību atkal apvienot Bengāliju un pārcelt galvaspilsētu uz Deli. [[Vecā Deli]] bija vairāku senās [[Indijas vēsture|Indijas impēriju]] un [[Deli sultanāts|Deli sultanāta]] politiskais centrs, jo īpaši [[Mogulu impērija|Mogulu impērijas]] centrs no 1649. līdz 1857. gadam. 19. gadsimta sākumā britu administrācijai tika iesniegts priekšlikums pārcelt [[Britu Indija|Britu Indijas]] galvaspilsētu no Kalkutas austrumu piekrastē uz Deli. 1894. gadā Britu Indijas valdība uzskatīja, ka no loģistikas viedokļa būtu vieglāk pārvaldīt Indiju no Deli, kas atrodas Indijas ziemeļu centrā. 1894. gadā saskaņā ar Zemes iegūšanas likumu tika iegādāta zeme jaunās Deli pilsētas celtniecībai. Ņūdeli pamatakmeni 1911. gadā ielika [[Džordžs V Vindzors]]. To projektēja britu arhitekti [[Edvīns Lutjenss]] un [[Herberts Beikers]]. Jauno galvaspilsētu atklāja 1931. gada 13. februārī vicekaraļa un ģenerālgubernatora [[Edvards Vuds, Halifaksas 1. grāfs.|Irvina]] vadībā. Pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1947. gadā Ņūdeli tika piešķirta ierobežota autonomija, un to pārvaldīja Indijas valdības iecelts galvenais komisārs. 1966. gadā Deli tika pārveidota par savienības teritoriju, un galu galā galveno komisāru aizstāja gubernators-leitnants. Ar 1991. gada Konstitūcijas (96. grozījums) likumu Deli savienības teritoriju oficiāli nosauca par Deli nacionālo galvaspilsētas teritoriju. 1991. gadā tika ieviesta sistēma, saskaņā ar kuru ievēlētajai valdībai tika piešķirtas plašas pilnvaras, izņemot likumu un kārtību, kas palika centrālās valdības ziņā. Likumdošana faktiski stājās spēkā 1993. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{Āzijas galvaspilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Indijas pilsētas]] 3rj32vxickp9e7pn6evj9usqyehwqoa 4486470 4486468 2026-06-25T17:21:00Z Pirags 3757 4486470 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ņūdeli | official_name = ''New Delhi''<br />नई दिल्ली<br />ਨਵੀਂ ਦਿੱਲੀ<br />نئی دلی | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{multiple image | border = infobox | total_width = 300 | image_style = | perrow = 1/2/2/2/1 | caption_align = centre | image1 = Forecourt, Rashtrapati Bhavan - 1.jpg | image2 = Glimpse of the new Parliament Building, in New Delhi.jpg | image3 = Bharat Mandapam Morning View.jpg | image4 = LIC Zonal Office.jpg | image5 = Skyline of Cannaught Place, New Delhi.jpg | image6 = Kartavya Path in the evening in New Delhi 01.jpg | image7 = Delhi, India, India Gate.jpg|100px | image8 = Amar Chakra, National War Memorial, New Delhi.jpg }} | image_caption = | image_flag = New Delhi Municipal Council Flag of India.png | image_seal = Seal of the New Delhi Municipal Council.svg | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Indija#Āzija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Teritorija | subdivision_type2 = | subdivision_name = {{IND}} | subdivision_name1 = [[Deli]] | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 42.7 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011. gadā | population_footnotes = | population_total = 294725 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = IST | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 28 | latm = 36 | lats = 50 | latNS = N | longd = 77 | longm = 12 | longs = 32 | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 216 | website = {{url|http://www.ndmc.gov.in}} | footnotes = }} '''Ņūdeli''' ({{val-en|New Delhi}}, {{val-hi|नई दिल्ली}}, {{val-pa|ਨਵੀਂ ਦਿੱਲੀ}}, {{val-ur|نئی دلی}}) ir [[Indija]]s galvaspilsēta, viens no [[Deli]] metropoles rajoniem. Šeit atrodas [[Indijas valdība]]s rezidence. == Vēsture == Līdz 1911. gada decembrim [[Britu Indija]]s galvaspilsēta bija [[Kolkata|Kalkuta]]. 19. gadsimta beigās tā kļuva par nacionālistu kustības centru, kas noveda pie [[Bengālijas sadalīšanas]], ko veica vicekaralis [[Džordžs Kerzons|lords Kerzons]]. Tas izraisīja masveida politiskus un reliģiskus nemierus, tostarp britu ierēdņu politiskas slepkavības Kalkutā. Sabiedrības antikoloniāli noskaņojums izraisīja pilnīgu britu preču boikotu, kas piespieda koloniālo valdību atkal apvienot Bengāliju un pārcelt galvaspilsētu uz Deli. [[Vecā Deli]] bija vairāku senās [[Indijas vēsture|Indijas impēriju]] un [[Deli sultanāts|Deli sultanāta]] politiskais centrs, jo īpaši [[Mogulu impērija|Mogulu impērijas]] centrs no 1649. līdz 1857. gadam. 1894. gadā Britu Indijas valdība uzskatīja, ka no loģistikas viedokļa būtu vieglāk pārvaldīt Indiju no Deli, kas atrodas Indijas ziemeļu centrā. 1894. gadā saskaņā ar Zemes iegūšanas likumu tā iegādājās zemi jaunās Deli pilsētas celtniecībai. Ņūdeli pamatakmeni 1911. gadā ielika [[Džordžs V Vindzors]]. To projektēja britu arhitekti [[Edvīns Lutjenss]] un [[Herberts Beikers]]. Jauno galvaspilsētu atklāja 1931. gada 13. februārī vicekaraļa un ģenerālgubernatora [[Edvards Vuds, Halifaksas 1. grāfs|Irvina]] vadībā. Pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1947. gadā Ņūdeli piešķīra ierobežotu autonomiju, un to pārvaldīja Indijas valdības iecelts galvenais komisārs. 1966. gadā Deli pārveidoja par savienības teritoriju un galveno komisāru aizstāja gubernators-leitnants. Ar 1991. gada Konstitūcijas (96. grozījums) likumu Deli savienības teritoriju oficiāli nosauca par Deli nacionālo galvaspilsētas teritoriju. 1991. gadā Ņūdeli valdībai piešķīra plašas pilnvaras, izņemot likumu un kārtību, kas palika centrālās valdības ziņā. Likumdošana faktiski stājās spēkā 1993. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{Āzijas galvaspilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Indijas pilsētas]] on2tpa27gax3b34ynpwfauf2oq4ag6l 0 83448 4486729 2541393 2026-06-26T07:36:24Z Meistars Joda 781 4486729 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1652. gadu|1652 (nozīmju atdalīšana)|1652}} {{Gadu navigācija|1652}} {{Gada citi notikumi|1652}} {{Gads citos kalendāros|1652}} '''1652'''. ({{Rom sk gadam|1652}}) bija garais gads, kas sākās [[pirmdiena|pirmdienā]]. == Notikumi == * [[6. aprīlis]] - dibināta [[Keiptauna]]. * [[Oktobris]] - spāņu karalis Filips ieņēma [[Barselona|Barselonu]]. == Dzimuši == * [[7. aprīlis]] - [[Klements XII]] (''Clemens XII''), Romas katoļu pāvests (miris [[1740]].) == Miruši == * [[7. februāris]] — [[Gregorio Alegri]] - itāļu komponists, dziedātājs un priesteris (dzimis [[1582]]) * [[21. jūnijs]] — [[Inigo Džonss]] (''Inigo Jones''), angļu arhitekts (dzimis [[1573]].) * [[12. augusts]] — [[Jakobs Delagardijs]] (''Jacob De la Gardie''), Zviedrijas maršals, Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators (dzimis [[1583]].) * [[2. septembris]] — [[Husepe de Ribera]] (''Jusepe de Ribera''), spāņu gleznotājs (dzimis [[1591]].) * [[21. novembris]] — [[Jans Brožeks]] - poļu matemātiķis, astronoms un rakstnieks (dzimis [[1585]]) {{gg1}} {{commonscat|1652}} [[Kategorija:1652. gads| ]] gqid7iqao1mfw44fx6uiwjw6ukeqf5r 0 83457 4486741 4203642 2026-06-26T07:41:21Z Meistars Joda 781 4486741 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1653. gadu|1653 (nozīmju atdalīšana)|1653}} {{Gadu navigācija|1653}} {{Gada citi notikumi|1653}} {{Gads citos kalendāros|1653}} '''1653'''. ({{Rom sk gadam|1653}}) bija parastais gads, kas sākās [[otrdiena|otrdienā]]. == Notikumi == * [[14. marts]] - [[kauja pie Lehornas]]. Holandiešu flote uzvarēja angļus. Holandiešu komandieris [[Johans van Galens]] mira no ievainojumiem. == Dzimuši == * [[augusts]] - [[Johans Pahelbels]] (''Johann Pachelbel'') - baroka laika vācu [[komponists]] un [[ērģelnieks]]. (miris [[1706]]) == Miruši == * [[26. maijs]] - [[Roberts Filmers]] - angļu politiskais teorētiķis, [[rakstnieks]]. (dzimis [[1588]]) {{pg2}} {{commonscat|1653}} [[Kategorija:1653. gads| ]] b4ccwr6f5vzr39v5wgb7mkdjnmrfz4z 0 83508 4486576 3847175 2026-06-25T20:57:47Z Pirags 3757 atjaunināju 4486576 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Herāta | official_name = {{ara|هرات‎}} | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Herat in June 2011.jpg | image_flag = | image_shield = | pushpin_map = Afghanistan | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{flaga|Afganistāna}} [[Afganistāna]] | subdivision_type1 = Province | subdivision_name1 = [[Herāta (province)|Herāta]] | established_title = | established_date = | established_title2 = | established_date2 = | established_title3 = | leader_title = | leader_name = | area_total_km2 = 182 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | population_as_of = 2021 | population_footnotes = | population_total = 592902 | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC+4:30]] | utc_offset = | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd =34| latm =22| lats =26| latNS = N | longd =62| longm =10| longs =45| longEW = E | elevation_m = 920 | postal_code_type = | postal_code = | website = | footnotes = }} '''Herāta''' ([[dari]] un {{val|ps|هرات‎}}) ir sena [[Horasāna]]s [[pilsēta]] mūsdienu [[Afganistāna|Afganistānā]], [[Herātas province]]s [[Administratīvi teritoriālais iedalījums|administratīvais centrs]]. Pilsēta atrodas 920 metrus [[Jūras līmenis|virs jūras līmeņa]], [[Harīrūda|Harīrūdas upes]] ielejā, auglīgā apvidū, tādēļ jau izsenis pazīstama ar saviem [[vīns|vīniem]]. Herāta ir ļoti sena pilsēta ar bagātu [[vēsture|vēsturi]] un [[kultūra|kultūru]]. Pilsētā joprojām saglabājušās [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] laikā celtā cietokšņa atliekas, taču daudzas vēsturiskas celtnes pēdējo desmitgažu karu laikā ir smagi cietušas. == Iedzīvotāji == Herāta ar saviem 349 000 iedzīvotāju ir otra lielākā Afganistānas pilsēta.<ref>[[Lielais pasaules atlants]], Jāņa sēta, 2008, 224. lpp.</ref> To, tāpat kā visu provinci, apdzīvo galvenokārt [[tadžiki]], kā arī [[puštuni]], [[hazareji]], [[uzbeki]] un citi.<ref name="NG">''Center Of Afghanistan Studies'', [[University of Nebraska]]: ''"[http://magma.nationalgeographic.com/ngm/0311/feature2/images/mp_download.2.pdf Ethnic composition of Afghanistan] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071127200432/http://magma.nationalgeographic.com/ngm/0311/feature2/images/mp_download.2.pdf |date={{dat|2007|11|27||bez}} }}"'' in [[National Geographic Magazine]], 2003</ref><ref>H. F. Schurmann, ''The Mongols of Afghanistan: an Ethnography of the Moghols and Related Peoples of Afghanistan''. The Hague: Mouton, 1962:[http://links.jstor.org/sici?sici=0002-7294%28196308%292%3A65%3A4%3C955%3ATMOAAE%3E2.0.CO%3B2-A&size=LARGE&origin=JSTOR-enlargePage] ; p. 75: ''"... the Tajiks of Western Afghanistan [are] roughly the same as the Khûrâsânî Persians on the other side of the line ..."''</ref> == Vēsture == [[Attēls:Herat 6913a.jpg|thumb|260px|[[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] laikā celtais cietoksnis]] Herātas vēsture iesniedzas jau antīkajā pasaulē. Pilsētai pieguļošās teritorijas kā persiešu [[Ahemenīdu impērija]]s [[province]] [[Areija]] minēta jau 520. gadā p.m.ē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://mcadams.posc.mu.edu/txt/ah/Persia/Behistun_txt.html|title=The Behistan Inscription of King Darius|author=Translated by Herbert Cushing Tolman|publisher=Vanderbilt University, Nashville, Tennessee|access-date={{dat|2009|04|23||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090413214509/http://mcadams.posc.mu.edu/txt/ah/Persia/Behistun_txt.html|archivedate={{dat|2009|04|13||bez}}}}</ref> [[Senā Grieķija|Sengrieķu]] vēsturnieks [[Hērodots]] Herātu nosaucis par ''Vidusāzijas maizes klēti''. Arī Aleksandra Lielā laikā Areija bija nozīmīga province. Līdz Aleksandra Lielā iebrukumam 330. gadā p.m.ē. šo Persijas provinci pārvaldīja satraps [[Satibarzāns]]. Ieņēmuši Areijas galvaspilsētu [[Artakoana|Artakoanu]], maķedonieši to pārbūvēja un uzcēla cietoksni. Vēlāk Herāta iekļāvās [[Seleikīdu impērija|Seleikīdu impērijā]], bet no 167. gada p.m.ē. - [[Parta|Partas valstī]]. Herāta ir minēta arī [[Sasanīdu impērija|Sasanīdu]] laika (226-652) pierakstos. Ap 430. gadu pilsētā bijusi arī [[Kristietība|kristiešu]] kopiena ar [[nestoriānisms|nestoriāņu]] [[bīskaps|bīskapu]]. Pēdējos divos Sasanīdu valdīšanas gadsimtos Areijai (Herātai) bija militāri stratēģiska nozīme Sasanīdu karos ar [[huņņi]]em, kuri [[4. gadsimts|ceturtā gadsimta]] otrajā pusē sāka apmesties mūsdienu Afganistānas ziemeļos. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] Herāta kļuva par vienu no nozīmīgākajām [[Horasāna]]s pilsētām, jo atradās uz [[Zīda ceļš|Lielā zīda ceļa]] atzara, kas nodrošināja [[tirdzniecība|tirdzniecību]] starp [[Ķīna|Ķīnu]], [[Indija|Indiju]], [[Irāna|Persiju]] un [[Eiropa|Eiropu]]. Ceļi, kas no pilsētas ved uz [[Mazārešarīfa|Mazārešarīfu]], [[Kandahāra|Kandahāru]] un [[Irāna|Irānu]] arī mūsdienās ir saglabājuši savu stratēģisko nozīmi. Kad [[7. gadsimts|7. gadsimta]] vidū reģionā iebruka [[arābi]], Herāta bija viena no divpadsmit Sasanīdu impērijas provinču galvaspilsētām. Arābi pilsētu ieņēma 652. gadā un līdz ar viņu ierašanos reģiona iedzīvotāji pamazām pievērsās [[islāms|islāmam]]. Laikā no 786.-809. gadam Herāta ietilpa arābu [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifātā]]. Turpmākajos gadsimtos pilsētā vienu vara ātri nomainīja cita - [[9. gadsimts|9. gadsimta]] vidū Abāsīdu vara sāka vājināties un no 867.-869. gada kontroli pār pilsētu ieguva [[Safarīdu dinastija]], vēlāk [[Gaznevīdu impērija|Gaznevīdi]], 1040. gadā to ieņēma [[Lielā Seldžuku impērija|Seldžuki]], bet 1175. gadā - [[gūrīdu dinastija|Gūrīdi]]. Vēlāk Herāta iekļāvās [[Horezma|Horezmas valstī]]. Šajā laikā pilsēta kļuva par nozīmīgu metālapstrādes, it sevišķi, [[bronza]]s ražošanas vietu. 1220. gadā pilsēta bez kaujas padevās [[Čingishans|Čingishana]] vadītajam [[mongoļu impērija|mongoļu]] karaspēkam, taču nākamajā gadā sacēlās. Mongoļu karaspēks atgriezās, pēc sešu mēnešu aplenkuma pilsētu ieņēma un visus tās iedzīvotājus nogalināja.<ref>Stīvens Taners. Afganistāna. Karu vēsture no Aleksandra Lielā līdz talibu krišanai; Subjektiv Filma: Rīga, 2008, 119.lpp</ref> Ap 1381. gado pilsētu atkal sagrāva [[Tamerlans]] (Timurs), taču viņa dēla [[Ruhs|šaha Ruha]] vadībā pilsēta tika atjaunota un kļuva par [[Timurīdu impērija]]s galvaspilsētu. ''Timurīdu renesanses'' laikā pilsētā tika celtas daudzas brīnišķīgas ēkas, daudzas no tām - par godu islāmam.<ref>Stīvens Taners. Afganistāna. Karu vēsture no Aleksandra Lielā līdz talibu krišanai; Subjektiv Filma: Rīga, 2008, 127.lpp</ref> [[15. gadsimts|15. gadsimtā]] Herāta uz īsu brīdi kļuva par [[Kara Kojunuli|Kara Kojunulu]] galvaspilsētu, 1506. gadā to ieņēma uzbeki, bet dažus gadus vēlāk - persieši [[Ismaīls Sefevī|šaha Ismaīla Sefevī]] vadībā, iekļaujot pilsētu persiešu [[Sefevīdu impērija|Sefevīdu impērijā]].<ref>P.Clawson. ''Eternal Iran''. Palgrave Macmillan. 2005 {{ISBN|1-4039-6276-6}} 23.lpp</ref> Laikaposmā no [[1718]]. līdz [[1863|1863. gadam]] notika vairākas sadursmes starp pilsētniekiem un apkārtējām afgāņu ciltīm. [[1750|1750. gadā]], pēc gandrīz gada ilga aplenkuma, pilsētu ieņēma [[Ahmeds Durrānī|šahs Ahmeds Durrānī]], pievienojot to [[Durrānī impērija]]i. [[1824|1824. gadā]], kad impērija sadalījās trīs daļās, Herāta faktiski ieguva neatkarību. [[1852|1852. gadā]] un pēc tam atkal [[1856|1856. gadā]] pilsētu ieņēma persieši, tomēr abas reizes [[britu impērija|briti]] nostājās afgāņu pusē un palīdzēja pilsētu atgūt. [[1885|1885. gadā]] britu karaspēks, lai atbrīvotu redzes lauku savai [[artilērija]]i, nojauca lielāko daļu no Musalas kompleksa. [[Krievijas cariste|Krievu]] iebrukums, kam briti tolaik gatavojās, tā arī nekad nenotika. [[Afganistānas karš (1979—1989)|Padomju iebrukuma]] laikā ([[1978|1978-]][[1979]]) Herātā bāzējās [[Padomju Savienība|PSRS]] padomnieki. 1979. gada 10. - 20. marta [[Ismaīls Hāns|Ismaīla Hāna]] vadītās sacelšanās laikā nogalināja 35 padomju pilsoņus, tam sekojošās padomju ɡaisa spēku bombardēšanas laikā gāja bojā ap 24 000 Herātas iedzīvotāju. Herātas [[modžaheds|modžahedu]] vadonis Ismaīls Hāns pēc padomju karaspēka aiziešanas kļuva par pilsētas galvu. 1995. gadā pilsētu ieņēma [[Taliban|talibi]], bet Ismaīlam Hānam izdevās aizbēgt. Pēc amerikāņu iebrukuma Afganistānā [[2001. gads|2001. gadā]], pilsētu ieņēma [[Ziemeļu alianse]] un Herātas apkaimē [[Itālija]]s vadībā izvietoja [[NATO]] karavīrus. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.globalsecurity.org/military/world/afghanistan/herat.htm Herāta (no 1960. gadiem līdz mūsdienām)] {{en ikona}} == Atsauces == {{atsauces}} == Galerija == <center><gallery caption="Herāta fotogrāfijās"> Image:Herat_Ansari_tomb.jpg|Ansari kapenes Image:Herat_Ansari_entrance_portal.jpg|Ansari kapenes Image:Gazar_Gah_cemetery_1.jpg|Kapsēta Image:Gazar_Gah_cemetery_2.jpg|Kapsēta Image:Herat_view_mosques.jpg|Skats no cietokšņa Image:Herat Citadel.jpg|[[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] laikā celtais cietoksnis File:Herat Remains of Musallah complex.jpg|Timurīdu laikā celtā Musalas kompleksa atliekas Image:Herātas universitāte.jpg|Herātas Universitāte Image:Herātas biznesa centrs.jpg|Herātas biznesa centrs Image:Herat_clothes_bazaar.jpg|Drēbju tirgus File:Herat 6918a.jpg|Minarets Musalā File:Herat Goharshad tomb.jpg|Goharšadas kapenes File:Herat 7452a.jpg|Piektdienas mošeja File:Friday Mosque in Herat, Afghanistan.jpg|Piektdienas mošeja File:Herat_street_2004.jpg|Iela File:Herat_bazaar.jpg|Tirgus </gallery></center> {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Afganistānas pilsētas]] [[Kategorija:Herātas vilajets]] [[Kategorija:Zīda ceļa pilsētas]] cgw3wvyb1j77dro1axhc645y7y0u8g7 0 83529 4486697 3600745 2026-06-26T07:26:25Z Meistars Joda 781 4486697 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1631. gadu|1631 (nozīmju atdalīšana)|1631}} {{Gadu navigācija|1631}} {{Gada citi notikumi|1631}} {{Gads citos kalendāros|1631}} '''1631'''. ({{Rom sk gadam|1631}}) bija parastais gads, kas sākās [[trešdiena|trešdienā]]. == Notikumi == * [[30. maijs]] - tika izdots pirmais "[[La Gazette]]" numurs. * [[17. septembris]] - [[Trīsdesmitgadu karš]]: [[kauja pie Breitenfeldas]]. [[Zviedrija]]s [[karalis]] [[Gustavs II Ādolfs]] uzvarēja [[katoliskā līga|katolisko līgu]] un [[Svētā Romas impērija|Svēto Romas impēriju]], garantējot reliģisko brīvību [[Vācija]]s protestantu valstīm. == Dzimuši == * [[19. augusts]] — [[Džons Draidens]] (''John Dryden''), angļu dzejnieks, dramaturgs un kritiķis (miris [[1700]].) * [[4. novembris]] — [[Karaliskā princese Marija]] (''Mary, Princess Royal''), angļu augstmane (mirusi [[1660]].) == Miruši == * [[31. marts]] — [[Džons Donns]] (''John Donne''), angļu dzejnieks (dzimis [[1573]].) * [[19. jūlijs]] — [[Cezare Kremonini]], itāļu [[filozofs]], [[Galileo Galilejs|Galileja]] oponents (dzimis [[1550]].) * [[14. oktobris]] — [[Mēklenburgas-Gistrovas Sofija]] (''Sophie af Mecklenburg''), Dānijas karaliene (dzimusi [[1557]].) {{pg3}} {{commonscat|1631}} [[Kategorija:1631. gads| ]] 4voiifgm95s7de8nmdj9tfx04195on7 0 84618 4486700 4203714 2026-06-26T07:28:21Z Meistars Joda 781 4486700 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1637. gadu|1637 (nozīmju atdalīšana)|1637}} {{Gadu navigācija|1637}} {{Gada citi notikumi|1637}} {{Gads citos kalendāros|1637}} '''1637'''. ({{Rom sk gadam|1637}}) bija parastais gads, kas sākās [[Ceturtdiena|ceturtdienā]]. == Notikumi == * [[Ferdinands III]] tika kronēts par [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizaru]]. == Dzimuši == * [[12. marts]] — [[Anna Haida]] (''Anne Hyde''), [[Džeimss II Stjuarts|Džeimsa II]] pirmā sieva (mirusi [[1671]].) * [[7. aprīlis]] — [[Jans Svammerdams]], holandiešu dabas pētnieks (miris [[1680]].) * [[7. decembris]] — [[Bernardo Paskvīni]] (''Bernardo Pasquini''), itāļu komponists (miris [[1710]].) * datums nezināms — [[Dītrihs Bukstehūde]] (''Dieterich Buxtehude''), vācu komponists (miris [[1707]].) == Miruši == * [[15. februāris]] — [[Ferdinands II Hābsburgs|Ferdinands II]] (''Ferdinand II.''), Svētās Romas impērijas ķeizars (dzimis [[1578]].) * [[6. augusts]] — [[Bens Džonsons (literāts)|Bens Džonsons]] (''Ben Jonson''), angļu dzejnieks, dramaturgs un drāmas teorētiķis (dzimis [[1572]].) {{commonscat|1637}} [[Kategorija:1637. gads| ]] 95x17eba54yrfajtz09dmycnqylkjy0 0 84619 4486702 4203713 2026-06-26T07:28:54Z Meistars Joda 781 4486702 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1639. gadu|1639 (nozīmju atdalīšana)|1639}} {{Gadu navigācija|1639}} {{Gada citi notikumi|1639}} {{Gads citos kalendāros|1639}} '''1639'''. ({{Rom sk gadam|1639}}) bija parastais gads, kas sākās [[sestdiena|sestdienā]]. == Notikumi == * [[18. jūnijs]] - tika parakstīts [[Bervikas miera līgums]] starp Angliju un Skotiju. === Nezināms datums === * Dibināta [[Mongolija]]s galvaspilsēta [[Ulanbatora]]. == Dzimuši == * [[22. decembris]] - [[Žans Rasins]] (''Jean Racine''), franču dramaturgs (miris [[1699]].) == Miruši == * [[21. maijs]] - [[Tomazo Kampanella]], itāļu [[filozofs]], [[teologs]], [[dzejnieks]] - viens no pirmajiem utopiskā sociālisma pārstāvjiem. (dzimis [[1568]].) {{commonscat|1639}} [[Kategorija:1639. gads| ]] 2nix4gr7h09yryfd0mkbp4vms52edad 0 88823 4486517 4018213 2026-06-25T18:59:49Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4486517 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{cita nozīme|autoražotāju|Formula 1 autosacīkšu komandu|Scuderia Ferrari}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Ferrari N.V.'' | native_name = | native_name_lang = | logo = | type = [[publiska kapitālsabiedrība]] | founder = [[Enco Ferrāri]] | area_served = {{karogs|Pasaule}} | key_people = {{plainlist| * [[Serdžo Markjonne]] * <small>(prezidents)</small> * [[Pjēro Ferrāri]] * <small>(viceprezidents)</small> }} | industry = [[autobūve]] | products = [[sporta auto]] | production = {{palielinājās}} 8,014 vienības | production_year = 2016 | revenue = {{palielinājās}} €3.105 miljardi | revenue_year = 2016 | operating_income = {{palielinājās}} €{{0}}595 miljoni | income_year = 2016 | net_income = {{palielinājās}} €{{0}}399 miljoni | net_income_year = 2016 | assets = {{samazinājās}} €3.850 miljardi | assets_year = 2016 | equity = {{palielinājās}} €{{0}}325 miljoni | equity_year = 2016 | num_employees = 3,115 | num_employees_year = 2016 | parent = | subsid = ''Ferrari S.p.A.'' <br /> ''[[Scuderia Ferrari]]'' | footnotes = <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://corporate.ferrari.com/sites/ferrari15ipo/files/Documentazione/3._2016_annual_report.pdf|title=2016 Annual Report|date=1 April 2017|access-date=8 April 2017|publisher=Ferrari|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170409110847/http://corporate.ferrari.com/sites/ferrari15ipo/files/Documentazione/3._2016_annual_report.pdf|archivedate={{dat|2017|04|09||bez}}}}</ref> | homepage = [http://www.ferrari.com/ ferrari.com] | caption = Ferrari logo 2007 | foundation = {{dat|1939|9|13}} {{vieta|Itālija|Modēna}}<br />(kā ''Auto Avio Costruzioni'')<ref name="history">{{Tīmekļa atsauce |url = http://auto.ferrari.com/en_EN/ongoing-heritage/company/history/history-of-enzo/ |title = History of Enzo Ferrari |publisher = auto.ferrari.com |accessdate = 31 May 2016 }}</ref> | location = {{unbulleted list|[[Amsterdama]], [[Nīderlande]] (oficiāli)|[[Maranello]], Itālija (''de facto'')}} | owners = }} '''''Ferrari S.p.A.''''' ir [[Itālija]]s luksusa sporta automašīnu ražotājs. Uzņēmumu 1929. gadā dibināja [[Enco Ferrāri]]. Galvenā mītne atrodas [[Maranello]] ''Ferrari'' akcijas tiek kotētas [[Ņujorkas fondu birža|Ņujorkas fondu biržā]] (simbols ''RACE'') un ''[[Borsa Italiana]]''. Lielākie akcionāri (2020. gada februāris):<ref name="Shareholders" /> ''[[Exor]]'' (24,0 %), [[Pjero Ferrari]] (10,2 %), ''[[BlackRock]]'' (6,1 %), ''T. Rowe Price AssociateS'' (4,7 %). Uzņēmums atbalsta ''[[Formula 1]]'' komandu ''[[Scuderia Ferrari]]''. == Vēsture == [[Attēls:Ferrari-Logo.png|thumb|100px|right|Agrākais logotips]] 1929. gadā [[Enco Ferrāri]] ''[[Alfa Romeo]]'' dibināja sporta automobiļu nodaļu ''[[Scuderia Ferrari]]'' (burtiski "Ferrāri Stabilais"), kas nodarbojās ar autosacīkšu braucēju [[Sponsors|sponsorēšanu]] un automašīnu izgatavošanu sacīkšu vajadzībām. Enco Ferrāri iesākumā nemaz nebija ieinteresēts ielu automobiļu ražošanā. 1938. gadā Ferrāri aizgāja no ''Alfa Romeo''. Enco Ferrāri pēc līguma bija autosacīkšu liegums uz četriem gadiem, kā arī viņš nedrīkstēja projektēt sporta auto. 1941. gadā fašistiskās valdības līderis [[Benito Musolīni]] konfiscēja ''Alfa Romeo'' uzņēmumu priekš [[Ass valstis|Ass valstu]] kara apgādes. ''Scuderia'' pārtapa par ''Auto Avio Costruzioni Ferrari'', kas it kā valsts vajadzībām ražoja darbagaldus un lidaparātu rezerves daļas. Tāpat zināms kā [[Scuderia Ferrari|SEFAC]] (''Scuderia Enzo Ferrari Auto Corse''), Ferrāri izgatavoja divus sacīkšu automobiļus ''[[Auto Avio Costruzioni 815|Tipo 815]]''. Tie bija pirmie ''Ferrari'' markas automobiļi (to debija notika 1940. gada sacīkstēs ''[[Mille Miglia]]''), tomēr Otrā pasaules kara laikā, tiem nebija lielu panākumu. 1943. gadā ''Ferrari'' rūpnīca pārcēlās uz pašreizējo vietu Maranello. 1944. gadā rūpnīcu sabombardēja [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|sabiedrotie]] un tā tika atjaunota pēc kara beigām, 1946. gadā, kā arī tika uzsākta ielas automobiļu ražošana. 1947. gadā uzņēmums kļuva par [[akciju sabiedrība|akciju sabiedrību]]. [[Attēls:Ferrari 166MM Barchetta.JPG|left|thumb|166MM [[Barchetta]] 212/225]] Pirmais ielas ''Ferrari'' bija 1947. gada [[Ferrari 125 S|125 S]], kas bija aprīkots ar 1,5 litru [[V12 dzinējs|V12 dzinēju]]; Enco Ferrāri nelabprāt izgatavoja un pārdeva savus automobiļus, lai finansētu ''[[Scuderia Ferrari]]''.<ref>''History of Ferrari In DK Engineering from'' http://www.dkeng.co.uk/company/The_History_of_Ferrari.html</ref> 1969. gadā [[FIAT]] iegādājās 50 % ''Ferrari'' akciju. Tas ļāva palielināt pieejamos investīciju fondus, tika uzsākta rūpnīcas paplašināšana, kas bija paredzēta, lai pārceltu ražošanu no [[Turīna]]s FIAT, kur ražoja ar ''Ferrari'' dzinējiem aprīkotos ''[[Fiat Dino]]''. 1988. gadā, Enco Ferrāri vadīja [[Ferrari F40]] ražošanas uzsākšanu, tas bija pēdējais jaunais ''Ferrari'', kas tika izlaists pirms viņa nāves tajā pašā gadā. No 2002. līdz 2004. gadam, ''Ferrari'' ražoja modeli ''[[Enzo Ferrari (automobilis)|Enzo]]'', kas ir visu laiku ātrākais šīs markas modelis, nosaukums modelim tika piešķirts godinot kompānijas dibinātāju Enco Ferrari. Modelim bija jāsaucas F60, kas turpinātu F40 un F50 modeļu sēriju, tomēr ''Ferrari'' bija tik ļoti apmierināts ar jaunā modeļa rezultātu, ka nolēma to nodēvēt par ''Enzo''. Iesākumā šis modelis tika piedāvāts kompānijas pastāvīgajiem klientiem, katrs no 399 automobiļiem (izņemot 400., kas tika ziedot Vatikāna labdarībai) maksāja 650 tūkstoši [[ASV dolārs|dolārus]]. {{dat|2002|9|15||bez}}, 964 dažādi ''Ferrari'' markas automobiļi apvienojās ''Ferrari Driving Days'' pasākumā [[Silverstonas trase|Silverstonas trasē]], kur visi automobiļi devās trasē uzstādot jaunu pasaules rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://skiddmark.com/2012/09/felipe-massa-and-marc-gene-lead-a-record-breaking-parade-of-ferraris-at-silverstone/ |title=Felipe Massa and Marc Gene lead a record breaking parade of Ferraris at Silverstone |publisher=Skidmark |date=2012. gada 15. septembris |accessdate=2012. gada 18. septembrī |archive-date=2012. gada 19. Septembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20120919095955/http://skiddmark.com/2012/09/felipe-massa-and-marc-gene-lead-a-record-breaking-parade-of-ferraris-at-silverstone/ }}</ref> Līdz 2008. gadam FIAT bija ieguvis līdz 85 % ''Ferrari'' kapitāldaļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.listitude.com/italian-car-companies |title=Italian Car Companies |publisher=Listitude.com |date=2013. gada 4. decembrī |accessdate=2013. gada 6. decembrī |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131209065335/http://www.listitude.com/italian-car-companies |archivedate={{dat|2013|12|09||bez}} }}</ref> 2014. gada 29. oktobrī mātes uzņēmums ''[[Fiat Chrysler Automobiles]]'' paziņoja, ka plāno atdalīt ''Ferrari'', sākotnēji 10 % tā kapitāldaļu pārdodot biržā. Līdz tam ''FIAT'' piederēja 90 % ''Ferrari'' akciju.<ref name="2013_annual_report" /> 2015. gada 22. oktobrī ''Ferrari'' [[Ņujorkas fondu birža|Ņujorkas fondu biržā]] veica [[sākotnējais publiskais piedāvājums|sākotnējo publisko piedāvājumu]] ar 9 % akcijām.<ref name="DB 2015.10" /> Atlikušajos atdalīšanas posmos ''FCA'' daļa ''Ferrari'' tika sadalīta ''FCA'' akcionāriem, un 10 % kapitāldaļu joprojām paturēja Pjēro Ferrari. Atdalīšana tika pabeigta 2016. gada 3. janvārī. 4. janvārī ''Ferrari'' akcijas sāka kotēt ''[[Borsa Italiana]]'' biržā.<ref name="DB 2016.01" /> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Shareholders">[https://corporate.ferrari.com/en/node/2059 Shareholders' structure] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210207135927/https://corporate.ferrari.com/en/node/2059 |date={{dat|2021|02|07||bez}} }} Ferrari</ref> <ref name="2013_annual_report">{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.fiatspa.com/en-US/investor_relations/financial_reports/FiatDocuments/Bilanci/2013/2013_annual_report.pdf|title = Fiat 2013 Annual Report|date = |accessdate = 2014-08-13|website = Fiat S.p.A.|publisher = |last = |first = }}</ref> <ref name="DB 2015.10">[http://www.db.lv/pasaule/ferrari-debite-nujorkas-akciju-birza-440027 Ferrari debitē Ņujorkas akciju biržā] LETA/AFP, 2015. gada 22. oktobris</ref> <ref name="DB 2016.01">[http://www.db.lv/auto/pasaule/ferrari-debite-milanas-akciju-birza-443382 Ferrari debitē Milānas akciju biržā] LETA--DPA, 2016. gada 4. janvāris</ref> }} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Euro Stoxx 50}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ferrari| ]] 6wk0n920qxfdiv5i3rcrdwgvlzml7jf 0 92305 4486874 4484636 2026-06-26T11:51:32Z Baisulis 11523 /* Izglītība */ disambs.... 4486874 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|[[Rīga]]s pilsētas apkaimi|Mīlgrāvis (nozīmju atdalīšana)|Mīlgrāvis}} {{Pilsētas daļas infokaste | nosaukums = Mīlgrāvis | attels = [[Attēls:Mīlgrāvja iela.JPG|250px]] | paraksts = [[Mīlgrāvja iela]] | karte = [[Attēls:Milgravis karte.png|250px]] | paraksts2 = | pilseta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] | priekspilseta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] | apaksrajoni = [[Jaunmīlgrāvis]]<br />[[Aplokciems]] | platiba = 3,225 km² | iedzivotaju_skaits = 3 927 ([[2025. gads|2025]]) | iever_celtnes = | udenstilpnes = | parki = | autobuss = {{Rīga sab|t=a|2|11|24|58}} | trolejbuss = | tramvajs = {{Rīga sab|t=tr|5|8}} | minibusi = | cits = Elektrovilciens | pasta_indekss = LV-1015 | areja_saite = [http://www.apkaimes.lv/sakums/milgravis/ apkaimes.lv] }} '''Mīlgrāvis''' ir [[Rīga]]s pilsētas [[apkaime]] [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajonā]], kurā ietilpst [[Rīgas pilsētas daļa]]s [[Jaunmīlgrāvis]] un [[Aplokciems]]. Mīlgrāvja apkaime atrodas [[Rīga]]s Z daļā. Pa sauszemi tā robežojas ar [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparka]], [[Sarkandaugava]]s, [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvja]] un [[Trīsciems|Trīsciema]] apkaimēm (ar pēdējām divām savienojums pa [[Mīlgrāvja tilts|Mīlgrāvja tiltu]]), bet pa ūdeni tai ir robežas ar [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciema]] apkaimi [[Ķīšezers|Ķīšezera]] pretējā krastā. Mīlgrāvja apkaimes robežas ir [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]], [[Ķīšezers]], robežas līnija gar Mežaparku līdz Viestura prospektam, Lēdurgas iela, ostas dzelzceļa līnija. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Jaunmīlgrāvja apkaime 1937.jpg|thumb|left|Jaunmīlgrāvja apkaime 1937. gada Rīgas pilsētas plānā.]] Mīlgrāvja apkaimes kopējā platība ir 3,225 km², kas ir par 2/5 mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs [[Rīga|Rīgā]]. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 8 080 metri. Iekšēji Mīlgrāvja apkaime sastāv no 2 atsevišķiem rajoniem — R daļā [[Jaunmīlgrāvis]] (primāri ostas teritorija), bet A daļā [[Aplokciems]] (primāri dzīvojamā un rekreācijas teritorija), turklāt abus šos apkaimes rajonus vienu no otra atdala [[Rīga]]s—[[Saulkrasti|Saulkrastu]] dzelzceļa līnija un Viestura prospekta / Mīlgrāvja ielas trase. Tādējādi pašreiz ir grūti uztvert noteikto Mīlgrāvja apkaimes teritoriju kā telpiski un funkcionāli vienotu telpu, lai gan ģeogrāfiski tas tā varētu arī būt. Apkaimes vienotības veicināšanai perspektīvā ir ļoti būtiski uzlabot fiziskās saites (ielas un satiksmes pārvadi) šīs apkaimes robežās, kā arī intensificēt vietējā centra raksturu. == Izglītība == 2019. gadā tika slēgta vienīgā Mīlgrāvja vispārējā izglītības iestāde — [[Rīgas 29. vidusskola]], kas atradās [[Lēdurgas iela (Rīga)|Lēdurgas ielā]] 26. 2025. gadā tā tika pārbūvēta [[Rīgas pašvaldības policija]]s vajadzībām. == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]] * [[Rīgas klimats]] == Piezīmes un atsauces == * Izmantoti materiāli no [http://www.rdpad.lv/ Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas]. * Izmantoti materiāli no [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla]. {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.apkaimes.lv/sakums/milgravis/ Apkaimes oficiālā mājas lapa] * [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla]. {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas pilsētas daļas}} [[Kategorija:Mīlgrāvis| ]] 7qfdtu5o5xz735xnt9ylzh6vb5km9dx 0 92822 4486719 4203699 2026-06-26T07:33:43Z Meistars Joda 781 4486719 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1648. gadu|1648 (nozīmju atdalīšana)|1648}} {{Gadu navigācija|1648}} {{Gada citi notikumi|1648}} {{Gads citos kalendāros|1648}} '''1648''' ({{Rom sk gadam|1648}}) bija garais gads, kas sākās [[trešdiena|trešdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[30. janvāris]] — par [[Ukrainas hetmanis|Ukrainas hetmani]] kļuva [[Bohdans Hmeļnickis]]. === Oktobris === * [[24. oktobris]] — ar [[Vestfālenes miera līgums|Vestfālenes miera līgumu]] noslēdzās [[Trīsdesmitgadu karš]]. == Dzimuši == * [[15. decembris]] — [[Gregorijs Kings]], angļu statistiķis (miris [[1712]]. gadā) == Miruši == * [[20. februāris]] — [[Tirso de Molina]] (''Tirso de Molina''), spāņu dramaturgs (dzimis [[1579]].) * [[28. februāris]] — [[Kristiāns IV]] (''Christian 4.''), Dānijas karalis (dzimis [[1577]].) * [[20. maijs]] — [[Vladislavs IV Vāsa|Vladislavs IV]] (''Władysław IV Waza''), Polijas karalis (dzimis [[1595]].) * [[12. augusts]] — [[Ibrahims I]], Osmaņu sultāns (dzimis [[1615]].) {{gg3}} {{commonscat|1648}} {{Laiks-aizmetnis}} [[Kategorija:1648. gads| ]] 0vxwjb7ifw4yggdu5ymuk4i3vuid8gm 0 92826 4486704 4203712 2026-06-26T07:29:48Z Meistars Joda 781 4486704 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1641. gadu|1641 (nozīmju atdalīšana)|1641}} {{Gadu navigācija|1641}} {{Gada citi notikumi|1641}} {{Gads citos kalendāros|1641}} '''1641''' ({{Rom sk gadam|1641}}) bija parastais gads, kas sākās [[otrdiena|otrdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[18. janvāris]] — [[Pau Klariss]] pasludināja [[Katalānas Republika|Katalānas Republiku]]. === Nezināms datums === * [[Dānija]]s karalis [[Kristiāns IV]] nodibināja [[Norvēģija]]s pilsētu [[Krisjānsanna|Krisjānsannu]]. == Dzimuši == [[13. janvāris]] — [[Patriks Hams]], angļu valstvīrs (miris [[1724]]. gadā) == Miruši == * [[15. aprīlis]] — [[Domeniko Zampīrī]] — itāliešu gleznotājs (dzimis [[1581]]. gadā) * [[9. decembris]] — [[Antoniss van Deiks]] (''Anthony van Dyck''), flāmu gleznotājs (dzimis [[1599]].) == 1641. gada kalendārs == {{Pg2-kalendars}} {{commonscat|1641}} {{Laiks-aizmetnis}} [[Kategorija:1641. gads| ]] 78s9kkk3s0j2su311lxv9cr42gh4c1h 0 92827 4486717 4203701 2026-06-26T07:33:15Z Meistars Joda 781 4486717 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1647. gadu|1647 (nozīmju atdalīšana)|1647}} {{Gadu navigācija|1647}} {{Gada citi notikumi|1647}} {{Gads citos kalendāros|1647}} '''1647''' ({{Rom sk gadam|1647}}) bija parastais gads, kas sākās [[otrdiena|otrdienā]]. == Notikumi == Angļu [[puritāņi|puritāņu]] likumdevēji aizliedza [[Ziemassvētki|Ziemassvētkus]]. == Dzimuši == * [[12. augusts]] — [[Johans Heinrihs Akers]] — vācu rakstnieks (miris [[1719]]. gadā) * [[22. augusts]] — [[Denī Papēns]] (''Denis Papin''), franču matemātiķis, fiziķis un izgudrotājs (miris 1713. gadā) == Miruši == * [[14. marts]] — [[Orānas Frīdrihs Henrihs]] (''Frederik Hendrik van Oranje''), nīderlandiešu politiķis (dzimis [[1584]].) * [[24. augusts]] — [[Nikolass Stouns]] — angļu skulptūrists un arhitekts (dzimis [[1586]]. gadā) * [[25. oktobris]] — [[Evandželista Toričelli]] (''Evangelista Torricelli''), itāļu fiziķis (dzimis [[1608]].) == 1647. gada kalendārs == {{Pg2-kalendars}} {{commonscat|1647}} {{Laiks-aizmetnis}} [[Kategorija:1647. gads| ]] 8gad2s5mw9nttjrcztse6xb6309txhl 0 107393 4486426 4468075 2026-06-25T14:13:58Z LFR1000 86129 4486426 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 15. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |uz = [[Dārziņi]] |karte = File:15aut n.png |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 52,828 km<br />(26,522 km / 26,306 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 87 (44 / 43) |transporta vienīb = 10 (darbdienās) 6 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2898&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''15. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz [[Dārziņi]]em. 15. autobusu maršruta kopējais garums ir 52,828 km. Maršruta '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Dārziņi]]''' kopējais garums ir 26,522 km, bet maršruta '''[[Dārziņi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kopējais garums ir 26,306 km. Darbdienās pa 15. autobusu maršrutu kursē 10 autobusi, bet brīvdienās — 6 autobusi. 15. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. '''No 2026. gada 6. jūlija maršruts tiks saīsināts no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" ([[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā) un pārnumurēts par maršrutu Nr. 45.'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-6-julija-darzinos-mainisies-sabiedriska-transporta-organizacija-nodrosinot-regularaku-satiksmi/|title=No 6. jūlija Dārziņos mainīsies sabiedriskā transporta organizācija, nodrošinot regulārāku satiksmi}}</ref> == Vēsture == Maršruts tika atklāts 1980. gados un sākotnēji kursēja no galapunkta "Jugla-3" pa tagadējām [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas]], [[Hipokrāta iela|Hipokrāta]], [[Gaiļezera iela (Rīga)|Gaiļezera]], [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina]], [[Biķernieku iela|Biķernieku]], [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes]], [[Gunāra Astras iela (Rīga)|G. Astras]], [[Dzelzavas iela|Dzelzavas]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas]], [[Slāvu tilts|Slāvu tiltu]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu]] ielām līdz kinoteātrim "Maskava" (Prūšu ielā 2). 1991. gada 1. jūnijā tas tika pagarināts līdz [[Rumbula]]i, kā arī novirzīts pa tagadējo maršrutu Mežciemā. Ne vēlāk pār 2001. gadu darba dienu pārslodzes stundās atklāja [[15A. autobusu maršruts (Rīga)|15A. maršrutu]] kā 15. maršruta saīsinātu variantu. Tas kursēja līdz Višķu ielas trolejbusu galapunktam Rumbulas vietā. 2004. gada 1. decembrī šis maršruts tika slēgts. 2002. gada vasarā 15. maršruta kustības intervāls darba dienās bija līdz 15 minūtēm, savukārt brīvdienu rītos un vakaros tas bija līdz 10 minūtēm, brīvdienu dienās — līdz 19 minūtēm. 2001./2002.gadā darba dienās tika atklāts [[15B. autobusu maršruts (Rīga)|15B. maršruts]] Jugla-3 — Rumbula. Tas sākotnēji kursēja pa [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas]], [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina]], [[Gaiļezera iela (Rīga)|Gaiļezera]], [[Hipokrāta iela|Hipokrāta]], [[Biķernieku iela|Biķernieku]], [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes]], [[Gunāra Astras iela (Rīga)|G. Astras]], [[Dzelzavas iela|Dzelzavas]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava]], [[Ulbrokas iela|Ulbrokas]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] ielām līdz Rumbulas galapunktam. Vēlāk šis maršruts kursēja arī brīvdienās. Ap to pašu laiku tika atklāts [[15D. autobusu maršruts (Rīga)|15D. maršruts]] Jugla-3 — Dārziņi-2. 2007. gada 1. maijā 15B. maršruts tika pārnumurēts par [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31.autobusu maršrutu]] un pagarināts līdz Dārziņiem. 2008. gadā 15D. maršruts tika slēgts līdz ar 15. maršruta pagarināšanu līdz Dārziņiem. == Maršruts == '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Dārziņi]]''' kursē pa šādām ielām: [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]], [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]], [[Gaiļezera iela (Rīga)|Gaiļezera iela]], [[Hipokrāta iela]], [[Biķernieku iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Taisnā iela (Rīga)|Taisnā iela]] un [[Dārziņu iela (Rīga)|Dārziņu iela]]. '''[[Dārziņi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kursē pa šādām ielām: [[Dārziņu iela (Rīga)|Dārziņu iela]], [[Taisnā iela (Rīga)|Taisnā iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Biķernieku iela]], [[Hipokrāta iela]], [[Gaiļezera iela (Rīga)|Gaiļezera iela]], [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] un [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]]. == Pieturvietas == 15. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 87 pieturas. Maršrutā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Dārziņi]]''' ir 44 pieturas, bet maršrutā '''[[Dārziņi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' ir 43 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | align="center" | 2 | [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]] |x |- | align="center" | 3 | [[Dambjapurva iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Celmu iela (Rīga)|Celmu iela]] |x |- | align="center" | 5 | [[Mežciems (aprūpes centrs)|Sociālās un aprūpes centrs "Mežciems"]] |x |- | align="center" | 6 | [[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]] |x |- | align="center" | 7 | [[Slimnīca "Gaiļezers"]] | |- | align="center" | 8 | [[Mežciema pamatskola]] | |- | align="center" | 9 | [[Biķernieku iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Biķernieku memoriāls]] |x |- | align="center" | 12 | [[Biķernieki (slimnīca)|Stacionārs "Biķernieki"]] |x |- | align="center" | 13 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |x |- | align="center" | 14 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |x |- | align="center" | 15 | [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |x |- | align="center" | 16 | Mēbeļu nams | |- | align="center" | 17 | [[Varavīksnes gatve (Rīga)|Varavīksnes gatve]] | |- | align="center" | 18 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" | 19 | [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]] | |- | align="center" | 20 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] | |- | align="center" | 22 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 23 | Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā) |x |- | align="center" | 24 | [[Dienvidu tilts]] | |- | align="center" | 25 | [[Ķengaraga iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Rušonu iela]] | |- | align="center" | 29 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] | |- | align="center" | 30 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Tirdzniecības centrs "Dole"|Dole]] | |- | align="center" | 31 | [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] | |- | align="center" | 32 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ilšķiles iela]] | |- | align="center" | 33 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | |- | align="center" | 34 | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] |x |- | align="center" | 35 | Apskates stacija |x |- | align="center" | 36 | [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450 |x |- | align="center" | 37 | [[Rumbula]] |x |- | align="center" | 38 | Tīrumi |x |- | align="center" | 39 | Pagrieziens uz [[Dārziņi]]em |x |- | align="center" | 40 | [[Dārziņu 27. līnija (Rīga)|Dārziņu 27. līnija]] |x |- | align="center" | 41 | [[Sakņu iela (Rīga)|Sakņu iela]] |x |- | align="center" | 42 | [[Dārziņu 38. līnija (Rīga)|Dārziņu 38. līnija]] |x |- | align="center" | 43 | [[Dārziņu 46. līnija (Rīga)|Dārziņu 46. līnija]] |x |- | align="center" | 44 | [[Dārziņi]] |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Dārziņi]] |x |- | align="center" | 2 | [[Dārziņu 46. līnija (Rīga)|Dārziņu 46. līnija]] |x |- | align="center" | 3 | [[Dārziņu 38. līnija (Rīga)|Dārziņu 38. līnija]] |x |- | align="center" | 4 | [[Sakņu iela (Rīga)|Sakņu iela]] |x |- | align="center" | 5 | [[Dārziņu 27. līnija (Rīga)|Dārziņu 27. līnija]] |x |- | align="center" | 6 | Pagrieziens uz [[Dārziņi]]em |x |- | align="center" | 7 | Tīrumi |x |- | align="center" | 8 | [[Rumbula]] |x |- | align="center" | 9 | [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450 |x |- | align="center" | 10 | Apskates stacija |x |- | align="center" | 11 | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] |x |- | align="center" | 12 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | |- | align="center" | 13 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķeles iela]] | |- | align="center" | 14 | [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Tirdzniecības centrs "Dole"|Dole]] | |- | align="center" | 16 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] | |- | align="center" | 17 | [[Rušonu iela]] | |- | align="center" | 18 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] | |- | align="center" | 19 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] | |- | align="center" | 20 | [[Ķengaraga iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Dienvidu tilts]] | |- | align="center" | 22 | Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā) |x |- | align="center" | 23 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 24 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 25 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Varavīksnes gatve]] | |- | align="center" | 29 | Mēbeļu nams | |- | align="center" | 30 | [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |x |- | align="center" | 31 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |x |- | align="center" | 32 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |x |- | align="center" | 33 | [[Biķernieku memoriāls]] |x |- | align="center" | 34 | [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]] | |- | align="center" | 35 | [[Hipokrāta iela]] | |- | align="center" | 36 | [[Mežciema pamatskola]] | |- | align="center" | 37 | [[Slimnīca "Gaiļezers"]] | |- | align="center" | 38 | [[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]] |x |- | align="center" | 39 | [[Mežciems (aprūpes centrs)|Sociālās un aprūpes centrs "Mežciems"]] |x |- | align="center" | 40 | [[Celmu iela (Rīga)|Celmu iela]] |x |- | align="center" | 41 | [[Dambjapurva iela]] |x |- | align="center" | 42 | [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]] |x |- | align="center" | 43 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |} |} === Agrākie pieturvietu nosaukumi === ''Skola (pārdēvēta par <nowiki>''Ūdeļu iela''</nowiki>)'' ''Pansionāts (pārdēvēta par <nowiki>''Sociālāis un aprūpes centrs ''Mežciems''''</nowiki>)'' ''7.slimnīca (pārdēvēta par <nowiki>''Slimnīca ''Gaiļezers''</nowiki>)'' ''89.skola (pārdēvēta par <nowiki>''Mežciema pamatskola''</nowiki>)'' ''Kapi (pārdēvēta par <nowiki>''Biķernieku memoriāls''</nowiki>)'' ''Dzelzceļa slimnīca (pārdēvēta par <nowiki>''Stacionārs ''Biķernieki''''</nowiki>)'' ''Bērnudārzs (pārdēvēta par <nowiki>''Ainavas iela''</nowiki>)'' ''Ūnijas iela (pārdēvēta par <nowiki>''64.vidusskola''</nowiki>)'' ''Ilūkstes iela (Ilūkstes ielā, pārdēvēta par <nowiki>''Varavīksnes gatve''</nowiki>)'' ''Akadēmiķa M. Keldiša iela (pārdēvēta par <nowiki>''Brāļu Kaudzīšu iela''</nowiki>)'' ''Pļavnieki — 2 (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Katlakalna iela<nowiki>''</nowiki>)'' ''Zilupes iela (slēgta līdz ar Dienvidu tilta izbūvi)'' ''Keramika (pārdēvēta par <nowiki>''Dienvidu tilts''</nowiki>)'' ''Ķengarags (pārdēvēta par <nowiki>''Ķengaraga iela''</nowiki>)'' ''Tirzniecības centrs (pārdēvēta par <nowiki>''Aglonas iela''</nowiki>)'' ''Rušānu iela (pārdēveta par <nowiki>''Rušonu iela''</nowiki>)'' ''T/C <nowiki>''DOLE'' (pārdēvēta par ''Eglaines iela / ''Dole''</nowiki>)'' ''Ķengarags-3v (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Ikšķiles iela<nowiki>''</nowiki>)'' ''AK-4 (pārdēvēta par <nowiki>''Apskates stacija''</nowiki>)'' ''27.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņu 27.līnija)'' ''38.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņu 38.līnija)'' ''46.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņu 46.līnija)'' ''Dārziņi-2 (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņi<nowiki>''</nowiki>)'' '' "Tālava" filiāle (pārdēvēta par "Maskavas iela 450", pēc tam "Latgales iela 450")'' ''Lubānas iela (pārdēvēta par "Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā)")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref>'' ''Dzelzavas iela (pārdēvēta par "Varavīksnes gatve")'' ''Hipokrāta iela (pārdēvēta par "Dambjapurva iela")'' ''Malienas iela (pārdēvēta par "Dambjapurva iela")'' == Attēlu galerija == <center><gallery widths="200px" heights="150px" perrow="6"> Dārziņi, autobus na konečné stanici.jpg|15., 18. un 31. autobusu maršruta galapunkts Dārziņos 15. autobuss Eizenšteina ielā.JPG|15. maršruta autobuss Sergeja Eizenšteina ielā 15. autobuss uz Eizenšteina ielas.jpg|15. maršruta autobuss Sergeja Eizenšteina ielā 15. autobuss uz Malienas ielas.jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā 15. autobuss uz Maskavas ielas.jpg|15. maršruta autobuss Latgales ielā 15. autobuss Biķernieku mežā.jpg|15. maršruta autobuss Biķernieku ielā 15. autobuss uz Gaiļezera ielas.jpg|15. maršruta autobuss Gaiļezera ielā 15. autobuss uz Hipokrāta ielas.jpg|15. maršruta autobuss Hipokrāta ielā 15. autobuss uz Malienas ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā 15. autobuss uz Malienas ielas (3).jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā 15. autobuss uz Hipokrāta ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Hipokrāta ielā 15. autobuss uz Maskavas ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Latgales ielā pieturā "Ikšķiles iela" 15. autobuss uz Lubānas ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Lubānas ielā 15. autobuss uz Malienas ielas (5).jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā 15. autobuss uz Stirnu ielas.jpg|15. maršruta autobuss Stirnu ielā 15. autobuss uz Stirnu ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Stirnu ielā 15. autobuss uz Lubānas ielas (3).jpg|15. maršruta autobuss Lubānas ielā 15. autobuss uz Juglas ielas.jpg|15. maršruta autobuss Juglas ielā 15. autobuss izbrauc no galapunkta "Jugla".jpg|15. maršruta autobuss izbrauc no Juglas galapunkta 15. autobuss uz Malienas ielas (10).jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|gP1VpnxZJvQ|Pilnā 15. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|sH14y3waJDY|Pilnā 15. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|15]] pacrt7202eklb73kk5xksdcldvyrpm7 4486427 4486426 2026-06-25T14:14:52Z LFR1000 86129 4486427 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 15. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |uz = [[Dārziņi]] |karte = File:15aut n.png |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 52,828 km<br />(26,522 km / 26,306 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 87 (44 / 43) |transporta vienīb = 10 (darbdienās) 6 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2898&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''15. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz [[Dārziņi]]em. 15. autobusu maršruta kopējais garums ir 52,828 km. Maršruta '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Dārziņi]]''' kopējais garums ir 26,522 km, bet maršruta '''[[Dārziņi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kopējais garums ir 26,306 km. Darbdienās pa 15. autobusu maršrutu kursē 10 autobusi, bet brīvdienās — 6 autobusi. 15. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. '''No 2026. gada 6. jūlija maršruts tiks saīsināts no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" ([[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā) un pārnumurēts par maršrutu Nr. 45.'''<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-6-julija-darzinos-mainisies-sabiedriska-transporta-organizacija-nodrosinot-regularaku-satiksmi/|title=No 6. jūlija Dārziņos mainīsies sabiedriskā transporta organizācija, nodrošinot regulārāku satiksmi}}</ref> == Vēsture == Maršruts tika atklāts 1980. gados un sākotnēji kursēja no galapunkta "Jugla-3" pa tagadējām [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas]], [[Hipokrāta iela|Hipokrāta]], [[Gaiļezera iela (Rīga)|Gaiļezera]], [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina]], [[Biķernieku iela|Biķernieku]], [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes]], [[Gunāra Astras iela (Rīga)|G. Astras]], [[Dzelzavas iela|Dzelzavas]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas]], [[Slāvu tilts|Slāvu tiltu]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu]] ielām līdz kinoteātrim "Maskava" (Prūšu ielā 2). 1991. gada 1. jūnijā tas tika pagarināts līdz [[Rumbula]]i, kā arī novirzīts pa tagadējo maršrutu Mežciemā. Ne vēlāk pār 2001. gadu darba dienu pārslodzes stundās atklāja [[15A. autobusu maršruts (Rīga)|15A. maršrutu]] kā 15. maršruta saīsinātu variantu. Tas kursēja līdz Višķu ielas trolejbusu galapunktam Rumbulas vietā. 2004. gada 1. decembrī šis maršruts tika slēgts. 2002. gada vasarā 15. maršruta kustības intervāls darba dienās bija līdz 15 minūtēm, savukārt brīvdienu rītos un vakaros tas bija līdz 10 minūtēm, brīvdienu dienās — līdz 19 minūtēm. 2001./2002.gadā darba dienās tika atklāts [[15B. autobusu maršruts (Rīga)|15B. maršruts]] Jugla-3 — Rumbula. Tas sākotnēji kursēja pa [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas]], [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina]], [[Gaiļezera iela (Rīga)|Gaiļezera]], [[Hipokrāta iela|Hipokrāta]], [[Biķernieku iela|Biķernieku]], [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes]], [[Gunāra Astras iela (Rīga)|G. Astras]], [[Dzelzavas iela|Dzelzavas]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava]], [[Ulbrokas iela|Ulbrokas]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] ielām līdz Rumbulas galapunktam. Vēlāk šis maršruts kursēja arī brīvdienās. Ap to pašu laiku tika atklāts [[15D. autobusu maršruts (Rīga)|15D. maršruts]] Jugla-3 — Dārziņi-2. 2007. gada 1. maijā 15B. maršruts tika pārnumurēts par [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31.autobusu maršrutu]] un pagarināts līdz Dārziņiem. 2008. gadā 15D. maršruts tika slēgts līdz ar 15. maršruta pagarināšanu līdz Dārziņiem. No 2026. gada 6. jūlija maršruts tika saīsināts no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" ([[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā) un pārnumurēts par maršrutu Nr. 45.<ref name=":0" /> == Maršruts == '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Dārziņi]]''' kursē pa šādām ielām: [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]], [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]], [[Gaiļezera iela (Rīga)|Gaiļezera iela]], [[Hipokrāta iela]], [[Biķernieku iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Taisnā iela (Rīga)|Taisnā iela]] un [[Dārziņu iela (Rīga)|Dārziņu iela]]. '''[[Dārziņi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kursē pa šādām ielām: [[Dārziņu iela (Rīga)|Dārziņu iela]], [[Taisnā iela (Rīga)|Taisnā iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Biķernieku iela]], [[Hipokrāta iela]], [[Gaiļezera iela (Rīga)|Gaiļezera iela]], [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] un [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]]. == Pieturvietas == 15. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 87 pieturas. Maršrutā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Dārziņi]]''' ir 44 pieturas, bet maršrutā '''[[Dārziņi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' ir 43 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | align="center" | 2 | [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]] |x |- | align="center" | 3 | [[Dambjapurva iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Celmu iela (Rīga)|Celmu iela]] |x |- | align="center" | 5 | [[Mežciems (aprūpes centrs)|Sociālās un aprūpes centrs "Mežciems"]] |x |- | align="center" | 6 | [[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]] |x |- | align="center" | 7 | [[Slimnīca "Gaiļezers"]] | |- | align="center" | 8 | [[Mežciema pamatskola]] | |- | align="center" | 9 | [[Biķernieku iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Biķernieku memoriāls]] |x |- | align="center" | 12 | [[Biķernieki (slimnīca)|Stacionārs "Biķernieki"]] |x |- | align="center" | 13 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |x |- | align="center" | 14 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |x |- | align="center" | 15 | [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |x |- | align="center" | 16 | Mēbeļu nams | |- | align="center" | 17 | [[Varavīksnes gatve (Rīga)|Varavīksnes gatve]] | |- | align="center" | 18 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" | 19 | [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]] | |- | align="center" | 20 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] | |- | align="center" | 22 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 23 | Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā) |x |- | align="center" | 24 | [[Dienvidu tilts]] | |- | align="center" | 25 | [[Ķengaraga iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Rušonu iela]] | |- | align="center" | 29 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] | |- | align="center" | 30 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Tirdzniecības centrs "Dole"|Dole]] | |- | align="center" | 31 | [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] | |- | align="center" | 32 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ilšķiles iela]] | |- | align="center" | 33 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | |- | align="center" | 34 | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] |x |- | align="center" | 35 | Apskates stacija |x |- | align="center" | 36 | [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450 |x |- | align="center" | 37 | [[Rumbula]] |x |- | align="center" | 38 | Tīrumi |x |- | align="center" | 39 | Pagrieziens uz [[Dārziņi]]em |x |- | align="center" | 40 | [[Dārziņu 27. līnija (Rīga)|Dārziņu 27. līnija]] |x |- | align="center" | 41 | [[Sakņu iela (Rīga)|Sakņu iela]] |x |- | align="center" | 42 | [[Dārziņu 38. līnija (Rīga)|Dārziņu 38. līnija]] |x |- | align="center" | 43 | [[Dārziņu 46. līnija (Rīga)|Dārziņu 46. līnija]] |x |- | align="center" | 44 | [[Dārziņi]] |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Dārziņi]] |x |- | align="center" | 2 | [[Dārziņu 46. līnija (Rīga)|Dārziņu 46. līnija]] |x |- | align="center" | 3 | [[Dārziņu 38. līnija (Rīga)|Dārziņu 38. līnija]] |x |- | align="center" | 4 | [[Sakņu iela (Rīga)|Sakņu iela]] |x |- | align="center" | 5 | [[Dārziņu 27. līnija (Rīga)|Dārziņu 27. līnija]] |x |- | align="center" | 6 | Pagrieziens uz [[Dārziņi]]em |x |- | align="center" | 7 | Tīrumi |x |- | align="center" | 8 | [[Rumbula]] |x |- | align="center" | 9 | [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450 |x |- | align="center" | 10 | Apskates stacija |x |- | align="center" | 11 | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] |x |- | align="center" | 12 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | |- | align="center" | 13 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķeles iela]] | |- | align="center" | 14 | [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Tirdzniecības centrs "Dole"|Dole]] | |- | align="center" | 16 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] | |- | align="center" | 17 | [[Rušonu iela]] | |- | align="center" | 18 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] | |- | align="center" | 19 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] | |- | align="center" | 20 | [[Ķengaraga iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Dienvidu tilts]] | |- | align="center" | 22 | Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā) |x |- | align="center" | 23 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 24 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 25 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Varavīksnes gatve]] | |- | align="center" | 29 | Mēbeļu nams | |- | align="center" | 30 | [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |x |- | align="center" | 31 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |x |- | align="center" | 32 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |x |- | align="center" | 33 | [[Biķernieku memoriāls]] |x |- | align="center" | 34 | [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]] | |- | align="center" | 35 | [[Hipokrāta iela]] | |- | align="center" | 36 | [[Mežciema pamatskola]] | |- | align="center" | 37 | [[Slimnīca "Gaiļezers"]] | |- | align="center" | 38 | [[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]] |x |- | align="center" | 39 | [[Mežciems (aprūpes centrs)|Sociālās un aprūpes centrs "Mežciems"]] |x |- | align="center" | 40 | [[Celmu iela (Rīga)|Celmu iela]] |x |- | align="center" | 41 | [[Dambjapurva iela]] |x |- | align="center" | 42 | [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]] |x |- | align="center" | 43 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |} |} === Agrākie pieturvietu nosaukumi === ''Skola (pārdēvēta par <nowiki>''Ūdeļu iela''</nowiki>)'' ''Pansionāts (pārdēvēta par <nowiki>''Sociālāis un aprūpes centrs ''Mežciems''''</nowiki>)'' ''7.slimnīca (pārdēvēta par <nowiki>''Slimnīca ''Gaiļezers''</nowiki>)'' ''89.skola (pārdēvēta par <nowiki>''Mežciema pamatskola''</nowiki>)'' ''Kapi (pārdēvēta par <nowiki>''Biķernieku memoriāls''</nowiki>)'' ''Dzelzceļa slimnīca (pārdēvēta par <nowiki>''Stacionārs ''Biķernieki''''</nowiki>)'' ''Bērnudārzs (pārdēvēta par <nowiki>''Ainavas iela''</nowiki>)'' ''Ūnijas iela (pārdēvēta par <nowiki>''64.vidusskola''</nowiki>)'' ''Ilūkstes iela (Ilūkstes ielā, pārdēvēta par <nowiki>''Varavīksnes gatve''</nowiki>)'' ''Akadēmiķa M. Keldiša iela (pārdēvēta par <nowiki>''Brāļu Kaudzīšu iela''</nowiki>)'' ''Pļavnieki — 2 (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Katlakalna iela<nowiki>''</nowiki>)'' ''Zilupes iela (slēgta līdz ar Dienvidu tilta izbūvi)'' ''Keramika (pārdēvēta par <nowiki>''Dienvidu tilts''</nowiki>)'' ''Ķengarags (pārdēvēta par <nowiki>''Ķengaraga iela''</nowiki>)'' ''Tirzniecības centrs (pārdēvēta par <nowiki>''Aglonas iela''</nowiki>)'' ''Rušānu iela (pārdēveta par <nowiki>''Rušonu iela''</nowiki>)'' ''T/C <nowiki>''DOLE'' (pārdēvēta par ''Eglaines iela / ''Dole''</nowiki>)'' ''Ķengarags-3v (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Ikšķiles iela<nowiki>''</nowiki>)'' ''AK-4 (pārdēvēta par <nowiki>''Apskates stacija''</nowiki>)'' ''27.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņu 27.līnija)'' ''38.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņu 38.līnija)'' ''46.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņu 46.līnija)'' ''Dārziņi-2 (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņi<nowiki>''</nowiki>)'' '' "Tālava" filiāle (pārdēvēta par "Maskavas iela 450", pēc tam "Latgales iela 450")'' ''Lubānas iela (pārdēvēta par "Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā)")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref>'' ''Dzelzavas iela (pārdēvēta par "Varavīksnes gatve")'' ''Hipokrāta iela (pārdēvēta par "Dambjapurva iela")'' ''Malienas iela (pārdēvēta par "Dambjapurva iela")'' == Attēlu galerija == <center><gallery widths="200px" heights="150px" perrow="6"> Dārziņi, autobus na konečné stanici.jpg|15., 18. un 31. autobusu maršruta galapunkts Dārziņos 15. autobuss Eizenšteina ielā.JPG|15. maršruta autobuss Sergeja Eizenšteina ielā 15. autobuss uz Eizenšteina ielas.jpg|15. maršruta autobuss Sergeja Eizenšteina ielā 15. autobuss uz Malienas ielas.jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā 15. autobuss uz Maskavas ielas.jpg|15. maršruta autobuss Latgales ielā 15. autobuss Biķernieku mežā.jpg|15. maršruta autobuss Biķernieku ielā 15. autobuss uz Gaiļezera ielas.jpg|15. maršruta autobuss Gaiļezera ielā 15. autobuss uz Hipokrāta ielas.jpg|15. maršruta autobuss Hipokrāta ielā 15. autobuss uz Malienas ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā 15. autobuss uz Malienas ielas (3).jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā 15. autobuss uz Hipokrāta ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Hipokrāta ielā 15. autobuss uz Maskavas ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Latgales ielā pieturā "Ikšķiles iela" 15. autobuss uz Lubānas ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Lubānas ielā 15. autobuss uz Malienas ielas (5).jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā 15. autobuss uz Stirnu ielas.jpg|15. maršruta autobuss Stirnu ielā 15. autobuss uz Stirnu ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Stirnu ielā 15. autobuss uz Lubānas ielas (3).jpg|15. maršruta autobuss Lubānas ielā 15. autobuss uz Juglas ielas.jpg|15. maršruta autobuss Juglas ielā 15. autobuss izbrauc no galapunkta "Jugla".jpg|15. maršruta autobuss izbrauc no Juglas galapunkta 15. autobuss uz Malienas ielas (10).jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|gP1VpnxZJvQ|Pilnā 15. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|sH14y3waJDY|Pilnā 15. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|15]] 08425kxm5payadwpe5e7z2rp9pv4pxr 4486554 4486427 2026-06-25T19:57:34Z Hckeins 55144 Labota iepriekš nekorekti norādītā informācija 4486554 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 15. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |uz = [[Dārziņi]] |karte = File:15aut n.png |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 52,828 km<br />(26,522 km / 26,306 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 87 (44 / 43) |transporta vienīb = 10 (darbdienās) 6 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2898&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''15. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz [[Dārziņi]]em. 15. autobusu maršruta kopējais garums ir 52,828 km. Maršruta '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Dārziņi]]''' kopējais garums ir 26,522 km, bet maršruta '''[[Dārziņi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kopējais garums ir 26,306 km. Darbdienās pa 15. autobusu maršrutu kursē 10 autobusi, bet brīvdienās — 6 autobusi. 15. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. '''No 2026. gada 6. jūlija maršruts tiks pārnumurēts par maršrutu Nr. 45.'''<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-6-julija-darzinos-mainisies-sabiedriska-transporta-organizacija-nodrosinot-regularaku-satiksmi/|title=No 6. jūlija Dārziņos mainīsies sabiedriskā transporta organizācija, nodrošinot regulārāku satiksmi}}</ref> == Vēsture == Maršruts tika atklāts 1980. gados un sākotnēji kursēja no galapunkta "Jugla-3" pa tagadējām [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas]], [[Hipokrāta iela|Hipokrāta]], [[Gaiļezera iela (Rīga)|Gaiļezera]], [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina]], [[Biķernieku iela|Biķernieku]], [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes]], [[Gunāra Astras iela (Rīga)|G. Astras]], [[Dzelzavas iela|Dzelzavas]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas]], [[Slāvu tilts|Slāvu tiltu]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu]] ielām līdz kinoteātrim "Maskava" (Prūšu ielā 2). 1991. gada 1. jūnijā tas tika pagarināts līdz [[Rumbula]]i, kā arī novirzīts pa tagadējo maršrutu Mežciemā. Ne vēlāk pār 2001. gadu darba dienu pārslodzes stundās atklāja [[15A. autobusu maršruts (Rīga)|15A. maršrutu]] kā 15. maršruta saīsinātu variantu. Tas kursēja līdz Višķu ielas trolejbusu galapunktam Rumbulas vietā. 2004. gada 1. decembrī šis maršruts tika slēgts. 2002. gada vasarā 15. maršruta kustības intervāls darba dienās bija līdz 15 minūtēm, savukārt brīvdienu rītos un vakaros tas bija līdz 10 minūtēm, brīvdienu dienās — līdz 19 minūtēm. 2001./2002.gadā darba dienās tika atklāts [[15B. autobusu maršruts (Rīga)|15B. maršruts]] Jugla-3 — Rumbula. Tas sākotnēji kursēja pa [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas]], [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina]], [[Gaiļezera iela (Rīga)|Gaiļezera]], [[Hipokrāta iela|Hipokrāta]], [[Biķernieku iela|Biķernieku]], [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes]], [[Gunāra Astras iela (Rīga)|G. Astras]], [[Dzelzavas iela|Dzelzavas]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava]], [[Ulbrokas iela|Ulbrokas]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] ielām līdz Rumbulas galapunktam. Vēlāk šis maršruts kursēja arī brīvdienās. Ap to pašu laiku tika atklāts [[15D. autobusu maršruts (Rīga)|15D. maršruts]] Jugla-3 — Dārziņi-2. 2007. gada 1. maijā 15B. maršruts tika pārnumurēts par [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31.autobusu maršrutu]] un pagarināts līdz Dārziņiem. 2008. gadā 15D. maršruts tika slēgts līdz ar 15. maršruta pagarināšanu līdz Dārziņiem. No 2026. gada 6. jūlija maršruts tika pārnumurēts par maršrutu Nr. 45.<ref name=":0" /> == Maršruts == '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Dārziņi]]''' kursē pa šādām ielām: [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]], [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]], [[Gaiļezera iela (Rīga)|Gaiļezera iela]], [[Hipokrāta iela]], [[Biķernieku iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Taisnā iela (Rīga)|Taisnā iela]] un [[Dārziņu iela (Rīga)|Dārziņu iela]]. '''[[Dārziņi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kursē pa šādām ielām: [[Dārziņu iela (Rīga)|Dārziņu iela]], [[Taisnā iela (Rīga)|Taisnā iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Biķernieku iela]], [[Hipokrāta iela]], [[Gaiļezera iela (Rīga)|Gaiļezera iela]], [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] un [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]]. == Pieturvietas == 15. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 87 pieturas. Maršrutā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Dārziņi]]''' ir 44 pieturas, bet maršrutā '''[[Dārziņi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' ir 43 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | align="center" | 2 | [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]] |x |- | align="center" | 3 | [[Dambjapurva iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Celmu iela (Rīga)|Celmu iela]] |x |- | align="center" | 5 | [[Mežciems (aprūpes centrs)|Sociālās un aprūpes centrs "Mežciems"]] |x |- | align="center" | 6 | [[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]] |x |- | align="center" | 7 | [[Slimnīca "Gaiļezers"]] | |- | align="center" | 8 | [[Mežciema pamatskola]] | |- | align="center" | 9 | [[Biķernieku iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Biķernieku memoriāls]] |x |- | align="center" | 12 | [[Biķernieki (slimnīca)|Stacionārs "Biķernieki"]] |x |- | align="center" | 13 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |x |- | align="center" | 14 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |x |- | align="center" | 15 | [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |x |- | align="center" | 16 | Mēbeļu nams | |- | align="center" | 17 | [[Varavīksnes gatve (Rīga)|Varavīksnes gatve]] | |- | align="center" | 18 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" | 19 | [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]] | |- | align="center" | 20 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] | |- | align="center" | 22 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 23 | Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā) |x |- | align="center" | 24 | [[Dienvidu tilts]] | |- | align="center" | 25 | [[Ķengaraga iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Rušonu iela]] | |- | align="center" | 29 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] | |- | align="center" | 30 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Tirdzniecības centrs "Dole"|Dole]] | |- | align="center" | 31 | [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] | |- | align="center" | 32 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ilšķiles iela]] | |- | align="center" | 33 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | |- | align="center" | 34 | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] |x |- | align="center" | 35 | Apskates stacija |x |- | align="center" | 36 | [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450 |x |- | align="center" | 37 | [[Rumbula]] |x |- | align="center" | 38 | Tīrumi |x |- | align="center" | 39 | Pagrieziens uz [[Dārziņi]]em |x |- | align="center" | 40 | [[Dārziņu 27. līnija (Rīga)|Dārziņu 27. līnija]] |x |- | align="center" | 41 | [[Sakņu iela (Rīga)|Sakņu iela]] |x |- | align="center" | 42 | [[Dārziņu 38. līnija (Rīga)|Dārziņu 38. līnija]] |x |- | align="center" | 43 | [[Dārziņu 46. līnija (Rīga)|Dārziņu 46. līnija]] |x |- | align="center" | 44 | [[Dārziņi]] |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Dārziņi]] |x |- | align="center" | 2 | [[Dārziņu 46. līnija (Rīga)|Dārziņu 46. līnija]] |x |- | align="center" | 3 | [[Dārziņu 38. līnija (Rīga)|Dārziņu 38. līnija]] |x |- | align="center" | 4 | [[Sakņu iela (Rīga)|Sakņu iela]] |x |- | align="center" | 5 | [[Dārziņu 27. līnija (Rīga)|Dārziņu 27. līnija]] |x |- | align="center" | 6 | Pagrieziens uz [[Dārziņi]]em |x |- | align="center" | 7 | Tīrumi |x |- | align="center" | 8 | [[Rumbula]] |x |- | align="center" | 9 | [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450 |x |- | align="center" | 10 | Apskates stacija |x |- | align="center" | 11 | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] |x |- | align="center" | 12 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | |- | align="center" | 13 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķeles iela]] | |- | align="center" | 14 | [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Tirdzniecības centrs "Dole"|Dole]] | |- | align="center" | 16 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] | |- | align="center" | 17 | [[Rušonu iela]] | |- | align="center" | 18 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] | |- | align="center" | 19 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] | |- | align="center" | 20 | [[Ķengaraga iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Dienvidu tilts]] | |- | align="center" | 22 | Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā) |x |- | align="center" | 23 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 24 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 25 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Varavīksnes gatve]] | |- | align="center" | 29 | Mēbeļu nams | |- | align="center" | 30 | [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |x |- | align="center" | 31 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |x |- | align="center" | 32 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |x |- | align="center" | 33 | [[Biķernieku memoriāls]] |x |- | align="center" | 34 | [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]] | |- | align="center" | 35 | [[Hipokrāta iela]] | |- | align="center" | 36 | [[Mežciema pamatskola]] | |- | align="center" | 37 | [[Slimnīca "Gaiļezers"]] | |- | align="center" | 38 | [[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]] |x |- | align="center" | 39 | [[Mežciems (aprūpes centrs)|Sociālās un aprūpes centrs "Mežciems"]] |x |- | align="center" | 40 | [[Celmu iela (Rīga)|Celmu iela]] |x |- | align="center" | 41 | [[Dambjapurva iela]] |x |- | align="center" | 42 | [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]] |x |- | align="center" | 43 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |} |} === Agrākie pieturvietu nosaukumi === ''Skola (pārdēvēta par <nowiki>''Ūdeļu iela''</nowiki>)'' ''Pansionāts (pārdēvēta par <nowiki>''Sociālāis un aprūpes centrs ''Mežciems''''</nowiki>)'' ''7.slimnīca (pārdēvēta par <nowiki>''Slimnīca ''Gaiļezers''</nowiki>)'' ''89.skola (pārdēvēta par <nowiki>''Mežciema pamatskola''</nowiki>)'' ''Kapi (pārdēvēta par <nowiki>''Biķernieku memoriāls''</nowiki>)'' ''Dzelzceļa slimnīca (pārdēvēta par <nowiki>''Stacionārs ''Biķernieki''''</nowiki>)'' ''Bērnudārzs (pārdēvēta par <nowiki>''Ainavas iela''</nowiki>)'' ''Ūnijas iela (pārdēvēta par <nowiki>''64.vidusskola''</nowiki>)'' ''Ilūkstes iela (Ilūkstes ielā, pārdēvēta par <nowiki>''Varavīksnes gatve''</nowiki>)'' ''Akadēmiķa M. Keldiša iela (pārdēvēta par <nowiki>''Brāļu Kaudzīšu iela''</nowiki>)'' ''Pļavnieki — 2 (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Katlakalna iela<nowiki>''</nowiki>)'' ''Zilupes iela (slēgta līdz ar Dienvidu tilta izbūvi)'' ''Keramika (pārdēvēta par <nowiki>''Dienvidu tilts''</nowiki>)'' ''Ķengarags (pārdēvēta par <nowiki>''Ķengaraga iela''</nowiki>)'' ''Tirzniecības centrs (pārdēvēta par <nowiki>''Aglonas iela''</nowiki>)'' ''Rušānu iela (pārdēveta par <nowiki>''Rušonu iela''</nowiki>)'' ''T/C <nowiki>''DOLE'' (pārdēvēta par ''Eglaines iela / ''Dole''</nowiki>)'' ''Ķengarags-3v (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Ikšķiles iela<nowiki>''</nowiki>)'' ''AK-4 (pārdēvēta par <nowiki>''Apskates stacija''</nowiki>)'' ''27.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņu 27.līnija)'' ''38.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņu 38.līnija)'' ''46.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņu 46.līnija)'' ''Dārziņi-2 (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņi<nowiki>''</nowiki>)'' '' "Tālava" filiāle (pārdēvēta par "Maskavas iela 450", pēc tam "Latgales iela 450")'' ''Lubānas iela (pārdēvēta par "Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā)")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref>'' ''Dzelzavas iela (pārdēvēta par "Varavīksnes gatve")'' ''Hipokrāta iela (pārdēvēta par "Dambjapurva iela")'' ''Malienas iela (pārdēvēta par "Dambjapurva iela")'' == Attēlu galerija == <center><gallery widths="200px" heights="150px" perrow="6"> Dārziņi, autobus na konečné stanici.jpg|15., 18. un 31. autobusu maršruta galapunkts Dārziņos 15. autobuss Eizenšteina ielā.JPG|15. maršruta autobuss Sergeja Eizenšteina ielā 15. autobuss uz Eizenšteina ielas.jpg|15. maršruta autobuss Sergeja Eizenšteina ielā 15. autobuss uz Malienas ielas.jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā 15. autobuss uz Maskavas ielas.jpg|15. maršruta autobuss Latgales ielā 15. autobuss Biķernieku mežā.jpg|15. maršruta autobuss Biķernieku ielā 15. autobuss uz Gaiļezera ielas.jpg|15. maršruta autobuss Gaiļezera ielā 15. autobuss uz Hipokrāta ielas.jpg|15. maršruta autobuss Hipokrāta ielā 15. autobuss uz Malienas ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā 15. autobuss uz Malienas ielas (3).jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā 15. autobuss uz Hipokrāta ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Hipokrāta ielā 15. autobuss uz Maskavas ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Latgales ielā pieturā "Ikšķiles iela" 15. autobuss uz Lubānas ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Lubānas ielā 15. autobuss uz Malienas ielas (5).jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā 15. autobuss uz Stirnu ielas.jpg|15. maršruta autobuss Stirnu ielā 15. autobuss uz Stirnu ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Stirnu ielā 15. autobuss uz Lubānas ielas (3).jpg|15. maršruta autobuss Lubānas ielā 15. autobuss uz Juglas ielas.jpg|15. maršruta autobuss Juglas ielā 15. autobuss izbrauc no galapunkta "Jugla".jpg|15. maršruta autobuss izbrauc no Juglas galapunkta 15. autobuss uz Malienas ielas (10).jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|gP1VpnxZJvQ|Pilnā 15. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|sH14y3waJDY|Pilnā 15. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|15]] fkzloqc2jgi80qvmfqafkb3w12fr9f6 4486556 4486554 2026-06-25T20:00:01Z Hckeins 55144 Atcēlu [[Special:Contributions/Hckeins|Hckeins]] ([[User talk:Hckeins|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4486554, atvainojos par savu kļūdu 4486556 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 15. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |uz = [[Dārziņi]] |karte = File:15aut n.png |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 52,828 km<br />(26,522 km / 26,306 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 87 (44 / 43) |transporta vienīb = 10 (darbdienās) 6 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2898&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''15. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz [[Dārziņi]]em. 15. autobusu maršruta kopējais garums ir 52,828 km. Maršruta '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Dārziņi]]''' kopējais garums ir 26,522 km, bet maršruta '''[[Dārziņi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kopējais garums ir 26,306 km. Darbdienās pa 15. autobusu maršrutu kursē 10 autobusi, bet brīvdienās — 6 autobusi. 15. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. '''No 2026. gada 6. jūlija maršruts tiks saīsināts no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" ([[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā) un pārnumurēts par maršrutu Nr. 45.'''<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-6-julija-darzinos-mainisies-sabiedriska-transporta-organizacija-nodrosinot-regularaku-satiksmi/|title=No 6. jūlija Dārziņos mainīsies sabiedriskā transporta organizācija, nodrošinot regulārāku satiksmi}}</ref> == Vēsture == Maršruts tika atklāts 1980. gados un sākotnēji kursēja no galapunkta "Jugla-3" pa tagadējām [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas]], [[Hipokrāta iela|Hipokrāta]], [[Gaiļezera iela (Rīga)|Gaiļezera]], [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina]], [[Biķernieku iela|Biķernieku]], [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes]], [[Gunāra Astras iela (Rīga)|G. Astras]], [[Dzelzavas iela|Dzelzavas]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas]], [[Slāvu tilts|Slāvu tiltu]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu]] ielām līdz kinoteātrim "Maskava" (Prūšu ielā 2). 1991. gada 1. jūnijā tas tika pagarināts līdz [[Rumbula]]i, kā arī novirzīts pa tagadējo maršrutu Mežciemā. Ne vēlāk pār 2001. gadu darba dienu pārslodzes stundās atklāja [[15A. autobusu maršruts (Rīga)|15A. maršrutu]] kā 15. maršruta saīsinātu variantu. Tas kursēja līdz Višķu ielas trolejbusu galapunktam Rumbulas vietā. 2004. gada 1. decembrī šis maršruts tika slēgts. 2002. gada vasarā 15. maršruta kustības intervāls darba dienās bija līdz 15 minūtēm, savukārt brīvdienu rītos un vakaros tas bija līdz 10 minūtēm, brīvdienu dienās — līdz 19 minūtēm. 2001./2002.gadā darba dienās tika atklāts [[15B. autobusu maršruts (Rīga)|15B. maršruts]] Jugla-3 — Rumbula. Tas sākotnēji kursēja pa [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas]], [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina]], [[Gaiļezera iela (Rīga)|Gaiļezera]], [[Hipokrāta iela|Hipokrāta]], [[Biķernieku iela|Biķernieku]], [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes]], [[Gunāra Astras iela (Rīga)|G. Astras]], [[Dzelzavas iela|Dzelzavas]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava]], [[Ulbrokas iela|Ulbrokas]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] ielām līdz Rumbulas galapunktam. Vēlāk šis maršruts kursēja arī brīvdienās. Ap to pašu laiku tika atklāts [[15D. autobusu maršruts (Rīga)|15D. maršruts]] Jugla-3 — Dārziņi-2. 2007. gada 1. maijā 15B. maršruts tika pārnumurēts par [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31.autobusu maršrutu]] un pagarināts līdz Dārziņiem. 2008. gadā 15D. maršruts tika slēgts līdz ar 15. maršruta pagarināšanu līdz Dārziņiem. No 2026. gada 6. jūlija maršruts tika saīsināts no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" ([[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā) un pārnumurēts par maršrutu Nr. 45.<ref name=":0" /> == Maršruts == '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Dārziņi]]''' kursē pa šādām ielām: [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]], [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]], [[Gaiļezera iela (Rīga)|Gaiļezera iela]], [[Hipokrāta iela]], [[Biķernieku iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Taisnā iela (Rīga)|Taisnā iela]] un [[Dārziņu iela (Rīga)|Dārziņu iela]]. '''[[Dārziņi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kursē pa šādām ielām: [[Dārziņu iela (Rīga)|Dārziņu iela]], [[Taisnā iela (Rīga)|Taisnā iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Biķernieku iela]], [[Hipokrāta iela]], [[Gaiļezera iela (Rīga)|Gaiļezera iela]], [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] un [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]]. == Pieturvietas == 15. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 87 pieturas. Maršrutā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Dārziņi]]''' ir 44 pieturas, bet maršrutā '''[[Dārziņi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' ir 43 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | align="center" | 2 | [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]] |x |- | align="center" | 3 | [[Dambjapurva iela]] |x |- | align="center" | 4 | [[Celmu iela (Rīga)|Celmu iela]] |x |- | align="center" | 5 | [[Mežciems (aprūpes centrs)|Sociālās un aprūpes centrs "Mežciems"]] |x |- | align="center" | 6 | [[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]] |x |- | align="center" | 7 | [[Slimnīca "Gaiļezers"]] | |- | align="center" | 8 | [[Mežciema pamatskola]] | |- | align="center" | 9 | [[Biķernieku iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Biķernieku memoriāls]] |x |- | align="center" | 12 | [[Biķernieki (slimnīca)|Stacionārs "Biķernieki"]] |x |- | align="center" | 13 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |x |- | align="center" | 14 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |x |- | align="center" | 15 | [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |x |- | align="center" | 16 | Mēbeļu nams | |- | align="center" | 17 | [[Varavīksnes gatve (Rīga)|Varavīksnes gatve]] | |- | align="center" | 18 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" | 19 | [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]] | |- | align="center" | 20 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] | |- | align="center" | 22 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 23 | Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā) |x |- | align="center" | 24 | [[Dienvidu tilts]] | |- | align="center" | 25 | [[Ķengaraga iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Rušonu iela]] | |- | align="center" | 29 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] | |- | align="center" | 30 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Tirdzniecības centrs "Dole"|Dole]] | |- | align="center" | 31 | [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] | |- | align="center" | 32 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ilšķiles iela]] | |- | align="center" | 33 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | |- | align="center" | 34 | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] |x |- | align="center" | 35 | Apskates stacija |x |- | align="center" | 36 | [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450 |x |- | align="center" | 37 | [[Rumbula]] |x |- | align="center" | 38 | Tīrumi |x |- | align="center" | 39 | Pagrieziens uz [[Dārziņi]]em |x |- | align="center" | 40 | [[Dārziņu 27. līnija (Rīga)|Dārziņu 27. līnija]] |x |- | align="center" | 41 | [[Sakņu iela (Rīga)|Sakņu iela]] |x |- | align="center" | 42 | [[Dārziņu 38. līnija (Rīga)|Dārziņu 38. līnija]] |x |- | align="center" | 43 | [[Dārziņu 46. līnija (Rīga)|Dārziņu 46. līnija]] |x |- | align="center" | 44 | [[Dārziņi]] |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Dārziņi]] |x |- | align="center" | 2 | [[Dārziņu 46. līnija (Rīga)|Dārziņu 46. līnija]] |x |- | align="center" | 3 | [[Dārziņu 38. līnija (Rīga)|Dārziņu 38. līnija]] |x |- | align="center" | 4 | [[Sakņu iela (Rīga)|Sakņu iela]] |x |- | align="center" | 5 | [[Dārziņu 27. līnija (Rīga)|Dārziņu 27. līnija]] |x |- | align="center" | 6 | Pagrieziens uz [[Dārziņi]]em |x |- | align="center" | 7 | Tīrumi |x |- | align="center" | 8 | [[Rumbula]] |x |- | align="center" | 9 | [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450 |x |- | align="center" | 10 | Apskates stacija |x |- | align="center" | 11 | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] |x |- | align="center" | 12 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | |- | align="center" | 13 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķeles iela]] | |- | align="center" | 14 | [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Tirdzniecības centrs "Dole"|Dole]] | |- | align="center" | 16 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] | |- | align="center" | 17 | [[Rušonu iela]] | |- | align="center" | 18 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] | |- | align="center" | 19 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] | |- | align="center" | 20 | [[Ķengaraga iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Dienvidu tilts]] | |- | align="center" | 22 | Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā) |x |- | align="center" | 23 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 24 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 25 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Zemes iela (Rīga)|Zemes iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Sesku iela (Rīga)|Sesku iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Varavīksnes gatve]] | |- | align="center" | 29 | Mēbeļu nams | |- | align="center" | 30 | [[Rīgas 64. vidusskola|64. vidusskola]] |x |- | align="center" | 31 | [[Ainavas iela (Rīga)|Ainavas iela]] |x |- | align="center" | 32 | [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]] |x |- | align="center" | 33 | [[Biķernieku memoriāls]] |x |- | align="center" | 34 | [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]] | |- | align="center" | 35 | [[Hipokrāta iela]] | |- | align="center" | 36 | [[Mežciema pamatskola]] | |- | align="center" | 37 | [[Slimnīca "Gaiļezers"]] | |- | align="center" | 38 | [[Motormuzejs (Rīga)|Motormuzejs]] |x |- | align="center" | 39 | [[Mežciems (aprūpes centrs)|Sociālās un aprūpes centrs "Mežciems"]] |x |- | align="center" | 40 | [[Celmu iela (Rīga)|Celmu iela]] |x |- | align="center" | 41 | [[Dambjapurva iela]] |x |- | align="center" | 42 | [[Ūdeļu iela (Rīga)|Ūdeļu iela]] |x |- | align="center" | 43 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |} |} === Agrākie pieturvietu nosaukumi === ''Skola (pārdēvēta par <nowiki>''Ūdeļu iela''</nowiki>)'' ''Pansionāts (pārdēvēta par <nowiki>''Sociālāis un aprūpes centrs ''Mežciems''''</nowiki>)'' ''7.slimnīca (pārdēvēta par <nowiki>''Slimnīca ''Gaiļezers''</nowiki>)'' ''89.skola (pārdēvēta par <nowiki>''Mežciema pamatskola''</nowiki>)'' ''Kapi (pārdēvēta par <nowiki>''Biķernieku memoriāls''</nowiki>)'' ''Dzelzceļa slimnīca (pārdēvēta par <nowiki>''Stacionārs ''Biķernieki''''</nowiki>)'' ''Bērnudārzs (pārdēvēta par <nowiki>''Ainavas iela''</nowiki>)'' ''Ūnijas iela (pārdēvēta par <nowiki>''64.vidusskola''</nowiki>)'' ''Ilūkstes iela (Ilūkstes ielā, pārdēvēta par <nowiki>''Varavīksnes gatve''</nowiki>)'' ''Akadēmiķa M. Keldiša iela (pārdēvēta par <nowiki>''Brāļu Kaudzīšu iela''</nowiki>)'' ''Pļavnieki — 2 (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Katlakalna iela<nowiki>''</nowiki>)'' ''Zilupes iela (slēgta līdz ar Dienvidu tilta izbūvi)'' ''Keramika (pārdēvēta par <nowiki>''Dienvidu tilts''</nowiki>)'' ''Ķengarags (pārdēvēta par <nowiki>''Ķengaraga iela''</nowiki>)'' ''Tirzniecības centrs (pārdēvēta par <nowiki>''Aglonas iela''</nowiki>)'' ''Rušānu iela (pārdēveta par <nowiki>''Rušonu iela''</nowiki>)'' ''T/C <nowiki>''DOLE'' (pārdēvēta par ''Eglaines iela / ''Dole''</nowiki>)'' ''Ķengarags-3v (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Ikšķiles iela<nowiki>''</nowiki>)'' ''AK-4 (pārdēvēta par <nowiki>''Apskates stacija''</nowiki>)'' ''27.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņu 27.līnija)'' ''38.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņu 38.līnija)'' ''46.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņu 46.līnija)'' ''Dārziņi-2 (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņi<nowiki>''</nowiki>)'' '' "Tālava" filiāle (pārdēvēta par "Maskavas iela 450", pēc tam "Latgales iela 450")'' ''Lubānas iela (pārdēvēta par "Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā)")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref>'' ''Dzelzavas iela (pārdēvēta par "Varavīksnes gatve")'' ''Hipokrāta iela (pārdēvēta par "Dambjapurva iela")'' ''Malienas iela (pārdēvēta par "Dambjapurva iela")'' == Attēlu galerija == <center><gallery widths="200px" heights="150px" perrow="6"> Dārziņi, autobus na konečné stanici.jpg|15., 18. un 31. autobusu maršruta galapunkts Dārziņos 15. autobuss Eizenšteina ielā.JPG|15. maršruta autobuss Sergeja Eizenšteina ielā 15. autobuss uz Eizenšteina ielas.jpg|15. maršruta autobuss Sergeja Eizenšteina ielā 15. autobuss uz Malienas ielas.jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā 15. autobuss uz Maskavas ielas.jpg|15. maršruta autobuss Latgales ielā 15. autobuss Biķernieku mežā.jpg|15. maršruta autobuss Biķernieku ielā 15. autobuss uz Gaiļezera ielas.jpg|15. maršruta autobuss Gaiļezera ielā 15. autobuss uz Hipokrāta ielas.jpg|15. maršruta autobuss Hipokrāta ielā 15. autobuss uz Malienas ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā 15. autobuss uz Malienas ielas (3).jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā 15. autobuss uz Hipokrāta ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Hipokrāta ielā 15. autobuss uz Maskavas ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Latgales ielā pieturā "Ikšķiles iela" 15. autobuss uz Lubānas ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Lubānas ielā 15. autobuss uz Malienas ielas (5).jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā 15. autobuss uz Stirnu ielas.jpg|15. maršruta autobuss Stirnu ielā 15. autobuss uz Stirnu ielas (2).jpg|15. maršruta autobuss Stirnu ielā 15. autobuss uz Lubānas ielas (3).jpg|15. maršruta autobuss Lubānas ielā 15. autobuss uz Juglas ielas.jpg|15. maršruta autobuss Juglas ielā 15. autobuss izbrauc no galapunkta "Jugla".jpg|15. maršruta autobuss izbrauc no Juglas galapunkta 15. autobuss uz Malienas ielas (10).jpg|15. maršruta autobuss Malienas ielā </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|gP1VpnxZJvQ|Pilnā 15. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|sH14y3waJDY|Pilnā 15. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|15]] 08425kxm5payadwpe5e7z2rp9pv4pxr 0 107473 4486429 4472838 2026-06-25T14:23:03Z LFR1000 86129 4486429 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 18. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |uz = [[Dārziņi]] |karte = File:18aut n.png |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 36,422 km<br />(17,879 km / 18,543 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 69 (35 / 34) |transporta vienīb = 3 (darbdienās) 2 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2931&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''18. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Dārziņi]]em. 18. autobusu maršruta kopējais garums ir 36,422 km. Maršruta '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Dārziņi]]''' kopējais garums ir 17,879 km, bet maršruta '''[[Dārziņi]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 18,543 km. Darbdienās pa 18. autobusu maršrutu kursē 3 autobusi, bet brīvdienās — tikai 2 autobusi. 18. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. No 2026. gada 6. jūlija maršruts tiks saīsināts un pārveidots kā pievedošais maršruts "[[Dārziņi]] - [[Ķengarags]]" līdz mobilitātes punktam "Ķengarags" ([[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā). Maršruts Dārziņos būs pēc apļveida principa (''Latgales iela - Dārziņu iela - Jāņogu iela - Taisnā iela - Latgales iela''). Kustības intervāls samazināsies līdz 12-15 minūtēm katru dienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-6-julija-darzinos-mainisies-sabiedriska-transporta-organizacija-nodrosinot-regularaku-satiksmi/|title=No 6. jūlija Dārziņos mainīsies sabiedriskā transporta organizācija, nodrošinot regulārāku satiksmi}}</ref> == Maršruts == [[Attēls:18. autobuss uz Ludzas ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Ludzas ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Gogoļa ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Emīlijas Benjamiņas ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Lokomotīves ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Lokomotīves ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Maskavas ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Latgales ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Satekles ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Satekles ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Lazdonas ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Lazdonas ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Salaspils ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Salaspils ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Lokomotīves ielas (2).jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Lokomotīves ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Satekles ielas (2).jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Satekles ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Lomonosova ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Lomonosova ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Višķu ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Višķu ielā]] '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Dārziņi]]''' kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Firsa Sadovņikova iela]], [[Ludzas iela (Rīga)|Ludzas iela]], [[Lauvas iela]], [[Valērijas Seiles iela (Rīga)|Valērijas Seiles iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Salaspils iela (Rīga)|Salaspils iela]], [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves iela]], [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Taisnā iela (Rīga)|Taisnā iela]], [[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu iela]] un [[Dārziņu iela (Rīga)|Dārziņu iela]]. '''[[Dārziņi]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Dārziņu iela (Rīga)|Dārziņu iela]], [[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu iela]], [[Taisnā iela (Rīga)|Taisnā iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]], [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves iela]], [[Salaspils iela (Rīga)|Salaspils iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Valērijas Seiles iela (Rīga)|Valērijas Seiles iela]], [[Lauvas iela]], [[Kalna iela (Rīga)|Kalna iela]], [[Lazdonas iela (Rīga)|Lazdonas iela]], [[Firsa Sadovņikova iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] un [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]. == Pieturvietas == 18. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 69 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Dārziņi]]''' ir 34 pieturas, bet maršrutā '''[[Dārziņi]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 35 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | |- | align="center" | 2 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 4 | [[Emīlijas Benjamiņas iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Viļānu iela (Rīga)|Viļānu iela]] | |- | align="center" | 8 | [[Lauvas iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Rītupes iela (Rīga)|Rītupes iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]] | |- | align="center" | 12 | [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika|"Kuzņecovs"]] | |- | align="center" | 13 | [[Jāņavārti]] | |- | align="center" | 14 | [[Rušonu iela]] |x |- | align="center" | 16 | [[Daugmale (stacija)|"Daugmales" stacija]] |x |- | align="center" | 17 | [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves iela]] |x |- | align="center" | 18 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]] |x |- | align="center" | 19 | [[Šķirotava (stacija)|"Šķirotavas" stacija]] | |- | align="center" | 20 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] 3 | |- | align="center" | 21 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | |- | align="center" | 22 | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] |x |- | align="center" | 23 | Apskates stacija |x |- | align="center" | 24 | [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450 |x |- | align="center" | 25 | [[Rumbula]] |x |- | align="center" | 26 | Tīrumi |x |- | align="center" | 27 | Pagrieziens uz [[Dārziņi]]em |x |- | align="center" | 28 | [[Ābeļu iela (Rīga)|Ābeļu iela]] |x |- | align="center" | 29 | [[Dārziņu 10. līnija (Rīga)|Dārziņu 10. līnija]] |x |- | align="center" | 30 | [[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu iela]] |x |- | align="center" | 31 | [[Dārziņu 29. līnija (Rīga)|Dārziņu 29. līnija]] |x |- | align="center" | 32 | [[Dārziņu 38. līnija (Rīga)|Dārziņu 38. līnija]] |x |- | align="center" | 33 | [[Dārziņu 46. līnija (Rīga)|Dārziņu 46. līnija]] |x |- | align="center" | 34 | [[Dārziņi]] |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Dārziņi]] |x |- | align="center" | 2 | [[Dārziņu 46. līnija (Rīga)|Dārziņu 46. līnija]] |x |- | align="center" | 3 | [[Dārziņu 38. līnija (Rīga)|Dārziņu 38. līnija]] |x |- | align="center" | 4 | [[Dārziņu 29. līnija (Rīga)|Dārziņu 29. līnija]] |x |- | align="center" | 5 | [[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu iela]] |x |- | align="center" | 6 | [[Dārziņu 10. līnija (Rīga)|Dārziņu 10. līnija]] |x |- | align="center" | 7 | [[Ābeļu iela (Rīga)|Ābeļu iela]] |x |- | align="center" | 8 | Pagrieziens uz [[Dārziņi]]em |x |- | align="center" | 9 | Tīrumi |x |- | align="center" | 10 | [[Rumbula]] |x |- | align="center" | 11 | [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450 |x |- | align="center" | 12 | Apskates stacija |x |- | align="center" | 13 | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] |x |- | align="center" | 14 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] / trolejbusu galapunkts | |- | align="center" | 16 | [[Šķirotava (stacija)|"Šķirotavas" stacija]] | |- | align="center" | 17 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]] |x |- | align="center" | 18 | [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves iela]] |x |- | align="center" | 19 | [[Daugmale (stacija)|"Daugmales" stacija]] |x |- | align="center" | 20 | Mūzikas skola |x |- | align="center" | 21 | [[Rušonu iela]] |x |- | align="center" | 22 | [[Jāņavārti]] | |- | align="center" | 23 | [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika|"Kuzņecovs"]] | |- | align="center" | 24 | [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]] | |- | align="center" | 25 | [[Rītupes iela (Rīga)|Rītupes iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Lauvas iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Vagonu parks (stacija)|Vagonu parks]] | |- | align="center" | 29 | [[Viļānu iela (Rīga)|Viļānu iela]] | |- | align="center" | 30 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] | |- | align="center" | 31 | [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]] | |- | align="center" | 32 | [[Emīlijas Benjamiņas iela]] | |- | align="center" | 33 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 34 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | |- | align="center" | 35 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | |} |} === Agrākie pieturvietu nosaukumi === * Pasts (pārdēvēta par "Elizabetes iela") * Centrālais tirgus (pārdēvēta par "Centrāltirgus") * Ķengarags (pārdēvēta par "Kuzņecovs") * Rušānu iela (pārdēvēta par "Rušonu iela") * Muita (pārdēvēta par "Višķu iela 3") * Veikals (pārdēvēta par "Ābeļu iela") * 10. līnija (pārdēvēta par "Dārziņu 10. līnija") * Dārziņi-1 (pārdēvēta par "Jāņogu iela") * 29. līnija (pārdēvēta par "Dārziņu 29. līnija") * 38. līnija (pārdēvēta par "Dārziņu 38. līnija") * 46. līnija (pārdēvēta par "Dārziņu 46. līnija") * Dārziņi-2 (pārdēvēta par "Dārziņi") * Maskavas iela 450 (pārdēvēta par "Latgales iela 450") * Salaspils iela (pārdēvēta par "Rītupes iela")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> * Lubānas iela (pārdēvēta par "Rītupes iela") == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|IAuWGMlPPNE|Pilnā 18. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|6WmMwWYip2w|Pilnā 18. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|18]] e1vebe9sfy48if3zlq6wnpcqrxcav15 4486551 4486429 2026-06-25T19:51:23Z Hckeins 55144 4486551 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 18. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] |uz = [[Dārziņi]] |karte = File:18aut n.png |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 36,422 km<br />(17,879 km / 18,543 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 69 (35 / 34) |transporta vienīb = 3 (darbdienās) 2 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2931&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''18. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes ielas]] līdz [[Dārziņi]]em. 18. autobusu maršruta kopējais garums ir 36,422 km. Maršruta '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Dārziņi]]''' kopējais garums ir 17,879 km, bet maršruta '''[[Dārziņi]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kopējais garums ir 18,543 km. Darbdienās pa 18. autobusu maršrutu kursē 3 autobusi, bet brīvdienās — tikai 2 autobusi. 18. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. Neskatoties uz Dārziņu apkaimes iedzīvotāju iebildumiem<ref>https://www.facebook.com/RigasDarzini/posts/p%C4%93c-%C5%A1odienas-tik%C5%A1an%C4%81s-ar-rd-un-rs-p%C4%81rst%C4%81vjiem-diskut%C4%93jot-par-18autobusa-likteni-/1430341885787540/</ref>, no 2026. gada 6. jūlija maršruts tiks saīsināts un pārveidots kā pievedošais maršruts "[[Dārziņi]] - [[Ķengarags]]" līdz mobilitātes punktam "Ķengarags" ([[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā). Maršruts Dārziņos būs pēc apļveida principa (''Latgales iela - Dārziņu iela - Jāņogu iela - Taisnā iela - Latgales iela''). Kustības intervāls samazināsies līdz 12-15 minūtēm katru dienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-6-julija-darzinos-mainisies-sabiedriska-transporta-organizacija-nodrosinot-regularaku-satiksmi/|title=No 6. jūlija Dārziņos mainīsies sabiedriskā transporta organizācija, nodrošinot regulārāku satiksmi}}</ref> == Maršruts == [[Attēls:18. autobuss uz Ludzas ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Ludzas ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Gogoļa ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Emīlijas Benjamiņas ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Lokomotīves ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Lokomotīves ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Maskavas ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Latgales ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Satekles ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Satekles ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Lazdonas ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Lazdonas ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Salaspils ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Salaspils ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Lokomotīves ielas (2).jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Lokomotīves ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Satekles ielas (2).jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Satekles ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Lomonosova ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Lomonosova ielā]] [[Attēls:18. autobuss uz Višķu ielas.jpg|thumb|255px|18. maršruta autobuss Višķu ielā]] '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Dārziņi]]''' kursē pa šādām ielām: [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Firsa Sadovņikova iela]], [[Ludzas iela (Rīga)|Ludzas iela]], [[Lauvas iela]], [[Valērijas Seiles iela (Rīga)|Valērijas Seiles iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Salaspils iela (Rīga)|Salaspils iela]], [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves iela]], [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Taisnā iela (Rīga)|Taisnā iela]], [[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu iela]] un [[Dārziņu iela (Rīga)|Dārziņu iela]]. '''[[Dārziņi]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' kursē pa šādām ielām: [[Dārziņu iela (Rīga)|Dārziņu iela]], [[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu iela]], [[Taisnā iela (Rīga)|Taisnā iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]], [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves iela]], [[Salaspils iela (Rīga)|Salaspils iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Valērijas Seiles iela (Rīga)|Valērijas Seiles iela]], [[Lauvas iela]], [[Kalna iela (Rīga)|Kalna iela]], [[Lazdonas iela (Rīga)|Lazdonas iela]], [[Firsa Sadovņikova iela]], [[Emīlijas Benjamiņas iela]], [[Marijas iela (Rīga)|Marijas iela]], [[Satekles iela (Rīga)|Satekles iela]], [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] un [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]. == Pieturvietas == 18. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 69 pieturas. Maršrutā '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' — '''[[Dārziņi]]''' ir 34 pieturas, bet maršrutā '''[[Dārziņi]]''' — '''[[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]]''' ir 35 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | |- | align="center" | 2 | [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] | |- | align="center" | 4 | [[Emīlijas Benjamiņas iela]] | |- | align="center" | 5 | [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] | |- | align="center" | 7 | [[Viļānu iela (Rīga)|Viļānu iela]] | |- | align="center" | 8 | [[Lauvas iela]] | |- | align="center" | 9 | [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]] | |- | align="center" | 10 | [[Rītupes iela (Rīga)|Rītupes iela]] | |- | align="center" | 11 | [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]] | |- | align="center" | 12 | [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika|"Kuzņecovs"]] | |- | align="center" | 13 | [[Jāņavārti]] | |- | align="center" | 14 | [[Rušonu iela]] |x |- | align="center" | 16 | [[Daugmale (stacija)|"Daugmales" stacija]] |x |- | align="center" | 17 | [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves iela]] |x |- | align="center" | 18 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]] |x |- | align="center" | 19 | [[Šķirotava (stacija)|"Šķirotavas" stacija]] | |- | align="center" | 20 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] 3 | |- | align="center" | 21 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | |- | align="center" | 22 | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] |x |- | align="center" | 23 | Apskates stacija |x |- | align="center" | 24 | [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450 |x |- | align="center" | 25 | [[Rumbula]] |x |- | align="center" | 26 | Tīrumi |x |- | align="center" | 27 | Pagrieziens uz [[Dārziņi]]em |x |- | align="center" | 28 | [[Ābeļu iela (Rīga)|Ābeļu iela]] |x |- | align="center" | 29 | [[Dārziņu 10. līnija (Rīga)|Dārziņu 10. līnija]] |x |- | align="center" | 30 | [[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu iela]] |x |- | align="center" | 31 | [[Dārziņu 29. līnija (Rīga)|Dārziņu 29. līnija]] |x |- | align="center" | 32 | [[Dārziņu 38. līnija (Rīga)|Dārziņu 38. līnija]] |x |- | align="center" | 33 | [[Dārziņu 46. līnija (Rīga)|Dārziņu 46. līnija]] |x |- | align="center" | 34 | [[Dārziņi]] |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Dārziņi]] |x |- | align="center" | 2 | [[Dārziņu 46. līnija (Rīga)|Dārziņu 46. līnija]] |x |- | align="center" | 3 | [[Dārziņu 38. līnija (Rīga)|Dārziņu 38. līnija]] |x |- | align="center" | 4 | [[Dārziņu 29. līnija (Rīga)|Dārziņu 29. līnija]] |x |- | align="center" | 5 | [[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu iela]] |x |- | align="center" | 6 | [[Dārziņu 10. līnija (Rīga)|Dārziņu 10. līnija]] |x |- | align="center" | 7 | [[Ābeļu iela (Rīga)|Ābeļu iela]] |x |- | align="center" | 8 | Pagrieziens uz [[Dārziņi]]em |x |- | align="center" | 9 | Tīrumi |x |- | align="center" | 10 | [[Rumbula]] |x |- | align="center" | 11 | [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450 |x |- | align="center" | 12 | Apskates stacija |x |- | align="center" | 13 | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] |x |- | align="center" | 14 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] / trolejbusu galapunkts | |- | align="center" | 16 | [[Šķirotava (stacija)|"Šķirotavas" stacija]] | |- | align="center" | 17 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]] |x |- | align="center" | 18 | [[Lokomotīves iela (Rīga)|Lokomotīves iela]] |x |- | align="center" | 19 | [[Daugmale (stacija)|"Daugmales" stacija]] |x |- | align="center" | 20 | Mūzikas skola |x |- | align="center" | 21 | [[Rušonu iela]] |x |- | align="center" | 22 | [[Jāņavārti]] | |- | align="center" | 23 | [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika|"Kuzņecovs"]] | |- | align="center" | 24 | [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]] | |- | align="center" | 25 | [[Rītupes iela (Rīga)|Rītupes iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Rēznas iela (Rīga)|Rēznas iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Lauvas iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Vagonu parks (stacija)|Vagonu parks]] | |- | align="center" | 29 | [[Viļānu iela (Rīga)|Viļānu iela]] | |- | align="center" | 30 | [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]] | |- | align="center" | 31 | [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]] | |- | align="center" | 32 | [[Emīlijas Benjamiņas iela]] | |- | align="center" | 33 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā stacija]] | |- | align="center" | 34 | [[Rīgas Pasažieru stacija|Stacijas laukums]] | |- | align="center" | 35 | [[Abrenes iela (Rīga)|Abrenes iela]] | |} |} === Agrākie pieturvietu nosaukumi === * Pasts (pārdēvēta par "Elizabetes iela") * Centrālais tirgus (pārdēvēta par "Centrāltirgus") * Ķengarags (pārdēvēta par "Kuzņecovs") * Rušānu iela (pārdēvēta par "Rušonu iela") * Muita (pārdēvēta par "Višķu iela 3") * Veikals (pārdēvēta par "Ābeļu iela") * 10. līnija (pārdēvēta par "Dārziņu 10. līnija") * Dārziņi-1 (pārdēvēta par "Jāņogu iela") * 29. līnija (pārdēvēta par "Dārziņu 29. līnija") * 38. līnija (pārdēvēta par "Dārziņu 38. līnija") * 46. līnija (pārdēvēta par "Dārziņu 46. līnija") * Dārziņi-2 (pārdēvēta par "Dārziņi") * Maskavas iela 450 (pārdēvēta par "Latgales iela 450") * Salaspils iela (pārdēvēta par "Rītupes iela")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> * Lubānas iela (pārdēvēta par "Rītupes iela") == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|IAuWGMlPPNE|Pilnā 18. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|6WmMwWYip2w|Pilnā 18. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|18]] evtdhrxcn0tv19urf57f9efv6h4a8by 0 108806 4486428 4468234 2026-06-25T14:18:09Z LFR1000 86129 4486428 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 31. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |uz = [[Dārziņi]] |karte = File:31aut n.png |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = 53,994 km<br />(27,116 km / 26,878 km) <ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Bus/Linien/linien_lat.htm Autobusu maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org</ref> |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 85 (43 / 42) |transporta vienīb = 5 (darbdienās) 3 (brīvdienās) |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&schedule_id=2903&t=xhtml&l=lv saraksti.rigassatiksme.lv] |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''31. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas kursē no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz [[Dārziņi]]em. 31. autobusu maršruta kopējais garums ir 53,994 km. Maršruta '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Dārziņi]]''' kopējais garums ir 27,116 km, bet maršruta '''[[Dārziņi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kopējais garums ir 26,878 km. Darbdienās pa 31. autobusu maršrutu kursē 5 autobusi, bet brīvdienās — tikai 3 autobusi. 31. autobusu maršrutu apkalpo 7. autobusu parks. No 2026. gada 6. jūlija maršruts tika saīsināts no [[Jugla (Rīga)|Juglas]] līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" ([[Latgales iela (Rīga)|Latgales]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā) . [[Purvciems (Rīga)|Purvciema]] apkaimē maršruts pārvirzīts no [[Gunāra Astras iela (Rīga)|G. Astras ielas]] uz [[Stirnu iela (Rīga)|Stirnu ielu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-6-julija-darzinos-mainisies-sabiedriska-transporta-organizacija-nodrosinot-regularaku-satiksmi/|title=No 6. jūlija Dārziņos mainīsies sabiedriskā transporta organizācija, nodrošinot regulārāku satiksmi}}</ref> [[Attēls:31. autobuss Maskavas ielā (2010).JPG|thumb|255px|31. maršruta autobuss Latgales ielā]] [[Attēls:31. autobuss Biķernieku ielā (18.05.2011).JPG|thumb|255px|31. maršruta autobuss Biķernieku ielā]] [[Attēls:31. autobuss uz Juglas ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Juglas ielā]] [[Attēls:31. autobuss uz Saharova ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss A. Saharova ielā]] [[Attēls:31. autobuss Juglas galapunktā.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Juglas galapunktā]] [[Attēls:31. autobuss uz Ulbrokas ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Ulbrokas ielā]] [[Attēls:31. autobuss uz Dārziņu ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Dārziņu ielā]] [[Attēls:31. autobuss uz Lielvārdes ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Lielvārdes ielā]] [[Attēls:31. autobuss uz Lielvārdes ielas (3).jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Lielvārdes ielā]] [[Attēls:31. autobuss uz Biķernieku ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Biķernieku ielā]] [[Attēls:31. autobuss uz Brāļu Kaudzīšu ielas.jpg|thumb|255px|31. maršruta autobuss Brāļu Kaudzīšu ielā]] == Maršruts == '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Dārziņi]]''' kursē pa šādām ielām: [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Biķernieku iela]], [[Kaivas iela]], [[Biķernieku iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes iela]], [[Gunāra Astras iela (Rīga)|Gunāra Astras iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Ulbrokas iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Taisnā iela (Rīga)|Taisnā iela]], [[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu iela]] un [[Dārziņu iela (Rīga)|Dārziņu iela]]. '''[[Dārziņi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' kursē pa šādām ielām: [[Dārziņu iela (Rīga)|Dārziņu iela]], [[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu iela]], [[Taisnā iela (Rīga)|Taisnā iela]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Slāvu iela (Rīga)|Slāvu iela]], [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]], [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]], [[Brāļu Kaudzīšu iela (Rīga)|Brāļu Kaudzīšu iela]], [[Ulbrokas iela]], [[Augusta Deglava iela (Rīga)|A. Deglava iela]], [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]], [[Dzelzavas iela]], [[Gunāra Astras iela (Rīga)|Gunāra Astras iela]], [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes iela]], [[Ieriķu iela (Rīga)|Ieriķu iela]], [[Biķernieku iela]], [[Kaivas iela]], [[Biķernieku iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] un [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]]. == Pieturvietas == 31. autobusu maršrutā pavisam kopā ir 85 pieturas. Maršrutā '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' — '''[[Dārziņi]]''' ir 43 pieturas, bet maršrutā '''[[Dārziņi]]''' — '''[[Jugla (Rīga)|Jugla]]''' ir 42 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | align="center" | 2 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |x |- | align="center" | 3 | [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca#BKUS slimnīca "Gaiļezers"|Bērnu slimnīca "Gaiļezers"]] |x |- | align="center" | 4 | Ratnieki | |- | align="center" | 5 | [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]] | |- | align="center" | 6 | [[Biķernieku memoriāls]] |x |- | align="center" | 7 | [[Biķernieki (slimnīca)|Stacionārs "Biķernieki"]] |x |- | align="center" | 8 | [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes iela]] |x |- | align="center" | 9 | [[Mēbeļu nams]] | |- | align="center" | 10 | [[Varavīksnes gatve (Rīga)|Varavīksnes gatve]] | |- | align="center" | 11 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 12 | [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] |x |- | align="center" | 13 | [[Ulbrokas iela]] 13 |x |- | align="center" | 14 | [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]] |x |- | align="center" | 15 | [[Ulbrokas iela]] |x |- | align="center" | 16 | [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]] | |- | align="center" | 17 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 18 | [[Katlakalna iela (Rīga)|Katlakalna iela]] | |- | align="center" | 19 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 20 | Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā) |x |- | align="center" | 21 | [[Dienvidu tilts]] | |- | align="center" | 22 | [[Ķengaraga iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] | |- | align="center" | 24 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] | |- | align="center" | 25 | [[Rušonu iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] | |- | align="center" | 27 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Tirdzniecības centrs "Dole"|Dole]] | |- | align="center" | 28 | [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] | |- | align="center" | 29 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]] | |- | align="center" | 30 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | |- | align="center" | 31 | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] |x |- | align="center" | 32 | Apskates stacija |x |- | align="center" | 33 | [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450 |x |- | align="center" | 34 | [[Rumbula]] |x |- | align="center" | 35 | Tīrumi |x |- | align="center" | 36 | Pagrieziens uz [[Dārziņi]]em |x |- | align="center" | 37 |[[Ābeļu iela (Rīga)|Ābeļu iela]] |x |- | align="center" | 38 | [[Dārziņu 10. līnija (Rīga)|10. līnija]] |x |- | align="center" | 39 | [[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu iela]] |x |- | align="center" | 40 | [[Dārziņu 29. līnija (Rīga)|Dārziņu 29. līnija]] |x |- | align="center" | 41 | [[Dārziņu 38. līnija (Rīga)|Dārziņu 38. līnija]] |x |- | align="center" | 42 | [[Dārziņu 46. līnija (Rīga)|Dārziņu 46. līnija]] |x |- | align="center" | 43 | [[Dārziņi]] |x |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums !Pēc pieprasījuma |- | align="center" | 1 | [[Dārziņi]] |x |- | align="center" | 2 | [[Dārziņu 46. līnija (Rīga)|Dārziņu 46. līnija]] |x |- | align="center" | 3 | [[Dārziņu 38. līnija (Rīga)|Dārziņu 38. līnija]] |x |- | align="center" | 4 | [[Dārziņu 29. līnija (Rīga)|Dārziņu 29. līnija]] |x |- | align="center" | 5 | [[Jāņogu iela (Rīga)|Jāņogu iela]] |x |- | align="center" | 6 | [[Dārziņu 10. līnija (Rīga)|Dārziņu 10. līnija]] |x |- | align="center" | 7 |[[Ābeļu iela (Rīga)|Ābeļu iela]] |x |- | align="center" | 8 | Pagrieziens uz [[Dārziņi]]em |x |- | align="center" | 9 | Tīrumi |x |- | align="center" | 10 | [[Rumbula]] |x |- | align="center" | 11 | [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]] 450 |x |- | align="center" | 12 | Apskates stacija |x |- | align="center" | 13 | [[Krustpils iela (Rīga)|Krustpils iela]] |x |- | align="center" | 14 | [[Višķu iela (Rīga)|Višķu iela]] | |- | align="center" | 15 | [[Ikšķiles iela (Rīga)|Ikšķiles iela]] | |- | align="center" | 16 | [[Rasas iela (Rīga)|Rasas iela]] | |- | align="center" | 17 | [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] / [[Tirdzniecības centrs "Dole"|Dole]] | |- | align="center" | 18 | [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]] | |- | align="center" | 19 | [[Rušonu iela]] | |- | align="center" | 20 | [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]] | |- | align="center" | 21 | [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]] | |- | align="center" | 22 | [[Ķengaraga iela]] | |- | align="center" | 23 | [[Dienvidu tilts]] | |- | align="center" | 24 |[[Slāvu rotācijas aplis]] (Lubānas ielā) |x |- | align="center" | 25 | [[Ilūkstes iela (Rīga)|Ilūkstes iela]] | |- | align="center" | 26 | [[Pavasara gatve (Rīga)|Pavasara gatve]] | |- | align="center" | 27 | [[Rudens iela (Rīga)|Rudens iela]] | |- | align="center" | 28 | [[Dzeņu iela (Rīga)|Dzeņu iela]] | |- | align="center" | 29 | [[Ulbrokas iela]] |x |- | align="center" | 30 | [[Salnas iela (Rīga)|Salnas iela]] |x |- | align="center" | 31 | [[Ulbrokas iela]] 13 |x |- | align="center" | 32 | [[Andreja Saharova iela|A. Saharova iela]] |x |- | align="center" | 33 | [[Varavīksnes gatve]] | |- | align="center" | 34 | [[Mēbeļu nams]] | |- | align="center" | 35 | [[Lielvārdes iela (Rīga)|Lielvārdes iela]] |x |- | align="center" | 36 | [[Biķernieki (slimnīca)|Stacionārs "Biķernieki"]] |x |- | align="center" | 37 | [[Biķernieku memoriāls]] |x |- | align="center" | 38 | [[Sergeja Eizenšteina iela|S. Eizenšteina iela]] | |- | align="center" | 39 | Ratnieki | |- | align="center" | 40 | [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca#BKUS slimnīca "Gaiļezers"|Bērnu slimnīca "Gaiļezers"]] |x |- | align="center" | 41 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |x |- | align="center" | 42 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |} |} === Agrākie pieturvietu nosaukumi === ''D/P <nowiki>''</nowiki>Jugla - 3<nowiki>''</nowiki> (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>D/P <nowiki>''</nowiki>Jugla'<nowiki>'''</nowiki>)'' ''Bērnu slīmnīca (pārdēvēta par <nowiki>''Bērnu slimnīca ''Gaiļezers''</nowiki>)'' ''Kapi (pārdēvēta par <nowiki>''Biķernieku memoriāls''</nowiki>)'' ''Dzelzceļa slimnīca (pārdēvēta par <nowiki>''Stacionārs ''Biķernieki''''</nowiki>)'' ''Pļavnieki - 2 (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Katlakalna iela<nowiki>''</nowiki>)'' ''Zilupes iela (pieturvieta slēgta)'' ''Keramika (pārdēvēta par <nowiki>''Dienvidu tilts''</nowiki>)'' ''Ķengarags (pārdēvēta par <nowiki>''Ķengaraga iela''</nowiki>)'' ''Tirzniecības centrs (pārdēvēta par <nowiki>''Aglonas iela''</nowiki>)'' ''Rušānu iela (pārdēvēta par <nowiki>''Rušonu iela''</nowiki>)'' ''T/C <nowiki>''DOLE'' (pārdēvēta par ''Eglaines iela / Dole''</nowiki>)'' ''Ķengarags-3v (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Ikšķiles iela<nowiki>''</nowiki>)'' ''Veikals (pārdēvēta par <nowiki>''Ābeļu iela''</nowiki>)'' ''10.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''Dārziņu 10.līnija''</nowiki>)'' ''Dārziņi-1 (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Jāņogu iela<nowiki>''</nowiki>)'' ''29.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''Dārziņu 29.līnija''</nowiki>)'' ''38.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''Dārziņu 38.līnija''</nowiki>)'' ''46.līnija (pārdēvēta par <nowiki>''Dārziņu 46.līnija''</nowiki>)'' ''Dārziņi-2 (pārdēvēta par <nowiki>''</nowiki>Dārziņi<nowiki>''</nowiki>)'' ''Maskavas iela 450 (pārdēvēta par "Latgales iela 450<nowiki>''</nowiki>)'' Lubānas iela (pārdēvēta par "Slāvu rotācijas aplis (Lubānas ielā)")<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/|title=No 1. augusta tiks veiktas izmaiņas vairāku pieturvietu nosaukumos|access-date={{dat|2024|08|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|08|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250826153404/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktu%C4%81la%20inform%C4%81cija/no-1-augusta-tiks-veiktas-izmainas-vairaku-pieturvietu-nosaukumos-1/}}</ref> Dzelzavas iela (pārdēvēta par "Varavīksnes gatve") == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] * {{youtube|5YDB2XkrMYE|Pilnā 31. autobusu maršruta video versija}} * {{youtube|zW14TNolhUg|Pilnā 31. autobusu maršruta video versija}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|31]] f95i66yz7u1n1nkklimif298eixefr8 0 114381 4486513 4422905 2026-06-25T18:41:40Z Olgerts V 41522 noform., precīz. 4486513 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Trijādības iela |attēls = Trijādības iela.JPG |attēla paraksts = Trijādības iela pie [[Kuģu iela (Rīga)|Kuģu ielas]]. |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q16353963|zoom=15}} |pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.svg|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Kurzemes rajons]] |apkaime = [[Āgenskalns]] |ielas garums = 430 m |atklāta = |vēst nosaukumi = Baznīcas iela<br />Mazā Trinitātes iela<br />Mazā Trijādības iela<br />Gorohovecas iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Trijādības iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajona]] [[Āgenskalns|Āgenskalna]] apkaimē. Trijādības iela sākas pie [[Kuģu iela (Rīga)|Kuģu ielas]] un beidzas krustojumā ar [[Raņķa dambis|Raņķa dambi]]. Kopējais ielas garums sasniedz 430 metrus un tā sastāv no divām braukšanas joslām. == Vēsture == Trijādības iela pirmo reizi sastopama [[1867]]. gadā ar nosaukumu '''Baznīcas iela'''. Kopš [[1885]]. gada iela sabiedrībā bija pazīstama ar nosaukumu '''Mazā Trinitātes iela''' (par ''Trinitātes'' jeb ''Lielo Trinitātes ielu'' sauca tagadējo [[Hugo Celmiņa iela|Hugo Celmiņa ielu]]), [[1923]]. gadā ielai tika piešķirts '''Mazās Trijādības ielas''' nosaukums. [[PSRS|PSRS okupācijas laikā]] [[1950]]. gada 7. jūnijā iela pārdēvēta par '''[[Gorohoveca]]s ielu'''. 1990. gada 20. aprīlī ar Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes lēmumu Nr. 1/19 [[Andris Teikmanis|Andra Teikmaņa]] vadībā ielai atjaunots vēsturiskais nosaukums<ref>[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:558487|article:DIVL168|page:2 Melnalksnis, A. Rīgas pilsētas tautas deputātu padomes sekretārs, "Rīgas pilsētas tautas deputātu padomes LĒMUMS par 20.04.90 Rīgā Nr. 1/19 PAR IELU VĒSTURISKO NOSAUKUMU ATJAUNOŠANU", ''Rīgas Balss'', 1990, 2. lpp., 5. lpp.]</ref>. == Ielas raksturojums == Trijādības iela ir 430 metrus gara iela [[Āgenskalns|Āgenskalna]] apkaimes austrumos, [[Klīversala|Klīversalā]]. Tā sākas pie Kuģu ielas (var teikt, ka Kuģu ielas brauktuve pāriet Trijādības ielā) un virzās dienvidrietumu virzienā. Iela krustojas ar [[Hugo Celmiņa iela|Hugo Celmiņa]] un [[Valguma iela (Rīga)|Valguma ielām]]. Trijādības iela beidzas krustojumā ar [[Raņķa dambis|Raņķa dambi]] iepretīm [[Uzvaras parks|Uzvaras parkam]]. == Ielu savienojumi == Trijādības iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Kuģu iela (Rīga)|Kuģu iela]] (T veida krustojums) * [[Hugo Celmiņa iela]] (T veida krustojums) * [[Valguma iela (Rīga)|Valguma iela]] (T veida krustojums) * [[Raņķa dambis]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.citariga.lv/?page=8&id=19&lng=1 Āgenskalna ielas portālā Cita Rīga] {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu T}} [[Kategorija:Ielas Āgenskalnā]] [[Kategorija:Kurzemes rajons]] [[Kategorija:Klīversala]] dotf7un4mv0uxp8kael35geagcs2wbt 0 115766 4486832 4405311 2026-06-26T10:13:38Z Olgerts V 41522 /* Skatīt arī */ papild. 4486832 wikitext text/x-wiki '''Imantas iela''' var būt: * [[Imantas iela (Rīga)|Imantas iela]] — iela Rīgā; * [[Imantas iela (Bauska)|Imantas iela]] — iela [[Bauska|Bauskā]]; * [[Imantas iela (Cēsis)|Imantas iela]] — iela [[Cēsis|Cēsīs]]; * [[Imantas iela (Daugavpils)|Imantas iela]] — iela Daugavpilī; * [[Imantas iela (Jēkabpils)|Imantas iela]] — iela [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]; * [[Imantas iela (Jelgava)|Imantas iela]] — iela [[Jelgava|Jelgavā]]; * [[Imantas iela (Jūrmala)|Imantas iela]] — iela Jūrmalā; * [[Imantas iela (Liepāja)|Imantas iela]] — iela Liepājā; * [[Imantas iela (Valmiera)|Imantas iela]] — iela [[Valmiera|Valmierā]]; * [[Imantas iela (Bērzaine)|Imantas iela]] — iela Bērzaines pagasta [[Bērzaine (Bērzaines pagasts)|Bērzainē]]; * [[Imantas iela (Biķernieki)|Imantas iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Biķernieki (Saulkrastu pagasts)|Biķerniekos]]; * [[Imantas iela (Brankas)|Imantas iela]] — iela Cenu pagasta [[Brankas|Brankās]]; * [[Imantas iela (Lejasciems)|Imantas iela]] — iela Lejasciema pagasta [[Lejasciems|Lejasciemā]]. == Skatīt arī == * [[Imanta iela]] * [[Imantu iela]] {{Ielu nosaukums}} b8zshqf7eq0g8xjov5n1io5yb1qmmeo 0 116231 4486476 4102078 2026-06-25T17:29:56Z ~2026-36789-86 147281 Izlasiet Rīgas satiksmes jaunākās ziņas 4486476 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2016. gada decembris}} {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 45. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |uz = [[Carnikava]] |karte = [[Attēls:Nav foto.png|250px]] |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 57 (29 / 28) |transporta vienīb = |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''45. autobusu maršruts''' būs [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas 2010. gada vasarā kursēja no [[Mežciems (Rīga)|Mežciema]] līdz [[Carnikava]]i. No 6 jūlija 2026 kursēs Jugla-Mobilitātes punkts ķengarags 45. autobusu maršruts tika atklāts [[2010. gads|2010]]. gada [[14. jūnijs|14. jūnijā]].<ref>līdz augusta beigām [http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&id=3356, Informācija Rīgas Satiksmes mājaslapā par jauno autobusu maršrutu nr. 45.]</ref> Tas bija tikai sezonāls autobusu maršruts, pasažieri tajā varēja pārvietoties tikai vasarā. 45. autobusu maršrutu apkalpoja 7. autobusu parks. == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|45]] sk0tna2m96a7yv9zx7i54orgw68ctcr 4486593 4486476 2026-06-25T21:31:56Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-36789-86|~2026-36789-86]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Bai-Bot 4102078 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2016. gada decembris}} {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 45. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |uz = [[Carnikava]] |karte = [[Attēls:Nav foto.png|250px]] |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 57 (29 / 28) |transporta vienīb = |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''45. autobusu maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas 2010. gada vasarā kursēja no [[Mežciems (Rīga)|Mežciema]] līdz [[Carnikava]]i.Mūsdienās (2024) nekursē (nav zināms, kad maršruts ir slēgts). 45. autobusu maršruts tika atklāts [[2010. gads|2010]]. gada [[14. jūnijs|14. jūnijā]].<ref>līdz augusta beigām [http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&id=3356, Informācija Rīgas Satiksmes mājaslapā par jauno autobusu maršrutu nr. 45.]</ref> Tas bija tikai sezonāls autobusu maršruts, pasažieri tajā varēja pārvietoties tikai vasarā. 45. autobusu maršrutu apkalpoja 7. autobusu parks. == Maršruts == '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' — '''[[Carnikava]]''' kursēja pa šādām ielām: [[Hipokrāta iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], [[P1 (autoceļš)|P1]], [[Rīgas iela (Carnikava)]] un [[Ojāra Vācieša iela (Carnikava)]]. '''[[Carnikava]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' kursēja pa šādām ielām: [[Ojāra Vācieša iela (Carnikava)]], [[Rīgas iela (Carnikava)]], [[P1 (autoceļš)|P1]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]], [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]] un [[Hipokrāta iela]]. == Pieturvietas == 45. autobusu maršrutā pavisam kopā bija 57 pieturas. Maršrutā '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' — '''[[Carnikava]]''' bija 29 pieturas, bet maršrutā '''[[Carnikava]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' bija 28 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- | align="center" | 2 | Skola |- | align="center" | 3 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" | 4 | [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]] |- | align="center" | 5 | [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]] |- | align="center" | 6 | Veikals |- | align="center" | 7 | [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]] |- | align="center" | 8 | [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Brīvdabas muzejs (Rīga)|Brīvdabas muzejs]] |- | align="center" | 10 | Kultūras nams |- | align="center" | 11 | Pagrieziens uz Bukultiem |- | align="center" | 12 | Kūdras bāze |- | align="center" | 13 | Milnas |- | align="center" | 14 | Klipiņas |- | align="center" | 15 | Ozolkalni |- | align="center" | 16 | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] ([[Suži (Rīga)|Suži]]) |- | align="center" | 17 | [[Jaunciema 10. šķērslīnija (Rīga)|10. šķērslīnija]] |- | align="center" | 18 | Belte |- | align="center" | 19 | Kapi |- | align="center" | 20 | [[Jaunciema 6. šķērslīnija (Rīga)|6. šķērslīnija]] |- | align="center" | 21 | [[Jaunciema 4. šķērslīnija (Rīga)|4. šķērslīnija]] |- | align="center" | 22 | Fabrika "Jaunciems" |- | align="center" | 23 | [[Jaunciema 1. šķērslīnija (Rīga)|1. šķērslīnija]] |- | align="center" | 24 | Zundagi |- | align="center" | 25 | [[Kalngale]] |- | align="center" | 26 | [[Garciems]] |- | align="center" | 27 | [[Garupe (ciems)|Garupe]] |- | align="center" | 28 | [[Carnikava]] |- | align="center" | 29 | Carnikavas tirgus laukums |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Carnikavas tirgus laukums |- | align="center" | 2 | [[Carnikava]] |- | align="center" | 3 | [[Garupe (ciems)|Garupe]] |- | align="center" | 4 | [[Garciems]] |- | align="center" | 5 | [[Kalngale]] |- | align="center" | 6 | Pagrieziens uz [[Carnikava|Carnikavu]] |- | align="center" | 7 | Zundagi |- | align="center" | 8 | [[Jaunciema 1. šķērslīnija (Rīga)|1. šķērslīnija]] |- | align="center" | 9 | Fabrika "Jaunciems" |- | align="center" | 10 | [[Jaunciema 4. šķērslīnija (Rīga)|4. šķērslīnija]] |- | align="center" | 11 | [[Jaunciema 6. šķērslīnija (Rīga)|6. šķērslīnija]] |- | align="center" | 12 | Kapi |- | align="center" | 13 | [[Jaunciema 10. šķērslīnija (Rīga)|10. šķērslīnija]] |- | align="center" | 14 | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] ([[Suži (Rīga)|Suži]]) |- | align="center" | 15 | Ozolkalni |- | align="center" | 16 | Klipiņas |- | align="center" | 17 | Milnas |- | align="center" | 18 | Kūdras bāze |- | align="center" | 19 | Pagrieziens uz Bukultiem |- | align="center" | 20 | Kultūras nams |- | align="center" | 21 | [[Brīvdabas muzejs (Rīga)|Brīvdabas muzejs]] |- | align="center" | 22 | [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" | 23 | [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]] |- | align="center" | 24 | Veikals |- | align="center" | 25 | [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]] |- | align="center" | 26 | [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]] |- | align="center" | 27 | Skola |- | align="center" | 28 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|45]] rtdf6zqjlofgh1zlumabh60bdghrrag 4486627 4486593 2026-06-26T04:55:53Z ~2026-37027-45 147296 15 autobuss būs no 6 jūlija kā 45 autobuss 4486627 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2016. gada decembris}} {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 45. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |uz = [[Ķengarags]] |karte = [[Attēls:Nav foto.png|250px]] |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt =06.07.2026 |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 57 (29 / 28) |transporta vienīb = |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''45. autobusu maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas 2010. gada vasarā kursēja no [[Mežciems (Rīga)|Mežciema]] līdz [[Carnikava]]i.Mūsdienās (2024) nekursē (nav zināms, kad maršruts ir slēgts). 45. autobusu maršruts tika atklāts [[2010. gads|2010]]. gada [[14. jūnijs|14. jūnijā]].<ref>līdz augusta beigām [http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&id=3356, Informācija Rīgas Satiksmes mājaslapā par jauno autobusu maršrutu nr. 45.]</ref> Tas bija tikai sezonāls autobusu maršruts, pasažieri tajā varēja pārvietoties tikai vasarā. 45. autobusu maršrutu apkalpoja 7. autobusu parks. == Maršruts == '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' — '''[[Carnikava]]''' kursēja pa šādām ielām: [[Hipokrāta iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], [[P1 (autoceļš)|P1]], [[Rīgas iela (Carnikava)]] un [[Ojāra Vācieša iela (Carnikava)]]. '''[[Carnikava]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' kursēja pa šādām ielām: [[Ojāra Vācieša iela (Carnikava)]], [[Rīgas iela (Carnikava)]], [[P1 (autoceļš)|P1]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]], [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]] un [[Hipokrāta iela]]. == Pieturvietas == 45. autobusu maršrutā pavisam kopā bija 57 pieturas. Maršrutā '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' — '''[[Carnikava]]''' bija 29 pieturas, bet maršrutā '''[[Carnikava]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' bija 28 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- | align="center" | 2 | Skola |- | align="center" | 3 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" | 4 | [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]] |- | align="center" | 5 | [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]] |- | align="center" | 6 | Veikals |- | align="center" | 7 | [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]] |- | align="center" | 8 | [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Brīvdabas muzejs (Rīga)|Brīvdabas muzejs]] |- | align="center" | 10 | Kultūras nams |- | align="center" | 11 | Pagrieziens uz Bukultiem |- | align="center" | 12 | Kūdras bāze |- | align="center" | 13 | Milnas |- | align="center" | 14 | Klipiņas |- | align="center" | 15 | Ozolkalni |- | align="center" | 16 | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] ([[Suži (Rīga)|Suži]]) |- | align="center" | 17 | [[Jaunciema 10. šķērslīnija (Rīga)|10. šķērslīnija]] |- | align="center" | 18 | Belte |- | align="center" | 19 | Kapi |- | align="center" | 20 | [[Jaunciema 6. šķērslīnija (Rīga)|6. šķērslīnija]] |- | align="center" | 21 | [[Jaunciema 4. šķērslīnija (Rīga)|4. šķērslīnija]] |- | align="center" | 22 | Fabrika "Jaunciems" |- | align="center" | 23 | [[Jaunciema 1. šķērslīnija (Rīga)|1. šķērslīnija]] |- | align="center" | 24 | Zundagi |- | align="center" | 25 | [[Kalngale]] |- | align="center" | 26 | [[Garciems]] |- | align="center" | 27 | [[Garupe (ciems)|Garupe]] |- | align="center" | 28 | [[Carnikava]] |- | align="center" | 29 | Carnikavas tirgus laukums |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Carnikavas tirgus laukums |- | align="center" | 2 | [[Carnikava]] |- | align="center" | 3 | [[Garupe (ciems)|Garupe]] |- | align="center" | 4 | [[Garciems]] |- | align="center" | 5 | [[Kalngale]] |- | align="center" | 6 | Pagrieziens uz [[Carnikava|Carnikavu]] |- | align="center" | 7 | Zundagi |- | align="center" | 8 | [[Jaunciema 1. šķērslīnija (Rīga)|1. šķērslīnija]] |- | align="center" | 9 | Fabrika "Jaunciems" |- | align="center" | 10 | [[Jaunciema 4. šķērslīnija (Rīga)|4. šķērslīnija]] |- | align="center" | 11 | [[Jaunciema 6. šķērslīnija (Rīga)|6. šķērslīnija]] |- | align="center" | 12 | Kapi |- | align="center" | 13 | [[Jaunciema 10. šķērslīnija (Rīga)|10. šķērslīnija]] |- | align="center" | 14 | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] ([[Suži (Rīga)|Suži]]) |- | align="center" | 15 | Ozolkalni |- | align="center" | 16 | Klipiņas |- | align="center" | 17 | Milnas |- | align="center" | 18 | Kūdras bāze |- | align="center" | 19 | Pagrieziens uz Bukultiem |- | align="center" | 20 | Kultūras nams |- | align="center" | 21 | [[Brīvdabas muzejs (Rīga)|Brīvdabas muzejs]] |- | align="center" | 22 | [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" | 23 | [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]] |- | align="center" | 24 | Veikals |- | align="center" | 25 | [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]] |- | align="center" | 26 | [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]] |- | align="center" | 27 | Skola |- | align="center" | 28 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|45]] dql5mdgrftv4z52dbwh24ra2fdd1oru 4486645 4486627 2026-06-26T05:38:55Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-37027-45|~2026-37027-45]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus 4102078 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2016. gada decembris}} {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 45. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |uz = [[Carnikava]] |karte = [[Attēls:Nav foto.png|250px]] |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 57 (29 / 28) |transporta vienīb = |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''45. autobusu maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas 2010. gada vasarā kursēja no [[Mežciems (Rīga)|Mežciema]] līdz [[Carnikava]]i.Mūsdienās (2024) nekursē (nav zināms, kad maršruts ir slēgts). 45. autobusu maršruts tika atklāts [[2010. gads|2010]]. gada [[14. jūnijs|14. jūnijā]].<ref>līdz augusta beigām [http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&id=3356, Informācija Rīgas Satiksmes mājaslapā par jauno autobusu maršrutu nr. 45.]</ref> Tas bija tikai sezonāls autobusu maršruts, pasažieri tajā varēja pārvietoties tikai vasarā. 45. autobusu maršrutu apkalpoja 7. autobusu parks. == Maršruts == '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' — '''[[Carnikava]]''' kursēja pa šādām ielām: [[Hipokrāta iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], [[P1 (autoceļš)|P1]], [[Rīgas iela (Carnikava)]] un [[Ojāra Vācieša iela (Carnikava)]]. '''[[Carnikava]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' kursēja pa šādām ielām: [[Ojāra Vācieša iela (Carnikava)]], [[Rīgas iela (Carnikava)]], [[P1 (autoceļš)|P1]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]], [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]] un [[Hipokrāta iela]]. == Pieturvietas == 45. autobusu maršrutā pavisam kopā bija 57 pieturas. Maršrutā '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' — '''[[Carnikava]]''' bija 29 pieturas, bet maršrutā '''[[Carnikava]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' bija 28 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- | align="center" | 2 | Skola |- | align="center" | 3 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" | 4 | [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]] |- | align="center" | 5 | [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]] |- | align="center" | 6 | Veikals |- | align="center" | 7 | [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]] |- | align="center" | 8 | [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Brīvdabas muzejs (Rīga)|Brīvdabas muzejs]] |- | align="center" | 10 | Kultūras nams |- | align="center" | 11 | Pagrieziens uz Bukultiem |- | align="center" | 12 | Kūdras bāze |- | align="center" | 13 | Milnas |- | align="center" | 14 | Klipiņas |- | align="center" | 15 | Ozolkalni |- | align="center" | 16 | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] ([[Suži (Rīga)|Suži]]) |- | align="center" | 17 | [[Jaunciema 10. šķērslīnija (Rīga)|10. šķērslīnija]] |- | align="center" | 18 | Belte |- | align="center" | 19 | Kapi |- | align="center" | 20 | [[Jaunciema 6. šķērslīnija (Rīga)|6. šķērslīnija]] |- | align="center" | 21 | [[Jaunciema 4. šķērslīnija (Rīga)|4. šķērslīnija]] |- | align="center" | 22 | Fabrika "Jaunciems" |- | align="center" | 23 | [[Jaunciema 1. šķērslīnija (Rīga)|1. šķērslīnija]] |- | align="center" | 24 | Zundagi |- | align="center" | 25 | [[Kalngale]] |- | align="center" | 26 | [[Garciems]] |- | align="center" | 27 | [[Garupe (ciems)|Garupe]] |- | align="center" | 28 | [[Carnikava]] |- | align="center" | 29 | Carnikavas tirgus laukums |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Carnikavas tirgus laukums |- | align="center" | 2 | [[Carnikava]] |- | align="center" | 3 | [[Garupe (ciems)|Garupe]] |- | align="center" | 4 | [[Garciems]] |- | align="center" | 5 | [[Kalngale]] |- | align="center" | 6 | Pagrieziens uz [[Carnikava|Carnikavu]] |- | align="center" | 7 | Zundagi |- | align="center" | 8 | [[Jaunciema 1. šķērslīnija (Rīga)|1. šķērslīnija]] |- | align="center" | 9 | Fabrika "Jaunciems" |- | align="center" | 10 | [[Jaunciema 4. šķērslīnija (Rīga)|4. šķērslīnija]] |- | align="center" | 11 | [[Jaunciema 6. šķērslīnija (Rīga)|6. šķērslīnija]] |- | align="center" | 12 | Kapi |- | align="center" | 13 | [[Jaunciema 10. šķērslīnija (Rīga)|10. šķērslīnija]] |- | align="center" | 14 | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] ([[Suži (Rīga)|Suži]]) |- | align="center" | 15 | Ozolkalni |- | align="center" | 16 | Klipiņas |- | align="center" | 17 | Milnas |- | align="center" | 18 | Kūdras bāze |- | align="center" | 19 | Pagrieziens uz Bukultiem |- | align="center" | 20 | Kultūras nams |- | align="center" | 21 | [[Brīvdabas muzejs (Rīga)|Brīvdabas muzejs]] |- | align="center" | 22 | [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" | 23 | [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]] |- | align="center" | 24 | Veikals |- | align="center" | 25 | [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]] |- | align="center" | 26 | [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]] |- | align="center" | 27 | Skola |- | align="center" | 28 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|45]] rtdf6zqjlofgh1zlumabh60bdghrrag 4486647 4486645 2026-06-26T05:39:22Z Meistars Joda 781 4486647 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2016. gada decembris}} {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 45. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |uz = [[Carnikava]] |karte = [[Attēls:Nav foto.png|250px]] |valsts = {{karogs|Latvija}} |pilsēta = Rīga |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = <!-- izmaksas miljonos latu --> |kopējais garums = |staciju skaits = <!-- metro, vilciens --> |pieturu skaits = 57 (29 / 28) |transporta vienīb = |depo = <!-- tramvajiem un trolejbusiem --> |parks = № 7 (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = |apakšveidne = {{Rīgas autobusu apakšveidne}} }} '''45. autobusu maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] maršruts, kas 2010. gada vasarā kursēja no [[Mežciems (Rīga)|Mežciema]] līdz [[Carnikava]]i. Mūsdienās (2024) nekursē (nav zināms, kad maršruts ir slēgts). 45. autobusu maršruts tika atklāts [[2010. gads|2010]]. gada [[14. jūnijs|14. jūnijā]].<ref>līdz augusta beigām [http://www.rigassatiksme.lv/index.php?sadala=83&id=3356, Informācija Rīgas Satiksmes mājaslapā par jauno autobusu maršrutu nr. 45.]</ref> Tas bija tikai sezonāls autobusu maršruts, pasažieri tajā varēja pārvietoties tikai vasarā. 45. autobusu maršrutu apkalpoja 7. autobusu parks. == Maršruts == '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' — '''[[Carnikava]]''' kursēja pa šādām ielām: [[Hipokrāta iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], [[P1 (autoceļš)|P1]], [[Rīgas iela (Carnikava)]] un [[Ojāra Vācieša iela (Carnikava)]]. '''[[Carnikava]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' kursēja pa šādām ielām: [[Ojāra Vācieša iela (Carnikava)]], [[Rīgas iela (Carnikava)]], [[P1 (autoceļš)|P1]], [[Jaunciema gatve (Rīga)|Jaunciema gatve]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]], [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]], [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]], [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]], [[Malienas iela (Rīga)|Malienas iela]] un [[Hipokrāta iela]]. == Pieturvietas == 45. autobusu maršrutā pavisam kopā bija 57 pieturas. Maršrutā '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' — '''[[Carnikava]]''' bija 29 pieturas, bet maršrutā '''[[Carnikava]]''' — '''[[Mežciems (Rīga)|Mežciems]]''' bija 28 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |- | align="center" | 2 | Skola |- | align="center" | 3 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |- | align="center" | 4 | [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]] |- | align="center" | 5 | [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]] |- | align="center" | 6 | Veikals |- | align="center" | 7 | [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]] |- | align="center" | 8 | [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" | 9 | [[Brīvdabas muzejs (Rīga)|Brīvdabas muzejs]] |- | align="center" | 10 | Kultūras nams |- | align="center" | 11 | Pagrieziens uz Bukultiem |- | align="center" | 12 | Kūdras bāze |- | align="center" | 13 | Milnas |- | align="center" | 14 | Klipiņas |- | align="center" | 15 | Ozolkalni |- | align="center" | 16 | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] ([[Suži (Rīga)|Suži]]) |- | align="center" | 17 | [[Jaunciema 10. šķērslīnija (Rīga)|10. šķērslīnija]] |- | align="center" | 18 | Belte |- | align="center" | 19 | Kapi |- | align="center" | 20 | [[Jaunciema 6. šķērslīnija (Rīga)|6. šķērslīnija]] |- | align="center" | 21 | [[Jaunciema 4. šķērslīnija (Rīga)|4. šķērslīnija]] |- | align="center" | 22 | Fabrika "Jaunciems" |- | align="center" | 23 | [[Jaunciema 1. šķērslīnija (Rīga)|1. šķērslīnija]] |- | align="center" | 24 | Zundagi |- | align="center" | 25 | [[Kalngale]] |- | align="center" | 26 | [[Garciems]] |- | align="center" | 27 | [[Garupe (ciems)|Garupe]] |- | align="center" | 28 | [[Carnikava]] |- | align="center" | 29 | Carnikavas tirgus laukums |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Carnikavas tirgus laukums |- | align="center" | 2 | [[Carnikava]] |- | align="center" | 3 | [[Garupe (ciems)|Garupe]] |- | align="center" | 4 | [[Garciems]] |- | align="center" | 5 | [[Kalngale]] |- | align="center" | 6 | Pagrieziens uz [[Carnikava|Carnikavu]] |- | align="center" | 7 | Zundagi |- | align="center" | 8 | [[Jaunciema 1. šķērslīnija (Rīga)|1. šķērslīnija]] |- | align="center" | 9 | Fabrika "Jaunciems" |- | align="center" | 10 | [[Jaunciema 4. šķērslīnija (Rīga)|4. šķērslīnija]] |- | align="center" | 11 | [[Jaunciema 6. šķērslīnija (Rīga)|6. šķērslīnija]] |- | align="center" | 12 | Kapi |- | align="center" | 13 | [[Jaunciema 10. šķērslīnija (Rīga)|10. šķērslīnija]] |- | align="center" | 14 | [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] ([[Suži (Rīga)|Suži]]) |- | align="center" | 15 | Ozolkalni |- | align="center" | 16 | Klipiņas |- | align="center" | 17 | Milnas |- | align="center" | 18 | Kūdras bāze |- | align="center" | 19 | Pagrieziens uz Bukultiem |- | align="center" | 20 | Kultūras nams |- | align="center" | 21 | [[Brīvdabas muzejs (Rīga)|Brīvdabas muzejs]] |- | align="center" | 22 | [[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]] |- | align="center" | 23 | [[Silciema iela (Rīga)|Silciema iela]] |- | align="center" | 24 | Veikals |- | align="center" | 25 | [[Kvēles iela (Rīga)|Kvēles iela]] |- | align="center" | 26 | [[Murjāņu iela (Rīga)|Murjāņu iela]] |- | align="center" | 27 | Skola |- | align="center" | 28 | [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |} |} == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == <!-- ===Piezīmes=== {{atsauces|group=P}} --> === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Rīga-aizmetnis}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|45]] sl5fba6ofp6vzmvr2mbovq4a8gpvqxd 14 116525 4486824 1970839 2026-06-26T10:04:38Z Kikos 3705 noņēmu [[Kategorija:Skotija]]; pievienoju [[Kategorija:Skotijas ģeogrāfija]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4486824 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|Cities in Scotland}} [[Kategorija:Apvienotās Karalistes pilsētas]] [[Kategorija:Skotijas ģeogrāfija|Pilsetas]] fe0u1y76yd8cffodwb61swxbe7bkete 0 117150 4486596 4377989 2026-06-25T22:30:43Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4486596 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|dzelzceļa staciju|Garkalne (nozīmju atdalīšana)|Garkalne}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Garkalne | tips = stacija | attēls = Garkalnes stacija 2021.jpg | attēla_apraksts = Garkalnes stacija 2021. gadā | karte = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]] | atvērta = <!-- tikai gadskaitlis --> | citi_nosaukumi = Ropaži, Rodenpoisa | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = <!-- tikai skaitlis --> | platformu_tips = | sliežu_ceļi = <!-- tikai skaitlis --> | adrese = | latd = 57| latm = 2| lats = 46.6296| latNS = N | longd = 24| longm = 24| longs = 45.9288| longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Krievupe (stacija)|Krievupe]] (6 km) <br /> [[Vangaži (stacija)|Vangaži]] (11 km) <br /> [[Jugla (stacija)|Jugla]] (13 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Baltezers (stacija)|Baltezers]] (6 km) | attālums_līdz_Rīgai = 23 }} {{Rīga — Valga|collapse=yes}} '''Garkalne''' (līdz 2011. gadam '''Ropaži''') ir [[dzelzceļš|dzelzceļa]] [[dzelzceļa stacija|stacija]] [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagasta]], [[Garkalne|Garkalnē]]. Garkalnes stacijā pietur dīzeļvilcieni, kas kursē līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]]. Stacijā biļešu kase ir slēgta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-07-31}}</ref> Garkalnes stacija ir vienīgā militārās tehnikas pārkraušanai speciāli paredzētā stacija Latvijā,<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/sliedem-bus-jaiztur-tanku-smagums-14098190 Sliedēm būs jāiztur tanku smagums]</ref> jo tā atrodas netālu no [[Ādažu poligons|Ādažu poligona]]. == Vēsture == Staciju ierīkoja līdz ar dzelzceļa izbūvi 1889. gadā, neapdzīvotā mežainā apvidū kā izmaiņas punktu, lai varētu samainīties vilcieni garajā posmā starp [[Jugla (stacija)|Juglas]] un [[Inčukalns (stacija)|Inčukalna]] stacijām. Stacija tika nosaukta par ''Rodenpois'' pēc tuvākās lielākās apdzīvotās vietas Rodenpoisas (tagad [[Ropaži]]). Pirmā pasaules kara laikā kokmateriālu izvešanai no šīs stacijas bija izbūvēti vairāki šaursliežu dzelzceļi. Ap 1916. gadu izbūvēja [[Dzelzceļa līnija Ropaži—Endzeliņmežs|dzelzceļa līniju 750 mm platumā]] ar pieturas punktiem [[Bāliņi (Garkalnes novads)|Bāliņi]] – [[Podkājas]] – [[Endzeliņkrogs]] – Nikolajs – Endzeliņmuiža (tagad Endzeliņi),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ropazi.lv/lv/novads/vesture/i-pasaules-kars-19141918g/ |title=Ropažu novada pašvaldības mājas lapa |access-date={{dat|2021|01|04||bez}} |archive-date={{dat|2021|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210428044758/https://ropazi.lv/lv/novads/vesture/i-pasaules-kars-19141918g/ }}</ref> bet vācu okupācijas laikā arī 600 mm platumā Gaujasmuižas ([[Ādaži|Ādažu]]) virzienā. Šaursliežu dzelzceļu ritošā sastāva apkalpošanai stacijā ierīkoja depo. 1919. gadā staciju pārdēvēja par Ropažu staciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ldz.lv/lv/content/ropa%C5%BEu-staciju-p%C4%81rsauks-par-garkalni |title=Ropažu staciju pārsauks par Garkalni |access-date={{dat|2018|11|10||bez}} |archive-date={{dat|2019|07|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190723104603/https://www.ldz.lv/lv/content/ropa%C5%BEu-staciju-p%C4%81rsauks-par-garkalni }}</ref> 1980. gadu beigās Valkas virziena līniju bija plānots elektrificēt līdz [[Sigulda (stacija)|Siguldai]].<ref>[http://www.citariga.lv/lat/jugla/infrastruktura/stacija/ Juglas dzelzceļa stacija]</ref> un kontakttīkls tika uzbūvēts līdz Ropažu stacijai<ref>[https://railwayz.info/photolines/photo/16070 Станция Гаркалне]{{krieviski}}</ref> 90. gados posmā [[Jugla (stacija)|Jugla]]—Ropaži vadi tika demontēti. Ar satiksmes ministra 2011. gada 24. janvāra rīkojumu Nr. 01-03/31 no 2011. gada 29. maija dzelzceļa stacija „Ropaži” pārdēvēta par dzelzceļa '''staciju „Garkalne”'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.garkalne.lv/raksts.html?id=567 |title=Nākamā pietura – Garkalne |access-date={{dat|2018|11|10||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200805222505/http://www.garkalne.lv/raksts.html?id=567 }}</ref> 2016. gadā Latvijas valdība atbalstīja [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrijas]] lūgumu atļaut [[ASV Armija|ASV armijai]] izmantot Garkalnes staciju.<ref>[https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/asv-remontes-dzelzcela-staciju-garkalne-lai-varetu-parvietot-brunutehniku/ ASV remontēs dzelzceļa staciju Garkalnē, lai varētu pārvietot bruņutehniku]</ref> 2018. gadā tika pabeigts Garkalnes stacijas modernizācijas projekts — izbūvētas jaunas, militārās tehnikas pārkraušanai piemērotākas rampas un jauns dzelzceļa posms.<ref>[http://www.la.lv/garkalne-militarajam-vajadzibam-izbuvets-dzelzcela-posms Garkalnē militārajām vajadzībām izbūvēts dzelzceļa posms]</ref><ref>[https://www.tvnet.lv/6449019/noskaties-amerikanu-tanki-iemegina-militarajam-vajadzibam-pielagoto-garkalnes-dzelzcela-posmu Noskaties: amerikāņu tanki iemēģina militārajām vajadzībām pielāgoto Garkalnes dzelzceļa posmu]</ref> No 2025. gada 10. februāra līdz 13. decembrim Garkalnē pieturēja vilciens Valga–Rīga–Viļņa. == Attēlu galerija == === Vēsturiski attēli === <gallery widths="150px" heights="90px"> Attēls:Ropažu stacija Brīvības cīņu laikā 1919.jpg|Ropažu stacija [[Latvijas brīvības cīņas|Brīvības cīņu]] laikā. Redzams vilciens ar 1919. gada Cēsu kaujā sakautā landesvēra bruņojumu Attēls:Latvijas dzelzceļu shematiskās kartes fragments 1925.jpg|Ropažu stacija ar 750 mm (dzeltenā krāsā) un 600 mm (zaļā krāsā) sliežu platuma dzelzceļiem (1925) </gallery> === Mūsdienu attēli === <gallery widths="150px" heights="90px"> Attēls:Sliežu ceļi Garkalnē 3.jpg|Sliežu ceļi Siguldas virzienā Attēls:Sliežu ceļi Garkalnē 4.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā Attēls:Piemineklis Garkalnes stacijā 2.jpg|Piemineklis Garkalnes stacijā 2021. gadā Attēls:Garkalne, piemineklis represētajiem Ropažu stacijā 2000-07-02.jpg|Piemineklis Garkalnes (tobrīd Ropažu) stacijā 2000. gadā </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Ropažu novads]] [[Kategorija:Garkalnes novads]] j5anw8f07k9zd8okf5jzjkijvc22rr7 0 127404 4486573 4484497 2026-06-25T20:43:04Z Ugfans 99101 tie, kuri bijuši pārsvarā visas sezonas 4486573 wikitext text/x-wiki {{pareizrakstība}} {{cita nozīme|latviešu seriālu|nekontrolējamu uguns izplatīšanos|ugunsgrēks}} {{Televīzijas seriāla infokaste | bgcolour = #8CC6FC | show_name = UgunsGrēks | color text = | image = File:UgunsGrēka titri.png | caption = "UgunsGrēka" logo | show_name_2 = | genre = [[Ziepju opera]] | format = | creator = | developer = | writer = {{plainlist| * [[Inta Bernova]] 1.-15.sezonai * [[Gunta Kalniņa]] 1.-17.sezonai * [[Vilnis Bīriņš]] 16.-17.sezonai }} | director = [[Inta Gorodecka]] | creative_director = | starring = {{plainlist| * [[Ģirts Ķesteris]] – Leons / Fēlikss * [[Uldis Dumpis]] – Aivars * [[Ilze Vazdika]] – Milda * [[Egils Melbārdis]] – Gunārs * [[Regīna Devīte]] – Zenta * [[Zane Daudziņa]] – Helēna * [[Jakovs Rafaļsons]] – Vadims * [[Leons Krivāns]] – Miervaldis * [[Ilze Pukinska]] – Silvija }} <div class="mw-collapsible mw-collapsed" style="text-align:left; margin-top:0.2em;"> <div>'''Citi galvenie aktieri''' <span class="mw-collapsible-toggle-placeholder"></span></div> <div class="mw-collapsible-content"> {{plainlist| * [[Artūrs Skrastiņš]] – Rihards * [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]] – Elza * [[Dita Lūriņa]] – Marta * [[Marija Bērziņa]] – Rita * [[Mārtiņš Freimanis]] – Oto * [[Kristīne Nevarauska]] – Līga * [[Ainārs Ančevskis]] – Aleksis * [[Aldis Siliņš]] – Donāts * [[Veronika Plotņikova]] – Serafima * [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]] – Pēteris * [[Indra Burkovska]] – Mirdza * [[Anita Kvāla]] – Solveiga * [[Anna Šteina]] – Kitija * [[Uldis Anže]] – Česlavs * [[Maija Doveika]] – Elizabete * [[Jūlija Ļaha]] – Santa * [[Voldemārs Šoriņš]] – Jānis * [[Ģirts Liuziniks]] – Deniss * [[Ieva Aleksandrova-Eklone]] – Ramona * [[Normunds Bērzs]] – Cēzars * [[Artūrs Dīcis]] – Edijs * [[Inga Ungure|Inga Tropa]] – Ieva * [[Olga Dreģe]] – Lidija * [[Līga Zeļģe]] – Dana * [[Emīls Kivlenieks]] – Intars * [[Madars Zvagulis]] – Dāvids * [[Marija Linarte]] – Krista / Sandija * [[Mārtiņš Brūveris]] – Gatis * [[Jānis Āmanis]] – Mareks * [[Ance Muižniece]] – Annija * [[Āris Matesovičs]] – Kaspars }} </div> </div> | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = {{plainlist| * [[Mārtiņš Freimanis]] <small>(1.—2. sezona)</small> * [[Gints Stankēvičs]] <small>(3.—10.sezona)</small> * [[Gunārs Kalniņš]] <small>(10.—15. sezona)</small> * [[Dons|Arturs Šingirejs]] <small>(16.—17. sezona)</small> }} | opentheme = {{plainlist| * [[Tumsa (grupa)|Tumsa]] — "Mans neatklātais super NLO" <small>(1.—2. sezona)</small> * [[Kaža (grupa)|Kaža]] — "Tici vai nē" <small>(3.—9. sezona)</small>{{efn|No 3. sezonas 17. sērijas līdz sezonas beigām (72. sērija) dziesmu kopā ar Kažu izpilda arī [[Dita Lūriņa|Dita Lūriņa-Egliena]].}} * [[Gunārs Kalniņš]] — "Divi vēji" <small>(10.—15. sezona)</small> * [[Dons]] — "Tepat" <small>(16.—17. sezona)</small> }} | endtheme = | composer = | country = {{LAT}} | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | num_seasons = 17<ref name="apollo.tvnet.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/sogad-partrauks-tv-seriala-ugunsgreks-radisanu/782756 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|01|05||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170106145630/http://apollo.tvnet.lv/zinas/sogad-partrauks-tv-seriala-ugunsgreks-radisanu/782756 }}</ref><ref name="delfi.lv">http://www.delfi.lv/izklaide/televizija/eras-gals-sogad-beigs-radit-serialu-ugunsgreks.d?id=48378467</ref> | num_episodes = 1204 | list_episodes = | producer = [[Baiba Saleniece]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://zinas.nra.lv/maja/sarunas/52497-ugunsgreka-producente-tiecas-pec-veseliga.htm |title="UgunsGrēka" producente tiecas pēc veselīgā |access-date={{dat|2011|08|27||bez}} |archive-date={{dat|2011|09|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110914122731/http://zinas.nra.lv/maja/sarunas/52497-ugunsgreka-producente-tiecas-pec-veseliga.htm }}</ref> | executive_producer = | location = {{plainlist| * [[Bīriņu muiža|Bīriņu pils]] (ārskati) * Latgales iela 322, Rīga (filmēšanas paviljons) }} | camera = Vairākas kameras ([[Multi-camera]]) | runtime = 24-53 minūtes | editor = Gunta Kalniņa | cinematography = | company = SIA "UgunsGrēks" | distributor = | channel = [[TV3 Latvija|TV3]] | picture_format = {{plainlist| * 1.—259. sērija: '''4:3''' * 260.—1204. sērija '''16:9''' }} | audio_format = | first_run = | first_aired = {{dat|2009|3|15|N|bez}} | last_aired = {{dat|2017|5|19|N|bez}} | status = | channel_LV = | preceded_by = "[[Neprāta cena]]" | followed_by = "[[UgunsGrēks. Atgriešanās.]]" | related = {{plainlist| * "[[Neprāta spogulī]]" * "[[Ūdensrēgs]]" * "[[UgunsGrēka draugu klubs]]" * "[[Zentas brīvdienas]]" }} | website = http://skaties.lv/sovi-seriali/seriali/ugunsgreks/ | production_website = }} '''"UgunsGrēks"''' ir latviešu [[televīzija]]s seriāls, kas pārraidīts kanālā [[TV3 Latvija|TV3]] no 2009. gada līdz 2017. gadam un tiek pārraidīts atkal no 2022. gada ar "Atgriešanās" sezonu. "UgunsGrēks" ir turpinājums [[Latvijas Televīzija]]s seriālam "[[Neprāta cena]]". "UgunsGrēks" tika pārraidīts piecas reizes nedēļā (sākumā 4 reizes nedēļā). Seriālu parasti filmēja studijā, taču notikumi filmēti arī [[Bīriņu muiža|Bīriņu pilī]], un sākot ar "Atgriešanās" sezonu, seriāls tiek aktīvi filmēts tur. "UgunsGrēks" tiek uzskatīts par vienu no skatītākajiem seriāliem Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/izklaide/77768-ugunsgreks-vienigais-eiropas-audiovizualais-darbs-skatitako-serialu-desmitnieka.htm|title="Ugunsgrēks" vienīgais Eiropas audiovizuālais darbs skatītāko seriālu desmitniekā|publisher=NRA.lv|accessdate={{dat|2014|3|15||bez}}}}</ref> 2013. gadā iznāca seriāla [[Atvasinājums (fikcija)|atvasinājums]] — "[[Zentas brīvdienas]]". 2017. gada 5. janvārī paziņoja, ka seriāls noslēgsies pēc 17. sezonas, kuru sāka demonstrēt 30. janvārī.<ref name="apollo.tvnet.lv" /><ref name="delfi.lv" /> Pēdējā seriāla sērija tika demonstrēta 2017. gada 19. maijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/foto-ka-1206-seriju-laika-mainijies-serials-ugunsgreks/794810|title=Foto: Kā 1206 sēriju laikā mainījies seriāls «UgunsGrēks»|publisher=apollo.tvnet.lv|access-date={{dat|2017|05|20||bez}}|archive-date={{dat|2017|05|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170520214411/http://apollo.tvnet.lv/zinas/foto-ka-1206-seriju-laika-mainijies-serials-ugunsgreks/794810}}</ref> Pēc piecu gadu pārtraukuma 2022. gada 11. aprīlī ''[[All Media Latvia|TV3 Group]]'' paziņoja par seriāla atgriešanos. 10. oktobrī [[Go3]] straumēšanas platformā iznāca seriāla turpinājums "[[UgunsGrēks. Atgriešanās.]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/seriali/legenda-atgriezas-sakusies-seriala-ugunsgreks-turpinajuma-filmesana/|title=Leģenda atgriežas: sākusies seriāla ”UgunsGrēks” turpinājuma filmēšana|publisher=izklaide.tv3.lv}}</ref> == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" rowspan="2" | Sezona ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" | Sērijas ! style="padding: 0px 80px; width:200px;" colspan="2" | Oriģinālā pārraide ! style="padding: 0px 30px; width:70px;" rowspan="2" | Skatītāji (vidēji) |- ! Sezonas sākums ! Sezonas beigas |- | '''1''' | 55 | {{dat|2009|3|15|N|bez}} (1. sērija) | {{dat|2009|6|16|N|bez}} (55. sērija) | 210 800<ref>TV kanālu auditorijas 2009. gada {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2944 |title=martā}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2954 |title=aprīlī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2974 |title=maijā}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2985 |title=jūnijā}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2009|7|8|I|bez}}.</ref> |- | '''2''' | 83 | {{dat|2009|8|24|N|bez}} (56. sērija) | {{dat|2010|1|13|N|bez}} (138. sērija) | 213 700<ref>TV kanālu auditorijas 2009. gada {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3000 |title=augustā}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3025 |title=septembrī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3032 |title=oktobrī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3057 |title=novembrī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3059 |title=decembrī}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2010|1|8|I|bez}}.</ref> |- | '''3''' | 72 | {{dat|2010|2|8|N|bez}} (139. sērija) | {{dat|2010|6|10|N|bez}} (210. sērija) | 245 300<ref name="TNS2010">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3358 |title=2010. gada skatītāko TV programmu TOP 40 }} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2011|1|13|I|bez}}.</ref> |- | '''4''' | 73 | {{dat|2010|8|22|N|bez}} (211. sērija) | {{dat|2010|12|23|N|bez}} (283. sērija) | 226 700<ref name="TNS2010"/> |- | '''5''' | 93 | {{dat|2011|2|13|N|bez}} (284. sērija) | {{dat|2011|6|22|N|bez}} (376. sērija) | 236 200<ref name="TNS2011">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3711 |title=TV kanālu auditorijas 2011. gadā }} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2012|1|5|I|bez}}.</ref> |- | '''6''' | 82 | {{dat|2011|8|21|N|bez}} (377. sērija) | {{dat|2011|12|23|N|bez}} (458. sērija) | 215 600<ref name="TNS2011"/> |- | '''7''' | 71 | {{dat|2012|2|13|N|bez}} (459. sērija) | {{dat|2012|6|14|N|bez}} (529. sērija) | 221 500<ref name="TNS2012">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=4062 |title=2012. gada skatītāko TV programmu TOP 40 }} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2013|1|10|I|bez}}.</ref> |- | '''8''' | 60 | {{dat|2012|9|10|N|bez}} (530. sērija) | {{dat|2012|12|20|N|bez}} (589. sērija) | 213 800<ref name="TNS2012"/> |- | '''9''' | 68 | {{dat|2013|2|18|N|bez}} (590. sērija) | {{dat|2013|6|20|N|bez}} (657. sērija) | 194 700<ref name="TNS2013">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=4448 |title=2013. gada skatītāko TV programmu TOP 40}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2014|1|10|I|bez}}.</ref> |- | '''10''' | 60 | {{dat|2013|9|9|N|bez}} (658. sērija) | {{dat|2013|12|19|N|bez}} (717. sērija) | 185 500<ref name="TNS2013"/> |- | '''11''' | 69 | {{dat|2014|1|20|N|bez}} (718. sērija) | {{dat|2014|5|29|N|bez}} (786. sērija) | 164 900<ref name="TNS2014">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=4701 |title=2014. gada skatītāko TV programmu TOP 40}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2015|1|12|I|bez}}.</ref> |- | '''12''' | 68 | {{dat|2014|9|15|N|bez}} (787. sērija) | {{dat|2014|12|19|N|bez}} (854. sērija) | 184 200<ref name="TNS2014"/> |- |'''13''' | 80 | {{dat|2015|1|19|N|bez}} (855. sērija) | {{dat|2015|6|8|N|bez}} (934. sērija) |190 000 |- |'''14''' |60 |2015. gada 7. septembrī (935. sērija) |2015. gada 17. decembrī (994. sērija) |190 032 |- |'''15''' |64 |2016. gada 1. februārī (995. sērija) |2016. gada 19. maijā (1058. sērija) |193 393 |- |'''16''' |70 |2016. gada 19. septembrī (1059. sērija) |2016. gada 30. decembrī (1128. sērija) |154 500 |- |'''17''' <ref name="apollo.tvnet.lv" /> |76 |2017. gada 30. janvārī (1129. sērija) |2017. gada 19. maijā (1204. sērija) | 183 200 |} == Viena diena "UgunsGrēkā" == "Viena diena "UgunsGrēkā"" ir īpašs aizkadru raidījums, kas dokumentē seriāla ceturtās sezonas filmēšanas procesu. Raidījums sniedz skatītājiem unikālu ieskatu seriāla tapšanā, parādot gan aktieru darbu filmēšanas laukumā, gan tehniskās komandas – operatoru, režisoru un citu iesaistīto pušu – ikdienu. Tajā tiek atklāti dažādi interesanti filmēšanas aspekti, kuriozi un profesionālie izaicinājumi, ar kuriem komanda saskaras, veidojot Latvijā populāro seriālu. Šis raidījums ļauj labāk izprast seriāla producēšanas apjomu un aktieru spēju iejusties savos tēlos ārpus kameras.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://go3.lv/movies/viena-diena-ugunsgreka,vod-4693735|title=Viena diena "UgunsGrēkā"|website=Go3|access-date=2025-08-17|date=2013}}</ref> == Turpinājums == {{pamatraksts|UgunsGrēks. Atgriešanās.}} Pēc seriāla filmēšanas pārtraukšanas, ''[[Go3]]'' 2022. gadā sāka veidot seriāla turpinājumu ar nosaukumu "UgunsGrēks. Atgriešanās". Turpinājums vēsta par galveno varoņu atkal satikšanos viesnīcā pēc septiņiem gadiem, kad Aivars, viesnīcas īpašnieks, atlaida visus pēc preses skandāla. Aivars uzaicinājis visus, kuri ir palīdzējuši viesnīcai tapt un strādāt. Viesi, nezinot par iemeslu, kādēļ tikuši uzaicināti, tiek pārsteigti ar paziņojumu, ka visiem uzlūgtajiem ir iespēja cīnīties par pils iegūšanu. Režisorei Intai Gorodeckai piedāvāja turpināt seriāla filmēšanu otrajai sezonai, taču slimības dēļ viņai nebija laika. Pēc viņas nāves tika pārtraukta filmēšana, un pagaidām nav plānots atsākt seriāla darbību. ==Galvenie varoņi== {{pamatraksts|"Neprāta cena" un "Ugunsgrēks" galveno varoņu saraksts|l1="Neprāta cena" un "Ugunsgrēks" galveno varoņu saraksts}} {| class="wikitable" |- | colspan="4" align=center| '''Key''' |- | style="background: #dfd"| galvenie varoņi || style="background: #fdd" | otrā plāna aktieri || style="background: #ececec" | neparādās |} {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:100%; line-height:15px;" |- ! style="background:#000;" colspan="19"| |- ! style="width:4%;"| Aktieris ! style="width:4%;"| Tēli ! style="width:4%;"|1 ! style="width:4%;"|2 ! style="width:4%;"|3 ! style="width:4%;"|4 ! style="width:4%;"|5 ! style="width:4%;"|6 ! style="width:4%;"|7 ! style="width:4%;"|8 ! style="width:4%;"|9 ! style="width:4%;"|10 ! style="width:4%;"|11 ! style="width:4%;"|12 ! style="width:4%;"|13 ! style="width:4%;"|14 ! style="width:4%;"|15 ! style="width:4%;"|16 ! style="width:4%;"|17 |- | [[Dita Lūriņa|Dita Lūriņa-Egliena]] | [[Marta Timmermane|Marta Pētersone]] | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="14" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | rowspan="2"|[[Ģirts Ķesteris]] | [[Leons Timmermanis]] | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Fēlikss Seņkovs | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="8" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]] | [[Elza Baumane|Elza Timmermane]] | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Artūrs Skrastiņš]] | [[Rihards Baumanis]] | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Mārtiņš Freimanis]] | Oto Pētersons | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Zane Daudziņa]] | [[Helēna Jagudina|Helēna Felzenbahere]] | colspan="7" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Jakovs Rafaļsons]] | [[Vadims Felzenbahers]] | colspan="7" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Ilze Pukinska]] | [[Silvija Felzenbahere]] | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Uldis Dumpis]] | Aivars Pētersons | colspan="7" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="8" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Marija Bērziņa]] | Rita Liepiņa | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="4" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Egils Melbārdis]] | Gunārs Liepiņš | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd;; color:red;"| |- | [[Ilze Vazdika]] | [[Milda Upīte]] | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Regīna Devīte]] | [[Zenta Upīte]] | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Leons Krivāns]] | Miervaldis Bērziņs | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Ainārs Ančevskis]] | Aleksis Grīnbergs | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="14" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Kristīne Nevarauska-Atkočūne|Kristīne Nevarauska]] | Līga Eglīte | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Aldis Siliņš]] | Donāts Jagudins | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="13" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]] | Pēteris Jagudins | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Veronika Plotņikova]] | Serafima Seņkova | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Anita Kvāla]] | Solveiga Kārkliņa | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Indra Burkovska]] | Mirdza Liepiņa | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Anna Šteina]] | Kitija Kārkliņa | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Uldis Anže]] | Česlavs Komarovskis | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Maija Doveika]] | [[Elizabete Timmermane]] | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="6" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Jūlija Ļaha]] | Santa Ziemele | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Voldemārs Šoriņš]] | [[Jānis Ziemelis]] | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ģirts Liuziniks]] | Deniss Tarasovs | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Normunds Bērzs]] | [[Cēzars Andersons]] | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ieva Aleksandrova-Eklone]] | Ramona Vintere | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Gabriela Utāne | rowspan="2"|Ieva Timmermane | colspan="6" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="11" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Inga Ungure|Inga Tropa]] | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Olga Dreģe]] | Lidija Āboliņa | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Līga Zeļģe]] | Dana Āboliņa | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Artūrs Dīcis]] | Edijs Āboliņš | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Mārtiņš Brūveris]] | Gatis Āboliņš | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| |- | rowspan="2"|[[Marija Linarte]] | Krista Zariņa | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Sandija | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Madars Zvagulis]] | Dāvids Ozols | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Emīls Kivlenieks]] | Intars Miķelsons | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Jānis Āmanis]] | Mareks | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Āris Matesovičs]] | Kaspars | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Ance Muižniece]] | Annija Lazdiņa | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- |} * Dažās 7. un 9. sezonas sērijās tika izmantoti iepriekšējo sezonu sākuma titri; Anna Šteina (Kitija) un Ģirts Liuziniks (Deniss) bija redzami šajos titros, neskatoties uz to, ka varoņi tika izrakstīti iepriekšējās sezonās - Kitija 6. sezonā, Deniss 8. sezonā * Uldis Anže (Česlavs) un Jūlija Ļaha (Santa) ir redzami 7. un 9. sezonas ievadtitros, bet tika noņemti līdz ar Annu Šteinu un Ģirtu Liuziniku, taču atšķirībā no iepriekšējiem diviem tie joprojām bija redzami šajās sezonās. * 16. sezonas pirmajās desmit sērijās sākuma titros ir redzami Madars Zvagulis (Dāvids) un Emīls Kivlenieks (Intars). Sākot ar 11. sēriju viņus aizstāj Līga Zeļģe (Dana) un Jānis Āmanis (Mareks) == Tēli == {{enciklopēdisks stils+}} {{atsauces+}} '''Aivars Pētersons''' (1. - 8., 10. - 17. sezona) ([[Uldis Dumpis]]) — Pētersonu viesnīcas bijušais īpašnieks, agrāk tenisists un turīgs cilvēks. Diezgan piekasīgs cilvēks - uzskata, ka viņa viedoklis ir svarīgāks. Pieder zirgu staļļi un ferma Anglijā, kur aizbēdzis no PSRS padomju laikos. Regulāri ceļo uz Angliju. Viņam ir divi dēli, Edgars un Oto, kas viens otru nav satikuši, un mazmeita Ieva Timmermane. Sākotnēji bija paskarbas attiecības ar Leonu, bet vēlāk abi atrada kopīgu valodu un ar laiku kļuva par lieliskiem draugiem. Iepazinās un bija iemīlējies Martas cietuma biedrenē Solveigā Kārkliņā, domādams, ka viņa ir Martas tante no Austrālijas. Vēlāk pēc Martas nāves apprecējās ar Solveigu, nezinot, ka viņa vainojama Martas uzspridzināšanā. Uzdāvināja Leonam viesnīcu, lai nepārdzīvotu par Martas nāvi. Uzzinot no Oto par Solveigas pagātni, Aivars izlēma no viņas šķirties. Pārdzīvoja, ka bija pieļāvis Solveigas ierašanos viesnīcā un Martas nāvi. Pēc Leona kāzām un pārvākšanās ar Elizabeti uz Vāciju atkal uzņēmās rūpes par viesnīcu, lai palīdzētu to vadīt Ievai. Pateicoties Viesturam, atguva viesnīcu no Danas 12. sezonā. Sākumā veidoja attiecības ar Magdu, taču viņas alkohola problēmu dēļ tās pārtrauca. '''Aldis Putniņš''' (1., 3., 5.- 12., 14., 16. - 17. sezona) ([[Juris Lisners]]) — izmeklētājs. Leona un Fēliksa brālēns, Mildas bijušais skolnieks. Patīk iedzert konjaku ar Leonu un ēst kūkas. Seriālā parādās diezgan reti, taču svarīgāka loma 7. un 11. sezonā. Lai gan precējies, bija dēka ar Terēzu. Izmeklēja Baranovska lietu. '''Aleksandrs Jansons''' (5. - 6. sezona) ([[Dainis Gaidelis]]) — iesaukts “Saša”. Palīdzēja Kitijai ar Ievas nolaupīšanu. Piedalījās deju šovā un uzvarēja ar Zentu. Bija attiecības ar Oksanu un arī bērns no viņas. '''Aleksis Grīnbergs''' (1. - 3. sezona) ([[Ainārs Ančevskis]]) — bijušais viesnīcas pārvaldnieks, Martas advokāts. Savai māsai Līgai lika viltot Martas parakstus, tādējādi ievietojot Martu cietumā. 3. sezonā iekļuva [[Autoavārija|autoavārijā]] un kļuva paralizēts, tomēr vēlāk parādījās cerības uz atveseļošanos. '''Alise''' (2. sezona) ([[Kristīne Priedīte]]) — Madaras un Gunas draudzene. '''Alise Sokolova''' (13. - 14. sezona) ([[Jana Ļisova]]) — Kristas labākā draudzene. Bija kopā ar Jezupu un sāka ar viņu dzīvot kopā, bet vēlāk aizbrauca uz Angliju. '''Anna''' (2. sezona) ([[Ilona Balode]]) — bijusī Vadima mīļākā. Palika no viņa stāvoklī, nozaga Vadimam naudu un aizbēga no viesnīcas. '''Annija Lazdiņa''' (17. sezona) ([[Ance Muižniece]]) — Aivara Pētersona jaunā privātsekretāre. Ir jūtas pret Kasparu. '''Antons Dambītis''' (10. - 11. sezona) ([[Rūdolfs Plēpis]]) — bēres izvadītājs, Mildas bijušais draugs. Lidijas klasesbiedrs; jaunībā bija iemīlējies. Izvadīja Endrjū Āboliņa bēres, kuru Milda noturēja par Ediju. Aizbrauca uz Īriju pie meitas. '''Anna Jagudina''' (11. - 12., 15. sezona) ([[Polina Orlova]]) — Helēnas un Donāta meita. Izlepusi un izlutināta meitene. Grib kļūt par modeli un ir apmeklējusi modeļu skolu. Tika nolaupīta un pamatīgi sazāļota pēc brīža, kad Āboliņi uzzināja, ka Vadims pasūtijis Gata un Edija vecāku nāves. Satikās ar vecāku, pieaugušu vīrieti Viktoru un Helēna sākumā bija pret, taču Viktors Helēnu piedzirdīja, un Helēna piekrita par abu attiecībām, savukārt Donāts - kategoriski pret. Meloja un izspieda naudu no vecākiem, lai to iedotu Viktoram, kas pats gribēja no viņas izdabūt naudu. '''Apdrošinātājs''' (1. sezona) ([[Armans Upīts]]) — viens no viesnīcas apdrošinātājiem pēc ugunsgrēka. '''Apsardze''' (1. - 3., 5. - 7. sezona) ([[Maija Ievina]]) — iepriekš strādāja pie Rasmas Stabulītēs, taču aizgāja prom. Vēlāk redzama kā apsardze cietumā, kur bija Marta, Serafima un Solveiga. '''Arnis''' (4. sezona) ([[Aivars Ieviņš]]) — Viktorijas vīrs. Draudēja Donātam, lai viņš Viktorijai vairs netuvotos. '''Augusts Andersons''' (8. - 9. sezona) ([[Pāvils Andress]]) — Elizabetes un Cēzara dēls. '''Beatrise Hartmane''' (13. sezona) ([[Gunta Virkava]]) – Sofijas māte. Ieradās viesnīcā pēc Sofijas nāves. Iesita Jevgēņijai pa galvu, noturot viņu par Ievu. '''[[Cēzars Andersons]]''' (8. - 9. sezona) ([[Normunds Bērzs]]) — bijušais riteņbraucējs, pēcāk progresīvs uzņēmējs Francijā, kas ražo sporta inventāru. Lūcijas dēls un Elizabetes bijušais vīrs, ir kopīgs dēls Augusts. Slimo ar mēnessērdzību. Gribēja nopirkt no Leona Pētersonu viesnīcu. Mēnessērdzības lēkmes iespaidā nogalinājis somu tūristu Peku. Nodokļu nemaksāšanas dēļ Francijā zaudēja savu biznesu un piedzīvoja nervu sabrukumu, kā rezultātā kļūstot garīgi nelīdzsvarotam. Ārkārtīgi necieta Leonu, jo nevēlējās zaudēt Elizabeti. 9. sezonā centās uzbrukt Leonam viņa kāzās ar Elizabeti. Atrodas psihoneiroloģiskajā slimnīcā. '''[[Česlavs Komarovskis]]''' (4. - 9. sezona) ([[Uldis Anže]]) — dejotājs un krāpnieks, Vandas tēvs. Bija romāns ar Kitiju, Ramonu, Sintiju un Silviju. Ieradās Pētersonu viesnīcā ar nolūku to iegūt kopā ar Kitiju. Piedalījās Ieviņas nolaupīšanā, bet par to netika apcietināts, jo sniedza liecību. Izmantoja Silviju naudas dēļ, taču viņa, to uzzinot, pameta Česlavu un salaba ar Vadimu. Centās iepatikties Serafimai, jo no Vadima bija dzirdējis, ka Serafima esot mantojusi naftas atradnes Krievijā, lai gan tā nebija patiesība. 7. sezonā bija pirmais, kas atrada Rasas līķi biljarda zālē. Centās salabt ar bijušo draudzeni un Vandas māti Sintiju. 8. sezonā atgriezās viesnīcā no ārzemēm. Tā kā atklājās, ka Česlavs nodedzināja Ramonas māju, tādējādi nogalinot Ramonas vīru, izlikās par fiktīvu viesnīcas pircēju, lai Cēzars varētu nopirkt viesnīcu. 9. sezonā bija asinsdonors Vadimam, kad viņam vajadzēja asins pārliešanu; kopā ar Margotu sameloja Vadimam par viņa veselības stāvokli, cerot, ka izspiedīs naudu. '''Dana Āboliņa''' (bijusi Felzenbahere) (10. - 17. sezona) ([[Līga Zeļģe]]) — viesnīcas "Mare SPA" kādreizējā izpilddirektore, Edija bijusī sieva. Piedzimusi trūcīgā ģimenē. Agrāk bijusi prostitūta. Mācījusies psiholoģiju kopā ar Mareku. Palika stāvoklī no sava mīļākā - Daniela, bet veica abortu. Tika ar varu ievietota psihiatriskajā slimnīcā un sazāļota. Zaga no Edija konta naudu, lai to maksātu Jurčikam, bet vēlāk Jurčiku nogalināja. Nofilmēja video, kurā redzams, kā Gatis iešauj Baranovskim un draudēja Ievai to iznīcināt. Pēc attiecībām ar Gati uz laiku aizbrauca prom, vēlāk atgriezās Pētersonu viesnīcā un atvēra psihiatrijas privātpraksi. Izlikās, ka ir attiecībās ar Mareku, lai padarītu Gati greizsirdīgu. Seriāla noslēgumā apprecējās ar Gati. '''Daniels Leja''' (6. - 12. sezona) ([[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]]) — bijušais Pētersonu un "Mare SPA" viesnīcas administrators un hakeris. Sarmītes brālis, bijušais Markusa un Sabīnes draugs. Patika Vanda. Iedomīgs un pārliecināts par sevi, visur meklē izdevību. Bija romāns ar Santu, Ramonu un Danu. Bija Pētersonu viesnīcas administrators līdz brīdim, kad tika pieķerts dokumentu zagšanā no Ievas datora, tāpēc uzrakstīja atlūgumu un aizgāja prom. Aiz atriebības gandrīz nodedzināja Pētersonu viesnīcu. Pēc tam strādāja "Mare SPA" viesnīcā par administratoru. Dana gaidīja no viņa bērnu un abiem bija kopīgi plāni, līdz Dana veica abortu. Daniels par to pret viņu izturējās ar naidu un aizgāja prom no darba. '''Dāvids Ozols''' (14. - 16. sezona) ([[Madars Zvagulis]]) — ķirurgs. Ļoti ilgi seriālā tika slēpts, vēlāk bija Kristas ārsts. Aivara labs paziņa un draugs. Veidoja attiecības ar Kristu un 16. sezonā ar viņu apprecējās. '''[[Deniss Tarasovs (UgunsGrēks)|Deniss Tarasovs]]''' (5. - 8. sezona) ([[Ģirts Liuziniks]]) — Elizabetes bijušais vīrs. Santas dēla Jāņa "juniora" īstais tēvs. Strādāja par [[Advokāts|advokātu]] Jāņa Ziemeļa firmā. 5. sezonā nonāca cietumā pēc nepatiesas Santas liecības par viņas izvarošanas mēģinājumu. No cietuma izkļuva, pateicoties Leona, Elizabetes un Mareka plānam. Kopā ar Santu plānoja iegūt Ziemeļa firmu un naudu. 7. sezonā mēģināja viņu padarīt par rīcībnespējīgu. Šantažēja Elizabeti. 8. sezonā Deniss bija parādā Vadimam 10000 [[Lats|latu]]. Kad Vadims tika apcietināts par Leona slepkavības mēģinājumu, strādāja par viņa advokātu. '''Dins/Bruno''' (10. - 11., 14. - 17. sezona) ([[Jēkabs Reinis]]) — Bruno mēģināja nogalināt Baranovski. Mare SPA Hotel administrators - Dins. Satikās ar Sandiju, rīkojās viņas labā. Bija iemīlējies Annijā. '''Donāts Jagudins''' (1. - 15. sezona) ([[Aldis Siliņš]]) — uzņēmējs, ar Vadimu vada kazino biznesu. Pētera Jagudina dēls un Gunas pusbrālis. Precējies ar Helēnu, ir kopīga meita Anna. Ir bērns no Viktorijas, kura pazuda no viesnīcas un neatgriezās. Pēc Helēnas atgriešanās no 3 gadu prombūtnes Turcijā neļāva satikties ar meitu. Kad aizbrauca uz Kazahstānu atvērt jaunu kazino, tur palika un krāpa Helēnu ar savu sekretāri, kura bija stāvoklī. '''Džonatans''' un '''Daniels Felzenbaheri''' (1., 10. - 11. sezona) ([[Dmitrijs Hapilovs]]; [[Vladislavs Hapilovs]], agrāk [[Viktors Vilks]] un [[Vasilijs Vilks]]) — dvīņi, Silvijas un Vadima Felzenbaheru dēli. Pārdeva Vadima doto viesu namu. '''Edgars Pētersons †''' ([[Mārtiņš Freimanis]]) — Aivara dēls un Oto pusbrālis. Dzīvoja pie tēva Anglijā. Tika noslepkavots, īsi pirms tam apprecoties ar Martu. '''Edijs Āboliņš''' (10. - 16. sezona) ([[Artūrs Dīcis]]) — arhitekts, Lidijas mazdēls, Gata brālis, Danas bijušais vīrs. Bija piekritis omes plānam savaldzināt Ievu, lai iegūtu viesnīcu, taču vēlāk viņā iemīlējās. Gandrīz viņas dēļ izdarīja pašnāvību, pārgriežot vēnas. Kopā ar Danu tēloja, ka ir māsa un brālis, lai gan bija laulātie. Nošāva Āboliņu šoferi. Tika nepatiesi apsūdzēts Baranovska slepkavībā. Tika ar varu un bez iemesla ievietots psihiatriskajā klīnikā. Vēlāk devās uz Franciju, strādājot par arhitektu. '''[[Elizabete Timmermane]]''' (bijusi Ziemele, Tarasova, Andersone) (4. - 9. sezona) ([[Maija Doveika]]) — Ievas bijusī mājskolotāja, Ziemeļa meita un Denisa bijusī līgava. Ritas labākā draudzene. Bija aizbēgusi no ģimenes un Denisa, jo uzzināja par savu nāvējošo slimību, kura progresēja. Ieradās Pētersonu viesnīcā, kur neviens viņu nezināja, lai strādātu par Ievas mājskolotāju. Izglāba un atturēja aklo Leonu no pašnāvības mēģinājuma ezerā. Būdams akls, Leons kādu laiku centās viņu nicināt un saņēma nepatiesas baumas no savas medmāsas Kitijas par Elizabeti, kuras izrādījās nepatiesas. Domāja, ka ir Kitijas draudzene, bet tad uzzināja viņas patiesos nodomus un raksturu. 5. sezonā atklāja patiesību redzi atguvušajam Leonam par savu izvairīgo rīcību, jo no ārstiem bija uzzinājusi, ka vairs nav slima. Uzsāka attiecības ar Leonu, bet tās izjauca Kitija ar savām intrigām. Pēc laika, uzzinot patiesību, atsāka attiecības ar Leonu, bet tās pārtrauca autokatastrofa, kuras rezultātā bija zaudējusi atmiņu. Deniss to izmantoja savā labā un ar meliem apprecēja Elizabeti. Vēlāk atguva atmiņu, bet kopābūšanai ar Leonu traucēja Rasa. 7. sezonā īsu brīdi tika turēta aizdomās par Rasas slepkavību, taču sezonas noslēgumā gandrīz gāja bojā pēc Georga Lapsas uzbrukuma. Uzzinot, ka Leons slēpis tēva veselības stāvokli, pameta Leonu un devās uz ārzemēm. Francijā bija iepazinusies ar uzņēmēju un bijušo riteņbraucēju Cēzaru Andersonu un apprecējās ar viņu. Piedzima dēls Augusts. Nevarēja ciest Cēzara mātes Lūcijas nepatiku pret sevi un Augusta audzināšanu. Pēc 5 gadiem atgriezās no Francijas Pētersonu viesnīcā, kuru Cēzars bija plānojis iegādāties no Leona un uzdāvināt Elizabetei. Satiekot Leonu, uzvirmojās vecās mīlas rētas un kopīgā pagātne. Pārdzīvoja par Leona sašaušanu un no tās gūto invaliditāti. Centās savākt naudu Leona operācijai Šveicē. 9. sezonā pēc Cēzara uzbraucieniem un Lūcijas naidpilnās attieksmes saprata, ka nekad patiesībā nav mīlējusi Cēzaru un izšķīrās, lai beidzot būtu kopā ar Leonu. Sezonas noslēgumā notika Leona un Elizabetes kāzas. Pēc tam abi pārvācās uz Vāciju, kur bija grūtības atrast darbu un apgūt vācu valodu. '''[[Elza Baumane]]''' (1. - 2. sezona) ([[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]]) — Leona bijusī sieva, Oto bērnības draudzene - abi uzauga bērnu namā. Piekrāpa Leonu ar Oto un viņi izšķīrās. 2. sezonā pēc vairākām domstarpībām iepatikās Rihards un viņi apprecējās. '''Elīna''' (15. sezona) ([[Laura Atelsone]]) — Intara paziņa. Intara uzpirkta, pateica Kristai, ka gaida bērnu no Dāvida, lai viņus sanaidotu. '''Emīls Baranovskis''' (11. - 12. sezona) ([[Ivars Brakovskis]]) — psihiatriskās klīnikas darbinieks. Sadarbojās ar Āboliņiem un sagandēja Danas veselību uz kādu laiku. Gatis viņu sašāva, slimnīcā vēl dažas reizes gandrīz tika nogalināts. '''Ernests Jansons''' (7. sezona) ([[Uldis Norenbergs]]) — bioloģiskās zemnieku saimniecības ’’Rūķīši’’ īpašnieks un bijušais kafejnīcas dārzeņu piegādātājs. Garīgi nelīdzsvarots. Iepriekš tiesāts par smagu miesas bojājumu nodarīšanu savai meitai. Ārstējies pie Rasas psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Tika turēts aizdomās par savas sievas slepkavību. Terēza viņu turēja aizdomās par Rasas slepkavību. Patika Milda, gribēja nogalināt Aivaru. Iesita Gunāram pa galvu. '''Eva Grīnberga''' (bijusi Baumane) (15. - 17. sezona) ([[Ieva Pļavniece]]) — precējusies ar Teodoru Grīnbergu. Kristas un Sandijas māte. 16 gadu vecumā satikās ar Gati un dzemdēja dvīnes. Domāja, ka dvīnes ir mirušas, tomēr Edijs viņu uzmeklēja un paziņoja, ka viņas ir dzīvas. Viņas vienīgā uzticamā persona bija Mareks. Atkal bija attiecības ar Gati, bet izlikās, jo grib iekļūt Āboliņu ģimenē, lai sniegtu informāciju par Āboliņu biznesu Teodoram. Kad Grīnbergs tika nogalināts, ieradās viņa brāļa dēls Jānis un šantažēja Evu. Bija stāvoklī no Jāņa, bet bērnu zaudēja. Nogalināja Jāņa tēvu un Jāni. '''Evelīna''' (1. - 2. sezona) ([[Dana Avotiņa-Lāce|Dana Lāce]]) — Ivo bijusī sieva, kas vienlaicīgi satikās gan ar Kristapu, gan ar Aleksi. '''Feldmanis''' (4. sezona) ([[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]) — Leona acu ārsts 4. sezonā, kad Leons bija akls. '''Fēlikss Seņkovs''' (3., 5. - 17. sezona) ([[Ģirts Ķesteris]]) — Leona dvīņubrālis un izbijis armijnieks no Krievijas. Bērnībā tika izšķirts no Leona uzreiz pēc dzemdībām un atdots audzināšanā kādai Seņkovu ģimenei Krievijā. Dienējis un dzīvojis Murmanskā. Gunāra dēla Jāņa krusttēvs un Ievas onkulis. Diezgan sportisks un spēcīgs cilvēks. Mīl iedzert ‘’vodku’’ jeb degvīnu un dievina pelmeņus. 3. sezonā ieradās Pētersonu viesnīcā, lai atrastu Leonu. Palīdzēja Leonam uzzināt patiesību par bijušā Pētersona viesnīcas pārvaldnieka Alekša Grīnberga mahinācijām. Bija izlicies par uzticības personu Aleksim un visu 3. sezonu mēģināja izlikties par Leonu, lai apturētu Aleksi. Satika viesnīcā Serafimu un iemīlējās, vēlāk apprecējās ar viņu. 5. sezonā palīdzēja Leonam atgūt Ievu no Kitijas. Pēc laika Serafima viņu piekrāpa un abi izšķīrās. Pēc tam apprecējās ar Jevgēņiju un abiem ir meita Marija. Strādāja viesnīcā, 10. sezonā kļuva par viesnīcas saimniecības daļas vadītāju pēc Leona aizbraukšanas uz Vāciju kopā ar Elizabeti. Leons bija uzticējis Fēliksam pieskatīt Ievu. Kamēr Jevgēņija bija Krievijā ārstēties, bija mīļākā — Sabīne. Greizsirdības iespaidā netīšām tika sadurts no Jevgēnijas ar nazi. '''Gatis Āboliņš''' (10. - 17. sezona) ([[Mārtiņš Brūveris]]) — jurists. Lidijas mazdēls, Edija brālis. Gadu vecāks par Ediju. Baranovska slepkava. Reiz izvaroja Danu, bet vēlāk ar viņu veidoja nopietnas attiecības. Naidojās ar Ediju par Ievu. Naivi un labsirdīgi izturas pret savām meitām, Kristu un Sandiju. Kopš Evas ierašanās bija kopā ar viņu, bet bija pārāk greizsirdīgs, kaut gan pats slepus satikās ar Danu. Gribēja precēties ar Evu, bet uzzinot, ka viņa zaudējusi bērnu, izšķīrās. Vēlāk apprecējās ar Danu. '''Georgs Lapsa''' (1., 6. - 7. sezona) ([[Arnolds Osis]]) — 1. sezonas 1. sērijā redzams kā klients viesnīcā. Ziemeļa kopējs, Santas paziņa. 7. sezonā uztraucās par Rasas slepkavības izmeklēšanu. Pēc Denisa un Santas lūguma centās sazāļot Ziemeli, lai iegūtu Ziemeļa firmu un naudu. Sezonas noslēgumā gandrīz nogalināja Ziemeli un Elizabeti. '''Izmeklētājs Grava''' (2. sezona) ([[Jānis Vimba]]) — strādā cietumā. Izmeklēja Martas lietu. '''Guna''' (2. - 4. sezona) ([[Anete Krasovska]]) — Madaras labākā draudzene, Donāta pusmāsa. Bija attiecības ar Oto, vēlāk ar Maksi. 4. sezonā strādāja par oficianti pie Gunāra. '''Gunārs Liepiņš''' (1. - 17. sezona) ([[Egils Melbārdis]]) — kafejnīcas īpašnieks, pirms tam bārmenis. Bijušas četras laulības: pirmā ar Ritu, otrā — ar Mirdzu Liepiņu. 10. sezonā apprecēja Signi, ir kopīgs dēls Jānis. Piespiedu kārtā apprecējies ar Luīzi, kura ar laiku tomēr iepatikās. '''Guntis Beķeris''' (13. - 14. sezona) ([[Juris Jope]]) — izmeklētājs, iepriekš strādājis Rīgā. Sofijas klasesbiedrs. Nejauši nogalināja Sofiju un vainoja Ievu un Viesturu viņas sašaušanā, jo, izņemot Danu un Gati, viņi bija pirmie, kas atrada Sofijas līķi. '''Helēna Jagudina''' (1. - 17. sezona) (dzimusi Felzenbahere) ([[Zane Daudziņa]]) — Vadima meita, precējusies ar Donātu un ir meita Anna (Aņa). Bija modeļu skolas un skaistumkopšanas salona īpašniece, līdz salons sadega ugunsgrēkā. Sava tēva mīlule. Par Edgara nogalināšanu piecus gadus sēdēja cietumā. Bijusi neliela dēka ar Fēliksu pārpratuma dēļ, domādama, ka Donāts viņu krāpj. 3 gadus dzīvoja Turcijā ar citu vīrieti. Atgriezās atpakaļ, lai salabtu ar Donātu. 16. sezonā uzzināja, ka Donāts viņu krāpj, un izlēma šķirties. Kafejnīcā satika Jāni Grīnbergu un veidoja attiecības. '''Ieva Timmermane''' (1. - 6., 10. - 14. sezona) ([[Inga Ungure|Inga Tropa]], agrāk [[Gabriela Utāne]]) — Leona un Martas meita, viesnīcas īpašniece. Bērnībā tika nolaupīta, pēc tam uzauga Anglijā. Ieradās atpakaļ uz Leona un Elizabetes kāzām. Tika nepatiesi turēta aizdomās par Sofijas Hartmanes slepkavību. Ir bijusi kopā ar Viesturu un Ediju, taču vairāk iemīlējās Edijā. Edija dēļ pārdeva Danai viesnīcu. Pēc šķiršanās ar Ediju aizbrauca uz Angliju. Fēlikss Ievu sauca par "Dočurku". '''Indulis Strautiņš''' (11. - 17. sezona) ([[Jānis Jarāns]]) — naivs policists, Alda Putniņa padotais, Jezupa mātesbrālis. Apprecējās ar Zentu. '''Ingeborga Bergmane''' (5., 11. sezona) ([[Zanda Štrausa]]) — Zigmāra sieva, audzina dēlu. Strādā vietējā veikalā par pārdevēju. Gunārs domāja, ka viņa ir bankas prezidente un izlikās iemīlējies, cerot, ka saņems no viņas naudu. '''Intars Miķelsons''' (14. - 16. sezona) ([[Emīls Kivlenieks]]) — satikās ar Sandiju, kopā ar viņu saindēja Kristu un vēlāk arī nolaupīja. Palaida Kristu brīvībā, jo iemīlējās viņā. Gribēja nošaut Sandiju, bet nenoticēja, ka tā ir Krista, un rezultātā sašāva Dāvidu, kurš, glābjot Kristu, pagāja priekšā. Šobrīd atrodas cietumā. '''Ivo Balodis''' (1. sezona) ([[Ivars Puga]]) — arhitekts. Bija precējies ar Evelīnu, līdz atklāja, ka sieva viņu krāpj ar viņa dēlu. '''Jana Abremenko''' (17. sezona) ([[Sarmīte Rubule]]) — prostitūta, Megijas sabiedrotā. '''Jānis Bērziņš''' (2. sezona) ([[Madars Zvagulis]]) — Riharda pacients. Piedalījās Alekša mahinācijās. '''Jānis Grīnbergs †''' (3., 16. - 17. sezona) ([[Mārtiņš Liepa]]) — Jānis Vīksna, arī zināms kā Vaņa. Bija attiecības ar Serafimu, abiem kopīgs bērns. Jagudina bijušais šoferis. Sadūra Leonu, domādams, ka viņš ir Fēlikss. Solveiga viņu izmantoja, lai nogalinātu Leonu. Teodora brāļa dēls, kurš vainoja Evu tēva slepkavībā. Eva izprovocēja Jāni uz intīmu tuvību, jo pateica Gatim, ka ir stāvoklī, bet tūlīt pēc tam nošāva. '''Jānis Ziemelis''' (5. - 9. sezona) ([[Voldemārs Šoriņš]]) — advokātu firmas īpašnieks, Elizabetes tēvs un Jāņa "juniora" patēvs. Viņa sieva Santa viņu daudzreiz krāpa. 7. sezonā izlikās slims un bezpalīdzīgs, lai uzzinātu, ko Deniss un Santa no viņa slēpj. Kā advokāts mēģināja glābt Cēzara bankrotējušo biznesu. 8. sezonā Ziemelis un Elizabete uzzināja, ka Jānis "juniors" nav viņa bioloģiskais dēls un vēlējās Santu padzīt no ģimenes, bet vēlāk salabst ar viņu. 9. sezonā izšķīrās no Santas, jo atklāja, ka viņu krāpj ar Danielu, bet pēc tam kļuva par draugiem, kad Santa nokļuva slimnīcā Cēzara un Lūcijas dēļ. '''Jānis Ziemelis (juniors)''' (8. - 9. sezona) ([[Ralfs Dragons]]) — Denisa un Santas bioloģiskais dēls, Ziemeļa pieņemtais dēls. '''Jevgēnija Seņkova''' (1. - 2., 9. - 17. sezona) ([[Jekaterina Frolova]]) — Sibillas un Nikolaja meita, Fēliksa sieva, agrāk - Vadima mīļākā. Gunāra dēla krustmāte. Ar Fēliksu audzina kopīgu meitu Mariju. Neilgi strādāja "Mare SPA" par bārmeni. Nejauši sadūra Fēliksu, gribēdama pabaidīt Sabīni ar nazi. Seriāla beigās Fēliksam atklāja, ka ir stāvoklī. Fēlikss viņu sauca par "Rusalačku". '''Jezups Martinovs''' (10. - 17. sezona) ([[Kristaps Rasims]]) — viesnīcas administrators, agrāk patika Ieva. Bija iemīlējies Sabīnē. Satikās ar Alisi un sāka dzīvot kopā, bet Alise aizbrauca uz Angliju. Kafejnīcā satika Janu un sākumā nezināja, ka viņa ir vieglas uzvedības sieviete. '''Juris "Jurčiks" Strazdiņš †''' (10. sezona) ([[Vilnis Briedis]]) — Ramonas draugs un suteners. Agrāk izmantojis Danas pakalpojumus, bet pēc tam prasīja no viņas naudu, lai pārējie neuzzina, kā viņa pelnīja jaunībā: ar prostitūciju, lai varētu palīdzēt māsai. Dana viņu nogalināja. '''Karīna Grāvīte''' (14. sezona) ([[Zane Burnicka]]) — īstajā vārdā Sanita Cīrule. Gunāra kafejnīcas oficiante. Gunārs viņā iemīlējās, taču izrādījās zagle un apzaga Gunāru. '''Kaspars Gross''' (17. sezona) ([[Āris Matesovičs]]) — Aivara Pētersona drauga dēls, privātsekretāra kandidāts, kurš tika padzīts no darba. Ir jūtas pret Anniju. '''Kaspars Šmits''' (4. - 9., 12. - 15. sezona) ([[Kaspars Arājs]]) — Mērijas galvenais fotogrāfs, arī operators, šantāžists. Palīdzēja iegāzt Fēliksu sakarā ar Sofijas slepkavību. Vadims centās uzpirkt viņu dejas izlozē. '''Katrīna''' (10. sezona) ([[Helēna Vasiļevska|Helēna Eimane]]) — Vadima nolīgtā un apmaksātā Donāta draudzene, lai padarītu Helēnu greizsirdīgu. Tiešām iemīlējās Donātā, bet viņu piekrāpa un atgriezās pie prostitūcijas. '''Kitija Kārkliņa''' (4. - 6. sezona) ([[Anna Šteina]]) — Solveigas meita. Agrāk bijusi dejotāja un no tiem laikiem pazinusi Česlavu, ar kuru bija romāns. Ieradās viesnīcā, lai savaldzinātu Leonu, izmantojot savu medicīnas darbu. 5. sezonā nolaupīja Ievu un šantažēja Leonu, lai iegūtu Pētersonu viesnīcu, bet Aleksandrs ‘’Saša’’ ar Česlavu viņas plānu izjauca. Atrodas cietumā. '''Kriss''' (4. - 6. sezona) ([[Ivars Lūsis]]) — dzīvoja kopā ar Ritu, taču dzērumā viņu sita. Krisu atlaida no darba zirgu staļļos, un viņš meklēja darbu Vācijā, kur apgalvoja, ka tika divreiz apzagts. Mēģināja veikt pašnāvību. Bija vienalga par to, ka Ritas bērns nomira nepiedzimis. Dzīvo Vācijā ar citu sievieti. '''Krista Zariņa''' (13. - 16. sezona) ([[Marija Linarte]]) — Gata meita, Alises labākā draudzene. 14. sezonā uzzināja, ka ir adoptēta. Nejaušā gadījumā saņēma bultu vēderā. Sandija ienīst viņu, tādēļ Krista tika saindēta, paralizēta un nolaupīta, kā arī regulāri nepatiesi apvainota. Izveidojās attiecības ar Dāvidu, kuru iepazina, kad viņš viņu ārstēja. Dāvids par viņu rūpējās un 16. sezonā ar viņu apprecējās. '''Kristaps''' (1. sezona) ([[Ivo Martinsons]]) — Ivo dēls. Satikās ar Evelīnu, līdz pieķēra viņu gultā ar Aleksi. '''Laimonis Blumbergs †''' (1. sezona) ([[Pēteris Liepiņš]]) — Viesu nama "Stabulītes" saimnieks, Rasmas vīrs. Aiz muguras Aivaram viesnīcā organizēja striptīza vakarus. Vīrs, kura sieva saindējās ar Laimoņa produktiem, viņu nogalināja. '''[[Leons Timmermanis]]''' (1. - 9., (10.) sezona) ([[Ģirts Ķesteris]]) — ārsts un bijušais viesnīcas īpašnieks, Elizabetes vīrs un Ievas tēvs, Vadima draugs. Aivars savulaik uzdāvinājis viņam viesnīcu ar nodomu, ka tā vēlāk pāries Ievai. Daudzreiz bijis attiecībās. Pirmo sievu Ievu zaudēja autoavārijā kopā ar dēlu. Savulaik bija iemīlējies Annā. Otrā bija Līga, kura nokļuva psihiatriskajā klīnikā, un vēlāk bija apprecējies ar Elzu. Abi izšķīrās, kad Leons atkal atjaunoja attiecības ar Martu, bet Elza saprata, ka viņai lemts būt kopā ar Rihardu. Trešā sieva - Marta, kas mira kāzu dienā. Ar Martu ir kopīga meita Ieva, kura tika nosaukta Leona pirmās sievas vārdā. Iemīlējās Elizabetē. Bildinājis Rasu un Ramonu. Pēc sprādziena kāzās zaudēja redzi, kļūstot aklam. Veica vairākas neveiksmīgas acu operācijas, no kurām pēdējā izrādījās veiksmīga. Gribēja divreiz veikt pašnāvību pēc Martas nāves; pirmo reizi atturēja Gunārs ar Aivaru, otrajā - Elizabete. Kitijas draudu un intrigu dēļ, ar vēlmi izkrāpt viesnīcu, bija ar viņu saderinājies. Sāka atkal attiecības ar Elizabeti pēc Rasas pašnāvības. 8. sezonā Vadims, domādams, ka Leons ir Silvijas mīļākais, viņu sašāva. 9. sezonas noslēgumā apprecējās ar Elizabeti, tagad ar viņu dzīvo Vācijā. 10. sezonā runāja vairākas reizes ar Ievu caur ’’[[Skype]]’’. 10. sezonā palīdzēja Gunāra dēlam sarunāt Minhenes slimnīcā aknu transplantāciju. '''Lidija Āboliņa''' (10. - 17. sezona) ([[Olga Dreģe]]) — viesnīcas "Mare SPA" īpašniece, miljonāre, Edija un Gata vecmāmiņa, Antona klasesbiedrene. Āboliņu ģimenes galva. Meloja policijai par Jurčika nāves apstākļiem. 14. sezonā Vadims viņu nolaupīja, lai prasītu atbrīvot mazmeitu Annu. 16. sezonā bija Sandijas upuris un izlikās mirusi. '''Līga Eglīte''' (1. - 2. sezona) ([[Kristīne Nevarauska-Atkočūne|Kristīne Nevarauska]]) — Leona bijusī draudzene, Alekša māsa. Savulaik bija saindējusi Helēnas kāzās šampanieti, piedalījās Alekša mahinācijās. Ir psihiski slima un šobrīd atrodas psihiatriskajā klīnikā. 3. sezonā Marta apmeklēja Līgu un uzzināja patiesību par Aleksi un viesnīcu. '''Luīze Apine''' (9., 15. - 17. sezona) ([[Madara Melne-Tomsone]]) — kādreizējā viesnīcas istabene, Signes labākā draudzene. Nākusi no bērnu nama, kurā tika ievietota 10 gadu vecumā, jo vecāki lietoja alkoholu. Ir no [[Liepāja]]s, satika Signi bērnu namā. 15. sezonā atgriezās kā Vadima mīļākā un dzemdēja bērnu no viņa. Apprecējās ar Gunāru aprēķina dēļ, bet tomēr Gunārs iepatikās. '''Lūcija Andersone''' (8. - 9. sezona) ([[Rasma Garne]]) — Cēzara māte, Elizabetes bijušā vīra māte un Augusta vecmāmiņa. Nepatīk Elizabete, uzskatot, ka viņa nav piemērota Cēzaram. 9. sezonā centās savaldzināt Ziemeli. Gandrīz noindēja Santu. '''Madara''' (2. sezona) ([[Zane Meldere]]) — skolniece, Evelīnas māsa. Bija kopā ar Aleksi, līdz abu attiecības izjauca Evelīna. Draudzējas ar Gunu. Pēc 2. sezonas aizbrauca mācīties uz Angliju. '''Magda Zariņa''' (14. - 16. sezona) ([[Daiga Gaismiņa-Šiliņa]]) — Kristas audžu māte. To ilgi slēpa no viņas un par to pieņēma Lidijas naudu. Ir problēmas ar alkoholu. Strādāja Pētersonu viesnīcā par istabeni un veidoja attiecības ar Aivaru. Aivars viņu atlaida un viņa strādāja netālā viesu namā par istabeni. Dzērumā, aizstāvot Kristu, nošāva Grīnbergu. Atrodas cietumā. '''Maigonis''' (3. sezona) ([[Ziedonis Veits]]) — kopā ar Ziedoni ir izspiedēji. Mirdza viņiem bija parādā, un kad izlikās par mirušu, Maigonis un Ziedonis domāja, ka Gunāram ir Mirdzas nauda, tāpēc sāka viņu šantažēt. Vienā brīdī pat nolaupīja Ritu, lai izspiestu naudu ātrāk. '''Maksis''' (3. sezona) ([[Arturs Krūzkops]]) — Miervalža mazdēls. Strādāja par kurjeru un aizbrauca studēt medicīnu Anglijā. Bija iemīlējies Gunā. '''Manfrēds Ķirsis''' (13. sezona) ([[Edgars Pujāts]]) — Silvijas līgavainis, aktieris un žigolo. Aizbrauca no viesnīcas. '''Mareks Bērziņš''' (5. - 6., 16. - 17. sezona) ([[Jānis Āmanis]]) — jurists un psihoterapeits, Denisa bērnības draugs. Bijis precējies, taču izšķīrās. Ieradās ar Denisu kopā 5. sezonas sākumā uz juristu semināru. Sākumā, kad ieradās viesnīcā, kādu laiku nebija labās domās par Elizabeti, jo Deniss bija pārņemts ar viņu. Kad Denisu, Santas melu dēļ, apcietināja, kļuva tuvāki ar Elizabeti un strādāja kopā lai atbrīvotu Denisu. Pēc ilgāka laika 16. sezonā parādījās kā psihologu semināra dalībnieks un izlēma ar Danu nodibināt psihoterapijas privātpraksi Pētersonu viesnīcā. Agrāk ar Danu kopā mācījies un, satiekoties atkal, uzplauka bijušās jūtas, bet Danai bija citas intereses. Mareks kļuva tuvs ar Evu un ir uzticams. '''Margots Vilkābele''' (9. sezona) ([[Ģirts Rāviņš]]) — Šarlatāns. Kopā ar Česlavu izspieda naudu no Vadima, melojot, ka viņam ir atlicis maz laika dzīvot. Iepatikās Česlavs. '''Markuss''' (6. sezona) ([[Rihards Lepers]]) — Vandas un Rozes draugs, jauniešu bandas vadonis. '''Marta Timmermane'''† (1. - 3. sezona) ([[Dita Lūriņa]]) — bijusī viesnīcas īpašniece. Bija precējusies ar Edgaru. Ar Leonu ir kopīga meita Ieva. Anglijā dzīvoja kopā ar Rihardu, bet vēlāk viņu piekrāpa, jo iemīlējās Leonā. Alekša dēļ tika ieslodzīta cietumā. Nomira savās kāzās ar Leonu Solveigas izraisītā sprādziena dēļ. '''"Asiņainā" Mērija''' (4. - 7., 12. - 14. sezona) ([[Inese Ramute]]) — ziņotāju galvenā redaktore, žurnāliste. Sadarbojās ar Mirdzu. Domāja, ka Gunārs viņu mīl. '''Megija Lasmane''' (17. sezona) ([[Karina Lučiņina]]) — prostitūta, Evas sabiedrotā, kas palīdzēja slepkavības iestudēšanā un nelikumīgās darbībās. '''Miervaldis Bērziņs''' (1. - 17. sezona) ([[Leons Krivāns]]) — Pētersonu viesnīcas portjē, Makša vectēvs un Olafa kaimiņš. Bijušais jūrnieks. '''Milda Upīte''' (1. - 17. sezona) ([[Ilze Vazdika]]) — Pētersonu viesnīcas galvenā pavāre Gunāra kafejnīcā, Leona krustmāte, Zentas nelaiķa vīra māte, bijusī skolotāja. Aivara bijusī klasesbiedrene. Dzīvo kopā ar Zentu un viņas bārenīšiem. Iemīlējās Antonā, bet viņš aizlidoja uz Īriju. Kopā ar Nikolaju. '''Mirdza Liepiņa''' (2. - 7., 12. - 13. sezona) ([[Indra Burkovska]]) — bijusi pilsētas mērs, precējusies un šķīrusies ar Gunāru. Jaunībā bijušas attiecības ar Pēteri Jagudinu, ar kuru ir kopīga meita Guna. Par godu pilsētas jubilejai, nolēma sarīkot deju šovu "Dejo savai pilsētai", kur galvenā balva bija 50 tūkstoši. Bijusi cietumā par deju šova naudas balvas piesavināšanos. Atbrīvota, pateicoties Ziemelim un Denisam. Maksāja Gunāram, lai neizstāsta Mērijai par laulības problēmām. '''Nikolajs Gončarovs''' (16. - 17. sezona) ([[Ģirts Jakovļevs]]) — Jevgēņijas tēvs, Sibillas vīrs. Dzīvo Krievijā. Meitas aicināts, atbrauca pie sievas uz viesnīcu pierādīt, ka nav vienaldzīgs pret viņu. Iemīlējās Mildā. '''Oksana Griščeņko''' (5. - 6. sezona) ([[Jeļena Sigova]]) — profesionāla dejotāja. Starptautiski zināma ar savu dejošamas grupu "Uzliesmojums", kuru viņa vada. Ar Gunāru piedalījās Mirdzas organizētajā deju šovā. Ir dēls no Sašas. Pēc šova aizbrauca. '''Olafs Birznieks''' (6. - 9. sezona) ([[Gints Andžāns]]) — bijušais Pētersonu viesnīcas administrators, kurš kādu laiku aizvietoja Mieriņu, bet vēlāk pastāvīgi sāka strādāt viesnīcā. Miervalža kaimiņš. Brīvajā laikā remontē automobiļus un spēlē basketbolu. Sportisks. Bija iemīlējies Vandā un abiem bija attiecības, vēlāk Signes draugs. '''Oto Pētersons''' (1. - 5. sezona) ([[Mārtiņš Freimanis]]) — Aivara dēls un Edgara pusbrālis. Dzīvoja pie mātes Latvijā. Uzaudzis bērnu namā kopā ar Elzu un bija iemīlējies. Vēlāk nodibinājis attiecības ar Gunu, taču tās izjuka. Kopā ar Leonu 4. un 5. sezonā centās atklāt patiesību par Solveigas pagātni. Oto vairs nebija seriālā redzams aktiera nāves dēļ, tikai minēts, ka dzīvo Anglijā. '''Pēteris Jagudins''' (1. - 4., 6. - 7. sezona) ([[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]) — Donāta tēvs, uzņēmējs un miljonārs. Bijušas attiecības ar Mirdzu. Iemīlējās Sintijā. No sākuma bija pretenzijas pret Donāta lēmumu precēt Helēnu, bet vēlāk ar faktu samierinājās. Centās izjaukt Helēnas un Donāta attiecības, iepazīstinot Donātu ar Viktoriju. '''Ramona Vintere''' (8. - 10. sezona) ([[Ieva Aleksandrova-Eklone]]) — bijusī Pētersonu viesnīcas izpilddirektore. Bijusī Leona draudzene pēc Elizabetes pazušanas. Ir meita Signe, kuru pameta dzemdību namā. Viņai bija mīļākais - Daniels, kurš viņu izmantoja naudas dēļ. Leons pēc kāzām ar Elizabeti atlaida viņu no darba par netīrām shēmām grāmatvedībā. Sāka dzert un strādāja par prostitūtu pie Jurčika. Domāja, ka patīk Jurčikam, lai gan viņš viņu izmantoja. Palīdzēja Gunāra dēlam - savam mazdēlam kā aknu donore. '''Rasa Dimaitīte †''' (6. sezona) ([[Liene Gāliņa]]) — kliba. Zaudēja spēju staigāt uz gadu pēc neveiksmīga kritiena, kamēr slēpojot [[Alpi|Alpu kalnos]]. Draugs viņu turpat bildināja, bet pēc kritiena vairs nejuta intimitāti pret viņu. Ieradās viesnīcā, lai palīdzētu Elizabetei atgūt atmiņu. Pēc Elizabetes kāzām ar Denisu uzsāka attiecības ar Leonu. Kad Elizabete atguva atmiņu, viņu tas saniknoja. 7. sezonā Rasa tika atrasta mirusi viesnīcas biljarda zālē. Sākotnēji visi domāja, ka viņa ir noslepkavota, taču vēlāk atklājās, ka viņa veikusi pašnāvību, pakaroties. Rakstījusi dienasgrāmatu, ko izmeklētāja Rakēviča izmantoja kā lietišķo pierādījumu izmeklēšanas gaitā. '''Rasma Blumberga''' (1. - 2. sezona) ([[Indra Briķe]]) — viesu nama "Stabulītes" saimniece, Blumberga sieva, Līgas un Alekša māte. '''Rihards Baumanis''' (1. - 2. sezona) ([[Artūrs Skrastiņš]]) — psihoterapeits. Kādu laiku dzīvoja Anglijā kopā ar Martu un Ievu. Gatavojās precēties ar Martu, bet Marta viņu pameta. 2. sezonā apprecējās ar Elzu. '''Rita Liepiņa''' (1. - 7., 9. sezona) ([[Marija Bērziņa]]) — strādāja Pētersonu viesnīcas apkalpojošā personālā. Bija precējusies ar Gunāru. Iemīlējās Krisā, gaidīja no viņa bērnu, bet vēlāk Krisa dzeršanas problēmu dēļ pameta viņu. Martas labākā draudzene, vēlāk — Elizabetes labākā draudzene. 9. sezonā cerēja atjaunot attiecības ar Gunāru. '''Rozālija''' "'''Roze'''" (6. - 7. sezona) ([[Baiba Rasima|Baiba Neja]]) — Īstais vārds Rozālija, bet draugi sauc viņu par Rozi. Vandas labākā draudzene, taču neatbalstīja Vandas un Olafa attiecības. Bagātu vecāku meita. Bija iemīlējusies Markusā, taču uzzināja, ka viņš to izmantojis. Meloja Česlavam par sava tēva alkoholismu. '''Rūdolfs''' (2. sezona) ([[Valdis Lūriņš]]) — Martas tēvs. Mīl iedzert. Nedaudz iepatikās Zenta. '''Sabīne Zivtiņa''' (11. sezona) ([[Māra Mennika]]) — “Mare SPA" istabene, Jezupa paziņa. Vienkārša un laucinieciska meitene. Neilgu laiku bija romāns ar Fēliksu, līdz atgriezās Jevgēņija. Draudzējas ar Danielu. Strādāja pie Donāta par informācijas piegādātāju. Fēlikss viņu sauca par "Fišiņu". '''Sandija''' (14. - 16. sezona) ([[Marija Linarte]]) — Kristas dvīņu māsa, Gata un Evas meita. Bērnību pavadīja audžuģimenē, līdz uzzināja, ka ir adoptēta. Satikās ar Intaru, kopā saindēja Kristu un arī nolaupīja viņu, tikmēr izliekoties citu acīs par Kristu un pret visiem necienīgi izturējās. Vairākkārt gribējusi Kristu nogalināt, lai būtu vienīgā Āboliņu mantiniece. Ar meliem ieguvusi Āboliņu uzticību un mīlestību, pārvācās pie viņiem un mēģināja nogalināt Lidiju. Izmanto Dīnu savā labā. Atrodas psihatriskajā slimnīcā, jo slimo ar šizofrēniju. '''Santa Ziemele''' (4. - 9. sezona) ([[Jūlija Ļaha]]) — Ziemeļa bijusī sieva. Pirmo reizi redzama Silvijas iepazīšanās salonā, kur satika Vadimu. Krāpa vīru ar Vadimu, Denisu un Danielu. Atriebās Denisam, apsūdzot izvarošanas mēģinājumā, bet vēlāk salaba un kopīgi centās iegūt Ziemeļa firmu un naudu. Meloja Ziemelim, ka ir stāvoklī no viņa, lai gan īstenībā bija stāvoklī no Denisa. 9. sezonā Lūcija mēģināja Santu noindēt. Pēc šķiršanās no Ziemeļa viņi kļuva par draugiem un izlēma mēģināt atjaunot attiecības. '''Sarmīte''' (7. sezona) ([[Jana Herbsta]]) — Daniela māsa. Uz brīdi bija izjaukusi Vandas attiecības ar Olafu. '''Serafima Seņkova''' (2. - 3., 5. - 7. sezona) ([[Veronika Plotņikova]]) — sēdēja cietumā, kur iepazinās ar Martu. Cietumā sēdējusi par zagšanu, uz kuru viņu bija vedinājis iepriekšējais mīļākais Vaņa. Ir bērns no Vaņas, ko nosauca par Ļovu par godu Leonam, kurš bija palīdzējis viņai sākt jaunu dzīvi, palīdzot Martai izkļūt no cietuma. Patika Leons, līdz brīdim, kad satika viņa dvīņubrāli Fēliksu, kurā neprātīgi iemīlējās. Vēlāk apprecējās ar viņu un pārvācās uz Murmansku. Nereti vien bija greizsirdīga par Fēliksa patiku pret citām sievietēm un biežo braukšanu uz Latviju, atstājot viņu Murmanskā. Pēc tam piekrāpa ar ģenerāli un viņi izšķīrās. '''Sibilla Gončarova''' (16. - 17. sezona) ([[Lāsma Kugrēna]]) — Jevgēņijas māte, Nikolaja sieva. Dzīvo [[Krievija|Krievijā]] un strādā [[Omska]]s stacijas bufetē. Pieprot visādus negodīgus trikus un prot labi apmānīt cilvēkus. Ieradās viesnīcā, lai tikai paciemotos, bet palika ilgāku laiku. Satikās ar Aivaru. Tika turēta aizdomās par Grīnberga slepkavību, jo slepus paņēma savu laimēto naudu. '''Signe Kļaviņa''' (9. - 10. sezona) ([[Anta Aizupe]]) — bijusī Gunāra kafejnīcas oficiante un Olafa draudzene. Luīzes labākā draudzene. Ieradās viesnīcā, lai satiktu un ieraudzītu savu mammu Ramonu, kas viņu pameta bērnunamā. Necietusi Daniela uzmākšanos Ramonai un Ramonas izturēšanos pret viņu, centās Ramonu sāpināt, noceļot Danielu. 10. sezonā apprecējās ar Gunāru, no viņa ir dēls Jānis. Vēlāk pameta gan Gunāru, gan savu bērnu, lai ielaistos dēkā ar savu zobārstu. '''Silvija Felzenbahere''' (1. - 17. sezona) ([[Ilze Pukinska]]) — Vadima sieva. Laulībā ar Vadimu ir dzimuši dvīņi. Bijusi atkarīga no alkohola. Strādājusi skaistumkopšanas salonā. Cietusi lielajā Pētersonu viesnīcas ugunsgrēkā un guvusi apdegumus. Atkal sagājusi kopā ar Vadimu ar Veronikas piepalīdzēšanu. Vadīja iepazīšanās salonu. Sākotnēji nespēja pieņemt vīra sānsoļus, bet ar laiku pati sāka krāpt vīru ar Česlavu, vēlāk ar Gunāru. Greizsirdīga par to, ka Vadims lutina Aņu vairāk nekā viņas dvīņus. 17. sezonā kļuva par ‘’Mare SPA’’ īpašnieci. '''Sintija Saulīte''' (7. sezona) ([[Evija Skulte]]) — Vandas māte, Česlava bijusī draudzene. 7. sezonas sākumā bija kopā ar Jagudinu. '''Sofija Hartmane †''' (13., (14.) sezona) ([[Elīna Dzelme]]) — Viestura bijusī līgava, ar kuru Viesturs saderinājās, dzīvojot Austrijā vēl pirms iepazinās ar Ievu. Sofija Insbrukā strādāja par Viestura firmas izpilddirektori. Piemīt psihiskas problēmas. Ieradās Pētersonu viesnīcā, jo bija greizsirdīga par Ievas un Viestura attiecībām. Dusmās, ka Viesturs viņu krāpj, sašāva viņu. Pēc tam to ļoti nožēloja un centās pielabināties Viesturam, bet vīlās, jo viņš viņu pameta un patiesi uzsāka nopietnas attiecības ar Ievu. Kopā ar Ediju mēģināja sanaidot Ievu ar Viesturu, lai abi atgūtu savus mīļotos. Aiz dusmām uz Viesturu pārgulēja ar Ediju, sazāļoja Fēliksu un centās nožņaugt Ievu. Izmantoja izmeklētāju Gunti Beķeri, bijušo klasesbiedru, kurš vēlāk viņu nogalināja. 14. sezonā redzama atskatā; Guntis prasīja Sofijai, kāpēc nozagusi ieroci. Viņa atzinās, ka grib nogalināt Ievu. Guntis, mēģinot atņemt ieroci, viņai nejauši iešāva. '''Solveiga Kārkliņa''' (bijusi Pētersone) (2. - 5. sezona) ([[Anita Kvāla]]) — aukstasinīga slepkava, Kitijas māte un Aivara bijusī sieva. Sēdēja cietumā par sava vīra nogalināšanu ar cirvi. Bieži centās cilvēkus sazāļot vai noindēt. Cietumā iepazinās ar Martu, ar kuru no sākuma attiecības bija drausmīgas, bet vēlāk kļuva par labām draudzenēm. Tika izlaista no cietuma un tēloja Martas tanti no Austrālijas, lai slēptu savu pagātni. Uzsāka flirtu ar Aivaru. Slēpusi Vaņu no policijas, saistībā ar Leona saduršanu un vēlāk izmantojusi viņu, lai nogalinātu Leonu. Tā kā nepatika Leons, viņa Martas kāzu pušķī ielika spridzekli, kuru bija nozagusi, tādējādi nejauši nogalinot Martu un padarot Leonu aklu. Pēc Martas nāves apprecējās ar Aivaru aiz patikas pret viņa bagātību. Nekaunīgi un neiejūtīgi komandēja un izturējās pret Pētersonu viesnīcas personālu un pārdzīvoja, ka Aivars viesnīcu bija uzdāvinājis Leonam. Sadūra sevi ar nazi un vainoja tajā Zentu, lai Aivars viņu atlaiž. Vēlāk Aivars no Oto un Leona uzzināja patiesību par Solveigas pagātni un gribēja viņu patriekt. Uz īsu brīdi salaba ar Aivaru līdz brīdim, kad aiz nepatikas pret Gunāra kafejnīcu sabēra zupas katlos indi, kā rezultātā gandrīz noindējot Česlavu, Elizabeti un Zentu. Kitija nodeva viņu un pastāstīja Leonam, ka indi iebēra viņa. Leons no Česlava uzzināja, ka Solveiga bija nogalinājusi Martu. Solveiga centās bēgt no policijas un tika meklēta pa visu viesnīcu, līdz Kriss ar Leonu viņu notvēra. Pēc apcietināšanas atzinās, ka nogalinājusi Martu, tostarp vēl neskaitāmus noziegumus. Aivars dusmās un bēdās saplēsa visas fotogrāfijas, kurās redzams kopā ar Solveigu. '''Sūna Baltezers''' (9. sezona) ([[Juris Abramenko]]) — Cēzara ārsts. Centās panākt, lai viņam kļūst sliktāk. Tikās ar Santu. '''Svjatoslavs Zaicevs''' (12. - 13. sezona) (Antons Zamišļajevs/[[Uldis Siliņš]]) — pēc mirušās mātes apgalvojumiem domāja, ka ir Fēliksa dēls. Neīstais Svjatoslavs izkrāpa no viņa informāciju un izlikās par Fēliksa dēlu. DNS testa analīzes uzrādīja, ka viņš nav Fēliksa dēls. '''Terēza Rakēviča''' (7. sezona) ([[Marta Grase]]) — izmeklētāja. Bija apcietinājusi Liepājas maniaku. Iemīlējās Aldī. Bija vecākā māsa, kas Terēzas bērnībā tika izvarota un nogalināta; šī iemesla dēļ kļuva par izmeklētāju. Sākotnēji piemīt stingrs raksturs, taču ar laiku kļuva nedaudz iejūtīgāka, izrādot kognitīvo empātiju. Ne visai veiksmīgi centās atklāt šķietamo Rasas slepkavu, pakāpeniski apcietinot un atbrīvojot vairākus viesnīcas iemītniekus. Tika ievainota galvā ar smagu priekšmetu no Ernesta, vienā brīdī turēta par ķīlnieci. Vēlāk iesāka rakstīt atlūgumu, jo neuzskatīja sevi par labu izmeklētāju, ņemot vērā Rasas lietas risināšanas ilgumu, bet Aldis viņu atrunāja. Pārgulēja ar viņu un nākamajā dienā izvirzīja ultimātu. Pēc kāda laika abi salīga mieru, jo saprata, ka nevēlējās, lai Alda sieva piedzīvotu to pašu, ko viņa - vīru, kas dzīvoja ar viņu un vēl citu sievieti - un palika par vienkārši kolēģiem. '''Teodors Grīnbergs †''' (15. - 16. sezona) ([[Arno Upenieks]]) — miljonārs, kosmētikas firmas īpašnieks. Evas vīrs. Ar Evas palīdzību apkrāpis vairākus bagātniekus. Pilnībā neuzticējās Evai un glabāja par viņu nelabvēlīgu informāciju. 16. sezonā tika nogalināts'''.''' '''Vadims Felzenbahers''' (1. - 17. sezona) ([[Jakovs Rafaļsons]]) — krievu miljonārs, vietējā kazino īpašnieks ar plašiem sakariem. Turīgākais un ietekmīgākais cilvēks pilsētā. Helēnas tēvs, Silvijas vīrs, ir dvīņi no Silvijas. Edija un Gata vecāku slepkava. Ir dēls no Luīzes. Bieži krāpj sievu, ir bijušas vairākas mīļākās no kazino. Bieži cenšas uzpirkt un noalgot cilvēkus, lai iegūtu to, ko vēlas, un lai nav jādara netīrs darbs. Leona draugs līdz brīdim, kad palīdzēja Kitijai izkļūt no cietuma, jo viņam vajadzēja dejot ar Kitiju šovā. Centās uzpirkt Kasparu, Mērijas fotogrāfu, lai nav jādejo to, ko viņš nemāk. Silvija dzirdēja sarunu un nosūdzēja. Uz īsu brīdi salaba ar Leonu, bet pēc tam sašāva viņu, jo domāja, ka viņš ir Silvijas mīļākais, lai gan patiesībā tas bija Gunārs. Noticēja Margota un Česlava meliem par savu veslības stāvokli un domāja, ka drīz mirs. Likās, ka Leons ir tas, kurš melo par viņa slimību, tāpēc atkal sastrīdējās. Netika ielūgts uz Leona un Elizabetes kāzām, bet tajās tāpat ieradās, lai salabtu ar Leonu. '''Valdis Zembergs''' (2. - 9., 11., 14. - 17. sezona) ([[Juris Frinbergs]]) — nopietns ārsts, Leona kolēģis. Pētersonu un Ziemeļu ģimenes ārsts. Strādā arī cietumā. Bija ārsts Martai cietumā, kamēr viņa gaidīja bērnu. Iesita Leonam par melošanu, lai piekļūtu Martai cietumā, pēc kāda laika abi salaba. Baidījās atklāt Aivaram patiesību par Solveigas pagātni, jo negribēja riskēt ar savu dzīvību. Solveiga viņu gandrīz noindēja. Sākumā palīdzēja Ziemelim tēlot slimu, bet no tā ātri atteicās. 11. sezonā ārstēja Baranovski; gandrīz tika noindēts ar Vadima sūtītajām konfektēm Baranovskim. '''Valdis Ziemiņš''' (2. sezona) ([[Aivars Siliņš]]) — valsts advokāts, no kura Marta atteicās. '''Vanda Saulīte''' (6. - 7. sezona) ([[Dārta Daneviča]]) — bijusī Pētersonu viesnīcas istabene. Tā kā Vandas māte Sintija uz pusgadu aizceļoja uz Angliju, viņa devās pie sava bioloģiskā tēva Česlava uz viesnīcu. Iepatikās Daniels, līdz Olafs un Vanda sadraudzējās. Pēc 7. sezonas aizbrauca uz ārzemēm studēt. '''Veronika Strazdite''' (1. - 2. sezona) ([[Venta Vecumniece]]) — draugs visiem. Vecāka kundze, vienmēr priecīga. Saveda Elzu un Rihardu, Vadimu un Silviju kopā. '''Viesturs Smilga''' (12. - 14. sezona) ([[Ivars Kļavinskis]]) — uzņēmējs no Austrijas, Aivara drauga dēls. Jaunībā nodarbojies ar motosportu un avarējis. Avārijas dēļ zaudējis sajūtu labajā rokā. Aivars viņu bija uzaicinājis kā fiktīvu pircēju viņa vārdā, lai atpirktu Ievas pazaudēto viesnīcu no Danas. Pēc Aivara lūguma izlicies par viesnīcas īpašnieku, lai parādītu Ievai, cik grūti ir jāstrādā, lai iegūtu viesnīcu, un ka ar mantu nedrīkst izturēties vieglprātīgi. Iepatikās Ieva un nodibināja ar viņu attiecības. Nespēja paziņot līgavai Sofijai Austrijā, ka šķiras no viņas. Vēlāk izšķīrās no Sofijas un nodibināja attiecības ar Ievu. Jutās vainīgs Sofijas nāvē. '''Viktorija''' (3. sezona) ([[Inga Misāne-Grasberga]]) — strādāja viesnīcas kafejnīcā pie Gunāra par oficianti. Piekrita iznēsāt Helēnas un Donāta mazuli, bet vēlāk iemīlējās Donātā un aizbēga ar Donāta bērnu. '''Viktors''' (15. sezona) ([[Pāvels Griškovs]]) — sieviešu izmantotājs, kādreizējais Vadima kazino darbinieks, ar ko bija satuvinājusies Helēnas meita Aņa. '''Visvaldis''' (12 -14. sezona) ([[Dainis Ozoliņš]]) — diriģents. Bija iemīlējies Mildā. Āboliņu ģimene mahināciju ceļā piesavinājās Miezīša kunga viesu namu. Iebēra aktieru speciālajā pūderī žurku zāles, jo nedabūja lomu Helēnas paredzētajā izrādē. 14. sezonas beigās tika arestēts. '''Zenta Upīte''' (1. - 17. sezona) ([[Regīna Devīte]]) — Pētersonu viesnīcas istabene un atraitne, Mildas nelaiķa dēla sieva. Citiem stāsta un uztraucas par saviem bērniem, kurus sauc par bārenīšiem. Dzīvo kopā ar Mildu vienā dzīvoklī. Bieži vien ir bezkaunīga - patīk baumot, melot un kādreiz ar to arī nopelnīt. Kādreiz bija iemīlējusies Aivarā un joprojām viņš patīk. Piemīt vēlme piesavināties kaut ko svešu un noklausīties citu sarunas. Šo darbību dēļ reiz tika atlaista un tad neilgu laiku strādāja "Mare SPA" par istabeni, bet arī tur to pašu iemeslu dēļ tika atlaista. Viņai izdevās Aivaram izlūgties tikt atpakaļ Pētersonu viesnīcā. Bija iemīlējusies Zigmārā, Rūdolfā un Krisā. 4. sezonā tika atlaista, jo Solveiga sameloja, ka Zenta viņai iedūra. Vēlāk viņu pieņēma atpakaļ darbā. Fēlikss palūdza Zentu nelaist Ievu no istabas, jo Ieva gribēja palīdzēt Edijam izkļūt no cietuma. Viņa baidījās, ka Ieva viņu atlaidīs no darba. Apprecējās ar Induli. '''Ziedonis''' (3. sezona) ([[Jānis Kirmuška]]) — kopā ar Maigoni ir izspiedēji. '''Zigmārs Bergmanis''' (11. - 12. sezona) ([[Aigars Vilims]]) — prasmīgs krāpnieks, blēdis un zaglis. Ingeborgas līgavainis, ir kopīgs bērns Otomārs. Saukts par Zigi. Apmāna un apkrāpj. Piecas reizes bija precējies, sēdējis cietumā. Pēc iznākšanas no cietuma iepazinās ar Zentu un viņu aplidoja, tādējādi izkrāpjot naudu. Āboliņi viņu nepatiesi ievietoja psihiatriskajā slimnīcā par Baranovska sašaušanu. Ingeborga par naudu sameloja un deva nepatiesu liecību par Zigmāru. Vēlāk izbēga no klīnikas un glabāja pie sevis nozagto Baranovska piezīmju bloku ar pierādījumiem pret Āboliņu ģimenes mahinācijām. Bloks diemžēl bija šifrēts. Slēpās viesnīcā, pēcāk apcietināts. Atrodas cietumā. '''Žanete Vītola''' (5. - 6. sezona) ([[Vita Vārpiņa]]) — stjuarte, kautrīga dāma. Aivars bija viņā iemīlējies. Pieklājīga un pedantiska. == Tituluzraksti == {{Galerija |width=150 | height=150 |perrow=3|lines=1 |align=center |captionstyle=text-align:center; |Attēls:UgunsGreks 1.sezona.jpg|1. — 2. sezona |Attēls:UgunsGrēks.jpg|3. — 9. sezona |Attēls:Ugunsgreks10sezona.PNG|10. — 17. sezona }} == Skatīt arī == * "[[Neprāta cena]]" == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/kino-televizija/televizija/ugunsgreka-piecgade-fakti-kuriozi-un-varonu-likstas.d?id=44299995|title='UgunsGrēka' piecgade: Fakti, kuriozi un varoņu likstas|last=Švāne|first=Līga|date={{dat|2014|3|15||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|3|15||bez}}}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160215093630/http://tvplay.skaties.lv/parraides/ugunsgreks TVplay profils] {{lv ikona}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Filmu ārējās saites}} {{UgunsGrēks}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:"UgunsGrēks" un "Neprāta cena"| ]] dnugxi4cl6jerw1z7l7478i7ygwg0zr 4486574 4486573 2026-06-25T20:52:57Z Ugfans 99101 4486574 wikitext text/x-wiki {{pareizrakstība}} {{cita nozīme|latviešu seriālu|nekontrolējamu uguns izplatīšanos|ugunsgrēks}} {{Televīzijas seriāla infokaste | bgcolour = #8CC6FC | show_name = UgunsGrēks | color text = | image = File:UgunsGrēka titri.png | caption = "UgunsGrēka" logo | show_name_2 = | genre = [[Ziepju opera]] | format = | creator = | developer = | writer = {{plainlist| * [[Inta Bernova]] 1.-15. sezona * [[Gunta Kalniņa]] 1.-17. sezona * [[Vilnis Bīriņš]] 16.-17. sezona }} | director = [[Inta Gorodecka]] | creative_director = | starring = {{plainlist| * [[Ģirts Ķesteris]] – Leons / Fēlikss * [[Uldis Dumpis]] – Aivars * [[Ilze Vazdika]] – Milda * [[Egils Melbārdis]] – Gunārs * [[Regīna Devīte]] – Zenta * [[Zane Daudziņa]] – Helēna * [[Jakovs Rafaļsons]] – Vadims * [[Leons Krivāns]] – Miervaldis * [[Ilze Pukinska]] – Silvija }} <div class="mw-collapsible mw-collapsed" style="text-align:left; margin-top:0.2em;"> <div>'''Citi galvenie aktieri''' <span class="mw-collapsible-toggle-placeholder"></span></div> <div class="mw-collapsible-content"> {{plainlist| * [[Artūrs Skrastiņš]] – Rihards * [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]] – Elza * [[Dita Lūriņa]] – Marta * [[Marija Bērziņa]] – Rita * [[Mārtiņš Freimanis]] – Oto * [[Kristīne Nevarauska]] – Līga * [[Ainārs Ančevskis]] – Aleksis * [[Aldis Siliņš]] – Donāts * [[Veronika Plotņikova]] – Serafima * [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]] – Pēteris * [[Indra Burkovska]] – Mirdza * [[Anita Kvāla]] – Solveiga * [[Anna Šteina]] – Kitija * [[Uldis Anže]] – Česlavs * [[Maija Doveika]] – Elizabete * [[Jūlija Ļaha]] – Santa * [[Voldemārs Šoriņš]] – Jānis * [[Ģirts Liuziniks]] – Deniss * [[Ieva Aleksandrova-Eklone]] – Ramona * [[Normunds Bērzs]] – Cēzars * [[Artūrs Dīcis]] – Edijs * [[Inga Ungure|Inga Tropa]] – Ieva * [[Olga Dreģe]] – Lidija * [[Līga Zeļģe]] – Dana * [[Emīls Kivlenieks]] – Intars * [[Madars Zvagulis]] – Dāvids * [[Marija Linarte]] – Krista / Sandija * [[Mārtiņš Brūveris]] – Gatis * [[Jānis Āmanis]] – Mareks * [[Ance Muižniece]] – Annija * [[Āris Matesovičs]] – Kaspars }} </div> </div> | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = {{plainlist| * [[Mārtiņš Freimanis]] <small>(1.—2. sezona)</small> * [[Gints Stankēvičs]] <small>(3.—10.sezona)</small> * [[Gunārs Kalniņš]] <small>(10.—15. sezona)</small> * [[Dons|Arturs Šingirejs]] <small>(16.—17. sezona)</small> }} | opentheme = {{plainlist| * [[Tumsa (grupa)|Tumsa]] — "Mans neatklātais super NLO" <small>(1.—2. sezona)</small> * [[Kaža (grupa)|Kaža]] — "Tici vai nē" <small>(3.—9. sezona)</small>{{efn|No 3. sezonas 17. sērijas līdz sezonas beigām (72. sērija) dziesmu kopā ar Kažu izpilda arī [[Dita Lūriņa|Dita Lūriņa-Egliena]].}} * [[Gunārs Kalniņš]] — "Divi vēji" <small>(10.—15. sezona)</small> * [[Dons]] — "Tepat" <small>(16.—17. sezona)</small> }} | endtheme = | composer = | country = {{LAT}} | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | num_seasons = 17<ref name="apollo.tvnet.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/sogad-partrauks-tv-seriala-ugunsgreks-radisanu/782756 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|01|05||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170106145630/http://apollo.tvnet.lv/zinas/sogad-partrauks-tv-seriala-ugunsgreks-radisanu/782756 }}</ref><ref name="delfi.lv">http://www.delfi.lv/izklaide/televizija/eras-gals-sogad-beigs-radit-serialu-ugunsgreks.d?id=48378467</ref> | num_episodes = 1204 | list_episodes = | producer = [[Baiba Saleniece]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://zinas.nra.lv/maja/sarunas/52497-ugunsgreka-producente-tiecas-pec-veseliga.htm |title="UgunsGrēka" producente tiecas pēc veselīgā |access-date={{dat|2011|08|27||bez}} |archive-date={{dat|2011|09|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110914122731/http://zinas.nra.lv/maja/sarunas/52497-ugunsgreka-producente-tiecas-pec-veseliga.htm }}</ref> | executive_producer = | location = {{plainlist| * [[Bīriņu muiža|Bīriņu pils]] (ārskati) * Latgales iela 322, Rīga (filmēšanas paviljons) }} | camera = Vairākas kameras ([[Multi-camera]]) | runtime = 24-53 minūtes | editor = Gunta Kalniņa | cinematography = | company = SIA "UgunsGrēks" | distributor = | channel = [[TV3 Latvija|TV3]] | picture_format = {{plainlist| * 1.—259. sērija: '''4:3''' * 260.—1204. sērija '''16:9''' }} | audio_format = | first_run = | first_aired = {{dat|2009|3|15|N|bez}} | last_aired = {{dat|2017|5|19|N|bez}} | status = | channel_LV = | preceded_by = "[[Neprāta cena]]" | followed_by = "[[UgunsGrēks. Atgriešanās.]]" | related = {{plainlist| * "[[Neprāta spogulī]]" * "[[Zentas brīvdienas]]" * "[[UgunsGrēks. Atgriešanās: Aizkadri]]" * "[[Viena diena UgunsGrēka]]" }} | website = http://skaties.lv/sovi-seriali/seriali/ugunsgreks/ | production_website = }} '''"UgunsGrēks"''' ir latviešu [[televīzija]]s seriāls, kas pārraidīts kanālā [[TV3 Latvija|TV3]] no 2009. gada līdz 2017. gadam un tiek pārraidīts atkal no 2022. gada ar "Atgriešanās" sezonu. "UgunsGrēks" ir turpinājums [[Latvijas Televīzija]]s seriālam "[[Neprāta cena]]". "UgunsGrēks" tika pārraidīts piecas reizes nedēļā (sākumā 4 reizes nedēļā). Seriālu parasti filmēja studijā, taču notikumi filmēti arī [[Bīriņu muiža|Bīriņu pilī]], un sākot ar "Atgriešanās" sezonu, seriāls tiek aktīvi filmēts tur. "UgunsGrēks" tiek uzskatīts par vienu no skatītākajiem seriāliem Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/izklaide/77768-ugunsgreks-vienigais-eiropas-audiovizualais-darbs-skatitako-serialu-desmitnieka.htm|title="Ugunsgrēks" vienīgais Eiropas audiovizuālais darbs skatītāko seriālu desmitniekā|publisher=NRA.lv|accessdate={{dat|2014|3|15||bez}}}}</ref> 2013. gadā iznāca seriāla [[Atvasinājums (fikcija)|atvasinājums]] — "[[Zentas brīvdienas]]". 2017. gada 5. janvārī paziņoja, ka seriāls noslēgsies pēc 17. sezonas, kuru sāka demonstrēt 30. janvārī.<ref name="apollo.tvnet.lv" /><ref name="delfi.lv" /> Pēdējā seriāla sērija tika demonstrēta 2017. gada 19. maijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/foto-ka-1206-seriju-laika-mainijies-serials-ugunsgreks/794810|title=Foto: Kā 1206 sēriju laikā mainījies seriāls «UgunsGrēks»|publisher=apollo.tvnet.lv|access-date={{dat|2017|05|20||bez}}|archive-date={{dat|2017|05|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170520214411/http://apollo.tvnet.lv/zinas/foto-ka-1206-seriju-laika-mainijies-serials-ugunsgreks/794810}}</ref> Pēc piecu gadu pārtraukuma 2022. gada 11. aprīlī ''[[All Media Latvia|TV3 Group]]'' paziņoja par seriāla atgriešanos. 10. oktobrī [[Go3]] straumēšanas platformā iznāca seriāla turpinājums "[[UgunsGrēks. Atgriešanās.]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://izklaide.tv3.lv/seriali/legenda-atgriezas-sakusies-seriala-ugunsgreks-turpinajuma-filmesana/|title=Leģenda atgriežas: sākusies seriāla ”UgunsGrēks” turpinājuma filmēšana|publisher=izklaide.tv3.lv}}</ref> == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" rowspan="2" | Sezona ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" | Sērijas ! style="padding: 0px 80px; width:200px;" colspan="2" | Oriģinālā pārraide ! style="padding: 0px 30px; width:70px;" rowspan="2" | Skatītāji (vidēji) |- ! Sezonas sākums ! Sezonas beigas |- | '''1''' | 55 | {{dat|2009|3|15|N|bez}} (1. sērija) | {{dat|2009|6|16|N|bez}} (55. sērija) | 210 800<ref>TV kanālu auditorijas 2009. gada {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2944 |title=martā}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2954 |title=aprīlī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2974 |title=maijā}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2985 |title=jūnijā}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2009|7|8|I|bez}}.</ref> |- | '''2''' | 83 | {{dat|2009|8|24|N|bez}} (56. sērija) | {{dat|2010|1|13|N|bez}} (138. sērija) | 213 700<ref>TV kanālu auditorijas 2009. gada {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3000 |title=augustā}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3025 |title=septembrī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3032 |title=oktobrī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3057 |title=novembrī}} {{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3059 |title=decembrī}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2010|1|8|I|bez}}.</ref> |- | '''3''' | 72 | {{dat|2010|2|8|N|bez}} (139. sērija) | {{dat|2010|6|10|N|bez}} (210. sērija) | 245 300<ref name="TNS2010">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3358 |title=2010. gada skatītāko TV programmu TOP 40 }} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2011|1|13|I|bez}}.</ref> |- | '''4''' | 73 | {{dat|2010|8|22|N|bez}} (211. sērija) | {{dat|2010|12|23|N|bez}} (283. sērija) | 226 700<ref name="TNS2010"/> |- | '''5''' | 93 | {{dat|2011|2|13|N|bez}} (284. sērija) | {{dat|2011|6|22|N|bez}} (376. sērija) | 236 200<ref name="TNS2011">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=3711 |title=TV kanālu auditorijas 2011. gadā }} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2012|1|5|I|bez}}.</ref> |- | '''6''' | 82 | {{dat|2011|8|21|N|bez}} (377. sērija) | {{dat|2011|12|23|N|bez}} (458. sērija) | 215 600<ref name="TNS2011"/> |- | '''7''' | 71 | {{dat|2012|2|13|N|bez}} (459. sērija) | {{dat|2012|6|14|N|bez}} (529. sērija) | 221 500<ref name="TNS2012">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=4062 |title=2012. gada skatītāko TV programmu TOP 40 }} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2013|1|10|I|bez}}.</ref> |- | '''8''' | 60 | {{dat|2012|9|10|N|bez}} (530. sērija) | {{dat|2012|12|20|N|bez}} (589. sērija) | 213 800<ref name="TNS2012"/> |- | '''9''' | 68 | {{dat|2013|2|18|N|bez}} (590. sērija) | {{dat|2013|6|20|N|bez}} (657. sērija) | 194 700<ref name="TNS2013">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=4448 |title=2013. gada skatītāko TV programmu TOP 40}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2014|1|10|I|bez}}.</ref> |- | '''10''' | 60 | {{dat|2013|9|9|N|bez}} (658. sērija) | {{dat|2013|12|19|N|bez}} (717. sērija) | 185 500<ref name="TNS2013"/> |- | '''11''' | 69 | {{dat|2014|1|20|N|bez}} (718. sērija) | {{dat|2014|5|29|N|bez}} (786. sērija) | 164 900<ref name="TNS2014">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=4701 |title=2014. gada skatītāko TV programmu TOP 40}} TNS Latvia. Publicēts {{dat|2015|1|12|I|bez}}.</ref> |- | '''12''' | 68 | {{dat|2014|9|15|N|bez}} (787. sērija) | {{dat|2014|12|19|N|bez}} (854. sērija) | 184 200<ref name="TNS2014"/> |- |'''13''' | 80 | {{dat|2015|1|19|N|bez}} (855. sērija) | {{dat|2015|6|8|N|bez}} (934. sērija) |190 000 |- |'''14''' |60 |2015. gada 7. septembrī (935. sērija) |2015. gada 17. decembrī (994. sērija) |190 032 |- |'''15''' |64 |2016. gada 1. februārī (995. sērija) |2016. gada 19. maijā (1058. sērija) |193 393 |- |'''16''' |70 |2016. gada 19. septembrī (1059. sērija) |2016. gada 30. decembrī (1128. sērija) |154 500 |- |'''17''' <ref name="apollo.tvnet.lv" /> |76 |2017. gada 30. janvārī (1129. sērija) |2017. gada 19. maijā (1204. sērija) | 183 200 |} == Viena diena "UgunsGrēkā" == "Viena diena "UgunsGrēkā"" ir īpašs aizkadru raidījums, kas dokumentē seriāla ceturtās sezonas filmēšanas procesu. Raidījums sniedz skatītājiem unikālu ieskatu seriāla tapšanā, parādot gan aktieru darbu filmēšanas laukumā, gan tehniskās komandas – operatoru, režisoru un citu iesaistīto pušu – ikdienu. Tajā tiek atklāti dažādi interesanti filmēšanas aspekti, kuriozi un profesionālie izaicinājumi, ar kuriem komanda saskaras, veidojot Latvijā populāro seriālu. Šis raidījums ļauj labāk izprast seriāla producēšanas apjomu un aktieru spēju iejusties savos tēlos ārpus kameras.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://go3.lv/movies/viena-diena-ugunsgreka,vod-4693735|title=Viena diena "UgunsGrēkā"|website=Go3|access-date=2025-08-17|date=2013}}</ref> == Turpinājums == {{pamatraksts|UgunsGrēks. Atgriešanās.}} Pēc seriāla filmēšanas pārtraukšanas, ''[[Go3]]'' 2022. gadā sāka veidot seriāla turpinājumu ar nosaukumu "UgunsGrēks. Atgriešanās". Turpinājums vēsta par galveno varoņu atkal satikšanos viesnīcā pēc septiņiem gadiem, kad Aivars, viesnīcas īpašnieks, atlaida visus pēc preses skandāla. Aivars uzaicinājis visus, kuri ir palīdzējuši viesnīcai tapt un strādāt. Viesi, nezinot par iemeslu, kādēļ tikuši uzaicināti, tiek pārsteigti ar paziņojumu, ka visiem uzlūgtajiem ir iespēja cīnīties par pils iegūšanu. Režisorei Intai Gorodeckai piedāvāja turpināt seriāla filmēšanu otrajai sezonai, taču slimības dēļ viņai nebija laika. Pēc viņas nāves tika pārtraukta filmēšana, un pagaidām nav plānots atsākt seriāla darbību. ==Galvenie varoņi== {{pamatraksts|"Neprāta cena" un "Ugunsgrēks" galveno varoņu saraksts|l1="Neprāta cena" un "Ugunsgrēks" galveno varoņu saraksts}} {| class="wikitable" |- | colspan="4" align=center| '''Key''' |- | style="background: #dfd"| galvenie varoņi || style="background: #fdd" | otrā plāna aktieri || style="background: #ececec" | neparādās |} {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:100%; line-height:15px;" |- ! style="background:#000;" colspan="19"| |- ! style="width:4%;"| Aktieris ! style="width:4%;"| Tēli ! style="width:4%;"|1 ! style="width:4%;"|2 ! style="width:4%;"|3 ! style="width:4%;"|4 ! style="width:4%;"|5 ! style="width:4%;"|6 ! style="width:4%;"|7 ! style="width:4%;"|8 ! style="width:4%;"|9 ! style="width:4%;"|10 ! style="width:4%;"|11 ! style="width:4%;"|12 ! style="width:4%;"|13 ! style="width:4%;"|14 ! style="width:4%;"|15 ! style="width:4%;"|16 ! style="width:4%;"|17 |- | [[Dita Lūriņa|Dita Lūriņa-Egliena]] | [[Marta Timmermane|Marta Pētersone]] | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="14" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | rowspan="2"|[[Ģirts Ķesteris]] | [[Leons Timmermanis]] | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Fēlikss Seņkovs | colspan="2" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="8" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]] | [[Elza Baumane|Elza Timmermane]] | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Artūrs Skrastiņš]] | [[Rihards Baumanis]] | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Mārtiņš Freimanis]] | Oto Pētersons | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Zane Daudziņa]] | [[Helēna Jagudina|Helēna Felzenbahere]] | colspan="7" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Jakovs Rafaļsons]] | [[Vadims Felzenbahers]] | colspan="7" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Ilze Pukinska]] | [[Silvija Felzenbahere]] | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Uldis Dumpis]] | Aivars Pētersons | colspan="7" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="8" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Marija Bērziņa]] | Rita Liepiņa | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="4" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Egils Melbārdis]] | Gunārs Liepiņš | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd;; color:red;"| |- | [[Ilze Vazdika]] | [[Milda Upīte]] | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Regīna Devīte]] | [[Zenta Upīte]] | colspan="9" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Leons Krivāns]] | Miervaldis Bērziņs | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Ainārs Ančevskis]] | Aleksis Grīnbergs | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="14" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Kristīne Nevarauska-Atkočūne|Kristīne Nevarauska]] | Līga Eglīte | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="15" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Aldis Siliņš]] | Donāts Jagudins | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="13" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]] | Pēteris Jagudins | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Veronika Plotņikova]] | Serafima Seņkova | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Anita Kvāla]] | Solveiga Kārkliņa | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Indra Burkovska]] | Mirdza Liepiņa | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Anna Šteina]] | Kitija Kārkliņa | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="10" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Uldis Anže]] | Česlavs Komarovskis | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="4" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Maija Doveika]] | [[Elizabete Timmermane]] | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="6" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Jūlija Ļaha]] | Santa Ziemele | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Voldemārs Šoriņš]] | [[Jānis Ziemelis]] | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ģirts Liuziniks]] | Deniss Tarasovs | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Normunds Bērzs]] | [[Cēzars Andersons]] | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="8" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Ieva Aleksandrova-Eklone]] | Ramona Vintere | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="7" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Gabriela Utāne | rowspan="2"|Ieva Timmermane | colspan="6" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="11" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Inga Ungure|Inga Tropa]] | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Olga Dreģe]] | Lidija Āboliņa | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| |- | [[Līga Zeļģe]] | Dana Āboliņa | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Artūrs Dīcis]] | Edijs Āboliņš | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Mārtiņš Brūveris]] | Gatis Āboliņš | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="5" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="3" style="background: #dfd; color:green;"| |- | rowspan="2"|[[Marija Linarte]] | Krista Zariņa | colspan="12" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | Sandija | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="3" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Madars Zvagulis]] | Dāvids Ozols | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Emīls Kivlenieks]] | Intars Miķelsons | colspan="13" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| | colspan="1" style="background:#ececec; color:gray;"| |- | [[Jānis Āmanis]] | Mareks | colspan="4" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #fdd; color:red;"| | colspan="9" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="2" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Āris Matesovičs]] | Kaspars | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Ance Muižniece]] | Annija Lazdiņa | colspan="16" style="background:#ececec; color:gray;"| | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- |} * Dažās 7. un 9. sezonas sērijās tika izmantoti iepriekšējo sezonu sākuma titri; Anna Šteina (Kitija) un Ģirts Liuziniks (Deniss) bija redzami šajos titros, neskatoties uz to, ka varoņi tika izrakstīti iepriekšējās sezonās - Kitija 6. sezonā, Deniss 8. sezonā * Uldis Anže (Česlavs) un Jūlija Ļaha (Santa) ir redzami 7. un 9. sezonas ievadtitros, bet tika noņemti līdz ar Annu Šteinu un Ģirtu Liuziniku, taču atšķirībā no iepriekšējiem diviem tie joprojām bija redzami šajās sezonās. * 16. sezonas pirmajās desmit sērijās sākuma titros ir redzami Madars Zvagulis (Dāvids) un Emīls Kivlenieks (Intars). Sākot ar 11. sēriju viņus aizstāj Līga Zeļģe (Dana) un Jānis Āmanis (Mareks) == Tēli == {{enciklopēdisks stils+}} {{atsauces+}} '''Aivars Pētersons''' (1. - 8., 10. - 17. sezona) ([[Uldis Dumpis]]) — Pētersonu viesnīcas bijušais īpašnieks, agrāk tenisists un turīgs cilvēks. Diezgan piekasīgs cilvēks - uzskata, ka viņa viedoklis ir svarīgāks. Pieder zirgu staļļi un ferma Anglijā, kur aizbēdzis no PSRS padomju laikos. Regulāri ceļo uz Angliju. Viņam ir divi dēli, Edgars un Oto, kas viens otru nav satikuši, un mazmeita Ieva Timmermane. Sākotnēji bija paskarbas attiecības ar Leonu, bet vēlāk abi atrada kopīgu valodu un ar laiku kļuva par lieliskiem draugiem. Iepazinās un bija iemīlējies Martas cietuma biedrenē Solveigā Kārkliņā, domādams, ka viņa ir Martas tante no Austrālijas. Vēlāk pēc Martas nāves apprecējās ar Solveigu, nezinot, ka viņa vainojama Martas uzspridzināšanā. Uzdāvināja Leonam viesnīcu, lai nepārdzīvotu par Martas nāvi. Uzzinot no Oto par Solveigas pagātni, Aivars izlēma no viņas šķirties. Pārdzīvoja, ka bija pieļāvis Solveigas ierašanos viesnīcā un Martas nāvi. Pēc Leona kāzām un pārvākšanās ar Elizabeti uz Vāciju atkal uzņēmās rūpes par viesnīcu, lai palīdzētu to vadīt Ievai. Pateicoties Viesturam, atguva viesnīcu no Danas 12. sezonā. Sākumā veidoja attiecības ar Magdu, taču viņas alkohola problēmu dēļ tās pārtrauca. '''Aldis Putniņš''' (1., 3., 5.- 12., 14., 16. - 17. sezona) ([[Juris Lisners]]) — izmeklētājs. Leona un Fēliksa brālēns, Mildas bijušais skolnieks. Patīk iedzert konjaku ar Leonu un ēst kūkas. Seriālā parādās diezgan reti, taču svarīgāka loma 7. un 11. sezonā. Lai gan precējies, bija dēka ar Terēzu. Izmeklēja Baranovska lietu. '''Aleksandrs Jansons''' (5. - 6. sezona) ([[Dainis Gaidelis]]) — iesaukts “Saša”. Palīdzēja Kitijai ar Ievas nolaupīšanu. Piedalījās deju šovā un uzvarēja ar Zentu. Bija attiecības ar Oksanu un arī bērns no viņas. '''Aleksis Grīnbergs''' (1. - 3. sezona) ([[Ainārs Ančevskis]]) — bijušais viesnīcas pārvaldnieks, Martas advokāts. Savai māsai Līgai lika viltot Martas parakstus, tādējādi ievietojot Martu cietumā. 3. sezonā iekļuva [[Autoavārija|autoavārijā]] un kļuva paralizēts, tomēr vēlāk parādījās cerības uz atveseļošanos. '''Alise''' (2. sezona) ([[Kristīne Priedīte]]) — Madaras un Gunas draudzene. '''Alise Sokolova''' (13. - 14. sezona) ([[Jana Ļisova]]) — Kristas labākā draudzene. Bija kopā ar Jezupu un sāka ar viņu dzīvot kopā, bet vēlāk aizbrauca uz Angliju. '''Anna''' (2. sezona) ([[Ilona Balode]]) — bijusī Vadima mīļākā. Palika no viņa stāvoklī, nozaga Vadimam naudu un aizbēga no viesnīcas. '''Annija Lazdiņa''' (17. sezona) ([[Ance Muižniece]]) — Aivara Pētersona jaunā privātsekretāre. Ir jūtas pret Kasparu. '''Antons Dambītis''' (10. - 11. sezona) ([[Rūdolfs Plēpis]]) — bēres izvadītājs, Mildas bijušais draugs. Lidijas klasesbiedrs; jaunībā bija iemīlējies. Izvadīja Endrjū Āboliņa bēres, kuru Milda noturēja par Ediju. Aizbrauca uz Īriju pie meitas. '''Anna Jagudina''' (11. - 12., 15. sezona) ([[Polina Orlova]]) — Helēnas un Donāta meita. Izlepusi un izlutināta meitene. Grib kļūt par modeli un ir apmeklējusi modeļu skolu. Tika nolaupīta un pamatīgi sazāļota pēc brīža, kad Āboliņi uzzināja, ka Vadims pasūtijis Gata un Edija vecāku nāves. Satikās ar vecāku, pieaugušu vīrieti Viktoru un Helēna sākumā bija pret, taču Viktors Helēnu piedzirdīja, un Helēna piekrita par abu attiecībām, savukārt Donāts - kategoriski pret. Meloja un izspieda naudu no vecākiem, lai to iedotu Viktoram, kas pats gribēja no viņas izdabūt naudu. '''Apdrošinātājs''' (1. sezona) ([[Armans Upīts]]) — viens no viesnīcas apdrošinātājiem pēc ugunsgrēka. '''Apsardze''' (1. - 3., 5. - 7. sezona) ([[Maija Ievina]]) — iepriekš strādāja pie Rasmas Stabulītēs, taču aizgāja prom. Vēlāk redzama kā apsardze cietumā, kur bija Marta, Serafima un Solveiga. '''Arnis''' (4. sezona) ([[Aivars Ieviņš]]) — Viktorijas vīrs. Draudēja Donātam, lai viņš Viktorijai vairs netuvotos. '''Augusts Andersons''' (8. - 9. sezona) ([[Pāvils Andress]]) — Elizabetes un Cēzara dēls. '''Beatrise Hartmane''' (13. sezona) ([[Gunta Virkava]]) – Sofijas māte. Ieradās viesnīcā pēc Sofijas nāves. Iesita Jevgēņijai pa galvu, noturot viņu par Ievu. '''[[Cēzars Andersons]]''' (8. - 9. sezona) ([[Normunds Bērzs]]) — bijušais riteņbraucējs, pēcāk progresīvs uzņēmējs Francijā, kas ražo sporta inventāru. Lūcijas dēls un Elizabetes bijušais vīrs, ir kopīgs dēls Augusts. Slimo ar mēnessērdzību. Gribēja nopirkt no Leona Pētersonu viesnīcu. Mēnessērdzības lēkmes iespaidā nogalinājis somu tūristu Peku. Nodokļu nemaksāšanas dēļ Francijā zaudēja savu biznesu un piedzīvoja nervu sabrukumu, kā rezultātā kļūstot garīgi nelīdzsvarotam. Ārkārtīgi necieta Leonu, jo nevēlējās zaudēt Elizabeti. 9. sezonā centās uzbrukt Leonam viņa kāzās ar Elizabeti. Atrodas psihoneiroloģiskajā slimnīcā. '''[[Česlavs Komarovskis]]''' (4. - 9. sezona) ([[Uldis Anže]]) — dejotājs un krāpnieks, Vandas tēvs. Bija romāns ar Kitiju, Ramonu, Sintiju un Silviju. Ieradās Pētersonu viesnīcā ar nolūku to iegūt kopā ar Kitiju. Piedalījās Ieviņas nolaupīšanā, bet par to netika apcietināts, jo sniedza liecību. Izmantoja Silviju naudas dēļ, taču viņa, to uzzinot, pameta Česlavu un salaba ar Vadimu. Centās iepatikties Serafimai, jo no Vadima bija dzirdējis, ka Serafima esot mantojusi naftas atradnes Krievijā, lai gan tā nebija patiesība. 7. sezonā bija pirmais, kas atrada Rasas līķi biljarda zālē. Centās salabt ar bijušo draudzeni un Vandas māti Sintiju. 8. sezonā atgriezās viesnīcā no ārzemēm. Tā kā atklājās, ka Česlavs nodedzināja Ramonas māju, tādējādi nogalinot Ramonas vīru, izlikās par fiktīvu viesnīcas pircēju, lai Cēzars varētu nopirkt viesnīcu. 9. sezonā bija asinsdonors Vadimam, kad viņam vajadzēja asins pārliešanu; kopā ar Margotu sameloja Vadimam par viņa veselības stāvokli, cerot, ka izspiedīs naudu. '''Dana Āboliņa''' (bijusi Felzenbahere) (10. - 17. sezona) ([[Līga Zeļģe]]) — viesnīcas "Mare SPA" kādreizējā izpilddirektore, Edija bijusī sieva. Piedzimusi trūcīgā ģimenē. Agrāk bijusi prostitūta. Mācījusies psiholoģiju kopā ar Mareku. Palika stāvoklī no sava mīļākā - Daniela, bet veica abortu. Tika ar varu ievietota psihiatriskajā slimnīcā un sazāļota. Zaga no Edija konta naudu, lai to maksātu Jurčikam, bet vēlāk Jurčiku nogalināja. Nofilmēja video, kurā redzams, kā Gatis iešauj Baranovskim un draudēja Ievai to iznīcināt. Pēc attiecībām ar Gati uz laiku aizbrauca prom, vēlāk atgriezās Pētersonu viesnīcā un atvēra psihiatrijas privātpraksi. Izlikās, ka ir attiecībās ar Mareku, lai padarītu Gati greizsirdīgu. Seriāla noslēgumā apprecējās ar Gati. '''Daniels Leja''' (6. - 12. sezona) ([[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]]) — bijušais Pētersonu un "Mare SPA" viesnīcas administrators un hakeris. Sarmītes brālis, bijušais Markusa un Sabīnes draugs. Patika Vanda. Iedomīgs un pārliecināts par sevi, visur meklē izdevību. Bija romāns ar Santu, Ramonu un Danu. Bija Pētersonu viesnīcas administrators līdz brīdim, kad tika pieķerts dokumentu zagšanā no Ievas datora, tāpēc uzrakstīja atlūgumu un aizgāja prom. Aiz atriebības gandrīz nodedzināja Pētersonu viesnīcu. Pēc tam strādāja "Mare SPA" viesnīcā par administratoru. Dana gaidīja no viņa bērnu un abiem bija kopīgi plāni, līdz Dana veica abortu. Daniels par to pret viņu izturējās ar naidu un aizgāja prom no darba. '''Dāvids Ozols''' (14. - 16. sezona) ([[Madars Zvagulis]]) — ķirurgs. Ļoti ilgi seriālā tika slēpts, vēlāk bija Kristas ārsts. Aivara labs paziņa un draugs. Veidoja attiecības ar Kristu un 16. sezonā ar viņu apprecējās. '''[[Deniss Tarasovs (UgunsGrēks)|Deniss Tarasovs]]''' (5. - 8. sezona) ([[Ģirts Liuziniks]]) — Elizabetes bijušais vīrs. Santas dēla Jāņa "juniora" īstais tēvs. Strādāja par [[Advokāts|advokātu]] Jāņa Ziemeļa firmā. 5. sezonā nonāca cietumā pēc nepatiesas Santas liecības par viņas izvarošanas mēģinājumu. No cietuma izkļuva, pateicoties Leona, Elizabetes un Mareka plānam. Kopā ar Santu plānoja iegūt Ziemeļa firmu un naudu. 7. sezonā mēģināja viņu padarīt par rīcībnespējīgu. Šantažēja Elizabeti. 8. sezonā Deniss bija parādā Vadimam 10000 [[Lats|latu]]. Kad Vadims tika apcietināts par Leona slepkavības mēģinājumu, strādāja par viņa advokātu. '''Dins/Bruno''' (10. - 11., 14. - 17. sezona) ([[Jēkabs Reinis]]) — Bruno mēģināja nogalināt Baranovski. Mare SPA Hotel administrators - Dins. Satikās ar Sandiju, rīkojās viņas labā. Bija iemīlējies Annijā. '''Donāts Jagudins''' (1. - 15. sezona) ([[Aldis Siliņš]]) — uzņēmējs, ar Vadimu vada kazino biznesu. Pētera Jagudina dēls un Gunas pusbrālis. Precējies ar Helēnu, ir kopīga meita Anna. Ir bērns no Viktorijas, kura pazuda no viesnīcas un neatgriezās. Pēc Helēnas atgriešanās no 3 gadu prombūtnes Turcijā neļāva satikties ar meitu. Kad aizbrauca uz Kazahstānu atvērt jaunu kazino, tur palika un krāpa Helēnu ar savu sekretāri, kura bija stāvoklī. '''Džonatans''' un '''Daniels Felzenbaheri''' (1., 10. - 11. sezona) ([[Dmitrijs Hapilovs]]; [[Vladislavs Hapilovs]], agrāk [[Viktors Vilks]] un [[Vasilijs Vilks]]) — dvīņi, Silvijas un Vadima Felzenbaheru dēli. Pārdeva Vadima doto viesu namu. '''Edgars Pētersons †''' ([[Mārtiņš Freimanis]]) — Aivara dēls un Oto pusbrālis. Dzīvoja pie tēva Anglijā. Tika noslepkavots, īsi pirms tam apprecoties ar Martu. '''Edijs Āboliņš''' (10. - 16. sezona) ([[Artūrs Dīcis]]) — arhitekts, Lidijas mazdēls, Gata brālis, Danas bijušais vīrs. Bija piekritis omes plānam savaldzināt Ievu, lai iegūtu viesnīcu, taču vēlāk viņā iemīlējās. Gandrīz viņas dēļ izdarīja pašnāvību, pārgriežot vēnas. Kopā ar Danu tēloja, ka ir māsa un brālis, lai gan bija laulātie. Nošāva Āboliņu šoferi. Tika nepatiesi apsūdzēts Baranovska slepkavībā. Tika ar varu un bez iemesla ievietots psihiatriskajā klīnikā. Vēlāk devās uz Franciju, strādājot par arhitektu. '''[[Elizabete Timmermane]]''' (bijusi Ziemele, Tarasova, Andersone) (4. - 9. sezona) ([[Maija Doveika]]) — Ievas bijusī mājskolotāja, Ziemeļa meita un Denisa bijusī līgava. Ritas labākā draudzene. Bija aizbēgusi no ģimenes un Denisa, jo uzzināja par savu nāvējošo slimību, kura progresēja. Ieradās Pētersonu viesnīcā, kur neviens viņu nezināja, lai strādātu par Ievas mājskolotāju. Izglāba un atturēja aklo Leonu no pašnāvības mēģinājuma ezerā. Būdams akls, Leons kādu laiku centās viņu nicināt un saņēma nepatiesas baumas no savas medmāsas Kitijas par Elizabeti, kuras izrādījās nepatiesas. Domāja, ka ir Kitijas draudzene, bet tad uzzināja viņas patiesos nodomus un raksturu. 5. sezonā atklāja patiesību redzi atguvušajam Leonam par savu izvairīgo rīcību, jo no ārstiem bija uzzinājusi, ka vairs nav slima. Uzsāka attiecības ar Leonu, bet tās izjauca Kitija ar savām intrigām. Pēc laika, uzzinot patiesību, atsāka attiecības ar Leonu, bet tās pārtrauca autokatastrofa, kuras rezultātā bija zaudējusi atmiņu. Deniss to izmantoja savā labā un ar meliem apprecēja Elizabeti. Vēlāk atguva atmiņu, bet kopābūšanai ar Leonu traucēja Rasa. 7. sezonā īsu brīdi tika turēta aizdomās par Rasas slepkavību, taču sezonas noslēgumā gandrīz gāja bojā pēc Georga Lapsas uzbrukuma. Uzzinot, ka Leons slēpis tēva veselības stāvokli, pameta Leonu un devās uz ārzemēm. Francijā bija iepazinusies ar uzņēmēju un bijušo riteņbraucēju Cēzaru Andersonu un apprecējās ar viņu. Piedzima dēls Augusts. Nevarēja ciest Cēzara mātes Lūcijas nepatiku pret sevi un Augusta audzināšanu. Pēc 5 gadiem atgriezās no Francijas Pētersonu viesnīcā, kuru Cēzars bija plānojis iegādāties no Leona un uzdāvināt Elizabetei. Satiekot Leonu, uzvirmojās vecās mīlas rētas un kopīgā pagātne. Pārdzīvoja par Leona sašaušanu un no tās gūto invaliditāti. Centās savākt naudu Leona operācijai Šveicē. 9. sezonā pēc Cēzara uzbraucieniem un Lūcijas naidpilnās attieksmes saprata, ka nekad patiesībā nav mīlējusi Cēzaru un izšķīrās, lai beidzot būtu kopā ar Leonu. Sezonas noslēgumā notika Leona un Elizabetes kāzas. Pēc tam abi pārvācās uz Vāciju, kur bija grūtības atrast darbu un apgūt vācu valodu. '''[[Elza Baumane]]''' (1. - 2. sezona) ([[Ilze Ķuzule-Skrastiņa]]) — Leona bijusī sieva, Oto bērnības draudzene - abi uzauga bērnu namā. Piekrāpa Leonu ar Oto un viņi izšķīrās. 2. sezonā pēc vairākām domstarpībām iepatikās Rihards un viņi apprecējās. '''Elīna''' (15. sezona) ([[Laura Atelsone]]) — Intara paziņa. Intara uzpirkta, pateica Kristai, ka gaida bērnu no Dāvida, lai viņus sanaidotu. '''Emīls Baranovskis''' (11. - 12. sezona) ([[Ivars Brakovskis]]) — psihiatriskās klīnikas darbinieks. Sadarbojās ar Āboliņiem un sagandēja Danas veselību uz kādu laiku. Gatis viņu sašāva, slimnīcā vēl dažas reizes gandrīz tika nogalināts. '''Ernests Jansons''' (7. sezona) ([[Uldis Norenbergs]]) — bioloģiskās zemnieku saimniecības ’’Rūķīši’’ īpašnieks un bijušais kafejnīcas dārzeņu piegādātājs. Garīgi nelīdzsvarots. Iepriekš tiesāts par smagu miesas bojājumu nodarīšanu savai meitai. Ārstējies pie Rasas psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Tika turēts aizdomās par savas sievas slepkavību. Terēza viņu turēja aizdomās par Rasas slepkavību. Patika Milda, gribēja nogalināt Aivaru. Iesita Gunāram pa galvu. '''Eva Grīnberga''' (bijusi Baumane) (15. - 17. sezona) ([[Ieva Pļavniece]]) — precējusies ar Teodoru Grīnbergu. Kristas un Sandijas māte. 16 gadu vecumā satikās ar Gati un dzemdēja dvīnes. Domāja, ka dvīnes ir mirušas, tomēr Edijs viņu uzmeklēja un paziņoja, ka viņas ir dzīvas. Viņas vienīgā uzticamā persona bija Mareks. Atkal bija attiecības ar Gati, bet izlikās, jo grib iekļūt Āboliņu ģimenē, lai sniegtu informāciju par Āboliņu biznesu Teodoram. Kad Grīnbergs tika nogalināts, ieradās viņa brāļa dēls Jānis un šantažēja Evu. Bija stāvoklī no Jāņa, bet bērnu zaudēja. Nogalināja Jāņa tēvu un Jāni. '''Evelīna''' (1. - 2. sezona) ([[Dana Avotiņa-Lāce|Dana Lāce]]) — Ivo bijusī sieva, kas vienlaicīgi satikās gan ar Kristapu, gan ar Aleksi. '''Feldmanis''' (4. sezona) ([[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]) — Leona acu ārsts 4. sezonā, kad Leons bija akls. '''Fēlikss Seņkovs''' (3., 5. - 17. sezona) ([[Ģirts Ķesteris]]) — Leona dvīņubrālis un izbijis armijnieks no Krievijas. Bērnībā tika izšķirts no Leona uzreiz pēc dzemdībām un atdots audzināšanā kādai Seņkovu ģimenei Krievijā. Dienējis un dzīvojis Murmanskā. Gunāra dēla Jāņa krusttēvs un Ievas onkulis. Diezgan sportisks un spēcīgs cilvēks. Mīl iedzert ‘’vodku’’ jeb degvīnu un dievina pelmeņus. 3. sezonā ieradās Pētersonu viesnīcā, lai atrastu Leonu. Palīdzēja Leonam uzzināt patiesību par bijušā Pētersona viesnīcas pārvaldnieka Alekša Grīnberga mahinācijām. Bija izlicies par uzticības personu Aleksim un visu 3. sezonu mēģināja izlikties par Leonu, lai apturētu Aleksi. Satika viesnīcā Serafimu un iemīlējās, vēlāk apprecējās ar viņu. 5. sezonā palīdzēja Leonam atgūt Ievu no Kitijas. Pēc laika Serafima viņu piekrāpa un abi izšķīrās. Pēc tam apprecējās ar Jevgēņiju un abiem ir meita Marija. Strādāja viesnīcā, 10. sezonā kļuva par viesnīcas saimniecības daļas vadītāju pēc Leona aizbraukšanas uz Vāciju kopā ar Elizabeti. Leons bija uzticējis Fēliksam pieskatīt Ievu. Kamēr Jevgēņija bija Krievijā ārstēties, bija mīļākā — Sabīne. Greizsirdības iespaidā netīšām tika sadurts no Jevgēnijas ar nazi. '''Gatis Āboliņš''' (10. - 17. sezona) ([[Mārtiņš Brūveris]]) — jurists. Lidijas mazdēls, Edija brālis. Gadu vecāks par Ediju. Baranovska slepkava. Reiz izvaroja Danu, bet vēlāk ar viņu veidoja nopietnas attiecības. Naidojās ar Ediju par Ievu. Naivi un labsirdīgi izturas pret savām meitām, Kristu un Sandiju. Kopš Evas ierašanās bija kopā ar viņu, bet bija pārāk greizsirdīgs, kaut gan pats slepus satikās ar Danu. Gribēja precēties ar Evu, bet uzzinot, ka viņa zaudējusi bērnu, izšķīrās. Vēlāk apprecējās ar Danu. '''Georgs Lapsa''' (1., 6. - 7. sezona) ([[Arnolds Osis]]) — 1. sezonas 1. sērijā redzams kā klients viesnīcā. Ziemeļa kopējs, Santas paziņa. 7. sezonā uztraucās par Rasas slepkavības izmeklēšanu. Pēc Denisa un Santas lūguma centās sazāļot Ziemeli, lai iegūtu Ziemeļa firmu un naudu. Sezonas noslēgumā gandrīz nogalināja Ziemeli un Elizabeti. '''Izmeklētājs Grava''' (2. sezona) ([[Jānis Vimba]]) — strādā cietumā. Izmeklēja Martas lietu. '''Guna''' (2. - 4. sezona) ([[Anete Krasovska]]) — Madaras labākā draudzene, Donāta pusmāsa. Bija attiecības ar Oto, vēlāk ar Maksi. 4. sezonā strādāja par oficianti pie Gunāra. '''Gunārs Liepiņš''' (1. - 17. sezona) ([[Egils Melbārdis]]) — kafejnīcas īpašnieks, pirms tam bārmenis. Bijušas četras laulības: pirmā ar Ritu, otrā — ar Mirdzu Liepiņu. 10. sezonā apprecēja Signi, ir kopīgs dēls Jānis. Piespiedu kārtā apprecējies ar Luīzi, kura ar laiku tomēr iepatikās. '''Guntis Beķeris''' (13. - 14. sezona) ([[Juris Jope]]) — izmeklētājs, iepriekš strādājis Rīgā. Sofijas klasesbiedrs. Nejauši nogalināja Sofiju un vainoja Ievu un Viesturu viņas sašaušanā, jo, izņemot Danu un Gati, viņi bija pirmie, kas atrada Sofijas līķi. '''Helēna Jagudina''' (1. - 17. sezona) (dzimusi Felzenbahere) ([[Zane Daudziņa]]) — Vadima meita, precējusies ar Donātu un ir meita Anna (Aņa). Bija modeļu skolas un skaistumkopšanas salona īpašniece, līdz salons sadega ugunsgrēkā. Sava tēva mīlule. Par Edgara nogalināšanu piecus gadus sēdēja cietumā. Bijusi neliela dēka ar Fēliksu pārpratuma dēļ, domādama, ka Donāts viņu krāpj. 3 gadus dzīvoja Turcijā ar citu vīrieti. Atgriezās atpakaļ, lai salabtu ar Donātu. 16. sezonā uzzināja, ka Donāts viņu krāpj, un izlēma šķirties. Kafejnīcā satika Jāni Grīnbergu un veidoja attiecības. '''Ieva Timmermane''' (1. - 6., 10. - 14. sezona) ([[Inga Ungure|Inga Tropa]], agrāk [[Gabriela Utāne]]) — Leona un Martas meita, viesnīcas īpašniece. Bērnībā tika nolaupīta, pēc tam uzauga Anglijā. Ieradās atpakaļ uz Leona un Elizabetes kāzām. Tika nepatiesi turēta aizdomās par Sofijas Hartmanes slepkavību. Ir bijusi kopā ar Viesturu un Ediju, taču vairāk iemīlējās Edijā. Edija dēļ pārdeva Danai viesnīcu. Pēc šķiršanās ar Ediju aizbrauca uz Angliju. Fēlikss Ievu sauca par "Dočurku". '''Indulis Strautiņš''' (11. - 17. sezona) ([[Jānis Jarāns]]) — naivs policists, Alda Putniņa padotais, Jezupa mātesbrālis. Apprecējās ar Zentu. '''Ingeborga Bergmane''' (5., 11. sezona) ([[Zanda Štrausa]]) — Zigmāra sieva, audzina dēlu. Strādā vietējā veikalā par pārdevēju. Gunārs domāja, ka viņa ir bankas prezidente un izlikās iemīlējies, cerot, ka saņems no viņas naudu. '''Intars Miķelsons''' (14. - 16. sezona) ([[Emīls Kivlenieks]]) — satikās ar Sandiju, kopā ar viņu saindēja Kristu un vēlāk arī nolaupīja. Palaida Kristu brīvībā, jo iemīlējās viņā. Gribēja nošaut Sandiju, bet nenoticēja, ka tā ir Krista, un rezultātā sašāva Dāvidu, kurš, glābjot Kristu, pagāja priekšā. Šobrīd atrodas cietumā. '''Ivo Balodis''' (1. sezona) ([[Ivars Puga]]) — arhitekts. Bija precējies ar Evelīnu, līdz atklāja, ka sieva viņu krāpj ar viņa dēlu. '''Jana Abremenko''' (17. sezona) ([[Sarmīte Rubule]]) — prostitūta, Megijas sabiedrotā. '''Jānis Bērziņš''' (2. sezona) ([[Madars Zvagulis]]) — Riharda pacients. Piedalījās Alekša mahinācijās. '''Jānis Grīnbergs †''' (3., 16. - 17. sezona) ([[Mārtiņš Liepa]]) — Jānis Vīksna, arī zināms kā Vaņa. Bija attiecības ar Serafimu, abiem kopīgs bērns. Jagudina bijušais šoferis. Sadūra Leonu, domādams, ka viņš ir Fēlikss. Solveiga viņu izmantoja, lai nogalinātu Leonu. Teodora brāļa dēls, kurš vainoja Evu tēva slepkavībā. Eva izprovocēja Jāni uz intīmu tuvību, jo pateica Gatim, ka ir stāvoklī, bet tūlīt pēc tam nošāva. '''Jānis Ziemelis''' (5. - 9. sezona) ([[Voldemārs Šoriņš]]) — advokātu firmas īpašnieks, Elizabetes tēvs un Jāņa "juniora" patēvs. Viņa sieva Santa viņu daudzreiz krāpa. 7. sezonā izlikās slims un bezpalīdzīgs, lai uzzinātu, ko Deniss un Santa no viņa slēpj. Kā advokāts mēģināja glābt Cēzara bankrotējušo biznesu. 8. sezonā Ziemelis un Elizabete uzzināja, ka Jānis "juniors" nav viņa bioloģiskais dēls un vēlējās Santu padzīt no ģimenes, bet vēlāk salabst ar viņu. 9. sezonā izšķīrās no Santas, jo atklāja, ka viņu krāpj ar Danielu, bet pēc tam kļuva par draugiem, kad Santa nokļuva slimnīcā Cēzara un Lūcijas dēļ. '''Jānis Ziemelis (juniors)''' (8. - 9. sezona) ([[Ralfs Dragons]]) — Denisa un Santas bioloģiskais dēls, Ziemeļa pieņemtais dēls. '''Jevgēnija Seņkova''' (1. - 2., 9. - 17. sezona) ([[Jekaterina Frolova]]) — Sibillas un Nikolaja meita, Fēliksa sieva, agrāk - Vadima mīļākā. Gunāra dēla krustmāte. Ar Fēliksu audzina kopīgu meitu Mariju. Neilgi strādāja "Mare SPA" par bārmeni. Nejauši sadūra Fēliksu, gribēdama pabaidīt Sabīni ar nazi. Seriāla beigās Fēliksam atklāja, ka ir stāvoklī. Fēlikss viņu sauca par "Rusalačku". '''Jezups Martinovs''' (10. - 17. sezona) ([[Kristaps Rasims]]) — viesnīcas administrators, agrāk patika Ieva. Bija iemīlējies Sabīnē. Satikās ar Alisi un sāka dzīvot kopā, bet Alise aizbrauca uz Angliju. Kafejnīcā satika Janu un sākumā nezināja, ka viņa ir vieglas uzvedības sieviete. '''Juris "Jurčiks" Strazdiņš †''' (10. sezona) ([[Vilnis Briedis]]) — Ramonas draugs un suteners. Agrāk izmantojis Danas pakalpojumus, bet pēc tam prasīja no viņas naudu, lai pārējie neuzzina, kā viņa pelnīja jaunībā: ar prostitūciju, lai varētu palīdzēt māsai. Dana viņu nogalināja. '''Karīna Grāvīte''' (14. sezona) ([[Zane Burnicka]]) — īstajā vārdā Sanita Cīrule. Gunāra kafejnīcas oficiante. Gunārs viņā iemīlējās, taču izrādījās zagle un apzaga Gunāru. '''Kaspars Gross''' (17. sezona) ([[Āris Matesovičs]]) — Aivara Pētersona drauga dēls, privātsekretāra kandidāts, kurš tika padzīts no darba. Ir jūtas pret Anniju. '''Kaspars Šmits''' (4. - 9., 12. - 15. sezona) ([[Kaspars Arājs]]) — Mērijas galvenais fotogrāfs, arī operators, šantāžists. Palīdzēja iegāzt Fēliksu sakarā ar Sofijas slepkavību. Vadims centās uzpirkt viņu dejas izlozē. '''Katrīna''' (10. sezona) ([[Helēna Vasiļevska|Helēna Eimane]]) — Vadima nolīgtā un apmaksātā Donāta draudzene, lai padarītu Helēnu greizsirdīgu. Tiešām iemīlējās Donātā, bet viņu piekrāpa un atgriezās pie prostitūcijas. '''Kitija Kārkliņa''' (4. - 6. sezona) ([[Anna Šteina]]) — Solveigas meita. Agrāk bijusi dejotāja un no tiem laikiem pazinusi Česlavu, ar kuru bija romāns. Ieradās viesnīcā, lai savaldzinātu Leonu, izmantojot savu medicīnas darbu. 5. sezonā nolaupīja Ievu un šantažēja Leonu, lai iegūtu Pētersonu viesnīcu, bet Aleksandrs ‘’Saša’’ ar Česlavu viņas plānu izjauca. Atrodas cietumā. '''Kriss''' (4. - 6. sezona) ([[Ivars Lūsis]]) — dzīvoja kopā ar Ritu, taču dzērumā viņu sita. Krisu atlaida no darba zirgu staļļos, un viņš meklēja darbu Vācijā, kur apgalvoja, ka tika divreiz apzagts. Mēģināja veikt pašnāvību. Bija vienalga par to, ka Ritas bērns nomira nepiedzimis. Dzīvo Vācijā ar citu sievieti. '''Krista Zariņa''' (13. - 16. sezona) ([[Marija Linarte]]) — Gata meita, Alises labākā draudzene. 14. sezonā uzzināja, ka ir adoptēta. Nejaušā gadījumā saņēma bultu vēderā. Sandija ienīst viņu, tādēļ Krista tika saindēta, paralizēta un nolaupīta, kā arī regulāri nepatiesi apvainota. Izveidojās attiecības ar Dāvidu, kuru iepazina, kad viņš viņu ārstēja. Dāvids par viņu rūpējās un 16. sezonā ar viņu apprecējās. '''Kristaps''' (1. sezona) ([[Ivo Martinsons]]) — Ivo dēls. Satikās ar Evelīnu, līdz pieķēra viņu gultā ar Aleksi. '''Laimonis Blumbergs †''' (1. sezona) ([[Pēteris Liepiņš]]) — Viesu nama "Stabulītes" saimnieks, Rasmas vīrs. Aiz muguras Aivaram viesnīcā organizēja striptīza vakarus. Vīrs, kura sieva saindējās ar Laimoņa produktiem, viņu nogalināja. '''[[Leons Timmermanis]]''' (1. - 9., (10.) sezona) ([[Ģirts Ķesteris]]) — ārsts un bijušais viesnīcas īpašnieks, Elizabetes vīrs un Ievas tēvs, Vadima draugs. Aivars savulaik uzdāvinājis viņam viesnīcu ar nodomu, ka tā vēlāk pāries Ievai. Daudzreiz bijis attiecībās. Pirmo sievu Ievu zaudēja autoavārijā kopā ar dēlu. Savulaik bija iemīlējies Annā. Otrā bija Līga, kura nokļuva psihiatriskajā klīnikā, un vēlāk bija apprecējies ar Elzu. Abi izšķīrās, kad Leons atkal atjaunoja attiecības ar Martu, bet Elza saprata, ka viņai lemts būt kopā ar Rihardu. Trešā sieva - Marta, kas mira kāzu dienā. Ar Martu ir kopīga meita Ieva, kura tika nosaukta Leona pirmās sievas vārdā. Iemīlējās Elizabetē. Bildinājis Rasu un Ramonu. Pēc sprādziena kāzās zaudēja redzi, kļūstot aklam. Veica vairākas neveiksmīgas acu operācijas, no kurām pēdējā izrādījās veiksmīga. Gribēja divreiz veikt pašnāvību pēc Martas nāves; pirmo reizi atturēja Gunārs ar Aivaru, otrajā - Elizabete. Kitijas draudu un intrigu dēļ, ar vēlmi izkrāpt viesnīcu, bija ar viņu saderinājies. Sāka atkal attiecības ar Elizabeti pēc Rasas pašnāvības. 8. sezonā Vadims, domādams, ka Leons ir Silvijas mīļākais, viņu sašāva. 9. sezonas noslēgumā apprecējās ar Elizabeti, tagad ar viņu dzīvo Vācijā. 10. sezonā runāja vairākas reizes ar Ievu caur ’’[[Skype]]’’. 10. sezonā palīdzēja Gunāra dēlam sarunāt Minhenes slimnīcā aknu transplantāciju. '''Lidija Āboliņa''' (10. - 17. sezona) ([[Olga Dreģe]]) — viesnīcas "Mare SPA" īpašniece, miljonāre, Edija un Gata vecmāmiņa, Antona klasesbiedrene. Āboliņu ģimenes galva. Meloja policijai par Jurčika nāves apstākļiem. 14. sezonā Vadims viņu nolaupīja, lai prasītu atbrīvot mazmeitu Annu. 16. sezonā bija Sandijas upuris un izlikās mirusi. '''Līga Eglīte''' (1. - 2. sezona) ([[Kristīne Nevarauska-Atkočūne|Kristīne Nevarauska]]) — Leona bijusī draudzene, Alekša māsa. Savulaik bija saindējusi Helēnas kāzās šampanieti, piedalījās Alekša mahinācijās. Ir psihiski slima un šobrīd atrodas psihiatriskajā klīnikā. 3. sezonā Marta apmeklēja Līgu un uzzināja patiesību par Aleksi un viesnīcu. '''Luīze Apine''' (9., 15. - 17. sezona) ([[Madara Melne-Tomsone]]) — kādreizējā viesnīcas istabene, Signes labākā draudzene. Nākusi no bērnu nama, kurā tika ievietota 10 gadu vecumā, jo vecāki lietoja alkoholu. Ir no [[Liepāja]]s, satika Signi bērnu namā. 15. sezonā atgriezās kā Vadima mīļākā un dzemdēja bērnu no viņa. Apprecējās ar Gunāru aprēķina dēļ, bet tomēr Gunārs iepatikās. '''Lūcija Andersone''' (8. - 9. sezona) ([[Rasma Garne]]) — Cēzara māte, Elizabetes bijušā vīra māte un Augusta vecmāmiņa. Nepatīk Elizabete, uzskatot, ka viņa nav piemērota Cēzaram. 9. sezonā centās savaldzināt Ziemeli. Gandrīz noindēja Santu. '''Madara''' (2. sezona) ([[Zane Meldere]]) — skolniece, Evelīnas māsa. Bija kopā ar Aleksi, līdz abu attiecības izjauca Evelīna. Draudzējas ar Gunu. Pēc 2. sezonas aizbrauca mācīties uz Angliju. '''Magda Zariņa''' (14. - 16. sezona) ([[Daiga Gaismiņa-Šiliņa]]) — Kristas audžu māte. To ilgi slēpa no viņas un par to pieņēma Lidijas naudu. Ir problēmas ar alkoholu. Strādāja Pētersonu viesnīcā par istabeni un veidoja attiecības ar Aivaru. Aivars viņu atlaida un viņa strādāja netālā viesu namā par istabeni. Dzērumā, aizstāvot Kristu, nošāva Grīnbergu. Atrodas cietumā. '''Maigonis''' (3. sezona) ([[Ziedonis Veits]]) — kopā ar Ziedoni ir izspiedēji. Mirdza viņiem bija parādā, un kad izlikās par mirušu, Maigonis un Ziedonis domāja, ka Gunāram ir Mirdzas nauda, tāpēc sāka viņu šantažēt. Vienā brīdī pat nolaupīja Ritu, lai izspiestu naudu ātrāk. '''Maksis''' (3. sezona) ([[Arturs Krūzkops]]) — Miervalža mazdēls. Strādāja par kurjeru un aizbrauca studēt medicīnu Anglijā. Bija iemīlējies Gunā. '''Manfrēds Ķirsis''' (13. sezona) ([[Edgars Pujāts]]) — Silvijas līgavainis, aktieris un žigolo. Aizbrauca no viesnīcas. '''Mareks Bērziņš''' (5. - 6., 16. - 17. sezona) ([[Jānis Āmanis]]) — jurists un psihoterapeits, Denisa bērnības draugs. Bijis precējies, taču izšķīrās. Ieradās ar Denisu kopā 5. sezonas sākumā uz juristu semināru. Sākumā, kad ieradās viesnīcā, kādu laiku nebija labās domās par Elizabeti, jo Deniss bija pārņemts ar viņu. Kad Denisu, Santas melu dēļ, apcietināja, kļuva tuvāki ar Elizabeti un strādāja kopā lai atbrīvotu Denisu. Pēc ilgāka laika 16. sezonā parādījās kā psihologu semināra dalībnieks un izlēma ar Danu nodibināt psihoterapijas privātpraksi Pētersonu viesnīcā. Agrāk ar Danu kopā mācījies un, satiekoties atkal, uzplauka bijušās jūtas, bet Danai bija citas intereses. Mareks kļuva tuvs ar Evu un ir uzticams. '''Margots Vilkābele''' (9. sezona) ([[Ģirts Rāviņš]]) — Šarlatāns. Kopā ar Česlavu izspieda naudu no Vadima, melojot, ka viņam ir atlicis maz laika dzīvot. Iepatikās Česlavs. '''Markuss''' (6. sezona) ([[Rihards Lepers]]) — Vandas un Rozes draugs, jauniešu bandas vadonis. '''Marta Timmermane'''† (1. - 3. sezona) ([[Dita Lūriņa]]) — bijusī viesnīcas īpašniece. Bija precējusies ar Edgaru. Ar Leonu ir kopīga meita Ieva. Anglijā dzīvoja kopā ar Rihardu, bet vēlāk viņu piekrāpa, jo iemīlējās Leonā. Alekša dēļ tika ieslodzīta cietumā. Nomira savās kāzās ar Leonu Solveigas izraisītā sprādziena dēļ. '''"Asiņainā" Mērija''' (4. - 7., 12. - 14. sezona) ([[Inese Ramute]]) — ziņotāju galvenā redaktore, žurnāliste. Sadarbojās ar Mirdzu. Domāja, ka Gunārs viņu mīl. '''Megija Lasmane''' (17. sezona) ([[Karina Lučiņina]]) — prostitūta, Evas sabiedrotā, kas palīdzēja slepkavības iestudēšanā un nelikumīgās darbībās. '''Miervaldis Bērziņs''' (1. - 17. sezona) ([[Leons Krivāns]]) — Pētersonu viesnīcas portjē, Makša vectēvs un Olafa kaimiņš. Bijušais jūrnieks. '''Milda Upīte''' (1. - 17. sezona) ([[Ilze Vazdika]]) — Pētersonu viesnīcas galvenā pavāre Gunāra kafejnīcā, Leona krustmāte, Zentas nelaiķa vīra māte, bijusī skolotāja. Aivara bijusī klasesbiedrene. Dzīvo kopā ar Zentu un viņas bārenīšiem. Iemīlējās Antonā, bet viņš aizlidoja uz Īriju. Kopā ar Nikolaju. '''Mirdza Liepiņa''' (2. - 7., 12. - 13. sezona) ([[Indra Burkovska]]) — bijusi pilsētas mērs, precējusies un šķīrusies ar Gunāru. Jaunībā bijušas attiecības ar Pēteri Jagudinu, ar kuru ir kopīga meita Guna. Par godu pilsētas jubilejai, nolēma sarīkot deju šovu "Dejo savai pilsētai", kur galvenā balva bija 50 tūkstoši. Bijusi cietumā par deju šova naudas balvas piesavināšanos. Atbrīvota, pateicoties Ziemelim un Denisam. Maksāja Gunāram, lai neizstāsta Mērijai par laulības problēmām. '''Nikolajs Gončarovs''' (16. - 17. sezona) ([[Ģirts Jakovļevs]]) — Jevgēņijas tēvs, Sibillas vīrs. Dzīvo Krievijā. Meitas aicināts, atbrauca pie sievas uz viesnīcu pierādīt, ka nav vienaldzīgs pret viņu. Iemīlējās Mildā. '''Oksana Griščeņko''' (5. - 6. sezona) ([[Jeļena Sigova]]) — profesionāla dejotāja. Starptautiski zināma ar savu dejošamas grupu "Uzliesmojums", kuru viņa vada. Ar Gunāru piedalījās Mirdzas organizētajā deju šovā. Ir dēls no Sašas. Pēc šova aizbrauca. '''Olafs Birznieks''' (6. - 9. sezona) ([[Gints Andžāns]]) — bijušais Pētersonu viesnīcas administrators, kurš kādu laiku aizvietoja Mieriņu, bet vēlāk pastāvīgi sāka strādāt viesnīcā. Miervalža kaimiņš. Brīvajā laikā remontē automobiļus un spēlē basketbolu. Sportisks. Bija iemīlējies Vandā un abiem bija attiecības, vēlāk Signes draugs. '''Oto Pētersons''' (1. - 5. sezona) ([[Mārtiņš Freimanis]]) — Aivara dēls un Edgara pusbrālis. Dzīvoja pie mātes Latvijā. Uzaudzis bērnu namā kopā ar Elzu un bija iemīlējies. Vēlāk nodibinājis attiecības ar Gunu, taču tās izjuka. Kopā ar Leonu 4. un 5. sezonā centās atklāt patiesību par Solveigas pagātni. Oto vairs nebija seriālā redzams aktiera nāves dēļ, tikai minēts, ka dzīvo Anglijā. '''Pēteris Jagudins''' (1. - 4., 6. - 7. sezona) ([[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]) — Donāta tēvs, uzņēmējs un miljonārs. Bijušas attiecības ar Mirdzu. Iemīlējās Sintijā. No sākuma bija pretenzijas pret Donāta lēmumu precēt Helēnu, bet vēlāk ar faktu samierinājās. Centās izjaukt Helēnas un Donāta attiecības, iepazīstinot Donātu ar Viktoriju. '''Ramona Vintere''' (8. - 10. sezona) ([[Ieva Aleksandrova-Eklone]]) — bijusī Pētersonu viesnīcas izpilddirektore. Bijusī Leona draudzene pēc Elizabetes pazušanas. Ir meita Signe, kuru pameta dzemdību namā. Viņai bija mīļākais - Daniels, kurš viņu izmantoja naudas dēļ. Leons pēc kāzām ar Elizabeti atlaida viņu no darba par netīrām shēmām grāmatvedībā. Sāka dzert un strādāja par prostitūtu pie Jurčika. Domāja, ka patīk Jurčikam, lai gan viņš viņu izmantoja. Palīdzēja Gunāra dēlam - savam mazdēlam kā aknu donore. '''Rasa Dimaitīte †''' (6. sezona) ([[Liene Gāliņa]]) — kliba. Zaudēja spēju staigāt uz gadu pēc neveiksmīga kritiena, kamēr slēpojot [[Alpi|Alpu kalnos]]. Draugs viņu turpat bildināja, bet pēc kritiena vairs nejuta intimitāti pret viņu. Ieradās viesnīcā, lai palīdzētu Elizabetei atgūt atmiņu. Pēc Elizabetes kāzām ar Denisu uzsāka attiecības ar Leonu. Kad Elizabete atguva atmiņu, viņu tas saniknoja. 7. sezonā Rasa tika atrasta mirusi viesnīcas biljarda zālē. Sākotnēji visi domāja, ka viņa ir noslepkavota, taču vēlāk atklājās, ka viņa veikusi pašnāvību, pakaroties. Rakstījusi dienasgrāmatu, ko izmeklētāja Rakēviča izmantoja kā lietišķo pierādījumu izmeklēšanas gaitā. '''Rasma Blumberga''' (1. - 2. sezona) ([[Indra Briķe]]) — viesu nama "Stabulītes" saimniece, Blumberga sieva, Līgas un Alekša māte. '''Rihards Baumanis''' (1. - 2. sezona) ([[Artūrs Skrastiņš]]) — psihoterapeits. Kādu laiku dzīvoja Anglijā kopā ar Martu un Ievu. Gatavojās precēties ar Martu, bet Marta viņu pameta. 2. sezonā apprecējās ar Elzu. '''Rita Liepiņa''' (1. - 7., 9. sezona) ([[Marija Bērziņa]]) — strādāja Pētersonu viesnīcas apkalpojošā personālā. Bija precējusies ar Gunāru. Iemīlējās Krisā, gaidīja no viņa bērnu, bet vēlāk Krisa dzeršanas problēmu dēļ pameta viņu. Martas labākā draudzene, vēlāk — Elizabetes labākā draudzene. 9. sezonā cerēja atjaunot attiecības ar Gunāru. '''Rozālija''' "'''Roze'''" (6. - 7. sezona) ([[Baiba Rasima|Baiba Neja]]) — Īstais vārds Rozālija, bet draugi sauc viņu par Rozi. Vandas labākā draudzene, taču neatbalstīja Vandas un Olafa attiecības. Bagātu vecāku meita. Bija iemīlējusies Markusā, taču uzzināja, ka viņš to izmantojis. Meloja Česlavam par sava tēva alkoholismu. '''Rūdolfs''' (2. sezona) ([[Valdis Lūriņš]]) — Martas tēvs. Mīl iedzert. Nedaudz iepatikās Zenta. '''Sabīne Zivtiņa''' (11. sezona) ([[Māra Mennika]]) — “Mare SPA" istabene, Jezupa paziņa. Vienkārša un laucinieciska meitene. Neilgu laiku bija romāns ar Fēliksu, līdz atgriezās Jevgēņija. Draudzējas ar Danielu. Strādāja pie Donāta par informācijas piegādātāju. Fēlikss viņu sauca par "Fišiņu". '''Sandija''' (14. - 16. sezona) ([[Marija Linarte]]) — Kristas dvīņu māsa, Gata un Evas meita. Bērnību pavadīja audžuģimenē, līdz uzzināja, ka ir adoptēta. Satikās ar Intaru, kopā saindēja Kristu un arī nolaupīja viņu, tikmēr izliekoties citu acīs par Kristu un pret visiem necienīgi izturējās. Vairākkārt gribējusi Kristu nogalināt, lai būtu vienīgā Āboliņu mantiniece. Ar meliem ieguvusi Āboliņu uzticību un mīlestību, pārvācās pie viņiem un mēģināja nogalināt Lidiju. Izmanto Dīnu savā labā. Atrodas psihatriskajā slimnīcā, jo slimo ar šizofrēniju. '''Santa Ziemele''' (4. - 9. sezona) ([[Jūlija Ļaha]]) — Ziemeļa bijusī sieva. Pirmo reizi redzama Silvijas iepazīšanās salonā, kur satika Vadimu. Krāpa vīru ar Vadimu, Denisu un Danielu. Atriebās Denisam, apsūdzot izvarošanas mēģinājumā, bet vēlāk salaba un kopīgi centās iegūt Ziemeļa firmu un naudu. Meloja Ziemelim, ka ir stāvoklī no viņa, lai gan īstenībā bija stāvoklī no Denisa. 9. sezonā Lūcija mēģināja Santu noindēt. Pēc šķiršanās no Ziemeļa viņi kļuva par draugiem un izlēma mēģināt atjaunot attiecības. '''Sarmīte''' (7. sezona) ([[Jana Herbsta]]) — Daniela māsa. Uz brīdi bija izjaukusi Vandas attiecības ar Olafu. '''Serafima Seņkova''' (2. - 3., 5. - 7. sezona) ([[Veronika Plotņikova]]) — sēdēja cietumā, kur iepazinās ar Martu. Cietumā sēdējusi par zagšanu, uz kuru viņu bija vedinājis iepriekšējais mīļākais Vaņa. Ir bērns no Vaņas, ko nosauca par Ļovu par godu Leonam, kurš bija palīdzējis viņai sākt jaunu dzīvi, palīdzot Martai izkļūt no cietuma. Patika Leons, līdz brīdim, kad satika viņa dvīņubrāli Fēliksu, kurā neprātīgi iemīlējās. Vēlāk apprecējās ar viņu un pārvācās uz Murmansku. Nereti vien bija greizsirdīga par Fēliksa patiku pret citām sievietēm un biežo braukšanu uz Latviju, atstājot viņu Murmanskā. Pēc tam piekrāpa ar ģenerāli un viņi izšķīrās. '''Sibilla Gončarova''' (16. - 17. sezona) ([[Lāsma Kugrēna]]) — Jevgēņijas māte, Nikolaja sieva. Dzīvo [[Krievija|Krievijā]] un strādā [[Omska]]s stacijas bufetē. Pieprot visādus negodīgus trikus un prot labi apmānīt cilvēkus. Ieradās viesnīcā, lai tikai paciemotos, bet palika ilgāku laiku. Satikās ar Aivaru. Tika turēta aizdomās par Grīnberga slepkavību, jo slepus paņēma savu laimēto naudu. '''Signe Kļaviņa''' (9. - 10. sezona) ([[Anta Aizupe]]) — bijusī Gunāra kafejnīcas oficiante un Olafa draudzene. Luīzes labākā draudzene. Ieradās viesnīcā, lai satiktu un ieraudzītu savu mammu Ramonu, kas viņu pameta bērnunamā. Necietusi Daniela uzmākšanos Ramonai un Ramonas izturēšanos pret viņu, centās Ramonu sāpināt, noceļot Danielu. 10. sezonā apprecējās ar Gunāru, no viņa ir dēls Jānis. Vēlāk pameta gan Gunāru, gan savu bērnu, lai ielaistos dēkā ar savu zobārstu. '''Silvija Felzenbahere''' (1. - 17. sezona) ([[Ilze Pukinska]]) — Vadima sieva. Laulībā ar Vadimu ir dzimuši dvīņi. Bijusi atkarīga no alkohola. Strādājusi skaistumkopšanas salonā. Cietusi lielajā Pētersonu viesnīcas ugunsgrēkā un guvusi apdegumus. Atkal sagājusi kopā ar Vadimu ar Veronikas piepalīdzēšanu. Vadīja iepazīšanās salonu. Sākotnēji nespēja pieņemt vīra sānsoļus, bet ar laiku pati sāka krāpt vīru ar Česlavu, vēlāk ar Gunāru. Greizsirdīga par to, ka Vadims lutina Aņu vairāk nekā viņas dvīņus. 17. sezonā kļuva par ‘’Mare SPA’’ īpašnieci. '''Sintija Saulīte''' (7. sezona) ([[Evija Skulte]]) — Vandas māte, Česlava bijusī draudzene. 7. sezonas sākumā bija kopā ar Jagudinu. '''Sofija Hartmane †''' (13., (14.) sezona) ([[Elīna Dzelme]]) — Viestura bijusī līgava, ar kuru Viesturs saderinājās, dzīvojot Austrijā vēl pirms iepazinās ar Ievu. Sofija Insbrukā strādāja par Viestura firmas izpilddirektori. Piemīt psihiskas problēmas. Ieradās Pētersonu viesnīcā, jo bija greizsirdīga par Ievas un Viestura attiecībām. Dusmās, ka Viesturs viņu krāpj, sašāva viņu. Pēc tam to ļoti nožēloja un centās pielabināties Viesturam, bet vīlās, jo viņš viņu pameta un patiesi uzsāka nopietnas attiecības ar Ievu. Kopā ar Ediju mēģināja sanaidot Ievu ar Viesturu, lai abi atgūtu savus mīļotos. Aiz dusmām uz Viesturu pārgulēja ar Ediju, sazāļoja Fēliksu un centās nožņaugt Ievu. Izmantoja izmeklētāju Gunti Beķeri, bijušo klasesbiedru, kurš vēlāk viņu nogalināja. 14. sezonā redzama atskatā; Guntis prasīja Sofijai, kāpēc nozagusi ieroci. Viņa atzinās, ka grib nogalināt Ievu. Guntis, mēģinot atņemt ieroci, viņai nejauši iešāva. '''Solveiga Kārkliņa''' (bijusi Pētersone) (2. - 5. sezona) ([[Anita Kvāla]]) — aukstasinīga slepkava, Kitijas māte un Aivara bijusī sieva. Sēdēja cietumā par sava vīra nogalināšanu ar cirvi. Bieži centās cilvēkus sazāļot vai noindēt. Cietumā iepazinās ar Martu, ar kuru no sākuma attiecības bija drausmīgas, bet vēlāk kļuva par labām draudzenēm. Tika izlaista no cietuma un tēloja Martas tanti no Austrālijas, lai slēptu savu pagātni. Uzsāka flirtu ar Aivaru. Slēpusi Vaņu no policijas, saistībā ar Leona saduršanu un vēlāk izmantojusi viņu, lai nogalinātu Leonu. Tā kā nepatika Leons, viņa Martas kāzu pušķī ielika spridzekli, kuru bija nozagusi, tādējādi nejauši nogalinot Martu un padarot Leonu aklu. Pēc Martas nāves apprecējās ar Aivaru aiz patikas pret viņa bagātību. Nekaunīgi un neiejūtīgi komandēja un izturējās pret Pētersonu viesnīcas personālu un pārdzīvoja, ka Aivars viesnīcu bija uzdāvinājis Leonam. Sadūra sevi ar nazi un vainoja tajā Zentu, lai Aivars viņu atlaiž. Vēlāk Aivars no Oto un Leona uzzināja patiesību par Solveigas pagātni un gribēja viņu patriekt. Uz īsu brīdi salaba ar Aivaru līdz brīdim, kad aiz nepatikas pret Gunāra kafejnīcu sabēra zupas katlos indi, kā rezultātā gandrīz noindējot Česlavu, Elizabeti un Zentu. Kitija nodeva viņu un pastāstīja Leonam, ka indi iebēra viņa. Leons no Česlava uzzināja, ka Solveiga bija nogalinājusi Martu. Solveiga centās bēgt no policijas un tika meklēta pa visu viesnīcu, līdz Kriss ar Leonu viņu notvēra. Pēc apcietināšanas atzinās, ka nogalinājusi Martu, tostarp vēl neskaitāmus noziegumus. Aivars dusmās un bēdās saplēsa visas fotogrāfijas, kurās redzams kopā ar Solveigu. '''Sūna Baltezers''' (9. sezona) ([[Juris Abramenko]]) — Cēzara ārsts. Centās panākt, lai viņam kļūst sliktāk. Tikās ar Santu. '''Svjatoslavs Zaicevs''' (12. - 13. sezona) (Antons Zamišļajevs/[[Uldis Siliņš]]) — pēc mirušās mātes apgalvojumiem domāja, ka ir Fēliksa dēls. Neīstais Svjatoslavs izkrāpa no viņa informāciju un izlikās par Fēliksa dēlu. DNS testa analīzes uzrādīja, ka viņš nav Fēliksa dēls. '''Terēza Rakēviča''' (7. sezona) ([[Marta Grase]]) — izmeklētāja. Bija apcietinājusi Liepājas maniaku. Iemīlējās Aldī. Bija vecākā māsa, kas Terēzas bērnībā tika izvarota un nogalināta; šī iemesla dēļ kļuva par izmeklētāju. Sākotnēji piemīt stingrs raksturs, taču ar laiku kļuva nedaudz iejūtīgāka, izrādot kognitīvo empātiju. Ne visai veiksmīgi centās atklāt šķietamo Rasas slepkavu, pakāpeniski apcietinot un atbrīvojot vairākus viesnīcas iemītniekus. Tika ievainota galvā ar smagu priekšmetu no Ernesta, vienā brīdī turēta par ķīlnieci. Vēlāk iesāka rakstīt atlūgumu, jo neuzskatīja sevi par labu izmeklētāju, ņemot vērā Rasas lietas risināšanas ilgumu, bet Aldis viņu atrunāja. Pārgulēja ar viņu un nākamajā dienā izvirzīja ultimātu. Pēc kāda laika abi salīga mieru, jo saprata, ka nevēlējās, lai Alda sieva piedzīvotu to pašu, ko viņa - vīru, kas dzīvoja ar viņu un vēl citu sievieti - un palika par vienkārši kolēģiem. '''Teodors Grīnbergs †''' (15. - 16. sezona) ([[Arno Upenieks]]) — miljonārs, kosmētikas firmas īpašnieks. Evas vīrs. Ar Evas palīdzību apkrāpis vairākus bagātniekus. Pilnībā neuzticējās Evai un glabāja par viņu nelabvēlīgu informāciju. 16. sezonā tika nogalināts'''.''' '''Vadims Felzenbahers''' (1. - 17. sezona) ([[Jakovs Rafaļsons]]) — krievu miljonārs, vietējā kazino īpašnieks ar plašiem sakariem. Turīgākais un ietekmīgākais cilvēks pilsētā. Helēnas tēvs, Silvijas vīrs, ir dvīņi no Silvijas. Edija un Gata vecāku slepkava. Ir dēls no Luīzes. Bieži krāpj sievu, ir bijušas vairākas mīļākās no kazino. Bieži cenšas uzpirkt un noalgot cilvēkus, lai iegūtu to, ko vēlas, un lai nav jādara netīrs darbs. Leona draugs līdz brīdim, kad palīdzēja Kitijai izkļūt no cietuma, jo viņam vajadzēja dejot ar Kitiju šovā. Centās uzpirkt Kasparu, Mērijas fotogrāfu, lai nav jādejo to, ko viņš nemāk. Silvija dzirdēja sarunu un nosūdzēja. Uz īsu brīdi salaba ar Leonu, bet pēc tam sašāva viņu, jo domāja, ka viņš ir Silvijas mīļākais, lai gan patiesībā tas bija Gunārs. Noticēja Margota un Česlava meliem par savu veslības stāvokli un domāja, ka drīz mirs. Likās, ka Leons ir tas, kurš melo par viņa slimību, tāpēc atkal sastrīdējās. Netika ielūgts uz Leona un Elizabetes kāzām, bet tajās tāpat ieradās, lai salabtu ar Leonu. '''Valdis Zembergs''' (2. - 9., 11., 14. - 17. sezona) ([[Juris Frinbergs]]) — nopietns ārsts, Leona kolēģis. Pētersonu un Ziemeļu ģimenes ārsts. Strādā arī cietumā. Bija ārsts Martai cietumā, kamēr viņa gaidīja bērnu. Iesita Leonam par melošanu, lai piekļūtu Martai cietumā, pēc kāda laika abi salaba. Baidījās atklāt Aivaram patiesību par Solveigas pagātni, jo negribēja riskēt ar savu dzīvību. Solveiga viņu gandrīz noindēja. Sākumā palīdzēja Ziemelim tēlot slimu, bet no tā ātri atteicās. 11. sezonā ārstēja Baranovski; gandrīz tika noindēts ar Vadima sūtītajām konfektēm Baranovskim. '''Valdis Ziemiņš''' (2. sezona) ([[Aivars Siliņš]]) — valsts advokāts, no kura Marta atteicās. '''Vanda Saulīte''' (6. - 7. sezona) ([[Dārta Daneviča]]) — bijusī Pētersonu viesnīcas istabene. Tā kā Vandas māte Sintija uz pusgadu aizceļoja uz Angliju, viņa devās pie sava bioloģiskā tēva Česlava uz viesnīcu. Iepatikās Daniels, līdz Olafs un Vanda sadraudzējās. Pēc 7. sezonas aizbrauca uz ārzemēm studēt. '''Veronika Strazdite''' (1. - 2. sezona) ([[Venta Vecumniece]]) — draugs visiem. Vecāka kundze, vienmēr priecīga. Saveda Elzu un Rihardu, Vadimu un Silviju kopā. '''Viesturs Smilga''' (12. - 14. sezona) ([[Ivars Kļavinskis]]) — uzņēmējs no Austrijas, Aivara drauga dēls. Jaunībā nodarbojies ar motosportu un avarējis. Avārijas dēļ zaudējis sajūtu labajā rokā. Aivars viņu bija uzaicinājis kā fiktīvu pircēju viņa vārdā, lai atpirktu Ievas pazaudēto viesnīcu no Danas. Pēc Aivara lūguma izlicies par viesnīcas īpašnieku, lai parādītu Ievai, cik grūti ir jāstrādā, lai iegūtu viesnīcu, un ka ar mantu nedrīkst izturēties vieglprātīgi. Iepatikās Ieva un nodibināja ar viņu attiecības. Nespēja paziņot līgavai Sofijai Austrijā, ka šķiras no viņas. Vēlāk izšķīrās no Sofijas un nodibināja attiecības ar Ievu. Jutās vainīgs Sofijas nāvē. '''Viktorija''' (3. sezona) ([[Inga Misāne-Grasberga]]) — strādāja viesnīcas kafejnīcā pie Gunāra par oficianti. Piekrita iznēsāt Helēnas un Donāta mazuli, bet vēlāk iemīlējās Donātā un aizbēga ar Donāta bērnu. '''Viktors''' (15. sezona) ([[Pāvels Griškovs]]) — sieviešu izmantotājs, kādreizējais Vadima kazino darbinieks, ar ko bija satuvinājusies Helēnas meita Aņa. '''Visvaldis''' (12 -14. sezona) ([[Dainis Ozoliņš]]) — diriģents. Bija iemīlējies Mildā. Āboliņu ģimene mahināciju ceļā piesavinājās Miezīša kunga viesu namu. Iebēra aktieru speciālajā pūderī žurku zāles, jo nedabūja lomu Helēnas paredzētajā izrādē. 14. sezonas beigās tika arestēts. '''Zenta Upīte''' (1. - 17. sezona) ([[Regīna Devīte]]) — Pētersonu viesnīcas istabene un atraitne, Mildas nelaiķa dēla sieva. Citiem stāsta un uztraucas par saviem bērniem, kurus sauc par bārenīšiem. Dzīvo kopā ar Mildu vienā dzīvoklī. Bieži vien ir bezkaunīga - patīk baumot, melot un kādreiz ar to arī nopelnīt. Kādreiz bija iemīlējusies Aivarā un joprojām viņš patīk. Piemīt vēlme piesavināties kaut ko svešu un noklausīties citu sarunas. Šo darbību dēļ reiz tika atlaista un tad neilgu laiku strādāja "Mare SPA" par istabeni, bet arī tur to pašu iemeslu dēļ tika atlaista. Viņai izdevās Aivaram izlūgties tikt atpakaļ Pētersonu viesnīcā. Bija iemīlējusies Zigmārā, Rūdolfā un Krisā. 4. sezonā tika atlaista, jo Solveiga sameloja, ka Zenta viņai iedūra. Vēlāk viņu pieņēma atpakaļ darbā. Fēlikss palūdza Zentu nelaist Ievu no istabas, jo Ieva gribēja palīdzēt Edijam izkļūt no cietuma. Viņa baidījās, ka Ieva viņu atlaidīs no darba. Apprecējās ar Induli. '''Ziedonis''' (3. sezona) ([[Jānis Kirmuška]]) — kopā ar Maigoni ir izspiedēji. '''Zigmārs Bergmanis''' (11. - 12. sezona) ([[Aigars Vilims]]) — prasmīgs krāpnieks, blēdis un zaglis. Ingeborgas līgavainis, ir kopīgs bērns Otomārs. Saukts par Zigi. Apmāna un apkrāpj. Piecas reizes bija precējies, sēdējis cietumā. Pēc iznākšanas no cietuma iepazinās ar Zentu un viņu aplidoja, tādējādi izkrāpjot naudu. Āboliņi viņu nepatiesi ievietoja psihiatriskajā slimnīcā par Baranovska sašaušanu. Ingeborga par naudu sameloja un deva nepatiesu liecību par Zigmāru. Vēlāk izbēga no klīnikas un glabāja pie sevis nozagto Baranovska piezīmju bloku ar pierādījumiem pret Āboliņu ģimenes mahinācijām. Bloks diemžēl bija šifrēts. Slēpās viesnīcā, pēcāk apcietināts. Atrodas cietumā. '''Žanete Vītola''' (5. - 6. sezona) ([[Vita Vārpiņa]]) — stjuarte, kautrīga dāma. Aivars bija viņā iemīlējies. Pieklājīga un pedantiska. == Tituluzraksti == {{Galerija |width=150 | height=150 |perrow=3|lines=1 |align=center |captionstyle=text-align:center; |Attēls:UgunsGreks 1.sezona.jpg|1. — 2. sezona |Attēls:UgunsGrēks.jpg|3. — 9. sezona |Attēls:Ugunsgreks10sezona.PNG|10. — 17. sezona }} == Skatīt arī == * "[[Neprāta cena]]" == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/kino-televizija/televizija/ugunsgreka-piecgade-fakti-kuriozi-un-varonu-likstas.d?id=44299995|title='UgunsGrēka' piecgade: Fakti, kuriozi un varoņu likstas|last=Švāne|first=Līga|date={{dat|2014|3|15||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|3|15||bez}}}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160215093630/http://tvplay.skaties.lv/parraides/ugunsgreks TVplay profils] {{lv ikona}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Filmu ārējās saites}} {{UgunsGrēks}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:"UgunsGrēks" un "Neprāta cena"| ]] ti9w2jnygx2f3r164gerpf080x985is 0 133258 4486696 4304753 2026-06-26T07:25:16Z Meistars Joda 781 4486696 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Vasa from port1.jpg|thumb|250px|Karakuģis "Vāsa" Vāsas muzejā]] '''Vāsa''' ir [[Zviedrija]]s [[karakuģis]], kas tika uzbūvēts laikā no 1626. līdz 1628. gadam. Kuģis tika veidots ar trim mastiem un desmit burām, tā izmēri bija 52 [[metrs|metri]] no masta galotnes līdz ķīlim un 69 metri no kuģa priekšgala līdz pakaļgalam. Kuģa svars bija 1200 [[tonna]]s. Vāsa tolaik bija viens no varenākajiem kuģiem [[pasaule|pasaulē]], līdz pirmajā braucienā 1628. gada 10. augustā tas nogrima. Kuģī ir saglabājušās vairāk nekā 95% oriģinālo daļu un tas ir vienīgais 17. gadsimta kuģis, kas apskatāms arī mūsdienās. == Kuģa būve == Vāsa tika celts laikā, kad notika izmaiņas [[jūra]]s taktikā. Notika pāreja no laikmeta, kad par galveno kaujas tehniku tika uzskatīta [[kuģis|kuģa]] ieņemšana, uz laikmetu, kurā arvien lielāku nozīmi kuģa ieņemšanā ieguva ieroču izmantošana. Kuģis tika būvēts pēc Zviedrijas [[karalis|karaļa]] [[Gustavs II Ādolfs|Gustava II Ādolfa]] pavēles. Karalis pieprasīja, lai uz viņa pasūtītā kuģa tiktu izvietoti 64 [[lielgabals|lielgabali]]. Vāsa tika uzbūvēts [[Stokholma|Stokholmā]] un tā būvniecību uzraudzīja holandiešu kuģu būvnieks Henriks Hibertsons. Tā būvēšanas darbos tika iesaistīti namdari, galdnieki, tēlnieki, gleznotāji, stiklinieki, buru šuvēji, kalēji un daudzu citu amatu meistari. Kopumā ''Vāsas'' būvniecībā piedalījās četri simti [[cilvēks|cilvēku]]. [[Holande|Holandiešu]] meistariem kuģa būvniecība aizņēma trīs [[gads|gadus]], neskatoties uz to, ka tolaik vēl netika zīmēti rasējumi, bet visu būvēja "uz aci". Kuģa korpusa būvniecībā izmantoja 100 [[ozols|ozolu]] stumbrus, tāpēc Zviedrijā laikā no 1625. līdz 1628. gadam citām vajadzībām ozolus cirst bija stingri aizliegts. === Vāsas būvēšanas mērķis === Vāsa tika būvēts kā nozīmīgs papildinājums Zviedrijas jūras [[karš|kara]] [[kara flote|flotei]]. Uz kuģa tika izvietoti 64 lielgabali, no kuriem lielākā daļa varēja šaut ar 24 [[mārciņa (mērvienība)|mārciņas]] (vairāk nekā 11 kilogramus) smagām lodēm. Vāsa bija vienīgais Zviedrijas īpašumā esošais kuģis, uz kura tika izvietoti tik daudzi un tik smagi lielgabali. Vēsturnieki pieļauj, ka galvenais kuģa mērķis bija došanās uz [[Polija|Poliju]], kas jau sen bija Zviedrijas lielākā ienaidniece. Polijā valdīja [[karalis Sigismunds]], Zviedrijas karaļa brālēns. Pirms tam Sigismunds bija Zviedrijas vadonis, bet tika atcelts no amata savas katoliskās [[ticība]]s dēļ. == Pirmais un vienīgais brauciens == [[Attēls:Voyage of the Vasa Locator.svg|thumb|250px|Vāsas pirmais un pēdējais brauciens]] 1628. gada 10. augustā no Stokholmas [[osta]]s ceļā devās liels skaits Zviedrijas kuģu, tai skaitā arī ''Vāsa''. Par godu svinīgajam notikumam salutēja lielgabali visā ostas garumā. Uz klāja atradās apmēram 150 apkalpes locekļu, kā arī [[sieviete]]s un [[bērns|bērni]]. Pēc salūta “Vāsa” devās savā pirmajā un pēdējā braucienā. Kuģim lēnā gaitā izbraucot no ostas, pēkšņi sacēlās brāzmains [[vējš]]. Vāsa sasvērās, bet tūlīt atkal ieņēma stabilu stāvokli. Nākamā vēja brāzma kuģim bija liktenīga, kuģis sagāzās uz sāniem un caur atvērtajām lielgabalu lūkām ieplūda [[ūdens]]. Nopeldējis vairāk nekā [[kilometrs|kilometru]], burinieks lēnām sāka grimt. Bojā gāja gandrīz visi 150 cilvēki, kaut arī kuģis bija diezgan tuvu krastam. Tik daudz upuru bija tāpēc, ka jūrnieki tolaik par [[Kauns|kauna]] lietu uzskatīja peldētprasmi. == Izmeklēšanas slēdziens par kuģa nogrimšanu == Pēc kuģa nogrimšanas notika ilga izmeklēšana. Tās rezultātā tika secināts, ka kuģis nogrimis tāpēc, ka uz tā tika izvietots pārāk daudz lielgabalu, kas kopumā veidoja pārāk lielu [[svars|svaru]]. Līdz ar to izvēlētie kuģa izmēri vairs nederēja, taču kaut ko mainīt kuģa būvētājiem vairs nebija iespējams. Kuģi uzbūvēja ar augstu virsbūvi, kurā atradās divi klāji ar lielgabaliem. Kuģa pamatu piepildīja ar lieliem akmeņiem, kas kalpoja kā [[balasts]], lai kuģis turētos stabili uz ūdens. Taču kuģim bija pārāk smaga augšējā daļa, kā arī 120 tonnu smagais balasts bija nepietiekams. == Vāsas izcelšana no ūdens == Pēc vairāku gadu ilgstošiem mēģinājumiem un rūpīgiem sagatavošanās darbiem Vāsa 1961. gada 24. aprīlī tika izcelts no ūdens. Par galveno uzdevumu kļuva kuģa vraka saglabāšana. Vraks bija ilgstoši atradies zem ūdens, un tam bija nepieciešama īpaša apstrāde. Sākumā kuģis tika apsmidzināts ar ūdeni, lai dotu laiku ekspertiem izstrādāt atbilstošu konservēšanas metodi. Kuģa apstrādei tika izvēlēts [[polietilēnglikols]] (PEG), īpašs ūdenī šķīstošs vaskam līdzīgs produkts, kas lēni iekļūst koksnē, izspiežot no tās ūdeni. Apsmidzināšana ar polietilēnglikolu turpinājās vairākus gadus. Paralēli tika domāts arī par [[Vāsas muzejs|Vāsas muzeja]] izveidošanu. == Vāsas muzejs == [[Attēls:Vasamuseet 2008.jpg|thumb|250px|Vāsas muzejs Stokholmā]] Pēc kuģa izcelšanas bija skaidrs, ka to nav iespējams pārvietot lielos attālumos. Tāpēc tika nolemts [[muzejs|muzeju]] sākt būvēt apkārt kuģa vrakam. Vāsas muzejs tika atklāts 1990. gadā. Tajā ir iespējams apskatīt gan kuģi Vāsa, gan arī mākslas darbus un [[skulptūra]]s, kas bija saglabājušās kuģa vrakā. Muzejs par attiecīhu samaksu ir pieejams ikvienam Stokholmas apmeklētājam. Šobrīd viens no svarīgākajiem Vāsas muzeja uzdevumiem ir rūpēties par kuģi un saglabāt tā unikālo stāvokli. Liela loma kuģa saglabāšanas procesā ir vienmērīgam [[klimats|klimatam]]. Kamēr vraks atradās ūdenī, tā [[dzelzs]] daļas sāka rūsēt un ozola baļķi nomelnēja. Kad kuģi atrada jūras dzelmē, to kopā saturēja vien koka ķīļi. Vēl joprojām tiek veikti pētījumi par to, kā saglabāt Vāsu labā stāvoklī. Ilgstoši atrodoties piesārņotā ūdenī, nu jau izceltais kuģa vraks ir sācis reaģēt ar [[skābeklis|skābekli]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Karakuģi]] 9i48xgopghcf3z5xx54hb98ve26wi5b 0 143508 4486829 4468012 2026-06-26T10:11:05Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: <br /> → <br /> (3) using [[Project:AWB|AWB]] 4486829 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Itālijas kauss futbolā<br />''Coppa Italia'' | aktuāla_sezona = | logo = Coppa Italia - Logo 2019.svg | pikseļi = 150px | apraksts = Itālijas kausa logo | sports = [[Futbols]] | dibin = 1922 | motto = | pirmā_sez = | komandas = 44 | valsts = {{ITA}} | kvalif = | viet_turn = | starpt_turn = | čempions = ''[[Milānas "Internazionale"|Internazionale]]''<br />(2025–26; 10.&nbsp;tituls) | čempions_visv = ''[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]''<br />(15&nbsp;tituli) | TV = | mlapa = [http://www.legaseriea.it/it/tim-cup/ Oficiālā vietne] | līdzīgi = | atjaunots = }} '''Itālijas kauss futbolā''' ({{val|it|Coppa Italia}}) ir ikgadējs futbola kausa turnīrs [[Itālija|Itālijā]]. Pirmoreiz tas notika 1922. gadā, bet otrais turnīrs notika tikai 1936. gadā. Visvairāk — 15 reizes — ir uzvarējuši ''[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]'' futbolisti. ''Juventus'' ir piedalījušies arī visvairāk finālos — 22, seko ''[[AS Roma]]'' ar 17 fināliem. Turnīra uzvarētāji var nēsāt trīskrāsu ({{val|it|tricolore}}) [[kokarde|kokardi]], un komanda kvalificējas nākamās sezonas [[UEFA Eiropas līga]]i. == Trofejas == {| class="wikitable" |- ! Klubs ! Uzvaras ! Uzvaru gadi<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesi/italcuphist.html |title=Italy - List of Cup Finals |accessdate={{dat|2017|5|18}}|publisher=[[RSSSF]] }}</ref> |- | [[Turīnas "Juventus"|Juventus]] | <center>15</center> | 1938, 1942, 1959, 1960, 1965, 1979, 1983, 1990, 1995, 2015, 2016, 2017, 2018, 2021, 2024<ref>https://sportacentrs.com/futbols/italija/16052024-juventus_15_triumfs_italijas_kausa_atalan</ref> |-style="background:#f4faff;" | [[Milānas "Internazionale"|Internazionale]] | <center>10</center> | 1939, 1978, 1982, 2005, 2006, 2010, 2011, 2022, 2023, 2026 |- | [[AS Roma|Roma]] | <center>9</center> | 1964, 1969, 1980, 1981, 1984, 1986, 1991, 2007, 2008 |- style="background:#f4faff;" | [[Romas "Lazio"|Lazio]] | <center>7</center> | 1958, 1998, 2000, 2004, 2009, 2013, 2019 |- | [[ACF Fiorentina|Fiorentina]] | <center>6</center> | 1940, 1961, 1966, 1975, 1996, 2001 |- style="background:#f4faff;" | [[SSC Napoli|Napoli]] | <center>6</center> | 1962, 1976, 1987, 2012, 2014, 2020 |- | [[Torino F.C.|Torino]] | <center>5</center> | 1936, 1943, 1968, 1971, 1993 |- style="background:#f4faff;" | [[AC Milan|Milan]] | <center>5</center> | 1967, 1972, 1973, 1977, 2003 |- | [[Dženovas "Sampdoria"|Sampdoria]] | <center>4</center> | 1985, 1988, 1989, 1994 |- style="background:#f4faff;" | [[Parma Calcio 1913|Parma]] | <center>3</center> | 1992, 1999, 2002 |- | [[Bologna FC 1909|Bologna]] | <center>3</center> | 1970, 1974, 2025 |- style="background:#f4faff;" | [[Genoa CFC|Genoa]] | <center>1</center> | 1937 |- | [[Venezia FC|Venezia]] | <center>1</center> | 1941 |- style="background:#f4faff;" | [[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]] | <center>1</center> | 1963 |- | [[Vicenza Calcio|Vicenza]] | <center>1</center> | 1997 |- style="background:#f4faff;" | [[F.C. Vado|Vado]] | <center>1</center> | 1922 |- ! Kopā | <center>76</center> | |} Piezīme: 1922. gada turnīrā nepiedalījās daudzas spēcīgas komandas, kuras veidoja savu privātu turnīru. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20100326002537/http://en.calcioalpallone.com/coppa-italia/schedule-scores/ Coppa Italia spēles un rezultāti] {{futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Futbols Itālijā|Kauss]] oywdjng1yhw8ft8ou042g77ynxq05ds 0 144435 4486834 3919663 2026-06-26T10:17:51Z Olgerts V 41522 /* Skatīt arī */ papild. 4486834 wikitext text/x-wiki '''Baznīcas iela''' var būt: * iela valstspilsētās: ** [[Baznīcas iela (Daugavpils)|Baznīcas iela]] — iela [[Daugavpils|Daugavpilī]]. ** [[Baznīcas iela (Jūrmala)|Baznīcas iela]] — iela [[Jūrmala|Jūrmalā]]. ** [[Baznīcas iela (Liepāja)|Baznīcas iela]] — iela [[Liepāja|Liepājā]]. ** [[Baznīcas iela (Rēzekne)|Baznīcas iela]] — iela [[Rēzekne|Rēzeknē]]. ** [[Baznīcas iela (Rīga)|Baznīcas iela]] — iela [[Rīga|Rīgā]]. ** [[Baznīcas iela (Ventspils)|Baznīcas iela]] — iela [[Ventspils|Ventspilī]]. * iela novadu pilsētās: ** [[Baznīcas iela (Aloja)|Baznīcas iela]] — iela [[Limbažu novads|Limbažu novada]] [[Aloja|Alojā]]. ** [[Baznīcas iela (Auce)|Baznīcas iela]] — iela [[Dobeles novads|Dobeles novada]] [[Auce|Aucē]]. ** [[Baznīcas iela (Balvi)|Baznīcas iela]] — iela [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Balvi|Balvos]]. ** [[Baznīcas iela (Bauska)|Baznīcas iela]] — iela [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Bauska|Bauskā]]. ** [[Baznīcas iela (Cēsis)|Baznīcas iela]] — iela [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Cēsis|Cēsīs]]. ** [[Baznīcas iela (Cesvaine)|Baznīcas iela]] — iela [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Cesvaine|Cesvainē]]. ** [[Baznīcas iela (Dobele)|Baznīcas iela]] — iela Dobeles novada [[Dobele|Dobelē]]. ** [[Baznīcas iela (Subate)|Baznīcas iela]] — iela [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] [[Subate|Subatē]]. ** [[Baznīcas iela (Kandava)|Baznīcas iela]] — iela [[Tukuma novads|Tukuma novada]] [[Kandava|Kandavā]]. ** [[Baznīcas iela (Kārsava)|Baznīcas iela]] — iela [[Ludzas novads|Ludzas novada]] [[Kārsava|Kārsavā]]. ** [[Baznīcas iela (Krāslava)|Baznīcas iela]] — iela [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Krāslava|Krāslavā]]. ** [[Baznīcas iela (Kuldīga)|Baznīcas iela]] — iela [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] [[Kuldīga|Kuldīgā]]. ** [[Baznīcas iela (Līvāni)|Baznīcas iela]] — iela [[Līvānu novads|Līvānu novada]] [[Līvāni|Līvānos]]. ** [[Baznīcas iela (Lubāna)|Baznīcas iela]] — iela [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Lubāna|Lubānā]]. ** [[Baznīcas iela (Ludza)|Baznīcas iela]] — iela [[Ludzas novads|Ludzas novada]] [[Ludza|Ludzā]]. ** [[Baznīcas iela (Mazsalaca)|Baznīcas iela]] — iela [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Mazsalaca|Mazsalacā]]. ** [[Baznīcas iela (Priekule)|Baznīcas iela]] — iela [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] [[Priekule|Priekulē]]. ** [[Baznīcas iela (Ainaži)|Baznīcas iela]] — iela Limbažu novada [[Ainaži|Ainažos]]. ** [[Baznīcas iela (Salacgrīva)|Baznīcas iela]] — iela Limbažu novada [[Salacgrīva|Salacgrīvā]]. ** [[Baznīcas iela (Sigulda)|Baznīcas iela]] — iela [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Sigulda|Siguldā]]. ** [[Baznīcas iela (Strenči)|Baznīcas iela]] — iela Valmieras novada [[Strenči|Strenčos]]. ** [[Baznīcas iela (Valdemārpils)|Baznīcas iela]] — iela [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Valdemārpils|Valdemārpilī]]. ** [[Baznīcas iela (Tukums)|Baznīcas iela]] — iela Tukuma novada [[Tukums|Tukumā]]. ** [[Baznīcas iela (Viļaka)|Baznīcas iela]] — iela Balvu novada [[Viļaka|Viļakā]]. ** [[Baznīcas iela (Zilupe)|Baznīcas iela]] — iela Ludzas novada [[Zilupe|Zilupē]]. * iela novadu apdzīvotās vietās: ** [[Baznīcas iela (Baltezers)|Baznīcas iela]] — iela [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] [[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezerā]]. ** [[Baznīcas iela (Aizkraukles stacija)|Baznīcas iela]] — iela [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Aizkraukles pagasts|Aizkraukles pagasta]] [[Aizkraukles stacija|Aizkraukles stacijā]]. ** [[Baznīcas iela (Matīši)|Baznīcas iela]] — iela [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Matīšu pagasts|Matīšu pagasta]] [[Matīši|Matīšos]]. ** [[Baznīcas iela (Kalnciems)|Baznīcas iela]] — iela [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Kalnciema pagasts|Kalnciema pagasta]] [[Kalnciems|Kalnciemā]]. ** [[Baznīcas iela (Robežnieki)|Baznīcas iela]] — iela [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Robežnieku pagasts|Robežnieku pagasta]] [[Robežnieki|Robežniekos]]. ** [[Baznīcas iela (Jaunolaine)|Baznīcas iela]] — iela [[Olaines novads|Olaines novada]] [[Olaines pagasts|Olaines pagasta]] [[Jaunolaine|Jaunolainē]]. ** [[Baznīcas iela (Zosna)|Baznīcas iela]] — iela [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Lūznavas pagasts|Lūznavas pagasta]] [[Zosna|Zosnā]]. ** [[Baznīcas iela (Lipuški)|Baznīcas iela]] — iela [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Mākoņkalna pagasts|Mākoņkalna pagasta]] [[Lipuški (Mākoņkalna pagasts)|Lipuškos]]. ** [[Baznīcas iela (Ciskādi)|Baznīcas iela]] — iela [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Sakstagala pagasts|Sakstagala pagasta]] [[Ciskādi|Ciskādos]]. ** [[Baznīcas iela (Prezma)|Baznīcas iela]] — iela [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Silmalas pagasts|Silmalas pagasta]] [[Prezma|Prezmā]]. ** [[Baznīcas iela (Stoļerova)|Baznīcas iela]] — iela [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Stoļerovas pagasts|Stoļerovas pagasta]] [[Stoļerova|Stoļerovā]]. ** [[Baznīcas iela (Ropaži)|Baznīcas iela]] — iela [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu pagasts|Ropažu pagasta]] [[Ropaži|Ropažos]]. ** [[Baznīcas iela (Tilderi)|Baznīcas iela]] — iela [[Salaspils novads|Salaspils novada]] [[Salaspils pagasts|Salaspils pagasta]] [[Tilderi|Tilderos]]. ** [[Baznīcas iela (Vaiņode)|Baznīcas iela]] — iela [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] [[Vaiņodes pagasts|Vaiņodes pagasta]] [[Vaiņode|Vaiņodē]]. ** [[Baznīcas iela (Jūrkalne)|Baznīcas iela]] — iela [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Jūrkalnes pagasts|Jūrkalnes pagasta]] [[Jūrkalne|Jūrkalnē]]. * kā arī [[Baltāsbaznīcas iela]]s sākotnējais nosaukums. == Skatīt arī == * [[Baznīca (celtne)|Baznīca]] * [[Lielā Baznīcas iela]] {{Ielu nosaukums}} 9qdvi569juc1xd166xyn9jssrwsbhpu 0 144837 4486406 4220713 2026-06-25T12:48:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4486406 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{līdzīgs|Eklipse}} {{Programmatūras infokaste | name = ''Eclipse'' | logo = [[Attēls:Eclipse-Luna-Logo.svg|250px]] | screenshot = [[Attēls:Eclipse 4.12 screenshot.png|250px]] | caption = Eclipse 4.12 sākuma ekrāns | developer = [[Brīvā un atvērtā koda programmatūra|Brīvā un atvērtā koda programmatūras kopiena]] | latest release version = 4.16 | latest release date = {{Release date and age|2020|06|17}} | latest preview version = | latest preview date = | platform = [[Java SE]], [[Standard Widget Toolkit]] | operating system = [[Vairākplatformu programmatūra|Vairākplatformu]]: [[Linux]], [[Mac&nbsp;OS&nbsp;X]], [[Solaris (operētājsistēma)|Solaris]], [[Microsoft Windows|Windows]] | language = Vairākvalodu | programming language = [[Java (programmēšanas valoda)|Java]] | status = Aktīvs | genre = [[Programmatūras izstrāde]] | license = [[Eclipse Public License]] | website = http://www.eclipse.org }} '''''Eclipse''''' ir vairākvalodu [[programmatūras izstrādes vide]], kas sastāv no [[integrēta izstrādes vide|integrētas izstrādes vides]] (IDE) un paplašināmas [[spraudnis (datorika)|spraudņu]] sistēmas. Tā pārsvarā ir sarakstīta ''[[Java (programmēšanas valoda)|Java]]'' valodā, un to var izmantot, lai izstrādātu programmatūru ''Java'' un ar dažādu spraudņu palīdzību arī citās [[programmēšanas valoda|programmēšanas valodās]], ieskaitot ''[[Ada (programmēšanas valoda)|Ada]], [[C (programmēšanas valoda)|C]], [[C++]], [[COBOL]], [[Perl]], [[PHP]], [[Python (programmēšanas valoda)|Python]], [[Ruby (programmēšanas valoda)|Ruby]]'' (ieskaitot ''[[Ruby on Rails]]'' ietvaru), ''[[Scala (programmēšanas valoda)|Scala]], [[Clojure]]'' un ''[[Scheme (programmēšanas valoda)|Scheme]]''. IDE nosaukums visbiežāk ir formā ''Eclipse ADT'' ''Ada'' valodai, ''Eclipse CDT'' C/C++ valodām, ''Eclipse JDT'' ''Java'' valodai un ''Eclipse PDT'' PHP valodai. Sākotnējā [[koda bāze]] radās no [[VisualAge]].<ref name="VisualAge">{{Tīmekļa atsauce | work=Eclipse Wiki | title=Where did Eclipse come from? | url=http://wiki.eclipse.org/FAQ_Where_did_Eclipse_come_from%3F | accessdate=16 March 2008}}</ref> Tā pamatformā bija paredzēta ''Java'' izstrādātājiem un sastāvēja no ''Java'' izstrādes rīkiem (JDT). Lietotāji var paplašināt platformas iespējas, uzstādot spraudņus, kas paredzēti ''Eclipse'' programmatūras ietvaram, kā arī izstrādes rīku komplektus citām programmēšanas valodām, kā arī brīvi veidot un izplatīt savus spraudņu moduļus. == Izlaides == Kopš 2006. gada ''Eclipse Foundation'' ir koordinējuši ikgadēju "vienlaicīgo izlaidi". Katrā izlaidē tiek iekļauta ''Eclipse'' platforma, kā arī vairāki citi ''Eclipse'' projekti. Līdz ''Galileo'' izlaidei izlaides tika sauktas [[Saules sistēma]]s pavadoņu vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bugs.eclipse.org/bugs/show_bug.cgi?id=108146|title=Bug 108146 - Eclipse Release Train Name}}</ref> Līdz šim visas vienlaicīgās izlaides ir publicētas jūnija beigās. {| class="wikitable" ! Izlaide ! Datums ! Platformas versija ! Projekti |- | Oxygen | {{dat|2017}} (plānots) | 4.7 | [https://web.archive.org/web/20160623200110/http://wiki.eclipse.org/Oxygen Oxygen projekti] |- | Neon | {{dat|2016|6|22}} | 4.6 | [http://wiki.eclipse.org/Neon Neon projekti] |- | Mars | {{dat|2015|6|24}} | 4.5 | [https://web.archive.org/web/20140407071446/http://wiki.eclipse.org/Mars Mars projekti] |- | Luna | {{dat|2014|6|25}} | 4.4 | [http://wiki.eclipse.org/Luna Luna projekti] |- | Kepler | {{dat|2013|6|26}} | 4.3 | [http://wiki.eclipse.org/Kepler Kepler projekti] |- | Juno | {{dat|2012|6|27}} | 3.8 | [https://web.archive.org/web/20161206030208/https://wiki.eclipse.org/Juno Juno projekti] |- | Indigo | {{dat|2011|6|22}} | 3.7 | [https://web.archive.org/web/20140209025419/http://wiki.eclipse.org/Indigo Indigo projekti] |- | Helios | {{dat|2010|6|23}} | 3.6 | [http://wiki.eclipse.org/index.php/Helios Helios projekti] |- | Galileo | {{dat|2009|6|24}} | 3.5 | [http://wiki.eclipse.org/Galileo Galileo projekti] |- | Ganymede | {{dat|2008|6|25}} | 3.4 | [http://wiki.eclipse.org/index.php/Ganymede_Simultaneous_Release Ganymede projekti] |- | Europa | {{dat|2007|6|29}} | 3.3 | [http://wiki.eclipse.org/index.php/Europa_Simultaneous_Release Europa projekti] |- | Callisto | {{dat|2006|6|30}} | 3.2 | [http://www.eclipse.org/callisto/callistoprojects.php Callisto projekti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080625213435/http://www.eclipse.org/callisto/callistoprojects.php |date={{dat|2008|06|25||bez}} }} |- | N/A | {{dat|2005|6|28}} | 3.1 | |- | Austin | {{dat|2004|6|28}} | 3.0 | |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Eclipse IDE}} {{Wikibooks|en:Eclipse}} * [http://www.eclipse.org Oficiālā vietne] * [http://www.eclipseplugincentral.com/ Eclipse spraudņu vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100207191355/http://www.eclipseplugincentral.com/ |date={{dat|2010|02|07||bez}} }} * [http://marketplace.eclipse.org/ Eclipse Marketplace] * [http://wiki.eclipse.org/ Eclipsepedia] * [http://www-01.ibm.com/software/rational/eclipse/ IBM Rational un Eclipse] {{IT-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Programmēšanas platformas]] [[Kategorija:Java izstrādes rīki]] 0ete38b2yvpvhgm6k44uwbmmn13zbr8 0 147929 4486820 4304411 2026-06-26T09:59:59Z Bai-Bot 60304 /* top */ vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4486820 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ASV militārpersonu|Māršals|Māršals|uzvārds}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Džordžs Māršals | vārds_orģ =''George Marshall'' | attēls =General George C. Marshall, official military photo, 1946.JPEG | amats =50. [[ASV valsts sekretārs]] | term_sākums ={{Dat|1947|01|21|N}} | term_beigas ={{Dat|1949|01|20|N}} | amats2 =3. [[ASV aizsardzības sekretārs]] | term_sākums2 ={{Dat|1950|09|21|N}} | term_beigas2 ={{Dat|1951|09|12|N}} | dzim_dati ={{Dat|1880|12|31}} | dzim_vieta ={{vieta|ASV|Pensilvānija|Juniontauna}} | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1959|10|16|1880|12|31}} | mir_vieta ={{vieta|ASV|Vašingtona}} | tautība = | partija =[[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskā partija]] | dzīvesb = | profesija =[[militārpersona]] | alma_mater =[[Virdžīnijas Militārais institūts]] | reliģija = | paraksts =George C Marshall Signature.svg | piezīmes = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:US-O11 insignia.svg|20px]] [[Armijas ģenerālis]] | dienesta_laiks = 1902.–1959. | valsts = {{USA}} | struktūra = [[ASV Armija]] | vienība = | komandēja = [[Amerikas Savienoto Valstu Armijas štāba priekšnieks]]<br>[[Amerikas Savienoto Valstu Armijas štāba priekšnieka vietnieks]] | kaujas = [[Filipīniešu—amerikāņu karš]], [[Pirmais pasaules karš]], [[Otrais pasaules karš]] | izglītība = Virdžīnijas Militārais Institūts | apbalvojumi = [[Medaļa "par Izcilu dienestu"]]<br>[[Sudraba zvaigzne]]<br> [[Attēls:Order of the Bath (ribbon).svg|70x70px]] [[Pirts ordenis]], [[Goda Leģiona ordenis]] ([[Francija]]) | cits_darbs = }} }} '''Džordžs Katlets Māršals''' ({{val|en|George Catlett Marshall}}; dzimis {{Dat|1880|12|31}}, miris {{Dat|1959|10|16}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[militārpersona]] un 1953. gada [[Nobela miera prēmija]]s laureāts.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The Nobel Peace Prize 1953 |publisher=Nobel Foundation |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1953/}}</ref> Visu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laiku bija [[ASV Armija]]s [[ģenerālis]]. Pēc kara pildīja ASV [[ASV valsts sekretārs|valsts sekretāra]] un [[ASV aizsardzības sekretārs|aizsardzības sekretāra]] funkcijas. Būdams valsts sekretārs, Dž. Māršals iniciēja plānu [[Eiropa]]s valstu finansiālam atbalstam, kas atjaunotu pirmskara [[ekonomika|ekonomisko]] līmeni, kā arī samazinātu potenciālo [[Padomju Savienība|PSRS]] ietekmi uz karā cietušajām valstīm. Tas vēlāk tika nosaukts par [[Māršala plāns|Māršala plānu]]. 1943. un 1947. gadā ietekmīgais amerikāņu žurnāls ''[[Time]]'' atzina Dž. Māršalu par [[Gada cilvēks (Time)|Gada cilvēku]]. == Atsauces == {{Atsauces}} ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{nobel}} {{ASV-aizmetnis}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-ach}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Nobela miera prēmija]] | periods = 1952 | pirms = [[Alberts Šveicers]] | pēc = [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos|UNHCR]] }} {{kastes beigas}} {{Nobela miera prēmijas laureāti}} {{Gada cilvēks (Time) 1927–1950}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Māršals, Džordžs}} [[Kategorija:1880. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1959. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV politiķi]] [[Kategorija:ASV valsts sekretāri]] [[Kategorija:ASV ģenerāļi]] [[Kategorija:Nobela miera prēmijas laureāti]] [[Kategorija:Ar Suvorova ordeni apbalvotie (PSRS)]] [[Kategorija:Pensilvānijā dzimušie]] psn6yyg1f92b93l5o85b4tj0w3j7f6w 0 149822 4486490 4427427 2026-06-25T17:43:05Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4486490 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Āgra | official_name = Agra<br />आगरा<br />آ گرہ | settlement_type = Lielpilsēta | image_skyline = {{multiple image | border = infobox | space = 1 | total_width = 275 | perrow = 1/2/2/1 | image1 = Taj Mahal, Agra, India.jpg | image2 = Jaswant Singh-ki-Chattri.jpg | image3 =Tomb of Itmaduddaulah.jpg | image4 = Tomb of Akbar the Great.jpg | image5 = Guru ka Tal wikijib-15.jpg | image6 = Agra 03-2016 10 Agra Fort.jpg }} | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = India | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Štats | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name = {{IND}} | subdivision_name1 = [[Utarpradēša]] | subdivision_name2 = [[Āgra (apgabals)|Āgra]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 188.40 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2010. gadā | population_footnotes = | population_total = 1686976 | population_urban = | population_metro = 1727275 | population_density_km2 = auto | timezone = IST | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 27 | latm = 18 | lats = | latNS = N | longd = 78 | longm = 02 | longs = | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 282 XXX | elevation_footnotes = | elevation_m = 171 | website = [http://agra.nic.in/ agra.nic.in] | footnotes = }} '''Āgra''' ({{val-en|Agra}}, {{val-hi|आगरा}}, {{val-ur|آ گرہ}}) ir pilsēta [[Indija|Indijā]], [[Utarpradēša]]s štatā. Pilsēta atrodas [[Jamuna]]s upes krastos, aptuveni 200 km uz dienvidaustrumiem no Indijas galvaspilsētas [[Deli]]. To 16. gadsimtā dibināja sultāns [[Sikandars Lodī]] un uz neilgu laiku bija [[Mogolu impērija]]s galvaspilsēta. 18. gadsimtā pilsēta bija [[džati|džatu]], [[marathi|marathu]] un atkal mogolu pakļautībā. 1803. gadā Āgru pakļāva [[briti]]. [[Britu Indija|Britu Indijā]] no 1833. līdz 1868. gadam tā bija Āgras (vēlāk Ziemeļrietumu) provinces administratīvais centrs. 1857. gadā Āgra bija viens no [[sipaju sacelšanās]] centriem. Āgra vislabāk zināma ar [[Tadžmahāls|Tadžmahālu]], kas 1983. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojumu]] sarakstā. Tadžmahāls ir viens no vislabāk zināmajiem mogolu arhitektūras piemēriem. To 17. gadsimta vidū mogolu imperators [[Šahs Džahāns]] uzcēla par piemiņu savai mirušajai sievai. Vēl Pasaules mantojumu sarakstā ir iekļauts 16. gadsimtā [[Akbars Lielais|Akbara Lielā]] valdīšanas laikā uzceltais [[Āgras forts|Sarkanais forts]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{Indijas pilsētas}} {{Utarpradēšas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Indijas pilsētas]] [[Kategorija:Utarpradēšas pilsētas]] 2tdypui4w2fglveejo3tzj1fb35bemq 0 158212 4486565 3858809 2026-06-25T20:06:59Z Biafra 13794 Šeins Pinto 4486565 wikitext text/x-wiki '''Pinto''' var būt: * [[Elīna Pinto]]; * [[Frida Pinto]]; * [[Šeins Pinto]]. {{Uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] pa2weqfagvb53pdgtcdhd5k46ro4nr8 0 159152 4486875 4438497 2026-06-26T11:55:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4486875 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Jaunpagasts | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Iela Jaunpagastā.jpg | image_caption = Iela Jaunpagastā | pushpin_map = Latvija#Talsu novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Talsu novads]] | subdivision_name2 = [[Virbu pagasts]] | established_title = Pirmoreiz minēts | established_date = {{dat|1237}} | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 0,958 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2018 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3135&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 399 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 7 | lats = 44 | latNS = N | longd = 22 | longm = 38 | longs = 34 | longEW = E | elevation_m = 90 | website = | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-3292 Virbi | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Jaunpagasts''' (arī '''Virbi''') ir ciems [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Virbu pagasts|Virbu pagastā]], pagasta centrs. Izvietojies [[Virbupe]]s kreisajā krastā pie [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II|dzelzceļa līnijas Ventspils—Tukums II]] (stacija [[Sabile (stacija)|Sabile]]) {{nobr|16 km}} no novada centra [[Talsi]]em un {{nobr|105 km}} no [[Rīga]]s. Jaunpagastā atrodas pagasta pārvalde, Virbu pamatskola, kultūras nams, bērnudārzs, bibliotēka, ģimenes ārsta prakse, Neivakenes [[vecticībnieki|vecticībnieku]] baznīca (celta 1928. gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.talsi.lv/public/31880.html |title=Lieldienu pasākumi Talsu novadā |access-date={{dat|2011|08|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100410014551/http://www.talsi.lv/public/31880.html |archivedate={{dat|2010|04|10||bez}} }}</ref><ref>[http://www.chas-daily.com/win/2010/03/18/g_048.html?r=32&printer=1&email=1& Помочь древнему храму]{{Novecojusi saite}}</ref> Lielākie uzņēmumi ir SIA "I.S.D" (agrāk SIA «[[Jaunpagasts Plus]]», daļēji [[Brūzis|Brūzī]]), SIA «Jaunalko» (šobrīd SIA Anora Latvija), [[Latraps|LPKS Latraps]] un SIA "Nuteko" (Nutego).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.talsi.lv/public/32330.html |title=Virbu pagasts |access-date={{dat|2011|08|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110829191712/http://www.talsi.lv/public/32330.html |archivedate={{dat|2011|08|29||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nuteko.lv/kontakti/?v=85d1a9c488d7|title=Kontakti|website=Nutego|access-date=2025-03-09|language=lv}}</ref> == Vēsture == Jaunpagasts (Neivakene) vēstures avotos pirmo reizi minēts 1237. gadā lēņu grāmatā. Mūsdienu apdzīvotā vieta izveidojusies uz bijušās Jaunpagasta (''Neuwacken'') muižas (tagad apdzīvota vieta [[Brūzis]] [[Virbupe]]s labajā krastā) zemes pie dzelzceļa stacijas. 1909.—1911. gados Jaunpagasta apkārtnē ar [[Dona|Donas]] agrārās bankas finansiālu atbalstu apmetās ~120 ģimenes no [[Krievija]]s.<ref>{{EncLP}}</ref> Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Jaunpagasts (Virbi) izveidojās par [[padomju saimniecība]]s «Virbi» centrālo ciematu. 2018. gada septembrī Jaunpagastā un Brūzī bāzētais spirta, etilspirta un stipro alkoholisko dzērienu ražotājs "Jaunpagasts Plus" mainīja nosaukumu uz "I.S.D." (Iecava Distillery), pārcēla daļu ražošanas un juridisko adresi uz [[Iecava|Iecavas]] spirta rūpnīcu un uzsāka organisko ķīmisko pamatvielu ražošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/jaunpagasts-plus-mainits-nosaukums-479421|title=Jaunpagasts Plus mainīts nosaukums|website=Dienas Bizness|access-date=2025-03-07|date=2018-09-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://isd.lv/|title=Iecava Distillery|website=Iecava Distillery|access-date=2025-03-07|language=en-US}}</ref> Jaunpagastā joprojām reģistrēts tā birojs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/8160/kadreizejam-jaunpagasts-plus-pamatkapitals-palielinats-lidz-31-milj-eur|title=Kādreizējam &quot;Jaunpagasts plus&quot; pamatkapitāls palielināts līdz 3,1 milj. EUR|last=Lursoft|website=www.klientuportfelis.lv|access-date=2025-03-07|date=2020-09-29|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lursoft.lv/adrese/kalna-iela-9-jaunpagasts-virbu-pagasts-talsu-novads-lv-3292/strukturvienibas|title=Kalna iela 9, Jaunpagasts, Virbu pagasts, Talsu novads, LV-3292|website=Lursoft IT|access-date=2025-03-07|date=2025-03-07|language=lv}}</ref> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|342 |1979|457 |1989|590 |2000|560 |2011|451 |2021|349 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Virbu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] 1gkwtkxt62jtc7llg0pd611zp7a9189 0 163117 4486600 3984473 2026-06-25T23:40:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4486600 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Gistavs Eifelis | vārds_orig = ''Gustave Eiffel'' | attēls = Gustave Eiffel 1888 Nadar2.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1832 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 15 | dz_vieta = {{vieta|Francija|Kotdora|Dižona}} | m_dat_alt = | m_gads = 1923 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 27 | m_vieta = {{vieta|Francija|Parīze}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Franči|francūzis]] | nodarbošanās = arhitekts | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Aleksandrs Gistavs Eifelis''' ({{val|fr|Alexandre Gustave Eiffel}}; dzimis {{dat|1832|12|15}}, miris {{dat|1923|12|27}}) bija franču būvinženieris, arhitekts un uzņēmējs. Pazīstams kā [[Eifeļa tornis|Eifeļa torņa]] projektētājs un celtnieks. Piedalījās [[Brīvības statuja]]s izstrādē, projektējot statujas iekšējo karkasu. Gistavs Eifelis studēja inženierzinātnes ''[[CentraleSupélec|École des Arts et Manufactures]]'' [[Parīze|Parīzē]]. Studiju laikā uzsāka pētīt [[tērauds|tērauda]] izmantošanu būvniecībā. Viens no viņa pirmajiem darbiem bija dzelzceļa tilta izbūve [[Bordo]]. 1887. gadā Eifelis tika uzaicināts projektēt t.s. Eifeļa torni. Tas sākotnēji bija paredzēts kā ieejas [[arka]] [[Pasaules izstāde|Pasaules izstādē]] 1889. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rtu.lv/content/view/329/439/lang,lv/ |title=Būvniecības speciālisti būvē un sasniedz augstākās virsotnes! |access-date={{dat|2011|09|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111117182100/http://www.rtu.lv/content/view/329/439/lang,lv/ |archivedate={{dat|2011|11|17||bez}} }}</ref> Tornis iesākumā izsauca skaļus protestus, tomēr mūsdienās ir viens no pazīstamākajiem [[Parīze]]s simboliem. 1887. gadā iesaistījās [[Panamas kanāls|Panamas kanāla]] celtniecībā. 1888. gada 14. decembrī kanāla celtniecības kompānija bankrotēja. Kaut arī tiesa Eifeli attaisnoja, skandāls deva triecienu Eifeļa reputācijai, un 1893. gada 14. februārī Eifelis atstāja amatus savā kompānijā. Pēc demisijas nodarbojās ar [[aerodinamika]]s un [[Meteoroloģija|meteoroloģiskajiem]] pētījumiem. [[Attēls:Designed by Eiffel a Bridge in Cuenca Spain same person who designed the Eiffel Tower in Paris.jpg|thumb|Gistava Eifeļa projektēts tilts [[Spānija|Spānijā]].]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.tour-eiffel.fr/ Gistavs Eifelis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101205121142/http://www.tour-eiffel.fr/teiffel/uk/ |date={{dat|2010|12|05||bez}} }} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Eifelis, Gistavs}} [[Kategorija:1832. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1923. gadā mirušie]] [[Kategorija:Kotdorā dzimušie]] [[Kategorija:Arhitekti]] [[Kategorija:Franču arhitekti]] [[Kategorija:Francijas cilvēki]] si20k2vxdlwxq5geh710ums5532l0uu 3 165594 4486415 4282011 2026-06-25T13:20:19Z EdgarsBot 50781 Bot: Notice of potential markup breaking 4486415 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome-body|realName=|name=Edis}} -- 06:50, 13 oktobrī, 2011 (UTC) == Pavalstniecība == :Tas nav sinonīms pilsonībai, lai taisītu tādu pāradresāciju, jo pavalstnieki ir valstīs, kur ir monarhija, kamēr visur citur ir pilsoņi. --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] ([[Lietotāja diskusija:Zemgalietis|diskusija]]) 11:57, 9 martā, 2012 (UTC) ::Iespējams. Ir kādi avoti, kur tas izskaidrots? Es skatījos "terminos" [http://termini.lza.lv/term.php?term=citizenship&list=citizenship&lang=EN] --[[Lietotājs:Edis|Edis]] ([[Lietotāja diskusija:Edis|diskusija]]) 11:59, 9 martā, 2012 (UTC) :::[http://www.likumi.lv/doc.php?id=199070&from=off Te minēts] — ''pavalstnieks un pavalstniecība joprojām lietojami tikai attiecībā uz valstīm, kas ir monarhijas''. --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] ([[Lietotāja diskusija:Zemgalietis|diskusija]]) 12:28, 9 martā, 2012 (UTC) ::::Labi, sapratu. Nav kur līst, kur nav saprašanas :) --[[Lietotājs:Edis|Edis]] ([[Lietotāja diskusija:Edis|diskusija]]) 17:08, 9 martā, 2012 (UTC) == Ciemi == Ciemu veidnes neliek pagastu rakstos; tikai rakstos par ciemiem (veidnēs minētajiem objektiem). --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 10:29, 5 aprīlī, 2012 (UTC) :Kāpēc nedrīkst būt pagastu rakstos? Šīs veidnes taču ir domātas, lai redzētu saistītās lietas. Un kas vēl labāks var būt, kad atver attiecīgo pagastu, uzreiz redzēt pagasta ciemus! --[[Lietotājs:Edis|Edis]] ([[Lietotāja diskusija:Edis|diskusija]]) 10:35, 5 aprīlī, 2012 (UTC) ::Pagasta ciemiem vislabāk izveidot atsevišķu raksta daļu kā piemēram [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastam]]. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 10:54, 5 aprīlī, 2012 (UTC) :::Skaidrs. Bet žēl tomēr, ka nedrīkst likt ciemu veidni pagastu rakstā. --[[Lietotājs:Edis|Edis]] ([[Lietotāja diskusija:Edis|diskusija]]) 11:03, 5 aprīlī, 2012 (UTC) == Skandinaviska Enskilda Banken‎ == Varbūt ir kas sakāms [[Diskusija:Skandinaviska Enskilda Banken‎|diskusijā par Skandinaviska Enskilda Banken‎]]. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 15:43, 21 septembrī, 2012 (UTC) == Starpviki saites == Lūdzu, pievieno sevis veidotajiem rakstiem starpviki saites. --[[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]] <small>([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]] &nbsp;<span style="font-weight:bold;">&middot;</span>&#32; [[Special:Contributions/SpeedKing|devums]])</small> 16:58, 29 augustā, 2013 (EEST) :Kuriem tad nav pievietots? --[[Lietotājs:Edis|Edis]] ([[Lietotāja diskusija:Edis|diskusija]]) 09:29, 30 augustā, 2013 (EEST) ::Rakstiem par Fitch un Moody's pievienoju es. --[[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]] <small>([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]] &nbsp;<span style="font-weight:bold;">&middot;</span>&#32; [[Special:Contributions/SpeedKing|devums]])</small> 11:18, 30 augustā, 2013 (EEST) == Somija == Ar mazliet kavēšanos esmu izveidojis uzskaitījumus saistībā ar Somiju, kuru Tu vēlējies iegūt. Skatīt [[Vikipēdija:Raksti ar visvairāk starpviki pa tēmām]]. Man ir aizdomas, ka varbūt interese ir vairāk par "Geography of Finland" vai kādu citu kategoriju saistībā ar Somiju. Ja vajag, arī tādu var uztaisīt. Tādā gadījumā apsolos to paveikt ātrāk, jo, lai pamanītu savlaicīgi, atzīmēju šo Vikipēdijas lapu, kā manu uzraugāmo rakstu. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 01:17, 28 decembrī, 2013 (EET) == Abreviatūras un slīpraksts == Sveiks! [[Abreviatūra]]s (konkrēti šajā gadījumā TV NET) nevajag likt slīprakstā, jo tās jau tāpat ir atšķiramas no pārējā teksta (kas laikam bija viena no slīpraksta pamatfunkcijām). Paldies un veiksmi darbā! p.s. Starp skaitli un procentzīmi atstarpi nevajag. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 19:03, 8 aprīlī, 2014 (EEST) : Nevaru atrast, kur rakstīts, ka abreviatūras nav jāraksta slīprakstā. Un vai tas attiecas uz visām abreviatūrām? Un ko uzskatīt par abreviatūru un ko nē? Procenti gan, tie līdzīgi kā mērvienība ir jāatdala no skaitļa. Skat. [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls/Arh%C4%ABvs16#Atstarpes_.E2.80.94_ar_vai_bez.3F_.28.25.2C_.C2.B0.2C_.C2.B0C_u.c..29] --[[Lietotājs:Edis|Edis]] ([[Lietotāja diskusija:Edis|diskusija]]) 11:06, 9 aprīlī, 2014 (EEST) ::Procenti un promiles nav mērvienības, tiem atstarpi nevajag. Tā ir arī Pareizrakstības vārdnīcā. Slīpraksts abreviatūrām drukātos avotos arī parasti netiek lietots. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 11:15, 9 aprīlī, 2014 (EEST) :::Diskusijā [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls/Arh%C4%ABvs16#Atstarpes_.E2.80.94_ar_vai_bez.3F_.28.25.2C_.C2.B0.2C_.C2.B0C_u.c..29] bija taču teikts, ka starp skaitli un % vajag atstarpi. Ka vienīgais izņēmums ir grādi. Pat angļu SI rakstā tas pieminēts. Ja viedokļi tik ļoti atšķiras, tad lai katrs lietotājs raksta, kā uzskata par pareizu. :::Par abreviatūrām. Drukātos avotos uzņēmumu nosaukumus parasti ieliek pēdiņās. Tādā gadījumā nevajag slīprakstu. Cik es saprotu, ka Vikipēdijā uzņēmumu nosaukumus neliek pēdiņās, tāpēc liek slīprakstā. Kuru uzņēmuma nosaukumu uzskatīt par abreviatūru un ko nē? Piemēram, uzņēmumi "Latrostrans", "Laser Studio", "Snifs" vai vispār kaut kādas burtu kombinācijas, kuru atšifrējumu tikai īpašnieki zin (iespējams, dažos gadījumos pat nezin). --[[Lietotājs:Edis|Edis]] ([[Lietotāja diskusija:Edis|diskusija]]) 12:05, 9 aprīlī, 2014 (EEST) ::::Es atvainojos, sajaucu abreviatūras ar laikam akronīmiem. Lai nejuktu - es gribēju teikt, ka slīprakstu nav jāliek tajos "burtu savienojumos", kur '''visi''' burti ir lielie (ASV, NATO, LR, TV NET). --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 12:41, 9 aprīlī, 2014 (EEST) :::::Iespējams, ka "TV NET" ir akronīms vai abreviatūra, bet tad tam vajag rakstītu pierādījumu. Mēs Vikipēdijā nevaram nodarboties ar pašu izdomātiem pieņēmumiem. Vai akronīmā var būt atstarpe? Ja nē, tad "TV NET" sastāv no diviem akronīmiem. Tā mēs varam aiziet līdz apsurdam. Varbūt Tu domāji: "ja uzņēmuma nosaukums ir ar lielajiem burtiem, tad to nevajag likt slīprakstā"? Un vispār, kur ir teikts, ka akronīmi vai abreviatūras nedrīkst rakstīt slīprakstā? Vēl viens piemērs: "laser" tas skaitās akronīms, bet kaut kā dīvaini būs, ja latviešu tekstā to neliks slīprakstā.--[[Lietotājs:Edis|Edis]] ([[Lietotāja diskusija:Edis|diskusija]]) 13:10, 9 aprīlī, 2014 (EEST) ::::::Nemācēšu precīzi citēt autoritatīvu avotu, bet visas šīs padarīšanas galvenā doma ir '''izcelt''' no kopējā teksta vārdus, kas neiekļaujas kopējā valodas gramatizācijā. Te iekļaujami: abreviatūras (SVF), akronīmi (NATO), vārdi svešvalodās (Colgate), nelokāmi nosaukumi latviski (Uzņēmums Staburadze) un līdzīgi. Kopējā prasība ir ''izcelt'', un tam ir vairāki paņēmieni: kapitalizācija (TVNET), slīpraksts (''Colgate''), treknraksts, pēdiņas («Staburadze»). Netiek lietoti '''vairāki''' izcelšanas veidi vienlaikus. Tātad kapitālraksts kopā ar slīprakstu (''TVNET'') vai pēdiņas kopā ar slīprakstu («TVNET») vai slīpraksts kopā ar pēdiņām (''«Colgate»''). Izņēmums varētu būt tikai stilistiskas vienotības ievērošana viena teksta robežās (Viens pēc otras garām patraucās ''Moskvič'', ''Rolls-Royce'', ''ZAZ'' un ''Vairogs'' limuzīni.) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 13:40, 9 aprīlī, 2014 (EEST) == Sisu related articles == Hi Edis. I see that you have written many Finnish company articles in Lett language. I have written articles related to Sisu (and Vanaja) vehicles in English. I have written all of them by using proper sources. Are interested at translating some of them in Lett? If you made a precise translation I could add there the proper sources and ref marks after (by using Google Translate as help to check the translation). At the moment [[:en:Sisu K-50SS]] is one of the shortest and [[:en:Vanajan Autotehdas]] probably the longest. I am working at improving the history section of Sisu Auto. Perhaps it is an interesting fact to you, that Latvia was the second export country for Sisu's; the first exported units were model SH-7 chassis (without cabins) exported to Estonia and after that some forward control buses were delivered to Riga. So Latvia was actually the first country where complete built Sisu's were sold. This was in the 1930s already. --[[Lietotājs:Gwafton|Gwafton]] ([[Lietotāja diskusija:Gwafton|diskusija]]) 02:19, 26 maijā, 2014 (EEST) :Ok, but later.--[[Lietotājs:Edis|Edis]] ([[Lietotāja diskusija:Edis|diskusija]]) 16:27, 26 maijā, 2014 (EEST) ::You can do it any time you like – this is just a suggestion. The following articles are such which are quite ok and I will probably not develop further (unless I get new sources) and I suggest you to choose any of them: [[:en:Tor Nessling]], [[:en:Sisu K-50SS]], [[:en:Vanajan Autotehdas]], [[:en:Sisu SA-240]], [[:en:Sisu K-44]]. Once you get the inspiration to translate any of them, just let me know when you are ready and I will add the sources. --[[Lietotājs:Gwafton|Gwafton]] ([[Lietotāja diskusija:Gwafton|diskusija]]) 18:06, 26 maijā, 2014 (EEST) ::Also this can be included in the list (although it has got nothing to do with Sisu): [[:en:Andrée & Rosenqvist]]. --[[Lietotājs:Gwafton|Gwafton]] ([[Lietotāja diskusija:Gwafton|diskusija]]) 00:11, 27 maijā, 2014 (EEST) == Uzņēmumi == Sveiks! Varbūt vari pateikt, vai [[Veidne:Uzņēmuma infokaste v2|jaunās uzņēmumu infokastes]] {{code|revenue}} parametrs atbilst [[Veidne:Uzņēmuma infokaste|vecās infokastes]] {{code|Vērtība}} parametram? un kam atbilstu šie te vecās inf. parametri: {{code|Birža, Indekss, Apgrozījums, Bilance, Peļņa}}. Un kas ir {{code|traded_as}} jaunajā infokastē (kodā atrodams kā viens no pirmajiem; pašlaik iekomentēts). --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 14:59, 21 jūnijā, 2014 (EEST) :{{code|revenue}} ir ieņēmumi vai apgrozījums. {{code|traded_as}} ir nosaukums, ar kādu biržā tiek tirgotas akcijas. Tam atbilstu {{code|Birža}}. Jāņem vērā, ka uzņēmuma akcijas var būt kotētas vairākās biržās. {{code|Indekss}} ir biržas indekss, kurā iekļauts uzņēmums (ja iekļauts).--[[Lietotājs:Edis|Edis]] ([[Lietotāja diskusija:Edis|diskusija]]) 09:09, 25 jūnijā, 2014 (EEST) ::Paldies. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|<font color="FF6600">FRK</font>]]''' ^{([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])} 09:36, 25 jūnijā, 2014 (EEST) == Prisma == Sveiki! TU vari man pastāstīt KAPĒC TU lapā Prisma gandrīz izdzēsi visu vēsturi un kas TEV to lika??? MĒS lietotāji Silraks, GreenZeb, un ES centāmies uzlabot šo lapu, bet TU visu paņēmi un izdzēsi.--[[Lietotājs:Roberts Zimins|Robčiks]] ([[Lietotāja diskusija:Roberts Zimins|diskusija]]) 11:35, 22 jūlijā, 2015 (EEST) :Vēstures sadaļā jāraksta par vēsturi nevis par pašreizējo stāvokli. Turklāt vēl informācija atkārtojas. Par S grupu ir cits raksts. Vai tiešām kaut kas būtisks ir izņemts? :PS. Mani sajūsmināja fragments <code>kas TEV to lika???</code> --[[Lietotājs:Edis|Edis]] ([[Lietotāja diskusija:Edis|diskusija]]) 13:04, 22 jūlijā, 2015 (EEST) == 20. gadsimta 90. gadi == Lūgums piedāvāt, kā pārsaukt [[2000. gadi]]. Un tas nav iemesls nelietot 20. gadsimta 90. gadus, kur vien tas ir iespējams. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2015. gada 15. septembris, plkst. 12.31 (EEST) :Nesaprotu, kāpēc jāpārdēvē? --[[Dalībnieks:Edis|Edis]] ([[Dalībnieka diskusija:Edis|diskusija]]) 2015. gada 15. septembris, plkst. 12.38 (EEST) ::Citēju: {{dc|Kamēr mums ir "1980. gadi" utt., tikmēr lai paliek kā ir.}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2015. gada 15. septembris, plkst. 12.41 (EEST) :::Nesaprotu, ko Tu gribi!? Lai arī mums ir raksts [[1980. gadi]], Tu gribi visur citur tekstos izmantot "20. gadsimta 80. gadi".--[[Dalībnieks:Edis|Edis]] ([[Dalībnieka diskusija:Edis|diskusija]]) 2015. gada 15. septembris, plkst. 12.45 (EEST) ::::Lai var kvalitatīvi visus dekāžu rakstus pārdēvēt (ko es jau sen esmu plānojis), vajag taču izdomāt, kā pārdēvēt 2000. gadus. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2015. gada 15. septembris, plkst. 12.50 (EEST) :::::Nevajag pārdēvēt, tā būs vēl sliktāk. "2000. gadi" var teikt arī "21. gadsimta pirmā dekāde". --[[Dalībnieks:Edis|Edis]] ([[Dalībnieka diskusija:Edis|diskusija]]) 2015. gada 15. septembris, plkst. 12.53 (EEST) ::::::Kāpēc nevajag? Lai arī "21. gadsimta pirmā dekāde", protams, ir foršs apzīmējums, kā raksta nosaukums nebūs īpaši labs (it īpaši visu dekāžu rakstu kopainā). --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2015. gada 15. septembris, plkst. 12.59 (EEST) :::::::Domāju, ka gadu desmitu pārdēvēšana/standartizācija ir ''kustība kustības pēc''. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2015. gada 15. septembris, plkst. 13.05 (EEST) ::::::::Un jebkurā gadījumā uzskatu, ka nav iemesls nelietot 20. gadsimta 90. gadus, kur vien tas ir iespējams. Mums ir vēl daudz jāpārdēvē, kaut vai tās pašas nelaimīgās baznīcas, universitātes. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2015. gada 15. septembris, plkst. 13.16 (EEST) :::::Ja grib „latviskāk”, varbūt jāsāk ar to, ka „desmitgades” nav jāsauc par „dekādēm”. :) --[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2015. gada 15. septembris, plkst. 14.11 (EEST) ::::::"Desmitgade", "piecgade" ir nācis no krievu valodas. Tad jau drīzāk "gadu desmits". --[[Dalībnieks:Edis|Edis]] ([[Dalībnieka diskusija:Edis|diskusija]]) 2015. gada 16. septembris, plkst. 08.47 (EEST) == E-pasts / CEE Spring == Sveiks! Tev pienācis e-pasts. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 17. jūnijs, plkst. 14.38 (EEST) == {{subst:#switch:lv|es=CEE Primavera 2016 Encuesta|#default= CEE Spring 2016 Survey|hu=CEE Tavasz 2016 kérdőív|sq=Anketa e CEE Spring 2016|et=Kesk- ja Ida-Euroopa kevad (CEE Spring) 2016 küsitlus|tr=Orta ve Doğu Avrupa (CEE) Baha... == [[File:Logo CEE-t.png|right|170px]] Sveiks, '''CEE Spring 2016''' dalībniek! Starptautiskie konkursa organizatori lūdz tev aizpildīt aptauju par konkursu. Tā ir ļoti īsa. Tā dos mums statistikas datus un ļaus uzlabot nākamo konkursu. '''Lūdzu aizpildi šo aptauju: https://wikimedia.qualtrics.com/jfe/form/SV_eLP1PKZWjSpIi45''' Ar laba vēlējumiem, <br />-- [[:m:user:Ата|Ата]], izmantojot [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|masu paziņojumus]] 2016. gada 10. septembris, plkst. 16.28 (EEST) <!-- Message sent by User:Base@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Base/MassMessage/CEE_Spring-2016-participants&oldid=15897871 --> == Edi, arī tavs viedoklis ir svarīgs nākotnes kopienas diskusijā == Es aicinu tevi pievienoties diskusijai par Wikimedia kustības nākotni. Jau vairākas nedēļas daudzās valodās notiek diskusija par nākamo 15 gadu prioritātēm: Kas būs tas, kas paātrinās mūsu progresu? Kas ir pats svarīgākais, ko mēs varam kopīgi paveikt nākamo 15 gadu laikā? Kas mūs vienos un iedvesmos? Šie ir tie svarīgākie jautājumi. Arī tavs viedoklis ir svarīgs, neatkarīgi no tā, vai esi administrators vai tikai labo drukas kļūdas. Pievienojies '''[[Vikipēdijas diskusija:Wikimedia kustības stratēģija|diskusijai latviešu valodā]]''', iesniedzot savas idejas, vei komentējot citas. Papildu informācijai vari apskatīt šīs saites: * [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process/Briefing|Vispārīgs pārskats]] (angliski), lai uzzinātu par mērķiem un apkopoto statistiku un pētījumiem. * [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process|Kalendārs un process]] (angliski), informācija par laika grafiku un soļiem. * [[M:Strategy/Wikimedia_movement/2017/Frequently_asked_questions|Biežāk uzdotie jautājumi]] (angliski). Ja ir neskaidrības, droši jautā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 11. aprīlis, plkst. 11.12 (EEST) == Vikipēdijas darbnīca == Labdien! 6. jūnijā (otrdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 14 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 14|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 5. jūnijs, plkst. 18.51 (EEST) == Infogram == Kālab atcēli logo maiņu šķirklī par Infogram? Biju aizstājis vecu logo versiju ar jaunāku, turklāt SVG, manuprāt, ir sakarīgāks formāts par PNG. --[[Dalībnieks:Kazhe|Kazhe]] ([[Dalībnieka diskusija:Kazhe|diskusija]]) 2017. gada 20. jūnijs, plkst. 16.41 (EEST) :Labprāt izmantotu .svg, bet to vajag uztaisīt taisnstūrainu: slikti izskatās augšējā un apakšējā tukšā mala.--[[Dalībnieks:Edis|Edis]] ([[Dalībnieka diskusija:Edis|diskusija]]) 2017. gada 20. jūnijs, plkst. 17.09 (EEST) == Somija 100 == Informācijai: [[:en:Wikipedia:Finland100 challenge|neliels tematisks izaicinājums]] par godu Somijas simtgadei. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 10. novembris, plkst. 11.42 (EET) == Suomi 100 - Finland 100 == {| style="border: 1px solid {{{border|gray}}}; background-color: {{{color|#ddffdd}}};" |rowspan="2" valign="middle" | [[Image:Hirvensydän kupari.jpg|100px]] |rowspan="2" | |style="font-size: large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;" | '''The [[:en:Wikipedia:Finland100 challenge|100 years of Finland]]''' |- |style="vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;" | This is for your truly valuable contribution to the 100 years of Finland collaboration and to the multilingual development of Wikipedia. Our sincere thanks - kiitos ! --[[Dalībnieks:Tappinen|Tappinen]] ([[Dalībnieka diskusija:Tappinen|diskusija]]) 2017. gada 1. decembris, plkst. 19.55 (EET) |} == [[Rīgas Tirdzniecības osta]] == apskaties šo: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Veidne:Vai_tu_zin%C4%81ji/Ieteiktie_fakti#Faktu_ieteikumi_(v%C4%93l_neizmantotie,_jaunos_likt_apak%C5%A1%C4%81)], lūdzu, - vai tas, kas minēts par ostas īpašumtiesībām ir joprojām patiesi? rakstos ([[Dienas Žurnāli]]) īsti tā nav, šķiet? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2018. gada 2. aprīlis, plkst. 16.34 (EEST) :"Žurnāli un diena" vēl vismaz 2018. gada janvārī īpašnieks bija "‪Rīgas Tirdzniecības osta‬". "Dienas Žurnāli" un "Žurnāli un diena" nav viens un tas pats. Kad būs laiks, izpētīšu sīkāk.--[[Dalībnieks:Edis|Edis]] ([[Dalībnieka diskusija:Edis|diskusija]]) 2018. gada 3. aprīlis, plkst. 09.29 (EEST) == Dabas skati Vikipēdijā 2018 == Sveiki! Aicinu Tevi piedalīties mūsu kopienas organizētajā fotokonkursā "Dabas skati Vikipēdijā 2018"! Vairāk informācijas [[Vikiprojekts:Dabas skati Vikipēdijā 2018|šeit]]. --[[Dalībnieks:AgrisR|AgrisR]] ([[Dalībnieka diskusija:AgrisR|diskusija]]) 2018. gada 25. maijs, plkst. 23.49 (EEST) == Vikipēdijas darbnīca == Labdien! 6. jūnijā (trešdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 15 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 2. jūnijs, plkst. 16.37 (EEST) == Iekavas (10.07.2018) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=2892738 šis labojums] lapā [[Kesko Senukai]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Kesko Senukai|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: * ''OÜ Kesko Senukai Estonia'' — ''K-Rauta'' veikalu ķēde Igaunija<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span> |} Paldies! <!-- (-1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 10. jūlijs, plkst. 16.02 (EEST) == [[:Attēls:K logo.jpg|K logo.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|K logo.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 10. jūlijs, plkst. 21.01 (EEST) == Iekavas (28.08.2018) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=2923927 šis labojums] lapā [[EQT]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:EQT|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: &lt;ref name="ANNUAL REVIEW 2017"&gt;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>https://www.eqtpartners.com/globalassets/annualreviews/eqt-annual-review-2017-180820.pdf EQT ANNUAL |} Paldies! <!-- (0, 1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 28. augusts, plkst. 19.17 (EEST) [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=2923927 šis labojums] lapā [[EQT]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:EQT|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: &lt;ref name="ANNUAL REVIEW 2017"&gt;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>https://www.eqtpartners.com/globalassets/annualreviews/eqt-annual-review-2017-180820.pdf EQT ANNUAL |} Paldies! <!-- (0, 1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 28. augusts, plkst. 20.02 (EEST) [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=2923927 šis labojums] lapā [[EQT]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:EQT|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: &lt;ref name="ANNUAL REVIEW 2017"&gt;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>https://www.eqtpartners.com/globalassets/annualreviews/eqt-annual-review-2017-180820.pdf EQT ANNUAL |} Paldies! <!-- (0, 1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 28. augusts, plkst. 21.02 (EEST) == [[:Attēls:Eesti media.svg|Eesti media.svg]] == {{Informācija-autortiesības|Eesti media.svg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 28. augusts, plkst. 21.01 (EEST) == Iekavas (09.10.2018) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=2951911 šis labojums] lapā [[Eesti Gaas]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Eesti Gaas|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p> gada maijā ''Eesti Gaas'' 14,67 % akciju tika pārdoti Vācijas gāzes uzņēmumam ''[[Ruhrgas]]'' <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>tagad ''[[E.ON|E.ON Ruhrgas International GmbH]]'' par 62,5 miljoniem kronu. 7,5 % kapitāldaļu* <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>https://egenergija.lv/ ''EG Energija'' Latvijas vietne |} Paldies! <!-- (0, 1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 09.02 (EEST) == Iekavas (10.10.2018) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=2952496 šis labojums] lapā [[Eesti Gaas]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Eesti Gaas|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p> gada maijā ''Eesti Gaas'' 14,67 % akciju tika pārdoti Vācijas gāzes uzņēmumam ''[[Ruhrgas]]'' <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>tagad ''[[E.ON|E.ON Ruhrgas International GmbH]]'' par 62,5 miljoniem kronu. 7,5 % kapitāldaļu2014. gada 2. janvārī no ''Eesti Gaas'' tika atdalīts meitas uzņēmums ''AS EG Võrguteenus'' <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>novembrī vairākumu tā kapitāldaļu iegādājās Igaunijas elektrības pārvades tīkla operators '' |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 10. oktobris, plkst. 19.02 (EEST) == Vikipēdijas sakopšanas konkurss == [[File:WikiGnome Barnstar2.svg|right|200px|WikiGnome zvaigzne]] Paldies par dalību [[Vikipēdija:Sakopšanas konkurss|Vikipēdijas sakopšanas konkursā]]. Kopīgi mums izdevās sakārtot 85 rakstus! Informācija par turpmākajiem konkursiem būs pieejama [[Vikipēdija:Konkursi|šajā lapā]], kā arī mūsu sociālo mediju kontos. Aicinu atnāk trešdienas vakarā uz [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 13. marts|kopienas sanāksmi]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 12. marts, plkst. 00.10 (EET) == Iekavas (06.06.2019) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3075263 šis labojums] lapā [[Linksys]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Linksys|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: |} Paldies! <!-- (0, -1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 6. jūnijs, plkst. 08.02 (EEST) == Iekavas (29.06.2019) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3084735 šis labojums] lapā [[Nasdaq Nordic]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Nasdaq Nordic|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: ** ''Nasdaq CSD Iceland hf.<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span>'' |} Paldies! <!-- (0, -1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 29. jūnijs, plkst. 20.02 (EEST) == Iekavas (01.08.2019) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3095772 šis labojums] lapā [[Partek]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Partek|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>Japānas ''[[Komatsu Forest]]''; minerālvates izolācijas ražošanas uzņēmuma ''Paroc Group |} Paldies! <!-- (0, -2, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 1. augusts, plkst. 12.02 (EEST) == Iekavas (05.09.2019) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3107577 šis labojums] lapā [[Espo]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Espo|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>uzņēmumi, piemēram, ''[[Fortum]]'', ''[[KONE]]'', ''[[Neste]]'', ''[[Nokia]]'', ''[[Tieto]]''<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span>.* [[FC Honka Espoo]] 9futbola klubs<span style="color:red;font-weight:bold;">&#41;</span>. |} Paldies! <!-- (-1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 6. septembris, plkst. 01.02 (EEST) == Community Insights Survey == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> '''Share your experience in this survey''' Hi {{PAGENAME}}, The Wikimedia Foundation is asking for your feedback in a survey about your experience with {{SITENAME}} and Wikimedia. The purpose of this survey is to learn how well the Foundation is supporting your work on wiki and how we can change or improve things in the future. The opinions you share will directly affect the current and future work of the Wikimedia Foundation. Please take 15 to 25 minutes to '''[https://wikimedia.qualtrics.com/jfe/form/SV_0pSrrkJAKVRXPpj?Target=CI2019List(ceewps,act3) give your feedback through this survey]'''. It is available in various languages. This survey is hosted by a third-party and [https://foundation.wikimedia.org/wiki/Community_Insights_2019_Survey_Privacy_Statement governed by this privacy statement] (in English). Find [[m:Community Insights/Frequent questions|more information about this project]]. [mailto:surveys@wikimedia.org Email us] if you have any questions, or if you don't want to receive future messages about taking this survey. Sincerely, </div> [[User:RMaung (WMF)|RMaung (WMF)]] 2019. gada 6. septembris, plkst. 17.44 (EEST) <!-- Message sent by User:RMaung (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=CI2019List(cee_wps,act3)&oldid=19352611 --> == Reminder: Community Insights Survey == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> '''Share your experience in this survey''' Hi {{PAGENAME}}, A couple of weeks ago, we invited you to take the Community Insights Survey. It is the Wikimedia Foundation’s annual survey of our global communities. We want to learn how well we support your work on wiki. We are 10% towards our goal for participation. If you have not already taken the survey, you can help us reach our goal! '''Your voice matters to us.''' Please take 15 to 25 minutes to '''[https://wikimedia.qualtrics.com/jfe/form/SV_0pSrrkJAKVRXPpj?Target=CI2019List(ceewps,act3) give your feedback through this survey]'''. It is available in various languages. This survey is hosted by a third-party and [https://foundation.wikimedia.org/wiki/Community_Insights_2019_Survey_Privacy_Statement governed by this privacy statement] (in English). Find [[m:Community Insights/Frequent questions|more information about this project]]. [mailto:surveys@wikimedia.org Email us] if you have any questions, or if you don't want to receive future messages about taking this survey. Sincerely, </div> [[User:RMaung (WMF)|RMaung (WMF)]] 2019. gada 20. septembris, plkst. 18.12 (EEST) <!-- Message sent by User:RMaung (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=CI2019List(cee_wps,act3)&oldid=19395163 --> == Reminder: Community Insights Survey == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> '''Share your experience in this survey''' Hi {{PAGENAME}}, There are only a few weeks left to take the Community Insights Survey! We are 30% towards our goal for participation. If you have not already taken the survey, you can help us reach our goal! With this poll, the Wikimedia Foundation gathers feedback on how well we support your work on wiki. It only takes 15-25 minutes to complete, and it has a direct impact on the support we provide. Please take 15 to 25 minutes to '''[https://wikimedia.qualtrics.com/jfe/form/SV_0pSrrkJAKVRXPpj?Target=CI2019List(ceewps,act3) give your feedback through this survey]'''. It is available in various languages. This survey is hosted by a third-party and [https://foundation.wikimedia.org/wiki/Community_Insights_2019_Survey_Privacy_Statement governed by this privacy statement] (in English). Find [[m:Community Insights/Frequent questions|more information about this project]]. [mailto:surveys@wikimedia.org Email us] if you have any questions, or if you don't want to receive future messages about taking this survey. Sincerely, </div> [[User:RMaung (WMF)|RMaung (WMF)]] 2019. gada 3. oktobris, plkst. 22.50 (EEST) <!-- Message sent by User:RMaung (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=CI2019List(cee_wps,act3)&oldid=19433651 --> == Iekavas (07.05.2020) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3214277 šis labojums] lapā [[Olainfarm]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Olainfarm|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>' (42,56 %), ''Swedbank AS Estonia'' klientu konts (14,67 %), ''CLEARSTREAM BANKING S.A.'' <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>8,49 %, ''OU OLFIM'' (7,79 %). |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 7. maijs, plkst. 14.02 (EEST) == Iekavas (22.07.2020) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3281184 šis labojums] lapā [[Augstsprieguma tīkls]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Augstsprieguma tīkls|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <span style="color:red;font-weight:bold;">&#125;&#125;</span> |} Paldies! <!-- (0, 0, -2, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 22. jūlijs, plkst. 11.02 (EEST) == Iekavas (30.09.2020) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3307781 šis labojums] lapā [[Outokumpu (uzņēmums)]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Outokumpu (uzņēmums)|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: 2006. gada oktobrī ''Outokumpu'' tehnoloģiju nodaļa ''Outokumpu Technology Oyj'' <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>vēlāk ''Outotec Oyj'', tagad ''&#91;&#91;Metso Outotec&#124;Metso Outotec Oyj&#93;&#93;'' tika pārdota ārējiem |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 30. septembris, plkst. 20.02 (EEST) == Bet es uzskatu, ka ... == ...ir labi, ka visi uzņēmumi ir vienā sarakstā, respektīvi, ka uzņemums ir gan atsevišķa kategorija, gan tas parādās kopējā sarakstā. ;) Ko domā citi, varbūt kaut kur ir izspriests? --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2021. gada 5. janvāris, plkst. 15.23 (EET) == Iekavas (08.01.2021) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3348351 šis labojums] lapā [[Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>ref name="KP 2020.10.08" /&gt; ''Dzintars Production'' plānoja ''Ritrem'' piederošajās bijušā "Dzintar<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;</span>" telpās atsākt kosmētikas ražošanu. Novembra sākumā par 32,43 % ''Dzintars Production'' |} Paldies! <!-- (0, -1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 8. janvāris, plkst. 17.02 (EET) == Orlen == Hello. It doesn't matter how name is exposed by company. "Orlen" is not this type of acronym to be written with capitalics. If it would be written as "øRlΞn". Would you accept it? [[Dalībnieks:Eurohunter|Eurohunter]] ([[Dalībnieka diskusija:Eurohunter|diskusija]]) 2021. gada 20. janvāris, plkst. 14.51 (EET) == SOR Libchavy == {{ping|Edis}} Hi, I change photo in this article, because original photo (SOR NS 12 Electric at IAA) isn't sharp. My photo is sharp. I just want to increase the overall quality of Wikipedia. So I reverted your revert. --[[Dalībnieks:MIGORMCZ|MIGORMCZ]] ([[Dalībnieka diskusija:MIGORMCZ|diskusija]]) 2021. gada 10. marts, plkst. 19.43 (EET) == Iekavas (10.06.2021) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3428244 šis labojums] lapā [[SAP (uzņēmums)]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:SAP (uzņēmums)|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>''Steeb Anwendungssysteme GmbH'' tika pārdots Vācijas uzņēmumam ''All for One Midmarket AG'' <span style="color:red;font-weight:bold;">&#40;</span>kopš 2012. gada ''&#91;&#91;All for One Steeb&#93;&#93;''. |} Paldies! <!-- (1, 0, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 10. jūnijs, plkst. 13.02 (EEST) == Iekavas (03.05.2023) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3842214 šis labojums] lapā [[Horizont (uzņēmums)]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Horizont (uzņēmums)|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: Uzņēmums ražo &#91;&#91;televizors&#124;televizorus&#93;&#93;, &#91;&#91;Klēpjdators&#124;datorus&#93;&#93;, <span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>&#91;&#91;mikroviļņu krāsns&#124;mikroviļņu krāsnis&#93;&#93;, &#91;&#91;putekļusūcējs&#124;putekļusūcējus&#93;&#93;, &#91;&#91;maize&#93;&#93;s cepšanas |} Paldies! <!-- (0, 1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 3. maijs, plkst. 12.02 (EEST) == Template == Hello. Why do you think so? One empty line between external links and template in enough. [[Dalībnieks:Eurohunter|Eurohunter]] ([[Dalībnieka diskusija:Eurohunter|diskusija]]) 2025. gada 28. janvāris, plkst. 23.43 (EET) :Viena wiki rinda rada tikai jaunu rindkopu bez atstarpes starp rindkopām. Divas rindas veido vizuāli redzamu tukšu rindu. --[[Dalībnieks:Edis|Edis]] ([[Dalībnieka diskusija:Edis|diskusija]]) 2025. gada 28. janvāris, plkst. 23.50 (EET) == Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'' == Šobrīd ir '''[[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|aktuāla balsošana]]''' par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025''. Latviešu valodas Vikipēdijas kopiena ir lūgta apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti izdevumi (lidojums, viesnīca un ēdināšana). Konference ir lieliska vieta, kur iepazīt līdzīgi domājošus kolēģus no citām reģiona valstīm, iemācīties jaunas lietas un daudz labāk saprast, kā strādā Vikipēdija un cik jaudīga ir tās globālā kopiena. Tas pavērs plašāku skatu uz to, ko mēs visi šeit ikdienā darām. Vairāk par konferenci uzzināsi '''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2025|šeit]]'''. Aicinām izvērtēt iespēju būt mūsu kopienas pārstāvim šajā lieliskajā pasākumā un pieteikt savu kandidatūru, lai dotos uz Salonikiem 26.—28. septembrī. Uz jebkuriem jautājumiem par konferenci atbildēs mūsu kopienas pārstāvji iepriekšējā CEE reģiona forumā {{u|Papuass}} un {{u|Biafra}} jebkurā no pieejamajiem saziņas kanāliem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 20. maijs, plkst. 16.25 (EEST) == Iekavas (25.06.2026) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4486410 šis labojums] lapā [[Latvijas Finieris]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Latvijas Finieris|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: Latvijas Finiera produkcijai jauns eksporta zīmols] Māris Ķirsons, db.lv, 09.11.2021&lt;/ref&gt; &lt;ref name=&quot;&quot;&gt;<span style="color:red;font-weight:bold;">&#91;</span>https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/23.06.2026-investejot-vairak-neka-400-miljonus-latvijas- |} Paldies! <!-- (0, 1, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 25. jūnijs, plkst. 16.20 (EEST) fuou6vtipwpsstfn58jg62cj90qhw17 0 166620 4486447 4394251 2026-06-25T16:19:33Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4486447 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu Indijā|pilsētu Pakistānā|Haidarābāda}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Haidarābādu | official_name = {{ubl|హైదరాబాదు|{{ara|حیدرآباد}}|''Hyderabad''}} | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 260 | image_style = | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Vasavi_Gp_Trends_from_Khajaguda_hills.jpg | image2 = Charminar-Pride of Hyderabad.jpg {{!}} The Charminar | image3 = Birla Mandir on a sunset.jpg {{!}} Birla Mandir | image6 = Qutb Shahi Tomb 5.jpg {{!}} Qutb Shahi tombs | image4 = Buildings in HiTech city from Raidurg Metro station.jpg {{!}} Knowledge city, My Home Bhooja, Auro reality and IKEA | image5 = Hussain Sagar Buddha Statue.JPG {{!}} Buddha Statue | image7 = Falaknuma Palace 01.jpg {{!}} Falaknuma Palace }} | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_size = | pushpin_map = Indija#Telangāna#Āzija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{IND}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Telangāna]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Dibināta | established_date = 1591. gadā | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 2053 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = 7257 | population_as_of = 2025. gadā | population_footnotes = <ref name="demographia.com"/> | population_total = 10101000 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Indijas standarta laiks|IST]] | utc_offset = +5:30 | latd = 17 | latm = 21 | lats = 42 | latNS = N | longd = 78 | longm = 28 | longs = 29 | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 500xxx, 501xxx, 502xxx,<br />508xxx, 509xxx | elevation_footnotes = | elevation_m = 536 | website = {{URL|http://www.ghmc.gov.in/}} | footnotes = }} '''Haidarābādu''' ({{val|te|హైదరాబాదు}}, {{izrunā|haid̪aɾaːbaːd̪u}}; {{val|ur|حیدرآباد}}, {{izrunā|haj.da.raː.ˈbaːd}}, {{val|en|Hyderabad}}) ir liela metropole [[Indija]]s dienvidu centrālajā daļā un [[Telangāna]]s štata galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Tā atrodas [[Dekāna|Dekānas plakankalnē]] pie [[Mūsi]] upes un vēsturiski izveidojusies kā nozīmīgs administratīvs, politisks un kultūras centrs Dekānas reģionā. Pēc 2025. gada novērtējuma pilsētā dzīvoja 10,10 miljoni iedzīvotāju,<ref name="demographia.com">{{tīmekļa atsauce |author1=Wendell Cox |title=Demographia World Urban Areas |url=http://www.demographia.com/db-worldua.pdf |website=demographia.com |accessdate={{dat|2026|1|11||bez}} |language=en}}</ref> kas to ierindo starp lielākajām Indijas pilsētām. Saskaņā ar 2014. gada [[Indijas štati un teritorijas|Indijas štatu]] reorganizāciju tā uz pārejas periodu (līdz 10 gadiem) bija noteikta par kopīgo galvaspilsētu [[Telangāna]]i un [[Āndhra Pradēša]]i; šis statuss beidzās {{dat|2024|6|2||bez}}, pēc kā Haidarābādu palika tikai par Telangānas galvaspilsētu. Šī loma nostiprina pilsētas nozīmi Indijas politiskajā un administratīvajā telpā. Ģeogrāfiski Haidarābādu atrodas Indijas dienvidu–centrālajā iekšzemē [[Dekāna|Dekānas plakankalnē]], kas nosaka pilsētas reljefu, klimatu un telpisko attīstību. Tā ir viens no svarīgākajiem urbanizācijas, transporta un pakalpojumu mezgliem reģionā, kas savieno [[Dienvidindija]]s iekšzemes ekonomiskos koridorus. Saimniecībā Haidarābādu kopš 20. gadsimta beigām ir strauji attīstījusies kā viens no Indijas vadošajiem [[pakalpojums|pakalpojumu]] un [[augstās tehnoloģijas|augsto tehnoloģiju]] centriem. Pilsēta ir plaši pazīstama ar [[informācijas tehnoloģijas|informācijas tehnoloģiju]] un digitālo pakalpojumu koncentrāciju (īpaši ''[[HITEC City/Cyberabad]]'' rajonā), kā arī ar [[farmācija]]s un [[biotehnoloģija|biotehnoloģiju]] nozari, kas piešķir tai būtisku lomu valsts un [[pasaules saimniecība|starptautiskajā saimniecībā]]. Kultūras un vēstures ziņā Haidarābādu ir daudzslāņaina pilsēta ar bagātu mantojumu. Tā tika dibināta 1591. gadā [[Kutbšahu dinastija]]s valdnieka [[Muhamads Kulī Kutbšahs|Muhamada Kulī Kutbšaha]] laikā un ir pazīstama ar izteiktu indoislāmiskās arhitektūras mantojumu, piemēram, [[Čārmināru]], daudzvalodību un dažādu reliģisko un kultūras tradīciju līdzāspastāvēšanu. Šī vēsturiskā identitāte mūsdienu Indijā līdzās mūsdienīgai urbanizācijai veido Haidarābādu raksturīgo pilsētvidi un kultūras nozīmi. == Nosaukums un etimoloģija == Nosaukums Haidarābādu ir cēlies no [[persieši|persiešu]] islāma kultūras tradīcijas, kas 16.–18. gadsimtā būtiski ietekmēja [[Dekāna]]s reģiona politisko un kultūras vidi. Visbiežāk pieņemtais skaidrojums saista pilsētas nosaukumu ar vārdu ''Haidar'' (arābu izcelsmes vārds, kas nozīmē “lauva” un tradicionāli tiek lietots kā goda apzīmējums [[Alī ibn Abī Tālibs|Alī ibn Abī Tālibam]]) un persiešu sufiksu ''-ābād'', kas nozīmē “apdzīvota vieta”, “pilsēta” vai “apmetne”. Tādējādi nosaukums Haidarābādu burtiski interpretējams kā “Haidara pilsēta”. Vietējās tradīcijas piedāvā arī alternatīvu skaidrojumu, saskaņā ar kuru pilsēta nosaukta par godu valdnieka [[Muhamads Kulī Kutbšahs|Muhamada Kulī Kutbšaha]] mīļotajai (un vēlāk sievai) Haidarai Mahalakšmi, kas atspoguļo Dekānas reģionam raksturīgo [[islāms|islāma]] un vietējo [[hindi|hindu]] kultūras elementu savienošanos. Šāda interpretācija, lai arī grūtāk pārbaudāma, ir nozīmīga pilsētas kultūras atmiņas un mutvārdu tradīciju daļa. Nosaukuma lietošana dažādās valodās atspoguļo Haidarābādu daudzvalodīgo un daudzslāņaino identitāti. [[Telugu valoda|Telugu valodā]] pilsētas nosaukums tiek rakstīts kā హైదరాబాదు (''haidarābādu''), urdu valodā — {{ara|حیدرآباد}} (''haydar-ābād''), savukārt angļu valodā nostiprinājusies forma ''Hyderabad''. Neraugoties uz atšķirīgo rakstību un izrunas niansēm, visās valodās saglabājas vienota semantiskā un vēsturiskā nozīme, kas saistīta ar pilsētas musulmaņu valdnieku laikmetu un persiešu kultūras ietekmi. == Vēsture == 1687. gadā Haidarābādu nonāca [[Mogulu impērija]]s valdnieka [[Aurangzebs|Aurangzeba]] kontrolē. Pilsēta tika pārsaukta par Darulu Džihādu (tulkojumā: ‘Kara māja’). 1724. gadā izveidojās [[Haidarābādu valsts]], bet pati Haidarābādu par tās administratīvo centru kļuva 1763. gadā. Šis valstiskais veidojums pastāvēja līdz 1948. gadam. No 1956. līdz 2014. gadam Haidarābādu bija [[Āndhra Pradēša|Āndhras Pradēšas]] štata administratīvais centrs. 2014. gada 2. jūlijā, atdalot 10 apgabalus no Āndhras Pradēšas, izveidots Indijas 29. štats [[Telangāna]]. Haidarābādu kļuva par Telangānas administratīvo centru. Āndhras Pradēšas administratīvais centrs tika pārcelts uz [[Vidžajavāda|Vidžajavādu]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{Indijas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Telangānas pilsētas]] [[Kategorija:Indijas pilsētas]] nt1oazq6rltdq7ynqtes44eh037fn9h 0 170000 4486785 4189547 2026-06-26T09:16:53Z Semigall 8687 4486785 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Moriss Denī | image = MauriceDenis-AutoportraitDevantLePrieure.JPG | imagesize = 180px | caption = Morisa Denī pašportrets. (1921). | birthname = | birthdate = {{dat|1870|11|25}} | location = {{vieta|Francija|Granvila}} | deathdate = {{dat|1943|11|13}} | deathplace = {{vieta|Francija|Parīze}} | nationality = [[franči|francūzis]] | field = [[glezniecība]], [[rakstniecība]] | training = | movement = [[simbolisms]], [[nabisti]] | famous works = | patrons = | awards = }} '''Moriss Denī''' ({{val-fr|Maurice Denis}}; dzimis {{dat|1870|11|25}}, miris {{dat|1943|11|13}}) bija franču gleznotājs un rakstnieks, [[simbolisms|simbolisma]] pārstāvis un viens no ievērojamākajiem [[nabisti]]em. Denī darbiem ir raksturīgas blāvas krāsas, vienkāršas figūras un vieglas līnijas. Viņa mākslas teorētiskajiem priekšstatiem, gleznošanas manierei bija liela loma tālāko mākslas virzienu — [[kubisms|kubisma]], [[fovisms|fovisma]] un [[abstrakcionisms|abstrakcionisma]] izveidošanā. Denī dzimis [[Normandija (vēsturisks reģions)|Normandija]]s piekrastes pilsētā Granvilā. Bijis vienīgais bērns ģimenē. Tēvs bija vienkāršs dzelzceļa strādnieks, savukārt māte bija dzirnavnieka meita, kas strādāja par šuvēju. Jau no agra vecuma dedzīgi aizrāvies ar mākslu un reliģiju. Bieži apmeklējis [[Luvra|Luvru]], kur apbrīnojis renesanses mākslinieku darbus. 1888.gadā iestājies Juliāna akadēmijā. Vēlāk iestājies arī prestižajā Parīzes École des Beaux-Arts. == Galerija == <gallery> Soir de septembre-Maurice Denis-IMG 8192.JPG|Septembra vakars (1891) 'Martha and Mary' by Maurice Denis, 1896, Hermitage.JPG|Marta un Marija (1896) 1901 Denis Frühstück anagoria.JPG|Brokastis (1901) Maurice Denis - Wave - Google Art Project.jpg|Vilnis (1916) 'Boxing' by Maurice Denis, 1918.jpg|Bokss (1918) Maurice Denis - Le balcon - Kurpfälzisches Museum.jpg|Uz balkona (1913) </gallery> == Ārējās saites == {{commonscat|Maurice Denis|Moriss Denī}} * [http://www.musee-mauricedenis.fr/ Morisa Denī muzeja mājaslapa] {{fr ikona}} {{gleznotājs-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Denī, Moriss}} [[Kategorija:1870. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1943. gadā mirušie]] [[Kategorija:Manšā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas gleznotāji]] [[Kategorija:Simbolisma gleznotāji]] [[Kategorija:Postimpresionisma gleznotāji]] 94cnvhg497whorljcaabtk1poej2d9b 0 181275 4486418 4456971 2026-06-25T13:27:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4486418 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Eduards Kusiņš | attēls = Eduards Kusins.jpg | att_izmērs = 190px | att_nosaukums = Kusiņš Krievijas Impērijas armijas praporščika formastērpā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1889 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Ilūkstes apriņķis|Bebrenes pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1983 | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = {{vieta|PSRS|KPFSR|Maskava|td=Krievija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:CCCP army Rank polkovnik infobox.svg|60px]]<br />gvardes [[pulkvedis]] | dienesta_laiks = | valsts = {{flag|Krievijas Impērija}} <br />{{flaga|Krievija|1917}} [[KSFPR]] <br />{{USSR}} | struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]] | vienība = | komandēja = 1. Strādnieku un zemnieku Sarkanās Armijas kavalērijas pulks | kaujas = [[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Krievijas pilsoņu karš]]<br />[[Otrais pasaules karš]] | apbalvojumi = [[Attēls:RUS Order of Saint George 4th class ribbon 2000.svg|70px]] [[Svētā Jura krusts]] (IV šķira)<br /> [[Svētā Jura ordenis]] (IV šķira)<br /> [[Sarkanā Karoga ordenis]]<br /> [[Sarkanās Zvaigznes ordenis]] | izglītība = | cits_darbs = Komunistiskās partijas funkcionārs PSRS smagās rūpniecības sektorā<br />LKP CK Pirmā sekretāra 1. vietnieks<br />LKP CK kara daļas vadītājs<br />LPSR Aizsardzības, aviācijas un ķīmiskās rūpniecības veicināšanas biedrības centrālās padomes priekšsēdētājs }} }} '''Eduards Kusiņš''' (dzimis 1889. gadā [[Bebrenes pagasts|Bebrenes pagastā]], miris [[1983]]. gada [[Maskava|Maskavā]]) bija [[Latvieši|latviešu]] virsnieks, pulkvedis. [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijas]] apakšvirsnieks [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]], vēlāk [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] virsnieks [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]] un [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]. Pēc Otrā pasaules kara teju desmit gadus pirms [[Nacionālkomunisti|nacionālkomunistu kustības]] kā [[Latvijas Komunistiskā partija|Komunistiskās partijas]] funkcionārs iestājās pret [[pārkrievošana]]s centieniem, par ko tika izslēgts no Latvijas Komunistiskās partijas 1947. gada plēnuma un Centrālkomitejas kandidātu saraksta. == Dzīves gājums == Eduards Kusiņš dzimis 1889. gadā [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķa]] [[Bebrenes pagasts|Bebrenes pagastā]] (tagad [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]]) muižas kalpa Jāņa Kusiņa ģimenē. Ģimene vēlāk pārcēlās uz [[Murmastienes pagasts|Murmastienes pagasta]] [[Stirniene|Stirnieni]], kur Kusiņš uzauga četru bērnu ģimenē pieticīgos apstākļos.<ref name="LA">{{Tīmekļa atsauce|url= http://gulags.wordpress.com/2009/07/16/meginajumi-ierobezot-latvijas-psr-rusifikaciju-cieta-sakavi-jau-1947-gada/|title= Mēģinājumi ierobežot Latvijas PSR rusifikāciju cieta sakāvi jau 1947. gadā |accessdate= {{dat|2012|03|07|N|bez}}|author= |date= |publisher= }}</ref> Iestājās [[Pēterburga]]s gvardes kavalērijas pulkā, pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma 1914. gadā nosūtīts uz fronti, dienēja elitārajā Leibgvardes jātnieku pulkā,<ref name="UA">{{Tīmekļa atsauce|url= http://army.armor.kiev.ua/hist/lg-konny.shtml/|title= Лейб-гвардии Конный Его Императорского Величества полк|accessdate= {{dat|2012|03|07|N|bez}}|author= |date= |publisher= |archive-date= {{dat|2012|01|26||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20120126102025/http://army.armor.kiev.ua/hist/lg-konny.shtml}}</ref> sākotnēji kā 2. eskadrona feldšers. 1914. gada 6. augusta kaujā pie Kaušenes, pēc pulka veiktā trieciena pret ložmetēju uguns piesegtu ienaidnieka artilēriju, zem ienaidnieka uguns pārsējis ievainojumus pulka komandierim un vairākiem virsniekiem, par ko [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]] personiski viņu 1914. gada 23. oktobrī armijas augstākajā mītnē [[Baranaviči|Baranavičos]] apbalvoja ar IV šķiras [[Svētā Jura krusts|Svētā Jura krustu]]. 1915. gada 23. martā atkāpšanās laikā vispirms pārsējis, un tad iznesis no ienaidnieka uguns 221. Jaroslavļas kājnieku pulka virsnieku — par izrādīto varonību apbalvots ar IV šķiras Svētā Jura ordeni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://samlib.ru/m/minaew_d_n/lat_kras_2_2_a.shtml|title= Латыши на стороне красных. Командиры (черновик) |accessdate= {{dat|2019|01|03|N|bez}}|author= |date= |publisher= }}</ref> 1917. gadā iestājās [[Padomju Savienības komunistiskā partija|Krievijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku (boļševiku) partijā]].<ref name="RU">{{Tīmekļa atsauce|url= http://baza.vgdru.com/1/56681/|title= Генеалогическая база знаний|accessdate= {{dat|2012|03|07|N|bez}}|author= |date= |publisher= |archive-date= {{dat|2016|03|05||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20160305023720/http://baza.vgdru.com/1/56681/}}</ref> 1918. gadā janvārī no Leibgvardes jātnieku pulka kareivjiem un apakšvirsniekiem Petrogradā tika izveidots 1. [[Sarkanā armija|Strādnieku un zemnieku Sarkanās Armijas]] kavalērijas pulks, par kura komandieri ievēlēja Kusiņu,<ref name="UA" /> tā kā liela daļa pulka 2. diviziona kareivju 1918. gada jūlijā pārgāja [[Baltā kustība|balto pusē]], pulku pārdēvēja par 73. Petrogradas kavalērijas pulku.<ref name="GV">{{Tīmekļa atsauce|url= http://vif2ne.ru/rkka/forum/arhprint/15086|title= Про конногвардейцев.|accessdate= {{dat|2012|03|07|N|bez}}|author= |date= |publisher= |archive-date= {{dat|2022|08|12||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20220812095745/http://vif2ne.ru/rkka/forum/arhprint/15086}}</ref> [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā 73. Petrogradas kavalērijas pulks Kusiņa vadībā 1918. gada jūlija vidū piedalījās [[Jaroslavļas sacelšanās]] apspiešanā,<ref name="UA" /> no 1920. gada oktobra Kusiņš bija [[Krasnojarskas apgabals|Krasnojarskas apgabala]] kara komisārs,<ref name="KR">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.alexanderyakovlev.org/fond/issues-doc/75292|title= Протокол экстренного заседания президиума Енисейского губкома РКП(б)|accessdate= {{dat|2012|03|07|N|bez}}|author= |date= |publisher= }}</ref> 26. kājnieku divīzijas speciālo uzdevumu komunistu vienības komandieris, 1921. gada septembrī piedalījās [[Antisovetisms|pretpadomju]] sacelšanās apspiešanā pie [[Jeņiseja]]s.<ref name="CN">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.istrodina.com/rodina_articul.php3?id=3966&n=170|title= Чоновцы на Енисее|accessdate= {{dat|2012|03|07|N|bez}}|author= |date= |publisher= }}{{Novecojusi saite}}</ref> No 1927. gada kā Komunistiskās partijas funkcionārs darbojās PSRS smagās rūpniecības sektorā. Atšķirībā no lielākās daļas [[latvieši|latviešu]] tautības virsnieku, Kusiņu neskāra [[Josifs Staļins|Staļina]] [[Lielais terors|tīrīšanas]].<ref name="LA" /> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā tika nosūtīts uz Rīgu, tur sākotnēji bija [[LKP CK Pirmie sekretāri|LKP CK Pirmā sekretāra]] [[Jānis Kalnbērziņš|Jāņa Kalnbērziņa]] 1. vietnieks, pēc tam LKP CK kara daļas vadītājs.<ref name="LA" /> Pēc [[Latvijas okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Vērmahta iebrukuma Latvijā]] 1941. gada jūnija beigās vadīja "aizsprosta vienības" aizsardzības kaujās [[Latgale|Latvijas austrumos]]. [[Attēls:Eduards Kusins 1942.jpg|left|thumb|240px|Eduards Kusiņš (pa kreisi) 1942. gadā [[201. Latviešu strēlnieku divīzija]]s lauka frizētavā.]] 1941. gada 2. jūlijā Kusiņš raksta Kalnbērziņam par [[24. teritoriālais korpuss|24. teritoriālā korpusa]] izformēšanas norisi: {{citāts|Sakarā ar latviešu demobilizāciju noskaidrojās šāda aina. Kad latviešu daļas saņēma pavēli iet uz fronti, visi sarkanarmieši mundri saposās doties gājienā. Taču pirms iziešanas tika sarīkota krievu komandējošā sastāva apspriede ar poļitrukiem bez latviešiem un pieņemts lēmums par [teritoriālā] korpusa atlaišanu. Jau gājiena laikā sākās latviešu piespiedu atvaļināšana, t. i., sarkanarmiešiem – latviešiem sāka atņemt šautenes un dzīt viņus mežā.<ref name="LA" />}} 1944. gadā Kusiņš vadīja Latvijas teritorijas atmīnēšanas darbu, apmācot šajā darbā vietējos jauniešus, viņš saskārās ar [[pārkrievošana]]s centienu radītām problēmām: nav pieejamas instrukcijas latviski, tāpēc pavirši pamācīti atmīnētāji gūst nevajadzīgas traumas. 1945. gadā Kusiņš strādāja kā [[Latvijas PSR]] Aizsardzības, aviācijas un ķīmiskās rūpniecības veicināšanas biedrības (''[[Osoaviahims|Osoaviahim]]'') Centrālās padomes priekšsēdētājs, par [[latviešu valoda]]s plašāku lietojumu viņš runāja arī 1945. gada LPK CK plēnumā, kurā pauda uzskatu, ka latviešiem partijas politika jāievieš latviešu, nevis [[krievu valoda|krievu valodā]], par ko izpelnījās asu kritiku. 1947. gadā Kusiņš kļuva par kandidātu uz vietu LKP CK un piedalījās 1947. gada partijas plēnumā. Šeit Kusiņš atkal izsacījās par latviešu valodas jautājumu: {{citāts|Bet biedri necenšas un negrib apgūt pašu iedarbīgāko instrumentu. Neraugoties uz VK(b)P CK direktīvām un Latvijas K(b)P CK vairākkārtējiem lēmumiem, viņi latviešu valodu nemācās. Bet šiem mūsu biedriem, kuri atsūtīti uz Latviju nopietni un uz ilgu laiku, varbūt pat uz visu dzīvi, latviešu valoda jāmācās. (..) Bet latviešu valodu var iemācīties mazāk kā gada laikā. Pie mums to necenšas darīt pat redzami vadošie darbinieki, kuriem valoda ir jāmācās. Viņi sev apkārt salikuši krievu sekretārus, lai būtu izolēti un lai tur neiekļūtu latviešu skaņas. Atklāti runājot, jāsaka, ka arī pēc CK lēmuma šajā jautājumā no redzamiem darbiniekiem bija dzirdami tādi izteikumi: kāda velna pēc man tā Latvija, kamdēļ man būtu jāmācās latviešu valoda, mani komandēja VK(b)P CK un tamlīdzīgi.<ref name="LA" />}} Pēc šīs runas viņš izpelnījās pārējo plēnuma locekļu asu nosodījumu: par atkārtotu antipartijisku uzstāšanos viņu izslēdza no plēnuma un svītroja no LKP CK kandidātu saraksta. Aktīvu politisko darbību Kusiņš vairs neatsāka, atlikušo mūža daļu viņš pavadīja [[Maskava|Maskavā]]. Miris 1983. gadā, apglabāts Vendenskas kapsētā (''Введенское кладбище'') Maskavā.<ref name="RU" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Kusins, Eduards}} [[Kategorija:1889. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1983. gadā mirušie]] [[Kategorija:Augšdaugavas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Jura krusta saņēmēji]] [[Kategorija:Jura ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]] [[Kategorija:PSRS virsnieki]] [[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] negehuomdu0j79j1gua6pqhmqer3ot5 0 181793 4486800 4336979 2026-06-26T09:28:29Z Makenzis 56205 Makenzis pārvietoja lapu [[Belgradas "Crvena Zvezda"]] uz [[Belgradas "Crvena zvezda"]], pārrakstot pāradresācijas lapu 4336979 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #FF3333 | nos = Belgradas "Crvena Zvezda" | logo_links = RedStarLogo.png | logo_izm = 150px | pilns = Belgradas futbola klubs "Crvena Zvezda" (''Фудбалски клуб Црвена звезда'', ''Fudbalski klub Crvena zvezda'') | iesauka = sarkanbaltie (''crveno-beli''), zvaigzne (''zvezda'') | pilsēta = {{vieta|Serbija|Belgrada}} | līga = [[Serbijas futbola Superlīga|Serbijas Superlīga]] | sez = 2024.—2025. | poz = 1. vieta | dib = 1945 | dib_mēn = 3 | dib_dat = 4 | dib_com = <!-- Komentārs pie ailes "Dibināts" --> | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = [[Rajko Mitiča stadions]] | ietilp = 55 538 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Serbija}} Svetozars Mijailovičs | menedžeris = | tren = {{flaga|Serbija}} [[Vladans Milojevičs]] | kapteinis = | mediji = [http://www.crvenazvezdafk.com/ Oficiālā vietne] | sadarbojas = | current = <!------ Franšīzes vēsture -------> | name1 = | dates1 = | name2 = | dates2 = <!------ čempiontituli -------> | līga1 = Eiropas | uzvaras1 = 1 | līga2 = | uzvaras2 = | līga3 = | uzvaras3 = | līga4 = | uzvaras4 = | pattern_la1 =_redstar1314h|pattern_b1=_redstar1314h|pattern_ra1=_redstar1314h|pattern_sh1=_white_stripes| leftarm1=FFFFFF|body1=|rightarm1=FFFFFF| shorts1=ce000c|socks1=ce000c | pattern_la2 =_redstar1314a|pattern_b2=_redstar1314a|pattern_ra2=_redstar1314a| leftarm2=101430|body2=101430|rightarm2=101430|shorts2=101430|socks2=101430 | pattern_la3 =_redstar1314c|pattern_b3=_redstar1314c|pattern_ra3=_redstar1314c| leftarm3=_redstar1314c|body3=_redstar1314c|rightarm3=_redstar1314c|shorts3=FFFFFF|socks3=FFFFFF }} '''Belgradas futbola klubs "Crvena Zvezda"''' ({{val|sr|Фудбалски клуб Црвена звезда}}, ''Fudbalski Klub Crvena Zvezda'') ir profesionāls [[Serbija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas ir bāzēts [[Belgrada|Belgradā]], [[Serbija|Serbijā]]. Klubs spēlē [[Serbijas futbola Superlīga|Serbijas Superlīgā]]. Tas ir dibināts 1945. gadā. Šis ir visu laiku panākumiem bagātākais Serbijas klubs ar 36 izcīnītiem līgas čempiontituliem un 29 nacionālajiem kausiem pašreizējās Serbijas un bijušās [[Dienvidslāvija]]s sacensībās. Tas ir vienīgais Serbijas, kā arī Dienvidslāvijas klubs, kas uzvarējis [[UEFA Čempionu līga|Eiropas Čempionvienību kausa]] izcīņā (pašreizējā UEFA Čempionu līga), klubs to paveica 1991. gadā. == Sasniegumi == ===Nacionālie čempionāti === * '''[[Serbijas futbola Superlīga|Serbijas Superlīga]]'''<ref name="liga">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesj/joegchamp.html |title=Yugoslavia/Serbia (and Montenegro) - List of Champions |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (11): 2006–07, 2013–14, 2015–16, 2017–18, 2018–19, 2019–20, 2020–21, 2021–22, 2022–23, 2023–24, 2024–25 ** Vicečempioni (7): 2007–08, 2009–10, 2010–11, 2011–12, 2012–13, 2014–15, 2016–17 * '''Dienvidslāvijas čempionāts''' (1923—1992)<ref name="liga" /> ** Čempioni (19): 1951, 1952–53, 1955–56, 1956–57, 1958–59, 1959–60, 1963–64, 1967–68 1968–69, 1969–70, 1972–73, 1976–77, 1979–80, 1980–81, 1983–84 1987–88, 1989–90, 1990–91, 1991–92 ** Vicečempioni (9): 1948–49, 1950, 1952, 1960–61, 1971–72, 1977–78, 1981–82, 1985–86, 1988–89 * '''Dienvidslāvijas čempionāts''' (1992—2002) / '''Serbijas un Melnkalnes čempionāts''' (2002—2006)<ref name="liga" /> ** Čempioni (5): 1994–95, 1999–00, 2000–01, 2003–04, 2005–06 ** Vicečempioni (8): 1992–93, 1993–94, 1995–96, 1996–97, 1997–98, 2001–02, 2002–03, 2004–05 * '''Serbijas čempionāts''' (1945—1946) ** Čempioni (1): 1945–46 === Nacionālie kausi === * '''[[Serbijas kauss futbolā|Serbijas kauss]]'''<ref name="kauss">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesj/joegcuphist.html |title=Yugoslavia/Serbia and Montenegro - Cup Finals |accessdate={{dat|2017|11|1||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (8): 2006–07, 2009–10, 2011–12, 2020–21, 2021–22, 2022–23, 2023–24, 2024–25 ** Finālisti (2): 2016–17, 2018–19 * '''Dienvidslāvijas kauss''' (1947—1991)<ref name="kauss" /> ** Kausa ieguvēji (12): 1948, 1949, 1950, 1957–58, 1958–59, 1963–64, 1967–68, 1969–70, 1970–71, 1981–82, 1984–85, 1989–90 ** Finālisti (7): 1952, 1954, 1973, 1979–80, 1983–84, 1987–88, 1990–91 * '''Dienvidslāvijas kauss''' (1991—2002) / '''Serbijas un Melnkalnes kauss''' (2002—2006)<ref name="kauss" /> ** Kausa ieguvēji (9): 1992–93, 1994–95, 1995–96, 1996–97, 1998–99, 1999–00, 2001–02, 2003–04, 2005–06 ** Finālisti (4): 1991–92, 2000–01, 2002–03, 2004–05 === Starptautiskie turnīri === * '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas Čempionvienību kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/champions/index.html |title=European Cup roll of honour |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=UEFA.com |archive-date={{dat|2017|09|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170907105959/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/champions/index.html }}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 1990–91 * '''[[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefaeuropaleague/season=1978/index.html |title=UEFA Europa League |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=UEFA.com }}</ref> ** Finālisti (1): 1978–79 * '''[[UEFA Superkauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.uefa.com/uefasupercup/history/season=1991/index.html |title=UEFA Super Cup |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=UEFA.com |archive-date={{dat|2017|03|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170312120000/http://www.uefa.com/uefasupercup/history/season%3D1991/index.html }}</ref> ** Finālisti (1): 1991 * '''Interkontinentālais kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablest/toyota.html |title=Intercontinental Club Cup |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 1991 * '''"Mitropa" kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesm/mit.html |title=Mitropa Cup |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (2): 1958^[[#a|a]], 1968 :<div id="a">^aTika saukts par Donavas kausu. == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauce |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2006.–2007.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv07.html|title=Serbia 2006/07|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2007.–2008.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv08.html|title=Serbia 2007/08|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2008.–2009.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv09.html|title=Serbia 2008/09|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2009.–2010.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2010.html|title=Serbia 2009/10|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2010.–2011.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2011.html|title=Serbia 2010/11|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2011.–2012.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2012.html|title=Serbia 2011/12|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2012.–2013.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2013.html|title=Serbia 2012/13|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2013.–2014.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref name="auto">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2014.html|title=Serbia 2013/14|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2014.–2015.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2015.html|title=Serbia 2014/15|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2015.–2016.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2016.html|title=Serbia 2015/16|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2016.–2017.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2017.html|title=Serbia 2016/17|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2017.–2018.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref name="auto"/> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2018.–2019.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2019.html|title=Serbia 2018/19|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2019.–2020.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2020.html|title=Serbia 2019/20|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2020.–2021.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2021.html|title=Serbia 2020/21|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2021.–2022.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2022.html|title=Serbia 2021/22|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2022.–2023.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2023.html|title=Serbia 2022/23|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2023.–2024.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2024.html|title=Serbia 2023/24|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2024.–2025.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2025.html|title=Serbia 2024/25|website=www.rsssf.com}}</ref> |- |} == Atsauces == {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.crvenazvezdafk.com/ Kluba oficiālā vietne] {{sr ikona}} {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{SRBfutč}} {{DEFAULTSORT:Crvena Zvezda, Belgrada}} [[Kategorija:Serbijas futbola klubi|Crvena Zvezda]] [[Kategorija:Belgradas "Crvena Zvezda"]] 2mbw3rhq74jjvr2444ywellawybkna2 4486802 4486800 2026-06-26T09:28:50Z Makenzis 56205 4486802 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #FF3333 | nos = Belgradas "Crvena zvezda" | logo_links = RedStarLogo.png | logo_izm = 150px | pilns = Belgradas futbola klubs "Crvena Zvezda" (''Фудбалски клуб Црвена звезда'', ''Fudbalski klub Crvena zvezda'') | iesauka = sarkanbaltie (''crveno-beli''), zvaigzne (''zvezda'') | pilsēta = {{vieta|Serbija|Belgrada}} | līga = [[Serbijas futbola Superlīga|Serbijas Superlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 1. vieta | dib = 1945 | dib_mēn = 3 | dib_dat = 4 | dib_com = <!-- Komentārs pie ailes "Dibināts" --> | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = [[Rajko Mitiča stadions]] | ietilp = 55 538 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Serbija}} Svetozars Mijailovičs | menedžeris = | tren = {{flaga|Serbija}} [[Vladans Milojevičs]] | kapteinis = | mediji = [http://www.crvenazvezdafk.com/ Oficiālā vietne] | sadarbojas = | current = <!------ Franšīzes vēsture -------> | name1 = | dates1 = | name2 = | dates2 = <!------ čempiontituli -------> | līga1 = Eiropas | uzvaras1 = 1 | līga2 = | uzvaras2 = | līga3 = | uzvaras3 = | līga4 = | uzvaras4 = | pattern_la1 =_redstar1314h|pattern_b1=_redstar1314h|pattern_ra1=_redstar1314h|pattern_sh1=_white_stripes| leftarm1=FFFFFF|body1=|rightarm1=FFFFFF| shorts1=ce000c|socks1=ce000c | pattern_la2 =_redstar1314a|pattern_b2=_redstar1314a|pattern_ra2=_redstar1314a| leftarm2=101430|body2=101430|rightarm2=101430|shorts2=101430|socks2=101430 | pattern_la3 =_redstar1314c|pattern_b3=_redstar1314c|pattern_ra3=_redstar1314c| leftarm3=_redstar1314c|body3=_redstar1314c|rightarm3=_redstar1314c|shorts3=FFFFFF|socks3=FFFFFF }} '''Belgradas futbola klubs "Crvena Zvezda"''' ({{val|sr|Фудбалски клуб Црвена звезда}}, ''Fudbalski Klub Crvena Zvezda'') ir profesionāls [[Serbija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas ir bāzēts [[Belgrada|Belgradā]], [[Serbija|Serbijā]]. Klubs spēlē [[Serbijas futbola Superlīga|Serbijas Superlīgā]]. Tas ir dibināts 1945. gadā. Šis ir visu laiku panākumiem bagātākais Serbijas klubs ar 36 izcīnītiem līgas čempiontituliem un 29 nacionālajiem kausiem pašreizējās Serbijas un bijušās [[Dienvidslāvija]]s sacensībās. Tas ir vienīgais Serbijas, kā arī Dienvidslāvijas klubs, kas uzvarējis [[UEFA Čempionu līga|Eiropas Čempionvienību kausa]] izcīņā (pašreizējā UEFA Čempionu līga), klubs to paveica 1991. gadā. == Sasniegumi == ===Nacionālie čempionāti === * '''[[Serbijas futbola Superlīga|Serbijas Superlīga]]'''<ref name="liga">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesj/joegchamp.html |title=Yugoslavia/Serbia (and Montenegro) - List of Champions |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (11): 2006–07, 2013–14, 2015–16, 2017–18, 2018–19, 2019–20, 2020–21, 2021–22, 2022–23, 2023–24, 2024–25 ** Vicečempioni (7): 2007–08, 2009–10, 2010–11, 2011–12, 2012–13, 2014–15, 2016–17 * '''Dienvidslāvijas čempionāts''' (1923—1992)<ref name="liga" /> ** Čempioni (19): 1951, 1952–53, 1955–56, 1956–57, 1958–59, 1959–60, 1963–64, 1967–68 1968–69, 1969–70, 1972–73, 1976–77, 1979–80, 1980–81, 1983–84 1987–88, 1989–90, 1990–91, 1991–92 ** Vicečempioni (9): 1948–49, 1950, 1952, 1960–61, 1971–72, 1977–78, 1981–82, 1985–86, 1988–89 * '''Dienvidslāvijas čempionāts''' (1992—2002) / '''Serbijas un Melnkalnes čempionāts''' (2002—2006)<ref name="liga" /> ** Čempioni (5): 1994–95, 1999–00, 2000–01, 2003–04, 2005–06 ** Vicečempioni (8): 1992–93, 1993–94, 1995–96, 1996–97, 1997–98, 2001–02, 2002–03, 2004–05 * '''Serbijas čempionāts''' (1945—1946) ** Čempioni (1): 1945–46 === Nacionālie kausi === * '''[[Serbijas kauss futbolā|Serbijas kauss]]'''<ref name="kauss">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesj/joegcuphist.html |title=Yugoslavia/Serbia and Montenegro - Cup Finals |accessdate={{dat|2017|11|1||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (8): 2006–07, 2009–10, 2011–12, 2020–21, 2021–22, 2022–23, 2023–24, 2024–25 ** Finālisti (2): 2016–17, 2018–19 * '''Dienvidslāvijas kauss''' (1947—1991)<ref name="kauss" /> ** Kausa ieguvēji (12): 1948, 1949, 1950, 1957–58, 1958–59, 1963–64, 1967–68, 1969–70, 1970–71, 1981–82, 1984–85, 1989–90 ** Finālisti (7): 1952, 1954, 1973, 1979–80, 1983–84, 1987–88, 1990–91 * '''Dienvidslāvijas kauss''' (1991—2002) / '''Serbijas un Melnkalnes kauss''' (2002—2006)<ref name="kauss" /> ** Kausa ieguvēji (9): 1992–93, 1994–95, 1995–96, 1996–97, 1998–99, 1999–00, 2001–02, 2003–04, 2005–06 ** Finālisti (4): 1991–92, 2000–01, 2002–03, 2004–05 === Starptautiskie turnīri === * '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas Čempionvienību kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/champions/index.html |title=European Cup roll of honour |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=UEFA.com |archive-date={{dat|2017|09|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170907105959/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/champions/index.html }}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 1990–91 * '''[[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefaeuropaleague/season=1978/index.html |title=UEFA Europa League |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=UEFA.com }}</ref> ** Finālisti (1): 1978–79 * '''[[UEFA Superkauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.uefa.com/uefasupercup/history/season=1991/index.html |title=UEFA Super Cup |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=UEFA.com |archive-date={{dat|2017|03|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170312120000/http://www.uefa.com/uefasupercup/history/season%3D1991/index.html }}</ref> ** Finālisti (1): 1991 * '''Interkontinentālais kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablest/toyota.html |title=Intercontinental Club Cup |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 1991 * '''"Mitropa" kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesm/mit.html |title=Mitropa Cup |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (2): 1958^[[#a|a]], 1968 :<div id="a">^aTika saukts par Donavas kausu. == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauce |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2006.–2007.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv07.html|title=Serbia 2006/07|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2007.–2008.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv08.html|title=Serbia 2007/08|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2008.–2009.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv09.html|title=Serbia 2008/09|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2009.–2010.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2010.html|title=Serbia 2009/10|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2010.–2011.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2011.html|title=Serbia 2010/11|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2011.–2012.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2012.html|title=Serbia 2011/12|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2012.–2013.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2013.html|title=Serbia 2012/13|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2013.–2014.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref name="auto">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2014.html|title=Serbia 2013/14|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2014.–2015.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2015.html|title=Serbia 2014/15|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2015.–2016.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2016.html|title=Serbia 2015/16|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2016.–2017.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2017.html|title=Serbia 2016/17|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2017.–2018.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref name="auto"/> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2018.–2019.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2019.html|title=Serbia 2018/19|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2019.–2020.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2020.html|title=Serbia 2019/20|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2020.–2021.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2021.html|title=Serbia 2020/21|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2021.–2022.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2022.html|title=Serbia 2021/22|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2022.–2023.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2023.html|title=Serbia 2022/23|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2023.–2024.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2024.html|title=Serbia 2023/24|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2024.–2025.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2025.html|title=Serbia 2024/25|website=www.rsssf.com}}</ref> |- |} == Atsauces == {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.crvenazvezdafk.com/ Kluba oficiālā vietne] {{sr ikona}} {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{SRBfutč}} {{DEFAULTSORT:Crvena Zvezda, Belgrada}} [[Kategorija:Serbijas futbola klubi|Crvena Zvezda]] [[Kategorija:Belgradas "Crvena Zvezda"]] 12wiiuk8grni81nn3ciy75ubivpvvxa 4486803 4486802 2026-06-26T09:29:08Z Makenzis 56205 /* Nacionālie čempionāti */ 4486803 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #FF3333 | nos = Belgradas "Crvena zvezda" | logo_links = RedStarLogo.png | logo_izm = 150px | pilns = Belgradas futbola klubs "Crvena Zvezda" (''Фудбалски клуб Црвена звезда'', ''Fudbalski klub Crvena zvezda'') | iesauka = sarkanbaltie (''crveno-beli''), zvaigzne (''zvezda'') | pilsēta = {{vieta|Serbija|Belgrada}} | līga = [[Serbijas futbola Superlīga|Serbijas Superlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 1. vieta | dib = 1945 | dib_mēn = 3 | dib_dat = 4 | dib_com = <!-- Komentārs pie ailes "Dibināts" --> | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = [[Rajko Mitiča stadions]] | ietilp = 55 538 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Serbija}} Svetozars Mijailovičs | menedžeris = | tren = {{flaga|Serbija}} [[Vladans Milojevičs]] | kapteinis = | mediji = [http://www.crvenazvezdafk.com/ Oficiālā vietne] | sadarbojas = | current = <!------ Franšīzes vēsture -------> | name1 = | dates1 = | name2 = | dates2 = <!------ čempiontituli -------> | līga1 = Eiropas | uzvaras1 = 1 | līga2 = | uzvaras2 = | līga3 = | uzvaras3 = | līga4 = | uzvaras4 = | pattern_la1 =_redstar1314h|pattern_b1=_redstar1314h|pattern_ra1=_redstar1314h|pattern_sh1=_white_stripes| leftarm1=FFFFFF|body1=|rightarm1=FFFFFF| shorts1=ce000c|socks1=ce000c | pattern_la2 =_redstar1314a|pattern_b2=_redstar1314a|pattern_ra2=_redstar1314a| leftarm2=101430|body2=101430|rightarm2=101430|shorts2=101430|socks2=101430 | pattern_la3 =_redstar1314c|pattern_b3=_redstar1314c|pattern_ra3=_redstar1314c| leftarm3=_redstar1314c|body3=_redstar1314c|rightarm3=_redstar1314c|shorts3=FFFFFF|socks3=FFFFFF }} '''Belgradas futbola klubs "Crvena Zvezda"''' ({{val|sr|Фудбалски клуб Црвена звезда}}, ''Fudbalski Klub Crvena Zvezda'') ir profesionāls [[Serbija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas ir bāzēts [[Belgrada|Belgradā]], [[Serbija|Serbijā]]. Klubs spēlē [[Serbijas futbola Superlīga|Serbijas Superlīgā]]. Tas ir dibināts 1945. gadā. Šis ir visu laiku panākumiem bagātākais Serbijas klubs ar 36 izcīnītiem līgas čempiontituliem un 29 nacionālajiem kausiem pašreizējās Serbijas un bijušās [[Dienvidslāvija]]s sacensībās. Tas ir vienīgais Serbijas, kā arī Dienvidslāvijas klubs, kas uzvarējis [[UEFA Čempionu līga|Eiropas Čempionvienību kausa]] izcīņā (pašreizējā UEFA Čempionu līga), klubs to paveica 1991. gadā. == Sasniegumi == ===Nacionālie čempionāti === * '''[[Serbijas futbola Superlīga|Serbijas Superlīga]]'''<ref name="liga">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesj/joegchamp.html |title=Yugoslavia/Serbia (and Montenegro) - List of Champions |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (12): 2006–07, 2013–14, 2015–16, 2017–18, 2018–19, 2019–20, 2020–21, 2021–22, 2022–23, 2023–24, 2024–25, 2025–26 ** Vicečempioni (7): 2007–08, 2009–10, 2010–11, 2011–12, 2012–13, 2014–15, 2016–17 * '''Dienvidslāvijas čempionāts''' (1923—1992)<ref name="liga" /> ** Čempioni (19): 1951, 1952–53, 1955–56, 1956–57, 1958–59, 1959–60, 1963–64, 1967–68 1968–69, 1969–70, 1972–73, 1976–77, 1979–80, 1980–81, 1983–84 1987–88, 1989–90, 1990–91, 1991–92 ** Vicečempioni (9): 1948–49, 1950, 1952, 1960–61, 1971–72, 1977–78, 1981–82, 1985–86, 1988–89 * '''Dienvidslāvijas čempionāts''' (1992—2002) / '''Serbijas un Melnkalnes čempionāts''' (2002—2006)<ref name="liga" /> ** Čempioni (5): 1994–95, 1999–00, 2000–01, 2003–04, 2005–06 ** Vicečempioni (8): 1992–93, 1993–94, 1995–96, 1996–97, 1997–98, 2001–02, 2002–03, 2004–05 * '''Serbijas čempionāts''' (1945—1946) ** Čempioni (1): 1945–46 === Nacionālie kausi === * '''[[Serbijas kauss futbolā|Serbijas kauss]]'''<ref name="kauss">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesj/joegcuphist.html |title=Yugoslavia/Serbia and Montenegro - Cup Finals |accessdate={{dat|2017|11|1||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (8): 2006–07, 2009–10, 2011–12, 2020–21, 2021–22, 2022–23, 2023–24, 2024–25 ** Finālisti (2): 2016–17, 2018–19 * '''Dienvidslāvijas kauss''' (1947—1991)<ref name="kauss" /> ** Kausa ieguvēji (12): 1948, 1949, 1950, 1957–58, 1958–59, 1963–64, 1967–68, 1969–70, 1970–71, 1981–82, 1984–85, 1989–90 ** Finālisti (7): 1952, 1954, 1973, 1979–80, 1983–84, 1987–88, 1990–91 * '''Dienvidslāvijas kauss''' (1991—2002) / '''Serbijas un Melnkalnes kauss''' (2002—2006)<ref name="kauss" /> ** Kausa ieguvēji (9): 1992–93, 1994–95, 1995–96, 1996–97, 1998–99, 1999–00, 2001–02, 2003–04, 2005–06 ** Finālisti (4): 1991–92, 2000–01, 2002–03, 2004–05 === Starptautiskie turnīri === * '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas Čempionvienību kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/champions/index.html |title=European Cup roll of honour |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=UEFA.com |archive-date={{dat|2017|09|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170907105959/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/champions/index.html }}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 1990–91 * '''[[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefaeuropaleague/season=1978/index.html |title=UEFA Europa League |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=UEFA.com }}</ref> ** Finālisti (1): 1978–79 * '''[[UEFA Superkauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.uefa.com/uefasupercup/history/season=1991/index.html |title=UEFA Super Cup |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=UEFA.com |archive-date={{dat|2017|03|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170312120000/http://www.uefa.com/uefasupercup/history/season%3D1991/index.html }}</ref> ** Finālisti (1): 1991 * '''Interkontinentālais kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablest/toyota.html |title=Intercontinental Club Cup |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 1991 * '''"Mitropa" kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesm/mit.html |title=Mitropa Cup |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (2): 1958^[[#a|a]], 1968 :<div id="a">^aTika saukts par Donavas kausu. == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauce |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2006.–2007.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv07.html|title=Serbia 2006/07|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2007.–2008.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv08.html|title=Serbia 2007/08|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2008.–2009.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv09.html|title=Serbia 2008/09|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2009.–2010.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2010.html|title=Serbia 2009/10|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2010.–2011.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2011.html|title=Serbia 2010/11|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2011.–2012.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2012.html|title=Serbia 2011/12|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2012.–2013.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2013.html|title=Serbia 2012/13|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2013.–2014.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref name="auto">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2014.html|title=Serbia 2013/14|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2014.–2015.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2015.html|title=Serbia 2014/15|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2015.–2016.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2016.html|title=Serbia 2015/16|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2016.–2017.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2017.html|title=Serbia 2016/17|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2017.–2018.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref name="auto"/> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2018.–2019.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2019.html|title=Serbia 2018/19|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2019.–2020.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2020.html|title=Serbia 2019/20|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2020.–2021.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2021.html|title=Serbia 2020/21|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2021.–2022.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2022.html|title=Serbia 2021/22|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2022.–2023.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2023.html|title=Serbia 2022/23|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2023.–2024.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2024.html|title=Serbia 2023/24|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2024.–2025.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2025.html|title=Serbia 2024/25|website=www.rsssf.com}}</ref> |- |} == Atsauces == {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.crvenazvezdafk.com/ Kluba oficiālā vietne] {{sr ikona}} {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{SRBfutč}} {{DEFAULTSORT:Crvena Zvezda, Belgrada}} [[Kategorija:Serbijas futbola klubi|Crvena Zvezda]] [[Kategorija:Belgradas "Crvena Zvezda"]] 14me0a4xkn0yxlstss4y7uo0x96ucjb 4486805 4486803 2026-06-26T09:29:45Z Makenzis 56205 /* Sezonas */ 4486805 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #FF3333 | nos = Belgradas "Crvena zvezda" | logo_links = RedStarLogo.png | logo_izm = 150px | pilns = Belgradas futbola klubs "Crvena Zvezda" (''Фудбалски клуб Црвена звезда'', ''Fudbalski klub Crvena zvezda'') | iesauka = sarkanbaltie (''crveno-beli''), zvaigzne (''zvezda'') | pilsēta = {{vieta|Serbija|Belgrada}} | līga = [[Serbijas futbola Superlīga|Serbijas Superlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 1. vieta | dib = 1945 | dib_mēn = 3 | dib_dat = 4 | dib_com = <!-- Komentārs pie ailes "Dibināts" --> | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = [[Rajko Mitiča stadions]] | ietilp = 55 538 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Serbija}} Svetozars Mijailovičs | menedžeris = | tren = {{flaga|Serbija}} [[Vladans Milojevičs]] | kapteinis = | mediji = [http://www.crvenazvezdafk.com/ Oficiālā vietne] | sadarbojas = | current = <!------ Franšīzes vēsture -------> | name1 = | dates1 = | name2 = | dates2 = <!------ čempiontituli -------> | līga1 = Eiropas | uzvaras1 = 1 | līga2 = | uzvaras2 = | līga3 = | uzvaras3 = | līga4 = | uzvaras4 = | pattern_la1 =_redstar1314h|pattern_b1=_redstar1314h|pattern_ra1=_redstar1314h|pattern_sh1=_white_stripes| leftarm1=FFFFFF|body1=|rightarm1=FFFFFF| shorts1=ce000c|socks1=ce000c | pattern_la2 =_redstar1314a|pattern_b2=_redstar1314a|pattern_ra2=_redstar1314a| leftarm2=101430|body2=101430|rightarm2=101430|shorts2=101430|socks2=101430 | pattern_la3 =_redstar1314c|pattern_b3=_redstar1314c|pattern_ra3=_redstar1314c| leftarm3=_redstar1314c|body3=_redstar1314c|rightarm3=_redstar1314c|shorts3=FFFFFF|socks3=FFFFFF }} '''Belgradas futbola klubs "Crvena Zvezda"''' ({{val|sr|Фудбалски клуб Црвена звезда}}, ''Fudbalski Klub Crvena Zvezda'') ir profesionāls [[Serbija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas ir bāzēts [[Belgrada|Belgradā]], [[Serbija|Serbijā]]. Klubs spēlē [[Serbijas futbola Superlīga|Serbijas Superlīgā]]. Tas ir dibināts 1945. gadā. Šis ir visu laiku panākumiem bagātākais Serbijas klubs ar 36 izcīnītiem līgas čempiontituliem un 29 nacionālajiem kausiem pašreizējās Serbijas un bijušās [[Dienvidslāvija]]s sacensībās. Tas ir vienīgais Serbijas, kā arī Dienvidslāvijas klubs, kas uzvarējis [[UEFA Čempionu līga|Eiropas Čempionvienību kausa]] izcīņā (pašreizējā UEFA Čempionu līga), klubs to paveica 1991. gadā. == Sasniegumi == ===Nacionālie čempionāti === * '''[[Serbijas futbola Superlīga|Serbijas Superlīga]]'''<ref name="liga">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesj/joegchamp.html |title=Yugoslavia/Serbia (and Montenegro) - List of Champions |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (12): 2006–07, 2013–14, 2015–16, 2017–18, 2018–19, 2019–20, 2020–21, 2021–22, 2022–23, 2023–24, 2024–25, 2025–26 ** Vicečempioni (7): 2007–08, 2009–10, 2010–11, 2011–12, 2012–13, 2014–15, 2016–17 * '''Dienvidslāvijas čempionāts''' (1923—1992)<ref name="liga" /> ** Čempioni (19): 1951, 1952–53, 1955–56, 1956–57, 1958–59, 1959–60, 1963–64, 1967–68 1968–69, 1969–70, 1972–73, 1976–77, 1979–80, 1980–81, 1983–84 1987–88, 1989–90, 1990–91, 1991–92 ** Vicečempioni (9): 1948–49, 1950, 1952, 1960–61, 1971–72, 1977–78, 1981–82, 1985–86, 1988–89 * '''Dienvidslāvijas čempionāts''' (1992—2002) / '''Serbijas un Melnkalnes čempionāts''' (2002—2006)<ref name="liga" /> ** Čempioni (5): 1994–95, 1999–00, 2000–01, 2003–04, 2005–06 ** Vicečempioni (8): 1992–93, 1993–94, 1995–96, 1996–97, 1997–98, 2001–02, 2002–03, 2004–05 * '''Serbijas čempionāts''' (1945—1946) ** Čempioni (1): 1945–46 === Nacionālie kausi === * '''[[Serbijas kauss futbolā|Serbijas kauss]]'''<ref name="kauss">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesj/joegcuphist.html |title=Yugoslavia/Serbia and Montenegro - Cup Finals |accessdate={{dat|2017|11|1||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (8): 2006–07, 2009–10, 2011–12, 2020–21, 2021–22, 2022–23, 2023–24, 2024–25 ** Finālisti (2): 2016–17, 2018–19 * '''Dienvidslāvijas kauss''' (1947—1991)<ref name="kauss" /> ** Kausa ieguvēji (12): 1948, 1949, 1950, 1957–58, 1958–59, 1963–64, 1967–68, 1969–70, 1970–71, 1981–82, 1984–85, 1989–90 ** Finālisti (7): 1952, 1954, 1973, 1979–80, 1983–84, 1987–88, 1990–91 * '''Dienvidslāvijas kauss''' (1991—2002) / '''Serbijas un Melnkalnes kauss''' (2002—2006)<ref name="kauss" /> ** Kausa ieguvēji (9): 1992–93, 1994–95, 1995–96, 1996–97, 1998–99, 1999–00, 2001–02, 2003–04, 2005–06 ** Finālisti (4): 1991–92, 2000–01, 2002–03, 2004–05 === Starptautiskie turnīri === * '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas Čempionvienību kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/champions/index.html |title=European Cup roll of honour |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=UEFA.com |archive-date={{dat|2017|09|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170907105959/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/champions/index.html }}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 1990–91 * '''[[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefaeuropaleague/season=1978/index.html |title=UEFA Europa League |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=UEFA.com }}</ref> ** Finālisti (1): 1978–79 * '''[[UEFA Superkauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.uefa.com/uefasupercup/history/season=1991/index.html |title=UEFA Super Cup |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=UEFA.com |archive-date={{dat|2017|03|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170312120000/http://www.uefa.com/uefasupercup/history/season%3D1991/index.html }}</ref> ** Finālisti (1): 1991 * '''Interkontinentālais kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablest/toyota.html |title=Intercontinental Club Cup |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 1991 * '''"Mitropa" kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesm/mit.html |title=Mitropa Cup |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (2): 1958^[[#a|a]], 1968 :<div id="a">^aTika saukts par Donavas kausu. == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauce |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2006.–2007.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv07.html|title=Serbia 2006/07|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2007.–2008.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv08.html|title=Serbia 2007/08|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2008.–2009.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv09.html|title=Serbia 2008/09|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2009.–2010.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2010.html|title=Serbia 2009/10|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2010.–2011.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2011.html|title=Serbia 2010/11|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2011.–2012.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2012.html|title=Serbia 2011/12|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2012.–2013.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2013.html|title=Serbia 2012/13|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2013.–2014.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref name="auto">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2014.html|title=Serbia 2013/14|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2014.–2015.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2015.html|title=Serbia 2014/15|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2015.–2016.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2016.html|title=Serbia 2015/16|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2016.–2017.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2017.html|title=Serbia 2016/17|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2017.–2018.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref name="auto"/> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2018.–2019.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2019.html|title=Serbia 2018/19|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2019.–2020.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2020.html|title=Serbia 2019/20|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2020.–2021.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2021.html|title=Serbia 2020/21|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2021.–2022.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2022.html|title=Serbia 2021/22|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2022.–2023.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2023.html|title=Serbia 2022/23|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2023.–2024.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2024.html|title=Serbia 2023/24|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2024.–2025.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2025.html|title=Serbia 2024/25|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2025.–2026.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2026.html|title=Serbia 2025/26|website=www.rsssf.org}}</ref> |- |} == Atsauces == {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.crvenazvezdafk.com/ Kluba oficiālā vietne] {{sr ikona}} {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{SRBfutč}} {{DEFAULTSORT:Crvena Zvezda, Belgrada}} [[Kategorija:Serbijas futbola klubi|Crvena Zvezda]] [[Kategorija:Belgradas "Crvena Zvezda"]] ler1dfbuk4f13ato7u9fg1s5qb2wg4v 4486806 4486805 2026-06-26T09:30:01Z Makenzis 56205 4486806 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #FF3333 | nos = Belgradas "Crvena zvezda" | logo_links = RedStarLogo.png | logo_izm = 150px | pilns = Belgradas futbola klubs "Crvena Zvezda" (''Фудбалски клуб Црвена звезда'', ''Fudbalski klub Crvena zvezda'') | iesauka = sarkanbaltie (''crveno-beli''), zvaigzne (''zvezda'') | pilsēta = {{vieta|Serbija|Belgrada}} | līga = [[Serbijas futbola Superlīga|Serbijas Superlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 1. vieta | dib = 1945 | dib_mēn = 3 | dib_dat = 4 | dib_com = <!-- Komentārs pie ailes "Dibināts" --> | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = [[Rajko Mitiča stadions]] | ietilp = 55 538 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Serbija}} Svetozars Mijailovičs | menedžeris = | tren = {{flaga|Serbija}} [[Vladans Milojevičs]] | kapteinis = | mediji = [http://www.crvenazvezdafk.com/ Oficiālā vietne] | sadarbojas = | current = <!------ Franšīzes vēsture -------> | name1 = | dates1 = | name2 = | dates2 = <!------ čempiontituli -------> | līga1 = Eiropas | uzvaras1 = 1 | līga2 = | uzvaras2 = | līga3 = | uzvaras3 = | līga4 = | uzvaras4 = | pattern_la1 =_redstar1314h|pattern_b1=_redstar1314h|pattern_ra1=_redstar1314h|pattern_sh1=_white_stripes| leftarm1=FFFFFF|body1=|rightarm1=FFFFFF| shorts1=ce000c|socks1=ce000c | pattern_la2 =_redstar1314a|pattern_b2=_redstar1314a|pattern_ra2=_redstar1314a| leftarm2=101430|body2=101430|rightarm2=101430|shorts2=101430|socks2=101430 | pattern_la3 =_redstar1314c|pattern_b3=_redstar1314c|pattern_ra3=_redstar1314c| leftarm3=_redstar1314c|body3=_redstar1314c|rightarm3=_redstar1314c|shorts3=FFFFFF|socks3=FFFFFF }} '''Belgradas futbola klubs "Crvena zvezda"''' ({{val|sr|Фудбалски клуб Црвена звезда}}, ''Fudbalski Klub Crvena Zvezda'') ir profesionāls [[Serbija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas ir bāzēts [[Belgrada|Belgradā]], [[Serbija|Serbijā]]. Klubs spēlē [[Serbijas futbola Superlīga|Serbijas Superlīgā]]. Tas ir dibināts 1945. gadā. Šis ir visu laiku panākumiem bagātākais Serbijas klubs ar 36 izcīnītiem līgas čempiontituliem un 29 nacionālajiem kausiem pašreizējās Serbijas un bijušās [[Dienvidslāvija]]s sacensībās. Tas ir vienīgais Serbijas, kā arī Dienvidslāvijas klubs, kas uzvarējis [[UEFA Čempionu līga|Eiropas Čempionvienību kausa]] izcīņā (pašreizējā UEFA Čempionu līga), klubs to paveica 1991. gadā. == Sasniegumi == ===Nacionālie čempionāti === * '''[[Serbijas futbola Superlīga|Serbijas Superlīga]]'''<ref name="liga">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesj/joegchamp.html |title=Yugoslavia/Serbia (and Montenegro) - List of Champions |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (12): 2006–07, 2013–14, 2015–16, 2017–18, 2018–19, 2019–20, 2020–21, 2021–22, 2022–23, 2023–24, 2024–25, 2025–26 ** Vicečempioni (7): 2007–08, 2009–10, 2010–11, 2011–12, 2012–13, 2014–15, 2016–17 * '''Dienvidslāvijas čempionāts''' (1923—1992)<ref name="liga" /> ** Čempioni (19): 1951, 1952–53, 1955–56, 1956–57, 1958–59, 1959–60, 1963–64, 1967–68 1968–69, 1969–70, 1972–73, 1976–77, 1979–80, 1980–81, 1983–84 1987–88, 1989–90, 1990–91, 1991–92 ** Vicečempioni (9): 1948–49, 1950, 1952, 1960–61, 1971–72, 1977–78, 1981–82, 1985–86, 1988–89 * '''Dienvidslāvijas čempionāts''' (1992—2002) / '''Serbijas un Melnkalnes čempionāts''' (2002—2006)<ref name="liga" /> ** Čempioni (5): 1994–95, 1999–00, 2000–01, 2003–04, 2005–06 ** Vicečempioni (8): 1992–93, 1993–94, 1995–96, 1996–97, 1997–98, 2001–02, 2002–03, 2004–05 * '''Serbijas čempionāts''' (1945—1946) ** Čempioni (1): 1945–46 === Nacionālie kausi === * '''[[Serbijas kauss futbolā|Serbijas kauss]]'''<ref name="kauss">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesj/joegcuphist.html |title=Yugoslavia/Serbia and Montenegro - Cup Finals |accessdate={{dat|2017|11|1||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (8): 2006–07, 2009–10, 2011–12, 2020–21, 2021–22, 2022–23, 2023–24, 2024–25 ** Finālisti (2): 2016–17, 2018–19 * '''Dienvidslāvijas kauss''' (1947—1991)<ref name="kauss" /> ** Kausa ieguvēji (12): 1948, 1949, 1950, 1957–58, 1958–59, 1963–64, 1967–68, 1969–70, 1970–71, 1981–82, 1984–85, 1989–90 ** Finālisti (7): 1952, 1954, 1973, 1979–80, 1983–84, 1987–88, 1990–91 * '''Dienvidslāvijas kauss''' (1991—2002) / '''Serbijas un Melnkalnes kauss''' (2002—2006)<ref name="kauss" /> ** Kausa ieguvēji (9): 1992–93, 1994–95, 1995–96, 1996–97, 1998–99, 1999–00, 2001–02, 2003–04, 2005–06 ** Finālisti (4): 1991–92, 2000–01, 2002–03, 2004–05 === Starptautiskie turnīri === * '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas Čempionvienību kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/champions/index.html |title=European Cup roll of honour |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=UEFA.com |archive-date={{dat|2017|09|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170907105959/http://www.uefa.com/uefachampionsleague/history/champions/index.html }}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 1990–91 * '''[[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefaeuropaleague/season=1978/index.html |title=UEFA Europa League |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=UEFA.com }}</ref> ** Finālisti (1): 1978–79 * '''[[UEFA Superkauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.uefa.com/uefasupercup/history/season=1991/index.html |title=UEFA Super Cup |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=UEFA.com |archive-date={{dat|2017|03|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170312120000/http://www.uefa.com/uefasupercup/history/season%3D1991/index.html }}</ref> ** Finālisti (1): 1991 * '''Interkontinentālais kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablest/toyota.html |title=Intercontinental Club Cup |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 1991 * '''"Mitropa" kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesm/mit.html |title=Mitropa Cup |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (2): 1958^[[#a|a]], 1968 :<div id="a">^aTika saukts par Donavas kausu. == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauce |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2006.–2007.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv07.html|title=Serbia 2006/07|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2007.–2008.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv08.html|title=Serbia 2007/08|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2008.–2009.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv09.html|title=Serbia 2008/09|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2009.–2010.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2010.html|title=Serbia 2009/10|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2010.–2011.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2011.html|title=Serbia 2010/11|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2011.–2012.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2012.html|title=Serbia 2011/12|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2012.–2013.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2013.html|title=Serbia 2012/13|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2013.–2014.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref name="auto">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2014.html|title=Serbia 2013/14|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2014.–2015.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2015.html|title=Serbia 2014/15|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2015.–2016.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2016.html|title=Serbia 2015/16|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2016.–2017.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2017.html|title=Serbia 2016/17|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2017.–2018.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref name="auto"/> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2018.–2019.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2019.html|title=Serbia 2018/19|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2019.–2020.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2020.html|title=Serbia 2019/20|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2020.–2021.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2021.html|title=Serbia 2020/21|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2021.–2022.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2022.html|title=Serbia 2021/22|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2022.–2023.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2023.html|title=Serbia 2022/23|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2023.–2024.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2024.html|title=Serbia 2023/24|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2024.–2025.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2025.html|title=Serbia 2024/25|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2025.–2026.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2026.html|title=Serbia 2025/26|website=www.rsssf.org}}</ref> |- |} == Atsauces == {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.crvenazvezdafk.com/ Kluba oficiālā vietne] {{sr ikona}} {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{SRBfutč}} {{DEFAULTSORT:Crvena Zvezda, Belgrada}} [[Kategorija:Serbijas futbola klubi|Crvena Zvezda]] [[Kategorija:Belgradas "Crvena Zvezda"]] 7ls7dfjdln5m3uur0fha2a3l0a1nf9m 0 182938 4486531 2472011 2026-06-25T19:29:28Z EmausBot 16777 Bots: Fixing double redirect from [[Daudzšūnu dzīvnieki]] to [[Īstie daudzšūņi]] 4486531 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Īstie daudzšūņi]] abnblureq9pftpodgj6iofbh627fi8h 0 184176 4486435 4437022 2026-06-25T15:45:45Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4486435 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Džaipura | official_name = जयपुर | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{multiple image |border = infobox |total_width = 300 |image_style = |perrow = 1/2/2/2 |caption_align = center |image1 = East facade Hawa Mahal Jaipur from ground level (July 2022) - img 01.jpg |image2 = UNESCO WORLD HERITAGE CENTRE-JAIPUR CITY-RAJASTHAN-01-.jpg |image4 = Birla Mandir Jaipur (2022-07).jpg |image3 = Amber palace, Jaipur.jpg |image5 = Jaipur 03-2016 39 Jal Mahal - Water Palace.jpg |image6 = Albert Hall ( Jaipur ).jpg |image7 = Jantar Mantar at Jaipur.jpg |image8 = World Trade Park Jaipur in 2012.jpg }} | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = India#Rādžastāna | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{IND}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Rādžastāna]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Dibināta | established_date = 1727. gadā | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 467.0 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011. gadā | population_footnotes = | population_total = 3073350 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[IST]] | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 26 | latm = 56 | lats = | latNS = N | longd = 75 | longm = 49 | longs = | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 431 | website = {{url|http://www.jaipur.nic.in/}} | footnotes = }} '''Džaipura''' ({{val-hi|जयपुर}}) ir pilsēta [[Indija]]s ziemeļrietumos, [[Rādžastāna]]s štata administratīvais centrs un lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. 2011. gadā pilsētā dzīvoja 3,07 miljoni iedzīvotāju. Džaipura ir svarīgākais Rādžastānas štata ekonomiskais un kultūras centrs. Nozīmīgs tirdzniecības un transporta mezgls. Attīstīta [[kokvilna]]s ražošana, [[stikls|stikla]]-[[keramika]]s un [[elektrotehnika|elektrotehniskā]] rūpniecība. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{Indijas pilsētas}} {{Indija UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Indijas pilsētas]] [[Kategorija:Rādžastānas pilsētas]] cqfpwnvdr992vkpki1zn4788xadvoen 0 186936 4486495 4427423 2026-06-25T17:45:52Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4486495 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Laknava | official_name = {{ubl|लखनऊ|{{ara|لکھنؤ}}|''Lucknow''}} | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{multiple image | border = infobox | total_width = 300 | image_style = | perrow = 1/2/2/2/2/2/1 | image1 = Charbagh Lucknow Railway Station.jpg | image2 = Harzratganj Market, Lucknow.jpg | image3 = KGMU Lucknow.jpg | image4 = Ambedkar Memorial Park-Lucknow-Uttar Pradesh-MA22.jpg | image5 = La Martiniere, lucknow 39.jpg | image6 = Ekana cricket stadium .jpg | image7 = Lucknow Metro under operation.jpg | image8 = Bara Imambara Lucknow.jpg }} | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Indija#Utarpradēša | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{IND}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Utarpradēša]] | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Laknavas apgabals]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 631 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2017. gadā | population_footnotes = | population_total = 3382000 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Indijas standarta laiks|IST]] | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 26 | latm = 53 | lats = | latNS = N | longd = 80 | longm = 57 | longs = | longEW = E | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = 226001–226026, 227101–227132 | elevation_footnotes = | elevation_m = 123 | website = {{url|http://lucknow.nic.in/}} | footnotes = }} '''Laknava''' ({{val|hi|लखनऊ}}, ''Lakhnaū'', {{izrunā|ˈləkʰ.nə.uː}}, {{val|ur|لکھنؤ}}, {{val|en|Lucknow}}) ir pilsēta [[Indija]]s ziemeļos, [[Utarpradēša]]s štata un [[Laknavas apgabals|Laknavas apgabala]] administratīvais centrs. Pilsēta atrodas [[Indas-Gangas līdzenums|Indas-Gangas līdzenumā]], [[Ganga]]s kreisā krasta pietekas [[Gomati]] krastos. 2017. gadā Laknavā dzīvoja 3,38 miljoni iedzīvotāju, un pēc šī rādītāja tā ir 14. lielākā Indijas pilsēta. Laknava ir zināma ar savu izsmalcināto virtuvi, skaistiem dārziem un ''[[Chikankaari]]'' — izšuvumiem uz smalka auduma. Laknavā dzīvo [[hinduisti]], [[musulmaņi]] un [[sikhi]], tā kļuvusi par veiksmīgu daudzu kultūru apvienojuma piemēru. Laknava ir nozīmīgs transporta mezgls. Cauri Laknavai iet automaģistrāle starp [[Deli]] un [[Kolkata|Kolkatu]]. Ir viena starptautiskā lidosta — [[Čoudhari Čarana Singha lidosta]] (agrāk zināma kā Amausi lidosta) == Vēsture == Pašreizējo veidolu Laknava ieguva 1775. gadā, kad [[Auda]]s valsts nāvabs [[Asafs ad-Daula]] to pārbūvēja un padarīja par Audas administratīvo centru, pārceļot savu rezidenci no [[Faizabada (Indija)|Faizabadas]] uz Laknavu. 18. un 19. gadsimtā Laknava uzplauka kā viens no kultūras un mākslas centriem Ziemeļindijā. Tā bija Audas galvaspilsēta līdz pat 1858. gadam, kad šī valsts nonāca [[Britu Indija]]s pakļautībā. Jau 1856. gadā [[Britu Austrumindijas kompānija]] uzsāka pilsētas pārņemšanu savā kontrolē. 1857. gadā notika [[Sipaju sacelšanās]] un Laknava bija viena no vietām, kur koncentrējās dumpinieku armijas. Sekoja [[Laknavas aplenkums]], un {{dat|1858|3|19||bez}} Laknava krita Britu Indijas pakļautībā. 1902. gadā tika izveidoti [[Apvienotie Āgras un Audas apgabali]], kuru administratīvais centrs bija [[Allahābāda]], bet 1920. gadā administratīvo centru pārcēla uz Laknavu. No 1942. līdz 1947. gadam Laknava bija [[Musulmaņu līga]]s centrs, kuri iestājās par neatkarīgas [[Pakistāna]]s izveidi. Pēc Indijas neatkarības iegūšanas {{dat|1947|8|15||bez}} izveidoja [[Utarpradēša]]s štatu un Laknava kļuva par štata administratīvo centru. == Klimats == Laknava atrodas mitrā [[subtropu josla|subtropu klimatā]]. Ziemā mēdz būt lielas [[gaisa temperatūra]]s svārstības no +7 °C līdz +22 °C. Ik pa laikam no [[Himalaji]]em pilsētā ieplūst aukstas gaisa masas. Jūlija sākumā parasti sākas [[musons|musonu]] sezona, kas turpinās līdz septembra sākumam. Musonu sezonas laikā gaisa temperatūra vidēji svārstās no +24 °C līdz +38 °C. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{Indijas pilsētas}} {{Utarpradēšas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Indijas pilsētas]] [[Kategorija:Utarpradēšas pilsētas]] 6zogohuwi6g5a37xh3mkaweoyg92atj 0 186952 4486477 4477455 2026-06-25T17:30:43Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4486477 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Bhopāla | official_name = भोपाल | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{multiple image | border = infobox | total_width = 300 | image_style = | perrow = 1/2/2/2/2 | image1 =Raja bhoj bridge.jpg | image2 = Outside view of Rani Kamlapati Railway Station 25.jpg | image3 = Boats in Upper Lake, Bhopal.JPG{{!}} Boats in Upper Lake | image4 = Tribal Museum Bhopal 3.jpg {{!}} The tribal museum | image5 = Parol Himalayan Village gate.JPG {{!}} Parol Himalayan village gate in the Indira Gandhi Rashtriya Manav Sangrahalaya | image6= Birla Mandir Bhopal Side view.jpg | image7 = Bada Talab In Bhopal.png | image8 = Shivaji statue Bhopal.jpg | image9 = Welcome_To_City_Of_Lake.jpg }} | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = India#Madhja Pradēša | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{IND}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Madhja Pradēša]] | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Bhopālas apgabals]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 648.24 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011. gadā | population_footnotes = | population_total = 1795648 | population_urban = | population_metro = 2795648 | population_density_km2 = auto | timezone = [[IST]] | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 23 | latm = 15 | lats = | latNS = N | longd = 77 | longm = 25 | longs = | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 427 | website = | footnotes = }} '''Bhopāla''' ({{val-hi|भोपाल}}, {{izrunā|bʱoːpaːl}}) ir pilsēta [[Indija]]s centrālajā daļā, [[Madhja Pradēša]]s štata administratīvais centrs. 2011. gadā pilsētā dzīvoja 1,80 miljoni iedzīvotāju, un pēc šī rādītāja tā ir 16. lielākā pilsēta Indijā. Bhopāla bija bijušās [[Bhopālas valsts]] galvaspilsēta. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{Indijas pilsētas}} {{Madhja Pradēšas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Indijas pilsētas]] [[Kategorija:Madhja Pradēšas pilsētas]] 6kj94gfhq8zvojcmrjr97r1hngyzaob 0 187108 4486498 4437040 2026-06-25T17:48:35Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4486498 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Vārānasī | official_name = वाराणसी | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{multiple image | border = infobox | total_width = 250 | image_style = | perrow = 1/2/2/1 | image1 = Varanasi, India, Ghats, Cremation ceremony in progress.jpg | image2 = Bismillah at Concert1 (edited).jpg | image3 = Faculty of Arts Building, Banaras Hindu University.jpg | image4 = Sampurnanand Sanskrit University left gate.jpg | image5 = Varanasi Munshi Ghat3.jpg | image6 = Mahendravi guest house, Varanasi.jpg }} | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | pushpin_map = Indija#Utarpradēša | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{IND}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Utarpradēša]] | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Vārānasī apgabals]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 82.1 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011. gadā | population_footnotes = | population_total = 1201815 | population_urban = | population_metro = 1435113 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Indijas standarta laiks|IST]] | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 25 | latm = 17 | lats = | latNS = N | longd = 82 | longm = 57 | longs = | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 221456 | elevation_footnotes = | elevation_m = 76 | website = {{url|http://www.nnvns.org/}} | footnotes = }} '''Vārānasī''' ({{val|sa|वाराणसी}}, ''Vārāṇasī'', {{izrunā|ʋaːˈraːɳəsi}}) ir pilsēta [[Indija]]s ziemeļos, [[Ganga]]s upes kreisajā krastā [[Utarpradēša]]s štatā. Pilsēta ir zināma arī kā '''Banārasa''' un '''Kāši'''. Tā ir viena no vecākajām pasaules pilsētām, kas joprojām ir apdzīvota. Indijā tā ir senākā pilsēta. Vairākus gadsimtus Vārānasī bija [[Ziemeļindija]]s kultūras un reliģiskais centrs. Vārānasī ir [[hinduisms|hinduisma]], [[budisms|budisma]] un [[džainisms|džainisma]] svētā pilsēta. 2011. gadā Vārānasī dzīvoja 1,20 miljoni iedzīvotāju, bet tās aglomerācijā iedzīvotāju skaits sasniedza 1,44 miljonus. 26 km uz ziemeļrietumiem no Vārānasī centra atrodas [[Lāla Bahādura Šāstri starptautiskā lidosta]]. == Vēsture == Vārānasī ir viena no vecākajām joprojām apdzīvotajām pilsētām pasaulē. 2. gadu tūkstotī p.m.ē. Vārānasī bija [[ārieši|āriešu]] reliģijas un filozofijas centrs. 6. gadsimtā p.m.ē. Vārānasī bija [[Kāši valsts]] galvaspilsēta. 1194. gadā Vārānasī uz trim gadsimtiem pakļāva [[musulmaņi]], tika iznīcināti daudzi hinduistu tempļi. 16. gadsimtā [[Mogulu impērija]]s valdnieks [[Akbars Lielais]] deva hinduistiem lielākas tiesības un līdz ar to Vārānasī atdzīvojās. Tomēr cits mogulu valdnieks [[Aurangzebs]] 17. gadsimta otrajā pusē atkal apspieda hinduistus. 18. gadsimtā Vārānasī kļuva par neatkarīgu valsti, bet pēc tam par daļu no [[Britu Indija]]s. 1910. gadā briti izveidoja [[Vārānasī štats|Vārānasī štatu]], bet 1947. gadā, kad Indija ieguva neatkarību, pilsēta tika iekļauta Utarpradēšas štatā. == Ģeogrāfija == Vārānasī atrodas [[Indas-Gangas līdzenums|Indas-Gangas līdzenumā]], Utarpradēšas štata dienvidaustrumos, Gangas upes kreisajā krastā. Vārānasī valda mitrs [[subtropu josla|subtropu klimats]]. No jūnija līdz septembrim ir [[musons|musonu]] sezona, kad nolīst gandrīz visa gada norma. Pārējie mēneši ir sausi. == Atsauces == {{atsauces+}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{Indijas pilsētas}} {{Utarpradēšas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Indijas pilsētas]] [[Kategorija:Utarpradēšas pilsētas]] [[Kategorija:Svētās pilsētas]] [[Kategorija:Hinduisms]] [[Kategorija:Budisms]] [[Kategorija:Džainisms]] alch4wz28ebhadb541wxyvu0vrz90j1 0 187385 4486552 4278139 2026-06-25T19:51:48Z Ulmanis.Age 147285 Nomainīts foto 4486552 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Alfreds Jēkabs Bērziņš | attēls = Alfrēds Bērziņš.jpg | att_izm = | amats = [[Latvijas sabiedrisko lietu ministrs]] | term_sākums = {{dat|1937|04|01|N}} | term_beigas = {{dat|1940|06|19|N}} | premjers = [[Kārlis Ulmanis]] | pēctecis = [[Pēteris Blaus]] | dzim_dati = {{dat|1899|10|21}} | dzim_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Valmieras apriņķis|Jeru pagasts}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1977|11|30|1899|10|21}} | mir_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka|Ņujorka|2s=Ņujorka (štats)}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Latviešu zemnieku savienība]] | dzīvesb = Alīne Bērziņa | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Alfreds Jēkabs Bērziņš''' ({{dat VS|{{dat|1899|10|21|N}}|{{dat||10|08|N}}}} — {{dat|1977|11|30|N}}) bija [[Latvija]]s [[politika|politiķis]] un sabiedrisks darbinieks. [[Latviešu zemnieku savienība]]s biedrs. Bijis [[Latvijas sabiedrisko lietu ministrs]] (1937—1940) un [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1938—1940). [[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s (''Assembly of Captive European Nations'', ACEN) priekšsēdētājs (1969–1970). == Biogrāfija == Dzimis {{dat|1899|10|21}} mežsarga Jēkaba un Karlīnes (dzimušas Pēterēn) Bērziņu ģimenē [[Jeru pagasts|Jeru pagasta]] Oleru "Liesumu" mājās.<ref>{{Grāmatas atsauce | title = Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 1. sējums (Jeru pagasts) | publisher = A/S Preses nams | year = 2001}}</ref> Mācījies [[Kārķu pagasts|Kārķu]] pagastskolā, pēc tam [[Valka]]s reālskolā. Piedalījies [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņās]]. Strādājis vairākos laikrakstos, tajā skaitā 1928.-1929. gadā kā "Valkas Balss" izdevējs un redaktors.<ref>[http://vpb.valka.lv/?p=1007 Valkas novadnieki] Valkas novada centrālā bibliotēka</ref> [[1928]]. gadā neveiksmīgi kandidēja [[3. Saeima]]s vēlēšanās. [[1931]]. gadā ievēlēts [[4. Saeima|4. Saeimā]] no [[Latviešu zemnieku savienība]]s saraksta. Ievēlēšanas brīdī bija [[Aizsargi (organizācija)|Aizsargu]] štāba organizācijas daļas vadītājs. Darbojās vairākās komisijās — pieprasījumu, publisko tiesību, kā arī kultūras fonda domē.<ref>{{Grāmatas atsauce | last = H. Kārkliņš | title = Latvijas Republikas IV Saeimas stenogrammas I un ārkārtējā sesija | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | year = 1931}}</ref> Pēc [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsuma]] ieguva vairākus sabiedriskus amatus: vispirms [[1937]]. gadā iecelts par [[Latvijas sabiedrisko lietu ministrs|sabiedrisko lietu ministru]], bet [[1938]]. gadā paralēli tam sāka pildīt arī [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] (LOK) prezidenta pienākumus. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[1940]]. gada jūnijā viņš tika atcelts no amata, bet ar sava pēcteča Sabiedrisko lietu ministra [[Pēteris Blaus|Pētera Blaua]] palīdzību viņam izdevās iegūt atļauju braucienam uz [[Trešais reihs|Vāciju]]. Divus mēnešus pavadījis [[Berlīne]]s policijas cietumā, jo tika uzskatīts, ka viņš spiego [[Lielbritānija]]s labā. Tajā pašā laikā Lielbritānijas izmeklētāji uzskatīja, ka Bērziņš darbojas [[Trešais reihs|Vācijas]] vai [[Japānas Impērija|Japānas]] interesēs.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Kā Alfrēds Bērziņš kļuva par «spiegu» | first = Antonijs | last = Zunda | publisher = [[Apollo (portāls)|Apollo]] | date = 2007. gada 13. oktobrī | accessdate = 2012. gada 5. maijā | url = http://www.apollo.lv/portal/life/articles/110854 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20071015041451/http://www.apollo.lv/portal/life/articles/110854 | archivedate = {{dat|2007|10|15||bez}} }}</ref><ref>{{Ziņu atsauce | title = Noslēpumainais Alfrēds Bērziņš | first = Viesturs | last = Sprūde | publisher = [[Latvijas Avīze]] | date = 2012. gada 16. jūlijs | url = http://www.la.lv/noslepumainais-alfreds-berzins-2 }}</ref> Pēc Otrā pasaules kara beigām [[1950]]. gadā izceļoja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur aizvadīja atlikušo dzīves daļu. Būdams tur, piedalījās trimdas LOK izveidē.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Pirmie starp līdzīgiem | first = Ieva | last = Runge | publisher = Sports | date = 2012. gada 22. aprīlī | accessdate = 2012. gada 5. maijā | url = http://www.sporto.lv/raksts/pirmie_starp_lidzigiem | archiveurl = https://web.archive.org/web/20120527122347/http://www.sporto.lv/raksts/pirmie_starp_lidzigiem | archivedate = 2012. gada 27. Maijs }}</ref> Miris {{dat|1977|11|30}}.<ref>[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_003_loav1977n1603|article:DIVL19|query:Alfreds%20B%C4%93rzi%C5%86%C5%A1%20dzimis|issueType:P Miris Alfreds Berziņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_003_loav1977n1603{{!}}article:DIVL19{{!}}query:Alfreds%20B%C4%93rzi%C5%86%C5%A1%20dzimis{{!}}issueType:P |date={{dat|2016|04|06||bez}} }} ''Londonas Avīze'' 1977. gada 9. decembrī</ref> == Ģimene == Precējies ar atraitni Alīnu Nolli (dzimušu Šāberti, 1895-1980), kas pirms tam bija precējusies ar ārstu Bernhardu Nolli (miris 1931. gadā), dēls Harijs Viktors Nolle (1921-1994). Laulībā dzimusi meita Maija Bērziņa-Einere. 1941. gada 14. jūnijā Alīna Bērziņa kopā ar dēlu Hariju [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|izsūtīti uz Sibīriju]]. 1950. gadu beigās atgriezušies Latvijā, pēc tam izbraukuši uz [[Rietumvācija|Rietumvāciju]].<ref>[http://www.la.lv/a-berzina-meita-ulmana-kulta-mums-majas-nebija-2/ A. Bērziņa meita: Ulmaņa kulta mums mājās nebija] Latvijas Avīze 2012. gada 17. jūlijs</ref><ref>[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_000_xlak2000n02|article:DIVL471|query:Maija%20Einere|issueType:P Par kādu nesatikšanos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_000_xlak2000n02{{!}}article:DIVL471{{!}}query:Maija%20Einere{{!}}issueType:P |date={{dat|2016|04|06||bez}} }} ''Laiks'' 2000. gada 8. janvāris</ref> == Apbalvojumi == * I šķiras [[Atzinības krusts]] Nr. 5 (1938. gada 16. novembrī)<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/13114 Ar Atzinības Krustu apbalvotie] Latvijas vēstnesis Nr. 426/429 no 28.11.2000</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = amats izveidots | virsraksts = [[Latvijas sabiedrisko lietu ministrs]] | periods = {{dat|1937|04|01|N}} — {{dat|1940|06|19|N}} | pēc = [[Pēteris Blaus]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Marģers Skujenieks]] | virsraksts = [[Latvijas Olimpiskā komiteja|LOK]] prezidents | periods = [[1938]]—[[1940]] | pēc = [[Vilnis Baltiņš]]<br /><small>(amatā stājās [[1988]]. gadā)</small> }} {{kastes beigas}} {{4. Saeima}} {{Ulmaņa 5. Ministru kabinets}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Berziņš, Alfreds Jēkabs}} [[Kategorija:1899. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1977. gadā mirušie]] [[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]] [[Kategorija:4. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas Olimpiskās komitejas vadītāji]] [[Kategorija:Latvijas sabiedrisko lietu ministri]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieki]] [[Kategorija:Atzinības krusta lielkrusta komandieri]] najqxr9mx47fm2izu6li1c7c3m4m9rp 4486569 4486552 2026-06-25T20:25:20Z Ulmanis.Age 147285 Pievienoti Darbi 4486569 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Alfreds Jēkabs Bērziņš | attēls = Alfrēds Bērziņš.jpg | att_izm = | amats = [[Latvijas sabiedrisko lietu ministrs]] | term_sākums = {{dat|1937|04|01|N}} | term_beigas = {{dat|1940|06|19|N}} | premjers = [[Kārlis Ulmanis]] | pēctecis = [[Pēteris Blaus]] | dzim_dati = {{dat|1899|10|21}} | dzim_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Valmieras apriņķis|Jeru pagasts}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1977|11|30|1899|10|21}} | mir_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka|Ņujorka|2s=Ņujorka (štats)}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Latviešu zemnieku savienība]] | dzīvesb = Alīne Bērziņa | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Alfreds Jēkabs Bērziņš''' ({{dat VS|{{dat|1899|10|21|N}}|{{dat||10|08|N}}}} — {{dat|1977|11|30|N}}) bija [[Latvija]]s [[politika|politiķis]] un sabiedrisks darbinieks. [[Latviešu zemnieku savienība]]s biedrs. Bijis [[Latvijas sabiedrisko lietu ministrs]] (1937—1940) un [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1938—1940). [[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s (''Assembly of Captive European Nations'', ACEN) priekšsēdētājs (1969–1970). == Biogrāfija == Dzimis {{dat|1899|10|21}} mežsarga Jēkaba un Karlīnes (dzimušas Pēterēn) Bērziņu ģimenē [[Jeru pagasts|Jeru pagasta]] Oleru "Liesumu" mājās.<ref>{{Grāmatas atsauce | title = Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 1. sējums (Jeru pagasts) | publisher = A/S Preses nams | year = 2001}}</ref> Mācījies [[Kārķu pagasts|Kārķu]] pagastskolā, pēc tam [[Valka]]s reālskolā. Piedalījies [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņās]]. Strādājis vairākos laikrakstos, tajā skaitā 1928.-1929. gadā kā "Valkas Balss" izdevējs un redaktors.<ref>[http://vpb.valka.lv/?p=1007 Valkas novadnieki] Valkas novada centrālā bibliotēka</ref> [[1928]]. gadā neveiksmīgi kandidēja [[3. Saeima]]s vēlēšanās. [[1931]]. gadā ievēlēts [[4. Saeima|4. Saeimā]] no [[Latviešu zemnieku savienība]]s saraksta. Ievēlēšanas brīdī bija [[Aizsargi (organizācija)|Aizsargu]] štāba organizācijas daļas vadītājs. Darbojās vairākās komisijās — pieprasījumu, publisko tiesību, kā arī kultūras fonda domē.<ref>{{Grāmatas atsauce | last = H. Kārkliņš | title = Latvijas Republikas IV Saeimas stenogrammas I un ārkārtējā sesija | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | year = 1931}}</ref> Pēc [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsuma]] ieguva vairākus sabiedriskus amatus: vispirms [[1937]]. gadā iecelts par [[Latvijas sabiedrisko lietu ministrs|sabiedrisko lietu ministru]], bet [[1938]]. gadā paralēli tam sāka pildīt arī [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] (LOK) prezidenta pienākumus. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[1940]]. gada jūnijā viņš tika atcelts no amata, bet ar sava pēcteča Sabiedrisko lietu ministra [[Pēteris Blaus|Pētera Blaua]] palīdzību viņam izdevās iegūt atļauju braucienam uz [[Trešais reihs|Vāciju]]. Divus mēnešus pavadījis [[Berlīne]]s policijas cietumā, jo tika uzskatīts, ka viņš spiego [[Lielbritānija]]s labā. Tajā pašā laikā Lielbritānijas izmeklētāji uzskatīja, ka Bērziņš darbojas [[Trešais reihs|Vācijas]] vai [[Japānas Impērija|Japānas]] interesēs.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Kā Alfrēds Bērziņš kļuva par «spiegu» | first = Antonijs | last = Zunda | publisher = [[Apollo (portāls)|Apollo]] | date = 2007. gada 13. oktobrī | accessdate = 2012. gada 5. maijā | url = http://www.apollo.lv/portal/life/articles/110854 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20071015041451/http://www.apollo.lv/portal/life/articles/110854 | archivedate = {{dat|2007|10|15||bez}} }}</ref><ref>{{Ziņu atsauce | title = Noslēpumainais Alfrēds Bērziņš | first = Viesturs | last = Sprūde | publisher = [[Latvijas Avīze]] | date = 2012. gada 16. jūlijs | url = http://www.la.lv/noslepumainais-alfreds-berzins-2 }}</ref> Pēc Otrā pasaules kara beigām [[1950]]. gadā izceļoja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur aizvadīja atlikušo dzīves daļu. Būdams tur, piedalījās trimdas LOK izveidē.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Pirmie starp līdzīgiem | first = Ieva | last = Runge | publisher = Sports | date = 2012. gada 22. aprīlī | accessdate = 2012. gada 5. maijā | url = http://www.sporto.lv/raksts/pirmie_starp_lidzigiem | archiveurl = https://web.archive.org/web/20120527122347/http://www.sporto.lv/raksts/pirmie_starp_lidzigiem | archivedate = 2012. gada 27. Maijs }}</ref> Miris {{dat|1977|11|30}}.<ref>[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_003_loav1977n1603|article:DIVL19|query:Alfreds%20B%C4%93rzi%C5%86%C5%A1%20dzimis|issueType:P Miris Alfreds Berziņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_003_loav1977n1603{{!}}article:DIVL19{{!}}query:Alfreds%20B%C4%93rzi%C5%86%C5%A1%20dzimis{{!}}issueType:P |date={{dat|2016|04|06||bez}} }} ''Londonas Avīze'' 1977. gada 9. decembrī</ref> == Ģimene == Precējies ar atraitni Alīnu Nolli (dzimušu Šāberti, 1895-1980), kas pirms tam bija precējusies ar ārstu Bernhardu Nolli (miris 1931. gadā), dēls Harijs Viktors Nolle (1921-1994). Laulībā dzimusi meita Maija Bērziņa-Einere. 1941. gada 14. jūnijā Alīna Bērziņa kopā ar dēlu Hariju [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|izsūtīti uz Sibīriju]]. 1950. gadu beigās atgriezušies Latvijā, pēc tam izbraukuši uz [[Rietumvācija|Rietumvāciju]].<ref>[http://www.la.lv/a-berzina-meita-ulmana-kulta-mums-majas-nebija-2/ A. Bērziņa meita: Ulmaņa kulta mums mājās nebija] Latvijas Avīze 2012. gada 17. jūlijs</ref><ref>[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_000_xlak2000n02|article:DIVL471|query:Maija%20Einere|issueType:P Par kādu nesatikšanos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_000_xlak2000n02{{!}}article:DIVL471{{!}}query:Maija%20Einere{{!}}issueType:P |date={{dat|2016|04|06||bez}} }} ''Laiks'' 2000. gada 8. janvāris</ref> == Darbi == * "Labie gadi" (1963) * "Tāls ir ceļš atpakaļ uz dzimteni" (1971) * “K. Ulmanis- cilvēks un valstsvīrs”(1973) * "1939" (1976) == Apbalvojumi == * I šķiras [[Atzinības krusts]] Nr. 5 (1938. gada 16. novembrī)<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/13114 Ar Atzinības Krustu apbalvotie] Latvijas vēstnesis Nr. 426/429 no 28.11.2000</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = amats izveidots | virsraksts = [[Latvijas sabiedrisko lietu ministrs]] | periods = {{dat|1937|04|01|N}} — {{dat|1940|06|19|N}} | pēc = [[Pēteris Blaus]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Marģers Skujenieks]] | virsraksts = [[Latvijas Olimpiskā komiteja|LOK]] prezidents | periods = [[1938]]—[[1940]] | pēc = [[Vilnis Baltiņš]]<br /><small>(amatā stājās [[1988]]. gadā)</small> }} {{kastes beigas}} {{4. Saeima}} {{Ulmaņa 5. Ministru kabinets}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Berziņš, Alfreds Jēkabs}} [[Kategorija:1899. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1977. gadā mirušie]] [[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]] [[Kategorija:4. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas Olimpiskās komitejas vadītāji]] [[Kategorija:Latvijas sabiedrisko lietu ministri]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieki]] [[Kategorija:Atzinības krusta lielkrusta komandieri]] sphjtbrwvsslpmj988jprxffcavwebb 4486591 4486569 2026-06-25T21:30:45Z Egilus 27634 Undid 2 revisions from [[Special:Diff/4486552|4486552]] until [[Special:Diff/4486569|4486569]] Nav info par attēla autortiesībām 4486591 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Alfreds Jēkabs Bērziņš | attēls =Alfreds Jēkabs Bērziņš.jpg | att_izm = | amats =[[Latvijas sabiedrisko lietu ministrs]] | term_sākums ={{dat|1937|04|01|N}} | term_beigas ={{dat|1940|06|19|N}} | premjers =[[Kārlis Ulmanis]] | pēctecis =[[Pēteris Blaus]] | dzim_dati ={{dat|1899|10|21}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Valmieras apriņķis|Jeru pagasts}} | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1977|11|30|1899|10|21}} | mir_vieta ={{vieta|ASV|Ņujorka|Ņujorka|2s=Ņujorka (štats)}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latviešu zemnieku savienība]] | dzīvesb =Alīne Bērziņa | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Alfreds Jēkabs Bērziņš''' ({{dat VS|{{dat|1899|10|21|N}}|{{dat||10|08|N}}}} — {{dat|1977|11|30|N}}) bija [[Latvija]]s [[politika|politiķis]] un sabiedrisks darbinieks. [[Latviešu zemnieku savienība]]s biedrs. Bijis [[Latvijas sabiedrisko lietu ministrs]] (1937—1940) un [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] prezidents (1938—1940). [[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s (''Assembly of Captive European Nations'', ACEN) priekšsēdētājs (1969—1970). == Biogrāfija == Dzimis {{dat|1899|10|21}} mežsarga Jēkaba un Karlīnes (dzimušas Pēterēn) Bērziņu ģimenē [[Jeru pagasts|Jeru pagasta]] Oleru "Liesumu" mājās.<ref>{{Grāmatas atsauce | title = Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 1. sējums (Jeru pagasts) | publisher = A/S Preses nams | year = 2001}}</ref> Mācījies [[Kārķu pagasts]]kolā, pēc tam [[Valka]]s reālskolā. Piedalījies [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņās]]. Strādājis vairākos laikrakstos, tajā skaitā 1928.-1929. gadā kā "Valkas Balss" izdevējs un redaktors.<ref>[http://vpb.valka.lv/?p=1007 Valkas novadnieki] Valkas novada centrālā bibliotēka</ref> [[1928]]. gadā neveiksmīgi kandidēja [[3. Saeima]]s vēlēšanās. [[1931]]. gadā ievēlēts [[4. Saeima|4. Saeimā]] no [[Latviešu zemnieku savienība]]s saraksta. Ievēlēšanas brīdī bija [[Aizsargi (organizācija)|Aizsargu]] štāba organizācijas daļas vadītājs. Darbojās vairākās komisijās — pieprasījumu, publisko tiesību, kā arī kultūras fonda domē.<ref>{{Grāmatas atsauce | last = H. Kārkliņš | title = Latvijas Republikas IV Saeimas stenogrammas I un ārkārtējā sesija | publisher = [[Latvijas Republikas Saeima]] | year = 1931}}</ref> Pēc [[Ulmaņa apvērsums|Ulmaņa apvērsuma]] ieguva vairākus sabiedriskus amatus: vispirms [[1937]]. gadā iecelts par [[Latvijas sabiedrisko lietu ministrs|sabiedrisko lietu ministru]], bet [[1938]]. gadā paralēli tam sāka pildīt arī [[Latvijas Olimpiskā komiteja|Latvijas Olimpiskās komitejas]] (LOK) prezidenta pienākumus. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[1940]]. gada jūnijā viņš tika atcelts no amata, bet ar sava pēcteča Sabiedrisko lietu ministra [[Pēteris Blaus|Pētera Blaua]] palīdzību viņam izdevās iegūt atļauju braucienam uz [[Trešais reihs|Vāciju]]. Divus mēnešus pavadījis [[Berlīne]]s policijas cietumā, jo tika uzskatīts, ka viņš spiego [[Lielbritānija]]s labā. Tajā pašā laikā Lielbritānijas izmeklētāji uzskatīja, ka Bērziņš darbojas [[Trešais reihs|Vācijas]] vai [[Japānas Impērija|Japānas]] interesēs.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Kā Alfrēds Bērziņš kļuva par «spiegu» | first = Antonijs | last = Zunda | publisher = [[Apollo (portāls)|Apollo]] | date = 2007. gada 13. oktobrī | accessdate = 2012. gada 5. maijā | url = http://www.apollo.lv/portal/life/articles/110854 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20071015041451/http://www.apollo.lv/portal/life/articles/110854 | archivedate = {{dat|2007|10|15||bez}} }}</ref><ref>{{Ziņu atsauce | title = Noslēpumainais Alfrēds Bērziņš | first = Viesturs | last = Sprūde | publisher = [[Latvijas Avīze]] | date = 2012. gada 16. jūlijs | url = http://www.la.lv/noslepumainais-alfreds-berzins-2 }}</ref> Pēc Otrā pasaules kara beigām [[1950]]. gadā izceļoja uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur aizvadīja atlikušo dzīves daļu. Būdams tur, piedalījās trimdas LOK izveidē.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Pirmie starp līdzīgiem | first = Ieva | last = Runge | publisher = Sports | date = 2012. gada 22. aprīlī | accessdate = 2012. gada 5. maijā | url = http://www.sporto.lv/raksts/pirmie_starp_lidzigiem | archiveurl = https://web.archive.org/web/20120527122347/http://www.sporto.lv/raksts/pirmie_starp_lidzigiem | archivedate = 2012. gada 27. Maijs }}</ref> Miris {{dat|1977|11|30}}.<ref>[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_003_loav1977n1603|article:DIVL19|query:Alfreds%20B%C4%93rzi%C5%86%C5%A1%20dzimis|issueType:P Miris Alfreds Berziņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_003_loav1977n1603{{!}}article:DIVL19{{!}}query:Alfreds%20B%C4%93rzi%C5%86%C5%A1%20dzimis{{!}}issueType:P |date={{dat|2016|04|06||bez}} }} ''Londonas Avīze'' 1977. gada 9. decembrī</ref> == Ģimene == Precējies ar atraitni Alīnu Nolli (dzimušu Šāberti, 1895-1980), kas pirms tam bija precējusies ar ārstu Bernhardu Nolli (miris 1931. gadā), dēls Harijs Viktors Nolle (1921—1994). Laulībā dzimusi meita Maija Bērziņa-Einere. 1941. gada 14. jūnijā Alīna Bērziņa kopā ar dēlu Hariju [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|izsūtīti uz Sibīriju]]. 1950. gadu beigās atgriezušies Latvijā, pēc tam izbraukuši uz [[Rietumvācija|Rietumvāciju]].<ref>[http://www.la.lv/a-berzina-meita-ulmana-kulta-mums-majas-nebija-2/ A. Bērziņa meita: Ulmaņa kulta mums mājās nebija] Latvijas Avīze 2012. gada 17. jūlijs</ref><ref>[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_000_xlak2000n02|article:DIVL471|query:Maija%20Einere|issueType:P Par kādu nesatikšanos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_000_xlak2000n02{{!}}article:DIVL471{{!}}query:Maija%20Einere{{!}}issueType:P |date={{dat|2016|04|06||bez}} }} ''Laiks'' 2000. gada 8. janvāris</ref> == Darbi == * "Labie gadi" (1963) * "Tāls ir ceļš atpakaļ uz dzimteni" (1971) * “K. Ulmanis- cilvēks un valstsvīrs”(1973) * "1939" (1976) == Apbalvojumi == * I šķiras [[Atzinības krusts]] Nr. 5 (1938. gada 16. novembrī)<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/13114 Ar Atzinības Krustu apbalvotie] Latvijas vēstnesis Nr. 426/429 no 28.11.2000</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = amats izveidots | virsraksts = [[Latvijas sabiedrisko lietu ministrs]] | periods = {{dat|1937|04|01|N}} — {{dat|1940|06|19|N}} | pēc = [[Pēteris Blaus]] }} {{Amatu secība | pirms = [[Marģers Skujenieks]] | virsraksts = [[Latvijas Olimpiskā komiteja|LOK]] prezidents | periods = [[1938]]—[[1940]] | pēc = [[Vilnis Baltiņš]]<br /><small>(amatā stājās [[1988]]. gadā)</small> }} {{kastes beigas}} {{4. Saeima}} {{Ulmaņa 5. Ministru kabinets}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Berziņš, Alfreds Jēkabs}} [[Kategorija:1899. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1977. gadā mirušie]] [[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]] [[Kategorija:4. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas Olimpiskās komitejas vadītāji]] [[Kategorija:Latvijas sabiedrisko lietu ministri]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieki]] [[Kategorija:Atzinības krusta lielkrusta komandieri]] flvbyzmc9fyff8wsbqz4gk5k2xicnf6 0 187917 4486474 4485459 2026-06-25T17:27:54Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4486474 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Patna | official_name = पटना | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{multiple image | border = infobox | total_width = 270 | image_style = | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Vidhan-sabha-bihar.jpg | image2 = Patna high court1.jpg | image3 = Sabhyata dwar...jpg {{!}} Sabhyata Dwar | image4 = Buddha Smriti Park.jpg | image5 = View_of_Patna_city_from_the_top_of_Golghar.jpg | image6 = Mahavir Mandir from Buddha Smriti Park.JPG | image7 = Digha panorma.jpg {{!}} Digha–Sonpur Bridge }} | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = India#Bihāra | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{IND}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Bihāra]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011. gadā | population_footnotes = | population_total = 1683200 | population_urban = | population_metro = 2046652 | population_density_km2 = | timezone = [[IST]] | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 25 | latm = 37 | lats = | latNS = N | longd = 85 | longm = 09 | longs = | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 53 | website = {{url|http://patna.bih.nic.in/}} | footnotes = }} '''Patna''' ({{val-hi|पटना}}, ''Paṭnā'') ir pilsēta [[Indija]]s ziemeļos, [[Bihāra]]s štata administratīvais centrs, atrodas [[Ganga]]s upes dienvidu krastā. Pilsētā atrodas vairāki [[budisms|budisma]], [[hinduisms|hinduisma]] un [[džainisms|džainisma]] svētceļotāju galamērķi. Vēsturiski ar nosaukumu '''Pataliputra''' tā ir bijusi [[galvaspilsēta]] vairākām Senās Indijas valstīm, arī [[Maurju impērija]]i un [[Guptu impērija]]i. 2011. gadā Patnā dzīvoja aptuveni 1,68 miljoni iedzīvotāju, un pēc šī rādītāja tā ir 19. lielākā pilsēta Indijā. == Atsauce == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indijas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bihāras pilsētas]] [[Kategorija:Indijas pilsētas]] mkb5skkygl97dc9c0abmazl9cuta71j 0 191076 4486660 4451559 2026-06-26T06:13:43Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4486660 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | image = 2020-03-10 Fußball, Männer, UEFA Champions League Achtelfinale, RB Leipzig - Tottenham Hotspur 1DX 3687 by Stepro.jpg | dateofbirth = {{Dzimšanas datums un vecums|1986|12|26}} | cityofbirth = | countryofbirth = {{vieta|Francija|Nica}} | height = 188 | currentclub = {{flaga|ASV}} [[Los Angeles FC]] | clubnumber = 1 | position = [[Vārtsargs (futbols)|Vārtsargs]] | youthyears1 = 1993—1997 | youthclubs1 = {{flaga|Francija}} CEDAC Cimiez | youthyears2 = 1997—2005 | youthclubs2 = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]] | years1 = 2005—2008 | years2 = 2008—2012 | clubs1 = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]] | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Lionas "Olympique"|Lyon]] | caps1 = 72 | goals1 = 0 | caps2 = 146 | goals2 = 0 | nationalyears1 = 2004 | nationalyears2 = 2004—2005 | nationalyears3 = 2006 | nationalyears4 = 2006—2008 | nationalyears5 = 2008—2022 | nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francijas U18 | nationalteam2 = {{flaga|Francija}} Francijas U19 | nationalteam3 = {{flaga|Francija}} Francijas U20 | nationalteam4 = {{flaga|Francija}} Francijas U21 | nationalteam5 = {{fb|FRA}} | nationalcaps1 = 3 | nationalcaps2 = 14 | nationalcaps3 = 4 | nationalcaps4 = 5 | nationalcaps5 = 145 | nationalgoals1 = 0 | nationalgoals2 = 0 | nationalgoals3 = 0 | nationalgoals4 = 0 | nationalgoals5 = 0 | club-update = {{dat|2025|03|30|SK|bez}} | caps3 = 361 | clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] | goals3 = 0 | years3 = 2012—2023 | name = | caption = Loriss 2020. gadā | birth_date = | birth_place = | clubs4 = {{flaga|ASV}} [[Los Angeles FC]] | years4 = 2024— | caps4 = 37 | goals4 = 0 }} '''Igo Loriss''' ({{val|fr|Hugo Lloris}}; dzimis {{dat|1986|12|26}}) ir franču [[futbolists]], spēlē [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā, [[Francijas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2024. gada Loriss pārstāv [[ASV augstākā futbola līga|ASV augstākās futbola līgas]] klubu ''[[Los Angeles FC]]''. Visu profesionāļa karjeru aizvadījis Francijas klubu sastāvos. ''[[Lionas "Olympique"|Lyon]]'' sastāvā izcīnījis uzvaru 2011.—2012. gada Francijas kausa izcīņā. Trīs reizes ticis atzīts par Francijas čempionāta labāko vārtsargu, tāpat trīs reizes iekļauts čempionāta simboliskajā izlasē. Francijas izlases sastāvā spēlē kopš 2008. gada. Pārstāvējis izlasi {{futbPK|2010}}. gada un {{futbPK|2022}}. gada Pasaules kausa sacensībās un {{futbEU|2012}}. un [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016.]] gada Eiropas čempionātos. 9. janvārī Loriss, būdams valstsvienības vēsturē visvairāk spēles aizvadījušais spēlētājs, paziņoja par aiziešanu no Francijas izlases 36 gadu vecumā.<ref>{{Cite web|url=https://www.fff.fr/article/9254-lloris-tire-sa-reverence.html|title=Lloris tire sa révérence|website=www.fff.fr|access-date={{dat|2023|01|09||bez}}|archive-date={{dat|2023|01|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230109190258/https://www.fff.fr/article/9254-lloris-tire-sa-reverence.html}}</ref> == Sasniegumi == '''Lyon''' * [[Coupe de France]]: 2011—12 * [[Trophée des Champions]]: 2012 '''Tottenham Hotspur''' * [[UEFA Čempionu līga]] finālists:2018—19<ref>{{Cite web|url=https://www.bbc.com/sport/football/48368443|title=Liverpool beat Spurs 2-0 to win Champions League final in Madrid|date=2019. gada 31. maijs|via=www.bbc.com}}</ref> '''Francija''' * [[FIFA Pasaules kauss]]: [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]]; finālists:[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]<ref>{{Cite web|url=https://bnn.lv/argentina-izcina-uzvaru-pasaules-kausa-futbola-7476|title=Argentīna izcīna uzvaru Pasaules kausā futbolā|date=2022. gada 19. dec.|access-date=2023. gada 9. Janvāris|archive-date=2023. gada 9. Janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20230109205923/https://bnn.lv/argentina-izcina-uzvaru-pasaules-kausa-futbola-7476}}</ref> *[[UEFA Nāciju līga]]: [[2020—21 UEFA Nations League|2020—21]]<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.uefa.com/uefanationsleague/match/2030761--spain-vs-france/ |title=France beat Spain to win Nations League |date=10 October 2021|access-date=10 October 2021 |website=UEFA.com}}</ref> '''Individuālie sasniegumi''' * [[Francijas futbola 1. līga|Francijas 1. līgas]] sezonas labākais vārtsargs: 2008—09, 2009—10, 2011—12 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Francijas futbolists-aizmetnis}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2014}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2018}} {{Francijas futbola izlase - FIFA 2022}} {{DEFAULTSORT:Loriss, Igo}} [[Kategorija:1986. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Francijas futbolisti]] [[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:Futbola vārtsargi]] [[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:OGC Nice spēlētāji]] [[Kategorija:Lionas "Olympique" spēlētāji]] [[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:Los Angeles FC spēlētāji]] sgkifjmap0vy6sogyp3ad540zjoxmz9 0 193791 4486463 4437085 2026-06-25T16:59:21Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4486463 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pune | official_name = पुणे | nickname = {{ubl|[[Dekāna]]s karaliene|Austrumu [[Oksforda]]}} | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 300 | image_style = | perrow = 1/2/2/2/2 | image1 = Pune West skyline - March 2017.jpg{{!}}The inner suburbs of West Pune, including Baner, Balewadi, Wakad and Hinjewadi. | image2 = Dagadusheth Halwai Ganpati Temple illuminated 2.jpg{{!}}Dagadusheth Halwai Ganapati Temple | image3 = Shanivar Wada,Pune.jpg{{!}}Front view of Shaniwar Wada illuminated | image4 = Sudan Block.jpg{{!}}Sudan Block, National Defense Academy | image5 = View of SPPU Main Building from the adjacent garden.jpg{{!}}SPPU Main Building from the adjacent garden | image6 = Closeup of Phoenix Marketcity Complex in Pune.jpg{{!}}Closeup of the Phoenix Marketcity shopping centre in Nagar Road, Vimannagar, Pune | image7 = Cybercity.jpg{{!}}Magarpatta CyberCity }} | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_size = | pushpin_map = Indija#Mahārāštra | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{IND}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Mahārāštra]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 516.18 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011 | population_footnotes = | population_total = 3115431 | population_urban = | population_metro = 5049968 | population_density_km2 = auto | timezone = [[IST]] | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 18 | latm = 31 | lats = | latNS = N | longd = 73 | longm = 51 | longs = | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 560 | website = {{URL|http://www.punecorporation.org}} | footnotes = }} '''Pune''' ({{val|mr|पुणे}}, ''Puṇe'', {{izrunā|puɳe}}, {{val|en|Pune}}), līdz 1978. gadam '''Pūna''' ({{val|en|Poona}}), ir pilsēta [[Indija]]s rietumos, otra lielākā pilsēta [[Mahārāštra]]s štatā aiz [[Mumbaja]]s. 2011. gadā Punē dzīvoja aptuveni 3,12 miljoni iedzīvotāju, bet tās aglomerācijā iedzīvotāju skaits sasniedz 5 miljonus. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir astotā lielākā [[metropole]] Indijā. Pilsēta atrodas [[Dekāna]]s plakankalnes ziemeļrietumos, pie [[Mula]]s un [[Muta]]s upju satekas vietas. Aptuveni 190 km uz ziemeļrietumiem atrodas [[Mumbaja]], no kuras to atdala [[Rietumgati|Rietumgatu]] kalni. Abas pilsētas savieno [[Borgatas pāreja]] pāri kalniem. Pune tiek uzskatīta par [[marathi|marathu]] kultūras galvaspilsētu. 17. gadsimtā Pune kļuva par [[Marathu impērija]]s galvaspilsētu. Īslaicīgi to okupēja [[Mogulu impērija]], bet no 1714. gada tā atkal bija marathu galvaspilsēta līdz to 1817. gadā iekaroja [[Apvienotā Karaliste]], un tā kļuva par daļu no [[Britu Indija]]s. Britu pakļautībā Pune tika izmantota kā sezonāla Bombejas (mūsdienās Mumbajas) valdības uzturēšanās vieta. Pune bija nozīmīgs [[Britu Indija]]s militārais centrs. Mūsdienās Pune ir nozīmīgs [[izglītība]]s centrs. Ir [[Savitribai Phules Punes Universitāte]] (dibināta 1949. gadā), [[Nacionālā ķīmijas laboratorija]], observatorija, virusoloģijas pētniecības centrs un citas pētniecības iestādes. Pune tiek saukta par “Austrumu Oksfordu”, bet Indijas bijušais premjerministrs [[Džavāharlāls Nehru]] Puni nosauca par “Indijas [[Kembridža|Kembridžu]] un [[Oksforda|Oksfordu]]”.<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://www.britannica.com/place/Pune | title= Pune | publisher= Encyclopedia Britannica (britannica.com) | language= en | accessdate= 2019. gada 16. oktobrī}}</ref> Punē ir attīstīta arī [[rūpniecība]], daudz [[mašīnbūve]]s un [[metālapstrāde]]s, kā arī [[tekstilrūpniecība]]s uzņēmumu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://www.britannica.com/place/Pune | title= Pune | publisher= Encyclopedia Britannica (britannica.com) | language= en}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://bigenc.ru/geography/text/5375915 | title= Пуна | publisher= Большая российская энциклопедия | language= ru | access-date= {{dat|2019|10|16||bez}} | archive-date= {{dat|2019|10|16||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20191016155550/https://bigenc.ru/geography/text/5375915 }} {{Indija-aizmetnis}} {{Indijas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Indijas pilsētas]] [[Kategorija:Mahārāštras pilsētas]] c01s4ticqno0pdaapwluj4no8jps9pw 0 196895 4486553 4234409 2026-06-25T19:55:12Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4486553 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Fortum Oyj'' | logo = [[Attēls:Fortum logo.svg|200px]] | caption = | type = [[Kapitālsabiedrība (Somija)|Publiska kapitālsabiedrība]] | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = ''[[Imatran Voima]]'', ''[[Neste]]'' | successor = | foundation = 1998. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Espo]] | location_country = {{FIN}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[enerģētika]] | products = elektroapgāde, siltums, atkritumu pārstrāde | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = <!-- Only used with financial services companies --> | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.fortum.com fortum.com] | footnotes = | intl = }} [[Attēls:Fortumin pääkonttori.jpg|thumb|200px|right|''Fortum'' galvenais birojs [[Espo]]]] [[Attēls:Imatrankoski power plant.jpg|thumb|right|220px|Imatras HES]] [[Attēls:Loviisan voimalaitos ilmasta.png|thumb|right|240px|[[Lovīsas atomelektrostacija|Lovīsas AES]]]] '''''Fortum Oyj''''' ir [[Somija]]s enerģētikas uzņēmums. Tas ir dibināts 1998. gadā, apvienojoties uzņēmumiem ''[[Imatran Voima]]'' un ''[[Neste]]''. Tā galvenais birojs atrodas [[Espo]]. ''Fortum'' darbojas Skandināvijā. Uzņēmums apkalpo un uztur [[elektrostacija]]s un veic citus ar enerģētiku saistītus pakalpojumus. Tas nodarbojas arī ar otrreizējās pārstrādes un atkritumu apsaimniekošanu. ''Fortum Oyj'' akcijas tiek kotētas [[Nasdaq Helsinki]] biržā un ietilpst ''[[OMX Helsinki 25]]'' indeksā. Uzņēmumam ir vairāk nekā {{sk|100000}} akcionāru, lielākais akciju turētājs ir Somijas valsts ar 50,76 %.<ref name="Major shareholders" /> ''Fortum'' ir vienīgais Ziemeļvalstu enerģētikas uzņēmums, kas reģistrēts ''[[Dow Jones Sustainability Index]]''. == Vēsture == ''Fortum'' priekšteci ''[[Imatran Voima|Imatran Voima Oy]]'' Somijas valsts dibināja 1932. gadā, lai apkalpotu [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]] [[Imatra|Imatrā]]. Vēlāk ''Imatran Voima'' ieguva citas elektrostacijas, to skaitā [[Lovīsas atomelektrostacija|Lovīsas AES]]. 1998. gadā ''Imatran Voima'' tika apvienots ar [[naftas pārstrāde]]s uzņēmumu ''[[Neste|Neste Oy]]'', abos Somijas valsts bija lielākais akciju turētājs. Apvienošanās stājās spēkā 1999. gada 1. janvārī. Jaunā uzņēmuma nosaukums — '''''Fortum Oyj'''''. Agrākais ''Imatran Voima Oy'' tika pārdēvēts par ''Fortum Power and Heat Oy''. Izveidoti jauni uzņēmumi ''Fortum Service Oy'' un ''Fortum Engineering Oy''.<ref name="Our history" /> Vienlaicīgi ''Neste'' piederošās gāzes uzņēmuma ''[[Gasum]]'' kapitāldaļas tika sadalītas; ''Fortum'' (''Fortum Oil and Gas Oy'') ieguva 25 %.<ref name="Gasum Annual report 1999" /> ''Fortum'' piederošais ''Gullspångs Kraft'' kopā ar [[Stokholma]]s pašvaldības ''Stockholm Energi'' izveidoja kopuzņēmumu ''Birka Energi''. 2000. gadā ''Fortum'' iegādājās ''[[Stora Enso]]'' piederošos aktīvus elektrostacijās. Tika iegādāts Vācijas reģionālais elektroapgādes uzņēmums ''Wesertal''. Šīs iegādes palielināja ''Fortum'' elektrības ieguvi par 10 %.<ref name="Our history" /> 2002. gadā ''Fortum'' no Stokholmas pašvaldības nopirka visas ''Birka Energi'' kapitāldaļas. 2003. gada janvārī ''Fortum Engineering'' apvienojās ar ''Empower Engineering'', izveidojot asociēto uzņēmumu ''Enprima Engineering'', kas nodarbojās ar enerģētiskās inženierijas konsultēšanu.<ref name="Enprima 2003" /> 2004. gadā no ''Fortum'' naftas pārstrāde tika atdalīta atsevišķā uzņēmumā ''[[Neste|Neste Oil Oyj]]''. Uzņēmumu sadalīšana tika pabeigta 2005. gada pavasarī. ''Fortum'' turpināja darboties elektoenerģijas jomā. 2004. gadā ''Fortum'' no ''[[Stora Enso]]'', ''[[UPM]]'' un ''[[M-real]]'' nopirka ''Gasum'' kapitāldaļas (kopā 6 %), tādējādi ''Fortum'' kontrolēja 31 % ''Gasum''.<ref name="Gasum Annual report 2004" /> 2006. gadā ''Fortum'' iegādājās 99,8 % Vācijas energouzņēmuma ''[[E.ON]]'' meitas uzņēmuma ''E.ON Finland Oyj'' kapitāldaļas. 2008. gadā ''Fortum'' nopirka akcijas Krievijas teritoriālajā ģenerācijas kompānijā ''TGC-10'' (tagad ''OAO Fortum''). 2011. gadā ''Fortum'' pārdeva tam piederošās 25 % Somijas elektroenerģijas pārvades tīkla operatora ''[[Fingrid]]'' kapitāldaļas. 2011. gadā maza mēroga siltumenerģijas uzņēmums ''Fortum Energiaratkaisut'' (tagad ''[[Adven]]'') tika pārdots ''[[EQT Infrastructure Fund]]''. 2013. gada decembrī tika paziņots, ka ''Fortum'' sadales tīkls Somijā tiks pārdots uzņēmumam ''[[Suomi Power Networks]]''. 2013. gadā elektrības sadales tīkls Norvēģijā un uzņēmumu ''Fredrikstad Energi'' un ''Fredrikstad Energi Nett'' kapitāldaļas tika pārdotas uzņēmumam ''Hafslund Group'', kā arī siltuma bizness — investīciju fondam ''iCON Infrastructure Partners II, L.P.'' 2014. gada 1. jūlijā no ''E.ON Ruhrgas International GmbH'' nopirkti Igaunijas gāzes uzņēmuma ''Eesti Gaas'' (tagad ''[[Elenger Grupp]]'') 33,66 % akciju, tādējādi palielinot ''Fortum'' daļu tajā līdz 51,4 %.<ref name="Fortum 2014.07" /> 2014. gada 3. novembrī ''Fortum'' savas ''[[Gasum]]'' kapitāldaļas pārdeva Somijas valstij par 310 miljonu EUR.<ref name="Fortum 2014.11" /> 2015. gadā elektrības sadales tīkls Zviedrijā tika pārdots ''[[Ellevio]]''. Tādējādi ''Fortum'' bija izbeidzis elektrības sadales biznesu. 2016. gada 1. aprīlī uzņēmuma biznesa struktūra tika reorganizēta trīs segmentos: ''Generation'' (elektroenerģijas ražošana), ''City Solutions'' (galvenokārt bijusī siltuma un elektrības pārdošana un risinājumi) un ''Russia'' (Krievija). Bez tam izveidotas divas attīstības nodaļas: ''M&A and Solar & Wind Development'' un ''Technology and New Ventures'', kas atskaitēs tika rādītas zem ''Other''. 2016. gadā tika iegādāts Polijas elektrības un gāzes pārdošanas uzņēmums ''Grupa DUON S.A''. 2016. gadā tika nopirkts uzņēmums ''Ekokem'', kas bija Ziemevalstu vadošais atkritumu pārstrādātājs, kas specializējies [[Bīstamie atkritumi|bīstamo atkritumu]] apstrādē, materiālu un atkritumu pārstrādāšanā, noglabāšanas risinājumos, augsnes attīrīšanā un vides būvniecībā. 2017. gada aprīlī ''Ekokem'' pārdēvēts par ''Fortum Waste Solutions Oy'' un uz tā bāzes izveidota nodaļa ''Recycling and Waste Solutions''.<ref name="Ekokem 17.04.03" /> 2017. gada janvārī no Norvēģijas enerģētikas uzņēmuma ''[[Nordkraft]]'' tika iegādāti trīs vēja ģeneratoru parki. 1. martā no ''City Solutions'' tika atdalīta nodaļa ''Consumer Solutions''. 2017. gada septembrī ''Fortum'' paziņoja, ka no ''[[E.ON]]'' pirks 46,65 % Vācijas enerģētikas uzņēmuma ''[[Uniper]]'' kapitāldaļas, vēloties iegūt arī 53 % no pārējiem akciju turētājiem. 2018. gada 26. jūnijā beidzās akciju brīvprātīgās pirkšanas piedāvājums, ''Fortum'' iegūstot 47,12 % ''Uniper'' kapitāldaļu.<ref name="Uniper 2018.06.26" /> 2017. gadā ''Fortum'' un Krievijas ''[[Rusnano]]'' izveidoja nodibinājumu ''Wind Energy Development Fund'', lai Krievijā attīstītu vēja ģeneratoru parkus. 2018. gada 6. martā iegādāts Vācijas uzņēmums ''Plugsurfing'', uzlādes pakalpojuma sniedzējs elektromobiļiem. 2019. gada maijā ''Fortum'' un ''Nordkraft'' dibināja kopuzņēmumu ''Fortum Nordkraft Vind DA'', lai Norvēģijas attīstītu vēja enerģijas projektus. 2019. gada 8. oktobrī tika panākta vienošanās ar uzņēmumiem ''Elliott'' un ''Knight Vinke'' par ''Uniper'' 20,5 % kapitāldaļu iegādi. 20. decembrī tika paziņots, ka ''Fortum'' situmapgādes bizness [[Joensū]] par 530 miljoniem eiro tiks pārdots uzņēmumam ''Savon Voima Oyj''. 2020. gada 16. janvārī ''Fortum'' iegādājās Somijas uzņēmumu ''Crisolteq'', kas izstrādājis unikālu metodi derīgo metālu atgūšanai, pārstrādājot litija jonu akumulatorus. 6. februārī uzņēmums pavēstīja, ka apsver siltumapgādes biznesa Polijā, Baltijas valstīs un Somijas [[Jervenpā]] iespējamo pārdošanu. 2. martā tika paziņots, ka ''Fortum'' prezidents un izpilddirektors [[Peka Lundmarks]] pāries darbā uz citu uzņēmumu (amatu viņš atstāja 31. augustā, nākamajā dienā kļūstot par ''[[Nokia]]'' izpilddirektoru). 26. martā tika pabeigta ''Uniper'' kapitāldaļu iegādes pirmā daļa, ''Fortum'' iegūstot 69,6 % ''Uniper'' kapitāldaļu un kļūstot par vairākuma akcionāru. 8. maijā ''Fortum'' bija ieguvis 73,4 % ''Uniper'' kapitāldaļu. 1. jūlijā par prezidentu un izpilddirektoru kļuva līdzšinējais ''Fortum'' finanšu direktors Markuss Rauramo. 3. jūlijā tika paziņots, ka siltumapgādes bizness Jervenpā un Tūsulas rajonā tiks pārdots [[konsorcijs|konsorcijam]], kurā apvienojušies uzņēmumi ''Vantaa Energy'', ''Infranode'' un ''Keva''; darījums tika pabeigts 19. augustā. 2021. gada 12. martā tika paziņots, ka siltumapgādes bizness Baltijas valstīs par 800 miljoniem eiro tiks pārdots Šveices investīciju uzņēmumam ''Partners Group'';<ref name="db 2021.03.12" /> darījums pabeigts 5. jūlijā par pārdošanas summu 710 miljoni eiro. 30. jūnijā ''Fortum'' vienojās par 29,9 miljardiem Zviedrijas kronu pārdot Zviedrijas siltuma un dzesēšanas apgādes uzņēmuma ''Stockholm Exergi Holding AB (publ)'' 50 % kapitāldaļu Eiropas investīciju konsorcijam (''APG'', ''Alecta'', ''PGGM'', ''Keva'' un ''AXA''); darījums pabeigts 20. septembrī. 2022. gada 22. martā ''Fortum'' vienojās par 10 miljardiem Norvēģijas kronu pārdot Norvēģijas siltuma apgādes uzņēmuma ''Fortum Oslo Varme AS'' 50 % kapitāldaļu investīciju konsorcijam (''Hafslund Eco'', ''Infranode'' un ''HitecVision''); darījums pabeigts 19. maijā. Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] meitas uzņēmumam ''[[Uniper]]'' 2022. gada pirmajā pusgadā zaudējumi pārsniedza 12 miljardus eiro pēc tam, kad to nopietni ietekmēja piegādes samazināšanās un augstās cenas pēc Eiropas Savienības enerģētikas strīda ar Krieviju. Jūlijā Vācijas valdība piekrita glābt ''Uniper'' ar 15 miljardu eiro glābšanas darījumu, valdībai pārņemot 30 % ''Uniper'' akciju, samazinot ''Fortum'' īpašumtiesības līdz 56 %.<ref name="reuters 2022.07.22" /> Augusta sākumā Krievijas prezidents aizliedza "nedraudzīgajām" valstīm pārdot savus aktīvus finanšu sektorā un enerģijas sektorā (tas attiecās arī uz ''Fortum'' un ''Uniper''), un rietumvalstu sankcijas Krievijai apgrūtināja spēkstaciju uzturēšanu darba kārtībā. Ja elektrostacijas netiktu darbinātas, uzņēmumiem draudētu lieli naudas sodi.<ref name="biz.liga.net 2022.08.09" /> 21. septembrī Vācijas federālā valdība vienojās, ka no ''Fortum'' atpirks visas tam piederošās ''Uniper'' kapitāldaļas.<ref name="Uniper 2022.09.21" /> 21. decembrī ''Fortum'', ''Uniper'' un Vācijas valdība parakstīja galīgo vienošanos par ''Uniper'' iegādi. 2023. gada martā ''Fortum'' publicēja jauno stratēģiju, kurā galvenā uzmanība bija pievērsta drošai tīras enerģijas piegādei un oglekļa emisiju samazināšanai Ziemeļvalstu rūpniecībā. Uzņēmums arī noteica stingrākus mērķus vides jomā. Mērķis bija līdz 2030. gadam panākt oglekļa neitralitāti, un līdz 2027. gada beigām pakāpeniski pārtraukt ogļu izmantošanu. Tika izmainīta uzņēmuma struktūra, trīs biznesa vienību vietā izveiojot sešas: ''Corporate Customers and Markets'', ''Nuclear Generation'', ''Hydro Generation'', ''Renewables and Decarbonisation'', ''Consumer Solutions'' un ''Circular Solutions''.<ref name="Fortum 2023.03.02" /> 27. aprīlī ''Fortum Battery Recycling'' uzsāka komercdarbību hidrometalurģijas akumulatoru materiālu pārstrādes rūpnīcā [[Harjavalta|Harjavaltā]]. 2023. gada 25. aprīlī Krievijas prezidents [[Vladimirs Putins]] izdeva dekrētu Nr. 302 "Par atsevišķu aktīvu pagaidu pārvaldīšanu", kas ļauj valdības aģentūrām veikt ārējo pārvaldību attiecībā uz aktīviem, kas pieder ārvalstu personām, kas saistītas ar dekrētā uzskaitītajām tā sauktajām "nedraudzīgajām valstīm". Pamatojoties uz to, Krievijas Valsts īpašumu pārvalde ''Rosimuščestvo'' 26. aprīlī arestēja ''Fortum'' meitasuzņēmumu ''PAO Fortum'', atlaižot ''PAO Fortum''izpilddirektoru un atņemot ''Fortum'' akcionāra tiesības. 11. maijā ''Fortum'' paziņoja, ka norakstīs Krievijas aktīvus aptuveni 1,7 miljardu EUR apmērā. Jūlijā Krievija paziņoja, ka maina Krievijas uzņēmuma nosaukumu uz ''Forward Energo''. == Uzņēmuma struktūra == ''Fortum'' bizness ir sadalīts vairākās grupās:<ref name="Fortum 2023.03.02" /> === ''Hydro Generation'' === [[Hidroelektroenerģija|Hidroenerģētikas]]s (''Hydro Generation'') struktūrvienība ir atbildīga par ''Fortum'' 4,7 GW hidroenerģijas aktīvu ekspluatāciju, uzturēšanu un attīstību. ''Fortum Power and Heat Oy'' pieder [[Lovīsas atomelektrostacija]]. === ''Nuclear Generation'' === [[Kodolenerģija|Kodolenerģētikas]] (''Nuclear Generation'') struktūrvienība pārvalda, uztur un attīsta ''Fortum'' pilnībā piederošo [[Lovīsas atomelektrostacija|Lovīsas AES]] un pārvalda ''Fortum'' īpašumtiesības uz kopīpašumā esošajiem kodolenerģijas aktīviem Somijā un Zviedrijā (kopā 2,8 GW). === ''Renewables and Decarbonisation'' === [[Atjaunīgie resursi|Atjaunīgo energoresursu]] un [[dekarbonizācija]]s biznesa vienība ir atbildīga par vēja un saules enerģijas projektiem. Šī struktūrvienība ir atbildīga arī par ''Fortum'' centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas biznesu un siltumenerģijas ražošanu no dekarbonizācijas procesa. === ''Corporate Customers and Markets'' === Korporatīvo klientu un tirgu struktūrvienība ir atbildīga par riska ierobežošanu un vērtības radīšanu gan fiziskajos, gan finanšu elektroenerģijas tirgos, nodrošinot ieņēmumus ''Fortum'' elektroenerģijas ražošanai un pārvaldot piegādi Patērētāju risinājumu (''Consumer Solutions'') struktūrvienībai. Šī struktūrvienība ir arī klientu saskarne lielajiem rūpnieciskajiem klientiem. === ''Consumer Solutions'' === Patērētāju risinājumu nodaļa ir atbildīga par enerģijas risinājumu piedāvāšanu patērētājiem un mazajiem vai vidējiem uzņēmumiem galvenokārt Ziemeļvalstīs un Polijā. ''Fortum'' ir lielākais enerģijas risinājumu sniedzējs Ziemeļvalstīs, un tam ir vairāk nekā 2 miljoni klientu. === ''Circular Solutions'' === Aprites risinājumu biznesa vienība ir atbildīga par ''Fortum'' otrreizējās pārstrādes un atkritumu apsaimniekošanas aktīvu ekspluatāciju, uzturēšanu un attīstību. Šie uzņēmumi neietilpst Fortum jaunās stratēģijas kodolā, tāpēc struktūrvienība turpinās attīstīt šos uzņēmumus patstāvīgi. ==''Fortum'' agrākās grupas== ==== ''Russia'' ==== Krievija bija izdalīta atsevišķā segmentā. Tā nodarbojās ar elektroenerģijas un siltuma ražošanu un pārdošanu Krievijā. Nodaļā ietilpa uzņēmums ''OAO Fortum'', kam piederēja astoņas ar gāzi darbināmas koģenerācijas stacijas Urālos un Rietumsibīrijā.<ref name="Russia" /> ''Fortum'' piederēja vairāk nekā 29 % uzņēmuma ''TGC-10'', kas darbojās Krievijas ziemeļrietumos, kapitāldaļu.<ref name="Russia" /> 2023. gada aprīlī Krievijas valdība konfiscēja ''Fortum'' aktīvus Krievijā. ==== ''Uniper'' ==== ''Fortum'' piederēja Vācijas enerģētikas uzņēmuma ''[[Uniper]]'' 77,96 % kapitāldaļu. ''Uniper'' tika pārdots Vācijas valdībai 2022. gadā. == ''Fortum'' Latvijā == ''Fortum'' Latvijā bija pārstāvēts no 2007. līdz 2021. gadam, kad tas aktīvus Latvijā pārdeva Šveices investīciju uzņēmumam ''Partners Group''. Tagad ''Fortum'' bijušie uzņēmumi Latvijā dabojas ar ''Gren'' zīmolu. 1994. gadā tika dibināts uzņēmums ''SIA Baltic Power Ltd Latvia''. 1996. gadā to iegādājās Zviedrijas uzņēmums ''[[Vattenfall]]'' un mainīja nosaukumu uz ''SIA Vattenfall Latvia''. 2007. gadā to nopirka Nīderlandē reģistrētais ''Fortum'' grupas uzņēmums ''Fortum Holding B.V.'' un pārdēvēja par ''SIA Fortum Latvija''.<ref name="Lieta Nr. 3399/06/05/22" /><ref name="Lursoft Fortum Latvija" /> Uzņēmums nodarbojās ar siltumenerģijas ražošanu un piegādi [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskajai lidostai "Rīga"]].<ref name="LETA 2011-07-05" /> 2001. gadā tika reģistrēts uzņēmums ''SIA Jelgavas Koģenerācija''.<ref name="Lursoft Fortum Jelgava" /> 2008. gadā to nopirka ''SIA Fortum Latvija'' un pārdēvēja par ''SIA Fortum Jelgava''.<ref name="LETA 2011-07-05" /><ref name="Jelgavas Vēstnesis 2008" /> 2012. gada 20. aprīlī [[Jelgava|Jelgavā]] tika ielikts pamatakmens biomasas koģenerācijas stacijai, ar kuru paredzēts aizstāt līdz šim izmantotās katlu mājas.<ref name="DB 2012-04-20" /> Staciju atklāja 2013. gada 11. septembrī. Tās elektriskā jauda bija 23 MW, bet siltumenerģijas jauda — 45 MW; gadā saražojot 110 GWh elektroenerģijas un 230 GWh siltumenerģijas. Kurināšanai izmantoja koksnes šķeldu, bet tehnoloģija ļāva izmantot arī kūdru un koksnes atlikumus.<ref name="DB 2013-09-11" /> 1999. gadā bija dibināta ''Fortum Engineering Ltd.'' Rīgas pastāvīgā pārstāvniecība. 2003. gadā tai mainīts nosaukums uz ''Enprima Engineering Ltd'' filiāle Latvijā, bet 2009. gadā likvidēta. 2005. gadā tika reģistrēta ''Fortum'' grupas uzņēmuma ''Fortum Power and Heat Oy'' filiāle Latvijā,<ref name="Lursoft Fortum Power and Heat Oy filiāle" /> kas nodarbojās ar inženiertehniskajām konsultācijām.<ref name="LETA 2011-07-05" /> Pēc tam, kad 2013. gadā SIA ''Fortum Latvija'' izbeidza sadarbību ar Rīgas lidostu, 2014. gadā tā tika reorganizēta, atdalot no tās meitas uzņēmumu ''Fortum Jelgava''.<ref name="zz.lv 2014.06" /> 2014. gada 12. decembrī tika dibināts ''Fortum Holding B.V.'' meitas uzņēmums SIA ''Fortum Latvia'', kas izveidots, atdalot daļas no ''Fortum Jelgava''.<ref name="klientuportfelis 2014.12" /> 2018. gada 26. jūnijā Konkurences padome atļāva SIA ''Fortum Latvia'' iegūt vienpersonisku kontroli pār SIA ''BK Enerģija'', SIA ''Energy&Communication'' un SIA ''Sprino'', kas ražoja siltumenerģiju un elektroenerģiju [[Daugavpils|Daugavpilī]]. 2019. gada 19. augustā SIA ''Sprino'' tika pārdēvēts par SIA ''Fortum Daugavpils'', un tam pievienoti uzņēmumi SIA ''BK Enerģija'' un SIA ''Energy&Communication''. Kad 2021. gada 5. jūlijā siltumapgādes bizness Baltijas valstīs tika pārdots Šveices investīciju uzņēmuma ''Partners Group'' meitas uzņēmumam ''Gren Holding Company B.V.'', ''Fortum'' Latvijas uzņēmumi nonāca tā pārvaldībā. 30. jūlijā SIA ''SIA Fortum Latvia'' pārdēvēja par SIA ''Gren Latvija''. 5. augustā SIA ''Fortum Jelgava'' pārdēvēja par SIA ''Gren Jelgava''. 16. augustā SIA ''Fortum Daugavpils'' pārdēvēja par SIA ''Gren Daugavpils''. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Major shareholders">[https://www.fortum.com/about-us/investors/share-information/major-shareholders Major shareholders]</ref> <ref name="Our history">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fortum.com/en/corporation/fortum-in-brief/our-history/pages/default.aspx |title=Our history |access-date={{dat|2012|08|20||bez}} |archive-date={{dat|2012|03|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120326234852/http://www.fortum.com/en/corporation/fortum-in-brief/our-history/pages/default.aspx }}</ref> <ref name="Gasum Annual report 1999">[http://web.lib.hse.fi/FI/yrityspalvelin/pdf/1999/Egasum1999.pdf Annual report 1999]{{Novecojusi saite}}</ref> <ref name="Enprima 2003">[http://www.bizjournals.com/birmingham/stories/2003/06/30/daily19.html BE&K takes ownership in Finnish company]</ref> <ref name="Gasum Annual report 2004">{{Tīmekļa atsauce |url=http://web.lib.hse.fi/FI/yrityspalvelin/pdf/2004/Egasum2004.pdf |title=Annual report 2004 |access-date={{dat|2015|03|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304211616/http://web.lib.hse.fi/FI/yrityspalvelin/pdf/2004/Egasum2004.pdf |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304211616/http://web.lib.hse.fi/FI/yrityspalvelin/pdf/2004/Egasum2004.pdf |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> <ref name="Fortum 2014.07">[http://www.fortum.com/en/mediaroom/pages/fortum-increases-its-shareholding-in-estonian-natural-gas-companies-as-eesti-gas-and-as-vrguteenus-valdus.aspx Fortum increases its shareholding in Estonian Natural Gas companies AS Eesti Gas and AS Võrguteenus Valdus - structuring for eventual divestment] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160603163057/http://www.fortum.com/en/mediaroom/pages/fortum-increases-its-shareholding-in-estonian-natural-gas-companies-as-eesti-gas-and-as-vrguteenus-valdus.aspx |date={{dat|2016|06|03||bez}} }} Fortum, 7/1/2014</ref> <ref name="Fortum 2014.11">[http://www.fortum.com/en/mediaroom/pages/fortum-to-sell-its-gasum-shares-to-the-finnish-state.aspx Fortum to sell its Gasum shares to the Finnish State] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141214071351/http://www.fortum.com/en/mediaroom/pages/fortum-to-sell-its-gasum-shares-to-the-finnish-state.aspx |date={{dat|2014|12|14||bez}} }} Fortum, 11/03/14</ref> <ref name="Ekokem 17.04.03">[https://www.fortum.com/media/2017/04/ekokem-now-fortum Ekokem is now Fortum] FORTUM CORPORATION PRESS RELEASE 3 April 2017</ref> <ref name="Uniper 2018.06.26">[https://www.fortum.com/media/2018/06/fortum-closes-public-takeover-offer-uniper Fortum closes Public Takeover Offer on Uniper] FORTUM CORPORATION STOCK EXCHANGE RELEASE 26 JUNE 2018</ref> <ref name="db 2021.03.12">[https://www.db.lv/zinas/tiessaistes-konference-aprites-ekonomika-latvija-499949 Fortum pārdos siltumapgādes biznesu Baltijas valstīs] LETA--BNS, 12.03.2021</ref> <ref name="Russia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fortum.com/en/corporation/our-business/russia/pages/default.aspx |title=Russia |access-date={{dat|2012|08|20||bez}} |archive-date={{dat|2012|07|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120708081449/http://www.fortum.com/en/corporation/our-business/russia/pages/default.aspx }}</ref> <ref name="reuters 2022.07.22">[https://www.reuters.com/markets/deals/germanys-uniper-gets-15-bln-eur-state-bail-out-avert-collapse-2022-07-22/ Germany hands $15 bln bailout to Uniper after Russian gas hit] Christoph Steitz, Essi Lehto, Holger Hansen, REUTERS, July 22, 2022</ref> <ref name="Lieta Nr. 3399/06/05/22">[http://www.likumi.lv/doc.php?id=153022 Par Fortum Holding B.V. un Vattenfall AB kapitāla daļu pirkuma darījumu] Konkurences padomes lēmums Nr.2, Rīgā 2007. gada 31. janvārī</ref> <ref name="biz.liga.net 2022.08.09">[https://biz.liga.net/all/tek/novosti/vlasti-rf-zablokirovali-prodaju-rossiyskih-aktivov-fortum-i-enel Власти РФ заблокировали продажу российских активов Fortum и Enel] biz.liga.net, 09.08.2022</ref> <ref name="Lursoft Fortum Latvija">[https://company.lursoft.lv/fortum-latvija Fortum Latvija, SIA] Lursoft</ref> <ref name="Uniper 2022.09.21">[https://www.uniper.energy/news/agreement-on-amended-stabilization-package-federal-government-acquires-99-stake-in-uniper Agreement on amended stabilization package: Federal Government acquires 99% stake in Uniper] Uniper, 21 September 2022</ref> <ref name="LETA 2011-07-05">[http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/fortum-jelgava-pelna-pern-augusi-par-gandriz-80-fortum-latvija-zaudejumi-samazinajusies.d?id=39421473 'Fortum Jelgava' peļņa pērn augusi par gandrīz 80%; 'Fortum Latvija' zaudējumi samazinājušies] LETA, 2011. gada 5. jūlijs</ref> <ref name="Fortum 2023.03.02">[https://www.fortum.com/media/2023/03/fortum-updates-business-and-reporting-structure-and-appoints-new-members-leadership-team Fortum updates business and reporting structure, and appoints new members to the Leadership Team] Fortum, 02 March 2023</ref> <ref name="Lursoft Fortum Jelgava">[https://company.lursoft.lv/lv/gren-jelgava/50003549231 Gren Jelgava, SIA] Lursoft</ref> <ref name="Jelgavas Vēstnesis 2008">[http://www.jelgavasvestnesis.lv/page/54&news_id=155 Siltumu nodrošinās somi]{{Novecojusi saite}} Jelgavas Vēstnesis, 2008. gada 14. februāris</ref> <ref name="DB 2012-04-20">[http://www.db.lv/foto-video/foto/jauna-kogeneracijas-stacija-jelgava-siltuma-tarifu-samazinas-par-vismaz-10-proc-370536 Jaunā koģenerācijas stacija Jelgavā siltuma tarifu samazinās par vismaz 10%] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120623071512/http://www.db.lv/foto-video/foto/jauna-kogeneracijas-stacija-jelgava-siltuma-tarifu-samazinas-par-vismaz-10-proc-370536 |date={{dat|2012|06|23||bez}} }} NOZARE.LV, 2012. gada 20. aprīlis</ref> <ref name="DB 2013-09-11">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.db.lv/foto-video/foto/atklaj-lielako-biomasas-kogeneracijas-staciju-latvija-400992 |title=Atklāj lielāko biomasas koģenerācijas staciju Latvijā |access-date={{dat|2013|09|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130913204545/http://www.db.lv/foto-video/foto/atklaj-lielako-biomasas-kogeneracijas-staciju-latvija-400992 |archivedate={{dat|2013|09|13||bez}} }}</ref> <ref name="Lursoft Fortum Power and Heat Oy filiāle">[https://www.lursoft.lv/uznemuma-pamatdati/fortum-power-and-heat-oy-filiale-latvija Fortum Power and Heat Oy filiāle Latvijā] Lursoft</ref> <ref name="zz.lv 2014.06">[http://zz.diena.lv/biznesa-zinas/uznemejdarbiba/fortum-latvija-vairs-nebus-fortum-jelgava-matesuznemums-181052 «Fortum Latvija» vairs nebūs «Fortum Jelgava» mātesuzņēmums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150618011725/http://zz.diena.lv/biznesa-zinas/uznemejdarbiba/fortum-latvija-vairs-nebus-fortum-jelgava-matesuznemums-181052 |date={{dat|2015|06|18||bez}} }} zz.lv, 2014. gada 24. jūnijs</ref> <ref name="klientuportfelis 2014.12">[https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/3295/aizvaditas-nedelas-lielakais-uznemums-ndash-sia-fortum-latvia Aizvadītās nedēļas lielākais uzņēmums – SIA Fortum Latvia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304232845/https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/3295/aizvaditas-nedelas-lielakais-uznemums-ndash-sia-fortum-latvia |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} klientuportfelis.lv, 15.12.2014</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.fortum.com/ ''Fortum'' vietne] {{OMX Helsinki 25}} [[Kategorija:Fortum| ]] [[Kategorija:Helsinku biržā kotētie uzņēmumi]] s5wozy6mk6my14ao5lskc0cauzm4rhc 0 199438 4486818 4468994 2026-06-26T09:50:50Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4486818 wikitext text/x-wiki {{Valsts armijas infokaste |country = [[ASV]] |name = ASV Armija |native_name = United States Army |image = [[Attēls:Mark of the United States Army.svg|150px|Mark of the United States Army]] |caption = ASV Armijas emblēma |image2 = |caption2 = |founded = {{dat|1775|6|14}}<ref>https://web.archive.org/web/20181001214256/https://history.army.mil/html/faq/birth.html</ref> |current_form = |disbanded = |branches = |headquarters = [[Pentagons]], [[Ārlingtonas apgabals]], [[Virdžīnija]] |flying_hours = <!-- Bruņoto spēku vadība --> |commander-in-chief = [[Attēls:Flag of the President of the United States.svg|30px|Flag of the President of the United States]] [[Donalds Tramps]] |commander-in-chief_title = [[ASV prezidentu uzskaitījums|Augstākais virspavēlnieks]] |minister = [[Attēls:Flag of the United States Secretary of Defense.svg|30px|Flag of the United States Secretary of Defense]] [[Pīts Hegsets]] |minister_title = [[ASV aizsardzības sekretārs]] |commander = [[Attēls:Flag of the Chief of Staff of the United States Army.svg|30px|Flag of the Chief of Staff of the United States Army]][[Rendijs Džordžs]] |commander_title = [[Amerikas Savienoto Valstu Armijas štāba priekšnieks]] <!-- Personālsastāvs --> |age = |conscription = |manpower_data = |manpower_age = |available = |available_f = |fit = |fit_f = |reaching = |reaching_f = |active = 452 689 (2023) |ranked = |reserve = 176 968<ref>"Department of Defense: Selected Reserves by Rank/Grade". Defense Manpower Data Center. 31 July 2023. Retrieved 14 September 2023.</ref> |deployed = |amount = |percent_GDP = |domestic_suppliers = |foreign_suppliers = |imports = |exports = <!-- Related aricles --> |history = [[ASV militāro akciju uzskaitījums]] |ranks = }} [[Attēls:Emblem of the United States Department of the Army.svg|thumb|Armijas departamenta emblēma]] '''ASV Armija''' jeb '''Savienoto Valstu Armija''' ({{val|en|United States Army}}) ir viena no piecām [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[ASV Bruņotie spēki|Bruņoto spēku]] daļām un viens no septiņiem uniformas valkājošajiem ASV dienestiem. Tā ir galvenā bruņoto spēku daļa, kas atbild par sauszemes militārajām operācijām. Šī ir lielākā un vecākā ASV Bruņoto spēku daļa. ASV Armiju izveidoja {{dat|1775|6|14||bez}}.<ref name="Army_birth">{{Tīmekļa atsauce| publisher = [[United States Army Center of Military History]]| url = http://www.history.army.mil/html/faq/birth.html| title = 14 June: The Birthday of the U.S. Army| accessdate = 2011-07-01| archive-date = 2018-10-01| archive-url = https://web.archive.org/web/20181001214256/https://history.army.mil/html/faq/birth.html}} an excerpt from Robert Wright, ''The Continental Army''</ref> 2023. gadā ASV Armijai bija 452 689 cilvēku liels aktīvais personāls.<ref>Defense Manpower Data Center- Monthly Strength Summary". Defense Manpower Data Center. Retrieved 14 September 2023.</ref> == Vēsture == {{Pamatraksts|Kontinentālā armija}} === Armijas pirmsākumi === ASV Armijas vēsture aizsākās 1775. gadā kā daļa no [[ASV Bruņotie spēki|ASV Bruņotajiem spēkiem]]. Armijas galvenais pienākums ir bijis cīnīties sauszemes karadarbībā un novērst ienaidnieku militāro okupāciju. [[Inženieru korpusam]] arī bija liela loma upju un ūdenskrātuvju kontrolēšanā Amerikas Savienotajās Valstīs. [[Kontinentālā armija]] tika dibināta, reaģējot uz nepieciešamību pēc profesionāliem karavīriem [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karā]], lai cīnītos pret iebrūkošo britu armiju. === Armija 19. gadsimtā === ==== Amerikas pilsoņu karš ==== {{Pamatraksts|Savienības armija}} Amerikas pilsoņu karš bija visasiņainākais karš ASV upuru skaita ziņā. Pēc tam, kad lielākā daļa vergu štatu, kas atrodas ASV dienvidos, izveidoja [[Amerikas Valstu Konfederācija|Konfederācijas valstis]], [[Amerikas Valstu Konfederācijas armija|Konfederācijas valstu armija]], kuru vadīja bijušie ASV Armijas virsnieki, mobilizēja lielu daļu dienvidu balto vīriešu. Amerikas Savienoto Valstu spēki ("Savienība" vai "Ziemeļi") izveidoja [[Savienības armija|Savienības armiju]], kas sastāv no neliela regulārās armijas vienību korpusa un liela brīvprātīgo vienību kopuma, kas izveidota no visiem ziemeļu un dienvidu štatiem, izņemot Dienvidkarolīnu. Pirmos divus kara gadus konfederācijas spēkiem labi veicās kaujās, bet tie zaudēja kontroli pār robežas štatiem.<ref>McPherson, James M., ed. The Atlas of the Civil War, (Philadelphia, PA, 2010)</ref> Konfederātiem bija priekšrocība aizstāvēt lielu teritoriju apgabalā, kurā slimības izraisīja divreiz vairāk nāves gadījumu nekā kaujas darbība. Savienības spēki īstenoja stratēģiju, kā sagrābt piekrasti, bloķēt ostas un pārņemt kontroli pār upju sistēmām. Līdz 1863. gadam konfederācija tika ekonomiski nožņaugta. Tās austrumu armijas cīnījās labi, bet rietumu armijas tika uzvarētas vienu pēc otra, līdz savienības spēki 1862. gadā ieņēma Ņūorleānu kopā ar rajoniem ap Tenesī upi. 1862. — 1863. gada [[Viksburgas kampaņā]] ģenerālis [[Uliss Grānts]] sagrāba [[Misisipi (upe)|Misisipi upi]] un nogrieza konfederātiem dienvidrietumu teritorijas. Grants pārņēma Savienības spēku vadību 1864. gadā un pēc virknes kauju ar ļoti smagiem zaudējumiem, viņam bija izdevies aplenkt ģenerāļa [[Roberts Lī]] spēkus [[Ričmonda|Ričmondā]], pa to laiku ģenerālis [[Viljams Šērmens]] sagrāba [[Atlanta|Atlantu]] un veica [[maršu cauri Džordžijai]] un Karolīnai. Konfederācijas galvaspilsēta tika pamesta 1865. gada aprīlī, un Lī pēc tam ar savu armiju padevās pie Apotomaksas tiesas nama. Visas pārējās konfederācijas armijas arī pārtrauca pretestību, un dažu mēnešu laikā padevās. == Karaspēka veidi un funkcionālās jomas == {|class="wikitable" style="text-align: center;" |+ ASV Armijas militāro vienību veidi !Karaspēka veids !Emblēma un krāsas !style="background:#25185d; color:white;"| !Karaspēka veids !Emblēma un krāsas !style="background:#25185d; color:white;"| !colspan="2"|Funkcionālās jomas |- |[[Amerikas Savienoto Valstu Armijas vervēšanas korpuss|Vervēšanas korpuss]] (AC) |style="background:black;"|[[Attēls:Acquisition-Corps-Branch-In.png|x50px]] !style="background:#25185d;"| |[[ASV Armijas pretgaisa aizsardzības artilērija|PAA artilērija]] (AD) |style="background:#ff2400;|[[Attēls:USAADA-BRANCH.svg|x50px]] |style="background:#25185d; color:white;"| |colspan="2"|Informācijas tīklu projektēšana (FA 26) |- |[[ASV Armijas ģenerāladjutanta korpuss|Ģenerāladjutanta korpuss]] (AG) <br>''ieskaitot [[ASV Armijas militārie orķestri|Militārie orķestri]] (AB)'' |style="background:navy; border:5px groove #ff2400;"|[[Attēls:AdjGenBC.svg|x45px]] [[Attēls:ArmyBand Collar Brass.PNG|x45px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |[[ASV Armijas bruņutanku spēki|Bruņutanku spēki]] (AR) <br>''ieskaitot [[ASV kavalērija|kavalēriju]] (CV)'' |style="background:yellow; color:black;"|[[Attēls:Armor-Branch-Insignia.png|x40px]] [[Attēls:US-Cavalry-Branch-Insignia.png|x33px]] |style="background:#25185d; color:white;"| |colspan="2"|[[Informācijas operācijas (ASV)|Informācijas operācijas]] (FA 30) |- |[[ASV Armijas aviācija|Armijas aviācija]] (AV) |style="background:#4166f5; border:5px groove #FF7F00;"|[[Attēls:US Army Aviation Branch Insignia.svg|x48px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |Civilo lietu korpuss (CA) |style="background:purple; border:5px groove #FFFFFF;"|[[Attēls:USA - Civil Affairs.png|40px]] |style="background:#25185d; color:white;"| |colspan="2"|Stratēģiskā izlūkošana (FA 34) |- |[[Amerikas Savienoto Valstu Armijas kapelānu korpuss|Kapelānu korpuss]] (CH) |style=background:black;"|[[Attēls:ChristChaplainBC.gif|x40px]] [[Attēls:JewishChaplainBC.gif|x42px]] [[Attēls:US Army Hindu Faith Branch Insignia.png|x45px]] <br>[[Attēls:BuddhistChaplainBC.gif|x42px]] [[Attēls:MuslimChaplainBC.gif|x40px]] [[Attēls:ChaplainAsstBC.gif|x45px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |[[ASV Armijas ķīmiskais korpuss|Ķīmiskais korpuss]] (CM) |style="background:#0047AB; border:5px groove #FFDF00;"|[[Attēls:Chemical Branch Insignia.svg|x28px]] |style="background:#25185d; color:white;"| |colspan="2"|Kosmiskās operācijas (FA 40) |- |[[ASV Armijas kiberdrošības spēki|Kiberdrošības spēki]] (CY) |style="background:gray; border:5px groove black;"|[[Attēls:US Army Cyber Branch Insignia.png|x45px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |[[ASV Armijas zobārstniecības pavēlniecība|Zobārstniecības pavēlniecība]] (DC) |style="background:#800000; border:5px groove #FFFFFF;"|[[Attēls:USA - Army Medical Dental.png|x50px]] |style="background:#25185d; color:white;"| |colspan="2"|[[Sabiedriskās attiecības]] (FA 46) |- |[[ASV Armijas inženieru korpuss|Inženieru korpuss]] (EN) |style="background:#FF2400; border:5px groove #FFFFFF;"|[[Attēls:USA - Engineer Branch Insignia.png|x35px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |[[ASV Armijas lauka artilērija|Lauka artilērija]] (FA) |style="background:#FF2400;"|[[Attēls:USA - Army Field Artillery Insignia.png|x40px]] |style="background:#25185d; color:white;"| |colspan="2"|Akadēmiskie mācībspēki (FA 47) |- |[[ASV Armijas finanšu korpuss|Finanšu korpuss]] (FI) |style="background:#D3D3D3; border:5px groove #FFDF00;"|[[Attēls:USA - Army Finance Corps.png|x40px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |[[ASV Armijas kājnieki|Kājnieki]] (IN) |style="background:#A2e3e8;"|[[Attēls:USA - Army Infantry Insignia.png|x38px]] |style="background:#25185d; color:white;"| |colspan="2"|Ārlietu darbinieks (FA 48) |- |[[Amerikas Savienoto Valstu Armijas ģenerālinspektora birojs]] (IG)<br>(''Office of the Inspector General of the United States Army'') |style="background:navy; border:5px groove lightblue;"|[[Attēls:USA - Inspector General Branch Insignia.png|x38px]] |style="background:#25185d; color:white;"| |[[ASV Armijas loģistikas nodrošinājums|Loģistika un tehniskais atbalsts]] (LG) |style="background: #BF1238; border:5px groove #CD7F32;"|[[Attēls:USA - Logistics Branch Insignia.png|x50px]] |style="background:#25185d; color:white;"| |colspan="2"|Operāciju izpēte/Sistēmu analīze (FA 49) |- |[[Amerikas Savienoto Valstu Armijas augstāko tiesnešu korpuss|Augstāko tiesnešu korpuss]] (JA)<br>(''Judge Advocate General's Corps'') |style="background:navy; border:5px groove #FFFFFF;"|[[Attēls:JAGC Staff Corps Insignia Army.gif|x35px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |[[ASV Armijas militārās izlūkošanas korpuss|Militārās izlūkošanas korpuss]] (MI) |style="background:#1E90FF; border:5px groove #D3D3D3;"|[[Attēls:MI Corps Insignia.svg|x55px]] |style="background:#25185d; color:white;"| |colspan="2"|Spēka menedžments (FA 50) |- |[[ASV Armijas medicīnas korpuss|Medicīnas korpuss]] (MC) |style="background:#800000; border:5px groove #FFFFFF;"|[[Attēls:USA - Army Medical Corps.png|x50px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |[[Army Medical Department (United States)#Medical Service Corps (MS)|Medicīniskā dienesta korpuss]] (MS) |style="background:#800000; border:5px groove #FFFFFF;"|[[Attēls:USA - Army Medical Specialist Corps.png|x49px]] |style="background:#25185d; color:white;"| |colspan="2"|Vervēšana (FA 51) |- |[[ASV Armijas Militārās policijas korpuss|Militārās policijas korpuss]] (MP) |style="background:green; border:5px groove yellow;"|[[Attēls:USAMPC-Branch-Insignia.png|x38px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |[[Amerikas Savienoto Valstu Armijas medmāsu korpuss|Medmāsu korpuss]] (AN) |style="background:#800000; border:5px groove #FFFFFF;"|[[Attēls:USA - Army Medical Nurse.png|x50px]] |style="background:#25185d; color:white;"| |colspan="2"|Modelēšanas operācijas (FA 57) |- |[[Psiholoģiskās operācijas (ASV)|Psiholoģiskās operācijas]] (PO) |style="background:#4F7942; border:5px groove #D3D3D3;"|[[Attēls:USA - Psych Ops Branch Insignia.png|50px]] |style="background:#25185d; color:white;"| |Medicīnas speciālistu korpuss (SP) |style="background:#800000; border:5px groove #FFFFFF;"|[[Attēls:USA - Army Medical Specialist.png|x50px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |colspan="2"|Armijas mārketings (FA 58)<ref>[https://www.army.mil/article/231034/new_marketing_job_lets_officers_steward_army_brand New marketing job lets officers steward Army brand] {{Wayback|url=https://www.army.mil/article/231034/new_marketing_job_lets_officers_steward_army_brand |date=20221016000736 }}, Army.mil, by Thomas Brading (Army News Service), dated 16 December 2019, last accessed 1 January 2020</ref> |- |[[Amerikas Savienoto Valstu Armijas apgādes korpuss|Apgādes korpuss]] (QM) |style="background:#F0DC82;"|[[Attēls:USA - Quartermaster Corps Branch Insignia.png|x42px]] |style="background:#25185d; color:white;"| |[[Personāla speciālistu korpuss]] (SS)<br>(tikai armija un [[ASV Armijas Nacionālā gvarde|Armijas NG]]) |style="background:green;"|[[Attēls:StaffSpecUSAR ARNGBC.gif|x45px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |colspan="2"|Medicīnas pakalpojumi (FA 70) |- |[[ASV Armijas speciālo uzdevumu spēki|Speciālo uzdevumu spēki]] (SF) |style="background:#004B49;"|[[Attēls:USA - Special Forces Branch Insignia.png|x35px]] |style="background:#25185d; color:white;"| |[[ASV Armijas munīcijas korpuss|Munīcijas korpuss]] (OD) |style="background:crimson; border:5px groove yellow;"|[[Attēls:Ordnance Branch Insignia.svg|x50px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |colspan="2"|Laboratorijas zinātnes (FA 71) |- |[[ASV Armijas veterinārais korpuss|Veterinārais korpuss]] (VC) |style="background:maroon; border:5px groove #FFFFFF;"|[[Attēls:USA - Army Medical Veterinary.png|x50px]] |style="background:#25185d; color:white;"| |Sabiedriskās attiecības (PA)<br>(''Public Affairs'') |style="background:#008080; border:5px groove yellow;"|[[Attēls:PublicAffairsBC.svg|45px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |colspan="2"|Preventīvās medicīnas zinātnes (FA 72) |- |[[ASV Armijas transporta korpuss|Transporta korpuss]] (TC) |style="background:#B22222; border:5px groove #FFDF00;"|[[Attēls:USA - Transportation Corps Branch Insignia.png|x50px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |[[ASV Armijas sakaru korpuss|Sakaru korpuss]] (SC) |style="background:#FF7F00; border:5px groove #FFFFFF;"|[[Attēls:Insignia signal.svg|x40px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |colspan="2"|Uzvedības zinātnes(FA 73) |- !colspan="8"|''Speciālo vienību zīmotnes (noteiktiem unikāliem dienesta uzdevumiem)'' |- |[[Nacionālās gvardes birojs]] (NGB) |style="background:darkblue;"|[[Attēls:NatlGuardBureauBC.gif|50px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |Ģenerālštābs |style="background:#000000; border:5px groove #FFD700;"|[[Attēls:USA - Army General Staff Branch Insignia.png|50px]] !style="background:#25185d; color:#FFFFFF;"| |[[ASV Kara akadēmija|Kara akadēmijas štābs]] |style="background:white;"|[[Attēls:US Military Academy Staff Insignia.png|x50px]] |- |[[Bruņoto spēku kapelānu centrs|Kapelāns kadets]] |style=background:black;"|[[Attēls:Chaplain Candidate Branch Insignia.png|x50px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |[[Virsnieku kadetu skola (ASV))|Virsnieks kadets]] |style="background:white;"|[[Attēls:US Army Officer Candidate Insignia.png|75px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |[[Vorentvirsnieku kadetu skola (ASV))|Vorentvirsnieks kadets]] |style="background:white;"|[[Attēls:US Army Warrant Officer Candidate Insignia.png|75px]] |- |colspan="5"|[[Adjutants]]<br>[[Attēls:Lapel insignia of an aide-de-camp to a U.S. Army Brigadier General.jpg|45px]] [[Attēls:MajGenAide.jpg|45px]] [[Attēls:LtGenAide.jpg|45px]] [[Attēls:GenAide.jpg|45px]] [[Attēls:GA-Aide.GIF|45px]] [[Attēls:Branch insignia, Aide to Vice Chief, National Guard Bureau.jpg|45px]] [[Attēls:Branch insignia, Aide to Chief, National Guard Bureau.jpg|45px]] [[Attēls:Aide VCoS-Army BC.png|45px]] [[Attēls:AideCoSArmyBC.gif|45px]] [[Attēls:Aide UnderSec-Army BC.png|45px]] [[Attēls:AideSecyArmyBC.gif|45px]] [[Attēls:Aide VJCoS BC.png|45px]] [[Attēls:AideJCoSBC.gif|45px]] [[Attēls:AideSecyDefenseBC.gif|45px]] [[Attēls:Aide-de-camp insignia for VP aide.gif|45px]] [[Attēls:AidePOTUSBC.gif|45px]] !style="background:#25185d; color:white;"| |colspan="2"|[[Vecākais padomnieks iesaukšanas jautājumos]] (SEA)<br>[[Attēls:USA - Army Immaterial Command Insignia.png|x44px]] [[Attēls:Sma-bos.jpg|x45px]] [[Attēls:SEAC-collar1.jpg|x45px]] |} == Skatīt arī == * [[ASV Armijas Otrā pasaules kara militārā aprīkojuma saraksts]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Militārisms-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV Armija| ]] 3ws2iwxjwbjmyfjm8pi3o58fy0es6t7 0 200858 4486788 4367645 2026-06-26T09:25:44Z Kaamis007 67303 Indriksone! 4486788 wikitext text/x-wiki {{Valdības aģentūras infokaste | agency_name = Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija | logo = IZM logo.png | logo_width = 200px | logo_caption = | seal = | seal_width = | seal_caption = | picture = Latvijas Republikas IZM.jpg | picture_width = | picture_caption = Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas ēka | agency_type = Ministrijas | formed = 1918. gadā | date1 = | date1_name = | date2 = | date2_name = | preceding1 = | preceding2 = | dissolved = | superseding = | jurisdiction = | headquarters = [[Vaļņu iela (Rīga)|Vaļņu iela 2]], [[Rīga]] | coordinates = {{coord|56.951|24.1095|type:landmark_region:LV-RIX|display=inline,title}} | employees = 190 (2019. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://visasalgas.com/valsts-iestades/izglitibas-un-zinatnes-ministrija/atalgojums|title=2019.gada janvārī izmaksātais atalgojums {{!}} Izglītības un zinātnes ministrija|website=VisasAlgas.com|access-date=2021-04-09|archive-date=2022-05-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20220524214748/https://visasalgas.com/valsts-iestades/izglitibas-un-zinatnes-ministrija/atalgojums}}</ref> | budget = | minister1_name = [[Ilze Indriksone]] | minister1_pfo = [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrs|izglītības un zinātnes ministre]] | chief2_name = | chief2_position = | parent_agency = [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinetam]] | child1_agency = [[Valsts_pārvaldes_iestādes_Latvijā#Latvijas_Republikas_Izglītības_un_zinātnes_ministrija|Saraksts]] | child2_agency = | website = {{URL|http://izm.gov.lv}} | footnotes = }} '''Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija''' ir [[Latvija]]s vadošā [[valsts]] pārvaldes iestāde izglītības un zinātnes nozarē, kā arī sporta, jaunatnes, valsts valodas politikas un kosmosa jomā. Izglītības un zinātnes ministriju politiskā līmenī vada [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrs|izglītības un zinātnes ministrs]]. Izglītības un zinātnes ministrija tika izveidota 1918. gadā. == Darbības mērķi == Tās funkcijas un uzdevumus nosaka tās nolikums. Ministrijas darbu vada arī [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretārs]]. Valsts sekretāra galvenie uzdevumi ir nozares politikas un stratēģiju izstrādes organizēšana, nozares politikas īstenošana, iestādes administratīvā darba vadīšana un ministriju funkciju izpildes organizēšana. == Pakļautībā esošas iestādes == === Tiešā pārvaldība === * Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) * Valsts izglītības satura centrs (VISC) (no 2025. gada 1. janvāra VIAA) * Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) * Latviešu valodas aģentūra (LVA) * Latvijas Zinātnes padome (LZP) * Latvijas Akadēmiskās informācijas centrs (AIC) * Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (JSPA) * [[Aizkraukles Profesionālā vidusskola]] * Daugavpils Būvniecības Tehnikums * Daugavpils Tehnikums * Daugavpils Tirdzniecības Profesionālā Vidusskola * Jēkabpils Agrobiznesa Koledža * [[Jelgavas tehnikums|Jelgavas Tehnikums]] * [[Kandavas Lauksaimniecības tehnikums]] * [[Latvijas Sporta muzejs|Latvijas sporta muzejs]] * Liepājas Jūrniecības Koledža * [[Malnavas koledža]] * [[Murjāņu sporta ģimnāzija]] * [[Ogres tehnikums|Ogres Tehnikums]] * Olaines Mehānikas un Tehnoloģijas Koledža * [[Priekuļu tehnikums|Priekuļu Tehnikums]] * [[Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums|Profesionālās Izglītības Kompetences Centrs "Kuldīgas Tehnoloģiju un Tūrisma Tehnikums"]] * [[Liepājas Valsts tehnikums|Profesionālās Izglītības Kompetences Centrs "Liepājas Valsts Tehnikums"]] * [[Rīgas Tehniskā koledža|Profesionālās Izglītības Kompetences Centrs "Rīgas Tehniskā Koledža"]] * [[Rēzeknes tehnikums|Rēzeknes Tehnikums]] * [[Latvijas Universitātes Rīgas 1. medicīnas koledža|Rīgas 1. Medicīnas Koledža]] * Rīgas 3. Arodskola * [[Rīgas Celtniecības koledža|Rīgas Celtniecības Koledža]] * [[Rīgas Mākslas un mediju tehnikums|Rīgas Mākslas un Mediju Tehnikums]] * Rīgas Stila un Modes Tehnikums * Rīgas Tirdzniecības Profesionālā Vidusskola * Sociālās korekcijas izglītības iestāde "Naukšēni" * Valmieras Tehnikums * Ventspils Tehnikums === Atvasinātās publiskās personas pārvaldībā === * [[Latvijas Organiskās sintēzes institūts]] * [[Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts]] * [[Banku augstskola]] * [[Daugavpils Universitāte]] * [[Latvijas Jūras akadēmija]] * [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija]] * [[Latvijas Universitāte]] * [[Latvijas Zinātņu akadēmija]] * [[Rīgas Tehniskā universitāte]] * [[Vidzemes Augstskola]] === Kapitālsabiedrības === * SIA Bobsleja un kamaniņu trase Sigulda (BKT) * VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions ([[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadions]]) * VSIA Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums (RTRIT) * SIA Sporta centrs Mežaparks (SCM) * SIA Tenisa centrs Lielupe (TCL) == Ministri == {{Pamatraksts|Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministru uzskaitījums}} No [[1918]]. līdz [[1940]]. gadam amata nosaukums bija — '''izglītības ministrs''', no [[1990]]. līdz [[1993]]. gadam — '''tautas izglītības ministrs''', no [[1993]]. līdz [[1994]]. gadam — '''izglītības, kultūras un zinātnes ministrs'''. Periodā no [[1995]]. līdz [[1996]]. gadam pastāvēja arī '''Izglītības valsts ministra''' amats un no [[1995]]. līdz [[1999]]. gadam — '''[[Latvijas Republikas augstākās izglītības un zinātnes valsts ministru uzskaitījums|augstākās izglītības un zinātnes valsts ministra]]''' amats. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://izm.gov.lv Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas oficiālā mājaslapa] {{Politika-aizmetnis}} {{Latvija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas Republikas ministrijas|Izglitibas un zinātnes ministrija]] [[Kategorija:Izglītība Latvijā]] [[Kategorija:Zinātne un tehnoloģijas Latvijā]] [[Kategorija:Izglītības ministrijas]] 1170plcap8zxd11cky78st0z03e0jmy 0 201486 4486857 4467306 2026-06-26T11:19:21Z Baisulis 11523 sakārtotas atsauces..... 4486857 wikitext text/x-wiki {{Latvijas P ceļa infokaste | numurs = 17 | nosaukums = Valmiera—Rūjiena—Igaunijas robeža (Unguriņi) | karte = Road P17 Latvia.svg | leģenda = | garums = 55,9 | ārpus_pilsētas = 53,2 | ceļš_pilsētā = 2,7 | sakrīt = | segums = asfalts | reģions = [[Vidzeme]] | attēls = | paraksts = }} {{Maršruta tabula/aplis||[[Valmiera]] {{P ceļš|16}} {{P ceļš|20}}}} {{Maršruta tabula/ielas||Rīgas iela, Lāčplēša iela, Tērbatas iela }} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Valmiera]] }} {{Maršruta tabula/aplis||{{A ceļš|3}} {{E ceļš|264}}}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Valmiermuiža]] }} {{Maršruta tabula/ciems zils||[[Buka (Rencēnu pagasts)|Buka]] }} {{Maršruta tabula/ciems zils||[[Sauļi]] }} {{Maršruta tabula/ciems zils||[[Rencēni]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Rencēni]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Seda (upe)|Seda]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Oļa]] }} {{Maršruta tabula/ciems zils||[[Endzele]] }} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Jeri (Jeru pagasts)|Jeri]] }} {{Maršruta tabula/upe||[[Rūja]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{Pilsētas zīme}} [[Rūjiena]] {{P ceļš|22}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Rūja]] }} {{Maršruta tabula/ES robeža|| [[Unguriņi]] {{EST}} <big>→</big> {{EST T ceļš|54}} }} |} |} '''P17''' autoceļš '''Valmiera—Rūjiena—Igaunijas robeža (Unguriņi)''', jeb Rūjienas šoseja, ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno autoceļu [[Valmiera|Valmieru]] caur [[Rūjiena|Rūjienu]] ar [[Igaunija]]s robežu pie [[Unguriņi]]em.<ref>{{Valsts ceļi}}</ref> Autoceļa kopgarums ir 55,9 km un tas visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu. Autoceļš šķērso [[Valmieras novads|Valmieras novadu]]. Uz autoceļa visā tā garumā 1989. gadā norisinājās Baltijas ceļš.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/264897-uz-valsts-autoceliem-atklatas-baltijas-cela-25-gadskartas-zimes-2014|title=Uz valsts autoceļiem atklātas Baltijas ceļa 25.gadskārtas zīmes - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}</ref> == Satiksme == Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}</ref> * no Valmieras līdz Rencēnu pagriezienam (1,6. — 21,2. km): 3 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 9% kravas transports * no Rencēnu pagrieziena līdz Rūjienai (21,2. — 40,8. km): 1,8 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 15% kravas transports * no Rūjienas līdz Igaunijas robežai (Unguriņiem) (40,8. — 55,8. km): 416 transportlīdzekļu diennaktī, 12% kravas transports == Vēsture == 1935. gadā tika lemts, ka Rīgas — Tallinas šoseja tiks virzīta caur Valmieru un Rūjienu, pa autoceļa trasi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:844230%7Carticle:DIVL59%7Cquery:%C5%A1oseja%20R%C5%ABjienu|title=Rīgas-Tallinas šoseja ies caur Rūjienu|website=periodika.lv|access-date=2026-05-12}}</ref> 1946. gadā tika atjaunots tilts pār Sedas upi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1165908%7Carticle:DIVL45%7Cquery:R%C5%ABjienas%20%C5%A1osej%C4%81|title=Atklāts Sedas tilts|website=periodika.lv|access-date=2026-05-12}}</ref>[[Attēls:Šoseja Valmiera - Rūjiena, 1974. gads.jpg|thumb|Šoseja Valmiera — Rūjiena, 1974. gads]] [[Attēls:Šoseja Valmiera - Rūjiena pie Sedaskalniem, Sedas tilts, 1970. - 1980. gadi.jpg|thumb|Šoseja Valmiera — Rūjiena pie Sedaskalniem, Sedas tilts, 1970. — 1980. gadi]] [[2014]]. gada novembrī pabeigta P17 seguma atjaunošana četrus kilometrus garā posmā sākot no [[Rencēni]]em. Projekta kopējās izmaksas ir aptuveni 656,000 EUR.<ref>[http://news.lv/IUB/2014/08/04/valsts-regionala-autocela-p17-valmiera-rujiena-igaunijas-robeza-posma-km-20700-26035-seguma-atjaunosana-45233000-9 Valsts reģionālā autoceļa P17 Valmiera – Rūjiena – Igaunijas robeža posma km 20,700 – 26,035 seguma atjaunošana (45233000-9)]</ref> 2014. gadā, saskaņā ar Baltijas ceļa 25. gadskārtu, uz autoceļa divās vietās — stāvlaukumā pie Sedas upes (28,85. km) un pie Igaunijas robežas (55,88. km) tika uzstādītas vērienīgās akcijas atmiņas zīmes.<ref name=":0" /> 2019. gadā gar autoceļu pie Valmieras tika izbūvēts apvienots gājēju un velobraucēju ceļš 600 metru garumā, posmā starp Viestura laukumu Valmierā un A3 rotācijas apli. Būvdarbus veica SIA "Limbažu ceļi" par līgumcenu 377 tūkstoši eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/305714-pabeigta-gajeju-velosipedistu-cela-ierikosana-pie-valmieras-2019|title=Pabeigta gājēju – velosipēdistu ceļa ierīkošana pie Valmieras - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}</ref> 2019. gadā uz autoceļa 7,9 km garumā tika veikta selektīvā vienkārtas virsmas apstrāde. Darbus veica VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/307258-sogad-vidzeme-selektiva-vienkartas-virsmas-apstrade-planota-35-autoceliem-2019|title=Šogad Vidzemē selektīvā vienkārtas virsmas apstrāde plānota 35 autoceļiem - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}</ref> 2020. gadā autoceļa posmā no Rencēniem līdz tiltam pār Sedu (20,7. — 28,9. km) tika veikta seguma atjaunošana. Būvdarbus veica SIA "Binders" par līgumcenu 689 tūkstoši eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/318633-vidzeme-saks-parbuvet-ducu-cela-posmu-un-atjaunos-segumu-vel-uz-cetriem-autoceliem-2020|title=Vidzemē sāks pārbūvēt Dūču ceļa posmu un atjaunos segumu vēl uz četriem autoceļiem - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}</ref> 2023. gadā tika veikta seguma atjaunošana Valmierā, Tērbatas ielā — P20 autoceļa sākumā. Būvdarbus veica SIA "Limbažu ceļi" par līgumcenu 161 tūkstoši eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/atjaunots-segums-terbatas-ielai-valmiera/|title=Atjaunots segums Tērbatas ielai Valmierā|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-05-12|date=2023-10-05|language=lv}}</ref> 2023. gadā tika veikta seguma atjaunošana autoceļa posmā no Valmieras līdz Rencēniem. Būvdarbu ietvaros tika atjaunots autoceļa segums 18 km garumā, attīrīta ceļa nodalījuma zona no kokiem un krūmiem, atjaunotas caurtekas un grāvji, un citi darbi. Būvdarbus veica SIA "Limbažu ceļi" par līgumcenu 4,1 miljoni eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sakas-cela-remonts-starp-valmieru-un-renceniem-sanemta-pasvaldibas-atlauja-koku-cirsanai/|title=Sākas ceļa remonts starp Valmieru un Rencēniem; saņemta pašvaldības atļauja koku ciršanai|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-12|date=2023-06-26|language=lv}}</ref> 2025. gadā Rūjienā tika veikta Pērnavas ielas seguma atjaunošana. Būvdarbus veica SIA "Limbažu ceļi" par līgumcenu 532 tūkstoši eiro (ar PVN).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/valmieras-novada-atjaunos-piecu-tranzita-ielu-posmu-segumu-uzsakti-pirmie-buvdarbi/|title=Valmieras novadā atjaunos piecu tranzīta ielu posmu segumu. Uzsākti pirmie būvdarbi|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-05-12|date=2025-08-06|language=lv}}</ref> == Apdzīvotās vietas pie autoceļa == * [[Valmiera]] * [[Buka (Rencēnu pagasts)|Buka]] * [[Sauļi]] * [[Rencēni]] * [[Endzele]] * [[Rūjiena]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas reģionālie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P017]] [[Kategorija:Autoceļi Valmieras novadā]] gqgn2wt93ybme6i0pi7iaahtna0f0ft 0 203379 4486859 4478103 2026-06-26T11:23:53Z Baisulis 11523 sakārtotas atsauces..... 4486859 wikitext text/x-wiki {{Latvijas P ceļa infokaste | numurs = 89 | nosaukums = Ķekava—Skaistkalne | karte = Road P89 Latvia.svg | leģenda = | garums = 55,8 | ārpus_pilsētas = 55,8 | ceļš_pilsētā = 0 | sakrīt = | segums = asfalts | reģions = [[Zemgale]] | attēls = Autoceļš P89 pie Pulkarnes.jpg | paraksts = Autoceļš P89 pie [[Pulkarne (Baldones pagasts)|Pulkarnes]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||Čagas {{P ceļš|137}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Pulkarne (Baldones pagasts)|Pulkarne]] {{P ceļš|90}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Mežvidi (Baldones pagasts)|Mežvidi]] {{P ceļš|91}} }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Vanagkalnu iela]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|9}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|9}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Mīlupīte|Milupīte]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|5}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1012}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Zvirgzde (upe)|Zvirgzde]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Vecumnieki]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Skolas iela (Vecumnieki)|Skolas iela]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|88}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Taļķe]]}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1013}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Vecumnieki]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|73}}}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Stelpe]] {{P ceļš|92}}}} {{Maršruta tabula/upe||[[Misa (upe)|Misa]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|1019}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Bārbele]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|87}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Bārbele]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Iecava (upe)|Iecava]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Skaistkalne]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Bauskas iela (Skaistkalne)|Bauskas iela]] {{V ceļš|1003}} }} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Kurmenes iela (Skaistkalne)|Kurmenes iela]] {{V ceļš|1020}} {{V ceļš|1003}} }} {{Maršruta tabula/upe||[[Mēmele]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Skaistkalne]] — {{LTU}} {{LTU K ceļš|190}} }} |} |} '''P89''' autoceļš '''Ķekava—Skaistkalne''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|Latvijas reģionālais autoceļš]], kas savieno autoceļu [[Autoceļš P137|P137]] (agrāko [[A7]]) netālu no tā krustojuma ar [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļu]] ([[Autoceļš A5 (Latvija)|A5]]) caur [[Vecumnieki]]em un [[Bārbele|Bārbeli]] ar [[Lietuva]]s robežu [[Skaistkalne|Skaistkalnē]].<ref>{{valsts ceļi}}</ref> Autoceļa kopējais garums ir 55,8 km un tas visā garumā ir klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu. Ceļš šķērso [[Ķekavas novads|Ķekavas]] un [[Bauskas novads|Bauskas]] novadus. == Apdzīvotas vietas pie autoceļa == * [[Piebalgas]] * [[Zvirgzde (ciems)|Zvirgzde]] * [[Vecumnieki]] * [[Bārbele]] * [[Skaistkalne]] == Satiksme == Autoceļš ir samērā noslogots — 2025. gada satiksmes intensitātes un kravas transportlīdzekļu īpatsvara dati:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-25|language=lv}}</ref> * no krustojuma ar P137 līdz [[Baldone]]s pagriezienam (0,00.—9,7. km): 7,5 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, ~12% kravas transports * no Baldones līdz Vecumniekiem (9,7.—30,7. km): 4,8 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 19% kravas transports * no Vecumniekiem līdz krustojumam ar [[Autoceļš P73|P73]] (30,7.—33,57. km): 4,6 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 15% kravas transports * no krustojuma ar P73 līdz Bārbelei (33,57.—46,41. km): 2,3 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 13% kravas transports * no Bārbeles līdz Skaistkalnei (Lietuvas robežai) (46,41.—55,8. km): 1,3 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 16% kravas transports Uz autoceļa ir uzstādīts viens stacionārais fotoradars Vecumniekos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.csdd.lv/stacionarie-fotoradari/stacionaro-fotordaru-karte|title=Stacionāro fotoradaru karte|access-date={{dat|2026|05|25||bez}}|archive-date={{dat|2024|11|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20241102050807/https://www.csdd.lv/stacionarie-fotoradari/stacionaro-fotordaru-karte}}</ref> == Vēsture == Autoceļa trases vēsturiskās saknes ir meklējamas jau viduslaikos, kad tas kalpoja kā daļa no stratēģiski un saimnieciski nozīmīgā tirdzniecības ceļa, kas savienoja Rīgu ar [[Kauņa|Kauņu]]. Skaistkalnē darbojās pasta stacija un vairāki krogi ceļotājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bauskasnovads.lv/lv/jaunums/labi-skaistkalnes-pagasta|title=LABI BŪT Skaistkalnes pagastā {{!}} Bauskas novads|website=www.bauskasnovads.lv|access-date=2026-05-25|language=lv}}</ref> Šosejas Rīga—Vecmuiža (Vecumnieki)—Skaistkalne izbūve uzsākās 1924. gadā, tās būve ir uzskatāma par vienu no lielākajiem ceļu būves darbiem neatkarīgās Latvijas valsts laikā. Šoseja atzarojās no Bauskas (P137) šosejas pie Ķekavas. Ar šosejas izbūvi attālums no Skaistkalnes līdz Rīgai samazinājās par 5,2 km — no 81,5 km līdz 76,3 km. Šoseja sākotnēji tika veidota kā daļa no Rīgas—Kauņas šosejas. 1933. gadā tika pabeigts 13 km garš šosejas posms pie Vecumniekiem, līdz 1939. gadam šoseja bija izbūvēta no Ķekavas līdz Bārbelei 47,3 km garumā, kā arī 4 km garš gabals no Skaistkalnes gala; neizbūvēts palika 4,8 km garš ceļa posms starp Bārbeli un Skaistkalni. Ceļa būves ietvaros tika izpildīti 275 tūkstoši m³ zemes darbu, piegādāti un iestrādāti 21 tūkstoši m³ laukakmeņu un 46 tūkstoši m³ plienakmeņu. Šosejas klātnes platums bija 8 m, ar 5 m platu segu. Darbu kopizmaksa bija 2,4 miljoni latu. 1941. gadā, pēc Padomju okupācijas, bija plānots izbūvēt trūkstošo autoceļa posmu 4,8 km garumā starp Bārbeli un Skaistkalni, šai iecerei bija nepieciešami 2,3 tūkstoši m³ laukakmeņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1118156%7Carticle:DIVL123|title=Šosejas jaunbūve starp Bārbeli un Skaistkalni|website=periodika.lv|access-date=2026-05-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:280058%7Carticle:DIVL274|title=Rīgas-Skaistkalnes šosejas būve nobeigta|website=periodika.lv|access-date=2026-05-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:756733%7Carticle:DIVL36|title=Rīgu ar Kauņu caur Skaistkalni savienos 300 km. gara šoseja|website=periodika.lv|access-date=2026-05-25}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi|pages=85}}</ref> Starp 1967. un 1974. gadu autoceļam tika izbūvēts asfalta segums.<ref>{{Atsauce|title=Autoceļa Ķekava–Skaistkalne (P89) posms no Bārbeles līdz Lietuvas robežai (47,05.-55,80. km). Veikta segas pārbūve, 7 058 926 eiro (ar PVN), piecu gadu garantija. Sega izbūvēta 1974. gadā.|url=https://www.flickr.com/photos/lvceli/27826581828/|date=2018-04-09|accessdate=2026-05-25|first=LVceli|last=lv}}</ref> 1998. gadā tika uzsākti autoceļa atjaunošanas darbi. 1999. gadā [[Bauskas rajons|Bauskas rajona]] padome lūdza [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministriju]] rast papildu līdzekļus, lai tiktu pabeigts autoceļa remonts — neremontēti bija palikuši ceļa pēdējie 19 kilometri, kur ceļa melnais segums bija ievērojami bojāts un sabrucis. Tika pamatots, ka, pabeidzot ceļa atjaunošanu, būtu iespējams atslogot Bauskas (A7) šoseju, daļu no tranzītsatiksmes novirzot uz Skaistkalnes šoseju, kas veicinātu vietējo pagastu attīstību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bauskasdzive.lv/arhivs/lugs-pieskirt-lidzeklus-cela-kekava-skaistkalne-remontam/|title=Lūgs piešķirt līdzekļus ceļa Ķekava-Skaistkalne remontam|website=BauskasDzive.lv|access-date=2026-05-25|date=1999-04-25|language=lv}}</ref> No 2016. gada jūnija līdz 2017. gada septembrim tika veikta autoceļa posma starp Bārbeli un Skaistkalni (47,05.—55,80. km) pārbūve. Iepriekš autoceļa posms jau desmit gadus bija valstī vissliktākajā tehniskajā stāvoklī — pēc asfalta seguma izbūves šajā posmā nebija bijuši remontdarbi, tikai lāpītas bedres. Arī tilti tika izbūvēti pirms vairāk nekā 50 gadiem, tostarp tilts pār [[Iecava (upe)|Iecavu]] visu šo laiku nebija remontēts. Būvdarbu ietvaros 8 km garajā autoceļa posmā tika pārbūvēta autoceļa sega, pārbūvēts tilts pār Iecavu un atjaunots tilts pār Mēmeli uz Lietuvas robežas. Skaistkalnē 1,4 km garumā tika pārbūvēts ūdens novades drenāžas un lietus ūdens kanalizācijas tīkls. Pašā Skaistkalnes ciemā Rīgas ielā visā tās garumā līdz tiltam pār [[Mēmele|Mēmeli]] tika izbūvētas ietves gājējiem. Būvdarbus veica SIA "Igate" par līgumcenu ap 8 miljoniem eiro (ar PVN), no kā 85% bija ERAF līdzfinansējums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/fotoreportaza-ka-pec-parbuves-izskatas-autocels-barbele-skaistkalne/|title=Fotoreportāža: kā pēc pārbūves izskatās autoceļš Bārbele - Skaistkalne|last=Jevgenijs|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-25|date=2017-09-15|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/novados/foto-ka-pec-parbuves-izskatas-savulaik-sliktakais-valsts-autocels-barbele-skaistkalne-14180641|title=FOTO: Kā pēc pārbūves izskatās savulaik sliktākais valsts autoceļš Bārbele - Skaistkalne|website=www.diena.lv|access-date=2026-05-25}}</ref> Ar virsmas apstrādi ceļa atjaunošanu veica 2016. gadā posmā no Pulkarnes līdz Ķekavas novada robežai (2,2.—5,3. km), un 2018. gadā posmā no [[Mežvidi (Baldone)|Mežvidiem]] līdz Vecumniekiem (9,74.—28,13. km).<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atjaunots-regionala-cela-kekavaskaistkalne-posms.a373924/|title=Atjaunots reģionālā ceļa Ķekava–Skaistkalne posms|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-25|language=lv}}</ref> 2019. gadā tika veikta seguma atjaunošana posmā no Bauskas šosejas (P137) līdz [[Pulkarne (Baldones pagasts)|Pulkarnei]] (0,09.—2,1. km).<ref name=":0" /> 2020. gadā tika veikta seguma atjaunošana posmā no Baldones novada robežas līdz Mežvidiem (5,223.—9,74. km) un posmā no Vecumniekiem līdz Sudmalniekiem (28,13.—35,07. km). Būvdarbus posmos veica attiecīgi SIA "Igate" par līgumcenu 814 tūkstoši eiro (ar PVN) un SIA "Strabag" par līgumcenu 956 tūkstoši eiro (ar PVN), abus darbus sedza no valsts budžeta.<ref name=":0" /><ref name=":0" /> == Attēlu galerija == <gallery> Autoceļš P89 pie Kalniņiem Baldones pagastā.jpg|Pie Kalniņiem [[Baldones pagasts|Baldones pagastā]] Вецумниеки - panoramio.jpg|Vecumniekos </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas reģionālie autoceļi}} [[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P089]] i3zt51kn8uxd0a4pzg7qyxjf3yerlu6 0 209272 4486536 4344851 2026-06-25T19:34:02Z Biafra 13794 4486536 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2018. gada augusts}} '''Barkāns''' (sieviešu dzimtē [[Barkāne]]) ir [[latviešu valoda|latviešu]] cilmes [[uzvārds]], kas radies no [[vietvārds|vietvārda]] [[Barkāni]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Jānis Barkāns]] (dzimis 1959) — disidents; * [[Viktors Barkāns]] (1894—1957) — politiķis; * [[Vinca Barkāns]] (1889—1947) — ārsts un politiķis; * [[Vitolds Barkāns]] (dzimis 1944) — airētājs. == Skatīt arī == * [[Barkans]] {{Uzvārds}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] 2m0l5ps7dlpf90kenqs6umdwlfzyvjb 0 218670 4486851 4446643 2026-06-26T10:42:46Z Gragox 965 4486851 wikitext text/x-wiki {{Hokeja kluba infokaste | text_color = white | bg_color = #003068; border-top:#a6d509 5px solid;border-bottom:#a6d509 5px solid; | team = HK Mogo | logo = HK_Mogo_Logo1.png | logosize = 180px | city = [[Rīga]], [[Latvija]] | league = [[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts]] | conference = | division = | sezona = | pozīcija = | founded = 2014 | dissolved = | operated = | arena = [["Mogo" ledus halle]], Rīga, Brīvības iela 335 | ietilpība = | colors = {{color box|#003068}} {{color box|#a6d509}} {{color box|white}} | owner = | prezidents = | GM = {{flaga|Latvija}} [[Elviss Želubovskis]] | coach = {{flaga|Latvija}} [[Ģirts Ankipāns]] | president = {{flaga|Latvija}} [[Māris Martinsons]] | captain = {{flaga|Latvija}} [[Gints Meija]] | media = | affiliates = <!---Čempiontituli---> | LHL = 5 (2015, 2019, 2024, 2025<ref name="04042024-mogo-atvaira-jelgavnieku-centienus-un-izc">https://sportacentrs.com/hokejs/latvijas_cempionats/04042024-mogo_atvaira_jelgavnieku_centienus_un_izc</ref>, 2026) }} '''HK Mogo''' ir [[Hokejs Latvijā|Latvijas]] [[hokejs|hokeja]] komanda, kas spēlē [[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts|Latvijas Virslīgas čempionātā]]. 2015., 2019., 2024.<ref name="04042024-mogo-atvaira-jelgavnieku-centienus-un-izc" />, 2025. un 2026. gadā komanda izcīnīja Latvijas čempiones titulu. Kopš 2016. gada oktobra komanda spēlē [["Mogo" ledus halle|"Mogo" ledus hallē]], kas atrodas Rīgā. == Vēsture == [[2014.—2015. gada LHČ sezona|2014.—15.]] gada sezonā, kas bija komandas debijas sezona, tā izcīnīja Latvijas čempiones titulu. Nākamajā sezonā kā Latvijas čempione piedalījās [[Kontinentālais kauss|Kontinentālā kausa]] izcīņā. Pirmās divas sezonas mājas spēles komanda aizvadīja [[Inbox.lv ledus halle|Inbox.lv ledus hallē]]. Otrās kārtas grupas spēlēs komanda izcīnīja trīs uzvaras, tādējādi iekļūstot trešajā kārtā. Trīs gadus pēc kārtas, no 2016. līdz 2018. gadam, HK MOGO uzvarēja [[Latvijas kauss hokejā|Latvijas kausa izcīņā]]. Visas trīs reizes finālspēles tika aizvadītas [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]], kur hokejisti mērojās spēkiem ar [[HK Kurbads]]. [[2018.—2019. gada Optibet hokeja līgas sezona|2018.—19.]] gada sezonā komandai izdevās izcīnīt savu otro čempiones titulu, finālsērijā ar 4—2 pārspējot [[HK Kurbads]]. [[2022.—2023. gada Optibet hokeja līgas sezona|2022.—23.]] gada sezonu HK Mogo uzsāka ar garāko uzvaru sēriju Latvijas čempionāta vēsturē. 27. novembrī komanda izcīnīja 21. uzvaru pēc kārtas, tādējādi pārspējot [[HK Rīga 2000]] 2001. gadā uzstādīto rekordu. HK Mogo ieguva sudraba medaļas [[2022.—2023. gada Optibet hokeja līgas sezona|2022 - 23]] gada sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7748185/zemgale-llu-hokejisti-otro-gadu-pec-kartas-klust-par-latvijas-cempioniem|title="Zemgale"/LLU hokejisti otro gadu pēc kārtas kļūst par Latvijas čempioniem|website=Hokejs|access-date=2023-04-07|date=2023-04-05|language=lv}}</ref> No 2024. līdz 2026. gadam Mogo izdevās izcīnīt trīs čempiones titulus pēc kārtas, visas trīs reizes finālā pārspējot [[HK Zemgale]]. == Visu LHČ sezonu rezultāti == {| class="wikitable" |- bgcolor="#dddddd" !Sezona !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|U|Uzvaras}} !! {{Piezīme|Up|Uzvaras pagarinājumā}} !! {{Piezīme|Zp|Zaudējumi pagarinājumā}} !! {{Piezīme|Z|Zaudējumi}} !! {{Piezīme|V+|Iemestie vārti}} !! {{Piezīme|V-|Ielaistie vārti}} !! Punkti !! Regulārā sezona !! Izslēgšanas spēles !! Kapteinis !! Rezultatīvākais spēlētājs !! Labākais vārtu guvējs |- align="center" |'''[[2014.—2015. gada LHČ sezona|14.—15.]]'''||30||23||1||2||4||160||82||73||'''1. vieta'''|| '''izcīna čempiones titulu''', 4—2 ([[HK Kurbads]]) || {{flaga|Latvija}} [[Dmitrijs Šancovojs]] || {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Mamonovs]] || {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Mamonovs|V.Mamonovs]], {{flaga|Latvija}} [[Elvis Želubovskis|E.Želubovskis]] |- align="center" |'''[[2015.—2016. gada LHČ sezona|15.—16.]]'''||30||19||4||2||5||169||83||67||2. vieta|| zaudējums pusfinālā, 1—3 ([[HK Kurbads]]) || {{flaga|Latvija}} [[Sergejs Durdins]] || {{flaga|Latvija}} [[Edgars Lipsbergs]] || {{flaga|Latvija}} [[Edgars Lipsbergs]] |- align="center" |'''[[2016.—2017. gada LHČ sezona|16.—17.]]'''||30||21||3||1||5||196||94||70||'''1. vieta'''|| zaudējums finālsērijā, 3—4 ([[HK Kurbads]]) || {{flaga|Latvija}} [[Sergejs Durdins]] || {{flaga|Latvija}} [[Elvis Želubovskis]] || {{flaga|Latvija}} [[Elvis Želubovskis]] |- align="center" |'''[[2017.—2018. gada LHČ sezona|17.—18.]]'''||30||21||4||1||4||147||74||72||'''1. vieta'''|| zaudējums pusfinālā, 2—4 ([[HK Zemgale]]) || {{flaga|Latvija}} [[Andrejs Lavrenovs]] || {{flaga|Latvija}} [[Elvis Želubovskis]] || {{flaga|Latvija}} [[Andris Siksnis]] |- align="center" |'''[[2018.—2019. gada LHČ sezona|18.—19.]]'''||36||25||3||3||5||165||79||84||'''1. vieta'''|| '''izcīna čempiones titulu''', 4—2 ([[HK Kurbads]]) || {{flaga|Latvija}} [[Renārs Demiters]] || {{flaga|Latvija}} [[Gatis Gricinskis]] || {{flaga|Latvija}} [[Gatis Gricinskis|G.Gricinskis]], {{flaga|Latvija}} [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|K.Ozoliņš]], {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Mamonovs|V.Mamonovs]] |- align="center" |'''[[2019.—2020. gada LHČ sezona|19.—20.]]'''||35||22||2||2||9||150||101||50||3. vieta||''tika atceltas''|| {{flaga|Latvija}} [[Renārs Demiters]] || {{flaga|Latvija}} [[Gatis Gricinskis]] || {{flaga|Latvija}} [[Gatis Gricinskis]] |- align="center" |'''[[2020.—2021. gada LHČ sezona|20.—21.]]'''||36||18||1||4||13||134||92||42||4. vieta|| zaudējums pusfinālā, 2—4 ([[HK Zemgale]]) || {{flaga|Latvija}} [[Renārs Demiters]] || {{flaga|Latvija}} [[Gatis Gricinskis]] || {{flaga|Latvija}} [[Juris Ziemiņš]] |- align="center" |'''[[2021.—2022. gada LHČ sezona|21.—22.]]'''||36||29||2||3||2||201||62||65||'''1. vieta'''|| zaudējums pusfinālā, 2—4 ([[Rīgas "Olimp"|HK Olimp]]) || {{flaga|Latvija}} [[Renārs Demiters|R.Demiters]], {{flaga|Latvija}} [[Krišjānis Rēdlihs|K.Rēdlihs]] || {{flaga|Latvija}} [[Gatis Gricinskis]] || {{flaga|Latvija}} [[Lauris Bajaruns]] |- align="center" |'''[[2022.—2023. gada LHČ sezona|22.—23.]]'''||32||27||2||3||0||227||54||60||'''1. vieta'''|| zaudējums finālā, 1—4 ([[HK Zemgale]]) || {{flaga|Latvija}} [[Artūrs Ozoliņš]] || {{flaga|Latvija}} [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]] || {{flaga|Latvija}} [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]] |- align="center" |'''[[2023.—2024. gada LHČ sezona|23.—24.]]'''||32||24||3||1||4||193||58||55||2. vieta|| '''izcīna čempiones titulu''', 4—1 ([[HK Zemgale]]) || {{flaga|Latvija}} [[Gints Meija]] || {{flaga|Latvija}} [[Gints Meija]] || {{flaga|Latvija}} [[Gints Meija]] |- align="center" |'''24.—25'''||36||31||2||1||2||214||59||67||'''1. vieta'''|| '''izcīna čempiones titulu''', 4—1 ([[HK Zemgale]]) || {{flaga|Latvija}} [[Gints Meija]] || {{flaga|Latvija}} [[Gints Meija]] || {{flaga|Latvija}} [[Deivids Sarkanis|D.Sarkanis]], {{flaga|Latvija}} [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|K.Ozoliņš]] |- align="center" |'''25.—26.'''||40||27||4||2||7||198||94||64||'''1. vieta'''|| '''izcīna čempiones titulu''', 4—1 ([[HK Zemgale]]) || {{flaga|Latvija}} [[Gints Meija]] || {{flaga|Latvija}} [[Deivids Sarkanis]] || {{flaga|Latvija}} [[Deivids Sarkanis]] |} == Kontinentālais kauss == [[Attēls:Mogo.png|right|220px|thumb|Komandas agrākais logo]] {| class="wikitable" ! Sezona ! Kārta ! Komanda ! Rezultāts |- |rowspan=6|2015.—16. |rowspan=3|2. kārta |{{flagicon|HUN}} [[Miskolcas "Jegesmedvek"]] |bgcolor="#DDFFDD"|2–1 |- |{{flagicon|SLO}} [[HK Jesenice]] |bgcolor="#DDFFDD"|4–1 |- |{{flagicon|ESP}} [[HK Haka]] |bgcolor="#DDFFDD"|6–3 |- |rowspan=3|3. kārta |{{flagicon|DEN}} [[Herningas "Blue Fox"]] |bgcolor="#FFDDDD"|2–5 |- |{{flagicon|ITA}} ''[[Asiago Hockey]]'' |bgcolor="#FFDDDD"|0–4 |- |{{flagicon|KAZ}} [[Pavlodaras "Yertis"]] |bgcolor="#FFDDDD"|2–11 |- |rowspan=3|2019.—20. |rowspan=3|2. kārta |{{flagicon|ROM}} [[Brašovas "Corona"]] |bgcolor="#DDFFDD"|5–3 |- |{{flagicon|SRB}} ''[[HK Crvena zvezda]]'' |bgcolor="#DDFFDD"|6–1 |- |{{flagicon|UKR}} ''[[HK Donbass]]'' |bgcolor="#FFDDDD"|2–3 PSM |- |rowspan=3|2024.—25. |rowspan=3|2. kārta |{{flagicon|ROM}} [[Brašovas "Corona"]] |bgcolor="#FFDDDD"|3–4 P |- |{{flagicon|LTU}} ''[[SC Energija|Elektrēnu Energija]]'' |bgcolor="#DDFFDD"|6–5 |- |{{flagicon|HUN}} ''[[Ferencvárosi TC]]'' |bgcolor="#DDFFDD"|5–2 |- |rowspan=9|2025.—26. |rowspan=3|1. kārta |{{flagicon|EST}} [[HK Narva]] |bgcolor="#DDFFDD"|13–1 |- |{{flagicon|ISL}} [[Akureiri "Skautafélag"]] |bgcolor="#DDFFDD"|7–2 |- |{{flagicon|LTU}} [[Viļņas "Hockey Punks"]] |bgcolor="#DDFFDD"|12–1 |- |rowspan=3|2. kārta |{{flagicon|FRA}} [[HK Anžē]] |bgcolor="#FFDDDD"|4–6 |- |{{flagicon|ITA}} [[HK Kortīna]] |bgcolor="#DDFFDD"|3–0 |- |{{flagicon|ROM}} [[HK Georgeni]] |bgcolor="#DDFFDD"|6–2 |- |rowspan=3|Fināls |{{flagicon|GBR}} [[Notingemas "Panthers"]] |bgcolor="#FFDDDD"|0–4 |- |{{flagicon|POL}} [[HK Katovice]] |bgcolor="#FFDDDD"|2–3 PSM |- |{{flagicon|FRA}} [[HK Anžē]] |bgcolor="#DDFFDD"|4–3 |} == Līderi == === Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji === <table> <tr> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align:center;">Punkti</td> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;">Vārti</td> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;">Rezultatīvas piespēles</td> </tr> <tr><td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|P/S|Punkti spēlē}} |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} '''[[Elviss Želubovskis]]''' || U || 369 || 200 || 239 || 439 || 1,19 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]] || U || 172 || 122 || 122 || 244 || 1,42 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} '''[[Deivids Sarkanis]]''' || U || 161 || 93 || 142 || 235 || 1,46 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Gatis Gricinskis]] || U || 136 || 62 || 110 || 172 || 1,27 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Mamonovs]] || U || 200 || 81 || 90 || 171 || 0,86 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Krišs Lipsbergs]] || A || 269 || 35 || 133 || 168 || 0,62 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Andris Siksnis]] || U || 209 || 78 || 85 || 163 || 0,78 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Jānis Ozoliņš (hokejists)|Jānis Ozoliņš]] || U || 192 || 69 || 90 || 159 || 0,83 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Rūdolfs Maslovskis]] || U || 110 || 55 || 91 || 146 || 1,33 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} '''[[Krišjānis Rēdlihs]]''' || A || 181 || 33 || 100 || 133 || 0,73 |} </td> <td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} '''[[Elviss Želubovskis]]''' || U || 369 || 200 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]] || U || 172 || 122 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} '''[[Deivids Sarkanis]]''' || U || 161 || 93 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Mamonovs]] || U || 200 || 81 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Andris Siksnis]] || U || 209 || 78 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Jānis Ozoliņš (hokejists)|Jānis Ozoliņš]] || U || 192 || 69 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Juris Ziemiņš]] || U || 162 || 63 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Gatis Gricinskis]] || U || 136 || 62 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Miks Lipsbergs]] || U || 109 || 57 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Rūdolfs Maslovskis]] || U || 110 || 55 |} </td> <td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} '''[[Elviss Želubovskis]]''' || U || 369 || 239 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} '''[[Deivids Sarkanis]]''' || U || 161 || 142 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Krišs Lipsbergs]] || A || 269 || 133 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]] || U || 172 || 122 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Gatis Gricinskis]] || U || 136 || 110 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} '''[[Krišjānis Rēdlihs]]''' || A || 181 || 100 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Rūdolfs Maslovskis]] || U || 110 || 91 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Vladimirs Mamonovs]] || U || 200 || 90 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Jānis Ozoliņš (hokejists)|Jānis Ozoliņš]] || U || 192 || 90 |- align="center" | align="left" | {{flaga|Latvija}} [[Andris Siksnis]] || U || 209 || 85 |} </td> </tr> </table> === Kluba spēlētāju rekordi === [[Attēls:Zelubovskis.jpg|thumb|right|200px|[[Elvis Želubovskis]] ir komandas visu laiku rezultatīvākais spēlētājs]] ==== Regulārā sezona ==== * Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]], 38 ([[Latvijas čempionāts hokejā 2022-23|2022.—23.]]) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]], 39 ([[Latvijas čempionāts hokejā 2022-23|2022.—23.]]) * Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]], 77 ([[Latvijas čempionāts hokejā 2022-23|2022.—23.]]) * Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Elvis Želubovskis]], 93 ([[Latvijas čempionāts hokejā 2019-20|19.—20.]]) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Krišs Lipsbergs]], 38 ([[2016.—2017. gada LHČ sezona|16.—17.]]) ==== Izslēgšanas kārta ==== * Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Miks Lipsbergs]], [[Kaspars Saulietis]] un [[Kārlis Ozoliņš (hokejists)|Kārlis Ozoliņš]], 8 ([[Latvijas čempionāts hokejā 2014-15|2014.—15.]], [[2018.—2019. gada Optibet hokeja līgas sezona|2018.—19.]] un [[Latvijas čempionāts hokejā 2022-23|2022.—23.]]) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Deivids Sarkanis]], 16 (2025.—26.) * Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Deivids Sarkanis]], 19 (2025.—26.) * Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Andrejs Lavrenovs]], [[Elvis Želubovskis]] un [[Vladimirs Zaicevs]], 33 ([[2016.—2017. gada LHČ sezona|16.—17.]], [[2017.—2018. gada LHČ sezona|17.—18.]] un 25.—26.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Krišjānis Rēdlihs]], 13 ([[Latvijas čempionāts hokejā 2022-23|2022.—23.]]) === Līgas apbalvojumi === <!-- iztrūkst no 2024 --> Komandas spēlētāji, kas saņēmuši līgas apbalvojumus. * Vērtīgākais spēlētājs ** [[Miks Lipsbergs]] — [[2014.—2015. gada Latvijas hokeja Virslīgas čempionāts|2015]] ** [[Kaspars Saulietis]] — [[2018.—2019. gada Optibet hokeja līgas sezona|2019]] * Labākais vārtsargs ** [[Henrijs Ančs]] — [[2021.—2022. gada Optibet hokeja līgas sezona|2022]] * Labākais aizsargs ** [[Krišjānis Rēdlihs]] — [[2020.—2021. gada LHČ sezona|2021]] ** [[Krišjānis Rēdlihs]] — [[2021.—2022. gada Optibet hokeja līgas sezona|2022]] * Labākais uzbrucējs ** [[Gatis Gricinskis]] — [[2018.—2019. gada Optibet hokeja līgas sezona|2019]] * Labākais jaunais spēlētājs ** [[Rihards Simanovičs]] — [[2021.—2022. gada Optibet hokeja līgas sezona|2022]] ** [[Ernests Krūms]] — [[2022.—2023. gada Optibet hokeja līgas sezona|2023]] === Komandas treneri === * [[Mihails Beskašnovs]] (2014—2015) * [[Oļegs Sorokins]] (2015—2018) * [[Igors Smirnovs]] (2018—2021) * [[Ģirts Ankipāns]] (2021—''pašlaik'') === Kapteiņi === * [[Dmitrijs Šancovojs]] (2014—2015) * [[Sergejs Durdins]] (2015—2017) * [[Andrejs Lavrenovs]] (2017—2018) * [[Renārs Demiters]] (2018—2021) * [[Krišjānis Rēdlihs]] (2021—2022) * [[Artūrs Ozoliņš]] (2022—2023) * [[Gints Meija]] (2023—''pašlaik'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.mogohalle.lv/hokeja-klubs-mogo Komandas oficiālā mājaslapa] * [https://www.eliteprospects.com/team/5067/hk-mogo Eliteprospects.com profils] {{en ikona}} {{LHF2008}} [[Kategorija:Latvijas hokeja klubi]] tt1n77xvntmobjjvnrfitkja0wikphj 0 226114 4486497 4437297 2026-06-25T17:47:47Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4486497 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Prajāgrādža | official_name = इलाहाबाद | settlement_type = pilsēta | image_skyline = On the banks of New Yamuna bridge, Allahabad.jpg | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Indija#Utarpradēša | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{IND}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Utarpradēša]] | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Prajāgrādžas apgabals]] | established_title = Dibināta | established_date = 1583. gadā | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 82.0 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011. gadā | population_footnotes = | population_total = 1216719 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[IST]] | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 25 | latm = 27 | lats = | latNS = N | longd = 81 | longm = 51 | longs = | longEW = E | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = 211001-18 | elevation_footnotes = | elevation_m = 98 | website = {{URL|https://prayagraj.nic.in/}} | footnotes = }} '''Prajāgrādža''' ({{val|hi|प्रयागराज}}, {{izrunā|prʌˈjaːɡraːd͡ʒ}}), līdz 2018. gadam '''Allahābāda''' ({{val|ur|الہ آباد}}), ir pilsēta [[Indija]]s ziemeļos, [[Utarpradēša]]s štatā. Tā atrodas [[Jamuna]]s upes krastos netālu no vietas, kur tā ietek [[Ganga|Gangā]]. 2011. gadā pilsētā dzīvoja 1,22 miljoni iedzīvotāju, un pēc šī rādītāja tā ir septītā lielākā pilsēta Utarpradēšas štatā. == Iedzīvotāji == {| class="wikitable" width="450" style="text-align:center" |- ! style="text-align:left" | Gads || 1991 || 2001 || 2011 |- | style="text-align:left" |'''Iedzīvotāji ''' || 792 858 || 1 018 092 || 1 168 385 |} Apmēram 76% iedzīvotāju ir [[hinduisti]] un nedaudz mazāk par 22% ir [[musulmaņi]]. Citas reliģijas, piemēram, [[kristietība]], [[sikhisms]], [[džainisms]] un [[budisms]] veido nelielas grupas.<ref>{{Cite web|url=https://www.census2011.co.in/census/city/138-allahabad.html|title=Allahabad City Population 2024 &#124; Literacy and Hindu Muslim Population|website=www.census2011.co.in}}</ref> Lielākā daļa iedzīvotāju runā [[hindi]] un [[urdu]], taču plaši izplatīta ir arī [[angļu valoda|angļu]] un reģionālā valoda [[avadhi]]. Pilsētu iedzīvotāju skaita ilgstošais pieaugums galvenokārt ir saistīts ar imigrāciju no apkārtnes. Šeit dzīvo par aptuveni 18% vairāk vīriešu nekā sieviešu, kas Indijā nav nekas neparasts [[aborts|abortu]] dēļ, taču tas ir saistīts arī ar vīriešu pieplūdumu no iekšzemes laukiem. == Izglītība == Prajāgrādžā ir trīs valsts universitātes. Vecākā universitāte dibināta 1887. gadā, britu koloniālajā laikmetā, kā ceturtā universitāte Britu Indijā. Mūsdienās tā ir viena no 25 federālajām universitātēm, kuras tieši atbalsta Indijas valsts.<ref>{{Cite web|url=https://zlatkorobka.ru/lv/sistema-obrazovaniya-v-indii-kak-fundament-znanii-i-zhizni-obuchenie-v-indii.html|title=Izglītības sistēma Indijā kā zināšanu un dzīves pamats. Izglītība Indijā Indijas izglītības sistēmas iezīmes|website=zlatkorobka.ru}}</ref> == Reliģiskā nozīme == Prajāgrādžai kā Gangas un Jamunas saplūšanas vietai, kuras [[hinduisms|hinduismā]] tiek uzskatītas par svētajām upēm, ir liela reliģiska nozīme. Tāpēc tā ir svarīga hinduistu svētceļojumu vieta, un tiek saukta par svētceļojumu vietu karali (''Tirth Raj''). Ik pēc divpadsmit gadiem janvārī/februārī šeit, Gangas un Jamunas satekā, Triveni Sangam, notiek liels reliģiskais festivāls ''Kumbh Mela''. == Ievērojami pilsētnieki == {{Atveidošana}} Prajāgrādžā ir dzimuši trīs [[Indijas premjerministri]]: [[Džavāharlāls Nehru]], [[Indira Gandija]] un [[Višvanats Prataps Singhs]]. Ar šo pilsētu ir saistīti vēl četri Indijas premjerministri. Tādēļ Prajāgrādža tautā tiek saukta par "Premjerministru pilsētu". * Motilal Nehru (1861—1931), jurists un valstsvīrs, Partijas ''Swaraj'' līdzdibinātājs * Purushottam Das Tandon (1882—1962), politikis * [[Džavāharlāls Nehru]] (1889—1964), pirmais Indijas premjerministrs * Vijaya Lakshmi Pandit (1900—1990), politiķis un diplomāts * Hans Bechtler (1904—1998), Šveices uzņēmējs un mākslas kolekcionārs * Dhyan Chand (1905—1979), hokejists * Braj Kumar Nehru (1909—2001), diplomāts un politiķis * Hugh Elliott (1913—1989) * [[Indira Gandija]] (1917—1984), Politiķis un premjerministrs * Dharamvir Bharati (1926—1997), rakstnieks * Nayantara Sahgal (* 1927), rakstnieks un vēstnieks * [[Nargisa Data]] (1929—1981), populāra aktrise * Vishwanath Pratap Singh (1931—2008) * Hariprasad Chaurasia (* 1938) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{Indijas pilsētas}} {{Utarpradēšas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Indijas pilsētas]] [[Kategorija:Utarpradēšas pilsētas]] a8fuvg6eihu196ut0n5ge8wit36xiz1 0 228205 4486608 4481028 2026-06-26T01:46:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4486608 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Guntars Galvanovskis | attēls = Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Guntars Galvanovskis.jpg | apraksts = Guntars Galvanovskis 2010. gadā | amats = [[10. Saeima]]s deputāts | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1982|05|15}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Cēsis|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvietis]] | partija = [[Jaunais laiks]] <small>(līdz 2011)</small><br />[[Reformu partija (Latvija)|Reformu partija]] <small>(2011)</small> | dzīvesb = Kate Glika | profesija = [[uzņēmējs]] | alma_mater = [[Vidzemes Augstskola]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = | vārds_orģ = }} '''Guntars Galvanovskis''' (dzimis {{dat|1982|05|15||bez}} [[Cēsis|Cēsīs]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un [[politiķis]]. Bijis [[Valmiera]]s domes un [[10. Saeima]]s deputāts. == Biogrāfija == G. Galvanovskis dzimis {{dat|1982|05|15||bez}}. 2009. gadā pabeidzis [[Vidzemes Augstskola|Vidzemes Augstskolu]], ieguvis bakalaura grādu biznesa vadībā,<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Guntars Galvanovskis | publisher = [[Centrālā vēlēšanu komisija]] | accessdate = 2013.07.01 | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&cbutton=45174634155 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20101018062414/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=5&cbutton=45174634155 | archivedate = {{dat|2010|10|18||bez}} }}</ref> 2010. gadā ieguvis maģistra grādu šai pašā augstskolā. Ir bijis [[BK Valmiera]] valdes priekšsēdētājs<ref>{{Ziņu atsauce | title = Guntars Galvanovskis: Jāpieliek punkts konfliktiem Latvijas basketbolā | publisher = [[Apollo (portāls)|Apollo]] | date = 2010. gada 15. februārī | accessdate = 2013. gada 1. jūlijā | url = http://www.apollo.lv/zinas/guntars-galvanovskis-japieliek-punkts-konfliktiem-latvijas-basketbola/4431209 }}{{Novecojusi saite}}</ref> laika posmā no 2009. līdz 2018. gadam (trīs gadus bijis kā goda prezidents un sešus gadus, kā kluba prezidents). Viņa vadības laikā [[BK Valmiera]] izcīnīja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempiontitulu [[2015.—2016. gada LBL sezona|2016. gadā]]. Šajā pašā sezonā ieguva [[Baltijas basketbola līga]]s uzvarētāju titulu. 2014. gadā viņa līdzdibinātais datorspēļu uzņēmums ''Beetroot Lab'' saņēma ''[[Apple Inc.|Apple]] [[App Store]]'' ''feature'' statusu ar 2017. gadā radīto spēli ''[[Polipong]]''.<ref>[https://itunes.apple.com/us/app/polipong/id1215106424?mt=8 Polipong] iTunes</ref> G. Galvanovskis ir mežsaimniecības uzņēmuma "Dizozols" vienīgais īpašnieks,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.ur.gov.lv/#/legal-entity/40203227482|title=SIA "Dizozols"|last=UR informācijas portāls}}</ref> savukārt viņa dzīvesbiedre bijusī modele Kate Glika ir ar to saistītā uzņēmuma "BONO" lielākā īpašniece.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.ur.gov.lv/#/legal-entity/44103079618|title=SIA "BONO"|last=UR informācijas portāls}}</ref> 2022. gada 14. decembra [[Latvijas Televīzija]]s raidījumā "[[4. studija]]" tika aplūkoti gadījumi, kuros, sadarbībā ar šiem uzņēmumiem, personas cietušas no iespējami negodprātīgas komercprakses mežsaimniecības līgumu slēgšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/meza-ipasnieks-no-stamerienas-zaudejis-desmitiem-tukstosus-eiro-ligumu-ar-labdariem-parakstot-bez-izlasisanas.a486983/|title=Meža īpašnieks no Stāmerienas zaudējis desmitiem tūkstošus eiro, līgumu ar «labdariem» parakstot bez izlasīšanas|website=www.lsm.lv|access-date=2025-03-07|language=lv}}</ref> "BONO" 2024. gadā strādājis ar 66 miljonu eiro apgrozījumu un 1,9 miljonu eiro peļņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/11104/bono-pern-veicis-biznesa-virzienu-strukturesanu|title=&quot;BONO&quot; pērn veicis biznesa virzienu strukturēšanu|last=Lursoft|website=www.klientuportfelis.lv|access-date=2025-03-04|date=2024-10-22|language=lv|archive-date=2025-06-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20250621051241/https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/11104/bono-pern-veicis-biznesa-virzienu-strukturesanu}}</ref> == Politiskā darbība == 2009. gadā [[2009. gada Valmieras domes vēlēšanas|ievēlēts]] [[Valmiera]]s domē no partijas "[[Jaunais laiks]]" saraksta. 2010. gadā kandidējis [[10. Saeima]]s [[10. Saeimas vēlēšanas|vēlēšanās]] no apvienības "[[Vienotība]]" saraksta Vidzemes reģionā, ticis ievēlēts. 2011. gadā kopā ar partijas biedru [[Klāvs Olšteins|Klāvu Olšteinu]] izstājās no "Jaunā laika" un nolika deputāta mandātu, lai pievienotos jaunizveidotajai [[Reformu partija (Latvija)|Zatlera Reformu partijai]] (bija starp tās dibinātājiem).<ref>{{Ziņu atsauce | title = Guntars Galvanovskis noliek Saeimas deputāta mandātu un pārtrauc darbību partijā "Jaunais laiks" - papildināts | publisher = Valmiera24 | date = 2011. gada 6. jūlijā | accessdate = 2013. gada 1. jūlijā | url = http://www.valmiera24.lv/zinas/48/92976 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20110810040843/http://www.valmiera24.lv/zinas/48/92976 | archivedate = {{dat|2011|08|10||bez}} }}</ref><ref>{{Ziņu atsauce | title = Galvanovskis no ZRP vēlējies izstāties pats, taču izslēgts ātrāk | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2011. gada 27. oktobrī | accessdate = 2013. gada 1. jūlijā | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/galvanovskis-no-zrp-velejies-izstaties-pats-tacu-izslegts-atrak.d?id=41405329 }}</ref> Šai laikā bijis arī ārštata padomnieks Ekonomikas ministrijā.<ref>[http://valmiera.pilseta24.lv/zina?slug=guntaram-galvanovskim-pern-bijusas-50-000-eiro-paradsaistibas Guntaram Galvanovskim pērn bijušas 50 000 eiro parādsaistības] valmiera.pilseta24.lv</ref> 2011. gada oktobrī G. Galvanovskis tika izslēgts no Zatlera Reformu partijas par nesaskaņotu un individuālu kampaņu organizēšanu priekšvēlēšanu laikā<ref>[https://www.tvnet.lv/5074131/zrp-par-pasdarbibu-izsledz-gudoni-un-galvanovski ZRP par pašdarbību izslēdz Gudoni un Galvanovski] tvnet.lv</ref> un nekandidēja [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{10. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Galvanovskis, Guntars}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Cēsīs dzimušie]] [[Kategorija:Vidzemes Augstskolas absolventi]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Valmieras domes deputāti]] 9wk8jkynbycsr0pt7xcew1fkkz2p610 0 232381 4486541 4447990 2026-06-25T19:39:39Z Biafra 13794 4486541 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Kristaps Porziņģis | vārds_orig = | attēls = Celtics at Wizards 2024-12-005 (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Kristaps Porziņģis 2024. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1995|8|2}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Liepāja}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = {{mērvienība|cm=218}}<ref name="nba.com">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/playerfile/kristaps_porzingis/|title=Kristaps Porzingis Stats, Video, Bio, Profile|work=[[National Basketball Association]]|publisher=NBA.com|accessdate={{dat|2015|11|4||bez}}}}</ref> | svars = {{mērvienība|kg=109}} | poz = [[spēka uzbrucējs]], [[Centrs (basketbols)|centrs]] | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_tr = | kar_beig_tr = | alga = {{ASV dolārs|158 000 000}} <small>(2019—2024)</small> | iesauka = ''KP6'', ''Unicorn'' ([[Vienradzis]]) | blank = | blank_d = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = | blanki = | blanki_d = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Goldensteitas "Warriors"]] | numurs = 7 | amats = | līga = [[NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 4. | dr_gads = [[2015. gada NBA drafts|2015]] | dr_līga = NBA | dr_kom = [[Ņujorkas "Knicks"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2012—2015 | klubs 1 = {{flaga|Spānija}} [[Seviljas "Cajasol"]] | kl_sez 2 = {{nbay|2015|start}}—{{nbay|2018|end}} | klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas "Knicks"]] | kl_sez 3 = {{nbay|2019|start}}—{{nbay|2021|end}} | klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Dalasas "Mavericks"]] | kl_sez 4 = {{nbay|2021|end}}—{{nbay|2022|end}} | klubs 4 = {{flaga|ASV}} [[Vašingtonas "Wizards"]] | klubs 5 = {{flaga|ASV}} [[Bostonas "Celtics"]] | kl_sez 5 = {{nbay|2023|start}}—{{nbay|2024|end}} | klubs 6 = {{flaga|ASV}} [[Atlantas "Hawks"]] | kl_sez 6 = {{nbay|2025|start}}—{{nbay|2025|end}} | klubs 7 = {{flaga|ASV}} [[Goldensteitas "Warriors"]] | kl_sez 7 = {{nbay|2025|end}}—pašlaik <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = | karj stat 4 = | karj stat 4_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2017—pašlaik | taut 1 = {{bk|LAT}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[NBA čempions]] <small>({{nbay|2023|end}})</small> * [[NBA All-Star|NBA Visu zvaigžņu spēle]] <small>({{nasg|2018}})</small> * [[NBA simboliskā debitantu izlase|NBA simboliskā debitantu pirmā izlase]] <small>({{nbay|2015|end}})</small> * [[NBA All-Star Weekend Skills Challenge|''Skills Challenge'' konkursa uzvarētājs]] <small>({{nasg|2017}})</small> * [[ULEB Eirokauss|Eirokausa]] uzlecošā zvaigzne (2015) | blankp_d = | aģenti = Džefs Švarcs, [[Jānis Porziņģis]] | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Kristaps Porziņģis''' (dzimis {{dat|1995|8|2}} [[Liepāja|Liepājā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], kas spēlē [[spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] un [[Centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā. Kopš 2017. gada viņš ir [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Goldensteitas "Warriors"]]. Kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļuva par 2024. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]]. [[2015. gada NBA drafts|2015. gada NBA draftā]] spēlētāju kā ceturto izvēlējās [[Ņujorkas "Knicks"]], kura sastāvā viņš bija līdz 2019. gadam. Pēc pirmās sezonas tika iekļauts NBA [[NBA simboliskā debitantu izlase|sezonas debitantu simboliskajā pirmajā izlasē]], savukārt 2018. gadā iekļauts [[Nacionālās basketbola asociācijas Visu zvaigžņu spēle|Visu zvaigžņu spēles]] sastāvā (spēlē nepiedalījās traumas dēļ). No 2019. gada līdz 2022. gadam pārstāvēja [[Dalasas "Mavericks"]]. No 2022. gada līdz 2023. gadam pārstāvēja [[Vašingtonas "Wizards"]], bet pēc tam tika aizmainīts uz Bostonas "Celtics". 2025. gada vasarā viņu aizmainīja uz Atlantas "Hawks". == Karjera == [[Attēls:Kristaps Pozingis.jpg|thumb|left|100px|Porziņģis 2014. gadā [[Seviljas "Cajasol"]] sastāvā]] Basketbolā sācis trenēties Liepājas sporta skolā.<ref name="sa" /> 2012. gadā 17 gadu vecumā debitēja [[Spānijas basketbola līga]]s kluba [[Seviljas "Cajasol"]] sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/437861-kristaps_porzingis_debitejis_spanijas_augstakas_ligas_basketbola_cempionata|title=Kristaps Porziņģis debitējis Spānijas augstākās līgas basketbola čempionātā|publisher=TVnet.lv|accessdate={{dat|2013|9|6||bez}}|archive-date={{dat|2012|10|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121001232917/http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/437861-kristaps_porzingis_debitejis_spanijas_augstakas_ligas_basketbola_cempionata}}</ref> 2012.—2013. gada sezonā klubs startēja arī [[ULEB Eirokauss|ULEB Eirokausā]]. Eirokausā kluba sastāvā startējis arī 2014.—2015. gada sezonā, kad tika atzīts par sezonas labāko jauno spēlētāju ("uzlēcošo zvaigzni").<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sports/basketbols/porzingis-nosaukts-par-eiropas-kausa-labako-jauno-speletaju-14094589|title=Porziņģis nosaukts par Eiropas kausa labāko jauno spēlētāju|date={{dat|2015|4|14||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2015|4|14||bez}}}}</ref><ref>[http://www.eurocupbasketball.com/eurocup/news/i/5vvspvb5hnnlj9ye 2014-15 Eurocup Rising Star Trophy winner: Kristaps Porzingis, Baloncesto Seville] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150417033307/http://www.eurocupbasketball.com/eurocup/news/i/5vvspvb5hnnlj9ye |date={{dat|2015|04|17||bez}} }} eurocupbasketball.com</ref> 2013.—2014. gada sezonā tika iekļauts [[Spānijas basketbola līga|Spānijas ACB līgas]] labāko jauno spēlētāju simboliskajā izlasē. Pēdējo sezonu Seviljas kluba sastāvā K. Porziņģis beidza ar 11 punktiem un 4,6 atlēkušajām bumbām vidēji spēlē 50 spēlēs, kuras viņš aizvadīja ACB līgā un Eirokausā.<ref>[https://www.basketball-reference.com/euro/players/kristaps-porzingis-1.html Kristaps Porzingis Europe Stats] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180317221112/https://www.basketball-reference.com/euro/players/kristaps-porzingis-1.html |date={{dat|2018|03|17||bez}} }} Basketball Reference</ref> == NBA == <!-- kad raksts būs daudz plašāks: "2015. gadā kandidēja uz ''Kids' Choice Sports'' balvu nominācijā "Iecienītākais jaunpienācējs"." --> 2014. gada aprīlī K. Porziņģis pieteicās [[2014. gada NBA drafts|2014. gada NBA draftam]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/sports/basketbols/porzingis-tomer-pieteicies-nba-draftam-14053842|title=Porziņģis tomēr pieteicies NBA draftam|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|5|28||bez}}}}</ref> tomēr vēlāk savu pieteikumu atsauca. 2015. gada aprīlī apstiprināja dalību [[2015. gada NBA drafts|2015. gada NBA draftā]].<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/basketbols/sports/agents-apstiprina-porzinga-gatavibu-piedalities-nba-drafta.a125718/ Aģents apstiprina Porziņģa gatavību piedalīties NBA draftā] lsm.lv</ref> Draftā K. Porziņģi ar 4. numuru izraudzījās [[Ņujorkas "Knicks"]], līdz ar to viņš ir visaugstāk izvēlētais starp visiem Latvijas un [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] basketbolistiem (līdz tam augstākā izvēle bija [[2011. gada NBA drafts|2011. gadā]] ar 5. numuru izraudzītais lietuvietis [[Jons Valančūns]]). === 2015.—2016. gada NBA sezona === [[Attēls:Kristaps Porzingis and Kris Humphries.jpg|thumb|left|Porziņģis 2015. gada 31. oktobrī savā trešajā spēlē "Knicks" sastāvā pret [[Vašingtonas "Wizards"]]]] [[2015.—2016. gada NBA sezona|2015.—2016. gada sezonu]] sāka, debitējot NBA "Knicks" sākumsastāvā. Debijas spēlē guva 16 punktus un izcīnīja 5 atlēkušās bumbas aizvadītajās 24 minūtēs. K. Porziņģis kļuva par trešo latvieti, kas spēlējis NBA pēc [[Gundars Vētra|Gundara Vētras]] un [[Andris Biedriņš|Andra Biedriņa]], bet pirmo, kas debitējis komandas sākumsastāvā un jau pirmajā spēlē izcēlies ar rezultatīvu sniegumu. Savā ceturtajā spēlē pret [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza pirmo ''[[double double]]'' NBA karjerā (13 punkti un 14 atlēkušās bumbas). {{dat||11|17|ģ|bez}} spēlē pret [[Šarlotas "Hornets"]] guva 29 punktus. Trīs reizes atzīts par labāko debitantu Austrumu konferencē (oktobris—novembris,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2015/news/12/03/porzingis-towns-rookies-of-the-month/index.html|title=Porzingis, Towns named Rookies of the Month|publisher=NBA.com|date=December 3, 2015|accessdate=December 3, 2015|archiveurl=https://web.archive.org/web/20151206010821/http://www.nba.com/2015/news/12/03/porzingis-towns-rookies-of-the-month/index.html|archivedate={{dat|2015|12|06||bez}}}}</ref> decembris,<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Porzingis, Towns named December's Rookies of Month|url=http://www.nba.com/2016/news/01/04/porzingis-towns-rookies-of-the-month-december/index.html|publisher=NBA.com|date=January 4, 2015|accessdate=January 4, 2015|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160107030758/http://www.nba.com/2016/news/01/04/porzingis-towns-rookies-of-the-month-december/index.html|archivedate={{dat|2016|01|07||bez}}}}</ref> janvāris<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/knicks/news/kristaps-porzingis-named-january-eastern-conference-rookie-month|title=Kristaps Porzingis Named January Eastern Conference Rookie of the Month|work=NBA.com|date=February 2, 2016|accessdate=February 2, 2016}}</ref>). Saņēma vairāk nekā 473,5 tūkstošus balsu [[2016. gada NBA Visu zvaigžņu spēle]]s starta piecinieku balsojumā — starp Austrumu konferences uzbrucējiem un centra spēlētājiem ierindojās 6. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2016/news/01/21/2016-all-star-starters-release/index.html?ls=iref:nba:specialst3a|title=Lakers' Bryant holds off Warriors' Curry to finish as top All-Star vote-getter|date={{dat|2016|1|22||bez}}|publisher=NBA|accessdate={{dat|2016|1|22||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160125051025/http://www.nba.com/2016/news/01/21/2016-all-star-starters-release/index.html?ls=iref:nba:specialst3a|archivedate={{dat|2016|01|25||bez}}}}</ref> Piedalījās Uzlēcošo zvaigžņu spēlē 2016. gada NBA Visu zvaigžņu spēles nedēļas nogalē, kurā bija viens no rezultatīvākajiem spēlētājiem ar 30 gūtajiem punktiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/games/20160212/USAWLD/gameinfo.html|title=USA vs World|work=NBA.com|date=February 12, 2016|accessdate=February 12, 2016|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160209202917/http://www.nba.com/games/20160212/USAWLD/gameinfo.html|archivedate={{dat|2016|02|09||bez}}}}</ref> 2016. gada martā kļuva par pirmo NBA spēlētāju, kas debijas sezonā guvis vairāk nekā 1000 punktu, savācis vismaz 500 atlēkušās bumbas, iemetis 75 trīspunktniekus un bloķējis vairāk nekā 100 pretinieku metienus. Kopumā debijas sezonā piedalījās 72 no 82 regulārās sezonās spēlēm, visas sāka sākumsastāvā. Vidēji spēlē guva 14,3 punktus, savāca 7,3 atlēkušās bumbas, atdeva 1,3 rezultatīvas piespēles. Sezonas noslēgumā K. Porziņģis tika atzīts par sezonas otro labāko debitantu pēc 2015. gada drafta 1. numura [[Karls Entonijs Taunss|Karla Entonija Taunsa]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2016/news/05/16/karl-anthony-towns-named-kia-rookie-of-the-year-award-winner/|title=Wolves' Towns named 2015-16 Kia Rookie of the Year|date={{dat|2016|5|16||bez}}|publisher=NBA|accessdate={{dat|2016|5|16||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160520233702/http://www.nba.com/2016/news/05/16/karl-anthony-towns-named-kia-rookie-of-the-year-award-winner|archivedate={{dat|2016|05|20||bez}}}}</ref> un tika iekļauts [[NBA simboliskā debitantu izlase|sezonas debitantu simboliskajā pirmajā izlasē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/2016/news/05/19/2015-16-all-rookie-first-and-second-teams-karl-anthony-towns-kristaps-porzingis-devin-booker-nikola-jokic-jahlil-okafor/|title=Wolves' Towns, Knicks' Porzingis lead 2015-16 NBA All-Rookie teams|work=NBA.com|date=May 19, 2016|accessdate=May 19, 2016|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160522114420/http://www.nba.com/2016/news/05/19/2015-16-all-rookie-first-and-second-teams-karl-anthony-towns-kristaps-porzingis-devin-booker-nikola-jokic-jahlil-okafor|archivedate={{dat|2016|05|22||bez}}}}</ref> === 2016.—2017. gada NBA sezona === Pirms [[2016.—2017. gada NBA sezona]]s K. Porziņģis noslēdza ilgtermiņa reklāmas līgumu ar sporta preču ražotāju ''[[Adidas]]'', kura summa ir robežās starp 3 un 6 miljoniem dolāru. Šis ir lielākais darījums, kādu noslēdzis kāds Eiropas basketbolists ar sporta apavu ražotāju.<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/basketbols/sports/porzingis-gatavojas-noslegt-eiropas-basketbola-verienigako-daudzmiljonu-reklamas-ligumu.a204133/ Porziņģis gatavojas noslēgt Eiropas basketbolā vērienīgāko daudzmiljonu reklāmas līgumu] LSM</ref> 2016. gada oktobrī tika izdota sporta žurnālista [[Armands Puče|Armanda Pučes]] un basketbolista brāļa Jāņa Porziņģa sarakstītā grāmata "Brālis".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/basketbols/sports/porzingis-gramata-bralis-ir-mans-stasts.a205119/|title=Porziņģis: Grāmata «Brālis» ir mans stāsts|publisher=Latvijas sabiedriskie mediji|accessdate={{dat|2016|10|19||bez}}}}</ref> 2016. gada 16. novembra uzvarā pār Detroitas "Pistons" (105—102) K. Porziņģis uzlaboja savu karjeras rezultativitātes rekordu līdz 35 punktiem, kas ir Latvijas basketbolistu rekords un Baltijas basketbolistu atkārtots rekords vienā spēlē gūtajos punktos NBA. 2016. gada decembrī pirmoreiz karjerā ticis izvirzīts NBA mēneša labākā konferences spēlētāja balvai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/nba/01122016-porzingis_pirmoreiz_karjera_nominets_mene|title=Porziņģis pirmoreiz nominēts NBA mēneša labākā spēlētāja titulam|publisher=sportacentrs.com|accessdate={{dat|2017|1|3||bez}}}}</ref> K. Porziņģis tika atzīts par 2016. gada Latvijas gada labāko sportistu, vēl basketbolists uzvarēja "[[Sporta Avīze]]s" 2016. gada ekspertu gada labākā sportista aptaujā, ''[[New York Post]]'' laikraksta versijā nosaukts par 2016. gada labāko sportistu starp Ņujorkas augstākā līmeņa sporta klubu pārstāvjiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/basketbols/sports/new-york-post-porzingis-ir-nujorkas-gada-sportists.a216897/|title=«New York Post»: Porziņģis ir Ņujorkas gada sportists|publisher=LSM|accessdate={{dat|2017|1|10||bez}}}}</ref> 2016. gada noslēgumā K. Porziņģis saņēma [[Latvijas Gada balva sportā|Latvijas Gada balvu sportā]] kā labākais sportists. [[2017. gada NBA Visu zvaigžņu spēle]]s nedēļas nogalē K. Porziņģis piedalījās Uzlēcošo zvaigžņu spēlē, kurā guva 24 punktus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/raksts/sports/basketbols/porzingis-ar-24-punktiem-kaldina-pasaules-izlases-uzvaru-nba-uzlecoso-zvaigznu-spele-14166274|title=Porziņģis ar 24 punktiem kaldina Pasaules izlases uzvaru NBA Uzlecošo zvaigžņu spēlē|last=LETA|date={{dat|2017|2|18||bez}}|publisher=diena.lv|accessdate={{dat|2017|2|19||bez}}}}</ref> Viņš uzvarēja NBA Visu zvaigžņu spēles [[NBA All-Star Weekend Skills Challenge|meistarības konkursā]] (''Skills Challenge'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/raksts/sports/basketbols/porzingis-uzvar-nba-visu-zvaigznu-speles-meistaribas-konkursa-14166305|title=Porziņģis uzvar NBA Visu zvaigžņu spēles meistarības konkursā|last=LETA|date={{dat|2017|2|19||bez}}|publisher=diena.lv|accessdate={{dat|2017|2|19||bez}}}}</ref> Tāpat kā pirms gada arī šogad K. Porziņģim nedaudz pietrūka, lai kļūtu par Visu zvaigžņu spēles dalībnieku, šoreiz viņš bija viens no dažiem tuvākajiem rezervistiem. === 2017.—2018. gada NBA sezona === Pirms [[2017.—2018. gada NBA sezona]]s Ņujorkas klubs aizmainīja savu ilggadējo līderi [[Karmelo Entonijs|Karmelo Entoniju]] uz [[Oklahomasitijas "Thunder"]], tādējādi K. Porziņģis kļuva par potenciālo komandas rezultatīvāko spēlētāju. Tas apstiprinājās jau sezonas pirmajās spēlēs. 2017.—2018. gada sezonu K. Porziņģis iesāka ar diviem labotiem karjeras rekordiem spēlē gūtajos punktos. 5. novembra spēlē pret [[Indiānas "Pacers"]] latvietis kļuva par pirmo spēlētāju NBA kopš [[1983.—1984. gada NBA sezona|1983.—1984. gada sezonas]], kas guvis 40 punktus, izcīnījis 5 atlēcošās bumbas, bloķējis 5 metienus un iemetis 2 trīspunktmetienus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espn.com/nba/recap?gameId=400974893|title=Porzingis pours in 40, Knicks come from 19 down, beat Pacers|work=ESPN.com|date=November 5, 2017|accessdate=November 5, 2017}}</ref> Šis kļuva par viņa karjeras rezultativitātes rekordu līdz pat 2022. gada novembrim. Pēc tam pirmoreiz karjerā tika atzīts par nedēļas labāko Austrumu konferences spēlētāju. [[2018. gada NBA Visu zvaigžņu spēle]]s balsojumā K. Porziņģis palika vienu vietu aiz iespējas iekļūt spēles dalībnieku sākumsastāvā, taču viņš tika izvēlēts starp tiem zvaigžņu spēles dalībniekiem, kas dosies laukumā kā rezervisti un tādējādi kļuva par pirmo latviešu basketbolistu NBA, kas varētu piedalīties [[NBA Visu Zvaigžņu spēle|Visu zvaigžņu spēlē]]. 7. februārī spēles ar [[Milvoki "Bucks"]] epizodē viņš guva smagu [[ceļgals|ceļgala]] traumu — sarautas kreisā ceļa [[krusteniskās saites]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sports/basketbols/porzingis-guvis-smagu-celgala-traumu-sarautas-krusteniskas-saites-14190527|title=Porziņģis guvis smagu ceļgala traumu - sarautas krusteniskās saites|work=diena.lv|accessdate={{dat|2018|3|1||bez}}}}</ref> kas sportistam liedza spēlēt vairāk nekā gadu un piedalīties [[2018. gada NBA Visu zvaigžņu spēle|Visu zvaigžņu spēlē]]. === 2018.—2019. gada NBA sezona === Iepriekšējā sezonā gūtās smagās traumas dēļ K. Porziņģis ilgstoši netrenējās un nespēlēja, šīs sezonas laikā nepiedalījās nevienā oficiālā spēlē. 2019. gada 31. janvārī viņš kopā ar [[Trejs Burks|Treju Burku]], [[Tims Hārdevejs juniors|Timu Hārdeveju junioru]] un [[Kortnijs Lī|Kortniju Lī]] tika aizmainīts uz [[Dalasas "Mavericks"]] apmaiņā pret [[Deandrē Džordans|Deandrē Džordanu]], [[Veslijs Metjūzs|Vesliju Metjūzu]], [[Deniss Smits juniors|Denisu Smitu junioru]], kā arī divām nākotnes drafta izvēles iespējām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mavs.com/mavericks-acquire-all-star-kristaps-porzingis-tim-hardaway-jr-courtney-lee-and-trey-burke-in-trade-with-knicks/|title=Mavericks acquire All-Star Kristaps Porzingis, Tim Hardaway Jr., Courtney Lee, and Trey Burke in trade with Knicks|work=Mavs.com|date=January 31, 2019|access-date=January 31, 2019}}</ref> === 2019.—2020. gada NBA sezona === [[Attēls:Kristaps Porzingis floater (cropped).jpg|thumbnail|left|Kristaps Porziņģis 2020. gadā]] 2019. gada jūnijā, atveroties brīvo aģentu tirgum, [[Dalasas "Mavericks"]] spēlētājam piedāvāja 158 miljonu dolāru vērtu līgumu uz pieciem gadiem, no kura spēlētājs neatteicās, tādējādi šis kļuva par ienesīgāko līgumu Dalasas kluba un Latvijas sporta vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/citi/davis-bertans-starp-porzingi-un-biedrinu-latvijas-sportistu-naudigako-ligumu-tops.a383447/|title=Dāvis Bertāns starp Porziņģi un Biedriņu. Latvijas sportistu naudīgāko līgumu tops|last=LSM|first=|access-date=|date=}}</ref> Izlaidis 610 dienas bez oficiālām basketbola spēlēm 2019. gada oktobrī K. Porziņģis uzsāka sezonu ar "Mavericks" pirmo spēli, ieņemot spēka uzbrucēja pozīciju komandas sākumpieciniekā. Sezonas gaitā viņš piedalījās 57 komandas spēlēs, veidojot ļoti spēcīgu duetu ar komandas otru zvaigzni [[Slovēņi|slovēni]] [[Luka Dončičs|Luku Dončiču]]. Dalasas komanda sezonu sāka ļoti pārliecinoši, tās gaitā nedaudz pasliktinot sniegumu, tomēr pārliecinoši kvalificējās izslēgšanas spēlēm. Sezonas rezultatīvāko spēli K. Porziņģis nospēlēja 31. jūlijā, kad viņa 39 punkti un 16 atlēkušās bumbas bija par maz, lai pagarinājumā nezaudētu Hjūstonas "Rockets" (149—153). [[Covid-19 pandēmija|''Covid-19'' pandēmija]]s ietekmētajā sezonā K. Porziņģis piedzīvoja savu NBA izslēgšanas spēļu debiju, piedaloties 3 ''play-off'' spēlēs "Mavericks" sastāvā, taču nevarēja turpināt sēriju [[Menisks (anatomija)|meniska]] traumas dēļ. Sīvā cīņā komanda piekāpās [[Losandželosas "Clippers"]] (2—4), savukārt K. Porziņģa traumētais [[ceļgals]] drīz tika operēts. === 2020.—2021. gada NBA sezona === Turpinoties [[Covid-19 pandēmija|''Covid-19'' pandēmija]]i, sezona sākās vēlāk, taču K. Porziņģis tāpat izlaida pirmās 10 sezonas spēles, jo rudenī viņam tika veikta [[ceļgals|ceļgala]] operācija. 2021. gada 26. marta zaudētā spēlē pret Indiānas "Pacers" (94—109) K. Porziņģis izcīnīja 18 atlēkušās bumbas, kas kļuva par viņa karjeras rekordu (atkārtots arī 2021. un 2022. gadā). Sezonas noslēgumā "Mavericks" iekļuva izslēgšanas spēlēs, kur atkal piekāpās [[Losandželosas "Clippers"]]. K. Porziņģa loma ''play-off'' spēlēs bija mazāka nekā iepriekšējā sezonā, bet galvenā trenera [[Riks Kārlails|Rika Kārlaila]] izvēlētā taktika pēc zaudētās sērijas tika kritizēta; tāpat arī spēlētāja nevarēšana sniegt nozīmīgu ieguldījumu komandas spēlē. === 2021.—2022. gada NBA sezona === 2022. gada februārī, īsi pirms spēlētāju maiņu perioda beigām, K. Porziņģis tika aizmainīts uz [[Vašingtonas "Wizards"]] pret [[Spensers Dinvidī|Spenseru Dinvidī]] un citu latviešu basketbolistu [[Dāvis Bertāns|Dāvi Bertānu]] (kopā ar K. Porziņģi "Wizards" ieguva arī otrās kārtas drafta izvēli).<ref>[https://nypost.com/2022/02/10/kristaps-porzingis-traded-to-wizards-at-nba-trade-deadline/ New York Post. Kristaps Porzingis traded to Wizards at NBA trade deadline]</ref> 7. martā K. Porziņģis debitēja "Wizards" sastāvā, gūstot 25 punktus uzvarētā spēlē (133—123) pret [[Indiānas "Pacers"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/news/porzingis-keys-win-over-pacers-in-wizards-debut|title=Porzingis keys win over Pacers in Wizards debut|last=nba.com}}</ref> Sezonas noslēgumā "Wizards" nekvalificējās [[NBA izslēgšanas spēles|NBA izslēgšanas spēlēm]]. === 2022.—2023. gada NBA sezona === 2022. gada 28. novembrī K. Porziņģis aizvadīja savas NBA karjeras rezultatīvāko spēli, gūstot 41 punktu uzvarā pār [[Minesotas "Timberwolves"]] (142—127).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/nba/game/_/gameId/401468455|title=Timberwolves vs. Wizards - NBA Game Summary - November 28, 2022|website=ESPN|access-date=2022-11-29|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbcsports.com/washington/wizards/kristaps-porzingis-career-night-leads-wizards-over-minnesota-timberwolves|title=Porzingis' career night leads Wizards over T'Wolves|website=RSN|access-date=2022-12-01|language=en|archive-date=2022-11-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20221129040739/https://www.nbcsports.com/washington/wizards/kristaps-porzingis-career-night-leads-wizards-over-minnesota-timberwolves}}</ref> Divas dienas vēlāk, zaudētā spēlē pret [[Bruklinas "Nets"]] (107—113) viņam izdevās uzlabot arī savu rekordu zem groziem savāktajās atlēkušajās bumbās, sasniedzot 19 bumbas. 2023. gada 8. marta zaudētā spēlē pret [[Atlantas "Hawks"]] (120—122) K. Porziņģis uzstādīja jaunu karjeras rezultativitātes rekordu: 43 punkti, iemetot 17 no izdarītajiem 22 metieniem, tostarp 7 no 10 trīspunktu metieniem. === 2023.—2024. gada NBA sezona === 2023. gada 23. jūnijā K. Porziņģis trīs komandu maiņas darījumā pārcēlās no "Wizards" uz [[Bostonas "Celtics"]]. Šīs pašas maiņas ietvaros [[Markuss Smārts]] nonāca [[Memfisas "Grizzlies"]], bet [[Taiuss Džonss]] un [[Maiks Muskala]] no šīs komandas pārcēlās uz Vašingtonu. Vēl maiņā bija iesaistītas šī un nākamās vasaras drafta izvēles, kā arī [[Danilo Gallināri]], kurš no Bostonas nonāca "Wizards".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nba.com/celtics/news/boston-celtics-acquire-kristaps-porzingis|title=Boston Celtics Acquire Kristaps Porzingis|website=www.nba.com|access-date=2023-06-29|language=en}}</ref> "Celtics" sastāvā K. Porziņģis spēlē ar 8. numuru, jo ierastais 6. numurs Bostonā ir iemūžināts leģendārā [[Bills Rasels|Billa Rasela]] piemiņai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nbcsportsboston.com/nba/boston-celtics/kristaps-porzingis-to-wear-celtics-jersey-number-with-plenty-of-history/540343/|title=Porzingis to wear Celtics jersey number with plenty of history|website=NBC Sports Boston|access-date=2023-06-29|date=2023-06-28|language=en-US}}</ref> Drīz pēc maiņas darījuma spēlētājs un komanda vienojās par divu gadu garantētu līgumu laikam no 2024. līdz 2026. gadam, kurš paredz, ka K. Porziņģis saņems 60 miljonus dolāru. 2023. gada 25. oktobrī K. Porziņģis aizvadīja pirmo spēli "Celtics" sastāvā, sezonas atklāšanas mačā ''[[Madison Square Garden]]'' pārspējot [[Ņujorkas "Knicks"]] (108—104). Šajā spēlē viņš guva 30 punktus, kas ir visvairāk gūto punktu rekords spēlētāja debijā "Celtics" vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://clutchpoints.com/celtics-news-kristaps-porzingis-immediate-reaction-to-historic-30-point-debut-vs-knicks|title=Kristaps Porzingis' Immediate Reaction To Historic 30-Point Debut Vs. Knicks|last=Pagaduan|first=Jedd|website=ClutchPoints|access-date=2023-10-26|date=2023-10-26|language=en}}</ref> Kristaps Porziņģis ar Bostonas "Celtics" vienību izcīnīja 2024. gada NBA čempiontitulu, Porziņģim kļūstot par pirmo Latvijas basketbolistu — NBA čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Bostonas «Celtics» triumfē finālsērijā; Porziņģis – Latvijai pirmais NBA čempions |url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/basketbols/18.06.2024-bostonas-celtics-triumfe-finalserija-porzingis-latvijai-pirmais-nba-cempions.a558425/ |access-date=2024-06-18 |website=[[lsm.lv]]}}</ref> === 2024.—2025. gada NBA sezona === Pēc operācijas, ko spēlētājam veica pēc iepriekšējās sezonas, viņš uzsāka spēlēt vēlāk, tikai novembrī, bet regulārās sezonas gaitā piedalījās spēlēs vien ar nelieliem pārtraukumiem, demonstrējot labu un stabilu sniegumu. Izslēgšanas spēlēs K. Porziņģis saskārās ar iepriekš izslimotas slimības sekām un nevarēja sniegt komandai to devumu, kāds tas bija regulārajā sezonā. "Celtics" nospēlēja vāju izslēgšanas spēļu turnīru, piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]] otrajā kārtā. === 2025.—2026. gada NBA sezona === Vasarā "Celtics" atbrīvojās no vairākiem spēlētājiem, lai iekļautos algu griestos, un K. Porziņģis tika aizmainīts uz [[Atlantas "Hawks"]] trīs komandu maiņas darījumā, kura rezultātā "Celtics" saņēma [[Džordžs Niangs|Džordžu Niangu]], bet [[Terenss Manns]] nonāca [[Bruklinas "Nets"]], kā arī darījumā bija iesaistītas divas otrās kārtas drafta izvēles.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/basketbols/nba/kristaps_porzingis/07072025-aizmainitais_porzingis_oficiali_kluvis_pa |title=Aizmainītais Porziņģis oficiāli kļuvis par Atlantas "Hawks" spēlētāju |accessdate=2025-07-09 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref> 2026. gada 6. janvārī viņš aizvadīja savu 517. NBA spēli, apsteidzot [[Andris Biedriņš|Andri Biedriņu]] kā visvairāk spēļu nospēlējušais latviešu basketolists.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/nba/kristaps_porzingis/06012026-porzingis_kanada_otro_reizi_sosezon_iemet|title=Porziņģis Kanādā pārspēj Biedriņa rekordu un otro reizi iemet mazāk par desmit punktiem|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-01-06|date=2026-01-06|language=lv}}</ref> Tuvojoties maiņu darījumu perioda beigām, 2026. gada 5. februārī viņš tika aizmainīts uz [[Goldensteitas "Warriors"]] pret [[Badijs Hīlds|Badiju Hīldu]] un [[Džonatans Kaminga|Džonatanu Kamingu]]. Sezonas pirmajā pusē izlaidis daudz spēles martā K. Porziņģis atgriezās laukumā, kļūstot par vienu no traumu nomocītā "Warriors" sastāva līderiem. Marta beigās viņš iemeta savu 1000. trīspunktu metienu karjerā, kļūstot par garāko spēlētāju NBA vēsturē, kam izdevies gūt tik lielu skaitu tālmetienu. == Latvijas izlase == [[Attēls:KP6 basketball court in Liepāja.jpg|thumbnail|220px|Kristapa Porziņģa basketbola laukums Liepājā]] [[Attēls:Kristaps Porzingis Lāčos, 2017. gada vasarā.png|thumbnail|150px|Kristaps Porziņģis 2017. gada vasarā]] Pārstāvējis Latvijas U-14, U-16, U-18 jaunatnes izlasi.<ref name="sa" /> 2013. gadā [[Nikolajs Mazurs|Nikolaja Mazura]] vadītās U-18 izlases sastāvā izcīnīja 4. vietu [[2013. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|U-18 čempionātā]], kas notika Latvijā. Pats K. Porziņģis tika iekļauts šī turnīra simboliskajā izlasē un kļuva par labāko metienu bloķētāju.<ref>[http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/472977-porzingis_parliecinosi_labakais_ec_metienu_bloketajs Porziņģis — pārliecinoši labākais EČ metienu bloķētājs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130802113125/http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/472977-porzingis_parliecinosi_labakais_ec_metienu_bloketajs |date={{dat|2013|08|02||bez}} }} TVnet.lv</ref> 2017. gada 11. augustā [[Arēna Rīga|arēnā "Rīga"]] draudzības spēlē pret [[Polijas basketbola izlase|Poliju]] K. Porziņģis debitēja [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas pieaugušo izlasē]], uzvarētā spēlē (77:65) gūdams 24 punktus, kas ir punktu rekords, kādu sasniedzis kāds no spēlētājiem savā pirmajā spēlē Latvijas izlasē. [[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gada Eiropas čempionātā]] Latvijas basketbola izlase ar K. Porziņģi sastāvā ieguva piekto vietu, kas ir augstākais rezultāts kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. K. Porziņģis bija komandas līderis un rezultatīvākais spēlētājs. 2022. gada augustā K. Porziņģis piedalījās [[2023. gada Pasaules kauss basketbolā|2023. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas turnīra spēlēs, uzņemoties Latvijas izlases līdera lomu, kas veicināja izlases kvalificēšanos [[Pasaules kauss basketbolā|Pasaules kausa]] finālturnīram pirmo reizi Latvijas basketbola vēsturē. Pašā finālturnīrā, kurā Latvija izcīnīja 5. vietu, veselības problēmu dēļ nevarēja piedalīties kā spēlētājs, atbalstot komandu laukuma malā. Latvijas izlasē K. Porziņģis atgriezās [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gada Eiropas čempionātā]] Rīgā. == Karjeras statistika == {{Basketbolista statistika}} === NBA === ==== Regulārā sezona ==== {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2015|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Ņujorkas "Knicks"|"Knicks"]] | '''72''' || '''72''' || 28,4 || 42,1 || 33,3 || ,'''838''' || 7,3 || 1,3 || 0,7 || 1,9 || 14,3 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2016|full=yes}} | style="text-align:left;"| "Knicks" | 66 || 65 || '''32,8''' || '''45,0''' || 35,7 || 78,6 || 7,2 || 1,5 || 0,7 || 20 || 18,1 |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2017|full=yes}} | style="text-align:left;"| "Knicks" | 48 || 48 || 32,4 || 43,9 || '''39,5''' || 79,3 || 6,6 || 1,2 || '''0,8''' || '''2,4''' || '''22,7''' |- | style="text-align:left;"| {{nbay|2019|full=yes}} | style="text-align:left;"| [[Dalasas "Mavericks"|"Mavericks"]] | 57 || 57 || 31,8 || 42,7 || 35,2 || 79,9 || '''9,5''' || '''1,8''' || 0,7 || 20 || 20,4 |- | style="text-align:center;" colspan="2"| Karjera | 243 || 242 || 31,2 || 43,4 || 35,8 || 80,3 || 7,6 || 1,4 || 0,7 || 20 || 18,4 |} ==== Izslēgšanas spēles ==== {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"| [[2020. gada NBA izslēgšanas spēles|2020]] | style="text-align:left;"| "Mavericks" | 3 || 3 || 31,3 || 52,5 || 52,9 || 87,0 || 8,7 || 0,7 || 0 || 10 || 23,7 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"| Karjera | 3 || 3 || 31,3 || 52,5 || 52,9 || 87,0 || 8,7 || 0,7 || 0 || 10 || 23,7 |} == Privātā dzīve == Par Kristapu 13 gadus vecākais brālis [[Jānis Porziņģis]] arī ir bijis basketbolists, spēlējis augstā līmenī, pārstāvējis [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasi]]. J. Porziņģis ir brāļa aģents. Basketbolu spēlējis arī brāļu tēvs [[Tālis Porziņģis]], kas divās sezonās (1992—1993) pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s komandu "[[Liepājas Metalurgs (vīriešu basketbola klubs)|Liepājas Metalurgs]]". K. Porziņģim pieder neliela ''[[Mercedes-Benz]]'' automašīnu kolekcija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://celticswire.usatoday.com/lists/more-than-luxury-why-kristaps-porzingis-love-for-mercedes-benz-is-rooted-in-family/|title=More than luxury: Why Kristaps Porzingis' love for Mercedes-Benz is rooted in family|website=Celtics Wire|access-date=2024-04-30|date=2024-04-18|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="sa">{{Sporta Avīze|first= Ingmārs|last= Jurisons|date= {{dat|2013|11|12||bez}}|title= Kristaps Porziņģis: «Ziņas no Amerikas? Neinteresē...»|volume= 45|issue= 921|pages= 24.—27}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * {{twitter|kporzee}} {{kastes sākums}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Latvijas Gada balva sportā|Latvijas gada sportists]] | periods = [[Latvijas Gada balva sportā 2016|2016]], [[Latvijas Gada balva sportā 2017|2017]]<br />[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|2024]] | pirms = [[Martins Dukurs]]<br />[[Artūrs Šilovs]] | pēc = [[Oskars Melbārdis]]<br />''tiks noteikts'' }} {{kastes beigas}} <!-- {{Golden State Warriors spēlētāji}} --> {{Celtics 2023–24 NBA čempioni}} {{LV sastāvs Eurobasket 2025}} {{LV sastāvs Eurobasket 2017}} {{Latvija vir basket 2013 U-18}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Porziņģis, Kristaps}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Liepājā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Basketbola centri]] [[Kategorija:Spēka uzbrucēji]] [[Kategorija:Ņujorkas "Knicks" spēlētāji]] [[Kategorija:Dalasas "Mavericks" spēlētāji]] [[Kategorija:Vašingtonas "Wizards" spēlētāji]] [[Kategorija:Bostonas "Celtics" spēlētāji]] [[Kategorija:Atlantas "Hawks" spēlētāji]] [[Kategorija:Goldensteitas "Warriors" spēlētāji]] [[Kategorija:NBA spēlētāji no Latvijas]] [[Kategorija:NBA čempioni]] tmeqq8sfcrlnc9q33yohbnax8kjtqrw 0 234327 4486464 4394263 2026-06-25T17:00:03Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4486464 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Nāgpura | official_name = नागपूर | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = | perrow = 1/2/2/2/2 |image2 = Deekshabhoomi - panoramio.jpg {{!}} Deekshabhoomi |image5 = General Post Office, Nagpur.jpg {{!}} General Post Office |image1 = BAPS Swaminarayan Temple, Nagpur.jpg {{!}} BAPS Swaminarayan Temple |image4 = Vidhan Bhavan (State Legislative Assembly) Nagpur - panoramio.jpg {{!}} Vidhan Bhavan (State Legislative Assembly) |image3 = Zero mile nagpur.jpg | image8 = Nagpur-Metro.webp {{!}} Nagpur Metro | image7 = Dragon Palace Temple.jpg |image9 = VNIT Nagpur main.jpg }} | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Indija#Mahārāštra | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{IND}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Mahārāštra]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 228 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = 3780 | population_as_of = 2011. gadā | population_footnotes = | population_total = 2405421 | population_urban = | population_metro = 2583911 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Indijas standarta laiks|IST]] | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 21 | latm = 15 | lats = | latNS = N | longd = 79 | longm = 09 | longs = | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 310 | website = {{URL|http://www.nagpur.nic.in/}} | footnotes = }} '''Nāgpura''' ({{val|mr|नागपूर}}, ''Nāgpur'') ir pilsēta [[Indija|Indijā]], [[Mahārāštra]]s štatā. 2011. gadā pilsētā dzīvoja 2,41 miljons iedzīvotāji. Pēc šī rādītāja Nāgpura ir trešā lielākā pilsēta štatā aiz [[Mumbaja]]s un [[Pune]]s, kā arī tā ir viena no lielākajām pilsētām Indijas centrālajā daļā. Saskaņā ar ''ABP News-Ipsos'' pētījumu Nāgpura ir labākā Indijas pilsēta dzīves kvalitātes, videi draudzīguma, sabiedriskā transporta un veselības aprūpes sistēmu ziņā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.newsbullet.in/india/34-more/40067-nagpur-tops-in-4-categories-at-abp-news-best-city-awards|title=Nagpur tops in 4 categories, bags ABP News Best City Award|website=web.archive.org|access-date=2025-03-20|date=2013-03-09|archive-date=2013-03-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20130309112032/http://www.newsbullet.in/india/34-more/40067-nagpur-tops-in-4-categories-at-abp-news-best-city-awards}}</ref> Nāgpura ir populāra ar saviem [[Apelsīns|apelsīniem]] un ir pasludināta par "Indijas tīģeru galvaspilsētu".<ref name=":0" /> Pilsētu 18. gadsimta sākumā dibināja [[gondi]] un tā bija [[Nāgpuras Karaliste]]s galvaspilsēta. Vēlāk pilsētu pakļāva [[marathi]], bet 19. gadsimtā tika iekļauta [[Britu Indija]]s sastāvā. Pilsētā apglabāts [[Mogulu impērija|Mogulu Impērijas]] valdnieks [[Aurangzebs]], kura laikā impērija sasniedza vislielāko varenību. Viņa [[Islāms|islāmiskais]] radikālisms izsaucis negatīvu [[Hinduisms|hinduistu]] novērtējumu, un radikālie hinduisti aicina viņa kapenes demontēt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://trt.global/russian/article/5c5e8270b78f|title=TRT Global - В Индии спор из-за могилы XVII века перерос в массовое насилие|website=trt.global|access-date=2025-03-20|language=ru}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{Indijas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Indijas pilsētas]] [[Kategorija:Mahārāštras pilsētas]] n6gworsj2wxk722970u66mxajt8zwry 0 236824 4486826 4168715 2026-06-26T10:06:17Z Kikos 3705 /* ievads */ 4486826 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Neviss | Photo = Ben Nevis south face.jpg | Photo size = | Paraksts = Nevisa dienvidu nogāze | karte = Apvienotā Karaliste#Skotija#Hailenda | reljefs = jā | paraksta_izvietojums = right | latd=56|latm=47|lats=52|latNS=N | longd=5|longm=0|longs=10|longEW=W | Augstums = 1344 | Atrašanās vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Skotija}} | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = [[Grempjanu kalni]] | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Neviss''' ({{val|en|Ben Nevis}}) vai '''Ņīvešs''' ({{val|gd|Beinn Nibheis}}) ir kalns [[Skotija]]s rietumos, [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] salas un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] augstākā virsotne. Izvietojies [[Grempjanu kalni|Grempjanu kalnu]] rietumdaļā [[Skotijas augstiene|Skotijas augstienē]] uz dienvidiem no [[Kaledonijas kanāls|Kaledonijas kanāla]].<ref>{{PZT|106|Benneviss}}</ref> Kalna virsotni, kas ir sena [[vulkāns|vulkāna]] iebrucis krāteris, gadā apmeklē ap {{nobr|100 000}} tūristu.<ref name="JMT">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.jmt.org/ben-nevis-estate.asp|title=Ben Nevis owned by the John Muir Trust|accessdate={{dat|2006|11|5||bez}}|author=John Muir Trust|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061025020058/http://www.jmt.org/ben-nevis-estate.asp|archivedate={{dat|2006|10|25||bez}}|deadurl=no}}</ref> Kalna nosaukums cēlies no [[skotu gēlu valoda]]s un nozīmē vai nu ‘Ļaunais, indīgais kalns’, vai arī ‘Kalns ar galvu mākoņos’. Pirmo zināmo uzkāpšanu kalnā veicis [[Edinburga]]s botāniķis Džeimss Robertsons 1771. gada 17. augustā. No 1883. līdz 1904. gadam kalna virsotnē darbojās [[meteoroloģija|meteoroloģiskā]] [[observatorija]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skotijas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes kalni]] h2lhlcjh65d3ff7kgljwwuvd8zse2bv 0 240881 4486625 4468867 2026-06-26T04:39:09Z Pirags 3757 /* Biogrāfija */ 4486625 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Hermanis Branovers | vārds_orig = ירמיהו ברנובר | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1931 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 13 | dz_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | m_dat_alt = | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 4 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = fiziķis, sabiedrisks darbinieks | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Hermanis Branovers''' ({{val|he|ירמיהו ברנובר}}; dzimis {{dat|1931|12|13}}, miris {{dat|2026|5|4}}) bija [[Rīga|Rīgā]] dzimis [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] izcelsmes [[fiziķis]], sabiedrisks darbinieks un filozofs. Ebreju pasaulē viņš bija pazīstams kā autors, tulkotājs, izdevējs un pedagogs. Zinātnieku aprindās Branovers bija pazīstams kā [[magnetohidrodinamika]]s (MHD) jomas pionieris.<ref name=Ruby>{{Publikācijas atsauce|last=Ruby|first=Daniel|title=Rooftop MHD: On-site electricity from low-grade heat|journal=Popular Science|date=November 1982|volume=221|issue=5|pages=64–66|url=https://books.google.com/books?id=75dRYTqixzYC&q=%22herman+branover%22&pg=PA64|accessdate=1 October 2012}}</ref> Savā personīgajā rīcībā viņš ievēroja habadas [[Hasīdisms|hasidisma]] paražas un mistisko filozofiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Branover|first=Yermiyahu (Herman)|url=http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html|title=B'or Ha'torah| archiveurl= https://web.archive.org/web/20120224182926/http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html| archivedate = February 24, 2012}}</ref> == Dzīvesɡājums == Dzimis Herca Brandovera [[Ateisms|ateistiskā]] [[Ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]]. Viņa tēvu nogalināja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules karā]], atkāpjoties [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]], bet Hermanis ar māti izglābās, evakuējoties uz [[Krievija|Krieviju]]. Studēja [[Maskava]]s Aviācijas institūtā un [[Ļeņingrada]]s Politehniskajā institūtā (pabeidza 1953. gadā). Vēlāk atgriezās Latvijā, bija pasniedzējs universitātes inženierzinātnes nodaļā (1953—1959) un vienlaicīgi mācījās Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē, ko pabeidza 1960. gadā. No 1959. līdz 1971. gadam strādājis kā vecākais zinātniskais līdzstrādnieks [[Latvijas Universitātes Fizikas institūts|Latvijas Zinātņu Akadēmijas Fizikas institūtā]] [[magnetohidrodinamika]]s jomā. Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts (1962), fizikas un matemātikas zinātņu doktors (1969), profesors (1970).<ref>[https://prabook.com/web/herman.branover/552754 Herman Branover]</ref> Viņa zinātnisko publikāciju skaitā bija monogrāfijas ''Турбулентные МГД-течения в трубах'' (1967) un ''Магнитная гидродинамика несжимаемых сред'' (1970, kopā ar A. Cinoberu). Līdztekus zinātniskajam darbam Branovers pievērsās [[Hasīdisms|hasīdismam]], bija viens no ebreju atmodas kustības iniciatoriem, vadīja daudzas aktivitātes, kas virzīja ebreju izglītību un kultūru. Viņu bieži aizturēja un pratināja [[VDK]]. Pēc dokumentu iesniegšanas par emigrāciju uz Izraēlu 1971. gada sākumā viņu atlaida no darba un bija bezdarbnieks līdz pat savai izbraukšanai 1972. gada beigās uz [[Izraēla|Izraēlu]]. Viņš bija pirmais ebrejs ar zinātņu doktora grādu un profesora titulu, kurš saņēma izceļošanas vīzu, lai atstātu PSRS.<ref>[https://web.archive.org/web/20090927085503/http://www.g-rafi-x.com/bor_hatorah/profbranover.htm About Professor Branover]</ref> No 1973. līdz 1975. gadam Branovers bija [[Telaviva]]s Universitātes profesors. Kopš 1973. gada bijis arī profesors un Magnetohidrodinamikas centra vadītājs Ben-Guriona Universitātē [[Beerševa|Beerševā]], kā arī daudzu zinātnisko publikāciju autors. Sarakstījis autobiogrāfisku grāmatu ''Возвращение'' (1976), kura iekļautas arī viņa agrīno filozofisko eseju apkopojums ''De Profundis''. 1991. gadā Krievijas Dabas zinātņu akadēmija Branoveru uzaicināja būt par Krievu ebreju enciklopēdijas (astoņos sējumos) galveno redaktoru. Branovers kopā ar rabīnu [[Natans Barkans|Natanu Barkanu]] un profesoru [[Ruvins Ferbers|Ruvinu Ferberu]] Rīgā organizēja četras starptautiskās konferences "[[Ebreji mainīgajā pasaulē]]", kurā bijušie padomju ebreji apsprieda garīgās un kultūras problēmas akadēmiskā līmenī.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Branover|first=Yermiyahu (Herman)|url=http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html|title=B'or Ha'torah| archiveurl = https://web.archive.org/web/20120224182926/http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html| archivedate = February 24, 2012}}</ref> Miris 2026. gada 4. maijā, 94 gadu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026-05-04 |title=BDE: Professor Herman Branover, 94, OBM |url=https://crownheights.info/chabad-news/945532/bde-professor-herman-branover-94-obm/ |access-date=2026-05-05 |website=CrownHeights.info - Chabad News, Crown Heights News, Lubavitch News |language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.chabad.org/therebbe/livingtorah/player_cdo/aid/1878857/jewish/Leningrad-On-the-Line.htm Leningrad On the Line (Video)] chabad.org * [https://www.chabad.org/library/article_cdo/aid/111598/jewish/Overview.htm Overview. By Professor Herman Branover] chabad.org * [https://www.chabad.org/library/article_cdo/aid/2018/jewish/A-Blessed-Curse.htm A Blessed Curse. By Professor Herman Branover] chabad.org {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Branovers, Hermanis}} [[Kategorija:1931. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas ebreji]] [[Kategorija:Latvijas fiziķi]] [[Kategorija:PSRS fiziķi]] [[Kategorija:Izraēlas zinātnieki]] [[Kategorija:Latvijas izgudrotāji]] [[Kategorija:Izraēlas izgudrotāji]] eehcai32xo7eokyqvvzpjjdk4fbdomj 4486629 4486625 2026-06-26T05:04:24Z Pirags 3757 pap 4486629 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Hermanis Branovers | vārds_orig = ירמיהו ברנובר | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1931 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 13 | dz_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | m_dat_alt = | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 4 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = fiziķis, sabiedrisks darbinieks | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Hermanis Branovers''' ({{val|he|ירמיהו ברנובר}}; dzimis {{dat|1931|12|13}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2026|5|4}}) bija [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] izcelsmes [[fiziķis]], sabiedrisks darbinieks un filozofs, [[magnetohidrodinamika]]s (MHD) pamatlicējs.<ref name=Ruby>{{Publikācijas atsauce|last=Ruby|first=Daniel|title=Rooftop MHD: On-site electricity from low-grade heat|journal=Popular Science|date=November 1982|volume=221|issue=5|pages=64–66|url=https://books.google.com/books?id=75dRYTqixzYC&q=%22herman+branover%22&pg=PA64|accessdate=1 October 2012}}</ref> Ebreju pasaulē viņš bija pazīstams kā autors, tulkotājs, izdevējs un pedagogs, kurš kopa habadas [[Hasīdisms|hasidisma]] paražas un mistisko filozofiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Branover|first=Yermiyahu (Herman)|url=http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html|title=B'or Ha'torah| archiveurl= https://web.archive.org/web/20120224182926/http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html| archivedate = February 24, 2012}}</ref> == Dzīvesɡājums == Dzimis [[Rīga|Rīgā]] Herca Brandovera [[Ateisms|ateistiskā]] [[Ebreji|ebreju]] ģimenē. Viņa tēvu nogalināja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules karā]], atkāpjoties [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]], bet Hermanis ar māti izglābās, evakuējoties uz [[Krievija|Krieviju]]. Sāka studēt [[Maskava]]s Aviācijas institūtā un [[Ļeņingrada]]s Politehniskajā institūtā, tad [[Latvijas Valsts Universitāte]]s Fizikas un matemātikas fakultātē (1953—1960). No 1959. līdz 1971. gadam strādāja par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku [[Latvijas Universitātes Fizikas institūts|Latvijas Zinātņu Akadēmijas Fizikas institūtā]] un veica pētījumus [[magnetohidrodinamika]]s jomā. 1962. ɡadā aizstāvēja fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta, 1969. ɡadā fizikas un matemātikas zinātņu doktora ɡrādu, 1970. ɡadā viņu ievēlēja par profesoru.<ref>[https://prabook.com/web/herman.branover/552754 Herman Branover]</ref> Viņa zinātnisko publikāciju skaitā bija monogrāfijas ''Турбулентные МГД-течения в трубах'' (1967) un ''Магнитная гидродинамика несжимаемых сред'' (1970, kopā ar A. Cinoberu). Līdztekus zinātniskajam darbam Branovers pievērsās [[Hasīdisms|hasīdismam]], bija viens no ebreju atmodas kustības iniciatoriem, vadīja daudzas aktivitātes, kas virzīja ebreju izglītību un kultūru. Viņu bieži aizturēja un pratināja [[VDK]]. Pēc dokumentu iesniegšanas emigrācijai uz [[Izraēla|Izraēlu]] 1971. gada sākumā viņu atlaida no darba un līdz pat savai izbraukšanai 1972. gada beigās viņš bija bezdarbnieks. Viņš bija pirmais PSRS ebrejs ar zinātņu doktora grādu un profesora titulu, kurš saņēma izceļošanas vīzu.<ref>[https://web.archive.org/web/20090927085503/http://www.g-rafi-x.com/bor_hatorah/profbranover.htm About Professor Branover]</ref> No 1973. līdz 1975. gadam Branovers bija [[Telaviva]]s Universitātes profesors, kopš 1973. gada Magnetohidrodinamikas centra vadītājs Ben-Guriona Universitātē [[Beerševa|Beerševā]], daudzu zinātnisko publikāciju autors. Sarakstīja autobiogrāfisku grāmatu ''Возвращение'' (1976), kura iekļautas arī viņa agrīno filozofisko eseju apkopojums ''De Profundis''. 1991. gadā Krievijas Dabas zinātņu akadēmija Branoveru uzaicināja būt par Krievu ebreju enciklopēdijas (astoņos sējumos) galveno redaktoru. Branovers kopā ar rabīnu [[Natans Barkans|Natanu Barkanu]] un profesoru [[Ruvins Ferbers|Ruvinu Ferberu]] Rīgā organizēja četras starptautiskās konferences "[[Ebreji mainīgajā pasaulē]]", kurā bijušie padomju ebreji apsprieda garīgās un kultūras problēmas akadēmiskā līmenī.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Branover|first=Yermiyahu (Herman)|url=http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html|title=B'or Ha'torah| archiveurl = https://web.archive.org/web/20120224182926/http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html| archivedate = February 24, 2012}}</ref> Miris 2026. gada 4. maijā, 94 gadu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026-05-04 |title=BDE: Professor Herman Branover, 94, OBM |url=https://crownheights.info/chabad-news/945532/bde-professor-herman-branover-94-obm/ |access-date=2026-05-05 |website=CrownHeights.info - Chabad News, Crown Heights News, Lubavitch News |language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.chabad.org/therebbe/livingtorah/player_cdo/aid/1878857/jewish/Leningrad-On-the-Line.htm Leningrad On the Line (Video)] chabad.org * [https://www.chabad.org/library/article_cdo/aid/111598/jewish/Overview.htm Overview. By Professor Herman Branover] chabad.org * [https://www.chabad.org/library/article_cdo/aid/2018/jewish/A-Blessed-Curse.htm A Blessed Curse. By Professor Herman Branover] chabad.org {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Branovers, Hermanis}} [[Kategorija:1931. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas ebreji]] [[Kategorija:Latvijas fiziķi]] [[Kategorija:PSRS fiziķi]] [[Kategorija:Izraēlas zinātnieki]] [[Kategorija:Latvijas izgudrotāji]] [[Kategorija:Izraēlas izgudrotāji]] c85rlbxtozzoyewp6ry76ye24wi80vc 4486638 4486629 2026-06-26T05:29:29Z Pirags 3757 pap 4486638 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Hermanis Branovers | vārds_orig = ירמיהו ברנובר | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1931 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 13 | dz_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | m_dat_alt = | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 4 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = fiziķis, sabiedrisks darbinieks | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Hermanis Branovers''' ({{val|he|ירמיהו ברנובר}}; dzimis {{dat|1931|12|13}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2026|5|4}}) bija [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] izcelsmes [[fiziķis]], sabiedrisks darbinieks un filozofs, [[magnetohidrodinamika]]s (MHD) pamatlicējs.<ref name=Ruby>{{Publikācijas atsauce|last=Ruby|first=Daniel|title=Rooftop MHD: On-site electricity from low-grade heat|journal=Popular Science|date=November 1982|volume=221|issue=5|pages=64–66|url=https://books.google.com/books?id=75dRYTqixzYC&q=%22herman+branover%22&pg=PA64|accessdate=1 October 2012}}</ref> [[LZA]] ārzemju ɡoda loceklis, viens no [[Latvijas Universitāte]]s Jūdaikas studiju centra veidotājiem, starptautiskās konferences “Ebreji mainīgajā pasaulē” organizētājs, izdevniecības ''Šamir'' vadītājs. Ebreju pasaulē viņš bija pazīstams kā autors, tulkotājs, izdevējs un pedagogs, kurš kopa habadas [[Hasīdisms|hasidisma]] paražas un mistisko filozofiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Branover|first=Yermiyahu (Herman)|url=http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html|title=B'or Ha'torah| archiveurl= https://web.archive.org/web/20120224182926/http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html| archivedate = February 24, 2012}}</ref> == Dzīvesɡājums == Dzimis [[Rīga|Rīgā]] Herca Brandovera [[Ateisms|ateistiskā]] [[Ebreji|ebreju]] ģimenē. Viņa tēvu nogalināja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules karā]], atkāpjoties [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]], bet Hermanis ar māti izglābās, evakuējoties uz [[Krievija|Krieviju]]. Sāka studēt [[Maskava]]s Aviācijas institūtā un [[Ļeņingrada]]s Politehniskajā institūtā, tad [[Latvijas Valsts Universitāte]]s Fizikas un matemātikas fakultātē (1953—1960). No 1959. līdz 1971. gadam strādāja par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku [[Latvijas Universitātes Fizikas institūts|Latvijas Zinātņu Akadēmijas Fizikas institūtā]] un veica pētījumus [[magnetohidrodinamika]]s jomā. 1962. ɡadā aizstāvēja fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta, 1969. ɡadā fizikas un matemātikas zinātņu doktora ɡrādu, 1970. ɡadā viņu ievēlēja par profesoru.<ref>[https://prabook.com/web/herman.branover/552754 Herman Branover]</ref> Viņa zinātnisko publikāciju skaitā bija monogrāfijas ''Турбулентные МГД-течения в трубах'' (1967) un ''Магнитная гидродинамика несжимаемых сред'' (1970, kopā ar A. Cinoberu). Līdztekus zinātniskajam darbam Branovers pievērsās [[Hasīdisms|hasīdismam]], bija viens no ebreju atmodas kustības iniciatoriem, vadīja daudzas aktivitātes, kas virzīja ebreju izglītību un kultūru. Viņu bieži aizturēja un pratināja [[VDK]]. Pēc dokumentu iesniegšanas emigrācijai uz [[Izraēla|Izraēlu]] 1971. gada sākumā viņu atlaida no darba un līdz pat savai izbraukšanai 1972. gada beigās viņš bija bezdarbnieks. Viņš bija pirmais PSRS ebrejs ar zinātņu doktora grādu un profesora titulu, kurš saņēma izceļošanas vīzu.<ref>[https://web.archive.org/web/20090927085503/http://www.g-rafi-x.com/bor_hatorah/profbranover.htm About Professor Branover]</ref> No 1973. līdz 1975. gadam Branovers bija [[Telaviva]]s Universitātes profesors, kopš 1973. gada Magnetohidrodinamikas centra vadītājs Ben-Guriona Universitātē [[Beerševa|Beerševā]], daudzu zinātnisko publikāciju autors. Sarakstīja autobiogrāfisku grāmatu ''Возвращение'' (1976), kura iekļautas arī viņa agrīno filozofisko eseju apkopojums ''De Profundis''. 1991. gadā Krievijas Dabas zinātņu akadēmija Branoveru uzaicināja būt par Krievu ebreju enciklopēdijas (astoņos sējumos) galveno redaktoru. Branovers kopā ar rabīnu [[Natans Barkans|Natanu Barkanu]] un profesoru [[Ruvins Ferbers|Ruvinu Ferberu]] Rīgā organizēja četras starptautiskās konferences "[[Ebreji mainīgajā pasaulē]]", kurā bijušie padomju ebreji apsprieda garīgās un kultūras problēmas akadēmiskā līmenī.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Branover|first=Yermiyahu (Herman)|url=http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html|title=B'or Ha'torah| archiveurl = https://web.archive.org/web/20120224182926/http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html| archivedate = February 24, 2012}}</ref> Miris 2026. gada 4. maijā, 94 gadu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026-05-04 |title=BDE: Professor Herman Branover, 94, OBM |url=https://crownheights.info/chabad-news/945532/bde-professor-herman-branover-94-obm/ |access-date=2026-05-05 |website=CrownHeights.info - Chabad News, Crown Heights News, Lubavitch News |language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.chabad.org/therebbe/livingtorah/player_cdo/aid/1878857/jewish/Leningrad-On-the-Line.htm Leningrad On the Line (Video)] chabad.org * [https://www.chabad.org/library/article_cdo/aid/111598/jewish/Overview.htm Overview. By Professor Herman Branover] chabad.org * [https://www.chabad.org/library/article_cdo/aid/2018/jewish/A-Blessed-Curse.htm A Blessed Curse. By Professor Herman Branover] chabad.org {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Branovers, Hermanis}} [[Kategorija:1931. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas ebreji]] [[Kategorija:Latvijas fiziķi]] [[Kategorija:PSRS fiziķi]] [[Kategorija:Izraēlas zinātnieki]] [[Kategorija:Latvijas izgudrotāji]] [[Kategorija:Izraēlas izgudrotāji]] ofv7onvxvnt1uwazduodkdky5spsspi 4486641 4486638 2026-06-26T05:36:16Z Pirags 3757 4486641 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Hermanis Branovers | vārds_orig = ירמיהו ברנובר | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1931 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 13 | dz_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | m_dat_alt = | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 4 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = fiziķis, sabiedrisks darbinieks | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Hermanis Branovers''' ({{val|he|ירמיהו ברנובר}}; dzimis {{dat|1931|12|13}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2026|5|4}}) bija [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] izcelsmes [[fiziķis]], sabiedrisks darbinieks un filozofs, viens no [[magnetohidrodinamika]]s (MHD) pamatlicējiem.<ref name=Ruby>{{Publikācijas atsauce|last=Ruby|first=Daniel|title=Rooftop MHD: On-site electricity from low-grade heat|journal=Popular Science|date=November 1982|volume=221|issue=5|pages=64–66|url=https://books.google.com/books?id=75dRYTqixzYC&q=%22herman+branover%22&pg=PA64|accessdate=1 October 2012}}</ref> [[LZA]] ārzemju ɡoda loceklis, [[Latvijas Universitāte]]s Jūdaikas studiju centra veidotājiem, starptautiskās konferences “Ebreji mainīgajā pasaulē” organizētājs, izdevniecības ''Šamir'' vadītājs. Ebreju pasaulē viņš bija pazīstams kā autors, tulkotājs, izdevējs un pedagogs, kurš kopa habadas [[Hasīdisms|hasidisma]] paražas un mistisko filozofiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Branover|first=Yermiyahu (Herman)|url=http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html|title=B'or Ha'torah| archiveurl= https://web.archive.org/web/20120224182926/http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html| archivedate = February 24, 2012}}</ref> == Dzīvesɡājums == Dzimis [[Rīga|Rīgā]] Herca Brandovera [[Ateisms|ateistiskā]] [[Ebreji|ebreju]] ģimenē. Viņa tēvu nogalināja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules karā]], atkāpjoties [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]], bet Hermanis ar māti izglābās, evakuējoties uz [[Krievija|Krieviju]]. Sāka studēt [[Maskava]]s Aviācijas institūtā un [[Ļeņingrada]]s Politehniskajā institūtā, tad [[Latvijas Valsts Universitāte]]s Fizikas un matemātikas fakultātē (1953—1960). No 1959. līdz 1971. gadam strādāja par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku [[Latvijas Universitātes Fizikas institūts|Latvijas Zinātņu Akadēmijas Fizikas institūtā]] un veica pētījumus [[magnetohidrodinamika]]s jomā. 1962. ɡadā aizstāvēja fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta, 1969. ɡadā fizikas un matemātikas zinātņu doktora ɡrādu, 1970. ɡadā viņu ievēlēja par profesoru.<ref>[https://prabook.com/web/herman.branover/552754 Herman Branover]</ref> Viņa zinātnisko publikāciju skaitā bija monogrāfijas ''Турбулентные МГД-течения в трубах'' (1967) un ''Магнитная гидродинамика несжимаемых сред'' (1970, kopā ar A. Cinoberu). Līdztekus zinātniskajam darbam Branovers pievērsās [[Hasīdisms|hasīdismam]], bija viens no ebreju atmodas kustības iniciatoriem, vadīja daudzas aktivitātes, kas virzīja ebreju izglītību un kultūru. Viņu bieži aizturēja un pratināja [[VDK]]. Pēc dokumentu iesniegšanas emigrācijai uz [[Izraēla|Izraēlu]] 1971. gada sākumā viņu atlaida no darba un līdz pat savai izbraukšanai 1972. gada beigās viņš bija bezdarbnieks. Viņš bija pirmais PSRS ebrejs ar zinātņu doktora grādu un profesora titulu, kurš saņēma izceļošanas vīzu.<ref>[https://web.archive.org/web/20090927085503/http://www.g-rafi-x.com/bor_hatorah/profbranover.htm About Professor Branover]</ref> No 1973. līdz 1975. gadam Branovers bija [[Telaviva]]s Universitātes profesors, kopš 1973. gada Magnetohidrodinamikas centra vadītājs Ben-Guriona Universitātē [[Beerševa|Beerševā]], daudzu zinātnisko publikāciju autors. Sarakstīja autobiogrāfisku grāmatu ''Возвращение'' (1976), kura iekļautas arī viņa agrīno filozofisko eseju apkopojums ''De Profundis''. 1991. gadā Krievijas Dabas zinātņu akadēmija Branoveru uzaicināja būt par Krievu ebreju enciklopēdijas (astoņos sējumos) galveno redaktoru. Branovers kopā ar rabīnu [[Natans Barkans|Natanu Barkanu]] un profesoru [[Ruvins Ferbers|Ruvinu Ferberu]] Rīgā organizēja četras starptautiskās konferences "[[Ebreji mainīgajā pasaulē]]", kurā bijušie padomju ebreji apsprieda garīgās un kultūras problēmas akadēmiskā līmenī.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Branover|first=Yermiyahu (Herman)|url=http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html|title=B'or Ha'torah| archiveurl = https://web.archive.org/web/20120224182926/http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html| archivedate = February 24, 2012}}</ref> Miris 2026. gada 4. maijā, 94 gadu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026-05-04 |title=BDE: Professor Herman Branover, 94, OBM |url=https://crownheights.info/chabad-news/945532/bde-professor-herman-branover-94-obm/ |access-date=2026-05-05 |website=CrownHeights.info - Chabad News, Crown Heights News, Lubavitch News |language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.chabad.org/therebbe/livingtorah/player_cdo/aid/1878857/jewish/Leningrad-On-the-Line.htm Leningrad On the Line (Video)] chabad.org * [https://www.chabad.org/library/article_cdo/aid/111598/jewish/Overview.htm Overview. By Professor Herman Branover] chabad.org * [https://www.chabad.org/library/article_cdo/aid/2018/jewish/A-Blessed-Curse.htm A Blessed Curse. By Professor Herman Branover] chabad.org {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Branovers, Hermanis}} [[Kategorija:1931. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas ebreji]] [[Kategorija:Latvijas fiziķi]] [[Kategorija:PSRS fiziķi]] [[Kategorija:Izraēlas zinātnieki]] [[Kategorija:Latvijas izgudrotāji]] [[Kategorija:Izraēlas izgudrotāji]] 6g71n1hdzvpdmye0hgecpdarb089lv0 4486642 4486641 2026-06-26T05:36:46Z Pirags 3757 4486642 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Hermanis Branovers | vārds_orig = ירמיהו ברנובר | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1931 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 13 | dz_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | m_dat_alt = | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 4 | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = fiziķis, sabiedrisks darbinieks | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Hermanis Branovers''' ({{val|he|ירמיהו ברנובר}}; dzimis {{dat|1931|12|13}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2026|5|4}}) bija [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] izcelsmes [[fiziķis]], sabiedrisks darbinieks un filozofs, viens no [[magnetohidrodinamika]]s (MHD) pamatlicējiem.<ref name=Ruby>{{Publikācijas atsauce|last=Ruby|first=Daniel|title=Rooftop MHD: On-site electricity from low-grade heat|journal=Popular Science|date=November 1982|volume=221|issue=5|pages=64–66|url=https://books.google.com/books?id=75dRYTqixzYC&q=%22herman+branover%22&pg=PA64|accessdate=1 October 2012}}</ref> [[LZA]] ārzemju ɡoda loceklis, [[Latvijas Universitāte]]s Jūdaikas studiju centra veidotājs, starptautiskās konferences “Ebreji mainīgajā pasaulē” organizētājs, izdevniecības ''Šamir'' vadītājs. Ebreju pasaulē viņš bija pazīstams kā autors, tulkotājs, izdevējs un pedagogs, kurš kopa habadas [[Hasīdisms|hasidisma]] paražas un mistisko filozofiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Branover|first=Yermiyahu (Herman)|url=http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html|title=B'or Ha'torah| archiveurl= https://web.archive.org/web/20120224182926/http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html| archivedate = February 24, 2012}}</ref> == Dzīvesɡājums == Dzimis [[Rīga|Rīgā]] Herca Brandovera [[Ateisms|ateistiskā]] [[Ebreji|ebreju]] ģimenē. Viņa tēvu nogalināja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules karā]], atkāpjoties [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]], bet Hermanis ar māti izglābās, evakuējoties uz [[Krievija|Krieviju]]. Sāka studēt [[Maskava]]s Aviācijas institūtā un [[Ļeņingrada]]s Politehniskajā institūtā, tad [[Latvijas Valsts Universitāte]]s Fizikas un matemātikas fakultātē (1953—1960). No 1959. līdz 1971. gadam strādāja par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku [[Latvijas Universitātes Fizikas institūts|Latvijas Zinātņu Akadēmijas Fizikas institūtā]] un veica pētījumus [[magnetohidrodinamika]]s jomā. 1962. ɡadā aizstāvēja fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta, 1969. ɡadā fizikas un matemātikas zinātņu doktora ɡrādu, 1970. ɡadā viņu ievēlēja par profesoru.<ref>[https://prabook.com/web/herman.branover/552754 Herman Branover]</ref> Viņa zinātnisko publikāciju skaitā bija monogrāfijas ''Турбулентные МГД-течения в трубах'' (1967) un ''Магнитная гидродинамика несжимаемых сред'' (1970, kopā ar A. Cinoberu). Līdztekus zinātniskajam darbam Branovers pievērsās [[Hasīdisms|hasīdismam]], bija viens no ebreju atmodas kustības iniciatoriem, vadīja daudzas aktivitātes, kas virzīja ebreju izglītību un kultūru. Viņu bieži aizturēja un pratināja [[VDK]]. Pēc dokumentu iesniegšanas emigrācijai uz [[Izraēla|Izraēlu]] 1971. gada sākumā viņu atlaida no darba un līdz pat savai izbraukšanai 1972. gada beigās viņš bija bezdarbnieks. Viņš bija pirmais PSRS ebrejs ar zinātņu doktora grādu un profesora titulu, kurš saņēma izceļošanas vīzu.<ref>[https://web.archive.org/web/20090927085503/http://www.g-rafi-x.com/bor_hatorah/profbranover.htm About Professor Branover]</ref> No 1973. līdz 1975. gadam Branovers bija [[Telaviva]]s Universitātes profesors, kopš 1973. gada Magnetohidrodinamikas centra vadītājs Ben-Guriona Universitātē [[Beerševa|Beerševā]], daudzu zinātnisko publikāciju autors. Sarakstīja autobiogrāfisku grāmatu ''Возвращение'' (1976), kura iekļautas arī viņa agrīno filozofisko eseju apkopojums ''De Profundis''. 1991. gadā Krievijas Dabas zinātņu akadēmija Branoveru uzaicināja būt par Krievu ebreju enciklopēdijas (astoņos sējumos) galveno redaktoru. Branovers kopā ar rabīnu [[Natans Barkans|Natanu Barkanu]] un profesoru [[Ruvins Ferbers|Ruvinu Ferberu]] Rīgā organizēja četras starptautiskās konferences "[[Ebreji mainīgajā pasaulē]]", kurā bijušie padomju ebreji apsprieda garīgās un kultūras problēmas akadēmiskā līmenī.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Branover|first=Yermiyahu (Herman)|url=http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html|title=B'or Ha'torah| archiveurl = https://web.archive.org/web/20120224182926/http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html| archivedate = February 24, 2012}}</ref> Miris 2026. gada 4. maijā, 94 gadu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026-05-04 |title=BDE: Professor Herman Branover, 94, OBM |url=https://crownheights.info/chabad-news/945532/bde-professor-herman-branover-94-obm/ |access-date=2026-05-05 |website=CrownHeights.info - Chabad News, Crown Heights News, Lubavitch News |language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.chabad.org/therebbe/livingtorah/player_cdo/aid/1878857/jewish/Leningrad-On-the-Line.htm Leningrad On the Line (Video)] chabad.org * [https://www.chabad.org/library/article_cdo/aid/111598/jewish/Overview.htm Overview. By Professor Herman Branover] chabad.org * [https://www.chabad.org/library/article_cdo/aid/2018/jewish/A-Blessed-Curse.htm A Blessed Curse. By Professor Herman Branover] chabad.org {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Branovers, Hermanis}} [[Kategorija:1931. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas ebreji]] [[Kategorija:Latvijas fiziķi]] [[Kategorija:PSRS fiziķi]] [[Kategorija:Izraēlas zinātnieki]] [[Kategorija:Latvijas izgudrotāji]] [[Kategorija:Izraēlas izgudrotāji]] nhk19b0a1pvdecst7hyfilseaya70zd 4486646 4486642 2026-06-26T05:39:16Z Pirags 3757 4486646 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Hermanis Branovers | vārds_orig = ירמיהו ברנובר | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1931 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 13 | dz_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | m_dat_alt = | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 4 | m_vieta = [[Ņujorka]], {{ASV}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = fiziķis, sabiedrisks darbinieks | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Hermanis Branovers''' ({{val|he|ירמיהו ברנובר}}; dzimis {{dat|1931|12|13}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2026|5|4}}) bija [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] izcelsmes [[fiziķis]], sabiedrisks darbinieks un filozofs, viens no [[magnetohidrodinamika]]s (MHD) pamatlicējiem.<ref name=Ruby>{{Publikācijas atsauce|last=Ruby|first=Daniel|title=Rooftop MHD: On-site electricity from low-grade heat|journal=Popular Science|date=November 1982|volume=221|issue=5|pages=64–66|url=https://books.google.com/books?id=75dRYTqixzYC&q=%22herman+branover%22&pg=PA64|accessdate=1 October 2012}}</ref> [[LZA]] ārzemju ɡoda loceklis, [[Latvijas Universitāte]]s Jūdaikas studiju centra veidotājs, starptautiskās konferences “Ebreji mainīgajā pasaulē” organizētājs, izdevniecības ''Šamir'' vadītājs. Ebreju pasaulē viņš bija pazīstams kā autors, tulkotājs, izdevējs un pedagogs, kurš kopa habadas [[Hasīdisms|hasidisma]] paražas un mistisko filozofiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Branover|first=Yermiyahu (Herman)|url=http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html|title=B'or Ha'torah| archiveurl= https://web.archive.org/web/20120224182926/http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html| archivedate = February 24, 2012}}</ref> == Dzīvesɡājums == Dzimis [[Rīga|Rīgā]] Herca Brandovera [[Ateisms|ateistiskā]] [[Ebreji|ebreju]] ģimenē. Viņa tēvu nogalināja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules karā]], atkāpjoties [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]], bet Hermanis ar māti izglābās, evakuējoties uz [[Krievija|Krieviju]]. Sāka studēt [[Maskava]]s Aviācijas institūtā un [[Ļeņingrada]]s Politehniskajā institūtā, tad [[Latvijas Valsts Universitāte]]s Fizikas un matemātikas fakultātē (1953—1960). No 1959. līdz 1971. gadam strādāja par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku [[Latvijas Universitātes Fizikas institūts|Latvijas Zinātņu Akadēmijas Fizikas institūtā]] un veica pētījumus [[magnetohidrodinamika]]s jomā. 1962. ɡadā aizstāvēja fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta, 1969. ɡadā fizikas un matemātikas zinātņu doktora ɡrādu, 1970. ɡadā viņu ievēlēja par profesoru.<ref>[https://prabook.com/web/herman.branover/552754 Herman Branover]</ref> Viņa zinātnisko publikāciju skaitā bija monogrāfijas ''Турбулентные МГД-течения в трубах'' (1967) un ''Магнитная гидродинамика несжимаемых сред'' (1970, kopā ar A. Cinoberu). Līdztekus zinātniskajam darbam Branovers pievērsās [[Hasīdisms|hasīdismam]], bija viens no ebreju atmodas kustības iniciatoriem, vadīja daudzas aktivitātes, kas virzīja ebreju izglītību un kultūru. Viņu bieži aizturēja un pratināja [[VDK]]. Pēc dokumentu iesniegšanas emigrācijai uz [[Izraēla|Izraēlu]] 1971. gada sākumā viņu atlaida no darba un līdz pat savai izbraukšanai 1972. gada beigās viņš bija bezdarbnieks. Viņš bija pirmais PSRS ebrejs ar zinātņu doktora grādu un profesora titulu, kurš saņēma izceļošanas vīzu.<ref>[https://web.archive.org/web/20090927085503/http://www.g-rafi-x.com/bor_hatorah/profbranover.htm About Professor Branover]</ref> No 1973. līdz 1975. gadam Branovers bija [[Telaviva]]s Universitātes profesors, kopš 1973. gada Magnetohidrodinamikas centra vadītājs Ben-Guriona Universitātē [[Beerševa|Beerševā]], daudzu zinātnisko publikāciju autors. Sarakstīja autobiogrāfisku grāmatu ''Возвращение'' (1976), kura iekļautas arī viņa agrīno filozofisko eseju apkopojums ''De Profundis''. 1991. gadā Krievijas Dabas zinātņu akadēmija Branoveru uzaicināja būt par Krievu ebreju enciklopēdijas (astoņos sējumos) galveno redaktoru. Branovers kopā ar rabīnu [[Natans Barkans|Natanu Barkanu]] un profesoru [[Ruvins Ferbers|Ruvinu Ferberu]] Rīgā organizēja četras starptautiskās konferences "[[Ebreji mainīgajā pasaulē]]", kurā bijušie padomju ebreji apsprieda garīgās un kultūras problēmas akadēmiskā līmenī.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Branover|first=Yermiyahu (Herman)|url=http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html|title=B'or Ha'torah| archiveurl = https://web.archive.org/web/20120224182926/http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html| archivedate = February 24, 2012}}</ref> Miris 2026. gada 4. maijā, 94 gadu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026-05-04 |title=BDE: Professor Herman Branover, 94, OBM |url=https://crownheights.info/chabad-news/945532/bde-professor-herman-branover-94-obm/ |access-date=2026-05-05 |website=CrownHeights.info - Chabad News, Crown Heights News, Lubavitch News |language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.chabad.org/therebbe/livingtorah/player_cdo/aid/1878857/jewish/Leningrad-On-the-Line.htm Leningrad On the Line (Video)] chabad.org * [https://www.chabad.org/library/article_cdo/aid/111598/jewish/Overview.htm Overview. By Professor Herman Branover] chabad.org * [https://www.chabad.org/library/article_cdo/aid/2018/jewish/A-Blessed-Curse.htm A Blessed Curse. By Professor Herman Branover] chabad.org {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Branovers, Hermanis}} [[Kategorija:1931. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas ebreji]] [[Kategorija:Latvijas fiziķi]] [[Kategorija:PSRS fiziķi]] [[Kategorija:Izraēlas zinātnieki]] [[Kategorija:Latvijas izgudrotāji]] [[Kategorija:Izraēlas izgudrotāji]] qj61c5457ydgid2pesx2v6drbb9x2vh 4486648 4486646 2026-06-26T05:40:02Z Pirags 3757 4486648 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Hermanis Branovers | vārds_orig = ירמיהו ברנובר | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1931 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 13 | dz_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | m_dat_alt = | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 4 | m_vieta = [[Ņujorka]], {{ASV}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = fiziķis, sabiedrisks darbinieks | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Hermanis Branovers''' ({{val|he|ירמיהו ברנובר}}; dzimis {{dat|1931|12|13}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2026|5|4}}) bija [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] izcelsmes [[fiziķis]], sabiedrisks darbinieks un filozofs, viens no [[magnetohidrodinamika]]s (MHD) pamatlicējiem.<ref name=Ruby>{{Publikācijas atsauce|last=Ruby|first=Daniel|title=Rooftop MHD: On-site electricity from low-grade heat|journal=Popular Science|date=November 1982|volume=221|issue=5|pages=64–66|url=https://books.google.com/books?id=75dRYTqixzYC&q=%22herman+branover%22&pg=PA64|accessdate=1 October 2012}}</ref> [[LZA]] ārzemju ɡoda loceklis, [[Latvijas Universitāte]]s Jūdaikas studiju centra veidotājs, starptautiskās konferences “Ebreji mainīgajā pasaulē” organizētājs, izdevniecības ''Šamir'' vadītājs. Ebreju pasaulē viņš bija pazīstams kā autors, tulkotājs, izdevējs un pedagogs, kurš kopa habadas [[Hasīdisms|hasidisma]] paražas un mistisko filozofiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Branover|first=Yermiyahu (Herman)|url=http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html|title=B'or Ha'torah| archiveurl= https://web.archive.org/web/20120224182926/http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html| archivedate = February 24, 2012}}</ref> == Dzīvesɡājums == Dzimis 1931. ɡadā [[Rīga|Rīgā]] Herca Brandovera [[Ateisms|ateistiskā]] [[Ebreji|ebreju]] ģimenē. Viņa tēvu nogalināja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules karā]], atkāpjoties [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]], bet Hermanis ar māti izglābās, evakuējoties uz [[Krievija|Krieviju]]. Sāka studēt [[Maskava]]s Aviācijas institūtā un [[Ļeņingrada]]s Politehniskajā institūtā, tad [[Latvijas Valsts Universitāte]]s Fizikas un matemātikas fakultātē (1953—1960). No 1959. līdz 1971. gadam strādāja par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku [[Latvijas Universitātes Fizikas institūts|Latvijas Zinātņu Akadēmijas Fizikas institūtā]] un veica pētījumus [[magnetohidrodinamika]]s jomā. 1962. ɡadā aizstāvēja fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta, 1969. ɡadā fizikas un matemātikas zinātņu doktora ɡrādu, 1970. ɡadā viņu ievēlēja par profesoru.<ref>[https://prabook.com/web/herman.branover/552754 Herman Branover]</ref> Viņa zinātnisko publikāciju skaitā bija monogrāfijas ''Турбулентные МГД-течения в трубах'' (1967) un ''Магнитная гидродинамика несжимаемых сред'' (1970, kopā ar A. Cinoberu). Līdztekus zinātniskajam darbam Branovers pievērsās [[Hasīdisms|hasīdismam]], bija viens no ebreju atmodas kustības iniciatoriem, vadīja daudzas aktivitātes, kas virzīja ebreju izglītību un kultūru. Viņu bieži aizturēja un pratināja [[VDK]]. Pēc dokumentu iesniegšanas emigrācijai uz [[Izraēla|Izraēlu]] 1971. gada sākumā viņu atlaida no darba un līdz pat savai izbraukšanai 1972. gada beigās viņš bija bezdarbnieks. Viņš bija pirmais PSRS ebrejs ar zinātņu doktora grādu un profesora titulu, kurš saņēma izceļošanas vīzu.<ref>[https://web.archive.org/web/20090927085503/http://www.g-rafi-x.com/bor_hatorah/profbranover.htm About Professor Branover]</ref> No 1973. līdz 1975. gadam Branovers bija [[Telaviva]]s Universitātes profesors, kopš 1973. gada Magnetohidrodinamikas centra vadītājs Ben-Guriona Universitātē [[Beerševa|Beerševā]], daudzu zinātnisko publikāciju autors. Sarakstīja autobiogrāfisku grāmatu ''Возвращение'' (1976), kura iekļautas arī viņa agrīno filozofisko eseju apkopojums ''De Profundis''. 1991. gadā Krievijas Dabas zinātņu akadēmija Branoveru uzaicināja būt par Krievu ebreju enciklopēdijas (astoņos sējumos) galveno redaktoru. Branovers kopā ar rabīnu [[Natans Barkans|Natanu Barkanu]] un profesoru [[Ruvins Ferbers|Ruvinu Ferberu]] Rīgā organizēja četras starptautiskās konferences "[[Ebreji mainīgajā pasaulē]]", kurā bijušie padomju ebreji apsprieda garīgās un kultūras problēmas akadēmiskā līmenī.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Branover|first=Yermiyahu (Herman)|url=http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html|title=B'or Ha'torah| archiveurl = https://web.archive.org/web/20120224182926/http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html| archivedate = February 24, 2012}}</ref> Miris 2026. gada 4. maijā, 94 gadu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026-05-04 |title=BDE: Professor Herman Branover, 94, OBM |url=https://crownheights.info/chabad-news/945532/bde-professor-herman-branover-94-obm/ |access-date=2026-05-05 |website=CrownHeights.info - Chabad News, Crown Heights News, Lubavitch News |language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.chabad.org/therebbe/livingtorah/player_cdo/aid/1878857/jewish/Leningrad-On-the-Line.htm Leningrad On the Line (Video)] chabad.org * [https://www.chabad.org/library/article_cdo/aid/111598/jewish/Overview.htm Overview. By Professor Herman Branover] chabad.org * [https://www.chabad.org/library/article_cdo/aid/2018/jewish/A-Blessed-Curse.htm A Blessed Curse. By Professor Herman Branover] chabad.org {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Branovers, Hermanis}} [[Kategorija:1931. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas ebreji]] [[Kategorija:Latvijas fiziķi]] [[Kategorija:PSRS fiziķi]] [[Kategorija:Izraēlas zinātnieki]] [[Kategorija:Latvijas izgudrotāji]] [[Kategorija:Izraēlas izgudrotāji]] lf4c1jcrhvi6cq3p4gnn7xunxk1wrd3 4486650 4486648 2026-06-26T05:48:59Z Pirags 3757 /* Dzīvesɡājums */ pap 4486650 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Hermanis Branovers | vārds_orig = ירמיהו ברנובר | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1931 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 13 | dz_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | m_dat_alt = | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 4 | m_vieta = [[Ņujorka]], {{ASV}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = fiziķis, sabiedrisks darbinieks | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Hermanis Branovers''' ({{val|he|ירמיהו ברנובר}}; dzimis {{dat|1931|12|13}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2026|5|4}}) bija [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] izcelsmes [[fiziķis]], sabiedrisks darbinieks un filozofs, viens no [[magnetohidrodinamika]]s (MHD) pamatlicējiem.<ref name=Ruby>{{Publikācijas atsauce|last=Ruby|first=Daniel|title=Rooftop MHD: On-site electricity from low-grade heat|journal=Popular Science|date=November 1982|volume=221|issue=5|pages=64–66|url=https://books.google.com/books?id=75dRYTqixzYC&q=%22herman+branover%22&pg=PA64|accessdate=1 October 2012}}</ref> [[LZA]] ārzemju ɡoda loceklis, [[Latvijas Universitāte]]s Jūdaikas studiju centra veidotājs, starptautiskās konferences “Ebreji mainīgajā pasaulē” organizētājs, izdevniecības ''Šamir'' vadītājs. Ebreju pasaulē viņš bija pazīstams kā autors, tulkotājs, izdevējs un pedagogs, kurš kopa habadas [[Hasīdisms|hasidisma]] paražas un mistisko filozofiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Branover|first=Yermiyahu (Herman)|url=http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html|title=B'or Ha'torah| archiveurl= https://web.archive.org/web/20120224182926/http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html| archivedate = February 24, 2012}}</ref> == Dzīvesɡājums == Dzimis 1931. ɡadā [[Rīga|Rīgā]] agronomam Herca Brandovera un viņa sievas Darjas (Dvoiras), dzimušas Mihļinas ģimenē. Viņa tēvu nogalināja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules karā]], atkāpjoties [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]], bet Hermanis ar māti izglābās, evakuējoties uz [[Krievija|Krieviju]]. 1945. gadā ģimene atgriezās Rīgā, kur Hermanis turpināja mācības vidusskolā, pēc studijām [[Ļeņingrada]]s Politehniskā institūta hidrotehnikas nodaļā viņš studēja arī [[Latvijas Valsts Universitāte]]s Fizikas un matemātikas fakultātē (1953—1960). No 1959. līdz 1971. gadam strādāja par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku [[Latvijas Universitātes Fizikas institūts|Latvijas Zinātņu Akadēmijas Fizikas institūtā]] un veica pētījumus [[magnetohidrodinamika]]s jomā. 1962. ɡadā aizstāvēja fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta, 1969. ɡadā fizikas un matemātikas zinātņu doktora ɡrādu, 1970. ɡadā viņu ievēlēja par profesoru.<ref>[https://prabook.com/web/herman.branover/552754 Herman Branover]</ref> Viņa zinātnisko publikāciju skaitā bija monogrāfijas ''Турбулентные МГД-течения в трубах'' (1967) un ''Магнитная гидродинамика несжимаемых сред'' (1970, kopā ar A. Cinoberu). Līdztekus zinātniskajam darbam Branovers pievērsās [[Hasīdisms|hasīdismam]], bija viens no ebreju atmodas kustības iniciatoriem, vadīja daudzas aktivitātes, kas virzīja ebreju izglītību un kultūru. Viņu bieži aizturēja un pratināja [[VDK]]. Pēc dokumentu iesniegšanas emigrācijai uz [[Izraēla|Izraēlu]] 1971. gada sākumā viņu atlaida no darba un līdz pat savai izbraukšanai 1972. gada beigās viņš bija bezdarbnieks. Viņš bija pirmais PSRS ebrejs ar zinātņu doktora grādu un profesora titulu, kurš saņēma izceļošanas vīzu.<ref>[https://web.archive.org/web/20090927085503/http://www.g-rafi-x.com/bor_hatorah/profbranover.htm About Professor Branover]</ref> No 1973. līdz 1975. gadam Branovers bija [[Telaviva]]s Universitātes profesors, kopš 1973. gada Magnetohidrodinamikas centra vadītājs Ben-Guriona Universitātē [[Beerševa|Beerševā]], daudzu zinātnisko publikāciju autors. Sarakstīja autobiogrāfisku grāmatu ''Возвращение'' (1976), kura iekļautas arī viņa agrīno filozofisko eseju apkopojums ''De Profundis''. 1991. gadā Krievijas Dabas zinātņu akadēmija Branoveru uzaicināja būt par Krievu ebreju enciklopēdijas (astoņos sējumos) galveno redaktoru. Branovers kopā ar rabīnu [[Natans Barkans|Natanu Barkanu]] un profesoru [[Ruvins Ferbers|Ruvinu Ferberu]] Rīgā organizēja četras starptautiskās konferences "[[Ebreji mainīgajā pasaulē]]", kurā bijušie padomju ebreji apsprieda garīgās un kultūras problēmas akadēmiskā līmenī.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Branover|first=Yermiyahu (Herman)|url=http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html|title=B'or Ha'torah| archiveurl = https://web.archive.org/web/20120224182926/http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html| archivedate = February 24, 2012}}</ref> Miris 2026. gada 4. maijā, 94 gadu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026-05-04 |title=BDE: Professor Herman Branover, 94, OBM |url=https://crownheights.info/chabad-news/945532/bde-professor-herman-branover-94-obm/ |access-date=2026-05-05 |website=CrownHeights.info - Chabad News, Crown Heights News, Lubavitch News |language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.chabad.org/therebbe/livingtorah/player_cdo/aid/1878857/jewish/Leningrad-On-the-Line.htm Leningrad On the Line (Video)] chabad.org * [https://www.chabad.org/library/article_cdo/aid/111598/jewish/Overview.htm Overview. By Professor Herman Branover] chabad.org * [https://www.chabad.org/library/article_cdo/aid/2018/jewish/A-Blessed-Curse.htm A Blessed Curse. By Professor Herman Branover] chabad.org {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Branovers, Hermanis}} [[Kategorija:1931. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas ebreji]] [[Kategorija:Latvijas fiziķi]] [[Kategorija:PSRS fiziķi]] [[Kategorija:Izraēlas zinātnieki]] [[Kategorija:Latvijas izgudrotāji]] [[Kategorija:Izraēlas izgudrotāji]] pm0dv90x3vinuunyqd2c30wxhpg7hnj 4486651 4486650 2026-06-26T05:49:15Z Pirags 3757 /* Dzīvesɡājums */ 4486651 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Hermanis Branovers | vārds_orig = ירמיהו ברנובר | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1931 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 13 | dz_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | m_dat_alt = | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 4 | m_vieta = [[Ņujorka]], {{ASV}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = fiziķis, sabiedrisks darbinieks | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Hermanis Branovers''' ({{val|he|ירמיהו ברנובר}}; dzimis {{dat|1931|12|13}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2026|5|4}}) bija [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] izcelsmes [[fiziķis]], sabiedrisks darbinieks un filozofs, viens no [[magnetohidrodinamika]]s (MHD) pamatlicējiem.<ref name=Ruby>{{Publikācijas atsauce|last=Ruby|first=Daniel|title=Rooftop MHD: On-site electricity from low-grade heat|journal=Popular Science|date=November 1982|volume=221|issue=5|pages=64–66|url=https://books.google.com/books?id=75dRYTqixzYC&q=%22herman+branover%22&pg=PA64|accessdate=1 October 2012}}</ref> [[LZA]] ārzemju ɡoda loceklis, [[Latvijas Universitāte]]s Jūdaikas studiju centra veidotājs, starptautiskās konferences “Ebreji mainīgajā pasaulē” organizētājs, izdevniecības ''Šamir'' vadītājs. Ebreju pasaulē viņš bija pazīstams kā autors, tulkotājs, izdevējs un pedagogs, kurš kopa habadas [[Hasīdisms|hasidisma]] paražas un mistisko filozofiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Branover|first=Yermiyahu (Herman)|url=http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html|title=B'or Ha'torah| archiveurl= https://web.archive.org/web/20120224182926/http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html| archivedate = February 24, 2012}}</ref> == Dzīvesɡājums == Dzimis 1931. ɡadā [[Rīga|Rīgā]] agronoma Herca Brandovera un viņa sievas Darjas (Dvoiras), dzimušas Mihļinas ģimenē. Viņa tēvu nogalināja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules karā]], atkāpjoties [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]], bet Hermanis ar māti izglābās, evakuējoties uz [[Krievija|Krieviju]]. 1945. gadā ģimene atgriezās Rīgā, kur Hermanis turpināja mācības vidusskolā, pēc studijām [[Ļeņingrada]]s Politehniskā institūta hidrotehnikas nodaļā viņš studēja arī [[Latvijas Valsts Universitāte]]s Fizikas un matemātikas fakultātē (1953—1960). No 1959. līdz 1971. gadam strādāja par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku [[Latvijas Universitātes Fizikas institūts|Latvijas Zinātņu Akadēmijas Fizikas institūtā]] un veica pētījumus [[magnetohidrodinamika]]s jomā. 1962. ɡadā aizstāvēja fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta, 1969. ɡadā fizikas un matemātikas zinātņu doktora ɡrādu, 1970. ɡadā viņu ievēlēja par profesoru.<ref>[https://prabook.com/web/herman.branover/552754 Herman Branover]</ref> Viņa zinātnisko publikāciju skaitā bija monogrāfijas ''Турбулентные МГД-течения в трубах'' (1967) un ''Магнитная гидродинамика несжимаемых сред'' (1970, kopā ar A. Cinoberu). Līdztekus zinātniskajam darbam Branovers pievērsās [[Hasīdisms|hasīdismam]], bija viens no ebreju atmodas kustības iniciatoriem, vadīja daudzas aktivitātes, kas virzīja ebreju izglītību un kultūru. Viņu bieži aizturēja un pratināja [[VDK]]. Pēc dokumentu iesniegšanas emigrācijai uz [[Izraēla|Izraēlu]] 1971. gada sākumā viņu atlaida no darba un līdz pat savai izbraukšanai 1972. gada beigās viņš bija bezdarbnieks. Viņš bija pirmais PSRS ebrejs ar zinātņu doktora grādu un profesora titulu, kurš saņēma izceļošanas vīzu.<ref>[https://web.archive.org/web/20090927085503/http://www.g-rafi-x.com/bor_hatorah/profbranover.htm About Professor Branover]</ref> No 1973. līdz 1975. gadam Branovers bija [[Telaviva]]s Universitātes profesors, kopš 1973. gada Magnetohidrodinamikas centra vadītājs Ben-Guriona Universitātē [[Beerševa|Beerševā]], daudzu zinātnisko publikāciju autors. Sarakstīja autobiogrāfisku grāmatu ''Возвращение'' (1976), kura iekļautas arī viņa agrīno filozofisko eseju apkopojums ''De Profundis''. 1991. gadā Krievijas Dabas zinātņu akadēmija Branoveru uzaicināja būt par Krievu ebreju enciklopēdijas (astoņos sējumos) galveno redaktoru. Branovers kopā ar rabīnu [[Natans Barkans|Natanu Barkanu]] un profesoru [[Ruvins Ferbers|Ruvinu Ferberu]] Rīgā organizēja četras starptautiskās konferences "[[Ebreji mainīgajā pasaulē]]", kurā bijušie padomju ebreji apsprieda garīgās un kultūras problēmas akadēmiskā līmenī.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Branover|first=Yermiyahu (Herman)|url=http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html|title=B'or Ha'torah| archiveurl = https://web.archive.org/web/20120224182926/http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html| archivedate = February 24, 2012}}</ref> Miris 2026. gada 4. maijā, 94 gadu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026-05-04 |title=BDE: Professor Herman Branover, 94, OBM |url=https://crownheights.info/chabad-news/945532/bde-professor-herman-branover-94-obm/ |access-date=2026-05-05 |website=CrownHeights.info - Chabad News, Crown Heights News, Lubavitch News |language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.chabad.org/therebbe/livingtorah/player_cdo/aid/1878857/jewish/Leningrad-On-the-Line.htm Leningrad On the Line (Video)] chabad.org * [https://www.chabad.org/library/article_cdo/aid/111598/jewish/Overview.htm Overview. By Professor Herman Branover] chabad.org * [https://www.chabad.org/library/article_cdo/aid/2018/jewish/A-Blessed-Curse.htm A Blessed Curse. By Professor Herman Branover] chabad.org {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Branovers, Hermanis}} [[Kategorija:1931. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas ebreji]] [[Kategorija:Latvijas fiziķi]] [[Kategorija:PSRS fiziķi]] [[Kategorija:Izraēlas zinātnieki]] [[Kategorija:Latvijas izgudrotāji]] [[Kategorija:Izraēlas izgudrotāji]] gzv20ki13vvoh4ilm2qtyiuh6bgjxxw 4486652 4486651 2026-06-26T05:51:45Z Pirags 3757 /* Dzīvesɡājums */ 4486652 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Hermanis Branovers | vārds_orig = ירמיהו ברנובר | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1931 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 13 | dz_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | m_dat_alt = | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 4 | m_vieta = [[Ņujorka]], {{ASV}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = fiziķis, sabiedrisks darbinieks | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Hermanis Branovers''' ({{val|he|ירמיהו ברנובר}}; dzimis {{dat|1931|12|13}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2026|5|4}}) bija [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] izcelsmes [[fiziķis]], sabiedrisks darbinieks un filozofs, viens no [[magnetohidrodinamika]]s (MHD) pamatlicējiem.<ref name=Ruby>{{Publikācijas atsauce|last=Ruby|first=Daniel|title=Rooftop MHD: On-site electricity from low-grade heat|journal=Popular Science|date=November 1982|volume=221|issue=5|pages=64–66|url=https://books.google.com/books?id=75dRYTqixzYC&q=%22herman+branover%22&pg=PA64|accessdate=1 October 2012}}</ref> [[LZA]] ārzemju ɡoda loceklis, [[Latvijas Universitāte]]s Jūdaikas studiju centra veidotājs, starptautiskās konferences “Ebreji mainīgajā pasaulē” organizētājs, izdevniecības ''Šamir'' vadītājs. Ebreju pasaulē viņš bija pazīstams kā autors, tulkotājs, izdevējs un pedagogs, kurš kopa habadas [[Hasīdisms|hasidisma]] paražas un mistisko filozofiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Branover|first=Yermiyahu (Herman)|url=http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html|title=B'or Ha'torah| archiveurl= https://web.archive.org/web/20120224182926/http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html| archivedate = February 24, 2012}}</ref> == Dzīvesɡājums == Dzimis 1931. ɡadā [[Rīga|Rīgā]] agronoma Herca Brandovera un viņa sievas Darjas (Dvoiras), dzimušas Mihļinas ģimenē. Viņa tēvu nogalināja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules karā]], atkāpjoties [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]], bet Hermanis ar māti izglābās, evakuējoties uz [[Krievija|Krieviju]]. 1945. gadā ģimene atgriezās Rīgā, kur Hermanis pabeidza mācības vidusskolā, tad līdz 1953. ɡadam studēja [[Ļeņingrada]]s Politehniskā institūta hidrotehnikas nodaļā un [[Latvijas Valsts Universitāte]]s Fizikas un matemātikas fakultātē (1953—1960). No 1959. līdz 1971. gadam strādāja par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku [[Latvijas Universitātes Fizikas institūts|Latvijas Zinātņu Akadēmijas Fizikas institūtā]] un veica pētījumus [[magnetohidrodinamika]]s jomā. 1962. ɡadā aizstāvēja fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta, 1969. ɡadā fizikas un matemātikas zinātņu doktora ɡrādu, 1970. ɡadā viņu ievēlēja par profesoru.<ref>[https://prabook.com/web/herman.branover/552754 Herman Branover]</ref> Viņa zinātnisko publikāciju skaitā bija monogrāfijas ''Турбулентные МГД-течения в трубах'' (1967) un ''Магнитная гидродинамика несжимаемых сред'' (1970, kopā ar A. Cinoberu). Līdztekus zinātniskajam darbam Branovers pievērsās [[Hasīdisms|hasīdismam]], bija viens no ebreju atmodas kustības iniciatoriem, vadīja daudzas aktivitātes, kas virzīja ebreju izglītību un kultūru. Viņu bieži aizturēja un pratināja [[VDK]]. Pēc dokumentu iesniegšanas emigrācijai uz [[Izraēla|Izraēlu]] 1971. gada sākumā viņu atlaida no darba un līdz pat savai izbraukšanai 1972. gada beigās viņš bija bezdarbnieks. Viņš bija pirmais PSRS ebrejs ar zinātņu doktora grādu un profesora titulu, kurš saņēma izceļošanas vīzu.<ref>[https://web.archive.org/web/20090927085503/http://www.g-rafi-x.com/bor_hatorah/profbranover.htm About Professor Branover]</ref> No 1973. līdz 1975. gadam Branovers bija [[Telaviva]]s Universitātes profesors, kopš 1973. gada Magnetohidrodinamikas centra vadītājs Ben-Guriona Universitātē [[Beerševa|Beerševā]], daudzu zinātnisko publikāciju autors. Sarakstīja autobiogrāfisku grāmatu ''Возвращение'' (1976), kura iekļautas arī viņa agrīno filozofisko eseju apkopojums ''De Profundis''. 1991. gadā Krievijas Dabas zinātņu akadēmija Branoveru uzaicināja būt par Krievu ebreju enciklopēdijas (astoņos sējumos) galveno redaktoru. Branovers kopā ar rabīnu [[Natans Barkans|Natanu Barkanu]] un profesoru [[Ruvins Ferbers|Ruvinu Ferberu]] Rīgā organizēja četras starptautiskās konferences "[[Ebreji mainīgajā pasaulē]]", kurā bijušie padomju ebreji apsprieda garīgās un kultūras problēmas akadēmiskā līmenī.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Branover|first=Yermiyahu (Herman)|url=http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html|title=B'or Ha'torah| archiveurl = https://web.archive.org/web/20120224182926/http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html| archivedate = February 24, 2012}}</ref> Miris 2026. gada 4. maijā, 94 gadu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026-05-04 |title=BDE: Professor Herman Branover, 94, OBM |url=https://crownheights.info/chabad-news/945532/bde-professor-herman-branover-94-obm/ |access-date=2026-05-05 |website=CrownHeights.info - Chabad News, Crown Heights News, Lubavitch News |language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.chabad.org/therebbe/livingtorah/player_cdo/aid/1878857/jewish/Leningrad-On-the-Line.htm Leningrad On the Line (Video)] chabad.org * [https://www.chabad.org/library/article_cdo/aid/111598/jewish/Overview.htm Overview. By Professor Herman Branover] chabad.org * [https://www.chabad.org/library/article_cdo/aid/2018/jewish/A-Blessed-Curse.htm A Blessed Curse. By Professor Herman Branover] chabad.org {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Branovers, Hermanis}} [[Kategorija:1931. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas ebreji]] [[Kategorija:Latvijas fiziķi]] [[Kategorija:PSRS fiziķi]] [[Kategorija:Izraēlas zinātnieki]] [[Kategorija:Latvijas izgudrotāji]] [[Kategorija:Izraēlas izgudrotāji]] eb3zzb9gb0dv1vifssbt5go35pzd14l 4486664 4486652 2026-06-26T06:17:01Z Pirags 3757 /* Dzīvesɡājums */ pap 4486664 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Hermanis Branovers | vārds_orig = ירמיהו ברנובר | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1931 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 13 | dz_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | m_dat_alt = | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 4 | m_vieta = [[Ņujorka]], {{ASV}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = fiziķis, sabiedrisks darbinieks | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Hermanis Branovers''' ({{val|he|ירמיהו ברנובר}}; dzimis {{dat|1931|12|13}} [[Rīga|Rīgā]], miris {{dat|2026|5|4}}) bija [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] izcelsmes [[fiziķis]], sabiedrisks darbinieks un filozofs, viens no [[magnetohidrodinamika]]s (MHD) pamatlicējiem.<ref name=Ruby>{{Publikācijas atsauce|last=Ruby|first=Daniel|title=Rooftop MHD: On-site electricity from low-grade heat|journal=Popular Science|date=November 1982|volume=221|issue=5|pages=64–66|url=https://books.google.com/books?id=75dRYTqixzYC&q=%22herman+branover%22&pg=PA64|accessdate=1 October 2012}}</ref> [[LZA]] ārzemju ɡoda loceklis, [[Latvijas Universitāte]]s Jūdaikas studiju centra veidotājs, starptautiskās konferences “Ebreji mainīgajā pasaulē” organizētājs, izdevniecības ''Šamir'' vadītājs. Ebreju pasaulē viņš bija pazīstams kā autors, tulkotājs, izdevējs un pedagogs, kurš kopa habadas [[Hasīdisms|hasidisma]] paražas un mistisko filozofiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Branover|first=Yermiyahu (Herman)|url=http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html|title=B'or Ha'torah| archiveurl= https://web.archive.org/web/20120224182926/http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html| archivedate = February 24, 2012}}</ref> == Dzīvesɡājums == Dzimis 1931. ɡadā [[Rīga|Rīgā]] agronoma Herca Brandovera un viņa sievas Darjas (Dvoiras), dzimušas Mihļinas ģimenē. Viņa tēvu nogalināja [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules karā]], atkāpjoties [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]], bet Hermanis ar māti izglābās, evakuējoties uz [[Krievija|Krieviju]]. 1945. gadā ģimene atgriezās Rīgā, kur Hermanis pabeidza mācības vidusskolā, tad līdz 1953. ɡadam studēja [[Ļeņingrada]]s Politehniskā institūta hidrotehnikas nodaļā un [[Latvijas Valsts Universitāte]]s Fizikas un matemātikas fakultātē (1953—1960). No 1959. līdz 1971. gadam strādāja par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku [[Latvijas Universitātes Fizikas institūts|Latvijas Zinātņu Akadēmijas Fizikas institūtā]] un veica pētījumus [[magnetohidrodinamika]]s jomā. 1962. ɡadā aizstāvēja fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta, 1969. ɡadā fizikas un matemātikas zinātņu doktora ɡrādu, 1970. ɡadā viņu ievēlēja par profesoru.<ref>[https://prabook.com/web/herman.branover/552754 Herman Branover]</ref> Viņa zinātnisko publikāciju skaitā bija monogrāfijas ''Турбулентные МГД-течения в трубах'' (1967) un ''Магнитная гидродинамика несжимаемых сред'' (1970, kopā ar Arkādiju Cinoberu). Līdztekus zinātniskajam darbam Branovers pievērsās [[Hasīdisms|hasīdismam]], bija viens no ebreju atmodas kustības iniciatoriem, vadīja daudzas aktivitātes, kas virzīja ebreju izglītību un kultūru. Viņu bieži aizturēja un pratināja [[VDK]]. Pēc dokumentu iesniegšanas emigrācijai uz [[Izraēla|Izraēlu]] 1971. gada sākumā viņu atlaida no darba un līdz pat savai izbraukšanai 1972. gada beigās viņš bija bezdarbnieks. Viņš bija pirmais PSRS ebrejs ar zinātņu doktora grādu un profesora titulu, kurš saņēma izceļošanas vīzu.<ref>[https://web.archive.org/web/20090927085503/http://www.g-rafi-x.com/bor_hatorah/profbranover.htm About Professor Branover]</ref> No 1973. līdz 1975. gadam Branovers bija [[Telaviva]]s Universitātes profesors, kopš 1973. gada Magnetohidrodinamikas centra vadītājs Ben-Guriona Universitātē [[Beerševa|Beerševā]], daudzu zinātnisko publikāciju autors. Sarakstīja autobiogrāfisku grāmatu ''Возвращение'' (1976), kura iekļautas arī viņa agrīno filozofisko eseju apkopojums ''De Profundis''. 1991. gadā Krievijas Dabas zinātņu akadēmija Branoveru uzaicināja būt par Krievu ebreju enciklopēdijas (astoņos sējumos) galveno redaktoru. Branovers kopā ar rabīnu [[Natans Barkans|Natanu Barkanu]] un profesoru [[Ruvins Ferbers|Ruvinu Ferberu]] Rīgā organizēja četras starptautiskās konferences "[[Ebreji mainīgajā pasaulē]]", kurā bijušie padomju ebreji apsprieda garīgās un kultūras problēmas akadēmiskā līmenī.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Branover|first=Yermiyahu (Herman)|url=http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html|title=B'or Ha'torah| archiveurl = https://web.archive.org/web/20120224182926/http://www.borhatorah.org/home/branover/branover.html| archivedate = February 24, 2012}}</ref> Miris 2026. gada 4. maijā, 94 gadu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026-05-04 |title=BDE: Professor Herman Branover, 94, OBM |url=https://crownheights.info/chabad-news/945532/bde-professor-herman-branover-94-obm/ |access-date=2026-05-05 |website=CrownHeights.info - Chabad News, Crown Heights News, Lubavitch News |language=en}}</ref> == Publikācijas == * Турбулентные магнитогидродинамические течения в трубах. Rīga: Zinātne, 1967. — 208 lpp. * Магнитная гидродинамика несжимаемых сред. Мaskava: Наука, 1970. — 379 с. * Magnetohydrodynamic flow in ducts. New York: John Wiley & Sons, 1978. — 290 pp. * Liquid-metal flows and magnetohydrodynamics: the third international seminar in the MHD flows and turbulence series. Progress in astronautics and aeronautics, v. 84. New York: American Institute of Aeronautics and Astronautics, 1983. * Single- and multi-phase flows in an electromagnetic field: energy, metallurgical, and solar applications. Progress in astronautics and aeronautics, v. 100. New York: American Institute of Aeronautics and Astronautics, 1985. * Liquid-metal flows: magnetohydrodynamics and applications. Progress in astronautics and aeronautics, v. 111. Washington, D.C.: American Institute of Aeronautics and Astronautics, 1988. * Current trends in turbulence research. Progress in astronautics and aeronautics, v. 112. Washington, D.C.: American Institute of Aeronautics and Astronautics, 1988. * Metallurgical technologies, energy conversion, and magnetohydrodynamic flows. Progress in astronautics and aeronautics, v. 148. Washington, DC: American Institute of Aeronautics and Astronautics, 1993. * Advances in turbulence studies. Progress in astronautics and aeronautics, v. 149. Washington, D.C.: American Institute of Aeronautics and Astronautics, 1993. * Progress in turbulence research. Progress in astronautics and aeronautics, v. 162. Washington, D.C.: American Institute of Aeronautics and Astronautics, 1994. * Progress in fluid flow research: turbulence and applied MHD. Progress in astronautics and aeronautics, v. 182. Reston, VA: American Institute of Aeronautics and Astronautics, 1998. * Turbulence and structures: chaos, fluctuations, and helical self-organization in nature and the laboratory. San Diego: Academic Press, 1999. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.chabad.org/therebbe/livingtorah/player_cdo/aid/1878857/jewish/Leningrad-On-the-Line.htm Leningrad On the Line (Video)] chabad.org * [https://www.chabad.org/library/article_cdo/aid/111598/jewish/Overview.htm Overview. By Professor Herman Branover] chabad.org * [https://www.chabad.org/library/article_cdo/aid/2018/jewish/A-Blessed-Curse.htm A Blessed Curse. By Professor Herman Branover] chabad.org {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Branovers, Hermanis}} [[Kategorija:1931. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:2026. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas ebreji]] [[Kategorija:Latvijas fiziķi]] [[Kategorija:PSRS fiziķi]] [[Kategorija:Izraēlas zinātnieki]] [[Kategorija:Latvijas izgudrotāji]] [[Kategorija:Izraēlas izgudrotāji]] puk0ktwan8855qwg9hzx3ly7jppi82p 10 242622 4486742 4122355 2026-06-26T07:41:52Z Kikos 3705 4486742 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1}}} | name = Hērda Sala un Makdonalda Salas | top = -52.837205 | bottom = -53.331869 | left = 72.3554722 | right = 73.9995916 | image = Heard and McDonald location map.svg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Category:Atrašanās vietas veidnes|Hērda Sala un Makdonalda Salas]] [[Category:Austrālijas atrašanās vietas veidnes|Hērda Sala un Makdonalda Salas]] </noinclude> 8cdjqrg3zzglithhnq98kv44l91ghgb 0 243397 4486515 4059192 2026-06-25T18:56:20Z ~2026-36647-25 147284 pievienoju vietu kur var apskatīt velosipedus 4486515 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste | Nosaukums = G. Ērenpreisa velosipēdu fabrika | Logo = [[Attēls:G.Erenpreis velosipedu fabrika.jpeg|300px]] | Uzņēmuma_veids = Velosipēdu un to detaļu ražošana | Dibināšanas_datums = 1927 | Likvidēšanas_datums = 1941 (1944) | Sēdeklis = Rīga, Latvija | Nozare = Rūpniecība | Produkti = Velosipēdi un to detaļas }} '''Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika''' (oriģināli '''G. Ērenpreis velosipēdu fabrika''') bija [[velosipēds|velosipēdu]] ražotne [[Latvija|Latvijā]], [[Rīga|Rīgā]], ko dibinājis un vadījis [[latvieši|latviešu]] uzņēmējs [[Gustavs Ērenpreiss]]. Tā no [[1927. gads Latvijā|1927.]] līdz [[1944. gads Latvijā|1944. gadam]] ražoja [[Divritenis|divriteņus]] un to detaļas. == Vēsture == === No 1927.-1940. gadam === [[1927. gads|1927. gada]] sākumā durvis vēra jauns uzņēmums „G. Ērenpreis velosipēdu fabrika”, [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]] 82, sākotnēji tirgū parādoties jaunai velosipēdu markai „G. Ērenpreis Īstais”, taču tas radīja pārpratumus, un drīz pēc tam velosipēda nosaukums tika nomainīts un tirgū parādījās velosipēds ''G. Ērenpreis Original''. Jaunais velosipēds ''G. Ērenpreis Original'' strauji iekaroja popularitāti sabiedrībā, un [[1931. gads|1931. gadā]] Gustavs Ērenpreiss uzsāka velosipēdu rūpnīcas celtniecību. [[1938. gads Latvijā|1938. gada]] ziemā tika pabeigts arhitekta [[Aleksandrs Klinklāvs|Aleksandra Klinklāva]] projektētais rūpnīcas galvenais korpuss, kas kopumā izmaksāja 310 tūkstošus latu.<ref>Darba un panākumu ceļš. „[[Brīvā Zeme]]”, nr. 282, 1938. gada 12. decembrī, 14. lpp.</ref> 1938. gada beigās G. Ērenpreisa fabrikā jau tika atklāta modernākā galvanisko pārklājumu nodaļa [[Latvija|Latvijā]], ieviesti automātiskie darbgaldi un speciālās ierīces [[brīvrumba|brīvrumbu]] un citu sarežģīto mehānismu izgatavošanai. [[1940. gads|1940. gadā]] „G. Ērenpreis velosipēdu fabrika” tika atzīta par lielāko un modernāko velosipēdu ražotni [[Baltija|Baltijā]]. No 1930. gadu beigām līdz pat 1940. gadam ik gadu tika saražoti 40 000 ''G. Ērenpreis'' velosipēdu,<ref name="Leitners-Ērenpreiss" /> un tie sastādīja 70% no visiem Latvijā iegādātajiem velosipēdiem. Līdz 1940. gada vasaras beigām uzņēmums bija saražojis 200 000 velosipēdus,<ref name="Leitners-Ērenpreiss" /> un tos varēja iegādāties ne tikai visās Latvijas pilsētās un lielākajos lauku centros, bet arī [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]], [[Somija|Somijā]] un pat [[Padomju Krievija|Padomju Krievijā]], kur augstās kvalitātes dēļ tie guva plašu pieprasījumu.<ref name="Leitners-Ērenpreiss">{{Grāmatas atsauce |title=No Leitnera līdz Ērenpreisam |author=Edvīns Liepiņš, Jānis Seregins |year=2009 |publisher=Latvijas Industriālā mantojuma fonds |location=Rīga |isbn=9934-805-00-6 |page= |pages=208}}</ref> === 1940. – 1961. gads === Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] padomju vara atstādināja Gustavu Ērenpreisu no amata un pārņēma fabrikas vadību, vispirms pārdēvējot to par “'''Rīgas velosipēdu rūpnīcu'''" un pēc tam par Rīgas Velosipēdu rūpniecību „[[Sarkanā Zvaigzne (rūpnīca)|Sarkanā Zvaigzne]]”.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/teika/rupnieciba/sarkana-zvaigzne/|title=Sarkanā zvaigzne|last=|first=|website=Cita Rīga|access-date=2024-04-12|language=lv}}</ref> [[1941. gads Latvijā|1941. gadā]] prognozēja, ka [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] Rīgā būs 5 reizes lielāks velosipēdu skaits nekā tolaik, kad Latvijā lietošanā bija 299 300 velosipēdi, no kuriem Rīgā 42 509 velosipēdi. Jau toreiz bija ierosināts pārskatīt Rīgas apbūves plānu, lai plānotā velo kustība Rīgā varētu attīstīties. Sākoties [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]], „G. Ērenpreis velosipēdu fabrika” īslaicīgi pārtrauca savu darbību, bet vēlāk, piederot vācu varasiestādēm, atsāka ražošanu nelielās partijās, izmantojot pirmskara sagataves un materiālus. [[1943. gads Latvijā|1943. gada]] vasarā Gustavs Ērenpreiss uz brīdi atguva tiesības darboties savā uzņēmumā, taču jau pēc gada devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju.]] [[1956. gads|1956. gadā]] 65 gadu vecumā Gustavs Ērenpreiss mira, tā arī neīstenojis savu sapni atgriezties dzimtenē Latvijā.<ref name="Leitners-Ērenpreiss"/> Pēc [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|otrreizējās Latvijas okupācijas]] daļēji sagrautajās rūpnīcas telpās atgriezās "Sarkanā Zvaigzne".<ref name=":0" /> Pēc kara beigām tai tika pievienoti visi pārējie Latvijas velosipēdu ražotāji – "[[Velosipēdu fabrika Omega|Omega]]", "[[Latvello]]", [[Rīgas mehāniskā rūpnīca]] (bijusī "[[A. Lippert (fabrika)|A. Lippert]]") un iekonservētā Liepājas fabrika "[[Brāļu Antonišķu velosipēdu fabrika "Līva"|Līva]]". Velosipēdu ražošanu tajā pārtrauca 1960.–1961. gadā, pārorientējot ražošanu uz mopēdiem un motovelosipēdiem. === Ērenpreisa velosipēdi mūsdienās === „G. Ērenpreis velosipēdu fabrikas” ražotie velosipēdi saglabājušies līdz pat mūsdienām, taču nav zināms precīzs šo velosipēdu skaits. Daudzi vēsturiskie ''G. Ērenpreis'' velosipēdi ir saglabājušies kā privātīpašums, ģimeņu mantojums. Tie atrodami arī vairākos muzejos – [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]], [[Saulkrastu Velosipēdu muzejs|Saulkrastu Velosipēdu muzejā]], Velosipēdu muzejā Līgatnē<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://veloligatne.lv/|title=Explore the Rich History of Latvian Bicycles|website=Velosipēdu Muzejs Līgatnē|access-date=2026-06-25|language=en}}</ref> un Retro auto muzejā Rīgā. [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] uzceltā „G. Ērenpreis velosipēdu fabrikas” ēka ir iekļauta Latvijas Industriālā mantojuma objektu sarakstā.<ref>Latvijas Industriālais mantojums. Objektu saraksts. http://www.i-mantojums.lv/frames/objekti.htm {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170416134258/http://www.i-mantojums.lv/frames/objekti.htm |date={{dat|2017|04|16||bez}} }}</ref> [[2012. gads Latvijā|2012. gadā]] Gustava Ērenpreisa brāļa mazmazdēls Toms Ērenpreiss atjaunoja ideju par velosipēdu ražošanu Latvijā un uzsāka jaunu Ērenpreiss velosipēdu ražošanu. [[Ērenpreiss velosipēdi|Ērenpreiss velosipēdu]] darbnīcā tika izstrādāti 4 pilsētas velosipēdu modeļi un 2012. gada 12. aprīlī tika laisti tirdzniecībā 2 dāmu un 2 kungu velosipēdi ar modeļu nosaukumiem — ''Tom'', ''Greta'', ''Paula'' un ''Gustav''. 2013. gada 12. jūlijā tika izdota jauna velosipēdu kolekcija — esošie velosipēdi tika uzlaboti, un kolekcija papildināta ar diviem jauniem modeļiem — ''Paula Burgundy'' un ''Gustav Grey''.<ref>Ērenpreiss velosipēdi. http://erenpreiss.com/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140219234401/http://erenpreiss.com/ |date={{dat|2014|02|19||bez}} }}</ref> No 2014. gada jauniem modeļiem tika piešķirti latviski putnu nosaukumi, piemēram, ''[[Žubīte]].''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/forbes-slave-toma-erenpreisa-atjaunoto-velobiznesu.a108667/|title=«Forbes» slavē Toma Ērenpreisa atjaunoto velobiznesu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-05-12|date=2014-12-03|language=lv}}</ref> == Velosipēdi un detaļas == [[Attēls:G.Erenpreis velosipedu katalogs 1939.jpeg|thumb|right|G. Ērenpreis velosipēdu fabrikas 1939. gada velosipēdu kataloga atvērums]] Ik gadu „G. Ērenpreis velosipēdu fabrika” tirdzniecībā izlaida jaunu, uzlabotu velosipēdu sēriju un līdz ar to attiecīgā gada katalogus. Populārākie modeļi – kungu velosipēds Mod. „Specials”, kungu velosipēds Mod. A, kungu velosipēds Mod. B, kungu velosipēds Mod. C, jauniešu velosipēds Mod. zēnu – 26’’ riteņiem, dāmu velosipēds Mod. „Specials”, dāmu velosipēds Mod. DA, dāmu velosipēds Mod. DB, sporta velosipēds Mod. SMA ar metāla aplokiem, sporta velosipēds Mod. SKA ar koka aplokiem, [[1939. gads Latvijā|1939. gadā]] tika izlaists speciāls modelis „Latvijas Velosipēds”, [[1938. gads Latvijā|1938. gadā]] tika izlaists velosipēda modelis „Tūrista Ideāls”, tāpat tika izlaists sporta velosipēds „Straujā Bulta”. [[1937. gads Latvijā|1937.]] — fabrikas dibināšanas jubilejas gadā tika izlaisti speciāli jubilejas modeļi — velosipēdi ar krāšņiem dekorējumiem un detaļām.<ref>G. Ērenpreis velosipēdu fabrikas velosipēdu katalogi - 1932., 1935., 1936., 1938., 1939. gada izlaidumi</ref> Mazajām velosipēdu [[manufaktūra|manufaktūrām]] un darbnīcām nebija ne iekārtu, ne arī pieredzes, lai izgatavotu sarežģītas detaļas, piemēram, ratu brīvrumbas, klaņu sistēmas u.c. mehāniskās detaļas, tad ar tām nodrošināja divas lielas velosipēdu fabrikas — „[[Latvello velosipēdu fabrika]]” un „G. Ērenpreis velosipēdu fabrika”, kas ražoja un tirgoja arī atsevišķas detaļas. Ik gadu izdotie detaļu katalogi piedāvāja iegādāties detaļas, sākot ar rāmju daļām, gultņiem un gatavām klaņu sistēmām, beidzot ar aksesuāriem — zvaniņiem un instrumentu somiņām.<ref name="Leitners-Ērenpreiss"/> == Sports == [[Attēls:Treks Sencu Sils 1939.jpeg|thumb|right|Velotreka sacensības [[Senču Sils|Senču Silā]], Baltezerā, Latvijā 1939. gadā]] [[Attēls:Arvids Immermanis 1935.jpeg|thumb|right|Riteņbraucējs [[Arvīds Immermanis]], 1935. gads]] Sākot no 19. gadsimta 80. gadiem, Latvijas teritorijā, kas šajā laikā atradās [[Krievijas Impērija]]s sastāvā, attīstījās [[Riteņbraukšanas sports|riteņbraukšanas sporta]] kustība — [[1886. gads|1886. gadā]] Rīgā tika dibināta pirmā riteņbraucēju organizācija Latvijā, kā arī šajā pašā gadā tika dibināta pirmā velosipēdu rūpnīca Krievijas Impērijā — „[[Leitnera velosipēdu fabrika]]”. Sākot ar šo laiku, velobraukšana kā sporta veids attīstījās gan Latvijā, gan starptautiski, tādējādi sekmējot arī vietējo velosipēdu rūpniecību. Līdz ar to pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākās velosipēdu fabrikas Latvijā savā starpā konkurēja, lai nodrošinātu sportistus ar pēc iespējas labākiem divriteņiem. Ar „G. Ērenpreis velosipēdu fabrikas” ražotajiem sporta velosipēdiem sacensībās piedalījās tādi Latvijas riteņbraucēji kā [[Arvīds Immermanis]],<ref>Arvīds Immermanis. http://olimpiade.lv/lv/latvijas-olimpiesi/arvids-immermanis-231 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304131434/http://olimpiade.lv/lv/latvijas-olimpiesi/arvids-immermanis-231 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> [[Andrejs Apsītis]],<ref>Andrejs Apsītis. http://olimpiade.lv/lv/latvijas-olimpiesi/andrejs-apsitis-328?ref=vasara-1924 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150204124206/http://olimpiade.lv/lv/latvijas-olimpiesi/andrejs-apsitis-328?ref=vasara-1924 |date={{dat|2015|02|04||bez}} }}</ref> [[Mārtiņš Mazūrs]],<ref>Mārtiņš Mazūrs. http://olimpiade.lv/lv/latvijas-olimpiesi/martins-mazurs-99?ref=vasara-1936 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304195411/http://olimpiade.lv/lv/latvijas-olimpiesi/martins-mazurs-99?ref=vasara-1936 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> [[Fridrihs Ukstiņš]], [[Arvīds Lejnieks]],<ref>Arvīds Lejnieks. http://olimpiade.lv/lv/latvijas-olimpiesi/arvids-lejnieks-282?ref=ziema-1936 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304195425/http://olimpiade.lv/lv/latvijas-olimpiesi/arvids-lejnieks-282?ref=ziema-1936 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> [[Vitolds Savičs]] un [[Jēkabs Vilsons]]. Vairāki no šiem sportistiem dažādās riteņbraukšanas disciplīnās ar ''G. Ērenpreis'' velosipēdiem piedalījās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] — [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] Stokholmā, Zviedrijā, [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] Parīzē, Francijā, [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] Amsterdamā, Nīderlandē, [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] Berlīnē, Vācijā. ''G. Ērenpreis'' velosipēdu braucēji ieguva godalgotas vietas Latvijas mēroga sacensībās — [[Vienības brauciens|Vienības braucienos]], treka sacensībās, garo distanču braucienos, kā arī ārvalstu sacīkstēs laika posmā no 1930. līdz pat 1940. gadam. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Edvīns Liepiņš un Jānis Seregins „No Leitnera līdz Ērenpreisam. Velosipēdu rūpniecība Latvijā 100 gados”. — Latvijas Industriālā mantojuma fonds, Rīga 2009. {{ISBN|9934805006}} == Ārējās saites == * [http://old.mazsalaca.lv/lv/turisms/veco-velosipedu-svetki/vesture Mazsalaca.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210518114925/http://old.mazsalaca.lv/lv/turisms/veco-velosipedu-svetki/vesture |date={{dat|2021|05|18||bez}} }} {{Lielie uzņēmumi Latvijā}} [[Kategorija:Bijušās rūpnīcas Latvijā]] [[Kategorija:Riteņbraukšana Latvijā]] [[Kategorija:Velosipēdu ražotāji]] 2uddsc7nkmgpbcsjgroteeubztd90nb 4486520 4486515 2026-06-25T19:02:22Z ~2026-36647-25 147284 tika pievienots info par jaunu vietu kur var apskatīt velosipedus 4486520 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste | Nosaukums = G. Ērenpreisa velosipēdu fabrika | Logo = [[Attēls:G.Erenpreis velosipedu fabrika.jpeg|300px]] | Uzņēmuma_veids = Velosipēdu un to detaļu ražošana | Dibināšanas_datums = 1927 | Likvidēšanas_datums = 1941 (1944) | Sēdeklis = Rīga, Latvija | Nozare = Rūpniecība | Produkti = Velosipēdi un to detaļas }} '''Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika''' (oriģināli '''G. Ērenpreis velosipēdu fabrika''') bija [[velosipēds|velosipēdu]] ražotne [[Latvija|Latvijā]], [[Rīga|Rīgā]], ko dibinājis un vadījis [[latvieši|latviešu]] uzņēmējs [[Gustavs Ērenpreiss]]. Tā no [[1927. gads Latvijā|1927.]] līdz [[1944. gads Latvijā|1944. gadam]] ražoja [[Divritenis|divriteņus]] un to detaļas. == Vēsture == === No 1927.-1940. gadam === [[1927. gads|1927. gada]] sākumā durvis vēra jauns uzņēmums „G. Ērenpreis velosipēdu fabrika”, [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]] 82, sākotnēji tirgū parādoties jaunai velosipēdu markai „G. Ērenpreis Īstais”, taču tas radīja pārpratumus, un drīz pēc tam velosipēda nosaukums tika nomainīts un tirgū parādījās velosipēds ''G. Ērenpreis Original''. Jaunais velosipēds ''G. Ērenpreis Original'' strauji iekaroja popularitāti sabiedrībā, un [[1931. gads|1931. gadā]] Gustavs Ērenpreiss uzsāka velosipēdu rūpnīcas celtniecību. [[1938. gads Latvijā|1938. gada]] ziemā tika pabeigts arhitekta [[Aleksandrs Klinklāvs|Aleksandra Klinklāva]] projektētais rūpnīcas galvenais korpuss, kas kopumā izmaksāja 310 tūkstošus latu.<ref>Darba un panākumu ceļš. „[[Brīvā Zeme]]”, nr. 282, 1938. gada 12. decembrī, 14. lpp.</ref> 1938. gada beigās G. Ērenpreisa fabrikā jau tika atklāta modernākā galvanisko pārklājumu nodaļa [[Latvija|Latvijā]], ieviesti automātiskie darbgaldi un speciālās ierīces [[brīvrumba|brīvrumbu]] un citu sarežģīto mehānismu izgatavošanai. [[1940. gads|1940. gadā]] „G. Ērenpreis velosipēdu fabrika” tika atzīta par lielāko un modernāko velosipēdu ražotni [[Baltija|Baltijā]]. No 1930. gadu beigām līdz pat 1940. gadam ik gadu tika saražoti 40 000 ''G. Ērenpreis'' velosipēdu,<ref name="Leitners-Ērenpreiss" /> un tie sastādīja 70% no visiem Latvijā iegādātajiem velosipēdiem. Līdz 1940. gada vasaras beigām uzņēmums bija saražojis 200 000 velosipēdus,<ref name="Leitners-Ērenpreiss" /> un tos varēja iegādāties ne tikai visās Latvijas pilsētās un lielākajos lauku centros, bet arī [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]], [[Somija|Somijā]] un pat [[Padomju Krievija|Padomju Krievijā]], kur augstās kvalitātes dēļ tie guva plašu pieprasījumu.<ref name="Leitners-Ērenpreiss">{{Grāmatas atsauce |title=No Leitnera līdz Ērenpreisam |author=Edvīns Liepiņš, Jānis Seregins |year=2009 |publisher=Latvijas Industriālā mantojuma fonds |location=Rīga |isbn=9934-805-00-6 |page= |pages=208}}</ref> === 1940. – 1961. gads === Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] padomju vara atstādināja Gustavu Ērenpreisu no amata un pārņēma fabrikas vadību, vispirms pārdēvējot to par “'''Rīgas velosipēdu rūpnīcu'''" un pēc tam par Rīgas Velosipēdu rūpniecību „[[Sarkanā Zvaigzne (rūpnīca)|Sarkanā Zvaigzne]]”.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/teika/rupnieciba/sarkana-zvaigzne/|title=Sarkanā zvaigzne|last=|first=|website=Cita Rīga|access-date=2024-04-12|language=lv}}</ref> [[1941. gads Latvijā|1941. gadā]] prognozēja, ka [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] Rīgā būs 5 reizes lielāks velosipēdu skaits nekā tolaik, kad Latvijā lietošanā bija 299 300 velosipēdi, no kuriem Rīgā 42 509 velosipēdi. Jau toreiz bija ierosināts pārskatīt Rīgas apbūves plānu, lai plānotā velo kustība Rīgā varētu attīstīties. Sākoties [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]], „G. Ērenpreis velosipēdu fabrika” īslaicīgi pārtrauca savu darbību, bet vēlāk, piederot vācu varasiestādēm, atsāka ražošanu nelielās partijās, izmantojot pirmskara sagataves un materiālus. [[1943. gads Latvijā|1943. gada]] vasarā Gustavs Ērenpreiss uz brīdi atguva tiesības darboties savā uzņēmumā, taču jau pēc gada devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju.]] [[1956. gads|1956. gadā]] 65 gadu vecumā Gustavs Ērenpreiss mira, tā arī neīstenojis savu sapni atgriezties dzimtenē Latvijā.<ref name="Leitners-Ērenpreiss"/> Pēc [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|otrreizējās Latvijas okupācijas]] daļēji sagrautajās rūpnīcas telpās atgriezās "Sarkanā Zvaigzne".<ref name=":0" /> Pēc kara beigām tai tika pievienoti visi pārējie Latvijas velosipēdu ražotāji – "[[Velosipēdu fabrika Omega|Omega]]", "[[Latvello]]", [[Rīgas mehāniskā rūpnīca]] (bijusī "[[A. Lippert (fabrika)|A. Lippert]]") un iekonservētā Liepājas fabrika "[[Brāļu Antonišķu velosipēdu fabrika "Līva"|Līva]]". Velosipēdu ražošanu tajā pārtrauca 1960.–1961. gadā, pārorientējot ražošanu uz mopēdiem un motovelosipēdiem. === Ērenpreisa velosipēdi mūsdienās === „G. Ērenpreis velosipēdu fabrikas” ražotie velosipēdi saglabājušies līdz pat mūsdienām, taču nav zināms precīzs šo velosipēdu skaits. Daudzi vēsturiskie ''G. Ērenpreis'' velosipēdi ir saglabājušies kā privātīpašums, ģimeņu mantojums. Tie atrodami arī vairākos muzejos – [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]], [[Saulkrastu Velosipēdu muzejs|Saulkrastu Velosipēdu muzejā]], [https://veloligatne.lv Velosipēdu muzejā Līgatnē] un Retro auto muzejā Rīgā. [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] uzceltā „G. Ērenpreis velosipēdu fabrikas” ēka ir iekļauta Latvijas Industriālā mantojuma objektu sarakstā.<ref>Latvijas Industriālais mantojums. Objektu saraksts. http://www.i-mantojums.lv/frames/objekti.htm {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170416134258/http://www.i-mantojums.lv/frames/objekti.htm |date={{dat|2017|04|16||bez}} }}</ref> [[2012. gads Latvijā|2012. gadā]] Gustava Ērenpreisa brāļa mazmazdēls Toms Ērenpreiss atjaunoja ideju par velosipēdu ražošanu Latvijā un uzsāka jaunu Ērenpreiss velosipēdu ražošanu. [[Ērenpreiss velosipēdi|Ērenpreiss velosipēdu]] darbnīcā tika izstrādāti 4 pilsētas velosipēdu modeļi un 2012. gada 12. aprīlī tika laisti tirdzniecībā 2 dāmu un 2 kungu velosipēdi ar modeļu nosaukumiem — ''Tom'', ''Greta'', ''Paula'' un ''Gustav''. 2013. gada 12. jūlijā tika izdota jauna velosipēdu kolekcija — esošie velosipēdi tika uzlaboti, un kolekcija papildināta ar diviem jauniem modeļiem — ''Paula Burgundy'' un ''Gustav Grey''.<ref>Ērenpreiss velosipēdi. http://erenpreiss.com/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140219234401/http://erenpreiss.com/ |date={{dat|2014|02|19||bez}} }}</ref> No 2014. gada jauniem modeļiem tika piešķirti latviski putnu nosaukumi, piemēram, ''[[Žubīte]].''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/forbes-slave-toma-erenpreisa-atjaunoto-velobiznesu.a108667/|title=«Forbes» slavē Toma Ērenpreisa atjaunoto velobiznesu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-05-12|date=2014-12-03|language=lv}}</ref> == Velosipēdi un detaļas == [[Attēls:G.Erenpreis velosipedu katalogs 1939.jpeg|thumb|right|G. Ērenpreis velosipēdu fabrikas 1939. gada velosipēdu kataloga atvērums]] Ik gadu „G. Ērenpreis velosipēdu fabrika” tirdzniecībā izlaida jaunu, uzlabotu velosipēdu sēriju un līdz ar to attiecīgā gada katalogus. Populārākie modeļi – kungu velosipēds Mod. „Specials”, kungu velosipēds Mod. A, kungu velosipēds Mod. B, kungu velosipēds Mod. C, jauniešu velosipēds Mod. zēnu – 26’’ riteņiem, dāmu velosipēds Mod. „Specials”, dāmu velosipēds Mod. DA, dāmu velosipēds Mod. DB, sporta velosipēds Mod. SMA ar metāla aplokiem, sporta velosipēds Mod. SKA ar koka aplokiem, [[1939. gads Latvijā|1939. gadā]] tika izlaists speciāls modelis „Latvijas Velosipēds”, [[1938. gads Latvijā|1938. gadā]] tika izlaists velosipēda modelis „Tūrista Ideāls”, tāpat tika izlaists sporta velosipēds „Straujā Bulta”. [[1937. gads Latvijā|1937.]] — fabrikas dibināšanas jubilejas gadā tika izlaisti speciāli jubilejas modeļi — velosipēdi ar krāšņiem dekorējumiem un detaļām.<ref>G. Ērenpreis velosipēdu fabrikas velosipēdu katalogi - 1932., 1935., 1936., 1938., 1939. gada izlaidumi</ref> Mazajām velosipēdu [[manufaktūra|manufaktūrām]] un darbnīcām nebija ne iekārtu, ne arī pieredzes, lai izgatavotu sarežģītas detaļas, piemēram, ratu brīvrumbas, klaņu sistēmas u.c. mehāniskās detaļas, tad ar tām nodrošināja divas lielas velosipēdu fabrikas — „[[Latvello velosipēdu fabrika]]” un „G. Ērenpreis velosipēdu fabrika”, kas ražoja un tirgoja arī atsevišķas detaļas. Ik gadu izdotie detaļu katalogi piedāvāja iegādāties detaļas, sākot ar rāmju daļām, gultņiem un gatavām klaņu sistēmām, beidzot ar aksesuāriem — zvaniņiem un instrumentu somiņām.<ref name="Leitners-Ērenpreiss"/> == Sports == [[Attēls:Treks Sencu Sils 1939.jpeg|thumb|right|Velotreka sacensības [[Senču Sils|Senču Silā]], Baltezerā, Latvijā 1939. gadā]] [[Attēls:Arvids Immermanis 1935.jpeg|thumb|right|Riteņbraucējs [[Arvīds Immermanis]], 1935. gads]] Sākot no 19. gadsimta 80. gadiem, Latvijas teritorijā, kas šajā laikā atradās [[Krievijas Impērija]]s sastāvā, attīstījās [[Riteņbraukšanas sports|riteņbraukšanas sporta]] kustība — [[1886. gads|1886. gadā]] Rīgā tika dibināta pirmā riteņbraucēju organizācija Latvijā, kā arī šajā pašā gadā tika dibināta pirmā velosipēdu rūpnīca Krievijas Impērijā — „[[Leitnera velosipēdu fabrika]]”. Sākot ar šo laiku, velobraukšana kā sporta veids attīstījās gan Latvijā, gan starptautiski, tādējādi sekmējot arī vietējo velosipēdu rūpniecību. Līdz ar to pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākās velosipēdu fabrikas Latvijā savā starpā konkurēja, lai nodrošinātu sportistus ar pēc iespējas labākiem divriteņiem. Ar „G. Ērenpreis velosipēdu fabrikas” ražotajiem sporta velosipēdiem sacensībās piedalījās tādi Latvijas riteņbraucēji kā [[Arvīds Immermanis]],<ref>Arvīds Immermanis. http://olimpiade.lv/lv/latvijas-olimpiesi/arvids-immermanis-231 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304131434/http://olimpiade.lv/lv/latvijas-olimpiesi/arvids-immermanis-231 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> [[Andrejs Apsītis]],<ref>Andrejs Apsītis. http://olimpiade.lv/lv/latvijas-olimpiesi/andrejs-apsitis-328?ref=vasara-1924 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150204124206/http://olimpiade.lv/lv/latvijas-olimpiesi/andrejs-apsitis-328?ref=vasara-1924 |date={{dat|2015|02|04||bez}} }}</ref> [[Mārtiņš Mazūrs]],<ref>Mārtiņš Mazūrs. http://olimpiade.lv/lv/latvijas-olimpiesi/martins-mazurs-99?ref=vasara-1936 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304195411/http://olimpiade.lv/lv/latvijas-olimpiesi/martins-mazurs-99?ref=vasara-1936 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> [[Fridrihs Ukstiņš]], [[Arvīds Lejnieks]],<ref>Arvīds Lejnieks. http://olimpiade.lv/lv/latvijas-olimpiesi/arvids-lejnieks-282?ref=ziema-1936 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304195425/http://olimpiade.lv/lv/latvijas-olimpiesi/arvids-lejnieks-282?ref=ziema-1936 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> [[Vitolds Savičs]] un [[Jēkabs Vilsons]]. Vairāki no šiem sportistiem dažādās riteņbraukšanas disciplīnās ar ''G. Ērenpreis'' velosipēdiem piedalījās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] — [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] Stokholmā, Zviedrijā, [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] Parīzē, Francijā, [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] Amsterdamā, Nīderlandē, [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] Berlīnē, Vācijā. ''G. Ērenpreis'' velosipēdu braucēji ieguva godalgotas vietas Latvijas mēroga sacensībās — [[Vienības brauciens|Vienības braucienos]], treka sacensībās, garo distanču braucienos, kā arī ārvalstu sacīkstēs laika posmā no 1930. līdz pat 1940. gadam. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Edvīns Liepiņš un Jānis Seregins „No Leitnera līdz Ērenpreisam. Velosipēdu rūpniecība Latvijā 100 gados”. — Latvijas Industriālā mantojuma fonds, Rīga 2009. {{ISBN|9934805006}} == Ārējās saites == * [http://old.mazsalaca.lv/lv/turisms/veco-velosipedu-svetki/vesture Mazsalaca.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210518114925/http://old.mazsalaca.lv/lv/turisms/veco-velosipedu-svetki/vesture |date={{dat|2021|05|18||bez}} }} {{Lielie uzņēmumi Latvijā}} [[Kategorija:Bijušās rūpnīcas Latvijā]] [[Kategorija:Riteņbraukšana Latvijā]] [[Kategorija:Velosipēdu ražotāji]] 2whfveqslnh2stbwvll7rwtlqna1tj1 4486590 4486520 2026-06-25T21:28:38Z Egilus 27634 4486590 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste | Nosaukums = G. Ērenpreisa velosipēdu fabrika | Logo = [[Attēls:G.Erenpreis velosipedu fabrika.jpeg|300px]] | Uzņēmuma_veids = Velosipēdu un to detaļu ražošana | Dibināšanas_datums = 1927 | Likvidēšanas_datums = 1941 (1944) | Sēdeklis = Rīga, Latvija | Nozare = Rūpniecība | Produkti = Velosipēdi un to detaļas }} '''Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrika''' (oriģināli '''G. Ērenpreis velosipēdu fabrika''') bija [[velosipēds|velosipēdu]] ražotne [[Latvija|Latvijā]], [[Rīga|Rīgā]], ko dibinājis un vadījis [[latvieši|latviešu]] uzņēmējs [[Gustavs Ērenpreiss]]. Tā no [[1927. gads Latvijā|1927.]] līdz [[1944. gads Latvijā|1944. gadam]] ražoja [[Divritenis|divriteņus]] un to detaļas. == Vēsture == === No 1927.-1940. gadam === [[1927. gads|1927. gada]] sākumā durvis vēra jauns uzņēmums „G. Ērenpreis velosipēdu fabrika”, [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]] 82, sākotnēji tirgū parādoties jaunai velosipēdu markai „G. Ērenpreis Īstais”, taču tas radīja pārpratumus, un drīz pēc tam velosipēda nosaukums tika nomainīts un tirgū parādījās velosipēds ''G. Ērenpreis Original''. Jaunais velosipēds ''G. Ērenpreis Original'' strauji iekaroja popularitāti sabiedrībā, un [[1931. gads|1931. gadā]] Gustavs Ērenpreiss uzsāka velosipēdu rūpnīcas celtniecību. [[1938. gads Latvijā|1938. gada]] ziemā tika pabeigts arhitekta [[Aleksandrs Klinklāvs|Aleksandra Klinklāva]] projektētais rūpnīcas galvenais korpuss, kas kopumā izmaksāja 310 tūkstošus latu.<ref>Darba un panākumu ceļš. „[[Brīvā Zeme]]”, nr. 282, 1938. gada 12. decembrī, 14. lpp.</ref> 1938. gada beigās G. Ērenpreisa fabrikā jau tika atklāta modernākā galvanisko pārklājumu nodaļa [[Latvija|Latvijā]], ieviesti automātiskie darbgaldi un speciālās ierīces [[brīvrumba|brīvrumbu]] un citu sarežģīto mehānismu izgatavošanai. [[1940. gads|1940. gadā]] „G. Ērenpreis velosipēdu fabrika” tika atzīta par lielāko un modernāko velosipēdu ražotni [[Baltija|Baltijā]]. No 1930. gadu beigām līdz pat 1940. gadam ik gadu tika saražoti 40 000 ''G. Ērenpreis'' velosipēdu,<ref name="Leitners-Ērenpreiss" /> un tie sastādīja 70% no visiem Latvijā iegādātajiem velosipēdiem. Līdz 1940. gada vasaras beigām uzņēmums bija saražojis 200 000 velosipēdus,<ref name="Leitners-Ērenpreiss" /> un tos varēja iegādāties ne tikai visās Latvijas pilsētās un lielākajos lauku centros, bet arī [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]], [[Somija|Somijā]] un pat [[Padomju Krievija|Padomju Krievijā]], kur augstās kvalitātes dēļ tie guva plašu pieprasījumu.<ref name="Leitners-Ērenpreiss">{{Grāmatas atsauce |title=No Leitnera līdz Ērenpreisam |author=Edvīns Liepiņš, Jānis Seregins |year=2009 |publisher=Latvijas Industriālā mantojuma fonds |location=Rīga |isbn=9934-805-00-6 |page= |pages=208}}</ref> === 1940. – 1961. gads === Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] padomju vara atstādināja Gustavu Ērenpreisu no amata un pārņēma fabrikas vadību, vispirms pārdēvējot to par “'''Rīgas velosipēdu rūpnīcu'''" un pēc tam par Rīgas Velosipēdu rūpniecību „[[Sarkanā Zvaigzne (rūpnīca)|Sarkanā Zvaigzne]]”.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/teika/rupnieciba/sarkana-zvaigzne/|title=Sarkanā zvaigzne|last=|first=|website=Cita Rīga|access-date=2024-04-12|language=lv}}</ref> [[1941. gads Latvijā|1941. gadā]] prognozēja, ka [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] Rīgā būs 5 reizes lielāks velosipēdu skaits nekā tolaik, kad Latvijā lietošanā bija 299 300 velosipēdi, no kuriem Rīgā 42 509 velosipēdi. Jau toreiz bija ierosināts pārskatīt Rīgas apbūves plānu, lai plānotā velo kustība Rīgā varētu attīstīties. Sākoties [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]], „G. Ērenpreis velosipēdu fabrika” īslaicīgi pārtrauca savu darbību, bet vēlāk, piederot vācu varasiestādēm, atsāka ražošanu nelielās partijās, izmantojot pirmskara sagataves un materiālus. [[1943. gads Latvijā|1943. gada]] vasarā Gustavs Ērenpreiss uz brīdi atguva tiesības darboties savā uzņēmumā, taču jau pēc gada devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju.]] [[1956. gads|1956. gadā]] 65 gadu vecumā Gustavs Ērenpreiss mira, tā arī neīstenojis savu sapni atgriezties dzimtenē Latvijā.<ref name="Leitners-Ērenpreiss"/> Pēc [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|otrreizējās Latvijas okupācijas]] daļēji sagrautajās rūpnīcas telpās atgriezās "Sarkanā Zvaigzne".<ref name=":0" /> Pēc kara beigām tai tika pievienoti visi pārējie Latvijas velosipēdu ražotāji – "[[Velosipēdu fabrika Omega|Omega]]", "[[Latvello]]", [[Rīgas mehāniskā rūpnīca]] (bijusī "[[A. Lippert (fabrika)|A. Lippert]]") un iekonservētā Liepājas fabrika "[[Brāļu Antonišķu velosipēdu fabrika "Līva"|Līva]]". Velosipēdu ražošanu tajā pārtrauca 1960.–1961. gadā, pārorientējot ražošanu uz mopēdiem un motovelosipēdiem. === Ērenpreisa velosipēdi mūsdienās === „G. Ērenpreis velosipēdu fabrikas” ražotie velosipēdi saglabājušies līdz pat mūsdienām, taču nav zināms precīzs šo velosipēdu skaits. Daudzi vēsturiskie ''G. Ērenpreis'' velosipēdi ir saglabājušies kā privātīpašums, ģimeņu mantojums. Tie atrodami arī vairākos muzejos – [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]], [[Saulkrastu Velosipēdu muzejs|Saulkrastu Velosipēdu muzejā]], Velosipēdu muzejā Līgatnē un Retro auto muzejā Rīgā. [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] uzceltā „G. Ērenpreis velosipēdu fabrikas” ēka ir iekļauta Latvijas Industriālā mantojuma objektu sarakstā.<ref>Latvijas Industriālais mantojums. Objektu saraksts. http://www.i-mantojums.lv/frames/objekti.htm {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170416134258/http://www.i-mantojums.lv/frames/objekti.htm |date={{dat|2017|04|16||bez}} }}</ref> [[2012. gads Latvijā|2012. gadā]] Gustava Ērenpreisa brāļa mazmazdēls Toms Ērenpreiss atjaunoja ideju par velosipēdu ražošanu Latvijā un uzsāka jaunu Ērenpreiss velosipēdu ražošanu. [[Ērenpreiss velosipēdi|Ērenpreiss velosipēdu]] darbnīcā tika izstrādāti 4 pilsētas velosipēdu modeļi un 2012. gada 12. aprīlī tika laisti tirdzniecībā 2 dāmu un 2 kungu velosipēdi ar modeļu nosaukumiem — ''Tom'', ''Greta'', ''Paula'' un ''Gustav''. 2013. gada 12. jūlijā tika izdota jauna velosipēdu kolekcija — esošie velosipēdi tika uzlaboti, un kolekcija papildināta ar diviem jauniem modeļiem — ''Paula Burgundy'' un ''Gustav Grey''.<ref>Ērenpreiss velosipēdi. http://erenpreiss.com/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140219234401/http://erenpreiss.com/ |date={{dat|2014|02|19||bez}} }}</ref> No 2014. gada jauniem modeļiem tika piešķirti latviski putnu nosaukumi, piemēram, ''[[Žubīte]].''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/forbes-slave-toma-erenpreisa-atjaunoto-velobiznesu.a108667/|title=«Forbes» slavē Toma Ērenpreisa atjaunoto velobiznesu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-05-12|date=2014-12-03|language=lv}}</ref> == Velosipēdi un detaļas == [[Attēls:G.Erenpreis velosipedu katalogs 1939.jpeg|thumb|right|G. Ērenpreis velosipēdu fabrikas 1939. gada velosipēdu kataloga atvērums]] Ik gadu „G. Ērenpreis velosipēdu fabrika” tirdzniecībā izlaida jaunu, uzlabotu velosipēdu sēriju un līdz ar to attiecīgā gada katalogus. Populārākie modeļi – kungu velosipēds Mod. „Specials”, kungu velosipēds Mod. A, kungu velosipēds Mod. B, kungu velosipēds Mod. C, jauniešu velosipēds Mod. zēnu – 26’’ riteņiem, dāmu velosipēds Mod. „Specials”, dāmu velosipēds Mod. DA, dāmu velosipēds Mod. DB, sporta velosipēds Mod. SMA ar metāla aplokiem, sporta velosipēds Mod. SKA ar koka aplokiem, [[1939. gads Latvijā|1939. gadā]] tika izlaists speciāls modelis „Latvijas Velosipēds”, [[1938. gads Latvijā|1938. gadā]] tika izlaists velosipēda modelis „Tūrista Ideāls”, tāpat tika izlaists sporta velosipēds „Straujā Bulta”. [[1937. gads Latvijā|1937.]] — fabrikas dibināšanas jubilejas gadā tika izlaisti speciāli jubilejas modeļi — velosipēdi ar krāšņiem dekorējumiem un detaļām.<ref>G. Ērenpreis velosipēdu fabrikas velosipēdu katalogi - 1932., 1935., 1936., 1938., 1939. gada izlaidumi</ref> Mazajām velosipēdu [[manufaktūra|manufaktūrām]] un darbnīcām nebija ne iekārtu, ne arī pieredzes, lai izgatavotu sarežģītas detaļas, piemēram, ratu brīvrumbas, klaņu sistēmas u.c. mehāniskās detaļas, tad ar tām nodrošināja divas lielas velosipēdu fabrikas — „[[Latvello velosipēdu fabrika]]” un „G. Ērenpreis velosipēdu fabrika”, kas ražoja un tirgoja arī atsevišķas detaļas. Ik gadu izdotie detaļu katalogi piedāvāja iegādāties detaļas, sākot ar rāmju daļām, gultņiem un gatavām klaņu sistēmām, beidzot ar aksesuāriem — zvaniņiem un instrumentu somiņām.<ref name="Leitners-Ērenpreiss"/> == Sports == [[Attēls:Treks Sencu Sils 1939.jpeg|thumb|right|Velotreka sacensības [[Senču Sils|Senču Silā]], Baltezerā, Latvijā 1939. gadā]] [[Attēls:Arvids Immermanis 1935.jpeg|thumb|right|Riteņbraucējs [[Arvīds Immermanis]], 1935. gads]] Sākot no 19. gadsimta 80. gadiem, Latvijas teritorijā, kas šajā laikā atradās [[Krievijas Impērija]]s sastāvā, attīstījās [[Riteņbraukšanas sports|riteņbraukšanas sporta]] kustība — [[1886. gads|1886. gadā]] Rīgā tika dibināta pirmā riteņbraucēju organizācija Latvijā, kā arī šajā pašā gadā tika dibināta pirmā velosipēdu rūpnīca Krievijas Impērijā — „[[Leitnera velosipēdu fabrika]]”. Sākot ar šo laiku, velobraukšana kā sporta veids attīstījās gan Latvijā, gan starptautiski, tādējādi sekmējot arī vietējo velosipēdu rūpniecību. Līdz ar to pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākās velosipēdu fabrikas Latvijā savā starpā konkurēja, lai nodrošinātu sportistus ar pēc iespējas labākiem divriteņiem. Ar „G. Ērenpreis velosipēdu fabrikas” ražotajiem sporta velosipēdiem sacensībās piedalījās tādi Latvijas riteņbraucēji kā [[Arvīds Immermanis]],<ref>Arvīds Immermanis. http://olimpiade.lv/lv/latvijas-olimpiesi/arvids-immermanis-231 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304131434/http://olimpiade.lv/lv/latvijas-olimpiesi/arvids-immermanis-231 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> [[Andrejs Apsītis]],<ref>Andrejs Apsītis. http://olimpiade.lv/lv/latvijas-olimpiesi/andrejs-apsitis-328?ref=vasara-1924 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150204124206/http://olimpiade.lv/lv/latvijas-olimpiesi/andrejs-apsitis-328?ref=vasara-1924 |date={{dat|2015|02|04||bez}} }}</ref> [[Mārtiņš Mazūrs]],<ref>Mārtiņš Mazūrs. http://olimpiade.lv/lv/latvijas-olimpiesi/martins-mazurs-99?ref=vasara-1936 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304195411/http://olimpiade.lv/lv/latvijas-olimpiesi/martins-mazurs-99?ref=vasara-1936 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> [[Fridrihs Ukstiņš]], [[Arvīds Lejnieks]],<ref>Arvīds Lejnieks. http://olimpiade.lv/lv/latvijas-olimpiesi/arvids-lejnieks-282?ref=ziema-1936 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304195425/http://olimpiade.lv/lv/latvijas-olimpiesi/arvids-lejnieks-282?ref=ziema-1936 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> [[Vitolds Savičs]] un [[Jēkabs Vilsons]]. Vairāki no šiem sportistiem dažādās riteņbraukšanas disciplīnās ar ''G. Ērenpreis'' velosipēdiem piedalījās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] — [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] Stokholmā, Zviedrijā, [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] Parīzē, Francijā, [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] Amsterdamā, Nīderlandē, [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] Berlīnē, Vācijā. ''G. Ērenpreis'' velosipēdu braucēji ieguva godalgotas vietas Latvijas mēroga sacensībās — [[Vienības brauciens|Vienības braucienos]], treka sacensībās, garo distanču braucienos, kā arī ārvalstu sacīkstēs laika posmā no 1930. līdz pat 1940. gadam. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Edvīns Liepiņš un Jānis Seregins „No Leitnera līdz Ērenpreisam. Velosipēdu rūpniecība Latvijā 100 gados”. — Latvijas Industriālā mantojuma fonds, Rīga 2009. {{ISBN|9934805006}} == Ārējās saites == * [http://old.mazsalaca.lv/lv/turisms/veco-velosipedu-svetki/vesture Mazsalaca.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210518114925/http://old.mazsalaca.lv/lv/turisms/veco-velosipedu-svetki/vesture |date={{dat|2021|05|18||bez}} }} {{Lielie uzņēmumi Latvijā}} [[Kategorija:Bijušās rūpnīcas Latvijā]] [[Kategorija:Riteņbraukšana Latvijā]] [[Kategorija:Velosipēdu ražotāji]] azavcri71g6d7i7usir5wbhjj4rnzki 0 244167 4486751 4485385 2026-06-26T07:59:26Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4486751 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Cēsu novads|Cēsu novadā]]. {{monument-title-wikidata|Q97230394}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565727 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97230394 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q45897746 | label = ''[[:d:Q45897746|Bērzkalnu senkapi (Dārgumu kalniņš)]]'' | name = Bērzkalnu senkapi (Dārgumu kalniņš) | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Bērzkalniem, Melderupītes labajā krastā | lat = 57.187321097254 | long = 25.211191445951 | p625 = {{Coord|57.187321|25.211191|display=inline}} | vaid = 380 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q45897762 | label = [[Doļu pilskalns]] | name = Doļu pilskalns | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Doļiem, Amatas kreisajā krastā | lat = 57.131060021539 | long = 25.434663999047 | p625 = {{Coord|57.13106|25.434664|display=inline}} | image = Do%C4%BCu%20pilskalns%202021-1.jpg | vaid = 381 | wikipediauri = Do%C4%BCu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q45897779 | label = ''[[:d:Q45897779|Lejaskauļu senkapi (Kapsētas kalniņš)]]'' | name = Lejaskauļu senkapi (Kapsētas kalniņš) | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunkauļiem | lat = 57.17224481948 | long = 25.300356495959 | p625 = {{Coord|57.172245|25.300356|display=inline}} | vaid = 382 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q45897794 | label = ''[[:d:Q45897794|Kaikūņu senkapi]]'' | name = Kaikūņu senkapi | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kaikūņiem | lat = 57.138187715512 | long = 25.28978085406 | p625 = {{Coord|57.138188|25.289781|display=inline}} | vaid = 383 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q45897806 | label = ''[[:d:Q45897806|Kalnasīļu viduslaiku kapsēta un baznīcas vieta (Svētais kalns)]]'' | name = Kalnasīļu viduslaiku kapsēta un baznīcas vieta (Svētais kalns) | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnasīļiem | lat = 57.181690091236 | long = 25.425570050459 | p625 = {{Coord|57.18169|25.42557|display=inline}} | vaid = 384 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q45897822 | label = ''[[:d:Q45897822|Rēveļu senkapi un kulta vieta]]'' | name = Rēveļu senkapi un kulta vieta | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnasīļiem | lat = 57.144180958284 | long = 25.286074077883 | p625 = {{Coord|57.144181|25.286074|display=inline}} | vaid = 385 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q45897842 | label = ''[[:d:Q45897842|Kurmju senkapi (Kapsētas kalniņš)]]'' | name = Kurmju senkapi (Kapsētas kalniņš) | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kurmjiem | lat = 57.178289026355 | long = 25.218498277919 | p625 = {{Coord|57.178289|25.218498|display=inline}} | vaid = 386 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q45897860 | label = ''[[:d:Q45897860|Olnieku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Olnieku viduslaiku kapsēta | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Olniekiem | lat = 57.166751168198 | long = 25.332275256539 | p625 = {{Coord|57.166751|25.332275|display=inline}} | vaid = 387 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q45897872 | label = ''[[:d:Q45897872|Palmēnu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Palmēnu viduslaiku kapsēta | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Palmēniem | lat = 57.139682575327 | long = 25.329425571889 | p625 = {{Coord|57.139683|25.329426|display=inline}} | vaid = 388 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q45897886 | label = ''[[:d:Q45897886|Rencēnu muižas viduslaiku kapsēta (Mēra kalniņš)]]'' | name = Rencēnu muižas viduslaiku kapsēta (Mēra kalniņš) | municipality = Amatas pagasts | district = Amatas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Rencēnu muižas parkā | lat = 57.185542835111 | long = 25.328804739044 | p625 = {{Coord|57.185543|25.328805|display=inline}} | vaid = 389 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Amatas_pagasts }} {{monument | qid = Q51879784 | label = ''[[:d:Q51879784|Auciema viduslaiku kapsēta]]'' | name = Auciema viduslaiku kapsēta | municipality = Auciems | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = centrā, Cēsu - Limbažu šosejas kreisajā pusē | lat = 57.336952120207 | long = 25.148055656948 | p625 = {{Coord|57.336952|25.148056|display=inline}} | vaid = 506 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Auciems }} {{monument | qid = Q2512369 | label = [[Cēsu pils|Cēsu viduslaiku pils]] | name = Cēsu viduslaiku pils | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | extlink = http://www.cesiscastle.lv/en/ | locality = Pils parkā | lat = 57.313333333333 | long = 25.27 | p625 = {{Coord|57.313333|25.27|display=inline}} | image = Cesis%20Burgruine1.jpg | commonscat = Cēsis Castle | vaid = 392 | wikipediauri = C%C4%93su_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q4505041 | label = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | lat = 57.31222222 | long = 25.27194444 | p625 = {{Coord|57.312222|25.271944|display=inline}} | image = C%C4%93su%20Sv.%20J%C4%81%C5%86a%20bazn%C4%ABca%2C%2027.06.2021.jpg | commonscat = Church of Saint John the Baptist in Cēsis | vaid = 6214 | wikipediauri = C%C4%93su_Sv%C4%93t%C4%81_J%C4%81%C5%86a_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1281. -1284., 1853. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q16353960 | label = ''[[:d:Q16353960|Cēsu Jaunā pils]]'' | name = Cēsu Jaunā pils | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Pils laukums 9 | lat = 57.313255 | long = 25.271424 | p625 = {{Coord|57.313255|25.271424|display=inline}} | image = Cesis%20Lettland%20Latvia.jpg | commonscat = Cēsis New Castle | vaid = 6205 | year = 13. -18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q46727306|Cēsu Vecās un Jaunās pils apbūves ansamblis ar parku]]'' | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q19756361 | label = ''[[:d:Q19756361|Ruckas muižas apbūve]]'' | name = Ruckas muižas apbūve | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Piebalgas iela 19 | locality = Ruckas muižā | lat = 57.309392 | long = 25.282089 | p625 = {{Coord|57.309392|25.282089|display=inline}} | image = Ruckas%20mui%C5%BEas%20kungu%20nams%2C%2027.06.2021.jpg | vaid = 6199 | year = 18. gs. - 20. gs. 60. g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Ruckas muiža]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725208 | label = ''[[:d:Q46725208|Cēsu dzelzceļa stacijas senkapi]]'' | name = Cēsu dzelzceļa stacijas senkapi | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie dzelzceļa stacijas | lat = 57.313936226256 | long = 25.281491349529 | p625 = {{Coord|57.313936|25.281491|display=inline}} | image = C%C4%93sis%2C%20C%C4%93su%20pils%C4%93ta%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20%2835%29.jpg | vaid = 390 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725249 | label = ''[[:d:Q46725249|Siļķu viduslaiku apmetne]]'' | name = Siļķu viduslaiku apmetne | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Siļķēm | lat = 57.316355843346 | long = 25.232882951862 | p625 = {{Coord|57.316356|25.232883|display=inline}} | image = Viduslaiku%20apmetne%20C%C4%93s%C4%ABs%20%285%29.jpg | vaid = 391 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725319 | label = [[Riekstu kalns]] | name = Riekstu kalns | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Pils parkā | lat = 57.313722260367 | long = 25.268674457464 | p625 = {{Coord|57.313722|25.268674|display=inline}} | image = Riekstu%20kalns.PNG<br/>Riekstu%20kalns2.JPG | commonscat = Riekstu mound | vaid = 393 | wikipediauri = Riekstu_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725346 | label = ''[[:d:Q46725346|Cēsu senpilsēta]]'' | name = Cēsu senpilsēta | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pilsētas vēsturiskajā centrā | lat = 57.313074654232 | long = 25.270448104908 | p625 = {{Coord|57.313075|25.270448|display=inline}} | image = C%C4%93su%20vecpils%C4%93ta.PNG | vaid = 394 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725388 | label = ''[[:d:Q46725388|Pilsētas nocietinājumu mūru fragmenti]]'' | name = Pilsētas nocietinājumu mūru fragmenti | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vaļņu iela 12a, 16, 18, 20, 22, Palasta iela | lat = 57.312584945862 | long = 25.274443108611 | p625 = {{Coord|57.312585|25.274443|display=inline}} | image = Va%C4%BC%C5%86u%20iela.jpg | commonscat = Fragments of city fortification wall of Cēsis | vaid = 6197 | year = 14. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725434 | label = ''[[:d:Q46725434|Cēsu pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Cēsu pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.313053108833 | long = 25.270264589593 | p625 = {{Coord|57.313053|25.270265|display=inline}} | image = C%C4%93su%20pils%C4%93tas%20v%C4%93sturiskais%20centrs%201.jpg | commonscat = Historic Centre of Cēsis | vaid = 7426 | year = 13.- 20.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725533 | label = ''[[:d:Q46725533|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Gaujas iela 6 | lat = 57.3104031 | long = 25.2664018 | p625 = {{Coord|57.310403|25.266402|display=inline}} | image = Cesis%20Gaujas%206%202015-02-21%20%282%29.jpg | commonscat = Gaujas iela 6 (Cēsis) | vaid = 6198 | year = 18. gs. IIp. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725594 | label = ''[[:d:Q46725594|Tēlnieku K. Jansona un A. Jansona dzīves un darba vieta]]'' | name = Tēlnieku K. Jansona un A. Jansona dzīves un darba vieta | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-022 | address = Krasta iela 14; Dzirnavu iela 31; Dzirnavu iela 33; Dzirnavu iela 40 | lat = 57.318050896743 | long = 25.230758766647 | p625 = {{Coord|57.318051|25.230759|display=inline}} | image = T%C4%93lnieku%20Jansonu%20m%C4%81jas%20%22Si%C4%BC%C4%B7es%22.jpg | vaid = 8673 | year = 19.gs.b. - 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725627 | label = ''[[:d:Q46725627|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Līvu iela 9 | lat = 57.3116139 | long = 25.2683859 | p625 = {{Coord|57.311614|25.268386|display=inline}} | image = Cesis%20Liela%20Livu%209%202015-02-21%20%282%29.jpg | commonscat = Lielā Līvu iela 9 | vaid = 3066 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725678 | label = ''[[:d:Q46725678|Cēsu apriņķa skola]]'' | name = Cēsu apriņķa skola | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 6 | lat = 57.3119553 | long = 25.2714489 | p625 = {{Coord|57.311955|25.271449|display=inline}} | image = C%C4%93su%20apri%C5%86%C4%B7a%20skola%2C%2027.06.2021.jpg | commonscat = Cēsu apriņķa skola | vaid = 6213<br/>11 | year = 19.gs.s.-1915. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725741 | label = ''[[:d:Q46725741|Cēsu apriņķa skola]]'' | name = Cēsu apriņķa skola | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 6 | lat = 57.3119553 | long = 25.2714489 | p625 = {{Coord|57.311955|25.271449|display=inline}} | image = C%C4%93su%20apri%C5%86%C4%B7a%20skola%2C%2027.06.2021.jpg | commonscat = Cēsu apriņķa skola | vaid = 6213 | year = 1805. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725791 | label = ''[[:d:Q46725791|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = Cesis%20Jaani%20kirik%20altar.jpg | vaid = 3077 | year = 1858. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725850 | label = ''[[:d:Q46725850|Ērģeļu prospekts un luktas]]'' | name = Ērģeļu prospekts un luktas | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3078 | year = 1907. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725907 | label = ''[[:d:Q46725907|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = Sv.J%C4%81%C5%86a%20bazn%C4%ABca%2C%20%C4%93r%C4%A3eles%203%2C%20C%C4%93sis.jpg | vaid = 3079 | year = 1907. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46725971 | label = ''[[:d:Q46725971|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = Kancele.JPG | vaid = 3083 | year = 1754. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726029 | label = ''[[:d:Q46726029|Kapa piemineklis J.Nideckim]]'' | name = Kapa piemineklis J.Nideckim | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = Bishop%20Nidecki%20tomb%20Wolmar%20Kie%C5%9B%20Cesis%20Latvia.JPG | vaid = 3084 | year = 1587. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726082 | label = ''[[:d:Q46726082|Kapa plāksne (Nr.19)]]'' | name = Kapa plāksne (Nr.19) | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3085 | year = 1470. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726139 | label = ''[[:d:Q46726139|Kapa plāksne (Nr.20)]]'' | name = Kapa plāksne (Nr.20) | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3086 | year = 1482. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726196 | label = ''[[:d:Q46726196|Kapa plāksne (Nr.25)]]'' | name = Kapa plāksne (Nr.25) | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3087 | year = 1415. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726261 | label = ''[[:d:Q46726261|Kapa plāksne A.Pjenacekai]]'' | name = Kapa plāksne A.Pjenacekai | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3088 | year = 1591. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726313 | label = ''[[:d:Q46726313|Kapa plāksne D.Lodem]]'' | name = Kapa plāksne D.Lodem | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = Kapa%20pl%C4%81ksne%20D%C4%ABtriham%20Lodem%20%281%29.jpg | commonscat = Gravestone of Dietrich Lode | vaid = 3089 | year = 1518. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726373 | label = ''[[:d:Q46726373|Kapa plāksne H.Brigenejam Hāzenkampam]]'' | name = Kapa plāksne H.Brigenejam Hāzenkampam | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3090 | year = 1549. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726429 | label = ''[[:d:Q46726429|Kapa plāksne J.Freitāgam Loringhofenam]]'' | name = Kapa plāksne J.Freitāgam Loringhofenam | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3091 | year = 1494. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726484 | label = ''[[:d:Q46726484|Kapa plāksne M.Zēgebādenai]]'' | name = Kapa plāksne M.Zēgebādenai | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3092 | year = 1441. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726550 | label = ''[[:d:Q46726550|Kapa plāksne O.Šenkingam]]'' | name = Kapa plāksne O.Šenkingam | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = Kapa%20pl%C4%81ksne%20Oto%20%C5%A0enkingam%20%281%29.jpg | commonscat = Gravestone of Otto Schenking | vaid = 3093 | year = ap 1593. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726600 | label = ''[[:d:Q46726600|Kapa plāksnes fragments V.Pletenbergam]]'' | name = Kapa plāksnes fragments V.Pletenbergam | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = Pletenberga%20kapapl%C4%81ksne.jpg | commonscat = Fragment of Wolter von Plettenberg's gravestone | vaid = 3094 | year = 1535. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726657 | label = ''[[:d:Q46726657|Kapenes fasāde]]'' | name = Kapenes fasāde | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3095 | year = 18.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726713 | label = ''[[:d:Q46726713|Piemineklis V.Pletenbergam]]'' | name = Piemineklis V.Pletenbergam | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = Plettenberg.JPG | vaid = 3098 | year = 1855. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726772 | label = ''[[:d:Q46726772|Portāls ar pūķu figūrām (2)]]'' | name = Portāls ar pūķu figūrām (2) | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = CesisChurchDetail.jpg | vaid = 3099 | year = 15.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726820 | label = ''[[:d:Q46726820|Vitrāža]]'' | name = Vitrāža | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | image = Vitraza.JPG | vaid = 3103 | year = 19.gs.b. ap 1884. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726882 | label = ''[[:d:Q46726882|Vitrāža]]'' | name = Vitrāža | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3104 | year = 1938. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46726934 | label = ''[[:d:Q46726934|Vitrāža]]'' | name = Vitrāža | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Lielā Skolas iela 8 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 57.3121042 | long = 25.2717682 | p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}} | vaid = 3105 | year = 19.gs.b. ap 1884. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727019 | label = ''[[:d:Q46727019|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Muižas iela 5 | locality = Ruckas muižā | lat = 57.30921 | long = 25.28302 | p625 = {{Coord|57.30921|25.28302|display=inline}} | image = Ruckas%20mui%C5%BEas%20p%C4%81rvaldnieka%20m%C4%81ja%20un%20d%C4%AB%C4%B7is%20%282%29.jpg | vaid = 6202 | year = 18. - 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q19756361|Ruckas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727080 | label = ''[[:d:Q46727080|Katrīnas baznīcas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Katrīnas baznīcas viduslaiku kapsēta | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Palasta iela 22 | lat = 57.3138845 | long = 25.266837 | p625 = {{Coord|57.313885|25.266837|display=inline}} | image = C%C4%93su%20Katr%C4%ABnas%20bazn%C4%ABca%20%282%29.jpg | vaid = 395 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727175 | label = ''[[:d:Q46727175|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Piebalgas iela 19 | locality = Ruckas muižā | lat = 57.30941 | long = 25.28205 | p625 = {{Coord|57.30941|25.28205|display=inline}} | image = Ruckas%20mui%C5%BEas%20kungu%20nams%2C%2027.06.2021.jpg | commonscat = Rucka manor house | vaid = 6200 | year = 18. gs. - 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q19756361|Ruckas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727236 | label = ''[[:d:Q46727236|Parks ar parka arhitektūru]]'' | name = Parks ar parka arhitektūru | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Piebalgas iela 19 | locality = Ruckas muižā | lat = 57.3102 | long = 25.2814 | p625 = {{Coord|57.3102|25.2814|display=inline}} | image = Rucka%20park%20%281%29.jpg | commonscat = Rucka park | vaid = 6201 | year = 18. gs. -20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q19756361|Ruckas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727306 | label = ''[[:d:Q46727306|Cēsu Vecās un Jaunās pils apbūves ansamblis ar parku]]'' | name = Cēsu Vecās un Jaunās pils apbūves ansamblis ar parku | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Pils iela 9 | lat = 57.313351 | long = 25.2724884 | p625 = {{Coord|57.313351|25.272488|display=inline}} | image = Skats%20no%20C%C4%93su%20viduslaiku%20pils.View%20from%20Cesis%20castle%20-%20Guntars%20Mednis%20-%20Panoramio%20%281%29.jpg | commonscat = Cēsis Old and New Castle and Park | vaid = 6203 | year = 1207., 13. - 15. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Cēsu pilsmuiža]] | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727358 | label = ''[[:d:Q46727358|Cēsu viduslaiku pils drupas ar 3 priekšpiļu nocietinājumu mūriem]]'' | name = Cēsu viduslaiku pils drupas ar 3 priekšpiļu nocietinājumu mūriem | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Pils laukums 11 | locality = Pils parkā | lat = 57.3133522 | long = 25.2714655 | p625 = {{Coord|57.313352|25.271466|display=inline}} | image = C%C4%93su%20pilsdrupas.PNG | commonscat = Cēsis Castle | vaid = 6206 | year = 1207., 13. -15. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727413 | label = ''[[:d:Q46727413|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Pils laukums 15 | lat = 57.3133522 | long = 25.2714655 | p625 = {{Coord|57.313352|25.271466|display=inline}} | image = C%C4%93su%20pilsmui%C5%BEas%20kl%C4%93ts%202.jpg | commonscat = Cēsis New Castle Barn | vaid = 6207 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727465 | label = ''[[:d:Q46727465|Ratnīca - stallis]]'' | name = Ratnīca - stallis | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Pils laukums 3 | lat = 57.3137302 | long = 25.2723989 | p625 = {{Coord|57.31373|25.272399|display=inline}} | image = Cesis%20Stallis%202015-02-21.jpg | commonscat = Cēsis New Castle Carriage House and Stable | vaid = 6204 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727555 | label = ''[[:d:Q46727555|Panno]]'' | name = Panno | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Priedes iela 5/7 | lat = 57.3167122 | long = 25.2464598 | p625 = {{Coord|57.316712|25.24646|display=inline}} | vaid = 3067 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727609 | label = ''[[:d:Q46727609|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Raunas iela 11 | lat = 57.3130954 | long = 25.2770534 | p625 = {{Coord|57.313095|25.277053|display=inline}} | vaid = 3068 | year = 19.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727652 | label = ''[[:d:Q46727652|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Raunas iela 11 | lat = 57.3130954 | long = 25.2770534 | p625 = {{Coord|57.313095|25.277053|display=inline}} | vaid = 3069 | year = 19.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727696 | label = ''[[:d:Q46727696|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Raunas iela 11 | lat = 57.3130954 | long = 25.2770534 | p625 = {{Coord|57.313095|25.277053|display=inline}} | vaid = 3070 | year = 19.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727750 | label = ''[[:d:Q46727750|Konventa laukuma viduslaiku kapsēta]]'' | name = Konventa laukuma viduslaiku kapsēta | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Raunas iela 14 | lat = 57.31336 | long = 25.27526 | p625 = {{Coord|57.31336|25.27526|display=inline}} | image = Vien%C4%ABbas%20laukums%2C%2027.06.2021.%20-%2051317945675.jpg | commonscat = Raunas iela 14 (Cēsis) | vaid = 396 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727795 | label = ''[[:d:Q46727795|Fasādes dekoratīvā apdare]]'' | name = Fasādes dekoratīvā apdare | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Rīgas iela 16 | lat = 57.311976 | long = 25.2725656 | p625 = {{Coord|57.311976|25.272566|display=inline}} | image = Tirgot%C4%81ja%20nama%20fas%C4%81des%20elementi%202.jpg | vaid = 3073 | year = 18./19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q46727834|Tirgotāja nams]]'' | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727834 | label = ''[[:d:Q46727834|Tirgotāja nams]]'' | name = Tirgotāja nams | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Rīgas iela 16 | lat = 57.311976 | long = 25.2725656 | p625 = {{Coord|57.311976|25.272566|display=inline}} | image = Cesis%20Rigas%2016%202015-02-21%20%281%29.jpg | commonscat = Merchant's House in Cēsis | vaid = 6210 | year = 1788. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727889 | label = ''[[:d:Q46727889|Sienas gleznojums]]'' | name = Sienas gleznojums | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Rīgas iela 19 | lat = 57.3115645 | long = 25.2721412 | p625 = {{Coord|57.311565|25.272141|display=inline}} | vaid = 3074 | year = 20.gs.Itr. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727939 | label = ''[[:d:Q46727939|Komponista A.Kalniņa dzimtās mājas]]'' | name = Komponista A.Kalniņa dzimtās mājas | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Rīgas iela 24 | lat = 57.311647 | long = 25.2713646 | p625 = {{Coord|57.311647|25.271365|display=inline}} | image = Kult%C5%ABras%20biedr%C4%ABbas%20%22Harmonija%22%20%C4%93ka%2C%2027.06.2021.jpg | commonscat = Harmony House in Cēsis | vaid = 10 | year = 1879. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46727985 | label = ''[[:d:Q46727985|Kultūras biedrības "Harmonija" ēka]]'' | name = Kultūras biedrības "Harmonija" ēka | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Rīgas iela 24 | lat = 57.311647 | long = 25.2713646 | p625 = {{Coord|57.311647|25.271365|display=inline}} | image = Kult%C5%ABras%20biedr%C4%ABbas%20%22Harmonija%22%20%C4%93ka%2C%2027.06.2021.jpg | commonscat = Harmony House in Cēsis | vaid = 6211 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46728040 | label = ''[[:d:Q46728040|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Rīgas iela 47 | lat = 57.3105626 | long = 25.2682986 | p625 = {{Coord|57.310563|25.268299|display=inline}} | image = %22Prince%C5%A1u%20nama%22%20durvis.jpg | vaid = 3075 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q46728090|"Princešu nams", dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46728090 | label = ''[[:d:Q46728090|"Princešu nams", dzīvojamā ēka]]'' | name = "Princešu nams", dzīvojamā ēka | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Rīgas iela 47 | lat = 57.3105626 | long = 25.2682986 | p625 = {{Coord|57.310563|25.268299|display=inline}} | image = Cesis%20Rigas%2047%202015-02-21%20%281%29.jpg | commonscat = Princesses' House in Cēsis | vaid = 6212 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46728141 | label = ''[[:d:Q46728141|Rātsnams ar piebūvi un sarga mājiņu]]'' | name = Rātsnams ar piebūvi un sarga mājiņu | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Rīgas iela 7 | lat = 57.3121713 | long = 25.2738833 | p625 = {{Coord|57.312171|25.273883|display=inline}} | image = C%C4%93su%20vecais%20r%C4%81tsnams.jpg | commonscat = Cēsis Old Town Hall | vaid = 6208 | year = 1767. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q46728193 | label = ''[[:d:Q46728193|Jāņa baznīcas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jāņa baznīcas viduslaiku kapsēta | municipality = Cēsis | district = Cēsis | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Torņa iela 2a | lat = 57.312079438048 | long = 25.271953435971 | p625 = {{Coord|57.312079|25.271953|display=inline}} | image = C%C4%93sis%2C%20C%C4%93su%20pils%C4%93ta%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20%2839%29.jpg | vaid = 397 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%93sis }} {{monument | qid = Q45898361 | label = ''[[:d:Q45898361|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Drabeši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu mācītājmuižā | lat = 57.25354 | long = 25.281386 | p625 = {{Coord|57.25354|25.281386|display=inline}} | vaid = 3115 | year = 18.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Drabe%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898383 | label = ''[[:d:Q45898383|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Drabeši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu mācītājmuižā | lat = 57.253511 | long = 25.281376 | p625 = {{Coord|57.253511|25.281376|display=inline}} | vaid = 3116 | year = 18.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Drabe%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898419 | label = ''[[:d:Q45898419|Mācītāja māja]]'' | name = Mācītāja māja | municipality = Drabeši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu mācītājmuižā | lat = 57.25354 | long = 25.281365 | p625 = {{Coord|57.25354|25.281365|display=inline}} | image = %C4%80rai%C5%A1u%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81ja%20m%C4%81ja%2C%2028.04.2019.jpg | vaid = 6219 | year = 1783. -1786. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Drabe%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898445 | label = ''[[:d:Q45898445|Mācību māja]]'' | name = Mācību māja | municipality = Drabeši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu mācītājmuižā | lat = 57.253133 | long = 25.282019 | p625 = {{Coord|57.253133|25.282019|display=inline}} | image = %C4%80rai%C5%A1u%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20m%C4%81c%C4%ABbu%20m%C4%81ja%2C%2028.04.2019.jpg | vaid = 6220 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Drabe%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898469 | label = ''[[:d:Q45898469|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Drabeši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu mācītājmuižā | lat = 57.253621 | long = 25.28188 | p625 = {{Coord|57.253621|25.28188|display=inline}} | vaid = 6221 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Drabe%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898490 | label = ''[[:d:Q45898490|Ledus pagrabs]]'' | name = Ledus pagrabs | municipality = Drabeši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu mācītājmuižā | lat = 57.253215 | long = 25.281644 | p625 = {{Coord|57.253215|25.281644|display=inline}} | image = %C4%80rai%C5%A1u%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20ledus%20pagrabs%2C%2004.10.2015.jpg | vaid = 6222 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Drabe%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898508 | label = ''[[:d:Q45898508|Stallis un vāgūzis]]'' | name = Stallis un vāgūzis | municipality = Drabeši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu mācītājmuižā | lat = 57.253035 | long = 25.282572 | p625 = {{Coord|57.253035|25.282572|display=inline}} | image = %C4%80rai%C5%A1u%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20stallis%20un%20v%C4%81g%C5%ABzis%2C%2028.04.2019.jpg | vaid = 6223 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Drabe%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898529 | label = ''[[:d:Q45898529|Lopu kūts ar gubeni]]'' | name = Lopu kūts ar gubeni | municipality = Drabeši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu mācītājmuižā | lat = 57.253302 | long = 25.282395 | p625 = {{Coord|57.253302|25.282395|display=inline}} | vaid = 6224 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Drabe%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898545 | label = ''[[:d:Q45898545|Brušu pusmuižas apbūve]]'' | name = Brušu pusmuižas apbūve | municipality = Drabeši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Brušos | lat = 57.253055356029 | long = 25.302417693324 | p625 = {{Coord|57.253055|25.302418|display=inline}} | vaid = 6225 | year = 19. gs. 1.p. -20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1i }} {{monument | qid = Q3743271 | label = [[Āraišu ezerpils]] | name = Āraišu ezerpils | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu ezera saliņa | lat = 57.251554756834 | long = 25.285300448177 | p625 = {{Coord|57.251555|25.2853|display=inline}} | image = %C4%80rai%C5%A1u%20ezerpils%20%281%29.jpg | commonscat = Āraiši lake dwelling site | vaid = 398 | wikipediauri = %C4%80rai%C5%A1u_ezerpils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | complex = [[Gaujas nacionālais parks]] | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q15220158 | label = [[Āraišu vējdzirnavas]] | name = Āraišu vējdzirnavas | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Drabešu muižā, Vējdzirnavās | lat = 57.2475 | long = 25.27111111 | p625 = {{Coord|57.2475|25.271111|display=inline}} | image = V%C4%93jdzirnavas%2C%20Drabe%C5%A1u%20pagasts.JPG | commonscat = Āraiši Windmill | vaid = 6231 | wikipediauri = %C4%80rai%C5%A1u_v%C4%93jdzirnavas | year = 1852.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q20828803 | label = [[Āraišu ordeņa pils]] | name = Āraišu ordeņa pils | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu ezera krastā | lat = 57.250447 | long = 25.283688 | p625 = {{Coord|57.250447|25.283688|display=inline}} | image = %C4%80rai%C5%A1u%20pilsdrupas%202001-05-26.jpg | commonscat = Āraiši Castle ruins | vaid = 401 | wikipediauri = %C4%80rai%C5%A1u_orde%C5%86a_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45897904 | label = ''[[:d:Q45897904|Krāsnis (2)]]'' | name = Krāsnis (2) | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Drabešu muižas pilī | lat = 57.243881 | long = 25.279455 | p625 = {{Coord|57.243881|25.279455|display=inline}} | vaid = 3107 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45897919 | label = ''[[:d:Q45897919|Krāsns - kamīns]]'' | name = Krāsns - kamīns | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Drabešu muižas pilī | lat = 57.243861000049 | long = 25.279548999319 | p625 = {{Coord|57.243861|25.279549|display=inline}} | vaid = 3108 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45897943 | label = ''[[:d:Q45897943|Krustkalnu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Krustkalnu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = 300 m ZA Krustkalniem | lat = 57.257589764667 | long = 25.171282693364 | p625 = {{Coord|57.25759|25.171283|display=inline}} | vaid = 399 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45897960 | label = ''[[:d:Q45897960|Lejaspeļu senkapi]]'' | name = Lejaspeļu senkapi | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = 400 m no Lejaspeļiem | lat = 57.266330998535 | long = 25.262778779734 | p625 = {{Coord|57.266331|25.262779|display=inline}} | vaid = 400 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45897979 | label = ''[[:d:Q45897979|Ainavu senkapi]]'' | name = Ainavu senkapi | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ainavām | lat = 57.236736098409 | long = 25.194746786319 | p625 = {{Coord|57.236736|25.194747|display=inline}} | vaid = 402 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45897990 | label = ''[[:d:Q45897990|Uplantu apmetne]]'' | name = Uplantu apmetne | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie bij. Uplantiem | lat = 57.261267517677 | long = 25.265726686645 | p625 = {{Coord|57.261268|25.265727|display=inline}} | vaid = 403 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898004 | label = ''[[:d:Q45898004|Uplantu krustakmens]]'' | name = Uplantu krustakmens | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie bij. Uplantiem | lat = 57.261210188824 | long = 25.270850626688 | p625 = {{Coord|57.26121|25.270851|display=inline}} | vaid = 404 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898020 | label = ''[[:d:Q45898020|Uplantu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Uplantu viduslaiku kapsēta | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie bij. Uplantiem | lat = 57.261874923926 | long = 25.269352188308 | p625 = {{Coord|57.261875|25.269352|display=inline}} | vaid = 405 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898039 | label = ''[[:d:Q45898039|Kalnaastīšu apmetne]]'' | name = Kalnaastīšu apmetne | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnaastītēm | lat = 57.263656039536 | long = 25.248155586107 | p625 = {{Coord|57.263656|25.248156|display=inline}} | vaid = 406 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898052 | label = ''[[:d:Q45898052|Kalnamežiņu senkapi]]'' | name = Kalnamežiņu senkapi | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnamežiņiem | lat = 57.279854445358 | long = 25.211226278101 | p625 = {{Coord|57.279854|25.211226|display=inline}} | vaid = 407 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898066 | label = ''[[:d:Q45898066|Liepiņu senkapi]]'' | name = Liepiņu senkapi | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Liepiņiem | lat = 57.254007555765 | long = 25.294711439026 | p625 = {{Coord|57.254008|25.294711|display=inline}} | vaid = 408 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898087 | label = ''[[:d:Q45898087|Mazruku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Mazruku viduslaiku kapsēta | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Mazrukiem | lat = 57.220869243555 | long = 25.309257577402 | p625 = {{Coord|57.220869|25.309258|display=inline}} | vaid = 409 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898103 | label = ''[[:d:Q45898103|Rakstu senkapi]]'' | name = Rakstu senkapi | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Rakstiem | lat = 57.274270225645 | long = 25.19905573585 | p625 = {{Coord|57.27427|25.199056|display=inline}} | vaid = 410 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898116 | label = ''[[:d:Q45898116|Rakstu krustakmeņi]]'' | name = Rakstu krustakmeņi | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Rakstupītes un pie Rakstiem | lat = 57.274463996497 | long = 25.198600387557 | p625 = {{Coord|57.274464|25.1986|display=inline}} | vaid = 411 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898134 | label = ''[[:d:Q45898134|Simtēnu senkapi]]'' | name = Simtēnu senkapi | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Simtēniem | lat = 57.269876897511 | long = 25.178634140839 | p625 = {{Coord|57.269877|25.178634|display=inline}} | vaid = 412 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898153 | label = ''[[:d:Q45898153|Vāļu senkapi]]'' | name = Vāļu senkapi | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vāļiem | lat = 57.282661775306 | long = 25.217737664122 | p625 = {{Coord|57.282662|25.217738|display=inline}} | vaid = 413 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898170 | label = ''[[:d:Q45898170|Veclauču viduslaiku kapsēta]]'' | name = Veclauču viduslaiku kapsēta | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Veclaučiem | lat = 57.261070578785 | long = 25.136200682052 | p625 = {{Coord|57.261071|25.136201|display=inline}} | vaid = 414 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898185 | label = ''[[:d:Q45898185|Dzirnavnieka māja]]'' | name = Dzirnavnieka māja | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Drabešu muižā, Vējdzirnavās | lat = 57.248008 | long = 25.270561 | p625 = {{Coord|57.248008|25.270561|display=inline}} | vaid = 6230 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q45898404 | label = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]'' | name = Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku | municipality = Drabešu pagasts | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu mācītājmuižā | lat = 57.253458 | long = 25.280882 | p625 = {{Coord|57.253458|25.280882|display=inline}} | image = %C4%80rai%C5%A1u%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81ja%20m%C4%81ja%2C%2028.04.2019.jpg | vaid = 6218 | year = 18. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q18623021|Āraišu mācītājmuiža]]'' | munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q15218607 | label = [[Augstais kalns (Dzērbenes pagasts)]] | name = Augstais kalns (Dzērbenes pagasts) | municipality = Dzērbene | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = centrā | lat = 57.19305556 | long = 25.67944444 | p625 = {{Coord|57.193056|25.679444|display=inline}} | image = Augstais%20kalns%20%285%29.jpg | commonscat = Augstais kalns (Dzērbenes pagasts) | vaid = 432 | wikipediauri = Augstais_kalns_(Dz%C4%93rbenes_pagasts) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbene }} {{monument | qid = Q55424478 | label = [[Dzērbenes luterāņu baznīca]] | name = Dzērbenes luterāņu baznīca | municipality = Dzērbene | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.191448 | long = 25.678096 | p625 = {{Coord|57.191448|25.678096|display=inline}} | image = Dz%C4%93rbenes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%20%282%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Dzērbene | vaid = 6246 | wikipediauri = Dz%C4%93rbenes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1839. -1842. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbene }} {{monument | qid = Q16413267 | label = [[Dzērbenes viduslaiku pils]] | name = Dzērbenes viduslaiku pils | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Dzērbenes muižā | lat = 57.194444444444 | long = 25.668333333333 | p625 = {{Coord|57.194444|25.668333|display=inline}} | image = Dz%C4%93rbenes%20mui%C5%BEa%20%2805%29.jpg | commonscat = Dzērbene Castle | vaid = 434 | wikipediauri = Dz%C4%93rbenes_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424444 | label = ''[[:d:Q55424444|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Dzērbenes luterāņu baznīcā | lat = 57.191344 | long = 25.677967 | p625 = {{Coord|57.191344|25.677967|display=inline}} | vaid = 3120 | year = 19.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Dzērbenes luterāņu baznīca]] | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424447 | label = ''[[:d:Q55424447|Ērģeļu prospekts un luktas]]'' | name = Ērģeļu prospekts un luktas | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Dzērbenes luterāņu baznīcā | lat = 57.191425 | long = 25.678096 | p625 = {{Coord|57.191425|25.678096|display=inline}} | vaid = 3121 | year = 19.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Dzērbenes luterāņu baznīca]] | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424449 | label = ''[[:d:Q55424449|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Dzērbenes luterāņu baznīcā | lat = 57.191413 | long = 25.678074 | p625 = {{Coord|57.191413|25.678074|display=inline}} | image = Pulpit%20of%20Lutheran%20church%20in%20Dz%C4%93rbene.jpg | commonscat = Pulpit of Lutheran church in Dzērbene | vaid = 3122 | year = 19.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Dzērbenes luterāņu baznīca]] | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424451 | label = ''[[:d:Q55424451|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Dzērbenes mācītājmuižā | lat = 57.19228 | long = 25.676476 | p625 = {{Coord|57.19228|25.676476|display=inline}} | image = Krasns%20Dz%C4%93rbenes%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BE%C4%81.jpg | commonscat = Stove in Dzērbenes mācītājmuiža | vaid = 3123 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424456 | label = ''[[:d:Q55424456|Dzērbenes viduslaiku kapsēta]]'' | name = Dzērbenes viduslaiku kapsēta | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Dzērbenes luterāņu baznīcas teritorijā | lat = 57.191587259033 | long = 25.678556300646 | p625 = {{Coord|57.191587|25.678556|display=inline}} | commonscat = Dzērbenes viduslaiku kapsēta (medieval graveyard) | vaid = 433 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424460 | label = ''[[:d:Q55424460|Elku kalna senkapi]]'' | name = Elku kalna senkapi | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Elkiem | lat = 57.217503443445 | long = 25.60691134385 | p625 = {{Coord|57.217503|25.606911|display=inline}} | vaid = 435 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424464 | label = [[Ķētu pilskalns]] | name = Ķētu pilskalns | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ķētiem | lat = 57.213628809717 | long = 25.719327167432 | p625 = {{Coord|57.213629|25.719327|display=inline}} | vaid = 436 | wikipediauri = %C4%B6%C4%93tu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424466 | label = ''[[:d:Q55424466|Jaunvepru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jaunvepru viduslaiku kapsēta | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunvepriem | lat = 57.20118148389 | long = 25.581901556266 | p625 = {{Coord|57.201181|25.581902|display=inline}} | vaid = 437 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424470 | label = ''[[:d:Q55424470|Krustiņu senkapi (Mantas kalniņš)]]'' | name = Krustiņu senkapi (Mantas kalniņš) | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Krustiņiem | lat = 57.184482903636 | long = 25.620649166883 | p625 = {{Coord|57.184483|25.620649|display=inline}} | image = 02.%20Krusti%C5%86u%20senkapi%20%28Mantas%20kalni%C5%86%C5%A1%29%201.jpg | commonscat = Krustiņu senkapi (ancient burial ground) | vaid = 438 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424474 | label = [[Pavēņu pilskalns|Pavēņu pilskalns (Lielais Elka kalns)]] | name = Pavēņu pilskalns (Lielais Elka kalns) | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Pavēņiem | lat = 57.221832430346 | long = 25.610261826356 | p625 = {{Coord|57.221832|25.610262|display=inline}} | vaid = 439 | wikipediauri = Pav%C4%93%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424476 | label = ''[[:d:Q55424476|Žvirguļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Žvirguļu viduslaiku kapsēta | municipality = Dzērbenes pagasts | district = Dzērbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Žvirguļiem | lat = 57.202431675668 | long = 25.605879696129 | p625 = {{Coord|57.202432|25.60588|display=inline}} | image = %C5%BDvirgu%C4%BCu%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%284%29.jpg | commonscat = Žvirguļu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard) | vaid = 440 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424560 | label = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]'' | name = Vecpiebalgas muižas apbūve | municipality = Ineši | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.0194 | long = 25.8306 | p625 = {{Coord|57.0194|25.8306|display=inline}} | image = Vecpiebalgas%20mui%C5%BEa%20%283%29.jpg | vaid = 6247 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vecpiebalgas muiža]] | munwiki = Ine%C5%A1i }} {{monument | qid = Q55424479 | label = ''[[:d:Q55424479|Vecpiebalgas senkapi (Krievu, Krīvu kapi)]]'' | name = Vecpiebalgas senkapi (Krievu, Krīvu kapi) | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Inešu ezera krastā pie Inesiešiem | lat = 57.040018812008 | long = 25.795683113099 | p625 = {{Coord|57.040019|25.795683|display=inline}} | vaid = 441 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424482 | label = ''[[:d:Q55424482|Akmentiņu viduslaiku kapsēta un nostāstu vieta (Asins ieleja)]]'' | name = Akmentiņu viduslaiku kapsēta un nostāstu vieta (Asins ieleja) | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Akmentiņiem | lat = 57.038124977925 | long = 25.856442347838 | p625 = {{Coord|57.038125|25.856442|display=inline}} | vaid = 442 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424486 | label = ''[[:d:Q55424486|Baldiešēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Baldiešēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Baldiešēniem | lat = 57.006181592613 | long = 25.815770499578 | p625 = {{Coord|57.006182|25.81577|display=inline}} | vaid = 443 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424488 | label = ''[[:d:Q55424488|Ezēnu apmetne]]'' | name = Ezēnu apmetne | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ezēniem | lat = 56.972589158892 | long = 25.922843196344 | p625 = {{Coord|56.972589|25.922843|display=inline}} | vaid = 444 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424491 | label = ''[[:d:Q55424491|Ļavēnu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Ļavēnu viduslaiku kapsēta | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ļavēniem | lat = 57.003884273458 | long = 25.907790883833 | p625 = {{Coord|57.003884|25.907791|display=inline}} | vaid = 445 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424495 | label = ''[[:d:Q55424495|Ķemeru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Ķemeru viduslaiku kapsēta | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ķemeriem | lat = 57.014782142258 | long = 25.793669701911 | p625 = {{Coord|57.014782|25.79367|display=inline}} | vaid = 446 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424496 | label = ''[[:d:Q55424496|Jāņkalna senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Jāņkalna senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jāņkalniem | lat = 57.043378260104 | long = 25.788566762475 | p625 = {{Coord|57.043378|25.788567|display=inline}} | vaid = 447 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424501 | label = ''[[:d:Q55424501|Jauncelmu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jauncelmu viduslaiku kapsēta | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jauncelmiem | lat = 57.03485833502 | long = 25.745749209208 | p625 = {{Coord|57.034858|25.745749|display=inline}} | vaid = 448 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424508 | label = ''[[:d:Q55424508|Pīļupītes apmetne]]'' | name = Pīļupītes apmetne | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jēkuļiem, pie Pīļupītes ietekas Ineša ezerā | lat = 57.04512547328 | long = 25.785576607942 | p625 = {{Coord|57.045125|25.785577|display=inline}} | vaid = 449 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424512 | label = ''[[:d:Q55424512|Lejaskaibēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Lejaskaibēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lejas Kaibēniem | lat = 57.031623483326 | long = 25.736982223058 | p625 = {{Coord|57.031623|25.736982|display=inline}} | vaid = 450 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424515 | label = ''[[:d:Q55424515|Lejasbeķeru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Lejasbeķeru viduslaiku kapsēta | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lejasbeķeriem | lat = 57.010940640521 | long = 25.764694827257 | p625 = {{Coord|57.010941|25.764695|display=inline}} | vaid = 451 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424517 | label = ''[[:d:Q55424517|Lejasburkānu pilskalns]]'' | name = Lejasburkānu pilskalns | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lejasburkāniem | lat = 56.988400863396 | long = 25.911923433495 | p625 = {{Coord|56.988401|25.911923|display=inline}} | vaid = 452 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424523 | label = ''[[:d:Q55424523|Lodēnu senkapi]]'' | name = Lodēnu senkapi | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lodēniem | lat = 57.041004112438 | long = 25.877997984014 | p625 = {{Coord|57.041004|25.877998|display=inline}} | vaid = 453 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424524 | label = ''[[:d:Q55424524|Orizoru senkapi]]'' | name = Orizoru senkapi | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Orizoriem | lat = 57.024153214625 | long = 25.831220915438 | p625 = {{Coord|57.024153|25.831221|display=inline}} | vaid = 454 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424527 | label = ''[[:d:Q55424527|Paulēnu senkapi]]'' | name = Paulēnu senkapi | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Paulēniem | lat = 57.017782163506 | long = 25.760862262735 | p625 = {{Coord|57.017782|25.760862|display=inline}} | vaid = 455 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424531 | label = ''[[:d:Q55424531|Spietēnu viduslaiku kapsēta I,II]]'' | name = Spietēnu viduslaiku kapsēta I,II | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Spietēniem | lat = 57.035779511191 | long = 25.847308503148 | p625 = {{Coord|57.03578|25.847309|display=inline}} | vaid = 456 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424532 | label = ''[[:d:Q55424532|Tožiņu viduslaiku kapsēta (Baudzīte)]]'' | name = Tožiņu viduslaiku kapsēta (Baudzīte) | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Tožiņiem | lat = 57.028112171213 | long = 25.73910907508 | p625 = {{Coord|57.028112|25.739109|display=inline}} | vaid = 457 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424536 | label = ''[[:d:Q55424536|Vaišļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vaišļu viduslaiku kapsēta | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vaišļiem | lat = 56.998233099496 | long = 25.921295878756 | p625 = {{Coord|56.998233|25.921296|display=inline}} | vaid = 458 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424540 | label = ''[[:d:Q55424540|Vecdauguņu senkapi (Smēdes kalniņš)]]'' | name = Vecdauguņu senkapi (Smēdes kalniņš) | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vecdauguņiem | lat = 57.015761986032 | long = 25.777664237027 | p625 = {{Coord|57.015762|25.777664|display=inline}} | vaid = 459 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424541 | label = ''[[:d:Q55424541|Vecdauguņu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns)]]'' | name = Vecdauguņu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns) | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vecdauguņiem | lat = 57.016340781366 | long = 25.782518577022 | p625 = {{Coord|57.016341|25.782519|display=inline}} | vaid = 460 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424543 | label = ''[[:d:Q55424543|Vecpiebalgas mācītājmuižas senkapi]]'' | name = Vecpiebalgas mācītājmuižas senkapi | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Rudumu (bij. mācītājmuižas) dārzā | lat = 57.045287763541 | long = 25.799042873798 | p625 = {{Coord|57.045288|25.799043|display=inline}} | vaid = 461 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424544 | label = ''[[:d:Q55424544|Gaigalu apmetne I,II]]'' | name = Gaigalu apmetne I,II | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = starp Gaigaļiem un Pūpoliem | lat = 57.022751350185 | long = 25.779757809294 | p625 = {{Coord|57.022751|25.779758|display=inline}} | vaid = 462 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424548 | label = ''[[:d:Q55424548|Vecpiebalgas muižas pils]]'' | name = Vecpiebalgas muižas pils | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vecpiebalgas muižā | lat = 57.019174 | long = 25.830638 | p625 = {{Coord|57.019174|25.830638|display=inline}} | image = Vecpiebalgas%20mui%C5%BEas%20priek%C5%A1puse.JPG | commonscat = Vecpiebalga Manor House | vaid = 6248 | year = 19. gs. 1.c. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424551 | label = ''[[:d:Q55424551|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vecpiebalgas muižā | lat = 57.019018208699 | long = 25.832389572179 | p625 = {{Coord|57.019018|25.83239|display=inline}} | image = Barn%20in%20Vecpiebalga%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Barn in Vecpiebalga Manor | vaid = 6251 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424552 | label = ''[[:d:Q55424552|Magazīna]]'' | name = Magazīna | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vecpiebalgas muižā | lat = 57.020143 | long = 25.832033 | p625 = {{Coord|57.020143|25.832033|display=inline}} | image = Magazine%20in%20Vecpiebalga%20Manor%20%281%29.jpg | commonscat = Magazine in Vecpiebalga Manor | vaid = 6252 | year = 1810.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424554 | label = ''[[:d:Q55424554|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vecpiebalgas muižā | lat = 57.019051362778 | long = 25.828980143485 | p625 = {{Coord|57.019051|25.82898|display=inline}} | image = Vecpiebalga%20Manor%20Park%20%282%29.jpg | commonscat = Vecpiebalga Manor Park | vaid = 6254 | year = 18. -19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424556 | label = ''[[:d:Q55424556|Leduspagrabs]]'' | name = Leduspagrabs | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vecpiebalgas muižā | lat = 57.019641 | long = 25.830295 | p625 = {{Coord|57.019641|25.830295|display=inline}} | image = Ice-cellar%20in%20Vecpiebalga%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Ice-cellar in Vecpiebalga Manor | vaid = 6256 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q55424558 | label = ''[[:d:Q55424558|Zemnieku sēta "Vectūļi - 1"]]'' | name = Zemnieku sēta "Vectūļi - 1" | municipality = Inešu pagasts | district = Inešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vectūļi - 1 | lat = 57.041293100211 | long = 25.858244564263 | p625 = {{Coord|57.041293|25.858245|display=inline}} | vaid = 8899 | year = 19.gs.s., ap 1830. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts }} {{monument | qid = Q15219024 | label = [[Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskā baznīca|Jaunpiebalgas Svētā Toma evanģēliski luteriskā baznīca]] | name = Jaunpiebalgas Svētā Toma evanģēliski luteriskā baznīca | municipality = Jaunpiebalga | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Gaujas iela 23 | lat = 57.17666667 | long = 26.03583333 | p625 = {{Coord|57.176667|26.035833|display=inline}} | image = Jaunpiebalgas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202001-04-13.jpg | commonscat = Lutheran church in Jaunpiebalga | vaid = 8751 | wikipediauri = Jaunpiebalgas_Sv%C4%93t%C4%81_Toma_eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski_luterisk%C4%81_bazn%C4%ABca | year = 1801.-1804., 1871.-1873. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunpiebalga }} {{monument | qid = Q50392814 | label = ''[[:d:Q50392814|Jaunpiebalgas viduslaiku kapsēta ar bij.Zvanu priedi Cieres kalnā]]'' | name = Jaunpiebalgas viduslaiku kapsēta ar bij.Zvanu priedi Cieres kalnā | municipality = Jaunpiebalga | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = starp mūzikas skolu, ēdnīcu un Cieres kalnu | lat = 57.169482494185 | long = 26.06776278674 | p625 = {{Coord|57.169482|26.067763|display=inline}} | vaid = 465 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalga }} {{monument | qid = Q50392820 | label = ''[[:d:Q50392820|Jaunpiebalgas senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Jaunpiebalgas senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Jaunpiebalga | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunpiebalgas kapsētas | lat = 57.169655361369 | long = 26.065908248665 | p625 = {{Coord|57.169655|26.065908|display=inline}} | vaid = 469 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalga }} {{monument | qid = Q50392830 | label = ''[[:d:Q50392830|Jaunpiebalgas kroga apbūve]]'' | name = Jaunpiebalgas kroga apbūve | municipality = Jaunpiebalga | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Gaujas iela 21 | lat = 57.1771293 | long = 26.0418271 | p625 = {{Coord|57.177129|26.041827|display=inline}} | vaid = 9140 | year = 1800.,1840., 20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunpiebalga }} {{monument | qid = Q50392851 | label = ''[[:d:Q50392851|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Jaunpiebalga | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jaunpiebalgas luterāņu baznīcā | lat = 57.176703 | long = 26.035151 | p625 = {{Coord|57.176703|26.035151|display=inline}} | image = Altar%20of%20Lutheran%20church%20in%20Jaunpiebalga.jpg | commonscat = Altar of Lutheran church in Jaunpiebalga | vaid = 3124 | year = 19.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalga }} {{monument | qid = Q50392856 | label = ''[[:d:Q50392856|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Jaunpiebalga | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jaunpiebalgas luterāņu baznīcā | lat = 57.176726 | long = 26.03528 | p625 = {{Coord|57.176726|26.03528|display=inline}} | image = Pipe%20organ%20of%20Lutheran%20church%20in%20Jaunpiebalga%201.jpg | commonscat = Pipe organ of Lutheran church in Jaunpiebalga | vaid = 3125 | year = 1914. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalga }} {{monument | qid = Q50392862 | label = ''[[:d:Q50392862|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Jaunpiebalga | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jaunpiebalgas luterāņu baznīcā | lat = 57.176703 | long = 26.035473 | p625 = {{Coord|57.176703|26.035473|display=inline}} | image = Pulpit%20of%20Lutheran%20church%20in%20Jaunpiebalga.jpg | commonscat = Pulpit of Lutheran church in Jaunpiebalga | vaid = 3127 | year = 19.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalga }} {{monument | qid = Q50392731 | label = ''[[:d:Q50392731|Komponista E.Dārziņa dzimtās mājas,Jaunpiebalgas pagastskola]]'' | name = Komponista E.Dārziņa dzimtās mājas,Jaunpiebalgas pagastskola | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jāņskolā | lat = 57.111237 | long = 25.931554 | p625 = {{Coord|57.111237|25.931554|display=inline}} | image = J%C4%81%C5%86askola%20-%20E.D%C4%81rzi%C5%86a%20un%20J.Sudrabkalna%20muzejs%202003-09-06.jpg | vaid = 12 | year = 1875. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392738 | label = ''[[:d:Q50392738|Gleznotāja K.Miesnieka dzimtās mājas]]'' | name = Gleznotāja K.Miesnieka dzimtās mājas | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vecviņķos | lat = 57.150768 | long = 26.068386 | p625 = {{Coord|57.150768|26.068386|display=inline}} | vaid = 13 | year = 1887. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392745 | label = ''[[:d:Q50392745|Zemnieku sētas "Lejas Niklavas" rija]]'' | name = Zemnieku sētas "Lejas Niklavas" rija | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = "Lejas Niklavas" | lat = 57.207574450732 | long = 26.022283887257 | p625 = {{Coord|57.207574|26.022284|display=inline}} | vaid = 9042 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392751 | label = ''[[:d:Q50392751|Bricu ezera mītne]]'' | name = Bricu ezera mītne | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Bricu ezera DA daļā, saliņā | lat = 57.114578486825 | long = 25.872710143803 | p625 = {{Coord|57.114578|25.87271|display=inline}} | vaid = 463 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392755 | label = ''[[:d:Q50392755|Bricu apmetne]]'' | name = Bricu apmetne | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Bricu ezera DA krastā iepretī Bricu ezera mītnei | lat = 57.113998014409 | long = 25.873967170788 | p625 = {{Coord|57.113998|25.873967|display=inline}} | vaid = 464 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392760 | label = ''[[:d:Q50392760|Ezerbricu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Ezerbricu senkapi (Kara kapi) | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ezerbriciem | lat = 57.118036341492 | long = 25.871284044631 | p625 = {{Coord|57.118036|25.871284|display=inline}} | vaid = 466 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392765 | label = ''[[:d:Q50392765|Jānēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns)]]'' | name = Jānēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns) | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jānēniem | lat = 57.109783871473 | long = 25.90367706067 | p625 = {{Coord|57.109784|25.903677|display=inline}} | vaid = 467 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392770 | label = ''[[:d:Q50392770|Jaunģeistu viduslaiku kapsēta (Butkas kalniņš)]]'' | name = Jaunģeistu viduslaiku kapsēta (Butkas kalniņš) | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunģeistiem | lat = 57.123698485071 | long = 25.869714717808 | p625 = {{Coord|57.123698|25.869715|display=inline}} | vaid = 468 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392774 | label = ''[[:d:Q50392774|Lielmežu dobumakmens - kulta vieta]]'' | name = Lielmežu dobumakmens - kulta vieta | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnalielmežiem | lat = 57.105953534548 | long = 26.007909176551 | p625 = {{Coord|57.105954|26.007909|display=inline}} | vaid = 470 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392778 | label = ''[[:d:Q50392778|Mazķūģu senkapi (Naudas kalniņš, Lazdu kalniņš)]]'' | name = Mazķūģu senkapi (Naudas kalniņš, Lazdu kalniņš) | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Mazķūģiem | lat = 57.177639738684 | long = 25.955237330199 | p625 = {{Coord|57.17764|25.955237|display=inline}} | vaid = 471 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392783 | label = ''[[:d:Q50392783|Tīrumviekšeļu pilskalns (Dobu kalns, Krāsns augša)]]'' | name = Tīrumviekšeļu pilskalns (Dobu kalns, Krāsns augša) | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Tīrumviekšeļiem | lat = 57.160468758022 | long = 26.086951065488 | p625 = {{Coord|57.160469|26.086951|display=inline}} | vaid = 472 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392787 | label = ''[[:d:Q50392787|Tīrumviekšeļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Tīrumviekšeļu viduslaiku kapsēta | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Tīrumviekšeļiem | lat = 57.160745138815 | long = 26.089049880904 | p625 = {{Coord|57.160745|26.08905|display=inline}} | vaid = 473 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392791 | label = ''[[:d:Q50392791|Tirznieku senkapi]]'' | name = Tirznieku senkapi | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Tirzniekiem | lat = 57.10159544532 | long = 25.991673226363 | p625 = {{Coord|57.101595|25.991673|display=inline}} | vaid = 474 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392799 | label = ''[[:d:Q50392799|Vecviekšeļu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns) ar zvanu priedi]]'' | name = Vecviekšeļu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns) ar zvanu priedi | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vecviekšeļiem | lat = 57.109583010445 | long = 26.108598600751 | p625 = {{Coord|57.109583|26.108599|display=inline}} | vaid = 475 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q50392807 | label = ''[[:d:Q50392807|Tūlijas pilskalns]]'' | name = Tūlijas pilskalns | municipality = Jaunpiebalgas pagasts | district = Jaunpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Tūlijas upītes kreisajā krastā pie Vecjānēniem | lat = 57.108959809037 | long = 25.899997828179 | p625 = {{Coord|57.10896|25.899998|display=inline}} | vaid = 476 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51886125 | label = ''[[:d:Q51886125|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Jāņmuiža | district = Priekuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jāņmuižas dzīv. ēkā | lat = 57.35481 | long = 25.332348 | p625 = {{Coord|57.35481|25.332348|display=inline}} | vaid = 3136 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51886130|Jāņmuižas muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = J%C4%81%C5%86mui%C5%BEa_(Prieku%C4%BCu_pagasts) }} {{monument | qid = Q51886126 | label = ''[[:d:Q51886126|Interjera dekoratīvā apdare (4 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (4 telpās) | municipality = Jāņmuiža | district = Priekuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jāņmuižas dzīv. ēkā | lat = 57.35481 | long = 25.332541 | p625 = {{Coord|57.35481|25.332541|display=inline}} | vaid = 3137 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51886130|Jāņmuižas muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = J%C4%81%C5%86mui%C5%BEa_(Prieku%C4%BCu_pagasts) }} {{monument | qid = Q51886127 | label = ''[[:d:Q51886127|Mansarda logu apdare]]'' | name = Mansarda logu apdare | municipality = Jāņmuiža | district = Priekuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jāņmuižas dzīv. ēkā | lat = 57.354798 | long = 25.33281 | p625 = {{Coord|57.354798|25.33281|display=inline}} | vaid = 3138 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51886130|Jāņmuižas muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = J%C4%81%C5%86mui%C5%BEa_(Prieku%C4%BCu_pagasts) }} {{monument | qid = Q51886130 | label = ''[[:d:Q51886130|Jāņmuižas muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | name = Jāņmuižas muižnieka dzīvojamā ēka | municipality = Jāņmuiža | district = Priekuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.355319 | long = 25.332735 | p625 = {{Coord|57.355319|25.332735|display=inline}} | image = J%C4%81%C5%86mui%C5%BEas%20kungu%20nams%2C%2004.03.2018.%20-%2040265334844.jpg | commonscat = Jāņmuiža manor house | vaid = 6258 | year = 18. gs. b.,19.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q61390106|Jāņmuiža]]'' | munwiki = J%C4%81%C5%86mui%C5%BEa_(Prieku%C4%BCu_pagasts) }} {{monument | qid = Q55424563 | label = ''[[:d:Q55424563|Bumbu senkapi]]'' | name = Bumbu senkapi | municipality = Kaives pagasts | district = Kaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Bumbām | lat = 57.06656351483 | long = 25.637337983356 | p625 = {{Coord|57.066564|25.637338|display=inline}} | vaid = 477 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kaives_pagasts }} {{monument | qid = Q55424566 | label = ''[[:d:Q55424566|Šinku senkapi (Akmens kapi)]]'' | name = Šinku senkapi (Akmens kapi) | municipality = Kaives pagasts | district = Kaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Šinkām | lat = 57.097699464045 | long = 25.615369426417 | p625 = {{Coord|57.097699|25.615369|display=inline}} | vaid = 478 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kaives_pagasts }} {{monument | qid = Q55424568 | label = ''[[:d:Q55424568|Ķizēnu svētavots, svētbirzs - kulta vieta]]'' | name = Ķizēnu svētavots, svētbirzs - kulta vieta | municipality = Kaives pagasts | district = Kaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ķizēniem | lat = 57.049562185122 | long = 25.672174791458 | p625 = {{Coord|57.049562|25.672175|display=inline}} | vaid = 479 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kaives_pagasts }} {{monument | qid = Q55424572 | label = ''[[:d:Q55424572|Kaļķēnu viduslaiku kapsēta (Raga kalns)]]'' | name = Kaļķēnu viduslaiku kapsēta (Raga kalns) | municipality = Kaives pagasts | district = Kaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kaļķēniem | lat = 57.036943050614 | long = 25.650337959829 | p625 = {{Coord|57.036943|25.650338|display=inline}} | vaid = 480 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kaives_pagasts }} {{monument | qid = Q55424574 | label = ''[[:d:Q55424574|Urbju senkapi]]'' | name = Urbju senkapi | municipality = Kaives pagasts | district = Kaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Urbjiem | lat = 57.087282169136 | long = 25.646946034163 | p625 = {{Coord|57.087282|25.646946|display=inline}} | vaid = 481 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kaives_pagasts }} {{monument | qid = Q55424576 | label = ''[[:d:Q55424576|Jaunantēnu rija]]'' | name = Jaunantēnu rija | municipality = Kaives pagasts | district = Kaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jaunantēni | lat = 57.00743 | long = 25.715427 | p625 = {{Coord|57.00743|25.715427|display=inline}} | image = Kalna%20Ant%C4%93nu%20rija%2C%2017.10.2020.%20-%2050554945426.jpg | commonscat = Jaunantēnu rija | vaid = 8748 | year = 18.gs., 2004. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kaives_pagasts }} {{monument | qid = Q51886139 | label = ''[[:d:Q51886139|Dzejnieka E.Treimaņa - Zvārguļa dzīves vieta un kaps]]'' | name = Dzejnieka E.Treimaņa - Zvārguļa dzīves vieta un kaps | municipality = Leukādijas | district = Priekuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.364046 | long = 25.364674 | p625 = {{Coord|57.364046|25.364674|display=inline}} | image = Leuk%C4%81dijas%20-%20E.%20Treima%C5%86a%20-%20Zv%C4%81rgu%C4%BCa%20m%C4%81ja%202003-10-18.jpg | vaid = 16 | year = 1866.-1950. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Leuk%C4%81dijas }} {{monument | qid = Q51886117 | label = ''[[:d:Q51886117|Liepas Lielās Ellītes ala ar avotu - kulta vieta]]'' | name = Liepas Lielās Ellītes ala ar avotu - kulta vieta | municipality = Liepa | district = Liepas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Liepas pagastnama ēkas | lat = 57.384258737989 | long = 25.427718676147 | p625 = {{Coord|57.384259|25.427719|display=inline}} | image = Liepas%20Liel%C4%81%20Ell%C4%ABte%202001-09-02.jpg | commonscat = Lielā Ellīte Cave | vaid = 484 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Liepa_(Liepas_pagasts) }} {{monument | qid = Q15219087 | label = [[Kalāči]] | name = Kalāči | municipality = Liepas pagasts | district = Liepas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Kalāčos | lat = 57.39638889 | long = 25.48138889 | p625 = {{Coord|57.396389|25.481389|display=inline}} | image = Kal%C4%81%C4%8Di%20-%20E.%20Veidenbauma%20muzejs%20pie%20Liepas%202001-09-02.jpg | commonscat = Eduards Veidenbaums museum in Kalāči | vaid = 14 | wikipediauri = Kal%C4%81%C4%8Di | year = 1867.-1892. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Liepas_pagasts }} {{monument | qid = Q51886113 | label = ''[[:d:Q51886113|Zemnieku sēta "Kalāči"]]'' | name = Zemnieku sēta "Kalāči" | municipality = Liepas pagasts | district = Liepas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = "Kalāči" | lat = 57.3959 | long = 25.4782 | p625 = {{Coord|57.3959|25.4782|display=inline}} | image = Kal%C4%81%C4%8Di%20-%20E.%20Veidenbauma%20muzejs%20pie%20Liepas%202001-09-02.jpg | commonscat = Eduards Veidenbaums museum in Kalāči | vaid = 8949 | year = 19.gs., 1876. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Liepas_pagasts }} {{monument | qid = Q51886114 | label = ''[[:d:Q51886114|Liepas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Liepas viduslaiku kapsēta | municipality = Liepas pagasts | district = Liepas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Liepas muižā | lat = 57.370989677973 | long = 25.439047550333 | p625 = {{Coord|57.37099|25.439048|display=inline}} | vaid = 482 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Liepas_pagasts }} {{monument | qid = Q51886115 | label = ''[[:d:Q51886115|Brasliņu senkapi]]'' | name = Brasliņu senkapi | municipality = Liepas pagasts | district = Liepas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Braslām | lat = 57.439243475087 | long = 25.440301907569 | p625 = {{Coord|57.439243|25.440302|display=inline}} | vaid = 483 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Liepas_pagasts }} {{monument | qid = Q113483776 | label = ''[[:d:Q113483776|Cēsu kauju piemiņas vieta Liepā]]'' | name = Cēsu kauju piemiņas vieta Liepā | municipality = Liepas pagasts | district = Liepas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-022 | locality = Rūpnīcas ielas malā, pie Liepas \"Lielās Ellītes\" | image = Liepa%2C%20br%C4%ABv%C4%ABbas%20c%C4%AB%C5%86u%20piemineklis%202001-10-20%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Monument to Latvian War of Independence in Liepa parish | vaid = 9260 | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Liepas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424631 | label = ''[[:d:Q55424631|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Lodesmuiža | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lodes muižas dzīv. ēkā | lat = 57.13065 | long = 25.646274 | p625 = {{Coord|57.13065|25.646274|display=inline}} | vaid = 3180 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Lodesmui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q30219457 | label = [[Līgatnes papīrfabrikas ciemats]] | name = Līgatnes papīrfabrikas ciemats | municipality = Līgatne | district = Līgatne | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.237443864623 | long = 25.042275396249 | p625 = {{Coord|57.237444|25.042275|display=inline}} | image = L%C4%ABgatnes%20pap%C4%ABrfabrikas%20str%C4%81dnieku%20m%C4%81ja%2C%2004.06.2011.%20-%2022759966378.jpg | commonscat = Historic Centre of Līgatne | vaid = 7427 | wikipediauri = L%C4%ABgatnes_pap%C4%ABrfabrikas_ciemats | year = 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatne }} {{monument | qid = Q51366469 | label = ''[[:d:Q51366469|Interjera dekoratīvā apdare]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare | municipality = Līgatne | district = Līgatne | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Centra kapu kapličā | lat = 57.232978 | long = 25.048614 | p625 = {{Coord|57.232978|25.048614|display=inline}} | vaid = 3130 | year = 1905. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatne }} {{monument | qid = Q51366501 | label = ''[[:d:Q51366501|Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās) | municipality = Līgatne | district = Līgatne | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Kultūras namā | lat = 57.232502 | long = 25.043077 | p625 = {{Coord|57.232502|25.043077|display=inline}} | image = Kult%C5%ABras%20nama%20z%C4%81le%2C%2022.07.2018.jpg | vaid = 3131 | year = 20.gs.50.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatne }} {{monument | qid = Q51366523 | label = ''[[:d:Q51366523|Līgatnes pilskalns]]'' | name = Līgatnes pilskalns | municipality = Līgatne | district = Līgatne | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = 400 m no Cēsu ielas | lat = 57.242808072817 | long = 25.056267642195 | p625 = {{Coord|57.242808|25.056268|display=inline}} | vaid = 485 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatne }} {{monument | qid = Q51366553 | label = ''[[:d:Q51366553|Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nams (vēlāk bērnudārzs)]]'' | name = Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nams (vēlāk bērnudārzs) | municipality = Līgatne | district = Līgatne | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Gaujas iela 7 | lat = 57.2390267 | long = 25.0390594 | p625 = {{Coord|57.239027|25.039059|display=inline}} | image = F%C4%81les%20nams%20-%20b%C4%93rnud%C4%81rzs%20m%C5%ABsdien%C4%81s.jpg | commonscat = Guest House of Līgatne Paper Mill Director | vaid = 8812 | year = 1914. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatne }} {{monument | qid = Q51366581 | label = ''[[:d:Q51366581|Zanderu senkapi]]'' | name = Zanderu senkapi | municipality = Līgatnes pagasts | district = Līgatnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = 400 m uz ZR no Zanderu kapsētas kapličas | lat = 57.225499334163 | long = 25.043046627878 | p625 = {{Coord|57.225499|25.043047|display=inline}} | vaid = 486 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts }} {{monument | qid = Q51366601 | label = ''[[:d:Q51366601|Ratnieku senkapi]]'' | name = Ratnieku senkapi | municipality = Līgatnes pagasts | district = Līgatnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Briņķiem | lat = 57.167867482486 | long = 25.0351062638 | p625 = {{Coord|57.167867|25.035106|display=inline}} | vaid = 487 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts }} {{monument | qid = Q51366624 | label = ''[[:d:Q51366624|Kalnamuižnieku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Kalnamuižnieku viduslaiku kapsēta | municipality = Līgatnes pagasts | district = Līgatnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnamuižniekiem | lat = 57.240833053599 | long = 24.969964130621 | p625 = {{Coord|57.240833|24.969964|display=inline}} | vaid = 488 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts }} {{monument | qid = Q51366646 | label = ''[[:d:Q51366646|Kalnatītmaņu pilskalns]]'' | name = Kalnatītmaņu pilskalns | municipality = Līgatnes pagasts | district = Līgatnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnatītmaņiem | lat = 57.23836119502 | long = 24.976091303295 | p625 = {{Coord|57.238361|24.976091|display=inline}} | vaid = 489 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts }} {{monument | qid = Q51366663 | label = ''[[:d:Q51366663|Incēnu viduslaiku kapsēta un kapelas vieta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Incēnu viduslaiku kapsēta un kapelas vieta (Kapu kalniņš) | municipality = Līgatnes pagasts | district = Līgatnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lielincēniem | lat = 57.227641747473 | long = 25.143507074689 | p625 = {{Coord|57.227642|25.143507|display=inline}} | image = Krusts%20Inc%C4%93nu%20viduslaiku%20kapos%2C%2022.10.2017.jpg | commonscat = Incēni Medieval Cemetery | vaid = 490 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts }} {{monument | qid = Q51366680 | label = ''[[:d:Q51366680|Vecsprinkšļu senkapi]]'' | name = Vecsprinkšļu senkapi | municipality = Līgatnes pagasts | district = Līgatnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Sprinkšļu dzirnavām, Līgatnes upītes kreisajā krastā | lat = 57.147267758779 | long = 25.135104605459 | p625 = {{Coord|57.147268|25.135105|display=inline}} | vaid = 491 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts }} {{monument | qid = Q51366699 | label = ''[[:d:Q51366699|Upesmuižnieku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Upesmuižnieku viduslaiku kapsēta | municipality = Līgatnes pagasts | district = Līgatnes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Upesmuižniekiem | lat = 57.2420175435 | long = 24.967664101844 | p625 = {{Coord|57.242018|24.967664|display=inline}} | vaid = 492 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898570 | label = ''[[:d:Q45898570|"Melturu" dzīvojamā rija]]'' | name = "Melturu" dzīvojamā rija | municipality = Melturi | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.222153 | long = 25.23124 | p625 = {{Coord|57.222153|25.23124|display=inline}} | vaid = 6226 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Melturi }} {{monument | qid = Q51886118 | label = ''[[:d:Q51886118|Austriņu viduslaiku kapsēta un kulta vieta]]'' | name = Austriņu viduslaiku kapsēta un kulta vieta | municipality = Mārsnēnu pagasts | district = Mārsnēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Austriņiem | lat = 57.412933113263 | long = 25.558682971079 | p625 = {{Coord|57.412933|25.558683|display=inline}} | vaid = 493 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = M%C4%81rsn%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q51886119 | label = ''[[:d:Q51886119|Dambju viduslaiku kapsēta (Mēra kapi)]]'' | name = Dambju viduslaiku kapsēta (Mēra kapi) | municipality = Mārsnēnu pagasts | district = Mārsnēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Dambjiem | lat = 57.434422778984 | long = 25.579816268436 | p625 = {{Coord|57.434423|25.579816|display=inline}} | vaid = 494 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = M%C4%81rsn%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q51886120 | label = ''[[:d:Q51886120|Plēpju senkapi]]'' | name = Plēpju senkapi | municipality = Mārsnēnu pagasts | district = Mārsnēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Plēpjiem | lat = 57.427939380248 | long = 25.5264706439 | p625 = {{Coord|57.427939|25.526471|display=inline}} | vaid = 495 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = M%C4%81rsn%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q51886121 | label = ''[[:d:Q51886121|Salu senkapi (Velna klēpis)]]'' | name = Salu senkapi (Velna klēpis) | municipality = Mārsnēnu pagasts | district = Mārsnēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Salām | lat = 57.39384764531 | long = 25.584395468011 | p625 = {{Coord|57.393848|25.584395|display=inline}} | vaid = 496 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = M%C4%81rsn%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q20828811 | label = [[Nītaures pils|Nītaures viduslaiku pils]] | name = Nītaures viduslaiku pils | municipality = Nītaure | district = Nītaures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = centrā | lat = 57.072579858803 | long = 25.188356168383 | p625 = {{Coord|57.07258|25.188356|display=inline}} | image = LV2014-8362.jpg | commonscat = Nītaure Castle | vaid = 499 | wikipediauri = N%C4%ABtaures_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABtaure }} {{monument | qid = Q45898586 | label = [[Nītaures pilskalns|Nītaures pilskalns (Vaļņa kalns)]] | name = Nītaures pilskalns (Vaļņa kalns) | municipality = Nītaures pagasts | district = Nītaures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = 1 km no Nītaures, Ieriķu ceļa malā, Mergupes labajā krastā | lat = 57.075329475606 | long = 25.198318601144 | p625 = {{Coord|57.075329|25.198319|display=inline}} | image = K%C4%81pnes%2C%20kas%20ved%20N%C4%ABtaures%20pilskaln%C4%81.jpg | vaid = 497 | wikipediauri = N%C4%ABtaures_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts }} {{monument | qid = Q45898609 | label = ''[[:d:Q45898609|Annasmuižas senkapi (Vasu kalns)]]'' | name = Annasmuižas senkapi (Vasu kalns) | municipality = Nītaures pagasts | district = Nītaures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Nītaures - Līgatnes ceļa 8. km pie Akmeņkalniem | lat = 57.114667738584 | long = 25.137688795433 | p625 = {{Coord|57.114668|25.137689|display=inline}} | vaid = 498 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts }} {{monument | qid = Q45898634 | label = ''[[:d:Q45898634|Asaru senkapi]]'' | name = Asaru senkapi | municipality = Nītaures pagasts | district = Nītaures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Asaru ezera | lat = 57.147569195959 | long = 25.192138886719 | p625 = {{Coord|57.147569|25.192139|display=inline}} | vaid = 500 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts }} {{monument | qid = Q45898649 | label = ''[[:d:Q45898649|Mergupju viduslaiku kapsēta (Kapu kalns, Zviedru kalns)]]'' | name = Mergupju viduslaiku kapsēta (Kapu kalns, Zviedru kalns) | municipality = Nītaures pagasts | district = Nītaures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Mergupjiem | lat = 57.077499657044 | long = 25.199144557758 | p625 = {{Coord|57.0775|25.199145|display=inline}} | vaid = 501 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts }} {{monument | qid = Q45898668 | label = ''[[:d:Q45898668|Vecsārtēnu senkapi I,II (Sārta kalns)]]'' | name = Vecsārtēnu senkapi I,II (Sārta kalns) | municipality = Nītaures pagasts | district = Nītaures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vecsārtēniem | lat = 57.05936805323 | long = 25.250211868168 | p625 = {{Coord|57.059368|25.250212|display=inline}} | vaid = 502 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts }} {{monument | qid = Q45898686 | label = [[Ķēču pilskalns]] | name = Ķēču pilskalns | municipality = Nītaures pagasts | district = Nītaures pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vieļavu fermas | lat = 57.088903394826 | long = 25.298787785426 | p625 = {{Coord|57.088903|25.298788|display=inline}} | vaid = 503 | wikipediauri = %C4%B6%C4%93%C4%8Du_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts }} {{monument | qid = Q51886140 | label = ''[[:d:Q51886140|Priekuļu lauksaimniecības izmēģinājumu un selekcijas stacijas ēka ar šķūni]]'' | name = Priekuļu lauksaimniecības izmēģinājumu un selekcijas stacijas ēka ar šķūni | municipality = Priekuļi | district = Priekuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Selekcijas iela 3 | lat = 57.3170768 | long = 25.3415376 | p625 = {{Coord|57.317077|25.341538|display=inline}} | vaid = 8938 | year = 1922.–1934. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Prieku%C4%BCi }} {{monument | qid = Q51886134 | label = ''[[:d:Q51886134|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Priekuļu pagasts | district = Priekuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jaunraunas muižas pārvaldn. mājā | lat = 57.33061 | long = 25.468873 | p625 = {{Coord|57.33061|25.468873|display=inline}} | vaid = 3139 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Prieku%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q51886136 | label = ''[[:d:Q51886136|Rubeņu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Rubeņu viduslaiku kapsēta | municipality = Priekuļu pagasts | district = Priekuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Rubeņiem | lat = 57.325112145357 | long = 25.428012081986 | p625 = {{Coord|57.325112|25.428012|display=inline}} | vaid = 504 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Prieku%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q51886138 | label = ''[[:d:Q51886138|Kampu - Ģūģeru senkapi, apmetne un kulta akmens]]'' | name = Kampu - Ģūģeru senkapi, apmetne un kulta akmens | municipality = Priekuļu pagasts | district = Priekuļu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = starp Piļiem, Kampiem un Ģūģeriem | lat = 57.30139896586 | long = 25.408393678756 | p625 = {{Coord|57.301399|25.408394|display=inline}} | image = Senkapi38.jpg | commonscat = Kampas-Ģūģeri grave field, settlement and cult stone | vaid = 505 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Prieku%C4%BCu_pagasts }} {{monument | qid = Q21481201 | label = [[Ureles pilskalns]] | name = Ureles pilskalns | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Rozēm | lat = 57.35388889 | long = 25.07305556 | p625 = {{Coord|57.353889|25.073056|display=inline}} | vaid = 522 | wikipediauri = Ureles_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879711 | label = ''[[:d:Q51879711|Avotiņu senkapi]]'' | name = Avotiņu senkapi | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Avotiņiem | lat = 57.33373171768 | long = 25.148948570272 | p625 = {{Coord|57.333732|25.148949|display=inline}} | vaid = 507 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879715 | label = ''[[:d:Q51879715|Baķu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Baķu viduslaiku kapsēta | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Baķiem | lat = 57.359540438194 | long = 25.228813902956 | p625 = {{Coord|57.35954|25.228814|display=inline}} | vaid = 508 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879716 | label = ''[[:d:Q51879716|Zeltiņu senkapi (Vējakroga senkapi)]]'' | name = Zeltiņu senkapi (Vējakroga senkapi) | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie bij. Zeltiņiem, tag. Kalnsētām | lat = 57.417005848405 | long = 25.229089557755 | p625 = {{Coord|57.417006|25.22909|display=inline}} | vaid = 509 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879717 | label = ''[[:d:Q51879717|Cēsnieku senkapi (Kuplais kalniņš)]]'' | name = Cēsnieku senkapi (Kuplais kalniņš) | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Cēsniekiem | lat = 57.406400973756 | long = 25.120866095411 | p625 = {{Coord|57.406401|25.120866|display=inline}} | vaid = 510 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879720 | label = ''[[:d:Q51879720|Dimdu viduslaiku kapsēta (Vecais kapsētas tīrums)]]'' | name = Dimdu viduslaiku kapsēta (Vecais kapsētas tīrums) | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Dimdām | lat = 57.318076829344 | long = 25.195679147779 | p625 = {{Coord|57.318077|25.195679|display=inline}} | vaid = 511 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879721 | label = ''[[:d:Q51879721|Dumpju senkapi]]'' | name = Dumpju senkapi | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Dumpjiem | lat = 57.323220773793 | long = 25.154573992053 | p625 = {{Coord|57.323221|25.154574|display=inline}} | vaid = 512 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879723 | label = ''[[:d:Q51879723|Emerķu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) ar krustakmeņiem]]'' | name = Emerķu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) ar krustakmeņiem | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Emerķiem | lat = 57.406842034439 | long = 25.099033205401 | p625 = {{Coord|57.406842|25.099033|display=inline}} | vaid = 513 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879725 | label = ''[[:d:Q51879725|Gailonu viduslaiku kapsēta (Ozolkalniņš)]]'' | name = Gailonu viduslaiku kapsēta (Ozolkalniņš) | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Gailonēm | lat = 57.324881887843 | long = 25.095473913268 | p625 = {{Coord|57.324882|25.095474|display=inline}} | vaid = 514 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879726 | label = ''[[:d:Q51879726|Gribžu senkapi]]'' | name = Gribžu senkapi | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Gribžām | lat = 57.377952937791 | long = 25.192820846467 | p625 = {{Coord|57.377953|25.192821|display=inline}} | vaid = 515 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879729 | label = ''[[:d:Q51879729|Jaunmežciema viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jaunmežciema viduslaiku kapsēta | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunmežciema grantsbedrēm | lat = 57.3913665909 | long = 25.350443073501 | p625 = {{Coord|57.391367|25.350443|display=inline}} | vaid = 516 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879730 | label = ''[[:d:Q51879730|Rūju viduslaiku kapsēta (Lielais kalns)]]'' | name = Rūju viduslaiku kapsēta (Lielais kalns) | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunrūjām | lat = 57.348132185566 | long = 25.116463528652 | p625 = {{Coord|57.348132|25.116464|display=inline}} | vaid = 517 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879731 | label = ''[[:d:Q51879731|Skasteru meža senkapi un bļodakmens]]'' | name = Skasteru meža senkapi un bļodakmens | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Skasteru mežs | vaid = 9174 | year = 2.–9. gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879732 | label = ''[[:d:Q51879732|Teņņu viduslaiku kapsēta (Turku kapi)]]'' | name = Teņņu viduslaiku kapsēta (Turku kapi) | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunteņņiem | lat = 57.285065488935 | long = 25.128646337639 | p625 = {{Coord|57.285065|25.128646|display=inline}} | vaid = 518 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879733 | label = ''[[:d:Q51879733|Kvēpenes pilskalns]]'' | name = Kvēpenes pilskalns | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kvēpeniem | lat = 57.276646895042 | long = 25.183602044092 | p625 = {{Coord|57.276647|25.183602|display=inline}} | vaid = 519 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879734 | label = ''[[:d:Q51879734|Laiviņu senkapi]]'' | name = Laiviņu senkapi | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Laiviņiem | lat = 57.363768814118 | long = 25.233708358997 | p625 = {{Coord|57.363769|25.233708|display=inline}} | vaid = 520 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879736 | label = ''[[:d:Q51879736|Rideļu senkapi I (Miroņu kalniņš),II]]'' | name = Rideļu senkapi I (Miroņu kalniņš),II | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Rideļiem | lat = 57.397398493057 | long = 25.123500025101 | p625 = {{Coord|57.397398|25.1235|display=inline}} | vaid = 521 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879738 | label = ''[[:d:Q51879738|Strīķupītes senkapi]]'' | name = Strīķupītes senkapi | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Strīķupītes ietekas Gaujā | lat = 57.363677664514 | long = 25.239804334741 | p625 = {{Coord|57.363678|25.239804|display=inline}} | vaid = 523 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879740 | label = ''[[:d:Q51879740|Zaļkalnu senkapi]]'' | name = Zaļkalnu senkapi | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Zaļkalniem | lat = 57.350739122082 | long = 25.073451722403 | p625 = {{Coord|57.350739|25.073452|display=inline}} | vaid = 524 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879741 | label = ''[[:d:Q51879741|Bundes senkapi (Krievu, Zviedru kapi)]]'' | name = Bundes senkapi (Krievu, Zviedru kapi) | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = starp Bundēm un Mežciemiem | lat = 57.377711263369 | long = 25.334919135136 | p625 = {{Coord|57.377711|25.334919|display=inline}} | vaid = 525 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879742 | label = ''[[:d:Q51879742|Sveķu Sila senkapi]]'' | name = Sveķu Sila senkapi | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Sveķu silā | lat = 57.329474104943 | long = 25.180090288611 | p625 = {{Coord|57.329474|25.18009|display=inline}} | vaid = 526 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879744 | label = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | name = Muižnieka dzīvojamā ēka | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.362483 | long = 25.088611 | p625 = {{Coord|57.362483|25.088611|display=inline}} | image = Ungurmui%C5%BEas%20apb%C5%ABve%20ar%20parku%202.JPG | commonscat = Ungurmuiža Manor House | vaid = 6261 | year = 1732., 18. gs.50.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879745 | label = ''[[:d:Q51879745|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.362547 | long = 25.087903 | p625 = {{Coord|57.362547|25.087903|display=inline}} | image = Ungurmui%C5%BEas%20dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%20%28Vec%C4%81%20skola%29%2C%2013.10.2019.jpg | commonscat = Ungurmuiža Residential Building | vaid = 6262 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879746 | label = ''[[:d:Q51879746|Tējas namiņš]]'' | name = Tējas namiņš | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.361395 | long = 25.087903 | p625 = {{Coord|57.361395|25.087903|display=inline}} | image = Ungurmui%C5%BEas%20T%C4%93jas%20nami%C5%86%C5%A1%202014-12-27.jpg | commonscat = Tea House in Ungurmuiža Manor | vaid = 6263 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879747 | label = ''[[:d:Q51879747|Stallis - vāgūzis]]'' | name = Stallis - vāgūzis | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuiža | lat = 57.362845497817 | long = 25.086263248845 | p625 = {{Coord|57.362845|25.086263|display=inline}} | vaid = 6264 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879748 | label = ''[[:d:Q51879748|Pagrabs]]'' | name = Pagrabs | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.362777692122 | long = 25.088118995195 | p625 = {{Coord|57.362778|25.088119|display=inline}} | image = Ungurmui%C5%BEas%20%C4%93kas%202014-12-27%20%281%29.jpg | vaid = 6265 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879750 | label = ''[[:d:Q51879750|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.363201 | long = 25.090349 | p625 = {{Coord|57.363201|25.090349|display=inline}} | image = Ungurmui%C5%BEas%20kl%C4%93ts%2C%2013.10.2019.jpg | commonscat = Barn in Ungurmuiža Manor | vaid = 6266 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879752 | label = ''[[:d:Q51879752|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.362699059832 | long = 25.087078653434 | p625 = {{Coord|57.362699|25.087079|display=inline}} | image = Ungurmui%C5%BEas%20%C4%93kas%202014-12-27%20%285%29.jpg | vaid = 6267 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879753 | label = ''[[:d:Q51879753|Krogs]]'' | name = Krogs | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.353745 | long = 25.094082 | p625 = {{Coord|57.353745|25.094082|display=inline}} | image = Mazais%20krogs%2C%2013.10.2019.jpg | commonscat = Ungurmuiža Manor Pub | vaid = 6268 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879756 | label = ''[[:d:Q51879756|Alus brūzis]]'' | name = Alus brūzis | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.362795159575 | long = 25.086569361949 | p625 = {{Coord|57.362795|25.086569|display=inline}} | vaid = 6269 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879757 | label = ''[[:d:Q51879757|Dzirnavu māja]]'' | name = Dzirnavu māja | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.362862652648 | long = 25.086192979037 | p625 = {{Coord|57.362863|25.086193|display=inline}} | vaid = 6270 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879762 | label = ''[[:d:Q51879762|Kapliča]]'' | name = Kapliča | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.365133 | long = 25.082302 | p625 = {{Coord|57.365133|25.082302|display=inline}} | image = Ungurmui%C5%BEa%20m%C3%B5isa%20Campenhausenite%20kabel%202010.%20aastal.jpg | vaid = 6271 | year = 1760. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879763 | label = ''[[:d:Q51879763|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižā | lat = 57.361384 | long = 25.088761 | p625 = {{Coord|57.361384|25.088761|display=inline}} | image = Ungurmui%C5%BEas%20parks%202014-12-27%20%283%29.jpg | commonscat = Ungurmuiža Manor Park | vaid = 6272 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879764 | label = ''[[:d:Q51879764|Durvju vērtnes - vārti]]'' | name = Durvju vērtnes - vārti | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas kapličā | lat = 57.365122 | long = 25.082302 | p625 = {{Coord|57.365122|25.082302|display=inline}} | vaid = 3140 | year = 1769. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879762|Kapliča]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879765 | label = ''[[:d:Q51879765|Kapa piemineklis H.J.Kampenhauzenai]]'' | name = Kapa piemineklis H.J.Kampenhauzenai | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas kapličā | lat = 57.365168 | long = 25.082345 | p625 = {{Coord|57.365168|25.082345|display=inline}} | vaid = 3141 | year = 18.gs.70.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879762|Kapliča]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879767 | label = ''[[:d:Q51879767|Kapa piemineklis S.Kampenhauzenai]]'' | name = Kapa piemineklis S.Kampenhauzenai | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas kapličā | lat = 57.365145 | long = 25.082431 | p625 = {{Coord|57.365145|25.082431|display=inline}} | vaid = 3142 | year = 18.gs.90.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879762|Kapliča]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879768 | label = ''[[:d:Q51879768|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā | lat = 57.362547 | long = 25.08845 | p625 = {{Coord|57.362547|25.08845|display=inline}} | vaid = 3143 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879770 | label = ''[[:d:Q51879770|Durvju vērtnes]]'' | name = Durvju vērtnes | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā | lat = 57.362564 | long = 25.088568 | p625 = {{Coord|57.362564|25.088568|display=inline}} | vaid = 3144 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879773 | label = ''[[:d:Q51879773|Interjera dekoratīvā apdare, griestu veidojums]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare, griestu veidojums | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā | lat = 57.36253 | long = 25.088557 | p625 = {{Coord|57.36253|25.088557|display=inline}} | image = Interior%20of%20Ungurmui%C5%BEa%20Manor%20House%202014-12-27%20%2810%29.jpg | vaid = 3145 | year = 18.gs.II un IIIc. 19.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879775 | label = ''[[:d:Q51879775|Kāpnes]]'' | name = Kāpnes | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā | lat = 57.362518 | long = 25.088654 | p625 = {{Coord|57.362518|25.088654|display=inline}} | image = Interior%20of%20Ungurmui%C5%BEa%20Manor%20House%202014-12-27%20%289%29.jpg | vaid = 3146 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879776 | label = ''[[:d:Q51879776|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā | lat = 57.362535 | long = 25.088589 | p625 = {{Coord|57.362535|25.088589|display=inline}} | image = Interior%20of%20Ungurmui%C5%BEa%20Manor%20House%202014-12-27%20%287%29.jpg | vaid = 3147 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879779 | label = ''[[:d:Q51879779|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā | lat = 57.362506 | long = 25.088696 | p625 = {{Coord|57.362506|25.088696|display=inline}} | image = Interior%20of%20Ungurmui%C5%BEa%20Manor%20House%202014-12-27%20%288%29.jpg | vaid = 3148 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879781 | label = ''[[:d:Q51879781|Sienu un griestu gleznojumi]]'' | name = Sienu un griestu gleznojumi | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā | lat = 57.362506 | long = 25.088643 | p625 = {{Coord|57.362506|25.088643|display=inline}} | image = Interior%20of%20Ungurmui%C5%BEa%20Manor%20House%202014-12-27%20%2812%29.jpg | vaid = 3149 | year = 18.gs.50.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q138427357 | label = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]'' | name = Ungurmuižas apbūve ar parku | municipality = Raiskuma pagasts | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.3625 | long = 25.088611 | p625 = {{Coord|57.3625|25.088611|display=inline}} | vaid = 6260 | year = 18. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Ungurmuiža]] | munwiki = Raiskuma_pagasts }} {{monument | qid = Q51879785 | label = ''[[:d:Q51879785|Raiskuma pagastnama, pagastskolas, saimniecības ēku apbūve ar parku]]'' | name = Raiskuma pagastnama, pagastskolas, saimniecības ēku apbūve ar parku | municipality = Raiskums | district = Raiskuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.311737 | long = 25.183733 | p625 = {{Coord|57.311737|25.183733|display=inline}} | vaid = 6259 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Raiskums }} {{monument | qid = Q19896860 | label = [[Rozbeķu pils]] | name = Rozbeķu pils | municipality = Rozula | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vecmuižniekiem | lat = 57.41861111 | long = 24.97861111 | p625 = {{Coord|57.418611|24.978611|display=inline}} | image = Rozbe%C4%B7u%20pilsdrupas%20%281%29.jpg | commonscat = Rozbeķi Castle ruins | vaid = 559 | wikipediauri = Rozbe%C4%B7u_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rozula }} {{monument | qid = Q51879823 | label = ''[[:d:Q51879823|Īvantu senkapi]]'' | name = Īvantu senkapi | municipality = Rozula | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Elles purva malā pie Īvantiem | lat = 57.414778703804 | long = 24.880331080876 | p625 = {{Coord|57.414779|24.880331|display=inline}} | vaid = 560 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rozula }} {{monument | qid = Q20829091 | label = [[Skujenes pils]] | name = Skujenes pils | municipality = Skujene | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = centrā pie luterāņu baznīcas | lat = 57.093657 | long = 25.47461 | p625 = {{Coord|57.093657|25.47461|display=inline}} | image = Skujenes%20viduslaiku%20pils%20drupas%201.jpg | commonscat = Skujene Castle ruins | vaid = 550 | wikipediauri = Skujenes_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujene }} {{monument | qid = Q45898888 | label = ''[[:d:Q45898888|Skujenes luterāņu baznīca]]'' | name = Skujenes luterāņu baznīca | municipality = Skujene | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Skujenes baznīca | lat = 57.093939826907 | long = 25.472818224756 | p625 = {{Coord|57.09394|25.472818|display=inline}} | image = Skujenes%20bazn%C4%ABca%202001-06-02.jpg | commonscat = Lutheran church in Skujene | vaid = 9102 | year = 1841.,1901.. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Skujene }} {{monument | qid = Q45898915 | label = ''[[:d:Q45898915|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Skujene | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Skujenes luterāņu baznīcā | lat = 57.093939826 | long = 25.472818224 | p625 = {{Coord|57.09394|25.472818|display=inline}} | image = %C4%92r%C4%A3eles%2C%20skats%20no%20bazn%C4%ABcas%20%C4%81rpuses%20caur%20logu.jpg | vaid = 3161 | year = 1903. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898888|Skujenes luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Skujene }} {{monument | qid = Q45898715 | label = ''[[:d:Q45898715|Drapmaņu Baznīcas kalns - kulta vieta]]'' | name = Drapmaņu Baznīcas kalns - kulta vieta | municipality = Skujenes pagasts | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Drapmaņiem | lat = 57.111075076595 | long = 25.356263288056 | p625 = {{Coord|57.111075|25.356263|display=inline}} | vaid = 543 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujenes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898730 | label = ''[[:d:Q45898730|Ģībēnu senkapi]]'' | name = Ģībēnu senkapi | municipality = Skujenes pagasts | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ģībēniem | lat = 57.083898882988 | long = 25.593933317714 | p625 = {{Coord|57.083899|25.593933|display=inline}} | vaid = 544 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujenes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898746 | label = ''[[:d:Q45898746|Ķiberes senkapi (Ķiberes kalniņš)]]'' | name = Ķiberes senkapi (Ķiberes kalniņš) | municipality = Skujenes pagasts | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ķiberēm | lat = 57.018274044922 | long = 25.462626912938 | p625 = {{Coord|57.018274|25.462627|display=inline}} | vaid = 545 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujenes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898763 | label = ''[[:d:Q45898763|Māļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Māļu viduslaiku kapsēta | municipality = Skujenes pagasts | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Māļiem | lat = 57.089962584789 | long = 25.600773626681 | p625 = {{Coord|57.089963|25.600774|display=inline}} | vaid = 546 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujenes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898781 | label = ''[[:d:Q45898781|Ežu (Māļu) pareizticīgo baznīca]]'' | name = Ežu (Māļu) pareizticīgo baznīca | municipality = Skujenes pagasts | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Māļu baznīca | lat = 57.088651 | long = 25.600914 | p625 = {{Coord|57.088651|25.600914|display=inline}} | image = E%C5%BEu%20%28M%C4%81%C4%BCu%29%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%20%281%29.jpg | commonscat = Eastern Orthodox Church in Māļi | vaid = 9169 | year = 1872. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Skujenes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898805 | label = ''[[:d:Q45898805|Sišu senkapi]]'' | name = Sišu senkapi | municipality = Skujenes pagasts | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Sišiem | lat = 57.087797373532 | long = 25.356331677197 | p625 = {{Coord|57.087797|25.356332|display=inline}} | vaid = 547 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujenes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898822 | label = ''[[:d:Q45898822|Skujenes baznīcas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Skujenes baznīcas viduslaiku kapsēta | municipality = Skujenes pagasts | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Skujenes luterāņu baznīcas | lat = 57.093562907696 | long = 25.475896027071 | p625 = {{Coord|57.093563|25.475896|display=inline}} | vaid = 548 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujenes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898842 | label = ''[[:d:Q45898842|Taurupju senkapi]]'' | name = Taurupju senkapi | municipality = Skujenes pagasts | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vidustaurupēm | lat = 57.081714052778 | long = 25.551558862352 | p625 = {{Coord|57.081714|25.551559|display=inline}} | vaid = 549 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujenes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898855 | label = ''[[:d:Q45898855|Drapmaņu senkapi]]'' | name = Drapmaņu senkapi | municipality = Skujenes pagasts | district = Skujenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = starp Drapmaņiem un Drapmaņu ezeru | lat = 57.110865344776 | long = 25.359347827931 | p625 = {{Coord|57.110865|25.359348|display=inline}} | vaid = 551 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Skujenes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879786 | label = ''[[:d:Q51879786|Pulles senkapi]]'' | name = Pulles senkapi | municipality = Stalbes pagasts | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Mazā Unguru ezera R krastā | lat = 57.334701380067 | long = 25.057245764682 | p625 = {{Coord|57.334701|25.057246|display=inline}} | vaid = 552 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stalbes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879787 | label = ''[[:d:Q51879787|Cīruļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Cīruļu viduslaiku kapsēta | municipality = Stalbes pagasts | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Cīruļiem | lat = 57.44419966603 | long = 25.072761632649 | p625 = {{Coord|57.4442|25.072762|display=inline}} | vaid = 553 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stalbes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879791 | label = ''[[:d:Q51879791|Īvantu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Īvantu viduslaiku kapsēta | municipality = Stalbes pagasts | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Īvantiem | lat = 57.413554591571 | long = 24.883425753118 | p625 = {{Coord|57.413555|24.883426|display=inline}} | vaid = 554 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stalbes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879793 | label = ''[[:d:Q51879793|Jaunsīmanēnu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jaunsīmanēnu viduslaiku kapsēta | municipality = Stalbes pagasts | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunsīmanēniem | lat = 57.489497244651 | long = 25.074819776279 | p625 = {{Coord|57.489497|25.07482|display=inline}} | vaid = 555 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stalbes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879796 | label = ''[[:d:Q51879796|Lapaiņu senkapi]]'' | name = Lapaiņu senkapi | municipality = Stalbes pagasts | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lapaiņiem | lat = 57.484251846779 | long = 25.061692547882 | p625 = {{Coord|57.484252|25.061693|display=inline}} | vaid = 556 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stalbes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879797 | label = ''[[:d:Q51879797|Līņu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Līņu viduslaiku kapsēta | municipality = Stalbes pagasts | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Līņiem | lat = 57.417381555235 | long = 24.898889129618 | p625 = {{Coord|57.417382|24.898889|display=inline}} | vaid = 557 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stalbes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879798 | label = ''[[:d:Q51879798|Muskaru - Žagaru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Muskaru - Žagaru viduslaiku kapsēta | municipality = Stalbes pagasts | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Muskariem un Žagariem | lat = 57.414303093924 | long = 24.905419002329 | p625 = {{Coord|57.414303|24.905419|display=inline}} | vaid = 558 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stalbes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879816 | label = ''[[:d:Q51879816|Dimdu viduslaiku kapsēta (Beikas kalniņš)]]'' | name = Dimdu viduslaiku kapsēta (Beikas kalniņš) | municipality = Stalbes pagasts | district = Stalbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = starp Dimdām un Zaķiem pie tilta Braslas upes krastā | lat = 57.433330062594 | long = 24.998354613099 | p625 = {{Coord|57.43333|24.998355|display=inline}} | vaid = 562 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stalbes_pagasts }} {{monument | qid = Q15219821 | label = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupē | lat = 57.34722222 | long = 24.94805556 | p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}} | image = Lielstraupe%20vasallilinnus%2027.jpg | commonscat = Lutheran church in Straupe | vaid = 6278 | wikipediauri = Straupes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 13. gs.g., 1723. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879872 | label = ''[[:d:Q51879872|Mazstraupes viduslaiku pils]]'' | name = Mazstraupes viduslaiku pils | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.354443878247 | long = 24.951934236913 | p625 = {{Coord|57.354444|24.951934|display=inline}} | image = Mazstraupes%20pils%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Mazstraupe Castle | vaid = 566 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879874 | label = ''[[:d:Q51879874|Lielstraupes senpilsētas un nocietinājumu sistēmas paliekas]]'' | name = Lielstraupes senpilsētas un nocietinājumu sistēmas paliekas | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupē | lat = 57.348165 | long = 24.949071 | p625 = {{Coord|57.348165|24.949071|display=inline}} | image = Straupes%20pils%202007-10-27.jpg | commonscat = Lielstraupe Castle | vaid = 6276 | year = 14. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879877 | label = ''[[:d:Q51879877|Lielstraupes viduslaiku pils]]'' | name = Lielstraupes viduslaiku pils | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupē | lat = 57.347428675212 | long = 24.947631974508 | p625 = {{Coord|57.347429|24.947632|display=inline}} | image = Lielstraupe%20loss.JPG | commonscat = Lielstraupe Castle | vaid = 579 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879882 | label = ''[[:d:Q51879882|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes pilī | lat = 57.347372 | long = 24.947323 | p625 = {{Coord|57.347372|24.947323|display=inline}} | vaid = 3177 | year = 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879885 | label = ''[[:d:Q51879885|Zvanu tornis]]'' | name = Zvanu tornis | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lielstraupes pils | lat = 57.347745343956 | long = 24.94965401505 | p625 = {{Coord|57.347745|24.949654|display=inline}} | image = Straupe%2C%20zvanu%20tornis%20pils%20park%C4%81%202000-10-01.jpg | commonscat = Bell tower of Lutheran church in Straupe | vaid = 6277 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879892 | label = ''[[:d:Q51879892|Ērģeļu luktu gleznojumi (14)]]'' | name = Ērģeļu luktu gleznojumi (14) | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā | lat = 57.34722222 | long = 24.94805556 | p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}} | image = Lielstraupes%20baznicas%20ergelu%20luktu%20gleznojumi%20%281%29.jpg | vaid = 3165 | year = 17.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879896 | label = ''[[:d:Q51879896|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā | lat = 57.34722222 | long = 24.94805556 | p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}} | image = Lielstraupes%20baznicas%20ergeles%20%281%29.jpg | vaid = 3166 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879901 | label = ''[[:d:Q51879901|Kancele ar gleznojumiem (7)]]'' | name = Kancele ar gleznojumiem (7) | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā | lat = 57.34722222 | long = 24.94805556 | p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}} | image = Lielstraupes%20baznicas%20kancele%20%280%29.jpg | commonscat = Pulpit of Lutheran church in Straupe | vaid = 3167 | year = 1739. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879905 | label = ''[[:d:Q51879905|Kapa plāksne G.Rozenam]]'' | name = Kapa plāksne G.Rozenam | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā | lat = 57.34722222 | long = 24.94805556 | p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}} | image = Lielstraupe%20baznica%2C%20Kapa%20plaksne%20G.Rozenam.jpg | vaid = 3168 | year = 1590. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879910 | label = ''[[:d:Q51879910|Kapa plāksne K.G.Lēvenvoldem]]'' | name = Kapa plāksne K.G.Lēvenvoldem | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā | lat = 57.34722222 | long = 24.94805556 | p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}} | image = Lielstraupe%20baznica%2C%20Kapa%20plaksne%20K.G.Levenvoldem.jpg | vaid = 3169 | year = 1735. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879914 | label = ''[[:d:Q51879914|Siju apgleznojums]]'' | name = Siju apgleznojums | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā | lat = 57.34722222 | long = 24.94805556 | p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}} | vaid = 3171 | year = 18.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879918 | label = ''[[:d:Q51879918|Vitrāža "Golgāta"]]'' | name = Vitrāža "Golgāta" | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā | lat = 57.34722222 | long = 24.94805556 | p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}} | vaid = 3172 | year = 1944. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q51879920 | label = ''[[:d:Q51879920|Vitrāža "Kristus dzimšana"]]'' | name = Vitrāža "Kristus dzimšana" | municipality = Straupe | district = Straupe<br/>Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā | lat = 57.34722222 | long = 24.94805556 | p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}} | vaid = 3173 | year = 1944. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | munwiki = Straupe }} {{monument | qid = Q17291536 | label = [[Mazstraupes pils]] | name = Mazstraupes pils | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Mazstraupes muižā | lat = 57.354343 | long = 24.951557 | p625 = {{Coord|57.354343|24.951557|display=inline}} | image = Mazstraupes%20pils%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Mazstraupe Castle | vaid = 6215 | wikipediauri = Mazstraupes_pils | year = 15. gs., 18. gs., 20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879826 | label = ''[[:d:Q51879826|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes mācītājmuižā | lat = 57.354648 | long = 24.959028 | p625 = {{Coord|57.354648|24.959028|display=inline}} | vaid = 3174 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879829 | label = [[Batarejas kalns|Batarejas kalns - pilskalns]] | name = Batarejas kalns - pilskalns | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Braslas upes kreisajā krastā pie Pilskalniem | lat = 57.358851261136 | long = 24.959811163888 | p625 = {{Coord|57.358851|24.959811|display=inline}} | vaid = 563 | wikipediauri = Batarejas_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879832 | label = [[Panūtes kalns|Panūtes kalns - pilskalns (Krančkalns)]] | name = Panūtes kalns - pilskalns (Krančkalns) | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Braslas upes labajā krastā pie Panūtēm | lat = 57.350013244547 | long = 24.921299665476 | p625 = {{Coord|57.350013|24.9213|display=inline}} | vaid = 564 | wikipediauri = Pan%C5%ABtes_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879836 | label = ''[[:d:Q51879836|Lielstraupes baznīcas viduslaiku kapsēta ar krustakmeni]]'' | name = Lielstraupes baznīcas viduslaiku kapsēta ar krustakmeni | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielstraupes pils parkā | lat = 57.347424241238 | long = 24.948776786639 | p625 = {{Coord|57.347424|24.948777|display=inline}} | vaid = 565 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879838 | label = ''[[:d:Q51879838|Baukalna senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Baukalna senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Batarejas kalna - pilskalna | lat = 57.360003621495 | long = 24.9642606787 | p625 = {{Coord|57.360004|24.964261|display=inline}} | vaid = 567 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879840 | label = ''[[:d:Q51879840|Eiķēnu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Eiķēnu viduslaiku kapsēta | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Eiķēnu ezera | lat = 57.376052846184 | long = 24.962856380269 | p625 = {{Coord|57.376053|24.962856|display=inline}} | vaid = 568 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879841 | label = ''[[:d:Q51879841|Lielgaujmaļu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Lielgaujmaļu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Gaujmaļiem | lat = 57.250769781176 | long = 24.969508071153 | p625 = {{Coord|57.25077|24.969508|display=inline}} | vaid = 569 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879844 | label = ''[[:d:Q51879844|Imaku viduslaiku kapsēta (Kapsētas kalniņš)]]'' | name = Imaku viduslaiku kapsēta (Kapsētas kalniņš) | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Imakām | lat = 57.396459516096 | long = 24.883212669331 | p625 = {{Coord|57.39646|24.883213|display=inline}} | vaid = 570 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879846 | label = ''[[:d:Q51879846|Jāņkalnu viduslaiku kapsēta (Jāņa kalniņš)]]'' | name = Jāņkalnu viduslaiku kapsēta (Jāņa kalniņš) | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jāņkalniem | lat = 57.293467182046 | long = 24.976081198946 | p625 = {{Coord|57.293467|24.976081|display=inline}} | vaid = 571 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879849 | label = ''[[:d:Q51879849|Jātnieku senkapi (Kapu kalniņš, Krievu kalns)]]'' | name = Jātnieku senkapi (Kapu kalniņš, Krievu kalns) | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jātniekiem | lat = 57.286856998807 | long = 25.102256553033 | p625 = {{Coord|57.286857|25.102257|display=inline}} | vaid = 572 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879853 | label = ''[[:d:Q51879853|Lapaiņu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Lapaiņu viduslaiku kapsēta | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lapaiņiem | lat = 57.332083362447 | long = 24.917254225122 | p625 = {{Coord|57.332083|24.917254|display=inline}} | vaid = 573 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879855 | label = ''[[:d:Q51879855|Pūricu senkapi I (Kapu kalns, Lībiešu kapi), II (Turku kapi)]]'' | name = Pūricu senkapi I (Kapu kalns, Lībiešu kapi), II (Turku kapi) | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Pūricām | lat = 57.325888491789 | long = 25.01130761603 | p625 = {{Coord|57.325888|25.011308|display=inline}} | vaid = 574 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879858 | label = [[Vējiņu pilskalns]] | name = Vējiņu pilskalns | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vējiņiem | lat = 57.343218034261 | long = 24.907321185746 | p625 = {{Coord|57.343218|24.907321|display=inline}} | vaid = 575 | wikipediauri = V%C4%93ji%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879860 | label = ''[[:d:Q51879860|Zvejnieku senkapi]]'' | name = Zvejnieku senkapi | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Zvejniekiem | lat = 57.377795072442 | long = 24.96521653673 | p625 = {{Coord|57.377795|24.965217|display=inline}} | vaid = 576 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879862 | label = ''[[:d:Q51879862|Ērgļu kalni - pilskalns]]'' | name = Ērgļu kalni - pilskalns | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = starp Riebiņu un Eiķēnu ezeriem | lat = 57.378161041989 | long = 24.958070293828 | p625 = {{Coord|57.378161|24.95807|display=inline}} | vaid = 577 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879863 | label = ''[[:d:Q51879863|Baukalna viduslaiku kapsēta un baznīcas vieta]]'' | name = Baukalna viduslaiku kapsēta un baznīcas vieta | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Valmieras - Rīgas šosejas labajā pusē pie Baukalniem | lat = 57.362178994757 | long = 24.974460239132 | p625 = {{Coord|57.362179|24.97446|display=inline}} | vaid = 578 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879868 | label = ''[[:d:Q51879868|Lielstraupes zirgu pasta stacija]]'' | name = Lielstraupes zirgu pasta stacija | municipality = Straupes pagasts | district = Straupes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vecpastā | lat = 57.325328 | long = 24.919803 | p625 = {{Coord|57.325328|24.919803|display=inline}} | image = Lielstraupes%20zirgu%20pasta%20stacija%20%286%29.jpg | commonscat = Horse-post station in Vecpasts | vaid = 6274 | year = 19.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Straupes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424579 | label = ''[[:d:Q55424579|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Apšu luterāņu baznīcā | lat = 57.139453 | long = 25.608058 | p625 = {{Coord|57.139453|25.608058|display=inline}} | image = Ap%C5%A1u%20eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski%20luterisk%C4%81s%20bazn%C4%ABcas%20durvju%20rokturi%2C%2016.10.2020.jpg | vaid = 3178 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q55424626|Apšu (Lodes) luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424583 | label = ''[[:d:Q55424583|Bānūžu pilskalns]]'' | name = Bānūžu pilskalns | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Bānūžu ezera ZR krastā pie Ceļupītes iztekas no ezera | lat = 57.15298693419 | long = 25.574079972582 | p625 = {{Coord|57.152987|25.57408|display=inline}} | vaid = 580 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424584 | label = ''[[:d:Q55424584|Nēķina senkapi]]'' | name = Nēķina senkapi | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Cēsu - Vecpiebalgas un Taurenes - Dzērbenes ceļu krustojumā | lat = 57.16512984286 | long = 25.66808495115 | p625 = {{Coord|57.16513|25.668085|display=inline}} | image = N%C4%93%C4%B7ina%20senkapi%20%28ancient%20burial%20ground%29%203.jpg | commonscat = Nēķina senkapi (ancient burial ground) | vaid = 581 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424589 | label = ''[[:d:Q55424589|Bānūžu Svētavots - kulta vieta]]'' | name = Bānūžu Svētavots - kulta vieta | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pļavā starp Bānūžu ezeru un Skujenes - Dzērbenes lielceļu | lat = 57.152304488332 | long = 25.570691721224 | p625 = {{Coord|57.152304|25.570692|display=inline}} | image = B%C4%81n%C5%AB%C5%BEu%20sv%C4%93tavots%2C%2016.10.2020.jpg | commonscat = Bānūžu svētavots | vaid = 582 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424592 | label = ''[[:d:Q55424592|Andrupu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Andrupu viduslaiku kapsēta | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Andrupiem | lat = 57.105222359108 | long = 25.61224888166 | p625 = {{Coord|57.105222|25.612249|display=inline}} | vaid = 583 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424595 | label = ''[[:d:Q55424595|Bērcēnu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Bērcēnu viduslaiku kapsēta | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Bērcēniem | lat = 57.167395705572 | long = 25.681183618552 | p625 = {{Coord|57.167396|25.681184|display=inline}} | image = B%C4%93rc%C4%93nu%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%28medieval%20graveyard%29%203.jpg | commonscat = Bērcēnu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard) | vaid = 584 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424599 | label = ''[[:d:Q55424599|Lejstupu pilskalns]]'' | name = Lejstupu pilskalns | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Brēdiķiem un Lejstupiem | lat = 57.15067032721 | long = 25.647165806245 | p625 = {{Coord|57.15067|25.647166|display=inline}} | vaid = 585 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424603 | label = ''[[:d:Q55424603|Gambu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Gambu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Gambām | lat = 57.110266409689 | long = 25.695028803873 | p625 = {{Coord|57.110266|25.695029|display=inline}} | image = Gambu%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%28Kapu%20kalni%C5%86%C5%A1%29%201.jpg | commonscat = Gambu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard) | vaid = 586 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424607 | label = ''[[:d:Q55424607|Dunkupes viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Dunkupes viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie grantsbedrēm | lat = 57.105523022225 | long = 25.728990908767 | p625 = {{Coord|57.105523|25.728991|display=inline}} | vaid = 587 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424609 | label = ''[[:d:Q55424609|Lejas Lībiešu senkapi (Akmeņkalns)]]'' | name = Lejas Lībiešu senkapi (Akmeņkalns) | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lejas Lībiešiem | lat = 57.148489218057 | long = 25.598966541419 | p625 = {{Coord|57.148489|25.598967|display=inline}} | vaid = 588 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424613 | label = ''[[:d:Q55424613|Lībiešu apmetne]]'' | name = Lībiešu apmetne | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lībiešiem | lat = 57.143851247316 | long = 25.597933252849 | p625 = {{Coord|57.143851|25.597933|display=inline}} | vaid = 589 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424617 | label = ''[[:d:Q55424617|Silenieku pilskalns]]'' | name = Silenieku pilskalns | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Sileniekiem | lat = 57.14357461371 | long = 25.731453613424 | p625 = {{Coord|57.143575|25.731454|display=inline}} | vaid = 590 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424621 | label = ''[[:d:Q55424621|Jaunruntu viduslaiku kapsēta (Kauliņkalns)]]'' | name = Jaunruntu viduslaiku kapsēta (Kauliņkalns) | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Veclejruntēm | lat = 57.124527074615 | long = 25.750087688508 | p625 = {{Coord|57.124527|25.750088|display=inline}} | vaid = 591 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424622 | label = ''[[:d:Q55424622|Zaļkalnu senkapi (Kapu kalns)]]'' | name = Zaļkalnu senkapi (Kapu kalns) | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Zaļkalniem | lat = 57.143632841106 | long = 25.667403039313 | p625 = {{Coord|57.143633|25.667403|display=inline}} | image = Za%C4%BCkalnu%20senkapi%2C%20Taurenes%20pagasts%20%282%29.jpg | commonscat = Zaļkalnu senkapi (ancient burial ground), Taurene parish | vaid = 592 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q55424626 | label = ''[[:d:Q55424626|Apšu (Lodes) luterāņu baznīca]]'' | name = Apšu (Lodes) luterāņu baznīca | municipality = Taurenes pagasts | district = Taurenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lodē | lat = 57.139476 | long = 25.608037 | p625 = {{Coord|57.139476|25.608037|display=inline}} | image = Ap%C5%A1u%20%28Lodes%29%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca3.jpg | commonscat = Lutheran church in Apši | vaid = 6279 | year = 1780. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Taurenes_pagasts }} {{monument | qid = Q15219855 | label = [[Sārumkalns]] | name = Sārumkalns | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Sārumiem, Vaives upes labajā krastā | lat = 57.28722222 | long = 25.37166667 | p625 = {{Coord|57.287222|25.371667|display=inline}} | image = S%C4%81rumkalns.jpg | vaid = 599 | wikipediauri = S%C4%81rumkalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728234 | label = ''[[:d:Q46728234|Šķesteru senkapi (Miroņu kalniņš)]]'' | name = Šķesteru senkapi (Miroņu kalniņš) | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Šķesteriem | lat = 57.257824697785 | long = 25.373393824666 | p625 = {{Coord|57.257825|25.373394|display=inline}} | vaid = 593 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728272 | label = ''[[:d:Q46728272|Jaunītes viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jaunītes viduslaiku kapsēta | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunītēm | lat = 57.192799524869 | long = 25.453267670737 | p625 = {{Coord|57.1928|25.453268|display=inline}} | vaid = 594 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728309 | label = ''[[:d:Q46728309|Kalauzu viduslaiku kapsēta (Priežu kalniņš, Miroņu kalniņš)]]'' | name = Kalauzu viduslaiku kapsēta (Priežu kalniņš, Miroņu kalniņš) | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalauzām | lat = 57.264540819381 | long = 25.372508695065 | p625 = {{Coord|57.264541|25.372509|display=inline}} | vaid = 595 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728349 | label = ''[[:d:Q46728349|Kalauzu senkapi]]'' | name = Kalauzu senkapi | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnakalauzām | lat = 57.261999571704 | long = 25.367476870764 | p625 = {{Coord|57.262|25.367477|display=inline}} | vaid = 596 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728386 | label = ''[[:d:Q46728386|Kalnamieriņu viduslaiku kapsēta (Kungu kapi)]]'' | name = Kalnamieriņu viduslaiku kapsēta (Kungu kapi) | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnamieriņiem | lat = 57.178591558565 | long = 25.532011918433 | p625 = {{Coord|57.178592|25.532012|display=inline}} | vaid = 597 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728424 | label = ''[[:d:Q46728424|Pūtēju senkapi (Rijas kalns)]]'' | name = Pūtēju senkapi (Rijas kalns) | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Pūtējiem | lat = 57.185403133091 | long = 25.535708026492 | p625 = {{Coord|57.185403|25.535708|display=inline}} | vaid = 598 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728472 | label = ''[[:d:Q46728472|Veclejas Daudziešu viduslaiku kapsēta (Mēra kalniņš)]]'' | name = Veclejas Daudziešu viduslaiku kapsēta (Mēra kalniņš) | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Veclejas Daudziešiem | lat = 57.257498399663 | long = 25.352577804987 | p625 = {{Coord|57.257498|25.352578|display=inline}} | vaid = 600 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728507 | label = ''[[:d:Q46728507|Veitu senkapi I, II, III]]'' | name = Veitu senkapi I, II, III | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Veitiem | lat = 57.19210270601 | long = 25.492719584903 | p625 = {{Coord|57.192103|25.49272|display=inline}} | vaid = 601 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728543 | label = ''[[:d:Q46728543|Vengāru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vengāru viduslaiku kapsēta | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vengārēm | lat = 57.262591613336 | long = 25.490598588585 | p625 = {{Coord|57.262592|25.490599|display=inline}} | vaid = 628 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728628 | label = ''[[:d:Q46728628|Muižnieka dzīvojamā ēka]]'' | name = Muižnieka dzīvojamā ēka | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.295672 | long = 25.355265 | p625 = {{Coord|57.295672|25.355265|display=inline}} | image = Mui%C5%BEnieka%20dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka.jpg | commonscat = Veismaņi manor house | vaid = 6281 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728678 | label = ''[[:d:Q46728678|Muižkunga māja]]'' | name = Muižkunga māja | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.295312 | long = 25.351499 | p625 = {{Coord|57.295312|25.351499|display=inline}} | vaid = 6282 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728727 | label = ''[[:d:Q46728727|Saimniecības ēka]]'' | name = Saimniecības ēka | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.295237 | long = 25.354578 | p625 = {{Coord|57.295237|25.354578|display=inline}} | image = Saimniec%C4%ABbas%20%C4%93ka.jpg | vaid = 6284 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728781 | label = ''[[:d:Q46728781|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.295208 | long = 25.35224 | p625 = {{Coord|57.295208|25.35224|display=inline}} | vaid = 6285 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728819 | label = ''[[:d:Q46728819|Magazīna]]'' | name = Magazīna | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.295591 | long = 25.349418 | p625 = {{Coord|57.295591|25.349418|display=inline}} | image = Magaz%C4%ABna.jpg | vaid = 6287 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728867 | label = ''[[:d:Q46728867|Ratnīca]]'' | name = Ratnīca | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.295231 | long = 25.353452 | p625 = {{Coord|57.295231|25.353452|display=inline}} | vaid = 6289 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728912 | label = ''[[:d:Q46728912|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.295707 | long = 25.352207 | p625 = {{Coord|57.295707|25.352207|display=inline}} | image = Veisma%C5%86u%20mui%C5%BEas%20stallis%2C%2025.01.2014.%20-%2022753404488.jpg | vaid = 6291 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728955 | label = ''[[:d:Q46728955|Aitu kūts, vēlāk kalpu māja]]'' | name = Aitu kūts, vēlāk kalpu māja | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.296605 | long = 25.355587 | p625 = {{Coord|57.296605|25.355587|display=inline}} | vaid = 6292 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46728996 | label = ''[[:d:Q46728996|Kūtis]]'' | name = Kūtis | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.29573 | long = 25.353709 | p625 = {{Coord|57.29573|25.353709|display=inline}} | vaid = 6293 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q46729044 | label = ''[[:d:Q46729044|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Veismaņu muižā | lat = 57.295052 | long = 25.355244 | p625 = {{Coord|57.295052|25.355244|display=inline}} | vaid = 6294 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Veismaņu muiža]] | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q138510508 | label = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]'' | name = Veismaņu muižas apbūve | municipality = Vaives pagasts | district = Vaives pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.29611111 | long = 25.35555556 | p625 = {{Coord|57.296111|25.355556|display=inline}} | vaid = 6280 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Veismaņu muiža]] | munwiki = Vaives_pagasts }} {{monument | qid = Q15286177 | label = [[Piebalgas pils]] | name = Piebalgas pils | municipality = Vecpiebalga | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = centrā | lat = 57.055012 | long = 25.820634 | p625 = {{Coord|57.055012|25.820634|display=inline}} | image = Vana-Pebalgi%20piiskopilinnus%2001.JPG<br/>Vecpiebalgas%20pilsdrupas%20castle%27s%20ruins%20%281%29.jpg | commonscat = Vecpiebalga Castle ruins | vaid = 624 | wikipediauri = Piebalgas_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalga }} {{monument | qid = Q55424741 | label = ''[[:d:Q55424741|Rakstnieka A.Austriņa dzimtās mājas]]'' | name = Rakstnieka A.Austriņa dzimtās mājas | municipality = Vecpiebalga | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Kaikaši | lat = 57.05863 | long = 25.801145 | p625 = {{Coord|57.05863|25.801145|display=inline}} | image = Rakstnieka%20A.Austri%C5%86a%20dzimt%C4%81s%20m%C4%81jas%2C%20Kaika%C5%A1i%20%283%29.jpg | commonscat = Kaikaši (Antons Austriņš museum) | vaid = 17 | year = 1884. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vecpiebalga }} {{monument | qid = Q55424745 | label = [[Vecpiebalgas pilskalns|Vecpiebalgas pilskalns (Griškas kalns)]] | name = Vecpiebalgas pilskalns (Griškas kalns) | municipality = Vecpiebalga | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = centrā | lat = 57.059116 | long = 25.825818 | p625 = {{Coord|57.059116|25.825818|display=inline}} | image = Vecpiebalgas%20pilskalna%20pak%C4%81je%202.jpg | commonscat = Vecpiebalga hillfort | vaid = 623 | wikipediauri = Vecpiebalgas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalga }} {{monument | qid = Q55424749 | label = ''[[:d:Q55424749|Vecpiebalgas baznīcas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vecpiebalgas baznīcas viduslaiku kapsēta | municipality = Vecpiebalga | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = centrā ap baznīcu | lat = 57.057498538856 | long = 25.82140467165 | p625 = {{Coord|57.057499|25.821405|display=inline}} | image = Vecpiebalgas%20bazn%C4%ABcas%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta2.jpg | commonscat = Medieval cemetery of Vecpiebalga Church | vaid = 625 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalga }} {{monument | qid = Q16359434 | label = [[Kalna Kaibēni|Brāļu Kaudzīšu memoriālais muzejs "Kalna Kaibēni"]] | name = Brāļu Kaudzīšu memoriālais muzejs "Kalna Kaibēni" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-022 | address = Kalna Kaibēni, Vecpiebalgas pag., Vecpiebalgas nov., LV-4122 | locality = Kalna Kaibēnos | lat = 57.02801 | long = 25.72253 | p625 = {{Coord|57.02801|25.72253|display=inline}} | image = Kalna%20Kaib%C4%93nu%20dz%C4%ABvojam%C4%81%20m%C4%81ja.jpg | commonscat = Kalna Kaibēni memorial museum | vaid = 18 | wikipediauri = Kalna_Kaib%C4%93ni | year = 19.gs.b.- 20.gs.20.g. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424635 | label = ''[[:d:Q55424635|Raskumu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Raskumu viduslaiku kapsēta | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Bērziņiem (bij. Raskumiem) | lat = 57.088862118085 | long = 25.815643364614 | p625 = {{Coord|57.088862|25.815643|display=inline}} | image = Raskumu%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%282%29.jpg | commonscat = Raskumu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard) | vaid = 602 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424637 | label = ''[[:d:Q55424637|Cepļu apmetne I, II]]'' | name = Cepļu apmetne I, II | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie bij. Cepļiem, Alauksta ezera krastā | lat = 57.093331081698 | long = 25.74048038201 | p625 = {{Coord|57.093331|25.74048|display=inline}} | image = Cep%C4%BCu%20apmetne%20%283%29.jpg | commonscat = Cepļi settlement | vaid = 603 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424640 | label = ''[[:d:Q55424640|Ļūdiņu senkapi]]'' | name = Ļūdiņu senkapi | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunļūdiņiem | lat = 57.068329261308 | long = 25.89322886848 | p625 = {{Coord|57.068329|25.893229|display=inline}} | vaid = 604 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424644 | label = ''[[:d:Q55424644|Jaunmietiņu viduslaiku kapsēta (Kauliņu kalns)]]'' | name = Jaunmietiņu viduslaiku kapsēta (Kauliņu kalns) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunmietiņiem | lat = 57.056323048785 | long = 25.84442073358 | p625 = {{Coord|57.056323|25.844421|display=inline}} | image = Jaunmieti%C5%86u%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%282%29.jpg | commonscat = Jaunmietiņu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard) | vaid = 605 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424648 | label = ''[[:d:Q55424648|Jaunvīļumu senkapi (Velna klēpis)]]'' | name = Jaunvīļumu senkapi (Velna klēpis) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunvīļumiem | lat = 57.094552243535 | long = 25.686103318561 | p625 = {{Coord|57.094552|25.686103|display=inline}} | vaid = 606 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424649 | label = ''[[:d:Q55424649|Jaunvīļumu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Jaunvīļumu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaunvīļumiem | lat = 57.092180994072 | long = 25.686362495645 | p625 = {{Coord|57.092181|25.686362|display=inline}} | vaid = 607 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424652 | label = ''[[:d:Q55424652|Viduskaibēnu apmetne]]'' | name = Viduskaibēnu apmetne | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalna Kaibēniem | lat = 57.027913934219 | long = 25.728643243814 | p625 = {{Coord|57.027914|25.728643|display=inline}} | vaid = 608 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424653 | label = ''[[:d:Q55424653|Zemnieku - amatnieku sēta "Jaunvēveri"]]'' | name = Zemnieku - amatnieku sēta "Jaunvēveri" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jaunvēveros | lat = 57.11397 | long = 25.844243 | p625 = {{Coord|57.11397|25.844243|display=inline}} | image = Jaunv%C4%93veri%20%281%29.jpg | commonscat = Jaunvēveri | vaid = 6096 | year = 19. gs.2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424656 | label = ''[[:d:Q55424656|Zemnieku - amatnieku sēta "Kalnvēveri"]]'' | name = Zemnieku - amatnieku sēta "Kalnvēveri" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Kalnavēveros | lat = 57.11650827172 | long = 25.847142806705 | p625 = {{Coord|57.116508|25.847143|display=inline}} | image = Kalnv%C4%93veri%20%281%29.jpg | commonscat = Kalnvēveri | vaid = 6097 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424658 | label = ''[[:d:Q55424658|Zemnieku - amatnieku sēta "Lejasvēveri"]]'' | name = Zemnieku - amatnieku sēta "Lejasvēveri" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lejasvēveros | lat = 57.114203 | long = 25.846206 | p625 = {{Coord|57.114203|25.846206|display=inline}} | image = Lejasv%C4%93veri%20%283%29.jpg | commonscat = Lejasvēveri | vaid = 6098 | year = 19. gs.2.p., 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424661 | label = ''[[:d:Q55424661|Zemnieku - amatnieku sēta "Lielvēveri"]]'' | name = Zemnieku - amatnieku sēta "Lielvēveri" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Lielvēveros | lat = 57.114342 | long = 25.846807 | p625 = {{Coord|57.114342|25.846807|display=inline}} | image = Lielv%C4%93veri%20%282%29.jpg | commonscat = Lielvēveri | vaid = 6099 | year = 19. gs.v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424666 | label = ''[[:d:Q55424666|Kalnaraskumu apmetne]]'' | name = Kalnaraskumu apmetne | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Kalnaraskumiem | lat = 57.084544114847 | long = 25.81043734376 | p625 = {{Coord|57.084544|25.810437|display=inline}} | image = Kalnaraskumu%20apmetne%20%281%29.jpg | commonscat = Kalna Raskumi settlement | vaid = 609 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424670 | label = ''[[:d:Q55424670|Zemnieku- amatnieku sēta "Mazvēveri"]]'' | name = Zemnieku- amatnieku sēta "Mazvēveri" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Mazvēveros | lat = 57.114884 | long = 25.843138 | p625 = {{Coord|57.114884|25.843138|display=inline}} | image = Mazv%C4%93veri%20%282%29.jpg | commonscat = Mazvēveri | vaid = 6100 | year = 20. gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424674 | label = ''[[:d:Q55424674|Zemnieku - amatnieku sēta "Streinvēveri"]]'' | name = Zemnieku - amatnieku sēta "Streinvēveri" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Streinvēveros | lat = 57.113952 | long = 25.845487 | p625 = {{Coord|57.113952|25.845487|display=inline}} | image = Streinv%C4%93veri%20%282%29.jpg | commonscat = Streinvēveri | vaid = 6101 | year = 19. gs.2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424677 | label = ''[[:d:Q55424677|Zemnieku - amatnieku sēta "Vecvēveri"]]'' | name = Zemnieku - amatnieku sēta "Vecvēveri" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vecvēveri | lat = 57.114441 | long = 25.84391 | p625 = {{Coord|57.114441|25.84391|display=inline}} | image = Vecv%C4%93veri%20%282%29.jpg | commonscat = Vecvēveri | vaid = 6102 | year = 19. gs.2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424681 | label = ''[[:d:Q55424681|Zemnieku - amatnieku sēta "Virolvēveri"]]'' | name = Zemnieku - amatnieku sēta "Virolvēveri" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Virolvēveros | lat = 57.115094 | long = 25.844082 | p625 = {{Coord|57.115094|25.844082|display=inline}} | image = Virolv%C4%93veri%20%282%29.jpg | commonscat = Virolvēveri | vaid = 6103 | year = 19. gs., 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424685 | label = ''[[:d:Q55424685|Lejasģibuļu senkapi (Runas kalns)]]'' | name = Lejasģibuļu senkapi (Runas kalns) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lejasģibuļiem | lat = 57.067959558982 | long = 25.695680187268 | p625 = {{Coord|57.06796|25.69568|display=inline}} | vaid = 611 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424689 | label = ''[[:d:Q55424689|Veckaupēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Veckaupēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lejaskaupēniem | lat = 57.062109428293 | long = 25.743604740705 | p625 = {{Coord|57.062109|25.743605|display=inline}} | vaid = 612 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424691 | label = ''[[:d:Q55424691|Raskumu senkapi (Pulksteņa kalniņš)]]'' | name = Raskumu senkapi (Pulksteņa kalniņš) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lejasraskumiem | lat = 57.087990138529 | long = 25.804911200312 | p625 = {{Coord|57.08799|25.804911|display=inline}} | vaid = 613 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424695 | label = ''[[:d:Q55424695|Mietiņu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Mietiņu viduslaiku kapsēta | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Mietiņiem | lat = 57.060180365202 | long = 25.855405090632 | p625 = {{Coord|57.06018|25.855405|display=inline}} | vaid = 614 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424700 | label = ''[[:d:Q55424700|Purgaiļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Purgaiļu viduslaiku kapsēta | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Purgaiļiem | lat = 57.07145813318 | long = 25.789775782896 | p625 = {{Coord|57.071458|25.789776|display=inline}} | image = Purgai%C4%BCu%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%282%29.jpg | commonscat = Purgaiļu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard) | vaid = 615 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424705 | label = ''[[:d:Q55424705|Tauna apmetne]]'' | name = Tauna apmetne | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Purgaiļiem | lat = 57.067186877444 | long = 25.785387076077 | p625 = {{Coord|57.067187|25.785387|display=inline}} | vaid = 616 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424709 | label = ''[[:d:Q55424709|Ragaiņu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Ragaiņu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ragaiņiem | lat = 57.085297489461 | long = 25.675837471485 | p625 = {{Coord|57.085297|25.675837|display=inline}} | vaid = 617 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424715 | label = ''[[:d:Q55424715|Saulgožu senkapi (Velna kreklājs)]]'' | name = Saulgožu senkapi (Velna kreklājs) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Saulgožiem | lat = 57.088279593096 | long = 25.695721949154 | p625 = {{Coord|57.08828|25.695722|display=inline}} | vaid = 618 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424716 | label = ''[[:d:Q55424716|Tašķēnu senkapi]]'' | name = Tašķēnu senkapi | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Tašķēniem | lat = 57.107729974353 | long = 25.837515939543 | p625 = {{Coord|57.10773|25.837516|display=inline}} | image = Ta%C5%A1%C4%B7%C4%93nu%20senkapi%20%283%29.jpg | commonscat = Tašķēnu senkapi (ancient burial ground) | vaid = 619 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424720 | label = ''[[:d:Q55424720|Zēniņu viduslaiku kapsēta (Vergu kapi)]]'' | name = Zēniņu viduslaiku kapsēta (Vergu kapi) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Tašķēniem | lat = 57.050669684566 | long = 25.849977631793 | p625 = {{Coord|57.05067|25.849978|display=inline}} | vaid = 620 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424722 | label = ''[[:d:Q55424722|Zēniņu senkapi (Augstīšu kalns)]]'' | name = Zēniņu senkapi (Augstīšu kalns) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Zēniņiem | lat = 57.051189974711 | long = 25.850806182203 | p625 = {{Coord|57.05119|25.850806|display=inline}} | vaid = 621 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424724 | label = ''[[:d:Q55424724|Žvirbuļu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Žvirbuļu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Žvirbuļiem | lat = 57.08711658516 | long = 25.734990235617 | p625 = {{Coord|57.087117|25.73499|display=inline}} | vaid = 622 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424726 | label = ''[[:d:Q55424726|"Jauncelmu" dzīvojamā māja]]'' | name = "Jauncelmu" dzīvojamā māja | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Jauncelmos | lat = 57.035599 | long = 25.751181 | p625 = {{Coord|57.035599|25.751181|display=inline}} | vaid = 6295 | year = 19. gs.1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424730 | label = ''[[:d:Q55424730|Silakrogs]]'' | name = Silakrogs | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = "Silakrogs" | lat = 57.075911033813 | long = 25.763119126654 | p625 = {{Coord|57.075911|25.763119|display=inline}} | image = Silakrogs%2C%20Vecpiebalgas%20pagasts%20%281%29.jpg | commonscat = Silakrogs | vaid = 8716 | year = 19.gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424733 | label = ''[[:d:Q55424733|"Saulrieti" (K.Skalbes muzejs)]]'' | name = "Saulrieti" (K.Skalbes muzejs) | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.078114 | long = 25.842204 | p625 = {{Coord|57.078114|25.842204|display=inline}} | image = Skats%20uz%20Saulrietiem%20no%20K.%20Skalbes%20kapa%20vietas.jpg | commonscat = Saulrieti (Kārlis Skalbe museum) | vaid = 8718 | year = 1922., 1934.-1944. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424737 | label = ''[[:d:Q55424737|Rakstnieka K.Skalbes dzīves vieta "Saulrieti"]]'' | name = Rakstnieka K.Skalbes dzīves vieta "Saulrieti" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-022 | lat = 57.078114 | long = 25.842108 | p625 = {{Coord|57.078114|25.842108|display=inline}} | image = Saulrieti%2004.jpg | commonscat = Saulrieti (Kārlis Skalbe museum) | vaid = 8719 | year = 1926.-1944. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424739 | label = ''[[:d:Q55424739|Saiešanas nams "Cepļos"]]'' | name = Saiešanas nams "Cepļos" | municipality = Vecpiebalgas pagasts | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = "Cepļi" | lat = 57.093434093579 | long = 25.738470576266 | p625 = {{Coord|57.093434|25.738471|display=inline}} | image = Saie%C5%A1anas%20nams%20Cep%C4%BCos%2007.jpg | commonscat = Meetinghouse in Cepļi | vaid = 8935 | year = 1817. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpiebalgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51886146 | label = ''[[:d:Q51886146|Veselavas muižas kungu māja]]'' | name = Veselavas muižas kungu māja | municipality = Veselava | district = Veselavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = "Viesturi" | lat = 57.290118353512 | long = 25.477430950793 | p625 = {{Coord|57.290118|25.477431|display=inline}} | image = Veselavas%20mui%C5%BEa%20-%20Guntars%20Mednis%20-%20Panoramio.jpg | commonscat = Veselava Manor | vaid = 8903 | year = 1766., 19.gs. 40.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q7923157|Veselavas muiža]]'' | munwiki = Veselava }} {{monument | qid = Q51886141 | label = ''[[:d:Q51886141|Lielpintuļu senkapi (Bērzu kalniņš)]]'' | name = Lielpintuļu senkapi (Bērzu kalniņš) | municipality = Veselavas pagasts | district = Veselavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Lielpintuļiem (Lielkājām) | lat = 57.309174703443 | long = 25.558170864197 | p625 = {{Coord|57.309175|25.558171|display=inline}} | vaid = 626 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Veselavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51886142 | label = ''[[:d:Q51886142|Silabulu Velnakmens - kulta vieta]]'' | name = Silabulu Velnakmens - kulta vieta | municipality = Veselavas pagasts | district = Veselavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Silabulēm | lat = 57.306732424179 | long = 25.503693631713 | p625 = {{Coord|57.306732|25.503694|display=inline}} | vaid = 627 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Veselavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51886143 | label = ''[[:d:Q51886143|Veselavas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Veselavas viduslaiku kapsēta | municipality = Veselavas pagasts | district = Veselavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Veselavas kapsētas | lat = 57.293366959203 | long = 25.479276710406 | p625 = {{Coord|57.293367|25.479277|display=inline}} | vaid = 629 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Veselavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55424751 | label = ''[[:d:Q55424751|Zemnieku-amatnieku sētu grupa- Vēveru ciems]]'' | name = Zemnieku-amatnieku sētu grupa- Vēveru ciems | municipality = Vēveri | district = Vecpiebalgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.114587 | long = 25.846174 | p625 = {{Coord|57.114587|25.846174|display=inline}} | image = V%C4%93veru%20ciems%20%282%29.jpg | commonscat = Vēveru ciems | vaid = 6297 | year = 19., 20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = V%C4%93veri_(Vecpiebalgas_pagasts) }} {{monument | qid = Q18623455 | label = [[Zaubes pils]] | name = Zaubes pils | municipality = Zaube | district = Zaubes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = centrā | lat = 56.994853 | long = 25.261362 | p625 = {{Coord|56.994853|25.261362|display=inline}} | image = Zaubes%20viduslaiku%20pilsdrupas%2C%2006.08.2011.jpg | commonscat = Zaube Medieval Castle Ruins | vaid = 635 | wikipediauri = Zaubes_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zaube }} {{monument | qid = Q45898933 | label = ''[[:d:Q45898933|Ļūkānu ezera mītne]]'' | name = Ļūkānu ezera mītne | municipality = Zaubes pagasts | district = Zaubes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ļūkānu ezera ZA daļā | lat = 57.021113582039 | long = 25.274015503285 | p625 = {{Coord|57.021114|25.274016|display=inline}} | vaid = 630 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zaubes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898952 | label = ''[[:d:Q45898952|Annas muižas senkapi (Baznīcas kalns)]]'' | name = Annas muižas senkapi (Baznīcas kalns) | municipality = Zaubes pagasts | district = Zaubes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ķūžu ezera krastā pie Rubeņiem | lat = 57.030727216512 | long = 25.342557956627 | p625 = {{Coord|57.030727|25.342558|display=inline}} | vaid = 631 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zaubes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898973 | label = ''[[:d:Q45898973|Ozolkalna senkapi]]'' | name = Ozolkalna senkapi | municipality = Zaubes pagasts | district = Zaubes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Ozolkalnā pie Ļūkānu ezera pie Lejasļūkāniem | lat = 57.019260704582 | long = 25.268648377358 | p625 = {{Coord|57.019261|25.268648|display=inline}} | vaid = 632 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zaubes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898989 | label = ''[[:d:Q45898989|Bērzmuižas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Bērzmuižas viduslaiku kapsēta | municipality = Zaubes pagasts | district = Zaubes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Jaundzintariem | lat = 56.956644880877 | long = 25.196067502883 | p625 = {{Coord|56.956645|25.196068|display=inline}} | vaid = 633 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zaubes_pagasts }} {{monument | qid = Q45898997 | label = ''[[:d:Q45898997|Roķēnu viduslaiku kapsēta (Čūsku kalniņš)]]'' | name = Roķēnu viduslaiku kapsēta (Čūsku kalniņš) | municipality = Zaubes pagasts | district = Zaubes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Roķēniem | lat = 56.994062715476 | long = 25.211295686065 | p625 = {{Coord|56.994063|25.211296|display=inline}} | vaid = 634 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zaubes_pagasts }} {{monument | qid = Q50392867 | label = ''[[:d:Q50392867|Kāpurkalna senkapi (Velna klēpis)]]'' | name = Kāpurkalna senkapi (Velna klēpis) | municipality = Zosēnu pagasts | district = Zosēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Kāpurkalna ezera krastā pie Oļiem | lat = 57.142825007514 | long = 25.921077578771 | p625 = {{Coord|57.142825|25.921078|display=inline}} | vaid = 636 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q50392873 | label = ''[[:d:Q50392873|Kāpurkalna Māras akmens - kulta vieta]]'' | name = Kāpurkalna Māras akmens - kulta vieta | municipality = Zosēnu pagasts | district = Zosēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Kāpurkalna ezera ZA krastā | lat = 57.144805722996 | long = 25.927191731967 | p625 = {{Coord|57.144806|25.927192|display=inline}} | vaid = 637 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q50392877 | label = ''[[:d:Q50392877|Muciņu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Muciņu viduslaiku kapsēta | municipality = Zosēnu pagasts | district = Zosēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Muciņām | lat = 57.130010691745 | long = 25.827374046484 | p625 = {{Coord|57.130011|25.827374|display=inline}} | vaid = 638 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q50392882 | label = ''[[:d:Q50392882|Kāpurkalna senkapi (Ievu kalniņš)]]'' | name = Kāpurkalna senkapi (Ievu kalniņš) | municipality = Zosēnu pagasts | district = Zosēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Oļiem | lat = 57.141187995858 | long = 25.919413404785 | p625 = {{Coord|57.141188|25.919413|display=inline}} | vaid = 639 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q50392887 | label = ''[[:d:Q50392887|Ormaņu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Ormaņu viduslaiku kapsēta | municipality = Zosēnu pagasts | district = Zosēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Ormaņiem | lat = 57.167692460954 | long = 25.819432372033 | p625 = {{Coord|57.167692|25.819432|display=inline}} | vaid = 640 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q50392893 | label = ''[[:d:Q50392893|Stepeļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Stepeļu viduslaiku kapsēta | municipality = Zosēnu pagasts | district = Zosēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Stepeļiem | lat = 57.137488718347 | long = 25.898589794348 | p625 = {{Coord|57.137489|25.89859|display=inline}} | vaid = 641 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q50392898 | label = ''[[:d:Q50392898|Migļu viduslaiku kapsēta (Skaneles, Skanules kalns) un baznīcas vieta]]'' | name = Migļu viduslaiku kapsēta (Skaneles, Skanules kalns) un baznīcas vieta | municipality = Zosēnu pagasts | district = Zosēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vecmigļiem | lat = 57.160205206165 | long = 25.877555857594 | p625 = {{Coord|57.160205|25.877556|display=inline}} | vaid = 642 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q50392902 | label = [[Vieķu pilskalns]] | name = Vieķu pilskalns | municipality = Zosēnu pagasts | district = Zosēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Vieķiem | lat = 57.155465171568 | long = 25.877962151287 | p625 = {{Coord|57.155465|25.877962|display=inline}} | vaid = 643 | wikipediauri = Vie%C4%B7u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q50392906 | label = ''[[:d:Q50392906|Zeikaru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Zeikaru viduslaiku kapsēta | municipality = Zosēnu pagasts | district = Zosēnu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = pie Zeikariem | lat = 57.149745489982 | long = 25.788280133601 | p625 = {{Coord|57.149745|25.78828|display=inline}} | vaid = 644 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts }} {{monument | qid = Q45898213 | label = ''[[:d:Q45898213|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Āraiši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu luterāņu baznīcā | lat = 57.253847 | long = 25.280464 | p625 = {{Coord|57.253847|25.280464|display=inline}} | image = %C4%80rai%C5%A1i%20kirik%202014%20-%20008.jpg | vaid = 3109 | year = 1904. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898281|Āraišu luterāņu baznīca]]'' | munwiki = %C4%80rai%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898232 | label = ''[[:d:Q45898232|Vitrāžas (2)]]'' | name = Vitrāžas (2) | municipality = Āraiši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu luterāņu baznīcā | lat = 57.253847 | long = 25.280592 | p625 = {{Coord|57.253847|25.280592|display=inline}} | image = %C4%80rai%C5%A1i%20kirik%202014%20-%20005.jpg | vaid = 3112 | year = 1939. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q45898281|Āraišu luterāņu baznīca]]'' | munwiki = %C4%80rai%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898253 | label = ''[[:d:Q45898253|Āraišu baznīcas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Āraišu baznīcas viduslaiku kapsēta | municipality = Āraiši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Āraišu luterāņu baznīcas teritorijā | lat = 57.253287501663 | long = 25.280401110115 | p625 = {{Coord|57.253288|25.280401|display=inline}} | vaid = 416 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = %C4%80rai%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898267 | label = ''[[:d:Q45898267|Āraišu muzejparka vēsturiskā apbūve]]'' | name = Āraišu muzejparka vēsturiskā apbūve | municipality = Āraiši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.251845 | long = 25.282567 | p625 = {{Coord|57.251845|25.282567|display=inline}} | image = Museum%20of%20%C4%80rai%C5%A1i.jpg | commonscat = Āraišu muzejparka vēsturiskā apbūve | vaid = 6216 | year = 13. -20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%80rai%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898281 | label = ''[[:d:Q45898281|Āraišu luterāņu baznīca]]'' | name = Āraišu luterāņu baznīca | municipality = Āraiši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | lat = 57.253841 | long = 25.280582 | p625 = {{Coord|57.253841|25.280582|display=inline}} | image = Araisu%20baznica.JPG | commonscat = Lutheran church in Āraiši | vaid = 6217 | year = 13. -18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%80rai%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898304 | label = ''[[:d:Q45898304|Vāveres kroga apbūve]]'' | name = Vāveres kroga apbūve | municipality = Āraiši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vāveres krogā | lat = 57.23371 | long = 25.272009 | p625 = {{Coord|57.23371|25.272009|display=inline}} | image = V%C4%81verkrogs%2C%2004.10.2015.%20-%2030830723711.jpg | commonscat = Vāverkrogs | vaid = 6227 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%80rai%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898327 | label = ''[[:d:Q45898327|Kalēja mājiņa]]'' | name = Kalēja mājiņa | municipality = Āraiši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vāveres krogā | lat = 57.233225 | long = 25.272101 | p625 = {{Coord|57.233225|25.272101|display=inline}} | vaid = 6228 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%80rai%C5%A1i }} {{monument | qid = Q45898344 | label = ''[[:d:Q45898344|Kroga ēka]]'' | name = Kroga ēka | municipality = Āraiši | district = Drabešu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-022 | locality = Vāveres krogā | lat = 57.23364 | long = 25.272567 | p625 = {{Coord|57.23364|25.272567|display=inline}} | image = V%C4%81verkrogs%2C%2028.04.2019.jpg | vaid = 6229 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C4%80rai%C5%A1i }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Cēsis Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Cēsu novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Cēsu novads]] pggh8cxk9m6v794cs2z70iewzqhz6ju 0 244794 4486494 4437463 2026-06-25T17:45:21Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4486494 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kānpura | official_name = कानपुर<br />{{ara|کانپور}} | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{multiple image | border = infobox | total_width = 300 | image_style = | perrow = 1/2/2/2/2/2/1 | image1 = Kanpur Sangrahalaya.JPG | image8 = Kanpur Skyscrapers.jpg | image3 = Kanpur Central Railway Station Building (Cant Side View).jpg | image4 = Indian Institute of Technology Kanpur.jpg | image5 = Kanpur Memorial Church.jpg | image6 = Green Park International Stadium Kanpur.jpg | image7 = CSJM University.jpg | image2 = Kanpur Boat Club 1.jpg }} | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Indija#Utarpradēša | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{IND}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Utarpradēša]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 403 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2024 | population_footnotes = | population_total = 4581268 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Indijas standarta laiks|IST]] | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 26 | latm = 27 | lats = | latNS = N | longd = 80 | longm = 20 | longs = | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 126 | website = {{url|http://kanpurnagar.nic.in}} | footnotes = }} '''Kānpura''' ({{val-hi|कानपुर}}, {{val-ur|کانپور}}, {{izrunā|ˈkɑːnpur}}) ir pilsēta [[Indija]]s ziemeļos, [[Utarpradēša]]s štata dienvidaustrumos. Tā atrodas [[Ganga]]s upes krastos. Līdz 1801. gadam, kad briti pakļāva Indiju, Kānpura bija tikai ciemats. Šeit briti izveidoja vienu no saviem nocietinājumiem, un Kānpura strauji auga. 2011. gadā Kānpurā dzīvoja 2,77 miljoni iedzīvotāju. Pēc šī rādītāja tā ir viena no lielākajām Indijas pilsētām. Kānpurā ir attīstītas dažādas [[rūpniecība]]s nozares. Tāpēc dažreiz to dēvē par "Austrumu [[Mančestra|Mančestru]]". == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{Indijas pilsētas}} {{Utarpradēšas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Indijas pilsētas]] [[Kategorija:Utarpradēšas pilsētas]] 6wlacg1gmntn9birnbxdpqouo2qtmg0 10 251072 4486747 2275332 2026-06-26T07:46:24Z Kikos 3705 4486747 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1}}} |name =Skotija |top =61 |bottom=54.5 |left =-8.8 |right =-0.4 |image = Scotland location map.svg |image1 = Scotland relief location map.jpg }}<noinclude> {{Location map/Info}} [[Category:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Skotija]] [[Category:Skotijas atrašanās vietas veidnes| ]] </noinclude> 5huhehb20lriyfpmflhbckdv6vsn2qr 10 251734 4486749 3861910 2026-06-26T07:47:21Z Kikos 3705 4486749 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1}}} | name = Velsa | top = 53.5 | bottom = 51.3 | left = -5.5 | right = -2.5 | image = Wales location map.svg | image1 = Wales relief location map.jpg }}<noinclude> {{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Velsa]] [[Kategorija:Velsas atrašanās vietas veidnes| ]] </noinclude> 5i0tr1u6du88abvjmfk4vzel5z17s8i 10 251780 4486744 2182914 2026-06-26T07:44:29Z Kikos 3705 4486744 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1}}} | name = Kaimanu Salas |top= 19.84 |bottom= 19.14 |left= -81.52 |right= -79.66 |image=Cayman Islands location map.svg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Category:Atrašanās vietas veidnes|Kaimanu Salas]] [[Category:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Kaimanu Salas]] [[Kategorija:Britu aizjūras teritoriju atrašanās vietas veidnes|Kaimanu salas]] </noinclude> khcsh0nfiw12ndu00s4cna2c2xkwwa8 10 251785 4486745 4196171 2026-06-26T07:45:13Z Kikos 3705 4486745 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1}}} | name = Gibraltārs |top= 36.1674 |bottom= 36.1053 |left= -5.3817 |right= -5.3310 |image=Gibraltar map-en-edit2.svg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Atrašanās vietas veidnes|Gibraltārs]] [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Gibraltārs]] [[Kategorija:Britu aizjūras teritoriju atrašanās vietas veidnes|Gibraltārs]] </noinclude> kwufw0sby6lc6vjfb1rmzqzotndxfli 0 251859 4486821 4203550 2026-06-26T10:01:01Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: [[File: → [[Attēls: using [[Project:AWB|AWB]] 4486821 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Omars Bredlijs | vārds_orig = ''Omar Bradley'' | attēls = General of the Army Omar Bradley (crop).jpg | att_izmērs = | iesauka = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1893 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 12 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Misūri|Rendolfas apgabals|2s=Misūri (štats)}} | m_dat_alt = | m_gads = 1981 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 8 | m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka|Ņujorka|2s=Ņujorka (štats)}} | apglabāts = [[Arlingtonas nacionālā kapsēta]] | dzīves_vieta = | pilsonība = {{USA}} | tautība = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Omar N Bradley Signature.svg | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:US Army O11 (Army greens).svg|20px]] [[armijas ģenerālis]] (''General of the Army'') | dienesta_laiks = 1915–1981 | valsts = {{USA}} | struktūra = | vienība = | komandēja = [[1. armija]], [[12. armiju grupa]], [[Amerikas Savienoto Valstu Armijas štāba priekšnieks|ASV Armijas štāba priekšnieks]], [[Štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs]] | kaujas = [[Otrais pasaules karš]], [[Korejas karš]] | izglītība = [[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija|Vestpointa]] | apbalvojumi = [[Attēls:Legion Honneur GC ribbon.svg|70x70px]] [[Goda Leģiona ordenis]] | cits_darbs = }} }} '''Omars Nelsons Bredlijs''' ({{val|en|Omar Nelson Bradley}}, dzimis {{dat|1893|2|12}}, miris {{dat|1981|4|8}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] pieczvaigžņu ģenerālis (no 1950. gada). Viens no desmit pieczvaigžņu ģenerāļiem ASV vēsturē un pagaidām pēdējias, kurš ieguvis šo dienesta pakāpi. Dzimis nabadzīga skolotāja ģimenē. Beidzis [[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija|Vestpointu]], kur mācījās vienā kursā ar [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]]. Nepiedalījās [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]], kura laikā dienēja [[Bjūta|Bjūtā]], [[Montāna|Montānā]]. Starp pasaules kariem — pasniedzējs Vestpointas akadēmijā. Kaujas darbībā iesaistījās 1943. gada sākumā, kad tika nosūtīts uz Ziemeļāfriku kā [[Dvaits Eizenhauers|Dvaita Eizenhauera]], vēlāk arī [[Džordžs Patons|Džordža Patona]] vietnieks. Bredlijs bija viens no [[izcelšanās Normandijā|sabiedroto izcelšanās Normandijā]] plānotājiem un realizētājiem. Bredlija komandētā [[ASV 1. armija]] izcēlās [[Normandija (vēsturisks reģions)|Normandijas]] piekrastē. Vēlāk Bredlijs tika iecalts par [[ASV 12. armijas grupa]]s komandieri. Bredlijs plānoja un realizēja [[operācija "Kobra"|operāciju "Kobra"]], [[Falēzes ielienkums|kaujas Falēzes ielenkumā]] un citas operācijas, komandējot 12. armijas grupu Eizenhauera pakļautībā. Pēc kara strādāja par Kara veterānu lietu valsts sekretāru. 1948. gadā kļuva par ASV Armijas štāba priekšnieku. 1949. gadā, kad [[Harijs Trumens]] nodibināja ASV [[Štābu priekšnieku komiteja|Štābu priekšnieku komiteju]], Bredlijs kļuva par tās pirmo priekšsēdētāju. Militāri-politiski vadīja ASV karaspēku [[Korejas karš|Korejas kara]] laikā. 1953. gadā demobilizējās. Bredlija vārdā nosauktas ASV [[kājnieku kaujas mašīna]]s ''[[M2 Bradley]]''. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://historicalregistry.com/?page_id=222 Omar Nelson Bradley, Lt. General FUSAG 12TH AG] – Omar Bradley's D-Day June 6, 1944, Maps restored, preserved and displayed at Historical Registry * [http://www.presidency.ucsb.edu/ws/index.php?pid=5550 The American Presidency Project] *[https://www.unithistories.com/officers/US_Army_officers_B01.html#Bradley_ON United States Army Officers 1939–1945] *[https://generals.dk/general/Bradley/Omar_Nelson/USA.html Generals of World War II] {{kastes sākums}} {{s-bef|before=[[Kortnijs Hodžs]]}} {{s-ttl|title=[[ASV Armijas kājnieku skola|ASV Armijas kājnieku skolas komandants]]|years=1941–1942}} {{s-aft|after=[[Levens Allens]]}} |- {{s-bef|before=}} {{s-ttl|title=[[82. gaisa desanta divīzija|82. gaisa desanta divīzijas komandējošais ģenerālis]]|years=Marts–Jūnijs 1942}} {{s-aft|after=[[Metjū Ridžvejs]]}} |- {{s-bef|before=[[Džeimss Ords]]}} {{s-ttl|title=[[ASV 28. kājnieku divīzija|28. kājnieku divīzijas komandējošais ģenerālis]]|years=1942–1943}} {{s-aft|after=[[Loids Brauns]]}} |- {{s-bef|before=[[Džordžs Patons]]}} {{s-ttl|title=[[II Korpuss (ASV)|II Korpusa komandējošais ģenerālis]]|years=Aprīlis–Septembris 1943}} {{s-aft|after=[[Džons Lukass]]}} |- {{s-bef|before=[[Džordžs Granerts]]}} {{s-ttl|title=[[ASV Pirmā armija|Pirmās armijas komandējošais ģenerālis]]|years=1943–1944}} {{s-aft|after=[[Kortnijs Hodžs]]}} |- {{s-bef|before=[[Dvaits Eizenhauers]]}} {{s-ttl|title=[[Amerikas Savienoto Valstu Armijas štāba priekšnieks]]|years=1948–1949}} {{s-aft|after=[[Džozefs Kolinss]]}} |- {{s-bef|before=Izveidots amats}} {{s-ttl|title=[[NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs]]|years=1949–1951}} {{s-aft|after=[[Etjēns Balē]]}} |- {{s-bef|before=[[Viljams Līhijs]]}} {{s-ttl|title=[[Apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs]]|years=1949–1953}} {{s-aft|after=[[Arthur W. Radford|Artūrs Redfords]]}} |- {{s-bef|before=[[Frenks Hains]]}} {{s-ttl|title=[[Veterānu lietu administrators]]|years=1945–1948}} {{s-aft|after=[[Karls Grejs]]}} |- {{s-ach|aw}} {{s-bef|before=[[Billijs Greiems]]}} {{s-ttl|title=[[Silvenusa Taijera balva]]s saņēmējs|years=1973}} {{s-aft|after=[[Roberts Mērfijs]]}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bredlijs, Omars}} [[Kategorija:ASV ģenerāļi]] [[Kategorija:Ar Suvorova ordeni apbalvotie (PSRS)]] [[Kategorija:Ar Kutuzova ordeni apbalvotie (PSRS)]] [[Kategorija:Ar Goda Leģiona ordeni apbalvotie]] 7fylktthmpgtt008at32r4jcp1guxxf 0 271203 4486528 3962914 2026-06-25T19:28:05Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ 4486528 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Vasilijs Vereščagins | image = Vasili Vereshchagin.jpg | imagesize = | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1842|10|26}} | location = [[Čerepoveca]], [[Novgorodas guberņa]], [[Krievijas Impērija]]<br />([[Vologdas apgabals]], {{RUS}}) | deathdate = {{dat|1904|04|13}} | deathplace = [[Portartūra]], [[Ķīna]]<br />([[Ljuišuņkou]], {{CHN}}) | nationality = | field = [[gleznošana]] | training = [[Pēterburgas Ķeizariskā mākslas akadēmija]] | movement = | famous works = | influenced by = | influenced = | patrons = | awards = }} '''Vasilijs Vereščagins''' ({{val|ru|Василий Васильевич Верещагин}}; dzimis {{dat|1842|10|26}}, miris {{dat|1904|04|13}}) bija krievu gleznotājs. Gleznojis eksotiskas sadzīves ainas, tomēr visplašāko ievērību ieguvis kā [[batālists]]. == Dzīvesgājums == Dzimis muižnieku ģimenē. Mācījās [[Sanktpēterburga]]s [[Jūras kadetu korpuss|Jūras kadetu korpusā]], bet pēc tā beigšanas, no 1860. līdz 1863. gadam - [[Pēterburgas Ķeizariskā mākslas akadēmija|Pēterburgas Ķeizariskā mākslas akadēmijā]]. Papildinājies [[Parīze|Parīzē]] pie [[Žans Leons Žeroms|Žana Leona Žeroma]]. [[Lielā spēle|Krievu un britu militārās pretstāves]] laikā 1867. gadā kļuva par mākslinieku Krievijas [[Turkestāna]]s ģenerālgubernatora [[Konstantīns Kaufmanis|Konstantīna Kaufmaņa]] karaspēkā. [[Samarkanda|Samarkandā]] piedalījās karadarbībā, par ko saņēma [[Svētā Jura Ordenis|Svētā Jura Ordeni]]. Kļuva plaši pazīstams pēc 1871. gada, kad [[Minhene|Minhenē]] ierīkoja savu ateljē. [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] laikā piedalījās [[kaujās pie Šipkas|kaujas pie Šipkas]] un [[Plevnas aplenkums|Plevnas aplenkumā]]. Bez piedalīšanās karadarbībā plaši ceļoja pa daudzām eksotiskām valstīm, kuru dzīves ainas attēloja savos darbos. Gāja bojā [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas karā]] laikā pie [[Portartūra]]s, nogrimstot flotes flagmanim [[eskadriļas bruņukuģis|eskadriļas bruņukuģim]] "Petropavlovska". == Galerija == <gallery widths="150px" heights="140px" perrow="6"> Attēls:1871 Vereshchagin Apotheose des Krieges anagoria.JPG|Kara apoteoze (Апофеоз войны), 1871 Attēls:У крепостной стены.jpg|Pie pilsētas mūra. "Lai ienāk!" (У крепостной стены. "Пусть войдут!"), 1871 Attēls:Смертельно раненный.jpg|Nāvīgi ievainots (Смертельно раненный), 1873 </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{gleznotājs-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vereščagins, Vasilijs}} [[Kategorija:1842. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1904. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas gleznotāji]] [[Kategorija:Vologdas apgabalā dzimušie]] 3btck762qj37fmueu0drzliwi7pzum6 4486533 4486528 2026-06-25T19:30:20Z Pirags 3757 /* Galerija */ 4486533 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Vasilijs Vereščagins | image = Vasili Vereshchagin.jpg | imagesize = | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1842|10|26}} | location = [[Čerepoveca]], [[Novgorodas guberņa]], [[Krievijas Impērija]]<br />([[Vologdas apgabals]], {{RUS}}) | deathdate = {{dat|1904|04|13}} | deathplace = [[Portartūra]], [[Ķīna]]<br />([[Ljuišuņkou]], {{CHN}}) | nationality = | field = [[gleznošana]] | training = [[Pēterburgas Ķeizariskā mākslas akadēmija]] | movement = | famous works = | influenced by = | influenced = | patrons = | awards = }} '''Vasilijs Vereščagins''' ({{val|ru|Василий Васильевич Верещагин}}; dzimis {{dat|1842|10|26}}, miris {{dat|1904|04|13}}) bija krievu gleznotājs. Gleznojis eksotiskas sadzīves ainas, tomēr visplašāko ievērību ieguvis kā [[batālists]]. == Dzīvesgājums == Dzimis muižnieku ģimenē. Mācījās [[Sanktpēterburga]]s [[Jūras kadetu korpuss|Jūras kadetu korpusā]], bet pēc tā beigšanas, no 1860. līdz 1863. gadam - [[Pēterburgas Ķeizariskā mākslas akadēmija|Pēterburgas Ķeizariskā mākslas akadēmijā]]. Papildinājies [[Parīze|Parīzē]] pie [[Žans Leons Žeroms|Žana Leona Žeroma]]. [[Lielā spēle|Krievu un britu militārās pretstāves]] laikā 1867. gadā kļuva par mākslinieku Krievijas [[Turkestāna]]s ģenerālgubernatora [[Konstantīns Kaufmanis|Konstantīna Kaufmaņa]] karaspēkā. [[Samarkanda|Samarkandā]] piedalījās karadarbībā, par ko saņēma [[Svētā Jura Ordenis|Svētā Jura Ordeni]]. Kļuva plaši pazīstams pēc 1871. gada, kad [[Minhene|Minhenē]] ierīkoja savu ateljē. [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] laikā piedalījās [[kaujās pie Šipkas|kaujas pie Šipkas]] un [[Plevnas aplenkums|Plevnas aplenkumā]]. Bez piedalīšanās karadarbībā plaši ceļoja pa daudzām eksotiskām valstīm, kuru dzīves ainas attēloja savos darbos. Gāja bojā [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas karā]] laikā pie [[Portartūra]]s, nogrimstot flotes flagmanim [[eskadriļas bruņukuģis|eskadriļas bruņukuģim]] "Petropavlovska". == Galerija == <gallery widths="150px" heights="140px" perrow="6"> Attēls:1871 Vereshchagin Apotheose des Krieges anagoria.JPG|Kara apoteoze (Апофеоз войны), 1871 Attēls:У крепостной стены.jpg|Pie pilsētas mūra. "Lai ienāk!" (У крепостной стены. "Пусть войдут!"), 1871 Attēls:Смертельно раненный.jpg|Nāvīgi ievainots (Смертельно раненный), 1873 Vereshchagin-Blowing from Guns in British India.jpg|Sacelšanās dalībnieku sodīšana [[Britu Indija|Britu Indijā]] </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{gleznotājs-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vereščagins, Vasilijs}} [[Kategorija:1842. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1904. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas gleznotāji]] [[Kategorija:Vologdas apgabalā dzimušie]] i1p04okqeyjcdpigvzu0v6c13odcgio 0 280132 4486511 4484079 2026-06-25T18:24:35Z Teatrālis 82063 /* L */ 4486511 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]. == A == {{div col|2}} * [[Jurijs Abizovs]] (1921—2006) — rakstnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks, Baltijas krievu kultūras vēstures speciālists; * [[Mārtiņš Abuls]] (1885—1930) — tiesnesis, žurnālists, sabiedrisks darbinieks; * [[Marija Adamova-Kalniņa]] (1924—2012) — aktrise; * [[Imants Adermanis]] (1930—1996) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Marta Aizupiete]] (1892—1975) — bioloģe; * [[Dace Akmentiņa]] (1858—1936) — aktrise; * [[Roberts Akmentiņš (mācītājs)|Roberts Akmentiņš]] (1910—1994) — teologs, profesors; * [[Laima Akuratere]] (1910—1969) — dzejniece, tulkotāja; * [[Jānis Akuraters]] (1876—1937) — dzejnieks, rakstnieks, politiķis; * [[Valdis Albergs]] (1922—1984) — tēlnieks; * [[Rūdolfs Alders]] (1907—1987) — tēlnieks; * [[Pauls Aldiņš]] (1971—2020) — ārsts infektologs, hepatologs, pasniedzējs; * [[Nikolajs Aleksejevs]] (1911—1962) — politiķis, rūpnīcas "[[VEF]]" direktors no 1958. līdz 1962. gadam; * [[Alita Alkne]] (1904—1994) — aktrise; * [[Jānis Alksnis]] (1869—1939) — arhitekts; * [[Jēkabs Alksnis (ārsts)|Jēkabs Alksnis]] (1870—1957) — medicīnas profesors; * [[Ojārs Ambainis]] (1926—1995) — folklorists, pētnieks; * [[Valdemārs Ambainis]] (1889—1946) — literāts, žurnālists; * [[Lilija Amerika]] (1903—1980) — aktrise; * [[Dagnija Amtmane|Dagnija Amtmane-Valdmane]] (1912—1985) — aktrise; * [[Valija Amtmane]] (1904—1996) — aktrise; * [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] (1885—1966) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Krišjānis Ancītis]] (1911—1963) — valodnieks, literatūrzinātnieks; * [[Maigurs Andermanis]] (1922—2011) — operdziedātājs; * [[Emma Andersone]] (1900—1992) — literatūrvēsturniece, pedagoģe; * [[Alfrēds Andersons]] (1879—1937) — Rīgas pilsētas galva, būvinženieris, literāts, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Andersons (sportists)|Eduards Andersons]] (1914—1985) — basketbolists; * [[Andris Andreiko]] (1942—1976) — dambretists; * [[Ingrīda Andriņa]] (1944—2015) — aktrise; * [[Jānis Andrups]] (1914—1994) — literatūras vēsturnieks, kritiķis; * [[Olga Andžāne-Zvirgzdiņa]] (1913—1994) — dramaturģe, advokāte, pedagoģe; * [[Jānis Anmanis]] (1943—2025) — gleznotājs, mākslinieks; * [[Augusts Annuss]] (1893—1984) — gleznotājs; * [[Jānis Annuss (gleznotājs)|Jānis Annuss]] (1935—2013) — gleznotājs, fotogrāfs; * [[Indriķis Ansabergs]] (1886—1971) — pedagogs, [[Tautas padome|Tautas padomes]] loceklis; * [[Jānis Ansons]] (1888—1935) — mākslinieks; * [[Antonio (Antons Markūns)]] (1915—1977) — klauns; * [[Kārlis Anušēvics]] (1930—2013) — aktieris; * [[Jānis Apelis]] (1942—2014) — policijas darbinieks; * [[Arturs Apinis]] (1904—1975) — grafiķis; * [[Apsīšu Jēkabs]] (1858—1929) — rakstnieks; * [[Pāvels Armands]] (1902—1964) — kinorežisors, scenārists; * [[Bruno Artmanis]] (1915—2007) — mēbeļu arhitekts, dizaineris, mākslinieks; * [[Gunārs Astra]] (1931—1988) — latviešu brīvības cīnītājs, cilvēktiesību aizstāvis, disidents; * [[Maija Augstkalna]] (1932—2007) — teātra un kino kritiķe; * [[Alvils Augstkalns]] (1907—1940) — valodnieks, bibliogrāfs; * [[Olga Auguste]] (1896—1973) — padomju politiskā darbiniece; * [[Augusts Auns]] (1887—1967) — riteņbraucējs; * [[Alfrēds Austriņš]] (1893—1963) — teātra darbinieks; * [[Antons Austriņš]] (1884—1934) — rakstnieks; * [[Marga Austruma]] (1930—2017) — leļļu māksliniece un skulptore; * [[Vilis Austrums]] (1911—1960) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Kārlis Auškāps]] (1947—2017) — režisors, aktieris; * [[Lidija Auza]] (1914—1989) — gleznotāja; * [[Imants Auziņš]] (1937—2013) — dzejnieks, literatūrkritiķis; * [[Harijs Avens]] (1910—1976) — aktieris; * [[Aina Avotiņa]] (1918—1980) — aktrise; * [[Jānis Avotiņš]] (1896—1965) — virsnieks, pulkvedis-leitnants; {{div col end}} == Ā == {{div col|2}} * [[Alma Ābele]] (1907—1984) — aktrise; * [[Eduards Ābelskalns]] (1914—1982) — mūziķis; * [[Nikolajs Ābeltiņš]] (1897—1966) — pulkvežleitnants; * [[Aleksandrs Āboliņš]] (1893—1978) — teātra un kino darbinieks; * [[Jānis Āboliņš]] (1906—1990) — zinātnieks, profesors; * [[Tālivaldis Āboliņš]] (1932—1991) — aktieris; * [[Ojārs Ābols]] (1922—1983) — gleznotājs, mākslas teorētiķis; * [[Ojārs Āboltiņš]] (1936—2023) — ģeologs, ģeogrāfs, pedagogs; * [[Voldemārs Ābrams]] (1890—1956) — aktieris; * [[Māris Ārgalis]] (1954—2008) — mākslinieks; {{div col end}} == B == {{div col|2}} * [[Kristaps Bahmanis]] (1867—1942) — jurists, publicists, politiķis; * [[Juris Baklāns]] (1948—1989) — gleznotājs; * [[Kristīne Bakmane]] (1897—1925) — uzņēmēja; * [[Juris Baldunčiks]] (1950—2022) — valodnieks, terminologs, pedagogs, tulkotājs; * [[Mārīte Balode]] (1952—2018) — televīzijas režisore, kultūras žurnāliste; * [[Eduards Balodis]] (1880—1951) — pedagogs, tautsaimnieks, politiķis; * [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] (1881—1965) — virspavēlnieks, ģenerālis, politiķis; * [[Kārlis Balodis (medicīnas profesors)|Kārlis Balodis]] (1889—1964) — medicīnas profesors; * [[Paula Baltābola]] (1891—1978) — aktrise; * [[Sarmīte Baltkāje]] (1933—2017) — ārste onkoloģe, ķirurģe; * [[Jānis Baltkājs]] (1935—2023) — farmakologs, zinātnieks; * [[Jānis Baltvilks]] (1944—2003) — dzejnieks, ornitologs; * [[Kārlis Bambergs]] (1894—1981) — inženieris ķīmiķis, agroķīmiķis; * [[Jūlija Banga]] (1877—1954) — aktrise; * [[Bangaitis]] (1874—1925) — dzejnieks; * [[Georgs Barkāns]] (1925—2010) — mākslinieks, arhitekts; * [[Boriss Barnets]] (1902—1965) — krievu kinorežisors, aktieris, scenārists; * [[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]] (1865—1944) — medicīnas profesors; * [[Mendelis Bašs]] (1919—2012) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Biruta Baumane]] (1922—2017) — gleznotāja; * [[Lūcija Baumane]] (1905—1988) — aktrise, režisore, pedagoģe; * [[Aldis Baums]] (1932—2019) — datorzinātnieks; * [[Indulis Bākulis]] (1922—1976) — ķirurgs, profesors; * [[Ludvigs Bārs]] (1911—1973) — aktieris; * [[Jūlijs Bebrišs]] (1931—1993) — aktieris, režisors; * [[Aleksandra Beļcova]] (1892—1981) — gleznotāja, grafiķe; * [[Antons Benjamiņš]] (1860—1939) — uzņēmējs, žurnālists; * [[Juris Georgs Benjamiņš]] (1918—1993) — fotogrāfs; * [[Vilis Bergmanis]] (1892—1979) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Alfreds Bergs]] (1890—1942) — militārs darbinieks, Latvijas armijas ārsts, pulkvedis, leitnants; * [[Jānis Bergsons]] (1881—1960) — uzņēmējs, politiķis; * [[Ernests Bertovskis]] (1924—1996) — čellists, pedagogs; * [[Ēvalds Berzinskis]] (1891—1968) — čellists; * [[Egons Beseris]] (1932—1984) — aktieris; * [[Romis Bēms]] (1927—1993) — gleznotājs, mākslas zinātnieks; * [[Artūrs Bērnieks]] (1886—1964) — koktēlnieks, lietišķās mākslas meistars, pedagogs; * [[Reinis Bērtulis]] (1937—1994) — valodnieks; * [[Lilita Bērziņa]] (1903—1983) — aktrise; * [[Lūcija Beatrise Bērziņa]] (1907—1999) — rakstniece, pedagoģe; * [[Alfons Bērziņš]] (1916—1987) — ātrslidotājs; * [[Artūrs Bērziņš (ķirurgs)|Artūrs Bērziņš]] (1918—1963) — ķirurgs; * [[Boriss Bērziņš]] (1930—2002) — gleznotājs, grafiķis, pedagogs; * [[Juris Bērziņš (horeogrāfs)|Juris Bērziņš]] (1941—1995) — horeogrāfs, deju skolotājs; * [[Kārlis Bērziņš (grāmatu tirgotājs)|Kārlis Bērziņš]] (1865—1934) — grāmatu tirgotājs, izdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kārlis Bērziņš]] (1898—1980) — tautsaimnieks, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Maigonis Bērziņš]] (1902—1933) — mākslinieks; * [[Roberts Bērziņš (literāts)|Roberts Bērziņš]] (1868—1935) — literāts, folklorists, pedagogs; * [[Anna Bērzkalne]] (1891—1956) — folkloriste, pedagoģe; * [[Zigmunds Bielis]] (1954—2025) — tēlnieks; * [[Jānis Biezais (vēsturnieks)|Jānis Biezais]] (1896—1975) — padomju vēsturnieks, pedagogs; * [[Aleksandrs Bieziņš]] (1897—1975) — bērnu ķirurgs, medicīnas profesors; * [[Kārlis Bimbers]] (1952—2026) — mūziķis, Latvijas Radio kora dziedātājs; * [[Ruta Birgere]] (1924—2019) — aktrise; * [[Jēkabs Birgers]] (1877—1966) — rakstnieks; * [[Jānis Staņislavs Birnbaums]] (1863—1944) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Birzenieks]] (1893—1980) — arhitekts; * [[Jānis Bisenieks]] (1864—1923) — agronoms, uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Ija Bite-Krauliņa]] (1938—2007) — baleta kritiķe, zinātniece, televīzijas režisore; * [[Indriķis Blankenburgs]] (1887—1944) — arhitekts; * [[Pēteris Blaus]] (1900—1971) — žurnālists, politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Fricis Blumbahs]] (1864—1949) — astronoms, pedagogs; * [[Rita Blumberga]] (1925—2008) — tekstilmāksliniece; * [[Zaiga Blumberga-Vasariņa]] (1924—1999) — arheoloģe; * [[Laimonis Blumbergs]] (1919—2014) — tēlnieks; * [[Harijs Blunavs]] (1924—2006) — akvarelists; * [[Dāvis Blūmentāls]] (1871—1937) — farmaceits, pulkvedis; * [[Ģirts Bļodnieks]] (1922—1987) — tulkotājs, pedagogs; * [[Artūrs Bobkovics]] (1885—1959) — diriģents; * [[Džems Bodnieks]] (1910—1987) — metālmākslinieks; * [[Aleksandrs Bojarskis]] (1938—1980) — aktieris; * [[Olga Bormane]] (1893—1968) — režisore, aktrise, skatuves mākslas pedagoģe; * [[Gastons Brahmanis]] (1925—1955) — vijolnieks; * [[Haralds Brando]] (1929—2012) — mūziķis; * [[Alfrēds Brašmanis]] (1904—1983) — sportists; * [[Hermanis Brauns]] (1918—1979) — pianists, pedagogs; * [[Alise Brehmane]] (1886—1981) — aktrise; * [[Milda Brehmane-Štengele]] (1893—1981) — operdziedātāja; * [[Nikolajs Breikšs]] (1911—1972) — gleznotājs; * [[Kārlis Brencēns]] (1879—1951) — gleznotājs, grafiķis, vitrāžists; * [[Juris Brencis]] (1930—2012) — aktieris; * [[Boļeslavs Brežgo]] (1887—1957) — vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Arvīds Brēdermanis]] (1900—1970) — diplomāts; * [[Aleksandra Briede]] (1901—1992) — tēlniece; * [[Ērika Briede]] (1916—2006) — dramaturģe; * [[Augusts Briedis]] (1877—1937) — žurnālists, politiķis; * [[Jānis Briedis (tēlnieks)|Jānis Briedis]] (1902—1953) — tēlnieks; * [[Jānis Briedis (kinooperators)|Jānis Briedis]] (1930—2008) — kinooperators; * [[Kārlis Briedis]] (1896—1950) — ārsts, ginekologs, pedagogs; * [[Anna Brigadere]] (1861—1933) — rakstniece, dramaturģe, dzejniece; * [[Maija Brigadere]] (1857—1940) — aktrise, dziedātāja; * [[Jānis Brigaders]] (1856—1936) — aktieris, izdevējs; * [[Inta Brikše]] (1956—2014) — pedagoģe, žurnāliste, profesore; * [[Ēriks Brītiņš]] (1923—2010) — aktieris; * [[Kārlis Brīvnieks]] (1854—1934) — aktieris, režisors, dramaturgs, tulkotājs; * [[Aivars Brīze]] (1961—2013) — mūziķis; * [[Alfejs Bromults]] (1913—1991) — gleznotājs; * [[Mārtiņš Bruņenieks]] (1866—1950) — pedagogs, filologs, mitologs; * [[Rasma Bruzīte]] (1919—2001) — tēlniece; * [[Ženija Brūgāne]] (1903—1985) — arfiste, pedagoģe; * [[Jānis Buivids]] (1864—1937) — ģenerālis; * [[Ļevs Bukovskis]] (1910—1984) — tēlnieks; * [[Vladimirs Bukovskis (1867—1937)|Vladimirs Bukovskis]] (1867—1937) — jurists; * [[Irma Bune]] (1911—1995) — aktrise; * [[Vilhelms Burkēvics]] (1894—1967) — inženieris; * [[Arnolds Burovs]] (1915—2006) — animācijas filmu režisors; * [[Ojārs Bušs]] (1944—2017) — valodnieks; * [[Pauls Butkēvičs]] (1940—2026) — aktieris; * [[Aleksandrs Būmanis]] (1881—1937) — jurists, profesors, žurnālists, tulkotājs, komponists; * [[Kārlis Būmeisters (politiķis)|Kārlis Būmeisters]] (1888—1967) — politiķis; {{div col end}} == C == {{div col|2}} * [[Ēriks Caune]] (1924—2004) — gleznotājs; * [[Ieva Celmiņa]] (1902—1991) — valodniece, tulkotāja; * [[Margrieta Celmiņa]] (1897—1983) — gleznotāja; * [[Marika Celmiņa]] (1879—1969) — aktrise; * [[Marta Celmiņa]] (1880—1937) — Latvijas Žēlsirdīgo māsu kustības dibinātāja; * [[Imants Cepītis]] (1935—1993) — kordiriģents; * [[Roberts Ceplītis]] (1931—2013) — aktieris; * [[Pēteris Cepurnieks]] (1905—1974) — aktieris; * [[Zelma Cēsniece-Freidenfelde]] (1892—1929) — ārste, politiķe; * [[Gunārs Cilinskis]] (1931—1992) — aktieris, režisors; * [[Helēna Cinka-Berzinska]] (1892—1956) — operdziedātāja; * [[Oļģerts Cintiņš]] (1935—1992) — ērģelnieks, pianists, diriģents, pedagogs; * [[Gunārs Cīlītis]] (1927—2007) — gleznotājs, grafiķis; * [[Ilze Cīrule]] (1964—2018) — ierēdne; * [[Vera Cīrule]] (1905—1981) — aktrise, režisore, dziedātāja; * [[Ansis Cīrulis]] (1883—1942) — grafiķis, gleznotājs, lietišķās mākslas meistars; {{div col end}} == Č == {{div col|2}} * [[Kārlis Eduards Čablis]] (1891—1976) — pulkvedis; * [[Māris Čaklais]] (1940—2003) — dzejnieks, publicists; * [[Jānis Čakste]] (1859—1927) — pirmais Latvijas Valsts prezidents; * [[Mintauts Čakste]] (1893—1962) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Ringolds Čakste]] (1898—1967) — mediķis, virsnieks; * [[Viktors Čestnovs]] (1953—2003) — aktieris; * [[Anastasija Čikste-Rūtenfelde]] (1879—1962) — publiciste, tulkotāja, ārste; * [[Arnolds Čuibe]] (1881—1941) — Latvijas skolu departamenta vicedirektors; * [[Arnolds Nikolajs Čuibe]] (1911—1941) — arhitekts; {{div col end}} == D == {{div col|2}} * [[Vallija Dambe]] (1912—1995) — valodniece; * [[Uno Daņiļevskis]] (1945—2007) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Daškovs]] (1914—2004) — operdziedātājs; * [[Imants Daudišs]] (1945—2002) — diplomāts, politiķis; * [[Arvīds Daugulis]] (1879—1955) — pianists, pedagogs; * [[Austra Dāle]] (1892—1972) — dzejniece, pedagoģe; * [[Pauls Dāle]] (1889—1968) — filozofs, profesors; * [[Indulis Dālmanis]] (1922—1983) — vijolnieks, pedagogs, komponists; * [[Augusts Deglavs]] (1862—1922) — rakstnieks; * [[Biruta Delle]] (1944—2025) — gleznotāja; * [[Jāzeps Delvers]] (1910—1984) — grafiķis; * [[Aleksandrs Demčenko]] (1954—2020) — kino režisors, operators; * [[Ausma Derkēvica]] (1929—2011) — kordiriģente; * [[Eduards Detlavs]] (1919—1992) — keramiķis; * [[Arnolds Dimiņš]] (1911—1965) — grafiķis; * [[Pēteris Dindonis]] (1877—1967) — selekcionārs; * [[Aleksandrs Dinsbergs]] (1897—1943) — Brīvības cīņu dalībnieks, leitnants, sabiedriskais darbinieks; * [[Ella Dagmāra Dišlere]] (1923—2011) — gleznotāja; * [[Valdis Dišlers]] (1922—2011) — gleznotājs, pedagogs, profesors; * [[Jēkabs Dravnieks]] (1858—1927) — enciklopēdists, izdevējs; * [[Jānis Dreibergs]] (1854—1932) — pedagogs, latviešu atmodas darbinieks; * [[Valda Dreimane]] (1932—1994) — dzejniece, literatūrzinātniece; * [[Jānis Dreslers]] (1895—1971) — karikatūrists, literāts; * [[Jānis Ducens]] (1888—1925) — politiķis, prokurors; * [[Aleksandrs Dulbe]] (1880—1931) — jurists, žurnālists, rakstnieks; * [[Eleonora Dūda]] (1927—2007) — aktrise; * [[Nikolajs Dūze]] (1891—1951) — virsnieks, ģenerālis; * [[Līze Dzeguze]] (1908—1992) — tēlniece; * [[Ģirts Dzenītis]] (1934—1987) — žurnālists; * [[Pauls Dzērve]] (1918—1961) — ekonomists; {{div col end}} == E == {{div col|2}} * [[Reinis Ebelis]] (1859—1928) — tautskolotājs, rakstnieks; * [[Gedimins Ebels]] (1895—1967) — ārsts, pediatrs, pedagogs; * [[Arkādijs Eglītis]] (1898—1932) — politiķis; * [[Vilnis Eglītis]] (1938—2005) — gleznotājs; * [[Rita Einberga]] (1921—1979) — keramiķe; * [[Jānis Eisāns]] (1929—2009) — baptistu mācītājs; * [[Haralds Eldgasts]] (1882—1926) — rakstnieks; * [[Josifs Elgurts]] (1924—2007) — grafiķis; * [[Marta Eliase]] (1911—1958) — gleznotāja; * [[Ansis Epners]] (1937—2003) — kinorežisors; * [[Emma Ezeriņa]] (1898—1967) — aktrise; * [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] (1891—1924) — rakstnieks; * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934) — ģenerālis; {{div col end}} == Ē == {{div col|2}} * [[Artūrs Ēķis]] (1933—2011) — baletdejotājs, aktieris; * [[Jānis Ērenpreiss]] (1929—1996) — onkologs, citologs, pētnieks; * [[Lilija Ērika]] (1890—1981) — aktrise; {{div col end}} == F == {{div col|2}} * [[Pēteris Feders]] (1868—1936) — arhitekts; * [[Nikolajs Fedorovskis]] (1927—2016) — pianists, pedagogs; * [[Maruta Feldmane]] (1949—2004) — aktrise; * [[Ernests Felsbergs]] (1866—1928) — mākslas vēsturnieks, profesors; * [[Ērika Ferda]] (1914—1997) — aktrise, pedagoģe; * [[Harijs Fišers]] (1918—1989) — tēlnieks; * [[Nikolajs Fogelmanis]] (1885—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Ellija Forsele-Rozentāle]] (1871—1943) — dziedātāja; * [[Jānis Francis]] (1877—1956) — ģenerālis; * [[Andris Freibergs]] (1938—2022) — scenogrāfs, pedagogs; * [[Imants Freibergs]] (1934—2026) — datorzinātnieks; * [[Kārlis Freibergs]] (1971—2000) — scenogrāfs; * [[Ilmārs Freidenfelds]] (1929—2008) — valodnieks; * [[Alberts Freijs]] (1903—1968) — teologs, mācītājs, profesors; * [[Lidija Freimane]] (1920—1992) — aktrise; * [[Valentīna Freimane]] (1922—2018) — teātra un kino zinātniece; * [[Kārlis Freimanis (mākslinieks)|Kārlis Freimanis]] (1909—1987) — gleznotājs, grafiķis; * [[Gunārs Freimanis]] (1927—1993) — dzejnieks, publicists, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Valda Freimūte]] (1938—1973) — aktrise; * [[Kārlis Freinbergs]] (1884—1967) — literatūrkritiķis, tulkotājs, teātru un muzeju darbinieks; * [[Edmunds Freivalds]] (1891—1922) — žurnālists, publicists; * [[Kurts Fridrihsons]] (1911—1991) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Artūrs Frinbergs]] (1916—1984) — operdziedātājs; * [[Jānis Frīde]] (1906—1987) — žurnālists, literatūrzinātnieks, šahists; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Daumants Gailis]] (1927—1991) — kordiriģents, profesors; * [[Kārlis Gailis (būvinženieris)|Kārlis Gailis]] (1901—1994) — būvinženieris un būvinženierijas akadēmiķis; * [[Mārtiņš Gailis]] ([[Ludvigs Šanteklērs]]) (1889—1941) — aktieris; * [[Agris Gailītis]] (1935—2024) — fiziķis; * [[Kārlis Gailītis]] (1936—1992) — garīdznieks, arhibīskaps; * [[Toms Gailītis]] (1912—1938) — lidotājs, aizsargs; * [[Ivars Galenieks]] (1952—2024) — mūziķis; * [[Pauls Galenieks]] (1891—1962) — botāniķis; * [[Arvīds Galeviuss]] (1920—1982) — mākslinieks; * [[Anita Garanča]] (1949—2015) — dziedātāja, mūzikas pedagoģe; * [[Lūcija Garūta]] (1902—1977) — komponiste, pianiste; * [[Astrīda Gaujēna]] (1934—2026) — bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā; * [[Jānis Gaujēns]] (1932—2024) — bērnu ķirurgs, profesors; * [[Tālivaldis Gaumigs]] (1930—2016) — mākslinieks, profesors; * [[Ārijs Geikins]] (1936—2008) — dramaturgs, rakstnieks, režisors, aktieris; * [[Jānis Gilis]] (1943—2000) — futbola treneris; * [[Ināra Gintere]] (1934—2025) — baletdejotāja, pedagoģe; * [[Edgars Girgensons]] (1943—1977) — aktieris; * [[Pāvils Glaudāns]] (1915—1968) — gleznotājs; * [[Rihards Glāzups]] (1920—1993) — diriģents; * [[Edmunds Goldšteins]] (1927—2008) — komponists, pianists, pedagogs; * [[Leonīds Grabovskis]] (1949—2011) — aktieris, dzejnieks; * [[Romāns Grabovskis]] (1945—2017) — aktieris, režisors; * [[Ādolfs Grasis]] (1905—1976) — basketbolists, treneris, pedagogs; * [[Laimdonis Grasmanis]] (1916—1970) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Ilze Graubiņa]] (1941—2001) — pianiste; * [[Jēkabs Graubiņš]] (1886—1961) — komponists; * [[Jānis Graudonis]] (1913—2005) — vēsturnieks, arheologs; * [[Pēteris Grāvelis]] (1919—1995) — operdziedātājs; * [[Vilma Greble]] (1906—1991) — folkloriste; * [[Anna Grēviņa]] (1892—1979) — tulkotāja, dziedātāja, teātra kritiķe; * [[Māris Grēviņš]] (1930—1994) — literatūras un teātra kritiķis, teātra zinātnieks; * [[Valdis Grēviņš]] (1895—1968) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Valts Grēviņš]] (1921—1961) — rakstnieks, teātra vēsturnieks, kritiķis; * [[Alfonss Griģeļonis]] (1920—1982) — žurnālists, pedagogs; * [[Jānis Griģeļonis]] (1948—2002) — jurists, docents; * [[Emīlija Griķīte]] (1873—1959) — aktrise; * [[Maiga Grīnberga]] (1924—2018) — aktrise; * [[Mērija Grīnberga]] (1909—1975) — arhivāre, muzejniece; * [[Emanuels Grinbergs]] (1911—1982) — matemātiķis; * [[Jānis Grīnbergs (mācītājs)|Jānis Grīnbergs]] (1869—1923) — bīskaps; * [[Milda Grīnfelde]] (1909—2000) — rakstniece, tulkotāja; * [[Artūrs Grīnups]] (1931—1989) — komponists, kontrabasists; * [[Kurts Aleksandrs Grīnups]] (1919—2009) — nacionālās pretošanās kustības partizāns; * [[Sigrida Grīsle]] (1911—1975) — aktrise; * [[Ieva Grotuse]] (1924—2011) — baletdejotāja; * [[Ludvigs Grudulis]] (1921—2001) — pedagogs; * [[Mihails Gruzdovs]] (1953—2023) — režisors, pedagogs; * [[Edvards Grūbe]] (1935—2022) — gleznotājs, pedagogs; * [[Andris Grūtups]] (1949—2014) — jurists, advokāts, rakstnieks; * [[Jānis Gudriķis]] (1923—1983) — aktieris; * [[Emīlija Gudriniece]] (1920—2004) — ķīmiķe; * [[Ērika Gulbe]] (1916—2003) — gleznotāja; * [[Alberts Gulbis]] (1892—1983) — rakstnieks; * [[Ansis Gulbis]] (1873—1936) — grāmatizdevējs, rakstnieks; * [[Gunārs Gulbis]] (1931—1986) — zinātnieks, pedagogs, docents; * [[Jānis Gulbis]] (1895—1983) — operdziedātājs; {{div col end}} == Ģ == {{div col|2}} * [[Alfrēds Ģīmis]] (1872—1933) — luterāņu mācītājs, politiķis; {{div col end}} == H == {{div col|2}} * [[Taira Haļāpina]] (1922—2012) — gleznotāja, dzejniece; * [[Kārlis Hamsters]] (1892—1923) — aktieris; * [[Rūdolfs Heimrāts]] (1926—1992) — tekstilmākslinieks, keramiķis; * [[Žermēna Heine-Vāgnere]] (1923—2017) — operdziedātāja; * [[Eiženija Heniša]] (1922—1984) — grafiķe, ilustratore; * [[Ādolfs Hermanis]] (1891—1922) — aktieris; * [[Klāra Hibšmane]] (1878—1946) — ārste, sabiedriskā darbiniece; * [[Andrejs Holcmanis]] (1920—2009) — arhitekts; * [[Fricis Hūns]] (1884—1971) — bīskaps; {{div col end}} == I == {{div col|2}} * [[Lizete Iesmiņa-Mihelsone]] (1872—1934) — aktrise, dziedātāja; * [[Alfrēds Ieviņš]] (1897—1975) — ķīmiķis, profesors; * [[Elga Īgenberga|Elga Igenberga]] (1921—2003) — komponiste, pianiste, pedagoģe; * [[Edgars Iltners]] (1925—1983) — gleznotājs, pedagogs; * [[Baiba Indriksone]] (1932—2024) — aktrise; * [[Valerians Indulēns]] (1915—1943) — šahists; * [[Kārlis Irbe (bīskaps)|Kārlis Irbe]] (1861—1934) — bīskaps; * [[Ādolfs Irbīte]] (1910—1983) — dizainers, konstruktors; * [[Jānis Ivanovs]] (1906—1983) — komponists; * [[Roberts Ivanovs]] (1883—1954) — politiķis; {{div col end}} == J == {{div col|2}} * [[Vaironis Jakāns]] (1927—2008) — aktieris; * [[Jānis Jankovskis]] (1876—1925) — ķirurgs, profesors; * Arnolds Jansons (1912—1991) — dzejnieks, žurnālists; * [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931) — rakstnieks; * [[Irma Jaunarāja]] (1907—1972) — gleznotāja; * [[Alfrēds Jaunušans]] (1919—2008) — aktieris, režisors; * [[Zenta Jaunzeme]] (1927—1988) — rakstniece, žurnāliste; * [[Bruno Jaunzems]] (1899—1956) — gleznotājs; * [[Valentīns Jākobsons]] (1922—2005) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Jēgermanis]] (1895—1968) — ķirurgs; * [[Alfons Jēgers]] (1919—1998) — futbolists, hokejists, treneris; * [[Ella Jēkabsone]] (1885—1958) — aktrise; * [[Rūdolfs Jirgens]] (1869—1944) — psihologs, profesors; * [[Dora Jirgensone]] (1866—1940) — uzņēmēja, tirgotāja; * [[Kristiāns Jirgensons]] (1862—1928) — uzņēmējs, tirgotājs; * [[Pēteris Pauls Jozuus]] (1873—1937) — ērģelnieks, diriģents, pedagogs; * [[Aleksandrs Junkers]] (1899—1976) — grafiķis; * [[Andrejs Jurjāns]] (1856—1922) — komponists, folklorists; * [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] (1861—1940) — mežradznieks, komponists, pedagogs; * [[Pāvuls Jurjāns]] (1866—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Olga Jurkovska]] (1901—1959) — juriste, sabiedriskā darbiniece, pedagoģe, publiciste; * [[Eduards Jurķelis]] (1910—1978) — gleznotājs; * [[Jānis Jurovs]] (1929—1980) — aktieris; {{div col end}} == K == {{div col|2}} * [[Ivande Kaija]] (1876—1942) — rakstniece; * [[Lūcija Kaiva]] (1916—1985) — šahiste; * [[Artūrs Kalējs]] (1907—1999) — aktieris; * [[Oto Kalējs]] (1920—1977) — tēlnieks; * [[Edvīns Kalnenieks]] (1939—2024) — gleznotājs, profesors; * [[Lilija Kalniņa-Ozoliņa]] (1903—1934) — pianiste; * [[Alfrēds Kalniņš (vieglatlēts)|Alfreds Kalniņš]] (1894—1960) — vieglatlēts; * [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]] (1879—1951) — komponists, diriģents, ērģelnieks; * [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]] (1894—1981) — ķīmiķis; * [[Indulis Kalniņš]] (1918—1986) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (komponists)|Jānis Kalniņš]] (1904—2000) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (rakstnieks)|Jānis Kalniņš]] (1922—2000) — rakstnieks, literatūrzinātnieks; * [[Rodrigo Kalniņš]] (1883—1940) — aktieris; * [[Rolands Kalniņš]] (1922—2022) — kinorežisors; * [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]] (1890—1962) — diriģents; * [[Valdis Kalnroze]] (1894—1993) — gleznotājs; * [[Vitālijs Kalvāns]] (1909—1965) — gleznotājs; * [[Aivars Kalve]] (1937—1994) — rakstnieks, publicists, mākslas kritiķis; * [[Dominiks Kalvelis]] (1900—1988) — zobārsts, profesors; * [[Artūrs Kaminskis]] (1914—2003) — teologs; * [[Juris Kaminskis]] (1943—1997) — aktieris; * [[Gunārs Kamradziuss]] (1923—1989) — gleznotājs, plakātists; * [[Nikolajs Karagodins]] (1922—2015) — gleznotājs; * [[Eduards Karitons]] (1898—1985) — tēlnieks; * [[Alīse Karlsone]] (1898—1959) — filoloģe, sabiedriskā darbiniece; * [[Tenu Karma]] (1924—2014) — valodnieks, tulkotājs; * [[Raimonds Karnītis]] (1929—1999) — basketbolists, treneris; * [[Ādolfs Karnups]] (1904—1973) — etnogrāfs, arheologs, medicīnas vēsturnieks; * [[Konstantīns Karulis]] (1915—1997) — valodnieks, kultūrvēsturnieks, žurnālists; * [[Krišjānis Katlaps]] (1892—1964) — ķirurgs, ārsts; * [[Nora Katlape]] (1898—1986) — režisore; * [[Žanis Katlaps]] (1907—1968) — aktieris, režisors; * [[Mārtiņš Kauliņš]] (1864—1928) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Hermanis Kaupiņš]] (1891—1971) — žurnālists, teātra darbinieks, politiķis; * [[Otīlija Kaža]] (1891—1958) — lietišķās mākslas meistare; * [[Māra Kažociņa]] (1936—1992) — gleznotāja; * [[Eduards Kažociņš]] (1892—1965) — diriģents; * [[Teodors Kāleps]] (1866—1913) — izgudrotājs, pētnieks; * [[Austra Kārkliņa]] (1895—1986) — literāte, pedagoģe; * [[Ernests Kārkliņš|Ernests Kārkliņš (Zeltmatis)]] (1868—1961) — režisors, skatuves mākslas pedagogs, rakstnieks; * [[Jānis Kārkliņš (tautsaimnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1877—1955) — tautsaimnieks, profesors; * [[Jānis Kārkliņš (operdziedātājs)|Jānis Kārkliņš]] (1889—1963) — operdziedātājs; * [[Jānis Kārkliņš (mūziķis)|Jānis Kārkliņš]] (1907—1960) — mūziķis; * [[Jēkabs Kārkliņš]] (1867—1960) — dziedātājs, pedagogs, profesors; * [[Ramons Kepe]] (1932—2013) — dziedātājs, aktieris; * [[Hēra Kīne]] (1911—1973) — aktrise; * [[Jānis Kīns]] (1909—1969) — grafiķis, grāmatu ilustrators; * [[Gustavs Klaustiņš]] (1880—1937) — inženieris, politiķis; * [[Mārtiņš Kleins]] (1938—2014) — kinooperators; * [[Jānis Voldemārs Kleperis]] (1893—1935) — pulkvedis; * [[Nikolajs Klēģeris]] (1902—1983) — pedagogs, pasniedzējs, zinātnieks; * [[Elija Kliene]] (1895—1978) — tulkotāja; * [[Anta Klints]] (1893—1970) — aktrise; * [[Jānis Klovāns]] (1935—2010) — šahists; * [[Dace Kļava]] (1965—2020) — pianiste, pedagoģe; * [[Jānis Kļava]] (1892—1971) — aktieris, režisors; * [[Paulīne Kļaviņa]] (1918—2001) — lībiešu kultūras darbiniece, dzejniece, tulkotāja; * [[Pēteris Kļaviņš]] (1892—1979) — keramiķis, gleznotājs; * [[Ingvilda Knāviņa]] (1960—2022) — tekstilmāksliniece, gleznotāja; * [[Jevgenija Knāviņa]] (1928—2018) — tekstilmāksliniece; * [[Egons Knops]] (1876—1933) — advokāts, politiķis; * [[Edīte Kokare]] (1933—2007) — mūzikas pedagoģe, kordiriģente; * [[Elza Kokare]] (1920—2003) — folkloriste; * [[Gido Kokars]] (1921—2017) — diriģents; * [[Imants Kokars]] (1921—2011) — diriģents; * [[Juris Kokars]] (1958—1990) — diriģents; * [[Leo Kokle]] (1924—1964) — gleznotājs; * [[Ralfs Kolītis]] (1962—2016) — ķirurgs, profesors; * [[Igors Korti]] (1922—1986) — gleznotājs, akvarelists; * [[Igors Koškins]] (1926—1977) — baletdejotājs; * [[Kristaps Koškins]] (1875—1931) — aktieris, režisors, tulkotājs; * [[Aleksejs Kotļarovs]] (1918—2006) — gleznotājs; * [[Uldis Knass-Koškins]] (1816—1988) — aktieris, režisors; * [[Andrejs Krastiņš]] (1951—2008) — politiķis, jurists; * [[Andrejs Krastkalns]] (1868—1939) — politiķis, advokāts; * [[Alfrēds Krauklis]] (1911—1991) — basketbolists, treneris; * [[Nikolajs Krauklis]] (1900—1945) — aktieris, režisors; * [[Elza Krauliņa]] (1920—2002) — zinātniece, fiziķe, pedagoģe; * [[Armands Krauliņš]] (1939—2022) — basketbola treneris; * [[Māra Krauze]] (1945—1984) — aktrise; * [[Kārlis Rūdolfs Kreicbergs]] (1921—2014) — diriģents; * [[Rūdolfs Kreicums]] (1900—1971) — aktieris; * [[Roberts Krimbergs]] (1874—1941) — fiziologs, bioķīmiķis, profesors; * [[Leons Krivāns]] (1938—2020) — aktieris; * [[Zelma Krodere]] (1897—1981) — tulkotāja; * [[Roberts Kroders]] (1892—1956) — teātra kritiķis, tulkotājs; * [[Jānis Krodznieks]] (1851—1924) — vēsturnieks, jaunlatvietis; * [[Valdis Kroģis]] (1934—1994) — dokumentālā kino operators; * [[Alberts Kronenbergs]] (1887—1958) — grafiķis, dzejnieks; * [[Alfreds Krūklis]] (1921—2003) — dzejnieks; * [[Olga Krūmiņa]] (1909—1992) — aktrise; * [[Artūrs Krūmiņš]] (1879—1969) — arhitekts; * [[Jānis Krūmiņš (basketbolists)|Jānis Krūmiņš]] (1930—1994) — basketbolists; * [[Kārlis Krūmiņš (zinātnieks)|Kārlis Krūmiņš]] (1890—1966) — zinātnieks, agroķīmiķis; * [[Pauls Krūmiņš]] (1892—1965) — vijolnieks, diriģents, pedagogs; * [[Vilis Krūmiņš]] (1919—2000) — politiķis, Atmodas kustības dalībnieks; * [[Aleksandrs Kublinskis]] (1936—2018) — komponists; * [[Mihails Kublinskis]] (1939—2020) — režisors; * [[Jēkabs Kukainis]] (1858—1935) — sabiedriskais darbinieks, politiķis; * [[Pāvils Kuncendorfs]] (1909—1960) — grafiķis; * [[Krišjānis Kundziņš]] (1905—1993) — cīkstonis, treneris; * [[Kārlis Pēteris Kundziņš]] (1902—1992) — teātra un literatūras zinātnieks; * [[Pēteris Kundziņš]] (1886—1958) — gleznotājs; * [[Juris Kunnoss]] (1948—1999) — dzejnieks; * [[Dina Kuple]] (1930—2010) — aktrise; * [[Kārlis Kurle-Kurlis]] (1888—1928) — gleznotājs; * [[Gunārs Kušķis]] (1929—1967) — džeza mūziķis; * [[Nikolajs Kūlainis]] (1901—1975) — gleznotājs; * [[Pauls Kvelde]] (1927—2017) — diriģents; * [[Konrāds Kvēps]] (1891—1961) — aktieris; * [[Alberts Kviesis]] (1881—1944) — politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents; {{div col end}} == Ķ == {{div col|2}} * [[Gustavs Ķempelis]] (1874—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Atis Ķeniņš]] (1874—1961) — advokāts, pedagogs, dzejnieks, politiķis; * [[Augusts Ķešāns]] (1881—1954) — ķīmiķis, profesors; * [[Ivars Jānis Ķezbers]] (1944—1997) — vēsturnieks, politiķis; * [[Evija Ķirse]] (1974—2003) — alpīniste, uzņēmēja; * [[Teodors Ķirsis]] (1942—2003) — alpīnists, uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks; * [[Ints Ķuzis]] (1962—2022) — Valsts policijas priekšnieks, policijas ģenerālis, jurists, politiķis; * [[Valdis Ķuzis]] (1945—2026) — kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis; {{div col end}} == L == {{div col|2}} * [[Irma Laiva]] (1909—2003) — aktrise; * [[Teodors Lakšēvics]] (1911—1989) — gleznotājs; * [[Pēteris Laķis]] (1952—2003) — filozofs, sociologs, mākslas zinātnieks, politiķis; * [[Marta Lange]] (1903—1985) — tēlniece; * [[Roberts Lapainis]] (1913—1947) — hokeja vārtsargs; * [[Jānis Lapiņš]] (1885—1941) — publicists, rakstnieks, pedagogs; * [[Mārtiņš Lapiņš]] (1873—1954) — fotogrāfs, operators; * [[Ieva Lase]] (1916—2002) — tulkotāja; * [[Milda Lasmane]] (1890—1976) — horeogrāfe, latviešu deju autore; * [[Vilma Lasmane]] (1917—1991) — aktrise; * [[Imants Lasmanis]] (1937—1977) — dzejnieks; * [[Ingrīda Latimira]] (1958—2024) — ekonomiste, politiķe; * [[Jānis Laukroze]] (1932—2001) — tiesnesis, jurists; * [[Ernests Laumanis]] (1908—1968) — armijas virsnieks; * [[Jēkabs Lautenbahs]] (1847—1928) — dzejnieks, filologs; * [[Jānis Laže]] (1886—1969) — inženieris tehnologs, Latvijas cukurfabriku celtniecības organizators; * [[Nadežda Laže]] (1895—1973) — gleznotāja; * [[Dzintars Lācis]] (1940—1992) — riteņbraucējs; * [[Vilis Lācis]] (1904—1966) — rakstnieks, politiķis; * [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992) — rakstnieks; * [[Aleksandrs Leimanis]] (1913—1990) — režisors; * [[Leonīds Leimanis]] (1910—1974) — aktieris, kinorežisors; * [[Olga Lejaskalne]] (1904—1980) — aktrise; * [[Juris Lejaskalns]] (1935—2006) — aktieris; * [[Teodors Lejas-Krūmiņš]] (1871—1947) — režisors, aktieris, teātra teorētiķis, rakstnieks, tulkotājs; * [[Kārlis Morics Lejiņš]] (1858—1920) — ārsts, politiķis; * [[Paulis Lejiņš]] (1883—1959) — agronoms, politiķis, profesors; * [[Jānis Lejnieks]] (1951—2026) — arhitekts, pētnieks; * [[Natālija Leontjeva]] (1910—1984) — baletdejotāja, pedagoģe; * [[Jānis Lerhs]] (1904—1967) — fotogrāfs; * [[Kārlis Lešinskis]] (1914—1938) — lidotājs; * [[Antra Liedskalniņa]] (1930—2000) — aktrise; * [[Uldis Lieldidžs]] (1933—2019) — aktieris; * [[Elmārs Liepa]] (1927—1974) — valodnieks; * [[Austra Liepiņa]] (1913—1998) — žurnāliste, skolotāja, sabiedriska darbiniece; * [[Lidija Liepiņa]] (1891—1985) — fizikālķīmiķe; * [[Jānis Liepiņš (gleznotājs)|Jānis Liepiņš]] (1894—1964) — gleznotājs; * [[Pēteris Liepiņš]] (1943—2022) — aktieris; * [[Aleksandrs Liepukalns]] (1892—1966) — ķirurgs, profesors; * [[Kārlis Likums]] (1892—1986) — inženieris, augstskolu pasniedzējs; * [[Ance Lindberga]] (1878—1946) — dziedātāja, aktrise; * [[Jāzeps Lindbergs]] (1922—1994) — diriģents; * [[Nikolajs Linde]] (1904—1980) — gleznotājs; * [[Gvido Linga]] (1969—2020) — mūziķis, radio un televīzijas raidījumu vadītājs; * [[Arnolds Liniņš]] (1930—1998) — aktieris, režisors; * [[Žanis Lipke]] (1900—1987) — ebreju glābējs Otrā pasaules kara laikā; * [[Fricis Līcis]] (1891—1953) — aktieris; * [[Helga Līcīte]] (1919—1983) — aktrise; * [[Arnis Līcītis]] (1946—2022) — aktieris; * [[Arnis Līcītis (baletdejotājs)|Arnis Līcītis]] (1967—2021) — baletdejotājs; * [[Herberts Līkums]] (1902—1980) — mākslinieks; * [[Velta Līne]] (1923—2012) — aktrise; * [[Egons Līvs]] (1924—1989) — rakstnieks, kinoscenārists; * [[Klāvs Lorencs]] (1885—1975) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Viktors Lorencs]] (1927—1992) — kinoscenārists, aktieris; * [[Anna Ludiņa]] (1906—1998) — operdziedātāja; * [[Leons Lukšo]] (1930—1984) — keramiķis; * [[Pēteris Lūcis]] (1907—1991) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Fēlikss Lūkins]] (1875—1934) — ārsts, sabiedriskais darbinieks; * [[Haralds Lūkins]] (1906—1991) — ārsts, politiķis; * [[Miervaldis Lūkins]] (1894—1941) — virsnieks, pulkvedis, politiķis; * [[Jānis Lūsis (zoologs)|Jānis Lūsis]] (1897—1979) — zoologs, ģenētiķis; {{div col end}} == M == {{div col|2}} * [[Arčils Mačabeli]] (1905—1960) — ķirurgs, profesors; * [[Jūlijs Madernieks]] (1870—1955) — mākslinieks, pedagogs, mākslas kritiķis; * [[Imants Magone]] (1936—2008) — horeogrāfs, pedagogs; * [[Maiga Mainiece]] (1925—2001) — aktrise; * [[Egons Maisaks]] (1948—1994) — aktieris; * [[Jānis Maizīte]] (1883—1950) — farmaceits, profesors; * [[Vija Maldupe]] (1947—1996) — gleznotāja; * [[Marija Maldutis]] (1889—1926) — operdziedātāja; * [[Roberts Malvess]] (1905—1982) — vēsturnieks; * [[Margita Mantiņa]] (1944—2020) — teātra vēsturniece; * [[Kirils Martinsons]] (1889—1977) — aktieris; * [[Irina Mass]] (1917—1991) — režisore, operatore; * [[Vadims Mass]] (1919—1986) — režisors, operators; * [[Hermanis Matisons]] (1894—1932) — šahists; * [[Jānis Matulis (teologs)|Jānis Matulis]] (1911—1985) — teologs, arhibīskaps; * [[Niks Matvejevs]] (1958—2014) — mūziķis; * [[Juris Mauriņš]] (1928—1993) — tēlnieks; * [[Leonīds Mauriņš]] (1943—2012) — gleznotājs; * [[Ivars Mazurs]] (1929—2010) — džeza mūziķis, pianists, aranžētājs; * [[Mirdza Mālkalne]] (1926—1990) — aktrise; * [[Aleksandrs Mālmeisters]] (1911—1996) — inženieris, politiķis, akadēmiķis; * [[Jānis Mārsietis]] (1889—1962) — aktieris; * [[Jānis Medenis]] (1903—1961) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Jēkabs Mediņš]] (1885—1971) — komponists; * [[Ksenija Medne]] (1919—2001) — zinātniece; * [[Haralds Mednis]] (1906—2000) — diriģents; * [[Gunārs Meierovics]] (1920—2007) — politiķis; * [[Zigfrīds Anna Meierovics]] (1887—1925) — politiķis; * [[Andris Mekšs]] (1941—2018) — aktieris; * [[Vilma Melbārde]] (1920—1987) — aktrise; * [[Kārlis Melbārzdis]] (1902—1970) — gleznotājs; * [[Emīls Melderis]] (1889—1979) — tēlnieks; * [[Pauls Melducis|Paulis Melducis]] (1905—1970) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Imants Melgailis]] (1923—2018) — mākslinieks, grafiķis, karikatūrists; * [[Austra Melnāre]] (1916—1995) — gleznotāja, kostīmu māksliniece; * [[Ādolfs Melnārs]] (1908—1963) — gleznotājs; * [[Emilis Melngailis]] (1874—1954) — komponists, folklorists, diriģents; * [[Fricis Menders]] (1885—1971) — sabiedrisks darbinieks, politiķis, disidents; * [[Natālija Mentele]] (1924—1987) — keramiķe; * [[Kārlis Meņģelis]] (1867—1931) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Andris Merkmanis]] (1943—2006) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Leonīds Merkmanis]] (1915—1983) — scenogrāfs, arhitekts; * [[Andris Mertens]] (1939—1996) — ārsts fiziologs, profesors; * [[Uģis Mežavilks]] (1929—1998) — gleznotājs; * [[Fricis Mierkalns]] (1873—1955) — rakstnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Aleksis Mierlauks]] (1866—1943) — aktieris, režisors; * [[Ernests Miezis]] (1884—1945) — politiķis; * [[Aleksandrs Mihelsons]] (1875—1917) — aktieris; * [[Arveds Mihelsons]] (1886—1961) — aktieris, rakstnieks; * [[Eduards Miķelsons]] (1896—1969) — operdziedātājs; * [[Jānis Milbrets]] (1944—2021) — kinooperators; * [[Mārtiņš Milbrets]] (1965—2019) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Visvaris Millers]] (1927—1992) — jurists, pedagogs; * [[Harijs Misiņš]] (1917—1984) — aktieris, režisors, dziedātājs; * [[Jānis Misiņš]] (1862—1945) — bibliofils, bibliogrāfs; * [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994) — aktrise, režisore; * [[Aleksandrs Mitulis]] (1893—1985) — prāvests, pētnieks; * [[Vladimirs Molčanovs]] (1890—1968) — mācītājs, teologs; * [[Artūrs Motmillers]] (1900—1980) — vieglatlēts, garo distanču skrējējs; * [[Zenta Muceniece]] (1924—2012) — gleznotāja; * [[Arturs Mucenieks]] (1912—1984) — mākslinieks; * [[Jānis Muhks]] (1921—2004) — uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Māra Muižniece]] (1950—2006) — keramiķe; * [[Oskars Muižnieks (mākslinieks)|Oskars Muižnieks]] (1922—1984) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Augusts Muižulis]] (1893—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Vilhelms Munters]] (1898—1967) — diplomāts, politiķis; * [[Imants Murovskis]] (1925—2001) — tēlnieks; * [[Kārlis Muške]] (1921—1981) — hokejists, latviešu nacionālo partizānu kustības dalībnieks; * [[Vija Muške]] (1927—1988) — muzikoloģe, publiciste, kritiķe; * [[Jānis Mūrnieks]] (1947—1984) — kinooperators; * [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977) — režisors, aktieris; {{div col end}} == N == {{div col|2}} * [[Normunds Naumanis]] (1962—2014) — teātra un kino kritiķis, teātra zinātnieks, žurnālists; * [[Aleksandrs Neibergs]] (1883—1962) — ķirurgs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kristaps Neilands]] (1899—1960) — inženieris metalurgs, profesors; * [[Kārlis Neilis]] (1906—1991) — gleznotājs; * [[Ada Neretniece]] (1924—2008) — kinorežisore; * [[Andrievs Niedra]] (1871—1942) — rakstnieks, politiķis; * [[Anna Nollendorfa]] (1920—1999) — tēlniece, leļļu skulptore; * [[Magnuss Nomals]] (1911—1945) — arhitekts; * [[Pēteris Nomals]] (1876—1949) — inženieris tehnologs; * [[Arvīds Norītis]] (1902—1981) — vijolnieks, pedagogs, diriģents; * [[Oskars Norītis]] (1909—1942) — gleznotājs, grafiķis, scenogrāfs; {{div col end}} == Ņ == * [[Ināra Ņefedova]] (1930—2022) — mākslas zinātniece; == O == {{div col|2}} * [[Vitāls Oga]] (1929—1984) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Vilis Olavs]] (1867—1917) — sabiedrisks darbinieks, publicists; * [[Uldis Opits]] (1932—2020) — hokeja vārtsargs, treneris; * [[Gunārs Ordelovskis]] (1927—1990) — diriģents, komponists, trombonists, pedagogs; * [[Ringolds Ore]] (1931—1968) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Milda Orleāna-Zariņa]] (1907—1982) — aktrise; * [[Jānis Osis]] (1895—1973) — aktieris; * [[Jāzeps Osmanis]] (1932—2014) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Oļģerts Ostenbergs]] (1925—2012) — arhitekts, pedagogs; * [[Ēriks Ošs]] (1927—2025) — karikatūrists, mākslinieks; * [[Benita Ozoliņa]] (1903—1984) — aktrise; * [[Dzidra Ozoliņa]] (1922—2014) — arhitekte; * [[Arvīds Ozoliņš (baletdejotājs)|Arvīds Ozoliņš]] (1908—1996) — baletdejotājs, pedagogs; * [[Edgars Ozoliņš (grafiķis)|Edgars Ozoliņš]] (1930—1987) — grafiķis; * [[Kārlis Ozoliņš (pedagogs)|Kārlis Ozoliņš]] (1882—1960) — pedagogs, izglītības darbinieks; * [[Pēteris Ozoliņš (režisors)|Pēteris Ozoliņš]] (1864—1938) — aktieris, režisors; * [[Valdemārs Ozoliņš]] (1896—1973) — komponists, diriģents; * [[Herberts Ozolītis]] (1902—1987) — operdziedātājs, pedagogs; * [[Alfrēds Ozols]] (1898—1971) — biologs, bioloģijas zinātņu doktors; * [[Arturs Ozols (valodnieks)|Arturs Ozols]] (1912—1964) — letonists, folklorists, pedagogs; * [[Harijs Ozols]] (1963—2015) — aktieris, dziedātājs; * [[Jānis R. Ozols]] (1911—1985) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Vilis Ozols (gleznotājs)|Vilis Ozols]] (1929—2014) — gleznotājs; {{div col end}} == P == {{div col|2}} * [[Adrians Pabians]] (1908—1993) — mākslinieks; * [[Kārlis Pabriks]] (1898—1977) — aktieris; * [[Kārlis Padegs]] (1911—1940) — grafiķis, gleznotājs; * [[Leons Paegle]] (1890—1926) — rakstnieks; * [[Spricis Paegle]] (1876—1962) — uzņēmējs, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Elfrīda Pakule]] (1912—1991) — operdziedātāja; * [[Milda Palēviča]] (1889—1972) — filozofe, pedagoģe; * [[Indriķis Palēvičs]] (1862—1940) — skolotājs, mūziķis; * [[Kārlis Pamše]] (1917—2015) — aktieris, režisors, rakstnieks; * [[Arnolds Pankoks]] (1914—2008) — gleznotājs; * [[Jāzeps Pasternaks]] (1919—1975) — sabiedrisks darbinieks; * [[Felicita Pauļuka]] (1925—2014) — māksliniece; * [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] (1865—1937) — politiķis; * [[Jānis Pauļuks (mākslinieks)|Jānis Pauļuks]] (1906—1984) — gleznotājs; * [[Ērika Pauzere]] (1927—2009) — modes māksliniece; * [[Uldis Pauzers]] (1933—1982) — filmu mākslinieks, scenogrāfs; * [[Jānis Pārstrauts]] (1851—1929) — publicists, mācītājs, valodnieks; * [[Marianna Peilāne]] (1915—1996) — gleznotāja; * [[Mārtiņš Peniķis]] (1874—1964) — virsnieks, ģenerālis; * [[Nikolajs Petraškevičs]] (1909—1976) — gleznotājs; * [[Konstantīns Pēkšēns]] (1859—1928) — arhitekts; * [[Lilija Pētersone]] (1923—1998) — peldētāja, trenere; * [[Kārlis Pētersons (cirka mākslinieks)|Kārlis Pētersons]] (1889—1967) — cirka mākslinieks; * [[Pēteris Pētersons (literāts, gleznotājs)|Pēteris Pētersons]] (1881—1937) — literāts, gleznotājs, pedagogs, radiobalss; * [[Pēteris Pētersons]] (1923—1998) — dramaturgs, režisors, teorētiķis, tulkotājs; * [[Valentīns Pikulis]] (1928—1990) — rakstnieks; * [[Elvīra Pinnis]] (1907—1984) — tēlniece; * [[Rūdolfs Pinnis]] (1902—1992) — gleznotājs; * [[Ērmanis Pīpiņš-Vizulis]] (1873—1927) — pedagogs, literatūrkritiķis, žurnālists; * [[Gunārs Placēns]] (1927—2024) — aktieris; * [[Otto Pladers]] (1897—1970) — gleznotājs; * [[Jānis Plase]] (1892—1929) — gleznotājs; * [[Jānis Plēpis]] (1909—1947) — grafiķis; * [[Edgars Plūksna]] (1908—1994) — operdziedātājs; * [[Kārlis Plūksne]] (1906—1973) — arhitekts; * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931) — ģenerālis; * [[Juris Podnieks]] (1950—1992) — kinooperators, režisors; * [[Teodors Podnieks]] (1879—1936) — aktieris, režisors; * [[Jānis Poruks]] (1871—1911) — rakstnieks; * [[Lilita Postaža]] (1941—2011) — gleznotāja, tekstilmāksliniece; * [[Rasma Prande]] (1926—1998) — kino grima māksliniece; * [[Kārlis Prauls]] (1895—1941) — ģenerālis; * [[Imants Prēdelis]] (1950—2018) — fotogrāfs; * [[Anna Priede]] (1920—2007) — baletdejotāja; * [[Dāvids Priedenbergs]] (1892—1965) — aktieris; * [[Anna Priedīte]] (1874—1941) — publiciste; * [[Rūdolfs Princis]] (1908—1977) — inženieris, pedagogs; * [[Jānis Prombergs]] (1927—1993) — ārsts, medicīnas darbinieks; * [[Jānis Pujāts (mākslas zinātnieks)|Jānis Pujāts]] (1925—1988) — mākslas zinātnieks; * [[Ādolfs Puķe]] (1920—2010) — dziedātājs; * [[Zina Pupšto]] (1915—1998) — aktrise, operetes soliste; * [[Jānis Purgalis]] (1869—1934) — notārs, politiķis; * [[Frīdrihs Puriņš]] (1893—1941) — latviešu strēlnieks, robežsargs; * [[Puriņu Klāvs]] (1858—1935) — rakstnieks; * [[Vilis Purmalis]] (1927—1989) — ķirurgs; * [[Vilhelms Purvītis]] (1872—1945) — gleznotājs, profesors; * [[Baiba Puzinas]] (1944—1999) — kostīmu māksliniece; * [[Uldis Pūcītis]] (1937—2000) — aktieris; {{div col end}} == R == {{div col|2}} * [[Elza Radziņa]] (1917—2005) — aktrise; * [[Lija Rage]] (1948—2025) — tekstilmāksliniece, teātra kostīmu māksliniece; * [[Augusts Raņķis (grāmatizdevējs)|Augusts Raņķis]] (1875—1937) — grāmatizdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Elfrīda Rapa]] (1901—1966) — literāte, grāmatniece; * [[Jānis Rapa (1885—1941)|Jānis Rapa]] (1885—1941) — grāmatizdevējs; * [[Regīna Razuma]] (1951—2023) — aktrise; * [[Jānis Reinholds (rakstnieks)|Jānis Reinholds]] (1896—1933) — satīriķis, humorists, feļetonists; * [[Leons Reiters]] (1926—1976) — diriģents; * [[Teodors Reiters]] (1884—1956) — diriģents; * [[Eduards Reiziņš]] (1890—1970) — biologs, zoologs, pedagogs; * [[Linards Reiziņš]] (1924—1991) — matemātiķis, pedagogs; * [[Rūdolfs Reiziņš]] (1921—1984) — ķīmiķis; * [[Līvija Rezevska]] (1926—2004) — tēlniece; * [[Jānis Rezevskis]] (1872—1941) — teologs, profesors; * [[Milda Riekstiņa]] (1891—1976) — aktrise; * [[Alfrēds Riekstiņš (politiķis)|Alfrēds Riekstiņš]] (1876—1937) — politiķis; * [[Jānis Rieksts]] (1881—1970) — fotogrāfs; * [[Riemelis]] (Jānis Tomiņš) (1856—1924) — dzejnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Jānis Rikmanis]] (1901—1968) — gleznotājs; * [[Dzidra Ritenberga]] (1928—2003) — aktrise, režisore; * [[Pēteris Rizga]] (1883—1955) — biškopis, sabiedriskais darbinieks, profesors; * [[Vilis Rīdzenieks]] (1884—1962) — fotogrāfs; * [[Juris Rītiņš]] (1952—2010) — politiķis; * [[Artūrs Rocēns]] (1907—1988) — ķirurgs; * [[Kārlis Rocēns]] (1939—2017) — inženierijas zinātnieks, profesors, akadēmiķis; * [[Fricis Rode]] (1887—1967) — režisors, aktieris; * [[Olga Rode]] (1890—1939) — ārste, ķirurģe; * [[Rasma Roga]] (1925—2012) — aktrise; * [[Ērika Romane]] (1920—2002) — gleznotāja; * [[Helēna Romanova]] (1928—1987) — aktrise; * [[Georgs Romulis]] (1928—2015) — dzintara mākslinieks; * [[Ieva Roze]] (1971—1991) — dzejniece; * [[Bertrams Rozenbergs]] (1904—1960) — ķirurgs; * [[Eduards Rozenštrauhs]] (1918—1992) — mūziķis; * [[Ernests Rozentāls]] (1888—1953) — aktieris; * [[Janis Rozentāls]] (1866—1917) — gleznotājs; * [[Miķelis Rozentāls (gleznotājs)|Miķelis Rozentāls]] (1907—1952) — gleznotājs; * [[Jānis Rozītis]] (1913—1942) — futbolists, hokejists; * [[Pāvils Rozītis]] (1889—1937) — rakstnieks, žurnālists, tulkotājs; * [[Biruta Ilga Rubess]] (1931—2002) — māksliniece; * [[Bruno Rubess]] (1926—2009) — uzņēmējs, mecenāts; * [[Ella Rudzīte]] (1900—1993) — aktrise; * [[Marta Rudzīte]] (1924—1996) — valodniece, pedagoģe; * [[Dāvids Rudzītis]] (1881—1939) — politiķis; * [[Kristaps Rudzītis]] (1899—1978) — ārsts, profesors; * [[Māris Rudzītis]] (1932—1973) — kinooperators, režisors; * [[Pēteris Rudzītis]] (1879—1931) — aktieris; * [[Rihards Rudzītis]] (1898—1960) — rakstnieks, filozofs; * [[Jūlijs Ruments]] (1900—1943) — farmaceits, ķīmiķis, profesors; * [[Rudīte Ruško]] (1966—2018) — operdziedātāja; * [[Vilhelms Ruško]] (1922—1993) — dziedātājs, aktieris; * [[Valdis Rūja]] (1928—2020) — dzejnieks; * [[Velta Rūķe-Draviņa]] (1917—2003) — valodniece, folkloriste; * [[Berta Rūmniece]] (1865—1953) — aktrise; * [[Ansis Rūtentāls]] (1949—2000) — kustību mākslinieks, režisors, pedagogs; {{div col end}} == S == {{div col|2}} * [[Jurijs Safronovs]] (1947—2015) — aktieris; * [[Anna Sakse]] (1905—1981) — rakstniece; * [[Irma Sakss]] (1905—1993) — dziedātāja; * [[Kārlis Sakss]] (1897—1987) — mežkopis, profesors; * [[Pauls Sakss]] (1878—1966) — operdziedātājs, vokālais pedagogs; * [[Eduards Salenieks]] (1900—1977) — rakstnieks, žurnālists; * [[Juris Salmanis]] (1943—2025) — mākslinieks; * [[Alma Saltupe]] (1894—1967) — dzejniece; * [[Zinaīda Sama]] (1914—1989) — horeogrāfe, pedagoģe; * [[Askolds Saulītis]] (1966—2021) — kino režisors, scenārists; * [[Alfrēds Sausne]] (1900—1994) — aktieris, rakstnieks; * [[Mihails Savisko]] (1936—2024) — kinokritiķis, scenārists; * [[Kārlis Sebris]] (1914—2009) — aktieris; * [[Vilis Segliņš]] (1882—1961) — režisors, aktieris; * [[Andris Seleckis]] (1947—2016) — operators; * [[Vera Selga]] (1918—1996) — aktrise; * [[Uļjana Semjonova]] (1952—2026) — basketboliste; * [[Valērijs Sevastjanovs]] (1948—2010) — baletdejotājs; * [[Ludvigs Sēja]] (1885—1962) — diplomāts, politiķis; * [[Milda Sēnīte]] (1896—1971) — aktrise; * [[Eduards Sidrabs]] (1898—1963) — tēlnieks; * [[Pēteris Siecenieks]] (1865—1930) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Jēkabs Silarājs]] (1898—1941) — Latvijas Kriminālpolicijas priekšnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Juris Silarājs]] (1917—2007) — basketbolists, basketbola treneris; * [[Jānis Silazars]] (1912—1975) — dzejnieks; * [[Gundega Sileniece]] (1928—2013) — literatūrzinātniece; * [[Visvaldis Silenieks]] (1898—1960) — aktieris; * [[Elza Siliņa]] (1895—1988) — dejas vēsturniece, baleta kritiķe; * [[Aivars Siliņš]] (1947—2016) — aktieris; * [[Matīss Siliņš]] (1861—1942) — kartogrāfs, vēsturnieks, etnogrāfs, literāts; * [[Maija Silmale]] (1924—1973) — rakstniece, tulkotāja; * [[Minna Tusnelda Simsone]] (1877—1932) — aktrise; * [[Jānis Simsons]] (1887—1939) — aktieris; * [[Vera Singajevska]] (1923—2014) — aktrise; * [[Juris Sinka]] (1927—2001) — politiķis; * [[Bruno Sipāns]] (1913—1973) — gleznotājs; * [[Andrejs Sīmanis]] (1865—1926) — jurists, politiķis; * [[Daina Skadmane]] (1990—2013) — māksliniece; * [[Pēteris Skrapce]] (1884—1960) — virsnieks, ģenerālis; * [[Guntis Skrastiņš]] (1954—2021) — aktieris; * [[Imants Skrastiņš]] (1941—2019) — aktieris, režisors; * [[Kārlis Skrastiņš]] (1974—2011) — hokejists; * [[Jānis Skredelis]] (1939—2019) — futbola treneris; * [[Ārijs Skride]] (1906—1987) — gleznotājs; * [[Rihards Skrubis]] (1928—1995) — grafiķis; * [[Emīls Skubiķis]] (1875—1943) — inženieris, politiķis; * [[Viļums Skubiņš]] (1876—1951) — agronoms, sabiedrisks darbinieks; * [[Jānis Skučs]] (1908—1998) — gleznotājs; * [[Harijs Skuja]] (1927—1984) — dzejnieks; * [[Biruta Skujeniece]] (1888—1931) — aktrise, režisore, dzejniece; * [[Ausma Skujiņa]] (1931—2015) — arhitekte; * [[Austra Skujiņa]] (1909—1932) — dzejniece; * [[Rūta Skujiņa]] (1907—1964) — dzejniece, prozaiķe; * [[Džemma Skulme]] (1925—2019) — gleznotāja, politiķe; * [[Jurģis Skulme]] (1928—2015) — mākslinieks, mākslas zinātnieks; * [[Ksenija Skulme]] (1893—1967) — ārste, medicīnas zinātņu doktore; * [[Marta Skulme]] (1890—1962) — tēlniece; * [[Oto Skulme]] (1889—1967) — mākslinieks; * [[Uga Skulme]] (1895—1963) — mākslinieks; * [[Ādolfs Skulte]] (1909—2000) — komponists, pedagogs; * [[Gvido Skulte]] (1939—2013) — kinooperators; * [[Gina Slapiņa]] (1950—2013) — gleznotāja; * [[Andris Slapiņš]] (1949—1991) — kinooperators, režisors; * [[Georgs Smelters]] (1942—2014) — mākslinieks; * [[Pēteris Sniķeris]] (1875—1944) — ārsts, ģenerālis, profesors; * [[Viktors Somovičs]] (-1941) — padomju represiju upuris; * [[Maija Sosāre]] (1926—2008) — valodniece; * [[Burhards Sosārs]] (1890—1953) — komponists, diriģents; * [[Vestards Sosārs]] (1929—2000) — ārsts, teorētiķis; * [[Voldemārs Spalviņš]] (1901—1978) — militārs darbinieks, Latvijas armijas pulkvedis leitnants; * [[Teodors Spāde]] (1891—1970) — kara flotes virsnieks, komandieris, admirālis; * [[Andrejs Spekke]] (1915—1984) — tulkotājs; * [[Marga Spertāle]] (1901—1986) — māksliniece; * [[Arvīds Spertāls]] (1897—1961) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Jēkabs Spriņģis]] (1907—2004) — gleznotājs; * [[Alfrēds Spura]] (1928—2001) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Inese Spura]] (1924—2013) — žurnāliste; * [[Uldis Stabulnieks]] (1945—2012) — komponists, pianists, dziedātājs; * [[Helmī Stalte]] (1949—2023) — folkloriste, politiķe; * [[Dainis Stalts]] (1939—2014) — folklorists, politiķis; * [[Oskars Stalts]] (1904—1992) — kapteinis, līvu kultūras kopējs; * [[Marta Staņa]] (1913—1972) — arhitekte, dizainere; * [[Olita Starka-Stendere]] (1906—1953) — aktrise; * [[Margarita Stāraste]] (1914—2014) — ilustratore, rakstniece; * [[Edvīns Stepermanis]] (1905—1982) — mākslinieks; * [[Stepermaņu Krustiņš]] (1860—1941) — izdevējs, rakstnieks; * [[Elza Stērste]] (1885—1976) — dzejniece; * [[Laimonis Stīpnieks]] (1936—2023) — fotogrāfs; * [[Irēna Stradiņa]] (1925—1972) — māksliniece; * [[Jānis Stradiņš]] (1933—2019) — fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Pauls Stradiņš]] (1896—1958) — ķirurgs, profesors; * [[Embriks Strands]] (1876—1947) — entomologs, profesors; * [[Jānis Straubergs]] (1886—1952) — matemātikas skolotājs, kultūrvēsturnieks; * [[Jānis Straume (komponists)|Jānis Straume]] (1861—1929) — komponists, rakstnieks, kritiķis; * [[Jūlijs Straume]] (1874—1970) — mākslinieks, pedagogs, etnogrāfs; * [[Alfrēds Strausmanis]] (1877—1935) — advokāts, sabiedrisks darbinieks; * [[Valija Strautmane-Krauze]] (1924—2005) — gleznotāja; * [[Tālivaldis Strautmanis]] (1922—1995) — gleznotājs; * [[Jēkabs Strazdiņš]] (1905—1958) — gleznotājs, pedagogs, kritiķis; * [[Kārlis Strāders]] (1915—1978) — aktieris; * [[Kristaps Streičs]] (1970—2010) — režisors, mākslinieks; * [[Ēvalds Strods]] (1933—1998) — rakstnieks, publicists; * [[Heinrihs Strods]] (1925—2012) — vēsturnieks; * [[Irma Stubava|Irma Irīna Stubava]] (1908—1999) — aktrise; * [[Arnolds Stubavs]] (1910—1958) — aktieris; * [[Voldemārs Stūresteps]] (1909—1985) — vijolnieks, profesors; * [[Tatjana Suta]] (1923—2004) — baletdejotāja, mākslas zinātniece; * [[Kārlis Sūniņš]] (1907—1979) — gleznotājs; * [[Vitolds Svirskis]] (1919—1991) — gleznotājs, grafiķis; {{div col end}} == Š == {{div col|2}} * [[Georgijs Šelkovojs]] (1926—2005) — gleznotājs, grafiķis; * [[Pāvils Šenhofs]] (1924—2011) — mākslinieks; * [[Kārlis Šepko]] (1891—1952) — pulkvedis; * [[Kārlis Šics]] (1904—1981) — politiķis; * [[Genādijs Šitiks]] (1958—2009) — futbolists; * [[Rūdolfs Šīrants]] (1910—1985) — vēsturnieks; * [[Gustavs Šķilters]] (1874—1954) — tēlnieks, grafiķis; * [[Voldemārs Šmidbergs]] (1893—1975) — svarcēlājs, cīkstonis, tiesnesis, fotogrāfs, sporta kolekcionārs; * [[Silvija Šmidkena]] (1935—2024) — keramiķe, publiciste; * [[Mirdza Šmithene]] (1887—1978) — aktrise; * [[Jānis Šmits]] (1880—1969) — aktieris; * [[Luijs Šmits]] (1907—1985) — aktieris; * [[Pēteris Šmits]] (1869—1938) — valodnieks, etnogrāfs, profesors; * [[Mihails (Moisejs) Šneiderovs]] (1915—1985) — kinooperators, režisors; * [[Elvīra Šnore]] (1905—1996) — arheoloģe, profesore; * [[Pēteris Šnore]] (1860—1928) — kapteinis; * [[Rauls Šnore]] (1901—1962) — arheologs, numismāts; * [[Ludmila Špīlberga]] (1886—1947) — aktrise; * [[Mirjama Štāle]] (1897—1988) — aktrise; * [[Austra Šteinberga]] (1910—1998) — aktrise; * [[Renāte Šteinberga]] (1937—2018) — aktrise, operetes soliste; * [[Kārlis Šteinbergs]] (1906—1983) — aktieris, operetes solists; * [[Rūta Šteinerte]] (1942—2003) — gleznotāja; * [[Jānis Šteins]] (1882—1968) — virsnieks, pulkvedis-leitnants; * [[Kārlis Štelmachers]] (1911—1990) — gleznotājs; * [[Pauls Šterns]] (1901—1979) — grafiķis; * [[Roberts Šterns]] (1884—1943) — mākslinieks; * [[Kārlis Štrauhs]] (1890—1944) — literāts; * [[Arnolds Šturms]] (1912—1999) — komponists, mūziķis; * [[Jānis Šusters]] (1927—1988) — farmaceits, profesors; * [[Voldemārs Šūlmanis]] (1921—1975) — hokeja uzbrucējs; * [[Aleksandrs Šūmahers]] (1901—1970) — kinooperators; * [[Elza Švalbe-Matvejeva]] (1903—2004) — tēlniece; * [[Voldemārs Švarcs]] (1884—1957) — aktieris; * [[Vladislavs Šveide]] (1915—1984) — mākslinieks; {{div col end}} == T == {{div col|2}} * [[Helēna Tangijeva-Birzniece]] (1907—1965) — baletdejotāja, baletmeistare; * [[Kārlis Teihmanis]] (1927—1991) — aktieris; * [[Augusts Tentelis]] (1876—1942) — vēsturnieks, pedagogs; * [[Alberts Terpilovskis]] (1922—2002) — tēlnieks; * [[Jānis Roberts Tillbergs]] (1880—1972) — mākslinieks, pedagogs; * [[Osvalds Tīlmanis]] (1900—1980) — arhitekts; * [[Jānis Tīss]] (1921—1980) — čellists; * [[Felicita Tomsone]] (1901—1969) — komponiste, pedagoģe; * [[Edgars Tons]] (1917—1967) — diriģents; * [[Gustavs Turss]] (1890—1973) — arhibīskaps; {{div col end}} == U == {{div col|2}} * [[Konrāds Ubāns]] (1893—1981) — mākslinieks; * [[Rolands Upatnieks]] (1932—1994) — kamaniņu braucējs; * [[Andrejs Upīts]] (1877—1970) — rakstnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks; * [[Jānis Upītis]] (1911—1983) — literatūras vēsturnieks; * [[Pēteris Upītis (grafiķis)|Pēteris Upītis]] (1899—1989) — grafiķis; * [[Aivars Urbāns]] (1955—2009) — mākslinieks; * [[Vladislavs Urtāns]] (1921—1989) — vēsturnieks, arheologs; * [[Vladimirs Utkins]] (1932—1994) — ķirurgs pulmonologs; {{div col end}} == Ū == {{div col|2}} * [[Otto Ūdentiņš]] (1892—1988) — ģenerālis; * [[Anna Ūdre]] (1896—1981) — ķirurģe; {{div col end}} == V == {{div col|2}} * [[Jānis Vagners]] (1869—1955) — jurists, politiķis; * [[Irma Vainovska]] (1895—1958) — teātra darbiniece; * [[Jānis Vainovskis]] (1887—1969) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Vaišļa]] (1969—2016) — producents, ceļotājs; * [[Aleksandrs Vaivars]] (1915—1997) — radiožurnālists; * [[Roberts Valdmanis]] (1874—1932) — diplomāts, vēstnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Voldemārs Valdmanis]] (1905—1966) — grafiķis, scenogrāfs; * [[Teodors Valdšmits]] (1868—1934) — aktieris; * [[Vitolds Valeinis]] (1922—2001) — literatūrzinātnieks, kritiķis; * [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Gustavs Vanags]] (1891—1965) — ķīmiķis; * [[Jevgeņijs Vanags]] (1922—1987) — rakstnieks, žurnālists, kultūras darbinieks; * [[Rūdolfs Vanags]] (1892—1977) — diriģents; * [[Vilhelms Benjamins Vanags]] (1912—1985) — ārsts, rentgenologs; * [[Lūcija Vankina]] (1908—1989) — arheoloģe, pētniece; * [[Pēteris Vasaraudzis]] (1908—1988) — aktieris; * [[Frīdrihs Vasarietis]] (1881—1972) — uzņēmējs, virsnieks, pulkvežleitnants, politiķis; * [[Pēteris Vasariņš]] (1924—1996) — politiķis; * [[Bruno Vasiļevskis]] (1939—1990) — gleznotājs; * [[Gundega Vaska]] (1917—2006) — grafiķe; * [[Hermanis Vazdiks]] (1906—1994) — aktieris; * [[Edgars Vārdaunis]] (1910—1999) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Vilma Vārna]] (1917—1978) — aktrise; * [[Venta Vecumniece]] (1927—2017) — aktrise, režisore; * [[Astrīda Vecvagare]] (1941—2013) — aktrise; * [[Haralds Arvīds Vecvagars]] (1910—1966) — literāts, žurnālists; * [[Reinholds Veics]] (1882—1920) — aktieris, režisors; * [[Zelma Veics]] (1882—1943) — aktrise; * [[Rihards Veide (dziedātājs)|Rihards Veide]] (1896—1964) — dziedātājs, pedagogs; * [[Juris Veitners]] (1943—1995) — dzejnieks; * [[Kārlis Veitners]] (1907—1994) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jēkabs Velme]] (1855—1928) — valodnieks, pedagogs; * [[Helmārs Velze]] (1909—1971) — aktieris; * [[Žanis Ventaskrasts]] (1906—1978) — lietišķās mākslas meistars; * [[Andris Vējāns]] (1927—2005) — rakstnieks, zinātnieks, kritiķis; * [[Mārtiņš Vērdiņš (seniors)|Mārtiņš Vērdiņš]] (1898—1979) — aktieris; * [[Irma Vēsmiņa]] (1888—1962) — aktrise; * [[Nora Vētra-Muižniece]] (1919—2005) — aktrise, režisore; * [[Vija Vētra]] (1923—2026) — dejotāja, horeogrāfe; * [[Alfrēds Videnieks]] (1908—2002) — aktieris; * [[Emīlija Viesture]] (1891—1947) — aktrise, režisore; * [[Velta Vilciņa]] (1928—1995) — baletdejotāja; * [[Tālivaldis Vilciņš]] (1922—1997) — vēsturnieks, sociologs, profesors; * [[Jānis Vilde]] (1900—1971) — neirologs, antropologs, profesors; * [[Arnolds Vilkins]] (1904—1979) — mākslinieks; * [[Ēvalds Vilks]] (1923—1976) — rakstnieks; * [[Māris Villerušs]] (1936—2014) — čellists; * [[Jūlijs Viļumainis]] (1909—1981) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Viļumanis (dziedātājs)|Aleksandrs Viļumanis]] (1910—1980) — operdziedātājs; * [[Voldemārs Vimba]] (1904—1985) — gleznotājs; * [[Edgars Vinters]] (1919—2014) — gleznotājs; * [[Vitolds Virsnis]] (1881—1934) — ģeogrāfs, profesors, rakstnieks; * [[Edvarts Virza]] (1883—1940) — rakstnieks, publicists; * [[Biruta Vizicka-Žarova]] (1929—1998) — aktrise, televīzijas režisore; * [[Marta Vīgante]] (1900—1966) — ārste, sabiedriska darbiniece; * [[Malvīne Vīgnere-Grīnberga]] (1871—1949) — operdziedātāja, pedagoģe; * [[Ernests Vīgners]] (1850—1933) — diriģents, komponists, folklorists; * [[Ivars Vīgners]] (1940—2007) — komponists, pianists; * [[Leonīds Vīgners]] (1906—2001) — diriģents, komponists, pedagogs; * [[Hilda Vīka]] (1897—1963) — māksliniece, rakstniece; * [[Rūdolfs Vīksna]] (1876—1959) — pedagogs, žurnālists, literāts; * [[Jānis Vītiņš (mežkopis)|Jānis Vītiņš]] (1885—1951) — mežkopis, zinātnieks, pedagogs; * [[Jānis Vītoliņš (komponists)|Jānis Vītoliņš]] (1886—1955) — komponists, fagotists; * [[Jēkabs Vītoliņš]] (1898—1977) — mūzikas zinātnieks, kritiķis, folklorists, pedagogs; * [[Alfrēds Vītols (ārsts)|Alfrēds Jānis Vītols]] (1889—1970) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Vītols]] (1877—1954) — mākslinieks; * [[Jāzeps Vītols]] (1863—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Līvija Volkova]] (1931—2025) — literatūrzinātniece, vēsturniece; * [[Edvards Vulfs]] (1886—1919) — rakstnieks; * [[Mavriks Vulfsons]] (1918—2004) — žurnālists, profesors, politiķis; {{div col end}} == Z == {{div col|2}} * [[Mirdza Zaice]] (1912—1998) — aktrise, teātra darbiniece; * [[Fricis Zandbergs]] (1910—1972) — gleznotājs; * [[Pārsla Zaļkalne]] (1927—1993) — tēlniece; * [[Lūcija Zamaiča]] (1893—1965) — rakstniece, dzejniece; * [[Rihards Zandersons]] (1910—1981) — aktieris; * [[Aija Zariņa]] (1954—2025) — gleznotāja; * [[Indulis Zariņš]] (1929—1997) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]] (1893—1979) — režisors, aktieris; * [[Kārlis Zariņš (dziedātājs)|Kārlis Zariņš]] (1930—2015) — operdziedātājs, profesors; * [[Rihards Zariņš]] (1869—1939) — grafiķis, pedagogs; * [[Jānis Zarumba]] (1907—1976) — sportists; * [[Augusts Zauers]] (1888—1981) — mākslinieks, pedagogs; * [[Jānis Zābers]] (1935—1973) — operdziedātājs; * [[Vilnis Zābers]] (1963—1994) — mākslinieks; * [[Jānis Zālītis (komponists)|Jānis Zālītis]] (1884—1943) — komponists, kritiķis; * [[Voldemārs Zālītis|Voldemārs Zālītis (Valdis)]] (1865—1934) — rakstnieks; * [[Ādolfs Zārdiņš]] (1890—1967) — mākslinieks; * [[Indriķis Zeberiņš]] (1882—1969) — gleznotājs, grafiķis; * [[Modris Zeberiņš]] (1923—1994) — rakstnieks; * [[Teodors Zeiferts]] (1865—1929) — pedagogs, dzejnieks, kritiķis, literatūrvēsturnieks; * [[Valentīna Zeile]] (1937—2018) — ekonomiste, politiķe; * [[Zinaīda Zeltmate]] (1920—1991) — baletdejotāja, pedagoģe, horeogrāfe; * [[Gunārs Zemgals]] (1934—2018) — scenogrāfs, mākslinieks; * [[Gustavs Zemgals]] (1871—1939) — otrais Latvijas Valsts prezidents, politiķis; * [[Daina Zemzare]] (1911—1971) — valodniece; * [[Aurēlijs Zēbergs]] (1879—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Jānis Zēbergs]] (1871—1927) — rēderis, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Juris Ziemelis]] (1941—1988) — latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Jānis Ziemeļnieks]] (1897—1930) — dzejnieks, žurnālists; * [[Maksims Ziks]] (1904—1986) — ārsts, ķirurgs; * [[Mārtiņš Zilberts]] (1977—2024) — pianists, pedagogs; * [[Marianna Zirdziņa]] (1912—1990) — aktrise, dziedātāja; * [[Vsevolods Zirdziņš]] (1913—1991) — aktieris, dziedātājs; * [[Arvīds Zirnis (sporta darbinieks)|Arvīds Zirnis]] (1897—1982) — sporta darbinieks; * [[Tamāra Zitcere]] (1947—2014) — zinātniece, ģenētiķe, pedagoģe; * [[Edgars Zīle]] (1908—1986) — aktieris; * [[Mārtiņš Zīverts]] (1903—1990) — dramaturgs; * [[Valērijs Zosts]] (1901—1960) — pianists, profesors; * [[Alīda Zvagule]] (1922—2015) — operetes soliste; * [[Inese Zvagule]] (1945—2004) — pianiste; * [[Arvīds Zvagulis]] (1920—2016) — vijolnieks, diriģents; * [[Gvido Zvaigzne]] (1958—1991) — kinooperators; * [[Velta Zvaigzne]] (1890—1920) — aktrise; * [[Alberts Zvejnieks]] (1902—1987) — cīkstonis, treneris; * [[Aleksandrs Zviedris]] (1905—1993) — gleznotājs; * [[Alise Zvirbule]] (1906—1996) — gleznotāja; * [[Egons Zvirbulis]] (1907—1986) — tēlnieks; * [[Valdis Zvirbulis]] (1936—1985) — dambretists, treneris, sporta žurnālists; {{div col end}} == Ž == {{div col|2}} * [[Gustavs Žibalts]] (1873—1938) — aktieris; * [[Arvīds Žilinskis]] (1905—1993) — komponists, pianists, profesors; * [[Jānis Žīds]] (1892—1959) — pulkvedis {{div col end}} [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] 7z2ibla9i59uo59ayvsn4k4jv5kstut 4486604 4486511 2026-06-26T00:52:45Z Teatrālis 82063 /* L */ 4486604 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā norādītas ievērojamas personas, kuras ir apbedītas [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]]. == A == {{div col|2}} * [[Jurijs Abizovs]] (1921—2006) — rakstnieks, tulkotājs, literatūrzinātnieks, Baltijas krievu kultūras vēstures speciālists; * [[Mārtiņš Abuls]] (1885—1930) — tiesnesis, žurnālists, sabiedrisks darbinieks; * [[Marija Adamova-Kalniņa]] (1924—2012) — aktrise; * [[Imants Adermanis]] (1930—1996) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Marta Aizupiete]] (1892—1975) — bioloģe; * [[Dace Akmentiņa]] (1858—1936) — aktrise; * [[Roberts Akmentiņš (mācītājs)|Roberts Akmentiņš]] (1910—1994) — teologs, profesors; * [[Laima Akuratere]] (1910—1969) — dzejniece, tulkotāja; * [[Jānis Akuraters]] (1876—1937) — dzejnieks, rakstnieks, politiķis; * [[Valdis Albergs]] (1922—1984) — tēlnieks; * [[Rūdolfs Alders]] (1907—1987) — tēlnieks; * [[Pauls Aldiņš]] (1971—2020) — ārsts infektologs, hepatologs, pasniedzējs; * [[Nikolajs Aleksejevs]] (1911—1962) — politiķis, rūpnīcas "[[VEF]]" direktors no 1958. līdz 1962. gadam; * [[Alita Alkne]] (1904—1994) — aktrise; * [[Jānis Alksnis]] (1869—1939) — arhitekts; * [[Jēkabs Alksnis (ārsts)|Jēkabs Alksnis]] (1870—1957) — medicīnas profesors; * [[Ojārs Ambainis]] (1926—1995) — folklorists, pētnieks; * [[Valdemārs Ambainis]] (1889—1946) — literāts, žurnālists; * [[Lilija Amerika]] (1903—1980) — aktrise; * [[Dagnija Amtmane|Dagnija Amtmane-Valdmane]] (1912—1985) — aktrise; * [[Valija Amtmane]] (1904—1996) — aktrise; * [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]] (1885—1966) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Krišjānis Ancītis]] (1911—1963) — valodnieks, literatūrzinātnieks; * [[Maigurs Andermanis]] (1922—2011) — operdziedātājs; * [[Emma Andersone]] (1900—1992) — literatūrvēsturniece, pedagoģe; * [[Alfrēds Andersons]] (1879—1937) — Rīgas pilsētas galva, būvinženieris, literāts, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Andersons (sportists)|Eduards Andersons]] (1914—1985) — basketbolists; * [[Andris Andreiko]] (1942—1976) — dambretists; * [[Ingrīda Andriņa]] (1944—2015) — aktrise; * [[Jānis Andrups]] (1914—1994) — literatūras vēsturnieks, kritiķis; * [[Olga Andžāne-Zvirgzdiņa]] (1913—1994) — dramaturģe, advokāte, pedagoģe; * [[Jānis Anmanis]] (1943—2025) — gleznotājs, mākslinieks; * [[Augusts Annuss]] (1893—1984) — gleznotājs; * [[Jānis Annuss (gleznotājs)|Jānis Annuss]] (1935—2013) — gleznotājs, fotogrāfs; * [[Indriķis Ansabergs]] (1886—1971) — pedagogs, [[Tautas padome|Tautas padomes]] loceklis; * [[Jānis Ansons]] (1888—1935) — mākslinieks; * [[Antonio (Antons Markūns)]] (1915—1977) — klauns; * [[Kārlis Anušēvics]] (1930—2013) — aktieris; * [[Jānis Apelis]] (1942—2014) — policijas darbinieks; * [[Arturs Apinis]] (1904—1975) — grafiķis; * [[Apsīšu Jēkabs]] (1858—1929) — rakstnieks; * [[Pāvels Armands]] (1902—1964) — kinorežisors, scenārists; * [[Bruno Artmanis]] (1915—2007) — mēbeļu arhitekts, dizaineris, mākslinieks; * [[Gunārs Astra]] (1931—1988) — latviešu brīvības cīnītājs, cilvēktiesību aizstāvis, disidents; * [[Maija Augstkalna]] (1932—2007) — teātra un kino kritiķe; * [[Alvils Augstkalns]] (1907—1940) — valodnieks, bibliogrāfs; * [[Olga Auguste]] (1896—1973) — padomju politiskā darbiniece; * [[Augusts Auns]] (1887—1967) — riteņbraucējs; * [[Alfrēds Austriņš]] (1893—1963) — teātra darbinieks; * [[Antons Austriņš]] (1884—1934) — rakstnieks; * [[Marga Austruma]] (1930—2017) — leļļu māksliniece un skulptore; * [[Vilis Austrums]] (1911—1960) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Kārlis Auškāps]] (1947—2017) — režisors, aktieris; * [[Lidija Auza]] (1914—1989) — gleznotāja; * [[Imants Auziņš]] (1937—2013) — dzejnieks, literatūrkritiķis; * [[Harijs Avens]] (1910—1976) — aktieris; * [[Aina Avotiņa]] (1918—1980) — aktrise; * [[Jānis Avotiņš]] (1896—1965) — virsnieks, pulkvedis-leitnants; {{div col end}} == Ā == {{div col|2}} * [[Alma Ābele]] (1907—1984) — aktrise; * [[Eduards Ābelskalns]] (1914—1982) — mūziķis; * [[Nikolajs Ābeltiņš]] (1897—1966) — pulkvežleitnants; * [[Aleksandrs Āboliņš]] (1893—1978) — teātra un kino darbinieks; * [[Jānis Āboliņš]] (1906—1990) — zinātnieks, profesors; * [[Tālivaldis Āboliņš]] (1932—1991) — aktieris; * [[Ojārs Ābols]] (1922—1983) — gleznotājs, mākslas teorētiķis; * [[Ojārs Āboltiņš]] (1936—2023) — ģeologs, ģeogrāfs, pedagogs; * [[Voldemārs Ābrams]] (1890—1956) — aktieris; * [[Māris Ārgalis]] (1954—2008) — mākslinieks; {{div col end}} == B == {{div col|2}} * [[Kristaps Bahmanis]] (1867—1942) — jurists, publicists, politiķis; * [[Juris Baklāns]] (1948—1989) — gleznotājs; * [[Kristīne Bakmane]] (1897—1925) — uzņēmēja; * [[Juris Baldunčiks]] (1950—2022) — valodnieks, terminologs, pedagogs, tulkotājs; * [[Mārīte Balode]] (1952—2018) — televīzijas režisore, kultūras žurnāliste; * [[Eduards Balodis]] (1880—1951) — pedagogs, tautsaimnieks, politiķis; * [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] (1881—1965) — virspavēlnieks, ģenerālis, politiķis; * [[Kārlis Balodis (medicīnas profesors)|Kārlis Balodis]] (1889—1964) — medicīnas profesors; * [[Paula Baltābola]] (1891—1978) — aktrise; * [[Sarmīte Baltkāje]] (1933—2017) — ārste onkoloģe, ķirurģe; * [[Jānis Baltkājs]] (1935—2023) — farmakologs, zinātnieks; * [[Jānis Baltvilks]] (1944—2003) — dzejnieks, ornitologs; * [[Kārlis Bambergs]] (1894—1981) — inženieris ķīmiķis, agroķīmiķis; * [[Jūlija Banga]] (1877—1954) — aktrise; * [[Bangaitis]] (1874—1925) — dzejnieks; * [[Georgs Barkāns]] (1925—2010) — mākslinieks, arhitekts; * [[Boriss Barnets]] (1902—1965) — krievu kinorežisors, aktieris, scenārists; * [[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]] (1865—1944) — medicīnas profesors; * [[Mendelis Bašs]] (1919—2012) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Biruta Baumane]] (1922—2017) — gleznotāja; * [[Lūcija Baumane]] (1905—1988) — aktrise, režisore, pedagoģe; * [[Aldis Baums]] (1932—2019) — datorzinātnieks; * [[Indulis Bākulis]] (1922—1976) — ķirurgs, profesors; * [[Ludvigs Bārs]] (1911—1973) — aktieris; * [[Jūlijs Bebrišs]] (1931—1993) — aktieris, režisors; * [[Aleksandra Beļcova]] (1892—1981) — gleznotāja, grafiķe; * [[Antons Benjamiņš]] (1860—1939) — uzņēmējs, žurnālists; * [[Juris Georgs Benjamiņš]] (1918—1993) — fotogrāfs; * [[Vilis Bergmanis]] (1892—1979) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Alfreds Bergs]] (1890—1942) — militārs darbinieks, Latvijas armijas ārsts, pulkvedis, leitnants; * [[Jānis Bergsons]] (1881—1960) — uzņēmējs, politiķis; * [[Ernests Bertovskis]] (1924—1996) — čellists, pedagogs; * [[Ēvalds Berzinskis]] (1891—1968) — čellists; * [[Egons Beseris]] (1932—1984) — aktieris; * [[Romis Bēms]] (1927—1993) — gleznotājs, mākslas zinātnieks; * [[Artūrs Bērnieks]] (1886—1964) — koktēlnieks, lietišķās mākslas meistars, pedagogs; * [[Reinis Bērtulis]] (1937—1994) — valodnieks; * [[Lilita Bērziņa]] (1903—1983) — aktrise; * [[Lūcija Beatrise Bērziņa]] (1907—1999) — rakstniece, pedagoģe; * [[Alfons Bērziņš]] (1916—1987) — ātrslidotājs; * [[Artūrs Bērziņš (ķirurgs)|Artūrs Bērziņš]] (1918—1963) — ķirurgs; * [[Boriss Bērziņš]] (1930—2002) — gleznotājs, grafiķis, pedagogs; * [[Juris Bērziņš (horeogrāfs)|Juris Bērziņš]] (1941—1995) — horeogrāfs, deju skolotājs; * [[Kārlis Bērziņš (grāmatu tirgotājs)|Kārlis Bērziņš]] (1865—1934) — grāmatu tirgotājs, izdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kārlis Bērziņš]] (1898—1980) — tautsaimnieks, pedagogs, sabiedrisks darbinieks; * [[Maigonis Bērziņš]] (1902—1933) — mākslinieks; * [[Roberts Bērziņš (literāts)|Roberts Bērziņš]] (1868—1935) — literāts, folklorists, pedagogs; * [[Anna Bērzkalne]] (1891—1956) — folkloriste, pedagoģe; * [[Zigmunds Bielis]] (1954—2025) — tēlnieks; * [[Jānis Biezais (vēsturnieks)|Jānis Biezais]] (1896—1975) — padomju vēsturnieks, pedagogs; * [[Aleksandrs Bieziņš]] (1897—1975) — bērnu ķirurgs, medicīnas profesors; * [[Kārlis Bimbers]] (1952—2026) — mūziķis, Latvijas Radio kora dziedātājs; * [[Ruta Birgere]] (1924—2019) — aktrise; * [[Jēkabs Birgers]] (1877—1966) — rakstnieks; * [[Jānis Staņislavs Birnbaums]] (1863—1944) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Birzenieks]] (1893—1980) — arhitekts; * [[Jānis Bisenieks]] (1864—1923) — agronoms, uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Ija Bite-Krauliņa]] (1938—2007) — baleta kritiķe, zinātniece, televīzijas režisore; * [[Indriķis Blankenburgs]] (1887—1944) — arhitekts; * [[Pēteris Blaus]] (1900—1971) — žurnālists, politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Fricis Blumbahs]] (1864—1949) — astronoms, pedagogs; * [[Rita Blumberga]] (1925—2008) — tekstilmāksliniece; * [[Zaiga Blumberga-Vasariņa]] (1924—1999) — arheoloģe; * [[Laimonis Blumbergs]] (1919—2014) — tēlnieks; * [[Harijs Blunavs]] (1924—2006) — akvarelists; * [[Dāvis Blūmentāls]] (1871—1937) — farmaceits, pulkvedis; * [[Ģirts Bļodnieks]] (1922—1987) — tulkotājs, pedagogs; * [[Artūrs Bobkovics]] (1885—1959) — diriģents; * [[Džems Bodnieks]] (1910—1987) — metālmākslinieks; * [[Aleksandrs Bojarskis]] (1938—1980) — aktieris; * [[Olga Bormane]] (1893—1968) — režisore, aktrise, skatuves mākslas pedagoģe; * [[Gastons Brahmanis]] (1925—1955) — vijolnieks; * [[Haralds Brando]] (1929—2012) — mūziķis; * [[Alfrēds Brašmanis]] (1904—1983) — sportists; * [[Hermanis Brauns]] (1918—1979) — pianists, pedagogs; * [[Alise Brehmane]] (1886—1981) — aktrise; * [[Milda Brehmane-Štengele]] (1893—1981) — operdziedātāja; * [[Nikolajs Breikšs]] (1911—1972) — gleznotājs; * [[Kārlis Brencēns]] (1879—1951) — gleznotājs, grafiķis, vitrāžists; * [[Juris Brencis]] (1930—2012) — aktieris; * [[Boļeslavs Brežgo]] (1887—1957) — vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Arvīds Brēdermanis]] (1900—1970) — diplomāts; * [[Aleksandra Briede]] (1901—1992) — tēlniece; * [[Ērika Briede]] (1916—2006) — dramaturģe; * [[Augusts Briedis]] (1877—1937) — žurnālists, politiķis; * [[Jānis Briedis (tēlnieks)|Jānis Briedis]] (1902—1953) — tēlnieks; * [[Jānis Briedis (kinooperators)|Jānis Briedis]] (1930—2008) — kinooperators; * [[Kārlis Briedis]] (1896—1950) — ārsts, ginekologs, pedagogs; * [[Anna Brigadere]] (1861—1933) — rakstniece, dramaturģe, dzejniece; * [[Maija Brigadere]] (1857—1940) — aktrise, dziedātāja; * [[Jānis Brigaders]] (1856—1936) — aktieris, izdevējs; * [[Inta Brikše]] (1956—2014) — pedagoģe, žurnāliste, profesore; * [[Ēriks Brītiņš]] (1923—2010) — aktieris; * [[Kārlis Brīvnieks]] (1854—1934) — aktieris, režisors, dramaturgs, tulkotājs; * [[Aivars Brīze]] (1961—2013) — mūziķis; * [[Alfejs Bromults]] (1913—1991) — gleznotājs; * [[Mārtiņš Bruņenieks]] (1866—1950) — pedagogs, filologs, mitologs; * [[Rasma Bruzīte]] (1919—2001) — tēlniece; * [[Ženija Brūgāne]] (1903—1985) — arfiste, pedagoģe; * [[Jānis Buivids]] (1864—1937) — ģenerālis; * [[Ļevs Bukovskis]] (1910—1984) — tēlnieks; * [[Vladimirs Bukovskis (1867—1937)|Vladimirs Bukovskis]] (1867—1937) — jurists; * [[Irma Bune]] (1911—1995) — aktrise; * [[Vilhelms Burkēvics]] (1894—1967) — inženieris; * [[Arnolds Burovs]] (1915—2006) — animācijas filmu režisors; * [[Ojārs Bušs]] (1944—2017) — valodnieks; * [[Pauls Butkēvičs]] (1940—2026) — aktieris; * [[Aleksandrs Būmanis]] (1881—1937) — jurists, profesors, žurnālists, tulkotājs, komponists; * [[Kārlis Būmeisters (politiķis)|Kārlis Būmeisters]] (1888—1967) — politiķis; {{div col end}} == C == {{div col|2}} * [[Ēriks Caune]] (1924—2004) — gleznotājs; * [[Ieva Celmiņa]] (1902—1991) — valodniece, tulkotāja; * [[Margrieta Celmiņa]] (1897—1983) — gleznotāja; * [[Marika Celmiņa]] (1879—1969) — aktrise; * [[Marta Celmiņa]] (1880—1937) — Latvijas Žēlsirdīgo māsu kustības dibinātāja; * [[Imants Cepītis]] (1935—1993) — kordiriģents; * [[Roberts Ceplītis]] (1931—2013) — aktieris; * [[Pēteris Cepurnieks]] (1905—1974) — aktieris; * [[Zelma Cēsniece-Freidenfelde]] (1892—1929) — ārste, politiķe; * [[Gunārs Cilinskis]] (1931—1992) — aktieris, režisors; * [[Helēna Cinka-Berzinska]] (1892—1956) — operdziedātāja; * [[Oļģerts Cintiņš]] (1935—1992) — ērģelnieks, pianists, diriģents, pedagogs; * [[Gunārs Cīlītis]] (1927—2007) — gleznotājs, grafiķis; * [[Ilze Cīrule]] (1964—2018) — ierēdne; * [[Vera Cīrule]] (1905—1981) — aktrise, režisore, dziedātāja; * [[Ansis Cīrulis]] (1883—1942) — grafiķis, gleznotājs, lietišķās mākslas meistars; {{div col end}} == Č == {{div col|2}} * [[Kārlis Eduards Čablis]] (1891—1976) — pulkvedis; * [[Māris Čaklais]] (1940—2003) — dzejnieks, publicists; * [[Jānis Čakste]] (1859—1927) — pirmais Latvijas Valsts prezidents; * [[Mintauts Čakste]] (1893—1962) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Ringolds Čakste]] (1898—1967) — mediķis, virsnieks; * [[Viktors Čestnovs]] (1953—2003) — aktieris; * [[Anastasija Čikste-Rūtenfelde]] (1879—1962) — publiciste, tulkotāja, ārste; * [[Arnolds Čuibe]] (1881—1941) — Latvijas skolu departamenta vicedirektors; * [[Arnolds Nikolajs Čuibe]] (1911—1941) — arhitekts; {{div col end}} == D == {{div col|2}} * [[Vallija Dambe]] (1912—1995) — valodniece; * [[Uno Daņiļevskis]] (1945—2007) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Daškovs]] (1914—2004) — operdziedātājs; * [[Imants Daudišs]] (1945—2002) — diplomāts, politiķis; * [[Arvīds Daugulis]] (1879—1955) — pianists, pedagogs; * [[Austra Dāle]] (1892—1972) — dzejniece, pedagoģe; * [[Pauls Dāle]] (1889—1968) — filozofs, profesors; * [[Indulis Dālmanis]] (1922—1983) — vijolnieks, pedagogs, komponists; * [[Augusts Deglavs]] (1862—1922) — rakstnieks; * [[Biruta Delle]] (1944—2025) — gleznotāja; * [[Jāzeps Delvers]] (1910—1984) — grafiķis; * [[Aleksandrs Demčenko]] (1954—2020) — kino režisors, operators; * [[Ausma Derkēvica]] (1929—2011) — kordiriģente; * [[Eduards Detlavs]] (1919—1992) — keramiķis; * [[Arnolds Dimiņš]] (1911—1965) — grafiķis; * [[Pēteris Dindonis]] (1877—1967) — selekcionārs; * [[Aleksandrs Dinsbergs]] (1897—1943) — Brīvības cīņu dalībnieks, leitnants, sabiedriskais darbinieks; * [[Ella Dagmāra Dišlere]] (1923—2011) — gleznotāja; * [[Valdis Dišlers]] (1922—2011) — gleznotājs, pedagogs, profesors; * [[Jēkabs Dravnieks]] (1858—1927) — enciklopēdists, izdevējs; * [[Jānis Dreibergs]] (1854—1932) — pedagogs, latviešu atmodas darbinieks; * [[Valda Dreimane]] (1932—1994) — dzejniece, literatūrzinātniece; * [[Jānis Dreslers]] (1895—1971) — karikatūrists, literāts; * [[Jānis Ducens]] (1888—1925) — politiķis, prokurors; * [[Aleksandrs Dulbe]] (1880—1931) — jurists, žurnālists, rakstnieks; * [[Eleonora Dūda]] (1927—2007) — aktrise; * [[Nikolajs Dūze]] (1891—1951) — virsnieks, ģenerālis; * [[Līze Dzeguze]] (1908—1992) — tēlniece; * [[Ģirts Dzenītis]] (1934—1987) — žurnālists; * [[Pauls Dzērve]] (1918—1961) — ekonomists; {{div col end}} == E == {{div col|2}} * [[Reinis Ebelis]] (1859—1928) — tautskolotājs, rakstnieks; * [[Gedimins Ebels]] (1895—1967) — ārsts, pediatrs, pedagogs; * [[Arkādijs Eglītis]] (1898—1932) — politiķis; * [[Vilnis Eglītis]] (1938—2005) — gleznotājs; * [[Rita Einberga]] (1921—1979) — keramiķe; * [[Jānis Eisāns]] (1929—2009) — baptistu mācītājs; * [[Haralds Eldgasts]] (1882—1926) — rakstnieks; * [[Josifs Elgurts]] (1924—2007) — grafiķis; * [[Marta Eliase]] (1911—1958) — gleznotāja; * [[Ansis Epners]] (1937—2003) — kinorežisors; * [[Emma Ezeriņa]] (1898—1967) — aktrise; * [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] (1891—1924) — rakstnieks; * [[Kārlis Ezeriņš]] (1868—1934) — ģenerālis; {{div col end}} == Ē == {{div col|2}} * [[Artūrs Ēķis]] (1933—2011) — baletdejotājs, aktieris; * [[Jānis Ērenpreiss]] (1929—1996) — onkologs, citologs, pētnieks; * [[Lilija Ērika]] (1890—1981) — aktrise; {{div col end}} == F == {{div col|2}} * [[Pēteris Feders]] (1868—1936) — arhitekts; * [[Nikolajs Fedorovskis]] (1927—2016) — pianists, pedagogs; * [[Maruta Feldmane]] (1949—2004) — aktrise; * [[Ernests Felsbergs]] (1866—1928) — mākslas vēsturnieks, profesors; * [[Ērika Ferda]] (1914—1997) — aktrise, pedagoģe; * [[Harijs Fišers]] (1918—1989) — tēlnieks; * [[Nikolajs Fogelmanis]] (1885—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Ellija Forsele-Rozentāle]] (1871—1943) — dziedātāja; * [[Jānis Francis]] (1877—1956) — ģenerālis; * [[Andris Freibergs]] (1938—2022) — scenogrāfs, pedagogs; * [[Imants Freibergs]] (1934—2026) — datorzinātnieks; * [[Kārlis Freibergs]] (1971—2000) — scenogrāfs; * [[Ilmārs Freidenfelds]] (1929—2008) — valodnieks; * [[Alberts Freijs]] (1903—1968) — teologs, mācītājs, profesors; * [[Lidija Freimane]] (1920—1992) — aktrise; * [[Valentīna Freimane]] (1922—2018) — teātra un kino zinātniece; * [[Kārlis Freimanis (mākslinieks)|Kārlis Freimanis]] (1909—1987) — gleznotājs, grafiķis; * [[Gunārs Freimanis]] (1927—1993) — dzejnieks, publicists, nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Valda Freimūte]] (1938—1973) — aktrise; * [[Kārlis Freinbergs]] (1884—1967) — literatūrkritiķis, tulkotājs, teātru un muzeju darbinieks; * [[Edmunds Freivalds]] (1891—1922) — žurnālists, publicists; * [[Kurts Fridrihsons]] (1911—1991) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Artūrs Frinbergs]] (1916—1984) — operdziedātājs; * [[Jānis Frīde]] (1906—1987) — žurnālists, literatūrzinātnieks, šahists; {{div col end}} == G == {{div col|2}} * [[Daumants Gailis]] (1927—1991) — kordiriģents, profesors; * [[Kārlis Gailis (būvinženieris)|Kārlis Gailis]] (1901—1994) — būvinženieris un būvinženierijas akadēmiķis; * [[Mārtiņš Gailis]] ([[Ludvigs Šanteklērs]]) (1889—1941) — aktieris; * [[Agris Gailītis]] (1935—2024) — fiziķis; * [[Kārlis Gailītis]] (1936—1992) — garīdznieks, arhibīskaps; * [[Toms Gailītis]] (1912—1938) — lidotājs, aizsargs; * [[Ivars Galenieks]] (1952—2024) — mūziķis; * [[Pauls Galenieks]] (1891—1962) — botāniķis; * [[Arvīds Galeviuss]] (1920—1982) — mākslinieks; * [[Anita Garanča]] (1949—2015) — dziedātāja, mūzikas pedagoģe; * [[Lūcija Garūta]] (1902—1977) — komponiste, pianiste; * [[Astrīda Gaujēna]] (1934—2026) — bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā; * [[Jānis Gaujēns]] (1932—2024) — bērnu ķirurgs, profesors; * [[Tālivaldis Gaumigs]] (1930—2016) — mākslinieks, profesors; * [[Ārijs Geikins]] (1936—2008) — dramaturgs, rakstnieks, režisors, aktieris; * [[Jānis Gilis]] (1943—2000) — futbola treneris; * [[Ināra Gintere]] (1934—2025) — baletdejotāja, pedagoģe; * [[Edgars Girgensons]] (1943—1977) — aktieris; * [[Pāvils Glaudāns]] (1915—1968) — gleznotājs; * [[Rihards Glāzups]] (1920—1993) — diriģents; * [[Edmunds Goldšteins]] (1927—2008) — komponists, pianists, pedagogs; * [[Leonīds Grabovskis]] (1949—2011) — aktieris, dzejnieks; * [[Romāns Grabovskis]] (1945—2017) — aktieris, režisors; * [[Ādolfs Grasis]] (1905—1976) — basketbolists, treneris, pedagogs; * [[Laimdonis Grasmanis]] (1916—1970) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Ilze Graubiņa]] (1941—2001) — pianiste; * [[Jēkabs Graubiņš]] (1886—1961) — komponists; * [[Jānis Graudonis]] (1913—2005) — vēsturnieks, arheologs; * [[Pēteris Grāvelis]] (1919—1995) — operdziedātājs; * [[Vilma Greble]] (1906—1991) — folkloriste; * [[Anna Grēviņa]] (1892—1979) — tulkotāja, dziedātāja, teātra kritiķe; * [[Māris Grēviņš]] (1930—1994) — literatūras un teātra kritiķis, teātra zinātnieks; * [[Valdis Grēviņš]] (1895—1968) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Valts Grēviņš]] (1921—1961) — rakstnieks, teātra vēsturnieks, kritiķis; * [[Alfonss Griģeļonis]] (1920—1982) — žurnālists, pedagogs; * [[Jānis Griģeļonis]] (1948—2002) — jurists, docents; * [[Emīlija Griķīte]] (1873—1959) — aktrise; * [[Maiga Grīnberga]] (1924—2018) — aktrise; * [[Mērija Grīnberga]] (1909—1975) — arhivāre, muzejniece; * [[Emanuels Grinbergs]] (1911—1982) — matemātiķis; * [[Jānis Grīnbergs (mācītājs)|Jānis Grīnbergs]] (1869—1923) — bīskaps; * [[Milda Grīnfelde]] (1909—2000) — rakstniece, tulkotāja; * [[Artūrs Grīnups]] (1931—1989) — komponists, kontrabasists; * [[Kurts Aleksandrs Grīnups]] (1919—2009) — nacionālās pretošanās kustības partizāns; * [[Sigrida Grīsle]] (1911—1975) — aktrise; * [[Ieva Grotuse]] (1924—2011) — baletdejotāja; * [[Ludvigs Grudulis]] (1921—2001) — pedagogs; * [[Mihails Gruzdovs]] (1953—2023) — režisors, pedagogs; * [[Edvards Grūbe]] (1935—2022) — gleznotājs, pedagogs; * [[Andris Grūtups]] (1949—2014) — jurists, advokāts, rakstnieks; * [[Jānis Gudriķis]] (1923—1983) — aktieris; * [[Emīlija Gudriniece]] (1920—2004) — ķīmiķe; * [[Ērika Gulbe]] (1916—2003) — gleznotāja; * [[Alberts Gulbis]] (1892—1983) — rakstnieks; * [[Ansis Gulbis]] (1873—1936) — grāmatizdevējs, rakstnieks; * [[Gunārs Gulbis]] (1931—1986) — zinātnieks, pedagogs, docents; * [[Jānis Gulbis]] (1895—1983) — operdziedātājs; {{div col end}} == Ģ == {{div col|2}} * [[Alfrēds Ģīmis]] (1872—1933) — luterāņu mācītājs, politiķis; {{div col end}} == H == {{div col|2}} * [[Taira Haļāpina]] (1922—2012) — gleznotāja, dzejniece; * [[Kārlis Hamsters]] (1892—1923) — aktieris; * [[Rūdolfs Heimrāts]] (1926—1992) — tekstilmākslinieks, keramiķis; * [[Žermēna Heine-Vāgnere]] (1923—2017) — operdziedātāja; * [[Eiženija Heniša]] (1922—1984) — grafiķe, ilustratore; * [[Ādolfs Hermanis]] (1891—1922) — aktieris; * [[Klāra Hibšmane]] (1878—1946) — ārste, sabiedriskā darbiniece; * [[Andrejs Holcmanis]] (1920—2009) — arhitekts; * [[Fricis Hūns]] (1884—1971) — bīskaps; {{div col end}} == I == {{div col|2}} * [[Lizete Iesmiņa-Mihelsone]] (1872—1934) — aktrise, dziedātāja; * [[Alfrēds Ieviņš]] (1897—1975) — ķīmiķis, profesors; * [[Elga Īgenberga|Elga Igenberga]] (1921—2003) — komponiste, pianiste, pedagoģe; * [[Edgars Iltners]] (1925—1983) — gleznotājs, pedagogs; * [[Baiba Indriksone]] (1932—2024) — aktrise; * [[Valerians Indulēns]] (1915—1943) — šahists; * [[Kārlis Irbe (bīskaps)|Kārlis Irbe]] (1861—1934) — bīskaps; * [[Ādolfs Irbīte]] (1910—1983) — dizainers, konstruktors; * [[Jānis Ivanovs]] (1906—1983) — komponists; * [[Roberts Ivanovs]] (1883—1954) — politiķis; {{div col end}} == J == {{div col|2}} * [[Vaironis Jakāns]] (1927—2008) — aktieris; * [[Jānis Jankovskis]] (1876—1925) — ķirurgs, profesors; * Arnolds Jansons (1912—1991) — dzejnieks, žurnālists; * [[Jēkabs Janševskis]] (1865—1931) — rakstnieks; * [[Irma Jaunarāja]] (1907—1972) — gleznotāja; * [[Alfrēds Jaunušans]] (1919—2008) — aktieris, režisors; * [[Zenta Jaunzeme]] (1927—1988) — rakstniece, žurnāliste; * [[Bruno Jaunzems]] (1899—1956) — gleznotājs; * [[Valentīns Jākobsons]] (1922—2005) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Jēgermanis]] (1895—1968) — ķirurgs; * [[Alfons Jēgers]] (1919—1998) — futbolists, hokejists, treneris; * [[Ella Jēkabsone]] (1885—1958) — aktrise; * [[Rūdolfs Jirgens]] (1869—1944) — psihologs, profesors; * [[Dora Jirgensone]] (1866—1940) — uzņēmēja, tirgotāja; * [[Kristiāns Jirgensons]] (1862—1928) — uzņēmējs, tirgotājs; * [[Pēteris Pauls Jozuus]] (1873—1937) — ērģelnieks, diriģents, pedagogs; * [[Aleksandrs Junkers]] (1899—1976) — grafiķis; * [[Andrejs Jurjāns]] (1856—1922) — komponists, folklorists; * [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] (1861—1940) — mežradznieks, komponists, pedagogs; * [[Pāvuls Jurjāns]] (1866—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Olga Jurkovska]] (1901—1959) — juriste, sabiedriskā darbiniece, pedagoģe, publiciste; * [[Eduards Jurķelis]] (1910—1978) — gleznotājs; * [[Jānis Jurovs]] (1929—1980) — aktieris; {{div col end}} == K == {{div col|2}} * [[Ivande Kaija]] (1876—1942) — rakstniece; * [[Lūcija Kaiva]] (1916—1985) — šahiste; * [[Artūrs Kalējs]] (1907—1999) — aktieris; * [[Oto Kalējs]] (1920—1977) — tēlnieks; * [[Edvīns Kalnenieks]] (1939—2024) — gleznotājs, profesors; * [[Lilija Kalniņa-Ozoliņa]] (1903—1934) — pianiste; * [[Alfrēds Kalniņš (vieglatlēts)|Alfreds Kalniņš]] (1894—1960) — vieglatlēts; * [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]] (1879—1951) — komponists, diriģents, ērģelnieks; * [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]] (1894—1981) — ķīmiķis; * [[Indulis Kalniņš]] (1918—1986) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (komponists)|Jānis Kalniņš]] (1904—2000) — komponists; * [[Jānis Kalniņš (rakstnieks)|Jānis Kalniņš]] (1922—2000) — rakstnieks, literatūrzinātnieks; * [[Rodrigo Kalniņš]] (1883—1940) — aktieris; * [[Rolands Kalniņš]] (1922—2022) — kinorežisors; * [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]] (1890—1962) — diriģents; * [[Valdis Kalnroze]] (1894—1993) — gleznotājs; * [[Vitālijs Kalvāns]] (1909—1965) — gleznotājs; * [[Aivars Kalve]] (1937—1994) — rakstnieks, publicists, mākslas kritiķis; * [[Dominiks Kalvelis]] (1900—1988) — zobārsts, profesors; * [[Artūrs Kaminskis]] (1914—2003) — teologs; * [[Juris Kaminskis]] (1943—1997) — aktieris; * [[Gunārs Kamradziuss]] (1923—1989) — gleznotājs, plakātists; * [[Nikolajs Karagodins]] (1922—2015) — gleznotājs; * [[Eduards Karitons]] (1898—1985) — tēlnieks; * [[Alīse Karlsone]] (1898—1959) — filoloģe, sabiedriskā darbiniece; * [[Tenu Karma]] (1924—2014) — valodnieks, tulkotājs; * [[Raimonds Karnītis]] (1929—1999) — basketbolists, treneris; * [[Ādolfs Karnups]] (1904—1973) — etnogrāfs, arheologs, medicīnas vēsturnieks; * [[Konstantīns Karulis]] (1915—1997) — valodnieks, kultūrvēsturnieks, žurnālists; * [[Krišjānis Katlaps]] (1892—1964) — ķirurgs, ārsts; * [[Nora Katlape]] (1898—1986) — režisore; * [[Žanis Katlaps]] (1907—1968) — aktieris, režisors; * [[Mārtiņš Kauliņš]] (1864—1928) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Hermanis Kaupiņš]] (1891—1971) — žurnālists, teātra darbinieks, politiķis; * [[Otīlija Kaža]] (1891—1958) — lietišķās mākslas meistare; * [[Māra Kažociņa]] (1936—1992) — gleznotāja; * [[Eduards Kažociņš]] (1892—1965) — diriģents; * [[Teodors Kāleps]] (1866—1913) — izgudrotājs, pētnieks; * [[Austra Kārkliņa]] (1895—1986) — literāte, pedagoģe; * [[Ernests Kārkliņš|Ernests Kārkliņš (Zeltmatis)]] (1868—1961) — režisors, skatuves mākslas pedagogs, rakstnieks; * [[Jānis Kārkliņš (tautsaimnieks)|Jānis Kārkliņš]] (1877—1955) — tautsaimnieks, profesors; * [[Jānis Kārkliņš (operdziedātājs)|Jānis Kārkliņš]] (1889—1963) — operdziedātājs; * [[Jānis Kārkliņš (mūziķis)|Jānis Kārkliņš]] (1907—1960) — mūziķis; * [[Jēkabs Kārkliņš]] (1867—1960) — dziedātājs, pedagogs, profesors; * [[Ramons Kepe]] (1932—2013) — dziedātājs, aktieris; * [[Hēra Kīne]] (1911—1973) — aktrise; * [[Jānis Kīns]] (1909—1969) — grafiķis, grāmatu ilustrators; * [[Gustavs Klaustiņš]] (1880—1937) — inženieris, politiķis; * [[Mārtiņš Kleins]] (1938—2014) — kinooperators; * [[Jānis Voldemārs Kleperis]] (1893—1935) — pulkvedis; * [[Nikolajs Klēģeris]] (1902—1983) — pedagogs, pasniedzējs, zinātnieks; * [[Elija Kliene]] (1895—1978) — tulkotāja; * [[Anta Klints]] (1893—1970) — aktrise; * [[Jānis Klovāns]] (1935—2010) — šahists; * [[Dace Kļava]] (1965—2020) — pianiste, pedagoģe; * [[Jānis Kļava]] (1892—1971) — aktieris, režisors; * [[Paulīne Kļaviņa]] (1918—2001) — lībiešu kultūras darbiniece, dzejniece, tulkotāja; * [[Pēteris Kļaviņš]] (1892—1979) — keramiķis, gleznotājs; * [[Ingvilda Knāviņa]] (1960—2022) — tekstilmāksliniece, gleznotāja; * [[Jevgenija Knāviņa]] (1928—2018) — tekstilmāksliniece; * [[Egons Knops]] (1876—1933) — advokāts, politiķis; * [[Edīte Kokare]] (1933—2007) — mūzikas pedagoģe, kordiriģente; * [[Elza Kokare]] (1920—2003) — folkloriste; * [[Gido Kokars]] (1921—2017) — diriģents; * [[Imants Kokars]] (1921—2011) — diriģents; * [[Juris Kokars]] (1958—1990) — diriģents; * [[Leo Kokle]] (1924—1964) — gleznotājs; * [[Ralfs Kolītis]] (1962—2016) — ķirurgs, profesors; * [[Igors Korti]] (1922—1986) — gleznotājs, akvarelists; * [[Igors Koškins]] (1926—1977) — baletdejotājs; * [[Kristaps Koškins]] (1875—1931) — aktieris, režisors, tulkotājs; * [[Aleksejs Kotļarovs]] (1918—2006) — gleznotājs; * [[Uldis Knass-Koškins]] (1816—1988) — aktieris, režisors; * [[Andrejs Krastiņš]] (1951—2008) — politiķis, jurists; * [[Andrejs Krastkalns]] (1868—1939) — politiķis, advokāts; * [[Alfrēds Krauklis]] (1911—1991) — basketbolists, treneris; * [[Nikolajs Krauklis]] (1900—1945) — aktieris, režisors; * [[Elza Krauliņa]] (1920—2002) — zinātniece, fiziķe, pedagoģe; * [[Armands Krauliņš]] (1939—2022) — basketbola treneris; * [[Māra Krauze]] (1945—1984) — aktrise; * [[Kārlis Rūdolfs Kreicbergs]] (1921—2014) — diriģents; * [[Rūdolfs Kreicums]] (1900—1971) — aktieris; * [[Roberts Krimbergs]] (1874—1941) — fiziologs, bioķīmiķis, profesors; * [[Leons Krivāns]] (1938—2020) — aktieris; * [[Zelma Krodere]] (1897—1981) — tulkotāja; * [[Roberts Kroders]] (1892—1956) — teātra kritiķis, tulkotājs; * [[Jānis Krodznieks]] (1851—1924) — vēsturnieks, jaunlatvietis; * [[Valdis Kroģis]] (1934—1994) — dokumentālā kino operators; * [[Alberts Kronenbergs]] (1887—1958) — grafiķis, dzejnieks; * [[Alfreds Krūklis]] (1921—2003) — dzejnieks; * [[Olga Krūmiņa]] (1909—1992) — aktrise; * [[Artūrs Krūmiņš]] (1879—1969) — arhitekts; * [[Jānis Krūmiņš (basketbolists)|Jānis Krūmiņš]] (1930—1994) — basketbolists; * [[Kārlis Krūmiņš (zinātnieks)|Kārlis Krūmiņš]] (1890—1966) — zinātnieks, agroķīmiķis; * [[Pauls Krūmiņš]] (1892—1965) — vijolnieks, diriģents, pedagogs; * [[Vilis Krūmiņš]] (1919—2000) — politiķis, Atmodas kustības dalībnieks; * [[Aleksandrs Kublinskis]] (1936—2018) — komponists; * [[Mihails Kublinskis]] (1939—2020) — režisors; * [[Jēkabs Kukainis]] (1858—1935) — sabiedriskais darbinieks, politiķis; * [[Pāvils Kuncendorfs]] (1909—1960) — grafiķis; * [[Krišjānis Kundziņš]] (1905—1993) — cīkstonis, treneris; * [[Kārlis Pēteris Kundziņš]] (1902—1992) — teātra un literatūras zinātnieks; * [[Pēteris Kundziņš]] (1886—1958) — gleznotājs; * [[Juris Kunnoss]] (1948—1999) — dzejnieks; * [[Dina Kuple]] (1930—2010) — aktrise; * [[Kārlis Kurle-Kurlis]] (1888—1928) — gleznotājs; * [[Gunārs Kušķis]] (1929—1967) — džeza mūziķis; * [[Nikolajs Kūlainis]] (1901—1975) — gleznotājs; * [[Pauls Kvelde]] (1927—2017) — diriģents; * [[Konrāds Kvēps]] (1891—1961) — aktieris; * [[Alberts Kviesis]] (1881—1944) — politiķis, trešais Latvijas Valsts prezidents; {{div col end}} == Ķ == {{div col|2}} * [[Gustavs Ķempelis]] (1874—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Atis Ķeniņš]] (1874—1961) — advokāts, pedagogs, dzejnieks, politiķis; * [[Augusts Ķešāns]] (1881—1954) — ķīmiķis, profesors; * [[Ivars Jānis Ķezbers]] (1944—1997) — vēsturnieks, politiķis; * [[Evija Ķirse]] (1974—2003) — alpīniste, uzņēmēja; * [[Teodors Ķirsis]] (1942—2003) — alpīnists, uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks; * [[Ints Ķuzis]] (1962—2022) — Valsts policijas priekšnieks, policijas ģenerālis, jurists, politiķis; * [[Valdis Ķuzis]] (1945—2026) — kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis; {{div col end}} == L == {{div col|2}} * [[Irma Laiva]] (1909—2003) — aktrise; * [[Teodors Lakšēvics]] (1911—1989) — gleznotājs; * [[Pēteris Laķis]] (1952—2003) — filozofs, sociologs, mākslas zinātnieks, politiķis; * [[Marta Lange]] (1903—1985) — tēlniece; * [[Roberts Lapainis]] (1913—1947) — hokeja vārtsargs; * [[Jānis Lapiņš]] (1885—1941) — publicists, rakstnieks, pedagogs; * [[Mārtiņš Lapiņš]] (1873—1954) — fotogrāfs, operators; * [[Ieva Lase]] (1916—2002) — tulkotāja; * [[Milda Lasmane]] (1890—1976) — horeogrāfe, latviešu deju autore; * [[Vilma Lasmane]] (1917—1991) — aktrise; * [[Imants Lasmanis]] (1937—1977) — dzejnieks; * [[Ingrīda Latimira]] (1958—2024) — ekonomiste, politiķe; * [[Jānis Laukroze]] (1932—2001) — tiesnesis, jurists; * [[Ernests Laumanis]] (1908—1968) — armijas virsnieks; * [[Jēkabs Lautenbahs]] (1847—1928) — dzejnieks, filologs; * [[Jānis Laže]] (1886—1969) — inženieris tehnologs, Latvijas cukurfabriku celtniecības organizators; * [[Nadežda Laže]] (1895—1973) — gleznotāja; * [[Dzintars Lācis]] (1940—1992) — riteņbraucējs; * [[Vilis Lācis]] (1904—1966) — rakstnieks, politiķis; * [[Visvaldis Lāms]] (1923—1992) — rakstnieks; * [[Aleksandrs Leimanis]] (1913—1990) — režisors; * [[Leonīds Leimanis]] (1910—1974) — aktieris, kinorežisors; * [[Olga Lejaskalne]] (1904—1980) — aktrise; * [[Juris Lejaskalns]] (1935—2006) — aktieris; * [[Teodors Lejas-Krūmiņš]] (1871—1947) — režisors, aktieris, teātra teorētiķis, rakstnieks, tulkotājs; * [[Kārlis Morics Lejiņš]] (1858—1920) — ārsts, politiķis; * [[Paulis Lejiņš]] (1883—1959) — agronoms, politiķis, profesors; * [[Jānis Lejnieks]] (1951—2026) — arhitekts, pētnieks; * [[Natālija Leontjeva]] (1910—1984) — baletdejotāja, pedagoģe; * [[Jānis Lerhs]] (1904—1967) — fotogrāfs; * [[Kārlis Lešinskis]] (1914—1938) — lidotājs; * [[Antra Liedskalniņa]] (1930—2000) — aktrise; * [[Uldis Lieldidžs]] (1933—2019) — aktieris; * [[Elmārs Liepa]] (1927—1974) — valodnieks; * [[Austra Liepiņa]] (1913—1998) — žurnāliste, skolotāja, sabiedriska darbiniece; * [[Lidija Liepiņa]] (1891—1985) — fizikālķīmiķe; * [[Jānis Liepiņš (gleznotājs)|Jānis Liepiņš]] (1894—1964) — gleznotājs; * [[Pēteris Liepiņš]] (1943—2022) — aktieris; * [[Aleksandrs Liepukalns]] (1892—1966) — ķirurgs, profesors; * [[Kārlis Likums]] (1892—1986) — inženieris, augstskolu pasniedzējs; * [[Ance Lindberga]] (1878—1946) — dziedātāja, aktrise; * [[Jāzeps Lindbergs]] (1922—1994) — diriģents; * [[Nikolajs Linde]] (1904—1980) — gleznotājs; * [[Gvido Linga]] (1969—2020) — mūziķis, radio un televīzijas raidījumu vadītājs; * [[Arnolds Liniņš]] (1930—1998) — aktieris, režisors; * [[Žanis Lipke]] (1900—1987) — ebreju glābējs Otrā pasaules kara laikā; * [[Fricis Līcis]] (1891—1953) — aktieris; * [[Helga Līcīte]] (1919—1983) — aktrise; * [[Arnis Līcītis]] (1946—2022) — aktieris; * [[Arnis Līcītis (baletdejotājs)|Arnis Līcītis]] (1967—2021) — baletdejotājs; * [[Herberts Līkums]] (1902—1980) — mākslinieks; * [[Velta Līne]] (1923—2012) — aktrise; * [[Egons Līvs]] (1924—1989) — rakstnieks, kinoscenārists; * [[Klāvs Lorencs]] (1885—1975) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Viktors Lorencs]] (1927—1992) — kinoscenārists, aktieris; * [[Ieva Loze]] (1938—2026) — baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe; * [[Anna Ludiņa]] (1906—1998) — operdziedātāja; * [[Leons Lukšo]] (1930—1984) — keramiķis; * [[Pēteris Lūcis]] (1907—1991) — aktieris, režisors, pedagogs; * [[Fēlikss Lūkins]] (1875—1934) — ārsts, sabiedriskais darbinieks; * [[Haralds Lūkins]] (1906—1991) — ārsts, politiķis; * [[Miervaldis Lūkins]] (1894—1941) — virsnieks, pulkvedis, politiķis; * [[Jānis Lūsis (zoologs)|Jānis Lūsis]] (1897—1979) — zoologs, ģenētiķis; {{div col end}} == M == {{div col|2}} * [[Arčils Mačabeli]] (1905—1960) — ķirurgs, profesors; * [[Jūlijs Madernieks]] (1870—1955) — mākslinieks, pedagogs, mākslas kritiķis; * [[Imants Magone]] (1936—2008) — horeogrāfs, pedagogs; * [[Maiga Mainiece]] (1925—2001) — aktrise; * [[Egons Maisaks]] (1948—1994) — aktieris; * [[Jānis Maizīte]] (1883—1950) — farmaceits, profesors; * [[Vija Maldupe]] (1947—1996) — gleznotāja; * [[Marija Maldutis]] (1889—1926) — operdziedātāja; * [[Roberts Malvess]] (1905—1982) — vēsturnieks; * [[Margita Mantiņa]] (1944—2020) — teātra vēsturniece; * [[Kirils Martinsons]] (1889—1977) — aktieris; * [[Irina Mass]] (1917—1991) — režisore, operatore; * [[Vadims Mass]] (1919—1986) — režisors, operators; * [[Hermanis Matisons]] (1894—1932) — šahists; * [[Jānis Matulis (teologs)|Jānis Matulis]] (1911—1985) — teologs, arhibīskaps; * [[Niks Matvejevs]] (1958—2014) — mūziķis; * [[Juris Mauriņš]] (1928—1993) — tēlnieks; * [[Leonīds Mauriņš]] (1943—2012) — gleznotājs; * [[Ivars Mazurs]] (1929—2010) — džeza mūziķis, pianists, aranžētājs; * [[Mirdza Mālkalne]] (1926—1990) — aktrise; * [[Aleksandrs Mālmeisters]] (1911—1996) — inženieris, politiķis, akadēmiķis; * [[Jānis Mārsietis]] (1889—1962) — aktieris; * [[Jānis Medenis]] (1903—1961) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Jēkabs Mediņš]] (1885—1971) — komponists; * [[Ksenija Medne]] (1919—2001) — zinātniece; * [[Haralds Mednis]] (1906—2000) — diriģents; * [[Gunārs Meierovics]] (1920—2007) — politiķis; * [[Zigfrīds Anna Meierovics]] (1887—1925) — politiķis; * [[Andris Mekšs]] (1941—2018) — aktieris; * [[Vilma Melbārde]] (1920—1987) — aktrise; * [[Kārlis Melbārzdis]] (1902—1970) — gleznotājs; * [[Emīls Melderis]] (1889—1979) — tēlnieks; * [[Pauls Melducis|Paulis Melducis]] (1905—1970) — aktieris, teātra darbinieks; * [[Imants Melgailis]] (1923—2018) — mākslinieks, grafiķis, karikatūrists; * [[Austra Melnāre]] (1916—1995) — gleznotāja, kostīmu māksliniece; * [[Ādolfs Melnārs]] (1908—1963) — gleznotājs; * [[Emilis Melngailis]] (1874—1954) — komponists, folklorists, diriģents; * [[Fricis Menders]] (1885—1971) — sabiedrisks darbinieks, politiķis, disidents; * [[Natālija Mentele]] (1924—1987) — keramiķe; * [[Kārlis Meņģelis]] (1867—1931) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Andris Merkmanis]] (1943—2006) — gleznotājs, scenogrāfs; * [[Leonīds Merkmanis]] (1915—1983) — scenogrāfs, arhitekts; * [[Andris Mertens]] (1939—1996) — ārsts fiziologs, profesors; * [[Uģis Mežavilks]] (1929—1998) — gleznotājs; * [[Fricis Mierkalns]] (1873—1955) — rakstnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Aleksis Mierlauks]] (1866—1943) — aktieris, režisors; * [[Ernests Miezis]] (1884—1945) — politiķis; * [[Aleksandrs Mihelsons]] (1875—1917) — aktieris; * [[Arveds Mihelsons]] (1886—1961) — aktieris, rakstnieks; * [[Eduards Miķelsons]] (1896—1969) — operdziedātājs; * [[Jānis Milbrets]] (1944—2021) — kinooperators; * [[Mārtiņš Milbrets]] (1965—2019) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Visvaris Millers]] (1927—1992) — jurists, pedagogs; * [[Harijs Misiņš]] (1917—1984) — aktieris, režisors, dziedātājs; * [[Jānis Misiņš]] (1862—1945) — bibliofils, bibliogrāfs; * [[Irmgarde Mitrēvice]] (1909—1994) — aktrise, režisore; * [[Aleksandrs Mitulis]] (1893—1985) — prāvests, pētnieks; * [[Vladimirs Molčanovs]] (1890—1968) — mācītājs, teologs; * [[Artūrs Motmillers]] (1900—1980) — vieglatlēts, garo distanču skrējējs; * [[Zenta Muceniece]] (1924—2012) — gleznotāja; * [[Arturs Mucenieks]] (1912—1984) — mākslinieks; * [[Jānis Muhks]] (1921—2004) — uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Māra Muižniece]] (1950—2006) — keramiķe; * [[Oskars Muižnieks (mākslinieks)|Oskars Muižnieks]] (1922—1984) — mākslinieks, scenogrāfs; * [[Augusts Muižulis]] (1893—1941) — virsnieks, pulkvežleitnants; * [[Vilhelms Munters]] (1898—1967) — diplomāts, politiķis; * [[Imants Murovskis]] (1925—2001) — tēlnieks; * [[Kārlis Muške]] (1921—1981) — hokejists, latviešu nacionālo partizānu kustības dalībnieks; * [[Vija Muške]] (1927—1988) — muzikoloģe, publiciste, kritiķe; * [[Jānis Mūrnieks]] (1947—1984) — kinooperators; * [[Nikolajs Mūrnieks]] (1904—1977) — režisors, aktieris; {{div col end}} == N == {{div col|2}} * [[Normunds Naumanis]] (1962—2014) — teātra un kino kritiķis, teātra zinātnieks, žurnālists; * [[Aleksandrs Neibergs]] (1883—1962) — ķirurgs, sabiedrisks darbinieks; * [[Kristaps Neilands]] (1899—1960) — inženieris metalurgs, profesors; * [[Kārlis Neilis]] (1906—1991) — gleznotājs; * [[Ada Neretniece]] (1924—2008) — kinorežisore; * [[Andrievs Niedra]] (1871—1942) — rakstnieks, politiķis; * [[Anna Nollendorfa]] (1920—1999) — tēlniece, leļļu skulptore; * [[Magnuss Nomals]] (1911—1945) — arhitekts; * [[Pēteris Nomals]] (1876—1949) — inženieris tehnologs; * [[Arvīds Norītis]] (1902—1981) — vijolnieks, pedagogs, diriģents; * [[Oskars Norītis]] (1909—1942) — gleznotājs, grafiķis, scenogrāfs; {{div col end}} == Ņ == * [[Ināra Ņefedova]] (1930—2022) — mākslas zinātniece; == O == {{div col|2}} * [[Vitāls Oga]] (1929—1984) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Vilis Olavs]] (1867—1917) — sabiedrisks darbinieks, publicists; * [[Uldis Opits]] (1932—2020) — hokeja vārtsargs, treneris; * [[Gunārs Ordelovskis]] (1927—1990) — diriģents, komponists, trombonists, pedagogs; * [[Ringolds Ore]] (1931—1968) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Milda Orleāna-Zariņa]] (1907—1982) — aktrise; * [[Jānis Osis]] (1895—1973) — aktieris; * [[Jāzeps Osmanis]] (1932—2014) — dzejnieks, tulkotājs; * [[Oļģerts Ostenbergs]] (1925—2012) — arhitekts, pedagogs; * [[Ēriks Ošs]] (1927—2025) — karikatūrists, mākslinieks; * [[Benita Ozoliņa]] (1903—1984) — aktrise; * [[Dzidra Ozoliņa]] (1922—2014) — arhitekte; * [[Arvīds Ozoliņš (baletdejotājs)|Arvīds Ozoliņš]] (1908—1996) — baletdejotājs, pedagogs; * [[Edgars Ozoliņš (grafiķis)|Edgars Ozoliņš]] (1930—1987) — grafiķis; * [[Kārlis Ozoliņš (pedagogs)|Kārlis Ozoliņš]] (1882—1960) — pedagogs, izglītības darbinieks; * [[Pēteris Ozoliņš (režisors)|Pēteris Ozoliņš]] (1864—1938) — aktieris, režisors; * [[Valdemārs Ozoliņš]] (1896—1973) — komponists, diriģents; * [[Herberts Ozolītis]] (1902—1987) — operdziedātājs, pedagogs; * [[Alfrēds Ozols]] (1898—1971) — biologs, bioloģijas zinātņu doktors; * [[Arturs Ozols (valodnieks)|Arturs Ozols]] (1912—1964) — letonists, folklorists, pedagogs; * [[Harijs Ozols]] (1963—2015) — aktieris, dziedātājs; * [[Jānis R. Ozols]] (1911—1985) — bibliogrāfs, literatūras vēsturnieks; * [[Vilis Ozols (gleznotājs)|Vilis Ozols]] (1929—2014) — gleznotājs; {{div col end}} == P == {{div col|2}} * [[Adrians Pabians]] (1908—1993) — mākslinieks; * [[Kārlis Pabriks]] (1898—1977) — aktieris; * [[Kārlis Padegs]] (1911—1940) — grafiķis, gleznotājs; * [[Leons Paegle]] (1890—1926) — rakstnieks; * [[Spricis Paegle]] (1876—1962) — uzņēmējs, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Elfrīda Pakule]] (1912—1991) — operdziedātāja; * [[Milda Palēviča]] (1889—1972) — filozofe, pedagoģe; * [[Indriķis Palēvičs]] (1862—1940) — skolotājs, mūziķis; * [[Kārlis Pamše]] (1917—2015) — aktieris, režisors, rakstnieks; * [[Arnolds Pankoks]] (1914—2008) — gleznotājs; * [[Jāzeps Pasternaks]] (1919—1975) — sabiedrisks darbinieks; * [[Felicita Pauļuka]] (1925—2014) — māksliniece; * [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]] (1865—1937) — politiķis; * [[Jānis Pauļuks (mākslinieks)|Jānis Pauļuks]] (1906—1984) — gleznotājs; * [[Ērika Pauzere]] (1927—2009) — modes māksliniece; * [[Uldis Pauzers]] (1933—1982) — filmu mākslinieks, scenogrāfs; * [[Jānis Pārstrauts]] (1851—1929) — publicists, mācītājs, valodnieks; * [[Marianna Peilāne]] (1915—1996) — gleznotāja; * [[Mārtiņš Peniķis]] (1874—1964) — virsnieks, ģenerālis; * [[Nikolajs Petraškevičs]] (1909—1976) — gleznotājs; * [[Konstantīns Pēkšēns]] (1859—1928) — arhitekts; * [[Lilija Pētersone]] (1923—1998) — peldētāja, trenere; * [[Kārlis Pētersons (cirka mākslinieks)|Kārlis Pētersons]] (1889—1967) — cirka mākslinieks; * [[Pēteris Pētersons (literāts, gleznotājs)|Pēteris Pētersons]] (1881—1937) — literāts, gleznotājs, pedagogs, radiobalss; * [[Pēteris Pētersons]] (1923—1998) — dramaturgs, režisors, teorētiķis, tulkotājs; * [[Valentīns Pikulis]] (1928—1990) — rakstnieks; * [[Elvīra Pinnis]] (1907—1984) — tēlniece; * [[Rūdolfs Pinnis]] (1902—1992) — gleznotājs; * [[Ērmanis Pīpiņš-Vizulis]] (1873—1927) — pedagogs, literatūrkritiķis, žurnālists; * [[Gunārs Placēns]] (1927—2024) — aktieris; * [[Otto Pladers]] (1897—1970) — gleznotājs; * [[Jānis Plase]] (1892—1929) — gleznotājs; * [[Jānis Plēpis]] (1909—1947) — grafiķis; * [[Edgars Plūksna]] (1908—1994) — operdziedātājs; * [[Kārlis Plūksne]] (1906—1973) — arhitekts; * [[Jēkabs Plūme]] (1855—1931) — ģenerālis; * [[Juris Podnieks]] (1950—1992) — kinooperators, režisors; * [[Teodors Podnieks]] (1879—1936) — aktieris, režisors; * [[Jānis Poruks]] (1871—1911) — rakstnieks; * [[Lilita Postaža]] (1941—2011) — gleznotāja, tekstilmāksliniece; * [[Rasma Prande]] (1926—1998) — kino grima māksliniece; * [[Kārlis Prauls]] (1895—1941) — ģenerālis; * [[Imants Prēdelis]] (1950—2018) — fotogrāfs; * [[Anna Priede]] (1920—2007) — baletdejotāja; * [[Dāvids Priedenbergs]] (1892—1965) — aktieris; * [[Anna Priedīte]] (1874—1941) — publiciste; * [[Rūdolfs Princis]] (1908—1977) — inženieris, pedagogs; * [[Jānis Prombergs]] (1927—1993) — ārsts, medicīnas darbinieks; * [[Jānis Pujāts (mākslas zinātnieks)|Jānis Pujāts]] (1925—1988) — mākslas zinātnieks; * [[Ādolfs Puķe]] (1920—2010) — dziedātājs; * [[Zina Pupšto]] (1915—1998) — aktrise, operetes soliste; * [[Jānis Purgalis]] (1869—1934) — notārs, politiķis; * [[Frīdrihs Puriņš]] (1893—1941) — latviešu strēlnieks, robežsargs; * [[Puriņu Klāvs]] (1858—1935) — rakstnieks; * [[Vilis Purmalis]] (1927—1989) — ķirurgs; * [[Vilhelms Purvītis]] (1872—1945) — gleznotājs, profesors; * [[Baiba Puzinas]] (1944—1999) — kostīmu māksliniece; * [[Uldis Pūcītis]] (1937—2000) — aktieris; {{div col end}} == R == {{div col|2}} * [[Elza Radziņa]] (1917—2005) — aktrise; * [[Lija Rage]] (1948—2025) — tekstilmāksliniece, teātra kostīmu māksliniece; * [[Augusts Raņķis (grāmatizdevējs)|Augusts Raņķis]] (1875—1937) — grāmatizdevējs, sabiedrisks darbinieks; * [[Elfrīda Rapa]] (1901—1966) — literāte, grāmatniece; * [[Jānis Rapa (1885—1941)|Jānis Rapa]] (1885—1941) — grāmatizdevējs; * [[Regīna Razuma]] (1951—2023) — aktrise; * [[Jānis Reinholds (rakstnieks)|Jānis Reinholds]] (1896—1933) — satīriķis, humorists, feļetonists; * [[Leons Reiters]] (1926—1976) — diriģents; * [[Teodors Reiters]] (1884—1956) — diriģents; * [[Eduards Reiziņš]] (1890—1970) — biologs, zoologs, pedagogs; * [[Linards Reiziņš]] (1924—1991) — matemātiķis, pedagogs; * [[Rūdolfs Reiziņš]] (1921—1984) — ķīmiķis; * [[Līvija Rezevska]] (1926—2004) — tēlniece; * [[Jānis Rezevskis]] (1872—1941) — teologs, profesors; * [[Milda Riekstiņa]] (1891—1976) — aktrise; * [[Alfrēds Riekstiņš (politiķis)|Alfrēds Riekstiņš]] (1876—1937) — politiķis; * [[Jānis Rieksts]] (1881—1970) — fotogrāfs; * [[Riemelis]] (Jānis Tomiņš) (1856—1924) — dzejnieks, tulkotājs, žurnālists; * [[Jānis Rikmanis]] (1901—1968) — gleznotājs; * [[Dzidra Ritenberga]] (1928—2003) — aktrise, režisore; * [[Pēteris Rizga]] (1883—1955) — biškopis, sabiedriskais darbinieks, profesors; * [[Vilis Rīdzenieks]] (1884—1962) — fotogrāfs; * [[Juris Rītiņš]] (1952—2010) — politiķis; * [[Artūrs Rocēns]] (1907—1988) — ķirurgs; * [[Kārlis Rocēns]] (1939—2017) — inženierijas zinātnieks, profesors, akadēmiķis; * [[Fricis Rode]] (1887—1967) — režisors, aktieris; * [[Olga Rode]] (1890—1939) — ārste, ķirurģe; * [[Rasma Roga]] (1925—2012) — aktrise; * [[Ērika Romane]] (1920—2002) — gleznotāja; * [[Helēna Romanova]] (1928—1987) — aktrise; * [[Georgs Romulis]] (1928—2015) — dzintara mākslinieks; * [[Ieva Roze]] (1971—1991) — dzejniece; * [[Bertrams Rozenbergs]] (1904—1960) — ķirurgs; * [[Eduards Rozenštrauhs]] (1918—1992) — mūziķis; * [[Ernests Rozentāls]] (1888—1953) — aktieris; * [[Janis Rozentāls]] (1866—1917) — gleznotājs; * [[Miķelis Rozentāls (gleznotājs)|Miķelis Rozentāls]] (1907—1952) — gleznotājs; * [[Jānis Rozītis]] (1913—1942) — futbolists, hokejists; * [[Pāvils Rozītis]] (1889—1937) — rakstnieks, žurnālists, tulkotājs; * [[Biruta Ilga Rubess]] (1931—2002) — māksliniece; * [[Bruno Rubess]] (1926—2009) — uzņēmējs, mecenāts; * [[Ella Rudzīte]] (1900—1993) — aktrise; * [[Marta Rudzīte]] (1924—1996) — valodniece, pedagoģe; * [[Dāvids Rudzītis]] (1881—1939) — politiķis; * [[Kristaps Rudzītis]] (1899—1978) — ārsts, profesors; * [[Māris Rudzītis]] (1932—1973) — kinooperators, režisors; * [[Pēteris Rudzītis]] (1879—1931) — aktieris; * [[Rihards Rudzītis]] (1898—1960) — rakstnieks, filozofs; * [[Jūlijs Ruments]] (1900—1943) — farmaceits, ķīmiķis, profesors; * [[Rudīte Ruško]] (1966—2018) — operdziedātāja; * [[Vilhelms Ruško]] (1922—1993) — dziedātājs, aktieris; * [[Valdis Rūja]] (1928—2020) — dzejnieks; * [[Velta Rūķe-Draviņa]] (1917—2003) — valodniece, folkloriste; * [[Berta Rūmniece]] (1865—1953) — aktrise; * [[Ansis Rūtentāls]] (1949—2000) — kustību mākslinieks, režisors, pedagogs; {{div col end}} == S == {{div col|2}} * [[Jurijs Safronovs]] (1947—2015) — aktieris; * [[Anna Sakse]] (1905—1981) — rakstniece; * [[Irma Sakss]] (1905—1993) — dziedātāja; * [[Kārlis Sakss]] (1897—1987) — mežkopis, profesors; * [[Pauls Sakss]] (1878—1966) — operdziedātājs, vokālais pedagogs; * [[Eduards Salenieks]] (1900—1977) — rakstnieks, žurnālists; * [[Juris Salmanis]] (1943—2025) — mākslinieks; * [[Alma Saltupe]] (1894—1967) — dzejniece; * [[Zinaīda Sama]] (1914—1989) — horeogrāfe, pedagoģe; * [[Askolds Saulītis]] (1966—2021) — kino režisors, scenārists; * [[Alfrēds Sausne]] (1900—1994) — aktieris, rakstnieks; * [[Mihails Savisko]] (1936—2024) — kinokritiķis, scenārists; * [[Kārlis Sebris]] (1914—2009) — aktieris; * [[Vilis Segliņš]] (1882—1961) — režisors, aktieris; * [[Andris Seleckis]] (1947—2016) — operators; * [[Vera Selga]] (1918—1996) — aktrise; * [[Uļjana Semjonova]] (1952—2026) — basketboliste; * [[Valērijs Sevastjanovs]] (1948—2010) — baletdejotājs; * [[Ludvigs Sēja]] (1885—1962) — diplomāts, politiķis; * [[Milda Sēnīte]] (1896—1971) — aktrise; * [[Eduards Sidrabs]] (1898—1963) — tēlnieks; * [[Pēteris Siecenieks]] (1865—1930) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Jēkabs Silarājs]] (1898—1941) — Latvijas Kriminālpolicijas priekšnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Juris Silarājs]] (1917—2007) — basketbolists, basketbola treneris; * [[Jānis Silazars]] (1912—1975) — dzejnieks; * [[Gundega Sileniece]] (1928—2013) — literatūrzinātniece; * [[Visvaldis Silenieks]] (1898—1960) — aktieris; * [[Elza Siliņa]] (1895—1988) — dejas vēsturniece, baleta kritiķe; * [[Aivars Siliņš]] (1947—2016) — aktieris; * [[Matīss Siliņš]] (1861—1942) — kartogrāfs, vēsturnieks, etnogrāfs, literāts; * [[Maija Silmale]] (1924—1973) — rakstniece, tulkotāja; * [[Minna Tusnelda Simsone]] (1877—1932) — aktrise; * [[Jānis Simsons]] (1887—1939) — aktieris; * [[Vera Singajevska]] (1923—2014) — aktrise; * [[Juris Sinka]] (1927—2001) — politiķis; * [[Bruno Sipāns]] (1913—1973) — gleznotājs; * [[Andrejs Sīmanis]] (1865—1926) — jurists, politiķis; * [[Daina Skadmane]] (1990—2013) — māksliniece; * [[Pēteris Skrapce]] (1884—1960) — virsnieks, ģenerālis; * [[Guntis Skrastiņš]] (1954—2021) — aktieris; * [[Imants Skrastiņš]] (1941—2019) — aktieris, režisors; * [[Kārlis Skrastiņš]] (1974—2011) — hokejists; * [[Jānis Skredelis]] (1939—2019) — futbola treneris; * [[Ārijs Skride]] (1906—1987) — gleznotājs; * [[Rihards Skrubis]] (1928—1995) — grafiķis; * [[Emīls Skubiķis]] (1875—1943) — inženieris, politiķis; * [[Viļums Skubiņš]] (1876—1951) — agronoms, sabiedrisks darbinieks; * [[Jānis Skučs]] (1908—1998) — gleznotājs; * [[Harijs Skuja]] (1927—1984) — dzejnieks; * [[Biruta Skujeniece]] (1888—1931) — aktrise, režisore, dzejniece; * [[Ausma Skujiņa]] (1931—2015) — arhitekte; * [[Austra Skujiņa]] (1909—1932) — dzejniece; * [[Rūta Skujiņa]] (1907—1964) — dzejniece, prozaiķe; * [[Džemma Skulme]] (1925—2019) — gleznotāja, politiķe; * [[Jurģis Skulme]] (1928—2015) — mākslinieks, mākslas zinātnieks; * [[Ksenija Skulme]] (1893—1967) — ārste, medicīnas zinātņu doktore; * [[Marta Skulme]] (1890—1962) — tēlniece; * [[Oto Skulme]] (1889—1967) — mākslinieks; * [[Uga Skulme]] (1895—1963) — mākslinieks; * [[Ādolfs Skulte]] (1909—2000) — komponists, pedagogs; * [[Gvido Skulte]] (1939—2013) — kinooperators; * [[Gina Slapiņa]] (1950—2013) — gleznotāja; * [[Andris Slapiņš]] (1949—1991) — kinooperators, režisors; * [[Georgs Smelters]] (1942—2014) — mākslinieks; * [[Pēteris Sniķeris]] (1875—1944) — ārsts, ģenerālis, profesors; * [[Viktors Somovičs]] (-1941) — padomju represiju upuris; * [[Maija Sosāre]] (1926—2008) — valodniece; * [[Burhards Sosārs]] (1890—1953) — komponists, diriģents; * [[Vestards Sosārs]] (1929—2000) — ārsts, teorētiķis; * [[Voldemārs Spalviņš]] (1901—1978) — militārs darbinieks, Latvijas armijas pulkvedis leitnants; * [[Teodors Spāde]] (1891—1970) — kara flotes virsnieks, komandieris, admirālis; * [[Andrejs Spekke]] (1915—1984) — tulkotājs; * [[Marga Spertāle]] (1901—1986) — māksliniece; * [[Arvīds Spertāls]] (1897—1961) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Jēkabs Spriņģis]] (1907—2004) — gleznotājs; * [[Alfrēds Spura]] (1928—2001) — baletdejotājs, horeogrāfs, pedagogs; * [[Inese Spura]] (1924—2013) — žurnāliste; * [[Uldis Stabulnieks]] (1945—2012) — komponists, pianists, dziedātājs; * [[Helmī Stalte]] (1949—2023) — folkloriste, politiķe; * [[Dainis Stalts]] (1939—2014) — folklorists, politiķis; * [[Oskars Stalts]] (1904—1992) — kapteinis, līvu kultūras kopējs; * [[Marta Staņa]] (1913—1972) — arhitekte, dizainere; * [[Olita Starka-Stendere]] (1906—1953) — aktrise; * [[Margarita Stāraste]] (1914—2014) — ilustratore, rakstniece; * [[Edvīns Stepermanis]] (1905—1982) — mākslinieks; * [[Stepermaņu Krustiņš]] (1860—1941) — izdevējs, rakstnieks; * [[Elza Stērste]] (1885—1976) — dzejniece; * [[Laimonis Stīpnieks]] (1936—2023) — fotogrāfs; * [[Irēna Stradiņa]] (1925—1972) — māksliniece; * [[Jānis Stradiņš]] (1933—2019) — fizikālķīmiķis, zinātņu vēsturnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Pauls Stradiņš]] (1896—1958) — ķirurgs, profesors; * [[Embriks Strands]] (1876—1947) — entomologs, profesors; * [[Jānis Straubergs]] (1886—1952) — matemātikas skolotājs, kultūrvēsturnieks; * [[Jānis Straume (komponists)|Jānis Straume]] (1861—1929) — komponists, rakstnieks, kritiķis; * [[Jūlijs Straume]] (1874—1970) — mākslinieks, pedagogs, etnogrāfs; * [[Alfrēds Strausmanis]] (1877—1935) — advokāts, sabiedrisks darbinieks; * [[Valija Strautmane-Krauze]] (1924—2005) — gleznotāja; * [[Tālivaldis Strautmanis]] (1922—1995) — gleznotājs; * [[Jēkabs Strazdiņš]] (1905—1958) — gleznotājs, pedagogs, kritiķis; * [[Kārlis Strāders]] (1915—1978) — aktieris; * [[Kristaps Streičs]] (1970—2010) — režisors, mākslinieks; * [[Ēvalds Strods]] (1933—1998) — rakstnieks, publicists; * [[Heinrihs Strods]] (1925—2012) — vēsturnieks; * [[Irma Stubava|Irma Irīna Stubava]] (1908—1999) — aktrise; * [[Arnolds Stubavs]] (1910—1958) — aktieris; * [[Voldemārs Stūresteps]] (1909—1985) — vijolnieks, profesors; * [[Tatjana Suta]] (1923—2004) — baletdejotāja, mākslas zinātniece; * [[Kārlis Sūniņš]] (1907—1979) — gleznotājs; * [[Vitolds Svirskis]] (1919—1991) — gleznotājs, grafiķis; {{div col end}} == Š == {{div col|2}} * [[Georgijs Šelkovojs]] (1926—2005) — gleznotājs, grafiķis; * [[Pāvils Šenhofs]] (1924—2011) — mākslinieks; * [[Kārlis Šepko]] (1891—1952) — pulkvedis; * [[Kārlis Šics]] (1904—1981) — politiķis; * [[Genādijs Šitiks]] (1958—2009) — futbolists; * [[Rūdolfs Šīrants]] (1910—1985) — vēsturnieks; * [[Gustavs Šķilters]] (1874—1954) — tēlnieks, grafiķis; * [[Voldemārs Šmidbergs]] (1893—1975) — svarcēlājs, cīkstonis, tiesnesis, fotogrāfs, sporta kolekcionārs; * [[Silvija Šmidkena]] (1935—2024) — keramiķe, publiciste; * [[Mirdza Šmithene]] (1887—1978) — aktrise; * [[Jānis Šmits]] (1880—1969) — aktieris; * [[Luijs Šmits]] (1907—1985) — aktieris; * [[Pēteris Šmits]] (1869—1938) — valodnieks, etnogrāfs, profesors; * [[Mihails (Moisejs) Šneiderovs]] (1915—1985) — kinooperators, režisors; * [[Elvīra Šnore]] (1905—1996) — arheoloģe, profesore; * [[Pēteris Šnore]] (1860—1928) — kapteinis; * [[Rauls Šnore]] (1901—1962) — arheologs, numismāts; * [[Ludmila Špīlberga]] (1886—1947) — aktrise; * [[Mirjama Štāle]] (1897—1988) — aktrise; * [[Austra Šteinberga]] (1910—1998) — aktrise; * [[Renāte Šteinberga]] (1937—2018) — aktrise, operetes soliste; * [[Kārlis Šteinbergs]] (1906—1983) — aktieris, operetes solists; * [[Rūta Šteinerte]] (1942—2003) — gleznotāja; * [[Jānis Šteins]] (1882—1968) — virsnieks, pulkvedis-leitnants; * [[Kārlis Štelmachers]] (1911—1990) — gleznotājs; * [[Pauls Šterns]] (1901—1979) — grafiķis; * [[Roberts Šterns]] (1884—1943) — mākslinieks; * [[Kārlis Štrauhs]] (1890—1944) — literāts; * [[Arnolds Šturms]] (1912—1999) — komponists, mūziķis; * [[Jānis Šusters]] (1927—1988) — farmaceits, profesors; * [[Voldemārs Šūlmanis]] (1921—1975) — hokeja uzbrucējs; * [[Aleksandrs Šūmahers]] (1901—1970) — kinooperators; * [[Elza Švalbe-Matvejeva]] (1903—2004) — tēlniece; * [[Voldemārs Švarcs]] (1884—1957) — aktieris; * [[Vladislavs Šveide]] (1915—1984) — mākslinieks; {{div col end}} == T == {{div col|2}} * [[Helēna Tangijeva-Birzniece]] (1907—1965) — baletdejotāja, baletmeistare; * [[Kārlis Teihmanis]] (1927—1991) — aktieris; * [[Augusts Tentelis]] (1876—1942) — vēsturnieks, pedagogs; * [[Alberts Terpilovskis]] (1922—2002) — tēlnieks; * [[Jānis Roberts Tillbergs]] (1880—1972) — mākslinieks, pedagogs; * [[Osvalds Tīlmanis]] (1900—1980) — arhitekts; * [[Jānis Tīss]] (1921—1980) — čellists; * [[Felicita Tomsone]] (1901—1969) — komponiste, pedagoģe; * [[Edgars Tons]] (1917—1967) — diriģents; * [[Gustavs Turss]] (1890—1973) — arhibīskaps; {{div col end}} == U == {{div col|2}} * [[Konrāds Ubāns]] (1893—1981) — mākslinieks; * [[Rolands Upatnieks]] (1932—1994) — kamaniņu braucējs; * [[Andrejs Upīts]] (1877—1970) — rakstnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks; * [[Jānis Upītis]] (1911—1983) — literatūras vēsturnieks; * [[Pēteris Upītis (grafiķis)|Pēteris Upītis]] (1899—1989) — grafiķis; * [[Aivars Urbāns]] (1955—2009) — mākslinieks; * [[Vladislavs Urtāns]] (1921—1989) — vēsturnieks, arheologs; * [[Vladimirs Utkins]] (1932—1994) — ķirurgs pulmonologs; {{div col end}} == Ū == {{div col|2}} * [[Otto Ūdentiņš]] (1892—1988) — ģenerālis; * [[Anna Ūdre]] (1896—1981) — ķirurģe; {{div col end}} == V == {{div col|2}} * [[Jānis Vagners]] (1869—1955) — jurists, politiķis; * [[Irma Vainovska]] (1895—1958) — teātra darbiniece; * [[Jānis Vainovskis]] (1887—1969) — rakstnieks, tulkotājs; * [[Jānis Vaišļa]] (1969—2016) — producents, ceļotājs; * [[Aleksandrs Vaivars]] (1915—1997) — radiožurnālists; * [[Roberts Valdmanis]] (1874—1932) — diplomāts, vēstnieks, sabiedrisks darbinieks; * [[Voldemārs Valdmanis]] (1905—1966) — grafiķis, scenogrāfs; * [[Teodors Valdšmits]] (1868—1934) — aktieris; * [[Vitolds Valeinis]] (1922—2001) — literatūrzinātnieks, kritiķis; * [[Miķelis Valters]] (1874—1968) — politiķis, sabiedrisks darbinieks; * [[Gustavs Vanags]] (1891—1965) — ķīmiķis; * [[Jevgeņijs Vanags]] (1922—1987) — rakstnieks, žurnālists, kultūras darbinieks; * [[Rūdolfs Vanags]] (1892—1977) — diriģents; * [[Vilhelms Benjamins Vanags]] (1912—1985) — ārsts, rentgenologs; * [[Lūcija Vankina]] (1908—1989) — arheoloģe, pētniece; * [[Pēteris Vasaraudzis]] (1908—1988) — aktieris; * [[Frīdrihs Vasarietis]] (1881—1972) — uzņēmējs, virsnieks, pulkvežleitnants, politiķis; * [[Pēteris Vasariņš]] (1924—1996) — politiķis; * [[Bruno Vasiļevskis]] (1939—1990) — gleznotājs; * [[Gundega Vaska]] (1917—2006) — grafiķe; * [[Hermanis Vazdiks]] (1906—1994) — aktieris; * [[Edgars Vārdaunis]] (1910—1999) — scenogrāfs, gleznotājs; * [[Vilma Vārna]] (1917—1978) — aktrise; * [[Venta Vecumniece]] (1927—2017) — aktrise, režisore; * [[Astrīda Vecvagare]] (1941—2013) — aktrise; * [[Haralds Arvīds Vecvagars]] (1910—1966) — literāts, žurnālists; * [[Reinholds Veics]] (1882—1920) — aktieris, režisors; * [[Zelma Veics]] (1882—1943) — aktrise; * [[Rihards Veide (dziedātājs)|Rihards Veide]] (1896—1964) — dziedātājs, pedagogs; * [[Juris Veitners]] (1943—1995) — dzejnieks; * [[Kārlis Veitners]] (1907—1994) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jēkabs Velme]] (1855—1928) — valodnieks, pedagogs; * [[Helmārs Velze]] (1909—1971) — aktieris; * [[Žanis Ventaskrasts]] (1906—1978) — lietišķās mākslas meistars; * [[Andris Vējāns]] (1927—2005) — rakstnieks, zinātnieks, kritiķis; * [[Mārtiņš Vērdiņš (seniors)|Mārtiņš Vērdiņš]] (1898—1979) — aktieris; * [[Irma Vēsmiņa]] (1888—1962) — aktrise; * [[Nora Vētra-Muižniece]] (1919—2005) — aktrise, režisore; * [[Vija Vētra]] (1923—2026) — dejotāja, horeogrāfe; * [[Alfrēds Videnieks]] (1908—2002) — aktieris; * [[Emīlija Viesture]] (1891—1947) — aktrise, režisore; * [[Velta Vilciņa]] (1928—1995) — baletdejotāja; * [[Tālivaldis Vilciņš]] (1922—1997) — vēsturnieks, sociologs, profesors; * [[Jānis Vilde]] (1900—1971) — neirologs, antropologs, profesors; * [[Arnolds Vilkins]] (1904—1979) — mākslinieks; * [[Ēvalds Vilks]] (1923—1976) — rakstnieks; * [[Māris Villerušs]] (1936—2014) — čellists; * [[Jūlijs Viļumainis]] (1909—1981) — gleznotājs; * [[Aleksandrs Viļumanis (dziedātājs)|Aleksandrs Viļumanis]] (1910—1980) — operdziedātājs; * [[Voldemārs Vimba]] (1904—1985) — gleznotājs; * [[Edgars Vinters]] (1919—2014) — gleznotājs; * [[Vitolds Virsnis]] (1881—1934) — ģeogrāfs, profesors, rakstnieks; * [[Edvarts Virza]] (1883—1940) — rakstnieks, publicists; * [[Biruta Vizicka-Žarova]] (1929—1998) — aktrise, televīzijas režisore; * [[Marta Vīgante]] (1900—1966) — ārste, sabiedriska darbiniece; * [[Malvīne Vīgnere-Grīnberga]] (1871—1949) — operdziedātāja, pedagoģe; * [[Ernests Vīgners]] (1850—1933) — diriģents, komponists, folklorists; * [[Ivars Vīgners]] (1940—2007) — komponists, pianists; * [[Leonīds Vīgners]] (1906—2001) — diriģents, komponists, pedagogs; * [[Hilda Vīka]] (1897—1963) — māksliniece, rakstniece; * [[Rūdolfs Vīksna]] (1876—1959) — pedagogs, žurnālists, literāts; * [[Jānis Vītiņš (mežkopis)|Jānis Vītiņš]] (1885—1951) — mežkopis, zinātnieks, pedagogs; * [[Jānis Vītoliņš (komponists)|Jānis Vītoliņš]] (1886—1955) — komponists, fagotists; * [[Jēkabs Vītoliņš]] (1898—1977) — mūzikas zinātnieks, kritiķis, folklorists, pedagogs; * [[Alfrēds Vītols (ārsts)|Alfrēds Jānis Vītols]] (1889—1970) — ārsts, sabiedrisks darbinieks; * [[Eduards Vītols]] (1877—1954) — mākslinieks; * [[Jāzeps Vītols]] (1863—1948) — komponists, diriģents, pedagogs; * [[Līvija Volkova]] (1931—2025) — literatūrzinātniece, vēsturniece; * [[Edvards Vulfs]] (1886—1919) — rakstnieks; * [[Mavriks Vulfsons]] (1918—2004) — žurnālists, profesors, politiķis; {{div col end}} == Z == {{div col|2}} * [[Mirdza Zaice]] (1912—1998) — aktrise, teātra darbiniece; * [[Fricis Zandbergs]] (1910—1972) — gleznotājs; * [[Pārsla Zaļkalne]] (1927—1993) — tēlniece; * [[Lūcija Zamaiča]] (1893—1965) — rakstniece, dzejniece; * [[Rihards Zandersons]] (1910—1981) — aktieris; * [[Aija Zariņa]] (1954—2025) — gleznotāja; * [[Indulis Zariņš]] (1929—1997) — gleznotājs, pedagogs; * [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]] (1893—1979) — režisors, aktieris; * [[Kārlis Zariņš (dziedātājs)|Kārlis Zariņš]] (1930—2015) — operdziedātājs, profesors; * [[Rihards Zariņš]] (1869—1939) — grafiķis, pedagogs; * [[Jānis Zarumba]] (1907—1976) — sportists; * [[Augusts Zauers]] (1888—1981) — mākslinieks, pedagogs; * [[Jānis Zābers]] (1935—1973) — operdziedātājs; * [[Vilnis Zābers]] (1963—1994) — mākslinieks; * [[Jānis Zālītis (komponists)|Jānis Zālītis]] (1884—1943) — komponists, kritiķis; * [[Voldemārs Zālītis|Voldemārs Zālītis (Valdis)]] (1865—1934) — rakstnieks; * [[Ādolfs Zārdiņš]] (1890—1967) — mākslinieks; * [[Indriķis Zeberiņš]] (1882—1969) — gleznotājs, grafiķis; * [[Modris Zeberiņš]] (1923—1994) — rakstnieks; * [[Teodors Zeiferts]] (1865—1929) — pedagogs, dzejnieks, kritiķis, literatūrvēsturnieks; * [[Valentīna Zeile]] (1937—2018) — ekonomiste, politiķe; * [[Zinaīda Zeltmate]] (1920—1991) — baletdejotāja, pedagoģe, horeogrāfe; * [[Gunārs Zemgals]] (1934—2018) — scenogrāfs, mākslinieks; * [[Gustavs Zemgals]] (1871—1939) — otrais Latvijas Valsts prezidents, politiķis; * [[Daina Zemzare]] (1911—1971) — valodniece; * [[Aurēlijs Zēbergs]] (1879—1940) — jurists, sabiedriskais darbinieks; * [[Jānis Zēbergs]] (1871—1927) — rēderis, politiķis, sabiedriskais darbinieks; * [[Juris Ziemelis]] (1941—1988) — latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks; * [[Jānis Ziemeļnieks]] (1897—1930) — dzejnieks, žurnālists; * [[Maksims Ziks]] (1904—1986) — ārsts, ķirurgs; * [[Mārtiņš Zilberts]] (1977—2024) — pianists, pedagogs; * [[Marianna Zirdziņa]] (1912—1990) — aktrise, dziedātāja; * [[Vsevolods Zirdziņš]] (1913—1991) — aktieris, dziedātājs; * [[Arvīds Zirnis (sporta darbinieks)|Arvīds Zirnis]] (1897—1982) — sporta darbinieks; * [[Tamāra Zitcere]] (1947—2014) — zinātniece, ģenētiķe, pedagoģe; * [[Edgars Zīle]] (1908—1986) — aktieris; * [[Mārtiņš Zīverts]] (1903—1990) — dramaturgs; * [[Valērijs Zosts]] (1901—1960) — pianists, profesors; * [[Alīda Zvagule]] (1922—2015) — operetes soliste; * [[Inese Zvagule]] (1945—2004) — pianiste; * [[Arvīds Zvagulis]] (1920—2016) — vijolnieks, diriģents; * [[Gvido Zvaigzne]] (1958—1991) — kinooperators; * [[Velta Zvaigzne]] (1890—1920) — aktrise; * [[Alberts Zvejnieks]] (1902—1987) — cīkstonis, treneris; * [[Aleksandrs Zviedris]] (1905—1993) — gleznotājs; * [[Alise Zvirbule]] (1906—1996) — gleznotāja; * [[Egons Zvirbulis]] (1907—1986) — tēlnieks; * [[Valdis Zvirbulis]] (1936—1985) — dambretists, treneris, sporta žurnālists; {{div col end}} == Ž == {{div col|2}} * [[Gustavs Žibalts]] (1873—1938) — aktieris; * [[Arvīds Žilinskis]] (1905—1993) — komponists, pianists, profesors; * [[Jānis Žīds]] (1892—1959) — pulkvedis {{div col end}} [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] 2e2h4d5cjh0c2amypsdcups3hdtxw28 0 281583 4486599 4037782 2026-06-25T23:38:09Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4486599 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Giorgijs Margvelašvili | vārds_orģ = გიორგი მარგველაშვილი | attēls = Prasidenten Margvelashvili (cropped).jpg | apraksts = | amats = 4. [[Gruzijas prezidenti|Gruzijas prezidents]] | term_sākums = {{dat|2013|11|17|N}} | term_beigas = {{dat|2018|12|16|N}} | premjers = [[Bidzina Ivanišvili]]<br>[[Irakli Garibašvili]]<br>[[Giorgijs Kvirikašvili]]<br>[[Mamuka Bahtadze]] | priekštecis = [[Mihails Saakašvili]] | pēctecis = [[Salome Zurabišvili]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1969|9|4}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Gruzijas PSR|Tbilisi}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[gruzīns]] | partija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Tbilisi Valsts Universitāte]]<br>[[Centrāleiropas Universitāte]]<br>[[Gruzijas Zinātņu Akadēmija]] | reliģija = | paraksts = Margvelashvili Signature.svg | piezīmes = }} '''Giorgijs Margvelašvili''' ({{val|ka|გიორგი მარგველაშვილი}}; dzimis {{dat|1969|9|4}}) ir [[Gruzija]]s akadēmiķis un politiķis, kurš no 2013. gada 17. novembra līdz {{dat|2018|12|16|D|bez}} bija [[Gruzijas prezidents]]. Studējis filozofiju, divreiz bijis [[Gruzijas sabiedrisko lietu institūts|Gruzijas sabiedrisko lietu institūta]] rektors (2000—2006, 2010—2012). 2012. gada oktobrī viņš kļuva par jaunizveidotā [[Bizina Ivanišvili|Bizinas Ivanišvili]] ministru kabineta locekli kā Gruzijas Izglītības un zinātnes ministrs. 2013. gada februārī viņš tika nozīmēts arī par premjerministra vietnieku. 2013. gada maijā Margvelašvili tika nosaukts kā Ivanišvili vadītās partijas [[Gruzijas sapnis]] prezidenta amata kandidāts un oktobrī uzvarēja prezidenta vēlēšanās ar 62% balsu. Margvelašvili nav nevienas politiskās partijas biedrs.<ref name="civ">[http://civil.ge/eng/article.php?id=26046 Margvelashvili Named as GD's Presidential Candidate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150501121803/http://www.civil.ge/eng/article.php?id=26046 |date={{dat|2015|05|01||bez}} }}. ''[[Civil Georgia]].'' 11 May 2013. Accessed 11 May 2013.</ref> Margvelašvili prezidentūra beidzās 2018. gada decembrī, viņš nekandidēja uz pārvēlēšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ottawacitizen.com/pmn/news-pmn/georgians-choose-new-president-directly-for-last-time/wcm/abcf357d-befc-4e70-b0d2-37403401fe6c |title=Georgians choose new president directly for last time |language=en |date={{dat|2018|10|28||bez}} |website=ottawacitizen.com |accessdate={{dat|2019|8|17||bez}} |archive-date={{dat|2019|08|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190817123309/https://ottawacitizen.com/pmn/news-pmn/georgians-choose-new-president-directly-for-last-time/wcm/abcf357d-befc-4e70-b0d2-37403401fe6c }}</ref> == Personīgā dzīve== Bez dzimtās gruzīnu valodas Margvelašvili pārvalda angļu un krievu valodu. Viņa hobijs ir [[adīšana]].<ref name="afp">Metreveli, Irakli (25 October 2013). [http://www.google.com/hostednews/afp/article/ALeqM5hKIsQrbri3ifUjgogs2KtD_UmvPA?docId=037ed50e-78a8-4861-b050-f6df5bee6bc8 Georgia's presidential favourite a knitting academic]. [[Agence France-Presse|AFP]].</ref> Margvelašvili reti izsakās par savu privāto dzīvi. Viņam ir meita Anna no pirmās laulības (dzimusi 1995. gadā), kura studējusi Maskavā. 2014. gada 10. septembrī Margvelašvili [[Dušeti]] pilsētā<ref name=agenda100914>{{cite news|title=Georgia’s President marries long-term love|url=http://agenda.ge/news/20882/eng|accessdate=10 September 2014|agency=Agenda.ge|date=10 September 2014|archive-date={{dat|2014|09|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140910195756/http://agenda.ge/news/20882/eng}}</ref> apprecēja savu ilgstošo partneri Maku Čičua (dzimusi 1965. gada 31. martā), kura bijusi grima māksliniece un epizodiski arī dziedātāja un aktrise.<ref>Owen, Elizabeth (23 September 2013). [http://www.eurasianet.org/node/67535 Georgia: More of the Same with Margvelashvili?]. Eurasia.Net. Accessed 28 October 2013.</ref><ref>[http://www.georgianews.ge/society/23328-woman-who-might-become-first-lady-of-georgia.html Woman who might become First Lady of Georgia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131029202116/http://www.georgianews.ge/society/23328-woman-who-might-become-first-lady-of-georgia.html |date={{dat|2013|10|29||bez}} }}. Georgian News TV. 13 May 2013.</ref> 2015. gada 2. februārī viņiem piedzima dēls Teimurazs.<ref>{{cite news|title=Georgian Presidential couple welcomes son|url=http://agenda.ge/news/29079/eng|accessdate=2 February 2015|work=Agenda.ge|date=2 February 2015|archive-date={{dat|2015|06|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150628105226/http://agenda.ge/news/29079/eng}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat-inline|Giorgi Margvelashvili|Giorgijs Margvelašvili}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Margvelašvili, Giorgijs}} [[Kategorija:1969. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Gruzijas politiķi]] [[Kategorija:Gruzijas prezidenti]] [[Kategorija:Tbilisi dzimušie]] 96luian69ptwc1u5dxyn4aoykelg5wm 10 286204 4486609 4486230 2026-06-26T02:10:09Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4486609 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? |2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}} * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? |2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? |2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? |2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? |2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? |2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>}}? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? |2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? |2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}} * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? |2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? |2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? |2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? |2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>}}? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? |2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? |2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}} * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? |2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? |2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? |2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}} * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small>}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? |2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}} * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? |2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? |2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? |2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}} * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? |2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}} * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? |2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? |2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? |2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā pa kreisi)</small>}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? |2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? |2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? |2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? |2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? |2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}} * ... no 19. gadsimta beigām [[Anglija]]s pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? |2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? |2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ģerbonis)</small>}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? |2026-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? |2026-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]}} * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visa [[Zeme]]s [[ūdens]]? |2026-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? |2026-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Northemptona]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' bija [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? |2026-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small>}} kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? |2026-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? |2026-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]}} * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? |2026-05-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' pirmo reizi rakstos minēta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[Tukums|Tukumā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? |2026-05-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]}} * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? |2026-05-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? |2026-05-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? |2026-05-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? |2026-05-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Naisīrs Brukss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? |2026-05-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]}} * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no [[atkritumu pārstrāde|otrreizējās pārstrādes]], kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? |2026-05-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]}} * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? |2026-05-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā, ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? |2026-05-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? |2026-06-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? |2026-06-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? |2026-06-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small>}} bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? |2026-06-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1903. gadā)</small>}} bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? |2026-06-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[stepes goba]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? |2026-06-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? |2026-06-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]}} * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>}}? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? |2026-06-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]}} * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? |2026-06-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā bijušais [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>}}? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā sala pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? |2026-06-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? |2026-06-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? |2026-06-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? |2026-06-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? |2026-06-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small>}} zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? |2026-06-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? |2026-06-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>}}? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? |2026-06-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]}} * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? |2026-06-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? |2026-06-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? |2026-06-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]}} * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small>}} nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? |2026-06-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? |2026-06-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? |2026-06-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? |2026-06-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? |2026-06-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>}}? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? |2026-06-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? |2026-06-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>}}? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> hho4f696qqgrehw73ppouges83ojvj5 4486615 4486609 2026-06-26T03:46:04Z Biafra 13794 4486615 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās? * ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi? * ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums? |2026-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|200px]]}} * ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: "[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]"? * ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]? |2026-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi? * ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls "[[Midsomeras slepkavības]]"? |2026-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja? * ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā? |2026-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Filipa Šatrijē korts)</small>}}, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i? * ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]? * ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas? |2026-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē? * ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām? * ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]? |2026-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s "Itālijas armijas" virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)</small>}}? * ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]? * ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i? |2026-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas? * ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze? * ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā? |2026-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|200px]]}} * ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]? * ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''"[[Komisārs Reksis]]"''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]? * ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija? |2026-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]? * ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem? * ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])? |2026-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā? * ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu? * ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137? |2026-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]? * ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas? * ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"]] nosaukuma autors? |2026-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)</small>}}? * ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk? * ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])? |2026-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]? * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā? * ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai? |2026-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|200px]]}} * ... sākotnēji '''"[[Užavas alus]]"''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt? * ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij? |2026-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos? * ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā "[[Komunistiskās partijas manifests]]" apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''? * ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna? |2026-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu? * ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]? |2026-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|150px]]}} * ... '''"[[Tīrā prāta kritika]]"''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)</small>}} ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai? * ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem ("augustiem") un diviem jaunākajiem imperatoriem ("cēzariem")? |2026-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|150px]]}} * ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni? * ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus? * ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]? |2026-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības? * ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu? * ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls? |2026-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību? * ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu? |2026-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|200px]]}} * ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs? * ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]? * ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]? |2026-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|200px]]}} * ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi? * ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i? * ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā? |2026-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā? * ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]? |2026-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība? * ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā? * ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas? |2026-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā pa kreisi)</small>}}, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]? * ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš? * ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]? |2026-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iecelts par "Celtics" ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu? * ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim? |2026-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]? |2026-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā "[[Zāģis (filma)|Zāģis]]" — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim? * ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]? |2026-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]? * ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]? * ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem? |2026-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|200px]]}} * ... no 19. gadsimta beigām [[Anglija]]s pilsētā '''[[Grimsbi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē? * ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]? * ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]? |2026-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]? * ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]? * ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]? |2026-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ģerbonis)</small>}} pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))? * ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] "[[Hameleonu rotaļas]]", ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks? |2026-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]? * ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu? * ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]? |2026-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|150px]]}} * ... par lomu 1939. gada filmā "[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]" '''[[Hetija Makdeniela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]? * ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās? * ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visa [[Zeme]]s [[ūdens]]? |2026-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]? * ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]? * ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus? |2026-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Northemptona]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa? * ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva "[[Bohēmista rapsodija]]", bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]"? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' bija [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz? |2026-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])</small>}} kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]? * ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp "[[Titāniks|Titānika]]" bojāejā? * ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione? |2026-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]? * ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[kinokomēdija]] '''"[[Visu vai neko]]"''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta? * ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]? |2026-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|150px]]}} * ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū? * ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''? * ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs? |2026-05-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' pirmo reizi rakstos minēta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[Tukums|Tukumā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā? * ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]? |2026-05-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|200px]]}} * ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas? * ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības? * ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu? |2026-05-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca? * ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''"[[Sirdspuķīte]]"''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]" ([[Džesika Lenga]])? * ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta? |2026-05-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]? * ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]? |2026-05-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]? * ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''"[[Viss par manu māti]]"''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]", kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu "[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]"? |2026-05-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Naisīrs Brukss]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''? * ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''? * ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos? |2026-05-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|150px]]}} * ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]? * ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s? * ... atšķirībā no [[atkritumu pārstrāde|otrreizējās pārstrādes]], kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā? |2026-05-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|200px]]}} * ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]? * ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]? * ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''"[[Idiots (romāns)|Idiots]]"''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām? |2026-05-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā, ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots? * ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]? * ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā? |2026-05-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]? * ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]? * ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle "Latvija"|koncertzāli "Latvija"]]? |2026-06-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]" ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i? * ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras? * ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām? |2026-06-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē? * ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Dedpūls & Vilknadzis]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]? |2026-06-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)</small>}} bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par "visneveselīgāko vietu valstī"? * ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras "United"]]? |2026-06-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1903. gadā)</small>}} bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]? * ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]? * ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm? |2026-06-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[stepes goba]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga? * ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti? * ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]? |2026-06-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''? * ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide? * ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]? |2026-06-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|150px]]}} * ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Vecās gvardes grenadieris)</small>}}? * ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]? * ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''"[[Svešie]]"''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē? |2026-06-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|200px]]}} * ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas? * ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu? * ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]? |2026-06-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā bijušais [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)</small>}}? * ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā sala pasaulē]]? * ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''"[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]"''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]? |2026-06-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja? * ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]? * ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]? |2026-06-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas? * ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā? * ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m? |2026-06-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem? * ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita? * ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? |2026-06-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē? * ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Vaiana 2]]"''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]? |2026-06-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)</small>}} zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola? * ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari? * ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija "Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi", ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī? |2026-06-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros? * ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]? * ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju? |2026-06-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)</small>}}? * ... '''''[[Levi Strauss & Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas? * ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''"[[Bagātie arī raud]]"''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles "Verdzene Izaura"? |2026-06-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|150px]]}} * ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā? * ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu? * ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā? |2026-06-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Brīnumainās]]"''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas? * ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru? |2026-06-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā? * ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par "Jorkšīras uzšķērdēju", lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot? * ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem? |2026-06-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|200px]]}} * ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small>}} nojauca un izmantoja būvmateriāliem? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''"[[Ļaunā]]"''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]") un ieguva balvu kategorijās "[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]" un "[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]"? * ... '''"[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]"''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]? |2026-06-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs? * ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]? * ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību? |2026-06-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu? * ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu? * ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties? |2026-06-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]? * ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]? * ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā? |2026-06-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās? * ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas? * ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis? |2026-06-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])</small>}}? * ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]? * ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]? |2026-06-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' notika laikā, kad domstarpības par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, un, lai gan [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu [[ASV prezidents|prezidentūru]], tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem? * ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā? * ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā? |2026-06-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 1980. gada 5 pesetas)</small>}}? * ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em? * ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> fhf25poltr7hien19ggk9vys4ykyuxu 0 286278 4486845 4472162 2026-06-26T10:32:07Z Biafra 13794 4486845 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Monocytes, a type of white blood cell (Giemsa stained).jpg|thumb|300px|right|Monocīti]] '''Monocīti''' ir viens no [[Leikocīti|leikocītu]] jeb balto asins šūnu veidiem. Monocīti ir lielākie leikocīti.<ref name=":0">Aina Dālmane (2004). Histoloģija. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 319. lpp. {{ISBN|9984-770-42-7}}.</ref> Tie pieder pie nespecifiskās [[Imūnsistēma|imūnās sistēmas]] daļas visiem [[mugurkaulnieki]]em, ieskaitot [[Zīdītāji|zīdītājus]] (arī cilvēkus), putnus, rāpuļus un zivis. Monocītiem ir amēbveida forma un to [[citoplazma]] ir bagāta ar dažādām granulām. To [[Šūnas kodols|kodols]] ir pupveida un nesegmentēts, tādēļ monocītus pieskaita pie mononukleārajiem leikocītiem. Monocīti veido 2—10% no visiem leikocītiem cilvēka ķermenī. To galvenā funkcija ir imunitātes nodrošināšana. Saņemot [[iekaisums|iekaisuma]] signālmolekulas, tie virzās uz iekaisuma perēkli (8-12h) un diferencējas lielākoties par [[makrofāgi]]em un dendrītiskajām šūnām. Puse no monocītiem atrodas [[liesa|liesā]]. == Uzbūve == Monocītu diametrs ir 18—20 µm. Kodola forma visbiežāk ir pupveida. Kodols satur, galvenokārt, eihromatīnu tāpēc monocītu kodols ir gaišāks par pārējo leikocītu kodolu, un vienā kodola pusē parasti ir dziļš iespiedums, kurā ir [[Goldži komplekss]] ar lielu transportpūslīšu daudzumu un [[centriola]]s. Citoplazmā ir daudz brīvo [[Ribosoma|ribosomu]] un [[lizosoma|lizosomu]]. Histoloģiskajos preparātos ar hematoksilīnu un eozīnu monocītiem ir bazofila citoplazma.<ref name=":0" /> == Funkcija == Uztverot dažādas signālmolekulas, piemēram, leikotriēnu B4,<ref>Sozzani, S; Zhou, D; Locati, M; Bernasconi, S; Luini, W; Mantovani, A; O'Flaherty, J. T. (1996). "Stimulating properties of 5-oxo-eicosanoids for human monocytes: Synergism with monocyte chemotactic protein-1 and -3". ''Journal of immunology (Baltimore, Md. : 1950)'' '''157''' (10): 4664—71. {{PMID|8906847}}. </ref> monocīti virzās cauri kapilāru sienai uz iekaisuma perēkli, kur pārvēršas par aktīviem makrofāgiem. Šī pārveršanās arī ir vienīgā monocītu funkcija. Asinīs monocīti pavada ne vairāk kā 3 dienas. Monocīti var pārversties vairākos makrofāgu paveidos: 1) [[makrofāgi]] — pārsvarā atrodas saistaudos 2) [[osteoklasti]] — atrodas kaulaudos, veidojās saplūstos vairākiem Mo. Tie piedalās kaula augšanas un noārdīšanas procesos. 3) [[Kupfera šūnas]] — atrodas aknās. 4) [[Mikrogliocīti]] — atrodas centrālajā nervu sistēmā 5) [[Langerhansa šūnas]] — atrodas ādā un elpceļos. Visas šīs šūnas apvieno monocītu-makrofāgu sistēmā.<ref name=":0" /> === Makrofāgi === Monocītiem pārveršoties par makrofāgiem, palielinās šūnu izmērs, lizosomu, graudainā [[Endoplazmatiskais tīkls|endoplazmatiskā tīkla]] un Goldži kompleksa izmēri, kā arī uz plazmolemmas parādas daudz receptoru. No kuriem svarīgākie ir MHC-I un MHC-II. Makrofāgi savukārt pēc tam var aktivēties, uztverot mikrobu un audu sabrukšanas vielas. Aktīviem makrofāgiem ir daudz lizosomu, pie plazmolemmas ārējās virsmas ir imūnglobulīnu receptori, kuri piesaista antigēnus, kas nosegti ar opsonīniem. Makrofāgu funkcijas ir [[fagocitoze]], bioloģiski aktīvo vielu sekrēcija un antigēnu prezentēšana [[limfocīti]]em, lai tādējādi vēlāk veidotu antivielas un imūnreakcija sastopoties atkārtoti ar [[antigēns|antigēnu]] notiktu straujāk.<ref>Ross, Michael. Histology a text and atlas (5th ed.). Wojciech Pawlina. p. 617</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{asinis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Asinsrites orgānu sistēma]] 66irzlz7iygl0fxq7pvmgd6xbfhbhs8 0 288500 4486639 4374254 2026-06-26T05:33:47Z Pirags 3757 /* MHD pētījumi Latvijā */ 4486639 wikitext text/x-wiki '''Magnetohidrodinamika''' ('''MHD''') ir [[fizika]]s nozare, kas pētī [[Elektriskā strāva|elektrību]] [[Elektrovadītspēja|vadošu]] [[gāze|gāzu]] vai [[Šķidrums|šķidrumu]] mijiedarbību ar [[elektromagnētiskais lauks|elektromagnētisko lauku]].<ref>B. Rolovs, Mazā fizikas vārdnīca, Rīga: Liesma, 1971. gads, 193. lpp.</ref> Nosaukums veidojies kā trīs šajā nozarē svarīgāko [[jēdziens|jēdzienu]] apvienojums — "magneto" no [[Magnētiskais lauks|magnētiskā lauka]], "hidro" no [[šķidrums|šķidruma]] un "[[Dinamika (mehānika)|dinamika]]" no [[Mehāniskā kustība|kustības]]. Magnetohidrodinamikā tiek veikti [[Nepārtrauktas vides mehānika|nepārtrauktās vides]] pētījumi, kā vidi izmantojot [[plazma|plazmu]], [[Šķidrais metāls|šķidros metālus]], [[Sāls|sāļu]] [[ūdens|ūdeni]] vai [[elektrolīts|elektrolītus]]. Tiek pētīta elektromagnētisko lauku ietekme uz vides kustību, tās [[Fizikāls lielums|fizikālajiem parametriem]]. Saskaņā ar MHD fundamentālo koncepciju, [[magnētiskais lauks]] kustībā esošā, elektrovadošā šķidrumā [[Elektromagnētiskās indukcijas likums|inducē]] [[Elektriskā strāva|strāvu]], kas savukārt polarizē šķidrumu un līdz ar to ietekmē sākotnējo magnētisko lauku. Lai veiktu MHD pētījumu matemātisko aprakstu, izmanto vienādojumu sistēmu, kurā apvienoti [[Navjē-Stoksa vienādojumi]] no [[hidrodinamika]]s un [[Maksvela vienādojumi]] no [[Elektromagnētisms|elektromagnētisma]] nozares. Par magnetohidrodinamikas pētījumu aizsācēju tiek uzskatīts [[Hanness Alfvēns]], kas 1942. gadā publicēja zinātnisku darbu par elektromagnetohidrodinamiskiem viļņiem.<ref>{{cite journal | last1 = Alfvén | first1 = H | year = 1942 | title = Existence of electromagnetic-hydrodynamic waves | url = https://archive.org/details/sim_nature-uk_1942-10-03_150_3805/page/404 | bibcode=1942Natur.150..405A | journal = Nature | volume = 150 | issue = | page = 405 | doi=10.1038/150405d0}}</ref> Par fundamentālo darbu un atklājumiem magnetohidrodinamikā 1970. gadā Alfvēns tika apbalvots ar [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]].<ref>{{cite web |title=The Nobel Prize in Physics 1970 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1970/index.html}}</ref> == MHD pētījumi Latvijā == Fundamentālos un lietišķos pētījumus MHD jomā veic [[LU Fizikas institūts|Latvijas Universitātes Fizikas institūtā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ipul.lv/main/index_lat.html?nav=About_lv|title=Latvijas Universitātes Fizikas institūts|publisher=ipul.lv}}</ref> iegūti vairāk par 500 patentiem, kas saistīti ar MHD tehnoloģijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://inventions.lza.lv/proto.php?id=7|title=Magnetohidrodinamiskās tehnoloģijas MAHYD un EMAGO|publisher=inventions.lza.lv|access-date={{dat|2015|07|16||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20151023074336/http://inventions.lza.lv/proto.php?id=7|archivedate={{dat|2015|10|23||bez}}}}</ref> Kopš 1965. gada [[krievu valoda|krievu valodā]] izdeva [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas]] žurnālu ''Магнитная Гидродинамика'', vēlāk žurnāls iznāca krievu un [[angļu valoda|angļu valodā]] (galvenais redaktors [[Jānis Lielpēteris]]). No 2001. gada žurnāls iznāca angļu valodā ar nosaukumu ''[[Magnetohydrodynamics (žurnāls)|Magnetohydrodynamics]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ipul.lv/main/index_lat.html?nav=publishing_lv|title=Latvijas Universitātes Fizikas institūts. Izdevējdarbība|publisher=ipul.lv}}</ref> == Literatūra == * Juris Birzvalks. ''Magnetohidrodinamika''. Rīga : Zinātne, 1984, 144 lpp. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat-inline|Magnetohydrodynamics|Magnetohidrodinamika}} * Calvert, James B. (20 October 2002) [https://web.archive.org/web/20070625105802/http://www.du.edu/~jcalvert/phys/mhd.htm "Magnetohydrodynamics: The dynamics of conducting fluids in an electromagnetic field"] (self published by an Associate Professor Emeritus of Engineering, University of Denver, U.S.A.) * [http://www.krugosvet.ru/enc/nauka_i_tehnika/fizika/MAGNITNAYA_GIDRODINAMIKA_MGD.html Магнитная гидродинамика] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220705224558/https://www.krugosvet.ru/enc/nauka_i_tehnika/fizika/MAGNITNAYA_GIDRODINAMIKA_MGD.html |date={{dat|2022|07|05||bez}} }} в энциклопедии Кругосвет {{fizika-aizmetnis}} [[Kategorija:Elektrodinamika]] [[Kategorija:Hidrodinamika]] [[Kategorija:Plazmas fizika]] 7wkkz6ajgiw0nfia7mcgou5pl9kdo4s 4486640 4486639 2026-06-26T05:34:31Z Pirags 3757 /* MHD pētījumi Latvijā */ 4486640 wikitext text/x-wiki '''Magnetohidrodinamika''' ('''MHD''') ir [[fizika]]s nozare, kas pētī [[Elektriskā strāva|elektrību]] [[Elektrovadītspēja|vadošu]] [[gāze|gāzu]] vai [[Šķidrums|šķidrumu]] mijiedarbību ar [[elektromagnētiskais lauks|elektromagnētisko lauku]].<ref>B. Rolovs, Mazā fizikas vārdnīca, Rīga: Liesma, 1971. gads, 193. lpp.</ref> Nosaukums veidojies kā trīs šajā nozarē svarīgāko [[jēdziens|jēdzienu]] apvienojums — "magneto" no [[Magnētiskais lauks|magnētiskā lauka]], "hidro" no [[šķidrums|šķidruma]] un "[[Dinamika (mehānika)|dinamika]]" no [[Mehāniskā kustība|kustības]]. Magnetohidrodinamikā tiek veikti [[Nepārtrauktas vides mehānika|nepārtrauktās vides]] pētījumi, kā vidi izmantojot [[plazma|plazmu]], [[Šķidrais metāls|šķidros metālus]], [[Sāls|sāļu]] [[ūdens|ūdeni]] vai [[elektrolīts|elektrolītus]]. Tiek pētīta elektromagnētisko lauku ietekme uz vides kustību, tās [[Fizikāls lielums|fizikālajiem parametriem]]. Saskaņā ar MHD fundamentālo koncepciju, [[magnētiskais lauks]] kustībā esošā, elektrovadošā šķidrumā [[Elektromagnētiskās indukcijas likums|inducē]] [[Elektriskā strāva|strāvu]], kas savukārt polarizē šķidrumu un līdz ar to ietekmē sākotnējo magnētisko lauku. Lai veiktu MHD pētījumu matemātisko aprakstu, izmanto vienādojumu sistēmu, kurā apvienoti [[Navjē-Stoksa vienādojumi]] no [[hidrodinamika]]s un [[Maksvela vienādojumi]] no [[Elektromagnētisms|elektromagnētisma]] nozares. Par magnetohidrodinamikas pētījumu aizsācēju tiek uzskatīts [[Hanness Alfvēns]], kas 1942. gadā publicēja zinātnisku darbu par elektromagnetohidrodinamiskiem viļņiem.<ref>{{cite journal | last1 = Alfvén | first1 = H | year = 1942 | title = Existence of electromagnetic-hydrodynamic waves | url = https://archive.org/details/sim_nature-uk_1942-10-03_150_3805/page/404 | bibcode=1942Natur.150..405A | journal = Nature | volume = 150 | issue = | page = 405 | doi=10.1038/150405d0}}</ref> Par fundamentālo darbu un atklājumiem magnetohidrodinamikā 1970. gadā Alfvēns tika apbalvots ar [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]].<ref>{{cite web |title=The Nobel Prize in Physics 1970 |publisher=Nobel Foundation |url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1970/index.html}}</ref> == MHD pētījumi Latvijā == Fundamentālos un lietišķos pētījumus MHD jomā veic [[LU Fizikas institūts|Latvijas Universitātes Fizikas institūtā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ipul.lv/main/index_lat.html?nav=About_lv|title=Latvijas Universitātes Fizikas institūts|publisher=ipul.lv}}</ref> iegūti vairāk par 500 patentiem, kas saistīti ar MHD tehnoloģijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://inventions.lza.lv/proto.php?id=7|title=Magnetohidrodinamiskās tehnoloģijas MAHYD un EMAGO|publisher=inventions.lza.lv|access-date={{dat|2015|07|16||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20151023074336/http://inventions.lza.lv/proto.php?id=7|archivedate={{dat|2015|10|23||bez}}}}</ref> Kopš 1965. gada [[krievu valoda|krievu valodā]] izdeva [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas]] žurnālu ''Магнитная Гидродинамика'', vēlāk žurnāls iznāca krievu un [[angļu valoda|angļu valodā]] (galvenais redaktors [[Jānis Lielpēteris]]). No 2001. gada žurnāls iznāk angļu valodā ar nosaukumu ''[[Magnetohydrodynamics (žurnāls)|Magnetohydrodynamics]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://ipul.lv/main/index_lat.html?nav=publishing_lv|title=Latvijas Universitātes Fizikas institūts. Izdevējdarbība|publisher=ipul.lv}}</ref> == Literatūra == * Juris Birzvalks. ''Magnetohidrodinamika''. Rīga : Zinātne, 1984, 144 lpp. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat-inline|Magnetohydrodynamics|Magnetohidrodinamika}} * Calvert, James B. (20 October 2002) [https://web.archive.org/web/20070625105802/http://www.du.edu/~jcalvert/phys/mhd.htm "Magnetohydrodynamics: The dynamics of conducting fluids in an electromagnetic field"] (self published by an Associate Professor Emeritus of Engineering, University of Denver, U.S.A.) * [http://www.krugosvet.ru/enc/nauka_i_tehnika/fizika/MAGNITNAYA_GIDRODINAMIKA_MGD.html Магнитная гидродинамика] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220705224558/https://www.krugosvet.ru/enc/nauka_i_tehnika/fizika/MAGNITNAYA_GIDRODINAMIKA_MGD.html |date={{dat|2022|07|05||bez}} }} в энциклопедии Кругосвет {{fizika-aizmetnis}} [[Kategorija:Elektrodinamika]] [[Kategorija:Hidrodinamika]] [[Kategorija:Plazmas fizika]] nrqtfsoc9ebl70wjvkwd5s3ydtixrnu 0 298246 4486438 4437704 2026-06-25T15:52:19Z Pirags 3757 4486438 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Džodhpura | official_name = जोधपुर | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{multiple image | border = infobox | total_width = 290 | image_style = | perrow = 1/2/2/2/2 | image1 =Mehrangarh Fort sanhita.jpg | image2 = ClockTower,jodhpur (enhanced).jpg | image3 = New Rajasthan High Court Building.jpg | image4 = Jaswant Thada cenotaph, Jodhpur.jpg | image5 = Jodhpur ni18-14.jpg | image6 = 1996 -218-20A Jodhpur Hotel Umaid Bhawan Palace (2233393509).jpg | image8 = IIT Jodhpur.jpg | image7 = AIIMS Jodhpur.png | image9 =Jodhpur Skyline from Kaylana Hills.jpg }} | imagesize = | image_caption = | pushpin_map = Indija#Rādžastāna | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 26.28 | latm = | lats = | latNS = N | longd = 73.02 | longm = | longs = | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{karogs|Indija}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Rādžastāna]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | area_total_km2 = 233.0 | population_total = 1033918 | population_as_of = {{dat|2015|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | website = {{url|http://www.jodhpur.rajasthan.gov.in/}} | footnotes = }} '''Džodhpura''' ({{val|hi|जोधपुर}}, ''Jodhapur'') ir pilsēta [[Rādžastāna|Rādžastānā]], [[Indija|Indijā]]. Pēc iedzīvotāju skaita (tas pārsniedz 1 miljonu) otra lielākā pilsēta štatā un 43. lielākā valstī. Daļa pilsētas atrodas [[Tara tuksnesis|Tara tuksneša]] teritorijā. Dibināta 1459. gadā. Liels tirdzniecības centrs (lauksaimniecības kultūras, vilna, liellopi, sāls, āda), autoceļu un dzelzceļa mezgls. 1962. gada dibināta Džodhpuras universitāte. Daļu pilsētas ieskauj 18. gadsimtā uzcelts mūris. Populārs tūrisma objekts. Te uzņemtas vairākas filmas, pilsētas ainaviskie skati iekļauti arī 2012. gada [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] filmā "[[Tumšais bruņinieks atgriežas]]". == Iedzīvotāji == {{Iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaits | percentages = pagr | align = none | cols = 2 | 1865|150000 | 1881|142600 | 1891|61800 | 1901|60400 | 1911|59300 | 1921|73500 | 1931|94700 | 1941|126900 | 1951|180700 | 1961|224800 | 1968|270400 | 1971|318900 | 1981|506345 | 1991|666279 | 2001|860818 | 2011|1137815 | 2013|1260000 | 2014|1270000 | 2015|1300000 }} == Panorāma == {{wide image|Jodhpur panorama view-september 2011.jpg|900px|Pilsētas panorāma|80%|none}} == Galeria == <gallery> Jodhpur-10-von Mehrangarh Fort-blaue Stadt-2018-gje.jpg|View from Mehrangarh Fort Jodhpur-14-von Mehrangarh Fort-blaue Stadt-2018-gje.jpg|Blue city Jodhpur-Mehrangarh Fort-22-2018-gje.jpg|Mehrangarh Fort Jodhpur-Mehrangarh Fort-40-2018-gje.jpg|Mehrangarh Fort Jodhpur-Jaswant Thada-14-2018-gje.jpg|Jaswant Thada Jodhpur-Jaswant Thada-30-2018-gje.jpg|Jaswant Thada </gallery> == Atsauce == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{Indijas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Indijas pilsētas]] [[Kategorija:Rādžastānas pilsētas]] dpij5do6e3s04x0ls9pshqlf6yp7nk2 0 298475 4486457 4394268 2026-06-25T16:39:04Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4486457 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Thiruvananthapurama | official_name = തിരുവനന്തപുരം | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{multiple image | total_width = 300 | border = infobox | perrow = 1/2/2/2/1 | caption_align = center | image1 = Trivandrum Skyline Cropped.jpg | image2 = Padmanabhaswamy Temple Thiruvananthapuram.jpg | image3 = | image4 = Technopark Phase III Buildings February 2014.jpg | image5 = 01KovalamBeach&Kerala.jpg | image6 = Kanakakkunnu-palace-trivandrum.jpg | image7 = Tvmcentral.jpg | image8 = Palace of Trivandrum.jpg }} | imagesize = | image_caption = | pushpin_map = Indija#Kerala | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 8 | latm = 29 | lats = 15 | latNS = N | longd = 76 | longm = 57 | longs = 9 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{karogs|Indija}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Kerala]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | area_total_km2 = 214.86 | elevation_m = 10 | population_total = 957730 | population_as_of = {{dat|2011|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto }} '''Thiruvananthapurama''' ({{val|ml|തിരുവനന്തപുരം}}, ''Tiruvaṉantapuram'', {{val|en|Thiruvananthapuram}}) ir pilsēta [[Kerala|Keralā]], [[Indija|Indijā]]. Keralas štata administratīvais centrs un apdzīvotākā pilsēta. Atrodas valsts dienvidos. Nozīmīgs [[Informācijas tehnoloģijas|informācijas tehnoloģiju]] centrs.<ref name="KERALA ECONOMIC REVIEW 2009">{{cite web|publisher=Planning Board, Government of Kerala.|work=Information And Communication Technology|url=http://www.keralaplanningboard.org/html/eco_2009/2009_ch_21.pdf|title=Exports from companies in Technopark: Chapter 21, page:502, section:21.8|date=1 December 2009|accessdate=22 October 2010|format=PDF|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100806145132/http://www.keralaplanningboard.org/html/eco_2009/2009_ch_21.pdf|archivedate={{dat|2010|08|06||bez}}}}</ref><ref name="Rediff Hot IT destinations">{{cite web|publisher=Rediff|work=India's hottest IT destinations |url=http://business.rediff.com/slide-show/2010/mar/05/slide-show-1-tech-indias-hottest-it-destinations.htm|title=Thiruvananthapuram ranked as 4th IT destination in India (page 4)|accessdate=22 October 2010}}</ref><ref name="KERALA ECONOMIC REVIEW 2010">{{cite web|publisher=Planning Board, Government of Kerala|work=Information And Communication Technology|url=http://www.spb.kerala.gov.in/~spbuser/old/html/Economic%20Review%202010/CHAPTER%20-%2021.pdf|title=Exports from companies in Technopark: Chapter 21, page:220, section:21.66|date=1 December 2010|accessdate=28 February 2011|format=PDF|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110721160020/http://www.spb.kerala.gov.in/~spbuser/old/html/Economic%20Review%202010/CHAPTER%20-%2021.pdf|archivedate={{dat|2011|07|21||bez}}}}</ref> Atrodas vairākas izglītības iestādes, tai skaitā Keralas universitāte, un zinātnes un tehnoloģiju institūcijas. Tiek uzskatīta par vienu no desmit zaļākajām pilsētām valstī. ''Times of India'' 2012. gada aptaujā atzīta par labāko pilsētu štatā, kur dzīvot.<ref>{{cite news|newspaper=[[The Times of India]] | title=Thiruvananthapuram best Kerala city to live in: Times survey | url=http://timesofindia.indiatimes.com/city/thiruvananthapuram/Thiruvananthapuram-best-Kerala-city-to-live-in-Times-survey/articleshow/11703099.cms }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{Indijas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Indijas pilsētas]] [[Kategorija:Keralas pilsētas]] 4igiyz94gjxgl1w54q8nwpjgav4tjzs 3 303941 4486863 2462132 2026-06-26T11:31:10Z AccountVanishRequests 124732 AccountVanishRequests pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Ivan71rus1999]] uz [[Dalībnieka diskusija:Renamed user d75f04fe49255eefec7685d191288505]], neatstājot pāradresāciju: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Ivan71rus1999|Ivan71rus1999]]" to "[[Special:CentralAuth/Renamed user d75f04fe49255eefec7685d191288505|Renamed user d75f04fe49255eefec7685d191288505]]" 2462132 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Ivan71rus1999}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2016. gada 11. janvāris, plkst. 14.51 (EET) ig1lt9hkn6rw056tao941flg6j6u2lb 0 306010 4486530 2471833 2026-06-25T19:29:18Z EmausBot 16777 Bots: Fixing double redirect from [[Daudzšūnu dzīvnieki]] to [[Īstie daudzšūņi]] 4486530 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Īstie daudzšūņi]] abnblureq9pftpodgj6iofbh627fi8h 2 307338 4486649 4471641 2026-06-26T05:45:08Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4486649 wikitext text/x-wiki * [http://tools.wmflabs.org/wikidata-todo/related_properties.php?q=claim%5B16%3A106123%5D+OR+claim%5B31%3A106123%5D ?] ? : {{#time: l j F Y H:i:s|{{REVISIONTIMESTAMP}}}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?p1824 ?longnum ?count WHERE { { ?item wdt:P16 wd:Q106123 . } UNION { ?item wdt:P31 wd:Q106123 . } . MINUS { ?item wdt:P361 ?part . ?part wdt:P16 wd:Q106123 } . OPTIONAL { ?item wdt:P1824 ?p1824 } BIND(STRLEN(str(?p1824)) as ?longp1824) BIND(SUBSTR(str(?p1824),1,1) as ?statut) BIND(SUBSTR(str(?p1824),2,(?longp1824 - 1)) as ?numero) BIND(REPLACE(SUBSTR(str(?numero),1,4),"[A-Za-z ]","") as ?num) BIND(STRLEN(str(?num)) as ?longnum) BIND(CONCAT(IF(?longnum=1,"000",IF(?longnum=2,"00",IF(?longnum=3,"0",""))), str(?num)) as ?numz) BIND(CONCAT(str(?statut),str(?num)) as ?numsp) BIND(STRLEN(str(?numsp)) as ?longnumsp) BIND((?longp1824 - ?longnumsp) as ?longprefixe) BIND(SUBSTR(str(?p1824),(?longnumsp + 1),?longprefixe) as ?prefixe) BIND(CONCAT(str(?statut),str(?numz),str(?prefixe)) as ?cledetri) . OPTIONAL { SELECT ?item (COUNT(?pays) as ?count) WHERE { { ?item wdt:P16 wd:Q106123 . } UNION { ?item wdt:P31 wd:Q106123 . } . ?item wdt:P17 ?pays . } GROUP BY ?item } . } ORDER BY ?cledetri ?longnum DESC(?count) |columns=number:#,label:Article,item:Item Wikidata,P17:Pays,P373:Commons,P14,P1824 |thumb=80 }} {| class='wikitable sortable' ! # ! Article ! Item Wikidata ! Pays ! Commons ! autostrādes zīme ! road number |- | style='text-align:right'| 1 | [[Eiropas autoceļš E01]] | [[:d:Q751771|Q751771]] | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Īrija]]<br/>[[Spānija]]<br/>[[Portugāle]] | [[:commons:Category:E01|E01]] | No/unknown value<br/>[[Attēls:Tabliczka E1.svg|center|80px]] | E1 |- | style='text-align:right'| 2 | ''[[:d:Q2621085|Eiropas autoceļš E001]]'' | [[:d:Q2621085|Q2621085]] | [[Gruzija]]<br/>[[Armēnija]] | [[:commons:Category:E001|E001]] | [[Attēls:Tabliczka E001.svg|center|80px]] | E001 |- | style='text-align:right'| 3 | ''[[:d:Q56326601|European route E2]]'' | [[:d:Q56326601|Q56326601]] | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Francija]]<br/>[[Šveice]]<br/>[[Itālija]] | | [[Attēls:Tabliczka E2.svg|center|80px]] | E2 |- | style='text-align:right'| 4 | ''[[:d:Q2620531|Eiropas autoceļš E002]]'' | [[:d:Q2620531|Q2620531]] | [[Armēnija]]<br/>[[Azerbaidžāna]] | [[:commons:Category:E002|E002]] | [[Attēls:Tabliczka E002.svg|center|80px]] | E002 |- | style='text-align:right'| 5 | [[Eiropas autoceļš E03]] | [[:d:Q585439|Q585439]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E3 (France)|E3 (France)]] | [[Attēls:Tabliczka E3.svg|center|80px]] | E3 |- | style='text-align:right'| 6 | ''[[:d:Q2295054|Eiropas autoceļš E003]]'' | [[:d:Q2295054|Q2295054]] | [[Uzbekistāna]]<br/>[[Turkmenistāna]] | [[:commons:Category:E003|E003]] | [[Attēls:Tabliczka E003.svg|center|80px]] | E003 |- | style='text-align:right'| 7 | [[Eiropas autoceļš E04|Eiropas autoceļš E4]] | [[:d:Q782249|Q782249]] | [[Somija]]<br/>[[Zviedrija]] | [[:commons:Category:E4|E4]] | [[Attēls:Tabliczka E4.svg|center|80px]] | E4 |- | style='text-align:right'| 8 | ''[[:d:Q2253476|Eiropas autoceļš E004]]'' | [[:d:Q2253476|Q2253476]] | [[Kazahstāna]]<br/>[[Uzbekistāna]] | [[:commons:Category:E004|E004]] | [[Attēls:Tabliczka E004.svg|center|80px]] | E004 |- | style='text-align:right'| 9 | [[Eiropas autoceļš E05]] | [[:d:Q693493|Q693493]] | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Francija]]<br/>[[Spānija]] | [[:commons:Category:E5|E5]] | [[Attēls:Tabliczka E5.svg|center|80px]] | E5 |- | style='text-align:right'| 10 | ''[[:d:Q731942|Eiropas autoceļš E005]]'' | [[:d:Q731942|Q731942]] | [[Uzbekistāna]] | [[:commons:Category:E005|E005]] | [[Attēls:Tabliczka E005.svg|center|80px]] | E005 |- | style='text-align:right'| 11 | [[Eiropas autoceļš E06]] | [[:d:Q921422|Q921422]] | [[Norvēģija]]<br/>[[Zviedrija]] | [[:commons:Category:E6|E6]] | [[Attēls:Tabliczka E6.svg|center|80px]] | E6 |- | style='text-align:right'| 12 | ''[[:d:Q1900649|Eiropas autoceļš E006]]'' | [[:d:Q1900649|Q1900649]] | [[Tadžikistāna]]<br/>[[Uzbekistāna]] | | [[Attēls:Tabliczka E006.svg|center|80px]] | E006 |- | style='text-align:right'| 13 | [[Eiropas autoceļš E07]] | [[:d:Q388884|Q388884]] | [[Francija]]<br/>[[Spānija]] | [[:commons:Category:E7|E7]] | [[Attēls:Tabliczka E7.svg|center|80px]] | E7 |- | style='text-align:right'| 14 | ''[[:d:Q2129887|Eiropas autoceļš E007]]'' | [[:d:Q2129887|Q2129887]] | [[Uzbekistāna]]<br/>[[Kirgizstāna]] | [[:commons:Category:E007|E007]] | [[Attēls:Tabliczka E007.svg|center|80px]] | E007 |- | style='text-align:right'| 15 | [[Eiropas autoceļš E08|Eiropas autoceļš E8]] | [[:d:Q1129207|Q1129207]] | [[Norvēģija]]<br/>[[Somija]] | [[:commons:Category:E8|E8]] | [[Attēls:Tabliczka E8.svg|center|80px]] | E8 |- | style='text-align:right'| 16 | ''[[:d:Q666933|Eiropas autoceļš E008]]'' | [[:d:Q666933|Q666933]] | [[Tadžikistāna]] | | [[Attēls:Tabliczka E008.svg|center|80px]] | E008 |- | style='text-align:right'| 17 | [[Eiropas autoceļš E09]] | [[:d:Q1320233|Q1320233]] | [[Francija]]<br/>[[Spānija]] | [[:commons:Category:E9|E9]] | [[Attēls:Tabliczka E9.svg|center|80px]] | E9 |- | style='text-align:right'| 18 | ''[[:d:Q2109391|Eiropas autoceļš E009]]'' | [[:d:Q2109391|Q2109391]] | [[Tadžikistāna]] | | [[Attēls:Tabliczka E009.svg|center|80px]] | E009 |- | style='text-align:right'| 19 | [[Eiropas autoceļš E10]] | [[:d:Q586592|Q586592]] | [[Norvēģija]]<br/>[[Zviedrija]] | [[:commons:Category:E10|E10]] | [[Attēls:Tabliczka E10.svg|center|80px]] | E10 |- | style='text-align:right'| 20 | ''[[:d:Q1861681|Eiropas autoceļš E010]]'' | [[:d:Q1861681|Q1861681]] | [[Kirgizstāna]] | [[:commons:Category:Bishkek-Osh road|Bishkek-Osh road]] | [[Attēls:Tabliczka E010.svg|center|80px]] | E010 |- | style='text-align:right'| 21 | [[Eiropas autoceļš E11]] | [[:d:Q1276480|Q1276480]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E11|E11]] | [[Attēls:Tabliczka E11.svg|center|80px]] | E11 |- | style='text-align:right'| 22 | ''[[:d:Q536536|Eiropas autoceļš E011]]'' | [[:d:Q536536|Q536536]] | [[Kazahstāna]]<br/>[[Kirgizstāna]] | | [[Attēls:Tabliczka E011.svg|center|80px]] | E011 |- | style='text-align:right'| 23 | [[Eiropas autoceļš E12]] | [[:d:Q1346648|Q1346648]] | [[Norvēģija]]<br/>[[Zviedrija]]<br/>[[Somija]] | [[:commons:Category:E12|E12]] | [[Attēls:European route E12.svg|center|80px]] | E12 |- | style='text-align:right'| 24 | ''[[:d:Q1375783|Eiropas autoceļš E012]]'' | [[:d:Q1375783|Q1375783]] | [[Kazahstāna]]<br/>[[Ķīna]] | | [[Attēls:Tabliczka E012.svg|center|80px]] | E012 |- | style='text-align:right'| 25 | [[Eiropas autoceļš E13]] | [[:d:Q1247738|Q1247738]] | [[Apvienotā Karaliste]] | [[:commons:Category:E13|E13]] | No/unknown value<br/>[[Attēls:Tabliczka E13.svg|center|80px]] | E13 |- | style='text-align:right'| 26 | ''[[:d:Q1375778|Eiropas autoceļš E013]]'' | [[:d:Q1375778|Q1375778]] | [[Kazahstāna]] | | [[Attēls:Tabliczka E013.svg|center|80px]] | E013 |- | style='text-align:right'| 27 | [[Eiropas autoceļš E14]] | [[:d:Q1164832|Q1164832]] | [[Norvēģija]]<br/>[[Zviedrija]] | [[:commons:Category:E14|E14]] | [[Attēls:Tabliczka E14.svg|center|80px]] | E14 |- | style='text-align:right'| 28 | ''[[:d:Q1375781|Eiropas autoceļš E014]]'' | [[:d:Q1375781|Q1375781]] | [[Kazahstāna]] | | [[Attēls:Tabliczka E014.svg|center|80px]] | E014 |- | style='text-align:right'| 29 | [[Eiropas autoceļš E15]] | [[:d:Q862476|Q862476]] | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Francija]]<br/>[[Spānija]] | [[:commons:Category:E15|E15]] | [[Attēls:Tabliczka E15.svg|center|80px]] | E15 |- | style='text-align:right'| 30 | ''[[:d:Q662647|Eiropas autoceļš E015]]'' | [[:d:Q662647|Q662647]] | [[Kazahstāna]] | [[:commons:Category:E015|E015]] | [[Attēls:Tabliczka E015.svg|center|80px]] | E015 |- | style='text-align:right'| 31 | [[Eiropas autoceļš E16]] | [[:d:Q642043|Q642043]] | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Norvēģija]]<br/>[[Zviedrija]] | [[:commons:Category:E16|E16]] | [[Attēls:Tabliczka E16.svg|center|80px]] | E16 |- | style='text-align:right'| 32 | ''[[:d:Q2329549|Eiropas autoceļš E016]]'' | [[:d:Q2329549|Q2329549]] | [[Kazahstāna]] | [[:commons:Category:E016|E016]] | [[Attēls:Tabliczka E016.svg|center|80px]] | E016 |- | style='text-align:right'| 33 | [[Eiropas autoceļš E17]] | [[:d:Q1348422|Q1348422]] | [[Beļģija]]<br/>[[Francija]] | [[:commons:Category:E17|E17]] | [[Attēls:BE-E17.svg|center|80px]] | E17 |- | style='text-align:right'| 34 | ''[[:d:Q746156|Eiropas autoceļš E017]]'' | [[:d:Q746156|Q746156]] | [[Krievija]] | [[:commons:Category:E017|E017]] | [[Attēls:Tabliczka E017.svg|center|80px]] | E017 |- | style='text-align:right'| 35 | [[Eiropas autoceļš E18]] | [[:d:Q945810|Q945810]] | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Norvēģija]]<br/>[[Zviedrija]]<br/>[[Somija]]<br/>[[Krievija]] | [[:commons:Category:E18|E18]] | [[Attēls:Tabliczka E18.svg|center|80px]] | E18 |- | style='text-align:right'| 36 | ''[[:d:Q1945568|Eiropas autoceļš E018]]'' | [[:d:Q1945568|Q1945568]] | [[Kazahstāna]] | [[:commons:Category:E018|E018]] | [[Attēls:Tabliczka E018.svg|center|80px]] | E018 |- | style='text-align:right'| 37 | [[Eiropas autoceļš E19]] | [[:d:Q1375828|Q1375828]] | [[Nīderlande]]<br/>[[Beļģija]]<br/>[[Francija]] | [[:commons:Category:E19|E19]] | [[Attēls:Tabliczka E19.svg|center|80px]] | E19 |- | style='text-align:right'| 38 | ''[[:d:Q2194280|Eiropas autoceļš E019]]'' | [[:d:Q2194280|Q2194280]] | [[Kazahstāna]] | [[:commons:Category:E019|E019]] | [[Attēls:Tabliczka E019.svg|center|80px]] | E019 |- | style='text-align:right'| 39 | [[Eiropas autoceļš E20]] | [[:d:Q987346|Q987346]] | [[Īrija]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Dānija]]<br/>[[Zviedrija]]<br/>[[Igaunija]]<br/>[[Krievija]] | [[:commons:Category:E20|E20]] | [[Attēls:Tabliczka E20.svg|center|80px]] | E20 |- | style='text-align:right'| 40 | [[Eiropas autoceļš E21]] | [[:d:Q662587|Q662587]] | [[Francija]]<br/>[[Šveice]] | [[:commons:Category:E21|E21]] | [[Attēls:Route européenne 21.svg|center|80px]] | E21 |- | style='text-align:right'| 41 | [[Eiropas autoceļš E22]] | [[:d:Q322164|Q322164]] | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Nīderlande]]<br/>[[Vācija]]<br/>[[Zviedrija]]<br/>[[Latvija]]<br/>[[Krievija]] | [[:commons:Category:E22|E22]] | [[Attēls:Tabliczka E22.svg|center|80px]] | E22 |- | style='text-align:right'| 42 | [[Eiropas autoceļš E23]] | [[:d:Q664809|Q664809]] | [[Francija]]<br/>[[Šveice]] | [[:commons:Category:E23|E23]] | [[Attēls:Tabliczka E23.svg|center|80px]] | E23 |- | style='text-align:right'| 43 | ''[[:d:Q1375832|Eiropas autoceļš E24]]'' | [[:d:Q1375832|Q1375832]] | [[Apvienotā Karaliste]] | [[:commons:Category:E24|E24]] | No/unknown value<br/>[[Attēls:Tabliczka E24.svg|center|80px]] | E24 |- | style='text-align:right'| 44 | [[Eiropas autoceļš E25]] | [[:d:Q659345|Q659345]] | [[Nīderlande]]<br/>[[Beļģija]]<br/>[[Luksemburga]]<br/>[[Francija]]<br/>[[Šveice]]<br/>[[Itālija]] | [[:commons:Category:E25|E25]] | [[Attēls:Tabliczka E25.svg|center|80px]] | E25 |- | style='text-align:right'| 45 | ''[[:d:Q694396|Eiropas autoceļš E26]]'' | [[:d:Q694396|Q694396]] | [[Vācija]] | [[:commons:Category:E26|E26]] | [[Attēls:Tabliczka E26.svg|center|80px]] | E26 |- | style='text-align:right'| 46 | ''[[:d:Q688946|Eiropas autoceļš E27]]'' | [[:d:Q688946|Q688946]] | [[Francija]]<br/>[[Šveice]]<br/>[[Itālija]] | [[:commons:Category:E27|E27]] | [[Attēls:Tabliczka E27.svg|center|80px]] | E27 |- | style='text-align:right'| 47 | [[Eiropas autoceļš E28]] | [[:d:Q314656|Q314656]] | [[Vācija]]<br/>[[Polija]]<br/>[[Krievija]]<br/>[[Lietuva]]<br/>[[Baltkrievija]] | [[:commons:Category:E28|E28]] | [[Attēls:Tabliczka E28.svg|center|80px]] | E28 |- | style='text-align:right'| 48 | ''[[:d:Q688868|Eiropas autoceļš E29]]'' | [[:d:Q688868|Q688868]] | [[Vācija]]<br/>[[Luksemburga]]<br/>[[Francija]] | [[:commons:Category:E29|E29]] | [[Attēls:Tabliczka E29.svg|center|80px]] | E29 |- | style='text-align:right'| 49 | [[Eiropas autoceļš E30]] | [[:d:Q160249|Q160249]] | [[Īrija]]<br/>[[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Nīderlande]]<br/>[[Vācija]]<br/>[[Polija]]<br/>[[Baltkrievija]]<br/>[[Krievija]] | [[:commons:Category:E30|E30]] | No/unknown value<br/>[[Attēls:Tabliczka E30.svg|center|80px]] | E30 |- | style='text-align:right'| 50 | ''[[:d:Q699601|Eiropas autoceļš E31]]'' | [[:d:Q699601|Q699601]] | [[Nīderlande]]<br/>[[Vācija]] | [[:commons:Category:E31|E31]] | [[Attēls:Tabliczka E31.svg|center|80px]] | E31 |- | style='text-align:right'| 51 | ''[[:d:Q1375862|Eiropas autoceļš E32]]'' | [[:d:Q1375862|Q1375862]] | [[Apvienotā Karaliste]] | [[:commons:Category:E32|E32]] | No/unknown value<br/>[[Attēls:Tabliczka E32.svg|center|80px]] | E32 |- | style='text-align:right'| 52 | ''[[:d:Q1375866|Eiropas autoceļš E33]]'' | [[:d:Q1375866|Q1375866]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E33|E33]] | [[Attēls:Tabliczka E33.svg|center|80px]] | E33 |- | style='text-align:right'| 53 | ''[[:d:Q819141|Eiropas autoceļš E34]]'' | [[:d:Q819141|Q819141]] | [[Beļģija]]<br/>[[Nīderlande]]<br/>[[Vācija]] | [[:commons:Category:E34|E34]] | [[Attēls:Tabliczka E34.svg|center|80px]] | E34 |- | style='text-align:right'| 54 | ''[[:d:Q313416|Eiropas autoceļš E35]]'' | [[:d:Q313416|Q313416]] | [[Nīderlande]]<br/>[[Vācija]]<br/>[[Šveice]]<br/>[[Itālija]] | [[:commons:Category:E35|E35]] | [[Attēls:Tabliczka E35.svg|center|80px]] | E35 |- | style='text-align:right'| 55 | [[Eiropas autoceļš E36]] | [[:d:Q240696|Q240696]] | [[Vācija]]<br/>[[Polija]] | [[:commons:Category:E36|E36]] | [[Attēls:Tabliczka E36.svg|center|80px]] | E36 |- | style='text-align:right'| 56 | ''[[:d:Q701223|Eiropas autoceļš E37]]'' | [[:d:Q701223|Q701223]] | [[Vācija]] | [[:commons:Category:E37|E37]] | [[Attēls:Tabliczka E37.svg|center|80px]] | E37 |- | style='text-align:right'| 57 | ''[[:d:Q289474|Eiropas autoceļš E38]]'' | [[:d:Q289474|Q289474]] | [[Ukraina]]<br/>[[Krievija]]<br/>[[Kazahstāna]] | [[:commons:Category:E38|E38]] | [[Attēls:Tabliczka E38.svg|center|80px]] | E38 |- | style='text-align:right'| 58 | ''[[:d:Q1375888|Eiropas autoceļš E39]]'' | [[:d:Q1375888|Q1375888]] | [[Norvēģija]]<br/>[[Dānija]] | [[:commons:Category:E39|E39]] | [[Attēls:Tabliczka E39.svg|center|80px]] | E39 |- | style='text-align:right'| 59 | [[Eiropas autoceļš E40]] | [[:d:Q327162|Q327162]] | [[Francija]]<br/>[[Beļģija]]<br/>[[Vācija]]<br/>[[Polija]]<br/>[[Ukraina]]<br/>[[Krievija]]<br/>[[Kazahstāna]]<br/>[[Uzbekistāna]]<br/>[[Turkmenistāna]]<br/>[[Kirgizstāna]] | [[:commons:Category:E40|E40]] | [[Attēls:Tabliczka E40.svg|center|80px]] | E40 |- | style='text-align:right'| 60 | ''[[:d:Q662616|Eiropas autoceļš E41]]'' | [[:d:Q662616|Q662616]] | [[Vācija]]<br/>[[Šveice]] | [[:commons:Category:E41|E41]] | [[Attēls:Tabliczka E41.svg|center|80px]] | E41 |- | style='text-align:right'| 61 | ''[[:d:Q599910|Eiropas autoceļš E42]]'' | [[:d:Q599910|Q599910]] | [[Francija]]<br/>[[Beļģija]]<br/>[[Vācija]] | [[:commons:Category:E42|E42]] | [[Attēls:Tabliczka E42.svg|center|80px]] | E42 |- | style='text-align:right'| 62 | ''[[:d:Q662603|Eiropas autoceļš E43]]'' | [[:d:Q662603|Q662603]] | [[Šveice]]<br/>[[Austrija]]<br/>[[Vācija]] | [[:commons:Category:E43|E43]] | [[Attēls:Tabliczka E43.svg|center|80px]] | E43 |- | style='text-align:right'| 63 | ''[[:d:Q705125|Eiropas autoceļš E44]]'' | [[:d:Q705125|Q705125]] | [[Francija]]<br/>[[Luksemburga]]<br/>[[Vācija]] | [[:commons:Category:E44|E44]] | [[Attēls:Tabliczka E44.svg|center|80px]] | E44 |- | style='text-align:right'| 64 | ''[[:d:Q276570|Eiropas autoceļš E45]]'' | [[:d:Q276570|Q276570]] | [[Norvēģija]]<br/>[[Somija]]<br/>[[Zviedrija]]<br/>[[Dānija]]<br/>[[Vācija]]<br/>[[Austrija]]<br/>[[Itālija]] | [[:commons:Category:E45|E45]] | [[Attēls:Tabliczka E45.svg|center|80px]] | E45 |- | style='text-align:right'| 65 | ''[[:d:Q1375900|Eiropas autoceļš E46]]'' | [[:d:Q1375900|Q1375900]] | [[Beļģija]]<br/>[[Francija]] | [[:commons:Category:E46|E46]] | [[Attēls:Tabliczka E46.svg|center|80px]] | E46 |- | style='text-align:right'| 66 | ''[[:d:Q692012|Eiropas autoceļš E47]]'' | [[:d:Q692012|Q692012]] | [[Vācija]]<br/>[[Dānija]]<br/>[[Zviedrija]] | [[:commons:Category:E47|E47]] | [[Attēls:Tabliczka E47.svg|center|80px]] | E47 |- | style='text-align:right'| 67 | ''[[:d:Q819705|Eiropas autoceļš E48]]'' | [[:d:Q819705|Q819705]] | [[Vācija]]<br/>[[Čehija]] | [[:commons:Category:E48|E48]] | [[Attēls:Tabliczka E48.svg|center|80px]] | E48 |- | style='text-align:right'| 68 | ''[[:d:Q667743|Eiropas autoceļš E49]]'' | [[:d:Q667743|Q667743]] | [[Vācija]]<br/>[[Čehija]]<br/>[[Austrija]] | [[:commons:Category:E49|E49]] | [[Attēls:Tabliczka E49.svg|center|80px]] | E49 |- | style='text-align:right'| 69 | ''[[:d:Q687438|Eiropas autoceļš E50]]'' | [[:d:Q687438|Q687438]] | [[Francija]]<br/>[[Vācija]]<br/>[[Čehija]]<br/>[[Slovākija]]<br/>[[Ukraina]]<br/>[[Krievija]] | [[:commons:Category:E50|E50]] | [[Attēls:Tabliczka E50.svg|center|80px]] | E50 |- | style='text-align:right'| 70 | ''[[:d:Q692108|Eiropas autoceļš E51]]'' | [[:d:Q692108|Q692108]] | [[Vācija]] | [[:commons:Category:E51|E51]] | [[Attēls:Tabliczka E51.svg|center|80px]] | E51 |- | style='text-align:right'| 71 | ''[[:d:Q691059|Eiropas autoceļš E52]]'' | [[:d:Q691059|Q691059]] | [[Austrija]]<br/>[[Vācija]]<br/>[[Francija]] | [[:commons:Category:E52|E52]] | [[Attēls:Tabliczka E52.svg|center|80px]] | E52 |- | style='text-align:right'| 72 | ''[[:d:Q701208|Eiropas autoceļš E53]]'' | [[:d:Q701208|Q701208]] | [[Čehija]]<br/>[[Vācija]] | [[:commons:Category:E53|E53]] | [[Attēls:Tabliczka E53.svg|center|80px]] | E53 |- | style='text-align:right'| 73 | ''[[:d:Q664865|Eiropas autoceļš E54]]'' | [[:d:Q664865|Q664865]] | [[Francija]]<br/>[[Šveice]]<br/>[[Vācija]] | [[:commons:Category:E54|E54]] | [[Attēls:Tabliczka E54.svg|center|80px]] | E54 |- | style='text-align:right'| 74 | ''[[:d:Q313410|Eiropas autoceļš E55]]'' | [[:d:Q313410|Q313410]] | [[Zviedrija]]<br/>[[Dānija]]<br/>[[Vācija]]<br/>[[Čehija]]<br/>[[Austrija]]<br/>[[Itālija]]<br/>[[Grieķija]] | [[:commons:Category:E55|E55]] | [[Attēls:Tabliczka E55.svg|center|80px]] | E55 |- | style='text-align:right'| 75 | ''[[:d:Q690065|Eiropas autoceļš E56]]'' | [[:d:Q690065|Q690065]] | [[Austrija]]<br/>[[Vācija]] | [[:commons:Category:E56|E56]] | [[Attēls:Tabliczka E56.svg|center|80px]] | E56 |- | style='text-align:right'| 76 | ''[[:d:Q592509|Eiropas autoceļš E57]]'' | [[:d:Q592509|Q592509]] | [[Austrija]]<br/>[[Slovēnija]] | [[:commons:Category:E57|E57]] | [[Attēls:Tabliczka E57.svg|center|80px]] | E57 |- | style='text-align:right'| 77 | ''[[:d:Q180384|Eiropas autoceļš E58]]'' | [[:d:Q180384|Q180384]] | [[Austrija]]<br/>[[Slovākija]]<br/>[[Ukraina]]<br/>[[Rumānija]]<br/>[[Moldova]]<br/>[[Krievija]]<br/>[[Piedņestras Moldāvu Republika]] | [[:commons:Category:E58|E58]] | [[Attēls:Tabliczka E58.svg|center|80px]] | E58 |- | style='text-align:right'| 78 | ''[[:d:Q674617|Eiropas autoceļš E59]]'' | [[:d:Q674617|Q674617]] | [[Čehija]]<br/>[[Austrija]]<br/>[[Slovēnija]]<br/>[[Horvātija]] | [[:commons:Category:E59|E59]] | [[Attēls:Tabliczka E59.svg|center|80px]] | E59 |- | style='text-align:right'| 79 | ''[[:d:Q168020|Eiropas autoceļš E60]]'' | [[:d:Q168020|Q168020]] | [[Francija]]<br/>[[Šveice]]<br/>[[Austrija]]<br/>[[Vācija]]<br/>[[Ungārija]]<br/>[[Rumānija]]<br/>[[Gruzija]]<br/>[[Azerbaidžāna]]<br/>[[Turkmenistāna]]<br/>[[Uzbekistāna]]<br/>[[Tadžikistāna]]<br/>[[Kirgizstāna]]<br/>[[Ķīna]] | [[:commons:Category:E60|E60]] | [[Attēls:Tabliczka E60.svg|center|80px]] | E60 |- | style='text-align:right'| 80 | ''[[:d:Q695537|Eiropas autoceļš E61]]'' | [[:d:Q695537|Q695537]] | [[Austrija]]<br/>[[Slovēnija]]<br/>[[Itālija]]<br/>[[Horvātija]] | [[:commons:Category:E61|E61]] | [[Attēls:Tabliczka E61.svg|center|80px]] | E61 |- | style='text-align:right'| 81 | ''[[:d:Q665254|Eiropas autoceļš E62]]'' | [[:d:Q665254|Q665254]] | [[Francija]]<br/>[[Šveice]]<br/>[[Itālija]] | [[:commons:Category:E62|E62]] | [[Attēls:Tabliczka E62.svg|center|80px]] | E62 |- | style='text-align:right'| 82 | ''[[:d:Q1375933|Eiropas autoceļš E63]]'' | [[:d:Q1375933|Q1375933]] | [[Somija]] | [[:commons:Category:E63|E63]] | [[Attēls:Tabliczka E63.svg|center|80px]] | E63 |- | style='text-align:right'| 83 | ''[[:d:Q736643|Eiropas autoceļš E64]]'' | [[:d:Q736643|Q736643]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E64|E64]] | [[Attēls:Tabliczka E64.svg|center|80px]] | E64 |- | style='text-align:right'| 84 | [[Eiropas autoceļš E65]] | [[:d:Q911135|Q911135]] | [[Zviedrija]]<br/>[[Polija]]<br/>[[Čehija]]<br/>[[Slovākija]]<br/>[[Ungārija]]<br/>[[Horvātija]]<br/>[[Bosnija un Hercegovina]]<br/>[[Melnkalne]]<br/>[[Serbija]]<br/>[[Kosova]]<br/>[[Ziemeļmaķedonija]]<br/>[[Grieķija]] | [[:commons:Category:E65|E65]] | [[Attēls:Tabliczka E65.svg|center|80px]] | E65 |- | style='text-align:right'| 85 | ''[[:d:Q689827|Eiropas autoceļš E66]]'' | [[:d:Q689827|Q689827]] | [[Itālija]]<br/>[[Austrija]]<br/>[[Ungārija]] | [[:commons:Category:E66|E66]] | [[Attēls:Tabliczka E66.svg|center|80px]] | E66 |- | style='text-align:right'| 86 | [[Eiropas autoceļš E67]] | [[:d:Q754430|Q754430]] | [[Somija]]<br/>[[Igaunija]]<br/>[[Latvija]]<br/>[[Lietuva]]<br/>[[Polija]]<br/>[[Čehija]] | [[:commons:Category:E67|E67]] | [[Attēls:Tabliczka E67.svg|center|80px]] | E67 |- | style='text-align:right'| 87 | ''[[:d:Q1375951|Eiropas autoceļš E68]]'' | [[:d:Q1375951|Q1375951]] | [[Ungārija]]<br/>[[Rumānija]] | [[:commons:Category:E68|E68]] | [[Attēls:Tabliczka E68.svg|center|80px]] | E68 |- | style='text-align:right'| 88 | ''[[:d:Q1375971|Eiropas autoceļš E69]]'' | [[:d:Q1375971|Q1375971]] | [[Norvēģija]] | [[:commons:Category:E69|E69]] | [[Attēls:Riksvei E 69.svg|center|80px]] | E69 |- | style='text-align:right'| 89 | ''[[:d:Q741488|Eiropas autoceļš E70]]'' | [[:d:Q741488|Q741488]] | [[Spānija]]<br/>[[Francija]]<br/>[[Itālija]]<br/>[[Slovēnija]]<br/>[[Horvātija]]<br/>[[Serbija]]<br/>[[Rumānija]]<br/>[[Bulgārija]]<br/>[[Turcija]]<br/>[[Gruzija]] | [[:commons:Category:E70|E70]] | [[Attēls:Tabliczka E70.svg|center|80px]] | E70 |- | style='text-align:right'| 90 | ''[[:d:Q1375976|Eiropas autoceļš E71]]'' | [[:d:Q1375976|Q1375976]] | [[Slovākija]]<br/>[[Ungārija]]<br/>[[Horvātija]]<br/>[[Bosnija un Hercegovina]] | [[:commons:Category:E71|E71]] | [[Attēls:Tabliczka E71.svg|center|80px]] | E71 |- | style='text-align:right'| 91 | ''[[:d:Q1375978|Eiropas autoceļš E72]]'' | [[:d:Q1375978|Q1375978]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E72|E72]] | [[Attēls:Tabliczka E72.svg|center|80px]] | E72 |- | style='text-align:right'| 92 | ''[[:d:Q1375987|Eiropas autoceļš E73]]'' | [[:d:Q1375987|Q1375987]] | [[Ungārija]]<br/>[[Horvātija]]<br/>[[Bosnija un Hercegovina]] | [[:commons:Category:E73|E73]] | [[Attēls:Tabliczka E73.svg|center|80px]] | E73 |- | style='text-align:right'| 93 | ''[[:d:Q600011|Eiropas autoceļš E74]]'' | [[:d:Q600011|Q600011]] | [[Francija]]<br/>[[Itālija]] | [[:commons:Category:E74|E74]] | [[Attēls:Tabliczka E74.svg|center|80px]] | E74 |- | style='text-align:right'| 94 | [[Eiropas autoceļš E75]] | [[:d:Q638912|Q638912]] | [[Norvēģija]]<br/>[[Somija]]<br/>[[Polija]]<br/>[[Čehija]]<br/>[[Slovākija]]<br/>[[Ungārija]]<br/>[[Serbija]]<br/>[[Ziemeļmaķedonija]]<br/>[[Grieķija]] | [[:commons:Category:E75|E75]] | [[Attēls:Tabliczka E75.svg|center|80px]] | E75 |- | style='text-align:right'| 95 | ''[[:d:Q768830|Eiropas autoceļš E76]]'' | [[:d:Q768830|Q768830]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E76|E76]] | [[Attēls:Tabliczka E76.svg|center|80px]] | E76 |- | style='text-align:right'| 96 | [[Eiropas autoceļš E77]] | [[:d:Q918092|Q918092]] | [[Krievija]]<br/>[[Igaunija]]<br/>[[Latvija]]<br/>[[Lietuva]]<br/>[[Polija]]<br/>[[Slovākija]]<br/>[[Ungārija]] | [[:commons:Category:E77|E77]] | [[Attēls:Tabliczka E77.svg|center|80px]] | E77 |- | style='text-align:right'| 97 | ''[[:d:Q1376002|Eiropas autoceļš E78]]'' | [[:d:Q1376002|Q1376002]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E78|E78]] | [[Attēls:Tabliczka E78.svg|center|80px]] | E78 |- | style='text-align:right'| 98 | ''[[:d:Q580571|Eiropas autoceļš E79]]'' | [[:d:Q580571|Q580571]] | [[Ungārija]]<br/>[[Rumānija]]<br/>[[Bulgārija]]<br/>[[Grieķija]] | [[:commons:Category:E79|E79]] | [[Attēls:Tabliczka E79.svg|center|80px]] | E79 |- | style='text-align:right'| 99 | ''[[:d:Q140317339|European route E79 in Greece]]'' | [[:d:Q140317339|Q140317339]] | [[Grieķija]] | [[:commons:Category:E79 (Greece)|E79 (Greece)]] | [[Attēls:European Road 79 number DE.svg|center|80px]] | E79 |- | style='text-align:right'| 100 | ''[[:d:Q877647|Eiropas autoceļš E80]]'' | [[:d:Q877647|Q877647]] | [[Portugāle]]<br/>[[Spānija]]<br/>[[Francija]]<br/>[[Itālija]]<br/>[[Horvātija]]<br/>[[Melnkalne]]<br/>[[Serbija]]<br/>[[Kosova]]<br/>[[Bulgārija]]<br/>[[Turcija]] | [[:commons:Category:E80|E80]] | [[Attēls:Tabliczka E80.svg|center|80px]] | E80 |- | style='text-align:right'| 101 | ''[[:d:Q987350|Eiropas autoceļš E81]]'' | [[:d:Q987350|Q987350]] | [[Rumānija]]<br/>[[Ukraina]] | [[:commons:Category:E81|E81]] | [[Attēls:Tabliczka E81.svg|center|80px]] | E81 |- | style='text-align:right'| 102 | ''[[:d:Q1376012|Eiropas autoceļš E82]]'' | [[:d:Q1376012|Q1376012]] | [[Spānija]]<br/>[[Portugāle]] | [[:commons:Category:E82|E82]] | [[Attēls:Tabliczka E82.svg|center|80px]] | E82 |- | style='text-align:right'| 103 | ''[[:d:Q955939|Eiropas autoceļš E83]]'' | [[:d:Q955939|Q955939]] | [[Bulgārija]] | [[:commons:Category:E83|E83]] | [[Attēls:Tabliczka E83.svg|center|80px]] | E83 |- | style='text-align:right'| 104 | ''[[:d:Q612223|Eiropas autoceļš E84]]'' | [[:d:Q612223|Q612223]] | [[Turcija]] | [[:commons:Category:E84|E84]] | [[Attēls:Tabliczka E84.svg|center|80px]] | E84 |- | style='text-align:right'| 105 | [[Eiropas autoceļš E85]] | [[:d:Q926976|Q926976]] | [[Lietuva]]<br/>[[Baltkrievija]]<br/>[[Ukraina]]<br/>[[Rumānija]]<br/>[[Bulgārija]]<br/>[[Grieķija]] | [[:commons:Category:E85|E85]] | [[Attēls:Tabliczka E85.svg|center|80px]] | E85 |- | style='text-align:right'| 106 | ''[[:d:Q1376023|Eiropas autoceļš E86]]'' | [[:d:Q1376023|Q1376023]] | [[Grieķija]] | [[:commons:Category:E86|E86]] | [[Attēls:European Road 86 number DE.svg|center|80px]] | E86 |- | style='text-align:right'| 107 | ''[[:d:Q1376032|Eiropas autoceļš E87]]'' | [[:d:Q1376032|Q1376032]] | [[Ukraina]]<br/>[[Moldova]]<br/>[[Rumānija]]<br/>[[Bulgārija]]<br/>[[Turcija]] | [[:commons:Category:E87|E87]] | [[Attēls:Tabliczka E87.svg|center|80px]] | E87 |- | style='text-align:right'| 108 | ''[[:d:Q607197|Eiropas autoceļš E88]]'' | [[:d:Q607197|Q607197]] | [[Turcija]] | [[:commons:Category:E88|E88]] | [[Attēls:Tabliczka E88.svg|center|80px]] | E88 |- | style='text-align:right'| 109 | ''[[:d:Q2419632|Eiropas autoceļš E89]]'' | [[:d:Q2419632|Q2419632]] | [[Turcija]] | [[:commons:Category:E89|E89]] | [[Attēls:Tabliczka E89.svg|center|80px]] | E89 |- | style='text-align:right'| 110 | ''[[:d:Q370080|Eiropas autoceļš E90]]'' | [[:d:Q370080|Q370080]] | [[Portugāle]]<br/>[[Spānija]]<br/>[[Itālija]]<br/>[[Grieķija]]<br/>[[Turcija]] | [[:commons:Category:E90|E90]] | [[Attēls:Tabliczka E90.svg|center|80px]] | E90 |- | style='text-align:right'| 111 | ''[[:d:Q2163648|Eiropas autoceļš E91]]'' | [[:d:Q2163648|Q2163648]] | [[Turcija]] | [[:commons:Category:E91|E91]] | [[Attēls:Tabliczka E91.svg|center|80px]] | E91 |- | style='text-align:right'| 112 | ''[[:d:Q2579452|Eiropas autoceļš E92]]'' | [[:d:Q2579452|Q2579452]] | [[Grieķija]] | [[:commons:Category:E92|E92]] | [[Attēls:European Road 92 number DE.svg|center|80px]] | E92 |- | style='text-align:right'| 113 | ''[[:d:Q3444696|Eiropas autoceļš E93]]'' | [[:d:Q3444696|Q3444696]] | [[Krievija]]<br/>[[Baltkrievija]]<br/>[[Ukraina]] | | [[Attēls:Tabliczka E93.svg|center|80px]] | E93 |- | style='text-align:right'| 114 | ''[[:d:Q2586090|Eiropas autoceļš E94]]'' | [[:d:Q2586090|Q2586090]] | [[Grieķija]] | [[:commons:Category:E94|E94]] | [[Attēls:European Road 94 number DE.svg|center|80px]] | E94 |- | style='text-align:right'| 115 | [[Eiropas autoceļš E95]] | [[:d:Q1165682|Q1165682]] | [[Krievija]]<br/>[[Baltkrievija]]<br/>[[Ukraina]]<br/>[[Turcija]] | [[:commons:Category:E95|E95]] | [[Attēls:Tabliczka E95.svg|center|80px]] | E95 |- | style='text-align:right'| 116 | ''[[:d:Q2373964|Eiropas autoceļš E96]]'' | [[:d:Q2373964|Q2373964]] | [[Turcija]] | [[:commons:Category:E96|E96]] | [[Attēls:Tabliczka E96.svg|center|80px]] | E96 |- | style='text-align:right'| 117 | ''[[:d:Q784392|Eiropas autoceļš E97]]'' | [[:d:Q784392|Q784392]] | [[Ukraina]]<br/>[[Krievija]]<br/>[[Gruzija]]<br/>[[Turcija]]<br/>[[Abhāzija]] | [[:commons:Category:E97|E97]] | [[Attēls:Tabliczka E97.svg|center|80px]] | E97 |- | style='text-align:right'| 118 | ''[[:d:Q2296040|Eiropas autoceļš E98]]'' | [[:d:Q2296040|Q2296040]] | [[Turcija]] | [[:commons:Category:E98|E98]] | [[Attēls:Tabliczka E98.svg|center|80px]] | E98 |- | style='text-align:right'| 119 | ''[[:d:Q548533|Eiropas autoceļš E99]]'' | [[:d:Q548533|Q548533]] | [[Azerbaidžāna]]<br/>[[Turcija]]<br/>[[Sīrija]] | [[:commons:Category:E99|E99]] | [[Attēls:Tabliczka E99.svg|center|80px]] | E99 |- | style='text-align:right'| 120 | ''[[:d:Q2283567|Eiropas autoceļš E101]]'' | [[:d:Q2283567|Q2283567]] | [[Krievija]]<br/>[[Ukraina]] | [[:commons:Category:E101|E101]] | [[Attēls:Tabliczka E101.svg|center|80px]] | E101 |- | style='text-align:right'| 121 | ''[[:d:Q60856181|European route E104]]'' | [[:d:Q60856181|Q60856181]] | [[Apvienotā Karaliste]] | | | E104 |- | style='text-align:right'| 122 | ''[[:d:Q1321545|Eiropas autoceļš E105]]'' | [[:d:Q1321545|Q1321545]] | [[Norvēģija]]<br/>[[Krievija]]<br/>[[Ukraina]] | [[:commons:Category:E105|E105]] | [[Attēls:Tabliczka E105.svg|center|80px]] | E105 |- | style='text-align:right'| 123 | ''[[:d:Q108114490|European route E109]]'' | [[:d:Q108114490|Q108114490]] | [[Apvienotā Karaliste]] | | | E109 |- | style='text-align:right'| 124 | ''[[:d:Q65169436|European route E114]]'' | [[:d:Q65169436|Q65169436]] | [[Apvienotā Karaliste]] | | | E114 |- | style='text-align:right'| 125 | ''[[:d:Q1375790|Eiropas autoceļš E115]]'' | [[:d:Q1375790|Q1375790]] | [[Krievija]] | [[:commons:Category:E115|E115]] | [[Attēls:Tabliczka E115.svg|center|80px]] | E115 |- | style='text-align:right'| 126 | ''[[:d:Q111456842|European route E116]]'' | [[:d:Q111456842|Q111456842]] | [[Apvienotā Karaliste]] | | | E116 |- | style='text-align:right'| 127 | ''[[:d:Q1375799|Eiropas autoceļš E117]]'' | [[:d:Q1375799|Q1375799]] | [[Krievija]]<br/>[[Gruzija]]<br/>[[Armēnija]] | [[:commons:Category:E117|E117]] | [[Attēls:Tabliczka E117.svg|center|80px]] | E117 |- | style='text-align:right'| 128 | ''[[:d:Q108114524|European route E118]]'' | [[:d:Q108114524|Q108114524]] | [[Apvienotā Karaliste]]<br/>[[Īrija]] | | | E118 |- | style='text-align:right'| 129 | ''[[:d:Q2535163|Eiropas autoceļš E119]]'' | [[:d:Q2535163|Q2535163]] | [[Krievija]]<br/>[[Azerbaidžāna]]<br/>[[Irāna]] | [[:commons:Category:E119|E119]] | [[Attēls:Tabliczka E119.svg|center|80px]] | E119 |- | style='text-align:right'| 130 | ''[[:d:Q60856010|European route E120]]'' | [[:d:Q60856010|Q60856010]] | [[Apvienotā Karaliste]] | | | E120 |- | style='text-align:right'| 131 | ''[[:d:Q649131|Eiropas autoceļš E121]]'' | [[:d:Q649131|Q649131]] | [[Krievija]]<br/>[[Kazahstāna]]<br/>[[Turkmenistāna]] | [[:commons:Category:E121|E121]] | [[Attēls:Tabliczka E121.svg|center|80px]] | E121 |- | style='text-align:right'| 132 | ''[[:d:Q1821054|Eiropas autoceļš E123]]'' | [[:d:Q1821054|Q1821054]] | [[Krievija]]<br/>[[Kazahstāna]]<br/>[[Uzbekistāna]]<br/>[[Tadžikistāna]] | [[:commons:Category:E123|E123]] | [[Attēls:Tabliczka E123.svg|center|80px]] | E123 |- | style='text-align:right'| 133 | ''[[:d:Q2625376|Eiropas autoceļš E125]]'' | [[:d:Q2625376|Q2625376]] | [[Krievija]]<br/>[[Kazahstāna]]<br/>[[Kirgizstāna]] | [[:commons:Category:E125|E125]] | [[Attēls:Tabliczka E125.svg|center|80px]] | E125 |- | style='text-align:right'| 134 | ''[[:d:Q2078255|Eiropas autoceļš E127]]'' | [[:d:Q2078255|Q2078255]] | [[Krievija]]<br/>[[Kazahstāna]] | [[:commons:Category:E127|E127]] | [[Attēls:Tabliczka E127.svg|center|80px]] | E127 |- | style='text-align:right'| 135 | ''[[:d:Q1589334|Eiropas autoceļš E134]]'' | [[:d:Q1589334|Q1589334]] | [[Norvēģija]] | [[:commons:Category:E134|E134]] | [[Attēls:Riksvei E 134.svg|center|80px]] | E134 |- | style='text-align:right'| 136 | ''[[:d:Q2345677|Eiropas autoceļš E136]]'' | [[:d:Q2345677|Q2345677]] | [[Norvēģija]] | [[:commons:Category:E136|E136]] | [[Attēls:Riksvei E 136.svg|center|80px]] | E136 |- | style='text-align:right'| 137 | ''[[:d:Q3444668|Eiropas autoceļš E201]]'' | [[:d:Q3444668|Q3444668]] | [[Īrija]] | [[:commons:Category:E201|E201]] | [[Attēls:Tabliczka E201.svg|center|80px]] | E201 |- | style='text-align:right'| 138 | ''[[:d:Q2707350|Eiropas autoceļš E231]]'' | [[:d:Q2707350|Q2707350]] | [[Nīderlande]] | [[:commons:Category:E231|E231]] | [[Attēls:Tabliczka E231.svg|center|80px]] | E231 |- | style='text-align:right'| 139 | ''[[:d:Q1375818|Eiropas autoceļš E232]]'' | [[:d:Q1375818|Q1375818]] | [[Nīderlande]] | [[:commons:Category:E232|E232]] | [[Attēls:Tabliczka E232.svg|center|80px]] | E232 |- | style='text-align:right'| 140 | ''[[:d:Q658777|Eiropas autoceļš E233]]'' | [[:d:Q658777|Q658777]] | [[Vācija]]<br/>[[Nīderlande]] | [[:commons:Category:E233|E233]] | [[Attēls:Tabliczka E233.svg|center|80px]] | E233 |- | style='text-align:right'| 141 | ''[[:d:Q2521396|Eiropas autoceļš E234]]'' | [[:d:Q2521396|Q2521396]] | [[Vācija]] | [[:commons:Category:E234|E234]] | [[Attēls:Tabliczka E234.svg|center|80px]] | E234 |- | style='text-align:right'| 142 | ''[[:d:Q819547|Eiropas autoceļš E251]]'' | [[:d:Q819547|Q819547]] | [[Vācija]] | [[:commons:Category:E251|E251]] | [[Attēls:Tabliczka E251.svg|center|80px]] | E251 |- | style='text-align:right'| 143 | [[Eiropas autoceļš E261]] | [[:d:Q1375834|Q1375834]] | [[Polija]] | [[:commons:Category:E261|E261]] | [[Attēls:E261-PL.svg|center|80px]] | E261 |- | style='text-align:right'| 144 | [[Eiropas autoceļš E262]] | [[:d:Q1995013|Q1995013]] | [[Lietuva]]<br/>[[Latvija]]<br/>[[Krievija]] | [[:commons:Category:E262|E262]] | [[Attēls:Tabliczka E262.svg|center|80px]] | E262 |- | style='text-align:right'| 145 | [[Eiropas autoceļš E263]] | [[:d:Q1375845|Q1375845]] | [[Igaunija]] | [[:commons:Category:E263|E263]] | [[Attēls:Tabliczka E263.svg|center|80px]] | E263 |- | style='text-align:right'| 146 | [[Eiropas autoceļš E264]] | [[:d:Q2718918|Q2718918]] | [[Igaunija]]<br/>[[Latvija]] | [[:commons:Category:E264|E264]] | [[Attēls:Tabliczka E264.svg|center|80px]] | E264 |- | style='text-align:right'| 147 | [[Eiropas autoceļš E265]] | [[:d:Q2728829|Q2728829]] | [[Igaunija]]<br/>[[Zviedrija]] | [[:commons:Category:E265|E265]] | [[Attēls:Tabliczka E265.svg|center|80px]] | E265 |- | style='text-align:right'| 148 | [[Eiropas autoceļš E271]] | [[:d:Q3041902|Q3041902]] | [[Baltkrievija]] | [[:commons:Category:E271|E271]] | [[Attēls:Tabliczka E271.svg|center|80px]] | E271 |- | style='text-align:right'| 149 | [[Eiropas autoceļš E272]] | [[:d:Q2477727|Q2477727]] | [[Lietuva]] | [[:commons:Category:E272|E272]] | [[Attēls:Tabliczka E272.svg|center|80px]] | E272 |- | style='text-align:right'| 150 | ''[[:d:Q613422|Eiropas autoceļš E311]]'' | [[:d:Q613422|Q613422]] | [[Nīderlande]] | [[:commons:Category:E311|E311]] | [[Attēls:Tabliczka E311.svg|center|80px]] | E311 |- | style='text-align:right'| 151 | ''[[:d:Q2138240|Eiropas autoceļš E312]]'' | [[:d:Q2138240|Q2138240]] | [[Nīderlande]] | [[:commons:Category:E312|E312]] | [[Attēls:Tabliczka E312.svg|center|80px]] | E312 |- | style='text-align:right'| 152 | ''[[:d:Q1375855|Eiropas autoceļš E313]]'' | [[:d:Q1375855|Q1375855]] | [[Beļģija]] | [[:commons:Category:E313|E313]] | [[Attēls:Tabliczka E313.svg|center|80px]] | E313 |- | style='text-align:right'| 153 | ''[[:d:Q669854|Eiropas autoceļš E314]]'' | [[:d:Q669854|Q669854]] | [[Beļģija]]<br/>[[Nīderlande]]<br/>[[Vācija]] | [[:commons:Category:E314|E314]] | [[Attēls:Tabliczka E314.svg|center|80px]] | E314 |- | style='text-align:right'| 154 | ''[[:d:Q669799|Eiropas autoceļš E331]]'' | [[:d:Q669799|Q669799]] | [[Vācija]] | [[:commons:Category:E331|E331]] | [[Attēls:Tabliczka E331.svg|center|80px]] | E331 |- | style='text-align:right'| 155 | [[Eiropas autoceļš E371]] | [[:d:Q2436200|Q2436200]] | [[Polija]]<br/>[[Slovākija]] | [[:commons:Category:E371|E371]] | [[Attēls:Tabliczka E371.svg|center|80px]] | E371 |- | style='text-align:right'| 156 | [[Eiropas autoceļš E372]] | [[:d:Q2418651|Q2418651]] | [[Ukraina]]<br/>[[Polija]] | [[:commons:Category:E372|E372]] | [[Attēls:Tabliczka E372.svg|center|80px]] | E372 |- | style='text-align:right'| 157 | ''[[:d:Q1978383|Eiropas autoceļš E373]]'' | [[:d:Q1978383|Q1978383]] | [[Polija]]<br/>[[Ukraina]] | [[:commons:Category:E373|E373]] | [[Attēls:Tabliczka E373.svg|center|80px]] | E373 |- | style='text-align:right'| 158 | ''[[:d:Q2575132|Eiropas autoceļš E381]]'' | [[:d:Q2575132|Q2575132]] | [[Krievija]]<br/>[[Ukraina]] | | [[Attēls:Tabliczka E381.svg|center|80px]] | E381 |- | style='text-align:right'| 159 | ''[[:d:Q693049|Eiropas autoceļš E391]]'' | [[:d:Q693049|Q693049]] | [[Krievija]]<br/>[[Ukraina]] | [[:commons:Category:E391|E391]] | [[Attēls:Tabliczka E391.svg|center|80px]] | E391 |- | style='text-align:right'| 160 | ''[[:d:Q1922885|Eiropas autoceļš E401]]'' | [[:d:Q1922885|Q1922885]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E401|E401]] | [[Attēls:Tabliczka E401.svg|center|80px]] | E401 |- | style='text-align:right'| 161 | ''[[:d:Q644844|Eiropas autoceļš E402]]'' | [[:d:Q644844|Q644844]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E402|E402]] | [[Attēls:Tabliczka E402.svg|center|80px]] | E402 |- | style='text-align:right'| 162 | ''[[:d:Q2679997|Eiropas autoceļš E403]]'' | [[:d:Q2679997|Q2679997]] | [[Beļģija]] | [[:commons:Category:E403|E403]] | [[Attēls:BE-E403.svg|center|80px]] | E403 |- | style='text-align:right'| 163 | ''[[:d:Q2771746|Eiropas autoceļš E404]]'' | [[:d:Q2771746|Q2771746]] | [[Beļģija]] | [[:commons:Category:E404|E404]] | [[Attēls:Tabliczka E404.svg|center|80px]] | E404 |- | style='text-align:right'| 164 | ''[[:d:Q1920250|Eiropas autoceļš E411]]'' | [[:d:Q1920250|Q1920250]] | [[Beļģija]]<br/>[[Francija]] | [[:commons:Category:E411|E411]] | [[Attēls:Tabliczka E411.svg|center|80px]] | E411 |- | style='text-align:right'| 165 | ''[[:d:Q3177582|Eiropas autoceļš E420]]'' | [[:d:Q3177582|Q3177582]] | [[Beļģija]]<br/>[[Francija]] | [[:commons:Category:E420|E420]] | [[Attēls:Tabliczka E420.svg|center|80px]] | E420 |- | style='text-align:right'| 166 | ''[[:d:Q2023107|Eiropas autoceļš E421]]'' | [[:d:Q2023107|Q2023107]] | [[Beļģija]]<br/>[[Luksemburga]] | [[:commons:Category:E421|E421]] | [[Attēls:Tabliczka E421.svg|center|80px]] | E421 |- | style='text-align:right'| 167 | ''[[:d:Q637443|Eiropas autoceļš E422]]'' | [[:d:Q637443|Q637443]] | [[Vācija]] | [[:commons:Category:E422|E422]] | [[Attēls:Tabliczka E422.svg|center|80px]] | E422 |- | style='text-align:right'| 168 | ''[[:d:Q2655746|Eiropas autoceļš E429]]'' | [[:d:Q2655746|Q2655746]] | [[Beļģija]] | [[:commons:Category:E429|E429]] | [[Attēls:Tabliczka E429.svg|center|80px]] | E429 |- | style='text-align:right'| 169 | ''[[:d:Q2181304|Eiropas autoceļš E441]]'' | [[:d:Q2181304|Q2181304]] | [[Vācija]] | [[:commons:Category:E441|E441]] | [[Attēls:Tabliczka E441.svg|center|80px]] | E441 |- | style='text-align:right'| 170 | ''[[:d:Q1375889|Eiropas autoceļš E442]]'' | [[:d:Q1375889|Q1375889]] | [[Čehija]]<br/>[[Slovākija]] | [[:commons:Category:E442|E442]] | [[Attēls:CZ traffic sign IS17 - E442.svg|center|80px]] | E442 |- | style='text-align:right'| 171 | ''[[:d:Q637808|Eiropas autoceļš E451]]'' | [[:d:Q637808|Q637808]] | [[Vācija]] | [[:commons:Category:E451|E451]] | [[Attēls:Tabliczka E451.svg|center|80px]] | E451 |- | style='text-align:right'| 172 | ''[[:d:Q662928|Eiropas autoceļš E461]]'' | [[:d:Q662928|Q662928]] | [[Austrija]]<br/>[[Čehija]] | [[:commons:Category:E461|E461]] | [[Attēls:Tabliczka E461.svg|center|80px]] | E461 |- | style='text-align:right'| 173 | [[Eiropas autoceļš E462]] | [[:d:Q1375896|Q1375896]] | [[Čehija]]<br/>[[Polija]] | [[:commons:Category:E462|E462]] | [[Attēls:CZ traffic sign IS17 - E462.svg|center|80px]] | E462 |- | style='text-align:right'| 174 | ''[[:d:Q2013618|Eiropas autoceļš E471]]'' | [[:d:Q2013618|Q2013618]] | [[Ukraina]] | [[:commons:Category:E471|E471]] | [[Attēls:Tabliczka E471.svg|center|80px]] | E471 |- | style='text-align:right'| 175 | ''[[:d:Q2481606|Eiropas autoceļš E501]]'' | [[:d:Q2481606|Q2481606]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E501|E501]] | [[Attēls:Tabliczka E501.svg|center|80px]] | E501 |- | style='text-align:right'| 176 | ''[[:d:Q2474511|Eiropas autoceļš E502]]'' | [[:d:Q2474511|Q2474511]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E502|E502]] | [[Attēls:Tabliczka E502.svg|center|80px]] | E502 |- | style='text-align:right'| 177 | ''[[:d:Q2197886|Eiropas autoceļš E511]]'' | [[:d:Q2197886|Q2197886]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E511|E511]] | [[Attēls:Tabliczka E511.svg|center|80px]] | E511 |- | style='text-align:right'| 178 | ''[[:d:Q572356|Eiropas autoceļš E512]]'' | [[:d:Q572356|Q572356]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E512|E512]] | [[Attēls:Tabliczka E512.svg|center|80px]] | E512 |- | style='text-align:right'| 179 | ''[[:d:Q555518|Eiropas autoceļš E531]]'' | [[:d:Q555518|Q555518]] | [[Vācija]] | [[:commons:Category:E531|E531]] | [[Attēls:Tabliczka E531.svg|center|80px]] | E531 |- | style='text-align:right'| 180 | ''[[:d:Q324855|Eiropas autoceļš E532]]'' | [[:d:Q324855|Q324855]] | [[Vācija]]<br/>[[Austrija]] | [[:commons:Category:E532|E532]] | [[Attēls:Tabliczka E532.svg|center|80px]] | E532 |- | style='text-align:right'| 181 | ''[[:d:Q745665|Eiropas autoceļš E533]]'' | [[:d:Q745665|Q745665]] | [[Vācija]]<br/>[[Austrija]] | [[:commons:Category:Bundesautobahn 95|Bundesautobahn 95]] | [[Attēls:Tabliczka E533.svg|center|80px]] | E533 |- | style='text-align:right'| 182 | ''[[:d:Q2743430|Eiropas autoceļš E551]]'' | [[:d:Q2743430|Q2743430]] | [[Čehija]] | [[:commons:Category:E551|E551]] | [[Attēls:Tabliczka E551.svg|center|80px]] | E551 |- | style='text-align:right'| 183 | ''[[:d:Q1792888|Eiropas autoceļš E552]]'' | [[:d:Q1792888|Q1792888]] | [[Austrija]]<br/>[[Vācija]] | [[:commons:Category:E552|E552]] | [[Attēls:Tabliczka E552.svg|center|80px]] | E552 |- | style='text-align:right'| 184 | ''[[:d:Q2438196|Eiropas autoceļš E571]]'' | [[:d:Q2438196|Q2438196]] | [[Slovākija]] | [[:commons:Category:E571|E571]] | [[Attēls:Tabliczka E571.svg|center|80px]] | E571 |- | style='text-align:right'| 185 | ''[[:d:Q2791074|Eiropas autoceļš E572]]'' | [[:d:Q2791074|Q2791074]] | [[Slovākija]] | [[:commons:Category:E572|E572]] | [[Attēls:Tabliczka E572.svg|center|80px]] | E572 |- | style='text-align:right'| 186 | ''[[:d:Q928483|Eiropas autoceļš E573]]'' | [[:d:Q928483|Q928483]] | [[Ungārija]]<br/>[[Ukraina]] | [[:commons:Category:E573|E573]] | [[Attēls:Tabliczka E573.svg|center|80px]] | E573 |- | style='text-align:right'| 187 | ''[[:d:Q987339|Eiropas autoceļš E574]]'' | [[:d:Q987339|Q987339]] | [[Rumānija]] | [[:commons:Category:E574|E574]] | [[Attēls:Tabliczka E574.svg|center|80px]] | E574 |- | style='text-align:right'| 188 | ''[[:d:Q2078433|Eiropas autoceļš E575]]'' | [[:d:Q2078433|Q2078433]] | [[Slovākija]]<br/>[[Ungārija]] | [[:commons:Category:E575|E575]] | [[Attēls:Tabliczka E575.svg|center|80px]] | E575 |- | style='text-align:right'| 189 | ''[[:d:Q338977|Eiropas autoceļš E576]]'' | [[:d:Q338977|Q338977]] | [[Rumānija]] | [[:commons:Category:E576|E576]] | [[Attēls:Tabliczka E576.svg|center|80px]] | E576 |- | style='text-align:right'| 190 | ''[[:d:Q1375910|Eiropas autoceļš E577]]'' | [[:d:Q1375910|Q1375910]] | [[Rumānija]] | [[:commons:Category:E577|E577]] | [[Attēls:Tabliczka E577.svg|center|80px]] | E577 |- | style='text-align:right'| 191 | ''[[:d:Q987340|Eiropas autoceļš E578]]'' | [[:d:Q987340|Q987340]] | [[Rumānija]] | [[:commons:Category:E578|E578]] | [[Attēls:Tabliczka E578.svg|center|80px]] | E578 |- | style='text-align:right'| 192 | ''[[:d:Q10478772|Eiropas autoceļš E579]]'' | [[:d:Q10478772|Q10478772]] | [[Ungārija]] | | [[Attēls:Tabliczka E579.svg|center|80px]] | E579 |- | style='text-align:right'| 193 | ''[[:d:Q2243600|Eiropas autoceļš E581]]'' | [[:d:Q2243600|Q2243600]] | [[Rumānija]]<br/>[[Moldova]]<br/>[[Ukraina]] | [[:commons:Category:E581|E581]] | [[Attēls:Tabliczka E581.svg|center|80px]] | E581 |- | style='text-align:right'| 194 | ''[[:d:Q1852724|Eiropas autoceļš E583]]'' | [[:d:Q1852724|Q1852724]] | [[Rumānija]]<br/>[[Moldova]]<br/>[[Ukraina]] | [[:commons:Category:E583|E583]] | [[Attēls:Tabliczka E583.svg|center|80px]] | E583 |- | style='text-align:right'| 195 | ''[[:d:Q546742|Eiropas autoceļš E584]]'' | [[:d:Q546742|Q546742]] | [[Ukraina]]<br/>[[Moldova]]<br/>[[Rumānija]] | [[:commons:Category:E584|E584]] | [[Attēls:Tabliczka E584.svg|center|80px]] | E584 |- | style='text-align:right'| 196 | ''[[:d:Q53828736|Eiropas autoceļš E591]]'' | [[:d:Q53828736|Q53828736]] | [[Krievija]] | | [[Attēls:Tabliczka E591.svg|center|80px]] | E591 |- | style='text-align:right'| 197 | ''[[:d:Q2137859|Eiropas autoceļš E592]]'' | [[:d:Q2137859|Q2137859]] | [[Krievija]] | [[:commons:Category:E592|E592]] | [[Attēls:Tabliczka E592.svg|center|80px]] | E592 |- | style='text-align:right'| 198 | ''[[:d:Q2450792|Eiropas autoceļš E601]]'' | [[:d:Q2450792|Q2450792]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E601|E601]] | [[Attēls:Tabliczka E601.svg|center|80px]] | E601 |- | style='text-align:right'| 199 | ''[[:d:Q1797423|Eiropas autoceļš E602]]'' | [[:d:Q1797423|Q1797423]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E602|E602]] | [[Attēls:Tabliczka E602.svg|center|80px]] | E602 |- | style='text-align:right'| 200 | ''[[:d:Q1794844|Eiropas autoceļš E603]]'' | [[:d:Q1794844|Q1794844]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E603|E603]] | [[Attēls:Tabliczka E603.svg|center|80px]] | E603 |- | style='text-align:right'| 201 | ''[[:d:Q2091528|Eiropas autoceļš E604]]'' | [[:d:Q2091528|Q2091528]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E604|E604]] | [[Attēls:Tabliczka E604.svg|center|80px]] | E604 |- | style='text-align:right'| 202 | ''[[:d:Q2333741|Eiropas autoceļš E606]]'' | [[:d:Q2333741|Q2333741]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E606|E606]] | [[Attēls:Tabliczka E606.svg|center|80px]] | E606 |- | style='text-align:right'| 203 | ''[[:d:Q1795007|Eiropas autoceļš E607]]'' | [[:d:Q1795007|Q1795007]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E607|E607]] | [[Attēls:Tabliczka E607.svg|center|80px]] | E607 |- | style='text-align:right'| 204 | ''[[:d:Q1795057|Eiropas autoceļš E611]]'' | [[:d:Q1795057|Q1795057]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E611|E611]] | [[Attēls:Tabliczka E611.svg|center|80px]] | E611 |- | style='text-align:right'| 205 | ''[[:d:Q1637858|Eiropas autoceļš E612]]'' | [[:d:Q1637858|Q1637858]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E612|E612]] | [[Attēls:Tabliczka E612.svg|center|80px]] | E612 |- | style='text-align:right'| 206 | ''[[:d:Q514182|Eiropas autoceļš E641]]'' | [[:d:Q514182|Q514182]] | [[Austrija]]<br/>[[Vācija]] | [[:commons:Category:E641|E641]] | [[Attēls:Tabliczka E641.svg|center|80px]] | E641 |- | style='text-align:right'| 207 | ''[[:d:Q688368|Eiropas autoceļš E651]]'' | [[:d:Q688368|Q688368]] | [[Austrija]] | [[:commons:Category:Ennstal-Straße|Ennstal-Straße]] | [[Attēls:B320-AT.svg|center|80px]] | E651 |- | style='text-align:right'| 208 | ''[[:d:Q2150243|Eiropas autoceļš E652]]'' | [[:d:Q2150243|Q2150243]] | [[Austrija]]<br/>[[Slovēnija]] | [[:commons:Category:E652|E652]] | [[Attēls:Tabliczka E652.svg|center|80px]] | E652 |- | style='text-align:right'| 209 | ''[[:d:Q2604283|Eiropas autoceļš E653]]'' | [[:d:Q2604283|Q2604283]] | [[Ungārija]]<br/>[[Slovēnija]] | [[:commons:Category:E653|E653]] | [[Attēls:Tabliczka E653.svg|center|80px]] | E653 |- | style='text-align:right'| 210 | ''[[:d:Q676174|Eiropas autoceļš E661]]'' | [[:d:Q676174|Q676174]] | [[Ungārija]]<br/>[[Horvātija]]<br/>[[Bosnija un Hercegovina]] | [[:commons:Category:E661|E661]] | [[Attēls:Tabliczka E661.svg|center|80px]] | E661 |- | style='text-align:right'| 211 | ''[[:d:Q2456332|Eiropas autoceļš E662]]'' | [[:d:Q2456332|Q2456332]] | [[Horvātija]]<br/>[[Serbija]] | [[:commons:Category:E662|E662]] | [[Attēls:Tabliczka E662.svg|center|80px]] | E662 |- | style='text-align:right'| 212 | ''[[:d:Q1375947|Eiropas autoceļš E671]]'' | [[:d:Q1375947|Q1375947]] | [[Rumānija]] | [[:commons:Category:E671|E671]] | [[Attēls:Tabliczka E671.svg|center|80px]] | E671 |- | style='text-align:right'| 213 | ''[[:d:Q1375938|Eiropas autoceļš E673]]'' | [[:d:Q1375938|Q1375938]] | [[Rumānija]] | [[:commons:Category:E673|E673]] | [[Attēls:Tabliczka E673.svg|center|80px]] | E673 |- | style='text-align:right'| 214 | ''[[:d:Q2579632|Eiropas autoceļš E675]]'' | [[:d:Q2579632|Q2579632]] | [[Rumānija]]<br/>[[Bulgārija]] | [[:commons:Category:E675|E675]] | [[Attēls:Tabliczka E675.svg|center|80px]] | E675 |- | style='text-align:right'| 215 | ''[[:d:Q1375961|Eiropas autoceļš E691]]'' | [[:d:Q1375961|Q1375961]] | [[Armēnija]]<br/>[[Gruzija]]<br/>[[Turcija]] | [[:commons:Category:E691|E691]] | [[Attēls:Tabliczka E691.svg|center|80px]] | E691 |- | style='text-align:right'| 216 | ''[[:d:Q1960959|Eiropas autoceļš E692]]'' | [[:d:Q1960959|Q1960959]] | [[Gruzija]] | [[:commons:Category:E692|E692]] | [[Attēls:Tabliczka E692.svg|center|80px]] | E692 |- | style='text-align:right'| 217 | ''[[:d:Q3120429|Eiropas autoceļš E711]]'' | [[:d:Q3120429|Q3120429]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E711|E711]] | [[Attēls:Tabliczka E711.svg|center|80px]] | E711 |- | style='text-align:right'| 218 | ''[[:d:Q1955315|Eiropas autoceļš E712]]'' | [[:d:Q1955315|Q1955315]] | [[Francija]]<br/>[[Šveice]] | [[:commons:Category:E712|E712]] | [[Attēls:Tabliczka E712.svg|center|80px]] | E712 |- | style='text-align:right'| 219 | ''[[:d:Q746049|Eiropas autoceļš E713]]'' | [[:d:Q746049|Q746049]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E713|E713]] | [[Attēls:Tabliczka E713.svg|center|80px]] | E713 |- | style='text-align:right'| 220 | ''[[:d:Q2265961|Eiropas autoceļš E714]]'' | [[:d:Q2265961|Q2265961]] | [[Francija]] | [[:commons:Category:E714|E714]] | [[Attēls:Tabliczka E714.svg|center|80px]] | E714 |- | style='text-align:right'| 221 | ''[[:d:Q2099373|Eiropas autoceļš E717]]'' | [[:d:Q2099373|Q2099373]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E717|E717]] | [[Attēls:Tabliczka E717.svg|center|80px]] | E717 |- | style='text-align:right'| 222 | ''[[:d:Q1871269|Eiropas autoceļš E751]]'' | [[:d:Q1871269|Q1871269]] | [[Horvātija]]<br/>[[Slovēnija]] | [[:commons:Category:E751|E751]] | [[Attēls:Tabliczka E751.svg|center|80px]] | E751 |- | style='text-align:right'| 223 | ''[[:d:Q745873|Eiropas autoceļš E761]]'' | [[:d:Q745873|Q745873]] | [[Bosnija un Hercegovina]]<br/>[[Serbija]] | [[:commons:Category:E761|E761]] | [[Attēls:Tabliczka E761.svg|center|80px]] | E761 |- | style='text-align:right'| 224 | ''[[:d:Q2425402|Eiropas autoceļš E762]]'' | [[:d:Q2425402|Q2425402]] | [[Bosnija un Hercegovina]]<br/>[[Melnkalne]]<br/>[[Albānija]] | [[:commons:Category:E762|E762]] | [[Attēls:Tabliczka E762.svg|center|80px]] | E762 |- | style='text-align:right'| 225 | ''[[:d:Q2425390|Eiropas autoceļš E763]]'' | [[:d:Q2425390|Q2425390]] | [[Serbija]]<br/>[[Melnkalne]] | [[:commons:Category:E763|E763]] | [[Attēls:Tabliczka E763.svg|center|80px]] | E763 |- | style='text-align:right'| 226 | ''[[:d:Q2621685|Eiropas autoceļš E771]]'' | [[:d:Q2621685|Q2621685]] | [[Rumānija]]<br/>[[Serbija]] | [[:commons:Category:E771|E771]] | [[Attēls:Tabliczka E771.svg|center|80px]] | E771 |- | style='text-align:right'| 227 | ''[[:d:Q2303347|Eiropas autoceļš E772]]'' | [[:d:Q2303347|Q2303347]] | [[Bulgārija]] | [[:commons:Category:E772|E772]] | [[Attēls:Tabliczka E772.svg|center|80px]] | E772 |- | style='text-align:right'| 228 | ''[[:d:Q3041141|Eiropas autoceļš E773]]'' | [[:d:Q3041141|Q3041141]] | [[Bulgārija]] | [[:commons:Category:E773|E773]] | [[Attēls:Tabliczka E773.svg|center|80px]] | E773 |- | style='text-align:right'| 229 | ''[[:d:Q2154690|Eiropas autoceļš E801]]'' | [[:d:Q2154690|Q2154690]] | [[Spānija]]<br/>[[Portugāle]] | [[:commons:Category:E801|E801]] | [[Attēls:Tabliczka E801.svg|center|80px]] | E801 |- | style='text-align:right'| 230 | ''[[:d:Q27383|Eiropas autoceļš E802]]'' | [[:d:Q27383|Q27383]] | [[Portugāle]] | [[:commons:Category:E802|E802]] | [[Attēls:Tabliczka E802.svg|center|80px]] | E802 |- | style='text-align:right'| 231 | ''[[:d:Q2433065|Eiropas autoceļš E803]]'' | [[:d:Q2433065|Q2433065]] | [[Spānija]] | [[:commons:Category:E803|E803]] | [[Attēls:Tabliczka E803.svg|center|80px]] | E803 |- | style='text-align:right'| 232 | ''[[:d:Q2741026|Eiropas autoceļš E804]]'' | [[:d:Q2741026|Q2741026]] | [[Spānija]] | [[:commons:Category:E804|E804]] | [[Attēls:Tabliczka E804.svg|center|80px]] | E804 |- | style='text-align:right'| 233 | ''[[:d:Q129065|Eiropas autoceļš E805]]'' | [[:d:Q129065|Q129065]] | [[Portugāle]] | [[:commons:Category:E805|E805]] | [[Attēls:Tabliczka E805.svg|center|80px]] | E805 |- | style='text-align:right'| 234 | ''[[:d:Q129067|Eiropas autoceļš E806]]'' | [[:d:Q129067|Q129067]] | [[Portugāle]] | [[:commons:Category:E806|E806]] | [[Attēls:Tabliczka E806.svg|center|80px]] | E806 |- | style='text-align:right'| 235 | ''[[:d:Q1641750|Eiropas autoceļš E821]]'' | [[:d:Q1641750|Q1641750]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E821|E821]] | [[Attēls:Tabliczka E821.svg|center|80px]] | E821 |- | style='text-align:right'| 236 | ''[[:d:Q2564356|Eiropas autoceļš E840]]'' | [[:d:Q2564356|Q2564356]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E840|E840]] | [[Attēls:Tabliczka E840.svg|center|80px]] | E840 |- | style='text-align:right'| 237 | ''[[:d:Q1375993|Eiropas autoceļš E841]]'' | [[:d:Q1375993|Q1375993]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E841|E841]] | [[Attēls:Tabliczka E841.svg|center|80px]] | E841 |- | style='text-align:right'| 238 | ''[[:d:Q2444194|Eiropas autoceļš E842]]'' | [[:d:Q2444194|Q2444194]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E842|E842]] | [[Attēls:Tabliczka E842.svg|center|80px]] | E842 |- | style='text-align:right'| 239 | ''[[:d:Q744600|Eiropas autoceļš E843]]'' | [[:d:Q744600|Q744600]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E843|E843]] | [[Attēls:Tabliczka E843.svg|center|80px]] | E843 |- | style='text-align:right'| 240 | ''[[:d:Q2707357|Eiropas autoceļš E844]]'' | [[:d:Q2707357|Q2707357]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E844|E844]] | [[Attēls:Tabliczka E844.svg|center|80px]] | E844 |- | style='text-align:right'| 241 | ''[[:d:Q2446271|Eiropas autoceļš E846]]'' | [[:d:Q2446271|Q2446271]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E846|E846]] | [[Attēls:Tabliczka E846.svg|center|80px]] | E846 |- | style='text-align:right'| 242 | ''[[:d:Q972968|Eiropas autoceļš E847]]'' | [[:d:Q972968|Q972968]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E847|E847]] | [[Attēls:Tabliczka E847.svg|center|80px]] | E847 |- | style='text-align:right'| 243 | ''[[:d:Q2266100|Eiropas autoceļš E848]]'' | [[:d:Q2266100|Q2266100]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E848|E848]] | [[Attēls:Tabliczka E848.svg|center|80px]] | E848 |- | style='text-align:right'| 244 | ''[[:d:Q947951|Eiropas autoceļš E851]]'' | [[:d:Q947951|Q947951]] | [[Melnkalne]]<br/>[[Albānija]]<br/>[[Kosova]] | [[:commons:Category:E851|E851]] | [[Attēls:Tabliczka E851.svg|center|80px]] | E851 |- | style='text-align:right'| 245 | ''[[:d:Q2041537|Eiropas autoceļš E852]]'' | [[:d:Q2041537|Q2041537]] | [[Ziemeļmaķedonija]]<br/>[[Albānija]] | [[:commons:Category:E852|E852]] | [[Attēls:Tabliczka E852.svg|center|80px]] | E852 |- | style='text-align:right'| 246 | ''[[:d:Q374394|Eiropas autoceļš E853]]'' | [[:d:Q374394|Q374394]] | [[Grieķija]]<br/>[[Albānija]] | [[:commons:Category:E853|E853]] | [[Attēls:European Road 853 number DE.svg|center|80px]] | E853 |- | style='text-align:right'| 247 | ''[[:d:Q2694282|Eiropas autoceļš E871]]'' | [[:d:Q2694282|Q2694282]] | [[Bulgārija]]<br/>[[Ziemeļmaķedonija]] | [[:commons:Category:E871|E871]] | [[Attēls:Tabliczka E871.svg|center|80px]] | E871 |- | style='text-align:right'| 248 | ''[[:d:Q2521873|Eiropas autoceļš E881]]'' | [[:d:Q2521873|Q2521873]] | [[Turcija]] | [[:commons:Category:E881|E881]] | [[Attēls:Tabliczka E881.svg|center|80px]] | E881 |- | style='text-align:right'| 249 | ''[[:d:Q1812428|Eiropas autoceļš E901]]'' | [[:d:Q1812428|Q1812428]] | [[Spānija]] | [[:commons:Category:E901|E901]] | [[Attēls:Tabliczka E901.svg|center|80px]] | E901 |- | style='text-align:right'| 250 | ''[[:d:Q8353069|Eiropas autoceļš E902]]'' | [[:d:Q8353069|Q8353069]] | [[Spānija]] | [[:commons:Category:E902|E902]] | [[Attēls:Tabliczka E902.svg|center|80px]] | E902 |- | style='text-align:right'| 251 | ''[[:d:Q17629116|Eiropas autoceļš E903]]'' | [[:d:Q17629116|Q17629116]] | [[Spānija]] | | [[Attēls:Tabliczka E903.svg|center|80px]] | E903 |- | style='text-align:right'| 252 | ''[[:d:Q2106476|Eiropas autoceļš E931]]'' | [[:d:Q2106476|Q2106476]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E931|E931]] | [[Attēls:Tabliczka E931.svg|center|80px]] | E931 |- | style='text-align:right'| 253 | ''[[:d:Q2033565|Eiropas autoceļš E932]]'' | [[:d:Q2033565|Q2033565]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E932|E932]] | [[Attēls:Tabliczka E932.svg|center|80px]] | E932 |- | style='text-align:right'| 254 | ''[[:d:Q2497220|Eiropas autoceļš E933]]'' | [[:d:Q2497220|Q2497220]] | [[Itālija]] | [[:commons:Category:E933|E933]] | [[Attēls:Tabliczka E933.svg|center|80px]] | E933 |- | style='text-align:right'| 255 | ''[[:d:Q2467961|Eiropas autoceļš E951]]'' | [[:d:Q2467961|Q2467961]] | [[Grieķija]] | [[:commons:Category:E951|E951]] | [[Attēls:European Road 951 number DE.svg|center|80px]] | E951 |- | style='text-align:right'| 256 | ''[[:d:Q1956688|Eiropas autoceļš E952]]'' | [[:d:Q1956688|Q1956688]] | [[Grieķija]] | [[:commons:Category:E952|E952]] | [[Attēls:European Road 952 number DE.svg|center|80px]] | E952 |- | style='text-align:right'| 257 | ''[[:d:Q2516367|Eiropas autoceļš E961]]'' | [[:d:Q2516367|Q2516367]] | [[Grieķija]] | [[:commons:Category:E961|E961]] | [[Attēls:European Road 961 number DE.svg|center|80px]] | E961 |- | style='text-align:right'| 258 | ''[[:d:Q2182124|Eiropas autoceļš E962]]'' | [[:d:Q2182124|Q2182124]] | [[Grieķija]] | [[:commons:Category:E962|E962]] | [[Attēls:European Road 962 number DE.svg|center|80px]] | E962 |- | style='text-align:right'| 259 | ''[[:d:Q10478786|Eiropas autoceļš E981]]'' | [[:d:Q10478786|Q10478786]] | [[Turcija]] | [[:commons:Category:E981|E981]] | [[Attēls:E981-TR.svg|center|80px]] | E981 |- | style='text-align:right'| 260 | ''[[:d:Q10478788|Eiropas autoceļš E982]]'' | [[:d:Q10478788|Q10478788]] | [[Turcija]] | [[:commons:Category:E982|E982]] | [[Attēls:Tabliczka E982.svg|center|80px]] | E982 |} {{Wikidata list end}} [[fr:Utilisateur:Gz260/Routes/RE/Wikidata]] [[en:User:Gz260/Roads/E/Wikidata]] [[de:Benutzer:Gz260/Straßen/E/Wikidata]] [[es:Usuario:Gz260/Carreteras/E/Wikidata]] [[it:Utente:Gz260/Strade/E/Wikidata]] [[nl:Gebruiker:Gz260/Wegen/E/Wikidata]] [[ca:Usuari:Gz260/Carreteres/E/Wikidata]] [[da:Bruger:Gz260/Veje/E/Wikidata]] [[el:Χρήστης:Gz260/Δρόμοι/E/Wikidata]] [[et:Kasutaja:Gz260/Teed/E/Wikidata]] [[fi:Käyttäjä:Gz260/Tiet/E/Wikidata]] [[lt:Naudotojas:Gz260/Keliai/E/Wikidata]] [[no:Bruker:Gz260/Veier/E/Wikidata]] [[ru:Участник:Gz260/Дороги/E/Wikidata]] [[sv:Användare:Gz260/Vägar/E/Wikidata]] 8w16x178se7ajemhcnget36wf4iidkl 0 315324 4486430 4479562 2026-06-25T15:24:46Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4486430 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Ektors Roseto | vārds_orig = ''Héctor Decio Rossetto'' | attēls = Héctor Decio Rossetto.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1922 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 8 | dz_vieta = {{vieta|Argentīna|Baijablanka}} | m_dat_alt = | m_gads = 2009 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 22 | m_vieta = {{vieta|Argentīna|Buenosairesa}} | dzīves_vieta = | pilsonība = {{ARG}} | nodarbošanās = [[šahs|šahists]] }} '''Ektors Roseto''' ({{val|es|Héctor Decio Rossetto}}; {{dat|1922|9|8|N}}, [[Baijablanka]] — {{dat|2009|1|22|N}}, [[Buenosairesa]]) bija [[Argentīna]]s starptautiskais [[lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (1960). == Biogrāfija == Pieckārtējs Argentīnas šaha čempionāta uzvarētājs (1942, 1944, 1947, 1962, 1972).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.szachy.lo.pl/Archiwum/Campeonatos_Argentinos_tablas.pdf |title=Campeonatos Argentinos tablas |access-date={{dat|2016|05|10||bez}} |archive-date={{dat|2017|11|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20171107031627/http://www.szachy.lo.pl/Archiwum/Campeonatos_Argentinos_tablas.pdf }}</ref> Sekmīgi piedalījies starptautiskos šaha turnīros gadā uzvarējis [[Portualegri]],<ref>[https://www.brasilbase.pro.br/tb1948.pa.htm Porto Alegre 1948]{{Novecojusi saite}}</ref> [[Mara del Plata|Marā del Platā]] 1949,<ref>[https://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=61378 Mar del Plata 1949]</ref> [[Mar del Plata|Marā del Platā]] 1952,<ref>[https://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=64447 Mar del Plata 1952]</ref> [[Barselona|Barselonā]] 1952,<ref>[https://clubescacssantandreu.blogspot.com/2012/11/torneo-internacional-de-ajedrez.html Barcelona 1952]</ref> [[Tarragona|Tarragonā]] 1952,<ref>[http://www.historiadelajedrezespanol.es/torneos/tarragona_52.htm Tarragona 1952]</ref> [[Atlantīda (pilsēta)|Atlantīdā]] 1960,<ref>[https://www.365chess.com/tournaments/Atlantida_1960/25539 Atlantida 1960]</ref> [[Montevideo]] 1961,<ref>[https://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=51503 Montevideo 1961]</ref> [[Mar del Plata|Marā del Platā]] 1962,<ref>[https://www.365chess.com/tournaments/Mar_del_Plata_KIM_1962 Mar del Plata 1962]</ref> [[Fortaleza|Fortalezā]] 1963,<ref>[https://www.chessgames.com/perl/chess.pl?tid=101665 Fortaleza 1963]</ref> [[Montevideo]] 1967,<ref>[https://www.365chess.com/tournaments/Montevideo_1967/26427 Montevideo 1967]</ref> Divas reizes piedalījies Pasaules šaha čempiona nosaukuma izcīņas cikla starpzonu turnīros: 1958. gadā [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] ieņēmis 18. vietu,<ref>[http://www.mark-weeks.com/chess/5860$iix.htm 1958 Portoroz Interzonal Tournament]</ref> bet 1964. gadā [[Amsterdama|Amsterdamā]] - 17. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mark-weeks.com/chess/6466$iix.htm |title=1964 Amsterdam Interzonal Tournament |access-date={{dat|2016|05|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160506023915/http://www.mark-weeks.com/chess/6466$iix.htm |archivedate={{dat|2016|05|06||bez}} }}</ref> Sešas reizes (1950-1954, 1962, 1968, 1972) pārstāvējis Argentīnas komandu [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]]. Komandu vērtējumā izcīnījis 3 sudraba (1950, 1952, 1954) un bronzas (1962) medaļu, bet individuālajā vērtējumā - zelta (1952) un bronzas (1950) medaļas.<ref>[http://www.olimpbase.org/players/k8wkiqum.html OlimpBase :: Men's Chess Olympiads :: Héctor Decio Rossetto]</ref> Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 1950. gadā Roseto kā vienam no pirmajiem piešķīrusi starptautiskā meistara (IM), bet 1960. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu. 1978. gadā Buenosairesā Roseto bijis Pasaules šaha olimpiādes direktors. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Šaha ārējās saites| chessgames = 11231 | 365chess = Hector_Rossetto }} {{DEFAULTSORT:Roseto, Ektors}} [[Kategorija:1922. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2009. gadā mirušie]] [[Kategorija:Buenosairesas provincē dzimušie]] [[Kategorija:Argentīnas šahisti]] kdr6djy6uoihvhfxzdzfz4calpg10dd 0 315424 4486526 3542907 2026-06-25T19:20:16Z Baisulis 11523 +1..... 4486526 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada janvāris}} '''Jorks''' ({{val|en|York}} jeb ''Yorke''; sieviešu dzimtē [[Jorka (uzvārds)|Jorka]]) ir [[angļu valoda|angļu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šadu uzvārdu: * [[Dvaits Jorks]] (''Dwight Yorke''; 1971) — Trinidādas un Tobāgo futbolists un futbola treneris; * [[Toms Jorks]] (''Thoma Yorke''; 1968) — angļu mūziķis. == Skatīt arī == * [[Jorku dinastija]] {{Uzvārds}} [[Kategorija:Angļu uzvārdi]] 6qjjoaio5kg9dj8aj0rb4kaeehyhv6o 0 315873 4486759 4458335 2026-06-26T08:16:09Z Lasks 38532 4486759 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Ira Losko | Vārds_orig = ''Ira Losco'' | Attēls = ESC2016 - Malta Meet & Greet 10 (crop).jpg | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = Ira Losko 2016. gadā | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1981|7|31}} | Vieta_dz = {{vieta|Malta|Sliema}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = Popmūzika | Nodarbošanās = Dziedātāja | Instrumenti = | Gadi = 1998—pašlaik |Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = | Dzimums = S }} '''Ira Losko''' (''Ira Losco''; dzimusi {{dat|1981|7|31}}) ir [[Malta]]s dziedātāja. Divas reizes pārstāvējusi Maltu [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ({{escy|2002}}, {{escy|2016}}). 2002. gadā Tallinā, Igaunijā, ar dziesmu ''7th Wonder'' ierindojās 2. vietā, par 12 punktiem zaudējot Latvijas pārstāvei [[Marija Naumova|Marijai Naumovai]]. Otro reizi Losko Eirovīzijā piedalās 2016. gadā Stokholmā, Zviedrijā, ar dziesmu ''Walk on Water'', kas kvalificējās finālam. Finālā ieguva 12. vietu. 2016. gada Maltas atlasē Eirovīzijai viņa uzvarēja ar dziesmu ''Chameleon'', kas vēlāk tika nomainīta uz ''Walk on Water''.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=malta_ira_losco_to_perform_walk_on_water|title=Malta: Ira Losco to perform "Walk On Water"|author=Gordon Roxburgh|work=Eurovision.tv|accessdate=8 May 2016}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|last=Juhász|first=Ervin|title=Is "Chameleon" Malta's song? Chances are big that it isn't!|url=http://escbubble.com/2016/02/is-chameleon-maltas-song-chances-big-that-it-isnt/|website=escbubble.com|publisher=ESCBubble|accessdate=19 February 2016|date=19 February 2016|archive-date={{dat|2016|02|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160221230934/http://escbubble.com/2016/02/is-chameleon-maltas-song-chances-big-that-it-isnt/}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|last1=Roxburgh|first1=Gordon|title=Malta considers which song Ira Losco will perform in Stockholm|url=http://www.eurovision.tv/page/news?id=malta_considers_which_song_ira_losco_will_perform_in_stockholm|website=eurovision.tv|publisher=[[Eiropas Raidorganizāciju apvienība]]|accessdate=19 February 2016|date=19 February 2016}}</ref> Ira Losko ir izdevusi četrus studijas albumus, ieguvusi vairāk nekā 20 apbalvojumus. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Losko, Ira}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Maltas mūziķi]] [[Kategorija:Maltas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki‎]] [[Kategorija:2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] [[Kategorija:2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]] 27wr9tfokufkj1mc6vvi6nwuse3s12e 0 323397 4486525 4471795 2026-06-25T19:15:06Z Biafra 13794 Sarmīte Jēgere 4486525 wikitext text/x-wiki '''Jēgere''' var būt: * [[Merle Jēgere]] — Igaunijas aktrise, dzejniece, rakstniece; * [[Paula Jēgere-Freimane]] — Latvijas teātra un literatūras kritiķe; * [[Sarmīte Jēgere]] (dzimusi 1950) — latviešu ekonomiste. == Skatīt arī == * [[Jēgers (nozīmju atdalīšana)]] {{uzvārds}} [[Kategorija:Vācu uzvārdi]] 161iwnzh7m8lafci8ocpw2asq2fzo7s 0 329936 4486475 4477454 2026-06-25T17:29:07Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4486475 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Indaura | official_name = इंदौर | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = IndoreMontage.jpg | imagesize = | image_caption = | pushpin_map = Indija#Madhja Pradēša | pushpin_label_position = | latd = 22 | latm = 43 | lats = 0 | latNS = N | longd = 75 | longm = 50 | longs = 50 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Indija}}''' | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Madhja Pradēša]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | area_total_km2 = 530.0 | elevation_m = 553 | population_total = 2170295 | population_as_of = {{dat|2011|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | website = {{URL|http://www.indore.nic.in/}} | footnotes = }} '''Indaura''' ([[dēvanāgarī]]: इंदौर) ir pilsēta [[Indija|Indijā]], [[Madhja Pradēša|Madhjas Pradēšas]] štata lielākā pilsēta. Dibināta 16. gadsimtā kā tirdzniecības mezgls starp [[Deli]] un [[Dekānas plato]]. ''Economic Times'' laikraksts šo pilsētu nosaucis par štata komerciālo centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://economictimes.indiatimes.com/small-biz/entrepreneurship/how-indores-unique-iit-iim-blend-is-spurring-entrepreneurship/articleshow/48497119.cms|title=How Indore's unique IIT-IIM blend is spurring entrepreneurship}}</ref> Pilsēta tiek uzskatīta arī par štata izglītības centru — te atrodas Indijas Tehnoloģiju institūts un Indijas Vadībzinātņu institūts. Ar 2,17 miljoniem iedzīvotāju<ref name="census_city">[http://www.censusindia.gov.in/2011census/dchb/2322_PART_B_DCHB_INDORE.pdf District Census Handbook, Indore]</ref> Indaura ir devītā lielākā pilsēta valstī un 76. lielākā pasaulē. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{Indijas pilsētas}} {{Madhja Pradēšas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Indijas pilsētas]] [[Kategorija:Madhja Pradēšas pilsētas]] 6az1pm1lsha8lep8wo8kfg28fx0pt8m 0 332275 4486488 4437781 2026-06-25T17:40:59Z Pirags 3757 4486488 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Maduraja | official_name = மதுரை<br/>''Madurai'' | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Madurai landmarks montage.jpg | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Indija#Tamilnāda | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{IND}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Tamilnāda]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Apdzīvota | established_date = 3. gadsimts p.m.ē. | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 147.97 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011 | population_footnotes = | population_total = 1017865 | population_urban = | population_metro = 1465625 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Indijas laiks|IST]] | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 9 | latm = 55 | lats = 31 | latNS = N | longd = 78 | longm = 07 | longs = 11 | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 134 | website = {{URL|http://maduraicorporation.co.in/}} | footnotes = }} '''Maduraja''' ({{val|ta|மதுரை}}, ''Maturai''; {{val|en|Madurai}}) ir pilsēta [[Tamilnāda]]s štatā, [[Indija|Indijā]]. Trešā lielākā pilsēta štatā gan pēc iedzīvotāju skaita, gan platības. Atrodas [[Vaigaji]] upes krastā. Viena no vecākajām apdzīvotajām pilsētām pasaulē.<ref>{{cite book|last=Fraser|first=Peter|year=2010 |title=More Curious Than Cautious: Book II: Trekking Around Australia and Beyond 1957 – 1958, Book 2|publisher=Dog Ear Publishing|page=210|isbn=978-1-60844-594-3|url=https://books.google.com/?id=Ph5Wrs0LYK0C&pg=PA210&dq=madurai+%2B+inhabited#v=onepage&q=madurai%20%2B%20inhabited&f=false}}</ref> Nozīmīgs industriālais un izglītības centrs. Pilsētā atrodas vairāki rūpniecības uzņēmumi, nozīmīgas izglītības iestādes. Arhitektūras pieminekļi: [[Šivas tempļa komplekss]], [[Minakši templis]], Tūkstoš kolonnu zāle. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{britannica|new=place/Madurai}} {{Indija-aizmetnis}} {{Indijas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Tamilnādas pilsētas]] [[Kategorija:Indijas pilsētas]] 1ab9xpofu0mc2ow5brqwxdarqi5qajz 0 343212 4486458 4394290 2026-06-25T16:41:09Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4486458 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ludhiāna | official_name = ਲੁਧਿਆਣਾ | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{multiple image | border = infobox | total_width = 290 | image_style = | perrow = 1/2/1/2 | image1 = Dukhniwaran Sahib.jpg | image2= Punjabi Bhawan, Ludhiana.jpg | image3 = GURU NANAK STADIUM AT LUDHIANA.jpg | image4 = Sukhmani_Square_Commercial_Complex_Night_View_Ludhiana.jpg | image5 = PRITHIPAL SINGH HOCKEY STADIUM, PAU, LUDHIANA.jpg | image6 = Alamgir.jpg | image7 = Canal Road.jpg }} | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Indija#Pendžāba (Indija) | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{IND}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Pendžāba (Indija)|Pendžāba]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 310 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011. gadā | population_footnotes = | population_total = 1693653 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Indijas standarta laiks|IST]] | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 30 | latm = 54 | lats = | latNS = N | longd = 75 | longm = 51 | longs = | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 141001 | elevation_footnotes = | elevation_m = 262 | website = {{URL|http://www.ludhiana.nic.in/}} | footnotes = }} '''Ludhiāna''' ({{val|pa|ਲੁਧਿਆਣਾ}}) ir pilsēta [[Indija]]s ziemeļos, [[Pendžāba (Indija)|Pendžābas]] štatā. 2011. gadā pilsētā dzīvoja 1,69 miljoni iedzīvotāju. Tā ir lielākā Indijas pilsēta pēc iedzīvotāju skaita uz ziemeļiem no valsts galvaspilsētas [[Deli]]. Pilsēta atrodas [[Sutleja]]s upes bijušajos krastos. Mūsdienās šī upe plūst 13 km attālumā uz dienvidiem no pilsētas centra. Pilsētu 15. gadsimtā dibināja [[Lodī dinastija]]s sultāni. No šīs dinastijas nosaukuma radies pilsētas nosaukums. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{Indijas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Pendžābas pilsētas]] [[Kategorija:Indijas pilsētas]] ps7prpbkpl43xhg83ncj0k59tsh14iy 0 347697 4486605 2678972 2026-06-26T00:58:10Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4486605 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Proton Zundel.gif|thumb|Protona pārvietošanās starp ūdens molekulām]] '''Grothusa mehānisms''' ir [[protons|protonu]] ([[ūdeņradis|ūdeņraža]] pozitīvo jonu) vai protonu iztrūkumu pārneses mehānisms vidēs, kur [[molekula]]s saistītas ar [[ūdeņraža saite|ūdeņraža saitēm]] (piemēram, [[ūdens|ūdenī]] vai šķidrā [[amonjaks|amonjakā]]). Šādu mehānismu pirmais paredzēja baltvācu dabaszinātnieks [[Teodors Grothuss]], tādēļ tas nosaukts viņa vārdā. Ūdeņraža jons tiek pakāpeniski padots no vienas ūdens molekulas uz nākamo kā "stafetes kociņš", bet praktiski protonu kustības ātrumu šķīdinātājā nosaka šķīdinātāja molekulu polarizācijas ātrums. == Vēsture == Savā 1806. gadā publicētajā darbā "Šķidrumu sadalīšanas ar elektrisko strāvu teorija" Teodors Grothuss ieteica teoriju, kas izskaidroja ūdens anomālo [[elektrovadītspēja|elektrovadītspēju]].<ref>{{cite journal|last=de Grotthuss|first=C.J.T.|year=1806|title=Sur la décomposition de l'eau et des corps qu'elle tient en dissolution à l'aide de l'électricité galvanique|journal=Ann. Chim.|volume=58|pages=54–73}}</ref> 2005. gadā izdevās eksperimentāli fiksēt, kā protons vidē pārvietojas no vienas molekulas pie citas.<ref>[http://elementy.ru/news/164889 Удалось проследить движение протона от кислоты к основанию] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060619042914/http://elementy.ru/news/164889 |date={{dat|2006|06|19||bez}} }} {{ru ikona}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{ķīmija-aizmetnis}} [[Kategorija:Fizikālā ķīmija]] pj5c1hhhlblvu9wcwnazw3c17vp64l5 0 353333 4486454 4394289 2026-06-25T16:31:30Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4486454 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kojamputūra | official_name = கோயம்புத்தூர் | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{multiple image |perrow = 1/2/2/2 |border = infobox |total_width = 300 |image1 = CHIL SEZ.jpg |image2 = PERUR_PATTEESHWARAR_TEMPLE.jpg |image3 = Maruthamalai_Rajagopuram.jpg |image4 = Domestic terminal at CJB.JPG |image5 = Coimbatore Medical College Hospital India 201.jpg |image6 = Tidel park Coimbatore1.JPG |image7 = Town Hall, Coimbatore.jpg }} | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Indija#Tamilnāda | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{IND}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Tamilnāda]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 246.75 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011. gadā | population_footnotes = | population_total = 1601438 | population_urban = | population_metro = 3136916 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Indijas standarta laiks|IST]] | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 11 | latm = 01 | lats = | latNS = N | longd = 76 | longm = 58 | longs = | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 432 | website = {{URL|https://www.ccmc.gov.in/}} | footnotes = }} '''Kojamputūra''' ({{val|ta|கோயம்புத்தூர்}}, ''Kōyamputtūr''), zināma arī kā '''Koimbatora''' ({{val|en|Coimbatore}}) vai '''Kovaja''', ir pilsēta [[Indija]]s dienvidos, [[Tamilnāda]]s štata rietumos. 2011. gadā pilsētā dzīvoja 1,60 miljoni iedzīvotāju. Pēc šī rādītāja tā ir otra lielākā pilsēta Tamilnādas štatā (aiz [[Čennai]]) un 16. lielākā Indijā. Pilsētā ir attīstīta rūpniecība, īpaši [[tekstilrūpniecība]]. Nozīmīgs [[kokvilna]]s pārstrādes centrs Indijā. Tāpēc tā ir iesaukta par "Dienvidindijas [[Mančestra|Mančestru]]". == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{Indijas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Tamilnādas pilsētas]] [[Kategorija:Indijas pilsētas]] fit4qbob6bkibzd0fqjzfj9f9eim3l4 0 353747 4486731 4462532 2026-06-26T07:37:11Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4486731 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|bijušo upi|Rīdzene (nozīmju atdalīšana)|Rīdzene}} [[Attēls:Rigas_vietas_shema.jpeg|thumb|200px|Rīgas vietas plānojuma rekonstrukcijas karte (12. gadsimta beigās)]] [[Attēls:Riga in 1700 viewed from the Polish camp.jpg|thumb|200px|Rīgas nocietinājumi 1700. gadā ar Rīdzenes upes paliekām gar vecajiem mūriem]] [[Attēls:Līvu Square and Riharda Vāgnera Street in Riga.jpg|thumb|200px|Rīdzeni iezīmējošie apstādījumi [[Līvu laukums (Rīga)|Līvu laukumā]]]] '''Rīdzene''' jeb '''Rīdziņa''', arī '''Rīgas upe''' bija [[Daugava]]s labā krasta [[atteka]] tagadējās [[Vecrīga]]s teritorijā, pie kuras izveidojās [[Rīgas osta]] un [[Rīga]]s pilsēta. Par upes sākotnējiem apjomiem un kuģojamību liecina arheoloģiskajos izrakumos iegūtie kuģu vraki. Tās ieteka Daugavā bijusi 30—40 m plata, un kuģojama tā bijusi vismaz līdz tagadējai [[Zirgu iela (Rīga)|Zirgu ielai]]. Mūsdienās virs aizbērtās upes gultnes atrodas [[Rīdzenes iela]], bet [[Līvu laukums (Rīga)|Līvu laukumā]] ir vizuāli iezīmēta Rīdzenes upes gultne, izmantojot viļņotu bruģējumu un tam pieskaņotus apstādījumus.<ref>[https://pasvaldiba.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/History_of_Riga/Stories/Udeni/Ridzina.htm Rīdziņa]{{Novecojusi saite}} no Rīgas pašvaldības portāla</ref> == Vēsture == Pirmo reizi rakstos pieminēta [[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]] sakarā ar Rīgas pilsētas dibināšanu.<ref>[[Indriķa hronika]]: «Pirms bīskapa [[Alberta]] aizbraukšanas [[līvi]] viņam parādīja tās pilsētas vietu, ko arī sauc par Rīgu — vai nu pēc Rīgas ezera, vai tāpēc, ka tā ir it kā veldzēta ({{val|de|Regen}} — "lietus"), jo tai ir valgme lejā un valgme no augšas: valgme lejā — tāpēc, ka to veldzē ūdeņi un ganības, vai tāpēc, ka grēciniekiem tajā top piešķirta pilnīga grēku atlaišana un caur to tātad tiek arī veldze augšā, tas ir, debesu valstība; vai tāpēc, ka Rīga saņēmusi jaunās ticības veldzi un apkārtējie pagāni Rīgas dēļ tiek veldzēti ar svēto kristības avotu.»</ref> Pie Rīdzenes ietekas Daugavā bija plašs līcis, saukts par Rīgas ezeru ({{val|la|lacus Riga}}), pie kura bija iespējams ierīkot ostu (Indriķa hronika, V:1). [[Alberts fon Bukshēvdens|Bīskaps Alberts]] 1202. gadā pārcēla [[Livonijas bīskapija]]s sēdekli no [[Ikšķile]]s uz Rīgas ezera krastu. Pēc [[Lietuviešu un līvu karagājiens uz Rīgu (1204)|lietuviešu un līvu karagājiena uz Rīgu (1204)]] un [[Rīgas aplenkums (1210)|kuršu uzbrukuma (1210)]] gar Rīdzenes labo krastu uzbūvēja [[Rīgas nocietinājumi|Rīgas nocietinājumu]] mūri no [[Dolomīts|dolomīta]] akmeņiem. 14. gadsimta beigās Rīgas ostu pārcēla uz Daugavas krastmalu, atstājot Rīdzenes ieteku nelielu buru laivu piestātnēm un kuģu ziemošanai. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā gar upes kreiso krastu (tagadējo [[Riharda Vāgnera iela|Riharda Vāgnera]], [[Vaļņu iela (Rīga)|Vaļņu]] un [[13. janvāra iela|13. janvāra ielu]]) uzbēra 8 m augstus zemes vaļņus. Pie senās Rīdzenes ietekas Daugavā pāri upei 1567. gadā uzbūvēja 40 pēdu garu lokveida velvi — tā sauktos "ostas vārtus", kas bijuši aptuveni 8 m plati, velve bija aptuveni 2,5 m virs ūdens līmeņa. Pavasara plūdu laikā tos noslēdza ar aizsprostiem, lai, ceļoties ūdens līmenim Daugavā, tā neappludinātu aiz zemes vaļņiem esošo pilsētu. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1622. gadā apkārt pilsētai sāka būvēt [[Rīgas nocietinājumi|jaunus nocietinājumu vaļņus]], tos apņēma aizsarggrāvji, kuros ievadīja Rīdzenes ūdeņus. Upes augšteci dēvēja par Speķupi, kas savienojās ar ārējo Rīgas nocietinājumu aizsarggrāvi gar tagadējo [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielu]]. Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] 1733. gadā Rīdzenes upes atliekas gar [[Meistaru iela (Rīga)|Meistaru]], [[Kalēju iela (Rīga)|Kalēju]] un [[Minsterejas iela|Minsterejas ielām]] sāka aizbērt, jo stāvošā ūdens baseinā uzkrājušies atkritumi radīja nepatīkamu smaku. 1860. gada beigās, nojaucot pilsētas vaļņus, likvidēja pēdējās Rīdziņas paliekas, izbūvējot apakšzemes kanālu, savienojot to ar vecās gultnes paliekām un stāvošos ūdeņus novadot Daugavā. == Arheoloģiskie izrakumi == [[Attēls:Kuģa vraks 1938. gadā.jpg|thumb|200px|[[Armijas Ekonomiskais veikals|Armijas Ekonomiskā veikala]] būvēšanas laikā 1938. gadā Rīdzenes ezera vietā atrastais kuģa vraks]] Rīgas upes gultnē atrastas trīs seno kuģu atliekas. Ievērojamākais no šiem atradumiem bija 1939. gadā atrastais labi saglabājies kuģa vraks ([[Rīgas kuģis]]) starp mūsdienu [[Vaļņu iela (Rīga)|Vaļņu ielu]], [[13. janvāra iela|13. janvāra ielu]], [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielu]] un [[Kalēju iela (Rīga)|Kalēju ielu]], netālu no toreizējā Armijas Ekonomiskā veikala (tagadējā veikala "[[Galerija Centrs]]") [[ēka]]s. 1939. gada augusta beigās sākās kuģa izcelšanas darbi. Katru detaļu rūpīgi fiksēja un sanumurēja, lai pēc izcelšanas no zemes un konservēšanas muzeja restaurācijas darbnīcā varētu atkal savienot kopā restaurēto kuģi tā sākotnējā izskatā. Izceltās detaļas pārvietoja uz [[Ķemerejas iela|Ķemerejas ielu]] (pēc kara nojaukta), kur atradās muzeja noliktava. 1941. gada 28. jūnijā, [[Vērmahts|Vērmahtam]] apšaudot (nākamajā dienā sekoja [[Uzbrukums Rīgai (1941)|uzbrukums]]) Rīgu, daļēji tika iznīcināts [[Rātslaukums (Rīga)|Rātslaukums]] un tā apkārtne, sadega arī muzeja noliktava ar lielāko daļu kuģa detaļu. Saglabājies tikai kuģa ķīlis, [[priekšvadnis]], [[pakaļvadnis]] un dažas brangas, kas bija aizvestas uz muzeja restaurāciju. Tagad šīs detaļas ir aplūkojamas [[Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs|Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja]] ekspozīcijā. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Rīgas vēsture]] [[Kategorija:Daugavas pietekas]] lf1kpc9f8blt4h71ljnvctlchi5rosd 0 354265 4486445 4394285 2026-06-25T16:15:47Z Pirags 3757 4486445 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Gauhātī | official_name = গুৱাহাটী<br />গুয়াহাটি | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Guwahati citysky.jpg | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Indija#Asama | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{IND}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Asama]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 216 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011. gadā | population_footnotes = | population_total = 957352 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Indijas standarta laiks|IST]] | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 26 | latm = 10 | lats = | latNS = N | longd = 91 | longm = 46 | longs = | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 781001 | elevation_footnotes = | elevation_m = 51 | website = {{URL|http://www.gmcportal.in/}} | footnotes = }} '''Gauhātī''' ({{val|as|গুৱাহাটী}}, {{val|bn|গুয়াহাটি}}) ir pilsēta [[Indija|Indijā]], [[Asama]]s štatā. Atrodas [[Brahmaputra]]s upes dienvidu krastā. Tā ir štata lielākā pilsēta pēc iedzīvotāja, bet nav štata administratīvais centrs. Tā ir arī lielākā pilsēta Indijas ziemeļaustrumos. Aptuveni 10 km attālumā atrodas Asamas štata administratīvais centrs [[Dispura]]. 2011. gadā Gauhātī dzīvoja 957 tūkstoši iedzīvotāju. Tā ir viena no straujāk augošajām Indijas pilsētām. Salīdzinājumam, 1971. gadā pilsētā dzīvoja 200 tūkstoši iedzīvotāju. == Atsauce == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indijas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Indijas pilsētas]] [[Kategorija:Asamas pilsētas]] s4dzl2dbvdkljapebtqjq5wf9o3san4 0 363715 4486611 4144500 2026-06-26T02:27:19Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4486611 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Gvido Straube | vārds_orig = | attēls = Gvido Straube.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Latvijas Universitātes rektora kabinetā (2019) | dz_dat_alt = | dz_gads = 1959 | dz_mēnesis = 09 | dz_diena = 09 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Tukums|td=Latvija}} | vecāki = [[Fridrihs Straube-Strauss]], Gundega Straube-Strause | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{LAT}} | tautība = [[latvietis]] | paraksts = | darba_vietas = [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas vēstures institūts]] (1983-1990), [[Latvijas Universitāte]] (1990-) | alma_mater = [[Latvijas Universitāte|Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte]] | zinātne = [[Latvijas vēsture|Latvijas jaunāko laiku vēsture]], īpaši 18. un 19. gadsimts | pasniedzēji = Vasīlijs Dorošenko, Vincents Karaļuns, Aleksandrs Drīzulis, Kārlis Počs, [[Alberts Varslavāns]], [[Heinrihs Strods]] | studenti = | sasniegumi = [[brāļu draudzes|brāļu draudžu]] vēsture | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Gvido Straube''' (1959) ir latviešu vēsturnieks, [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte|LU Vēstures un filozofijas fakultātes]] [[profesors]]. Kopš 2020. gada septembra [[Latvijas Vēstures institūts|Latvijas vēstures institūta]] direktors. Galvenā Straubes zinātniskā interese saistās ar Latvijas 18.—19. gs. kultūras vēsturi, īpaši pievērsies hernhūtiešu jeb [[Brāļu draudzes|brāļu draudžu]] kustības izpētei. == Dzīvesgājums == Dzimis 1959. gada 9. septembrī [[Tukums|Tukumā]] mediķes Gundegas Straubes-Strauss un [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s virsnieka [[Frīdrihs Straube-Strauss|Frīdriha Straubes-Strausa]] ģimenē. Ģimenē izkoptas vēstures grāmatu lasīšanas tradīcijas.<ref>Čerpinska, Anita. «Vēstures profesoram Gvido Straubem — 50», ''Latvijas vēstures institūta žurnāls'', 2009, Nr. 3, 203. lpp.</ref> Mācījās [[Rīgas 64. vidusskola|Rīgas 64. vidusskolā]]. Studēja [[Latvijas Universitāte|Pētera Stučkas Latvijas valsts universitātes]] Vēstures un filozofijas fakultātē (1977—1982). 1983. gadā uzņemts [[Latvijas vēstures institūts|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas vēstures institūta]] aspirantūrā, no 1983. gada līdz 1988. gadam bija Vasīlija Dorošenko asistents,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/riba1981n017{{!}}article:DIVL74{{!}}query:Vasilijam%20Doro%C5%A1enko{{!}}issueType:P |title=PAR LATVIJAS PSR NOPELNIEM BAGĀTĀ ZINĀTNES DARBINIEKA GODA NOSAUKUMA PIEŠĶIRŠANU BIEDRAM V. DOROŠENKO, &#91;&#91;Rīgas Balss&#93;&#93;, 1981. gada 22. janvārī. |access-date=2019. gada 26. Septembris |archive-date=2019. gada 15. Maijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/riba1981n017{{!}}article:DIVL74{{!}}query:Vasilijam%20Doro%C5%A1enko{{!}}issueType:P }}</ref><ref>Čerpinska, Anita. «Vēstures profesoram Gvido Straubem — 50», Latvijas vēstures institūta žurnāls, 2009, Nr. 3, 204. lpp.</ref> līdztekus darbojās laikrakstā «[[Dzimtenes Balss]]»,<ref>Gvido Straube, LVU Vēstures un filozofijas fakultātes vēstures specialitātes students, «Lielā reformatora atcerei», ''Dzimtenes Balss'', 1983. gada 22. septembris.</ref> un žurnālā «[[Karogs]]».<ref>Straube, Gvido, «Merķeļa cīņu biedru atceroties», [[Karogs]], 1984. gada 1. septembris.</ref> 1990. gadā aizstāvēja vēstures zinātņu kandidāta grādu — ''cand. hist''.<ref>Straube, Gvido, cand. hist. Latvijas ZA Vēstures institūta zinātniskais līdzstrādnieks, «Ļaunums, ar kuru izvairās no lielāka ļaunuma», [[Rīgas Balss]], 1990. gada 7. decembris, 6. lpp.</ref> 1990. gadā viņu ievēlēja par LU Vēstures un filozofijas fakultātes docentu, 1999. gadā par asociēto profesoru, par profesoru 2003. gadā. Bija arī Humbolta Universitātes un Berlīnes Brīvās universitātes viesdocents, strādāja Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā, darbojās kā žurnāla “Latvijas Arhīvi” redkolēģijas loceklis un Latvijas vēstures institūta pētnieks. Bija Vēstures un filozofijas fakultātes [[Dekāns (fakultātes vadītājs)|dekāns]] no 2001. līdz 2011. gadam un Vēstures un arheoloģijas nodaļas vadītājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lu.lv/par/kontaktinformacija/meklesana/persona/8654dcb584db9ca8715397c5e0aa9407/ |title=lu.lv kontaktinformacija |access-date={{dat|2017|10|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170118004904/http://www.lu.lv/par/kontaktinformacija/meklesana/persona/8654dcb584db9ca8715397c5e0aa9407/ |archivedate={{dat|2017|01|18||bez}} }}</ref> 2015. gadā nodarbināts valsts akciju sabiedrībā «Latvijas pasts». No 2001. līdz 2016. gadam ar pārtraukumiem bija Latvijas Universitātes Senāta loceklis.<ref>https://www.lu.lv/par-mums/lu-senats/</ref> Bija arī [[Latvijas Valsts heraldikas komisija]]s loceklis,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2009_files/3numurs/A_Cerpinska_G_Straubem_LVIZ_2009_3.pdf |title=Anita Čerpinska. VĒSTURES PROFESORAM GVIDO STRAUBEM - 50 |access-date={{dat|2017|10|23||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200925022512/https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2009_files/3numurs/A_Cerpinska_G_Straubem_LVIZ_2009_3.pdf }}</ref> un Nacionālās vēstures komitejas loceklis. Darbojās Latvijas arhīvistu biedrībā, Hernhūtiešu fonda valdē un Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrībā. Straube bija ilggadējs privātās akciju sabiedrības "[[Rīgas Kinostudija]]" padomes loceklis un padomes priekšsēdētāja vietnieks.<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/pieprasa-rigas-kinostudijas-maksatnespeju.d?id=42797668 DELFI: Pieprasa 'Rīgas kinostudijas' maksātnespēju]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lursoft.lv/lapsaext?act=URINSOLMNPREP&code=000302124&id=90118119 |title=Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016. gada 20. septembra lēmums Nr. C30747816 |access-date=2019. gada 26. Septembris |archive-date=2024. gada 25. Maijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20240525201552/https://www.lursoft.lv/lapsaext?act=URINSOLMNPREP&code=000302124&id=90118119 }}</ref> === Rektora vietas izpildītājs === 2019. gada 27. augustā, pēc [[Indriķis Muižnieks|Indriķa Muižnieka]] neapstiprināšanas Ministru kabinetā, Straubi iecēla par [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums|rektora]] vietas izpildītāju,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valdiba-neapstiprina-muiznieku-latvijas-universitates-rektora-amata.a330045/|title=Valdība neapstiprina Muižnieku Latvijas Universitātes rektora amatā|website=www.lsm.lv|access-date=2019-08-28|language=lv}}</ref> amatu sāka pildīt 2. septembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6765405/par-lu-rektora-amata-pienakumu-izpilditaju-klust-straube|title=Par LU rektora amata pienākumu izpildītāju kļūst Straube|website=TVNET|access-date=2019-08-30|date=2019-08-30|language=lv}}</ref> Straube 2019. gada septembrī likvidēja augstskolas Stratēģijas padomi<ref>[https://www.apollo.lv/6772135/lai-saglabatu-kontroli-straube-likvidejis-lu-strategijas-padomi LETA, Lai saglabātu kontroli, Straube likvidējis LU Stratēģijas padomi, Apollo, 2019. gada 6. septembris]</ref> un par savu svarīgāko uzdevumu izvirzīja LU "dežūrmenedžēšanu" līdz jauna rektora ievēlēšanai.<ref>[https://www.tvnet.lv/6775477/straube-sobrid-neredzu-sevi-ilgstosa-darba-lu-rektora-amata LETA, «Straube: Šobrīd neredzu sevi ilgstošā darbā LU rektora amatā», [[TVNET]], 2019. gada 11. septembris.]</ref> 2019. gada 30. septembrī viņu atcēla no rektora vietas izpildītāja amata,<ref>[https://skaties.lv/zinas/latvija/pec-muizniekam-labveliga-tiesas-lemuma-zzs-prasa-suplinskas-demisiju/ LETA, «Pēc Muižniekam labvēlīgā tiesas lēmuma ZZS prasa Šuplinskas demisiju», TVNET, 2019. gada 30. septembris.]</ref> 2020. gada 11. martā stājās spēkā Administratīvās rajona tiesas spriedums, kas noteica, ka Ministru kabineta 2020. gada 29. augusta rīkojums Nr. 419, ar kuru amatā iecelts Straube, ir prettiesisks un atcelts no tā pieņemšanas dienas, šajā dienā rektora pienākumus atsāka pildīt Indriķis Muižnieks.<ref>[https://www.la.lv/valdiba-nolemj-neparsudzet-tai-nelabveligo-tiesas-lemumu-muiznieka-lieta "Valdība nolemj nepārsūdzēt tai nelabvēlīgo tiesas lēmumu Muižnieka lietā" [[Latvijas Avīze]], 2020, 10. marts]</ref> == Pētījumi == * ''Garlība Merķeļa priekšgaitnieki'', «Karogs», 1987; 10: 149—153; * ''Vidzemes [[brāļu draudzes]] kā pirmā sabiedriskā zemnieku kustība Latvijā''. Rīga, 1989, 177 lappuses; * ''Latvijas brāl̦u draudzes diārijs: jaunakais noraksts, jeb Hernūtiešu brāl̦u draudzes vēsture Latvijā''. «N.I.M.S.», 2000, 317 lappuses * Historiogrāfisks ievads. In: [[Frīdrihs Bernhards Blaufūss|Blaufūss, F.B.]] ''Vidzemes Stāsti: stāsti no tās vecas un jaunas būšanas to Vidzemes ļaužu, uzrakstīti 1753''. Rīga: Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība, 2015, 253 lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Indriķis Muižnieks]]<br />[[Indriķis Muižnieks]] (''p.i'') | virsraksts = [[Latvijas Universitātes rektoru uzskaitījums|Latvijas Universitātes rektors (pienākumu izpildītājs)]] | periods = 2019. gada 2. septembris — 2019. gada 30. septembris<br /> 2019. gada 1. decembris — 2020. gada 26. marts | pēc = [[Indriķis Muižnieks]] (''p.i'')<br />[[Indriķis Muižnieks]] }} {{kastes beigas}} {{Latvijas Universitātes rektori}} {{DEFAULTSORT:Straube, Gvido}} [[Kategorija:1959. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu vēsturnieki]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes pasniedzēji]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Tukumā dzimušie]] tam8a4jmkf96g8b4k6l2943vy2bgyxy 0 364465 4486791 4288604 2026-06-26T09:26:03Z Makenzis 56205 4486791 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #000000 | nos = ''FK Partizan'' | logo_links = [[Attēls:FK Partizan logo.png|180px]] | logo_izm = 150px | pilns = ''Fudbalski klub Partizan'' | iesauka = melnbaltie (''crno-beli'') | pilsēta = {{vieta|Serbija|Belgrada}} | līga = [[Serbijas Superlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 3. vieta | dib = 1945 | dib_mēn = 10 | dib_dat = 4 | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = Stadions "Partizan" | ietilp = 32 710 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Serbija}} Milorads Vučeličs | menedžeris = | tren = {{flaga|Serbija}} [[Savo Miloševičs]] | kapteinis = | mediji = {{URL|http://partizan.rs/}} | sadarbojas = | current = | pattern_la1=_partizan1617h|pattern_b1=_partizan1617h|pattern_ra1=_partizan1617h|pattern_sh1= _white_stripes|pattern_so1=_partizan1617h | leftarm1=000000|body1=000000|rightarm1=000000|shorts1=000000|socks1=000000 |pattern_b2=_partizan1617a |body2=ffffff |pattern_la2=_partizan1617a |leftarm2= ffffff |pattern_ra2=_partizan1617a |rightarm2= ffffff |pattern_sh2=_partizan1617a |pattern_so2=_partizan1617ha |shorts2= ffffff |socks2= ffffff }} '''''FK Partizan''''' ir [[Serbija]]s [[futbola klubs]] no [[Belgrada]]s, kas spēlē [[Serbijas Superlīga|Serbijas Superlīgā]]. == Sasniegumi == ===Nacionālie čempionāti === * '''[[Serbijas futbola Superlīga|Serbijas Superlīga]]'''<ref name="liga">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesj/joegchamp.html |title=Yugoslavia/Serbia (and Montenegro) - List of Champions |accessdate={{dat|2019|1|18||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (8): 2007–08, 2008–09, 2009–10, 2010–11, 2011–12, 2012–13, 2014–15, 2016–17 ** Vicečempioni (9): 2006–07, 2013–14, 2015–16, 2017–18, 2019–20, 2020–21, 2021–22, 2023–24, 2024–25 * '''Dienvidslāvijas čempionāts''' (1923—1992) ** Čempioni (11): 1946–47, 1948–49, 1960–61, 1961–62, 1962–63, 1964–65, 1975–76, 1977–78, 1982–83, 1985–86, 1986–87 ** Vicečempioni (8): 1953–54, 1955–56, 1957–58, 1958–59, 1967–68, 1969–70, 1983–84, 1987–88 * '''Dienvidslāvijas čempionāts''' (1992—2002) / '''Serbijas un Melnkalnes čempionāts''' (2002—2006) ** Čempioni (8): 1992–93, 1993–94, 1995–96, 1996–97, 1998–99, 2001–02, 2002–03, 2004–05 ** Vicečempioni (6): 1991–92, 1994–95, 1999–00, 2000–01, 2003–04, 2005–06 === Nacionālie kausi === * '''[[Serbijas kauss futbolā|Serbijas kauss]]'''<ref name="kauss">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesj/joegcuphist.html |title=Yugoslavia/Serbia and Montenegro - Cup Finals |accessdate={{dat|2019|01|18||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (7): 2007–08, 2008–09, 2010–11, 2015–16, 2016–17, 2017–18, 2018–19 ** Finālisti (4): 2014–15, 2019–20, 2020–21, 2021–22 * '''Dienvidslāvijas kauss''' (1947—1991) ** Kausa ieguvēji (5): 1946–47, 1951–52, 1953–54, 1956–57, 1988–89 ** Finālisti (4): 1948, 1958–59, 1959–60, 1978–79 * '''Dienvidslāvijas kauss''' (1991—2002) / '''Serbijas un Melnkalnes kauss''' (2002—2006) ** Kausa ieguvēji (4): 1991–92, 1993–94, 1997–98, 2000–01 ** Finālisti (3): 1992–93, 1995–96, 1998–99 === Starptautiskie turnīri === * '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas čempionvienību kauss]]''' ** Finālisti (1): 1965–66 * '''"Mitropa" kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesm/mit.html |title=Mitropa Cup |accessdate={{dat|2020|8|5||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 1978 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauce ! Izmaiņas |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2006.–2007.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tabless/serv06.html{{Novecojusi saite}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2007.–2008.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv07.html|title=Serbia 2006/07|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2008.–2009.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv09.html|title=Serbia 2008/09|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2009.–2010.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2010.html|title=Serbia 2009/10|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2010.–2011.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2011.html|title=Serbia 2010/11|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2011.–2012.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2012.html|title=Serbia 2011/12|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2012.–2013.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2013.html|title=Serbia 2012/13|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2013.–2014.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2014.html|title=Serbia 2013/14|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2014.–2015.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2015.html|title=Serbia 2014/15|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2015.–2016.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2016.html|title=Serbia 2015/16|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2016.–2017.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2017.html|title=Serbia 2016/17|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2017.–2018.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2018.html|title=Serbia 2017/18|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2018.–2019.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2019.html|title=Serbia 2018/19|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2019.–2020.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2020.html|title=Serbia 2019/20|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2020.–2021.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2021.html|title=Serbia 2020/21|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2021.–2022.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2022.html|title=Serbia 2021/22|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2022.–2023.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2023.html|title=Serbia 2022/23|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2023.–2024.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2024.html|title=Serbia 2023/24|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2024.–2025.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2025.html|title=Serbia 2024/25|website=www.rsssf.org}}</ref> |- |} == Atsauces == {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{serbiski}} {{Futbols-aizmetnis}} {{serbija-aizmetnis}} {{SRBfutč}} {{DEFAULTSORT:Partizan, Belgrada}} [[Kategorija:Serbijas futbola klubi|Partizan]] [[Kategorija:FK Partizan]] hxze1s86fynu1arizhrd8vhgop0psok 4486793 4486791 2026-06-26T09:26:36Z Makenzis 56205 /* Sezonas */ 4486793 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #000000 | nos = ''FK Partizan'' | logo_links = [[Attēls:FK Partizan logo.png|180px]] | logo_izm = 150px | pilns = ''Fudbalski klub Partizan'' | iesauka = melnbaltie (''crno-beli'') | pilsēta = {{vieta|Serbija|Belgrada}} | līga = [[Serbijas Superlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 3. vieta | dib = 1945 | dib_mēn = 10 | dib_dat = 4 | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = Stadions "Partizan" | ietilp = 32 710 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Serbija}} Milorads Vučeličs | menedžeris = | tren = {{flaga|Serbija}} [[Savo Miloševičs]] | kapteinis = | mediji = {{URL|http://partizan.rs/}} | sadarbojas = | current = | pattern_la1=_partizan1617h|pattern_b1=_partizan1617h|pattern_ra1=_partizan1617h|pattern_sh1= _white_stripes|pattern_so1=_partizan1617h | leftarm1=000000|body1=000000|rightarm1=000000|shorts1=000000|socks1=000000 |pattern_b2=_partizan1617a |body2=ffffff |pattern_la2=_partizan1617a |leftarm2= ffffff |pattern_ra2=_partizan1617a |rightarm2= ffffff |pattern_sh2=_partizan1617a |pattern_so2=_partizan1617ha |shorts2= ffffff |socks2= ffffff }} '''''FK Partizan''''' ir [[Serbija]]s [[futbola klubs]] no [[Belgrada]]s, kas spēlē [[Serbijas Superlīga|Serbijas Superlīgā]]. == Sasniegumi == ===Nacionālie čempionāti === * '''[[Serbijas futbola Superlīga|Serbijas Superlīga]]'''<ref name="liga">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesj/joegchamp.html |title=Yugoslavia/Serbia (and Montenegro) - List of Champions |accessdate={{dat|2019|1|18||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (8): 2007–08, 2008–09, 2009–10, 2010–11, 2011–12, 2012–13, 2014–15, 2016–17 ** Vicečempioni (9): 2006–07, 2013–14, 2015–16, 2017–18, 2019–20, 2020–21, 2021–22, 2023–24, 2024–25 * '''Dienvidslāvijas čempionāts''' (1923—1992) ** Čempioni (11): 1946–47, 1948–49, 1960–61, 1961–62, 1962–63, 1964–65, 1975–76, 1977–78, 1982–83, 1985–86, 1986–87 ** Vicečempioni (8): 1953–54, 1955–56, 1957–58, 1958–59, 1967–68, 1969–70, 1983–84, 1987–88 * '''Dienvidslāvijas čempionāts''' (1992—2002) / '''Serbijas un Melnkalnes čempionāts''' (2002—2006) ** Čempioni (8): 1992–93, 1993–94, 1995–96, 1996–97, 1998–99, 2001–02, 2002–03, 2004–05 ** Vicečempioni (6): 1991–92, 1994–95, 1999–00, 2000–01, 2003–04, 2005–06 === Nacionālie kausi === * '''[[Serbijas kauss futbolā|Serbijas kauss]]'''<ref name="kauss">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesj/joegcuphist.html |title=Yugoslavia/Serbia and Montenegro - Cup Finals |accessdate={{dat|2019|01|18||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (7): 2007–08, 2008–09, 2010–11, 2015–16, 2016–17, 2017–18, 2018–19 ** Finālisti (4): 2014–15, 2019–20, 2020–21, 2021–22 * '''Dienvidslāvijas kauss''' (1947—1991) ** Kausa ieguvēji (5): 1946–47, 1951–52, 1953–54, 1956–57, 1988–89 ** Finālisti (4): 1948, 1958–59, 1959–60, 1978–79 * '''Dienvidslāvijas kauss''' (1991—2002) / '''Serbijas un Melnkalnes kauss''' (2002—2006) ** Kausa ieguvēji (4): 1991–92, 1993–94, 1997–98, 2000–01 ** Finālisti (3): 1992–93, 1995–96, 1998–99 === Starptautiskie turnīri === * '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas čempionvienību kauss]]''' ** Finālisti (1): 1965–66 * '''"Mitropa" kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesm/mit.html |title=Mitropa Cup |accessdate={{dat|2020|8|5||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 1978 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauce ! Izmaiņas |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2006.–2007.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tabless/serv06.html{{Novecojusi saite}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2007.–2008.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv07.html|title=Serbia 2006/07|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2008.–2009.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv09.html|title=Serbia 2008/09|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2009.–2010.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2010.html|title=Serbia 2009/10|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2010.–2011.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2011.html|title=Serbia 2010/11|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2011.–2012.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2012.html|title=Serbia 2011/12|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2012.–2013.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2013.html|title=Serbia 2012/13|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2013.–2014.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2014.html|title=Serbia 2013/14|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2014.–2015.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2015.html|title=Serbia 2014/15|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2015.–2016.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2016.html|title=Serbia 2015/16|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2016.–2017.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2017.html|title=Serbia 2016/17|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2017.–2018.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2018.html|title=Serbia 2017/18|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2018.–2019.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2019.html|title=Serbia 2018/19|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2019.–2020.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2020.html|title=Serbia 2019/20|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2020.–2021.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2021.html|title=Serbia 2020/21|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2021.–2022.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2022.html|title=Serbia 2021/22|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2022.–2023.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2023.html|title=Serbia 2022/23|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2023.–2024.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2024.html|title=Serbia 2023/24|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2024.–2025.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2025.html|title=Serbia 2024/25|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2025.–2026.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2026.html|title=Serbia 2025/26|website=www.rsssf.org}}</ref> |- |} == Atsauces == {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{serbiski}} {{Futbols-aizmetnis}} {{serbija-aizmetnis}} {{SRBfutč}} {{DEFAULTSORT:Partizan, Belgrada}} [[Kategorija:Serbijas futbola klubi|Partizan]] [[Kategorija:FK Partizan]] i8ki2wo40m0jhqmzi0lnx42psyty9yd 4486794 4486793 2026-06-26T09:27:16Z Makenzis 56205 /* Sezonas */ 4486794 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #000000 | nos = ''FK Partizan'' | logo_links = [[Attēls:FK Partizan logo.png|180px]] | logo_izm = 150px | pilns = ''Fudbalski klub Partizan'' | iesauka = melnbaltie (''crno-beli'') | pilsēta = {{vieta|Serbija|Belgrada}} | līga = [[Serbijas Superlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 3. vieta | dib = 1945 | dib_mēn = 10 | dib_dat = 4 | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = Stadions "Partizan" | ietilp = 32 710 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Serbija}} Milorads Vučeličs | menedžeris = | tren = {{flaga|Serbija}} [[Savo Miloševičs]] | kapteinis = | mediji = {{URL|http://partizan.rs/}} | sadarbojas = | current = | pattern_la1=_partizan1617h|pattern_b1=_partizan1617h|pattern_ra1=_partizan1617h|pattern_sh1= _white_stripes|pattern_so1=_partizan1617h | leftarm1=000000|body1=000000|rightarm1=000000|shorts1=000000|socks1=000000 |pattern_b2=_partizan1617a |body2=ffffff |pattern_la2=_partizan1617a |leftarm2= ffffff |pattern_ra2=_partizan1617a |rightarm2= ffffff |pattern_sh2=_partizan1617a |pattern_so2=_partizan1617ha |shorts2= ffffff |socks2= ffffff }} '''''FK Partizan''''' ir [[Serbija]]s [[futbola klubs]] no [[Belgrada]]s, kas spēlē [[Serbijas Superlīga|Serbijas Superlīgā]]. == Sasniegumi == ===Nacionālie čempionāti === * '''[[Serbijas futbola Superlīga|Serbijas Superlīga]]'''<ref name="liga">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesj/joegchamp.html |title=Yugoslavia/Serbia (and Montenegro) - List of Champions |accessdate={{dat|2019|1|18||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Čempioni (8): 2007–08, 2008–09, 2009–10, 2010–11, 2011–12, 2012–13, 2014–15, 2016–17 ** Vicečempioni (9): 2006–07, 2013–14, 2015–16, 2017–18, 2019–20, 2020–21, 2021–22, 2023–24, 2024–25 * '''Dienvidslāvijas čempionāts''' (1923—1992) ** Čempioni (11): 1946–47, 1948–49, 1960–61, 1961–62, 1962–63, 1964–65, 1975–76, 1977–78, 1982–83, 1985–86, 1986–87 ** Vicečempioni (8): 1953–54, 1955–56, 1957–58, 1958–59, 1967–68, 1969–70, 1983–84, 1987–88 * '''Dienvidslāvijas čempionāts''' (1992—2002) / '''Serbijas un Melnkalnes čempionāts''' (2002—2006) ** Čempioni (8): 1992–93, 1993–94, 1995–96, 1996–97, 1998–99, 2001–02, 2002–03, 2004–05 ** Vicečempioni (6): 1991–92, 1994–95, 1999–00, 2000–01, 2003–04, 2005–06 === Nacionālie kausi === * '''[[Serbijas kauss futbolā|Serbijas kauss]]'''<ref name="kauss">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesj/joegcuphist.html |title=Yugoslavia/Serbia and Montenegro - Cup Finals |accessdate={{dat|2019|01|18||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (7): 2007–08, 2008–09, 2010–11, 2015–16, 2016–17, 2017–18, 2018–19 ** Finālisti (4): 2014–15, 2019–20, 2020–21, 2021–22 * '''Dienvidslāvijas kauss''' (1947—1991) ** Kausa ieguvēji (5): 1946–47, 1951–52, 1953–54, 1956–57, 1988–89 ** Finālisti (4): 1948, 1958–59, 1959–60, 1978–79 * '''Dienvidslāvijas kauss''' (1991—2002) / '''Serbijas un Melnkalnes kauss''' (2002—2006) ** Kausa ieguvēji (4): 1991–92, 1993–94, 1997–98, 2000–01 ** Finālisti (3): 1992–93, 1995–96, 1998–99 === Starptautiskie turnīri === * '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas čempionvienību kauss]]''' ** Finālisti (1): 1965–66 * '''"Mitropa" kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesm/mit.html |title=Mitropa Cup |accessdate={{dat|2020|8|5||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Kausa ieguvēji (1): 1978 == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauce ! Izmaiņas |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2006.–2007.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>http://www.rsssf.com/tabless/serv06.html{{Novecojusi saite}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2007.–2008.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv07.html|title=Serbia 2006/07|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2008.–2009.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv09.html|title=Serbia 2008/09|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2009.–2010.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2010.html|title=Serbia 2009/10|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2010.–2011.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2011.html|title=Serbia 2010/11|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2011.–2012.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2012.html|title=Serbia 2011/12|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2012.–2013.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2013.html|title=Serbia 2012/13|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2013.–2014.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2014.html|title=Serbia 2013/14|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2014.–2015.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2015.html|title=Serbia 2014/15|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2015.–2016.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2016.html|title=Serbia 2015/16|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2016.–2017.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#FFFF00" style="text-align:center;"| '''1.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2017.html|title=Serbia 2016/17|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2017.–2018.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2018.html|title=Serbia 2017/18|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2018.–2019.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2019.html|title=Serbia 2018/19|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2019.–2020.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2020.html|title=Serbia 2019/20|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2020.–2021.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2021.html|title=Serbia 2020/21|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2021.–2022.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2022.html|title=Serbia 2021/22|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2022.–2023.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2023.html|title=Serbia 2022/23|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2023.–2024.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2024.html|title=Serbia 2023/24|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2024.–2025.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2025.html|title=Serbia 2024/25|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2025.–2026.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2026.html|title=Serbia 2025/26|website=www.rsssf.org}}</ref> |- |} == Atsauces == {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{serbiski}} {{Futbols-aizmetnis}} {{serbija-aizmetnis}} {{SRBfutč}} {{DEFAULTSORT:Partizan, Belgrada}} [[Kategorija:Serbijas futbola klubi|Partizan]] [[Kategorija:FK Partizan]] 81nlae7e8lup0d9luhmw1v2jl8pf3pq 0 365759 4486843 4154611 2026-06-26T10:30:43Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4486843 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Izraēlas Premjerlīga | aktuāla_sezona = 2024.—2025. gada Izraēlas Premjerlīgas sezona | logo = | pikseļi = | apraksts = | sports = [[futbols]] | dibin = 1899 | izj = | komisārs = | direktors = | motto = | pirmā_sez = | komandas = 14 | valsts = {{ISR}} | reģions = [[UEFA]] | kvalif = | izkr = ''Leumit'' līga | viet_turn = | starpt_turn = [[UEFA Čempionu līga]]<br />[[UEFA Eiropas līga]]<br />[[UEFA Konferences līga]] | čempions = [[Telavivas "Maccabi" (futbols)|Telavivas "Maccabi"]]<br />(2023—24; 25. tituls) | čempions_br = | čempions_km = | čempions_valsts = | čempions_visv = [[Telavivas "Maccabi" (futbols)|Telavivas "Maccabi"]]<br />(25 tituli) | TV = | mlapa = http://www.football.co.il/ | līdzīgi = | atjaunots = }} '''Izraēlas Premjerlīga''' ir [[Izraēla]]s augstākā [[futbols|futbola]] līga, kas dibināta 1999. gadā. Čempionātā piedalās 14 komandas. == Klubi 2021.—2022. gada sezonā == {| class="wikitable sortable" style="text-align: center;" ! width="150px"|Klubs !! width="100px"|Pilsēta !! width="120px"|Vieta 2020.—2021. <br />gada sezonā |- |style="text-align: left;"|[[Jeruzalemes "Beitar"|Beitar]]||[[Jeruzaleme]]||10. |- |style="text-align: left;"|[[Bnei Sakhnin F.C.|Bnei Sakhnin]]||[[Sahnīna]]||12. |- |style="text-align: left;"|[[FC Ashdod]]||[[Ašdoda]]||3. |- |style="text-align: left;"|[[Beerševas "Hapoel"]]||[[Beerševa]]||4. |- |style="text-align: left;"|[[Haderas "Hapoel"]]||[[Hadera]]||8. |- |style="text-align: left;"|[[Haifa "Hapoel"]]||[[Haifa]]||9. |- |style="text-align: left;"|[[Jeruzalemes "Hapoel"]]||[[Jeruzaleme]]||data-sort-value="14"|2. (''Liga Leumit'') |- |style="text-align: left;"|[[Kirjatšemonas "Hapoel Ironi"]]||[[Kirjatšemona]]||6. |- |style="text-align: left;"|[[Nofhagalilas "Hapoel"]]||[[Nofhagalila]]||data-sort-value="13"|1. (''Liga Leumit'') |- |style="text-align: left;"|[[Telavivas "Hapoel"]]||[[Telaviva]]||11. |- |style="text-align: left;"|[[Haifas "Maccabi"]]||[[Haifa]]||'''1.''' |- |style="text-align: left;"|[[Natanjas "Maccabi"]]||[[Natanja]]||7. |- |style="text-align: left;"|[[Petahtikvas "Maccabi"]]||[[Petahtikva]]||5. |- |style="text-align: left;"|[[Telavivas "Maccabi" (futbols)|Telavivas "Maccabi"]]||[[Telaviva]]||2. |} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * [https://web.archive.org/web/20170719075759/http://eng.football.org.il/Pages/default.aspx Israel Football Association] (archived) * [https://int.soccerway.com/national/israel/ligat-haal/ Summary — Ligat ha'Al — Israel — Results, fixtures, tables and news] at Soccerway {{Futbols-aizmetnis}} {{UEFA līgas}} [[Kategorija:Futbola līgas]] [[Kategorija:Futbols Izraēlā]] nxhj3ryvunm5vxwwr9vgux16rcisors 3 367600 4486606 2770852 2026-06-26T01:03:43Z Mfield 25789 Mfield pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Fandi89]] uz [[Dalībnieka diskusija:ArtificialHumanity]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Fandi89|Fandi89]]" to "[[Special:CentralAuth/ArtificialHumanity|ArtificialHumanity]]" 2770852 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Fandi89}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2017. gada 13. decembris, plkst. 09.12 (EET) i65nztffum7o9unnoqke97xrjz6u3bm 0 369502 4486869 4407730 2026-06-26T11:39:17Z Makenzis 56205 4486869 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Serbijas Superlīga | aktuāla_sezona = | logo = | pikseļi = | apraksts = | sports = [[Futbols]] | dibin = {{dat|2006}} | izj = | komisārs = | direktors = | motto = | pirmā_sez = | komandas = 16 | valsts = {{SRB}} | reģions = [[UEFA]] | kvalif = | izkr = Serbijas pirmā līga | viet_turn = | starpt_turn = [[UEFA Čempionu līga]]<br />[[UEFA Eiropas konferenču līga]] | čempions = ''[[Belgradas "Crvena Zvezda"|Crvena Zvezda]]''<br />(2025—26; 12. tituls) | čempions_br = | čempions_km = | čempions_valsts = | čempions_visv = ''[[Belgradas "Crvena Zvezda"|Crvena Zvezda]]''<br />(11 tituli) | TV = | mlapa = {{URL|superliga.rs/}} | līdzīgi = | atjaunots = {{dat|2024|9|1|SK|bez}} }} '''Serbijas Superlīga''' ir [[Serbija]]s augstākā [[futbols|futbola]] līga. Čempionātā piedalās 16 komandas. Līga izveidota 2005. gadā kā [[Serbija un Melnkalne|Serbijas un Melnkalnes]] augstākā līga, bet kopš 2006. gada vasaras, kad abas valstis atdalījās, tajā spēlē tikai [[Serbija]]s klubi. == Klubi 2023.—2024. gada sezonā == {| class="wikitable sortable" style="text-align: center;" ! width="120px"|Klubs !! width="120px"|Pilsēta !! width="120px"|Vieta 2022.—2023. <br />gada sezonā |- |style="text-align: left;"|[[Belgradas "Crvena Zvezda"|Crvena Zvezda]]||[[Belgrada]]||'''1.''' |- |style="text-align: left;"|[[FK Čukarički|Čukarički]]||[[Belgrada]]||3. |- |style="text-align: left;"|[[FK IMT|IMT]]||[[Belgrada]]||data-sort-value="15"|1. (Pirmajā līgā) |- |style="text-align: left;"|[[Ivanjicas "Javor"|Javor]]||[[Ivaņica]]||12. |- |style="text-align: left;"|[[FK Mladost Lučani|Mladost]]||[[Lučani]]||11. |- |style="text-align: left;"|[[FK Napredak Kruševac|Napredak]]||[[Kruševaca]]||9. |- |style="text-align: left;"|[[FK Novi Pazar|Novi Pazar]]||[[Novi Pazara]]||6. |- |style="text-align: left;"|[[FK Partizan|Partizan]]||[[Belgrada]]||4. |- |style="text-align: left;"|[[FK Radnički 1923|Radnički 1923]]||[[Kragujevaca]]||8. |- |style="text-align: left;"|[[FK Radnički Niš|Radnički Niš]]||[[Niša (pilsēta)|Niša]]||13. |- |style="text-align: left;"|[[FK Radnik Surdulica|Radnik Surdulica]]||[[Surdulica]]||14. |- |style="text-align: left;"|[[FK Spartak Subotica|Spartak Subotica]]||[[Subotica]]||10. |- |style="text-align: left;"|[[TSC Bačka Topola|TSC]]||[[Bačka Topola]]||2. |- |style="text-align: left;"|[[FK Vojvodina|Vojvodina]]||[[Novi Sada]]''||5. |- |style="text-align: left;"|[[FK Voždovac|Voždovac]]||[[Belgrada]]''||7. |- |style="text-align: left;"|[[FK Železničar Pančevo|Železničar]]||[[Pančeva]]||data-sort-value="16"|2. (Pirmajā līgā) |} == Ārējās saites == * [http://www.superliga.rs/ Official website] {{sr ikona}} * [http://www.jelenfootball.com/ Unofficial website] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140209121117/http://www.jelenfootball.com/ |date={{dat|2014|02|09||bez}} }} {{sr ikona}} * [http://www.utakmica.rs/ Serbian SuperLiga Stats] at Utakmica.rs {{sr ikona}} * [https://int.soccerway.com/national/serbia/super-liga/20122013/regular-season/ Serbian SuperLiga Fixtures and Results] at Soccerway {{en ikona}} * [https://www.rsssf.org/tablesj/joegchamp.html Yugoslavia/Serbia (and Montenegro) - List of Champions], RSSSF.com {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Īss aizmetnis}} {{UEFA līgas}} [[Kategorija:Futbola līgas]] [[Kategorija:Futbols Serbijā]] fomzc6qg6hbndc5bkk5885qtp3xowbm 0 369563 4486773 4288571 2026-06-26T08:39:59Z Makenzis 56205 4486773 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #000000 | nos = ''FK Čukarički'' | logo_links = [[Attēls:FK Čukarički logo.png|180px]] | logo_izm = | pilns = ''Fudbalski klub Čukarički'' | iesauka = ''Brđani'' | pilsēta = {{vieta|Serbija|Belgrada}} | līga = [[Serbijas Superlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 8. vieta | dib = 1926 | dib_mēn = 7 | dib_dat = 4 | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''Čukarički'' stadions | ietilp = 4070 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Serbija}} Dragans Obradovičs | menedžeris = | tren = {{flaga|Serbija}} Aleksandars Veselinovičs | kapteinis = | mediji = {{URL|http://fkcukaricki.rs/}} | sadarbojas = | current = | pattern_la1= | pattern_la2=_maccles1112a | pattern_b1 =000000 | pattern_b2 =_partizan1112a | pattern_ra1 = | pattern_ra2=_maccles1112a | pattern_sh1 =_cesena1011a | pattern_sh2=_adidaswhite | pattern_so1 =_color 3 stripes black | pattern_so2 =_color 3 stripes white | leftarm1 =FFFFFF | leftarm2 =000000 | body1 =FFFFFF | body2 =000000 | rightarm1 =FFFFFF | rightarm2 =000000 | shorts1 =FFFFFF | shorts2 =000000 | socks1 =FFFFFF | socks2 =000000 }} '''''FK Čukarički''''' ir [[Serbija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Belgrada]]s, kurš spēlē [[Serbijas Superlīga|Serbijas Superlīgā]]. Komanda 2014.–2015. gada sezonā izcīnījusi [[Serbijas kauss futbolā|Serbijas kausu]]. == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauce ! Izmaiņas |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2013.–2014.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2014.html|title=Serbia 2013/14|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2014.–2015.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2015.html|title=Serbia 2014/15|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2015.–2016.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2016.html|title=Serbia 2015/16|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2016.–2017.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2017.html|title=Serbia 2016/17|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2017.–2018.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2018.html|title=Serbia 2017/18|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2018.–2019.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2019.html|title=Serbia 2018/19|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2019.–2020.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2020.html|title=Serbia 2019/20|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2020.–2021.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2021.html|title=Serbia 2020/21|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2021.–2022.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2022.html|title=Serbia 2021/22|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2022.–2023.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#DEB678" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2023.html|title=Serbia 2022/23|website=www.rsssf.com}}</ref> |- |} == Atsauces == {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{īss-aizmetnis}} {{Futbols-aizmetnis}} {{serbija-aizmetnis}} {{SRBfutč}} {{DEFAULTSORT:Čukarički FK}} [[Kategorija:Serbijas futbola klubi|Čukarički]] [[Kategorija:FK Čukarički]] 0gccry85dpya27impgt0yc2j0pzv5cr 0 369564 4486796 4288580 2026-06-26T09:27:43Z Makenzis 56205 4486796 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFF | bg_color = #F00 | nos = ''FK Vojvodina'' | logo_links = | logo_izm = 130px | pilns = ''Fudbalski klub Vojvodina'' | iesauka = ''Voša'' | pilsēta = {{vieta|Serbija|Novi Sada}} | līga = [[Serbijas Superlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 2. vieta | dib = 1914 | dib_mēn = 3 | dib_dat = 6 | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[Karađorđe Stadium]]'' | ietilp = 15 000 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Serbija}} Vojislavs Gajičs | menedžeris = | tren = {{flaga|Serbija}} Nenads Lalatovičs | kapteinis = | mediji = {{URL|http://fkvojvodina.rs/}} | sadarbojas = | current = | pattern_la1=_whitelower|pattern_b1=_vojvodina1112h|pattern_ra1=_redlower | leftarm1=FFFFFF|body1=FFFFFF|rightarm1=FF0000|shorts1=FFFFFF|socks1=FFFFFF | pattern_la2= |pattern_b2=_vojvodina1617a|pattern_ra2= | leftarm2=0070FF|body2=0070FF|rightarm2=0070FF|shorts2=0070FF|socks2=0070FF }} '''''FK Vojvodina''''' ir [[Serbija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Novi Sada]]s, kas spēlē [[Serbijas Superlīga|Serbijas Superlīgā]]. Komanda divreiz izcīnījusi [[Serbijas kauss futbolā|Serbijas kausu]]. == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauce |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2013.–2014.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2014.html|title=Serbia 2013/14|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2014.–2015.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2015.html|title=Serbia 2014/15|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2015.–2016.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2016.html|title=Serbia 2015/16|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2016.–2017.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2017.html|title=Serbia 2016/17|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2017.–2018.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2018.html|title=Serbia 2017/18|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2018.–2019.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2019.html|title=Serbia 2018/19|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2019.–2020.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2020.html|title=Serbia 2019/20|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2020.–2021.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2021.html|title=Serbia 2020/21|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2021.–2022.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2022.html|title=Serbia 2021/22|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2022.–2023.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2023.html|title=Serbia 2022/23|website=www.rsssf.org}}</ref> |- |} == Atsauces == {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{īss-aizmetnis}} {{futbols-aizmetnis}} {{serbija-aizmetnis}} {{SRBfutč}} {{DEFAULTSORT:Vojvodina FK}} [[Kategorija:Serbijas futbola klubi|Vojvodina]] [[Kategorija:FK Vojvodina]] 5i3v0s4jo53qlm720i9fgqdy859th41 4486798 4486796 2026-06-26T09:28:08Z Makenzis 56205 /* Sezonas */ 4486798 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFF | bg_color = #F00 | nos = ''FK Vojvodina'' | logo_links = | logo_izm = 130px | pilns = ''Fudbalski klub Vojvodina'' | iesauka = ''Voša'' | pilsēta = {{vieta|Serbija|Novi Sada}} | līga = [[Serbijas Superlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 2. vieta | dib = 1914 | dib_mēn = 3 | dib_dat = 6 | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[Karađorđe Stadium]]'' | ietilp = 15 000 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Serbija}} Vojislavs Gajičs | menedžeris = | tren = {{flaga|Serbija}} Nenads Lalatovičs | kapteinis = | mediji = {{URL|http://fkvojvodina.rs/}} | sadarbojas = | current = | pattern_la1=_whitelower|pattern_b1=_vojvodina1112h|pattern_ra1=_redlower | leftarm1=FFFFFF|body1=FFFFFF|rightarm1=FF0000|shorts1=FFFFFF|socks1=FFFFFF | pattern_la2= |pattern_b2=_vojvodina1617a|pattern_ra2= | leftarm2=0070FF|body2=0070FF|rightarm2=0070FF|shorts2=0070FF|socks2=0070FF }} '''''FK Vojvodina''''' ir [[Serbija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Novi Sada]]s, kas spēlē [[Serbijas Superlīga|Serbijas Superlīgā]]. Komanda divreiz izcīnījusi [[Serbijas kauss futbolā|Serbijas kausu]]. == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauce |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2013.–2014.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2014.html|title=Serbia 2013/14|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2014.–2015.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2015.html|title=Serbia 2014/15|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2015.–2016.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2016.html|title=Serbia 2015/16|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2016.–2017.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2017.html|title=Serbia 2016/17|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2017.–2018.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2018.html|title=Serbia 2017/18|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2018.–2019.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2019.html|title=Serbia 2018/19|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2019.–2020.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2020.html|title=Serbia 2019/20|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2020.–2021.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tabless/serv2021.html|title=Serbia 2020/21|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2021.–2022.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''7.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2022.html|title=Serbia 2021/22|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2022.–2023.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''5.''' | <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2023.html|title=Serbia 2022/23|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2025.–2026.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2026.html|title=Serbia 2025/26|website=www.rsssf.org}}</ref> |- |} == Atsauces == {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{īss-aizmetnis}} {{futbols-aizmetnis}} {{serbija-aizmetnis}} {{SRBfutč}} {{DEFAULTSORT:Vojvodina FK}} [[Kategorija:Serbijas futbola klubi|Vojvodina]] [[Kategorija:FK Vojvodina]] ghxelgvvf7qzwoah5314w8sl2i5h3h4 0 369567 4486776 4117238 2026-06-26T08:53:17Z Makenzis 56205 4486776 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #0000AA | nos = Surdulicas "Radnik" | logo_links = [[Attēls:Radnik Surdulica logo.png|180px]] | logo_izm = | pilns = Surdulicas futbola klubs "Radnik" (''Fudbalski klub Radnik Surdulica'') | iesauka = | pilsēta = {{vieta|Serbija|Surdulica}} | līga = [[Serbijas Superlīga]] | sez = 2025.—2026. | poz = 7. vieta | dib = 1926 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = Surdulicas pilsētas stadions | ietilp = 3312 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Serbija}} Stanislavs Tončevs | menedžeris = | tren = {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} Simo Kruničs | kapteinis = | mediji = {{URL|https://www.fk-radnik.com/}} | sadarbojas = | current = | kit_alt1 = | pattern_la1 = | pattern_b1 = | pattern_ra1 = | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = 0000AA | body1 = 0000AA | rightarm1 = 0000AA | shorts1 = 0000AA | socks1 = 0000AA | kit_alt2 = | pattern_la2 = | pattern_b2 = | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF }} '''Surdulicas futbola klubs "Radnik"''' ({{val|sr|Fudbalski klub Radnik Surdulica}}) ir [[Serbija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Surdulica]]s, kurš spēlē [[Serbijas Superlīga|Serbijas Superlīgā]]. == Sezonas == {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauce ! Izmaiņas |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2015.–2016.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''8.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2016.html|title=Serbia 2015/16|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2016.–2017.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''12.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2017.html|title=Serbia 2016/17|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2017.–2018.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2018.html|title=Serbia 2017/18|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2018.–2019.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2019.html|title=Serbia 2018/19|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2019.–2020.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''11.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2020.html|title=Serbia 2019/20|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2020.–2021.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2021.html|title=Serbia 2020/21|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2021.–2022.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''9.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2022.html|title=Serbia 2021/22|website=www.rsssf.org}}</ref> |- | bgcolor="#f5f5f5" style="text-align:center;"| '''2022.–2023.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[Serbijas Superlīga|Superlīga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''13.''' | <ref>{{Cite web|url=https://www.rsssf.org/tabless/serv2023.html|title=Serbia 2022/23|website=www.rsssf.org}}</ref> |- |} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{serbiski}} {{īss-aizmetnis}} {{futbols-aizmetnis}} {{serbija-aizmetnis}} {{SRBfutč}} {{DEFAULTSORT:Radnik Surdulicas}} [[Kategorija:Serbijas futbola klubi|Radnik]] [[Kategorija:Surdulicas "Radnik"]] 2qxc8qi86ndsvv68j2swncwu6x0tatk 0 380480 4486456 4394260 2026-06-25T16:37:53Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4486456 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kožikode | official_name = കോഴിക്കോട് | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Calicut-bus-stand.JPG | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Indija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{IND}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Kerala]] | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Kožikodes apgabals]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 177 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = 518 | population_as_of = 2011. gadā | population_footnotes = | population_total = 550440 | population_urban = | population_metro = 2030519 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Indijas standarta laiks|IST]] | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 11 | latm = 15 | lats = | latNS = N | longd = 75 | longm = 46 | longs = | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 673001 | elevation_footnotes = | elevation_m = 1 | website = {{URL|http://www.kozhikode.nic.in/}} | footnotes = }} '''Kožikode''' ({{val|ml|കോഴിക്കോട്}}, ''Kōḻikkōṭ'', {{izrunā|koːɻikːoːɖ}}), zināma arī kā '''Kalikuta''', ir pilsēta [[Indija]]s dienvidrietumos, [[Kerala]]s štatā. Tas ir [[Kožikodes apgabals|Kožikodes apgabala]] administratīvais centrs. 2011. gadā Kožikodē dzīvoja 550 tūkstoši iedzīvotāju, bet tās aglomerācijā — 2,03 miljoni iedzīvotāju. Pilsēta atrodas [[Arābijas jūra]]s krastā, 280 km uz dienvidrietumiem no [[Bengalūru]] un 340 km uz ziemeļiem no [[Thiruvananthapurama]]s. Kožikodē valda [[tropu josla|tropu]] klimats. No jūnija līdz augustam ir [[musonu sezona]]. Kalikuta bija nozīmīga tirdzniecības [[osta]] jau senajos laikos un viduslaikos, sevišķi zināma kā [[garšvielas|garšvielu]] tirdzniecības vieta. Ir zināms, ka [[arābi|arābu]] tirgotāji to apmeklējuši jau 7. gadsimtā. Ostai bija liela nozīme arī [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|Lielo ģeogrāfisko atklājumu]] laikmetā. 1498. gada 20. maijā to sasniedza portugāļu jūrasbraucējs [[Vasko da Gama]], kuģojumā, kurā atklāja jūras ceļu no [[Eiropa]]s uz [[Indija|Indiju]]. Šeit tika izveidots portugāļu cietoksnis, tirdzniecības un atbalsta punkts Dienvdāzijā. [[Portugāļi]] cietoksni Kalikutā zaudēja 1525. gadā. Vēlākajos gadsimtos šeit savus atbalsta punktus izveidojuši arī [[angļi]], [[franči]] un [[holandieši]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{Indijas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Keralas pilsētas]] [[Kategorija:Indijas pilsētas]] 9kzcs9jxncfokwz5xxacy5phn7tq3uq 0 380636 4486460 4437998 2026-06-25T16:47:12Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4486460 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Mangalūru | official_name = ಮಂಗಳೂರು | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{multiple image |border = infobox |perrow = 1/2/2/2/1 |total_width = 300 |caption_align = center | image1= Mangaluru_City_Skyline_Sunset.jpg | image2=Bendoorwell-Kankanady Road beside Colaco Hospital and Shalimar Liverpool in Mangalore.jpg | image3=Ivory Towers apartments at Falnir in Mangalore.jpg | image4=View from our Balcony - Industrial Mangalore.jpg | image5=Mangalore infosys.jpg | image6=MRPL Refinery.jpg | image7=Iron_Ore_factory.jpg | image8=New_Mangalore_Port.jpg }} | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Indija#Karnātaka | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{IND}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Karnātaka]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 184.0 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011. gadā | population_footnotes = | population_total = 484785 | population_urban = | population_metro = 619664 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Indijas standarta laiks|IST]] | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 12 | latm = 52 | lats = | latNS = N | longd = 74 | longm = 53 | longs = | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 575001 | elevation_footnotes = | elevation_m = 22 | website = | footnotes = }} '''Mangalūru''' ({{val|kn|ಮಂಗಳೂರು}}, ''Maṅgaḷūru'') ir ostas pilsēta [[Indija]]s dienvidrietumos, [[Karnātaka]]s štatā. 2011. gadā pilsētā dzīvoja 485 tūkstoši iedzīvotāju, tās aglomerācijā — 620 tūkstoši iedzīvotāju. Mangalūru valda [[tropu josla|tropu]] klimats. No jūnija līdz septembrim ir [[musonu sezona]]. Līdz 2014. gadam pilsētas nosaukums bija Mangalora ({{val|en|Mangalore}}). == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Karnātakas pilsētas]] [[Kategorija:Indijas pilsētas]] ch29gtc6v1k1g6awxfo8hn1vr8a8g3y 0 396942 4486637 4483765 2026-06-26T05:27:49Z Jānis U. 198 4486637 wikitext text/x-wiki {{Ģeoloģiskā formācija | nosaukums = Gaujas svīta | oriģinālnosaukums = | attēls = Ērgļu klintis pie Gaujas Cēsu apkārtnē 2000-08-19.jpg | attēla_paraksts = [[Ērgļu klintis]]. Gaujas svīta | karte = | kartes_paraksts = | stratotips = [[Gauja]]s atsegumi senlejā starp [[Sigulda|Siguldu]] un [[Cēsis|Cēsīm]] | vecums = 377-373,5 Ma | sistēma = [[Devons]] | virsnodalījums = | nodalījums = [[Augšdevons]] | stāvs = [[Frānas stāvs|Frāna]] | grupa = | formācija = | horizonts = | svīta = '''Gaujas''' | rida = | slāņi = | valsts = [[Latvija]], [[Igaunija]] | reģions = [[Galvenais devona lauks]] | platība = | koordinātas = | sastāvs = [[smilšakmeņi]], [[Aleirīts|aleirīti]], [[Māls|māli]] | biezums = 59-119 m | izrakteņi = | fosilijas = | atklājējs = }} '''Gaujas svīta (D₃gj)''' ir [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāva]] stratigrāfiskā vienība [[Latvija|Latvijā]], kas izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Latvijas ziemeļu un dienvidaustrumu malu. [[Svīta (ģeoloģija)|Svītas]] slāņu biezums svārstās no 59-119 metriem.<ref name="ld">{{Latvijas daba|2|103}}</ref> Nosaukums veidots no [[Gauja]]s upes, kuras baseina upju krastos ir nozīmīgākie svītas atsegumi ([[Launagiezis]], [[Spriņģu iezis]], [[Ērgļu klintis]], [[Ķūķu klintis]] u.c.). Gaujas svītas griezuma [[stratotips|stratotipi]] ir Gaujas atsegumi senlejā starp [[Sigulda|Siguldu]] un [[Cēsis|Cēsīm]]. Tāpat šīs svītas nogulumi atsedzas [[Brasla (Gaujas pieteka)|Braslas]], [[Līgatne (upe)|Līgatnes]], [[Amata]]s, [[Rauna (upe)|Raunas]], [[Daugava]]s, [[Abava]]s, [[Venta]]s u.c. upju krastos. Gaujas svītu (D₃gj) 1951. gadā izdalīja P. Liepiņš horizonta a₃ [E. Krauss, 1927., 1934.] apjomā. Svītas nogulumi ieguļ uz izskalotās [[Vidusdevons|vidusdevona]] iežu ([[Burtnieku svīta]]) virsas. Svīta veido [[sedimentācijas cikls|sedimentācijas ciklu]]. Tā pamatā ir [[konglomerāts (ģeoloģija)|konglomerāti]] ar [[aleirolīts|aleirolīta]], [[Māls|māla]], [[Kvarcs|kvarca]] oļu, [[fosforīts|fosforītu]] konkrēciju, zivju kaulu, pārkramotas [[nematofikusi|nematofikusa]] koksnes ieslēgumiem. Tālāk apakšdaļu un vidusdaļu veido sārti un rūsgani [[smilšakmeņi]], bet augšdaļu sarkani aleirolīti un māli. Svītas nogulumus sedz [[Amatas svīta]]s smilškmeņi. == Faciālais iedalījums == Gaujas svītas nogulumi ir veidojušies seklā [[Jūra|jūrā]] no materiāla, ko upes pārnesušas galvenokārt no [[Eiroamerikas kontinents|Eiroamerikas kontinenta]] centrālās daļas uz tā nomales jūrām. Svītā var izdalīt trīs faciālās zonas: * ''Aleirītu un smilšu zona'', kas veidojusies [[Šelfs|šelfa]] dziļūdens apgabalā, atrodas [[Latvijas sedliene]]s rietumu daļā ([[Baldones valnis]]) un [[Polijas-Lietuvas sineklīze]]s ziemeļdaļā. Šīs zonas raksturīgākie griezumi tika atsegti urbumos 8-[[Valtaiķi]] un 9-[[Lestene]]. Griezuma uzbūvi sastāda vienādā daudzumā smilšakmeņi un aleirolīti. Pēdējie dominē griezuma augšdaļā, bet smilšakmeņi - pamatnē. Visi iežu tipi satur [[Karbonāti|karbonātus]], parasti [[Dolomīts|dolomītu]]. Smilšakmeņi parasti ir sarkanīgi, bet [[aleirolīti]]em ir raksturīgs raibs krāsojums, kas radies atsevišķiem iežu apgabaliem epiģenētiski atkrāsojoties. * ''Smilšu un aleirītu zona'', kas veidojusies šelfa seklajā apgabalā, atrodas Latvijas [[sedliene]]s lielākajā daļā. Šeit pārsvarā ir smilšakmeņi (virs 70%), bet aleirolīti un māli ir sekundāri ieži. Cita šīs [[litoloģiski faciālā zona|litoloģiski faciālās zonas]] īpatnība ir nogulumu relatīvi gaišais krāsojums. Aleirolīti un māli ir krāsoti tumši pelēkā krāsā, jo šo krāsojumu veido organiskā viela ar [[Augi|augu]] mikroatliekām. Visi iežu tipi ir bezkarbonātiski. Tajos nav karbonātu, fosfātu un dzelzs savienojumu ieslēgumu, un maz ir ihtiofaunas fosiliju. Šī iemesla dēļ ir apgrūtināta Gaujas svītas [[Paleontoloģija|paleontoloģiskās]] izpētes veikšana šajā faciālajā zonā. Taču šeit daudz krasāk izpaužas atsevišķu [[litoloģija|litoloģisko]] īpatnību virkne, kas ļauj novilkt Gaujas svītas apakšējo robežu. * ''Zemūdens deltu smilšu un mālu zona'' ir raksturīga Latvijas ziemeļu daļai. Tā izvietota vistuvāk denudācijas apgabalam. Šīs zonas teritorijā Gaujas svītas nogulumus var sadalīt [[Sietiņu svīta|Sietiņu]] un [[Lodes svīta|Lodes svītās]]. Robeža starp šīm svītām ir diezgan krasa. To veido Sietiņu svītas augšējā daļā intensīvas [[denudācija]]s procesu atstātās pēdas, domājams no [[noslīdenis|noslīdeņiem]]. Īpaši padziļināti šī robeža tika pētīta [[Liepas māla atradne]]s teritorijā. == Paleontoloģiskais raksturojums == V. Gross Gaujas svītu bija noteicis kā ''[[Asterolepis ornata]]'' zonu. Bez šī antiarha svītā ir atrastas arī citas ihtiofaunas sugas. Tie ir [[bezžokļaiņi]]: ''[[Ganosteus stellatus]]'', ''[[Psammolepis abavica]]'', ''[[Psammolepis paradoxa|P. paradoxa]]'', ''[[Psammolepis heteraster|P. heteraster]]'', ''[[Psammolepis venyukovi|P. venyukovi]]'', ''[[Psammolepis alata|P. alata]]'', ''[[Psammosteus|Psammosteus sp.]]'' Šeit ir atrodamas virkne [[Akantodes|akantožu]] jeb žokļžaunzivju: ''[[Devononchus concinnus]]'', ''[[Haplacanthus marginalis]]'', ''[[Haplacanthus ehrmanensis|H. ehrmanensis]]'', ''[[Nodocosta pauli]]'', ''[[Lodeacanthus gaujica]]'' u.c. Bez to šeit ir sastopamas [[bruņuzivis]] ''[[Livosteus grandis]]'', ''[[Plourdosteus panderi]]'', ''[[Plourdosteus livonicus|P. livonicus]]'', [[Asterolepis essica]], ''[[Bothriolepis|Bothriolepis sp.]]'' Ir sastopamas arī [[kaulzivis]] ''[[Glyptolepis baltica]]'', ''[[Laccognathus panderi]]'', ''[[Laccognathus grossi|L. grossi]]'', ''[[Holoptychius|Holoptychius sp.]]'', ''[[Panderichthys rhombolepis]]'', ''[[Megadonichthys kurikae]]'', ''[[Grossipterus crassus]]'', ''[[Latvius]] sp.'', ''[[Strunius]] sp.'' ''[[Cheirolepis]] sp.'' u.c. Gaujas ihtiofaunas komplekss krasi atšķiras no vidusdevona Burtnieku svītas ihtiofaunas. Mainās [[Antiarhi|antiarhu]], [[artrodiras|artrodiru]] un krossopterīgiju ģinšu sastāvs. Sugu sastāvs mainās pilnībā. Izņēmums var būt ''Ganosteus stellatus'', kas ir atrodama arī vidusdevona nogulumos. Gaujas svītas [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] komplekss caurmērā ir samērā nabadzīgs. To veido [[bezslēdzenes pleckāji]] [[Bicarinatina parva|Bicarinatina aff. parva]], [[slēdzenes pleckāji]]: [[Cyrtospiriferidae|Cyrtospiriferidae gen. indet.]], [[Camarotoechiidae|"Camarotoechiidae" gen. indet.]], kā arī reti [[Koraļļi|koraļļu]] un [[stromatoporas|stromatoporu]] artefakti. Pēdējos bija pētījis H. Nestors un bija noteikti [[Hermatostroma verhovense|Hermatostroma aff. verhovense]], [[Syringostromella pskovensis|Syringostromella aff. pskovensis]], [[Taeniodictyon|Taeniodictyon sp. indet.]] Daudz bagātāks ir [[Lodes svīta]]s bezmugurkaulnieku komplekss no Lodes māla karjera. To pārstāv [[vēžskorpioni]] un dažādi [[vēžveidīgie]], [[parazītiskie plakantārpi]] (senākie zināmie), dažādas [[dūņēdāji|dūņēdāju]] ejas. Tāpat tur tika atrastas sauszemes augu [[Archaeopteris]] un [[Rhacophyton]] paliekas, kā arī divas [[harofīti|harofītu]] [[Aļģes|aļģu]] sugas. Bez to vēl [[Sietiņu svīta]]s nogulumos (Bāles smilšu karjers) ir atrodami pārkramotas [[nematofikusi|nematofikusa]] koksnes fragmenti. == Derīgie izrakteņi == Gaujas svītas nogulumi tiek izmantoti kā vairāku [[Derīgie izrakteņi|derīgo izrakteņu]] ieguves vieta. Plaši pazīstamas ir [[Lodes māla raktuves]], kur no devona māla tiek gatavoti dekoratīvie apdares [[ķieģeļi]], bet padomju laikā drenu caurules. Šī atradne ir pazīstama arī kā paleontoloģisko izrakumu vieta. Daļa no raktuvju teritorijas ir ņemta aizsardzībā, kā bruņuzivju mazuļu u.c. unikālu fosiliju atradnes vieta. Bez māliem Gaujas svītas nogulumi tika izmantoti kā kvarca smilšu ieguves vieta stikla ražošanai. Sietiņu svītas smiltis tika iegūtas [[Bāles smilšu raktuves|Bāles smilšu raktuvēs]]. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas devons}} [[Kategorija:Devons]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] 2vr63wvqezp9raul98jdynwr77aqvb4 0 397472 4486635 4483768 2026-06-26T05:19:37Z Jānis U. 198 4486635 wikitext text/x-wiki {{Ģeoloģiskā formācija | nosaukums = Amatas svīta | oriģinālnosaukums = | attēls = Lielā Ellīte 2009-2.jpg | attēla_paraksts = [[Lielā Ellīte]]. Amatas svīta | karte = | kartes_paraksts = | stratotips = [[Ainavu krauja]] | vecums = 373,5-370 Ma | sistēma = [[Devons]] | virsnodalījums = | nodalījums = [[Augšdevons]] | stāvs = [[Frānas stāvs|Frāna]] | grupa = | formācija = | horizonts = | svīta = '''Amatas''' | rida = | slāņi = | valsts = [[Latvija]], [[Igaunija]] | reģions = [[Galvenais devona lauks]] | platība = | koordinātas = | sastāvs = [[smilšakmeņi]], [[Aleirīts|aleirīti]] | biezums = 17-45 m | izrakteņi = | fosilijas = ''[[Asterolepis radiata]]'' | atklājējs = }} '''Amatas svīta (D₃amt)''' ir [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|Frānas stāva]] stratigrāfiskā vienība [[Latvija|Latvijā]], kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot Latvijas ziemeļu un dienvidaustrumu malu. [[Svīta (ģeoloģija)|Svītas]] slāņu biezums svārstās no 17-45 metriem, (parasti 20-30 m).<ref name="ld">{{Latvijas daba|1|52}}</ref> Nosaukums veidots no [[Amata]]s upes, kuras krastos atsedzas svītas stratotipa griezums ([[Ainavu krauja]] Amatas labajā krastā pie Kārļiem). Tāpat šīs svītas atsegumi ir [[Lielā Ellīte]], [[Dolomītu krauja]], [[Stūķu iezis]], [[Kautraka grava]], [[Nurmižu grava]], [[Vējupīte (Gaujas pieteka)|Vējupīte]]s un [[Vinterstrauta]] krastu klintis, kā arī atsegumi [[Riežupe]]s, [[Abava]]s, [[Venta]]s un [[Daugava]]s krastos. Amatas svītu (D₃amt) 1951. gadā izdalīja [[Pēteris Liepiņš (ģeologs)|P. Liepiņš]] horizonta a₄ [E. Krauss, 1927., 1934.] apjomā. Svītas apakšējā robeža iet pa [[Gaujas svīta]]s augšējās daļas [[aleirolīts|aleirolītu]] un [[Māls|mālu]] kontaktu ar jaunā Amatas [[sedimentācijas cikls|sedimentācijas cikla]] bazālajiem [[Smilšakmeņi|smilšakmeņu]] slāņiem. Augstāk virs bazālajiem smilšakmeņiem sāk parādīties aleirolītu slāņi, kas Latvijas dienvidos sastāda nozīmīgu svītas griezuma daļu, vai reizēm pat dominē. Amatas smilšakmeņi ir pieskaitāmi oligomiktisko smilšu grupai, kas satur vidēji 83% [[Kvarcs|kvarcu]], 7,9% [[Laukšpats|laukšpatu]] un 3,6% [[Vizla|vizlu]]. Starp smagajiem akcesorajiem [[minerāli]]em visvairāk ir melnās rūdas, [[cirkons]], [[leikoksens]], [[granāts]], [[turmalīns]], [[staurolīts]] un [[rutils]]. [[Granulometrija|Granulometriski]] smiltis ir vidēji vai sīkgraudainas. Tām ir raksturīga dzeltenīga un gaiši pelēka nokrāsa. Diezgan bieži ir sastopami arī sarkanīgi rudi smilšakmeņi. Smilšakmeņos ir daudz rupja drupu materiāla ieslēgumu. Visbiežāk tie ir aleirolītu oļi, retāk ir kvarca olīši un [[Zivis|zivju]] kauli. Amatas svītas aleirolīti maz atšķiras no senākiem aleirolītiem. Parasti tie ir sarkanīgi vai raibi. Diezgan bieži satur [[Karbonāti|karbonātus]], kas ir izplatīti gan nevienmērīgi, gan vienmērīgi. Šo iežu mālu frakcijā krasi dominē [[hidrovizla]], bet [[kaolinīts]] ir izplatīts sporādiski un sastāda ne vairāk par 5-10%. Svītas augšējā robeža teritorijas lielākajā daļā ir krasi izteikta. Tā tiek vilkta pa izskalojuma virsmu zem [[pļaviņu svīta]]s [[sņetogoras slāņi|sņetogoras slāņu]] smilšaino [[Dolomīts|dolomītu]] vai tos faciāli nomainīto smilšakmeņu slāņa. Vienīgi republikas dienvidrietumu daļā robeža starp šīm abām [[stratigrāfiskā vienība|stratigrāfiskajām vienībām]] izplūst. == Faciālais iedalījums == Amatas svītas nogulumi ir veidojušies seklā [[Jūra|jūrā]] ar [[Sājūdens|samazinātu ūdens sāļumu]]. [[Latvija|Latvijā]] svītai var izdalīt divas [[litoloģiski faciālā zona|litoloģiski faciālās zonas]]. Latvijas dienvidu un dienvidaustrumu daļā ir izplatīti nosacīti šelfa dziļūdens apgabala aleirītu un smilšu nogulumi. Bet uz ziemeļiem no šīs zonas, rajonā, kas robežojas ar [[denudācija]]s apgabalu, dominē seklāka ūdens nogulumu zona, kuru raksturo krass smilšakmeņu pārsvars. * Aleirītu un smilšu zona veidojusies [[Šelfs|šelfa]] nosacīti dziļūdens apgabalā, un tās griezuma pamatnē ieguļ irdenu, rupji slīpslāņotu, sarkanīgi rudu vai gaiši pelēku, ar māla cementu cementētu smilšakmeņu kārta. Griezuma augšējā daļā pārsvarā ir raibi vai zaļganīgi pelēki aleirolīti. Rietumos [[Polijas-Lietuvas sineklīze|Polijas-Lietuvas sineklīzē]] aleirolīti iekļauj sevī nevienmērīgi izplatītus karbonātus. Smilšakmeņi diezgan bieži ir cementēti ar vienlaidus [[poikilits|poikilita]] vai mozaīkveida karbonāta cementu, ka arī satur apaļīgus karbonāta [[konkrēcija|konkrēciju]] veidojumus. Teritorijas austrumu daļā visi iežu tipi ir bezkarbonātiski vai arī iekļauj ļoti maz vienmērīgi sadalītu karbonātu. * Šelfa seklūdens apgabalā amatas svītas griezums atšķiras ar krasu (virs 70%) smilšakmeņu pārsvaru pār aleirolītiem. Vairākās izstrādēs vai atsegumos bazālā smilšainā kārta apakšdaļā satur daudz rupja drupu materiāla, kas nav sastopams stratotipiskā griezuma rajonā. [[Kurzeme|Kurzemē]], salīdzinājumā ar Latvijas centrālajiem un austrumu apgabaliem, smilšakmeņi biežāk iekļauj sevī karbonātisko cementu. Līdzīgā veidā mainās arī aleirolītu karbonātiskums. Amatas svītas nogulumos ir novērojamas skaidri izteiktas izmaiņas arī gar [[paleonogāze|paleonogāzi]]. Tās raksturo [[allotigēns materiāls|allotigēno materiālu]] asociācijas noturības palielināšanos pret ķīmisko [[Dēdēšana|dēdēšanu]] no rietumiem uz austrumiem, kas ir raksturīgi arī Gaujas un [[Burtnieku svīta|Burtnieku svītām]]. Vienīgi ir novērots, ka amatas svītas nogulumos šīs izmaiņas notiek pakāpeniskāk. == Paleontoloģiskais raksturojums == Amatas svītu raksturo ''[[Asterolepis radiata]]'' izplatības zona. Tai atbilst arī divas zonas ''[[Bothriolepis prima]]'' un ''[[Bothriolepis obrutschewi|B. obrutschewi]]''. Bez jau minētajam sugām svītas nogulumos ir sastopami [[bezžokļaiņi]]: ''[[Psammolepis undulata]]'', ''[[Psammosteus livonicus]]'', ''[[Psammosteus praecursor|P. praecursor]]'', ''[[Psammosteus ramosus|P. ramosus]]'', ''[[Psammosteus cuneatus|P. cuneatus]]'', ''[[Psammosteus levis|P. levis]]''. Tāpat ir zināmas [[bruņuzivis]] ''[[Plourdosteus livonicus]]'' un [[akantodes]] ''[[Devononchus concinnus]]''. [[Kaulzivis]] pārstāv ''[[Glyptolepis baltica]]'', ''[[Laccognathus panderi]]'', [[Panderichthys]] sp., ''[[Eusthenopteron ob­ruchevi]]'', [[Onychodus]] sp., [[Holoptychius]] sp. un [[Dipterus]] sp. Amatas svītā [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] komplekss praktiski nav zināms. Izņēmums ir reti [[Divvākčauļi|divvākčauļu]] ''[[Glyptoasmussia vulgaris]]'' atradumi svītas augšējā daļā. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas devons}} [[Kategorija:Devons]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] 82v0fe17igy4y5eg1mbpvywo9lxl79n 0 398126 4486594 4486348 2026-06-25T22:06:09Z Krišjānis 51961 4486594 wikitext text/x-wiki {{Notiek sports|futbols}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = futbols | nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2026 | citi_nosaukumi = | attēls = 2026 FIFA World Cup emblem.svg | att_izm = 150px | valsts = {{CAN}}<br />{{USA}}<br />{{MEX}} | laiks = {{dat||06|11|N}} — {{dat||07|19|N}} | komandu_skaits = 48 | konfederācijas = 6 | stadioni = 16 | pilsētas = 16 | spēles = 48 | vārti = 141 | skatītāji = 3072164 | rezultatīvākais = {{flaga|ARG}} [[Lionels Mesi]] (5 vārti) | pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] | nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]] }} '''2026. gada FIFA Pasaules kauss''' ir 23. [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrs — pasaules nozīmīgākais vīriešu futbola izlašu turnīrs, ko rīko [[FIFA]].<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Tas no {{dat|2026|06|11|Ģ|bez}} līdz {{dat||07|19|D|bez}} notiek [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Meksika|Meksikā]].<ref name="FIFA announces"/><ref name="opening ceremony"/> Turnīru kopīgi uzņem sešpadsmit pilsētas — vienpadsmit Amerikas Savienotajās Valstīs, trīs Meksikā un divas Kanādā.<ref name="FIFA announces">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA announces hosts cities for FIFA World Cup 2026™ |url=https://www.fifa.com/en/articles/fifa-to-announce-host-cities-for-fifa-world-cup-2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref><ref name="host city"/> Finālturnīra rīkošanai bija pieteikusies arī [[Maroka]]. Rīkotājvalstis tika noteiktas {{dat|2018|6|13||bez}}, kad 68. FIFA kongresa balsojumā kopīgais Ziemeļamerikas pieteikums ''United 2026'' pārspēja Marokas kandidatūru.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Canada, Mexico and USA selected as hosts of the 2026 FIFA World Cup™ |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/media-releases/canada-mexico-and-usa-selected-as-hosts-of-the-2026-fifa-world-cuptm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Šis ir pirmais FIFA Pasaules kauss, ko rīko trīs valstis, kā arī pirmais vīriešu Pasaules kauss kopš [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada]], ko kopīgi organizē vairākas valstis.<ref name="Nacionālā enciklopēdija">{{tīmekļa atsauce |author1=Kristiāns Girvičs |title=Pasaules kauss futbolā |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/120960-Pasaules-kauss-futbol%C4%81 |website=enciklopedija.lv |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}}}}</ref> 2026. gada turnīrs ieviesa līdz šim lielākās pārmaiņas FIFA Pasaules kausa vēsturē. Pirmo reizi finālturnīrā piedalās 48 komandas iepriekšējo 32 vietā, un tiek aizvadītas 104 spēles.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="gpcustomer"/> Komandas tika sadalītas 12 grupās pa četrām izlasēm, bet izslēgšanas turnīrs sākas ar sešpadsmitdaļfinālu.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="gpcustomer">{{tīmekļa atsauce |title=What is the format for the FIFA World Cup 2026™ tournament? |url=https://gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com/hc/en-gb/articles/28784798873117-10-What-is-the-format-for-the-FIFA-World-Cup-2026-tournament |website=gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com |publisher=FIFA World Cup 2026™ - Frequently Asked Questions |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pēc dalībnieku un spēļu skaita tas ir lielākais FIFA Pasaules kauss turnīra vēsturē.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="co-host">{{tīmekļa atsauce |title=Co-Hosts look ahead to FIFA World Cup 2026™ |url=https://inside.fifa.com/news/co-hosts-look-ahead-to-fifa-world-cup-2026-tm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> [[Meksika]], kas iepriekš organizēja [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970.]] un [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], kļuva par pirmo valsti, kas vīriešu Pasaules kausa finālturnīru rīkojusi trīs reizes. [[Amerikas Savienotās Valstis]] iepriekš uzņēma [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]], savukārt Kanādai šī ir pirmā reize, kad tā rīko Pasaules kausa vīriešiem finālturnīru.<ref name="host city">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ host city announcement sparks joy |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/news/fifa-world-cup-2026-tm-host-city-announcement-sparks-joy |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref><ref name="co-host"/> Kā rīkotājvalstis Kanāda, Meksika un Amerikas Savienotās Valstis finālturnīram kvalificējās automātiski.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Concacaf announces formats for men’s national team competitions for the 2023-2026 cycle |url=https://www.concacaf.com/news/concacaf-announces-formats-for-men-s-national-team-competitions-for-the-2023-2026-cycle |website=concacaf.com |publisher=CONCACAF |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pēc [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausa]] Katarā, kas izņēmuma kārtā notika novembrī un decembrī, turnīrs atgriezās pie ierastā norises laika [[Ziemeļu puslode]]s vasarā.<ref name="opening ceremony">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ opening ceremony set to deliver star-powered celebration in Mexico City |url=https://inside.fifa.com/organisation/media-releases/world-cup-2026-opening-ceremony-mexico-city |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pašreizējā pasaules čempione ir [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], kas 2022. gadā izcīnīja savu trešo pasaules čempionu titulu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Argentina at the FIFA World Cup: Team profile and history |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/argentina-team-profile-history |website=fifa.comfifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> == Formāts == 2023. gada 14. martā FIFA paziņoja par turnīra formāta maiņu paplašinot finālturnīru dalībnieku skaitu līdz 48 komandām. Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa 4 komandām, izslēgšanas spēles sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu, kurā iekļūs visu grupu divas labākās komandas, kā arī 8 labākās trešās vietas. == Kvalifikācija == {{pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}} {| class="wikitable" |- ! Reģions ! Kvalificējās ! Komandas |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]] | 16 no 55 | {{fb|ENG}}, {{fb|FRA}}, {{fb|CRO}}, {{fb|POR}}, {{fb|NOR}}, {{fb|GER}}, {{fb|NED}}, {{fb|BEL}}, {{fb|ESP}}, {{fb|SUI}}, {{fb|AUT}}, {{fb|SCO}}, {{fb|CZE}}, {{fb|BIH}}, {{fb|SWE}}, {{fb|TUR}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]] | 6 no 10 | {{fb|ARG}}, {{fb|BRA}}, {{fb|ECU}}, {{fb|URU}}, {{fb|COL}}, {{fb|PAR}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]] | 3+3 no 32+3 | {{fb|CAN}} (rīkotāji), {{fb|USA}} (rīkotāji), {{fb|MEX}} (rīkotāji), {{fb|PAN}}, {{fb|CUW}}, {{fb|HAI}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]] | 9 no 46 | {{fb|JPN}}, {{fb|IRN}}, {{fb|UZB}}, {{fb|KOR}}, {{fb|JOR}}, {{fb|AUS}}, {{fb|QAT}}, {{fb|KSA}}, {{fb|IRQ}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]] | 10 no 54 | {{fb|MAR}}, {{fb|TUN}}, {{fb|EGY}}, {{fb|ALG}}, {{fb|GHA}}, {{fb|CPV}}, {{fb|RSA}}, {{fb|CIV}}, {{fb|SEN}}, {{fb|COD}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]] | 1 no 11 | {{fb|NZL}} |} === Izloze === Finālturnīra grupu izloze notika 2025. gada 5. decembrī Kenedija centrā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Uz izlozes brīdi nebija zināmi UEFA otrās kārtas 4 uzvarētāji un 2 starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu uzvarētāji, jo spēles notika pēc izlozes - 2026. gada martā. Turnīra saimnieki – Meksika (A grupa), Kanāda (B grupa) un ASV (D grupa) jau tika ielozētas grupās. {| class="wikitable" |- ! style="width:25%" | 1. grozs ! style="width:25%" | 2. grozs ! style="width:25%" | 3. grozs ! style="width:25%" | 4. grozs |- style="vertical-align:top" | * {{fb|CAN}} * {{fb|MEX}} * {{fb|USA}} * {{fb|ESP}} * {{fb|ARG}} * {{fb|FRA}} * {{fb|ENG}} * {{fb|BRA}} * {{fb|POR}} * {{fb|NED}} * {{fb|BEL}} * {{fb|GER}} | * {{fb|CRO}} * {{fb|MAR}} * {{fb|COL}} * {{fb|URU}} * {{fb|SUI}} * {{fb|JAP}} * {{fb|SEN}} * {{fb|IRN}} * {{fb|KOR}} * {{fb|ECU}} * {{fb|AUT}} * {{fb|AUS}} | * {{fb|NOR}} * {{fb|PAN}} * {{fb|EGY}} * {{fb|ALG}} * {{fb|SCO}} * {{fb|PAR}} * {{fb|TUN}} * {{fb|CIV}} * {{fb|UZB}} * {{fb|QAT}} * {{fb|KSA}} * {{fb|RSA}} | * {{fb|JOR}} * {{fb|CPV}} * {{fb|GHA}} * {{fb|CUW}} * {{fb|HAI}} * {{fb|NZL}} * {{fb|BIH}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#A zars|UEFA A]])</small> * {{fb|SWE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#B zars|UEFA B]])</small> * {{fb|TUR}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#C zars|UEFA C]])</small> * {{fb|CZE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#D zars|UEFA D]])</small> * {{fb|COD}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Pirmais zars|Starpkonfederāciju spēļu pirmā zara uzvarētājs]])</small> * {{fb|IRQ}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Otrais zars|Starpkonfederāciju spēļu otrā zara uzvarētājs]])</small> |} == Stadioni == {| class="wikitable" style="text-align:center" ![[Vankūvera]] ![[Toronto]] ![[Bostona]]<br /><small>(Foksboro)</small> ![[Filadelfija]] ![[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]<br/><small>(Īstrezerforda)</small> |- |''[[BC Place]]'' |''[[BMO Field]]'' |''[[Gillette Stadium]]'' |''[[Lincoln Financial Field]]'' |''[[MetLife Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''54 500''' |Ietilpība: '''45 736''' |Ietilpība: '''65 878''' |Ietilpība: '''69 796''' |Ietilpība: '''82 500''' |- |[[Attēls:BC_Place_2015_Women's_FIFA_World_Cup.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Bmo_Field_2016_East_Stand.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Gillette_Stadium_(Top_View).jpg|250x250px]] |[[Attēls:Philly_(45).JPG|250x250px]] |[[Attēls:Copa_America_game_between_Columbia_vs_Peru_at_the_MetLife_Stadium.jpg|250x250px]] |- ![[Sietla]] |colspan="3" rowspan="12"| {{VietasKarte+|Ziemeļamerika|AlternativeMap=Canada USA Mexico laea location map.svg|width=750|float=center|caption=Organizētājpilsētas|places= {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=49.28|long=-123.12|label='''[[Vankūvera]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=43.7|long=-79.4|label='''[[Toronto]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=33.755|long=-84.39|label='''[[Atlanta]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=42.065278|long= -71.248333|label='''[[Bostona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=32.775833|long=-96.796667|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=29.762778|long=-95.383056|label='''[[Hjūstona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.099722|long=-94.578333|label='''[[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=34.05|long=-118.25|label='''[[Losandželosa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=25.775278|long=-80.208889|label='''[[Maiami]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=40.817097|long=-74.085024|label='''[[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.9500|long=-75.1667|label='''[[Filadelfija]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=37.4032|long=-121.9698|label='''[[Sanfrancisko]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=47.5952|long=-122.3316|label='''[[Sietla]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=19.302911 |long=-99.150442 |label='''[[Mehiko]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=25.722806 |long=-100.312056 |label='''[[Monterreja]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=20.681667 |long=-103.462778 |label= '''[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]'''|position=left}} }} ![[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] |- |''[[Lumen Field]]'' |''[[Arrowhead Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''69 000''' |Ietilpība: '''76 416''' |- |[[Attēls:CenturyLink_Field_in_soccer_configuration_from_Stadium_Place.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Aerial_view_of_Arrowhead_Stadium_08-31-2013_crop.jpg|250x250px]] |- ![[Sanfrancisko]]<br /><small>([[Santaklēra]])</small> ![[Atlanta]] |- |''[[Levi's Stadium]]'' |''[[Mercedes-Benz Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''68 500''' |Ietilpība: '''71 000''' |- |[[Attēls:Entering_Levi's_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:2017_Orlando_City_at_Atlanta_United_MLS_Game.jpg|250x250px]] |- ![[Losandželosa]]<br /><small>([[Inglvuda]])</small> ![[Dalasa]]<br /> <small>([[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]])</small> |- |''[[SoFi Stadium]]'' |''[[AT&T Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''70 240''' |Ietilpība: '''80 000''' |- |[[Attēls:SoFi_Stadium_interior_2021.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Cowboys_stadium_inside_view_4.JPG|250x250px]] |- ![[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]<br /><small>([[Sapopana]])</small> ![[Monterreja]]<br /><small>(Gvadalupe)</small> ![[Mehiko]] ![[Hjūstona]] ![[Maiami]]<br /><small>([[Maiamigārdensa]])</small> |- |''[[Estadio Akron]]'' |''[[Estadio BBVA]]'' |''[[Estadio Azteca]]'' |''[[NRG Stadium]]'' |''[[Hard Rock Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''49 850''' |Ietilpība: '''53 500''' |Ietilpība: '''87 523''' |Ietilpība: '''72 220''' |Ietilpība: '''64 767''' |- |[[Attēls:Estadio Akron 02-07-2022 cabecera sur lado derecho.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Estadio_BBVA_Bancomer_-_Diciembre_2017.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Soccer_game_at_the_Azteca_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:Reliantstadium.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Hard_Rock_Stadium_2017_2.jpg|250x250px]] |} == Tiesneši == 2026. gada 9. aprīli FIFA izziņoja sarakstu ar 52 tiesnešiem, 88 tiesnešu asistentiem un 30 video tiesnešu asistentiem, kas tiesās finālturnīra spēles. {| class="wikitable" |- !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis |- |rowspan="8"|[[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] | {{flaga|AAE}} Omars el Alī | rowspan="2"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] |{{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars |rowspan="10"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] | {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] |rowspan="13"|[[UEFA]] | {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] |- | {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] | {{flaga|DĀR}} Abongils Toms | {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons | {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] |- | {{flaga|Saūda Arābija}} Hālids et Turajs |rowspan="9"| [[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija|CONCACAF]] | {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] | {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs | {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] |- | {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī<!-- perss --> | {{flaga|Kostarika}} Huans Kalderons | {{flaga|Argentīna}} Dario Erera | {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] |- | {{flaga|Ķīna}} Ma Nins | {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths | {{flaga|Peru}} Kevins Ortega | {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani |- | {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma | {{flaga|Jamaika}} Ošans Neišens | {{flaga|Kolumbija}} Andress Rohass | {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] |- | {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs | {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers | {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] | {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] |- | {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki | {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija | {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera | {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro |- |rowspan="5"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] | {{flaga|Somālija}} <s>Umars Abdulkādirs Artans</s>{{refn|group=T|name=Tiesnesis|ASV vīzu ierobežojumu dēļ Somālijas pilsoņiem netiek piešķirtas vīzas un Artans nesaņēma atļauju iebraukt valstī<ref>{{cite web |url= https://www.bbc.com/sport/football/articles/cnv9drg0qzgo |title= Somali referee Artan barred from entering USA |author= Mike Peter |date= June 8, 2026 |website= BBC Sport|access-date= June 8, 2026}}</ref>}} | {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness | {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] | {{flaga|Šveice}} [[Sandro Šērers]] |- | {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo | {{flaga|ASV}} Torija Penso | {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] | {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] |- | {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida | {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] |[[Okeānijas Futbola konfederācija|OFC]] | {{flaga|Jaunzēlande}} Kempbels Kērks Kavana Vo | {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] |- | {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls |rowspan="3"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] | {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati |rowspan="2"|[[UEFA]] | {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] | {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] |- | {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds | {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess | {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess | {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] |} == Sastāvi == {{Pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi}} Provizoriskie saraksti komandām jāiesniedz līdz 2026. gada 11. maijam. Galasastāvu informācija jāiesniedz līdz 2026. gada 1. jūnijam. Ja galasastāva spēlētājs gūst traumu, to drīkstēs aizstāt līdz pirmās čempionāta spēles. == Grupu turnīrs == {| class="wikitable mw-collapsible" |+ {{nowrap|{{Anchor|Tiebreakers}} Kritēriji vietu sadalījumam grupās}} |- |Komandas vietu nosaka pēc visās grupas spēlēs iegūtajiem punktiem. Ja divām vai vairāk komandām ir vienāds punktu skaits, vietu sadalījums tiek noteikts pēc šādiem kritērijiem:<ref name="regulations">{{cite web |url=https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |title=FIFA World Cup 2026 Regulations |publisher=FIFA |date=May 2025 |access-date=June 7, 2025 |archive-date=June 23, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250623212158/https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |dead-url=no}}</ref> # Iegūtie punkti spēlēs starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums # Vārtu starpība starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums # Visvairāk gūtie vārti starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums Ja pēc šo trīs kritēriju pielietošanas komandām tik un tā ir vienāds rangs, pirmo un trešo kritēriju piemēro tikai komandu savstarpējām spelēm, ja arī pēc tam rangs ir vienāds - tiek pielietoti sekojošie kritēriji: # Labāka vārtu starpība starp visam grupas spēlēm # Labākais ''fair-play'' rezultāts visās grupu spēlēs:{{Bulleted list | dzeltenā kartīte: −1 punkts; | netiešā sarkanā kartīte (otrā dzeltenā kartīte): −3 punkti; | tiešā sarkanā kartīte: −4 punkti; | dzeltenā kartīte un tiešā sarkanā kartīte: −5 punkti. }} # Augstāka pozīcija [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules rangā]] # Ja pozīcijas sakrīt tad (ar atpakaļejošu datumu) salīdzina iepriekšējos [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultātus, līdz komandas var tikt izšķirtas. |} === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=MEX |team2=RSA |team3=KOR |team4=CZE <!--Team definitions--> |name_MEX={{fb|MEX}} |short_MEX={{fbicon|MEX}} |name_RSA={{fb|RSA}} |short_RSA={{fbicon|RSA}} |name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}} |name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{fbicon|CZE}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|11}} |win_MEX=3 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=6 |ga_MEX=0 |status_MEX= |win_RSA=1 |draw_RSA=1 |loss_RSA=1 |gf_RSA=2 |ga_RSA=3 |status_RSA= |win_KOR=1 |draw_KOR=0 |loss_KOR=2 |gf_KOR=2 |ga_KOR=3 |status_KOR= |win_CZE=0 |draw_CZE=1 |loss_CZE=2 |gf_CZE=2 |ga_CZE=6 |status_CZE= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−6]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021443 Informācija] | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|9}}<br />[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|67}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>12. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|KOR}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021441 Informācija] | komanda2 = {{fb|CZE}} | vārti1 = [[Hvans Inboms]] {{goal|67}}<br />[[O Hjongju]] {{goal|80}} | vārti2 = [[Ladislavs Krejči (1999)|Krejči]] {{goal|59}} | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 44 985 | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021440 Informācija] | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = [[Mihals Sadīleks|Sadīleks]] {{goal|6}} | vārti2 = [[Teboho Mokoena|Mokoena]] {{goal|83|11m}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 67 442 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>19. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021442 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = [[Luiss Romo|Romo]] {{goal|50}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 522 | tiesnesis = {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021444 Informācija] | komanda2 = {{fb|MEX}} | vārti1 = | vārti2 = [[Mateo Čavess|M. Čavess]] {{goal|55}}<br />[[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|61}}<br />[[Alvaro Fidalgo|Fidalgo]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|RSA}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021445 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = [[Tapelo Maseko|Maseko]] {{goal|63}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 51 243 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=SUI |team2=CAN |team3=BIH |team4=QAT <!--Team definitions--> |name_CAN={{fb|CAN}} |short_CAN={{fbicon|CAN}} |name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{fbicon|BIH}} |name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}} |name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{fbicon|SUI}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|12}} |win_CAN=1 |draw_CAN=1 |loss_CAN=1 |gf_CAN=8 |ga_CAN=3 |status_CAN= |win_BIH=1 |draw_BIH=1 |loss_BIH=1 |gf_BIH=5 |ga_BIH=6 |status_BIH= |win_QAT=0 |draw_QAT=1 |loss_QAT=2 |gf_QAT=2 |ga_QAT=10 |status_QAT= |win_SUI=2 |draw_SUI=1 |loss_SUI=0 |gf_SUI=7 |ga_SUI=3 |status_SUI= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|12|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021449 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Jovo Lukičs|Lukičs]] {{goal|21}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 002 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|QAT}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021447 Informācija] | komanda2 = {{fb|SUI}} | vārti1 = [[Miro Mūheims|Mūheims]] {{goal|90+4|s.v.}} | vārti2 = [[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|17|11m}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 67 966 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 4:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021446 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|74}}, {{goal|90}}<br />[[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|84}}<br />[[Granits Džaka|Džaka]] {{goal|90+7}} | vārti2 = [[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|90+3}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 026 | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−7]]<br />(<small>19. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 6:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021450 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|16}}<br />[[Džonatans Deivids|Dž. Deivids]] {{goal|29}}, {{goal|45+3}}, {{goal|90+2}}<br />[[Natens Saliba|Saliba]] {{goal|64}}<br />[[Mohameds Manāī|Manāī]] {{goal|75|s.v.}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021451 Informācija] | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = [[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|46}}<br />[[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|57}} | vārti2 = [[Promiss Deivids|P. Deivids]] {{goal|76}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BIH}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021448 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = [[Kerims Alajbegovičs|Alajbegovičs]] {{goal|29}}<br />[[Mahmūds Abūnada|Abūnada]] {{goal|34|s.v.}}<br />[[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|80}} | vārti2 = [[Hasans el Haidoss|el Haidoss]] {{goal|42}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} === C grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=BRA |team2=MAR |team3=SCO|team4=HAI <!--Team definitions--> |name_BRA={{fb|BRA}} |short_BRA={{fbicon|BRA}} |name_MAR={{fb|MAR}} |short_MAR={{fbicon|MAR}} |name_HAI={{fb|HAI}} |short_HAI={{fbicon|HAI}} |name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{fbicon|SCO}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|13}} |win_BRA=2 |draw_BRA=1 |loss_BRA=0 |gf_BRA=7 |ga_BRA=1 |status_BRA= |win_MAR=2 |draw_MAR=1 |loss_MAR=0 |gf_MAR=6 |ga_MAR=3 |status_MAR= |win_HAI=0 |draw_HAI=0 |loss_HAI=3 |gf_HAI=2 |ga_HAI=8 |status_HAI= |win_SCO=1 |draw_SCO=0 |loss_SCO=2 |gf_SCO=1 |ga_SCO=4 |status_SCO= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021456 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = [[Vinisiuss Žuniors]] {{goal|32}} | vārti2 = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|21}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|HAI}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021453 Informācija] | komanda2 = {{fb|SCO}} | vārti1 = | vārti2 = [[Džons Makgins|Makgins]] {{goal|29}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SCO}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021454 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|2}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 20:30 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 03:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021457 Informācija] | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = [[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|23}}, {{goal|36}}<br />[[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|45+3}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SCO}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021455 Informācija] | komanda2 = {{fb|BRA}} | vārti1 = | vārti2 = [[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|7}}, {{goal|45+3}}<br />[[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|60}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 478 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MAR}} | rezultāts = 4:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021452 Informācija] | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = [[Ašrafs Hakīmī|Hakīmī]] {{goal|39}}<br />[[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|45+1}}<br />[[Sofjāns Rahīmī|Rahīmī]] {{goal|78}}<br />[[Džasīms Jasīns|Jasīns]] {{goal|89}} | vārti2 = [[Jasins Bunu|Bunu]] {{goal|10|s.v.}}<br />[[Vilsons Izidors|Izidors]] {{goal|43}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} === D grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=USA |team2=AUS |team3=PAR |team4=TUR <!--Team definitions--> |name_USA={{fb|USA}} |short_USA={{fbicon|USA}} |name_PAR={{fb|PAR}} |short_PAR={{fbicon|PAR}} |name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbicon|AUS}} |name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{fbicon|TUR}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|19}} |start_date={{dat|2026|06|13}} |win_USA=2 |draw_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=6 |ga_USA=1 |status_USA= |win_PAR=1 |draw_PAR=0 |loss_PAR=1 |gf_PAR=2 |ga_PAR=4 |status_PAR= |win_AUS=1 |draw_AUS=0 |loss_AUS=1 |gf_AUS=2 |ga_AUS=2 |status_AUS= |win_TUR=0 |draw_TUR=0 |loss_TUR=2 |gf_TUR=0 |ga_TUR=3 |status_TUR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|12|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>13. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 4:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021458 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = [[Damians Bobadilja|Bobadilja]] {{goal|7|s.v.}}<br />[[Folarins Balogans|Balogans]] {{goal|31}}, {{goal|45+5}}<br />[[Džovanni Reina|Reina]] {{goal|90+8}} | vārti2 = [[Maurisio]] {{goal|73}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>14. jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021463 Informācija] | komanda2 = {{fb|TUR}} | vārti1 = [[Nestori Irankunda|Irankunda]] {{goal|27}}<br />[[Konors Metkalfs|Metkalfs]] {{goal|75}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021462 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = [[Kamerons Bērdžess|Bērdžess]] {{goal|11|s.v.}}<br />[[Alekss Frīmens|Frīmens]] {{goal|43}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>20. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUR}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021460 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Matiass Galarsa|Galarsa]] {{goal|2}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 827 | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021459 Informācija] | komanda2 = {{fb|USA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021461 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} === E grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=GER |team2=CIV |team3=ECU |team4=CUW <!--Team definitions--> |name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{fbicon|GER}} |name_CUW={{fb|CUW}} |short_CUW={{fbicon|CUW}} |name_CIV={{fb|CIV}} |short_CIV={{fbicon|CIV}} |name_ECU={{fb|ECU}} |short_ECU={{fbicon|ECU}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|14}} |win_GER=2 |draw_GER=0 |loss_GER=1 |gf_GER=10 |ga_GER=4 |status_GER= |win_CUW=0 |draw_CUW=1 |loss_CUW=2 |gf_CUW=1 |ga_CUW=9 |status_CUW= |win_CIV=2 |draw_CIV=0 |loss_CIV=1 |gf_CIV=4 |ga_CIV=2 |status_CIV= |win_ECU=1 |draw_ECU=1 |loss_ECU=1 |gf_ECU=2 |ga_ECU=2 |status_ECU= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 7:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021464 Informācija] | komanda2 = {{fb|CUW}} | vārti1 = [[Fēlikss Nmeča|Nmeča]] {{goal|6}}<br />[[Niko Šloterbeks|Šloterbeks]] {{goal|38}}<br />[[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{goal|45+5|11m}},{{goal|88}}<br />[[Džamals Musiala|Musiala]] {{goal|47}}<br />[[Natanjels Brauns|Brauns]] {{goal|68}}<br />[[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Livano Komenensija|Komenensija]] {{goal|21}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 021 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>15. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CIV}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021467 Informācija] | komanda2 = {{fb|ECU}} | vārti1 = [[Amads Diallo|Diallo]] {{goal|90}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 274 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021469 Informācija] | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = [[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|68}}, {{goal|90+4}} | vārti2 = [[Franks Kesjē|Kesjē]] {{goal|30}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21. jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021465 Informācija] | komanda2 = {{fb|CUW}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 68 598 | tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CUW}} | rezultāts = 0:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021468 Informācija] | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = | vārti2 = [[Nikolā Pepē|Pepē]] {{goal|7}}, {{goal|64}} | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021466 Informācija] | komanda2 = {{fb|GER}} | vārti1 = [[Nilsons Angulo|Angulo]] {{goal|9}}<br />[[Gonsalo Plata|Plata]] {{goal|77}} | vārti2 = [[Lerojs Sanē|Sanē]] {{goal|2}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso }} === F grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=NED |team2=JAP |team3=SWE |team4=TUN <!--Team definitions--> |name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{fbicon|NED}} |name_JAP={{fb|JAP}} |short_JAP={{fbicon|JAP}} |name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{fbicon|SWE}} |name_TUN={{fb|TUN}} |short_TUN={{fbicon|TUN}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|20}}|start_date={{dat|2026|06|14}} |win_NED=1 |draw_NED=1 |loss_NED=0 |gf_NED=7 |ga_NED=3 |status_NED= |win_JAP=1 |draw_JAP=1 |loss_JAP=0 |gf_JAP=6 |ga_JAP=2 |status_JAP= |win_SWE=1 |draw_SWE=0 |loss_SWE=1 |gf_SWE=6 |ga_SWE=6 |status_SWE= |win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=2 |gf_TUN=1 |ga_TUN=9 |status_TUN= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−5]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021470 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = [[Virgils van Deiks|van Deiks]] {{goal|50}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|64}} | vārti2 = [[Keito Nakamura|Nakamura]] {{goal|57}}<br />[[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|88}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 69 285 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>15. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SWE}} | rezultāts = 5:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021474 Informācija] | komanda2 = {{fb|TUN}} | vārti1 = [[Jāsīns Ajāri|Ajāri]] {{goal|7}}, {{goal|90+6}}<br />[[Aleksanders Īsaks|Īsaks]] {{goal|30}}<br />[[Viktors Jēkeress|Jēkeress]] {{goal|59}}<br />[[Matīass Svanberjs|Svanberjs]] {{goal|84}} | vārti2 = [[Omars Rekīks|Rekīks]] {{goal|43}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 50 987 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 5:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021472 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = [[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|5}}, {{goal|17}}<br />[[Kodijs Gakpo|Gakpo]] {{goal|47}}, {{goal|54}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|89}} | vārti2 = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|59}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 22:00 [[UTC−6]]<br />(<small>21. jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = 0:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021475 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = | vārti2 = [[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|4}}<br />[[Ajase Ueda|Ueda]] {{goal|31}}, {{goal|83}}<br />[[Junja Ito|J. Ito]] {{goal|69}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 51 243 | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JAP}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021471 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021473 Informācija] | komanda2 = {{fb|NED}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija }} === G grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=EGY |team2=IRN |team3=BEL |team4=NZL <!--Team definitions--> |name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{fbicon|BEL}} |name_EGY={{fb|EGY}} |short_EGY={{fbicon|EGY}} |name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}} |name_NZL={{fb|NZL}} |short_NZL={{fbicon|NZL}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|21}} |start_date={{dat|2026|06|15}} |win_BEL=0 |draw_BEL=2 |loss_BEL=0 |gf_BEL=1 |ga_BEL=1 |status_BEL= |win_EGY=1 |draw_EGY=1 |loss_EGY=0 |gf_EGY=4 |ga_EGY=2 |status_EGY= |win_IRN=0 |draw_IRN=2 |loss_IRN=0 |gf_IRN=2 |ga_IRN=2 |status_IRN= |win_NZL=0 |draw_NZL=1 |loss_NZL=1 |gf_NZL=3 |ga_NZL=5 |status_NZL= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021478 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Mohameds Hānī|Hānī]] {{goal|66|s.v.}} | vārti2 = [[Imāms Āšūrs|Āšūrs]] {{goal|19}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 775 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>16. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|IRN}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021476 Informācija] | komanda2 = {{fb|NZL}} | vārti1 = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|32}}<br />[[Mohameds Mohebī|Mohebī]] {{goal|64}} | vārti2 = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|7}}, {{goal|54}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 108 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021477 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 317 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Dario Erera }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NZL}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021480 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Fins Sērmens|Sērmens]] {{goal|15}} | vārti2 = [[Mostafa Ziko|Ziko]] {{goal|58}}<br />[[Mohameds Salāhs|Salāhs]] {{goal|67}}<br />[[Trezegē]] {{goal|82}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|AAE}} Omars el Alī }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|EGY}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021479 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NZL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021481 Informācija] | komanda2 = {{fb|BEL}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} === H grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ESP |team2=URU |team3=CPV |team4=KSA <!--Team definitions--> |name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{fbicon|ESP}} |name_CPV={{fb|CPV}} |short_CPV={{fbicon|CPV}} |name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}} |name_URU={{fb|URU}} |short_URU={{fbicon|URU}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|21}} |start_date={{dat|2026|06|15}} |win_ESP=1 |draw_ESP=1 |loss_ESP=0 |gf_ESP=4 |ga_ESP=0 |status_ESP= |win_CPV=0 |draw_CPV=2 |loss_CPV=0 |gf_CPV=2 |ga_CPV=2 |status_CPV= |win_KSA=0 |draw_KSA=1 |loss_KSA=1 |gf_KSA=1 |ga_KSA=5 |status_KSA= |win_URU=0 |draw_URU=2 |loss_URU=0 |gf_URU=3 |ga_URU=3 |status_URU= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021482 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 67 640 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>16.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|KSA}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021486 Informācija] | komanda2 = {{fb|URU}} | vārti1 = [[Abdulilāhs el Amrī|el Amrī]] {{goal|41}} | vārti2 = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|80}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 62 764 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 4:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021483 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = [[Lamins Jamals|Jamals]] {{goal|10}}<br />[[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|21}}, {{goal|24}}<br />[[Hasāns et Tambaktī|et Tambaktī]] {{goal|49|s.v.}} | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021487 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|44}}<br />[[Agustins Kanobio|Kanobio]] {{goal|45+6}} | vārti2 = [[Kevins Pina|K. Pina]] {{goal|21}}<br />[[Heliu Varela|Varela]] {{goal|61}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 003 | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CPV}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021485 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021484 Informācija] | komanda2 = {{fb|ESP}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} === I grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=FRA |team2=NOR |team3=SEN |team4=IRQ <!--Team definitions--> |name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{fbicon|FRA}} |name_SEN={{fb|SEN}} |short_SEN={{fbicon|SEN}} |name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}} |name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{fbicon|NOR}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|22}}|start_date={{dat|2026|06|16}} |win_FRA=2 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=6 |ga_FRA=1 |status_FRA= |win_SEN=0 |draw_SEN=0 |loss_SEN=2 |gf_SEN=3 |ga_SEN=6 |status_SEN= |win_IRQ=0 |draw_IRQ=0 |loss_IRQ=2 |gf_IRQ=1 |ga_IRQ=7 |status_IRQ= |win_NOR=2 |draw_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=7 |ga_NOR=3 |status_NOR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021490 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|66}}, {{goal|90+6}}<br />[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|82}} | vārti2 = [[Ibrahims Mbaje|Mbaje]] {{goal|90+5}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 545 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>17.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|IRQ}} | rezultāts = 1:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021488 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = [[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|39}} | vārti2 = [[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|29}}, {{goal|43}}<br />[[Leo Estigors|Estigors]] {{goal|76}}<br />[[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|90+6|s.v.}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 106 | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021492 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|14}}, {{goal|54}}<br />[[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|66}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021491 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = [[Markuss Holmgrēns Pēdešens|Pēdešens]] {{goal|43}}<br />[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|48}}, {{goal|58}} | vārti2 = [[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|53}}, {{goal|90+3}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021489 Informācija] | komanda2 = {{fb|FRA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SEN}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021493 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] }} === J grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ARG |team2=AUT |team3=ALG |team4=JOR <!--Team definitions--> |name_ARG={{fb|ARG}} |short_ARG={{fbicon|ARG}} |name_ALG={{fb|ALG}} |short_ALG={{fbicon|ALG}} |name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{fbicon|AUT}} |name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|22}}|start_date={{dat|2026|06|17}} |win_ARG=2 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=5 |ga_ARG=0 |status_ARG= |win_ALG=1 |draw_ALG=0 |loss_ALG=1 |gf_ALG=2 |ga_ALG=4 |status_ALG= |win_AUT=1 |draw_AUT=0 |loss_AUT=1 |gf_AUT=3 |ga_AUT=3 |status_AUT= |win_JOR=0 |draw_JOR=0 |loss_JOR=2 |gf_JOR=2 |ga_JOR=5 |status_JOR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>17.jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021496 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|17}}, {{goal|60}}, {{goal|76}} | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 69 045 | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>17.jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUT}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021498 Informācija] | komanda2 = {{fb|JOR}} | vārti1 = [[Romano Šmids|Šmids]] {{goal|21}}}<br />[[Jazans el Arabs|el Arabs]] {{goal|77|s.v.}}<br />[[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|90+12|11m}} | vārti2 = [[Ali Olvāns|Olvāns]] {{goal|50}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 527 | tiesnesis = {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021494 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|38}}, {{goal|90+5}} | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 649 | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23.jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = 1:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021499 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Nizārs er Rašdāns|er Rašdāns]] {{goal|36}} | vārti2 = [[Nadīrs Benbualī|Benbualī]] {{goal|69}}<br />[[Amīns Guirī|Guirī]] {{goal|82}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 371 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ALG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021497 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021495 Informācija] | komanda2 = {{fb|ARG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] }} === K grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=COL |team2=POR |team3=COD |team4=UZB <!--Team definitions--> |name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{fbicon|POR}} |name_COD={{fb|COD}} |short_COD={{fbicon|COD}} |name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}} |name_COL={{fb|COL}} |short_COL={{fbicon|COL}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|23}}|start_date={{dat|2026|06|17}} |win_POR=1 |draw_POR=1 |loss_POR=0 |gf_POR=6 |ga_POR=1 |status_POR= |win_COD=0 |draw_COD=1 |loss_COD=1 |gf_COD=1 |ga_COD=2 |status_COD= |win_UZB=0 |draw_UZB=0 |loss_UZB=2 |gf_UZB=1 |ga_UZB=8 |status_UZB= |win_COL=2 |draw_COL=0 |loss_COL=0 |gf_COL=4 |ga_COL=1 |status_COL= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021502 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Žuau Nevešs|Ž. Nevešs]] {{goal|6}} | vārti2 = [[Joans Visa|Visa]] {{goal|45+5}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>18. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|UZB}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021504 Informācija] | komanda2 = {{fb|COL}} | vārti1 = [[Abosbeks Faizulajevs|Faizulajevs]] {{goal|60}} | vārti2 = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|40}}<br />[[Luiss Diass|Diass]] {{goal|65}}<br />[[Hamintons Kampass|Kampass]] {{goal|90+9}} | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 5:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021503 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = [[Krištianu Ronaldu|Ronaldu]] {{goal|6}}, {{goal|39}}<br />[[Nunu Mendešs|Mendešs]] {{goal|17}}<br />[[Abduvohids Nematovs|Nematovs]] {{goal|60|s.v.}}<br />[[Rafaels Leans|Leans]] {{goal|87}} | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>24. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021501 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|76}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 358 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021505 Informācija] | komanda2 = {{fb|POR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COD}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021500 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] }} === L grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ENG |team2=GHA |team3=CRO |team4=PAN <!--Team definitions--> |name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{fbicon|ENG}} |name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{fbicon|CRO}} |name_GHA={{fb|GHA}} |short_GHA={{fbicon|GHA}} |name_PAN={{fb|PAN}} |short_PAN={{fbicon|PAN}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|23}} |start_date={{dat|2026|06|17}} |win_ENG=1 |draw_ENG=1 |loss_ENG=0 |gf_ENG=4 |ga_ENG=2 |status_ENG= |win_CRO=1 |draw_CRO=0 |loss_CRO=1 |gf_CRO=3 |ga_CRO=4 |status_CRO= |win_GHA=1 |draw_GHA=1 |loss_GHA=0 |gf_GHA=1 |ga_GHA=0 |status_GHA= |win_PAN=0 |draw_PAN=0 |loss_PAN=2 |gf_PAN=0 |ga_PAN=2 |status_PAN= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 4:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021507 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = [[Harijs Keins|Keins]] {{goal|12|11m}}, {{goal|42}}<br />[[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|47}}<br />[[Markuss Rešfords|Rešfords]] {{goal|85}} | vārti2 = [[Martins Baturina|Baturina]] {{goal|36}}<br />[[Petars Musa|Musa]] {{goal|45+5}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 389 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>18.jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GHA}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021510 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAN}} | vārti1 = [[Keilebs Irenki|Irenki]] {{goal|90+5}} | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 42 942 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021506 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 983 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>24. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021511 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = | vārti2 = [[Ante Budimirs|Budimirs]] {{goal|54}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021508 Informācija] | komanda2 = {{fb|ENG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CRO}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021509 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers }} === Trešo vietu ieguvēji === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |class_rules=1)Punkti 2)Vārtu starpība 3)Gūtie vārti 4)''Fair play'' sniegums 5)[[FIFA Pasaules rangs]] 6)Iepriekšējie [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultāti |source=FIFA <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team_order=|team1=GrE |team2=GrB |team3=GrF |team4=GrL |team5=GrA |team6=GrJ |team7=GrD |team8=GrC |team9=GrH |team10=GrG |team11=GrK |team12=GrI <!--Update team results below (including date)--> |update={{dat|2026|06|25}} |win_GrA=1 |draw_GrA=0 |loss_GrA=2 |gf_GrA=2 |ga_GrA=3 |status_GrA= |win_GrB=1 |draw_GrB=1 |loss_GrB=1 |gf_GrB=5 |ga_GrB=6 |status_GrB=A |win_GrC=1 |draw_GrC=0 |loss_GrC=2 |gf_GrC=1 |ga_GrC=4 |status_GrC= |win_GrD=1 |draw_GrD=0 |loss_GrD=1 |gf_GrD=2 |ga_GrD=4 |status_GrD= |win_GrE=1 |draw_GrE=1 |loss_GrE=1 |gf_GrE=2 |ga_GrE=2 |status_GrE=A |win_GrF=1 |draw_GrF=0 |loss_GrF=1 |gf_GrF=6 |ga_GrF=6 |status_GrF= |win_GrG=0 |draw_GrG=2 |loss_GrG=0 |gf_GrG=1 |ga_GrG=1 |status_GrG= |win_GrH=0 |draw_GrH=2 |loss_GrH=0 |gf_GrH=2 |ga_GrH=2 |status_GrH= |win_GrI=0 |draw_GrI=0 |loss_GrI=2 |gf_GrI=3 |ga_GrI=6 |status_GrI= |win_GrJ=1 |draw_GrJ=0 |loss_GrJ=1 |gf_GrJ=2 |ga_GrJ=4 |status_GrJ= |win_GrK=0 |draw_GrK=1 |loss_GrK=1 |gf_GrK=1 |ga_GrK=2 |status_GrK= |win_GrL=1 |draw_GrL=0 |loss_GrL=1 |gf_GrL=3 |ga_GrL=4 |status_GrL= <!--Team definitions--> |name_GrA={{fb|KOR}} |name_GrB={{fb|BIH}} |name_GrC={{fb|SCO}} |name_GrD={{fb|PAR}} |name_GrE={{fb|ECU}} |name_GrF={{fb|SWE}} |name_GrG={{fb|BEL}} |name_GrH={{fb|CPV}} |name_GrI={{fb|SEN}} |name_GrJ={{fb|ALG}} |name_GrK={{fb|COD}} |name_GrL={{fb|CRO}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO |result5=KO |result6=KO |result7=KO |result8=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas turnīram }} == Izslēgšanas turnīrs == {{#invoke:RoundN|N32 |style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes |RD1=Sešpadsmitdaļfināli |RD2=Astotdaļfināli |RD3=Ceturtdaļfināli |RD4=Pusfināli |RD5=Fināls |Consol=Spēle par 3. vietu |29. jūnijs - [[Bostona]]|{{fb|GER}}||<!--{{fb|}}-->A3/B3/C3/D3/F3| |30. jūnijs - [[Ņūdžersija]]|<!--{{fb|}}-->I1||<!--{{fb|}}-->C3/D3/F3/G3/H3| |28. jūnijs - [[Losandželosa]]|{{fb|RSA}}||{{fb|CAN}}| |29. jūnijs - [[Monterreja]]|<!--{{fb|}}-->F1||{{fb|MAR}}| |2. jūlijs - [[Toronto]]|<!--{{fb|}}-->K2||<!--{{fb|}}-->L2| |2. jūlijs- [[Losandželosa]]|<!--{{fb|}}-->H1||<!--{{fb|}}-->J2| |1. jūlijs - [[Sanfrancisko]]|{{fb|USA}}||<!--{{fb|}}-->B3/E3/F3/I3/J3| |1. jūlijs - [[Sietla]]|<!--{{fb|}}-->G1||<!--{{fb|}}-->A3/E3/H3/I3/J3| |29. jūnijs - [[Hjūstona]]|{{fb|BRA}}||<!--{{fb|}}-->F2| |30. jūnijs - [[Dalasa]]|{{fb|CIV}}||<!--{{fb|}}-->I2| |30. jūnijs - [[Mehiko]]|{{fb|MEX}}||<!--{{fb|}}-->C3/E3/F3/H3/I3| |1. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->L1||<!--{{fb|}}-->E3/H3/I3/J3/K3| |3. jūlijs - [[Maiami]]|{{fb|ARG}}||<!--{{fb|}}-->H2| |3. jūlijs - [[Dalasa]]|<!--{{fb|}}-->D2||<!--{{fb|}}-->G2| |2. jūlijs - [[Vankūvera]]|{{fb|SUI}}||<!--{{fb|}}-->E3/F3/G3/I3/J3| |3. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|<!--{{fb|}}-->K1||<!--{{fb|}}-->D3/E3/I3/J3/L3| |4. jūlijs - [[Filadelfija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |4. jūlijs - [[Hjūstona]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |6. jūlijs - [[Dalasa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |6. jūlijs - [[Sietla]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |5. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |5. jūlijs - [[Mehiko]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |7. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |7. jūlijs - [[Vankūvera]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |9. jūlijs - [[Bostona]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |10. jūlijs - [[Losandželosa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |11. jūlijs - [[Maiami]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |11. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |14. jūlijs - [[Dalasa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |15. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |19. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |18. jūlijs - [[Maiami]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| }} === Sešpadsmitdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|28|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|RSA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021518 Informācija] | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021516 Informācija] | komanda2 = F2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 16:30 [[UTC−4]]<br />(<small>23:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021513 Informācija] | komanda2 = A3/B3/C3/D3/F3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>30. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = F1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021522 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CIV}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021514 Informācija] | komanda2 = I2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>31. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = I1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021523 Informācija] | komanda2 = C3/D3/F3/G3/H3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>1. jūlijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021520 Informācija] | komanda2 = C3/E3/F3/H3/I3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = L1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021512 Informācija] | komanda2 = E3/H3/I3/J3/K3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = G1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021525 Informācija] | komanda2 = A3/E3/H3/I3/J3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>2. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021524 Informācija] | komanda2 = B3/E3/F3/I3/J3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = H1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021519 Informācija] | komanda2 = J2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>3. jūlijā, 02:00</small>) | komanda1 = K2 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021526 Informācija] | komanda2 = L2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>3. jūlijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021527 Informācija] | komanda2 = E3/F3/G3/I3/J3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21:00</small>) | komanda1 = D2 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021515 Informācija] | komanda2 = G2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>4. jūlijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021521 Informācija] | komanda2 = H2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 20:30 [[UTC−5]]<br />(<small>4. jūlijā, 04:30</small>) | komanda1 = K1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021517 Informācija] | komanda2 = D3/E3/I3/J3/L3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Astotdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|04|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021530 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|04|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>5. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021533 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|05|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021532 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|05|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>6. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021531 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|06|N}} | laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021529 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|06|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>7. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021534 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|07|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021528 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|07|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021535 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Ceturtdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|09|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021536 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|10|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021538 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|11|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>12. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021539 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>12. jūlijā, 04:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021537 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Pusfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|14|N}} | laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021541 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|15|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021540 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Par 3. vietu === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|18|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289291/400021542 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Fināls === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|19|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} == Apbalvojumi == === Naudas balvas === 2026. gada aprīli FIFA apstiprināja, ka visas dalībvalstis saņems naudas balvas, atkarībā no izcīnītās vietas. Kopējais balvu budžets būs 871 miljons dolāru. Papildus naudas balvai pēc čempionāta, katra kavlificējusies komanda saņems 10 miljonu balvu par kvalificēšanos finālturnīram, kā arī 2,5 miljonus lielu budžetu, kas paredzēts sagatavošanās posma izdevumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=FIFA Council increases record financial distribution for FIFA World Cup 2026 |url=https://inside.fifa.com/organisation/fifa-council/media-releases/council-increases-record-financial-distribution-member-associations-world-cup-2026 |publisher=FIFA |access-date=May 3, 2026}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=2026 FIFA World Cup Prize Money: How Much Will the Champions Really Earn? |url=https://worldcuplocaltime.com/2026-fifa-world-cup-prize-money/ |website=World Cup Local Time |access-date=May 3, 2026 |date=May 3, 2026 |last=Sharma |first=Pooja}}</ref> {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |+ Naudas balvas atkarībā no izcīnītās vietas |- ! rowspan="2" | Vieta ! rowspan="2" | Komandas ! colspan="2" | Balvas apjoms (miljonos) |- ! Katrai komandai ! Kopā |- | style="text-align:left;" | Čempioni |1 | $50 | $50 |- | style="text-align:left;" | Otrā vieta |1 | $33 | $33 |- | style="text-align:left;" | Trešā vieta |1 | $29 | $29 |- | style="text-align:left;" | Ceturtā vieta |1 | $27 | $27 |- | style="text-align:left;" | 5. — 8. vieta |4 | $19 | $76 |- | style="text-align:left;" | 9. — 16. vieta |8 | $15 | $120 |- | style="text-align:left;" | 17. — 32. vieta |16 | $11 | $176 |- | style="text-align:left;" | 33. — 48. vieta |16 | $9 | $144 |- ! Kopā !48 ! colspan="2" |$655 |} === Individuālie un komandu apbalvojumi === Pēc finālturnīra noslēguma tiks pasniegtas šādas balvas: *Zelta Futbolzābaks: Pasniegts turnīra rezultatīvākajam spēlētajam. *Zelta Cimds: Pasniegts turnīra labākajam vārtsargam. *Zelta Bumba: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam. *FIFA Jaunā spēlētāja balva: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam vecumā līdz 21 gadiem. *FIFA ''Fair Play'' komandas balva: Pasniegta komandai, kas sasniedza izslēgšanas turnīru un turnīra laikā uzrādīja labāko godīgas spēles (''fair play'') sniegumu. == Piezīmes == {{reflist|group=T}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{FIFA Pasaules kauss}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:2026. gads sportā]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kauss|2026]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]] e0doz25lkcmzrail7bbvx43q7lxomw9 4486659 4486594 2026-06-26T06:12:20Z Krišjānis 51961 /* Grupu turnīrs */ 4486659 wikitext text/x-wiki {{Notiek sports|futbols}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = futbols | nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2026 | citi_nosaukumi = | attēls = 2026 FIFA World Cup emblem.svg | att_izm = 150px | valsts = {{CAN}}<br />{{USA}}<br />{{MEX}} | laiks = {{dat||06|11|N}} — {{dat||07|19|N}} | komandu_skaits = 48 | konfederācijas = 6 | stadioni = 16 | pilsētas = 16 | spēles = 48 | vārti = 141 | skatītāji = 3072164 | rezultatīvākais = {{flaga|ARG}} [[Lionels Mesi]] (5 vārti) | pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] | nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]] }} '''2026. gada FIFA Pasaules kauss''' ir 23. [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrs — pasaules nozīmīgākais vīriešu futbola izlašu turnīrs, ko rīko [[FIFA]].<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Tas no {{dat|2026|06|11|Ģ|bez}} līdz {{dat||07|19|D|bez}} notiek [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Meksika|Meksikā]].<ref name="FIFA announces"/><ref name="opening ceremony"/> Turnīru kopīgi uzņem sešpadsmit pilsētas — vienpadsmit Amerikas Savienotajās Valstīs, trīs Meksikā un divas Kanādā.<ref name="FIFA announces">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA announces hosts cities for FIFA World Cup 2026™ |url=https://www.fifa.com/en/articles/fifa-to-announce-host-cities-for-fifa-world-cup-2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref><ref name="host city"/> Finālturnīra rīkošanai bija pieteikusies arī [[Maroka]]. Rīkotājvalstis tika noteiktas {{dat|2018|6|13||bez}}, kad 68. FIFA kongresa balsojumā kopīgais Ziemeļamerikas pieteikums ''United 2026'' pārspēja Marokas kandidatūru.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Canada, Mexico and USA selected as hosts of the 2026 FIFA World Cup™ |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/media-releases/canada-mexico-and-usa-selected-as-hosts-of-the-2026-fifa-world-cuptm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Šis ir pirmais FIFA Pasaules kauss, ko rīko trīs valstis, kā arī pirmais vīriešu Pasaules kauss kopš [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada]], ko kopīgi organizē vairākas valstis.<ref name="Nacionālā enciklopēdija">{{tīmekļa atsauce |author1=Kristiāns Girvičs |title=Pasaules kauss futbolā |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/120960-Pasaules-kauss-futbol%C4%81 |website=enciklopedija.lv |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}}}}</ref> 2026. gada turnīrs ieviesa līdz šim lielākās pārmaiņas FIFA Pasaules kausa vēsturē. Pirmo reizi finālturnīrā piedalās 48 komandas iepriekšējo 32 vietā, un tiek aizvadītas 104 spēles.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="gpcustomer"/> Komandas tika sadalītas 12 grupās pa četrām izlasēm, bet izslēgšanas turnīrs sākas ar sešpadsmitdaļfinālu.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="gpcustomer">{{tīmekļa atsauce |title=What is the format for the FIFA World Cup 2026™ tournament? |url=https://gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com/hc/en-gb/articles/28784798873117-10-What-is-the-format-for-the-FIFA-World-Cup-2026-tournament |website=gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com |publisher=FIFA World Cup 2026™ - Frequently Asked Questions |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pēc dalībnieku un spēļu skaita tas ir lielākais FIFA Pasaules kauss turnīra vēsturē.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="co-host">{{tīmekļa atsauce |title=Co-Hosts look ahead to FIFA World Cup 2026™ |url=https://inside.fifa.com/news/co-hosts-look-ahead-to-fifa-world-cup-2026-tm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> [[Meksika]], kas iepriekš organizēja [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970.]] un [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], kļuva par pirmo valsti, kas vīriešu Pasaules kausa finālturnīru rīkojusi trīs reizes. [[Amerikas Savienotās Valstis]] iepriekš uzņēma [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]], savukārt Kanādai šī ir pirmā reize, kad tā rīko Pasaules kausa vīriešiem finālturnīru.<ref name="host city">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ host city announcement sparks joy |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/news/fifa-world-cup-2026-tm-host-city-announcement-sparks-joy |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref><ref name="co-host"/> Kā rīkotājvalstis Kanāda, Meksika un Amerikas Savienotās Valstis finālturnīram kvalificējās automātiski.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Concacaf announces formats for men’s national team competitions for the 2023-2026 cycle |url=https://www.concacaf.com/news/concacaf-announces-formats-for-men-s-national-team-competitions-for-the-2023-2026-cycle |website=concacaf.com |publisher=CONCACAF |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pēc [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausa]] Katarā, kas izņēmuma kārtā notika novembrī un decembrī, turnīrs atgriezās pie ierastā norises laika [[Ziemeļu puslode]]s vasarā.<ref name="opening ceremony">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ opening ceremony set to deliver star-powered celebration in Mexico City |url=https://inside.fifa.com/organisation/media-releases/world-cup-2026-opening-ceremony-mexico-city |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pašreizējā pasaules čempione ir [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], kas 2022. gadā izcīnīja savu trešo pasaules čempionu titulu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Argentina at the FIFA World Cup: Team profile and history |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/argentina-team-profile-history |website=fifa.comfifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> == Formāts == 2023. gada 14. martā FIFA paziņoja par turnīra formāta maiņu paplašinot finālturnīru dalībnieku skaitu līdz 48 komandām. Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa 4 komandām, izslēgšanas spēles sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu, kurā iekļūs visu grupu divas labākās komandas, kā arī 8 labākās trešās vietas. == Kvalifikācija == {{pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}} {| class="wikitable" |- ! Reģions ! Kvalificējās ! Komandas |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]] | 16 no 55 | {{fb|ENG}}, {{fb|FRA}}, {{fb|CRO}}, {{fb|POR}}, {{fb|NOR}}, {{fb|GER}}, {{fb|NED}}, {{fb|BEL}}, {{fb|ESP}}, {{fb|SUI}}, {{fb|AUT}}, {{fb|SCO}}, {{fb|CZE}}, {{fb|BIH}}, {{fb|SWE}}, {{fb|TUR}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]] | 6 no 10 | {{fb|ARG}}, {{fb|BRA}}, {{fb|ECU}}, {{fb|URU}}, {{fb|COL}}, {{fb|PAR}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]] | 3+3 no 32+3 | {{fb|CAN}} (rīkotāji), {{fb|USA}} (rīkotāji), {{fb|MEX}} (rīkotāji), {{fb|PAN}}, {{fb|CUW}}, {{fb|HAI}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]] | 9 no 46 | {{fb|JPN}}, {{fb|IRN}}, {{fb|UZB}}, {{fb|KOR}}, {{fb|JOR}}, {{fb|AUS}}, {{fb|QAT}}, {{fb|KSA}}, {{fb|IRQ}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]] | 10 no 54 | {{fb|MAR}}, {{fb|TUN}}, {{fb|EGY}}, {{fb|ALG}}, {{fb|GHA}}, {{fb|CPV}}, {{fb|RSA}}, {{fb|CIV}}, {{fb|SEN}}, {{fb|COD}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]] | 1 no 11 | {{fb|NZL}} |} === Izloze === Finālturnīra grupu izloze notika 2025. gada 5. decembrī Kenedija centrā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Uz izlozes brīdi nebija zināmi UEFA otrās kārtas 4 uzvarētāji un 2 starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu uzvarētāji, jo spēles notika pēc izlozes - 2026. gada martā. Turnīra saimnieki – Meksika (A grupa), Kanāda (B grupa) un ASV (D grupa) jau tika ielozētas grupās. {| class="wikitable" |- ! style="width:25%" | 1. grozs ! style="width:25%" | 2. grozs ! style="width:25%" | 3. grozs ! style="width:25%" | 4. grozs |- style="vertical-align:top" | * {{fb|CAN}} * {{fb|MEX}} * {{fb|USA}} * {{fb|ESP}} * {{fb|ARG}} * {{fb|FRA}} * {{fb|ENG}} * {{fb|BRA}} * {{fb|POR}} * {{fb|NED}} * {{fb|BEL}} * {{fb|GER}} | * {{fb|CRO}} * {{fb|MAR}} * {{fb|COL}} * {{fb|URU}} * {{fb|SUI}} * {{fb|JAP}} * {{fb|SEN}} * {{fb|IRN}} * {{fb|KOR}} * {{fb|ECU}} * {{fb|AUT}} * {{fb|AUS}} | * {{fb|NOR}} * {{fb|PAN}} * {{fb|EGY}} * {{fb|ALG}} * {{fb|SCO}} * {{fb|PAR}} * {{fb|TUN}} * {{fb|CIV}} * {{fb|UZB}} * {{fb|QAT}} * {{fb|KSA}} * {{fb|RSA}} | * {{fb|JOR}} * {{fb|CPV}} * {{fb|GHA}} * {{fb|CUW}} * {{fb|HAI}} * {{fb|NZL}} * {{fb|BIH}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#A zars|UEFA A]])</small> * {{fb|SWE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#B zars|UEFA B]])</small> * {{fb|TUR}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#C zars|UEFA C]])</small> * {{fb|CZE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#D zars|UEFA D]])</small> * {{fb|COD}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Pirmais zars|Starpkonfederāciju spēļu pirmā zara uzvarētājs]])</small> * {{fb|IRQ}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Otrais zars|Starpkonfederāciju spēļu otrā zara uzvarētājs]])</small> |} == Stadioni == {| class="wikitable" style="text-align:center" ![[Vankūvera]] ![[Toronto]] ![[Bostona]]<br /><small>(Foksboro)</small> ![[Filadelfija]] ![[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]<br/><small>(Īstrezerforda)</small> |- |''[[BC Place]]'' |''[[BMO Field]]'' |''[[Gillette Stadium]]'' |''[[Lincoln Financial Field]]'' |''[[MetLife Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''54 500''' |Ietilpība: '''45 736''' |Ietilpība: '''65 878''' |Ietilpība: '''69 796''' |Ietilpība: '''82 500''' |- |[[Attēls:BC_Place_2015_Women's_FIFA_World_Cup.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Bmo_Field_2016_East_Stand.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Gillette_Stadium_(Top_View).jpg|250x250px]] |[[Attēls:Philly_(45).JPG|250x250px]] |[[Attēls:Copa_America_game_between_Columbia_vs_Peru_at_the_MetLife_Stadium.jpg|250x250px]] |- ![[Sietla]] |colspan="3" rowspan="12"| {{VietasKarte+|Ziemeļamerika|AlternativeMap=Canada USA Mexico laea location map.svg|width=750|float=center|caption=Organizētājpilsētas|places= {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=49.28|long=-123.12|label='''[[Vankūvera]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=43.7|long=-79.4|label='''[[Toronto]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=33.755|long=-84.39|label='''[[Atlanta]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=42.065278|long= -71.248333|label='''[[Bostona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=32.775833|long=-96.796667|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=29.762778|long=-95.383056|label='''[[Hjūstona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.099722|long=-94.578333|label='''[[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=34.05|long=-118.25|label='''[[Losandželosa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=25.775278|long=-80.208889|label='''[[Maiami]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=40.817097|long=-74.085024|label='''[[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.9500|long=-75.1667|label='''[[Filadelfija]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=37.4032|long=-121.9698|label='''[[Sanfrancisko]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=47.5952|long=-122.3316|label='''[[Sietla]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=19.302911 |long=-99.150442 |label='''[[Mehiko]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=25.722806 |long=-100.312056 |label='''[[Monterreja]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=20.681667 |long=-103.462778 |label= '''[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]'''|position=left}} }} ![[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] |- |''[[Lumen Field]]'' |''[[Arrowhead Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''69 000''' |Ietilpība: '''76 416''' |- |[[Attēls:CenturyLink_Field_in_soccer_configuration_from_Stadium_Place.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Aerial_view_of_Arrowhead_Stadium_08-31-2013_crop.jpg|250x250px]] |- ![[Sanfrancisko]]<br /><small>([[Santaklēra]])</small> ![[Atlanta]] |- |''[[Levi's Stadium]]'' |''[[Mercedes-Benz Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''68 500''' |Ietilpība: '''71 000''' |- |[[Attēls:Entering_Levi's_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:2017_Orlando_City_at_Atlanta_United_MLS_Game.jpg|250x250px]] |- ![[Losandželosa]]<br /><small>([[Inglvuda]])</small> ![[Dalasa]]<br /> <small>([[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]])</small> |- |''[[SoFi Stadium]]'' |''[[AT&T Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''70 240''' |Ietilpība: '''80 000''' |- |[[Attēls:SoFi_Stadium_interior_2021.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Cowboys_stadium_inside_view_4.JPG|250x250px]] |- ![[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]<br /><small>([[Sapopana]])</small> ![[Monterreja]]<br /><small>(Gvadalupe)</small> ![[Mehiko]] ![[Hjūstona]] ![[Maiami]]<br /><small>([[Maiamigārdensa]])</small> |- |''[[Estadio Akron]]'' |''[[Estadio BBVA]]'' |''[[Estadio Azteca]]'' |''[[NRG Stadium]]'' |''[[Hard Rock Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''49 850''' |Ietilpība: '''53 500''' |Ietilpība: '''87 523''' |Ietilpība: '''72 220''' |Ietilpība: '''64 767''' |- |[[Attēls:Estadio Akron 02-07-2022 cabecera sur lado derecho.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Estadio_BBVA_Bancomer_-_Diciembre_2017.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Soccer_game_at_the_Azteca_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:Reliantstadium.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Hard_Rock_Stadium_2017_2.jpg|250x250px]] |} == Tiesneši == 2026. gada 9. aprīli FIFA izziņoja sarakstu ar 52 tiesnešiem, 88 tiesnešu asistentiem un 30 video tiesnešu asistentiem, kas tiesās finālturnīra spēles. {| class="wikitable" |- !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis |- |rowspan="8"|[[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] | {{flaga|AAE}} Omars el Alī | rowspan="2"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] |{{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars |rowspan="10"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] | {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] |rowspan="13"|[[UEFA]] | {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] |- | {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] | {{flaga|DĀR}} Abongils Toms | {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons | {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] |- | {{flaga|Saūda Arābija}} Hālids et Turajs |rowspan="9"| [[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija|CONCACAF]] | {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] | {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs | {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] |- | {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī<!-- perss --> | {{flaga|Kostarika}} Huans Kalderons | {{flaga|Argentīna}} Dario Erera | {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] |- | {{flaga|Ķīna}} Ma Nins | {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths | {{flaga|Peru}} Kevins Ortega | {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani |- | {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma | {{flaga|Jamaika}} Ošans Neišens | {{flaga|Kolumbija}} Andress Rohass | {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] |- | {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs | {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers | {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] | {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] |- | {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki | {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija | {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera | {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro |- |rowspan="5"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] | {{flaga|Somālija}} <s>Umars Abdulkādirs Artans</s>{{refn|group=T|name=Tiesnesis|ASV vīzu ierobežojumu dēļ Somālijas pilsoņiem netiek piešķirtas vīzas un Artans nesaņēma atļauju iebraukt valstī<ref>{{cite web |url= https://www.bbc.com/sport/football/articles/cnv9drg0qzgo |title= Somali referee Artan barred from entering USA |author= Mike Peter |date= June 8, 2026 |website= BBC Sport|access-date= June 8, 2026}}</ref>}} | {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness | {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] | {{flaga|Šveice}} [[Sandro Šērers]] |- | {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo | {{flaga|ASV}} Torija Penso | {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] | {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] |- | {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida | {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] |[[Okeānijas Futbola konfederācija|OFC]] | {{flaga|Jaunzēlande}} Kempbels Kērks Kavana Vo | {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] |- | {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls |rowspan="3"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] | {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati |rowspan="2"|[[UEFA]] | {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] | {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] |- | {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds | {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess | {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess | {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] |} == Sastāvi == {{Pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi}} Provizoriskie saraksti komandām jāiesniedz līdz 2026. gada 11. maijam. Galasastāvu informācija jāiesniedz līdz 2026. gada 1. jūnijam. Ja galasastāva spēlētājs gūst traumu, to drīkstēs aizstāt līdz pirmās čempionāta spēles. == Grupu turnīrs == {| class="wikitable mw-collapsible" |+ {{nowrap|{{Anchor|Tiebreakers}} Kritēriji vietu sadalījumam grupās}} |- |Komandas vietu nosaka pēc visās grupas spēlēs iegūtajiem punktiem. Ja divām vai vairāk komandām ir vienāds punktu skaits, vietu sadalījums tiek noteikts pēc šādiem kritērijiem:<ref name="regulations">{{cite web |url=https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |title=FIFA World Cup 2026 Regulations |publisher=FIFA |date=May 2025 |access-date=June 7, 2025 |archive-date=June 23, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250623212158/https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |dead-url=no}}</ref> # Iegūtie punkti spēlēs starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums # Vārtu starpība starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums # Visvairāk gūtie vārti starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums Ja pēc šo trīs kritēriju pielietošanas komandām tik un tā ir vienāds rangs, pirmo un trešo kritēriju piemēro tikai komandu savstarpējām spelēm, ja arī pēc tam rangs ir vienāds - tiek pielietoti sekojošie kritēriji: # Labāka vārtu starpība starp visam grupas spēlēm # Labākais ''fair-play'' rezultāts visās grupu spēlēs:{{Bulleted list | dzeltenā kartīte: −1 punkts; | netiešā sarkanā kartīte (otrā dzeltenā kartīte): −3 punkti; | tiešā sarkanā kartīte: −4 punkti; | dzeltenā kartīte un tiešā sarkanā kartīte: −5 punkti. }} # Augstāka pozīcija [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules rangā]] # Ja pozīcijas sakrīt tad (ar atpakaļejošu datumu) salīdzina iepriekšējos [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultātus, līdz komandas var tikt izšķirtas. |} === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=MEX |team2=RSA |team3=KOR |team4=CZE <!--Team definitions--> |name_MEX={{fb|MEX}} |short_MEX={{fbicon|MEX}} |name_RSA={{fb|RSA}} |short_RSA={{fbicon|RSA}} |name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}} |name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{fbicon|CZE}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|11}} |win_MEX=3 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=6 |ga_MEX=0 |status_MEX= |win_RSA=1 |draw_RSA=1 |loss_RSA=1 |gf_RSA=2 |ga_RSA=3 |status_RSA= |win_KOR=1 |draw_KOR=0 |loss_KOR=2 |gf_KOR=2 |ga_KOR=3 |status_KOR= |win_CZE=0 |draw_CZE=1 |loss_CZE=2 |gf_CZE=2 |ga_CZE=6 |status_CZE= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−6]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021443 Informācija] | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|9}}<br />[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|67}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>12. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|KOR}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021441 Informācija] | komanda2 = {{fb|CZE}} | vārti1 = [[Hvans Inboms]] {{goal|67}}<br />[[O Hjongju]] {{goal|80}} | vārti2 = [[Ladislavs Krejči (1999)|Krejči]] {{goal|59}} | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 44 985 | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021440 Informācija] | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = [[Mihals Sadīleks|Sadīleks]] {{goal|6}} | vārti2 = [[Teboho Mokoena|Mokoena]] {{goal|83|11m}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 67 442 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>19. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021442 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = [[Luiss Romo|Romo]] {{goal|50}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 522 | tiesnesis = {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021444 Informācija] | komanda2 = {{fb|MEX}} | vārti1 = | vārti2 = [[Mateo Čavess|M. Čavess]] {{goal|55}}<br />[[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|61}}<br />[[Alvaro Fidalgo|Fidalgo]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|RSA}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021445 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = [[Tapelo Maseko|Maseko]] {{goal|63}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 51 243 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=SUI |team2=CAN |team3=BIH |team4=QAT <!--Team definitions--> |name_CAN={{fb|CAN}} |short_CAN={{fbicon|CAN}} |name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{fbicon|BIH}} |name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}} |name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{fbicon|SUI}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|12}} |win_CAN=1 |draw_CAN=1 |loss_CAN=1 |gf_CAN=8 |ga_CAN=3 |status_CAN= |win_BIH=1 |draw_BIH=1 |loss_BIH=1 |gf_BIH=5 |ga_BIH=6 |status_BIH= |win_QAT=0 |draw_QAT=1 |loss_QAT=2 |gf_QAT=2 |ga_QAT=10 |status_QAT= |win_SUI=2 |draw_SUI=1 |loss_SUI=0 |gf_SUI=7 |ga_SUI=3 |status_SUI= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|12|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021449 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Jovo Lukičs|Lukičs]] {{goal|21}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 002 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|QAT}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021447 Informācija] | komanda2 = {{fb|SUI}} | vārti1 = [[Miro Mūheims|Mūheims]] {{goal|90+4|s.v.}} | vārti2 = [[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|17|11m}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 67 966 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 4:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021446 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|74}}, {{goal|90}}<br />[[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|84}}<br />[[Granits Džaka|Džaka]] {{goal|90+7}} | vārti2 = [[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|90+3}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 026 | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−7]]<br />(<small>19. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 6:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021450 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|16}}<br />[[Džonatans Deivids|Dž. Deivids]] {{goal|29}}, {{goal|45+3}}, {{goal|90+2}}<br />[[Natens Saliba|Saliba]] {{goal|64}}<br />[[Mohameds Manāī|Manāī]] {{goal|75|s.v.}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021451 Informācija] | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = [[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|46}}<br />[[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|57}} | vārti2 = [[Promiss Deivids|P. Deivids]] {{goal|76}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BIH}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021448 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = [[Kerims Alajbegovičs|Alajbegovičs]] {{goal|29}}<br />[[Mahmūds Abūnada|Abūnada]] {{goal|34|s.v.}}<br />[[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|80}} | vārti2 = [[Hasans el Haidoss|el Haidoss]] {{goal|42}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} === C grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=BRA |team2=MAR |team3=SCO|team4=HAI <!--Team definitions--> |name_BRA={{fb|BRA}} |short_BRA={{fbicon|BRA}} |name_MAR={{fb|MAR}} |short_MAR={{fbicon|MAR}} |name_HAI={{fb|HAI}} |short_HAI={{fbicon|HAI}} |name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{fbicon|SCO}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|13}} |win_BRA=2 |draw_BRA=1 |loss_BRA=0 |gf_BRA=7 |ga_BRA=1 |status_BRA= |win_MAR=2 |draw_MAR=1 |loss_MAR=0 |gf_MAR=6 |ga_MAR=3 |status_MAR= |win_HAI=0 |draw_HAI=0 |loss_HAI=3 |gf_HAI=2 |ga_HAI=8 |status_HAI= |win_SCO=1 |draw_SCO=0 |loss_SCO=2 |gf_SCO=1 |ga_SCO=4 |status_SCO= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021456 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = [[Vinisiuss Žuniors]] {{goal|32}} | vārti2 = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|21}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|HAI}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021453 Informācija] | komanda2 = {{fb|SCO}} | vārti1 = | vārti2 = [[Džons Makgins|Makgins]] {{goal|29}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SCO}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021454 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|2}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 20:30 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 03:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021457 Informācija] | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = [[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|23}}, {{goal|36}}<br />[[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|45+3}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SCO}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021455 Informācija] | komanda2 = {{fb|BRA}} | vārti1 = | vārti2 = [[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|7}}, {{goal|45+3}}<br />[[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|60}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 478 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MAR}} | rezultāts = 4:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021452 Informācija] | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = [[Ašrafs Hakīmī|Hakīmī]] {{goal|39}}<br />[[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|45+1}}<br />[[Sofjāns Rahīmī|Rahīmī]] {{goal|78}}<br />[[Džasīms Jasīns|Jasīns]] {{goal|89}} | vārti2 = [[Jasins Bunu|Bunu]] {{goal|10|s.v.}}<br />[[Vilsons Izidors|Izidors]] {{goal|43}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} === D grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=USA |team2=AUS |team3=PAR |team4=TUR <!--Team definitions--> |name_USA={{fb|USA}} |short_USA={{fbicon|USA}} |name_PAR={{fb|PAR}} |short_PAR={{fbicon|PAR}} |name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbicon|AUS}} |name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{fbicon|TUR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|13}} |win_USA=2 |draw_USA=0 |loss_USA=1 |gf_USA=8 |ga_USA=4 |status_USA= |win_PAR=1 |draw_PAR=1 |loss_PAR=1 |gf_PAR=2 |ga_PAR=4 |status_PAR= |win_AUS=1 |draw_AUS=1 |loss_AUS=1 |gf_AUS=2 |ga_AUS=2 |status_AUS= |win_TUR=1 |draw_TUR=0 |loss_TUR=2 |gf_TUR=3 |ga_TUR=5 |status_TUR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|12|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>13. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 4:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021458 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = [[Damians Bobadilja|Bobadilja]] {{goal|7|s.v.}}<br />[[Folarins Balogans|Balogans]] {{goal|31}}, {{goal|45+5}}<br />[[Džovanni Reina|Reina]] {{goal|90+8}} | vārti2 = [[Maurisio]] {{goal|73}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>14. jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021463 Informācija] | komanda2 = {{fb|TUR}} | vārti1 = [[Nestori Irankunda|Irankunda]] {{goal|27}}<br />[[Konors Metkalfs|Metkalfs]] {{goal|75}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021462 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = [[Kamerons Bērdžess|Bērdžess]] {{goal|11|s.v.}}<br />[[Alekss Frīmens|Frīmens]] {{goal|43}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>20. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUR}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021460 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Matiass Galarsa|Galarsa]] {{goal|2}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 827 | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUR}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021459 Informācija] | komanda2 = {{fb|USA}} | vārti1 = [[Arda Gilers|Gilers]] {{goal|10}}<br />[[Barišs Alpers Jilmazs|Jilmazs]] {{goal|31}}<br />[[Kāns Ajhans|Ajhans]] {{goal|90+8}} | vārti2 = [[Ostons Trastijs|Trastijs]] {{goal|3}}<br />[[Sebastjans Berhalters|Berhalters]] {{goal|49}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAR}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021461 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 827 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} === E grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=GER |team2=CIV |team3=ECU |team4=CUW <!--Team definitions--> |name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{fbicon|GER}} |name_CUW={{fb|CUW}} |short_CUW={{fbicon|CUW}} |name_CIV={{fb|CIV}} |short_CIV={{fbicon|CIV}} |name_ECU={{fb|ECU}} |short_ECU={{fbicon|ECU}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|14}} |win_GER=2 |draw_GER=0 |loss_GER=1 |gf_GER=10 |ga_GER=4 |status_GER= |win_CUW=0 |draw_CUW=1 |loss_CUW=2 |gf_CUW=1 |ga_CUW=9 |status_CUW= |win_CIV=2 |draw_CIV=0 |loss_CIV=1 |gf_CIV=4 |ga_CIV=2 |status_CIV= |win_ECU=1 |draw_ECU=1 |loss_ECU=1 |gf_ECU=2 |ga_ECU=2 |status_ECU= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 7:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021464 Informācija] | komanda2 = {{fb|CUW}} | vārti1 = [[Fēlikss Nmeča|Nmeča]] {{goal|6}}<br />[[Niko Šloterbeks|Šloterbeks]] {{goal|38}}<br />[[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{goal|45+5|11m}},{{goal|88}}<br />[[Džamals Musiala|Musiala]] {{goal|47}}<br />[[Natanjels Brauns|Brauns]] {{goal|68}}<br />[[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Livano Komenensija|Komenensija]] {{goal|21}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 021 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>15. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CIV}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021467 Informācija] | komanda2 = {{fb|ECU}} | vārti1 = [[Amads Diallo|Diallo]] {{goal|90}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 274 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021469 Informācija] | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = [[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|68}}, {{goal|90+4}} | vārti2 = [[Franks Kesjē|Kesjē]] {{goal|30}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21. jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021465 Informācija] | komanda2 = {{fb|CUW}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 68 598 | tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CUW}} | rezultāts = 0:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021468 Informācija] | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = | vārti2 = [[Nikolā Pepē|Pepē]] {{goal|7}}, {{goal|64}} | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021466 Informācija] | komanda2 = {{fb|GER}} | vārti1 = [[Nilsons Angulo|Angulo]] {{goal|9}}<br />[[Gonsalo Plata|Plata]] {{goal|77}} | vārti2 = [[Lerojs Sanē|Sanē]] {{goal|2}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso }} === F grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=NED |team2=JAP |team3=SWE |team4=TUN <!--Team definitions--> |name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{fbicon|NED}} |name_JAP={{fb|JAP}} |short_JAP={{fbicon|JAP}} |name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{fbicon|SWE}} |name_TUN={{fb|TUN}} |short_TUN={{fbicon|TUN}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|14}} |win_NED=2 |draw_NED=1 |loss_NED=0 |gf_NED=10 |ga_NED=4 |status_NED= |win_JAP=1 |draw_JAP=2 |loss_JAP=0 |gf_JAP=7 |ga_JAP=3 |status_JAP= |win_SWE=1 |draw_SWE=1 |loss_SWE=1 |gf_SWE=7 |ga_SWE=7 |status_SWE= |win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=3 |gf_TUN=2 |ga_TUN=12 |status_TUN= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−5]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021470 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = [[Virgils van Deiks|van Deiks]] {{goal|50}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|64}} | vārti2 = [[Keito Nakamura|Nakamura]] {{goal|57}}<br />[[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|88}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 69 285 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>15. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SWE}} | rezultāts = 5:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021474 Informācija] | komanda2 = {{fb|TUN}} | vārti1 = [[Jāsīns Ajāri|Ajāri]] {{goal|7}}, {{goal|90+6}}<br />[[Aleksanders Īsaks|Īsaks]] {{goal|30}}<br />[[Viktors Jēkeress|Jēkeress]] {{goal|59}}<br />[[Matīass Svanberjs|Svanberjs]] {{goal|84}} | vārti2 = [[Omars Rekīks|Rekīks]] {{goal|43}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 50 987 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 5:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021472 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = [[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|5}}, {{goal|17}}<br />[[Kodijs Gakpo|Gakpo]] {{goal|47}}, {{goal|54}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|89}} | vārti2 = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|59}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 22:00 [[UTC−6]]<br />(<small>21. jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = 0:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021475 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = | vārti2 = [[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|4}}<br />[[Ajase Ueda|Ueda]] {{goal|31}}, {{goal|83}}<br />[[Junja Ito|J. Ito]] {{goal|69}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 51 243 | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JAP}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021471 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = [[Daidzens Maeda|Maeda]] {{goal|56}} | vārti2 = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|62}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 137 | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021473 Informācija] | komanda2 = {{fb|NED}} | vārti1 = [[Hāzems Mastūrī|Mastūrī]] {{goal|54}} | vārti2 = [[Eljāss Shīri|Shīri]] {{goal|3|s.v.}}<br />[[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|7}}<br />[[Jans Pauls van Heke|van Heke]] {{goal|62}} | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 68 391 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija }} === G grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=EGY |team2=IRN |team3=BEL |team4=NZL <!--Team definitions--> |name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{fbicon|BEL}} |name_EGY={{fb|EGY}} |short_EGY={{fbicon|EGY}} |name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}} |name_NZL={{fb|NZL}} |short_NZL={{fbicon|NZL}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|21}} |start_date={{dat|2026|06|15}} |win_BEL=0 |draw_BEL=2 |loss_BEL=0 |gf_BEL=1 |ga_BEL=1 |status_BEL= |win_EGY=1 |draw_EGY=1 |loss_EGY=0 |gf_EGY=4 |ga_EGY=2 |status_EGY= |win_IRN=0 |draw_IRN=2 |loss_IRN=0 |gf_IRN=2 |ga_IRN=2 |status_IRN= |win_NZL=0 |draw_NZL=1 |loss_NZL=1 |gf_NZL=3 |ga_NZL=5 |status_NZL= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021478 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Mohameds Hānī|Hānī]] {{goal|66|s.v.}} | vārti2 = [[Imāms Āšūrs|Āšūrs]] {{goal|19}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 775 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>16. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|IRN}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021476 Informācija] | komanda2 = {{fb|NZL}} | vārti1 = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|32}}<br />[[Mohameds Mohebī|Mohebī]] {{goal|64}} | vārti2 = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|7}}, {{goal|54}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 108 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021477 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 317 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Dario Erera }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NZL}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021480 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Fins Sērmens|Sērmens]] {{goal|15}} | vārti2 = [[Mostafa Ziko|Ziko]] {{goal|58}}<br />[[Mohameds Salāhs|Salāhs]] {{goal|67}}<br />[[Trezegē]] {{goal|82}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|AAE}} Omars el Alī }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|EGY}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021479 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NZL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021481 Informācija] | komanda2 = {{fb|BEL}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} === H grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ESP |team2=URU |team3=CPV |team4=KSA <!--Team definitions--> |name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{fbicon|ESP}} |name_CPV={{fb|CPV}} |short_CPV={{fbicon|CPV}} |name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}} |name_URU={{fb|URU}} |short_URU={{fbicon|URU}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|21}} |start_date={{dat|2026|06|15}} |win_ESP=1 |draw_ESP=1 |loss_ESP=0 |gf_ESP=4 |ga_ESP=0 |status_ESP= |win_CPV=0 |draw_CPV=2 |loss_CPV=0 |gf_CPV=2 |ga_CPV=2 |status_CPV= |win_KSA=0 |draw_KSA=1 |loss_KSA=1 |gf_KSA=1 |ga_KSA=5 |status_KSA= |win_URU=0 |draw_URU=2 |loss_URU=0 |gf_URU=3 |ga_URU=3 |status_URU= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021482 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 67 640 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>16.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|KSA}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021486 Informācija] | komanda2 = {{fb|URU}} | vārti1 = [[Abdulilāhs el Amrī|el Amrī]] {{goal|41}} | vārti2 = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|80}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 62 764 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 4:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021483 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = [[Lamins Jamals|Jamals]] {{goal|10}}<br />[[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|21}}, {{goal|24}}<br />[[Hasāns et Tambaktī|et Tambaktī]] {{goal|49|s.v.}} | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021487 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|44}}<br />[[Agustins Kanobio|Kanobio]] {{goal|45+6}} | vārti2 = [[Kevins Pina|K. Pina]] {{goal|21}}<br />[[Heliu Varela|Varela]] {{goal|61}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 003 | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CPV}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021485 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021484 Informācija] | komanda2 = {{fb|ESP}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} === I grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=FRA |team2=NOR |team3=SEN |team4=IRQ <!--Team definitions--> |name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{fbicon|FRA}} |name_SEN={{fb|SEN}} |short_SEN={{fbicon|SEN}} |name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}} |name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{fbicon|NOR}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|22}}|start_date={{dat|2026|06|16}} |win_FRA=2 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=6 |ga_FRA=1 |status_FRA= |win_SEN=0 |draw_SEN=0 |loss_SEN=2 |gf_SEN=3 |ga_SEN=6 |status_SEN= |win_IRQ=0 |draw_IRQ=0 |loss_IRQ=2 |gf_IRQ=1 |ga_IRQ=7 |status_IRQ= |win_NOR=2 |draw_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=7 |ga_NOR=3 |status_NOR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021490 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|66}}, {{goal|90+6}}<br />[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|82}} | vārti2 = [[Ibrahims Mbaje|Mbaje]] {{goal|90+5}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 545 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>17.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|IRQ}} | rezultāts = 1:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021488 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = [[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|39}} | vārti2 = [[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|29}}, {{goal|43}}<br />[[Leo Estigors|Estigors]] {{goal|76}}<br />[[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|90+6|s.v.}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 106 | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021492 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|14}}, {{goal|54}}<br />[[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|66}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021491 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = [[Markuss Holmgrēns Pēdešens|Pēdešens]] {{goal|43}}<br />[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|48}}, {{goal|58}} | vārti2 = [[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|53}}, {{goal|90+3}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021489 Informācija] | komanda2 = {{fb|FRA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SEN}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021493 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] }} === J grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ARG |team2=AUT |team3=ALG |team4=JOR <!--Team definitions--> |name_ARG={{fb|ARG}} |short_ARG={{fbicon|ARG}} |name_ALG={{fb|ALG}} |short_ALG={{fbicon|ALG}} |name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{fbicon|AUT}} |name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|22}}|start_date={{dat|2026|06|17}} |win_ARG=2 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=5 |ga_ARG=0 |status_ARG= |win_ALG=1 |draw_ALG=0 |loss_ALG=1 |gf_ALG=2 |ga_ALG=4 |status_ALG= |win_AUT=1 |draw_AUT=0 |loss_AUT=1 |gf_AUT=3 |ga_AUT=3 |status_AUT= |win_JOR=0 |draw_JOR=0 |loss_JOR=2 |gf_JOR=2 |ga_JOR=5 |status_JOR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>17.jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021496 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|17}}, {{goal|60}}, {{goal|76}} | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 69 045 | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>17.jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUT}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021498 Informācija] | komanda2 = {{fb|JOR}} | vārti1 = [[Romano Šmids|Šmids]] {{goal|21}}}<br />[[Jazans el Arabs|el Arabs]] {{goal|77|s.v.}}<br />[[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|90+12|11m}} | vārti2 = [[Ali Olvāns|Olvāns]] {{goal|50}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 527 | tiesnesis = {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021494 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|38}}, {{goal|90+5}} | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 649 | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23.jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = 1:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021499 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Nizārs er Rašdāns|er Rašdāns]] {{goal|36}} | vārti2 = [[Nadīrs Benbualī|Benbualī]] {{goal|69}}<br />[[Amīns Guirī|Guirī]] {{goal|82}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 371 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ALG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021497 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021495 Informācija] | komanda2 = {{fb|ARG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] }} === K grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=COL |team2=POR |team3=COD |team4=UZB <!--Team definitions--> |name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{fbicon|POR}} |name_COD={{fb|COD}} |short_COD={{fbicon|COD}} |name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}} |name_COL={{fb|COL}} |short_COL={{fbicon|COL}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|23}}|start_date={{dat|2026|06|17}} |win_POR=1 |draw_POR=1 |loss_POR=0 |gf_POR=6 |ga_POR=1 |status_POR= |win_COD=0 |draw_COD=1 |loss_COD=1 |gf_COD=1 |ga_COD=2 |status_COD= |win_UZB=0 |draw_UZB=0 |loss_UZB=2 |gf_UZB=1 |ga_UZB=8 |status_UZB= |win_COL=2 |draw_COL=0 |loss_COL=0 |gf_COL=4 |ga_COL=1 |status_COL= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021502 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Žuau Nevešs|Ž. Nevešs]] {{goal|6}} | vārti2 = [[Joans Visa|Visa]] {{goal|45+5}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>18. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|UZB}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021504 Informācija] | komanda2 = {{fb|COL}} | vārti1 = [[Abosbeks Faizulajevs|Faizulajevs]] {{goal|60}} | vārti2 = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|40}}<br />[[Luiss Diass|Diass]] {{goal|65}}<br />[[Hamintons Kampass|Kampass]] {{goal|90+9}} | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 5:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021503 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = [[Krištianu Ronaldu|Ronaldu]] {{goal|6}}, {{goal|39}}<br />[[Nunu Mendešs|Mendešs]] {{goal|17}}<br />[[Abduvohids Nematovs|Nematovs]] {{goal|60|s.v.}}<br />[[Rafaels Leans|Leans]] {{goal|87}} | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>24. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021501 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|76}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 358 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021505 Informācija] | komanda2 = {{fb|POR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COD}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021500 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] }} === L grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ENG |team2=GHA |team3=CRO |team4=PAN <!--Team definitions--> |name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{fbicon|ENG}} |name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{fbicon|CRO}} |name_GHA={{fb|GHA}} |short_GHA={{fbicon|GHA}} |name_PAN={{fb|PAN}} |short_PAN={{fbicon|PAN}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|23}} |start_date={{dat|2026|06|17}} |win_ENG=1 |draw_ENG=1 |loss_ENG=0 |gf_ENG=4 |ga_ENG=2 |status_ENG= |win_CRO=1 |draw_CRO=0 |loss_CRO=1 |gf_CRO=3 |ga_CRO=4 |status_CRO= |win_GHA=1 |draw_GHA=1 |loss_GHA=0 |gf_GHA=1 |ga_GHA=0 |status_GHA= |win_PAN=0 |draw_PAN=0 |loss_PAN=2 |gf_PAN=0 |ga_PAN=2 |status_PAN= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 4:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021507 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = [[Harijs Keins|Keins]] {{goal|12|11m}}, {{goal|42}}<br />[[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|47}}<br />[[Markuss Rešfords|Rešfords]] {{goal|85}} | vārti2 = [[Martins Baturina|Baturina]] {{goal|36}}<br />[[Petars Musa|Musa]] {{goal|45+5}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 389 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>18.jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GHA}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021510 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAN}} | vārti1 = [[Keilebs Irenki|Irenki]] {{goal|90+5}} | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 42 942 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021506 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 983 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>24. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021511 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = | vārti2 = [[Ante Budimirs|Budimirs]] {{goal|54}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021508 Informācija] | komanda2 = {{fb|ENG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CRO}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021509 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers }} === Trešo vietu ieguvēji === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |class_rules=1)Punkti 2)Vārtu starpība 3)Gūtie vārti 4)''Fair play'' sniegums 5)[[FIFA Pasaules rangs]] 6)Iepriekšējie [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultāti |source=FIFA <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team_order=|team1=GrF |team2=GrE |team3=GrB |team4=GrD |team5=GrL |team6=GrA |team7=GrJ |team8=GrC |team9=GrH |team10=GrG |team11=GrK |team12=GrI <!--Update team results below (including date)--> |update={{dat|2026|06|25}} |win_GrA=1 |draw_GrA=0 |loss_GrA=2 |gf_GrA=2 |ga_GrA=3 |status_GrA= |win_GrB=1 |draw_GrB=1 |loss_GrB=1 |gf_GrB=5 |ga_GrB=6 |status_GrB=A |win_GrC=1 |draw_GrC=0 |loss_GrC=2 |gf_GrC=1 |ga_GrC=4 |status_GrC= |win_GrD=1 |draw_GrD=1 |loss_GrD=1 |gf_GrD=2 |ga_GrD=4 |status_GrD= |win_GrE=1 |draw_GrE=1 |loss_GrE=1 |gf_GrE=2 |ga_GrE=2 |status_GrE=A |win_GrF=1 |draw_GrF=1 |loss_GrF=1 |gf_GrF=7 |ga_GrF=7 |status_GrF=A |win_GrG=0 |draw_GrG=2 |loss_GrG=0 |gf_GrG=1 |ga_GrG=1 |status_GrG= |win_GrH=0 |draw_GrH=2 |loss_GrH=0 |gf_GrH=2 |ga_GrH=2 |status_GrH= |win_GrI=0 |draw_GrI=0 |loss_GrI=2 |gf_GrI=3 |ga_GrI=6 |status_GrI= |win_GrJ=1 |draw_GrJ=0 |loss_GrJ=1 |gf_GrJ=2 |ga_GrJ=4 |status_GrJ= |win_GrK=0 |draw_GrK=1 |loss_GrK=1 |gf_GrK=1 |ga_GrK=2 |status_GrK= |win_GrL=1 |draw_GrL=0 |loss_GrL=1 |gf_GrL=3 |ga_GrL=4 |status_GrL= <!--Team definitions--> |name_GrA={{fb|KOR}} |name_GrB={{fb|BIH}} |name_GrC={{fb|SCO}} |name_GrD={{fb|PAR}} |name_GrE={{fb|ECU}} |name_GrF={{fb|SWE}} |name_GrG={{fb|BEL}} |name_GrH={{fb|CPV}} |name_GrI={{fb|SEN}} |name_GrJ={{fb|ALG}} |name_GrK={{fb|COD}} |name_GrL={{fb|CRO}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO |result5=KO |result6=KO |result7=KO |result8=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas turnīram }} == Izslēgšanas turnīrs == {{#invoke:RoundN|N32 |style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes |RD1=Sešpadsmitdaļfināli |RD2=Astotdaļfināli |RD3=Ceturtdaļfināli |RD4=Pusfināli |RD5=Fināls |Consol=Spēle par 3. vietu |29. jūnijs - [[Bostona]]|{{fb|GER}}||<!--{{fb|}}-->A3/B3/C3/D3/F3| |30. jūnijs - [[Ņūdžersija]]|<!--{{fb|}}-->I1||<!--{{fb|}}-->C3/D3/F3/G3/H3| |28. jūnijs - [[Losandželosa]]|{{fb|RSA}}||{{fb|CAN}}| |29. jūnijs - [[Monterreja]]|<!--{{fb|}}-->F1||{{fb|MAR}}| |2. jūlijs - [[Toronto]]|<!--{{fb|}}-->K2||<!--{{fb|}}-->L2| |2. jūlijs- [[Losandželosa]]|<!--{{fb|}}-->H1||<!--{{fb|}}-->J2| |1. jūlijs - [[Sanfrancisko]]|{{fb|USA}}||<!--{{fb|}}-->B3/E3/F3/I3/J3| |1. jūlijs - [[Sietla]]|<!--{{fb|}}-->G1||<!--{{fb|}}-->A3/E3/H3/I3/J3| |29. jūnijs - [[Hjūstona]]|{{fb|BRA}}||<!--{{fb|}}-->F2| |30. jūnijs - [[Dalasa]]|{{fb|CIV}}||<!--{{fb|}}-->I2| |30. jūnijs - [[Mehiko]]|{{fb|MEX}}||<!--{{fb|}}-->C3/E3/F3/H3/I3| |1. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->L1||<!--{{fb|}}-->E3/H3/I3/J3/K3| |3. jūlijs - [[Maiami]]|{{fb|ARG}}||<!--{{fb|}}-->H2| |3. jūlijs - [[Dalasa]]|<!--{{fb|}}-->D2||<!--{{fb|}}-->G2| |2. jūlijs - [[Vankūvera]]|{{fb|SUI}}||<!--{{fb|}}-->E3/F3/G3/I3/J3| |3. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|<!--{{fb|}}-->K1||<!--{{fb|}}-->D3/E3/I3/J3/L3| |4. jūlijs - [[Filadelfija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |4. jūlijs - [[Hjūstona]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |6. jūlijs - [[Dalasa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |6. jūlijs - [[Sietla]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |5. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |5. jūlijs - [[Mehiko]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |7. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |7. jūlijs - [[Vankūvera]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |9. jūlijs - [[Bostona]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |10. jūlijs - [[Losandželosa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |11. jūlijs - [[Maiami]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |11. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |14. jūlijs - [[Dalasa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |15. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |19. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |18. jūlijs - [[Maiami]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| }} === Sešpadsmitdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|28|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|RSA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021518 Informācija] | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021516 Informācija] | komanda2 = F2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 16:30 [[UTC−4]]<br />(<small>23:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021513 Informācija] | komanda2 = A3/B3/C3/D3/F3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>30. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = F1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021522 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CIV}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021514 Informācija] | komanda2 = I2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>31. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = I1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021523 Informācija] | komanda2 = C3/D3/F3/G3/H3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>1. jūlijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021520 Informācija] | komanda2 = C3/E3/F3/H3/I3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = L1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021512 Informācija] | komanda2 = E3/H3/I3/J3/K3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = G1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021525 Informācija] | komanda2 = A3/E3/H3/I3/J3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>2. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021524 Informācija] | komanda2 = B3/E3/F3/I3/J3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = H1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021519 Informācija] | komanda2 = J2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>3. jūlijā, 02:00</small>) | komanda1 = K2 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021526 Informācija] | komanda2 = L2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>3. jūlijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021527 Informācija] | komanda2 = E3/F3/G3/I3/J3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21:00</small>) | komanda1 = D2 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021515 Informācija] | komanda2 = G2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>4. jūlijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021521 Informācija] | komanda2 = H2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 20:30 [[UTC−5]]<br />(<small>4. jūlijā, 04:30</small>) | komanda1 = K1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021517 Informācija] | komanda2 = D3/E3/I3/J3/L3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Astotdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|04|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021530 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|04|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>5. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021533 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|05|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021532 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|05|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>6. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021531 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|06|N}} | laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021529 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|06|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>7. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021534 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|07|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021528 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|07|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021535 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Ceturtdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|09|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021536 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|10|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021538 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|11|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>12. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021539 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>12. jūlijā, 04:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021537 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Pusfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|14|N}} | laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021541 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|15|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021540 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Par 3. vietu === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|18|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289291/400021542 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Fināls === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|19|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} == Apbalvojumi == === Naudas balvas === 2026. gada aprīli FIFA apstiprināja, ka visas dalībvalstis saņems naudas balvas, atkarībā no izcīnītās vietas. Kopējais balvu budžets būs 871 miljons dolāru. Papildus naudas balvai pēc čempionāta, katra kavlificējusies komanda saņems 10 miljonu balvu par kvalificēšanos finālturnīram, kā arī 2,5 miljonus lielu budžetu, kas paredzēts sagatavošanās posma izdevumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=FIFA Council increases record financial distribution for FIFA World Cup 2026 |url=https://inside.fifa.com/organisation/fifa-council/media-releases/council-increases-record-financial-distribution-member-associations-world-cup-2026 |publisher=FIFA |access-date=May 3, 2026}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=2026 FIFA World Cup Prize Money: How Much Will the Champions Really Earn? |url=https://worldcuplocaltime.com/2026-fifa-world-cup-prize-money/ |website=World Cup Local Time |access-date=May 3, 2026 |date=May 3, 2026 |last=Sharma |first=Pooja}}</ref> {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |+ Naudas balvas atkarībā no izcīnītās vietas |- ! rowspan="2" | Vieta ! rowspan="2" | Komandas ! colspan="2" | Balvas apjoms (miljonos) |- ! Katrai komandai ! Kopā |- | style="text-align:left;" | Čempioni |1 | $50 | $50 |- | style="text-align:left;" | Otrā vieta |1 | $33 | $33 |- | style="text-align:left;" | Trešā vieta |1 | $29 | $29 |- | style="text-align:left;" | Ceturtā vieta |1 | $27 | $27 |- | style="text-align:left;" | 5. — 8. vieta |4 | $19 | $76 |- | style="text-align:left;" | 9. — 16. vieta |8 | $15 | $120 |- | style="text-align:left;" | 17. — 32. vieta |16 | $11 | $176 |- | style="text-align:left;" | 33. — 48. vieta |16 | $9 | $144 |- ! Kopā !48 ! colspan="2" |$655 |} === Individuālie un komandu apbalvojumi === Pēc finālturnīra noslēguma tiks pasniegtas šādas balvas: *Zelta Futbolzābaks: Pasniegts turnīra rezultatīvākajam spēlētajam. *Zelta Cimds: Pasniegts turnīra labākajam vārtsargam. *Zelta Bumba: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam. *FIFA Jaunā spēlētāja balva: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam vecumā līdz 21 gadiem. *FIFA ''Fair Play'' komandas balva: Pasniegta komandai, kas sasniedza izslēgšanas turnīru un turnīra laikā uzrādīja labāko godīgas spēles (''fair play'') sniegumu. == Piezīmes == {{reflist|group=T}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{FIFA Pasaules kauss}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:2026. gads sportā]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kauss|2026]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]] tw9z51nm0r3y66bhfmla7qqvn2ls00q 4486662 4486659 2026-06-26T06:16:08Z Krišjānis 51961 /* Izslēgšanas turnīrs */ 4486662 wikitext text/x-wiki {{Notiek sports|futbols}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = futbols | nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2026 | citi_nosaukumi = | attēls = 2026 FIFA World Cup emblem.svg | att_izm = 150px | valsts = {{CAN}}<br />{{USA}}<br />{{MEX}} | laiks = {{dat||06|11|N}} — {{dat||07|19|N}} | komandu_skaits = 48 | konfederācijas = 6 | stadioni = 16 | pilsētas = 16 | spēles = 48 | vārti = 141 | skatītāji = 3072164 | rezultatīvākais = {{flaga|ARG}} [[Lionels Mesi]] (5 vārti) | pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] | nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]] }} '''2026. gada FIFA Pasaules kauss''' ir 23. [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrs — pasaules nozīmīgākais vīriešu futbola izlašu turnīrs, ko rīko [[FIFA]].<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Tas no {{dat|2026|06|11|Ģ|bez}} līdz {{dat||07|19|D|bez}} notiek [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Meksika|Meksikā]].<ref name="FIFA announces"/><ref name="opening ceremony"/> Turnīru kopīgi uzņem sešpadsmit pilsētas — vienpadsmit Amerikas Savienotajās Valstīs, trīs Meksikā un divas Kanādā.<ref name="FIFA announces">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA announces hosts cities for FIFA World Cup 2026™ |url=https://www.fifa.com/en/articles/fifa-to-announce-host-cities-for-fifa-world-cup-2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref><ref name="host city"/> Finālturnīra rīkošanai bija pieteikusies arī [[Maroka]]. Rīkotājvalstis tika noteiktas {{dat|2018|6|13||bez}}, kad 68. FIFA kongresa balsojumā kopīgais Ziemeļamerikas pieteikums ''United 2026'' pārspēja Marokas kandidatūru.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Canada, Mexico and USA selected as hosts of the 2026 FIFA World Cup™ |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/media-releases/canada-mexico-and-usa-selected-as-hosts-of-the-2026-fifa-world-cuptm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Šis ir pirmais FIFA Pasaules kauss, ko rīko trīs valstis, kā arī pirmais vīriešu Pasaules kauss kopš [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada]], ko kopīgi organizē vairākas valstis.<ref name="Nacionālā enciklopēdija">{{tīmekļa atsauce |author1=Kristiāns Girvičs |title=Pasaules kauss futbolā |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/120960-Pasaules-kauss-futbol%C4%81 |website=enciklopedija.lv |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}}}}</ref> 2026. gada turnīrs ieviesa līdz šim lielākās pārmaiņas FIFA Pasaules kausa vēsturē. Pirmo reizi finālturnīrā piedalās 48 komandas iepriekšējo 32 vietā, un tiek aizvadītas 104 spēles.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="gpcustomer"/> Komandas tika sadalītas 12 grupās pa četrām izlasēm, bet izslēgšanas turnīrs sākas ar sešpadsmitdaļfinālu.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="gpcustomer">{{tīmekļa atsauce |title=What is the format for the FIFA World Cup 2026™ tournament? |url=https://gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com/hc/en-gb/articles/28784798873117-10-What-is-the-format-for-the-FIFA-World-Cup-2026-tournament |website=gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com |publisher=FIFA World Cup 2026™ - Frequently Asked Questions |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pēc dalībnieku un spēļu skaita tas ir lielākais FIFA Pasaules kauss turnīra vēsturē.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref name="co-host">{{tīmekļa atsauce |title=Co-Hosts look ahead to FIFA World Cup 2026™ |url=https://inside.fifa.com/news/co-hosts-look-ahead-to-fifa-world-cup-2026-tm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> [[Meksika]], kas iepriekš organizēja [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970.]] un [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], kļuva par pirmo valsti, kas vīriešu Pasaules kausa finālturnīru rīkojusi trīs reizes. [[Amerikas Savienotās Valstis]] iepriekš uzņēma [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]], savukārt Kanādai šī ir pirmā reize, kad tā rīko Pasaules kausa vīriešiem finālturnīru.<ref name="host city">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ host city announcement sparks joy |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/news/fifa-world-cup-2026-tm-host-city-announcement-sparks-joy |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref><ref name="co-host"/> Kā rīkotājvalstis Kanāda, Meksika un Amerikas Savienotās Valstis finālturnīram kvalificējās automātiski.<ref name="Nacionālā enciklopēdija"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Concacaf announces formats for men’s national team competitions for the 2023-2026 cycle |url=https://www.concacaf.com/news/concacaf-announces-formats-for-men-s-national-team-competitions-for-the-2023-2026-cycle |website=concacaf.com |publisher=CONCACAF |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pēc [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausa]] Katarā, kas izņēmuma kārtā notika novembrī un decembrī, turnīrs atgriezās pie ierastā norises laika [[Ziemeļu puslode]]s vasarā.<ref name="opening ceremony">{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ opening ceremony set to deliver star-powered celebration in Mexico City |url=https://inside.fifa.com/organisation/media-releases/world-cup-2026-opening-ceremony-mexico-city |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> Pašreizējā pasaules čempione ir [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], kas 2022. gadā izcīnīja savu trešo pasaules čempionu titulu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Argentina at the FIFA World Cup: Team profile and history |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/argentina-team-profile-history |website=fifa.comfifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}</ref> == Formāts == 2023. gada 14. martā FIFA paziņoja par turnīra formāta maiņu paplašinot finālturnīru dalībnieku skaitu līdz 48 komandām. Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa 4 komandām, izslēgšanas spēles sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu, kurā iekļūs visu grupu divas labākās komandas, kā arī 8 labākās trešās vietas. == Kvalifikācija == {{pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}} {| class="wikitable" |- ! Reģions ! Kvalificējās ! Komandas |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]] | 16 no 55 | {{fb|ENG}}, {{fb|FRA}}, {{fb|CRO}}, {{fb|POR}}, {{fb|NOR}}, {{fb|GER}}, {{fb|NED}}, {{fb|BEL}}, {{fb|ESP}}, {{fb|SUI}}, {{fb|AUT}}, {{fb|SCO}}, {{fb|CZE}}, {{fb|BIH}}, {{fb|SWE}}, {{fb|TUR}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]] | 6 no 10 | {{fb|ARG}}, {{fb|BRA}}, {{fb|ECU}}, {{fb|URU}}, {{fb|COL}}, {{fb|PAR}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]] | 3+3 no 32+3 | {{fb|CAN}} (rīkotāji), {{fb|USA}} (rīkotāji), {{fb|MEX}} (rīkotāji), {{fb|PAN}}, {{fb|CUW}}, {{fb|HAI}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]] | 9 no 46 | {{fb|JPN}}, {{fb|IRN}}, {{fb|UZB}}, {{fb|KOR}}, {{fb|JOR}}, {{fb|AUS}}, {{fb|QAT}}, {{fb|KSA}}, {{fb|IRQ}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]] | 10 no 54 | {{fb|MAR}}, {{fb|TUN}}, {{fb|EGY}}, {{fb|ALG}}, {{fb|GHA}}, {{fb|CPV}}, {{fb|RSA}}, {{fb|CIV}}, {{fb|SEN}}, {{fb|COD}} |- | [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]] | 1 no 11 | {{fb|NZL}} |} === Izloze === Finālturnīra grupu izloze notika 2025. gada 5. decembrī Kenedija centrā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Uz izlozes brīdi nebija zināmi UEFA otrās kārtas 4 uzvarētāji un 2 starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu uzvarētāji, jo spēles notika pēc izlozes - 2026. gada martā. Turnīra saimnieki – Meksika (A grupa), Kanāda (B grupa) un ASV (D grupa) jau tika ielozētas grupās. {| class="wikitable" |- ! style="width:25%" | 1. grozs ! style="width:25%" | 2. grozs ! style="width:25%" | 3. grozs ! style="width:25%" | 4. grozs |- style="vertical-align:top" | * {{fb|CAN}} * {{fb|MEX}} * {{fb|USA}} * {{fb|ESP}} * {{fb|ARG}} * {{fb|FRA}} * {{fb|ENG}} * {{fb|BRA}} * {{fb|POR}} * {{fb|NED}} * {{fb|BEL}} * {{fb|GER}} | * {{fb|CRO}} * {{fb|MAR}} * {{fb|COL}} * {{fb|URU}} * {{fb|SUI}} * {{fb|JAP}} * {{fb|SEN}} * {{fb|IRN}} * {{fb|KOR}} * {{fb|ECU}} * {{fb|AUT}} * {{fb|AUS}} | * {{fb|NOR}} * {{fb|PAN}} * {{fb|EGY}} * {{fb|ALG}} * {{fb|SCO}} * {{fb|PAR}} * {{fb|TUN}} * {{fb|CIV}} * {{fb|UZB}} * {{fb|QAT}} * {{fb|KSA}} * {{fb|RSA}} | * {{fb|JOR}} * {{fb|CPV}} * {{fb|GHA}} * {{fb|CUW}} * {{fb|HAI}} * {{fb|NZL}} * {{fb|BIH}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#A zars|UEFA A]])</small> * {{fb|SWE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#B zars|UEFA B]])</small> * {{fb|TUR}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#C zars|UEFA C]])</small> * {{fb|CZE}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#D zars|UEFA D]])</small> * {{fb|COD}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Pirmais zars|Starpkonfederāciju spēļu pirmā zara uzvarētājs]])</small> * {{fb|IRQ}} <small>([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Otrais zars|Starpkonfederāciju spēļu otrā zara uzvarētājs]])</small> |} == Stadioni == {| class="wikitable" style="text-align:center" ![[Vankūvera]] ![[Toronto]] ![[Bostona]]<br /><small>(Foksboro)</small> ![[Filadelfija]] ![[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]<br/><small>(Īstrezerforda)</small> |- |''[[BC Place]]'' |''[[BMO Field]]'' |''[[Gillette Stadium]]'' |''[[Lincoln Financial Field]]'' |''[[MetLife Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''54 500''' |Ietilpība: '''45 736''' |Ietilpība: '''65 878''' |Ietilpība: '''69 796''' |Ietilpība: '''82 500''' |- |[[Attēls:BC_Place_2015_Women's_FIFA_World_Cup.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Bmo_Field_2016_East_Stand.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Gillette_Stadium_(Top_View).jpg|250x250px]] |[[Attēls:Philly_(45).JPG|250x250px]] |[[Attēls:Copa_America_game_between_Columbia_vs_Peru_at_the_MetLife_Stadium.jpg|250x250px]] |- ![[Sietla]] |colspan="3" rowspan="12"| {{VietasKarte+|Ziemeļamerika|AlternativeMap=Canada USA Mexico laea location map.svg|width=750|float=center|caption=Organizētājpilsētas|places= {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=49.28|long=-123.12|label='''[[Vankūvera]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=43.7|long=-79.4|label='''[[Toronto]]'''|position=top}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=33.755|long=-84.39|label='''[[Atlanta]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=42.065278|long= -71.248333|label='''[[Bostona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=32.775833|long=-96.796667|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=29.762778|long=-95.383056|label='''[[Hjūstona]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.099722|long=-94.578333|label='''[[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=34.05|long=-118.25|label='''[[Losandželosa]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=25.775278|long=-80.208889|label='''[[Maiami]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=40.817097|long=-74.085024|label='''[[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.9500|long=-75.1667|label='''[[Filadelfija]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=37.4032|long=-121.9698|label='''[[Sanfrancisko]]'''|position=right}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=47.5952|long=-122.3316|label='''[[Sietla]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=19.302911 |long=-99.150442 |label='''[[Mehiko]]'''|position=bottom}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=25.722806 |long=-100.312056 |label='''[[Monterreja]]'''|position=left}} {{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=20.681667 |long=-103.462778 |label= '''[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]'''|position=left}} }} ![[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] |- |''[[Lumen Field]]'' |''[[Arrowhead Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''69 000''' |Ietilpība: '''76 416''' |- |[[Attēls:CenturyLink_Field_in_soccer_configuration_from_Stadium_Place.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Aerial_view_of_Arrowhead_Stadium_08-31-2013_crop.jpg|250x250px]] |- ![[Sanfrancisko]]<br /><small>([[Santaklēra]])</small> ![[Atlanta]] |- |''[[Levi's Stadium]]'' |''[[Mercedes-Benz Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''68 500''' |Ietilpība: '''71 000''' |- |[[Attēls:Entering_Levi's_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:2017_Orlando_City_at_Atlanta_United_MLS_Game.jpg|250x250px]] |- ![[Losandželosa]]<br /><small>([[Inglvuda]])</small> ![[Dalasa]]<br /> <small>([[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]])</small> |- |''[[SoFi Stadium]]'' |''[[AT&T Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''70 240''' |Ietilpība: '''80 000''' |- |[[Attēls:SoFi_Stadium_interior_2021.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Cowboys_stadium_inside_view_4.JPG|250x250px]] |- ![[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]<br /><small>([[Sapopana]])</small> ![[Monterreja]]<br /><small>(Gvadalupe)</small> ![[Mehiko]] ![[Hjūstona]] ![[Maiami]]<br /><small>([[Maiamigārdensa]])</small> |- |''[[Estadio Akron]]'' |''[[Estadio BBVA]]'' |''[[Estadio Azteca]]'' |''[[NRG Stadium]]'' |''[[Hard Rock Stadium]]'' |- |Ietilpība: '''49 850''' |Ietilpība: '''53 500''' |Ietilpība: '''87 523''' |Ietilpība: '''72 220''' |Ietilpība: '''64 767''' |- |[[Attēls:Estadio Akron 02-07-2022 cabecera sur lado derecho.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Estadio_BBVA_Bancomer_-_Diciembre_2017.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Soccer_game_at_the_Azteca_Stadium.JPG|250x250px]] |[[Attēls:Reliantstadium.jpg|250x250px]] |[[Attēls:Hard_Rock_Stadium_2017_2.jpg|250x250px]] |} == Tiesneši == 2026. gada 9. aprīli FIFA izziņoja sarakstu ar 52 tiesnešiem, 88 tiesnešu asistentiem un 30 video tiesnešu asistentiem, kas tiesās finālturnīra spēles. {| class="wikitable" |- !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis !Konfederācija !Galvenais tiesnesis |- |rowspan="8"|[[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] | {{flaga|AAE}} Omars el Alī | rowspan="2"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] |{{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars |rowspan="10"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] | {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] |rowspan="13"|[[UEFA]] | {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] |- | {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] | {{flaga|DĀR}} Abongils Toms | {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons | {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] |- | {{flaga|Saūda Arābija}} Hālids et Turajs |rowspan="9"| [[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija|CONCACAF]] | {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] | {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs | {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] |- | {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī<!-- perss --> | {{flaga|Kostarika}} Huans Kalderons | {{flaga|Argentīna}} Dario Erera | {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] |- | {{flaga|Ķīna}} Ma Nins | {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths | {{flaga|Peru}} Kevins Ortega | {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani |- | {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma | {{flaga|Jamaika}} Ošans Neišens | {{flaga|Kolumbija}} Andress Rohass | {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] |- | {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs | {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers | {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] | {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] |- | {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki | {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija | {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera | {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro |- |rowspan="5"|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]] | {{flaga|Somālija}} <s>Umars Abdulkādirs Artans</s>{{refn|group=T|name=Tiesnesis|ASV vīzu ierobežojumu dēļ Somālijas pilsoņiem netiek piešķirtas vīzas un Artans nesaņēma atļauju iebraukt valstī<ref>{{cite web |url= https://www.bbc.com/sport/football/articles/cnv9drg0qzgo |title= Somali referee Artan barred from entering USA |author= Mike Peter |date= June 8, 2026 |website= BBC Sport|access-date= June 8, 2026}}</ref>}} | {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness | {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] | {{flaga|Šveice}} [[Sandro Šērers]] |- | {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo | {{flaga|ASV}} Torija Penso | {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] | {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] |- | {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida | {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] |[[Okeānijas Futbola konfederācija|OFC]] | {{flaga|Jaunzēlande}} Kempbels Kērks Kavana Vo | {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] |- | {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls |rowspan="3"|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]] | {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati |rowspan="2"|[[UEFA]] | {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] | {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] |- | {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds | {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess | {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess | {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] |} == Sastāvi == {{Pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi}} Provizoriskie saraksti komandām jāiesniedz līdz 2026. gada 11. maijam. Galasastāvu informācija jāiesniedz līdz 2026. gada 1. jūnijam. Ja galasastāva spēlētājs gūst traumu, to drīkstēs aizstāt līdz pirmās čempionāta spēles. == Grupu turnīrs == {| class="wikitable mw-collapsible" |+ {{nowrap|{{Anchor|Tiebreakers}} Kritēriji vietu sadalījumam grupās}} |- |Komandas vietu nosaka pēc visās grupas spēlēs iegūtajiem punktiem. Ja divām vai vairāk komandām ir vienāds punktu skaits, vietu sadalījums tiek noteikts pēc šādiem kritērijiem:<ref name="regulations">{{cite web |url=https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |title=FIFA World Cup 2026 Regulations |publisher=FIFA |date=May 2025 |access-date=June 7, 2025 |archive-date=June 23, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250623212158/https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |dead-url=no}}</ref> # Iegūtie punkti spēlēs starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums # Vārtu starpība starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums # Visvairāk gūtie vārti starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums Ja pēc šo trīs kritēriju pielietošanas komandām tik un tā ir vienāds rangs, pirmo un trešo kritēriju piemēro tikai komandu savstarpējām spelēm, ja arī pēc tam rangs ir vienāds - tiek pielietoti sekojošie kritēriji: # Labāka vārtu starpība starp visam grupas spēlēm # Labākais ''fair-play'' rezultāts visās grupu spēlēs:{{Bulleted list | dzeltenā kartīte: −1 punkts; | netiešā sarkanā kartīte (otrā dzeltenā kartīte): −3 punkti; | tiešā sarkanā kartīte: −4 punkti; | dzeltenā kartīte un tiešā sarkanā kartīte: −5 punkti. }} # Augstāka pozīcija [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules rangā]] # Ja pozīcijas sakrīt tad (ar atpakaļejošu datumu) salīdzina iepriekšējos [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultātus, līdz komandas var tikt izšķirtas. |} === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=MEX |team2=RSA |team3=KOR |team4=CZE <!--Team definitions--> |name_MEX={{fb|MEX}} |short_MEX={{fbicon|MEX}} |name_RSA={{fb|RSA}} |short_RSA={{fbicon|RSA}} |name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}} |name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{fbicon|CZE}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|11}} |win_MEX=3 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=6 |ga_MEX=0 |status_MEX= |win_RSA=1 |draw_RSA=1 |loss_RSA=1 |gf_RSA=2 |ga_RSA=3 |status_RSA= |win_KOR=1 |draw_KOR=0 |loss_KOR=2 |gf_KOR=2 |ga_KOR=3 |status_KOR= |win_CZE=0 |draw_CZE=1 |loss_CZE=2 |gf_CZE=2 |ga_CZE=6 |status_CZE= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−6]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021443 Informācija] | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|9}}<br />[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|67}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>12. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|KOR}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021441 Informācija] | komanda2 = {{fb|CZE}} | vārti1 = [[Hvans Inboms]] {{goal|67}}<br />[[O Hjongju]] {{goal|80}} | vārti2 = [[Ladislavs Krejči (1999)|Krejči]] {{goal|59}} | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 44 985 | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021440 Informācija] | komanda2 = {{fb|RSA}} | vārti1 = [[Mihals Sadīleks|Sadīleks]] {{goal|6}} | vārti2 = [[Teboho Mokoena|Mokoena]] {{goal|83|11m}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 67 442 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>19. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021442 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = [[Luiss Romo|Romo]] {{goal|50}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 522 | tiesnesis = {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CZE}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021444 Informācija] | komanda2 = {{fb|MEX}} | vārti1 = | vārti2 = [[Mateo Čavess|M. Čavess]] {{goal|55}}<br />[[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|61}}<br />[[Alvaro Fidalgo|Fidalgo]] {{goal|90+4}} | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>25. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|RSA}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021445 Informācija] | komanda2 = {{fb|KOR}} | vārti1 = [[Tapelo Maseko|Maseko]] {{goal|63}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 51 243 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=SUI |team2=CAN |team3=BIH |team4=QAT <!--Team definitions--> |name_CAN={{fb|CAN}} |short_CAN={{fbicon|CAN}} |name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{fbicon|BIH}} |name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}} |name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{fbicon|SUI}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|12}} |win_CAN=1 |draw_CAN=1 |loss_CAN=1 |gf_CAN=8 |ga_CAN=3 |status_CAN= |win_BIH=1 |draw_BIH=1 |loss_BIH=1 |gf_BIH=5 |ga_BIH=6 |status_BIH= |win_QAT=0 |draw_QAT=1 |loss_QAT=2 |gf_QAT=2 |ga_QAT=10 |status_QAT= |win_SUI=2 |draw_SUI=1 |loss_SUI=0 |gf_SUI=7 |ga_SUI=3 |status_SUI= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|12|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021449 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Jovo Lukičs|Lukičs]] {{goal|21}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 002 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|QAT}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021447 Informācija] | komanda2 = {{fb|SUI}} | vārti1 = [[Miro Mūheims|Mūheims]] {{goal|90+4|s.v.}} | vārti2 = [[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|17|11m}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 67 966 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 4:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021446 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = [[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|74}}, {{goal|90}}<br />[[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|84}}<br />[[Granits Džaka|Džaka]] {{goal|90+7}} | vārti2 = [[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|90+3}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 026 | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|18|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−7]]<br />(<small>19. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CAN}} | rezultāts = 6:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021450 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|16}}<br />[[Džonatans Deivids|Dž. Deivids]] {{goal|29}}, {{goal|45+3}}, {{goal|90+2}}<br />[[Natens Saliba|Saliba]] {{goal|64}}<br />[[Mohameds Manāī|Manāī]] {{goal|75|s.v.}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021451 Informācija] | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = [[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|46}}<br />[[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|57}} | vārti2 = [[Promiss Deivids|P. Deivids]] {{goal|76}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BIH}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021448 Informācija] | komanda2 = {{fb|QAT}} | vārti1 = [[Kerims Alajbegovičs|Alajbegovičs]] {{goal|29}}<br />[[Mahmūds Abūnada|Abūnada]] {{goal|34|s.v.}}<br />[[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|80}} | vārti2 = [[Hasans el Haidoss|el Haidoss]] {{goal|42}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} === C grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=BRA |team2=MAR |team3=SCO|team4=HAI <!--Team definitions--> |name_BRA={{fb|BRA}} |short_BRA={{fbicon|BRA}} |name_MAR={{fb|MAR}} |short_MAR={{fbicon|MAR}} |name_HAI={{fb|HAI}} |short_HAI={{fbicon|HAI}} |name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{fbicon|SCO}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|13}} |win_BRA=2 |draw_BRA=1 |loss_BRA=0 |gf_BRA=7 |ga_BRA=1 |status_BRA= |win_MAR=2 |draw_MAR=1 |loss_MAR=0 |gf_MAR=6 |ga_MAR=3 |status_MAR= |win_HAI=0 |draw_HAI=0 |loss_HAI=3 |gf_HAI=2 |ga_HAI=8 |status_HAI= |win_SCO=1 |draw_SCO=0 |loss_SCO=2 |gf_SCO=1 |ga_SCO=4 |status_SCO= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021456 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = [[Vinisiuss Žuniors]] {{goal|32}} | vārti2 = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|21}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−4]]<br />(<small>14. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|HAI}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021453 Informācija] | komanda2 = {{fb|SCO}} | vārti1 = | vārti2 = [[Džons Makgins|Makgins]] {{goal|29}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SCO}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021454 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|2}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 64 146 | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 20:30 [[UTC−4]]<br />(<small>20. jūnijā, 03:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021457 Informācija] | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = [[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|23}}, {{goal|36}}<br />[[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|45+3}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SCO}} | rezultāts = 0:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021455 Informācija] | komanda2 = {{fb|BRA}} | vārti1 = | vārti2 = [[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|7}}, {{goal|45+3}}<br />[[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|60}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 478 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|24|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>25. jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MAR}} | rezultāts = 4:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021452 Informācija] | komanda2 = {{fb|HAI}} | vārti1 = [[Ašrafs Hakīmī|Hakīmī]] {{goal|39}}<br />[[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|45+1}}<br />[[Sofjāns Rahīmī|Rahīmī]] {{goal|78}}<br />[[Džasīms Jasīns|Jasīns]] {{goal|89}} | vārti2 = [[Jasins Bunu|Bunu]] {{goal|10|s.v.}}<br />[[Vilsons Izidors|Izidors]] {{goal|43}} | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} === D grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=USA |team2=AUS |team3=PAR |team4=TUR <!--Team definitions--> |name_USA={{fb|USA}} |short_USA={{fbicon|USA}} |name_PAR={{fb|PAR}} |short_PAR={{fbicon|PAR}} |name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbicon|AUS}} |name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{fbicon|TUR}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|13}} |win_USA=2 |draw_USA=0 |loss_USA=1 |gf_USA=8 |ga_USA=4 |status_USA= |win_PAR=1 |draw_PAR=1 |loss_PAR=1 |gf_PAR=2 |ga_PAR=4 |status_PAR= |win_AUS=1 |draw_AUS=1 |loss_AUS=1 |gf_AUS=2 |ga_AUS=2 |status_AUS= |win_TUR=1 |draw_TUR=0 |loss_TUR=2 |gf_TUR=3 |ga_TUR=5 |status_TUR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|12|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>13. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 4:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021458 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = [[Damians Bobadilja|Bobadilja]] {{goal|7|s.v.}}<br />[[Folarins Balogans|Balogans]] {{goal|31}}, {{goal|45+5}}<br />[[Džovanni Reina|Reina]] {{goal|90+8}} | vārti2 = [[Maurisio]] {{goal|73}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|13|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>14. jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021463 Informācija] | komanda2 = {{fb|TUR}} | vārti1 = [[Nestori Irankunda|Irankunda]] {{goal|27}}<br />[[Konors Metkalfs|Metkalfs]] {{goal|75}} | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021462 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = [[Kamerons Bērdžess|Bērdžess]] {{goal|11|s.v.}}<br />[[Alekss Frīmens|Frīmens]] {{goal|43}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 925 | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|19|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>20. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUR}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021460 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Matiass Galarsa|Galarsa]] {{goal|2}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 827 | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUR}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021459 Informācija] | komanda2 = {{fb|USA}} | vārti1 = [[Arda Gilers|Gilers]] {{goal|10}}<br />[[Barišs Alpers Jilmazs|Jilmazs]] {{goal|31}}<br />[[Kāns Ajhans|Ajhans]] {{goal|90+8}} | vārti2 = [[Ostons Trastijs|Trastijs]] {{goal|3}}<br />[[Sebastjans Berhalters|Berhalters]] {{goal|49}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 492 | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−7]]<br />(<small>26. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAR}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021461 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUS}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 827 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} === E grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=GER |team2=CIV |team3=ECU |team4=CUW <!--Team definitions--> |name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{fbicon|GER}} |name_CUW={{fb|CUW}} |short_CUW={{fbicon|CUW}} |name_CIV={{fb|CIV}} |short_CIV={{fbicon|CIV}} |name_ECU={{fb|ECU}} |short_ECU={{fbicon|ECU}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|14}} |win_GER=2 |draw_GER=0 |loss_GER=1 |gf_GER=10 |ga_GER=4 |status_GER= |win_CUW=0 |draw_CUW=1 |loss_CUW=2 |gf_CUW=1 |ga_CUW=9 |status_CUW= |win_CIV=2 |draw_CIV=0 |loss_CIV=1 |gf_CIV=4 |ga_CIV=2 |status_CIV= |win_ECU=1 |draw_ECU=1 |loss_ECU=1 |gf_ECU=2 |ga_ECU=2 |status_ECU= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−4]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 7:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021464 Informācija] | komanda2 = {{fb|CUW}} | vārti1 = [[Fēlikss Nmeča|Nmeča]] {{goal|6}}<br />[[Niko Šloterbeks|Šloterbeks]] {{goal|38}}<br />[[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{goal|45+5|11m}},{{goal|88}}<br />[[Džamals Musiala|Musiala]] {{goal|47}}<br />[[Natanjels Brauns|Brauns]] {{goal|68}}<br />[[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|78}} | vārti2 = [[Livano Komenensija|Komenensija]] {{goal|21}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 021 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>15. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CIV}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021467 Informācija] | komanda2 = {{fb|ECU}} | vārti1 = [[Amads Diallo|Diallo]] {{goal|90}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 274 | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021469 Informācija] | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = [[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|68}}, {{goal|90+4}} | vārti2 = [[Franks Kesjē|Kesjē]] {{goal|30}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21. jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021465 Informācija] | komanda2 = {{fb|CUW}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 68 598 | tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CUW}} | rezultāts = 0:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021468 Informācija] | komanda2 = {{fb|CIV}} | vārti1 = | vārti2 = [[Nikolā Pepē|Pepē]] {{goal|7}}, {{goal|64}} | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = 2:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021466 Informācija] | komanda2 = {{fb|GER}} | vārti1 = [[Nilsons Angulo|Angulo]] {{goal|9}}<br />[[Gonsalo Plata|Plata]] {{goal|77}} | vārti2 = [[Lerojs Sanē|Sanē]] {{goal|2}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso }} === F grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=NED |team2=JAP |team3=SWE |team4=TUN <!--Team definitions--> |name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{fbicon|NED}} |name_JAP={{fb|JAP}} |short_JAP={{fbicon|JAP}} |name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{fbicon|SWE}} |name_TUN={{fb|TUN}} |short_TUN={{fbicon|TUN}} <!--Update standings below (including date)--> |update=complete |start_date={{dat|2026|06|14}} |win_NED=2 |draw_NED=1 |loss_NED=0 |gf_NED=10 |ga_NED=4 |status_NED= |win_JAP=1 |draw_JAP=2 |loss_JAP=0 |gf_JAP=7 |ga_JAP=3 |status_JAP= |win_SWE=1 |draw_SWE=1 |loss_SWE=1 |gf_SWE=7 |ga_SWE=7 |status_SWE= |win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=3 |gf_TUN=2 |ga_TUN=12 |status_TUN= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=WC |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−5]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021470 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = [[Virgils van Deiks|van Deiks]] {{goal|50}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|64}} | vārti2 = [[Keito Nakamura|Nakamura]] {{goal|57}}<br />[[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|88}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 69 285 | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|14|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>15. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SWE}} | rezultāts = 5:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021474 Informācija] | komanda2 = {{fb|TUN}} | vārti1 = [[Jāsīns Ajāri|Ajāri]] {{goal|7}}, {{goal|90+6}}<br />[[Aleksanders Īsaks|Īsaks]] {{goal|30}}<br />[[Viktors Jēkeress|Jēkeress]] {{goal|59}}<br />[[Matīass Svanberjs|Svanberjs]] {{goal|84}} | vārti2 = [[Omars Rekīks|Rekīks]] {{goal|43}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 50 987 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = 5:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021472 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = [[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|5}}, {{goal|17}}<br />[[Kodijs Gakpo|Gakpo]] {{goal|47}}, {{goal|54}}<br />[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|89}} | vārti2 = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|59}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|20|N}} | laiks = 22:00 [[UTC−6]]<br />(<small>21. jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = 0:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021475 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = | vārti2 = [[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|4}}<br />[[Ajase Ueda|Ueda]] {{goal|31}}, {{goal|83}}<br />[[Junja Ito|J. Ito]] {{goal|69}} | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = 51 243 | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JAP}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021471 Informācija] | komanda2 = {{fb|SWE}} | vārti1 = [[Daidzens Maeda|Maeda]] {{goal|56}} | vārti2 = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|62}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 137 | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|25|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>26. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|TUN}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021473 Informācija] | komanda2 = {{fb|NED}} | vārti1 = [[Hāzems Mastūrī|Mastūrī]] {{goal|54}} | vārti2 = [[Eljāss Shīri|Shīri]] {{goal|3|s.v.}}<br />[[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|7}}<br />[[Jans Pauls van Heke|van Heke]] {{goal|62}} | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 68 391 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija }} === G grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=EGY |team2=IRN |team3=BEL |team4=NZL <!--Team definitions--> |name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{fbicon|BEL}} |name_EGY={{fb|EGY}} |short_EGY={{fbicon|EGY}} |name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}} |name_NZL={{fb|NZL}} |short_NZL={{fbicon|NZL}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|21}} |start_date={{dat|2026|06|15}} |win_BEL=0 |draw_BEL=2 |loss_BEL=0 |gf_BEL=1 |ga_BEL=1 |status_BEL= |win_EGY=1 |draw_EGY=1 |loss_EGY=0 |gf_EGY=4 |ga_EGY=2 |status_EGY= |win_IRN=0 |draw_IRN=2 |loss_IRN=0 |gf_IRN=2 |ga_IRN=2 |status_IRN= |win_NZL=0 |draw_NZL=1 |loss_NZL=1 |gf_NZL=3 |ga_NZL=5 |status_NZL= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021478 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Mohameds Hānī|Hānī]] {{goal|66|s.v.}} | vārti2 = [[Imāms Āšūrs|Āšūrs]] {{goal|19}} | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = 66 775 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>16. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|IRN}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021476 Informācija] | komanda2 = {{fb|NZL}} | vārti1 = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|32}}<br />[[Mohameds Mohebī|Mohebī]] {{goal|64}} | vārti2 = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|7}}, {{goal|54}} | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 108 | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BEL}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021477 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = 70 317 | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Dario Erera }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NZL}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021480 Informācija] | komanda2 = {{fb|EGY}} | vārti1 = [[Fins Sērmens|Sērmens]] {{goal|15}} | vārti2 = [[Mostafa Ziko|Ziko]] {{goal|58}}<br />[[Mohameds Salāhs|Salāhs]] {{goal|67}}<br />[[Trezegē]] {{goal|82}} | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = 52 497 | tiesnesis = {{flaga|AAE}} Omars el Alī }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|EGY}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021479 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>27. jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NZL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021481 Informācija] | komanda2 = {{fb|BEL}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} === H grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ESP |team2=URU |team3=CPV |team4=KSA <!--Team definitions--> |name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{fbicon|ESP}} |name_CPV={{fb|CPV}} |short_CPV={{fbicon|CPV}} |name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}} |name_URU={{fb|URU}} |short_URU={{fbicon|URU}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|21}} |start_date={{dat|2026|06|15}} |win_ESP=1 |draw_ESP=1 |loss_ESP=0 |gf_ESP=4 |ga_ESP=0 |status_ESP= |win_CPV=0 |draw_CPV=2 |loss_CPV=0 |gf_CPV=2 |ga_CPV=2 |status_CPV= |win_KSA=0 |draw_KSA=1 |loss_KSA=1 |gf_KSA=1 |ga_KSA=5 |status_KSA= |win_URU=0 |draw_URU=2 |loss_URU=0 |gf_URU=3 |ga_URU=3 |status_URU= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021482 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 67 640 | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|15|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>16.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|KSA}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021486 Informācija] | komanda2 = {{fb|URU}} | vārti1 = [[Abdulilāhs el Amrī|el Amrī]] {{goal|41}} | vārti2 = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|80}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 62 764 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ESP}} | rezultāts = 4:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021483 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = [[Lamins Jamals|Jamals]] {{goal|10}}<br />[[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|21}}, {{goal|24}}<br />[[Hasāns et Tambaktī|et Tambaktī]] {{goal|49|s.v.}} | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = 68 239 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|21|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = 2:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021487 Informācija] | komanda2 = {{fb|CPV}} | vārti1 = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|44}}<br />[[Agustins Kanobio|Kanobio]] {{goal|45+6}} | vārti2 = [[Kevins Pina|K. Pina]] {{goal|21}}<br />[[Heliu Varela|Varela]] {{goal|61}} | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = 64 003 | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CPV}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021485 Informācija] | komanda2 = {{fb|KSA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−5]]<br />(<small>27.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021484 Informācija] | komanda2 = {{fb|ESP}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths }} === I grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=FRA |team2=NOR |team3=SEN |team4=IRQ <!--Team definitions--> |name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{fbicon|FRA}} |name_SEN={{fb|SEN}} |short_SEN={{fbicon|SEN}} |name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}} |name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{fbicon|NOR}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|22}}|start_date={{dat|2026|06|16}} |win_FRA=2 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=6 |ga_FRA=1 |status_FRA= |win_SEN=0 |draw_SEN=0 |loss_SEN=2 |gf_SEN=3 |ga_SEN=6 |status_SEN= |win_IRQ=0 |draw_IRQ=0 |loss_IRQ=2 |gf_IRQ=1 |ga_IRQ=7 |status_IRQ= |win_NOR=2 |draw_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=7 |ga_NOR=3 |status_NOR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021490 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|66}}, {{goal|90+6}}<br />[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|82}} | vārti2 = [[Ibrahims Mbaje|Mbaje]] {{goal|90+5}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 545 | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>17.jūnijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|IRQ}} | rezultāts = 1:4 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021488 Informācija] | komanda2 = {{fb|NOR}} | vārti1 = [[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|39}} | vārti2 = [[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|29}}, {{goal|43}}<br />[[Leo Estigors|Estigors]] {{goal|76}}<br />[[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|90+6|s.v.}} | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 106 | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|FRA}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021492 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|14}}, {{goal|54}}<br />[[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|66}} | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = 68 324 | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23.jūnijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = 3:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021491 Informācija] | komanda2 = {{fb|SEN}} | vārti1 = [[Markuss Holmgrēns Pēdešens|Pēdešens]] {{goal|43}}<br />[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|48}}, {{goal|58}} | vārti2 = [[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|53}}, {{goal|90+3}} | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = 80 663 | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NOR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021489 Informācija] | komanda2 = {{fb|FRA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|26|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SEN}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021493 Informācija] | komanda2 = {{fb|IRQ}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] }} === J grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ARG |team2=AUT |team3=ALG |team4=JOR <!--Team definitions--> |name_ARG={{fb|ARG}} |short_ARG={{fbicon|ARG}} |name_ALG={{fb|ALG}} |short_ALG={{fbicon|ALG}} |name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{fbicon|AUT}} |name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|22}}|start_date={{dat|2026|06|17}} |win_ARG=2 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=5 |ga_ARG=0 |status_ARG= |win_ALG=1 |draw_ALG=0 |loss_ALG=1 |gf_ALG=2 |ga_ALG=4 |status_ALG= |win_AUT=1 |draw_AUT=0 |loss_AUT=1 |gf_AUT=3 |ga_AUT=3 |status_AUT= |win_JOR=0 |draw_JOR=0 |loss_JOR=2 |gf_JOR=2 |ga_JOR=5 |status_JOR= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>17.jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 3:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021496 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|17}}, {{goal|60}}, {{goal|76}} | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = 69 045 | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|16|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−7]]<br />(<small>17.jūnijā, 07:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUT}} | rezultāts = 3:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021498 Informācija] | komanda2 = {{fb|JOR}} | vārti1 = [[Romano Šmids|Šmids]] {{goal|21}}}<br />[[Jazans el Arabs|el Arabs]] {{goal|77|s.v.}}<br />[[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|90+12|11m}} | vārti2 = [[Ali Olvāns|Olvāns]] {{goal|50}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 527 | tiesnesis = {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 2:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021494 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|38}}, {{goal|90+5}} | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 649 | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|22|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23.jūnijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = 1:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021499 Informācija] | komanda2 = {{fb|ALG}} | vārti1 = [[Nizārs er Rašdāns|er Rašdāns]] {{goal|36}} | vārti2 = [[Nadīrs Benbualī|Benbualī]] {{goal|69}}<br />[[Amīns Guirī|Guirī]] {{goal|82}} | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = 68 371 | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ALG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021497 Informācija] | komanda2 = {{fb|AUT}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 21:00 [[UTC−5]]<br />(<small>28.jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|JOR}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021495 Informācija] | komanda2 = {{fb|ARG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]] }} === K grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=COL |team2=POR |team3=COD |team4=UZB <!--Team definitions--> |name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{fbicon|POR}} |name_COD={{fb|COD}} |short_COD={{fbicon|COD}} |name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}} |name_COL={{fb|COL}} |short_COL={{fbicon|COL}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|23}}|start_date={{dat|2026|06|17}} |win_POR=1 |draw_POR=1 |loss_POR=0 |gf_POR=6 |ga_POR=1 |status_POR= |win_COD=0 |draw_COD=1 |loss_COD=1 |gf_COD=1 |ga_COD=2 |status_COD= |win_UZB=0 |draw_UZB=0 |loss_UZB=2 |gf_UZB=1 |ga_UZB=8 |status_UZB= |win_COL=2 |draw_COL=0 |loss_COL=0 |gf_COL=4 |ga_COL=1 |status_COL= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 1:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021502 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Žuau Nevešs|Ž. Nevešs]] {{goal|6}} | vārti2 = [[Joans Visa|Visa]] {{goal|45+5}} | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>18. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|UZB}} | rezultāts = 1:3 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021504 Informācija] | komanda2 = {{fb|COL}} | vārti1 = [[Abosbeks Faizulajevs|Faizulajevs]] {{goal|60}} | vārti2 = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|40}}<br />[[Luiss Diass|Diass]] {{goal|65}}<br />[[Hamintons Kampass|Kampass]] {{goal|90+9}} | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = 80 824 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|POR}} | rezultāts = 5:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021503 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = [[Krištianu Ronaldu|Ronaldu]] {{goal|6}}, {{goal|39}}<br />[[Nunu Mendešs|Mendešs]] {{goal|17}}<br />[[Abduvohids Nematovs|Nematovs]] {{goal|60|s.v.}}<br />[[Rafaels Leans|Leans]] {{goal|87}} | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = 68 777 | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−6]]<br />(<small>24. jūnijā, 05:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021501 Informācija] | komanda2 = {{fb|COD}} | vārti1 = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|76}} | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]] | skatītāji = 45 358 | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021505 Informācija] | komanda2 = {{fb|POR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 19:30 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 02:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|COD}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021500 Informācija] | komanda2 = {{fb|UZB}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]] }} === L grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA] |show_matches=no <!--Update positions below (check tiebreakers)--> |team1=ENG |team2=GHA |team3=CRO |team4=PAN <!--Team definitions--> |name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{fbicon|ENG}} |name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{fbicon|CRO}} |name_GHA={{fb|GHA}} |short_GHA={{fbicon|GHA}} |name_PAN={{fb|PAN}} |short_PAN={{fbicon|PAN}} <!--Update standings below (including date)--> |update={{dat|2026|06|23}} |start_date={{dat|2026|06|17}} |win_ENG=1 |draw_ENG=1 |loss_ENG=0 |gf_ENG=4 |ga_ENG=2 |status_ENG= |win_CRO=1 |draw_CRO=0 |loss_CRO=1 |gf_CRO=3 |ga_CRO=4 |status_CRO= |win_GHA=1 |draw_GHA=1 |loss_GHA=0 |gf_GHA=1 |ga_GHA=0 |status_GHA= |win_PAN=0 |draw_PAN=0 |loss_PAN=2 |gf_PAN=0 |ga_PAN=2 |status_PAN= |res_col_header=Q |result1=WC |result2=WC |result3=PPO |col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm |col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 4:2 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021507 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = [[Harijs Keins|Keins]] {{goal|12|11m}}, {{goal|42}}<br />[[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|47}}<br />[[Markuss Rešfords|Rešfords]] {{goal|85}} | vārti2 = [[Martins Baturina|Baturina]] {{goal|36}}<br />[[Petars Musa|Musa]] {{goal|45+5}} | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = 70 389 | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Klemāns Tirpēns]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|17|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−5]]<br />(<small>18.jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GHA}} | rezultāts = 1:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021510 Informācija] | komanda2 = {{fb|PAN}} | vārti1 = [[Keilebs Irenki|Irenki]] {{goal|90+5}} | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 42 942 | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ENG}} | rezultāts = 0:0 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021506 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = 63 983 | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|23|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>24. jūnijā, 02:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = 0:1 | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021511 Informācija] | komanda2 = {{fb|CRO}} | vārti1 = | vārti2 = [[Ante Budimirs|Budimirs]] {{goal|54}} | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = 43 036 | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|PAN}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021508 Informācija] | komanda2 = {{fb|ENG}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|27|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>28. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CRO}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021509 Informācija] | komanda2 = {{fb|GHA}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers }} === Trešo vietu ieguvēji === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |class_rules=1)Punkti 2)Vārtu starpība 3)Gūtie vārti 4)''Fair play'' sniegums 5)[[FIFA Pasaules rangs]] 6)Iepriekšējie [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultāti |source=FIFA <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team_order=|team1=GrF |team2=GrE |team3=GrB |team4=GrD |team5=GrL |team6=GrA |team7=GrJ |team8=GrC |team9=GrH |team10=GrG |team11=GrK |team12=GrI <!--Update team results below (including date)--> |update={{dat|2026|06|25}} |win_GrA=1 |draw_GrA=0 |loss_GrA=2 |gf_GrA=2 |ga_GrA=3 |status_GrA= |win_GrB=1 |draw_GrB=1 |loss_GrB=1 |gf_GrB=5 |ga_GrB=6 |status_GrB=A |win_GrC=1 |draw_GrC=0 |loss_GrC=2 |gf_GrC=1 |ga_GrC=4 |status_GrC= |win_GrD=1 |draw_GrD=1 |loss_GrD=1 |gf_GrD=2 |ga_GrD=4 |status_GrD= |win_GrE=1 |draw_GrE=1 |loss_GrE=1 |gf_GrE=2 |ga_GrE=2 |status_GrE=A |win_GrF=1 |draw_GrF=1 |loss_GrF=1 |gf_GrF=7 |ga_GrF=7 |status_GrF=A |win_GrG=0 |draw_GrG=2 |loss_GrG=0 |gf_GrG=1 |ga_GrG=1 |status_GrG= |win_GrH=0 |draw_GrH=2 |loss_GrH=0 |gf_GrH=2 |ga_GrH=2 |status_GrH= |win_GrI=0 |draw_GrI=0 |loss_GrI=2 |gf_GrI=3 |ga_GrI=6 |status_GrI= |win_GrJ=1 |draw_GrJ=0 |loss_GrJ=1 |gf_GrJ=2 |ga_GrJ=4 |status_GrJ= |win_GrK=0 |draw_GrK=1 |loss_GrK=1 |gf_GrK=1 |ga_GrK=2 |status_GrK= |win_GrL=1 |draw_GrL=0 |loss_GrL=1 |gf_GrL=3 |ga_GrL=4 |status_GrL= <!--Team definitions--> |name_GrA={{fb|KOR}} |name_GrB={{fb|BIH}} |name_GrC={{fb|SCO}} |name_GrD={{fb|PAR}} |name_GrE={{fb|ECU}} |name_GrF={{fb|SWE}} |name_GrG={{fb|BEL}} |name_GrH={{fb|CPV}} |name_GrI={{fb|SEN}} |name_GrJ={{fb|ALG}} |name_GrK={{fb|COD}} |name_GrL={{fb|CRO}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO |result5=KO |result6=KO |result7=KO |result8=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas turnīram }} == Izslēgšanas turnīrs == {{#invoke:RoundN|N32 |style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes |RD1=Sešpadsmitdaļfināli |RD2=Astotdaļfināli |RD3=Ceturtdaļfināli |RD4=Pusfināli |RD5=Fināls |Consol=Spēle par 3. vietu |29. jūnijs - [[Bostona]]|{{fb|GER}}||<!--{{fb|}}-->A3/B3/C3/D3/F3| |30. jūnijs - [[Ņūdžersija]]|<!--{{fb|}}-->I1||<!--{{fb|}}-->C3/D3/F3/G3/H3| |28. jūnijs - [[Losandželosa]]|{{fb|RSA}}||{{fb|CAN}}| |29. jūnijs - [[Monterreja]]|{{fb|NED}}||{{fb|MAR}}| |2. jūlijs - [[Toronto]]|<!--{{fb|}}-->K2||<!--{{fb|}}-->L2| |2. jūlijs- [[Losandželosa]]|<!--{{fb|}}-->H1||<!--{{fb|}}-->J2| |1. jūlijs - [[Sanfrancisko]]|{{fb|USA}}||{{fb|BIH}}| |1. jūlijs - [[Sietla]]|<!--{{fb|}}-->G1||<!--{{fb|}}-->A3/E3/H3/I3/J3| |29. jūnijs - [[Hjūstona]]|{{fb|BRA}}||{{fb|JAP}}| |30. jūnijs - [[Dalasa]]|{{fb|CIV}}||<!--{{fb|}}-->I2| |30. jūnijs - [[Mehiko]]|{{fb|MEX}}||<!--{{fb|}}-->C3/E3/F3/H3/I3| |1. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->L1||<!--{{fb|}}-->E3/H3/I3/J3/K3| |3. jūlijs - [[Maiami]]|{{fb|ARG}}||<!--{{fb|}}-->H2| |3. jūlijs - [[Dalasa]]|{{fb|AUS}}||<!--{{fb|}}-->G2| |2. jūlijs - [[Vankūvera]]|{{fb|SUI}}||<!--{{fb|}}-->E3/F3/G3/I3/J3| |3. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|<!--{{fb|}}-->K1||<!--{{fb|}}-->D3/E3/I3/J3/L3| |4. jūlijs - [[Filadelfija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |4. jūlijs - [[Hjūstona]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |6. jūlijs - [[Dalasa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |6. jūlijs - [[Sietla]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |5. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |5. jūlijs - [[Mehiko]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |7. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |7. jūlijs - [[Vankūvera]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |9. jūlijs - [[Bostona]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |10. jūlijs - [[Losandželosa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |11. jūlijs - [[Maiami]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |11. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |14. jūlijs - [[Dalasa]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |15. jūlijs - [[Atlanta]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |19. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| |18. jūlijs - [[Maiami]]|<!--{{fb|}}-->||<!--{{fb|}}-->| }} === Sešpadsmitdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|28|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|RSA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021518 Informācija] | komanda2 = {{fb|CAN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021516 Informācija] | komanda2 = {{fb|JAP}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 16:30 [[UTC−4]]<br />(<small>23:30</small>) | komanda1 = {{fb-rt|GER}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021513 Informācija] | komanda2 = A3/B3/C3/D3/F3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|29|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>30. jūnijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|NED}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021522 Informācija] | komanda2 = {{fb|MAR}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|CIV}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021514 Informācija] | komanda2 = I2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>31. jūnijā, 00:00</small>) | komanda1 = I1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021523 Informācija] | komanda2 = C3/D3/F3/G3/H3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|06|30|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−6]]<br />(<small>1. jūlijā, 04:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|MEX}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021520 Informācija] | komanda2 = C3/E3/F3/H3/I3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = L1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021512 Informācija] | komanda2 = E3/H3/I3/J3/K3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = G1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021525 Informācija] | komanda2 = A3/E3/H3/I3/J3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|01|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>2. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|USA}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021524 Informācija] | komanda2 = {{fb|BIH}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = H1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021519 Informācija] | komanda2 = J2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 19:00 [[UTC−4]]<br />(<small>3. jūlijā, 02:00</small>) | komanda1 = K2 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021526 Informācija] | komanda2 = L2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|02|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−7]]<br />(<small>3. jūlijā, 06:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|SUI}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021527 Informācija] | komanda2 = E3/F3/G3/I3/J3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−5]]<br />(<small>21:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|AUS}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021515 Informācija] | komanda2 = G2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−4]]<br />(<small>4. jūlijā, 01:00</small>) | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021521 Informācija] | komanda2 = H2 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|03|N}} | laiks = 20:30 [[UTC−5]]<br />(<small>4. jūlijā, 04:30</small>) | komanda1 = K1 | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021517 Informācija] | komanda2 = D3/E3/I3/J3/L3 | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Astotdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|04|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−5]]<br />(<small>20:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021530 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|04|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>5. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021533 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|05|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021532 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|05|N}} | laiks = 18:00 [[UTC−6]]<br />(<small>6. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021531 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|06|N}} | laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021529 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|06|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−7]]<br />(<small>7. jūlijā, 03:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021534 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|07|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021528 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|07|N}} | laiks = 13:00 [[UTC−7]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021535 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Ceturtdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|09|N}} | laiks = 16:00 [[UTC−4]]<br />(<small>23:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021536 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|10|N}} | laiks = 12:00 [[UTC−7]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021538 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|11|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>12. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021539 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|11|N}} | laiks = 20:00 [[UTC−5]]<br />(<small>12. jūlijā, 04:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021537 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Pusfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|14|N}} | laiks = 14:00 [[UTC−5]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021541 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[AT&T Stadium]]'', [[Dalasa]] | skatītāji = | tiesnesis = }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|15|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021540 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Par 3. vietu === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|18|N}} | laiks = 17:00 [[UTC−4]]<br />(<small>19. jūlijā, 00:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289291/400021542 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Fināls === {{futbola spēle | datums = {{dat|2026|07|19|N}} | laiks = 15:00 [[UTC−4]]<br />(<small>22:00</small>) | komanda1 = | rezultāts = | pārskats = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543 Informācija] | komanda2 = | vārti1 = | vārti2 = | stadions = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]] | skatītāji = | tiesnesis = }} == Apbalvojumi == === Naudas balvas === 2026. gada aprīli FIFA apstiprināja, ka visas dalībvalstis saņems naudas balvas, atkarībā no izcīnītās vietas. Kopējais balvu budžets būs 871 miljons dolāru. Papildus naudas balvai pēc čempionāta, katra kavlificējusies komanda saņems 10 miljonu balvu par kvalificēšanos finālturnīram, kā arī 2,5 miljonus lielu budžetu, kas paredzēts sagatavošanās posma izdevumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=FIFA Council increases record financial distribution for FIFA World Cup 2026 |url=https://inside.fifa.com/organisation/fifa-council/media-releases/council-increases-record-financial-distribution-member-associations-world-cup-2026 |publisher=FIFA |access-date=May 3, 2026}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=2026 FIFA World Cup Prize Money: How Much Will the Champions Really Earn? |url=https://worldcuplocaltime.com/2026-fifa-world-cup-prize-money/ |website=World Cup Local Time |access-date=May 3, 2026 |date=May 3, 2026 |last=Sharma |first=Pooja}}</ref> {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |+ Naudas balvas atkarībā no izcīnītās vietas |- ! rowspan="2" | Vieta ! rowspan="2" | Komandas ! colspan="2" | Balvas apjoms (miljonos) |- ! Katrai komandai ! Kopā |- | style="text-align:left;" | Čempioni |1 | $50 | $50 |- | style="text-align:left;" | Otrā vieta |1 | $33 | $33 |- | style="text-align:left;" | Trešā vieta |1 | $29 | $29 |- | style="text-align:left;" | Ceturtā vieta |1 | $27 | $27 |- | style="text-align:left;" | 5. — 8. vieta |4 | $19 | $76 |- | style="text-align:left;" | 9. — 16. vieta |8 | $15 | $120 |- | style="text-align:left;" | 17. — 32. vieta |16 | $11 | $176 |- | style="text-align:left;" | 33. — 48. vieta |16 | $9 | $144 |- ! Kopā !48 ! colspan="2" |$655 |} === Individuālie un komandu apbalvojumi === Pēc finālturnīra noslēguma tiks pasniegtas šādas balvas: *Zelta Futbolzābaks: Pasniegts turnīra rezultatīvākajam spēlētajam. *Zelta Cimds: Pasniegts turnīra labākajam vārtsargam. *Zelta Bumba: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam. *FIFA Jaunā spēlētāja balva: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam vecumā līdz 21 gadiem. *FIFA ''Fair Play'' komandas balva: Pasniegta komandai, kas sasniedza izslēgšanas turnīru un turnīra laikā uzrādīja labāko godīgas spēles (''fair play'') sniegumu. == Piezīmes == {{reflist|group=T}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{FIFA Pasaules kauss}} {{Pasaules futbols}} [[Kategorija:2026. gads sportā]] [[Kategorija:FIFA Pasaules kauss|2026]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]] 0hr2hzvyydzu1aqhqgya7snny8w3ney 0 398699 4486424 4411060 2026-06-25T14:00:05Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4486424 wikitext text/x-wiki {{Riteņbraucēja infokaste | name = Egans Bernals | vārds_orig = ''Egan Bernal'' | piktogramma = Cycling (road) pictogram.svg | piktogramma izm = 26px | piktogramma saite = šosejas riteņbraukšana | image = Egan Bernal KOERS 2019 01 (cropped).jpg | image_size = | caption = Egans Bernals 2019. gadā | fullname = Egans Arlejs Bernals Gomess | nickname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1997|1|13}} | birth_place = {{vieta|Kolumbija|Bogota}}<ref name=eles>{{ziņu atsauce|url=https://www.elespectador.com/deportes/ciclismo/egan-bernal-un-campeon-desde-antes-de-nacer-articulo-710023|title=Egan Bernal, un campeón desde antes de nacer|date=2017-08-26|work=elespectador.com|access-date=2017-12-29|language=Spanish}}</ref> | height = 175 cm | weight = 60 kg | currentteam = {{ct|SKY}} | discipline = [[šosejas riteņbraukšana|šoseja]] | role = braucējs | ridertype = kalnu braucējs | amateuryear 1 = | amateurteam 1 = | proyear 1 = 2016–2017 | proteam 1 = {{ct|AND|2016}} | proyear 2 = 2018– | proteam 2 = {{ct|SKY|2018}} | majorwins = '''[[Riteņbraukšanas lielās tūres|Lielās tūres]]''' :''[[Tour de France]]'' ::[[Kopvērtējums Tour de France|Kopvērtējums]] ([[2019. gada Tour de France|2019]]) ::[[Jauno braucēju ieskaite Tour de France|Jauno braucēju ieskaite]] (2019) :''[[Giro d'Italia]]'' ::[[Kopvērtējums Giro d'Italia|Kopvērtējums]] ([[2021. gada Giro d'Italia|2021]]) ::[[Jauno braucēju ieskaite Giro d'Italia|Jauno braucēju ieskaite]] ([[2021. gada Giro d'Italia|2021]]) ::2 posmi ([[2021. gada Giro d'Italia|2021]]) '''[[Daudzdienu sacensības]]''' :[[Parīze—Nica]] ([[2019. gada Parīze—Nica|2019]]) :''[[Tour de Suisse]]'' ([[2019. gada Tour de Suisse|2019]]) :''[[Tour of California]]'' ([[2018. gada Tour of California|2018]]) '''[[Riteņbraukšanas klasikas|Viendienas un klasikas]]''' :Kolumbijas čempions grupas braucienā (2025, 2026) :Kolumbijas čempions individuālajā braucienā (2018, 2025) | medaltemplates = }} '''Egans Arlejs Bernals Gomess''' ({{val|es|Egan Arley Bernal Gómez}}; dzimis {{dat|1997|1|13}} [[Bogota|Bogotā]]<ref name=eles/>) ir [[Kolumbija]]s [[šosejas riteņbraucējs]], kurš pārstāv ''[[UCI WorldTeam]]'' komandu ''{{ct|SKY}}''.<ref name=":0">{{ziņu atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/news/egan-bernal-signs-for-team-sky/|title=Egan Bernal signs for Team Sky|work=[[Cyclingnews.com]]|publisher=Immediate Media Company|date=27 August 2017|accessdate=3 January 2018|last=|first=}}</ref> Bernals uzvarēja [[2019. gada Tour de France]], kļūstot par pirmo [[Latīņamerika|latīņamerikāni]], kas uzvarējis šajās sacensībās.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.thesouthafrican.com/sport/cycling/letour2019-youngest-oldest-winners/|title=Youngest and Oldest Winners of the Tour de France|work=[[TheSouthAfrican.com]]|publisher=[[Blue Sky Publications]]|accessdate=28 July 2019|archive-date={{dat|2019|07|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190727195140/https://www.thesouthafrican.com/sport/cycling/letour2019-youngest-oldest-winners/}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://oklahoman.com/article/feed/9938464/a-tour-for-the-ages-getting-its-first-south-american-winner|title=A Tour for the ages is getting its first South American winner|work=[[Oklahoman.com]]|publisher=[[Associated Press]]|access-date=28 July 2019|archive-date={{dat|2019|07|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190728221605/https://oklahoman.com/article/feed/9938464/a-tour-for-the-ages-getting-its-first-south-american-winner}}</ref> [[2021. gada Giro d'Italia|2021. gada ''Giro d'Italia'']] viņš guva savu otro uzvaru [[Riteņbraukšanas lielās tūres|lielajās tūrēs]]. == Karjera == === Karjeras sākums === Juniora vecumā startējis [[kalnu riteņbraukšana]]s sacensībās, pasaules junioru čempionātā izcīnījis sudraba (2014) un bronzas (2015) medaļu. Pēc veiksmīgas 2017. gada sezonas, kad Bernals uzvarēja divos ''[[Tour de l'Avenir]]'' posmos un kopvērtējumā, viņš parakstīja līgumu ar ''{{ct|SKY|2018}}'' uz nākamo sezonu.<ref name=":0" /> === ''Team Sky'' === 2018. gada maijā Bernals uzvarēja ''[[2018. gada Tour of California|Tour of California]]'' kopvērtējumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/news/colombians-dominate-at-tour-of-california/|title=Colombians dominate at Tour of California|last=|first=|website=www.cyclingnews.com|access-date=2019-03-17|date=}}</ref> 2019. gada martā uzvarēja [[2019. gada Parīze—Nica|Parīze—Nica]] daudzdienu sacensību kopvērtējumā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/races/paris-nice-2019/stage-8/results/|title=Bernal wins Paris-Nice|last=|first=|website=www.cyclingnews.com|access-date=2019-03-17|date=}}</ref> bet jūnijā arī [[2019. gada Tour de Suisse|''Tour de Suisse'']] daudzdienu sacensību kopvērtējumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/races/tour-de-suisse-2019/stage-9/results/|title=Tour de Suisse: Bernal secures overall victory|last=|first=|website=www.cyclingnews.com|access-date=2019-07-02|date=}}</ref> [[2019. gada Tour de France|2019. gada ''Toure de France'']] Bernals sāka kā viens no ''{{ct|SKY|2019a}}'' līderiem, tomēr vadošā loma bija atvēlēta komandas biedram, iepriekšējā gada tūres uzvarētājam [[Geraints Tomass|Geraintam Tomasam]]. Bernals tūri aizvadīja stabili, neuzvarēja nevienā no posmiem, bet vadību pārņēma pēc saīsinātā 19. posma ar kāpumu ''[[Col de l'Iseran]]'' kalnu pārejā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/races/tour-de-france-2019/stage-19/results/|title=Tour de France: Bernal takes yellow on shortened stage 19|last=|first=|website=www.cyclingnews.com|access-date=2019-07-30|date=}}</ref> Vadību Bernals noturēja līdz pat tūres finišam, kļūstot par pirmo kolumbieti un jaunāko tūres uzvarētāju kopš [[1909. gada Tour de France|1909. gada]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurosport.com/cycling/tour-de-france/2018/tour-de-france-2019-news-egan-bernal-makes-history-as-caleb-ewan-triumphs-on-champs-elysees_sto7391931/story.shtml|title=Tour de France 2019 news – Egan Bernal makes history as Caleb Ewan triumphs on Champs-Elysees|website=Eurosport|access-date=2019-07-30|date=2019-07-28}}</ref> [[2020. gada Tour de France|2020. gada ''Tour de France'']] Bernals iesāka kā viens no favorītiem un ''{{ct|SKY|2020b}}'' līderis, taču, cīnoties ar [[2020. gada Criterium du Dauphiné|''Criterium du Dauphiné'']] gūtā savainojuma sekām, izstājās pēc 16. posma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyclingtips.com/2020/09/egan-bernal-is-out-of-the-tour-de-france/|title=Egan Bernal is out of the Tour de France|website=CyclingTips|access-date=2020-09-16|date=2020-09-16|language=en-US}}</ref> 2022. gada janvārī treniņbrauciena laikā Bernals guva traumas, kad iebrauca stāvošā autobusā, pēc šī negadījuma bija nepieciešamas vairākas operācijas, to skaitā mugurkaulam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyclingtips.com/2022/01/egan-bernal-undergoes-spinal-surgery-after-bus-collision/|title=Egan Bernal undergoes spinal surgery after bus collision|website=CyclingTips|access-date=2022-01-25|date=2022-01-25|language=en}}</ref> Marta beigās viņš atsāka treniņus ārpus telpām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyclingtips.com/2022/03/egan-bernal-is-back-riding-on-the-road-and-loving-it/|title=Egan Bernal is back riding on the road and loving it|website=CyclingTips|access-date=2022-03-28|date=2022-03-27|language=en}}</ref> Sacensību apritē Bernals atgriezās 16. augustā startējot ''[[Danmark Rundt]]'' daudzdienu sacensībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyclingtips.com/2022/08/egan-bernal-back-racing-while-ineos-grenadiers-confirm-carapaz-exit/|title=Egan Bernal back racing while Ineos Grenadiers confirm Carapaz exit|last=Long|first=Jonny|website=CyclingTips|access-date=2022-08-17|date=2022-08-15|language=en}}</ref> Pirmo uzvaru pēc traumas Bernals guva 2025. gada februārī Kolumbijas čempionātā individuālajā braucienā, bet trīs dienas vēlāk uzvarēja arī grupas braucienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://escapecollective.com/bernal-is-back-on-top-1-109-days-after-his-horror-crash/|title=Bernal is back on top 1,109 days after his horror crash|website=Escape Collective|access-date=2025-02-10|date=2025-02-09|language=en}}</ref> 17. februārī Bernals pēc kritiena ''[[Clasica Jaen]]'' sacensībās lauza [[Atslēgas kauls|atslēgas kaulu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/soseja/17022025-ritenbrauksanas_komandas_ineos_grenadiers|title=Riteņbraukšanas komandas "Ineos Grenadiers" līderis Bernals salauzis atslēgas kaulu|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-02-18|date=2025-02-17|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Bernals, Egans}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kolumbijas riteņbraucēji]] [[Kategorija:Tour de France kopvērtējuma uzvarētāji]] [[Kategorija:Giro d'Italia kopvērtējuma uzvarētāji]] [[Kategorija:Giro d'Italia posmu uzvarētāji]] hm1hdpuu5ypp47raasmaciucdomagz6 0 398872 4486811 4235968 2026-06-26T09:38:17Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4486811 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Scudo Africa Orientale Italiana.svg|thumb|right|Ģerbonis]] [[Attēls:Italian East Africa map 1936.jpg|thumb|right|Kolonijas karte, 1936]] '''Itāļu Austrumāfrika''' ([[Itāļu valoda|itāļu]]: ''Africa Orientale Italiana'', A.O.I.) pastāvēja no 1936. līdz 1941. gadam. Izveidojās [[Fašistiskā Itālija|fašistiskās Itālijas]] iekarojumos, apvienojot [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karalistes]] [[Itāļu Eritreja|Itāļu Eritrejas]] un [[Itāļu Somālilenda|Itāļu Somālilendas]] kolonijas ar iekaroto [[Etiopijas impērija|Etiopijas impēriju]]. Uz neilgu laiku iekļāva arī 1940. gadā iekaroto [[Britu Somālilenda|britu Somālilendu]]. Beidza pastāvēt 1941. gadā, Lielbritānijas koloniālās armijas uzbrukumos. Kolonija tika sadalīta sešās provincēs. Itāļu pārvaldē kolonija tika attīstīta ar mērķi veidot lielāku [[Infrastruktūra|infrastruktūru]], taču tas notika uz vietējo iedzīvotāju rēķina, un pārvaldē valdīja vardarbīga apspiešana. Fašistiskās politikas ietvēra etnisko [[Segregācija|segregāciju]] un sistemātisku vietējo iedzīvotāju [[Diskriminācija|diskrimināciju]]. 1940. gada augustā Itālija īslaicīgi ieņēma Britu Somālilendu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmā. Šis uzvaras mirklis bija īslaicīgs, bet tas papildināja Itālijas Austrumāfrikas teritoriju. Pēc Lielbritānijas vadītās Sabiedroto uzvaras Etiopija atguva [[Neatkarība|neatkarību]], un [[Haile Selasije I]] atkal kļuva par tās imperatoru. Eritreja un Itālijas Somālija palika Lielbritānijas militārajā pārvaldē līdz kara beigām. == Ārējās saites == * [http://niehorster.org/019_italy/40-06-10_army/army_aoi.html Italian East African Armed Forces, 10 June 1940] * [http://niehorster.org/019_italy/40_organ/brig_aoi_40.html 1940 Colonial Brigade, 10 June 1940] * [http://blog.libero.it/wrnzla/ Ascari: I Leoni di Eritrea/Ascari: The Eritrean Lions] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110724192623/http://blog.libero.it/wrnzla/ |date={{dat|2011|07|24||bez}} }} * [http://namesorts.com/2013/01/07/monitoring-western-investments-in-africa-12-a-mapping-of-italian-vs-portuguese-director-names/ Geographic map of Italian business community in Africa (December 2012) ] {{vēsture-aizmetnis}} {{Itālija-aizmetnis}} [[Kategorija:Itālijas vēsture]] [[Kategorija:Etiopijas vēsture]] [[Kategorija:Bijušās kolonijas]] eceq9iv44xwo6xd5zoe2mx7u10i0gob 0 402740 4486486 3075918 2026-06-25T17:40:29Z Pirags 3757 4486486 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} {{nepilnīgs}} '''Polači''' ({{val|ta|பொள்ளாச்சி}}) ir pilsēta [[Indija]]s dienvidos, 40 km uz dienvidiem no [[Koimbatora]]s. 2011. gadā pilsētā dzīvoja 90 tūkstoši iedzīvotāju. {{Indija-aizmetnis}} {{īss-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Tamilnādas pilsētas]] [[Kategorija:Indijas pilsētas]] 0pmtza395drl3uk5oc7wx22b3v43ntz 0 404611 4486433 3966536 2026-06-25T15:44:01Z Pirags 3757 4486433 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Džainagara Madžilpura | official_name = জয়নগর মজিলপুর | nickname = | motto = | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Jaynagar Majilpur Municipality.jpg | image_caption = Jaynagar Majilpur Municipality | imagesize = 300px | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | image_map = | pushpin_map = Indija | pushpin_label_position = | map_caption = | pushpin_mapsize = 300 | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Štats | subdivision_type2 = | subdivision_name = {{IND}} | subdivision_name1 = [[Rietumbengāle]] | subdivision_name2 = | established_title = Dibināta | established_date = | established_title2 = | established_date2 = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 5.85 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011 | population_footnotes = | population_total = 25922 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = IST | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 22.1751965 | latm = | lats = | latNS = N | longd = 88.4200762 | longm = | longs = | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = 743337 | area_code_type = | area_code = +91 3218 | elevation_footnotes = | elevation_m = 8 | website = {{URL|http://www.jaynagar-majilpur-municipality.com}} | footnotes = }} '''Džainagara Madžilpura''' ({{val|bn|জয়নগর মজিলপুর}}) ir pilsēta [[Rietumbengāle]]s štatā [[Indija|Indijā]]. 2011. gadā pilsētā dzīvoja 25,9 tūkstoši iedzīvotāju. Atrodas 49 km uz dienvidiem no [[Kolkata]]s. Pilsēta ir daļa no Kolkatas aglomerācijas. {{īss-aizmetnis}} {{Indija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Indijas pilsētas]] [[Kategorija:Rietumbengāles pilsētas]] 9dulewdhlmetdgle4nt6wwm71g4yah6 10 413574 4486503 4486058 2026-06-25T18:00:56Z EdgarsBot 50781 upd 4486503 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-06-25 18:00:55{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Džons Gosdens|t|h|d}} || 2026-05-16 06:17:55 || 40 || {{U|NguoiDungKhongDinhDanh}} || <nowiki>Requesting speedy deletion ([[:m:User:NDKDD/CWPN|Cross-wiki promotion notice]]: Cross-wiki spam. Likely machine translation/LLM-generated.). ([[:m:User:Xiplus/TwinkleGlobal|TwinkleGlobal]])</nowiki> || [[:m:User:NDKDD/CWPN|Cross-wiki promotion notice]]: Cross-wiki spam. Likely machine translation/LLM-generated. || |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> tt91lyc66ibcbvchsjx6d8q9qmxpd7j 4 415707 4486502 4486055 2026-06-25T18:00:40Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4486502 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|06|25||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:199871}}] | {{formatnum:1679}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13707}}] | 2009-02-13 | 2026-06-25 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:173009}}] | {{formatnum:10463}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8006}}] | 2007-12-03 | 2026-06-25 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122918}}] | {{formatnum:953}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14815}}] | 2004-11-07 | 2026-05-02 |- | 4. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:114391}}] | {{formatnum:9644}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9823}}] | 2007-11-24 | 2026-06-25 |- | 5. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:113147}}] | {{formatnum:10023}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1913}}] | 2009-10-02 | 2026-06-25 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:87311}}] | {{formatnum:6699}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6647}}] | 2005-10-30 | 2026-06-25 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:70466}}] | {{formatnum:9882}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2142}}] | 2009-05-24 | 2026-06-25 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68856}}] | {{formatnum:1855}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3272}}] | 2005-07-26 | 2026-06-17 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58824}}] | {{formatnum:1000}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:814}}] | 2006-11-23 | 2026-06-15 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:51844}}] | {{formatnum:7200}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6464}}] | 2018-06-22 | 2026-06-25 |- | 11. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49015}}] | {{formatnum:1519}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3531}}] | 2006-05-03 | 2026-06-25 |- | 12. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:48713}}] | {{formatnum:5287}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:390}}] | 2007-01-07 | 2026-06-25 |- | 13. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:46116}}] | {{formatnum:1901}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2993}}] | 2007-04-26 | 2026-05-26 |- style="background-color: #EEEEEE" | 14. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}] | 2008-11-29 | 2024-03-22 |- | 15. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:44090}}] | {{formatnum:5527}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1577}}] | 2015-03-11 | 2026-06-25 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42173}}] | {{formatnum:1725}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:579}}] | 2009-01-14 | 2026-06-17 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:38870}}] | {{formatnum:4875}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:784}}] | 2013-03-30 | 2026-06-25 |- | 18. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:6}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 19. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:31513}}] | {{formatnum:3640}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:635}}] | 2020-05-10 | 2026-06-24 |- | 20. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29758}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 21. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:29201}}] | {{formatnum:7935}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4399}}] | 2023-01-18 | 2026-06-22 |- | 22. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28837}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1207}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 23. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26837}}] | {{formatnum:28}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-05-27 |- | 24. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:26325}}] | {{formatnum:4562}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:916}}] | 2015-08-30 | 2026-06-24 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23789}}] | {{formatnum:31}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:880}}] | 2007-11-05 | 2026-06-07 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23698}}] | {{formatnum:6}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1933}}] | 2006-07-03 | 2026-02-17 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19353}}] | {{formatnum:2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-06-20 |- | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:312}}] | 2005-09-19 | 2026-05-01 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15807}}] | {{formatnum:1258}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-06-23 |- | 31. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15114}}] | {{formatnum:3706}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1373}}] | 2014-07-27 | 2026-06-25 |- | 32. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15094}}] | {{formatnum:2467}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:1995}}] | 2005-07-30 | 2026-06-25 |- | 33. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14457}}] | {{formatnum:518}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2340}}] | 2011-08-03 | 2026-06-11 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14201}}] | {{formatnum:732}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:233}}] | 2013-06-21 | 2026-06-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:800}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13298}}] | {{formatnum:982}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-06-25 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2025-12-29 |- | 39. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10783}}] | {{formatnum:1874}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:410}}] | 2021-07-27 | 2026-06-24 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10600}}] | {{formatnum:305}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}] | 2011-10-13 | 2026-06-25 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10097}}] | {{formatnum:263}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:377}}] | 2012-05-17 | 2026-06-15 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9560}}] | {{formatnum:234}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:179}}] | 2013-03-14 | 2026-06-17 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8365}}] | {{formatnum:20}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:195}}] | 2004-09-16 | 2026-05-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}] | {{formatnum:66}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-03-19 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6700}}] | {{formatnum:169}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-06-09 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:44}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6523}}] | {{formatnum:732}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:119}}] | 2017-05-11 | 2026-06-05 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6205}}] | {{formatnum:32}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-06-02 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5582}}] | {{formatnum:93}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:122}}] | 2017-08-15 | 2026-06-11 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}] | {{formatnum:41}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-02-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- style="background-color: #EEEEEE" | 63. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5249}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- | 64. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5240}}] | {{formatnum:155}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:389}}] | 2020-12-20 | 2026-05-04 |- style="background-color: #EEEEEE" | 65. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] f96lt55ya0twlh8plsygux7mmxzdcov 10 417679 4486807 3481819 2026-06-26T09:30:21Z Makenzis 56205 4486807 wikitext text/x-wiki {{navbox |name = SRBfutč |title = [[2021.–2022. gada Serbijas futbola čempionāts|<span style="color:white;">2021.–2022. gada sezonas</span>]] Serbijas futbola čempionāta dalībnieces |titlestyle = background:#B00707; color:white; |listclass = hlist |state = uncollapsed |group1 = Superlīga |list1 = * [[Belgradas "Crvena zvezda"|Crvena zvezda]] * [[FK Čukarički]] * [[FK Kolubara]] * [[FK Metalac Gornji Milanovac]] * [[Lučanu "Mladost"|Mladost]] * [[FK Napredak Kruševac]] * [[FK Novi Pazar]] * [[FK Partizan]] * [[FK Proleter Novi Sad]] * [[FK Radnički 1923]] * [[FK Radnički Niš]] * [[Surdulicas "Radnik"|Radnik]] * [[FK Spartak Subotica]] * [[TSC Bačka Topola]] * [[FK Vojvodina]] * [[FK Voždovac]] |group2 = Pirmā līga |list2 = * [[FK Bačka]] * Budućnost Dobanovci * FK Grafičar * FK IMT * [[FK Inđija]] * [[Ivanjicas "Javor"|Javor-Matis]] * FK Kabel * FK Loznica * [[FK Mačva Šabac]] * FK Mladost Novi Sad * OFK Žarkovo * [[Belgradas "Rad"|FK Rad]] * FK Radnički Sremska Mitrovica * FK Timok * FK Železničar Pančevo * FK Zlatibor }}<noinclude> [[Kategorija:Serbijas futbola veidnes|Komandas]] </noinclude> 1bp5647u4xbzhso1c692638p24j1yk2 0 418624 4486734 4480072 2026-06-26T07:38:19Z Baisulis 11523 wikifikācija....... 4486734 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Saulesdārzs | settlement_type = vidējciems | image_skyline = Saulesdārzs.jpg | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Ogres novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ogres novads]] | subdivision_name2 = [[Tīnūžu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēta --> | established_date = <!-- {{dat|xxxx}} --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 0,494 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2025 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2780 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 145 | population_density_km2 = auto | latd = 56| latm = 51| lats = 03| latNS = N | longd = 24| longm = 26| longs = 35| longEW = E | elevation_m = 20 | website = | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-5015 Tīnūži | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Saulesdārzs''' ir apdzīvota vieta [[Ogres novads|Ogres novada]] [[Tīnūžu pagasts|Tīnūžu pagastā]]. Izvietojusies pagasta rietumos pie autoceļa [[Autoceļš A6 (Latvija)|A6]] un [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijas Rīga—Daugavpils]] {{nobr|10,5 km}} no pagasta centra [[Tīnūži]]em, {{nobr|11,6 km}} no [[Ogre]]s un {{nobr|26 km}} no [[Rīga]]s centra. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |2000|27 |2011|103 |2021|129 |2025|145 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Tīnūžu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas vidējciemi]] tkz9151vxi4kk27vb04riiv6njrfma0 0 428141 4486767 4284905 2026-06-26T08:28:28Z Makenzis 56205 | līga = [[Maķedonijas futbola Pirmā līga|2. līga]] | sez = 2025.—2026. | poz = {{decrease}} 11. vieta, [[Maķedonijas futbola Pirmā līga|Maķedonijas Pirmā līga]] 4486767 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #FF0000 | nos = ''FK Rabotnički'' | logo_links = FK Rabotnički Logo.png | logo_izm = 150px | pilns = ''Fudbalski klub Rabotnički''<br>''Фудбалски клуб Работнички'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Ziemeļmaķedonija|Skopje}} | līga = [[Maķedonijas futbola Pirmā līga|2. līga]] | sez = 2025.—2026. | poz = {{decrease}} 11. vieta, [[Maķedonijas futbola Pirmā līga|Maķedonijas Pirmā līga]] | dib = 1937 | dib_mēn = 10 | dib_dat = 4 | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = [[Tošes Proeska nacionālā arēna|Tošes Proeska arēna]] | ietilp = 34 460 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Maķedonija}} Dragans Popovskis | tren = {{flaga|Serbija}} Ratko Dostaničs | kapteinis = | mediji = {{url|http://fkrabotnicki.com/}} <!------ Tērpu krāsas -------> | pattern_la1=_whiteflareatshoulder|pattern_b1=_whitecollar|pattern_ra1=_whiteflareatshoulder| leftarm1=FF0000|body1=FF0000|rightarm1=FF0000|shorts1=FF0000|socks1=FF0000 | pattern_ra2=_whiteflareatshoulder|pattern_b2=_whitecollar|pattern_la2=_whiteflareatshoulder| leftarm2=89CFF0|body2=89CFF0|rightarm2=89CFF0|shorts2=89CFF0|socks2=89CFF0 }} '''''FK Rabotnički''''' ir [[Ziemeļmaķedonija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Skopje]]s. Dibināts 1937. gadā, pašlaik spēlē Ziemeļmaķedonijas futbola augstākajā līmenī — [[Maķedonijas futbola Pirmā līga|Pirmajā līgā]]. Komanda ir četras reizes izcīnījusi valsts čempiontitulu, kā arī četras reizes ieguvusi Maķedonijas kausu. Mājas spēles aizvada [[Tošes Proeska nacionālā arēna|Tošes Proeska arēnā]] (agrāk tika saukta par Filipa II arēnu). == Sasniegumi == * '''[[Maķedonijas futbola Pirmā līga|Maķedonijas Pirmā līga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fyromchamp.html |title=(North) Macedonia - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2019|5|1||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Čempioni (4): 2004–05, 2005–06, 2007–08, 2013–14 ** Vicečempioni (3): 2006–07, 2009–10, 2014–15 * '''Maķedonijas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fyromcuphist.html |title=(North) Macedonia - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2019|5|1||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (4): 2007–08, 2008–09, 2013–14, 2014–15 ** Finālisti (3): 2009–10, 2011–12, 2015–16 * '''Maķedonijas superkauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fyromsupcuphist.html |title=(North) Macedonia - List of Super Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2019|5|1||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Finālisti (1): 2015 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.fkrabotnicki.com/ Oficiālā mājaslapa] {{mk ikona}} {{en ikona}} * [https://www.uefa.com/teamsandplayers/teams/club=69601/profile/index.html Kluba profils UEFA vietnē] {{en ikona}} * [https://int.soccerway.com/teams/macedonia-fyr/zfk-rabotnicki/1433/ Kluba profils ''soccerway.com''] {{en ikona}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Ziemeļmaķedonija-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Rabotnički}} [[Kategorija:Ziemeļmaķedonijas futbola klubi]] [[Kategorija:FK Rabotnički]] 3myiblav9l0j3dhw9bkpwdxfv55bw2e 0 442756 4486825 4182183 2026-06-26T10:06:09Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4486825 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2019. gada oktobris}} [[Attēls:Speed bump (asphalt).jpg|thumb|right|250px|Ātruma slāpētājs no [[asfaltbetons|asfalta]]]] [[Attēls:Ležeći policajac 016.jpg|thumb|right|250px|Ātruma slāpētājs no [[gumija]]s]] '''Ātruma slāpētājs''' jeb sarunvalodā '''"guļošais policists"''' ir [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] ātruma samazināšanas elements, viens no [[satiksmes nomierināšana]]s līdzekļiem. Elementa sarunvalodas apzīmējums "guļošais policists" radies [[Anglija|Anglijā]] ({{val|en|sleeping policeman}}).{{Nepieciešama atsauce}} Parasti tas ir pacēlums uz [[brauktuve]]s. Pirmoreiz ātruma slāpētājus sāka izmantot [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 20. gadsimta sākumā, lai piespiedu kārtā samazinātu automašīnu ātrumu bīstamos ceļu posmos. Tajā laikā Amerikas Savienotajās Valstīs notika strauja un masveida motorizācija, un lauksaimnieki, kuru nekustamais īpašums atradās blakus autoceļiem, bija ļoti noraizējušies par [[Mājlops|mājlopu]] drošību, kas bieži mēdza nokļūt zem garāmbraucošo automašīnu riteņiem. Visbiežāk slāpētājus ierīkoja dzīvojamos rajonos vai pie [[gājēju pāreja|gājēju pārejām]]. Šķērsojot slāpētāju lielā ātrumā, automašīnas [[balstiekārta]] saņem spēcīgu triecienu, kas izraisa statņu, lodīšu savienojumu, riteņu gultņu, stūres stieņu galu un citu transportlīdzekļa sastāvdaļu bojājumus. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{ceļš-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ceļu infrastruktūra]] 6k08d2m44f0oqmlhyxh4ny68u6bsads 0 444992 4486479 4477458 2026-06-25T17:34:46Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4486479 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Gvālijara | official_name = {{ubl|ग्वालियर}} | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{Vairāki attēli |border = infobox |total_width = 270 |image_style = |perrow = 1/2/2/1 |image1 = Gwalior_Fort_front.jpg |image2 = Jai Vilas Palace Night at the Museum (4).JPG |image3 = 244 Gwalior.jpg |image4 = Chattri of Maharani Laxmi Bai Gwalior - panoramio.jpg |image5 = The Jai Vilas Palace (Gwalior).jpg |image6 = Sahasra bahu temple Gwalior fort.jpg }} | image_caption = | image_flag = Gwalior flag.svg | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Indija#Madhja Pradēša | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{IND}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Madhja Pradēša]] | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Gvālijaras apgabals]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 604 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011. gadā | population_footnotes = | population_total = 1069276 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Indijas standarta laiks|IST]] | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 26 | latm = 14 | lats = | latNS = N | longd = 78 | longm = 11 | longs = | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 196 | website = {{URL|http://www.gwalior.nic.in}} | footnotes = }} '''Gvālijara''' ({{val|hi|ग्वालियर}}, ''gvāliyar'', {{izrunā|ɡʋɑː.liː.jəɾ}}) ir pilsēta [[Indija]]s centrālās daļas ziemeļos. Atrodas [[Madhja Pradēša|Madhjas Pradēšas]] štata ziemeļos, [[Gvālijaras apgabals|Gvālijaras apgabalā]], aptuveni 120 km uz dienvidiem no [[Āgra]]s. 2011. gadā pilsētā dzīvoja 1,07 miljoni iedzīvotāju, no kuriem aptuveni 90% ir [[hinduisms|hinduisti]]. Tās aglomerācijā iedzīvotāju skaits pārsniedz 2 miljonus. Gvālijara ir zināma ar savu dabisko skaistumu{{nepieciešama atsauce}} un bagātīgo kultūras mantojumu. Pilsēta atrodas vēsturiskā viduslaiku hinduistu [[Gvālijaras cietoksnis|Gvālijaras cietokšņa]] pakājē. Gvālijarā atrodas arī [[Mahārādžas Bada]], [[Sasbahu templis]], [[Saules templis]], [[Skindijas pils]], kā arī musulmaņu mošejas un mauzoleji. == Vēsture == Vēsturiskos avotos Gvālijara pirmo reizi minēta 525. gadā. Gvālijara bija bijušās [[Gvālijaras valsts]] pilsēta. Gvālijaras valsts beidza pastāvēt 1948. gadā, un tā kopā ar citām zemēm tika iekļauta [[Indija]]s štatā, kas saucās [[Madhja Bharāta]]. 1956. gadā Madhja Bharāta tika iekļauta [[Madhja Pradēša|Madhjas Pradēšas]] štatā. Gvālijara ir nozīmīgs transporta mezgls. Cauri pilsētai iet dzelzceļa līnija, kas savieno [[Deli]] ar [[Mumbaja|Mumbaju]] un [[Čennai]]. Attīstīta [[tekstilrūpniecība]] ([[kokvilna]]s un [[zīds|zīda]] audumi, paklāji), [[ķīmiskā rūpniecība]], [[stikla rūpniecība]], [[keramika]]s un [[pārtikas rūpniecība]]. Pēc [[gaisa piesārņojums|gaisa piesārņojuma]] Gvālijara ir viena no pasaulē piesārņotākajām pilsētām.<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://indianexpress.com/article/india/india-news-india/gwalior-allahabad-patna-raipur-among-worlds-most-polluted-cities-2797627/ | title= Gwalior, Allahabad, Patna, Raipur among world’s most polluted cities | publisher= The Indian Express | language= en | accessdate= 2019. gada 6. novembrī}}</ref> Tā kā pilsētai ir nozīmīgs kultūras mantojums un ir saglabājušies daudzi apskates objekti, nozīmīga nozare ir arī [[tūrisms]]. Pilsētā valda mitrs [[subtropi|subtropu]] klimats. [[Musons|Musonu]] sezona pilsētu skar no jūlija beigām līdz oktobra sākumam. Ziemas ir vēsas un sausas. [[Lakšmibai Nacionālais sporta izglītības institūts]] ir viena no nozīmīgākajām sporta izglītības iestādēm Indijā. Pilsētā atrodas vēl vairākas valsts un privātās augstākās mācību iestādes. Leģenda vēsta, ka pilsētas nosaukums ir radies no viedā vīra Gvālipas vārda. 8. gadsimtā šajā apvidū apmaldījies rādžas dēls Surajs Sens. Vietā, kur mūsdienās atrodas Gvālijara, viņš esot sastapis šo vīru, kuram lūdzis padzerties. Viedais vīrs aizvedis līdz ūdenskrātuvei, kuras ūdens ne tikai veldzējis [[slāpes]], bet arī izārstējis rādžas dēlu no [[lepra]]s. Pateicībā Surajs Sens esot vēlējies piedāvāt ko pretī, un Gvālipa izteicis vēlmi, ka vēlas, lai kalnā uzceltu cietoksni, kas viņu un citus Gvālipas paziņas aizsargātu no savvaļas zvēriem. To arī rādžas dēls paveicis, mūsdienās tas zināms kā [[Gvālijaras cietoksnis]]. Laika gaitā kalna pakājē izveidojusies pilsēta. Gvālijara savu nosaukumu ieguvusi no šī viedā vīra vārda. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://www.britannica.com/place/Gwalior-India | title= Gwalior, India | publisher= Encyclopedia Britannica | language= en}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://bigenc.ru/geography/text/3213614 | title= Гвалиор | publisher= Большая российская энциклопедия | language= ru | access-date= {{dat|2019|11|05||bez}} | archive-date= {{dat|2019|11|05||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20191105124307/https://bigenc.ru/geography/text/3213614 }} {{Indija-aizmetnis}} {{Indijas pilsētas}} {{Madhja Pradēšas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Madhja Pradēšas pilsētas]] [[Kategorija:Indijas pilsētas]] ltgb1hprx8ivvfr4ulkrwidq4krjxzz 0 445960 4486467 4394295 2026-06-25T17:08:57Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4486467 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Nāšika | official_name = {{ubl|नाशिक|''Nashik''}} | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | space = 3 | total_width = 275 | perrow = 1/2/2 | image1 = NashikViewfromPandavLeni.jpg | image2 = Nashik Clouds.jpg | image3 = Goda ghat nasik.jpg | image4 = Kalaram Temple Nashik Corner View.jpg | image5 = PandavLena Caves Nashik.jpg }} | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Indija#Mahārāštra | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{IND}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Mahārāštra]] | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Nāšikas apgabals]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 300 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011. gadā | population_footnotes = | population_total = 1486973 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Indijas standarta laiks|IST]] | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 20 | latm = 00 | lats = | latNS = N | longd = 73 | longm = 47 | longs = | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 660 | website = {{URL|http://www.nashik.nic.in/}} | footnotes = }} '''Nāšika''' ({{val|mr|नाशिक}}, ''nāśik'', {{val|en|Nashik}}) ir svēta pilsēta [[Indija]]s rietumos, [[Mahārāštra]]s štata ziemeļrietumos. Pilsēta atrodas [[Rietumgati|Rietumgatu]] kalnu grēdas ziemeļos, [[Godāvari]] upes krastā, aptuveni 180 km uz ziemeļaustrumiem no [[Mumbaja]]s. 2011. gadā pilsētā dzīvoja 1,49 miljoni iedzīvotāju, [[aglomerācija|aglomerācijā]] iedzīvotāju skaits aptuveni 2 miljoni.<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://bigenc.ru/geography/text/2250537 | title= Насик | publisher= Большая российская энциклопедия | language= ru | accessdate= 2019. gada 26. novembrī | archive-date= 2021. gada 26. Septembris | archive-url= https://web.archive.org/web/20210926105428/https://bigenc.ru/geography/text/2250537 }}</ref> Pēc iedzīvotāju skaita tā ir ceturtā lielākā pilsēta Mahārāštrā aiz [[Mumbaja]]s, [[Pune]]s un [[Nāgpura]]s. Nāšikas apkaimē atrodas senie [[budisms|budistu]] tempļi un klosteri. Galvenokārt [[Godāvari]] upes svēto ūdeņu dēļ Nāšika ir nozīmīga pilsēta ne tikai budismā, bet arī [[hinduisms|hinduismā]] un [[džainisms|džainismā]]. Leģendās un mītos uzskata, ka šeit ir dzīvojusi dievība [[Rāma]] ar savu sievu [[Sīta|Sītu]] un brāli [[Lakšmana|Lakšmanu]]. Reizi 12 gados Nāšika ir viena no četrām Indijas pilsētām, kur notiek hinduistu nozīmīgākie reliģiskie svētkie ''[[Kumbh Mela]]'', kuros pulcējas simtiem tūkstošu svētceļotāju. Nāšika ir nozīmīgs [[transporta mezgls]]. Attīstīta tradicionālā [[amatniecība]] (gatavo [[varš|vara]] un [[misiņš|misiņa]] izstrādājumus), [[militārā lidmašīna|militāro lidmašīnu]] rūpniecība, [[naftas pārstrāde]], [[tehniskais spirts|tehniskā spirta]] ražošana, valsts [[tipogrāfija]]. Nāšikā atrodas [[Punes Universitāte]]s filiāles, koledžas. Nāšikā dzimis [[Dadasahebs Phalke]], kurš tiek uzskatīts par [[Bolivuda|Indijas kino]] “tēvu”. Nāšikas apkārtnē izteikti nodarbojas ar [[vīns|vīna]] darīšanu, tāpēc pilsēta tiek dēvēta arī par “Indijas vīna galvaspilsētu”. == Vēsture == Nāšika ir zināma jau kā pilsēta [[Maurju impērija]]s valdnieka [[Ašoka]]s valdīšanas laikā, 3. gadsimtā p.m.ē. [[Mogulu impērija]]s laikā, no 16. gadsimta, Nāšikas nosaukums bija Gulšānabāda. 1751. gadā tika atgriezts iepriekšējais nosaukums, tas ir, Nāšika. 1818. gadā Nāšika nonāca [[Britu impērija]]s pakļautībā. 1858. gadā iekļauta [[Britu Indija]]s sastāvā. 1864. gadā tika izveidota Nāšikas pašvaldība. Ap to pašu laiku cauri Nāšikai tika izbūvēta dzelzceļa līnija. Nāšika kļuva par plaukstošu ekonomisko centru. Nāšikā regulāri ir bijuši dažādi notikumi par brīvu Indiju, piemēram, 1909. gada 21. decembrī Indijas neatkarības cīnītājs [[Anants Kanhere]] nošāva vienu no Nāšikas ierēdņiem [[A. M. T. Džeksons|A. M. T. Džeksonu]]. Vēlāk Nāšikā atradās arī [[Mohandāss Karamčands Gandijs|Mahātmas Gandija]] nevardarbīgās pretošanās kustības atbalsta punkts. 1950. gadā [[Indijas Nacionālais kongress|Indijas Nacionālā kongresa]] sesija tika novadīta Nāšikā. == Klimats == Nāšika atrodas [[subekvatoriālā josla|subekvatoriālajā joslā]], kas nozīmē, ka no jūnija līdz septembrim ir lietains, [[musons|musonu]] sezona, bet pārējā laikā valda [[tropu josla|tropiskās]] sausās gaisa masas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://bigenc.ru/geography/text/2250537 | title= Насик | publisher= Большая российская энциклопедия | language= ru | access-date= {{dat|2019|11|26||bez}} | archive-date= {{dat|2021|09|26||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20210926105428/https://bigenc.ru/geography/text/2250537 }} {{Indija-aizmetnis}} {{Indijas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Mahārāštras pilsētas]] [[Kategorija:Indijas pilsētas]] [[Kategorija:Svētās pilsētas]] 8zwkf72fa170mzy5ice6wao07wx28e8 0 447607 4486577 4344364 2026-06-25T21:00:16Z Pirags 3757 4486577 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|senpilsētu|mūsdienu pilsētu|Mari}} {{Senvietas infokaste | name = Merva | native_name = Merw | native_name_lang = | alternate_name = <!-- displays as "Alternative name" --> | image = Mervturkmenistan.jpg | image_size = | alt = | caption = Mervas drupas no putna lidojuma | map = | map_type = Turkmenistāna#Āzija | map_alt = | map_caption = | map_size = | altitude_m = <!-- Enter a number for altitude in meters (m) --> | altitude_ref = | relief = | latd = 37.662778 | latNS = N | longd = 62.1925 | longEW = E | gbgridref = | map_dot_label = | location = {{vieta|Turkmenistāna}}, [[Mari velajets]], [[Bairamali]] | type = | length = | width = | area = | volume = | diameter = | circumference = | height = | builder = | material = | built = pirms 30. gadsimta p.m.ē. | abandoned = 13. gadsimtā nopostīta (19. gadsimta sākumā pamesta pilnībā) | epochs = [[Senie laiki]] | cultures = | dependency_of = | occupants = | event = | discovered = | excavations = | archaeologists = | condition = arheoloģisks piemineklis | ownership = | management = | public_access = | other_designation = | website = | architectural_styles = | architectural_details = | notes = | embedded = {{designation list | embed=yes | designation1 = WHS | designation1_offname = Valsts vēstures un kultūras parks "Senā Merva"/State Historical and Cultural Park "Ancient Merv" | designation1_date = 1999 <small>(23. sesija)</small> | designation1_type = Kultūra | designation1_criteria = ii, iii | designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/886 886] | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{flag|Turkmenistāna}} | designation1_free2name = Reģions | designation1_free2value = Āzija un Okeānija }} }} '''Merva''' ({{val-tk|Merw}}, {{val-fa|مرو}}), dažādos vēstures periodos arī '''Aleksandrija''', '''Margiānas Antiohija''' un '''Marvalsahidžana''' (''Marw al-Shāhijān'') bija viena no vecākajām [[Horasāna]]s pilsētām senajā [[Zīda ceļš|Zīda ceļā]] pie [[Murgapa]]s upes [[iekšējā delta|iekšējās deltas]]. Pilsētas drupas (faktiski vairāku pilsētu drupas no dažādiem periodiem) mūsdienās atrodas [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]], 30 kilometrus uz austrumiem no mūsdienu [[Mari (pilsēta)|Mari]] pilsētas. Mervas oāzē cilvēka apdzīvotības pēdas atklātas no 30. gadsimta p.m.ē. [[Ahemenīdu impērija]]s laikā tā bija [[Margiāna]]s satrapijas centrs. Vēlākos gados to kontrolēja [[arābi]], [[seldžuki]] (no 1118. līdz 1153. gadam tā bija Seldžuku impērijas austrumu galvaspilsēta) un [[Sefevīdi]]. 12. un 13. gadsimtā Merva bija viena no lielākajām pilsētām pasaulē, tajā dzīvoja ap 500 000 tūkstošiem iedzīvotāju. 1221. gadā [[Mongoļu impērija|mongoļi]] [[Čingishans|Čingishana]] dēla [[Tolujs|Toluja]] vadībā nopostīja pilsētu, sistemātiski nogalinot visus iedzīvotājus. Pēc dažu vēsturnieku domām nogalināto skaits varētu būt ap miljons cilvēku. Kaut arī 15. gadsimtā pilsēta tika atjaunota, tā nekad vairs neatguva iepriekšējo ietekmi un līdz 19. gadsimta sākumam tika pilnībā pamesta. 1999. gadā Mervas pilsētas atliekas iekļautas [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]. == Attēlu galerija == <gallery> MAMerw2.jpg Merv-eshaby.jpg Mausoleum of Sultan Sanjar.jpg|Sultāna Sandžara mauzolejs IbnZeidMausoleum.jpg|Ibn Zeida mauzolejs The Great Kyz Kala in 2006.jpg|Lielais Kizkala cietoksnis </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Turkmenistāna UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Turkmenistānā]] [[Kategorija:Turkmenistānas vēsture]] bbe09dk5mndwnj3ks2ph2dl8vbbhq9m 0 448080 4486410 4479454 2026-06-25T13:05:11Z Edis 27633 4486410 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste | Nosaukums = AS "Latvijas Finieris" | Logo = LatvijasFinierisLogoVerticalColourNoBackgroundRGB.png | Sauklis = Solītais īstenots. Dabiski. | Uzņēmuma_veids = [[akciju sabiedrība]] | Dibināšanas_datums = 1992 | Sēdeklis = Bauskas iela 59, Rīga LV-1004, Latvija | Birža = | Indekss = | Vērtība = | Vadība = [[Uldis Biķis]] <small>(padomes priekšsēdētājs)</small>{{br}}[[Jānis Ciems]] <small>(valdes priekšsēdētājs)</small> | Darbinieku_skaits = | Apgrozījums = | Aktīvi = | Bilance = | Peļņa = | Nozare = [[kokapstrāde]] | Produkti = [[saplāksnis]], [[finieris]], [[koka panelis|koka paneļi]] | Mājaslapa = {{URL|finieris.lv}} }} '''AS "Latvijas Finieris"''' ir [[Latvija]]s uzņēmums, vadošais [[Finieris|finiera]], [[saplāksnis|saplākšņa]] un tā produktu ražotājs [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]].{{nepieciešama atsauce}} Citi nozīmīgākie koncerna darbības veidi ir plātņu materiālu tirdzniecība, [[mežsaimniecība]] un mežizstrāde, kā arī sintētisko sveķu un [[fenola-formaldehīda sveķi|fenola-formaldehīda sveķu]] plēvju ražošana.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.exim.lv/latvijas-finieris |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|12|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191221203506/http://www.exim.lv/latvijas-finieris |archivedate={{dat|2019|12|21||bez}} }}</ref> Ar zīmolu "''Riga Wood"'' tiek eksportēti saplākšņa produkti uz aptuveni 50 valstīm.<ref name=":0" /> == Vēsture == [[Attēls:Latvijas Finieris - Kohila Vineer.JPG|thumb|272px|Latvijas Finiera saplākšņa rūpnīca Igaunijā]] [[Attēls:RSEZ SIA Verems.jpg|thumb|272px|RSEZ SIA "[[Verems]]" galvenā ēka]] "Latvijas Finieris" pirmsākumi meklējami 1873. gadā dibinātajā rūpnīcā "[[Latvijas Bērzs]]", kur līdz ar hidrauliskās preses uzstādīšanu 1909. gadā pirmo reizi Latvijā sākta saplākšņa ražošana. Rūpniecībai strauji attīstoties, vēlākos gados izveidotie uzņēmumi "[[Furniers]]" un "[[Lignums]]" kļuva par sava laika modernākajiem un daudzās pasaules valstīs atpazītiem bērza finiera un saplākšņa produktu ražotājiem. Padomju okupācijas laikā visas trīs rūpnīcas 1975. gadā tika apvienotas, nodibinot valsts uzņēmumu "Latvijas finieru ražošanas apvienība". Tuvojoties [[Padomju Savienība|PSRS]] sabrukumam, ražošanas apjomi strauji samazinājās. 1992. gadā, daudziem rūpnīcu darbiniekiem apvienojoties, tika nodibināta slēgta akciju sabiedrība "Latvijas Finieris", un saplākšņa rūpniecība Latvijā piedzīvoja jaunu attīstību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.finieris.lv/lv/uznemums/par-uznemumu |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|12|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190523195125/https://www.finieris.lv/lv/uznemums/par-uznemumu |archivedate={{dat|2019|05|23||bez}} }}</ref> 2010. gadā AS "Latvijas finieris" saskārās ar reiderisma mēģinājumu. Maltā reģistrētais Krievijas kokapstrādes uzņēmums ''Sveza'' vēlējās no individuāliem akcionāriem iegādāties LF akcijas, lai kļūtu par līderi pasaules kokrūpniecības tirgos.<ref name="jauns 2010.10.24" /> 2021. gada 9. novembrī uzņēmums ieviesa produkcijai jaunu eksporta zīmolu ''Riga Wood''.<ref name="db 2021.11.09" /> 2023. gadā "Latvijas Finieris" sāka lielu ekonomiskās attīstības posmu, ko plānots pabeigt 2027. gadā, lai apgrozījumu palielinātu no 414 miljoniem eiro līdz vismaz 500 miljoniem. 2024. gada 14. jūnijā "Latvijas Finieris" Kuldīgā atklāja jaunu finieru ražotni "Kuldīgas fabrika". Tajā uzstādīta pasaulē unikāla hibrīdlobmašīna, kas ļauj nolobīt finierklučus līdz pat 25 mm serdenim. Līdz ar to var apstrādāt tievāka diametra apaļkokus, tādējādi par izejmateriālu var izmantot arī bērza papīrmalku.<ref name="db 2024.06.17" /> 2026. gada 24. aprīlī tika atklāts "[[Verems|VEREMS]]" esošās rūpnīcas pie Rēzeknes paplašinājums, investējot 100 miljonus eiro. == Rūpnīcas == {| class="wikitable" |- !Valsts !Produkcijas tips !Rūpnīcas<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.finieris.com/lv/|title=Sākums|website=Latvijas Finieris|access-date=2025-12-08|language=lv-LV}}</ref> |- | {{flaga|Igaunija}} | Saplāksnis | ''Kohila Vineer'' |- | rowspan="2" | {{flaga|Latvija}} | Saplāksnis | * Lignums * Furniers * Hapaks * [[Verems]] * Kuldīgas fabrika |- | Citi | * Troja (koka izstrādājumi) * Iekārtu rūpnīca * Ķīmisko produktu rūpnīca |- | {{flaga|Lietuva}} | Saplāksnis | ''Likmere'' |- | {{flaga|Somija}} | Saplāksnis | ''Sastamala'' |} == Darbinieki un struktūra == Koncerns nodarbina vairāk nekā 2400 darbiniekus vairāk nekā 250 dažādās profesijās. Uzņēmuma struktūra ietver vairākas rūpnīcas, apstrādes un pārdošanas uzņēmumus, loģistikas un koksnes biznesus, veidojot pilnu ķēdi no meža līdz gatavajam produktam. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="jauns 2010.10.24">[https://jauns.lv/raksts/bizness/205531-krievu-firma-sveza-isteno-rupju-uzbrukumu-latvijas-finieriem Krievu firma "Sveza" īsteno rupju uzbrukumu "Latvijas Finieriem"] Jauns.lv, 2010. gada 24. oktobrī</ref> <ref name="db 2021.11.09">[https://www.db.lv/zinas/latvijas-finiera-produkcijai-jauns-eksporta-zimols-505186 Latvijas Finiera produkcijai jauns eksporta zīmols] Māris Ķirsons, db.lv, 09.11.2021</ref> <ref name="">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/23.06.2026-investejot-vairak-neka-400-miljonus-latvijas-finieris-gatavojas-nopietnam-attistibas-lecienam.a651804/ <ref name="db 2024.06.17">[https://www.db.lv/zinas/foto-atklata-16-miljonus-eiro-verta-latvijas-finiera-razotne-kuldigas-fabrika-516837 FOTO: Atklāta 16 miljonus eiro vērtā Latvijas Finiera ražotne Kuldīgas fabrika] Db.lv, 17.06.2024</ref> }} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko peļņu}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu}} {{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] c6hlhf7hp9l5buorq53krlsny6re5qb 4486420 4486410 2026-06-25T13:39:52Z Edis 27633 4486420 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste | Nosaukums = AS "Latvijas Finieris" | Logo = LatvijasFinierisLogoVerticalColourNoBackgroundRGB.png | Sauklis = Solītais īstenots. Dabiski. | Uzņēmuma_veids = [[akciju sabiedrība]] | Dibināšanas_datums = 1992 | Sēdeklis = Bauskas iela 59, Rīga LV-1004, Latvija | Birža = | Indekss = | Vērtība = | Vadība = [[Uldis Biķis]] <small>(padomes priekšsēdētājs)</small>{{br}}[[Jānis Ciems]] <small>(valdes priekšsēdētājs)</small> | Darbinieku_skaits = | Apgrozījums = | Aktīvi = | Bilance = | Peļņa = | Nozare = [[kokapstrāde]] | Produkti = [[saplāksnis]], [[finieris]], [[koka panelis|koka paneļi]] | Mājaslapa = {{URL|finieris.lv}} }} '''AS "Latvijas Finieris"''' ir [[Latvija]]s uzņēmums, vadošais [[Finieris|finiera]], [[saplāksnis|saplākšņa]] un tā produktu ražotājs [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]].{{nepieciešama atsauce}} Citi nozīmīgākie koncerna darbības veidi ir plātņu materiālu tirdzniecība, [[mežsaimniecība]] un mežizstrāde, kā arī sintētisko sveķu un [[fenola-formaldehīda sveķi|fenola-formaldehīda sveķu]] plēvju ražošana.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.exim.lv/latvijas-finieris |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|12|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191221203506/http://www.exim.lv/latvijas-finieris |archivedate={{dat|2019|12|21||bez}} }}</ref> Ar zīmolu "''Riga Wood"'' tiek eksportēti saplākšņa produkti uz aptuveni 50 valstīm.<ref name=":0" /> == Vēsture == [[Attēls:Latvijas Finieris - Kohila Vineer.JPG|thumb|272px|Latvijas Finiera saplākšņa rūpnīca Igaunijā]] [[Attēls:RSEZ SIA Verems.jpg|thumb|272px|RSEZ SIA "[[Verems]]" galvenā ēka]] "Latvijas Finieris" pirmsākumi meklējami 1873. gadā dibinātajā rūpnīcā "[[Latvijas Bērzs]]", kur līdz ar hidrauliskās preses uzstādīšanu 1909. gadā pirmo reizi Latvijā sākta saplākšņa ražošana. Rūpniecībai strauji attīstoties, vēlākos gados izveidotie uzņēmumi "[[Furniers]]" un "[[Lignums]]" kļuva par sava laika modernākajiem un daudzās pasaules valstīs atpazītiem bērza finiera un saplākšņa produktu ražotājiem. Padomju okupācijas laikā visas trīs rūpnīcas 1975. gadā tika apvienotas, nodibinot valsts uzņēmumu "Latvijas finieru ražošanas apvienība". Tuvojoties [[Padomju Savienība|PSRS]] sabrukumam, ražošanas apjomi strauji samazinājās. 1992. gadā, daudziem rūpnīcu darbiniekiem apvienojoties, tika nodibināta slēgta akciju sabiedrība "Latvijas Finieris", un saplākšņa rūpniecība Latvijā piedzīvoja jaunu attīstību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.finieris.lv/lv/uznemums/par-uznemumu |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|12|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190523195125/https://www.finieris.lv/lv/uznemums/par-uznemumu |archivedate={{dat|2019|05|23||bez}} }}</ref> 2010. gadā AS "Latvijas finieris" saskārās ar reiderisma mēģinājumu. Maltā reģistrētais Krievijas kokapstrādes uzņēmums ''Sveza'' vēlējās no individuāliem akcionāriem iegādāties LF akcijas, lai kļūtu par līderi pasaules kokrūpniecības tirgos.<ref name="jauns 2010.10.24" /> 2021. gada 9. novembrī uzņēmums ieviesa produkcijai jaunu eksporta zīmolu ''Riga Wood''.<ref name="db 2021.11.09" /> 2023. gadā "Latvijas Finieris" sāka lielu ekonomiskās attīstības posmu, ko plānots pabeigt 2027. gadā, lai apgrozījumu palielinātu no 414 miljoniem eiro līdz vismaz 500 miljoniem.<ref name="lsm 2026.06.23" /> 2024. gada 14. jūnijā "Latvijas Finieris" Kuldīgā atklāja jaunu finieru ražotni "Kuldīgas fabrika". Tajā uzstādīta pasaulē unikāla hibrīdlobmašīna, kas ļauj nolobīt finierklučus līdz pat 25 mm serdenim. Līdz ar to var apstrādāt tievāka diametra apaļkokus, tādējādi par izejmateriālu var izmantot arī bērza papīrmalku.<ref name="db 2024.06.17" /> 2026. gada 24. aprīlī tika atklāts "[[Verems|VEREMS]]" esošās rūpnīcas pie Rēzeknes paplašinājums, investējot 100 miljonus eiro. == Rūpnīcas == {| class="wikitable" |- !Valsts !Produkcijas tips !Rūpnīcas<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.finieris.com/lv/|title=Sākums|website=Latvijas Finieris|access-date=2025-12-08|language=lv-LV}}</ref> |- | {{flaga|Igaunija}} | Saplāksnis | ''Kohila Vineer'' |- | rowspan="2" | {{flaga|Latvija}} | Saplāksnis | * Lignums * Furniers * Hapaks * [[Verems]] * Kuldīgas fabrika |- | Citi | * Troja (koka izstrādājumi) * Iekārtu rūpnīca * Ķīmisko produktu rūpnīca |- | {{flaga|Lietuva}} | Saplāksnis | ''Likmere'' |- | {{flaga|Somija}} | Saplāksnis | ''Sastamala'' |} == Darbinieki un struktūra == Koncerns nodarbina vairāk nekā 2400 darbiniekus vairāk nekā 250 dažādās profesijās. Uzņēmuma struktūra ietver vairākas rūpnīcas, apstrādes un pārdošanas uzņēmumus, loģistikas un koksnes biznesus, veidojot pilnu ķēdi no meža līdz gatavajam produktam. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="jauns 2010.10.24">[https://jauns.lv/raksts/bizness/205531-krievu-firma-sveza-isteno-rupju-uzbrukumu-latvijas-finieriem Krievu firma "Sveza" īsteno rupju uzbrukumu "Latvijas Finieriem"] Jauns.lv, 2010. gada 24. oktobrī</ref> <ref name="db 2021.11.09">[https://www.db.lv/zinas/latvijas-finiera-produkcijai-jauns-eksporta-zimols-505186 Latvijas Finiera produkcijai jauns eksporta zīmols] Māris Ķirsons, db.lv, 09.11.2021</ref> <ref name="lsm 2026.06.23">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/23.06.2026-investejot-vairak-neka-400-miljonus-latvijas-finieris-gatavojas-nopietnam-attistibas-lecienam.a651804/ Investējot vairāk nekā 400 miljonus, «Latvijas finieris» gatavojas nopietnam attīstības lēcienam] Inese Helmane, LSM, 2026. gada 23. jūnijs</ref> <ref name="db 2024.06.17">[https://www.db.lv/zinas/foto-atklata-16-miljonus-eiro-verta-latvijas-finiera-razotne-kuldigas-fabrika-516837 FOTO: Atklāta 16 miljonus eiro vērtā Latvijas Finiera ražotne Kuldīgas fabrika] Db.lv, 17.06.2024</ref> }} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko peļņu}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu}} {{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] 32o6fccqvuo74mhh66vqsz517drj7ov 0 449668 4486501 3810138 2026-06-25T17:56:33Z Pirags 3757 4486501 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Sipaju sacelšanās 1857. gadā | image = File:Indian Rebellion of 1857.jpg | caption = 1912. gadā izveidota karte, kurā atzīmētas sacelšanās vietas | date = {{dat|1857|05|10|N}} –<br/>{{dat|1858|11|01|N}} | place = [[Indostāna]]s ziemeļi | result = britu uzvara * sacelšanās apspiešana * formāla [[Mogulu impērija]]s likvidēšana * [[Britu Austrumindijas kompānija]]s valdīšanas laika beigas Indijā * vara pārgāja Lielbritānijas kronim | casus = [[Britu Austrumindijas kompānija]]s rīcība izraisīja [[sipaji|sipaju]] (Indijas armijas) dumpi. Dumpim dažos reģionos sekoja pilsoņu sacelšanās | territory = no bijušās [[Britu Austrumindijas kompānija]]s teritorijām tika izveidota [[Britu Indija]] (dažas zemes atgrieza pamatiedzīvotājiem, citas zemes konfiscēja britu kronim) | combatant1 = {{bulleted list | [[sipaji|sipaju]] dumpinieki | [[Mogulu impērija]] | {{flagicon image|Flag of Awadh.svg}} [[Audas valsts|Auda]] | [[Jagdishpur|Džagdišpura]] | {{flagicon image|Flag of the Maratha Empire.svg}} [[Gvālijaras valsts]] | [[Džhansi valsts|Džhansi]] valdnieces [[Rani Lakšmibai]] spēki | [[Nana Sagibs|Nanas Sagiba]]s spēki | dažādi [[radža]]s }} | combatant2 = {{flagicon image|Flag of the British East India Company (1707).svg}} [[Britu Austrumindijas kompānija]]<br /> {{flagicon image|Flag of the United Kingdom.svg}} [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste]]<br /> {{flagicon image|Flag of Nepal.svg}} [[Nepālas Karaliste]]<br /> 5 vasaļvalstis:<br /> {{bulleted list | {{flagicon image|Kapurthala flag.svg}} [[Kapurthala]] | [[Nabha]] | {{flagicon image|Patiala flag.svg}} [[Patiala]] | {{flagicon image|Flag of the Rampur State.svg}} [[Rampura]] | {{flagicon image|Flag of Jodhpur.svg}} [[Džodhpuras valsts|Džodhpura]] }} | commander1 = {{unbulleted list | [[Bahadurs Šahs Zafars]] | [[Nahar Singh|Nahars Singhs]] | [[Bahts Hans]]{{KIA}} | [[Nana Sagibs]] | un citi<!---- | [[Kunwar Singh]] | [[Tantia Tope|Tatya Tope]] {{Executed}} | [[Rao Tula Ram]] | [[Ali Bahadur II]] Nawab of [[Banda, Uttar Pradesh|Banda]] | [[Umrao Singh Bhati]] | [[Rani Lakshmibai]]{{KIA}} | [[Begum Hazrat Mahal]] | [[Birjis Qadr]] | [[Thakur Vishwanath Shahdeo]] {{Executed}} | [[Pandey Ganpat Rai]] {{Executed}} | [[Tikait Umrao Singh]] {{Executed}} | [[Sheikh Bhikhari]] {{Executed}}---> }} | commander2 = {{unbulleted list | [[Charles Canning|Čārlzs Kannings]] | [[George Anson|Džordžs Ensons]]<br /><small>(miris 1857. gada maijā)</small> | [[Patrick Grant|Patriks Grants]] | un citi<!---- | [[Colin Campbell]]<br /><small>(no 1857. gada augusta)</small> | [[John Nicholson (East India Company officer)|John Nicholson]]{{KIA}} | [[Jung Bahadur Kunwar Rana]]<ref>''The Gurkhas'' by W. Brook Northey, John Morris. {{ISBN|81-206-1577-8}}. p. 58.</ref> | [[Dhir Shamsher Rana|Dhir Shamsher Kunwar Rana]]----> }} | strength1 = | strength2 = | casualties3 = Nogalināti 6000 no 40 000 eiropiešiem.<ref name="Peers">{{grāmatas atsauce | author= Peers, Douglas M. | year= 2013 | title= India Under Colonial Rule: 1700–1885 | publisher= Routledge | isbn= 978-1-317-88286-2 | page= 64}}</ref> Līdz 800 000 indiešu un, iespējams, vēl vairāk gan sacelšanās laikā, gan pēc tam sekojošā badā un slimību epidēmijā laikā.<ref name="Peers"/> | notes = | campaignbox = | title = }} '''Sipaju sacelšanās''' jeb '''1857. gada indiešu sacelšanās''', arī '''Pirmais neatkarības karš''', bija ilgstoša un plaša [[sacelšanās]] pret [[Britu Austrumindijas kompānija|Britu Austrumindijas kompāniju]], kuru 1857. gada maijā mūsdienu [[Indija]]s ziemeļos, [[Ganga]]s upes ielejā, aizsāka indiešu algotņi [[sipaji]], bet vēlāk izvērsās arī pārējo iedzīvotāju vidū. Nemieri ilga līdz 1858. gada novembrim. Pēc dumpja apspiešanas tika izveidota [[Britu Indija]]. Sipaju sacelšanās sakās {{dat|1857|5|10}}, kad [[Meratha|Merathā]] pret britiem dumpi uzsāka trīs sipaju pulki, kas pēc tam devās uz 64 km attālo [[Deli]], kur guva vietējo sipaju un pilsētnieku atbalstu. Sacelšanās laikā dumpinieku armijas bija koncentrētas [[Laknava|Laknavā]] un [[Kānpura|Kānpurā]]. Tā paša gada maijā briti uzsāka pretdarbību un atguva Deli, par jauno dumpinieku centru kļuva [[Auda]]. {{dat|1858|3|19}} krita Laknava. Tā paša gada [[1. novembris|1. novembrī]], kas tiek uzskatīts par sacelšanās beigām, Lielbritānijas karaliene [[Viktorija (karaliene)|Viktorija]] izdeva manifestu, kas vietējiem valdniekiem solīja amnestiju, kā rezultātā viņi novērsās no turpmākās piedalīšanās dumpī. Pēc tam vēl bija dažviet nelielas sacelšanās, bet britu vara tās apspieda. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://www.britannica.com/event/Indian-Mutiny | title= Indian Mutiny <nowiki>|</nowiki> History, Causes, Summary, & Facts | publisher= Encyclopedia Britannica | language= en}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://bigenc.ru/world_history/text/2008979 | title= Индийское народное восстание | publisher= Большая российская энциклопедия | language= ru | access-date= {{dat|2020|01|20||bez}} | archive-date= {{dat|2020|10|27||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20201027181148/https://bigenc.ru/world_history/text/2008979 }} {{vēsture-aizmetnis}} {{Indija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sacelšanās]] [[Kategorija:Neatkarības kari]] [[Kategorija:Indijas vēsture]] [[Kategorija:Pakistānas vēsture]] [[Kategorija:Britu Indija]] [[Kategorija:1857. gads]] [[Kategorija:1858. gads]] 5ee90r8kkne5izgv1maus76v1lu8ro8 4486505 4486501 2026-06-25T18:04:23Z Pirags 3757 4486505 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Sipaju sacelšanās 1857. gadā | image = File:Indian Rebellion of 1857.jpg | caption = 1912. gadā izveidota karte, kurā atzīmētas sacelšanās vietas | date = {{dat|1857|05|10|N}} –<br/>{{dat|1858|11|01|N}} | place = [[Indostāna]]s ziemeļi | result = britu uzvara * sacelšanās apspiešana * formāla [[Mogulu impērija]]s likvidēšana * [[Britu Austrumindijas kompānija]]s valdīšanas laika beigas Indijā * vara pārgāja Lielbritānijas kronim | casus = [[Britu Austrumindijas kompānija]]s rīcība izraisīja [[sipaji|sipaju]] (Indijas armijas) dumpi. Dumpim dažos reģionos sekoja pilsoņu sacelšanās | territory = no bijušās [[Britu Austrumindijas kompānija]]s teritorijām tika izveidota [[Britu Indija]] (dažas zemes atgrieza pamatiedzīvotājiem, citas zemes konfiscēja britu kronim) | combatant1 = {{bulleted list | [[sipaji|sipaju]] dumpinieki | [[Mogulu impērija]] | {{flagicon image|Flag of Awadh.svg}} [[Audas valsts|Auda]] | [[Jagdishpur|Džagdišpura]] | {{flagicon image|Flag of the Maratha Empire.svg}} [[Gvālijaras valsts]] | [[Džhansi valsts|Džhansi]] valdnieces [[Rani Lakšmibai]] spēki | [[Nana Sagibs|Nanas Sagiba]]s spēki | dažādi [[radža]]s }} | combatant2 = {{flagicon image|Flag of the British East India Company (1707).svg}} [[Britu Austrumindijas kompānija]]<br /> {{flagicon image|Flag of the United Kingdom.svg}} [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste]]<br /> {{flagicon image|Flag of Nepal.svg}} [[Nepālas Karaliste]]<br /> 5 vasaļvalstis:<br /> {{bulleted list | {{flagicon image|Kapurthala flag.svg}} [[Kapurthala]] | [[Nabha]] | {{flagicon image|Patiala flag.svg}} [[Patiala]] | {{flagicon image|Flag of the Rampur State.svg}} [[Rampura]] | {{flagicon image|Flag of Jodhpur.svg}} [[Džodhpuras valsts|Džodhpura]] }} | commander1 = {{unbulleted list | [[Bahadurs Šahs Zafars]] | [[Nahar Singh|Nahars Singhs]] | [[Bahts Hans]]{{KIA}} | [[Nana Sagibs]] | un citi<!---- | [[Kunwar Singh]] | [[Tantia Tope|Tatya Tope]] {{Executed}} | [[Rao Tula Ram]] | [[Ali Bahadur II]] Nawab of [[Banda, Uttar Pradesh|Banda]] | [[Umrao Singh Bhati]] | [[Rani Lakshmibai]]{{KIA}} | [[Begum Hazrat Mahal]] | [[Birjis Qadr]] | [[Thakur Vishwanath Shahdeo]] {{Executed}} | [[Pandey Ganpat Rai]] {{Executed}} | [[Tikait Umrao Singh]] {{Executed}} | [[Sheikh Bhikhari]] {{Executed}}---> }} | commander2 = {{unbulleted list | [[Charles Canning|Čārlzs Kannings]] | [[George Anson|Džordžs Ensons]]<br /><small>(miris 1857. gada maijā)</small> | [[Patrick Grant|Patriks Grants]] | un citi<!---- | [[Colin Campbell]]<br /><small>(no 1857. gada augusta)</small> | [[John Nicholson (East India Company officer)|John Nicholson]]{{KIA}} | [[Jung Bahadur Kunwar Rana]]<ref>''The Gurkhas'' by W. Brook Northey, John Morris. {{ISBN|81-206-1577-8}}. p. 58.</ref> | [[Dhir Shamsher Rana|Dhir Shamsher Kunwar Rana]]----> }} | strength1 = | strength2 = | casualties3 = Nogalināti 6000 no 40 000 eiropiešiem.<ref name="Peers">{{grāmatas atsauce | author= Peers, Douglas M. | year= 2013 | title= India Under Colonial Rule: 1700–1885 | publisher= Routledge | isbn= 978-1-317-88286-2 | page= 64}}</ref> Līdz 800 000 indiešu un, iespējams, vēl vairāk gan sacelšanās laikā, gan pēc tam sekojošā badā un slimību epidēmijā laikā.<ref name="Peers"/> | notes = | campaignbox = | title = }} '''Sipaju sacelšanās''' jeb '''1857. gada indiešu sacelšanās''', arī '''Pirmais neatkarības karš''', bija plaša [[sacelšanās]] pret [[Britu Austrumindijas kompānija|Britu Austrumindijas kompāniju]], kuru 1857. gada maijā mūsdienu [[Indija]]s ziemeļos, [[Ganga]]s upes ielejā, aizsāka indiešu algotņi [[sipaji]], bet vēlāk izvērsās arī pārējo iedzīvotāju vidū. Nemieri ilga līdz 1858. gada novembrim. Pēc dumpja apspiešanas tika izveidota [[Britu Indija]]. Sipaju sacelšanās sakās {{dat|1857|5|10}}, kad [[Meratha|Merathā]] pret britiem dumpi uzsāka trīs sipaju pulki, kas pēc tam devās uz 64 km attālo [[Mogulu impērija]]s ɡalvaspilsētu [[Deli]], kur guva vietējo imperatora atbalstu. Sacelšanās laikā dumpinieku armijas bija koncentrētas [[Laknava|Laknavā]] un [[Kānpura|Kānpurā]]. Tā paša gada maijā briti uzsāka pretdarbību un atguva Deli, par jauno dumpinieku centru kļuva [[Auda]]. {{dat|1858|3|19}} krita Laknava. Tā paša gada [[1. novembris|1. novembrī]], kas tiek uzskatīts par sacelšanās beigām, Lielbritānijas karaliene [[Viktorija (karaliene)|Viktorija]] izdeva manifestu, kas vietējiem valdniekiem solīja amnestiju, kā rezultātā viņi novērsās no turpmākās piedalīšanās dumpī. Pēc tam vēl bija dažviet nelielas sacelšanās, bet britu vara tās apspieda. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://www.britannica.com/event/Indian-Mutiny | title= Indian Mutiny <nowiki>|</nowiki> History, Causes, Summary, & Facts | publisher= Encyclopedia Britannica | language= en}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://bigenc.ru/world_history/text/2008979 | title= Индийское народное восстание | publisher= Большая российская энциклопедия | language= ru | access-date= {{dat|2020|01|20||bez}} | archive-date= {{dat|2020|10|27||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20201027181148/https://bigenc.ru/world_history/text/2008979 }} {{vēsture-aizmetnis}} {{Indija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sacelšanās]] [[Kategorija:Neatkarības kari]] [[Kategorija:Indijas vēsture]] [[Kategorija:Pakistānas vēsture]] [[Kategorija:Britu Indija]] [[Kategorija:1857. gads]] [[Kategorija:1858. gads]] t0176ju3l4kv3bp3z5hhtfe3u9zvfua 4486506 4486505 2026-06-25T18:04:53Z Pirags 3757 4486506 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Sipaju sacelšanās 1857. gadā | image = File:Indian Rebellion of 1857.jpg | caption = 1912. gadā izveidota karte, kurā atzīmētas sacelšanās vietas | date = {{dat|1857|05|10|N}} –<br/>{{dat|1858|11|01|N}} | place = [[Indostāna]]s ziemeļi | result = britu uzvara * sacelšanās apspiešana * formāla [[Mogulu impērija]]s likvidēšana * [[Britu Austrumindijas kompānija]]s valdīšanas laika beigas Indijā * vara pārgāja Lielbritānijas kronim | casus = [[Britu Austrumindijas kompānija]]s rīcība izraisīja [[sipaji|sipaju]] (Indijas armijas) dumpi. Dumpim dažos reģionos sekoja pilsoņu sacelšanās | territory = no bijušās [[Britu Austrumindijas kompānija]]s teritorijām tika izveidota [[Britu Indija]] (dažas zemes atgrieza pamatiedzīvotājiem, citas zemes konfiscēja britu kronim) | combatant1 = {{bulleted list | [[sipaji|sipaju]] dumpinieki | [[Mogulu impērija]] | {{flagicon image|Flag of Awadh.svg}} [[Audas valsts|Auda]] | [[Jagdishpur|Džagdišpura]] | {{flagicon image|Flag of the Maratha Empire.svg}} [[Gvālijaras valsts]] | [[Džhansi valsts|Džhansi]] valdnieces [[Rani Lakšmibai]] spēki | [[Nana Sagibs|Nanas Sagiba]]s spēki | dažādi [[radža]]s }} | combatant2 = {{flagicon image|Flag of the British East India Company (1707).svg}} [[Britu Austrumindijas kompānija]]<br /> {{flagicon image|Flag of the United Kingdom.svg}} [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste]]<br /> {{flagicon image|Flag of Nepal.svg}} [[Nepālas Karaliste]]<br /> 5 vasaļvalstis:<br /> {{bulleted list | {{flagicon image|Kapurthala flag.svg}} [[Kapurthala]] | [[Nabha]] | {{flagicon image|Patiala flag.svg}} [[Patiala]] | {{flagicon image|Flag of the Rampur State.svg}} [[Rampura]] | {{flagicon image|Flag of Jodhpur.svg}} [[Džodhpuras valsts|Džodhpura]] }} | commander1 = {{unbulleted list | [[Bahadurs Šahs Zafars]] | [[Nahar Singh|Nahars Singhs]] | [[Bahts Hans]]{{KIA}} | [[Nana Sagibs]] | un citi<!---- | [[Kunwar Singh]] | [[Tantia Tope|Tatya Tope]] {{Executed}} | [[Rao Tula Ram]] | [[Ali Bahadur II]] Nawab of [[Banda, Uttar Pradesh|Banda]] | [[Umrao Singh Bhati]] | [[Rani Lakshmibai]]{{KIA}} | [[Begum Hazrat Mahal]] | [[Birjis Qadr]] | [[Thakur Vishwanath Shahdeo]] {{Executed}} | [[Pandey Ganpat Rai]] {{Executed}} | [[Tikait Umrao Singh]] {{Executed}} | [[Sheikh Bhikhari]] {{Executed}}---> }} | commander2 = {{unbulleted list | [[Charles Canning|Čārlzs Kannings]] | [[George Anson|Džordžs Ensons]]<br /><small>(miris 1857. gada maijā)</small> | [[Patrick Grant|Patriks Grants]] | un citi<!---- | [[Colin Campbell]]<br /><small>(no 1857. gada augusta)</small> | [[John Nicholson (East India Company officer)|John Nicholson]]{{KIA}} | [[Jung Bahadur Kunwar Rana]]<ref>''The Gurkhas'' by W. Brook Northey, John Morris. {{ISBN|81-206-1577-8}}. p. 58.</ref> | [[Dhir Shamsher Rana|Dhir Shamsher Kunwar Rana]]----> }} | strength1 = | strength2 = | casualties3 = Nogalināti 6000 no 40 000 eiropiešiem.<ref name="Peers">{{grāmatas atsauce | author= Peers, Douglas M. | year= 2013 | title= India Under Colonial Rule: 1700–1885 | publisher= Routledge | isbn= 978-1-317-88286-2 | page= 64}}</ref> Līdz 800 000 indiešu un, iespējams, vēl vairāk gan sacelšanās laikā, gan pēc tam sekojošā badā un slimību epidēmijā laikā.<ref name="Peers"/> | notes = | campaignbox = | title = }} '''Sipaju sacelšanās''' jeb '''1857. gada indiešu sacelšanās''', arī '''Pirmais neatkarības karš''', bija plaša [[sacelšanās]] pret [[Britu Austrumindijas kompānija|Britu Austrumindijas kompāniju]], kuru 1857. gada maijā mūsdienu [[Indija]]s ziemeļos, [[Ganga]]s upes ielejā, aizsāka indiešu algotņi [[sipaji]], bet vēlāk izvērsās arī pārējo iedzīvotāju vidū. Nemieri ilga līdz 1858. gada novembrim. Pēc dumpja apspiešanas tika izveidota [[Britu Indija]]. Sipaju sacelšanās sakās {{dat|1857|5|10}}, kad [[Meratha|Merathā]] pret britiem dumpi uzsāka trīs sipaju pulki, kas pēc tam devās uz 64 km attālo [[Mogulu impērija]]s ɡalvaspilsētu [[Deli]], kur guva imperatora atbalstu. Sacelšanās laikā dumpinieku armijas bija koncentrētas [[Laknava|Laknavā]] un [[Kānpura|Kānpurā]]. Tā paša gada maijā briti uzsāka pretdarbību un atguva Deli, par jauno dumpinieku centru kļuva [[Auda]]. {{dat|1858|3|19}} krita Laknava. Tā paša gada [[1. novembris|1. novembrī]], kas tiek uzskatīts par sacelšanās beigām, Lielbritānijas karaliene [[Viktorija (karaliene)|Viktorija]] izdeva manifestu, kas vietējiem valdniekiem solīja amnestiju, kā rezultātā viņi novērsās no turpmākās piedalīšanās dumpī. Pēc tam vēl bija dažviet nelielas sacelšanās, bet britu vara tās apspieda. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://www.britannica.com/event/Indian-Mutiny | title= Indian Mutiny <nowiki>|</nowiki> History, Causes, Summary, & Facts | publisher= Encyclopedia Britannica | language= en}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://bigenc.ru/world_history/text/2008979 | title= Индийское народное восстание | publisher= Большая российская энциклопедия | language= ru | access-date= {{dat|2020|01|20||bez}} | archive-date= {{dat|2020|10|27||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20201027181148/https://bigenc.ru/world_history/text/2008979 }} {{vēsture-aizmetnis}} {{Indija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sacelšanās]] [[Kategorija:Neatkarības kari]] [[Kategorija:Indijas vēsture]] [[Kategorija:Pakistānas vēsture]] [[Kategorija:Britu Indija]] [[Kategorija:1857. gads]] [[Kategorija:1858. gads]] 6weps687vzp43la5yrnzfrlroybtkd3 4486507 4486506 2026-06-25T18:05:50Z Pirags 3757 4486507 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Sipaju sacelšanās 1857. gadā | image = File:Indian Rebellion of 1857.jpg | caption = 1912. gadā izveidota karte, kurā atzīmētas sacelšanās vietas | date = {{dat|1857|05|10|N}} –<br/>{{dat|1858|11|01|N}} | place = [[Indostāna]]s ziemeļi | result = britu uzvara * sacelšanās apspiešana * formāla [[Mogulu impērija]]s likvidēšana * [[Britu Austrumindijas kompānija]]s valdīšanas laika beigas Indijā * vara pārgāja Lielbritānijas kronim | casus = [[Britu Austrumindijas kompānija]]s rīcība izraisīja [[sipaji|sipaju]] (Indijas armijas) dumpi. Dumpim dažos reģionos sekoja pilsoņu sacelšanās | territory = no bijušās [[Britu Austrumindijas kompānija]]s teritorijām tika izveidota [[Britu Indija]] (dažas zemes atgrieza pamatiedzīvotājiem, citas zemes konfiscēja britu kronim) | combatant1 = {{bulleted list | [[sipaji|sipaju]] dumpinieki | [[Mogulu impērija]] | {{flagicon image|Flag of Awadh.svg}} [[Audas valsts|Auda]] | [[Jagdishpur|Džagdišpura]] | {{flagicon image|Flag of the Maratha Empire.svg}} [[Gvālijaras valsts]] | [[Džhansi valsts|Džhansi]] valdnieces [[Rani Lakšmibai]] spēki | [[Nana Sagibs|Nanas Sagiba]]s spēki | dažādi [[radža]]s }} | combatant2 = {{flagicon image|Flag of the British East India Company (1707).svg}} [[Britu Austrumindijas kompānija]]<br /> {{flagicon image|Flag of the United Kingdom.svg}} [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste]]<br /> {{flagicon image|Flag of Nepal.svg}} [[Nepālas Karaliste]]<br /> 5 vasaļvalstis:<br /> {{bulleted list | {{flagicon image|Kapurthala flag.svg}} [[Kapurthala]] | [[Nabha]] | {{flagicon image|Patiala flag.svg}} [[Patiala]] | {{flagicon image|Flag of the Rampur State.svg}} [[Rampura]] | {{flagicon image|Flag of Jodhpur.svg}} [[Džodhpuras valsts|Džodhpura]] }} | commander1 = {{unbulleted list | [[Bahadurs Šahs Zafars]] | [[Nahar Singh|Nahars Singhs]] | [[Bahts Hans]]{{KIA}} | [[Nana Sagibs]] | un citi<!---- | [[Kunwar Singh]] | [[Tantia Tope|Tatya Tope]] {{Executed}} | [[Rao Tula Ram]] | [[Ali Bahadur II]] Nawab of [[Banda, Uttar Pradesh|Banda]] | [[Umrao Singh Bhati]] | [[Rani Lakshmibai]]{{KIA}} | [[Begum Hazrat Mahal]] | [[Birjis Qadr]] | [[Thakur Vishwanath Shahdeo]] {{Executed}} | [[Pandey Ganpat Rai]] {{Executed}} | [[Tikait Umrao Singh]] {{Executed}} | [[Sheikh Bhikhari]] {{Executed}}---> }} | commander2 = {{unbulleted list | [[Charles Canning|Čārlzs Kannings]] | [[George Anson|Džordžs Ensons]]<br /><small>(miris 1857. gada maijā)</small> | [[Patrick Grant|Patriks Grants]] | un citi<!---- | [[Colin Campbell]]<br /><small>(no 1857. gada augusta)</small> | [[John Nicholson (East India Company officer)|John Nicholson]]{{KIA}} | [[Jung Bahadur Kunwar Rana]]<ref>''The Gurkhas'' by W. Brook Northey, John Morris. {{ISBN|81-206-1577-8}}. p. 58.</ref> | [[Dhir Shamsher Rana|Dhir Shamsher Kunwar Rana]]----> }} | strength1 = | strength2 = | casualties3 = Nogalināti 6000 no 40 000 eiropiešiem.<ref name="Peers">{{grāmatas atsauce | author= Peers, Douglas M. | year= 2013 | title= India Under Colonial Rule: 1700–1885 | publisher= Routledge | isbn= 978-1-317-88286-2 | page= 64}}</ref> Līdz 800 000 indiešu un, iespējams, vēl vairāk gan sacelšanās laikā, gan pēc tam sekojošā badā un slimību epidēmijā laikā.<ref name="Peers"/> | notes = | campaignbox = | title = }} '''Sipaju sacelšanās''' jeb '''1857. gada indiešu sacelšanās''', arī '''Pirmais neatkarības karš''', bija plaša [[sacelšanās]] pret [[Britu Austrumindijas kompānija|Britu Austrumindijas kompāniju]], kuru 1857. gada maijā mūsdienu [[Indija]]s ziemeļos, [[Ganga]]s upes ielejā, aizsāka indiešu algotņi [[sipaji]], bet vēlāk izvērsās arī pārējo iedzīvotāju vidū. Nemieri ilga līdz 1858. gada novembrim. Pēc dumpja apspiešanas tika izveidota [[Britu Indija]]. Sipaju sacelšanās sakās {{dat|1857|5|10}}, kad [[Meratha|Merathā]] pret britiem dumpi uzsāka trīs sipaju pulki, kas pēc tam devās uz 64 km attālo [[Mogulu impērija]]s ɡalvaspilsētu [[Deli]], kur guva imperatora atbalstu. Sacelšanās laikā dumpinieku armijas bija koncentrētas [[Laknava|Laknavā]] un [[Kānpura|Kānpurā]]. Tā paša gada maijā briti uzsāka pretdarbību un ieņēma Deli, par dumpinieku jauno centru kļuva [[Auda]]. {{dat|1858|3|19}} krita Laknava. Tā paša gada [[1. novembris|1. novembrī]], kas tiek uzskatīts par sacelšanās beigām, Lielbritānijas karaliene [[Viktorija (karaliene)|Viktorija]] izdeva manifestu, kas vietējiem valdniekiem solīja amnestiju, kā rezultātā viņi novērsās no turpmākās piedalīšanās dumpī. Pēc tam vēl bija dažviet nelielas sacelšanās, bet britu vara tās apspieda. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://www.britannica.com/event/Indian-Mutiny | title= Indian Mutiny <nowiki>|</nowiki> History, Causes, Summary, & Facts | publisher= Encyclopedia Britannica | language= en}} * {{tīmekļa atsauce | url= https://bigenc.ru/world_history/text/2008979 | title= Индийское народное восстание | publisher= Большая российская энциклопедия | language= ru | access-date= {{dat|2020|01|20||bez}} | archive-date= {{dat|2020|10|27||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20201027181148/https://bigenc.ru/world_history/text/2008979 }} {{vēsture-aizmetnis}} {{Indija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sacelšanās]] [[Kategorija:Neatkarības kari]] [[Kategorija:Indijas vēsture]] [[Kategorija:Pakistānas vēsture]] [[Kategorija:Britu Indija]] [[Kategorija:1857. gads]] [[Kategorija:1858. gads]] oet42suuxi56ycklmy6oburru11ruc1 0 450904 4486575 3781200 2026-06-25T20:53:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4486575 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = [[Frīdrihs Canders|Fridriha Candera]] Jauno lidotāju klubs |attēla_nos = Young Pilot Club Emblem Image.png |att_izm = |att_apraksts = Fridriha Candera Jauno lidotāju kluba kursantu piedurkņu zīmotne no 1965. līdz 1995. gadam.<br>'''Specialitate:'''<br> 2.kategorijas motorists lidmašīnas AN-2 ekspluatācijā |dibin = 1965. gadā |vieta = [[Rīgas lidosta]],<br>{{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Mārupes novads|td=Latvija}} |tips = mācību ražošanas kombināts |direktors = [[Viktors Talpa]] |skoleni = ap 80/gadā |mlapa = [[Rīgas Aviācijas muzejs]] }} '''Frīdriha Candera Jauno lidotāju klubs (JLK)''' ({{val|ru|Клуб Юных Лётчиков имени Ф. А. Цандера (КЮЛ им.Ф.А.Цандера)}}) tika izveidots 1965. gadā Latvijas Civilās aviācijas pārvaldē. Pēc [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|lidostas «Rīga»]] atklāšanas klubs atradās tās teritorijā, mācību centra ēkā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://travelnews.lv/foto/?gid=1011&iid=15984|title=Aviācijas muzejā atrodas arī jaunais lidotāju klubs Aviomuzejs Rīgas lidostas teritorijā, photo:1011|last=reserved|first=Copyright (C) 2014-2020 Baltictravelnews com All rights|website=travelnews.lv|access-date=2020-02-03|language=lv}}</ref> Galvenais nodarbību organizators un nepieciešamā aprīkojuma piegādātājs ([[lidmašīna]]s, [[Helikopters|helikopteri]], [[Lidojuma simulators|lidojuma simulatori]] utt.) bija [[Tu-154]]A un B lidmašīnu lidojumu [[inženieris]] [[Viktors Talpa]]. Kluba galvenais mērķis bija sagatavot jauniešus darbam [[Aviācija|aviācijā]]. JLK bija profesionāli orientēta organizācija. Kursantiem jau no astotās klases bija jāmācās ievads teorētiskajās aviācijas disciplīnās, tajā skaitā: * PSRS un starptautiskie aviāciju regulējošie normatīvie dokumenti; * lidojuma principi; * lidmašīnu korpuss, sistēmas un dzinēji; * lidmašīnu aprīkojums; * lidmašīnu radioelektroniskās iekārtas; * lidmašīnu masa un līdzsvars; * lidmašīnu veiktspēja; * lidojumu plānošana un uzraudzība; * meteoroloģija; * gaisa kuģu navigācija; * radionavigācija; * gaisa kuģu ekspluatācijas procedūras; * padomju lidmašīnu ekspluatācijas rokasgrāmatas; * sakaru procedūras; * lidojumu noteikumi; * cilvēka veiktspēja utt. Papildus kursantiem bija jāiepazīstas ar dažādu lidostas dienestu saimnieciskajiem darbiem, jāpiedalās praksē lidostā, jānodarbojas ar izpletņlēkšanu, kā arī jāuzlabo sava fiziskā forma. Viņi guva arī sporta un militāras apmācības. Kursantiem tika nodrošinātas praktiskās nodarbības arī ar lidmašīnu [[An-24]], [[Tu-134]] un Tu-154B-2 kompleksajiem trenažieriem. Studiju beidzējiem tika pasniegta noteikta parauga apliecība un piešķirta kvalifikācija “2. kategorijas motorists lidmašīnas AN-2 ekspluatācijā”. [[Attēls:JPK kadeti nodarbības laikā ar Mig-21.jpeg|thumb|left|270px|Kluba kadeti nodarbības laikā ar lidmašīnu MiG-21 JLK V. Talpas vadībā 1985. gada augustā.]] Vasarā kursanti apguva praktisku apmācību Latvijas Civilās aviācijas administrācijas dienestos [[Rīgas lidosta|lidostā Rīga]] — piemēram, transporta organizācijas dienestā, gaisa kuģu ekspluatācijas tehniskās apkopes nodaļā, aviācijas tehniskajā bāzē, kā arī izpletņlēkšanu [[Brīvprātīgā armijas, aviācijas un flotes veicināšanas biedrība|DOSAAF]] lidošanas klubā. Ar laiku klubam parādījās vajadzība ne tikai pēc uzskatāmiem mācību līdzekļiem kā līdz šim, bet arī pēc mācību lidmašīnām, lai varētu veikt mācības dažādās disciplīnās. Aizsardzības ministrija to atbalstīja un piekrita nodot klubam norakstītu lidmašīnu Mig-21US, kas tika pārkrāsota pašu kursantu spēkiem. Tā sāka veidoties JLK mācību lidmašīnu bāzes fonds. Katrai kursantu grupai tika piešķirts noteikts gaisa kuģis, kas tika nodots klubam kā eksponāts. Ar lidostu speciālistu atbalstu kursanti mēģināja uzturēt viņiem uzticēto lidmašīnu vai helikopteru lietojamā stāvoklī. Turpmākajā laikā, nostiprinoties kluba sakariem ar militārpersonām, kluba aviācijas tehnikas daudzums ievērojami palielinājās un papildinājās ar diezgan retiem un pat unikāliem kara un civilās lidmašīnu un helikopteru paraugiem. Šajā laikā klubam tika nodibinātas filiāles [[Liepāja|Liepājā]] un [[Ventspils|Ventspilī]]. [[Attēls:Zander Young Pilots Club 1986.png|thumb|270px|Sertifikāta izsniegšanu nākamajam JLK absolventam veic kluba pastāvīgais direktors Viktors Talpa.]] 1991. gadā kluba mācību lidlaukā tika izveidota laba tehniskā bāze, ieskaitot gaisa kuģu un aerodromu tehniku, JLK turpināja jaunāko aviācijas speciālistu izlaidumus civilajai aviācijai un gaisa spēkiem, kluba absolventiem tika dota priekšroka, iestājoties aviācijas mācību iestādēs, universitātēs un tehniskajās skolās, kā arī viņu vispārējais izglītības un apmācības līmenis bija diezgan augsts, jo kadeti tika uzņemti klubā uz konkurences pamata, tādējādi veicot profesionālu atlasi aviācijas nozarē. Kluba apmācību kursa noslēgumā absolventiem tika izsniegts noteiktas formas sertifikāts. Saskaņā ar PSRS civilās aviācijas ministra rīkojumu Nr. 550 no 1969. gada 9. septembra absolventiem tika piešķirta kvalifikācija “2. kategorijas motorists lidmašīnas AN-2 ekspluatācijā”.<ref>[https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/c/ca/Свидетельство_об_окончании_К.Ю.Л._им._Ф.А.Цандера.jpg Fridriha Candera Jauno lidotāju kluba sertifikāts 1987. gadā]</ref> 30 gadu laikā kopš kluba pastāvēšanas daudzi simti jauniešu iepazinušies ar aviāciju. Daudzi no viņiem savu dzīvi saistīja ar aviāciju un astronautiku dažādās [[PSRS]] republikās. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://d1.net-film.ru/web-tc-mp4/fs41126.mp4 «ОНИ ГОТОВЯТСЯ СТАТЬ АВИАТОРАМИ»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200131132655/https://d1.net-film.ru/web-tc-mp4/fs41126.mp4 |date={{dat|2020|01|31||bez}} }} // Dokumentālā filma par Frīdriha Candera Jauno lidotāju klubu, kuru PSRS Civilās aviācijas ministrija pasūtīja 1987. gadā «Центрнаучфильм» filmu studijā (krievu val.). No 7:02. * [https://www.youtube.com/watch?v=3t7InFFvqo8&t=1328s «С неба на землю. История музея авиации»] // Dokumentālā filma par Frīdriha Candera Jauno lidotāju klubu un Rīgas aviācijas muzeju, televīzijas kanāls "Настоящее Время", programma «Балтия». 2021. gads (krievu val.) Par klubu no 6:18. [[Kategorija:Mārupes novads]] [[Kategorija:Skolas]] [[Kategorija:Starptautiskā lidosta "Rīga"]] lnqamm5vj95ejqv1uhx8icxk7szrxc0 0 451431 4486431 4471670 2026-06-25T15:36:43Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4486431 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ohm's law pic3.svg|thumbnail|235px|Vienkārša (nesazarota) elektriskā ķēde ar strāvas avotu, patērētāju (aktīvo pretestību) un vadiem]] '''Elektriskā ķēde''' ir [[Elektroniskais komponents|elektrisko komponentu]] slēgums, to veido [[vadi]], [[rezistors|rezistori]], [[strāvas avots]], [[elektriskais slēdzis|slēdzis]], [[kondensators|kondensatori]] un citi elektriskie elementi. Kopumu, kas paredzēts [[elektroenerģija]]s pārvadīšanai un sadalīšanai, sauc par '''elektrotīklu'''. == Klasifikācija == Atkarībā no strāvas avota izšķir [[Līdzstrāva|līdzstrāvas]], [[Maiņstrāva|maiņstrāvas]], [[Fāze (elektrotehnika)|trīsfāžu]] maiņstrāvas elektriskās ķēdes. Trīsfāžu maiņstrāva sastopama [[Elektroenerģijas pārvades līnija|elektroenerģijas pārvades līnijās]], kurās plūstošo strāvu ražo trīsfāžu maiņstrāvas [[ģenerators|ģeneratoros]], tās [[Spriegums|spriegumu]] līnijās paaugstinot vai pazeminot trīsfāžu [[Transformators|transformatoros]]. Vienfāzes maiņstrāva, kas parasti ir iegūta, sadalot trīsfāžu maiņstrāvu, plūst, piemēram, dzīvokļos. Līdzstrāva tiek izmantota [[Elektronika|elektroniskajās]] shēmās, īpašos tehnoloģiskajos procesos un visur, kur plašās robežās jāregulē [[Elektrodzinējs|elektrodzinēju]] rotācijas ātrums, šo strāvu iegūst gan līdzstrāvas ģeneratoros, gan pārveidojot vienfāzes vai trīsfāžu maiņstrāvu, nelielas [[Jauda|jaudas]] ķēžu barošanai lieto elektroķīmiskos līdzstrāvas avotus, kā [[Akumulatoru baterija|akumulatoru baterijas]]. Vēl elektriskās ķēdes iedala lineārās un nelineārās. Lineārā ķēdē visu elementu parametriem ir nemainīgas skaitliskās vērtības. Ķēde ir nelineāra, ja tajā ir vismaz viens elements, kura kāds parametrs ir atkarīgs no tam pieliktā sprieguma vai caurplūstošās strāvas (nelineārs elements). <ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Elektrisko ķēžu vienādojumi|last=Priednieks|first=Ēriks|publisher=Rīgas Tehniskā universitāte|year=2019|isbn=978-9934-22-048-7}}</ref> == Shēmas == ''Pamatraksts: [[Elektriskā shēma]]'' Elektriskā shēma ir elektriskās ķēdes grafisks attēlojums, kurā ķēdes sastāvdaļas tiek aizvietotas ar pieņemtiem apzīmējumiem. Pastāv dažādu tipu elektriskās shēmas. Struktūrshēmās attēlo funkcionālās saites starp sarežģītas ķēdes blokiem. Montāžas shēmas ir elektroiekārtu daļu [[Rasējums|rasējumi]]. Principshēmās attēlo ķēdes elementus un to savienojumus. (Mēdz izšķirt arī citus elektrisko shēmu tipus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://habr.com/ru/post/451158/|title=Схемы электрические. Типы схем|website=habr.com|access-date=28.09.2021|date=12.05.2017}}</ref>) Ķēžu analīzei un aprēķiniem izmanto aizvietošanas shēmas, kurās ir neliels idealizētu elementu tipu skaits. [[Elektriskais dzinējspēks|Elektrodzinējspēks]] ℰ (vai <math>\varepsilon</math>, vai <math>E</math>), [[Elektriskā pretestība|rezistīvais]] elements <math>R</math>, [[Induktivitāte|induktīvais]] elements <math>L</math>, [[Elektriskā kapacitāte|kapacitīvais]] elements <math>C</math> — idealizētie elementu tipi, ar kuriem pietiek, lai analizētu un aprēķinātu stacionāros režīmus un pārejas procesus līdzstrāvas, vienfāzes un trīsfāžu maiņstrāvas ķēdēs. <ref name=":0" /> == Topoloģija == * Punkts ir ir vieta elektriskajā shēmā, kuras [[Elektromagnētiskā lauka potenciāls|potenciāls]] var atšķirties no citu punktu potenciāliem. Punkts ir mezgla punktā savienoti vismaz trīs vadi vai vads, kas savieno divus elementus, vai vienam elementam pievienots vads. Punktu skaits nosaka [[Spriegums|spriegumu]] skaitu shēmā. Spriegums ir divu shēmas punktu potenciālu starpība, tāpēc, piemēram, shēmai ar diviem punktiem ir viens spriegums, shēmai, kurā ir trīs punkti, ir trīs spriegumi, starp četriem shēmas punktiem ir seši spriegumi un tā tālāk. * Mezgls ir trīs vai vairāku vadu savienojuma vieta. Savienotus mezglus var uzskatīt par vienu mezglu. Mezglam var sastādīt strāvu vienādojumu pēc [[Kirhofa likumi elektriskajai ķēdei|Kirhofa pirmā likuma]]. * Zars ir shēmas daļa, kas pievienota diviem mezgliem. Viena zara visos elementos un vados plūst viena un tā pati strāva. * Kontūrs ir noslēgts ceļš shēmā, kas iet pa shēmas elementiem un savienotājvadiem. Kontūram var sastādīt spriegumu vienādojumu pēc Kirhofa otrā likuma. * Divpols ir shēmas daļa, kuras divus punktus (izvadus jeb polus) ar pārējo shēmu savieno divi vadi. Aktīvā divpolā ir vismaz viens [[Elektriskais dzinējspēks|elektrodzinējspēka]] avots, pasīvā divpolā nav neviena EDS avota. Divpola jēdzienu izmanto, lai aizstātu veselu shēmas daļu ar vienkāršāku. <ref name=":0" /> == Slodze == [[Slodze (elektrotehnika)|Slodze]] [[Elektrotehnika|elektrotehnikā]] ir kopējā tīklam pieslēgto elektroenerģijas patērētāju patērējamā [[jauda]]. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1107&q=slodze&id=2014204&g=1|title=pieslēgtā elektriskā slodze|website=letonika.lv|access-date=18.11.2021}}</ref> Slodzes līmeni vērtē nevis pēc slodzes [[Elektriskā pretestība|pretestības]], bet pēc slodzes [[Strāvas stiprums|strāvas]] vērtības. Piemēram, tukšgaitā, kad pretestība ir bezgalīgi liela un strāva slodzē vienāda ar nulli, divpols nav slogots. Samazinot slodzes pretestību, slodzes strāvas vērtība palielinās — palielinās arī slodzes vērtība. [[Lietderības koeficients]] <math>\eta</math> ir slodzes pretestības patērētās jaudas <math>P_{pat}</math> (jaudas lietderīgā daļa) attiecība pret kopējo jaudu <math>P</math>: <math>\eta=\frac{P_{pat}}{P}</math>. <ref name=":0" /> == Līdzstrāvas ķēdes == [[Līdzstrāva|Līdzstrāvas]] ķēdes ir ķēdes, kuru strāvu avotu elektrodzinējspēki <math>E</math> ir nemainīgi, līdz ar to stacionārā režīmā nemainīgi ir pārējie ķēdes parametri: spriegums <math>U</math>, strāva <math>I</math>, jauda <math>P</math>. Šie lielumi var nebūt konstanti režīmā, kas nav stacionārs, tas ir, pārejas procesā, kad tiek izmainīts kāds parametrs; pārejas procesi ir īslaicīgi. Minētie lielumi līdzstrāvas ķēdēs tiek apzīmēti tieši ar lielajiem burtiem. EDS vienādojums (kad EDS un sprieguma pieņemtie pozitīvie virzieni sakrīt): <math>U=-E</math>. Rezistīva elementa <math>R</math> vienādojums: <math>U=IR</math>. Tā kā līdzstrāvas ķēdē strāva nemainās, sprieguma uz induktīva elementa <math>L</math> nav, tāpēc shēmā induktīvo elementu aizstāj ar savienotājvadu: <math>U=0</math>. Tā kā spriegums nemainās, līdzstrāva caur kapacitīvo elementu <math>C</math> neplūst, tāpēc shēmā kapacitīvo elementu aizstāj ar pārrāvumu: <math>I=0</math>. Spriegumu vienādojums: <math>U_{13}=U_{12}+U_{23}</math>, kur <math>1, 2, 3 </math> ir dažādi shēmas punkti. [[Kirhofa likumi elektriskajai ķēdei|Kirhofa pirmais likums]] (strāvu algebriskā summa shēmas mezglā vienāda ar nulli): <math>\Sigma I=0</math>. Kirhofa otrais likums (noslēgtā kontūrā EDS algebriskā summa vienāda ar spriegumu kritumu uz rezistīvajiem elementiem summu): <math>\Sigma E=\Sigma U=\Sigma IR</math>, EDS un strāva pozitīvi, ja to pieņemtie virzieni sakrīt ar kontūra apejas virzienu. Ja to virzieni nesakrīt ar kontūra apejas virzienu, tie ir negatīvi. Plusa un mīnusa zīmi nepieciešams noteikt aprēķina gaitā. Divpola jaudas formula ir <math>P=UI</math>. Pēc shēmas lielumu aprēķināšanas var noteikt <math>I</math> patieso virzienu un <math>E</math> faktisko režīmu. Ja aprēķinātā strāvas vērtība ir pozitīva, aprēķina sākumā pieņemtais strāvas virziens sakrīt ar tās patieso virzienu. Ja šī vērtība ir negatīva — patiesais strāvas virziens ir pretējs pieņemtajam. Tāpat,salīdzinot pieņemto virzienu un aprēķinātās vērtības zīmi, nosaka EDS patieso virzienu. Pēc tam salīdzina strāvas un EDS patiesos virzienus: ja tie ir vienādi vērsti, dotais <math>E</math> ir avots, ja pretēji — dotais <math>E</math> ir patērētājs. [[Virknes un paralēlais slēgums|Virknes slēguma]] ekvivalentā pretestība: <math>R=R_1+R_2+...</math>. Paralēlā slēguma ekvivalentā pretestība: <math>\frac{1}{R}=\frac{1}{R_1}+\frac{1}{R_2}+...</math>. === Līdzstrāvas ķēžu gadījumi === ==== Galējie režīmi ==== [[Tukšgaita|Tukšgaitas]] režīmā pretestība ir bezgalīgi liela, tas ir, ķēdē ir pārrāvums, un strāva neplūst. [[Īsslēgums|Īsslēguma]] režīmā pretestības nav un ķēdē plūst maksimālā iespējamā strāva (īsslēguma strāva <math>I_{is}</math>). ==== Sprieguma dalītājs ==== [[Sprieguma dalītājs]] ir virknē slēgti rezistīvi elementi. Tajā spriegums sadalās [[Proporcija|proporcionāli]] elementu pretestībām: <math>\frac{U_1}{U_2}=\frac{R_1}{R_2}</math>. ===== Saskaņotais režīms ===== Ja līdzstrāvas ķēdē ir patērētājs ar maināmu pretestību, pārējo ķēdi, izmantojot ekvivalentā ģeneratora metodi, var aizstāt ar aktīvu dipolu, kuru veido virknē slēgts EDS ar rezistīvu elementu, tādējādi iegūst divus virknē slēgtus rezistīvos elementus — sprieguma dalītāju. Sprieguma dalītājā ar diviem rezistīviem elementiem <math>R_1</math> (caur to strāva plūst vispirms, tā ir avota pretestība) un <math>R_2</math> (caur to strāva plūst pēc pirmā rezistīvā elementa, tā ir slodzes pretestība), palielinot strāvu, spriegums uz <math>R_1</math> palielinās, bet uz <math>R_2</math> samazinās. Saskaņotais režīms ir, kad <math>R_1=R_2</math>, <math>I=\frac{I_{is}}{2}</math>. Saskaņotajā režīmā slodzes pretestības jaudai ir vislielākā vērtība, bet lietderības koeficienta vērtība ir 50%. Lielas jaudas ķēdēs ([[Enerģētika|enerģētikā]]) nepieciešams liels lietderības koefiecients, tāpēc darba rēžīmu nostāda starp tukšgaitu un saskaņoto režīmu — avota pretestība ir daudzkārt mazāka par patērētāja pretestību. Mazas jaudas ķēdēs ([[Automātika|automātikā]], [[Radiotehnika (zinātne)|radiotehnikā]]) svarīgāk ir nodot maksimāli iespējamo jaudu, tāpēc darba režīmu iestata tuvu saskaņotajam. ==== Tilta shēma ==== Līdzstrāvas tilts ir shēma, kas sastāv no diviem sprieguma dalītājiem, kuru viduspunktus savieno zars ar rezistoru <math>R_0</math>. Ja ir patiesa vienādība, kuru sauc par tilta līdzsvara nosacījumu, <math>\frac{R_1}{R_2}=\frac{R_3}{R_4}</math>, kur <math>R_1</math> ir pirmā sprieguma dalītāja rezistīvā elementa, kurš atrodas pirms viduspunkta (<math>R_0</math> pieslēguma vietas pirmajam sprieguma dalītajam), pretestība, <math>R_2</math> ir tā paša sprieguma dalītāja rezistīvā elementa, kurš atrodas pēc viduspunkta, savukārt, <math>R_3</math> un <math>R_4</math> ir otrā sprieguma dalītāja pretestības rezistīvajiem elementiem, kuri attiecīgi atrodas pirms un pēc viduspunkta (<math>R_0</math> pieslēguma vietas otrajam sprieguma dalītājām), tad spriegums ir vienādi sadalīts starp abiem dalītājiem un elementā <math>R_0</math> strāva neplūst — pastāv tilta līdzsvars. === Pārejas procesi === Pārejas procesi ir tad, kad ķēde pāriet no viena stacionārā režīma citā (uzspiestā režīmā). Tad strāva un spriegums nav ne konstanti lielumi, ne periodiskas laika fukcijas. Šādu procesu novērošanai parastās mērierīces neder, tādēļ tie tiek periodiski atkārtoti un strāvas vai sprieguma laika diagrammas iegūst [[Osciloskops|osciloskopa]] ekrānā. Pārejas procesus izraisa ķēdes izmainīšana: ķēdes pieslēgšana sprieguma avotam vai atslēgšana no tā, atsevišķu elementu pieslēgšana vai atslēgšana. Darbības ar slēdzi sauc par komutāciju. Ja ķēdē būtu tikai rezistīvi elementi, visas strāvas un spriegumi uzreiz sasniegtu jaunās stacionārās vērtības. Ja ķēdē ir vismaz viens [[Enerģija|enerģijas]] uzkrājējs (induktīvs, kurš uzkrāj [[Magnētiskais lauks|magnētiskā lauka]] enerģiju, vai kapacitīvs, kurš uzkrāj [[Elektriskais lauks|elektriskā lauka]] enerģiju), pāreja norisinās pakāpeniski. Ir divi komutācijas likumi: * strāva induktīvā elementā komutācijas brīdī nemainās lēcienveidīgi, tātad induktīvā elementa strāvas izmaiņa pārejas procesā sākas ar strāvas vērtību pirms komutācijas: <math>i_L(0)=I_L(0)</math>; * spriegums uz kapacitīva elementa komutācijas brīdī nemainās lēcienveidīgi, tas ir, kapacitīva elementa sprieguma izmaiņa pārejas procesā sākas ar sprieguma vērtību pirms komutācijas: <math>u_C(0)=U_C(-0)</math>. Rezistīvo elementu strāvas un spriegumi, spriegumi uz induktīvajiem elementiem, kapacitīvo elementu strāvas — šie lielumi nav saistīti ar uzkrāto enerģiju, tāpēc tie izmainās lēcienveidīgi. Tā pirmajā brīdī pēc komutācijas ķēdē var rasties pārspriegumi — spriegumi, kas pārsniedz avota spriegumu. == Maiņstrāvas ķēdes == === Sinusoidālas maiņstrāvas ķēdes === [[Maiņstrāva|Maiņstrāvas]] ķēdes, kuru strāvas avotu EDS laikā mainās pēc [[Sinuss|sinusa]] likuma, sauc par sinusoidālām maiņstrāvas ķēdēm. Pamatā pastāv divas šādu ķēžu analīzes metodes: [[Vektors|vektoru]] diagrammu metode un simboliskā metode. ==== Vektoru diagrammu metode ==== Vektoru diagrammu metode ir piemērota aprēķiniem maiņstrāvas ķēdei ar vienu avotu, kuras shēmā visi elementi slēgti virknē vai kuras shēmā avotam pieslēgti paralēli zari (katrā zarā var būt vairāki virknē slēgti elementi). Šī metode der arī sarežģītākām shēmām, ja zināmi atsevišķu shēmas daļu spriegumi. Aprēķina formulas virknes slēgumam iegūst no pretestību trijstūra, bet shēmai ar paralēliem zariem tās iegūst no vektoru diagrammas. Vektoru diagrammu metode nav piemērojama shēmām ar jauktu slēgumu. Sinusoidālas [[Funkcija|funkcijas]] arguments ir fāze. Maiņstrāvas ķēdē spriegumi un strāvas ir sinusoidālas [[Laiks|laika]] <math>t</math> funkcijas. Fāzes izmaiņa par 2π (360°) notiek [[Periods|perioda]] <math>T</math> laikā, [[frekvence]] <math>f</math> ir periodu skaits [[Sekunde|sekundē]] (1/T), [[Cikliskā frekvence|leņķiskā frekvence]] <math>\omega</math> ir fāzes izmaiņas [[ātrums]] (2π/T). [[Fāžu nobīde]] <math>\varphi</math> ir divu sinusoidālu [[Fizikāls lielums|lielumu]] fāžu starpība. Ja kāda divpola spriegums un strāvas stiprums laikā mainās sinusoidāli ar vienādu frekvenci, bet ar dažādām sākumfāzēm <math>u=U_0sin(\omega t+\alpha_U)</math> un <math>i=I_{max}sin(\omega t+\alpha_I)</math>, kur <math>u</math> ir sprieguma momentānā vērtība, <math>i</math> ir strāvas stipruma momentānā vērtība, <math>\alpha</math> ir sākumfāze (fāzes vērtība sākummomentā <math>t=0</math>), tad fāžu nobīde parāda, par cik [[Grāds (leņķis)|grādiem]] vai [[Radiāns|radiāniem]] spriegums apsteidz strāvu vai par cik spriegums atpaliek (svarīgi ir, ka no sprieguma fāzes tiek atņemta strāvas fāze, nevis otrādi <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://websor.ru/osnovy/teoreticheskie-osnovy-elektrotehniki/raznost_faz/|title=Разность фаз напряжения и тока|website=websor.ru|access-date=29.10.2021|archive-date=29.10.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211029153629/https://websor.ru/osnovy/teoreticheskie-osnovy-elektrotehniki/raznost_faz/}}</ref>): <math>\varphi=(\omega t+\alpha_U)-(\omega t+\alpha_I)=\alpha_U-\alpha_I</math>. Maiņstrāvas ķēdē spriegums, strāvas stiprums, EDS ir laikā mainīgi. Attiecīgi ar <math>u</math>, <math>i</math>, <math>e</math> apzīmē šo lielumu momentānās vērtības. Šiem lielumiem piemīt maksimālās jeb [[Amplitūda|amplitūdas]] vērtības: attiecīgi <math>U_{max}</math>, <math>I_{max}</math>, <math>E_{max}</math>. Par kāda no šī lieluma efektīvo vērtību sauc konkrētā lieluma vidējo kvadrātisko vērtību perioda laikā. Attiecīgi <math>I=\frac {I_{max}} {\sqrt{2}}</math>, <math>U=\frac {U_{max}} {\sqrt{2}}</math>, <math>E=\frac {E_{max}} {\sqrt{2}}</math>. Efektīvās vērtības uzrāda mēraparāti, tās tiek izmantotas aprēķinos. Vektoru diagrammas metodes būtība ir vienādojumu iegūšana no vektoru diagrammas. Ja jāsaskaita sinusoīdas, tad sinusoidālus lielumus, kuriem ir noteiktas sākumfāzes, attēlo ar vektoriem, kuru moduļi jeb garumi atbilst sinusoīdu efektīvajām vērtībām un kuru virzieni jeb leņķi, jeb argumenti atbilst sākumfāzēm. Diagrammā veic vektoru saskaitīšanu, tiek izmērīti iegūtā vēktora abi parametri (modulis un virziens). Maiņstrāvās ķēdēs ir spēkā līdzstrāvas ķēdes spriegumu un strāvu vienādojumi (<math>u_{13}=u_{12}+u_{23}</math> un <math>\Sigma i=0</math>), taču maiņstrāvas ķēdēs vienkāršāk spriegumu un strāvu vienādojumus ir izteikt ar spriegumu un strāvu vektoriem: <math>\vec{U}_{13}=\vec{U}_{12}+\vec{U}_{23}</math> un <math>\Sigma \vec{I}=0</math> (vektori var tikt apzīmēti arī ar svītru vai punktu, nevis bultu, piemēram, <math>\bar{U}</math>, <math>\dot{I}</math>). <math>\Sigma \vec{I}=0</math> ir Kirhofa pirmais likums maiņstrāvai. Saskaitīt drīkst momentānās vērtības vai vektorus, taču nedrīkst saskaitīt efektīvās vērtības. Vektoru diagramma paredzēta formulu izveidošanai, nevis precīzai spriegumu un strāvu vektoru saskaitīšanai. Pirms aprēķiniem, izmantojot <math>R</math>, <math>L</math>, <math>C</math> elementu vektoru diagrammas un strāvu un spriegumu vienādojumus, uzzīmē konkrētās shēmas vektoru diagrammu. Pēc tam, izmantojot šo diagrammu un [[Trigonometrija|trigonometriskās]] sakarības, izveido aprēķiniem nepieciešamās izteiksmes ar spriegumu un strāvu efektīvajām vērtībām. Elementa <math>E</math> vienādojums: <math>\vec{U}=-\vec{E}</math>. Rezistīva elementa <math>R</math> vienādojums: <math>i=\sqrt{2}Isin\omega t</math>, <math>u=Ri=\sqrt{2}RIsin\omega t</math>, <math>U=RI</math>, <math>\varphi=0^{\circ}</math>. Induktīva elementa <math>L</math> vienādojums: <math>i=\sqrt{2}Isin\omega t</math>, <math>u=L{\operatorname{d}\!i\over\operatorname{d}\!t}=\sqrt{2}\omega LIsin(\omega t+90^\circ)</math>, <math>U=X_LI</math>, <math>\varphi=90^{\circ}</math>. Induktīvās pretestības <math>X_L</math> vienādojums: <math>X_L=\omega L</math>. Kapacitīva elementa <math>C</math> vienādojums: <math>u=\sqrt{2}Usin\omega t</math>, <math>u=C{\operatorname{d}\!u\over\operatorname{d}\!t}=\sqrt{2}\omega CUsin(\omega t+90^\circ)</math>, <math>U=X_CI</math>, <math>\varphi=-90^{\circ}</math>. Kapacitīvās pretestības <math>X_C</math> vienādojums: <math>X_C=\frac{1}{\omega C}</math>. Induktīva elementa spriegums apsteidz fāzē strāvu par 90°( <math>\varphi =90^\circ</math>). Kapacitīva elementa spriegums atpaliek fāzē no strāvas par 90° (<math>\varphi =-90^\circ</math>). Rezistīva elementa sprieguma un strāvas sinusoīdas sakrīt fāzē (<math>\varphi =0^\circ</math>). <math>X_L</math> un <math>X_C</math> kopējais nosaukums ir reaktīvā pretestība <math>X=X_L-X_C</math>, tā ir atkarīga no frekvences (<math>f</math> vai <math>\omega</math>): palielinoties frekvencei, <math>X_L</math> palielinās, bet <math>X_C</math> samazinās. <math>R</math> maiņstrāvas ķēdē sauc par aktīvo pretestību, tā nav atkarīga no frekvences. Momentānās jaudas <math>p=ui</math> vidējo vērtību sauc par aktīvo jaudu <math>P</math>, kuras mērvienība ir [[vats]] (W). Ja <math>i=I_{max}sin\omega t</math> un <math>u=U_{max}sin(\omega t+\varphi)</math>, tad <math>P=UIcos\varphi=RI^2</math>, kur <math>cos\varphi</math> ir jaudas koeficients. No vispārīga gadījuma laika diagrammas divpolam, kura strāva <math>i</math> atpaliek no sprieguma <math>u</math> par leņķi <math>\varphi</math>, iegūst: kad <math>i</math> un <math>u</math> ir vienlaikus pozitīvi vai vienlaikus negatīvi, momentānā jauda <math>p</math> ir pozitīva un divpols ir patērētājs. Ja <math>i</math> un <math>u</math> ir dažādas zīmes, <math>p</math> ir negatīva un daļa no divpola uzkrātās enerģijas atgriežas pārējā ķēdē. Aktīvās jaudas patērētāji var būt tikai rezistīvie elementi un atsevišķi EDS. Induktīvie un kapacitīvie elementi tikai piedalās enerģijas svārstībās, periodiski pieaugot un samazinoties <math>L</math> [[Magnētiskais lauks|magnētiskā lauka]] vai <math>C</math> [[Elektriskais lauks|elektriskā lauka]] enerģijai. Enerģijas svārstības raksturo reaktīvā jauda <math>Q</math>, kuras mēvienība ir reaktīvais [[voltampērs]] (VAr): <math>Q=UIsin\varphi=XI^2</math>. Pilnā jeb šķietamā jauda <math>S</math>, kuras mērvienība ir voltampērs (VA): <math>S=UI=ZI^2</math>, kur <math>Z</math> ir pilnā pretestība (par kuru lasīt zemāk). Divpola vai atsevišķa elementa jaudu formulas iegūst no jaudu trīsstūra. Uzzīmējot pretestību trijstūri <u>virknes</u> slēgumam (virknes slēgumu var uzskatīt par divpolu un tā elementos plūst kopēja strāva), iegūst formulas pilnajai pretestībai <math>Z</math>, fāžu nobīdes leņķim <math>\varphi</math>, jaudas koeficientam <math>cos\varphi</math>: <math>Z=\sqrt{R^2+(X_L-X_C)^2}</math>, <math>\varphi=\arcsin \left ( \frac{X_L-X_C}{Z} \right )</math>, <math>cos\varphi=\frac{R}{Z}</math>. Ja <math>X_L>X_C</math> un <math>\varphi>0</math>, visam slēgumam ir induktīvs raksturs. Ja <math>X_L<X_C</math> un <math>\varphi<0</math>, visam slēgumam ir kapacitīvs raksturs. Izmantojot vektoru diagrammu shēmai ar paralēliem zariem, katru strāvas vektoru sadala savstarpēji perpendikulārās komponentēs: strāvas vektora aktīvā komponente ir strāvas vektora projekcija uz sprieguma vektora ass (<math>I_a=Icos\varphi</math>), strāvas vektora reaktīvā komponente ir perpendikulāra sprieguma vektora virzienam (<math>I_r=Isin\varphi</math>). Strāvu komponentes ir tikai aprēķina lielumi un tās nepārstāv reālas strāvas shēmā. Vēl ir topogrāfiskās diagrammas, tajās nav strāvas vektoru un tajās ir punkti. Katrs šāds punkts atbilst kāda shēmas punkta potenciālam. Spriegumam shēmā atbilst vektors, kas savieno divus diagrammas punktus. Topogrāfiskajās diagrammās vektora bultiņa vērsta pretēji tam, kā spriegumu apzīmē shēmā, piemēram, spriegumu <math>U_{ab}</math> shēmā apzīmē ar bultiņu, kas vērsta no <math>a</math> uz <math>b</math>, bet topogrāfiskajā diagrammā — ar bultiņu, kas vērsta no <math>b</math> uz <math>a</math>. ==== Simboliskā metode ==== Simbolisko metodi var lietot aprēķinos jebkurai maiņstrāvas ķēdei. Šajā metodē ķēdes lielumus attēlo ar [[Komplekss skaitlis|kompleksiem skaitļiem]] un aprēķinus var veikt tāpat kā līdzstrāvas ķēdei. Elektrotehnikā imagināro vienību apzīmē nevis ar <math>i</math> (kā matemātikā), bet gan ar <math>j</math>. Attēlojot sinusoidālu spriegumu, strāvu vai elektrodzinējspēku komplekso skaitļu plaknē, vektoru zīmē no plaknes koordinātu sākumpunkta, vektora moduli nosaka efektīvās vērtības, argumentu nosaka sākumfāze. Kompleksos lielumus apzīmē attiecīgi kā <math>\underline{U}</math>, <math>\underline{I}</math>, <math>\underline{E}</math>. Kompleksā pretestība ir kompleksajā plaknē novietots pretestību trijstūris: <math>\underline{Z}=R+j(X_L-X_C)=Z(cos\varphi +jsin\varphi)=Ze^{j\varphi}</math>. Šī <math>\underline{Z}</math> formula ir derīga tikai atsevišķi ņemtam shēmas zaram (atsevišķam elementam vai elementu virknei). Virknes slēgumam <math>\underline{Z}=\underline{Z_1}+\underline{Z_2}+...</math>, paralēlslēgumam <math>\underline{\frac{1}{Z}}=\underline{\frac{1}{Z_1}}+\underline{\frac{1}{Z_2}}+...</math>. Elementa <math>E</math> vienādojums: <math>\underline{U}=-\underline{E}</math>. Visus pretestību veidus (<math>R</math>, <math>X_L</math>, <math>X_C</math>) un elementu virknes slēguma pilno pretestību <math>Z</math> aizstāj kompleksā pretestība: <math>\underline{U}=\underline{ZI}</math>. Spriegumu vienādojums: <math>\underline{U}_{13}=\underline{U}_{12}+\underline{U}_{23}</math>. Kirhofa pirmais likums: <math>\Sigma \underline{I}=0</math>. Kirhofa otrais likums: <math>\Sigma \underline{E}=\Sigma \underline{ZI}</math>. Kompleksā jauda <math>\underline{S}</math> ir komplekss lielums, kura reālā daļa ir aktīvā jauda <math>P</math>, imaginārā daļa — reaktīvā jauda <math>Q</math>: <math>\underline{S}=\underline{UI^*}=P\pm jQ</math>, kur <math>\underline{I^*}</math> ir kompleksās strāvas <math>\underline{I}</math> kompleksi saistītais lielums. Ja divpolam piemīt induktīvs raksturs, kompleksās jaudas imaginārā daļa ir pozitīva. Ja divpolam piemīt kapacitīvs raksturs, kompleksās daļas imaginārā daļa ir negatīva. Komplekso [[Elektrovadītspēja|elektrovadītspēju]] pieņemts apzīmēt ar <math>\underline{Y}</math>. <math>\underline{Y}=\frac{1}{\underline{Z}}</math>. === Maiņstrāvas ķēžu gadījumi === ==== Aktīvās jaudas mērīšana ==== Aktīvo jaudu mēra ar [[Vatmetrs|vatmetru]], kuram atšķirībā no [[Ampērmetrs|ampērmetra]] un [[Voltmetrs|voltmetra]] ir četras pieslēgspailes: divi izvadi strāvas ķēdei un divi sprieguma ķēdei. Šīs abas ķēdes sauc arī par strāvas spoli un sprieguma spoli, jo vatmetrs darbojas pēc divās tā spolēs — nekustīgā strāvas un kustīgā spreiguma spolē — plūstošo strāvu radīto magnētisko lauku mijiedarbības. Vatmetram ir divi mērapjomi (strāvai un spriegumam), un, aprēķinot vatmetra iedaļas vērtību, šos mērapjomus sareizina un izdala ar vatmetra skalas iedaļu skaitu. Veicot aktīvās jaudas mērījumus, jāievēro pareiza vatmetra polaritāte. Viens no vatmetra sprieguma izvadiem un viens no strāvas izvadiem ir atzīmēts, atzīmētu izvadu sauc par sākumu, un pieņemtos pozitīvos sprieguma un strāvas virzienus vatmetra ķēdēs skaita no atzīmētās spailes. Lai izmērītu divpola patērēto aktīvo jaudu (tātad divpols ir patērētājs un tā sprieguma un strāvas pieņemtie pozitīvie virzieni sakrīt), vatmetra spoļu polaritāte jāizvēlas tā, lai pieņemtie pozitīvie virzieni vatmetra ķēdēs sakristu ar pieņemtajiem pozitīvajiem virzieniem divpolā. Lai izmērītu divpola ģenerēto jaudu (tātad divpols ir ģenerators jeb avots un tā sprieguma un strāvas pieņemtie pozitīvie virzieni nesakrīt), vienai no vatmetra ķēdēm (bet ne abām) izmaina polaritāti. ==== Induktivitātes spoles parametru noteikšana ==== Idealizētajam induktīvajam elementam piemīt tikai [[reaktīvā pretestība]], bet reālai [[Induktivitātes spole|induktivitātes spolei]] piemīt arī aktīvā pretestība, tāpēc strāvai plūstot reālā spolē, rodas jaudas zudumi. Shēmās induktivitātes spoli apzīmē ar idealizētu elementu <math>R</math> un <math>L</math> virknes slēgumu. Spoles parametrus nosaka, ķēdē ieslēdzot ampērmetru, voltmetru un vatmetru, ar kuriem attiecīgi izmēra strāvu, spriegumu un aktīvo jaudu, pēc tam iespējams atrast, piemēram, pilno pretestību un un fāžu nobīdes leņķi <math>Z=\frac{U}{I}</math>, <math>cos\varphi=\frac{P}{UI}</math>, pēc tam pārējos parametrus (iespējamas arī citas formulas): <math>R=Zcos\varphi</math>, <math>X_L=Zsin\varphi</math>. Spoles [[Induktivitāte|induktivitāti]] <math>L</math> aprēķina šādi: <math>L=\frac{X_L}{\omega}</math>. ==== Spriegumu rezonanse ==== ''Galvenais raksts:'' [[Rezonanse#Sprieguma_rezonanse]] Mainstrāvas ķēdē, kurā ir virknē slēgti abi reaktīvie elementi (<math>L</math> un <math>C</math>), iespējami režīmi, kad spriegums kādā ķēdes daļā pārsniedz avota spriegumu. [[Elektriskā kapacitāte|Kapacitāte]] <math>C</math> ietekmē dotās maiņstrāvas ķēdes lielumus šādi: * <math>C=0</math>, <math>X_C=\infin</math>, <math>Z=\infin</math>, <math>I=0</math> * <math>C</math> tiek palielināta, <math>X_C</math> samazinās, pagaidām <math>X_C>X_L</math>, <math>\varphi<0^\circ</math> * <math>C</math> vēl tiek palielināta, <math>X_C</math> vēl samazinās, ar laiku iestājas īpašs režīms, kad <math>X_C=X_L</math>, tas ir spriegumu rezonanses režīms, <math>Z_{rez}=Z_{min}=R</math>, <math>\varphi=0^\circ</math>, <math>cos\varphi=1</math>, <math>U_C=X_CI=U_L=X_LI</math>, <math>I_{rez}=I_{max}</math> * <math>C</math> tiek palielināta pēc spriegumu rezonanses režīma sasniegšanas, <math>X_C<X_L</math>, <math>\varphi>0^\circ</math>. [[Enerģētika|Enerģētikā]] spriegumu rezonanse parasti ir nevēlama parādība (nevēlama tieši tādēļ, ka ķēdes elementu spriegumi var pārsniegt avota spriegumu, turklāt tas notiek ne tikai rezonanses režīmā, bet arī tam tuvos režīmos). No sprieguma izteiksmes rezonanses režīmā <math>U_L=X_LI_{rez}=\frac{X_L}{R}U</math> iegūst, ka bīstams ir stāvoklis, kad induktīvā pretestība daudzkārt pārsniedz aktīvo pretestību. Rezonanses režīmu izmanto [[Radiotehnika (zinātne)|radiotehnikā]], kur atšķirībā enerģētikas satopamas dažādas frekvences un, mainot kapacitāti vai induktivitāti, <math>RLC</math> kontūru noskaņo rezonansē frekvencei <math>f_{rez}=\frac{1}{2}\pi \sqrt{LC}</math>, iegūstot vismazāko kontūra pretestību. Kontūra [[Kvalitātes faktors Q|labumu]] <math>Q</math> aprēķina pēc formulas <math>Q=\frac{U_L}{U}=\frac{U_C}{U}</math>, savukārt, kontūra zudumus <math>d</math> aprēķina pēc <math>d=\frac{1}{Q}</math>. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://peterisbitans.blogspot.com/2015/02/rezonanse-rlc-kede-virknes-slegumam.html|title=Rezonanse RLC ķēdē virknes slēgumam - sprieguma rezonanse|website=peterisbitans.blogspot.com|access-date=10.11.2021}}</ref> ==== Strāvu rezonanse ==== Praksē tīri reaktīvu patērētāju nav, bet gan ir aktīvi reaktīvie patērētāji: aktīvi induktīvie un aktīvi kapacitīvie. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://electrokaprizam.net/content/69-tipy-elektricheskikh-potrebitelej-aktivnaya-i-reaktivnaya-nagruzka-aktivno-induktivnaya-i-aktivno-emkostnaya-v-chem-razlichiya|title=Типы Электрических Потребителей. Активная И Реактивная Нагрузка, Активно-Индуктивная И Активно-Емкостная, В Чем Различия?|website=http://electrokaprizam.net/|access-date=03.11.2021|archive-date=22.10.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211022064414/http://electrokaprizam.net/content/69-tipy-elektricheskikh-potrebitelej-aktivnaya-i-reaktivnaya-nagruzka-aktivno-induktivnaya-i-aktivno-emkostnaya-v-chem-razlichiya}}</ref> [[Rūpniecība|Rūpniecībā]] un [[Transports|transportā]] aktīvi induktīva rakstura patērētāji ir biežāk sastopami nekā aktīvi kapacitīva, jo šajās nozarēs izmantojamās iekārtās ir vairāk spoļu (piemēram, [[Elektriskā mašīna|elektrisko mašīnu]] un [[Transformators|transformatoru]] tinumi) nekā kondensatoru. Strāva, kas nepieciešama jaudas pārvadīšanai tīklā ar noteiktu spriegumu, ir atkarīga no jaudas koeficienta: <math>I=\frac{P}{Ucos\varphi}</math>. Aktīvi induktīvu patērētāju <math>cos\varphi<1</math>, paaugstinot jaudas koeficienta jaudu patērētājiem varētu pievadīt ar mazāku strāvas patēriņu. Viens no paņēmieniem jaudas koeficienta paaugstināšanai ir kondensatoru baterijas ar regulējamu kapacitāti pieslēgšana paralēli aktīvi induktīvu patērētāju grupai. Šādai ķēdei, kamēr <math>C=0</math>, strāva (visa avota strāva) plūst tikai zarā ar aktīvi induktīvo patērētāju. Palielinot kapacitāti, proporcionāli pieaug strāva zarā ar kapacitīvo elementu. Pirmā zara strāva un fāžu nobīde nemainās. Pieaugot otrā zara strāvai, avota strāva un fāžu nobīdes leņķis samazinās, bet jaudas koeficients palielinās. Strāvu rezonanse ir režīms, kurā avota strāva ir vismazākā: <math>I_{min}=I_{1a}</math>, <math>I_2=I_{1r}</math>, <math>\varphi=0^\circ</math>, <math>cos\varphi=1</math>, kur <math>I_{1a}</math> ir strāvas aktīvā komponente zarā ar aktīvi induktīvo patērētāju, <math>I_2</math> ir strāva zarā ar kapacitīvo elementu, <math>I_{1r}</math> ir strāvas reaktīvā komponente zarā ar aktīvi induktīvo patērētāju. Turpinot palielināt <math>C</math> pēc strāvu rezonanses režīma, pieaug otrā zara strāva avota strāva, nobīdes leņķa [[absolūtā vērtība]], jaudas koeficients samazinās. Mainot <math>C</math>, kopējās (avota) strāvas aktīvā komponente saglabājas nemainīga un vienāda ar pirmā zara strāvas aktīvo komponenti, tāpat nemainās patērētā aktīvā jauda. <ref name=":0" /> == Trīsfāžu maiņstrāvas ķēdes == [[Attēls:Spannungsverlauf Dreiphasen-Wechselstrom.gif|thumb|248x248px|Trīsfāžu ģeneratora spriegumu laika diagramma]] Trīsfāžu maiņstrāvas avots ir no statorā ievietotiem trim tinumiem jeb fāzēm sastāvošs trīsfāžu ģenerators. Tādējādi, runājot par trīsfāžu maiņstrāvas ķēdēm, par fāzi sauc katru no avota vai tam pievienoto pārvades līniju un patērētāja trim daļām. Trīsfāžu maiņstrāvas ķēdēs ir spēkā vienfāzes maiņstrāvas ķēžu sakarības. Trīsfāžu ķēdēs atšķirībā no vienfāzes var iegūt [[Rotējošais magnētiskais lauks|rotējošo magnētisko lauku]], ietaupīt, ierīkojot pārvades līnijas, izmantot jebkuru no konkrētā ķēdē pieejamajiem spriegumiem. Ja trīsfāžu ģenerators ir simetrisks, tad tā tinumos inducētie elektrodzinējspēki ir ar vienādām amplitūdas vērtībām un tie savstarpēji nobīdīti fāzē par 120°: <math>e_A=E_{max} sin\omega t</math>, <math>e_B=E_{max}sin(\omega t+120^\circ)</math>, <math>e_C=E_{max}sin(\omega t-120^\circ)</math>, kur ar <math>A</math>, <math>B</math>, <math>C</math> apzīmētas trīs maiņstrāvas fāzes. Trīsfāžu ķēdē trīs fāzes ir ne tikai avotam, bet arī patērētājam. Avota un patērētāja fāzes var būt slēgtas zvaigznē vai trijstūrī. Jebkurā no abiem slēguma veidiem patērētājs var būt simetrisks vai nesimetrisks. Tas ir simetrisks, ja tā visu fāžu pretestības ir vienādas skaitliski (vienādas pilnās pretestības) un pēc rakstura (vienādas fāžu nobīdes starp strāvu un spriegumu): <math>Z_A=Z_B=Z_C</math>, <math>\varphi_A=\varphi_B=\varphi_C</math> zvaigznei vai <math>Z_{AB}=Z_{BC}=Z_{CA}</math>, <math>\varphi_{AB}=\varphi_{BC}=\varphi_{CA}</math> trīsstūrim. Ja minētie nosacījumi neizpildās, patērētājs tiek saukts par nesimetrisku. === Zvaigznes slēgums === Zvaigzne ir slēgums, kurā trīsfāžu ģeneratora visi tinumi ir savienoti vienā punktā (neitrālpunkts jeb neitrāle). Tāpat vienā punktā ir savienotas patērētāja fāzes. Ģeneratora un patērētāja fāžu savienošanai pietiek ar trim vadiem, bet var būt vēl ceturatais vads, kas savieno ģeneratora un patērētāja neitrālpunktus. [[Attēls:Соединение обмоток звезда-звезда.svg|center|thumb|517x517px|Zvaigznes slēgums. G — ģenerators, M — patērētājs. A, B, C — ģeneratora fāzes, a, b, c — patērētāja fāzes. E ar attiecīgajiem indeksiem — ģeneratora attiecīgo fāžu elektrodzinējspēks. Z ar attiecīgajiem indeksiem — patērētāja attiecīgo fāžu pilnā pretestība. I ar attiecīgajiem indeksiem — fāzes strāva attiecīgajās fāzēs. U ar vienu burtu indeksā — attiecīgās fāzes spriegums (var tikt apzīmēts arī ar diviem burtiem, kas apzīmē ģeneratora fāzi un neitrālpunktu, piemēram, U_A var tikt apzīmēts kā U_An), U ar diviem lielajiem burtiem indeksā — attiecīgais līnijas spriegums, U_nN — neitrālvada spriegums. Dotajā shēmā virs EDS, sprieguma un strāvas apzīmējumiem atrodas punkts, kas norāda, ka tiek apzīmēts konkrētā lieluma vektors. ]]Spriegumu starp fāzes vadu un neitrālpunktu sauc par fāzes spriegumu <math>U_f</math>. Spriegumu starp diviem fāzes vadiem sauc par līnijspriegumu <math>U_l</math>. Zvaigznes slēgumam ar neitrālvadu ģeneratoram un patērētājam ir spēkā šīs sakarības: <math>I_l=I_f</math> un <math>U_l=\sqrt{3}U_f</math>, kur <math>I_l</math> ir līnijstrāva, <math>I_f</math> ir fāzes strāva. Ja trīsfāžu ķēdes sprieguma vai strāvas apzīmējums ir bez _f vai _l, tad pieņem, ka domāts līnijas spriegums vai strāva. Zvaigznei ar neitrālvadu visi fāžu spriegumi ir vienādi. Zvaigznes slēgumam bez neitrālvada fāžu spriegumi ir vienādi tikai tad, ja patērētājs ir simetrisks. Uzzīmējot nesimetriskam patērētājam bez neitrālvada topogrāfisko diagrammu, ģeneratora neitrālpunkts N nesakrīt ar patērētāja neitrālpunktu n — starp abiem punktiem pastāv neitrāles nobīdes spriegums U_nN, jo lielāks tas ir, jo lielāka ir patērētāja fāžu asimetrija. Jebkuram zvaigznes slēgumam līnijstrāva ir vienāda ar fāzes strāvu. Kad ir zināmi patērētāja fāžu spriegumi, katru patērētāja fāzi var uzskatīt par atsevišķu vienfāzes maiņstrāvas ķēdi. Strāvu aprēķiniem izmanto formulas <math>Z_f=\sqrt{R_f^2+(X_{Lf}-X_{Cf})^2}</math>, <math>I_f=\frac{U_f}{Z_f}</math>, <math>\vec{I_A}+\vec{I_B}+\vec{I_C}=\vec{I_N}</math>, kur <math>Z_f</math> ir patērētāja fāzes pilnā pretestība, <math>R_f</math> — tās aktīvā pretestība, <math>X_{Lf}</math> — tās induktīvā pretestība, <math>X_{Cf}</math> — tās kapacitīvā pretestība, <math>I_f</math> ir fāzes strāva, <math>U_f</math> ir fāzes spriegums, <math>\vec{I_A}</math>, <math>\vec{I_B}</math>, <math>\vec{I_C}</math> ir attiecīgi fāžu A, B, C strāvu vektori, <math>\vec{I_N}</math> ir neitrālvada strāvas vektors. Ja patērētājs ir simetrisks, neitrālvadā strāva neplūst. Aktīvās jaudas aprēķiniem izmanto formulas <math>cos\varphi_f=\frac{R_f}{Z_f}</math>, <math>P_f=U_fI_fcos\varphi</math>, <math>P=P_A+P_B+P_C</math>, kur <math>cos\varphi_f</math> ir jaudas koeficients patērētāja fāzei, <math>R_f</math> ir patērētāja fāzes aktīvā pretestība, <math>Z_f</math> ir tās pilnā pretestība, <math>U_f</math> ir fāzes spriegums, <math>I_f</math> ir fāzes strāva, <math>P_f</math> jeb konkrētai fāzei A, B, C <math>P_A</math>, <math>P_B</math>, <math>P_C</math> ir fāzes aktīvā jauda, <math>P</math> ir visa patērētāja aktīvā jauda. ==== Avārijas režīmi ==== Zvaigznē ar neitrālvadu (četrvadu sistēma) vienas fāzes pārtraukums neizmaina abu pārējo fāžu spriegumus. Neitrālvada pārtaukums neizraisīs nekādas izmaiņas, ja slodze ir simetriska. Avāriju var izraisīt neitrālvada pārrāvums, ja slodze ir nesimetriska. Fāzes īsslēgums četrvadu sistēmā ir bīstams avārijas režīms. Zvaigznē bez neitrālvada (trīsvadu sistēma) vienas fāzes pārrāvuma gadījumā samazinās pārējo fāžu spriegumi, šīs fāzes faktiski ir virknē pieslēgtas vienfāzes ģeneratoram. Ja kādā fāzē ir īsslēgums, abu pārējo fāžu spriegumi kļūst vienādi ar līnijas spriegumu. === Trijstūra slēgums === Trijstūris ir slēgums, kurā pirmās fāzes gals savienots ar otrās fāzes sākumu, otrās fāzes gals savienots ar trešās fāzes sākumu, trešās fāzes gals savienots ar pirmās fāzes sākumu.[[Attēls:Соединение обмоток треугольник-треугольник.svg|center|thumb|517x517px|Trijstūra slēgums. G — ģenerators, M — patērētājs. AB, BC, CA — ģeneratora fāzes, ab, bc, ca — patērētāja fāzes. E ar attiecīgajiem indeksiem — ģeneratora attiecīgo līniju elektrodzinējspēks. Z ar attiecīgajiem indeksiem — patērētāja attiecīgo fāžu pilnā pretestība. U ar diviem burtiem indeksā — attiecīgās fāzes spriegums. I ar vienu burtu indeksā — attiecīgā līnijas strāva, I ar diviem burtiem indeksā — attiecīgās fāzes strāva.]]Trijstūra slēgumam, kad patērētājs ir simetrisks, ir pareizas šīs sakarības: <math>U_l=U_f</math>, <math>I_l=\sqrt{3}I_f</math>. Fāzes spriegums vienāds ar līnijas spriegumu arī nesimetriskam patērētājam, bet fāžu strāvu aprēķina pēc <math>Z_f=\sqrt{R_f^2+(X_{Lf}-X_{Cf})^2}</math>, <math>I_f=\frac{U_f}{Z_f}</math>. Līnijas strāvu vektorus atrod šādi: <math>\vec{I_A}=\vec{I_{AB}}-\vec{I_{CA}}</math>, <math>\vec{I_B}=\vec{I_{BC}}-\vec{I_{AB}}</math>, <math>\vec{I_C}=\vec{I_{CA}}-\vec{I_{BC}}</math>. Aktīvās jaudas aprēķiniem izmanto formulas <math>cos\varphi_f=\frac{R_f}{Z_f}</math>, <math>P_f=U_fI_fcos\varphi</math>, <math>P=P_A+P_B+P_C</math>. === Aktīvās jaudas mērīšana === Trīsfāžu patērētāja aktīvo jaudu var mērīt, ieslēdzot pa [[Vatmetrs|vatmetram]] katrā fāzē. Ja patērētājs ir simetrisks, pietiek ar vienu vatmetru. Šādam mērījumam nepieciešama patērētāja neitrāle, to var arī mākslīgi izveidot, savienojot zvaigznē trīs vienādas pretestības, turklāt viena no tām var būt vatmetra sprieguma spoles pretestība. Zvaigznes slēgumam bez neitrālvada un trijstūra slēgumam neatkarīgi no patērētāja simetriskuma aktīvo jaudu var uzzināt ar diviem vatmetriem. Zvaigznē vatmetru strāvas ķēdes slēdz līnijas vados A un C, sprieguma ķēdes pieslēdz spriegumiem U_AB un U_CB. Tad abu vatmetru rādījumu algebriskā summa ir trīsfāžu patērētāja aktīvā jauda. Līdzīgi mērījumus veic trijstūrim. Ja novirzes leņķis <math>\varphi</math> starp fāzes spriegumu un strāvu ir 60°, respektīvi, leņķis starp U_AB un I_A vektoriem <math>\alpha</math> ir taisns, tad pirmais vatmetrs rāda nulli. Kad <math>\varphi</math><60° un <math>\alpha</math> ir šaurs, šī vatmetra rādījums ir pozitīvs. Kad <math>\varphi</math>>60°, šī vatmetra rādījums ir negatīvs. Otra vatmetra mērījumu vērtības ir tikai pozitīvas, jo leņķis starp U_CB un I_C vektoriem vienmēr ir šaurs. <ref>{{Grāmatas atsauce|title=Elektrotehnikas un elektronikas laboratorijas darbi|publisher=Rīgas Tehniskā universitāte|year=1999|last=Antonovičs|first=U.|first2=A.|last2=Dzedons|first3=V.|last3=Hramcovs|first4=M.|last4=Iļķens|first5=U.|last5=Leimanis|first6=M.|last6=Liepiņš|first7=Ņ.|last7=Nadežņikovs|first8=Ē.|last8=Priednieks|first9=U.|last9=Zītars}}</ref> Simetriskam trīsfāžu patērētājam neatkarīgi no slēguma veida der aktīvās jaudas formula <math>P=\sqrt{3}U_lI_lcos\varphi</math>. Salīdzinot zvaigzni un trīsstūri, var ievērot nozīmīgu faktu: simetriska patērētāja trīsstūra slēgumā aktīvā jauda (arī līnijas strāva) ir trīs reizes lielāka nekā zvaigznes slēgumā, līnijas spriegumam un fāžu pretestībām abos gadījumos esot vienādiem. == Formulu apkopojums == {| class="wikitable" ! !Momentānajām vērtībām !Līdzstrāvai !Vektoru diagrammu metode !Simboliskā metode |- | rowspan="5" |'''Elementu vienādojumi''' |<math>u=-e</math> |<math>U=-E</math> |<math>\bar{U}=-\bar{E}</math> |<math>\underline{U}=-\underline E</math> |- |<math>u=Ri</math> |<math>U=RI</math> |<math>U=RI</math>, <math>\varphi=0^\circ</math> | rowspan="4" |<math>\underline{U}=\underline {ZI}</math> |- |<math>u=L{\operatorname{d}\!i\over\operatorname{d}\!t}</math> |<math>U=0</math> |<math>U=X_LI</math>, <math>\varphi=90^\circ</math> |- |<math>i=C{\operatorname{d}\!u\over\operatorname{d}\!t}</math> |<math>I=0</math> |<math>U=X_CI</math>, <math>\varphi=-90^\circ</math> |- |— |— |<math>U=ZI</math>, <math>\varphi</math> |- | rowspan="3" |'''Spriegumu un strāvu vienādojumi''' |<math>u_{13}=u_{12}+u_{23}</math> |<math>U_{13}=U_{12}+U_{23}</math> |<math>\bar U_{13}=\bar U_{12}+\bar U_{23}</math> |<math>\underline U_{13}=\underline U_{12}+\underline U_{23}</math> |- |<math>\Sigma \pm i=0</math> |<math>\Sigma \pm I=0</math> |<math>\Sigma \pm \bar I=0</math> |<math>\Sigma \pm \underline I=0</math> |- |— |<math>\Sigma \pm E=\Sigma \pm RI</math> |— |<math>\Sigma \pm \underline E=\Sigma \pm \underline {ZI}</math> |- | rowspan="3" |'''Divpola jauda''' | rowspan="3" |<math>p=ui</math> | rowspan="3" |<math>P=UI</math> |<math>P=UIcos\varphi</math> | rowspan="3" |<math>\underline S=\underline {UI^*}=P \pm jQ</math> |- |<math>Q=UIsin\varphi</math> |- |<math>S=UI</math> |} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} == Atsauces == <references />{{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Elektrība]] [[Kategorija:Elektrotehnika]] e9h6ajht19b3wdrxjjmuey7f4ajkgve 0 456081 4486643 4483699 2026-06-26T05:37:10Z Jānis U. 198 4486643 wikitext text/x-wiki {{Ģeoloģiskā formācija | nosaukums = Burtnieku svīta | oriģinālnosaukums = | attēls = Neļķu klints (Carnation cliff), Salaca river.JPG | attēla_paraksts = [[Neļķu klintis]]. Burtnieku svīta. | karte = | kartes_paraksts = | stratotips = [[Lūrmaņu atsegumi|Lūrmaņu klintis]], [[Neļķu klintis]], [[Skaņaiskalns]], [[Veczemju klintis]], [[Ķurmrags]] | vecums = 380,5-377 Ma | sistēma = [[Devons]] | virsnodalījums = | nodalījums = [[Vidusdevons]] | stāvs = [[Živetas stāvs|Živetas]] | grupa = | formācija = | horizonts = | svīta = '''Burtnieku''' | rida = | slāņi = | valsts = [[Latvija]], [[Igaunija]] | reģions = [[Galvenais devona lauks]] | platība = | koordinātas = | sastāvs = [[smilšakmeņi]], [[Māls|māli]] | biezums = 23-89 m | izrakteņi = [[Māls]] | fosilijas = ''[[Pycnosteus tuberculatus]]'', ''[[Asterolepis dellei]]'' | atklājējs = [[Pēteris Liepiņš (ģeologs)|P. Liepiņš]] }} '''Burtnieku svīta''' ('''D₂br''') ir [[Vidusdevons|vidusdevona]] [[Živetas stāvs|živetas stāva]] stratigrāfiskā vienība [[Latvija|Latvijā]], kas izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot [[Kurzeme]]s ziemeļu malu. [[Svīta (ģeoloģija)|Svītas]] slāņu biezums svārstās no 23-89 metriem<ref name="ld">{{Latvijas daba|1|176}}</ref>, taču lielākajā daļā variē 40-60 m robežās. Nosaukums veidots no [[Burtnieku ezers|Burtnieku ezera]], kura krastos atrodas svītas atsegumi. Burtnieku svītas griezuma [[stratotips|stratotipi]] atsedzas Rojas ([[Lūrmaņu atsegumi|Lūrmaņu klintis]]), Salacas ([[Neļķu klintis]], [[Skaņaiskalns]]), Gaujas krastos, kā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] austrumu daļā ([[Veczemju klintis]] un [[Ķurmrags]]) un pie Burtnieku ezera. Tālāk svītas atsegumu josla stiepjas uz ziemeļaustrumiem [[Igaunija]]s un [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] teritorijā. Burtnieku svītu 1956. gadā [[Pēteris Liepiņš (ģeologs)|Pēteris Liepiņš]] izdalīja kā Salacas svītu. Tās apakšējā robeža tiek vilkta pamatojoties uz griezumu ritmisko uzbūvi. Svītai atbilst skaidri izteikts vidusdevona [[sedimentācija]]s augšējais ritms. Svītas griezuma pamatnē ieguļ daudz rupjgraudaināki ieži ([[smilšakmeņi]] ar aleirolītu un [[Kvarcs|kvarca]] [[Oļi|oļu]] piejaukumu), kas klāj [[Arukilas svīta]]s aleirolītus. Augstāk griezumā sāk dominēt sīkgraudaini smilšakmeņi un [[aleirolīti]]. Aleirolīti svītas griezuma augšdaļā veido diezgan biezu (virs 30 m) slāni. Izskalojuma pēdas svītas apakšējā robežā parasti nav novērojamas. Rupja [[drupu ieži|drupu materiāla]] ieslēgumi ir novērojami dažādos smilšakmens slāņa līmeņos. Burtnieku svītas apakšējā robeža visskaidrāk redzama [[Centrālā Latvija|Centrālās]] un [[Ziemeļlatvija]]s teritorijā, kur smilšakmens bazālais ritms ir visizteiktāks, kā arī redzama lielāka atšķirība minerālu sastāvā (palielināts [[Turmalīns|turmalīna]], [[cirkons|cirkona]], [[stavrolīts|stavrolīta]], kvarca saturs, kas palielinās gar paleonogāzi no dienvidrietumiem uz ziemeļaustrumiem). Pārējā Latvijas teritorijā apakšējā robeža ir nosacīta (nav izteikta). Svītas nogulumu augšējo aleirolītisko daļu sedz [[Gaujas svīta]]s smilšakmeņi. [[Abava]]s baseina teritorijā starp Burtnieku un Gaujas svītām mēdza izdalīt [[Abavas svīta|Abavas svītu]], kuru raksturo īpatnējs [[Paleontoloģija|paleontoloģiskais]] sastāvs. == Faciālais iedalījums == Burtnieku svītas nogulumu izplatības areālā Latvijā tiek izdalītas divas [[litoloģiski-faciālā zona|litoloģiski-faciālās zonas]] un viena zona Igaunijā: * ''Aleirītu un smilšu zona'' aizņem plašus apgabalus Latvijas rietumu un centrālajā daļā, un raksturojas ar aleirolītu pārsvaru pār smilšakmeņiem. Veidojusies [[Šelfs|šelfa]] salīdzinoši dziļūdens apstākļos. Slāņus raksturo sarkanīgs un raibs krāsojums un paaugstināts [[karbonāti]]skums. * ''Smilšu un aleirītu zona'' aizņem teritoriju pašos Latvijas austrumos un Pleskavas apgabalā, un raksturojas ar krasu smilšu pārsvaru pār aleirītiem. Veidojusies šelfa seklūdens daļā. Smilšakmeņiem ir pārsvarā pelēks un zaļganpelēks krāsojums un māla cements. * ''Zemūdens deltu smilšu un mālu zona'' izplatīta Igaunijas dienvidu daļā, kur svītas griezumu raksturo bieži izgrauzumi smilšakmeņos, pildīti ar sīkdispersiem gaiši pelēkiem [[māli]]em. Nogulumi veidojušies [[Upes delta|upju deltu]] rajonā. == Paleontoloģiskais raksturojums == Burtnieku svītu raksturo [[heterostraki|heterostraka]] ''[[Pycnosteus tuberculatus]]'' un [[Antiarhi|antiarha]] ''[[Asterolepis dellei]]'' vadfosiliju zona. Tās ihtiofaunas komplekss ir samērā bagāts. To veido [[bezžokļaiņi]]: ''[[Pycnosteus tuberculatus]]'', ''[[Ganosteus stellatus]]'', ''[[Tartuosteus maximus]]'', ''[[Psammosteus bergi]]''. Šeit ir atrodamas [[akantodes]] jeb žokļžaunzivis: ''[[Archaeacanthus quadrisulcatus]]'', ''[[Homacanthus talavicus]]'', ''[[Haplacanthus marginalis]]'', ''[[Ginkgolepis tenericostatus]]'' un ''[[Rhadinacanthus deltosquamosus]]''. Bez tam šeit ir sastopamas [[bruņuzivis]] ''[[Actinolepis magna]]'', ''[[Holonema haermae]]'', ''[[Coccosteus marcae]]'', ''[[Homostius sulcatus]]''?, ''[[Heterostius ingens]]''?, ''[[Plourdosteus]]'' sp., ''[[Byssacanthus dilatatus]]''. Ir sastopamas arī [[kaulzivis]] ''[[Glyptolepis]] sp.'', ''[[Hamodus lutkevitshi]]'', ''[[Gyroptychius elgae]]'', ''[[Moythomasia]]''? sp., ''[[Dipterus]]'' sp. u.c. Burtnieku svītas [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] komplekss ir nabadzīgs. To veido [[bezslēdzenes pleckāji]] ''[[Bicarinatina bicarinata]]'', sīki [[divvākčauļi]] un [[gliemeņvēži]]. Augu valsti pārstāv pirmspapardes (''[[Primofilices]]''). === Biofācijas === Veicot biofaciālo analīzi, tika konstatēts, ka dažādām faciālajām zonām atbilst konkrētas bioloģiskās [[ekosistēma]]s sauktas par asociācijām. Burtnieku laikmetā Baltijā pastāvēja sekls ūdens baseins ar atsāļotu ūdeni. Tajā dzīvoja diezgan nabadzīga [[biota]] un to pārstāvēja dažādas ihtiofaunas grupas, kā arī bezmugurkaulnieki, piemēram, [[lingulīdi]] un [[dūņēdāji]], kas apdzīvoja salīdzinoši mierīga ūdens apgabalus ar mālaini-aleirītisku pamatni. Agrajā burtnieku laikā ir konstatējamas divas asociācijas: 1. ''Lingulīdu, otiņspuru un antiarhu asociācija'' atradās Latvijas austrumos, bija saistīta ar māliem, aleirītiem un aleirītiskām smiltīm, un aizņēma [[Gulbenes ieplaka|Gulbenes ieplaku]]. Atšķirība no iepriekšējā [[Eifela stāvs|eifela]] laikmeta, agrīnajā burtnieku laikā parādījās jaunas [[Dažādvairodži|dažādvairodžu]] sugas, lielā skaitā parādījās [[artrodiras]], vairāk kļuva [[Antiarhi|antiarhu]] un [[Otiņspures|otiņspuru]]. Samazinājās [[Bentoss|bentisko]] mugurkaulnieku nozīme un palielinājās brīvi peldošo formu daudzveidība. Tādējādi burtnieku baseinā izmainījās ne tikai kvalitatīvais, bet arī organismu ekoloģiskais sastāvs. Jāatzīmē arī zivju un bezžokļaiņu ķermeņu izmēru palielināšanos. Būtiski nogulumos palielinājās [[Psammosteīdas|psammosteīdu]] un artrodiru gigantiskās formas, kas, domājams, norāda uz ekoloģiski optimāliem dzīves apstākļiem. Asociāciju raksturo salīdzinoši mazkustīgu un padziļinātu baseina daļu, kur nogulsnējas kā [[Autohtons|autohtoni]] (lingulīdi, psammosteīdas), tā arī [[Allohtons|allohtoni]] organismi. 2. ''Psammosteīdu un otiņspuru asociācija'' aizņēma lielāko Latvijas teritorijas daļu, un bija saistīta ar smiltīm (kas dominē) un aleirītiem baseina seklūdens zonā. Tur dominējošā loma bija brīvi peldošām formām: artrodirām, akantodēm un otiņspurēm. To atliekas ir sastopamas lielā daudzumā un veido lielus saskalojumus, kas saistīti ar vāji šķirotām smiltīm. Vēlajā burtnieku laikā arī ir konstatējamas divas asociācijas: 3. ''Lingulīdu, psammosteīdu un akantodu asociācija'' aizņēma Latvijas centrālo un dienvidrietumu daļu, un bija saistīta ar aleirītiem un smiltīm. Līdzīgi, kā 1. asociācijā, tai ir raksturīga bezmugurkaulnieku (lingulīdu un lielu gliemeņvēžu) klātbūtne, kas dzīvoja mālainās [[Dūņas|dūņās]], izplatītas asociācijas teritorijas ziemeļu daļā. Bez jau minētajām grupām asociācijā ļoti reti ir sastopami [[slēdzenes pleckāji]] — [[kamarotehijas]]?, kas acīmredzot bija saistītas ar gultnes aleirītiskajiem apgabaliem ([[Valmiera]]s apkārtnē). [[Nektons]] joprojām ir daudzveidīgs, taču nedaudz nabadzīgāks, nekā 2. asociācijas nektons. Tā sastāvā dominē brīvi peldošas formas, kas, domājams, tiek skaidrots ar dzīves apstākļu pasliktināšanos baseina bentiskajā daļā iespējamās [[Oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrēšanās dēļ. 4. ''Psammosteīdu un artrodiru asociācija'' aizņēma Latvijas austrumu un ziemeļrietumu daļu, un bija saistīta ar smiltīm. To, līdzīgi kā 2. asociāciju, raksturo bezmugurkaulnieku neesamība. Asociācijā, līdzīgi agrīnajam eifela baseinam, dominē nektona bentiskās formas — psammosteīdas un antiarhi. Daudzveidīgas ir plēsīgās artrodiras un otiņspures, diezgan biežas ir arī planktonēdājas akantodes. Šāda visu grupu organismu daudzveidība un daudzskaitlīgums liecina par optimāliem dzīves apstākļiem apgabalos ar smilšainu baseina dibenu, kur visdrīzāk bija laba [[Aerācija|aerācija]] un ūdens dzidrums. Atlieku allohtonumu vajadzētu skaidrot ar ar biežu [[Tafocenoze|tafocenožu]] pārskalošanu, kas notiek mazā dziļumā nemierīga hidrodinamiskā režīma apstākļos.<ref>Лярская Л.А. 1986. Биофации эпиконтинентальных девонских бассейнов Латвии с терригенным осадконакоплением // Биофации и фауна силурийского и девонских бассейнов Прибалтики. Рига: Зинатне, 1986. С. 44-51. lpp.</ref> == Derīgie izrakteņi == Burtnieku svītas nogulumi tika izmantoti kā māla ieguves vieta. Sākotnēji tos izmantoja nelielas ķieģeļnīcas ([[Planči|Plančos]], [[Pāle|Pālē]] un [[Burtnieki|Burtniekos]]). Vēlāk izveidoja māla raktuves [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūjā]]. Pašlaik Burtnieku svītas māli netiek izmantoti, jo tajos ir augsts cieto, kaitīgo ieslēgumu saturs. Turklāt tajos ietilpst arī smilšakmeņi ar karbonāta cementu.<ref>V. Kuršs. Devonā, zivju laikmetā. Rīga, "Zinātne", 1984. Sērija "Daba un mēs"</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas devons}} [[Kategorija:Devons]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] 6t3ev3yle6awcb8ru40dm5ivlqv3n86 0 457193 4486634 4483769 2026-06-26T05:17:04Z Jānis U. 198 4486634 wikitext text/x-wiki {{Ģeoloģiskā formācija | nosaukums = Pļaviņu svīta | oriģinālnosaukums = | attēls = Waterfall Ventas Rumba - panoramio - Laima Gūtmane (simka… (1).jpg | attēla_paraksts = [[Ventas rumba]]. Pļaviņu svīta | karte = | kartes_paraksts = | stratotips = [[Lorslejas klints]] | vecums = 370-364 Ma | sistēma = [[Devons]] | virsnodalījums = | nodalījums = [[Augšdevons]] | stāvs = [[Frānas stāvs|Frāna]] | grupa = | formācija = | horizonts = | svīta = '''Pļaviņu''' | rida = [[Kokneses rida|Kokneses]], [[Sēlijas rida|Sēlijas]], [[Atzeles rida|Atzeles]], [[Apes rida|Apes]] | slāņi = | valsts = [[Latvija]], [[Igaunija]] | reģions = [[Galvenais devona lauks]] | platība = | koordinātas = | sastāvs = [[Dolomīts|dolomīti]], [[Dolomītmerģelis|doloītmerģeļi]], [[Māls|māli]] | biezums = 15-60 m | izrakteņi = | fosilijas = ''[[Bothriolepis cellulosa]]'' | atklājējs = }} '''Pļaviņu svīta''' ('''D₃pl''') ir [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|Frānas stāva]] stratigrāfiskā vienība [[Latvija|Latvijā]], kas ir izplatīta lielākajā valsts teritorijas daļā ([[Latvijas ieliece]]s centrālajā daļā un [[Polijas-Lietuvas ieplaka|Polijas-Lietuvas ieplakā]]), izņemot Latvijas ziemeļus un dienvidaustrumus. [[Svīta (stratigrāfija)|Svītas]] ziemeļu robeža iet no Baltijas jūras piekrastes uz dienvidiem no Pāvilostas caur Kuldīgu līdz Rīgai, un tālāk uz austrumiem virzienā uz Siguldu, Cēsīm, Smilteni un Api. Dienvidu robeža izsekojama no [[Nereta]]s virzienā uz [[Dagda|Dagdu]]. Tālāk ārpus Latvijas teritorijas svīta turpinās [[Igaunija]]s dienvidaustrumu daļā un [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabalā]], atsedzoties [[Veļikaja]]s upes krastos, kā arī [[Baltkrievija]]s teritorijā. Dienvidu virzienā Pļaviņu svīta iestiepjas [[Lietuva]]s teritorijā. Svīta uzguļ [[Amatas svīta]]s nogulumiem, un to nosedz [[Salaspils svīta]]s nogulumi. Atšķirībā no senākajiem nogulumiem, kurus veido [[Gaujas svīta|Gaujas]] un [[Amatas svīta|Amatas svītu]] terigēnie nogulumi (smilšakmeņi, aleirīti, māli), Pļaviņu un to pārsedzošo jaunāko svītu nogulumus pārsvarā veido karbonātiski ieži, kas ir samērā izturīgi pret dēdēšanu, un tādēļ atsevišķi svītas izplatības laukumi parādās kā pacēlumi, bet uz robežas ar Amatas svītas irdenajiem smilšakmeņiem Zemes virsmas reljefā veido kāpli, kas parādās upju gultnēs kā ūdenskritumi ([[Ventas rumba]], [[Īvandes rumba]], appludinātais [[Pērses ūdenskritums]] u.c.). Svītas slāņu biezums valsts ziemeļaustrumos sasniedz 60 metrus, bet rietumu daļā ir ap 15-20 metriem.<ref name="ld">{{Latvijas daba|4|162}}</ref> Nosaukums veidots no [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētas, pie kuras Daugavas krastos atsedzas svītas stratotipiskais griezums (Lorslejas klints). Tāpat šīs svītas atsegumi ir konstatējami [[Venta]]s, [[Abava]]s, [[Riežupe]]s, [[Dubna (upe)|Dubnas]], [[Radžupe]]s, [[Gauja]]s, [[Palsa]]s u.c. upju krastos. == Litoloģiskais sastāvs == Pļaviņu svītu veido pārsvarā [[dolomīts|dolomīti]] ar ritmiskām [[dolomītmerģelis|dolomītmerģeļu]], [[Kaļķakmens|kaļķakmeņu]], [[Smilšakmens|smilšakmeņu]], [[Aleirolīts|aleirolītu]] un [[Māls|mālu]] starpkārtām. Latvijas dienvidaustrumu un centrālajā daļā svītas sastāvā dominē metasomatiski dolomīti, kas valsts ziemeļaustrumos nomainās ar dolomitizētiem un hemogēniem kaļķakmeņiem. Atsevišķos līmeņos šeit sastopami [[sedimentēti dolomīti]], kas valsts rietumu daļā veido griezuma lielāko daļu. * [[Metasomatiskie dolomīti]] ir gaiši pelēki ar rudu vai dzeltenīgu nokrāsu, sīkkristāliski līdz vidēji kristāliski (retāk rupji kristāliski). [[Iežu tekstūra]] ir masīva, plankumaina, [[brekčija|brekčijveidīga]] vai slāņaina. [[Sedimentācijas dolomīti]] ir zaļganpelēki, kripto- vai mikrokristāliski, mālaini ar porcelānveida vai zemjainu lūzuma virsmu, smalku horizontālu, viļņveida vai lēcveida slāņojumu, kā arī dalās dažāda biezuma plātnēs. Mālainie dolomīti pakāpeniski var pāriet dolomītmerģeļos un mālos. * [[Merģeļi]] (doloītmerģeļi un kaļķakmeņa-dolomīta merģeļi) ir zaļganpelēki, zilganpelēki, sarkanīgi-violeti, mikro- un smalkgraudaini, slāņaini, smalkplātņaini, retāk ar masīvu vai plankumainu tekstūru. * [[Māli]] ir zaļganpelēki, sarkanīgi-violeti, ar [[hidrovizlas]] piejaukumu, mikro- un smalkslāņaini vai saņurcīti. * Smilšakmeņi un aleirolīti ir gaiši pelēki, dzeltenīgi pelēki, reizēm ar sarkanīgu nokrāsu, ar laukšpata-kvarca sastāvu, smalki un sīkgraudaini, ar [[psammītu struktūra|psammītu]] vai [[aleiropsammītu struktūra|aleiropsammītu struktūru]]. Tekstūra ir [[plankumainā tekstūra|plankumaina]], [[duļķotā tekstūra|duļķota]] vai [[globulārā tekstūra|globulāra]] (pēdējā ir raksturīga smilšakmeņiem). Smilšakmeņi un aleirolīti ir vāji vai vidēji cementēti ar dzelžaina māla vai mālaina dolomīta [[Cements|cementu]]. Reizēm ir sastopami arī stipri cementēti ieži ar dolomīta vai kaļķakmens cementu (bazālais vai porainais cementācijas veids). == Stratigrāfiskais dalījums == Atkarībā no [[litoloģija|litoloģiskām]] un [[Paleontoloģija|paleontoloģiskām]] īpatnībām Pļaviņu svīta tiek dalīta četrās [[Rida (stratigrāfija)|ridās]], [[pasvīta|pasvītās]] vai [[slāņi (stratigrāfija)|slāņos]] (reizēm arī trijās vai piecās). Ne visas ridas ir iespējams visā teritorijā skaidri izsekot. Litoloģiskā sastāva un fosiliju detalizēta izpēte ļāva ridas sīkāk sadalīt [[Stratigrāfiskais ritms|ritmos]]. Pirmo ridu veido 3 ritmi, otro - 8 ritmi, trešo - 6 ritmi un ceturto arī 6 ritmi. === Kokneses rida === [[Kokneses rida|Kokneses ridu]] (D₃pl₁) Latvijā veido pārsvarā smalki- un sīkplātņaini, zemjaini un krītveidīgi, mikrokristāliski dolomīti, dolomītmerģeļi un māli ar kopējo biezumu 1,5-15 m biezumam samazinoties rietumu virzienā. Ziemeļrietumu virzienā (ap [[Kuldīga|Kuldīgu]]) dolomītus faciāli nomaina [[Laukšpats|laukšpata]]-[[Kvarcs|kvarca]] vai kvarca smilšakmeņi ar dolomīta vai kalcīta cementu, kas satur jauktu amatas-sņetogoras ihtiofaunas kompleksu. Paleontoloģiski ridu raksturo [[aļģes]] ''[[Chaetocladus sardesoni]]'', [[bezslēdzenes pleckāji]] ''[[Lingula]]'' sp., ''[[Lingulipora loewinsoni|Lingulipora cf. loewinsoni]]'', [[konhostraki]] ''[[Glyptoasmussia vulgaris]]'', kā arī "sņetogoras" ihtiofaunas komplekss: ''[[Psammosteus maeandrinus]]'', ''[[Plourdosteus mironovi]]'', ''[[Meeksiella pskovensis]]'', ''[[Bothriolepis cellulosa]]'', ''[[Grossilepis tuberculata]]'', ''[[Haplacanthus perseensis]]'', ''[[Latvius grewingki]]'', ''[[Eusthenopteron saevesoederberghi]]'', ''[[Strunius rolandi]]'', ''[[Rhinodipterus secans]]'' u.c. === Sēlijas rida === [[Sēlijas rida|Sēlijas ridu]] (D₃pl₂) Latvijā galvenokārt veido dolomīti. Griezuma pamatnē un vidusdaļā ir izsekojama metasomatisku kavernozu dolomītu slāņkopa ar [[Jūras lilijas|jūras liliju]] segmentiem, slēdzenes pleckāju, vēderkāju, gliemeņu un nautiloīdu čaulām, stromatoporu un ''[[Glomus]]'' grupas [[onkolīti|onkolītu]] veidojumiem. [[Sabile]]s, Kuldīgas, [[Apriķi|Apriķu]] rajonā dolomītus faciāli nomaina smilšakmeņi un smilšaini gliemeždolomīti. Starp organogēniem kaļķakmeņiem un metasomatiskiem dolomītiem ir plaši izplatīti organogēni-detrītiski pilnībā karbonātiski smilšakmeņi un [[gravelīti]] ([[kalkarenīti]] un dolomitizēti kalkarenīti). Kavernozi organogēnie un organogēni-detrītiskie karbonāti (pārsvarā metasomatiskie dolomīti) ritmiski mijas ar faciāli mainīgu "[[fukoīdi|fukoīdu]]" dolomītu, plātņainu dolomītu ar ''[[Chaetocladus]]'' parogļotām aļģēm, mālainu dolomītu un dolomītmerģeļu slāņkopam. Sēlijas ridas augšdaļā ziemeļaustrumos parādās māli, Centrālajā Latvijā ir sastopami sedimentācijas dolomīti ar [[žūšanas plaisas|žūšanas plaisām]], bet dienvidrietumos [[ģipšdolomīti]] un slāņainie [[ģipši]]. Ridas biezums ir 2-18 m. Paleontoloģiski ridā dominē [[pleckāji]]. Tos pārstāv [[slēdzenes pleckāji]] ''[[Anatrypa micans]]'', ''[[Atrypa velikaya]]'', ''[[Desquamatia tenuisulcata]]'', ''[[Elytha fimbriata]]'', ''[[Irboskites fixatus]]'', ''[[Ladogia meyendorfii]]'' ''f. daugavica'' et ''f. syasica'', ''[[Lamellispirifer muralis]]'', ''[[Ripidiorhynchus aldogus]]'', ''[[Ripidiorhynchus pskovensis|R. pskovensis]]'', ''[[Ripidiorhynchus daugavicus|R. daugavicus]]'', ''[[Ripidiorhynchus livonicus|R.'' ex gr. ''livonicus]]'', ''[[Schizophoria tullensis]]''. Bez to ir atrasti [[nautiloīdi]] ''[[Pachtoceras]] sp''., ''[[Cyrtoceras]] sp.'', [[Lingulīdas]], konhostraki un aļģes ''[[Chaetocladus]]''. Ihtiofaunu pārstāv ''[[Moythomasia perforata]]'' un ''[[Eusthenopteron saevesoederberghi]]''. === Atzeles rida === [[Atzeles rida|Atzeles ridu]] (D₃pl₃) pamatnē visaptveroši ir izsekojama kavernozu metasomatisku dolomītu slāņkopa no 1,5 līdz 3,5-4,2 m biezumā, kas satur slēdzenes pleckāju, vēderkāju un nautiloīdu čaulu, jūras liliju segmentu, [[tabulāti|tabulātu]] un [[stromatoporas|stromatoporu]], kā arī onkolītu un [[stromatolīti|stromatolītu]] veidojumu sakopojumu. Griezuma augšdaļa ir faciāli mainīga. To veido ritmiski savstarpēji mijošas slāņkopas no organogēni dolomītiskiem kaļķakmeņiem, fukoīdu un stromatolītu kaļķakmeņiem un dolomītiem, kā arī ar plātņveida dolomītmerģeļiem un plānslāņainiem sedimentācijas dolomītiem bieži vien ar pārogļotiem Chaetocladus aļģu sakopojumiem. Kopējais Atzeles ridas biezums sastāda 1,5-13,8 m, palielinoties dienvidaustrumu virzienā. Paleontoloģiski ridu, līdzīgi iepriekšējai, raksturo bagāts pleckāju komplekss, kuru bez jau iepriekšējā pasvītā sastopamajiem papildina vēl [[Anatrypa novosibirica|Anatrypa cf. novosibirica]], ''[[Schizophoria striatula|Schizophoria ex. gr. striatula]]'', ''[[Schizophoria ivanovi|Schizophoria cf. ivanovi]]''. Ihtiofaunas fosilijas ir retas (''[[Ptyctodus obliquus]]''). === Apes rida === [[Apes rida]] (D₃pl₄) reizēm tiek dalīta Suhlovas un Riežupes slāņos (D₃pl₄¹ un D₃pl₄²). To veido galvenokārt metasomatisku, kavernozu, kalcītveida, marmorveida vai smilšakmeņveida dolomītu un [[gliemeždolomīts|gliemeždolomītu]] slāņkopu mija. Šie slāņi sastāv no organismu dzīves laikā izveidotiem ([[bioherma]]s, [[biostroma]]s) un vēlāk saskalotiem (gliemeždolomīti, dolomitizēti kalkarenīti) dolomitizētu [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[Čaula|čaulu]] un onkolītu veidojumu sakopojumiem, vai arī no stromatolītiem un dolomitizētām racējorganismu ejām (austrumu daļā ''[[Santacruziana]]'' sp., rietumu un centrālajā daļā ''[[Chondrites]]'' sp., ''[[Zoophycos]]'' sp. tipa ejas). Uz [[Viļakas valnis|Viļakas]], [[Subates-Kokneses valnis|Subates-Kokneses]], [[Baldones valnis|Baldones]], [[Kuldīgas valnis|Kuldīgas]] u.c. vaļņiem, kā arī [[Tālavas terase]]s dienvidu daļā ir sastopami koraļļu, stromatoporu un aļģu veidoti sēkļi līdz 10-15 km diametrā. Tos ietver zemas (1-10 m) [[Koraļļu rifs|rifu]] barjeras. Apes laika beigās vaļņi un terases pacēlās [[virs jūras līmeņa]], kā rezultātā dolomītos un dolomītkaļķakmeņos veidojās [[Karsta process|karsta procesi]], un notika to [[pārkristalizēšanās]]. Rezultātā izveidojās [[Apīti|Apes tipa]] vidējkristaliskie un rupjkristāliskie dažādgraudainie dolomīti. Paleontoloģiski ridu arī raksturo bagātīga pleckāju fauna, kur iepriekšējos pleckājus papildina ''[[Anatrypa heckeri]]'', ''[[Ripidiorhynchus tschudovi]]'', ''[[Schuchertella devonica]]''. Kopā ar pleckājiem ir sastopami [[vēderkāji]] ''[[Murchisonia]]'' sp., ''[[Pleuratomaria wejukowi|Pleuratomaria ex. gr. wejukowi]]'', ''[[Naticopsis strigosa|Naticopsis ex. gr. strigosa]]'', un [[gliemenes]] no grupas ''[[Avicula]]'', ''[[Aviculopecten]]'' (''[[Lyriopecten]]''?), ''[[Leda]]'', ''[[Pterinea]]'', kā arī lingulīdas, ihtiofauna un aļģes līdzīgas iepriekšējās pasvītās. == Paleontoloģiskais raksturojums == Pļaviņu svītas nogulumi [[Paleontoloģija|paleontoloģiski]] satur bagātu jūras faunas kompleksu, kas ļauj šo svītu samērā labi korelēt ar agrā frāna nogulumiem citās pasaules malās. Svītas apakšējā daļā (kokneses ridā) ir sastopama bagātīgs ihtiofaunas komplekss: bezžokļaiņi: ''[[Psammosteus maeandrinus]]'', bruņuzivis: ''[[Plourdosteus mironovi]]'', ''[[Meeksiella pskovensis]]'', ''[[Bothriolepis cellulosa]]'', ''[[Grossilepis tuberculata]]'', akantodes: ''[[Haplacanthus perseensis]]'', daivspures: ''[[Latvius grewingki]]'', ''[[Eusthenopteron saevesoederberghi]]'', ''[[Strunius rolandi]]'', ''[[Rhinodipterus secans]]'', starspures: ''[[Moythomasia perforata]]''. Bez to tur ir sastopamas aļģes ''[[Chaetocladus sardesoni]]'', bezslēdzenes pleckāji: [[Lingula|Lingula sp.]], ''[[Lingulipora loewinsoni|Lingulipora cf. loewinsoni]]'', konhostraki: ''[[Glyptoasmussia vulgaris]]'', u.c. Augstāk, no sēlijas līdz apes ridai ir sastopams bagātīgs slēdzenes pleckāju klāsts: ''[[Anatrypa micans]]'', ''[[Anatrypa novosibirica|Anatrypa cf. novosibirica]]'', ''[[Anatrypa heckeri]]'', ''[[Atrypa velikaya]]'', ''[[Desquamatia tenuisulcata]]'', ''[[Elytha fimbriata]]'', ''[[Irboskites fixatus]]'', ''[[Ladogia meyendorfii]]'' ''f. daugavica'' et ''f. syasica'', ''[[Lamellispirifer muralis]]'', ''[[Ripidiorhynchus aldogus]]'', ''[[Ripidiorhynchus pskovensis|R. pskovensis]]'', ''[[Ripidiorhynchus daugavicus|R. daugavicus]]'', ''[[Ripidiorhynchus livonicus|R.'' ex gr. ''livonicus]]'', ''[[Ripidiorhynchus tschudovi]]'', ''[[Schizophoria tullensis]]'', ''[[Schizophoria striatula|Schizophoria ex. gr. striatula]]'', ''[[Schizophoria ivanovi|Schizophoria cf. ivanovi]]'', ''[[Schuchertella devonica]]''. Bez pleckājiem tur ir satopami nautiloīdi: ''[[Pachtoceras|Pachtoceras sp.]]'', ''[[Cyrtoceras|Cyrtoceras sp.]]'', vēderkāji: ''[[Murchisonia|Murchisonia sp.]]'', ''[[Pleuratomaria wejukowi|Pleuratomaria ex. gr. wejukowi]]'', ''[[Naticopsis strigosa|Naticopsis ex. gr. strigosa]]'', un gliemenes no grupas ''[[Avicula]]'', ''[[Aviculopecten|Aviculopecten (Lyriopecten?)]]'', ''[[Leda]]'', ''[[Pterinea]]'', [[Jūras lilijas|jūras liliju]] segmenti, [[tabulāti|tabulātu]] un [[stromatoporas|stromatoporu]], kā arī ''[[Glomus]]'' grupas [[onkolīti|onkolītu]] un [[stromatolīti|stromatolītu]] veidojumi. Vēl ir sastopamas racējorganismu ejas (austrumu daļā ''[[Santacruziana]]'' sp., rietumu un centrālajā daļā ''[[Chondrites]]'' sp., ''[[Zoophycos]]'' sp. tipa ejas). Pļaviņu svītas augšdaļā ihtiofaunu pārstāv reti [[Ptiktodontīdas|ptiktodontīdu]] ''[[Ptyctodus obliquus]]'' zobi. == Derīgie izrakteņi == Sēlijas un Atzeles ridu dolomīti tiek izmantoti šķembu ražošanai. Arī Apes ridas dolomītiem piemīt pietiekama mehāniskā izturība un salturība. Pļaviņu svītas dolomītus iegūst [[Dāzciema raktuves|Dāzciema]] un [[Ape]]s raktuvēs. [[Lauciņu dolomīta karjers|Cēsu raktuves]] apkārt esošo lauksaimniecībā izmantojamo teritoriju dēļ ir slēgtas. No Atzeles ridas biezplātņainajiem dzeltenīgi pelēkajiem dolomītiem, kas plaši izplatīti pie [[Gaujiena]]s un [[Dzeņi (Apes pagasts)|Dzeņi]]em, var zāģēt plātnes, kuras var izmantot ēku apdarei. Pļaviņu svītas dolomīti bieži vien ir plaisaini, ar porām un kavernām, kā arī irdeni un poraini karsta veidojumi. Tādēļ tie ir rūpnieciski nozīmīgs [[Pazemes ūdeņi|pazemes ūdeņu]] horizonts, kuru izmanto vairāku pilsētu un apdzīvotu vietu [[ūdensapgāde]]i.<ref>V. Kuršs. Devonā, zivju laikmetā. Rīga, "Zinātne", 1984. Sērija "Daba un mēs"</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas devons}} [[Kategorija:Devons]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] 9fldfqql8zt07apytdiy1gi7y18jv2x 0 458607 4486633 4483772 2026-06-26T05:12:16Z Jānis U. 198 4486633 wikitext text/x-wiki {{Ģeoloģiskā formācija | nosaukums = Salaspils svīta | oriģinālnosaukums = | attēls = Salaspils ģipša karjers.jpg | attēla_paraksts = [[Salaspils ģipša raktuves]]. Salaspils svīta | karte = | kartes_paraksts = | stratotips = [[Nāves sala]], [[Saurieši (Stopiņu pagasts)|Saurieši]] | vecums = 364-359 Ma | sistēma = [[Devons]] | virsnodalījums = | nodalījums = [[Augšdevons]] | stāvs = [[Frānas stāvs|Frāna]] | grupa = | formācija = | horizonts = | svīta = '''Salaspils''' | rida = | slāņi = | valsts = [[Latvija]] | reģions = [[Galvenais devona lauks]] | platība = | koordinātas = | sastāvs = [[Dolomīts|dolomīti]], [[dolomītmerģeļi]], [[Māls|māli]] | biezums = 6-20 m | izrakteņi = [[Ģipšakmens]] | fosilijas = ''[[Eurypterus lancmani]]'' | atklājējs = }} '''Salaspils svīta''' '(''D₃slp'')' ir [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|Frānas stāva]] [[Dubņiku horizonts|Dubņiku horizonta]] litoloģiski faciāla stratigrāfiskā vienība [[Latvija|Latvijā]], kas ir izplatīta lielā valsts teritorijas daļā. Valsts ziemeļaustrumos Salaspils svītu [[Fācija|faciāli]] nomaina [[Dubņiku svīta]]s [[kaļķakmeņi]] un [[māli]], bet Latvijas dienvidrietumos un [[Lietuva|Lietuvā]] [[Pasvales svīta]]s [[dolomīts|dolomīti]] un [[anhidrīti]]. Salaspils svīta uzguļ [[Pļaviņu svīta]]s nogulumiem, un to nosedz [[Daugavas svīta]]s nogulumi. Šaurā joslā (1-15 km) gar izplatības ziemeļu malu un platākā joslā (līdz 50 km) gar dienvidu malu Salaspils svītas nogulumus sedz [[Kvartārs|kvartāra]] nogulumu sega. Šajās joslās svītas nogulumi veido dabiskus atsegumus [[Venta]]s, [[Abava]]s, [[Mēmele]]s, [[Daugava]]s, [[Pērse]]s, [[Lielā Jugla|Lielās]] un [[Mazā Jugla|Mazās Juglas]], [[Gauja]]s, [[Koura]]s un [[Vāda]]s krastos.<ref name="ld">{{Latvijas daba|5|35}}</ref> Slāņu biezums valsts dienvidaustrumos 6-12 m, [[Baldones valnis|Baldones valnī]] un [[Parovējas ieplaka|Parovējas ieplakā]] 14-20 m, bet [[Kurzeme|Kurzemē]] 8-19 m. Svītas nosaukums veidots no [[stratotips|stratotipiskā griezuma]] rajona ([[Nāves sala]], [[Salaspils]], [[Saurieši (Stopiņu pagasts)|Saurieši]]). == Litoloģiski faciālais raksturojums == Salaspils svīta sastāv no četriem [[Transgresija|transgresīviem]] ritmiem, kas pa pāriem apvienoti divos lielākos [[Ritms (stratigrāfija)|ritmos]]. I un III ritmam vairāk izteiktas transgresīvās slāņkopas, bet II un IV ritmam – [[Regresija (ģeoloģija)|regresīvās]]. Svītu raksturo straujš faciālais mainīgums. * ''[[Viļakas valnis|Viļakas vaļņa]] austrumu daļā'' griezumā dominē kunkuļaini [[onkolīti|onkolītu]], [[umbellas|umbellu]], [[Foraminifera|foraminiferu]], [[Gliemeņvēži|gliemeņvēžu]] organogēni un organogēni-detrītiski kaļķakmeņi, kas ieguļ ritmu pamatnē. Tie ritmiski mijās ar mikro- un smalkslāņainiem smalka detrīta un hemogēniem joslainiem dolomitizētiem kaļķakmeņiem un [[merģeļi]]em ar ļoti nabadzīgām [[Eirihalīni|eirihalīnu organismu]] grupu paliekām vai arī bez paliekām. Vairāk uz rietumiem pieaug nogulumu dolomitizācija. * ''Viļakas vaļņa rietumu daļā un [[Gulbenes ieplaka|Gulbenes ieplakā]]'' organogēnos kaļķakmeņus ritmu pamatnē nomaina kvarcītveidīgi, marmorveidīgi, smilšakmensveidīgi plankumaini dažādgraudaini, reizēm kunkuļaini dolomīti, bet ritmu augšējo regresīvo slāņkopu smaki [[detrīts|detrītiskos]], [[fukoīdi|fukoīdu]] un hemogēnos smalkslāņainos kaļķakmeņus nomaina joslaini dažādgraudaini, smilšakmensveidigi un smalkgraudaini dolomīti. Autrumu daļā tie vēl satur kaļķakmens reliktus, bet Gulbenes ieplakas rietumos ritmu augšējo slāņkopu dolomītos jau parādās [[magnezīts|magnezīta]] piejaukums. * ''Gulbenes ieplakas un Viļakas vaļņa ziemeļu daļā'', īpaši gar [[Tālavas terase]]s pakāji strauji pieaug svītas griezuma mālainums. Ritmu transgresīvajās slāņkopās [[metasomatiskie dolomīti|metasomatiskos dolomītus]] un dolomitizētos kaļķakmeņus nomaina mālaini dolomīti, merģeļi un māli, kuros parādās [[Laukšpats|laukšpata]]-[[Kvarcs|kvarca]] [[Smiltis|smilšu]] un [[vizla]]ina [[aleirīti|aleirīta]] piejaukumi. Gaiši zilos mālus un [[dolomītmerģeļi|dolomītmerģeļus]] ritmu regresīvajās slāņkopās daļēji aizstāj arī plātņaini [[sedimentācijas dolomīti]]. Viļakas vaļņa ziemeļos II, III un īpaši IV ritma augšdaļā ir sastopami rozetu, graudaino un kārtaino [[Ģipsis|ģipšu]] iegulas. Atsevišķos griezumos ģipša slāņu biezums var sasniegt 0,3-1,2 metrus. * ''[[Subates-Kokneses valnis|Subates-Kokneses valnī]] un tam piegulošajos [[Mālpils ieplaka]]s centrālajos un dienvidu rajonos'' svītas griezumos dominē sedimentācijas dolomīti un dolomītmerģeļi. Svītas pamatnē uz izskalotiem un stipram [[Karsta process|karsta procesam]] pakļautiem, rupji kristāliskiem Pļaviņu svītas dolomītiem uzguļ gaišzilu mālu, dolomītmerģeļu un mālainu dolomītu 0,3 līdz 2,6 m bieza slāņkopa. Slāņkopas mālainums un biezums samazinās vaļņa austrumu malā, īpaši uz lokāliem pacēlumiem. Savukārt [[depresija (ģeoloģija)|depresijā]]s starp šiem pacēlumiem slāņkopu karbonātiskums samazinās, bet māla starpkārtu biezums palielinās vairākkārtīgi. Mālainuma pieaugums novērojams gar visu vaļņa rietumu malu, bet slāņkopas biezums palielinās līdz 3,2-4,6 metriem. :Visu četru ritmu augšējās slāņkopas veido gaišzili dolomītveida māli, dolomītmerģeļi un mikroslāņaini plātņveida sedimentācijas dolomīti, bieži vien ar magnezīta vai [[hidromagnezīts|hidromagnezīta]] piejaumumu. Atšķirībā no [[Latvijas sedliene]]s ziemeļu un rietumu griezumiem uz Subates-Kokneses vaļņa ģipši nav sastopami. Tā vietā ir plaši sastpamas karsta iegruves [[brekčija]]s, dedolomitizācijas ķīmiskās brekčijas un sekundārie kaļķakmeņi. Tālāk uz rietumiem un dienvidiem tos nomaina rozetu, kārtainie un šķiedru ģipši. * ''Latvijas ziemeļrietumos'' Salaspils svītā dominē gaiši zilganzaļi māli, dolomītmerģeļi un mālaini, smalkslāņaini, plātņaini dolomīti. Uz ziemeļiem no [[Sabile]]s, [[Renda]]s, [[Adze]]s pamatnes mālos un merģeļos parādās laukšpata-kvarca smilšu un vizlas plātnīšu piejaukums, [[Aleirolīts|aleirolītu]] un smilšakmeņu starpkārtas ar [[halīts|halīta]] [[Kristāls|kristālu]] [[gliptomorfoze|gliptomorfozēm]] un viļņu rievām uz slāņu virsmām. Mālos zem šīm starpkārtām ir atrodamas žūšanas plaisas, bet mālos un merģeļos virs šīm starpkārtām [[Bezslēdzenes pleckāji|bezslēdzenes plecāju]] un [[Konhostraki|konhostraku]] [[čaula]]s, pārogļotas [[Augi|augu]] paliekas un racējorganismu pēdas. Uz dienvidiem smilšakmeņus, aleirolītus un aleirītiski smilšainos dolomītmerģeļus nomaina mikroslāņaini aleirītiski dolomīti un dolomītmerģeļi ar halīta kristālu gliptomorfozēm. * ''Dienvidos no līnijas [[Aizpute]]-[[Kuldīga]]-[[Tukums]]'' zemjainos dolomītos, dolomītmerģeļos un mālos parādās rozetu, kārtaino un šķiedru ģipšu ieslēgumi un starpslāņi. Valsts dienvidrietumos, neskatoties uz karbonātiskuma pieaugumu griezumos, ģipša starpkārtas regresīvajās slāņkopās ir novērojamas visos četros ritmos. Dolomītmerģeļos, dolomītos un ģipšdolomītos ir diezgan liels magnezīta piejaukums, atsevišķos līmeņos sasniedzot 27-32%. Lietuvā ģipšus nomaina anhidrīti, kuru reliktus kārtainajos un rozetu ģipšos var novēros visā Rietumlatvijā. == Paleontoloģiskais raksturojums == Salaspils svītas [[fauna]]s paliekas ir nabadzīgas. Latvijas austrumu daļā nogulumos ir sastopami [[slēdzenes pleckāji]]: ''[[Ripidiorhynchus livonicus|Ripidiorhynchus ex gr. livonicus]]'', ''[[Ripidiorhynchus tshudovi|R. cf. tshudovi]]'', ''[[Ripidiorhynchus strugi|R cf. strugi]]'', ''[[Comiotoechia bifera]]'', ''[[Lamellispirifer muralis]]'', ''[[Atrypa svinordi|Atrypa cf. svinordi]]'', ''[[Productella schelonica|Productella cf. schelonica]]'', ''[[Leptodesma aviculoides]]'', ''[[Cyrtospirifer (Tenticospirifer) latavicus]]'', ''[[Tenticospirifer tenticulum]]'', [[Gliemji|gliemjus]] ''[[Murchisonia|Murchisonia sp.]]'', ''[[Pleurotomaria wenjukowi|Pleurotomaria ex gr. wenjukowi]]'', [[Tabulata]] [[Koraļļi|koraļļu]] fragmenti, kā arī [[Kaulzivis|kaulzivju]] [[Crossopterygii]] [[zvīņas]] un [[Antiarhi|antiarhu]] [[Bothriolepis panderi|Bothriolepis cf. panderi]] fragmentus. Rietumu virzienā faunas daudzums svītas slāņos samazinās. Latvijas sedlienes rietumu daļā un [[Baltijas ieliece|Baltijas ieliecē]] svītas nogulumos sastopamas retas [[Vēžskorpioni|vēžskorpionu]] ''[[Eurypterus lancmani]]'', konhostraku ''[[Estheristes|Estheristes sp.]]'', [[Glyptoasmussia vulgaris|Glyptoasmussia ex gr. vulgaris]] un bezslēdzenes pleckāju ''[[Lingulipora squamiformis]]'' un ''[[Lingulipora loewinsoni|L. cf. loewinsoni]]'' paliekas. Iespējamas arī mikrofosilijas ([[Gliemeņvēži|gliemeņvēžu]], [[Foraminifera|foraminiferu]] un [[umbellas|umbellu]] paliekas). No [[flora]]s ir sastpami pārogļotas [[koksne]]s fragmenti, ''[[Chaetocladus]]'' u.c. [[Aļģes|aļģu]] paliekas. == Derīgie izrakteņi == Lielākās ģipšakmens iegulas atrodas pie Rīgas un Salaspils, kā arī uz dienvidiem [[Baldone]]s un [[Skaistkalne]]s apkārtnē. Šeit ir vairākas nozīmīgas ģipšakmens atradnes. Vislielākā rūpnieciskā nozīme ir brūnajiem slāņainā ģipšakmens slāņiem, kuru biezums sasniedz 2 metrus. Turpretī vistīrākie ir līdz 20 cm biezie baltā vai rozā šķiedru ģipša slānīši ar Latvijā vienīgā [[Stroncijs|stroncija]] minerāla – [[Celestīns (minerāls)|celestīna]] koniskiem agregātiem. Uz šo slānīšu virsmas bieži sastopami viļņu rievu nospiedumi.<ref>V. Kuršs. Devonā, zivju laikmetā. Rīga, "Zinātne", 1984. Sērija "Daba un mēs"</ref> Lielākā ģipšakmens atradne pie Sauriešiem jau ir izstrādāta. Pašlaik tiek izmantota atradne starp Sauriešiem un [[Saulkalne|Saulkalni]]. Skaistkalnes un Baldones iegulu ģipsu kvalitāte nav tik laba un pašlaik netiek izmantota. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas devons}} [[Kategorija:Devons]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] n1um31gg04jd9pq00i0w6j1d7l4kcgv 0 459894 4486416 4483774 2026-06-25T13:20:31Z Jānis U. 198 4486416 wikitext text/x-wiki {{Ģeoloģiskā formācija | nosaukums = Daugavas svīta | oriģinālnosaukums = | attēls = Daugavas sv. atsegums lejpus Rīgas HES.JPG | attēla_paraksts = Atsegums Daugavas krastā lejpus [[Rīgas HES]]. Daugavas svīta. | karte = | kartes_paraksts = | stratotips = [[Oliņkalns]] | vecums = 359–354 Ma | sistēma = [[Devons]] | virsnodalījums = | nodalījums = [[Augšdevons]] | stāvs = [[Frānas stāvs|Frāna]] | grupa = | formācija = | horizonts = | svīta = '''Daugavas''' | rida = | slāņi = | valsts = [[Latvija]] | reģions = [[Galvenais devona lauks]] | platība = | koordinātas = | sastāvs = [[Dolomīts|dolomīti]], [[kaļķakmeņi]], [[dolomītmerģeļi]] | biezums = 5-58 m | izrakteņi = [[Dolomīts]] | fosilijas = [[stromatoporas]], [[prizmatofili]] | atklājējs = }} '''Daugavas svīta (D₃dg)''' ir [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|Frānas stāva]] stratigrāfiskā vienība [[Latvija|Latvijā]], kas ir izplatīta lielā valsts teritorijas daļā ([[Latvijas ieliece]]s centrālajā daļā un [[Baltijas sineklīze|Polijas-Lietuvas ieplakā]]), izņemot Latvijas ziemeļus un dienvidaustrumus. Svītas ziemeļu robeža iet no [[Baltijas jūra]]s piekrastes uz dienvidiem no [[Pāvilosta]]s rietumos līdz [[Alūksne]]i austrumos. Dienvidu robežai ir sarežģīta konfigurācija, un tā izsekojama no [[Skaistkalne]]s uz ziemeļaustrumiem līdz [[Ludza]]i. Tālāk ārpus Latvijas teritorijas svīta turpinās [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabalā]], atsedzoties [[Mudava]]s (Veļikajas) upes krastos, kā arī [[Baltkrievija]]s teritorijā. Dienvidu virzienā Daugavas svīta iestiepjas [[Lietuva]]s teritorijā, kur to [[Fācija|faciāli]] aizvieto apakšdaļā [[Ņamuneļa slāņi]], bet augšdaļā [[Istras svīta]]. Daugavas svīta [[Transgresija|transgresīvi]] uzguļ izskalotajiem un vietām [[Karsta process|karsta procesiem]] pakļautajiem [[Salaspils svīta]]s [[dolomīts|dolomītiem]], [[dolomītmerģeļi]]em, [[māli]]em un [[ģipši]]em. Robeža ir skaidri izsekojama. [[Karotāža]]s diagrammās to raksturo lēcienveidīga [[gamma aktivitāte (karotāža)|gamma aktivitāte]]. Robeža starp Daugavas un Salaspils svītām būtībā ir robeža starp apakšējā un vidusfrāna nogulumiem. Augšdaļā svītu nosedz [[Katlešu svīta]]s nogulumi. Šaurā joslā (1-10 km) gar izplatības rajona ziemeļu robežu un platākā (10-45 km) gar dienvidu malu Daugavas svītu sedz [[Kvartārs|kvartāra]] nogulumi.<ref name="ld">{{Latvijas daba|1|220}}</ref> Šajās zonās [[Daugava]]s, [[Tebra]]s, [[Venta]]s, [[Abava]]s, [[Mēmele]]s, [[Lauce]]s, [[Ogre (upe)|Ogres]], [[Lielā Jugla|Lielās]] un [[Mazā Jugla|Mazās Juglas]], [[Gauja]]s, [[Aiviekste]]s, [[Iča]]s, [[Koura|Kiras]], [[Kūkova]]s, [[Vāda]]s, [[Rītupe]]s, [[Ziemeļsusēja]]s u.c. upju krastos ir sastopami Daugavas svītas [[Atsegums|atsegumi]]. Vispilnīgākais griezums ir gar Daugavas krastiem, no kuras arī ir ņemts svītas nosaukums (stratotipiskais atsegums ir [[Oliņkalns]], kura lielākā daļa pašlaik atrodas zem [[Pļaviņu ūdenskrātuve]]s ūdens). Svītas biezums svārstās no 5—8 m līdz 55-58 m. == Litoloģiskais raksturojums == Svītu veido [[metasomatiski dolomīti|metasomatiski]] kavernozi dolomīti ar reliktu organogēnu struktūru, kas mijas ar faciāli mainīgām dolomitizētu hemogēnu [[Kaļķakmeņi|kaļķakmeņu]], [[sedimentācijas dolomīti|sedimentācijas dolomītu]], gaišzilu un raibi krāsotu mālu slāņkopām, bet Latvijas rietumu daļā arī ar slāņainu, rozetveida ģipšu un [[ģipšdolomīti|ģipšdolomītu]] slāņkopām. * Svītas apakšdaļā valsts ziemeļaustrumos dominē kaļķakmeņi, dienvidaustrumos un Centrālajā Latvijā metasomatiski dolomīti, bet rietumu daļā māli, dolomītmerģeļi un mālaini dolomīti. Dienvidrietumos tie mijās ar ģipšdolomītiem un slāņaini-rozetveida ģipšiem. * Svītas augšdaļā visā valsts teritorijā stabili izsekojamas divas slāņkopas ar kavernoziem, metasomatiskiem dolomītiem ar reliktu organogēnu struktūru un gliemeždolomītiem. Šīs slāņkopas transgresīvi uzguļ uz izskalotām un stratigrāfiski pārrautām apakšējās daļas slāņkopām. Latvijas pašos austrumos un Pleskavas apgabalā dolomītus visos līmeņos nomaina kaļķakmeņi. Rietumlatvijas ziemeļu daļā parādās [[Smilšakmeņi|smilšakmeņu]] starpslāņi. Svītas ritmiskā uzbūve, kā arī apakšējās un augšējās daļas slāņu proporcija stabili saglabājas visā [[Galvenais devona lauks|Galvenajā devona laukā]]. == Stratigrāfiskais dalījums == Svīta sastāv no piecām apakšnodaļām jeb [[slāņi (stratigrāfija)|slāņiem]] ar ģeogrāgiskiem nosaukumiem, katra no kurām pārstāv pilnu transgresīvu ritmu. [[Pēteris Liepiņš (ģeologs)|P. Liepiņš]] tās apvienoja trijās pasvītās. Apakšējā no tām (saukta arī Oliņkana rida) sastāv no [[Porhovas slāņi|Porhovas]] un [[Svinordas slāņi]]em. Vidējā pasvīta (saukta arī Selgu rida) pārstāv [[Ilmeņa slāņi|Ilmeņa slāņus]], kurus [[Lietuva|Lietuvā]] pārstāv Ņamuneļa slāņi ([[Tatulas svīta]]). Augšējā pasvīta (saukta arī Kranciema rida) apvieno [[Buregas slāņi|Buregas]] un [[Altovas slāņi|Altovas slāņus]]. Lietuvā to pārstāv Istras svīta (šaurā nozīmē). Savukārt, [[Vitālijs Sorokins|V. Sorokins]] šos piecus slāņus apvieno divos [[horizonts (stratigrāfija)|horizontos]]. Kudupes horizonts sastāv no Porhovas, Svinordas un Ilmeņa slāņiem, un atbilst pirmās lielās vidusfrāna transgresijas laikam un tai sekojošajai [[regresija]]i [[Austrumeiropas platforma]]s ziemeļrietumos. Bet Priedulāju horizonts apvieno Buregas un Altovas slāņus un atbilst vidusfrāna transgresijas maksimālās izplatības laikam. Atšķirībā no Kudupes horizonta nogulumiem un jaunākajiem nosedzošajiem Sņežas ([[Katlešu svīta|Katlešu]]) nogulumiem Priedulāju nogulumi ir ne tikai visvairāk izplatītie normālas jūras apstākļu nogulumi, bet tiem ir mazāka faciālā un biezuma mainība. == Paleontoloģiskais raksturojums == Apakšdaugavas pasvītas (Oliņkalna rida) vecumu nosaka [[Slēdzenes pleckāji|slēdzenes pleckāju]] komplekss: ''[[Atrypa koloschka]]'', ''[[Atrypa svinordi|A. svinordi]]'', ''[[Atrypa bifidaeformis|A. bifidaeformis]]'', ''[[Atrypa krylovae|A. krylovae]]'', ''[[Spinatripa semilukiana]]'', ''[[Cyrtospirifer schelonicus]]'', ''[[Cyrtospirifer rudkinensis|C. rudkinensis]]'', ''[[Tenticospirifer stolbovi]]'', ''[[Chonetipustula ilmenica|Chonetipustula ex gr. ilmenica]]'', ''[[Productella schelonica]]'', ''[[Cyrtina demarlii]]'', ''[[Theodossia svinordensis]]''. Lielāka daļa no augstākminētajiem [[pleckāji]]em ir sastopama tikai valsts ziemeļaustrumos. Vēl apakšējai pasvītai ir raksturīgi [[vēderkāji]] - ''[[Bellerophon petinensis]]'', ''[[Murchisonia pusilla|Murchisonia aff. pusilla]]'', ''[[Platyschisma kirchholmiensis]]'', ''[[Naticopsis inflata]]'', ''[[Naticopsis kirchholmiensis|N. kirchholmiensis]]'', ''[[Flemingia koloschkensis]]'', ''[[Pleurotomaria stolbovi|“Pleurotomaria” stolbovi]]'', [[nautiloīdi]] ([[galvkāji]]) - ''[[Pachtoceras]]'' un ''[[Cyrtoceras]]'', [[rugozas]] no grupas ''[[Prizmatofili|Prismatophyllum hexagonum]]'', pārogļotas [[aļģes]] ''[[Chaetocladus plumula]]'', ''[[Coactillum]]'', ''[[Girvanella]]'', ''[[Bevocastria]]''. Un vēl ir zināmas krama [[Sūkļi|sūkļu]] vienasu [[spīkulas]], kā arī [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] ''[[Plourdosteus]]'' sp. paliekas un ''[[Ptyctodus]]'' zobu plātnītes. Vidusdaugavas pasvītā (Selgu rida) bez jau minētajiem pleckājiem ir sastopami ''[[Cyrtospirifer disjunctus|Cyrtospirifer ex gr. disjunctus]]'', ''[[Mucrospirifer tichomirovi]]'', ''[[Chonetipustula petini]]'', kā arī dažādas [[gliemenes]] – ''[[Schizodus devonicus]]'', ''[[Avicula (Leptodesma)]]'', ''[[Avicula (Actinopteria)]]'', ''[[Aviculopecten (Protolyriopecten)]]'', ''[[Macrodon]]'', ''[[Megalodon (gliemene)|Megalodon]]'', ''[[Myalina]]''. Bez to ir zināmas [[Konhostraki|konhostraku]] ''[[Glyptoasmussia vulgaris|Glyptoasmussia ex gr. vulgaris]]'', [[Lingulida|lingulīdu]] ''[[Lingula]]'' sp., [[Gliemeņvēži|gliemeņvēžu]] paliekas, [[Jūras lilijas|jūras liliju]] kātiņu posmi un [[umbellas|umbellu]] [[utikulas]], Augšdaugavas pasvītas (Kranciema rida) vecumu nosaka slēdzenes pleckāji – ''[[Tenticospirifer tenticulum]]'', ''[[Atrypa uralica]]'', ''[[Ilmenia altovae]]'', ''[[Productella tschudica]]'', [[tabulāti]] – ''[[Aulopora heckeri]]'', ''[[Aulopora schelonica|A. schelonica]]'', ''[[Aulopora compacta|A. ex gr. compacta]]'', ''[[Pachypora ilmenica|Pachypora ex gr. ilmenica]]'', vēderkāji – ''[[Cyrtolites euomphaloides]]'', ''[[Platyschisma uchtensis]]''. Augšējā pasvītas nogulumos ir sastopamas tās pašas vēderkāju sugas, kas ir izplatītas apakšējā pasvītā. Bez to ir plaši sastopamas [[stromatoporas]] ''[[Actinostroma]]'', ''[[Clathrodictyon]]'', ''[[Gerronostroma]]'', ''[[Parallelopora]]'', ''[[Stromatopora]]'', kā arī koncentriski-slāņaini sfēriski stromatoporu-aļģu saaugumi un [[onkolīti]] (agrāk pārsvarā uzskatīti kā ''[[Girvanella ampleufurcata]]''). == Derīgie izrakteņi == Daugavas svītas dolomītus plaši izmanto [[Rūpniecība|rūpniecībā]]. Tie ir mūsu valsts visizturīgākie un salturīgākie [[ieži]], tādēļ noderīgi šķembu ražošanai. Lielākās atradnes ir pie [[Pļaviņas|Pļaviņām]], (Rīteru, Selgas, Aiviekstes) un [[Jēkabpils]] (lielā mērā jau izstrādātas), uz austrumiem no [[Rīga]]s (Remīnes, Kranciema, Gaitiņu), kā arī [[Rēzekne]]s (Pērtnieku) un [[Ludza]]s (Salenieku) rajonos. Latvijā ražotās šķembas tiek lietotas [[Betons|betona]] liesināšanai un ceļu būvēm. Dolomīta šķembu ražošanā ražošanas procesā rodas daudz atkritumiežu. Tās ir sīkšķembas, kuru diametrs mazāks par 5 mm, kā arī [[dolomītmilti]], kas rodas šķembas mazgājot. Izžāvēti dolomīta milti tiek lietoti [[augsnes kaļķošana]]i, taču žāvēšana prasa lielu enerģijas patēriņu. Piemērotākas ir sīkšķembas. Tāpat sīkšķembām var būt liela nozīme betona un [[Dzelzsbetons|dzelzbetona]] ražošanā. No tām var iegūt augstas kvalitātes smilts frakciju betona liesināšanai. Daugavas svītas dolomīti noder arī par būvakmeņiem un [[apdares materiāli|apdares materiālu]]. Piemēram, [[Rīgas Kongresu nams|Rīgas Kongresu nama]] apdarei tika izmantots sārtais [[Kranciems|Kranciema]] dolomīts. Plaši pazīstams ir arī [[Saulkalne]]s sārtais [[gliemeždolomīts]], kuru līdz 1970. gadu sākumam plaši lietoja par apdares un dekoratīvo materiālu.<ref>V. Kuršs. Devonā, zivju laikmetā. Rīga, "Zinātne", 1984. Sērija "Daba un mēs"</ref> Daugavas svītas dolomītiem ir liela nozīme arī [[ūdensapgāde|ūdensapgādē]], jo tie bieži vien ir plaisaini un kavernozi, un tajos ir daudz dzeršanai un tehniskajām vajadzībām piemērota ūdens. Tiesa gan, ūdens ir samērā ciets, un tādēļ dzeršanai un karsēšanai paredzēto ūdeni ir vēlams mīkstināt. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas devons}} [[Kategorija:Devons]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] r0ro41kdglsmtjjbnfi68zimljd3pdp 4486630 4486416 2026-06-26T05:04:36Z Jānis U. 198 4486630 wikitext text/x-wiki {{Ģeoloģiskā formācija | nosaukums = Daugavas svīta | oriģinālnosaukums = | attēls = Daugavas sv. atsegums lejpus Rīgas HES.JPG | attēla_paraksts = Atsegums Daugavas krastā lejpus [[Rīgas HES]]. Daugavas svīta. | karte = | kartes_paraksts = | stratotips = [[Oliņkalns]] | vecums = 359–354 Ma | sistēma = [[Devons]] | virsnodalījums = | nodalījums = [[Augšdevons]] | stāvs = [[Frānas stāvs|Frāna]] | grupa = | formācija = | horizonts = | svīta = '''Daugavas''' | rida = [[Oliņkana rida|Oliņkana]], [[Selgu rida|Selgu]], [[Kranciema rida|Kranciema]] | slāņi = | valsts = [[Latvija]] | reģions = [[Galvenais devona lauks]] | platība = | koordinātas = | sastāvs = [[Dolomīts|dolomīti]], [[kaļķakmeņi]], [[dolomītmerģeļi]] | biezums = 5-58 m | izrakteņi = [[Dolomīts]] | fosilijas = [[stromatoporas]], [[prizmatofili]] | atklājējs = }} '''Daugavas svīta (D₃dg)''' ir [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|Frānas stāva]] stratigrāfiskā vienība [[Latvija|Latvijā]], kas ir izplatīta lielā valsts teritorijas daļā ([[Latvijas ieliece]]s centrālajā daļā un [[Baltijas sineklīze|Polijas-Lietuvas ieplakā]]), izņemot Latvijas ziemeļus un dienvidaustrumus. Svītas ziemeļu robeža iet no [[Baltijas jūra]]s piekrastes uz dienvidiem no [[Pāvilosta]]s rietumos līdz [[Alūksne]]i austrumos. Dienvidu robežai ir sarežģīta konfigurācija, un tā izsekojama no [[Skaistkalne]]s uz ziemeļaustrumiem līdz [[Ludza]]i. Tālāk ārpus Latvijas teritorijas svīta turpinās [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabalā]], atsedzoties [[Mudava]]s (Veļikajas) upes krastos, kā arī [[Baltkrievija]]s teritorijā. Dienvidu virzienā Daugavas svīta iestiepjas [[Lietuva]]s teritorijā, kur to [[Fācija|faciāli]] aizvieto apakšdaļā [[Ņamuneļa slāņi]], bet augšdaļā [[Istras svīta]]. Daugavas svīta [[Transgresija|transgresīvi]] uzguļ izskalotajiem un vietām [[Karsta process|karsta procesiem]] pakļautajiem [[Salaspils svīta]]s [[dolomīts|dolomītiem]], [[dolomītmerģeļi]]em, [[māli]]em un [[ģipši]]em. Robeža ir skaidri izsekojama. [[Karotāža]]s diagrammās to raksturo lēcienveidīga [[gamma aktivitāte (karotāža)|gamma aktivitāte]]. Robeža starp Daugavas un Salaspils svītām būtībā ir robeža starp apakšējā un vidusfrāna nogulumiem. Augšdaļā svītu nosedz [[Katlešu svīta]]s nogulumi. Šaurā joslā (1-10 km) gar izplatības rajona ziemeļu robežu un platākā (10-45 km) gar dienvidu malu Daugavas svītu sedz [[Kvartārs|kvartāra]] nogulumi.<ref name="ld">{{Latvijas daba|1|220}}</ref> Šajās zonās [[Daugava]]s, [[Tebra]]s, [[Venta]]s, [[Abava]]s, [[Mēmele]]s, [[Lauce]]s, [[Ogre (upe)|Ogres]], [[Lielā Jugla|Lielās]] un [[Mazā Jugla|Mazās Juglas]], [[Gauja]]s, [[Aiviekste]]s, [[Iča]]s, [[Koura|Kiras]], [[Kūkova]]s, [[Vāda]]s, [[Rītupe]]s, [[Ziemeļsusēja]]s u.c. upju krastos ir sastopami Daugavas svītas [[Atsegums|atsegumi]]. Vispilnīgākais griezums ir gar Daugavas krastiem, no kuras arī ir ņemts svītas nosaukums (stratotipiskais atsegums ir [[Oliņkalns]], kura lielākā daļa pašlaik atrodas zem [[Pļaviņu ūdenskrātuve]]s ūdens). Svītas biezums svārstās no 5—8 m līdz 55-58 m. == Litoloģiskais raksturojums == Svītu veido [[metasomatiski dolomīti|metasomatiski]] kavernozi dolomīti ar reliktu organogēnu struktūru, kas mijas ar faciāli mainīgām dolomitizētu hemogēnu [[Kaļķakmeņi|kaļķakmeņu]], [[sedimentācijas dolomīti|sedimentācijas dolomītu]], gaišzilu un raibi krāsotu mālu slāņkopām, bet Latvijas rietumu daļā arī ar slāņainu, rozetveida ģipšu un [[ģipšdolomīti|ģipšdolomītu]] slāņkopām. * Svītas apakšdaļā valsts ziemeļaustrumos dominē kaļķakmeņi, dienvidaustrumos un Centrālajā Latvijā metasomatiski dolomīti, bet rietumu daļā māli, dolomītmerģeļi un mālaini dolomīti. Dienvidrietumos tie mijās ar ģipšdolomītiem un slāņaini-rozetveida ģipšiem. * Svītas augšdaļā visā valsts teritorijā stabili izsekojamas divas slāņkopas ar kavernoziem, metasomatiskiem dolomītiem ar reliktu organogēnu struktūru un gliemeždolomītiem. Šīs slāņkopas transgresīvi uzguļ uz izskalotām un stratigrāfiski pārrautām apakšējās daļas slāņkopām. Latvijas pašos austrumos un Pleskavas apgabalā dolomītus visos līmeņos nomaina kaļķakmeņi. Rietumlatvijas ziemeļu daļā parādās [[Smilšakmeņi|smilšakmeņu]] starpslāņi. Svītas ritmiskā uzbūve, kā arī apakšējās un augšējās daļas slāņu proporcija stabili saglabājas visā [[Galvenais devona lauks|Galvenajā devona laukā]]. == Stratigrāfiskais dalījums == Svīta sastāv no piecām apakšnodaļām jeb [[slāņi (stratigrāfija)|slāņiem]] ar ģeogrāgiskiem nosaukumiem, katra no kurām pārstāv pilnu transgresīvu ritmu. [[Pēteris Liepiņš (ģeologs)|P. Liepiņš]] tās apvienoja trijās pasvītās. Apakšējā no tām (saukta arī Oliņkana rida) sastāv no [[Porhovas slāņi|Porhovas]] un [[Svinordas slāņi]]em. Vidējā pasvīta (saukta arī Selgu rida) pārstāv [[Ilmeņa slāņi|Ilmeņa slāņus]], kurus [[Lietuva|Lietuvā]] pārstāv Ņamuneļa slāņi ([[Tatulas svīta]]). Augšējā pasvīta (saukta arī Kranciema rida) apvieno [[Buregas slāņi|Buregas]] un [[Altovas slāņi|Altovas slāņus]]. Lietuvā to pārstāv Istras svīta (šaurā nozīmē). Savukārt, [[Vitālijs Sorokins|V. Sorokins]] šos piecus slāņus apvieno divos [[horizonts (stratigrāfija)|horizontos]]. Kudupes horizonts sastāv no Porhovas, Svinordas un Ilmeņa slāņiem, un atbilst pirmās lielās vidusfrāna transgresijas laikam un tai sekojošajai [[regresija]]i [[Austrumeiropas platforma]]s ziemeļrietumos. Bet Priedulāju horizonts apvieno Buregas un Altovas slāņus un atbilst vidusfrāna transgresijas maksimālās izplatības laikam. Atšķirībā no Kudupes horizonta nogulumiem un jaunākajiem nosedzošajiem Sņežas ([[Katlešu svīta|Katlešu]]) nogulumiem Priedulāju nogulumi ir ne tikai visvairāk izplatītie normālas jūras apstākļu nogulumi, bet tiem ir mazāka faciālā un biezuma mainība. == Paleontoloģiskais raksturojums == Apakšdaugavas pasvītas (Oliņkalna rida) vecumu nosaka [[Slēdzenes pleckāji|slēdzenes pleckāju]] komplekss: ''[[Atrypa koloschka]]'', ''[[Atrypa svinordi|A. svinordi]]'', ''[[Atrypa bifidaeformis|A. bifidaeformis]]'', ''[[Atrypa krylovae|A. krylovae]]'', ''[[Spinatripa semilukiana]]'', ''[[Cyrtospirifer schelonicus]]'', ''[[Cyrtospirifer rudkinensis|C. rudkinensis]]'', ''[[Tenticospirifer stolbovi]]'', ''[[Chonetipustula ilmenica|Chonetipustula ex gr. ilmenica]]'', ''[[Productella schelonica]]'', ''[[Cyrtina demarlii]]'', ''[[Theodossia svinordensis]]''. Lielāka daļa no augstākminētajiem [[pleckāji]]em ir sastopama tikai valsts ziemeļaustrumos. Vēl apakšējai pasvītai ir raksturīgi [[vēderkāji]] - ''[[Bellerophon petinensis]]'', ''[[Murchisonia pusilla|Murchisonia aff. pusilla]]'', ''[[Platyschisma kirchholmiensis]]'', ''[[Naticopsis inflata]]'', ''[[Naticopsis kirchholmiensis|N. kirchholmiensis]]'', ''[[Flemingia koloschkensis]]'', ''[[Pleurotomaria stolbovi|“Pleurotomaria” stolbovi]]'', [[nautiloīdi]] ([[galvkāji]]) - ''[[Pachtoceras]]'' un ''[[Cyrtoceras]]'', [[rugozas]] no grupas ''[[Prizmatofili|Prismatophyllum hexagonum]]'', pārogļotas [[aļģes]] ''[[Chaetocladus plumula]]'', ''[[Coactillum]]'', ''[[Girvanella]]'', ''[[Bevocastria]]''. Un vēl ir zināmas krama [[Sūkļi|sūkļu]] vienasu [[spīkulas]], kā arī [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] ''[[Plourdosteus]]'' sp. paliekas un ''[[Ptyctodus]]'' zobu plātnītes. Vidusdaugavas pasvītā (Selgu rida) bez jau minētajiem pleckājiem ir sastopami ''[[Cyrtospirifer disjunctus|Cyrtospirifer ex gr. disjunctus]]'', ''[[Mucrospirifer tichomirovi]]'', ''[[Chonetipustula petini]]'', kā arī dažādas [[gliemenes]] – ''[[Schizodus devonicus]]'', ''[[Avicula (Leptodesma)]]'', ''[[Avicula (Actinopteria)]]'', ''[[Aviculopecten (Protolyriopecten)]]'', ''[[Macrodon]]'', ''[[Megalodon (gliemene)|Megalodon]]'', ''[[Myalina]]''. Bez to ir zināmas [[Konhostraki|konhostraku]] ''[[Glyptoasmussia vulgaris|Glyptoasmussia ex gr. vulgaris]]'', [[Lingulida|lingulīdu]] ''[[Lingula]]'' sp., [[Gliemeņvēži|gliemeņvēžu]] paliekas, [[Jūras lilijas|jūras liliju]] kātiņu posmi un [[umbellas|umbellu]] [[utikulas]], Augšdaugavas pasvītas (Kranciema rida) vecumu nosaka slēdzenes pleckāji – ''[[Tenticospirifer tenticulum]]'', ''[[Atrypa uralica]]'', ''[[Ilmenia altovae]]'', ''[[Productella tschudica]]'', [[tabulāti]] – ''[[Aulopora heckeri]]'', ''[[Aulopora schelonica|A. schelonica]]'', ''[[Aulopora compacta|A. ex gr. compacta]]'', ''[[Pachypora ilmenica|Pachypora ex gr. ilmenica]]'', vēderkāji – ''[[Cyrtolites euomphaloides]]'', ''[[Platyschisma uchtensis]]''. Augšējā pasvītas nogulumos ir sastopamas tās pašas vēderkāju sugas, kas ir izplatītas apakšējā pasvītā. Bez to ir plaši sastopamas [[stromatoporas]] ''[[Actinostroma]]'', ''[[Clathrodictyon]]'', ''[[Gerronostroma]]'', ''[[Parallelopora]]'', ''[[Stromatopora]]'', kā arī koncentriski-slāņaini sfēriski stromatoporu-aļģu saaugumi un [[onkolīti]] (agrāk pārsvarā uzskatīti kā ''[[Girvanella ampleufurcata]]''). == Derīgie izrakteņi == Daugavas svītas dolomītus plaši izmanto [[Rūpniecība|rūpniecībā]]. Tie ir mūsu valsts visizturīgākie un salturīgākie [[ieži]], tādēļ noderīgi šķembu ražošanai. Lielākās atradnes ir pie [[Pļaviņas|Pļaviņām]], (Rīteru, Selgas, Aiviekstes) un [[Jēkabpils]] (lielā mērā jau izstrādātas), uz austrumiem no [[Rīga]]s (Remīnes, Kranciema, Gaitiņu), kā arī [[Rēzekne]]s (Pērtnieku) un [[Ludza]]s (Salenieku) rajonos. Latvijā ražotās šķembas tiek lietotas [[Betons|betona]] liesināšanai un ceļu būvēm. Dolomīta šķembu ražošanā ražošanas procesā rodas daudz atkritumiežu. Tās ir sīkšķembas, kuru diametrs mazāks par 5 mm, kā arī [[dolomītmilti]], kas rodas šķembas mazgājot. Izžāvēti dolomīta milti tiek lietoti [[augsnes kaļķošana]]i, taču žāvēšana prasa lielu enerģijas patēriņu. Piemērotākas ir sīkšķembas. Tāpat sīkšķembām var būt liela nozīme betona un [[Dzelzsbetons|dzelzbetona]] ražošanā. No tām var iegūt augstas kvalitātes smilts frakciju betona liesināšanai. Daugavas svītas dolomīti noder arī par būvakmeņiem un [[apdares materiāli|apdares materiālu]]. Piemēram, [[Rīgas Kongresu nams|Rīgas Kongresu nama]] apdarei tika izmantots sārtais [[Kranciems|Kranciema]] dolomīts. Plaši pazīstams ir arī [[Saulkalne]]s sārtais [[gliemeždolomīts]], kuru līdz 1970. gadu sākumam plaši lietoja par apdares un dekoratīvo materiālu.<ref>V. Kuršs. Devonā, zivju laikmetā. Rīga, "Zinātne", 1984. Sērija "Daba un mēs"</ref> Daugavas svītas dolomītiem ir liela nozīme arī [[ūdensapgāde|ūdensapgādē]], jo tie bieži vien ir plaisaini un kavernozi, un tajos ir daudz dzeršanai un tehniskajām vajadzībām piemērota ūdens. Tiesa gan, ūdens ir samērā ciets, un tādēļ dzeršanai un karsēšanai paredzēto ūdeni ir vēlams mīkstināt. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas devons}} [[Kategorija:Devons]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] 5mwwl1cyk8wvzl0plgltgmlwc7apk2j 0 459997 4486413 4483777 2026-06-25T13:17:32Z Jānis U. 198 4486413 wikitext text/x-wiki {{Ģeoloģiskā formācija | nosaukums = Katlešu svīta | oriģinālnosaukums = | attēls = Lielvārdes atsegums.JPG | attēla_paraksts = Katlešu svītas stratotipiskais atsegums</br>pie [[Lielvārdes pils]]drupām | karte = | kartes_paraksts = | stratotips = [[Daugava]]s labajā krastā pie [[Lielvārdes pilsdrupas|Lielvārdes pilsdrupām]] un pilskalna | vecums = | sistēma = [[Devons]] | virsnodalījums = | nodalījums = [[Augšdevons]] | stāvs = [[Frānas stāvs|Frāna]] | grupa = | formācija = | horizonts = | svīta = '''Katlešu''' | rida = [[Ikškiles rida|Ikškiles]], [[Liepnas rida|Liepnas]], [[Kupravas rida|Kupravas]] | slāņi = | valsts = [[Latvija]] | reģions = [[Galvenais devona lauks]] | platība = | koordinātas = | sastāvs = [[dolomītmerģeļi]], [[Aleirolīts|aleirolīti]], [[Māls|māli]] | biezums = 3-65 m | izrakteņi = [[Māls]] | fosilijas = | atklājējs = }} '''Katlešu svīta''' ir [[augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|Frānas stāva]] [[Sņežas horizonts|Sņežas horizonta]] [[stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Latvija|Latvijā]], kas izplatīta valsts dienvidu un austrumu daļā (izņemot dienvidaustrumus). Dienvidu daļā tā iestiepjas [[Lietuva]]s teritorijā, bet uz austrumiem [[Krievija]]s teritorijā izplatīta kā Sņežas horizonts. Katlešu svītas nogulumi Latvijā uzguļ uz izskalotu un vietām karsta procesam pakļauto [[Daugavas svīta]]s [[dolomīts|dolomītu]] virsmas.To pamatā ir novērojami [[konglomerāts (iezis)|konglomerāti]] un sīka ieskalota [[brekčija]], kas konstatēta [[Daugava]]s, [[Ogre (upe)|Ogres]] un [[Lielā Jugla|Juglas]] upju krastu atsegumos. [[Abava]]s, [[Venta]]s un [[Tebra]]s upju baseinos, kā arī Latvijas ziemeļaustrumos gar [[Gauja|Gauju]] un [[Vizla (upe)|Vizlas]] upīti pie [[Vidagas ciems|Vidagas]], Žākles un Sleguma izskalojuma virsmas pamatnē nomaina spēcīgam [[karsta process|karsta procesam]] pakļautās Daugavas svītas nogulumu virsmas, kas norāda uz [[sedimentācija]]s pārrāvumu. Vienīgi Latvijas pašos dienvidrietumos un Lietuvas teritorijā pāreja no Daugavas svītas uz Katlešu svītu ir diezgan pakāpeniska. Svītas augšējā robeža sakrīt ar reģionālu izskalojuma virsmu, kā arī stratigrāfisku un ģeogrāfisku nesaderību ar [[Ogres svīta]]s nogulumu apakšējo daļu, kas uzguļ Katlešu svītas nogulumiem (izņēmums ir [[Gulbenes ieplaka|Gulbenes]] un [[Mālpils ieplaka|Mālpils ieplaku]] zonas, kas pieguļ [[Rīgas-Pleskavas kāple]]i). Robeža starp Katlešu un Ogres svītām būtībā ir arī robeža starp vidusfrāna un augšfrāna nogulumiem, tādējādi Katlešu svīta atbilst vidusfrāna jūras [[regresija]]s fāzei. Svītas biezums ir 3-65 metri. Svītas nosaukumu ieteica ģeologs [[Viktors Grāvītis|V. Grāvītis]] no [[Katleši|Katlešu]] ciema Latvijas ziemeļaustrumos, kur [[Pededze]]s un [[Liepna (upe)|Liepnas]] krastos atsedzas svītas nogulumi. [[Stratotips|Stratotipiskie atsegum]]i ir Daugavas labajā krastā pie [[Lielvārdes pilsdrupas|Lielvārdes pilsdrupām]] un pilskalna, bet [[parastratotips|parastratotipi]] Ogres krastu atsegumos posmā no Trunču līdz Vectulku mājām, [[Liepna]]s urbumā (intervāls 51,0-74,1 m), kā arī [[Kupravas māla raktuves|Kupravas māla raktuvēs]]. == Litoloģiskais raksturojums == Katlešu svītas nogulumus veido pārsvarā gaišzili, sarkanīgi un raibi krāsoti [[hidrovizla]]s [[māli]] un [[dolomītmerģeļi]] ar rupji [[vizla]]inu [[Aleirolīts|aleirolītu]], [[Smilšakmeņi|smilšakmeņu]], kā arī mālainu un smilšainu [[Dolomīts|dolomītu]] starpkārtām. Ļoti mālaini un smilšaini griezumi ir raksturīgi svītas izplatības ziemeļu joslā, kas robežojas ar [[Rīgas-Pleskavas kāple|Rīgas-Pleskavas]] un [[Matkules kāple|Matkules kāplēm]]. [[Aiviekste]]s, [[Daugava]]s, [[Iecava (upe)|Iecavas]], [[Mēmele]]s, [[Mūsa]]s, [[Tebra]]s, un [[Bārta (upe)|Bārtas]] upju baseinos parādās dolomītu un dolomītmerģeļu starpkārtas, Latvijas dienvidrietumos un Ziemeļlietuvā - slāņainā un rozetu [[Ģipsis|ģipša]] starpkārtas. == Stratigrāfiskais dalījums == Latvijas austrumos, centrālajā daļā un ziemeļrietumos Katlešu svīta sastāv no trim ridām (no apakšas uz augšu): Ikšķiles, Liepnas un Kupravas ridas. * [[Ikškiles rida]] sastāv no raibiem māliem, mālainu dolomītmerģeļu un mālainu dolomītu mijas, krītveidīgiem un smilšainiem [[apospongijs|apospongiju]] dolomītiem un slīpslāņotiem smilšakmeņiem, kas mijas ar māliem un dolomītmerģeļiem. Biezums 2-10 metri. * [[Liepnas rida]] sastāv no smilšakmens un dolomīta ar dolomītmerģeļa un māla starpslāņiem. Bez smilšakmeņiem nogulumus var veidot [[konglomerāts (iezis)|konglomerāti]], smilšaini dolomīti, kas mijas ar raibiem [[aleirīti]]em, māliem, dolomītmerģeļiem, dolomītiem un ģipšakmeņiem. Biezums 5-8 metri. * [[Kupravas rida]] sastāv no sarkanīgiem un raibiem māliem, aleirolītiem un dolomītmerģeļiem. Māli ir sīkdispersi, un tos veido māla minerāls [[illīts]] ar jauktslāņu illīta-[[smektīts|smektīta]] [[mālu minerāli|mālu minerālu]] klātbūtni. Kupravas ridas nogulumos Kupravas karjerā ir atklāti [[dolokrēti]] - cietas dolomīta garozas, kas veidojušās [[augsne]]s horizontā vai nedaudz dziļāk, ap [[gruntsūdens]] līmeni, laikā, kad nogulumi bija atsegušies Zemes virspusē. Kupravas rida ir saglabājusies tikai [[Gulbenes ieplaka|Gulbenes]] un [[Mālpils ieplaka|Mālpils ieplakā]], jo pārējā teritorijā tā Ogres transgresijas laikā tika noskalota. Biezums 10-55 metri.<ref name="ld">{{Latvijas daba|2|233-234}}</ref> == Paleontoloģiskais raksturojums == Katlešu svītas nogulumi [[Paleontoloģija|paleontoloģiskā]] ziņā ir samērā nabadzīgi. Apakšējās Ikšķiles un Liepnas ridās ir sastopamas racējorganismu ([[fukoīdi|fukoīdu]]) ejas, krama [[Sūkļi|sūkļu]] [[spīkulas]], reizēm frāna [[Konhostraki|konhostraku]] ''[[Glyptoasmussia vulgaris|Glyptoasmussia ex gr. vulgaris]]'', [[lingulīdas]] ''[[Lingulipora loewinsoni|Lingulipora cf. loewinsoni]]'', ''[[Lingulipora squamiformis|L. cf. squamiformis]]'', ''[[Lingula]]'' sp., [[gliemeņvēži]] ''[[Acanthonodella terciocornuta|Acanthonodella cf. terciocornuta]]'', ''[[Buregia]]'' sp. u.c. [[Ihtiofauna|Ihtiofaunu]] pārstāv [[bezžokļaiņi]] ''[[Aspidosteus]]'' sp., ''[[Psammosteus falcatus|Psammosteus cf. falcatus]]'', [[bruņuzivis]] ''[[Plourdosteus]]'' sp, ''[[Bothriolepis panderi|Bothriolepis cf. panderi]]'', ''[[Bothriolepis maxima|Bothriolepis cf. maxima]]'', ''[[Bothriolepis]] sp. Nr.1'', ''Bothriolepis sp. Nr.2'', [[kaulzivis]] [[Holoptychius cf. nobilisimus|Holoptychius nobilisimus]], ''[[Dipterus]]'' sp. Kupravas ridā bez jau minētajiem var sastapt arī [[otiņspures]] [[Holoptychius giganteus|Holoptychius cf. giganteus]], [[Gliemeņvēži|gliemeņvēžus]] ''[[Bairdia quarziana]]'', ''[[Bairdia naumovae|B. naumovae]]'', ''[[Buregia bispinosa]]'', ''[[Cavellina lovatica]]'', ''[[Evlanella sculptilis]]'', ''[[Knoxiella crassa]]'', ''[[Knoxiella konensis|K. konensis]]'', ''[[Knoxiella collina|K. collina]]'', ''[[Knoxites menneri]]'', ''[[Knoxites cornutus|K. cornutus]]'', ''[[Paraparchites copis]]'' u.c. [[Pleckāji|Pleckājus]] pārstāv ''[[Spinatrypa tubaecostata|Spinatrypa ex gr. tubaecostata]]'', ''[[Cyrtospirifer]]'' sp., ''[[Productella tschudica|Productella aff. tschudica]]'', ''[[Tenticospirifer tenticulum|Tenticospirifer ex gr. tenticulum]]'', ''[[Theodossia]]'' sp. == Derīgie izrakteņi == Latvijas ziemeļaustrumos ap [[Balvi]]em un [[Kuprava|Kupravu]] svītā ietilpst biezas mālu iegulas, kurām ir liela praktiska nozīme kā [[būvkeramika]]s izejvielai. Šiem māliem ir koši sarkana krāsa, nedaudz paaugstināts [[Karbonāti|karbonātu]] saturs, kā arī augsts (50-70%) mālaino daļiņu saturs. No mālu minerāliem ir konstatēta nedaudz [[montmorillonits|montmorillonitizējusies]] [[hidrovizla]], tādēļ apdedzinot mālus tie diezgan zemā temperatūrā (ap 1100°C) stipri uzpūšas un tos var izmantot [[keramzīts|keramzīta]] ražošanai. Šie māli ir labi piemēroti arī apdares materiālu, [[Ķieģeļi|ķieģeļu]] un [[drenu caurules|drenu cauruļu]] ražošanai. Izstrādājumi ir koši sarkani, nedaudz tumšāki nekā [[Lodes māla raktuves|Lodes māla]] izstrādājumi.<ref>V. Kuršs. Devonā, zivju laikmetā. Rīga, "Zinātne", 1984. Sērija "Daba un mēs"</ref> Padomju laikā Katlešu svītas mālus izmantoja Kupravas drenu cauruļu rūpnīca, taču pašlaik šo izejmateriālu izmantošana ir apstājusies. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas devons}} [[Kategorija:Devons]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] i9ffgbdsvhlvm4rjdtnr9gkesy5y2lk 4486414 4486413 2026-06-25T13:18:38Z Jānis U. 198 4486414 wikitext text/x-wiki {{Ģeoloģiskā formācija | nosaukums = Katlešu svīta | oriģinālnosaukums = | attēls = Lielvārdes atsegums.JPG | attēla_paraksts = Katlešu svītas stratotipiskais atsegums</br>pie [[Lielvārdes pils]]drupām | karte = | kartes_paraksts = | stratotips = [[Daugava]]s labajā krastā pie [[Lielvārdes pilsdrupas|Lielvārdes pilsdrupām]] un pilskalna | vecums = | sistēma = [[Devons]] | virsnodalījums = | nodalījums = [[Augšdevons]] | stāvs = [[Frānas stāvs|Frāna]] | grupa = | formācija = | horizonts = | svīta = '''Katlešu''' | rida = [[Ikškiles rida|Ikškiles]], [[Liepnas rida|Liepnas]], [[Kupravas rida|Kupravas]] | slāņi = | valsts = [[Latvija]], [[Lietuva]] | reģions = [[Galvenais devona lauks]] | platība = | koordinātas = | sastāvs = [[dolomītmerģeļi]], [[Aleirolīts|aleirolīti]], [[Māls|māli]] | biezums = 3-65 m | izrakteņi = [[Māls]] | fosilijas = | atklājējs = }} '''Katlešu svīta''' ir [[augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|Frānas stāva]] [[Sņežas horizonts|Sņežas horizonta]] [[stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Latvija|Latvijā]], kas izplatīta valsts dienvidu un austrumu daļā (izņemot dienvidaustrumus). Dienvidu daļā tā iestiepjas [[Lietuva]]s teritorijā, bet uz austrumiem [[Krievija]]s teritorijā izplatīta kā Sņežas horizonts. Katlešu svītas nogulumi Latvijā uzguļ uz izskalotu un vietām karsta procesam pakļauto [[Daugavas svīta]]s [[dolomīts|dolomītu]] virsmas.To pamatā ir novērojami [[konglomerāts (iezis)|konglomerāti]] un sīka ieskalota [[brekčija]], kas konstatēta [[Daugava]]s, [[Ogre (upe)|Ogres]] un [[Lielā Jugla|Juglas]] upju krastu atsegumos. [[Abava]]s, [[Venta]]s un [[Tebra]]s upju baseinos, kā arī Latvijas ziemeļaustrumos gar [[Gauja|Gauju]] un [[Vizla (upe)|Vizlas]] upīti pie [[Vidagas ciems|Vidagas]], Žākles un Sleguma izskalojuma virsmas pamatnē nomaina spēcīgam [[karsta process|karsta procesam]] pakļautās Daugavas svītas nogulumu virsmas, kas norāda uz [[sedimentācija]]s pārrāvumu. Vienīgi Latvijas pašos dienvidrietumos un Lietuvas teritorijā pāreja no Daugavas svītas uz Katlešu svītu ir diezgan pakāpeniska. Svītas augšējā robeža sakrīt ar reģionālu izskalojuma virsmu, kā arī stratigrāfisku un ģeogrāfisku nesaderību ar [[Ogres svīta]]s nogulumu apakšējo daļu, kas uzguļ Katlešu svītas nogulumiem (izņēmums ir [[Gulbenes ieplaka|Gulbenes]] un [[Mālpils ieplaka|Mālpils ieplaku]] zonas, kas pieguļ [[Rīgas-Pleskavas kāple]]i). Robeža starp Katlešu un Ogres svītām būtībā ir arī robeža starp vidusfrāna un augšfrāna nogulumiem, tādējādi Katlešu svīta atbilst vidusfrāna jūras [[regresija]]s fāzei. Svītas biezums ir 3-65 metri. Svītas nosaukumu ieteica ģeologs [[Viktors Grāvītis|V. Grāvītis]] no [[Katleši|Katlešu]] ciema Latvijas ziemeļaustrumos, kur [[Pededze]]s un [[Liepna (upe)|Liepnas]] krastos atsedzas svītas nogulumi. [[Stratotips|Stratotipiskie atsegum]]i ir Daugavas labajā krastā pie [[Lielvārdes pilsdrupas|Lielvārdes pilsdrupām]] un pilskalna, bet [[parastratotips|parastratotipi]] Ogres krastu atsegumos posmā no Trunču līdz Vectulku mājām, [[Liepna]]s urbumā (intervāls 51,0-74,1 m), kā arī [[Kupravas māla raktuves|Kupravas māla raktuvēs]]. == Litoloģiskais raksturojums == Katlešu svītas nogulumus veido pārsvarā gaišzili, sarkanīgi un raibi krāsoti [[hidrovizla]]s [[māli]] un [[dolomītmerģeļi]] ar rupji [[vizla]]inu [[Aleirolīts|aleirolītu]], [[Smilšakmeņi|smilšakmeņu]], kā arī mālainu un smilšainu [[Dolomīts|dolomītu]] starpkārtām. Ļoti mālaini un smilšaini griezumi ir raksturīgi svītas izplatības ziemeļu joslā, kas robežojas ar [[Rīgas-Pleskavas kāple|Rīgas-Pleskavas]] un [[Matkules kāple|Matkules kāplēm]]. [[Aiviekste]]s, [[Daugava]]s, [[Iecava (upe)|Iecavas]], [[Mēmele]]s, [[Mūsa]]s, [[Tebra]]s, un [[Bārta (upe)|Bārtas]] upju baseinos parādās dolomītu un dolomītmerģeļu starpkārtas, Latvijas dienvidrietumos un Ziemeļlietuvā - slāņainā un rozetu [[Ģipsis|ģipša]] starpkārtas. == Stratigrāfiskais dalījums == Latvijas austrumos, centrālajā daļā un ziemeļrietumos Katlešu svīta sastāv no trim ridām (no apakšas uz augšu): Ikšķiles, Liepnas un Kupravas ridas. * [[Ikškiles rida]] sastāv no raibiem māliem, mālainu dolomītmerģeļu un mālainu dolomītu mijas, krītveidīgiem un smilšainiem [[apospongijs|apospongiju]] dolomītiem un slīpslāņotiem smilšakmeņiem, kas mijas ar māliem un dolomītmerģeļiem. Biezums 2-10 metri. * [[Liepnas rida]] sastāv no smilšakmens un dolomīta ar dolomītmerģeļa un māla starpslāņiem. Bez smilšakmeņiem nogulumus var veidot [[konglomerāts (iezis)|konglomerāti]], smilšaini dolomīti, kas mijas ar raibiem [[aleirīti]]em, māliem, dolomītmerģeļiem, dolomītiem un ģipšakmeņiem. Biezums 5-8 metri. * [[Kupravas rida]] sastāv no sarkanīgiem un raibiem māliem, aleirolītiem un dolomītmerģeļiem. Māli ir sīkdispersi, un tos veido māla minerāls [[illīts]] ar jauktslāņu illīta-[[smektīts|smektīta]] [[mālu minerāli|mālu minerālu]] klātbūtni. Kupravas ridas nogulumos Kupravas karjerā ir atklāti [[dolokrēti]] - cietas dolomīta garozas, kas veidojušās [[augsne]]s horizontā vai nedaudz dziļāk, ap [[gruntsūdens]] līmeni, laikā, kad nogulumi bija atsegušies Zemes virspusē. Kupravas rida ir saglabājusies tikai [[Gulbenes ieplaka|Gulbenes]] un [[Mālpils ieplaka|Mālpils ieplakā]], jo pārējā teritorijā tā Ogres transgresijas laikā tika noskalota. Biezums 10-55 metri.<ref name="ld">{{Latvijas daba|2|233-234}}</ref> == Paleontoloģiskais raksturojums == Katlešu svītas nogulumi [[Paleontoloģija|paleontoloģiskā]] ziņā ir samērā nabadzīgi. Apakšējās Ikšķiles un Liepnas ridās ir sastopamas racējorganismu ([[fukoīdi|fukoīdu]]) ejas, krama [[Sūkļi|sūkļu]] [[spīkulas]], reizēm frāna [[Konhostraki|konhostraku]] ''[[Glyptoasmussia vulgaris|Glyptoasmussia ex gr. vulgaris]]'', [[lingulīdas]] ''[[Lingulipora loewinsoni|Lingulipora cf. loewinsoni]]'', ''[[Lingulipora squamiformis|L. cf. squamiformis]]'', ''[[Lingula]]'' sp., [[gliemeņvēži]] ''[[Acanthonodella terciocornuta|Acanthonodella cf. terciocornuta]]'', ''[[Buregia]]'' sp. u.c. [[Ihtiofauna|Ihtiofaunu]] pārstāv [[bezžokļaiņi]] ''[[Aspidosteus]]'' sp., ''[[Psammosteus falcatus|Psammosteus cf. falcatus]]'', [[bruņuzivis]] ''[[Plourdosteus]]'' sp, ''[[Bothriolepis panderi|Bothriolepis cf. panderi]]'', ''[[Bothriolepis maxima|Bothriolepis cf. maxima]]'', ''[[Bothriolepis]] sp. Nr.1'', ''Bothriolepis sp. Nr.2'', [[kaulzivis]] [[Holoptychius cf. nobilisimus|Holoptychius nobilisimus]], ''[[Dipterus]]'' sp. Kupravas ridā bez jau minētajiem var sastapt arī [[otiņspures]] [[Holoptychius giganteus|Holoptychius cf. giganteus]], [[Gliemeņvēži|gliemeņvēžus]] ''[[Bairdia quarziana]]'', ''[[Bairdia naumovae|B. naumovae]]'', ''[[Buregia bispinosa]]'', ''[[Cavellina lovatica]]'', ''[[Evlanella sculptilis]]'', ''[[Knoxiella crassa]]'', ''[[Knoxiella konensis|K. konensis]]'', ''[[Knoxiella collina|K. collina]]'', ''[[Knoxites menneri]]'', ''[[Knoxites cornutus|K. cornutus]]'', ''[[Paraparchites copis]]'' u.c. [[Pleckāji|Pleckājus]] pārstāv ''[[Spinatrypa tubaecostata|Spinatrypa ex gr. tubaecostata]]'', ''[[Cyrtospirifer]]'' sp., ''[[Productella tschudica|Productella aff. tschudica]]'', ''[[Tenticospirifer tenticulum|Tenticospirifer ex gr. tenticulum]]'', ''[[Theodossia]]'' sp. == Derīgie izrakteņi == Latvijas ziemeļaustrumos ap [[Balvi]]em un [[Kuprava|Kupravu]] svītā ietilpst biezas mālu iegulas, kurām ir liela praktiska nozīme kā [[būvkeramika]]s izejvielai. Šiem māliem ir koši sarkana krāsa, nedaudz paaugstināts [[Karbonāti|karbonātu]] saturs, kā arī augsts (50-70%) mālaino daļiņu saturs. No mālu minerāliem ir konstatēta nedaudz [[montmorillonits|montmorillonitizējusies]] [[hidrovizla]], tādēļ apdedzinot mālus tie diezgan zemā temperatūrā (ap 1100°C) stipri uzpūšas un tos var izmantot [[keramzīts|keramzīta]] ražošanai. Šie māli ir labi piemēroti arī apdares materiālu, [[Ķieģeļi|ķieģeļu]] un [[drenu caurules|drenu cauruļu]] ražošanai. Izstrādājumi ir koši sarkani, nedaudz tumšāki nekā [[Lodes māla raktuves|Lodes māla]] izstrādājumi.<ref>V. Kuršs. Devonā, zivju laikmetā. Rīga, "Zinātne", 1984. Sērija "Daba un mēs"</ref> Padomju laikā Katlešu svītas mālus izmantoja Kupravas drenu cauruļu rūpnīca, taču pašlaik šo izejmateriālu izmantošana ir apstājusies. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas devons}} [[Kategorija:Devons]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] 7yyzvnj4q2o9lygo9igy0j93f7o61nf 0 461507 4486412 4483779 2026-06-25T13:12:42Z Jānis U. 198 4486412 wikitext text/x-wiki {{Ģeoloģiskā formācija | nosaukums = Ogres svīta | oriģinālnosaukums = | attēls = Kalnrezu atsegums.JPG | attēla_paraksts = Ogres svītas atsegums Ogres krastā</br>pie Kalnrēžu mājām | karte = | kartes_paraksts = | stratotips = [[Ogre (upe)|Ogres]] upes krastos | vecums = | sistēma = [[Devons]] | virsnodalījums = | nodalījums = [[Augšdevons]] | stāvs = [[Frānas stāvs|Frāna]] | grupa = | formācija = | horizonts = | svīta = '''Ogres''' | rida = | slāņi = | valsts = [[Latvija]] | reģions = [[Galvenais devona lauks]] | platība = | koordinātas = | sastāvs = [[smilšakmeņi]], [[Aleirolīts|aleirolīti]], [[Māls|māli]] | biezums = 15-50 m | izrakteņi = | fosilijas = ''[[Bothriolepis evaldi]]'' | atklājējs = }} '''Ogres svīta (D₃og)''' ir augšdevona [[Frānas stāvs|Frānas stāva]] [[Pamūša horizonts|Pamūša horizonta]] [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Latvija|Latvijā]], kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos ([[Polijas-Lietuvas ieplaka|Polijas-Lietuvas ieplakā]]), kā arī [[Vidzeme|Vidzemē]] platā joslā virzienā no [[Lielvārde]]s līdz [[Liepna]]i ([[Latvijas sedliene]]s padziļinātajā daļā). Bez tam svītas nogulumi ir sastopami ārpus sava izplatības areāla palikšņos, aizpildot [[karsta kritene]]s [[Daugava]]s, [[Mēmele]]s, [[Gauja]]s baseinos un citur. Dienvidrietumos tā iestiepjas [[Lietuva]]s teritorijā, kur tiek izdalīta kā [[Pamūša svīta]]. Ogres svītas nogulumi Latvijā uzguļ uz [[Katlešu svīta]]s nogulumiem. Robeža ir labi redzama [[karotāža]]s diagrammās (lēcienveida [[gamma aktivitāte]]s samazināšanās uz augšu pa griezumu). Tai uzguļ [[Bauskas svīta]]s nogulumi ([[Imulas rida]]), kur robeža nav tik izteikta. Svīta atsedzas [[Daugava]]s, [[Ogre (upe)|Ogres]], [[Lielā Jugla|Lielās Juglas]], [[Tirza (upe)|Tirzas]], [[Pededze]]s, [[Liepna (upe)|Liepnas]], [[Lielupe]]s, [[Iecava (upe)|Iecavas]], [[Mūsa]]s, [[Tērvete (upe)|Tērvetes]], [[Abava]]s, [[Imula]]s, [[Amula]]s, [[Venta]]s, [[Tebra]]s u.c. upju krastos. Svītas biezums ir 15-50 metri. Nogulumi veidojušies [[augšfrāna]]s jūras [[transgresija]]s rezultātā. Ogres svītas [[stratotipiskais griezums]] atrodas Ogres upes krastos, kas arī deva svītas nosaukumu. == Litoloģiskais raksturojums == Ogres svītas nogulumus veido pārsvarā [[smilšakmeņi]], smailšaini [[dolomīts|dolomīti]] ar bagātīgiem augšfrāna [[ihtiofauna]]s palieku saskalojumiem, stabveida [[stromatolīti]]em, [[fukoīdi|fukoīdu]] un hondrītu tipa racējorganismu pēdām, bet svītas augšdaļā stratotipiskajā rajonā dominē raibi krāsoti [[māli]], [[aleirolīti]] un [[dolomītmerģeļi]], starp kuriem ieguļ kunkuļainu, smilšainu, metasomatisku dolomītu starpslāņi ar [[halīts|halīta]] [[gliptomorfozes|gliptomorfozēm]]. Galvenā uzbūves likumsakarība izpaužas ritmiskā mijā starp noturīgām smilšakmeņu slāņkopām, kas Latvijas dienvidrietumos un Lietuvā [[Fācija|faciāli]] nomainās ar smilšainiem dolomītiem, un faciāli mainīgām mālu, aleirolītu, dolomītmerģeļu, mālainu un smilšainu dolomītu, [[ģipšdolomīts|ģipšdolomītu]] un atģipšotu mālu slāņkopām. Smilšakmeņu slāņkopas raksturo diezgan noturīgs biezums, kā arī nemainīgas [[Petrogrāfija|petrogrāfiskās]] un faciāli-ekoloģiskās īpatnības. Uz mālaini karbonātiskajām slāņkopām tās uzguļ transgresīvi. Rezultātā mālaini karbonātisko slāņkopu biezums strauji mainās īsos intervālos – simtu vai pat desmitu metru attālumā. == Stratigrāfiskais dalījums == Saskaņā ar [[Ieži|iežu]] sastāvu, [[sedimentācija]]s ritmiem un īpatnībām Ogres svītas griezums tiek dalīts trijos apakšnodalījumos: lielvārdes, rembates un suntažu ridās. * [[Lielvārdes rida]] pārstāv agrīni asimetrisku [[ritms (ģeologija)|ritmu]] ar krasi izstieptu transgresīvo daļu, kura Latvijā gandrīz visur sastāv no smilšakmeņa ar [[poikiloblasts|poikiloblasta]] [[Kalcīts|kalcīta]] un [[Ģipšakmens|ģipša]], reģenerēta [[Laukšpats|laukšpata]] vai [[Kvarcs|kvarca]], [[porfīrs|porfīra]] vai [[granoblasts|granoblasta]] dolomīta [[Cements|cementu]]. Uz dienvidiem un dienvidrietumiem tas nomainās ar smilšainiem, dažādgraudainiem, dolomītiem. [[Mālpils ieplaka]]s [[Rembates mulda|Rembates muldā]] smilšakmeņos ir līdz 4,5-6,3% [[glaukonīts|glaukonīta]] un dzelžaini [[oolīti]], kas, iespējams, sākotnēji sastāvēja no [[leptohlorīts|leptohlorīta]]. Smilšakmens slāņa apakšdaļā Ogrē pie Jauntulkiem, kā arī Imulas un Amulas lejtecē ieguļ “kaulu brekčija”, kuru veido Ogres (augšfrānas) kompleksa ihtiofaunas skeletu fragmenti, kas krasi atšķiras no vidusfrānas kompleksa. Lielvārdes ridas augšdaļā ieguļ māli, aleirolīti, dolomītmerģeļi, bet Lietuvā arī zemjaini dolomīti, mālaini dolomīti un ģipšdolomīti. :Ridas biezums 4,5-14,7 m. Stratotipu veido atsegums Daugavas krastā pie [[Lielvārdes pilsdrupas|Lielvārdes pilsdrupām]], Parastratotipu atsegumi Ogres krastā no Maztulku līdz Kalnrēžu mājām.<ref name="ld">{{Latvijas daba|4|52}}</ref> * [[Rembates rida]] pārstāv gandrīz spoguļsimetrisku ritmu. Visu četru to veidojošo ritmu pamatnē ieguļ smilšakmeņi ar poikiloblasta kalcīta vai ģipša (Latvijas dienvidrietumos un Lietuvā), porfīra vai granoblasta dolomīta, reģenerēta laukšpata vai dzelžainu cementu. Virzienā uz augšu ridas iežu karbonātiskums pieaug. Atsevišķās slāņkopās parādās stromatolītu saaugumi, [[Konhostraki|konhostraku]] [[čaula]]s, biežas [[fukoīdi|fukoīdu]] racējorganismu ejas. Tieši šajos līmeņos karbonātiskie starpslāņi ir vislabāk izsekojami no dienvidiem un rietumiem uz ziemeļiem un austrumiem. Ritmu regresīvie elementi nav biezi un faciāli ļoti mainīgi. Tos veido māli, dolomītmerģeļi, mālaini dolomīti, aleirolīti ar [[Ģipšakmens|ģipša]] dzīslām un ieslēgumiem. Šo starpslāņu biezums ir ļoti mainīgs, un kā rāda pētījumi Ogres, Amulas un Imulas krastos, tie dažu desmitu metru intervālā var mainīties no dažiem centimetriem līdz 2-3 metriem. Savukārt, smilšakmens slāņkopu biezums ir nemainīgs un tos var izsekot simtiem kilometru tālu. :Ridas biezums 9-25,5 m. Stratotipu veido atsegumi Ogres krastos [[Rembates pagasts|Rembates pagastā]]. * [[Suntažu rida]] pārstāv trīsdaļīgu vēlīni asimetrisku ritmu ar izstieptu [[Regresija (ģeoloģija)|regresīvo]] daļu. Rembates ridai uzguļ bez pārrāvuma. Robeža ir krasa. Ridu veido galvenokārt raibi māli un aleirolīti, kas Polijas-Lietuvas ieplakas dienvidrietumos nomainās ar dolomītu, dolomītmerģeļu un mālu miju, kas bieži vien sīko ritmu augšdaļā ir ģipšaini. Ritmu pamatnē ir izsekojamas plānas smilšakmens starpkārtas, kas uz dienvidiem un rietumiem pāriet dolomītos. Organismu palieku ridā ir maz. Pie robežas ar Imulas ridu tā ir saglabājusies tikai fragmentāri [[Gulbenes ieplaka|Gulbenes]], [[Mālpils ieplaka|Mālpils]], [[Zemgales ieplaka|Zemgales]] un [[Kuršu ieplaka|Kuršu]] ieplakās. Rietumlatvijā rida domājams ir pilnībā noskalota. :Ridas biezums 7-12 m. Stratotipu veido [[Liepna]]s urbuma serde intervālā 22,5-34 m. == Paleontoloģiskais raksturojums == Ogres svītas vecumu nosaka [[ihtiofauna]]s, [[Gliemeņvēži|gliemeņvēžu]] un [[Sporas|sporu]]-[[Putekšņi|putekšņu]] kompleksi. Tur parādās augšfrānas [[konhostraki]] ''[[Glyptoasmussia petinensis|Glyptoasmussia ex gr. petinensis]]''. No gliemeņvēžiem var minēt ''[[Acantonodella terciocornuta|Acantonodella cf. terciocornuta]]'' un ''[[Buregia bispinosa]]''. Ihtiofaunu pārstāv [[bezžokļaiņi]] ''[[Aspidosteus heckeri]]'', ''[[Psammosteus tenuis]]'', ''[[Psammosteus falcatus|Ps. falcatus]]'', ''[[Psammosteus grossi|Ps. grossi]]'', ''[[Psammosteus giganteus|Ps. giganteus]]'', [[artrodiras]] ''[[Plourdosteus]]'' sp., [[antiarhi]] ''[[Bothriolepis maxima]]'', ''[[Bothriolepis evaldi]]'', ''[[Bothriolepis panderi|B. ex gr. panderi]]'', ''[[Grossilepis spinosa]]'', ''[[Walterilepis speciosa]]'', [[akantodes]] ''[[Devononchus laevis]]'', [[daivspurzivis]] ''[[Eusthenodon wenjukowi]]'', ''[[Platycephalichthys bischoffi]]'', ''[[Dipterus marginalis|Dipterus cf. marginalis]]'', ''[[Holoptychius nobilissimus]]'', ''[[Holoptychius giganteus|H. cf. giganteus]]''. Ogres svītas vecumu apstiprina arī sporu-putekšņu komplekss ''[[Lophozonotriletes grumosus]]'', ''[[Lophozonotriletes torosus|L. torosus]]'', ''[[Stenozonotriletes simplex]]'', ''[[Stenozonotriletes definitus|St. definitus]]'', ''[[Archaeoperisaccus concinnus]]'', ''[[Archaeoperisaccus mirandus|A. mirandus]]'', ''[[Archaeoperisaccus mirus|A. mirus]]'', ''[[Archaeotriletes crassus]]'', ''[[Archaeotriletes ancylius|A. ancylius]]'', ''[[Lophotriletes rugosus]]'', ''[[Hymenozonotriletes domanicus]]'', ''[[Leiotriletes microrugosus]]''. == Derīgie izrakteņi == Ogres svītas ieži kā [[derīgie izrakteņi]] netiek plaši izmantoti. Ar karbonātiem cementētie smilšakmeņi no Ogres krastiem pie [[Rembate]]s savulaik [[Rīga|Rīgā]] tika izmantoti kā apdares materiāls ēkai [[Smilšu iela (Rīga)|Smilšu ielā]] 1, kā arī [[Latvijas Mākslas akadēmija|Mākslas akadēmijas]] [[Kolonna|kolonnām]].<ref>V. Kuršs. Devonā, zivju laikmetā. Rīga, "Zinātne", 1984. Sērija "Daba un mēs"</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas devons}} [[Kategorija:Devons]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] fnut3lylbaouqoi175bvjufrpcndzeq 0 461627 4486411 4483782 2026-06-25T13:10:29Z Jānis U. 198 4486411 wikitext text/x-wiki {{Ģeoloģiskā formācija | nosaukums = Bauskas svīta | oriģinālnosaukums = | attēls = Bauskas atsegums.JPG | attēla_paraksts = Bauskas svītas atsegums Mūsas krastā</br>pie [[Bauskas pils]]. | karte = | kartes_paraksts = | stratotips = [[Abava]]s atsegums pie “[[Abavas Velnala|Velnalas]]”, atsegums pie [[Imula]]s ietekas un [[Amula]]s atsegums lejpus [[Kalnamužas dzirnavas|Kalnamužas dzirnavām]] | vecums = | sistēma = [[Devons]] | virsnodalījums = | nodalījums = [[Augšdevons]] | stāvs = [[Frānas stāvs|Frāna]] | grupa = | formācija = | horizonts = | svīta = '''Bauskas''', '''Stipinu''' | rida = [[Imulas rida|Imulas]], [[Bauskas rida|Bauskas]] | slāņi = | valsts = [[Latvija]], [[Lietuva]] | reģions = [[Galvenais devona lauks]] | platība = | koordinātas = | sastāvs = [[Dolomīts|dolomīti]], [[dolomītmerģeļi]], [[Māls|māli]] | biezums = 2-23 m | izrakteņi = | fosilijas = ''[[Theodossia semgalensis]]'' | atklājējs = }} '''Bauskas svīta (D₃bs)''' jeb '''Stipinu svīta''' ir [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|Frānas stāva]] Stipinu horizonta [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Latvija|Latvijā]], kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos ([[Polijas-Lietuvas ieplaka|Polijas-Lietuvas ieplakā]]), kā arī atsevišķos laukumos [[Mālpils ieplaka|Mālpils]] un [[Gulbenes ieplaka|Gulbenes ieplakā]]. Dienvidrietumos tā iestiepjas [[Lietuva]]s teritorijā, aizņemot tās ziemeļrietumu daļu. Bauskas svītas nogulumi Latvijā uzguļ uz [[Ogres svīta]]s nogulumiem. Robeža starp Bauskas un Ogres svītām izplatības ziemeļu daļā iet pa pelēkiem un zaļganpelēkiem [[dolomīts|dolomītiem]] un [[dolomītmerģeļi]]em Bauskas svītas pamatnē, kas uzguļ uz Ogres svītas raibajiem [[terigēnie nogulumi|terigēnajiem]] nogulumiem. Vairāk uz dienvidiem līnijā [[Jelgava]]-[[Saldus]]-[[Kuldīga]] robeža kļūst mazāk izteikta, jo Ogres svīta šeit nobeidzas ar dolomītmerģeļu slāņkopu ar [[Smilšakmeņi|smilšakmeņu]], [[Māls|mālu]] un [[Aleirolīts|aleirolītu]] starpsāņiem. [[Karotāža]]s diagrammās šīs slāņkopas augšdaļa izceļas ar augstāku [[gamma aktivitāte|gamma aktivitāti]], salīdzinājumā ar Bauskas svītas pamatni. Tādā pat veidā robeža tiek noteikta arī Bauskas svītas [[palikšņi]]em Gulbenes ieplakā. Bauskas svītas nogulumus valsts dienvidrietumos sedz [[Amulas svīta]]s slāņkopas. Gar ziemeļu un austrumu robežu svītas nogulumus sedz [[Kvartārs|kvartāra]] [[Ieži|iežu]] sega, veidojot 1-3 km platu joslu, un tikai pie [[Bauska]]s un [[Iecava]]s šī josla paplašinās līdz 6-16 km. Svīta atsedzas [[Lielupe]]s, [[Mūsa]]s, [[Mēmele]]s, [[Iecava (upe)|Iecavas]], [[Abava]]s (“[[Abavas Velnala|Velnala]]”), [[Imula]]s, [[Amula]]s, [[Tirza (upe)|Tirzas]], [[Liepna (upe)|Liepnas]] upju krastos. [[Svīta (ģeoloģija)|Svītas]] biezums ir 2-23 metri.<ref name="ld">{{Latvijas daba|5|158}}</ref> Nogulumi veidojušies [[augšfrāna]]s jūras [[transgresija]]s maksimuma fāzē. Bauskas svītas [[stratotips|stratotipa]] griezums (augšdaļa) atrodas Mūsas un Mēmeles krastos pie Bauskas, kas arī deva svītas nosaukumu. Griezuma apakšējās daļas stratotips ir Abavas atsegums pie “Velnalas”, atsegums pie Imulas ietekas un Amulas atsegums lejpus [[Kalnamužas dzirnavas|Kalnamužas dzirnavām]]. [[Parastratotips]] ir atsegums Iecavas upes krastā pie Iecavas. Stipinu nosaukums nāk no [[Stipinu ciems|Stipinu ciema]] (''Stipinai'') Lietuvas teritorijā, pie kura Mūsas krastā ir svītas atsegums. == Litoloģiskais raksturojums == Bauskas svītas nogulumos dominē dolomīti un dolomītmerģeļi. Sekundāru lomu spēlē māli, smilšakmeņi un aleirolīti. * [[dolomīts|Dolomīti]] ir pelēkā un gaiši pelēkā krāsā, dienvidrietumu un dienvidu daļā kaļķaini, sīkgraudaini vai smalkgraudaini, retāk dažādgraudaini. Dolomītu [[Iežu tekstūra|tekstūra]] ir [[masīvā tekstūra|masīva]], [[brekčijveidīga tekstūra|brekčijveidīga]], [[Plankumainā tekstūra|plankumaina]] vai [[smalkslāņainā tekstūra|smalkslāņaina]]. Ieži poraini, kavernozi, reizēm ģipšaini. Starpslāņu biezums 0,2-4 m. * [[Dolomītmerģeļi]] gaiši zili vai zaļganpelēki, reizēm ar raibiem plankumiem. Tekstūra raiba, brekčijveidīga, smalki vai mikroslāņaina. Raksturīga dalīšanās plānās plātnēs. Iežus raksturo pakāpeniska pāreja mālainos dolomītos un malos. Starpslāņu biezums 0,2-0,5 m, reti virs 2 m. * [[Māli]] ir karbonātiski, zaļgan- vai violeti pelēki, atsevišķos starpslāņos sarkanīgi, ar mainīgu aleirīta un smilšu materiālu, smalkslāņaini, reizēm ar [[duļķojuma tekstūra|duļķojuma tekstūru]]. Starpslāņu biezums 0,1-0,6 m, reti pārsniedz 1 m. * [[Smilšakmeņi]] zaļganpelēki, oligomikti, sīk- un smalkslāņaini, ar slīpu vai horizontālu slāņojumu, cementēti ar [[ģipšdolomīts|ģipšdolomīta]] vai dolomīta [[Cements|cementu]]. Starpslāņu biezums 0,3-1,0 m. * [[Aleirolīti]] zaļganpelēki vai sarkanīgi rudi, smalkslāņaini, pēc sastāva līdzīgi smilšakmeņiem. Starpslāņu bezums 0,1-0,2 m. == Stratigrāfiskais dalījums == Baltijā svītu veido divi lieli transgresīvi [[ritms (ģeoloģija)|ritmi]]. Katra ritma pamatnē ir izsekojamas nemainīgas dolomītu un terigēn-dolomītu slāņkopas. Ritmu augšdaļā ieguļ intensīvi [[Fācija|faciāli]] mainīgas [[karbonāti]]sku, [[sulfāti]]sku un smilšaini-mālainu nogulumu slāņkopas. Izplatības ziemeļrietumu daļā svītas augšdaļā ir vērojama [[sedimentācija]]s pārtraukuma virsma. Bet Abavas upes baseinā augšējā smilšaini-mālainā slāņkopa, domājams, tika noskalota Amulas svītas sedimentācijas laikā. Katrs no diviem lielajiem ritmiem, kas atbilst Imulas un Bauskas ridām, sastāv no trim mazākiem asimetriskiem ritmiem. Augšējais (Bauskas) ritms atšķiras no apakšējā (Imulas) ritma ar mazāku faciālo mainību. * [[Imulas rida]] (nosaukums no Imulas upes) Latvijas daļā sastāv no divām slāņkopām. Apakšējo slāņkopu veido kavernozi dolomīti, bet augšējo terigēni-karbonātiski nogulumi. :* Kavernozo dolomītu slāņkopu veido trīs smilšainu vai [[aleirīti]]sku, dažādgraudainu dolomītu slāņi (katra biezums 0,2-0,3 līdz 1,5 m), kas ritmiski mijas ar sarkanīgi violetu un zaļganpelēku aleirītisku mālu vai dolomītmerģeļu starpslāņiem (biezums 0,05-0,35 m). Dolomītiem ir relikta [[organogēna struktūra|organogēna]] vai [[organogēni-detrītiska struktūra]]. Tajos ir sastopami daudzskaitlīgi dolomitizēti [[Sūneņi|sūneņu]] veidojumi, [[sūkļu spīkulas]], [[Aļģes|aļģu]] paliekas, [[ihtiofauna]]s paliekas, [[Pleckāji|pleckāju]] [[Čaula|čaulu]] nospiedumi u.c. organismu paliekas. :* Terigēni-karbonātiskā slāņkopa faciāli ir ļoti mainīga. Abavas baseinā tā sastāv no ķieģeļsaranu ļoti mālainu aleirolītu vai aleirītisku mālu un gaišzilu mālainu dolomītmerģeļu mijas. [[Merģeļi|Merģeļos]] ir sastopamas [[fukoīdi|fukoīdu]] racējorganismu ejas un sīku [[Lingulīdu kārta|lingulīdu]] čaulas. Slāņkopas virspusē ir novērojamas [[žūšanas plaisas]]. Iecavas baseinā slāņkopā dominē smalkgraudaini [[Laukšpats|laukšpata]]-[[Kvarcs|kvarca]] smilšakmeņi un [[vizla]]ini aleirolīti cementēti ar māla-dolomīta cementu. Tajos ir sastopami lingulīdu čaulu saskalojumi, [[Gliemeņvēži|gliemeņvēžu]], [[Antiarhi|antiarhu]] un [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] paliekas. Tālāk uz dienvidiem pieaug karbonātiskums un samazinās terigēnā materiāla sastāvs. Smilšakmeņus un aleirolītus nomaina vizlaini dolomītmerģeļi un dolomīti ar lingulīdu čaulu, [[Zvīņas|zvīņu]], [[Zivis|zivju]] kaulu saskalojumiem. :Imulas ridas augšējās slāņkopās ritmiski mijas māli, ģipšaini dolomītmerģeļi un kriptograudaini plātņaini dolomīti. Starp tiem parādās slāņainā un rozetveidīgā [[Ģipšakmens|ģipša]] starpslāņi, kuru biezums pieaug ziemeļrietumu virzienā. Slāņkopas augšdaļā ir novērojami [[halīts|halīta]] [[gliptomorfoze|gliptomorfožu]] sakopojumi. Imulas ridas augšējās slāņkopas biezums Latvijā nepārsniedz 1,5-2,7 m. Lietuvas ziemeļdaļā tas pieaug līdz 3-5 m. Imulas ridas kopējais biezums mainās no 2,5-3,2 līdz 9,5-10,2 m. * [[Bauskas rida]] sastāv no biezplātņainiem kvarcītveida, marmorveida un smilšakmeņveida kavernoziem, dažādgraudainiem dolomītiem ar [[gliemeždolomīts|gliemeždolomīt]]u un [[kalkarenīts|kalkarenītu]] starpslāņiem. :Mūsas, Mēmeles, Lielupes, Iecavas baseinos un Ventas augštecē dolomītiem ir relikta organogēna un organogēni-detrītiska struktūra. Griezumā mijas [[kvarcīts|kvarcītveida]] dolomītu (ar bagātīgām daudzveidīgas jūras faunas un floras paliekām) un smilšakmeņveida zemjainu dolomītu (ar fukoīdu racējorganismu ejām un dolomitizētiem sūneņu veidojumiem) slāņkopas. :Pie Bauskas, Iecavas un gar Abavu [[Plostakrogs|Plostakroga]] – [[Pūre]]s rajonā Bauskas ridas pamatnē ieguļ smilšainu dolomītu un dolomītmerģeļu slāņkopa ar [[stromatolīti|stromatolītu]] lēcām, lingulīdu čaulu saskalojumiem (vismaz 2 sugas), [[Gliemeži|gliemežu]], [[Pleckāji|pleckāju]] (''[[Theodossia]]'') čaulu nospiedumiem un ihtiofaunas paliekām. Lietuvā tos nomaina pleckāju gliemeždolomīti. :Bauskas ridas augšdaļā ieguļ plankumaini dažādgraudainu dolomītu slāņkopa ar lielām racējorganismu ejām un pārogļotām aļģu un [[koksne]]s paliekām. Rajonā [[Bauska]]-[[Jumprava (Mežotnes pagasts)|Jumprava]]-[[Iecava]] ridas augšdaļā ir novērojami rozā marmorveida dolomīts ar brekčijveida-plankumainu tekstūru ar zarotiem vertikāliem “kanāliem”, kas pēc [[Nikolajs Delle|N.Delles]] domām ir izšķīdināti sūneņu veidojumi. Sūneņi iespējams pildīja iežus veidojošu lomu. :Latvijas pašos rietumos Bauskas ridu veido [[Lagūna|lagūnu]]-[[jūra]]s kunkuļaini, mālaini un smilšaini dolomīti, kas ritmiski mijas ar mālainiem un aleirītiskiem dolomītmerģeļiem, gaišziliem vizlainiem māliem, aleirolītiem un dolomīta [[gravelīti]]em cementētiem ar dažādgraudainu dolomīta un [[poikiloblasts|poikiloblasta]] ģipša cementu. Pēdējie ieguļ sīku ritmu pamatnē. Ritmi nobeidzas ar māliem un dolomītmerģeļiem ar žūšanas plaisām vai slāņaini-rozetveidīgiem ģipšiem, kuru virspusē ir novērojami halīta gliptomorfožu sakopojumi. Imulas ridas nogulumi šajā reģionā ir ģipšaināki un mazāk karbonātiski, nekā Bauskas ridas nogulumi. :Centrālajā un Austrumlatvijā Bauskas ridu veido kvarcītveida un smilšakmensveda dažādgraudaini kavernozi dolomīti un dolomitizēti kaļķakmeņi ar [[Tārpi|tārpu]] ejām, pleckāju nospiedumiem un karbonātiskām, sfēriskām mikroproblemātikām, kas līdzīgas ''Umbella'' un ''Planoumbella''. Ridas pamatnē ir izsekojami smilšaini dolomīti un dolomītmerģeļi ar lingulīdu čaulām. == Paleontoloģiskais raksturojums == Bauskas svītas vecumu nosakošā [[vadfosilija]] ir [[Slēdzenes pleckāji|slēdzenes pleckāju]] suga ''[[Theodossia semgalensis]]''. Bez to ir sastopami arī citi [[pleckāji]] (''[[Atrypa]]'', ''[[Productella]]'', ''[[Schuchertella]]'', ''[[Lingula]]'' u.c.), kā arī [[stromatoporāti|stromatoporātu]] un [[Koraļļi|koraļļu]] (''[[Disphyllum]]'') kolonijas, sūneņu [[biostromas]], gliemežu (“''[[Pleurotomaria]]''”, ''[[Platyschisma]]'', ''[[Naticopsis]]''), [[nautiloīdi|nautiloīdu]] (''[[Pachtoceras]]'', ''[[Cyrtoceras]]'', ''[[Gomphoceras]]'') un ihtiofaunas (''[[Psammosteus]]'', ''[[Plourdosteus]]'', ''[[Ptyctodus]]'') atliekas, kā arī racējorganismi ''[[Spirorbis omphalodes]]'', ''[[Caulerpites pennatus|Caulerpites ex gr. pennatus]]''. Floru pārstāv aļģes ''[[Chaetocladus]]'', ''[[Glomus]]'' ([[onkolīti]]), ''[[Umbella]]'', ''[[Planoumbella]]''. Bauskas svītas vecumu apstiprina arī [[Sporas|sporu]]-[[Putekšņi|putekšņu]] komplekss ''[[Leiotriletes typicus]]'', ''[[Leiotriletes simplex|L. simplex]]'', ''[[Archaeozonotriletes echinatus|Archaeozonotriletes echinatus var. major]]'', ''[[Stenozonotriletes extensus|Stenozonotriletes extensus var. major]]''. == Derīgie izrakteņi == Bauskas svītas dolomītiem ir zināma nozīme kā izejvielai šķembu ražošanā, bet sārtās krāsas un īpatnējā raksta dēļ arī kā apdares materiāliem. Šīm vajadzībām Iecavas apkārtnē tika pētītas vairākas dolomīta atradnes – Gulbju, Vājeiku, Purmaļu un Akmenscūciņu. Pagaidām gan šos dolomītus pārstrādā tikai šķembās ceļu būves vajadzībām.<ref>V. Kuršs. Devonā, zivju laikmetā. Rīga, "Zinātne", 1984. Sērija "Daba un mēs"</ref> Šķembu ražošanai tos iegūst [[Akmenscūciņu dolomīta karjers|Akmenscūciņu]] un [[Iecavas dolomīta karjers|Iecavas karjeros]], kā arī Petrašūnai karjerā Lietuvas teritorijā. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas devons}} [[Kategorija:Devons]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] 0f1dup7lk4i5dkp62xkxmkexmq16vmd 0 462058 4486409 4483784 2026-06-25T12:58:25Z Jānis U. 198 4486409 wikitext text/x-wiki {{Ģeoloģiskā formācija | nosaukums = Amulas svīta | oriģinālnosaukums = | attēls = Amulas atsegums.JPG | attēla_paraksts = Amulas svītas atsegums pie Kalnamuižas dzirnavām | karte = | kartes_paraksts = | stratotips = [[Amula]]s atsegums 1 km augšpus [[Kalnamuižas dzirnavas|Kalnamuižas dzirnavām]] | vecums = | sistēma = [[Devons]] | virsnodalījums = | nodalījums = [[Augšdevons]] | stāvs = [[Frānas stāvs|Frāna]] | grupa = | formācija = | horizonts = | svīta = '''Amulas''' | rida = | slāņi = | valsts = [[Latvija]] | reģions = [[Galvenais devona lauks]] | platība = | koordinātas = | sastāvs = [[smilšakmeņi]], [[Dolomīts|dolomīti]], [[dolomītmerģeļi]], [[Aleirolīts|aleirolīti]], [[Māls|māli]] | biezums = 6-28 m | izrakteņi = | fosilijas = ''[[Bothriolepis curonica]]'' | atklājējs = }} '''Amulas svīta (D₃aml)''' ir [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāva]] [[amulas horizonts|amulas horizonta]] [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Latvija|Latvijā]], kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos ([[Polijas-Lietuvas ieplaka|Polijas-Lietuvas ieplakā]]). Dienvidrietumos tā iestiepjas [[Lietuva]]s teritorijā, kur to [[Fācija|faciāli]] nomaina karbonātiskāka [[pakrojas svīta]]. Ar amulas svītu Latvijā nobeidzas frānas stāvs. Amulas svītas nogulumi Latvijā uzguļ uz [[Bauskas svīta]]s nogulumiem. Robeža starp Amulas un Bauskas svītām izplatības ziemeļu daļā iet pa izskaloto [[brekčija|brekčiju]] un [[konglomerāts (ģeoloģija)|konglomerātu]] pamatni, kuru sedz mālu un dolomītmerģeļu mija. Izplatības teritorijas dienvidu daļā pāreja starp bauskas un amulas svītām ir pakāpeniska: slāņkopu, kuru veido bauskas svītu noslēdzošie māli, dolomītmerģeļi, dolomīti, un ģipši, nosedz amulas mālu-aleirolītu un mālu-karbonātu slāņkopa. [[Karotāža]]s diagrammās amulas svītas apakšējo robežu raksturo [[šķietamā pretestība|šķietamo pretestību]] augsto vērtību nomaiņa ar zemām, kā arī [[gamma aktivitāte]]s palielināšanās. Amulas svītas nogulumus valsts dienvidrietumos sedz [[Elejas svīta]]s slāņkopas (Lietuvā [[Krojas svīta]]). Gar ziemeļu un austrumu robežu svītas nogulumus sedz [[Kvartārs|kvartāra]] iežu sega. Svīta atsedzas [[Tebra]]s, [[Alokste]]s, [[Venta]]s, [[Ēda]]s, [[Abava]]s, [[Imula]]s, [[Amula]]s, [[Lielupe]]s upju krastos.<ref name="ld">{{Latvijas daba|1|55}}</ref> Svītas biezums ir 6-28 metri. Nogulumi veidojušies augšfrānas jūras [[Regresija (ģeoloģija)|regresijas]] fāzē. Amulas svītas [[stratotips|stratotipa]] griezums atrodas Amulas upes krasta atsegumā 1 km augšpus [[Kalnamuižas dzirnavas|Kalnamuižas dzirnavām]]. == Litoloģiskais raksturojums == Amulas svītas nogulumus raksturo smilšakmeņu, aleirolītu, mālu, dolomītmerģeļu, dolomītu mija. Svītas apakšējā daļā ir vairāk terigēnā materiāla, bet augšdaļa ir karbonātiskāka. * [[Smilšakmeņi]] ir zaļganpelēki, ar rudiem plankumiem, sastāv no [[Laukšpats|laukšpata]] un [[Kvarcs|kvarca]] ar lielu [[vizla]]s piejaukumu. [[Smagā frakcija|Smagajā frakcijā]], kas sastāda zem 1%, dominē [[rūdu minerāli]] (30-90%) un [[granāts|granāti]] (līdz 65%). No pārējiem akcesoru [[minerāli]]em apmēram līdzīgā daudzumā (līdz 18%) ir sastopams [[cirkons]] un [[turmalīns]]. [[Rutils|Rutila]], [[staurolīts|staurolīta]] un [[distēns|distēna]] saturs ir nenozīmīgs. Apakšējās slāņkopas pamatnē smilšakmeņi visbiežāk ir smalkgraudaini, augstāk griezumā nomainas ar aleirolītiem un māliem. Smilšakmeņi cementēti ar māla, māla-dolomīta, un dolomīta cementu, teritorijas dienviddaļā ar [[Ģipsis|ģipsi]]. [[Iežu tekstūra|Tekstūra]] [[slāņainā tekstūra|slāņaina]], slāņojums ir slīpslāņots, muldveidīgs vai lēcveidīgi-viļņveidīgs. Slāņkopu augšdaļā smalkslāņots, horizontāls slāņojums. Ir sastopami atsevišķi starpslāņi ar [[globulārā tekstūra|globulāras tekstūras]] smilšakmeņiem. * [[Aleirolīti]] pēc krāsas, minerālā sastāva un tekstūras īpatnībām ir līdzīgi smilšakmeņiem. Tie ir laukšpata-kvarca ieži ar vizlas piejaukumu, smilšaini, smilšveidīgi vai mālaini. [[Cements]] ir kaļķaini-mālains, dolomīta vai kalcīta. Cementācijas tips – bazāls. Tekstūra ir masīva vai slāņaina. Slāņojums smalks, horizontāls vai viļņaini-horizontāls. * [[dolomīts|Dolomīti]] un [[dolomītmerģeļi]] ir pelēki, zaļganpelēki, reizēm ar sarkanīgiem plankumiem, atsevišķos starpslāņos kaļķaini. Slāņkopu apakšdaļā [[ieži]] ir dažādgraudaini, smalki līdz sīkgraudaini, [[aleirīti]]ski. Augstāk griezumā kļūst mālaini. Tekstūrta [[masīvā tekstūra|masīva]], [[Plankumainā tekstūra|plankumaina]], [[strīpainā tekstūra|strīpaina]], slāņkopu augšdaļā slāņaina. Slāņojums horizontāls, viļņaini-horizontāls, smalks vai sīks. * [[Māli]] ir gaišzili vai raibkrāsaini (sarkanīgos un violetos toņos), slāņkopu apakšdaļā parasti aleirītiski. == Paleontoloģiskais raksturojums == Ihtiofaunas komplekss līdzīgs, kā Ogres svītā (izņemot ''[[Bothriolepis curonica]]''): [[bezžokļaiņi]] ''[[Aspidosteus heckeri]]'', ''[[Psammosteus falcatus]]'', [[antiarhi]] ''[[Bothriolepis maxima|Bothriolepis cf. maxima]]'', ''B. curonica'', ''[[Bothriolepis ornata|B. cf. ornata]]'', ''[[Grossilepis spinosa]]'', [[akantodes]] ''[[Haplacanthus]]'' sp., ''[[Devononchus laevis]]'', [[daivspurzivis]] ''[[Holoptychius nobilissimus|Holoptychius cf. nobilissimus]]'', ''[[Panderichtys]]'' sp. Bez ihtiofaunas amulas svītas nogulumos var sastapt retas [[Lingulīdu kārta|lingulīdu]] [[čaula]]s, kā arī [[Koraļļi|koraļļus]] ''[[Disphyllum]]''. Dolomītos ir sastopamas racējorganismu pēdas un ''[[Chaetocladus]]'' aļģu paliekas. Amulas svītas māli satur bagātīgu [[Sporas|sporu]] kompleksu, kuru raksturo liela sugu daudzveidība no ''[[Stenozonotriletes]]'', ''[[Hymenozonotriletes]]'', ''[[Archaeozonotriletes]]'', ''[[Leiotriletes]]'', ''[[Trachytriletes]]'', ''[[Lophozonotriletes]]'', ''[[Retusotriletes]]'', ''[[Archaeotriletes]]'' ģintīm. Tādas sugas, kā ''[[Hymenozonotriletes elegans]]'', ''[[Hymenozonotriletes mancus|H. mancus]]'', ''[[Hymenozonotriletes radiatus|H. radiatus]]'', ''[[Trachytriletes informis]]'', ''[[Leiotriletes nigratus]]'', ''[[Leiotriletes conformis|L. conformis]]'', ''[[Lophozonotriletes exscisus]]'', ir sastopamas tikai amulas svītā. Amulas svītas sporu komplekss ir līdzīgs [[līvenas horizonts|līvenas horizonta]] sporu kompleksam [[Centrālais devona lauks|Centrālajā devona laukā]]. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas devons}} [[Kategorija:Devons]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] mm9opv7enrrww7u0wdh391jqml10w92 0 462510 4486655 4483704 2026-06-26T06:05:11Z Jānis U. 198 4486655 wikitext text/x-wiki {{Ģeoloģiskā formācija | nosaukums = Arukilas svīta | oriģinālnosaukums = | attēls = Kaļķupītes klintis 02.jpg | attēla_paraksts = Arukilas svītas atsegums Kaļķupes krastā lejpus Puiškalna | karte = | kartes_paraksts = | stratotips = [[Emajegi]] kreisajā krastā pie [[Tartu]] | vecums = 384-380,5 Ma | sistēma = [[Devons]] | virsnodalījums = | nodalījums = [[Vidusdevons]] | stāvs = [[Eifela stāvs|Eifels]] | grupa = | formācija = | horizonts = | svīta = '''Arukilas''' | rida = | slāņi = | valsts = [[Latvija]], [[Igaunija]] | reģions = [[Galvenais devona lauks]] | platība = | koordinātas = | sastāvs = [[smilšakmeņi]], [[Aleirolīts|aleirolīti]] | biezums = 24-103 m | izrakteņi = | fosilijas = ''[[Pycnosteus palaeformis]]'', ''[[Pycnosteus pauli|P. pauli]]'' | atklājējs = [[Valters Roberts Gross|V. Gross]] }} '''Arukilas svīta (D₂ar)''' ir [[Vidusdevons|vidusdevona]] [[Eifela stāvs|eifela stāva]] arukilas horizonta [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība, kas ir izplatīta gandrīz visā valsts teritorijā, izņemot [[Kurzeme]]s ziemeļu malu. Svītas slāņu biezums svārstās no 24 līdz 103 metriem.<ref name="ld">{{Latvijas daba|1|70}}</ref> Lielākie biezumi (virs 100 m) atrodas [[Polijas-Lietuvas ieplaka|Polijas-Lietuvas ieplakā]] un [[Latvijas sedliene|Latvijas sedlienē]] (virs 80 m). Nosaukums veidots no Arukilas ciema [[Tartu]] ziemeļu nomalē, kur baltajos [[Smilšakmeņi|smilšakmeņos]] (svītas stratotipa atsegumā) [[Emajegi]] kreisajā krastā atrodas mākslīgas alas. Šajās alās H. Asmuss 19. gadsimta vidū ievāca lielu [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] [[Fosilijas|fosiliju]] kolekciju. Svīta atsedzas vairākās upēs [[Igaunija]]s teritorijā, kā arī [[Latvija|Latvijā]], [[Kurzeme]]s ziemeļos: [[Kaļķupe]]s krastā (Gaviļu kalns, [[Puiškalns]] u.c.) un [[Dāvida ala|Dāvida alā]] pie [[Šlītere]]s. Svītas robežas tiek vilktas pamatojoties uz vidusdevona baseina [[sedimentācija]]s ritmiskumu. Apakšējo robežu ar [[narvas svīta|narvas svītu]] marķē salīdzinoši biezas smilšakmens slāņkopas pamatne, kas veidojusies arukilas [[transgresija]]s fāzē. Atšķirībā no šīs arukilas slāņkopas, narvas [[Regresija (ģeoloģija)|regresīvie]] smilšakmeņi veido plānākus slāņus un to karbonātiskums ir vienmērīgāks. Turklāt, Narvas svītas augšdaļā ir sastopami sīkgraudaina [[Merģeļi|merģeļa]] starpslāņi, kas nav arukilas svītā. Savukārt augšējā robeža iet starp Arukilas regresijas fāzes raibo [[Aleirolīts|aleirolītu]] virsu, kurus sedz [[burtnieku svīta]]s bazālie smilšakmeņi. Apakšējā robeža krasāk izpaužas valsts dienvidu daļā, bet augšējā ziemeļu daļā. == Litoloģiskais raksturojums == Arukilas svītas nogulumus veido [[terigēnais materiāls]], pārsvarā smilšakmeņi, kā arī aleirolīti un nedaudz māli. * [[Smilšakmeņi]] ir vidēji vai sīkgraudaini, sarkanīgi-rūsgani, dzeltenīgi vai gaiši pelēki. [[Kvarcs|Kvarca]] saturs sastāda vidēji 78,3%, [[Laukšpats|laukšpati]] – 13,3% un [[vizla]] – 7,7%, kas norāda, ka tie ir [[oligomiktiskums|oligomiktiski]] smilšakmeņi. Starp smagajiem [[akcesoru minerāli]]em ir daudz [[melnās rūdas]], [[granāti|granātu]], [[leikoksēns|leikoksēna]], [[cirkons|cirkona]], [[Turmalīns|turmalīna]], [[Apatīts|apatīta]], [[rutils|rutila]] un [[staurolīts|staurolīta]]. Smilšakmeņiem ir raksturīgs muldveida slīpslāņojums. Sīkgraudainos vizlainos smilšakmeņos ir sastopams sīks slīpslāņojums no straumju nobīdīta [[viļņu ripsnājums|viļņu ripsnājuma]] vai arī horizntāls slāņojums. No rupjā drupu materiāla visbiežāk ir sastopami aleirolīta [[oļi]], retāk [[Zivis|zivju]] [[fosfāti]]skie kauli un kvarca oļi. Smilšakmeņi cementēti ar māla cementu, retāk ar [[Kaļķis|kaļķa]] vai [[dzelzs oksīdi|dzelzs oksīdu]] cementu. :Apakšējās daļas smilšakmeņos ir sastopami [[konglomerāts (ģeoloģija)|konglomerātu]] starpslāņi, kurus veido lieli narvas svītas merģeļu un aleirolītu oļi. Valsts austrumu daļā vairākos [[urbums|urbumos]] konstatēti 1 līdz 2 šādu konglomerātu starpslāņi, taču to [[drupu materiāls|drupu materiālu]] veido tikai aleirolīti, [[ihtiofauna]]s kaulu lauskas un pārogļotu [[Augi|augu]] paliekas. Šādu konglomerāta slāņu biezums ir neliels – līdz dažiem desmitiem centimetru. Turklāt tie ātri izķīlējas un nav izsekojami no viena griezuma uz otru. * [[Aleirolīti]] ir sarkanīgi vai raibi, smalki horizontāli slīpslāņoti, bezkarbonātiski. Atsevišķos starpslāņos ir sastopamas variācijas ar vienmērīgi sadalītu karbonātisku cementu. Plaši izplatītas šūnveidīgas un tīklveidīgas aleirolītu variācijas, kurām ir raksturīgs diezgan nevienmērīgs karbonātu un dzelzs oksīdu sadalījums, kas saistīts ar šo komponentu [[postsedimentācijas migrācija|postsedimentācijas migrāciju]]. Aleirolītos gandrīz vienādā daudzumā (30-40%) ir divas [[granulometrija|granulometriskās]] frakcijas: 0,05-0,005 un zem 0,005 mm diametrā. Smalki dispersā iežu frakcija (zem 0,001 mm) sastāv pārsvarā no [[Hidrovizlas|hidrovizlām]]. Kā piemaisījumus līdz 20% var sastapt [[kaolinīts|kaolinītu]], un atsevišķos gadījumos līdz 5% [[hlorīts|hlorītu]]. Arukilas aleirolītu hidrovizlas un kaolinīts attiecas uz [[allotigēni minerāli|allotigēniem minerāliem]]. Savukārt hlorīts pēc būtības ir transformēts minerāls, kas radies no [[biotīts|biotīta]] un, iespējams, citiem vizlu minerāliem. * [[Māli]] veido reti sastopamas plānas starpkārtas, kas pēc [[Iežu tekstūra|tekstūras]] īpatnībām, krāsojuma un minerālā sastāva lielā mērā ir līdzīgi aleirolītiem. Tiem nav patstāvīgas nozīmes un tie tiek iekļauti aleirolītu slāņkopu sastāvā. == Paleontoloģiskais raksturojums == Arukilas svītas [[vadfosilija]]s pārstāv [[bezžokļaiņi]] ''[[Pycnosteus palaeformis]]'' un ''[[Pycnosteus pauli|P. pauli]]''. Tāpat plaši sastopami citi ihtiofaunas pārstāvji: [[bezžokļaiņi]] ''[[Schizosteus striatus]]'', ''[[Ganosteus artus]]'', ''[[Tartuosteus giganteus]]'', ''[[Tartuosteus maximus]]'', [[bruņuzivis]] ''[[Actinolepis tuberculata]]'', ''[[Holonema obrutshevi]]'', ''[[Coccosteus grossi]]'', ''[[Homostius sulcatus]]'', ''[[Heterostius]]'' sp., [[antiarhi]] ''[[Byssacanthus dilatatus]]'', ''[[Asterolepis estonica]]'', [[akantodes]] ''[[Archaeacanthus quadrisulcatus]]'', ''[[Haplacanthus marginalis]]'', ''[[Nodocosta pauli]]'', ''[[Homacanthus gracilis]]'', [[daivspurzivis]] ''[[Thursius estonicus]]'', ''[[Glyptolepis]]'' sp., ''[[Gyroptychius pauli]]'', ''[[Osteolepis baltica]]'', ''[[Orvikuina]]'' sp. Daudzas no šīm sugām ir sastopamas arī narvas svītas nogulumos. Raksturīgi tas, ka liela daļa narvas svītas zivju ir sastopama tikai arukilas apakšējā daļā. Savukārt, augšdaļā nāk klāt jaunas sugas, kas narvas svītā nav sastopamas. Tad parādījās, piemēram, [[heterostraki]] ''[[Tartuosteus]]'', ''[[Psammolepis]]'' u.c. sugas. No [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] faunas var minēt [[Lingulīdu kārta|lingulīdas]] ''[[Bicarinatina bicarinata]]'', [[divvākčauļi]] ''[[Asmussia]]'' sp., [[gliemeņvēži]] ''[[Leperditia]]'' sp., kā arī [[gliemenes]]. No [[augu valsts]] var minēt [[Mieturaļģes|mieturaļģu]] [[Oogoniji|oogonijus]], kā arī [[psilofīti|psilofītu]] [[sporas]] un makroatliekas. Augu valsts ir līdzīga kā narvas svītā. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas devons}} [[Kategorija:Devons]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] l4eeqrzwgv9609es1acjyt26422bhnw 0 463311 4486448 3979236 2026-06-25T16:21:37Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4486448 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Imphāla | native_name = | settlement_type = pilsēta | image_skyline = | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Indija#Manipura | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{IND}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Manipura]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2016. gadā | population_footnotes = | population_total = 268243 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = | timezone = [[Indijas standarta laiks|IST]] | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 24 | latm = 48 | lats = | latNS = N | longd = 93 | longm = 56 | longs = | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 795001 | elevation_footnotes = | elevation_m = 786 | website = | footnotes = }} '''Imphāla''' ir pilsēta [[Indija]]s austrumos, [[Manipura]]s štata administratīvais centrs. 2016. gadā Imphālā dzīvoja 268 tūkstoši iedzīvotāju. Pilsēta atrodas [[Manipura (upe)|Manipuras upes]] ielejā. Imphāla bija Manipuras valdnieku rezidences vieta, pirms tā tika iekļauta [[Britu Indija|Britu Indijā]]. 1944. gadā Imphālā norisinājās nozīmīga kauja, kurā apvienotie angļu un indiešu spēki cīnījās pret [[Japānas impērija|Japānas impēriju]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Manipuras pilsētas]] [[Kategorija:Indijas pilsētas]] ndtoo45fuznewjuo9ag6z7euq8jbr6m 0 464194 4486663 4483707 2026-06-26T06:16:23Z Jānis U. 198 4486663 wikitext text/x-wiki {{Ģeoloģiskā formācija | nosaukums = Narvas svīta | oriģinālnosaukums = | attēls = Zārtapu gravas ūdenskritums, 17.10.2015. - 30816210662.jpg | attēla_paraksts = Zārtapu gravas ūdenskritums. Narvas svīta | karte = | kartes_paraksts = | stratotips = [[Narva (upe)|Narvas]] upes un tās pieteku krastos | vecums = 387,5-384 Ma | sistēma = [[Devons]] | virsnodalījums = | nodalījums = [[Vidusdevons]] | stāvs = [[Eifela stāvs|Eifels]] | grupa = | formācija = | horizonts = | svīta = '''Narvas''' | rida = [[Vadjas rida|Vadja]], [[Leivu rida|Leivu]], [[Kernaves rida|Kernaves]] | slāņi = | valsts = [[Latvija]], [[Igaunija]] | reģions = [[Galvenais devona lauks]] | platība = | koordinātas = | sastāvs = [[Aleirolīts|aleirolīti]], [[Māls|māli]], [[dolomītmerģeļi]] | biezums = 70-170 m | izrakteņi = | fosilijas = [[Pycnolepis splendens]], [[Nostolepis kernavensis]] | atklājējs = [[Dmitrijs Obručevs|D. Obručevs]] }} '''Narvas svīta (D₂nr)''' ir [[Vidusdevons|vidusdevona]] [[Eifela stāvs|eifela stāva]] narvas horizonta [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība, kas ir izplatīta visā valsts teritorijā un virspusē iziet tikai [[Kurzeme]]s ziemeļu malā. Svīta uzguļ [[pērnavas svīta]]s nogulumiem un to klāj [[arukilas svīta]]s nogulumi. Svītas slāņu biezums svārstās no 70 līdz 170 metriem.<ref name="ld">{{Latvijas daba|4|27}}</ref> Svītas biezākā daļa novērojama valsts dienvidrietumos, bet plānākā centrālajā un ziemeļu daļā. Nosaukums veidots no [[Narva (upe)|Narvas upes]], kuras krastos un pietekās atsedzas svītas [[stratotips|stratotipiskais]] griezums. [[Latvija|Latvijā]] narvas svīta atsedzas pie [[Zviedrvalks|Zviedrvalka]] ietekas [[Pitragsupe|Pitragupē]] (Kukšupē), kā arī Zārtapu avota gravā netālu no [[Sīkrags|Sīkraga]]. Svītas apakšējā robeža ir krasa un tiek vilkta pa bazālās [[brekčija]]s pamatni, kuru veido pelēcīgu [[Dolomītmerģeļi|dolomītmerģeļu]] un dzeltenīgu [[Dolomīts|dolomītu]] atlūzas, kas cementētas ar tumši pelēkiem kunkuļainiem dolomītu māliem ar rozetveida [[Ģipsis|ģipša]] ieslēgumiem un [[Selenīts (minerāls)|selenīta]] dzīslām. Atlūzu izmēri ir no 1-2 līdz 10 cm. Atlūzu izvietojums ir haotisks. Intervālus starp [[urbums|urbumiem]], kur ir konstatēta brekčija, raksturo sīks krokojums un slāņu mikropārrāvumi. Tas liek domāt par narvas brekčijas zemūdens [[noslīdenis|noslīdeņu]] izcelsmi. Atsevišķos urbumos var novērot, ka noslīdeņi ir parāvuši līdzi arī [[pērnavas svīta]]s [[Smilšakmeņi|smilšakmeņus]]. == Litoloģiskais raksturojums == Svītu raksturo raibi krāsoti mālaini karbonātiski [[nogulumi]]. Bieži vien tos veido dolomītisku [[Māls|mālu]], mālainu dolomītmerģeļu un dolomītu slāņu (biezums 0,5-1,5 m) mija. Sīku ritmu pamatnē svītas apakšējā daļā ieguļ māli, bet ritmu augšdaļā dolomītmerģeļi un dolomīti. Svītas augšēja daļā sīkie ritmi iesākas ar [[Aleirolīts|aleirolītu]] un smilšakmeņu mālainām variācijām, un nobeidzas ar [[Aleirīti|aleirīta]] māliem vai mālainiem [[merģeļi]]em. Pārejas starp litoloģiskajām variācijām [[ritms (stratigrāfija)|ritmu]] ietvaros ir pakāpeniskas, bet starp ritmiem robežas ir krasākas. Uz ritmu augšējām virsmām bieži ir novērojami izskalojumi, īpaši svītas augšdaļā. Narvas svītas iežiem, salīdzinot ar pērnavas svītas nogulumiem, ir atšķirīgs vadošo minerālu sastāvs: vieglajā frakcijā ir vairāk [[Laukšpats|laukšpatu]] (13-16%) un [[vizla]]s (līdz 25%), kā arī ir klātesošs [[glaukonīts]] (līdz 0,15-6%). Smagā frakcija narvas nogulumos nav vairāk par 0,3%. [[Rūdu minerāli|Rūdu minerālu]] sastāvs ir ļoti mainīgs (36-37%), [[granāts]] sastāda 10-15%, [[cirkons]] 10-14%, [[turmalīns]] 1,5-3,6%. Narvas svītas mālaini karbonātiskajos nogulumos ir novērojama augstāka mazo, reto un izkliedēto elementu koncentrācija, izņemot [[Zr]] un [[Pb]]. Turklāt tur esošais [[Niķelis|Ni]] (0,0021%), [[Kobalts|Co]] (0,0012%) un [[Mn]] (0,058%) ir maksimāli, salīdzinot ar to saturu visās zemāk ieguļošajās svītās. Spilgti izpaužas [[Ķīmiskais elements|elementu]] sastāva diferencēšanās pēc litoloģiskām variācijām. Tā [[karbonāti]]skajos iežos ir lielāks Mn, [[Stroncijs|Sr]], Co saturs, kā arī ir būtiski masas zaudējumi karsējot. Bet aleirīt-mālainiem nogulumiem ir raksturīga maksimāla [[Hroms|Cr]], Ni, Co, [[Berilijs|Be]] koncentrācija, bet no [[oksīdi]]em Al₂O₃, Fe₂O₃, K₂O. == Stratigrāfiskais dalījums == Narvas svīta visā teritorijā sastāv no ģipšainiem [[jūra]]s [[piekraste]]s dolomītmerģeļiem, karbonātiskiem māliem aleirolītiem un dolomītiem. Pēc litoloģiskām īpatnībām tā tiek dalīta trijās ridās (citos avotos četrās). * [[Vadjas rida]] (biezums 10–45 m) ir narvas [[sedimentācija]]s cikla [[Transgresija|transgresīvā]] daļa un sastāv no māliem, [[merģeļi]]em (bieži vien ģipšainiem un smilšainiem) un dolomītiem. Ridas pamatnē gandrīz visur ieguļ brekčija. * [[Leivu rida]] (biezums 20-60 m) salīdzinājumā ar iepriekšējo ir ar samazinātu smilšaino un daļēji mālaino materiālu, un pieaugošu pelēko un zaļganpelēko dolomītmerģeļu materiālu, kas uzkrājās narvas jūras maksimālās transgresijas posmā. Sekundāru lomu ridas uzbūvē spēlē pelēkie dolomīti (atsevišķu slānīšu biezums 10-30 cm) un zaļganīgie karbonātiskie māli. Ieži arī dažreiz ir ģipšaini. * [[Kernaves rida]] (biezums virs 80 m) veidojās narvas jūras [[Regresija (ģeoloģija)|regresijas]] stadijas posmā un sastāv no karbonātisku aleirolītu un mālu, dolomītmerģeļu, kā arī smilšakmeņu slāņmijas. Šie ieži ir raibi krāsoti un satur salīdzinoši bagātīgas [[ihtiofauna]]s, [[Konhostraki|konhostraku]], [[Gliemenes|gliemeņu]] un [[Gliemeņvēži|gliemeņvēžu]] paliekas. Ridas iežu ģipšainums ir nenozīmīgs, bet izplatības ziemeļu daļā pilnībā pazūd. == Faciālais dalījums == Narvas laikā Latvija atradās divu platības ziņā nevienlīdzīgu litoloģiski faciālo zonu teritorijā, kur robeža starp tām bija orientēta rietumu-austrumu virzienā. Pirmajā zonā, kas aizņem valsts lielāko daļu, uzkrājās merģeļi un aleirolīti. Visas trīs ridas šeit atbilst jau iepriekš aprakstītajiem tipiskajiem nogulumiem. Otrā litoloģiski-faciālā zona aizņem šauru joslu valsts ziemeļu daļā, un to raksturo [[terigēnie nogulumi|terigēno nogulumu]] pieaugums, tajā skaitā sīkgraudaini smilšakmeņi. Krasākās izmaiņas attiecas uz augšējo kernaves ridu, bet divas apakšējās ridas ir salīdzinoši nemainīgas iežu uzbūves un izskata ziņā visā reģionā, kaut arī virzienā uz ziemeļiem samazinās to ģipšainums un bieži vien parādās nogulumu raibais krāsojums. Šīs otrās litoloģiski-faciālās zonas īpatnības ir izskaidrojamas ar [[Baltijas vairogs|Baltijas vairoga]] tuvumu, kas kalpoja par terigēnā materiāla avotu, kā arī ar [[Ūdenstilpe|baseina]] dziļuma samazinājumu. Otrā litoloģiski-faciālā zona aizņem šauru joslu valsts ziemeļu daļā, un to raksturo [[terigēnie nogulumi|terigēno nogulumu]] pieaugums, tajā skaitā sīkgraudaini smilšakmeņi. Krasākās izmaiņas attiecas uz augšējo kernaves ridu, bet divas apakšējās ridas ir salīdzinoši nemainīgas iežu uzbūves un izskata ziņā visā reģionā, kaut arī virzienā uz ziemeļiem samazinās to ģipšainums un bieži vien parādās nogulumu raibais krāsojums. Šīs otrās litoloģiski-faciālās zonas īpatnības ir izskaidrojamas ar [[Baltijas vairogs|Baltijas vairoga]] tuvumu, kas kalpoja par terigēnā materiāla avotu, ka arī ar [[Baseins (ģeoloģija)|baseina]] dziļuma samazinājumu. Narvas baseina dziļums kopumā bija salīdzinoši nenozīmīgs. To apliecina iežu ģipšainums, [[skalojuma tekstūra|skalojuma tekstūru]] klātbūtne un uzkrāto nogulumu [[pārgulsnēšanās]], [[žūšanas plaisas]], [[Halīts|halīta]] [[pseidomorfoze]]s uz slāņojuma virsmām, kā arī citas pazīmes. Narvas baseina ūdeņi bija ļoti pārsālīti, kā rezultātā notika dolomīta, ģipša un halīta izgulsnēšanās. == Paleontoloģiskais raksturojums == Narvas svīta, īpaši tās augšējā daļa ir samēra bagāta ar organismu paliekām. Tajā ir sastopama šāda ihtiofauna: [[heterostraki]] - ''[[Schizosteus striatus]]'', ''[[Pycnolepis splendens]]'', ''[[Psammolepis]]'' sp., ''[[Pycnosteus palaeformis]]'', [[akantodes]] - ''[[Haplacanthus marginalis]]'', ''[[Homacanthus gracilis]]'', ''[[Archaeacanthus quadrisulcatus]]'', ''[[Nostolepis kernavensis]]'', ''[[Minioracanthus laevis]]'', ''[[Ptychodictyon sulcatum]]'', ''[[Ptychodictyon rimosum]]'', ''[[Cheiracanthus longicostatus]]'', ''[[Cheiracanthus brevicostatus]]'', ''[[Cheiracanthus talimae]]'', ''[[Cheiracanthus crassus]]'', ''[[Cheiracanthus intricatus]]'', ''[[Markacanthus costulatus]]'', [[artrodiras]] - ''[[Coccosteus orvikui]]'', [[antiarhi]] - ''[[Asterolepis estonica]]'', ''[[Byssacanthus dilatatus]]'', [[daivspurzivis]] - ''[[Glyptolepis quadrata]]'', ''[[Gyroptychius grossi]]'', [[osteolepidīdi]], [[dipnojas]] - ''[[Dipterus serratus]]'' un [[starspures]] ''[[Orvikuina]]'' sp. Šim faunas kompleksam ir daudz kopīga ar pērnavas svītas faunu, bet vesela virkne sugu pāriet jaunākos nogulumos. Tikai narvas svītai ir raksturīgi ''Glyptolepis quadrata'', ''Dipterus serratus'' un ''Millerosteus orvikui''. No bezmugurkaulniekiem var minēt [[lingulīdas]] - ''[[Bicarinatina bicarinata]]'', ''[[Laima seliana]]'', ''[[Lingula aperata|Lingula cf. aperata]]'' [[konhostraki]] - ''[[Pseudestheria pogrebovi]]'', ''[[Asmussia membranacea]]'' [[gliemeņvēži]] - ''[[Leperditia geographica]]'' un [[vēderkāji]]. Dažos narvas svītas slāņos ir konstatēti [[trohiliski]] ''[[Sycidium panderi]]'', ''S. panderi var. minor'', ''[[Sycidium volborthi|S. volborthi]]'', ''[[Trochiliscus bulbiformis]]'', bet Lūžņi-4 un Valdemārpils-16 urbumos bagātīgi [[Sporas|sporu]] kompleksi. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas devons}} [[Kategorija:Devons]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] 6h2q2p5hxuvtibvt2wakqvzs5ge9qtu 0 467331 4486437 4394283 2026-06-25T15:50:18Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4486437 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Džamšedpura | official_name = {{ubl|जमशेदपुर}} | settlement_type = pilsēta | image_skyline = | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Indija#Džhārkhanda | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{IND}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Džhārkhanda]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Dibināta | established_date = 1919. gadā | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 230.59 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2019. gadā | population_footnotes = | population_total = 1558000 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Indijas standarta laiks|IST]] | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 22 | latm = 48 | lats = | latNS = N | longd = 86 | longm = 11 | longs = | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 831001 | elevation_footnotes = | elevation_m = 135 | website = {{URL|http://www.tatanagar.com/}} | footnotes = }} '''Džamšedpura''' ({{Val|hi|जमशेदपुर}}) ir pilsēta [[Indija]]s ziemeļaustrumos, [[Džhārkhanda]]s štatā. Pilsēta ir zināma arī ar nosaukumu '''Tatanagara'''. 2019. gadā Džamšedpuras aglomerācijā dzīvoja 1,56 miljoni iedzīvotāju. Džamšedpurā ir ''[[Tata Steel]]'' lielākā metalurģijas rūpnīca. == Atsauce == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{Indijas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Džhārkhandas pilsētas]] [[Kategorija:Indijas pilsētas]] lb2p8800fhx6q6jnct4yph7rlttun6j 0 470628 4486601 4234488 2026-06-25T23:58:36Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4486601 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Brest - Abeille Bourbon.jpg|thumb|Franču glābšanas velkonis ''Abeille Bourbon'', kurš kalpo arī kā [[ārkārtas vilcējs]].]] [[Attēls:USS Grapple (ARS-53).jpg|thumb|USNS<ref>Savienoto Valstu jūras kara flotes kuģis (''United States Naval Ship (USNS)'' — angļu val.)</ref> [[USNS Grapple (T-ARS-53)|''Grapple'']] — moderna jūras kara flotes [[Glābšanas velkonis (militārs)|glābšanas velkoņa]] piemērs.]] '''Glābšanas velkonis''' (saukts arī par '''vraku velkoni''') ir specializēts [[Velkonis|velkoņu]] veids, kuru izmanto, lai glābtu nelaimē esošus kuģus, tajā skaitā tādus, kuriem draud nogrimšana, kā arī, lai glābtu jau nogrimušus vai uz sēkļa esošus kuģus. == Pārskats == Pavisam nedaudz velkoņu ir bijuši pilnībā izmantoti glābšanas darbiem. Lielāko daļu laika glābšanas velkoņi tiek ekspluatēti, velkot baržas, platformas, kuģus, vai arī izpildot citus parasta velkoņa uzdevumus. Velkoņi, kuri aprīkoti glābšanas darbiem, pasaulē sastopami nelielā daudzumā ar augstāku koncentrāciju ap rajoniem, kuros ir gan intensīva kuģu satiksme, gan nelabvēlīgi laikapstākļi. Glābšanas velkoņus ekspluatē īpaši sagatavotas komandas, kas ir pieredzējušas glābšanas operāciju veikšanā ([[Jūras glābšana|glābēji]]). Specifiskais aprīkojums, ar kuru apgādāti kuģi, iekļauj: * Attīstītu buksēšanas ierīci un papildus vilkšanas tauvas vai troses ar iespējām vilkt objektus gan no priekšgala, gan pakaļgala, kā arī dažādos leņķos; * Papildus celtņus; * Ugunsdzēsības sistēmas: ** Ūdens izsmidzināšanas sistēmas; ** Šļūtenes; ** Stobrus. * Tādu mehānisko aprīkojumu kā: ** Rezerves daļas vienkāršiem mehāniskiem remontdarbiem; ** Pneimatiskos instrumentus; ** Ūdenslīdēju aprīkojumu; ** Tēraudu korpusa ielāpiem; ** Metināšanas aprīkojumu. * Sūkņus. == Mūsdienas == [[Kopējais pieprasījums]] pēc glābšanas velkoņu pakalpojumiem ir būtiski samazinājies no to pieprasījuma virsotnes, kura bija gados ap otro pasaules karu. Pieaugošā sabiedrības jūtība un normatīvie akti attiecībā uz [[Apkārtējās vides degradācija|apkārtējās vides degradāciju]], kā arī kuģu izmēru palielināšanās, zināmā mērā ir kompensējusi veikto glābšanas operāciju skaita samazinājumu. Tādas lielo [[Naftas produktu tankkuģis|naftas produktu tankkuģu]] avārijas kā uzsēšanās uz sēkļa vai nogrimšana, piemēram, [[Exxon Valdez naftas noplūde|''Exxon Valdez'' naftas noplūde]] vai ''[[Amoco Cadiz]]'' un ''[[Torrey Canyon]]'' katastrofas, var prasīt daudzpusīgus glābēju pūliņus, lai mēģinātu samazināt kaitējumu apkārtējai videi. == Televīzijā == ''Shipwreck Men'' ir 2013. gada dokumentāls TV seriāls, kurā tiek sekots komandām, kuras glābj un paceļ bojā gājušus kuģus.<ref>[https://www.huffpost.com/entry/shipwreck-men-premiere-dangerous-video_n_2477634?guccounter=1&guce_referrer=aHR0cHM6Ly9lbi53aWtpcGVkaWEub3JnL3dpa2kvU2FsdmFnZV90dWc&guce_referrer_sig=AQAAAHFGITo_dJEPCdDwQVQ-2H7xnYw_UmHxgtEGjlGydkWv2gm9A1itKMH6O_AQLw7c1hKdk3oTW_3D8CItRh-Kr5_-GxSUX_pWZqezo5kDXoeYJG6myPYiLmGuxWampIGsJSH9KF_V7NHX61B0yY4_TbFwgUu5dbWwb-K76h_vgp9m ‘Shipwreck Men’ Premiere: Dangerous Job Of Salvaging And Raising Wrecked Ships (VIDEO)] The Huffington Post 2013. gada 15. janvāris. Skatīts: 2020. gada 9. novembrī</ref> == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.marine-salvage.com/ Starptautiskā glābšanas apvienība.] {{en ikona}} * Glābšanas uzņēmumi: ** [https://www.donjon.com/index.htm Donjon Marine Co., Inc.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200720030636/http://donjon.com/index.htm |date={{dat|2020|07|20||bez}} }}, ASV bāzēts velkoņu un glābšanas uzņēmums; {{en ikona}} ** [https://resolvemarine.com/ Resolve Marine], Globāls ASV bāzēts uzņēmums, kurš nodarbojas ar jūras avāriju seku likvidāciju; {{en ikona}} ** [https://www.smit.com/#view/map SMIT salvage] {{en ikona}} ** [https://www.svitzer.com/ Svitzer] {{en ikona}} [[Kategorija:Kuģu tipi]] 5pim6cffviz0esqbq1ndsaer96ly71n 0 476061 4486850 4324483 2026-06-26T10:41:59Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4486850 wikitext text/x-wiki {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Iļģuciems | tips = Stacija | stacijas_tips = kravas | sliežu_ceļi = 4 + strupceļi | platformas = nav | adrese = Lidoņu Iela 2, Rīga. | latd = 56 | latm = 58 | lats = 21 | latNS = N | longd = 24 | longm = 04 | longs = 13 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Lāčupe (stacija)|Lāčupe]] (2 km)<br />[[Bolderāja (stacija)|Bolderāja]] (8 km)<br />[[Zasulauks (stacija)|Zasulauks]] (5 km) | attālums_līdz_Rīgai = 12 | attēls = Iļģuciema stacija 03.jpg | attēla_apraksts = Stacijas ēka 2019.gadā | atvērta = 1926 | citi_nosaukumi = Iļģeciems | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Lāčupe—Iļģuciems|Lāčupe—Iļģuciems]] | karte = Latvijas dzelzceļi }} '''Iļģuciema Kravas stacija''', līdz 2023. gadam '''Iļģuciems''', ir dzelzceļa stacija [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]] [[Iļģuciems|Iļģuciema]] apkaimē blakus [[Spilves lidosta]]i. Iļģuciema stacija ir dzelzceļa līnijas [[Dzelzceļa līnija Lāčupe—Iļģuciems|Lāčupe—Iļģuciems]] (atzara no dzelzceļa līnijas [[Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Zasulauks—Bolderāja]]) galapunkts. Sliedes no Iļģuciema stacijas turpinās tālāk pāri [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas ielai]] kā [[Rīgas laku un krāsu rūpnīca]]s pievedceļš. Stacijā tiek veiktas kravas operācijas.<ref>[https://www.ldz.lv/sites/default/files/2.1.A%20pielikums%20-%20LDZ%20VILCIENU%20KUST%C4%AABAS%20UN%20KRAVAS%20DARBA%20ORGANIZ%C4%80CIJAS%20SH%C4%92MA%20%28TP-2026%29.pdf LDZ VILCIENU KUSTĪBAS UN KRAVAS DARBA ORGANIZĀCIJAS SHĒMA]{{Novecojusi saite}}</ref> == Vēsture == Stacija tika atvērta 1926. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1926n189{{!}}page:2 |title=Valdības Vēstnesis, Nr. 189, 26.08.1026 |access-date=17.02.2021 |archive-date=03.02.2020 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1926n189{{!}}page:2 }}</ref> sākumā dēvēta par '''Iļģeciemu'''. Lai arī Iļģuciema stacija nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, 1935. gadā Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi Rīga—Iļģuciems.<ref>[[Latvijas Kareivis]], Nr. 200, [http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/p_001_lkar1935n200|page:2 trešdien, 4. septembrī, 1935. g.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lkar1935n200{{!}}page:2 |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}</ref> Vilcieni pieturējuši Torņakalnā un Zasulaukā, bijuši pārpildīti.<ref>[[Latvijas Kareivis]], Nr. 205, [http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/p_001_lkar1935n205|article:DIVL5|issueType:P otrdien, 10. septembrī, 1935. g.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lkar1935n205{{!}}article:DIVL5{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}</ref> 2023. gadā stacija pārdēvēta par Iļģuciema Kravas staciju,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Paziņojums |url=https://www.vestnesis.lv/op/2023/150.DA1 |website=[[Latvijas Vēstnesis]] |accessdate={{dat|2023|8|7||bez}}}}</ref> jo par Iļģuciemu paredzēts saukt jaunu pieturas punktu Bolderājas līnijā, netālu no Lāčupes stacijas. 2025. gadā nojaukta stacijas ēka. == Attēlu galerija == <gallery widths="170px" perrow="5"> Attēls:Iļguciema stacijas foto.jpg|<center><small>Iļģuciema stacija 2021. gadā</small></center> Attēls:Iļguciema sliedes.jpg|<center><small>Iļģuciema stacijas sliežu ceļi 2021. gadā</small></center> Attēls:Iļģuciema stacija 07.jpg|<center><small>Skats no Daugavgrīvas ielas puses</small></center> Attēls:Iļģuciema stacija 06.jpg|<center><small>Iļģuciema stacijas sliežu ceļi, skats Bolderājas virzienā</small></center> Attēls:Ilgyutsiems station 2016 01 (28051277941).jpg|<center><small>Iļģuciema stacija 2016. gadā</small></center> Attēls:Iļģuciema stacija 01.jpg|<center><small>Skats uz stacijas ēku no Lidoņu ielas puses</small></center> Attēls:Iļģuciema dzelzceļa stacija - panoramio.jpg|<center><small>Iļģuciema stacija 2014. gadā</small></center> Attēls:Iļģuciema stacija 09.jpg|<center><small>Stacijas kopskats 2010. gadā</small></center> Attēls:Iļģuciema stacija 10.jpg|<center><small>Iļģuciema stacijas ēka 2010. gadā</small></center> Attēls:Place of Iļģuciems freight railway station ar 03.05.2025 (2).jpg|<center><small>Iļģuciema stacijas vieta 2025. gadā</small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://railwayz.info/photolines/station/1753 Iļģuciema stacijas fotogrāfijas] {{ru ikona}} [[Kategorija:Dzelzceļa satiksme Rīgā]] [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] 8zmul6i6ki4vxycupp4yzoxr10qep4o 0 502843 4486436 4394279 2026-06-25T15:48:32Z Pirags 3757 4486436 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Džalandhara | official_name = {{ubl|ਜਲੰਧਰ|जलंधर}} | settlement_type = pilsēta | image_skyline = | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_size = | pushpin_map = Indija#Pendžāba (Indija) | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{IND}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Pendžāba (Indija)|Pendžāba]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 110 | population_as_of = 2020. gadā | population_footnotes = | population_total = 1053895 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Indijas standarta laiks|IST]] | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 31 | latm = 15 | lats = 25 | latNS = N | longd = 75 | longm = 26 | longs = 36 | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 144001 | elevation_footnotes = | elevation_m = 228 | website = {{URL|https://jalandhar.nic.in/}} | footnotes = }} '''Džalandhara''' ({{val|pa|ਜਲੰਧਰ}}, {{val|hi|जलंधर}}) ir pilsēta [[Indija]]s ziemeļrietumos, [[Pendžāba (Indija)|Pendžābas]] štatā. 2020. gadā pilsētā dzīvoja 1,05 miljoni iedzīvotāju un pēc šī rādītāja tā ir trešā lielākā pilsēta Pendžābas štatā aiz [[Ludhiāna]]s un [[Amritsara]]s. No 1947. līdz 1953. gadam Džalandhara bija Pendžābas štata administratīvais centrs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{Indijas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Indijas pilsētas]] [[Kategorija:Pendžābas pilsētas]] rz9ihybtqkbwlgeb2lhybhxro8wke0i 0 504831 4486588 4485575 2026-06-25T21:22:56Z Pirags 3757 /* Piektā fāze: Ukrainas dronu ofensīva */ 4486588 wikitext text/x-wiki {{Notiek}} {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā | partof = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] | image = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]] | date = {{dat|2022|2|24|N}}&nbsp;— pašlaik <!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --> | place = [[Ukraina]] un [[Krievija]] | casus = | territory = | result = | combatant1 = {{RUS}}<br />{{PRK}}<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.12.2024-eksperti-ziemelkorejas-iesaiste-krievijas-kara-pret-ukrainu-ir-liela-phenjanas-avantura.a578485/ Eksperti: Ziemeļkorejas iesaiste Krievijas karā pret Ukrainu ir liela Phenjanas avantūra] lsm.lv 2024. gada 2. decembrī</ref><ref>[https://www.la.lv/asv-nodod-ano-pieradijumus-ka-ziemelkoreja-palidz-krievijai-ar-ierociem ASV nodod ANO pierādījumus, ka Ziemeļkoreja palīdz Krievijai ar ieročiem] la.lv 2023. gada 21. janvārī</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-degviela-un-partika-apmaina-pret-ierociem-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-7000-konteineru-ar-brunojumu.a547128/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Degviela un pārtika apmaiņā pret ieročiem – Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai 7000 konteineru ar bruņojumu] lsm.lv 2024. gada 18. martā</ref> {{ubl|'''Atbalsta:'''|{{BLR}}|{{IRN}} (militārā palīdzība)<ref name="Izdevums 2022">{{tīmekļa atsauce | url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/izdevums-irana-varetu-nodot-krievijai-ballistiskas-raketes-un-bezpilota-lidaparatus.a478213/ |title= Izdevums: Irāna varētu nodot Krievijai ballistiskās raķetes un bezpilota lidaparātus | publisher= lsm.lv | date= 2022. gada 16. oktobrī}}</ref>|{{CHN}} (militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-politico-kinas-uznemumi-piegada-krievijai-ierocus.a501229/ «Politico»: Ķīnas uzņēmumi piegādā Krievijai ieročus] lsm.lv 2023. gada 17. martā</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.11.2024-mediji-es-varetu-sodit-kinu-par-tas-razoto-dronu-piegadi-krievijai.a576729/ Mediji: ES varētu sodīt Ķīnu par tās ražoto dronu piegādi Krievijai] lsm.lv 2024. gada 16. novembrī</ref>|{{ZAF}} (netiešā militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-dienvidafrikas-republika-sola-izmeklet-apsudzibas-par-ierocu-piegadi-krievijai.a508399/ Dienvidāfrikas Republika sola izmeklēt apsūdzības par ieroču piegādi Krievijai] lsm.lv 2023. gada 13. maijā</ref>}} | combatant2 = {{UKR}} {{ubl|'''Atbalsta: <br>'''[[Labas gribas koalīcija]]''' <br>'''|{{flaga|NATO}} [[NATO]] (militārā palīdzība)<ref>{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}</ref>|{{AUS}} (militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2024-australija-sniegs-lidz-sim-lielako-atbalstu-ukrainai-250-miljonus-dolaru.a561174/ Austrālija sniegs līdz šim lielāko atbalstu Ukrainai – 250 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 13. jūlijā</ref>}} | commander1 = {{flaga|Krievija}} '''<small>[[Vladimirs Putins]]</small>'''<br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Mihails Mišustins]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Andrejs Belousovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Šoigu]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Lavrovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Valērijs Gerasimovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Vladimirs Kolokoļcevs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Nikolajs Patruševs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Nariškins]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Ramzans Kadirovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Aleksandrs Dvorņikovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Aleksandrs Žuravļovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Genādijs Židko]] †</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Surovikins]]</small> {{flaga|Krievija}} <small>[[Jevgeņijs Prigožins]] †</small> | commander2 = {{flaga|Ukraina}} '''<small>[[Volodimirs Zelenskis]]</small>'''<br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Deniss Šmihaļs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Rustems Umerovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksandrs Sirskis]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Dmitro Kuleba]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Andrijs Sibiha]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Valerijs Zalužnijs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Rezņikovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Nejižpapa]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Deniss Monastirskis]] †</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Ihors Klimenko]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Daņilovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Serhijs Šaptala]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Ruslans Homčaks]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Vitālijs Kličko]]</small> | casualties1 = | casualties2 = }} '''Krievijas uzbrukums Ukrainai kopš 2022. gada''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 2022. gada 24. februāra rītā pēc [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupēto]] [[Krima|Krimu]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas Tautas Republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par "neatkarīgām" atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}</ref> 24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā "īpašu militāru operāciju" ar mērķi "panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju". 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dņipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Vienlaikus [[Doneckas Tautas Republika|DTR]] un [[Luhanskas Tautas Republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji. 1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]]. 20. maijā Krievijas karaspēks Ukrainas austrumos pēc gandrīz [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|trīs mēnešus ilgām kaujām ieņēma Mariupoli]], 25. jūnijā [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]] un 3. jūlijā [[Lisičanska|Lisičansku]]. Taču citviet okupācijas spēkiem neizdevās būtiski pavirzīties uz priekšu. 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu vairākās frontes zonās valsts dienvidos, bet 6. septembrī sāka galveno pretuzbrukumu uz austrumiem no [[Harkiva]]s, 11. septembrī atbrīvojot [[Izjuma|Izjumu]], bet 2. oktobrī [[Limana (Ukraina)|Limanu]]. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka "mūsu dzimtenes un nedalāmības aizsardzībai uzskatu par nepieciešamu atbalstīt daļēju mobilizāciju”, kas stājās spēkā tūlīt pēc šī paziņojuma 21. septembrī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī</ref> 19. oktobrī Putins paziņoja par kara stāvokļa izsludināšanu četros okupētajos Ukrainas apgabalos, kas 30. septembrī pēc viltus referendumiem bija pasludināti par Krievijas Federācijas sastāvdaļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/reagejot-uz-ukrainas-panakumiem-fronte-putins-izsludinajis-kara-stavokli-okupetajas-teritorijas.a478712/ Reaģējot uz Ukrainas panākumiem frontē, Putins izsludinājis kara stāvokli okupētajās teritorijās] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī</ref> 11. novembrī Krievijas karaspēks bija spiests atkāpties no [[Hersona]]s.<ref name="ReferenceD">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupanti-pirms-atkapsanas-no-hersonas-iznicinajusi-dalu-pilsetas-infrastrukturas.a482169/ Okupanti pirms atkāpšanās no Hersonas iznīcinājuši daļu pilsētas infrastruktūras] lsm.lv 2022. gada 11. novembrī</ref> 2023. un 2024. gadā [[Ukrainas Bruņotie spēki]] izcīnīja smagas aizstāvēšanās kaujas pie [[Bahmuta]]s un [[Avdijivka]]s, tādēļ iebrucēji nespēja izpildīt Putina uzdevumu okupēt visu Doneckas apgabala teritoriju.<ref name="LSM2APR">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2023-asv-analitiki-krievijas-ziemas-ofensiva-donbasa-nav-sasniegusi-merki.a503346/ ASV analītiķi: Krievijas ziemas ofensīva Donbasā nav sasniegusi mērķi] lsm.lv 2023. gada 2. aprīlī</ref> 2024. gada augustā Ukrainas karavīri no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] negaidīti iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabala]] [[Sudža]]s rajonā un izveidoja pierobežas militāro buferzonu. Krievijas pusē kaujās piedalījās [[Ziemeļkoreja]]s militārās vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-nato-apstiprina-ziemelkorejas-speku-klatbutni-kurskas-apgabala.a574294/ NATO apstiprina Ziemeļkorejas spēku klātbūtni Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 29. oktobrī</ref> Lai arī 2025. gadā pēc ASV prezidenta Donalda Trampa iniciatīvas atsākās pamiera sarunas, Krievija tās boikotēja un sāka regulārus masveida gaisa uzbrukumus Ukrainas pilsētām. == Priekšvēsture == {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)}} [[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 2022. gada 21. februārī]] 2022. gada 21. februārī [[Vladimirs Putins]] tikās ar [[DTR]] vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un [[LHR]] vadītāju [[Leonīds Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par Ukrainas separātistu nodibinājumu neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajos kā "miera uzturētājus" ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainas valdībai nekavējoties pārtraukt karadarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu. Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}</ref> 21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}</ref> 22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir "sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3 Latvija|TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek "iebrukuma turpinājums". Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=[[sargs.lv]] |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> === Starptautiskās sankcijas pret Krieviju === Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}</ref> [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}</ref> ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}</ref> === Putina uzruna === [[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]] 2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,<ref name="Prez">[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]</ref> paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir "aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijivas režīma iebiedēšanai un genocīdam". Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.<ref name="РБК2402">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}</ref> "Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem," pavēstīja Putins. Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: "Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm."<ref name="Prez" /> Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins draudēja: {{quote|"Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”<ref name="Prez" />}} == Norise == {{pamatraksts|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes|Krievijas—Ukrainas kara ziemeļu fronte|Krievijas—Ukrainas kara austrumu fronte|Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte}} [[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise]] Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] par kara pirmo fāzi nosauca Krievijas iebrucēju apturēšanu, bet par otro posmu — frontes stabilizāciju, bet trešo par uzbrukuma operācijas uzsākšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-amatpersonas-kara-pret-krievijas-iebrucejiem-sakusies-ceturta-faze.a478640/ Ukrainas amatpersonas: Karā pret Krievijas iebrucējiem sākusies ceturtā fāze] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī</ref> === Pirmā fāze: Krievijas pirmā uzbrukuma apturēšana (24. februāris — 1. aprīlis) === [[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī]] [[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: "Krievu karakuģi, atpisies" ([[Dņipro]], 27. februārī)]] [[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā]] Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].<ref name="РБК2402" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}</ref> Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica raķešu un aviācijas triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par raķešu triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos.<ref name="РБК2402" /> un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.<ref name="РБК2402" /><ref name="voyna">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}</ref> 25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. 27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta [[komandantstunda]]. Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika pie Harkivas, kur līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār piepilsētām.<ref name="LSM">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> 28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|Mariupoles]], Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukumu atsita pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] iznīcinot vai sabojājot vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairākus desmitus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s ieņemšanu. 2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Turpinājās aplenktās [[Mariupole]]s bombardēšana. 3. martā liela Krievijas karaspēka kolonna apstājās aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.<ref name="LSM3.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> 8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas "[[MiG-29]]" ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.<ref name="LSM8.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā</ref> 10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]]. 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās. 23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]]. 25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas Bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi "Saratov", bojājumus nodarīja vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Mēneša laikā Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tanku, savukārt Ukrainas Bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.<ref name="LSM25.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā</ref> 26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra ''[[Reuters]]'' ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas. Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.<ref name="LSM27.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> 27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.<ref name="LSM27.martā-1">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.<ref name="LSM28.martā"/> 30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Ņižina]]s un Čerņihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Čerņihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju. === Otrā fāze: frontes stabilizācija (1. aprīlis — 29. augusts) === [[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī]] [[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijivas apgabala daļā 4. aprīlī]] 1. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm ''[[BM-21 Grad|Grad]]'' un ''[[BM-30 Smerč|Smerč]]'' un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.<ref name="LSM1.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.<ref name="LSM3.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> 4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Čerņihivas un Sumu apgabaliem. 2022. gada 2. aprīlī Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks pēc sakāves [[Kauja par Kijivu (2022)|kaujā par Kijivu]] mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dņipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.<ref name="LSM2.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī</ref> Pēc kara pirmās fāzes ar visaptverošu iebrukumu izgāšanās Krievija kara otrajā fāzē koncentrējās karadarbībai Ukrainas dienvidos un dienvidaustrumos.<ref>[https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/sarts-krievijas-saktais-kars-ukraina-iegajis-nakamaja-faze/ Sārts: Krievijas sāktais karš Ukrainā iegājis nākamajā fāzē] [[LETA]] 06.04.2022</ref> 2022. gada aprīlī par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerāli [[Aleksandrs Dvorņikovs|Dvorņikovu]].<ref name="ĻETA7AUG">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanijas-aizsardzibas-ministrija-kops-iebrukuma-ukraina-sakuma-krievija-atlaisti-vairaki-armijas-komandieri.a468347/ Lielbritānijas Aizsardzības ministrija: Kopš iebrukuma Ukrainā sākuma Krievijā atlaisti vairāki armijas komandieri] lsm.lv, [[LETA]] 2022. gada 7. augustā</ref> 22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs Rustams Minekajevs paziņoja, ka "specoperācijas otrā fāze" sākusies pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu.[[Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs|Ukrainas ģenerālštābs]] informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī</ref> 8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8. maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā</ref> 8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Siverskodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Siverskodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> 10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā</ref> 15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.<ref name="LSM15.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā</ref> 19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā</ref> 25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Siverskodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā</ref> 8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā</ref> Gatavojoties kara nākamajai fāzei, par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerālpulkvedi [[Genādijs Židko|Židko]].<ref name="ĻETA7AUG"/> 18. augustā [[Belbeka]]s lidlaukā pie [[Sevastopole]]s nogranda vismaz četri sprādzieni. Krievijas puse informēja, ka tā pretgaisa aizsardzība virs Belbekas lidlauka notriekusi bezpilota lidaparātu. Spēcīgi sprādzieni bija dzirdami arī [[Kerča]]s pilsētā pie [[Krimas tilts|Krimas tilta]], kas pussalu savieno ar Krievijas Federāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-militaraja-lidlauka-sevastopole-un-kerca-grand-spradzieni.a470002/ Ukrainā militārajā lidlaukā Sevastopolē un Kerčā grand sprādzieni] lsm.lv 2022. gada 19. augustā</ref> === Trešā fāze: Ukrainas pretuzbrukumi === 2022. gada 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka plašu pretuzbrukumu dienvidu frontē, pārraujot Krievijas bruņoto spēku pirmo aizsardzības līniju un piespiežot [[DTR]] 109. strēlnieku pulku pamest savas pozīcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-speki-sakusi-ofensivu-valsts-dienvidos.a471363/ Ukrainas spēki sākuši ofensīvu valsts dienvidos] lsm.lv 2022. gada 29. augustā</ref> 31. augustā Ukrainas puse ziņoja, ka iznīcināta ienaidnieka izveidotā pontonu pārceltuve pāri [[Dņepra]]i Darjivkas rajonā un apšaudīti Kahovkas un Darjivkas tilti, neļaujot ienaidniekam tos izmantot tehnikas un munīcijas pievešanai pāri Dņeprai. Pēc ekspertu ziņām Ukrainas karaspēks atradās aptuveni 20 kilometru attālumā no Hersonas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-iznicina-sesas-ienaidnieka-municijas-noliktavas-apsauda-kahovkas-un-darjivkas-tiltus.a471757/ Ukrainas armija iznīcina sešas ienaidnieka munīcijas noliktavas; apšauda Kahovkas un Darjivkas tiltus] lsm.lv 2022. gada 31. augustā</ref> 6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu arī austrumu frontē un līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.<ref name="lsm.lv">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-atbrivojusi-no-okupantiem-plasakas-teritorijas-neka-krievija-sagraba-kops-aprila.a473186/ Ukraina atbrīvojusi no okupantiem plašākas teritorijas, nekā Krievija sagrāba kopš aprīļa] lsm.lv 2022. gada 11. septembrī</ref> 12. septembrī Ukrainas Robežsardzes preses dienests ziņoja, ka Harkivas apgabala ziemeļos Ukrainas armija sasniedza valsts robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-harkivas-apgabala-ziemelos-sasniedz-valsts-robezu.a473262/ Ukrainas armija Harkivas apgabala ziemeļos sasniedz valsts robežu] lsm.lv 2022. gada 12. septembrī</ref> Reaģējot uz Ukrainas pretuzbrukumu, 21. septembrī Vladimirs Putins uzrunā tautai paziņoja, ka Krievijas bruņotajos spēkos izsludina daļēju mobilizāciju, apsūdzot [[Rietumu valstis]] Krievijas apdraudēšanā un uzsvēra, ka darīs visu, lai aizsargātu Krieviju ar jebkādiem līdzekļiem, netieši piesaucot arī kodolieročus: {{quote|..."vēlos atgādināt, ka arī mūsu valsts rīcībā ir dažādi ieroči un daudz mūsdienīgāki nekā NATO dalībvalstīm. Ja tiks draudēts mūsu valsts teritoriālajai nedalāmībai, Krievijai un tautai, mēs noteikti izmantosim visus mūsu rīcībā esošos mērus. Tas nav blefs."}} Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pavēstīja, ka mobilizācija skars 300 000 rezervistu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī</ref> Krievijas jauniešu kustība "Vesna" ("Pavasaris") izsludināja protesta akciju pret mobilizāciju. Protesta akcijas sākās Maskavā, Sanktpēterburgā, Sibīrijas, Urālu un Tālo Austrumu pilsētās, protestu pirmajā dienā 38 pilsētās tika aizturēti vairāk nekā 1400 cilvēku, tostarp Jekaterinburgā, Ufā, Novosibirskā, Permā un Irkutskā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-protestos-pret-putina-izsludinato-mobilizaciju-vairak-neka-1400-aiztureto.a474662/ Krievijā protestos pret Putina izsludināto mobilizāciju vairāk nekā 1400 aizturēto] lsm.lv 2022. gada 22. septembrī</ref> Kopš pretuzbrukuma sākuma 6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.<ref name="lsm.lv"/> 25. septembrī ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans atzina, ka ASV brīdinājušas Krieviju par kodolieroču izmantošanas ļoti nopietnām "katastrofālām sekām".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-bridina-krieviju-par-katastrofalam-sekam-kodolierocu-pielietosanas-gadijuma.a475187/ ASV brīdina Krieviju par katastrofālām sekām kodolieroču pielietošanas gadījumā] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī</ref> 26. septembrī plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka kopš mobilizācijas izsludināšanas no Krievijas aizbraukuši jau vairāk nekā 260 000 vīriešu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-mobilizacijas-izsludinasanas-krieviju-pametusi-vairak-neka-260-000-viriesu.a475264/ Pēc mobilizācijas izsludināšanas Krieviju pametuši vairāk nekā 260 000 vīriešu] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī</ref> Līdz 7. oktobrim Ukrainas Bruņotie spēki Hersonas apgabalā no Krievijas okupantiem atbrīvoja vairāk nekā 2400 kvadrātkilometrus teritorijas ar 67 apdzīvotām vietām, galvenokārt [[Berislava]]s rajona ziemeļu daļā.<ref name="LSM7.oktobrī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/hersonas-apgabala-ukrainas-speki-atbrivo-67-apdzivotas-vietas-limana-atrasts-masu-kaps.a477132/ Hersonas apgabalā Ukrainas spēki atbrīvo 67 apdzīvotās vietas; Limanā atrasts masu kaps] lsm.lv 2022. gada 7. oktobrī</ref> ===== Hersonas atbrīvošana ===== 2022. gada 9. novembrī Krievijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma Ukrainā pavēlnieks [[Sergejs Surovikins]] formāli lūdza Aizsardzības ministram [[Sergejs Šoigu|Sergejam Šoigu]] pieņemt lēmumu par Krievijas karaspēka izvešanu no Hersonas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-uzdevis-izvest-karaspeku-no-okupetas-ukrainas-pilsetas-hersonas.a481857/ Kremlis uzdevis izvest karaspēku no okupētās Ukrainas pilsētas Hersonas] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī</ref> 11. novembrī Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas karaspēka vienības ir pabeigušas atkāpšanos no Hersonas pilsētas, uzspridzinot [[Antonivkas dzelzceļa tilts|Antonivkas tiltu]] pār [[Dņepra]]s upi. Pirms atkāpšanās okupanti uzspridzināja termoelektrostaciju, katlumājas, televīzijas centru un mobilo sakaru torņus.<ref name="ReferenceD"/> 12. novembrī Ukrainas Bruņoto spēku vadība informēja, ka deokupētajā Hersonas apgabala daļā atrastas gan Krievijas artilērijas iekārtas, gan tanki, gan bruņumašīnas, un ienaidnieka spēki var mēģināt īstenot diversijas. Krievija par Hersonas apgabala okupētās daļas centru pasludināja [[Heņičeska]]s pilsētu uz austrumiem no Hersonas pie [[Azovas jūra]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-un-tas-kolaboranti-nosauc-jaunu-hersonas-apgabala-galvaspilsetu.a482282/ Krievija un tās kolaboranti nosauc jaunu Hersonas apgabala galvaspilsētu] lsm.lv 2022. gada 12. novembrī</ref> 12. decembrī Ukrainas Bruņotie spēki deva triecienu tiltam, kas savieno [[Melitopole|Melitopoli]] un Konstantinovku, pāri kuram Krievijas armija transportēja aprīkojumu, munīciju, personālu, betona blokus, prettanku barjeras un būvmateriālus gan uz Krimu, gan Zaporižjas un Hersonas apgabaliem.<ref name="LSM13DEC"/> ==== 2023. gada karadarbība ==== [[Attēls:Situation in Southern Ukraine.png|thumb|Situācija Dienvidukrainas frontē (2023. gada novembrī).]] 2023. gada janvārī Krievijas karaspēks pēc smagām kaujām ieņēma [[Soledara]]s pilsētu un 4. februārī sāka uzbrukumu [[Limana (Ukraina)|Limanas]], [[Bahmuta]]s, [[Avdijivka]]s un [[Novopavļivske]]s virzienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumi-sola-ukrainai-talakas-darbibas-raketes-un-rakesu-sistemas.a494865/ Rietumi sola Ukrainai tālākas darbības raķetes un raķešu sistēmas] lsm.lv 2023. gada 4. februārī</ref> Savukārt Ukrainas Bruņotie spēki 2023. gada 4. jūnijā uzsāka uzbrukumu vairākos frontes sektoros Doneckas apgabala dienvidos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-kijiva-noraida-krievijas-C apgalvojumus-par-ukrainas-ofensivu-doneckas-apgabala.a511476/ Kijiva noraida Krievijas apgalvojumus par Ukrainas ofensīvu Doneckas apgabalā] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā</ref> Lai kavētu iespējamu Ukrainas karaspēka [[Dņepra]]s forsēšanas operāciju, naktī uz 6. jūniju Krievija uzspridzināja iepriekš mīnēto [[Kahovkas HES]] aizsprostu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2023-krievijas-karaspeks-uzspridzinajis-kahovkas-hes-aizsprostu-applust-majas.a511581/ Krievijas karaspēks uzspridzinājis Kahovkas HES aizsprostu, applūst mājas] lsm.lv 2023. gada 6. jūnijā</ref> 10. jūnijā Ukrainas Bruņotie spēki sāka uzbrukumu Luhanskas apgabala Belohorivkā, Doneckas apgabala Bahmutā, pie Zaporižjas apgabala [[Orihiva]]s. kā arī pie Doneckas un Zaporižjas apgabalu robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2023-medijs-veiksmiga-ukrainas-pretuzbrukuma-gadijuma-putins-varetu-izsludinat-jaunu-mobilizacijas-vilni.a512297/ Medijs: Veiksmīga Ukrainas pretuzbrukuma gadījumā Putins varētu izsludināt jaunu mobilizācijas vilni] lsm.lv 2023. gada 11. jūnijā</ref> 12. jūnijā Ukrainas puse informēja, ka uzbrukumā vēl nav iesaistījušās galvenās rezerves.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2023-nbs-virsnieks-slaidins-krievijas-propaganda-netiek-lidzi-saviem-meliem-par-iznicinato-tehniku-ukraina.a512483/ NBS virsnieks Slaidiņš: Krievijas propaganda netiek līdzi saviem meliem par iznīcināto tehniku Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 12. jūnijā</ref> 12. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēki lēni virzījās uz priekšu trīs frontēs, [[Berdjanska]]s virzienā vietām līdz pat kilometram, atbrīvojot septiņas apdzīvotas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.06.2023-stoltenbergs-ukraina-ir-sakusi-verienigu-pretuzbrukumu.a512847/ Stoltenbergs: Ukraina ir sākusi vērienīgu pretuzbrukumu] lsm.lv 2023. gada 14. jūnijā</ref> 21. jūnijā prezidents Zelenskis atzīmēja, ka militārais progress nav bijis ātrs un viegls, jo Krievijas okupanti ir mīnējuši 200 000 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas. Zelenskis arī piebilda, ka Ukrainas aizstāvji virzīsies uz priekšu kaujas laukā tādā veidā, kādu uzskatīs par pareizu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.06.2023-ukrainai-pretuzbrukums-nevedas-tik-raiti-ka-cerets-krievija-pastiprinajusi-gaisa-triecienus.a513787/ Ukrainai pretuzbrukums nevedas tik raiti kā cerēts; Krievija pastiprinājusi gaisa triecienus] lsm.lv 2023. gada 21. jūnijā</ref> 21. jūnijā prezidents Zelenskis paziņoja, ka valsts dienvidos notiekot karaspēka virzība uz priekšu, bet [[Kupjanska]]s virzienā ukraiņu spēki aizstāvot savas pozīcijas no pretinieku uzbrukumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-analitiki-ukrainas-pretuzbrukuma-operaciju-lenais-temps-varetu-but-apzinata-taktika.a513859/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukuma operāciju lēnais temps varētu būt apzināta taktika] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā</ref> Luhanskas valsts administrācijas priekšsēdētājs informēja, ka Ukrainas karaspēks Luhanskas apgabalā atbrīvojis 14 Krievijas okupētās apdzīvotās vietas jeb 5-7% apgabala teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-amatpersona-luhanskas-apgabala-atbrivoti-5-7-teritorijas.a514026/ Amatpersona: Luhanskas apgabalā atbrīvoti 5-7% teritorijas] lsm.lv 2023. gada 23. jūnijā</ref> 29. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēku uzbrukuma operācijas turpinājās Melitopoles, Berdjanskas un Bahmutas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2023-ukrainas-speki-ieguvusi-strategisko-iniciativu-bahmutas-virziena.a514840/ Ukrainas spēki ieguvuši stratēģisko iniciatīvu Bahmutas virzienā] lsm.lv 2023. gada 29. jūnijā</ref> 22. jūnijā prezidents Zelenskis informēja, ka Krievija apsver terorakta scenāriju [[Zaporižjas AES]], mīnējot tās dzesēšanas sistēmu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-zelenskis-krievija-apsver-terorakta-scenariju-zaporizjas-atomelektrostacija.a513981/ Zelenskis: Krievija apsver terorakta scenāriju Zaporižjas atomelektrostacijā] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā</ref> 30. jūnijā kļuva zināms, ka AES darbiniekiem bija dots rīkojums doties prom līdz 5. jūlijam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2023-ukraina-iebruceji-pamazam-pamet-zaporizjas-aes.a514994/ Ukraina: Iebrucēji pamazām pamet Zaporižjas AES] lsm.lv 2023. gada 30. jūnijā</ref> 3. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrija pavēstīja, ka Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos, tikmēr krievi mēģina uzbrukt Avdijivkas, Marjinkas, Svatoves un Limanas virzienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2023-ukrainas-armija-virzas-uz-prieksu-berdjanskas-un-melitopoles-virzienos.a515157/ Ukrainas armija virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos] lsm.lv 2023. gada 3. jūlijā</ref> Laikraksts "The New York Times" vēstīja, ka kopš pretuzbrukuma sākuma Ukrainas Bruņotie spēki ir zaudējuši aptuveni 20% no kaujās iesaistītās rietumvalstu piegādātās smagās bruņutehnikas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2023-dienvidkorejas-prezidents-sola-palielinat-palidzibu-ukrainai.a516616/ Dienvidkorejas prezidents sola palielināt palīdzību Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 15. jūlijā</ref> 15. un 16. jūlijā iebrucēji veica intensīvus uzbrukumus pie Kupjanskas, Avdijivkas un Marjinkas. Ukrainas armijas pretuzbrukumu operācijas Zaporižjas apgabalā apgrūtināja aptuveni 5 līdz 16 kilometru plašā zonā pirms Krievijas armijas nocietinājumiem izveidotie [[mīna|mīnu]] lauki, kurus nespēja šķērsot NATO valstu piegādātās kājnieku kaujas mašīnas ''[[Bradley (kājnieku kaujas mašīna)|Bradley]]'' un tanki ''[[Leopard 1|Leopard]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.07.2023-ukrainas-aizsardzibas-ministra-vietniece-kaujas-ukrainas-austrumos-pastiprinajusas.a516687/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas aizsardzības ministra vietniece: Kaujas Ukrainas austrumos pastiprinājušās] lsm.lv 2023. gada 16. jūlijā</ref> 17. jūlijā Ukrainas Bruņotie spēku Austrumu grupējuma vadība paziņoja, ka Krievija [[Limana (Ukraina)|Limanas]]-[[Kupjanska]]s virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 tūkstošus karavīru, vairāk nekā 900 tanku, vairāk nekā 550 artilērijas sistēmu un 370 reaktīvo raķešu palaišanas iekārtu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-ukraina-krievija-limanas-kupjanskas-virziena-koncentrejusi-vairak-neka-100-000-karaviru.a516814/ Ukraina: Krievija Limanas-Kupjanskas virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 000 karavīru] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā</ref> 27. jūlijā Ukrainas pavēlniecība informēja par jaunas ofensīvas fāzes sākšanu uz dienvidiem no Orihivas, mēģinot iziet cauri mīnu laukiem līdz [[Tokmaka]]i, tālāk līdz [[Melitopole]]i.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2023-laikraksts-ukrainas-pretuzbrukuma-jauna-posma-galvenais-virziens-dienvidi.a517959/ Laikraksts: Ukrainas pretuzbrukuma jaunā posma galvenais virziens — dienvidi] lsm.lv 2023. gada 27. jūlijā</ref> 9. augustā kļuva zināms, ka Hersonas apgabalā Ukrainas armija Dņepras upes kreisajā krastā ir pārrāvusi Krievijas karaspēka aizsardzības līnijas un pavirzījusies uz priekšu aptuveni 800 metru dziļumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2023-maskavas-apgabala-notriekti-divi-kaujas-droni.a519465/ Maskavas apgabalā notriekti divi kaujas droni] lsm.lv 2023. gada 9. augustā</ref> 11. augustā Ukrainas karaspēks sasniedza Robotines ziemeļu nomali un Urožaini pie Doneckas un Zaporižjas apgabala robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.08.2023-asv-kara-studiju-instituts-ukrainas-karaspekam-taktiski-panakumi-zaporizjas-apgabala-rietumos.a519894/ ASV Kara studiju institūts: Ukrainas karaspēkam taktiski panākumi Zaporižjas apgabala rietumos] lsm.lv 2023. gada 12. augustā</ref> 2. septembrī Ukrainas puse paziņoja, ka tās bruņotie spēki ir pārrāvuši pirmo no trim visvairāk nocietinātajām Krievijas karaspēka aizsardzības līnijām dienvidu frontē, sauktām par "[[Sergejs Surovikins|Surovikina]] līniju". Krievijas karaspēka vadība uz dienvidu fronti pārdislocēja savas karaspēka vienības no austrumu frontes un ieveda karaspēku no Krievijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2023-krievija-ar-droniem-uzbrukusi-odesai-ukraina-zino-par-panakumiem-dienvidu-fronte.a522498/ Krievija ar droniem uzbrukusi Odesai, Ukraina ziņo par panākumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 3. septembrī</ref> 5. septembrī kļuva zināms, ka Ukrainas karavīri uzbruka otrajai Krievijas nocietinājumu līnijai Verboves un Novoprokopivkas ciemu virzienā, šķērsojot prettanku grāvjus un nocietinājumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.09.2023-ukraina-lauzas-caur-krievijas-nocietinajumiem-dienvidu-fronte.a522862/ Ukraina laužas caur Krievijas nocietinājumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 5. septembrī</ref> 21. septembrī izplatījās ziņa, ka Ukrainas spēki Robotines apkaimē ir pārvarējuši arī trešo Krievijas aizsardzības līniju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.09.2023-kara-studiju-instituts-ukraina-parvarejusi-krievijas-aizsardzibas-pedejo-slani-pie-robotines-ciema.a524989/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Kara studiju institūts: Ukraina pārvarējusi Krievijas aizsardzības pēdējo slāni pie Robotines ciema] lsm.lv 2023. gada 22. septembrī</ref> 20. oktobrī kļuva zināms, ka Ukrainas jūras kājnieki izsēdušies Dņepras kreisajā krastā Hersonas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.10.2023-ukraina-ar-verienigu-operaciju-dnepras-kreisaja-krasta-plano-atgut-krievijas-okupetas-teritorijas.a528645/ Ukraina ar vērienīgu operāciju Dņepras kreisajā krastā plāno atgūt Krievijas okupētās teritorijas] lsm.lv 2023. gada 20. oktobrī</ref> Pēc piecu mēnešu ilga pretuzbrukuma Ukrainas armijai līdz novembra sākumam bija izdevies tikt uz priekšu par aptuveni 17 kilometriem. === Ceturtā fāze: Krievijas otrais uzbrukums === [[Attēls:Russian Occupation of Donetsk Oblast.svg|thumb|Krievijas 2014. gadā okupētā teritorija (tumši sarkanā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Doneckas apgabalā.]] 2023. gada 10. oktobrī Krievijas armija atsāka uzbrukumu Avdijivkas, Kupjanskas, Bahmutas virzienā. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs paziņoja, ka esot sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.11.2023-brunoto-speku-virspavelnieks-ukraina-sacies-poziciju-kars-ar-statiskam-un-nogurdinosam-cinam.a530110/ Bruņoto spēku virspavēlnieks: Ukrainā sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām] lsm.lv 2023. gada 2. novembrī</ref> 14. novembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ieņēmuši placdarmu Dņepras kreisajā krastā pie Krinkiem. Smagas kaujas notika pie Avdijivkas, Bahmutas un Marjinkas, kur abas puses veica gan uzbrukuma, gan aizsardzības operācijas. Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumus Kupjanskas un Limanas virzienā, taču Ukrainas karaspēks veiksmīgi aizstāvējās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.11.2023-ukrainas-armija-paplasina-kontroli-dnepras-upes-austrumu-krasta.a531657/ Ukrainas armija paplašina kontroli Dņepras upes austrumu krastā] lsm.lv 2023. gada 14. novembrī</ref> 6. decembrī turpinājās smagas kaujas pie [[Avdijivka]]s pilsētas, Krievijas iebrucēji pārņēma savā kontrolē lielāko daļu [[Marjinka]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.12.2023-ukrainai-pie-smagu-kauju-parnemtas-avdijivkas-risks-zaudet-apgades-celus.a534305/ Ukrainai pie smagu kauju pārņemtās Avdijivkas risks zaudēt apgādes ceļus] lsm.lv 2023. gada 6. decembrī</ref> 2024. gada 17. februārī Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka ir nolēmis izvest Ukrainas armijas apakšvienības no Avdijivkas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.02.2024-ukrainas-karaspeks-atstaj-smagu-kauju-centra-nonakuso-avdijivku.a543323/ Ukrainas karaspēks atstāj smagu kauju centrā nonākušo Avdijivku] lsm.lv 2024. gada 17. februārī</ref> 26. februārī Taurijas spēku operatīvās grupas pārstāvis sacīja, ka Ukrainas Bruņoto spēku vienības atkāpušās no Lastočkines ciema, lai organizētu aizsardzību pa Orlivkas, Tonenkes un Berdiču līniju, lai neļautu ienaidniekam virzīties tālāk uz rietumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.02.2024-francijas-prezidents-eiropas-lideru-sanaksme-parize-censas-panakt-atbalstu-ukrainai.a544437/ Francijas prezidents Eiropas līderu sanāksmē Parīzē cenšas panākt atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 26. februārī</ref> 29. februārī Krievijas karaspēks turpināja ofensīvu pie Avdijivkas un Zaporižjas apgabalā. Krievijas iebrucēji centās ieņemt Tonenkes, [[Orlivka]]s, [[Semeņivka]]s, [[Berdiča]]s un [[Krasnohorivka]]s apdzīvotās vietas. Tāpat smagas kaujas turpinājās [[Verbove]]s un [[Robotine]]s apkaimē. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis pavēstīja, ka 24 stundu laikā Austrumu frontē notriekti trīs Krievijas bumbvedēji [[Su-34]]. Ukrainas mediji ziņoja, ka februārī kopumā iznīcinātas 13 Krievijas kara lidmašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.02.2024-ukraina-aizvaditas-diennakts-laika-notriekusi-jau-tris-krievijas-bumbvedejus.a544925/ Ukraina aizvadītās diennakts laikā notriekusi jau trīs Krievijas bumbvedējus] lsm.lv 2024. gada 29. februārī</ref> 12. martā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par Krievijas armijas uzbrukuma apturēšanu Ukrainas austrumu frontē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-zelenskis-ukraina-aptureta-krievijas-armijas-virziba.a546356/ Zelenskis: Ukrainā apturēta Krievijas armijas virzība] lsm.lv 2024. gada 12. martā</ref> 17. martā [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s varas iestādes paziņoja par drona uzbrukumu [[Tiraspole]]s militārajai bāzei, kurā izcēlās ugunsgrēks. [[Moldova]]s Reintegrācijas politikas birojs paziņoja, ka Ukraina nav iesaistīta šajā uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-domnica-drona-uzbrukums-piednestra-varetu-but-saistits-ar-krievijas-centieniem-destabilizet-moldovu.a547075/ Domnīca: Drona uzbrukums Piedņestrā varētu būt saistīts ar Krievijas centieniem destabilizēt Moldovu] lsm.lv 2024. gada 18. martā</ref> 2024. gada 22. martā Krievijas prezidenta preses sekretārs [[Dmitrijs Peskovs]] norādīja, ka Krievijas galvenais kara mērķis ir ieņemt visu Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritoriju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-kremla-preses-sekretars-krievija-sobrid-ir-kara-stavokli.a547725/ Kremļa preses sekretārs: Krievija šobrīd ir «kara stāvoklī»] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> [[Attēls:Vovchansk (2024-06-02).webm|thumb|Nopostītā [[Vovčanska]] (2024)]] No 2024. gada sākuma līdz marta beigām Krievijas armija Ukrainā pavirzījās uz priekšu gandrīz par 100 kvadrātkilometriem. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja par nodomu izveidot un aprīkot divas jaunas armijas no 14 divīzijām un 16 brigādēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.04.2024-analitiki-krievijas-armija-pavasara-beigas-vai-vasara-varetu-uzsakt-lielu-ofensivu.a548762/ Analītiķi: Krievijas armija pavasara beigās vai vasarā varētu uzsākt lielu ofensīvu] lsm.lv 2024. gada 1. aprīlī</ref> 10. aprīlī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks pilnībā ieņēmis Pervomaiskes ciemu pie Avdijivkas un uzbrūk [[Krasnohorivka]]s un [[Časivjara]]s pilsētām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.04.2024-ukrainas-armija-atstajusi-pervomaiski-pie-doneckas.a549819/ Ukrainas armija atstājusi Pervomaiski pie Doneckas] lsm.lv 2024. gada 10. aprīlī</ref> 26. aprīlī tika ziņots, ka Krievijas sauszemes spēki ir izveidojuši šauru izspiedumu dziļāk Ukrainas teritorijā, lai iekļūtu ciematā [[Očeretine]], kas atrodas aptuveni 15 km uz ziemeļiem no Avdijivkas centra.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.04.2024-britu-izluki-krievija-cies-lielus-zaudejumus-ukraina-tacu-paatrina-virzibu-avdijivkas-tuvuma.a551999/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Britu izlūki: Krievija cieš lielus zaudējumus Ukrainā, taču paātrina virzību Avdijivkas tuvumā] lsm.lv 2024. gada 26. aprīlī</ref> [[Attēls:Russian Occupation of Kharkiv Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmā (zilā krāsā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Harkivas apgabalā.]] 10. maijā ap pieciem rītā Krievijas armija pārrāva Krievijas-Ukrainas robežas aizsardzības līniju [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2024-krievija-megina-parraut-ukrainas-aizsardzibas-liniju-harkivas-apgabala.a553570/ Krievija mēģina pārraut Ukrainas aizsardzības līniju Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 10. maijā</ref> Līdz 17. maijam Krievijas karaspēkam Harkivas apgabalā bija izdevies sagrābt aptuveni 278 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas, [[Vovčanska]]s pilsētā norisinājās ielu kaujas<ref name="lsm17Mai2024">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.05.2024-dronu-uzbrukumi-izraisa-desmitiem-spradzienu-krima-un-novorosijska.a554361/ Dronu uzbrukumi izraisa desmitiem sprādzienu Krimā un Novorosijskā] lsm.lv 2024. gada 17. maijā</ref> Kopumā Krievijas otrā uzbrukuma laikā no 2024. gada 1. janvāra līdz 29. aprīlim tās armija okupēja aptuveni 516 kvadrātkilometrus, bet līdz maija beigām aptuveni 752 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.<ref name="LSM1JUN">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-100-raketes-un-dronus-cietusi-energoinfrastruktura.a556286/ Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 100 raķetes un dronus; cietusi energoinfrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 1. jūnijā</ref> Aplēses liecināja, ka vidējais diennakts laikā notikušo sadursmju skaits maijā bija 122,1, jūnijā 124,5, bet jūlija vidū sasniedza 160,4.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.07.2024-krievija-uzbruka-ukrainai-ar-droniem-un-raketem-turpina-pieaugt-militaro-sadursmju-skaits-fronte.a560582/ Krievija uzbruka Ukrainai ar droniem un raķetēm; turpina pieaugt militāro sadursmju skaits frontē] lsm.lv 2024. gada 7. jūlijā</ref> 23. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas aizstāvji atkāpās no pozīcijām dienvidaustrumos no [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovska]]s, lai nepieļautu savu spēku aplenkšanu šajā rajonā. Krievijas spēki atradās aptuveni 10 kilometrus no pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.08.2024-asv-lauj-ukrainiem-izmantot-amerikanu-ierocus-operacijai-kurskas-apgabala.a566076/ ASV ļauj ukraiņiem izmantot amerikāņu ieročus operācijai Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 23. augustā</ref> 25. septembrī Krievijas okupācijas spēki centās aplenkt Vuhledaru, veicot triecienus ar artilēriju un vadāmajām aviobumbām, apdraudot pilsētu no trim pusēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.09.2024-zelenskis-krieviju-var-tikai-piespiest-izbeigt-karu.a570054/ Zelenskis: Krieviju var tikai piespiest izbeigt karu] lsm.lv 2024. gada 25. septembrī</ref> 1. oktobrī Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēma [[Vuhledara]]s pilsētu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2024-krievijas-iebruceji-pec-gandriz-divus-gadus-ilgam-kaujam-ienemusi-vuhledaras-pilsetu.a571025/ Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēmuši Vuhledaras pilsētu] lsm.lv 2024. gada 2. oktobrī</ref> 27. oktobrī Krievijas spēki ieņēma [[Selidove]]s pilsētas padomes ēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-okupetaja-krima-nakti-dardejusi-specigi-spradzieni.a574182/ Okupētajā Krimā naktī dārdējuši spēcīgi sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 28. oktobrī</ref> Kopumā Krievijas armija oktobra mēneša laikā okupēja 478 kvadrātkilometrus Doneckas apgabala teritorijas, Vuhledaras un Selidoves pilsētas un aptuveni 20 mazākas apdzīvotas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.11.2024-krievija-menesa-laika-sagrabusi-gandriz-500-kvadratkilometrus-ukrainas-teritorijas-doneckas-apgabala.a575129/ Krievija mēneša laikā sagrābusi gandrīz 500 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas Doneckas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 4. novembrī</ref> Pēc ziņu aģentūras "Reuters" aplēsēm Krievija no 1. līdz 28. novembrim okupēja vairāk nekā 600 kvadrātkilometru lielu Ukrainas teritoriju, bet saskaņā ar "UA War Infographics" grafiku kopš 2024. gada sākuma krievi kopumā bija ieņēmuši 2800 kvadrātkilometrus jeb 0,46% no Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2024-ukraini-vesta-par-krievijas-karaspeka-virzibas-paatrinasanos-novembri.a579650/ Ukraiņi vēsta par Krievijas karaspēka virzības paātrināšanos novembrī] lsm.lv 2024. gada 10. decembrī</ref> 2025. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks okupējis [[Kurahove]]s pilsētu un lēni virzījās uz priekšu Avdijivkas, Soļonojes un Novosilku tuvumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.01.2025-no-frontes-ukraina-pienak-zinas-par-kurahoves-pilsetas-pariesanu-krievijas-kontrole.a583269/ No frontes Ukrainā pienāk ziņas par Kurahoves pilsētas pāriešanu Krievijas kontrolē] lsm.lv 2025. gada 11. janvārī</ref> Krievijas karaspēks 2024. gada decembrī Ukrainā un Kurskā iekaroja 593 kvadrātkilometrus lielu teritoriju, bet 2025. gada janvārī aptuveni 498 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka decembrī frontē krita 48 670, bet janvārī 48 240 Krievijas karavīri.<ref name= "LSM040225">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.02.2025-agresoram-kara-ukraina-aizvaditi-divi-asinainakie-menesi-lidz-sim-zaudejumi-ari-ziemelkorejiesiem.a586357/ Agresoram karā Ukrainā aizvadīti divi asiņainākie mēneši līdz šim; zaudējumi arī ziemeļkorejiešiem] lsm.lv 2025. gada 4. februārī</ref> 2025. gada 8. februārī Ukrainas Sauszemes spēki Donbasā notrieca Krievijas triecienlidmašīnu [[Su-25]] un nodarīja bojājumus helikopteram [[Mi-8]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2025-ukraini-notriekusi-krievijas-triecienlidmasinu-su-25.a587016/ Ukraiņi notriekuši Krievijas triecienlidmašīnu Su-25] lsm.lv 2025. gada 8. februārī</ref> 2025. gada martā Krievija okupēja vien 133 kvadrātkilometrus Ukrainas zemes, kas vedināja domāt, ka Ukraina bija nostiprinājusi kontroli pār frontes līniju. 31. jūlijā Krievija paziņoja, ka tās spēki esot ieņēmuši [[Časivjara|Časivjaru]], bet Ukrainas puse apgalvoja, ka krievi ieņēmuši vienīgi Časivjaras austrumu un ziemeļu daļas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievija-pazino-par-casivjaras-ienemsanu-ukraina-to-noliedz.a608788/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija paziņo par Časivjaras ieņemšanu, Ukraina to noliedz] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā</ref> 2025. gada septembra beigās Ukrainas armija pretuzbrukuma operācijas laikā Pokrovskas rajonā atbrīvoja gandrīz 178 kvadrātkilometrus valsts teritorijas un pāršķēla Krievijas armijas tā dēvēto [[Dobropiļļa]]s izvirzījumu. Kaujās Krievija zaudēja apmēram 3320 karavīrus un 971 ieroču un militārā aprīkojuma vienību. Pastiprinājās Krievijas uzbrukumi pie [[Kupjanska]]s pilsētas un pie Doneckas un Dņipropetrovskas apgabalu robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2025-laikraksts-asv-sniegs-ukrainai-izlukdatus-triecieniem-pret-krievijas-energetikas-infrastrukturu.a616662/ Laikraksts: ASV sniegs Ukrainai izlūkdatus triecieniem pret Krievijas enerģētikas infrastruktūru] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī</ref> Oktobra beigās Krievijas vienības veica intensīvus uzbrukumus pie Pokrovskas un sasniedza Mirnohradu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.10.2025-ukraina-pirmoreiz-kauja-izmanto-pasmaju-talas-darbibas-raketes-flamingo-un-ruta.a620223/ Ukraina pirmoreiz kaujā izmanto pašmāju tālās darbības raķetes «Flamingo» un «Ruta»] lsm.lv 2025. gada 29. oktobrī</ref> 2026. gada janvāra beigās sākās Ukraina armijas pretuzbrukums Oleksandrijivskas un [[Huļajpole]]s virzienā, Kupjanskā krievu vienības nonāca aplenkumā. Pie Pokrovskas un Mirnohradas ukraiņi sīvās kaujās turpināja aizstāvēties, bet Slovjanskas un Kramatorskas virzienā krievi virzījās uz priekšu. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis vēstīja, ka trīs ziemas mēnešu laikā Krievija frontē zaudējusi 92 tūkstošus karavīru. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicās, ka 2026. gadā Krievijas armijai uzdots pilnībā ieņemt Doneckas un Luhanskas apgabalus, kā arī virzīties Zaporižjas un Dnipro virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.03.2026-ukraina-februari-izdevies-atjaunot-kontroli-par-lielaku-teritoriju-neka-iebrucejs-spejis-sagrabt.a637214/ Ukrainā februārī izdevies atjaunot kontroli pār lielāku teritoriju nekā iebrucējs spējis sagrābt] lsm.lv 03.03.2026</ref> 11. martā kļuva zināms, ka pēc vairāku nedēļu ilga pretuzbrukuma Ukrainai bija izdevies atbrīvot vairāk nekā 400 kvadrātkilometru no okupētās Dņipropetrovskas un Zaporižjas apgabalu teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2026-ukraina-sniega-un-miglas-aizsega-veiksmigi-atgust-teritorijas-bet-sagaida-jaunu-krievijas-ofensivu.a638443/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Ukraina sniega un miglas aizsegā veiksmīgi atgūst teritorijas, bet sagaida jaunu Krievijas ofensīvu] lsm.lv 11.03.2026</ref> ==== Ukrainas pretuzbrukums Kurskas apgabalā ==== {{Pamatraksts|Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)}} [[Attēls:August 2024 Kursk Oblast incursion.svg|thumb|Ukrainas iebrukums un Krievijas pretuzbrukums Kurskas apgabalā (situācija 2025. gada marta sākumā).]] [[Attēls:Russian Occupation of Sumy Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmais (zilā krāsā) un otrais (sārtā krāsā) iebrukums Sumu apgabalā.]] [[Attēls:President Vladimir Putin talks with the governor of Kursk in August 2024.jpg|thumb|Putina saruna ar Kurskas gubernatoru 8. augustā]] 2024. gada 6. augusta naktī Ukrainas karavīri šķērsoja valsts robežu un no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]], Sudžas rajonā ieņemot Nikolajevas-Darjinas, Sverdļikovas un Darjinas ciemus vairāk nekā 4 km attālumā no robežas. Ukrainā izsludināja iedzīvotāju evakuāciju no 23 apdzīvotām vietām Sumu apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.08.2024-ukraina-un-krievija-uzsakusi-cinas-kurskas-apgabala.a564270/ Ukraina un Krievija uzsākusi cīņas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 7. augustā</ref> 8. augustā dažādi avoti vēstīja, ka Ukrainas spēku kontrolē bija nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā aptuveni 10 līdz 15 kilometrus dziļā zonā, kuras teritorija pārsniedzot 350 kvadrātkilometrus. Kaujas norisinājās ap [[Sudža]]s pilsētu, aptuveni 10 kilometru attālumā no Ukrainas robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.08.2024-asv-domnica-ukrainas-speku-kontrole-nonakusas-vismaz-11-apdzivotas-vietas-kurskas-apgabala.a564346/ ASV domnīca: Ukrainas spēku kontrolē nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 8. augustā</ref> 9. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas spēki bija ieņēmuši Sudžu un atradās aptuveni 35 kilometru attālumā no robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka kaujas turpinās divos Kurskas apgabala rajonos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-analitiki-ukraina-ar-militaro-operaciju-kurskas-apgabala-krievija-censas-sasniegt-vairakus-merkus.a564493/ Analītiķi: Ukraina ar militāro operāciju Kurskas apgabalā Krievijā cenšas sasniegt vairākus mērķus] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> Pēc netiešām ziņām uzbrukumā bija iesaistīta Ukrainas 80. desanta brigāde, kā arī 22. un 88. mehanizētās brigādes. Prognozēja, ka Krievija centīsies no Belgorodas apgabala pārdislocēt pie Vovčanskas Ukrainā iebrukušās Ziemeļu grupas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-medijs-kurskas-apgabala-karo-viena-no-specigakajam-ukrainas-brigadem.a564514/ Medijs: Kurskas apgabalā karo viena no spēcīgākajām Ukrainas brigādēm] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> 9. augustā Krievija izsludināja pretterorisma operācijas Belgorodas, Brjanskas un Kurskas apgabalos, kas ļāva apturēt vai ierobežot komunikācijas pakalpojumus, monitorēt sakaru kanālus, konfiscēt transportlīdzekļus un iekļūt privātīpašumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.08.2024-asv-domnica-kremlis-megina-mazinat-iespaidu-par-notiekoso-kurska.a564624/ ASV domnīca: Kremlis mēģina mazināt iespaidu par notiekošo Kurskā] lsm.lv 2024. gada 11. augustā</ref> 14. augustā ziņoja, ka Ukrainas karaspēks turpina virzību apgabalā un dažādos virzienos ir izdevies pavirzīties uz priekšu par dažiem kilometriem, kā arī pārņemt kontroli pār vismaz 40 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Bija evakuēti aptuveni 200 000 Krievijas pierobežas apgabalu iedzīvotāju, Kurskas un Belgorodas apgabalos izsludināts reģionālā līmeņa ārkārtējās situācijas režīms.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-zelenskis-ukraina-kontrole-74-apdzivotas-vietas-krievijas-kurskas-apgabala.a564959/ Zelenskis: Ukraina kontrolē 74 apdzīvotas vietas Krievijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 14. augustā</ref> 16. un 18. augustā Ukraina gaisa triecienos pie Gluškovas un Zvannojes ciemiem sagrāva divus tiltus pār [[Seima|Seimas upi]]. Krievijas armijas vienību apgādei palika vienīgi tilts pie Karižas,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.08.2024-ukrainas-aviacija-kurskas-apgabala-sagravusi-vel-vienu-tiltu.a565452/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainas aviācija Kurskas apgabalā sagrāvusi vēl vienu tiltu] lsm.lv 2024. gada 18. augustā</ref> kuru sagrāva nākamajā dienā. 22. augustā Ukrainas spēki gatavojās aplenkt apmēram 3000 Krievijas karavīru lielu grupējumu, kas bija iespiests starp Seimas upi un Ukrainas robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2024-medijs-ukraina-zaude-kontroli-par-valsts-austrumiem-vaji-apmacitu-karaviru-del.a566027/ Medijs: Ukraina zaudē kontroli pār valsts austrumiem vāji apmācītu karavīru dēļ] lsm.lv 2024. gada 22. augustā</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, Ukrainas militārā operācija Kurskas apgabalā bija preventīva, lai apturētu Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu. Analītiķi ziņoja, ka Krievija uz Kurskas apgabalu pārvietojusi karaspēka vienības no Harkivas un Zaporižjas apgabala okupētajām daļām, kā arī no Doneckas apgabala Siverskas un Časivjaras apkārtnes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-zelenskis-militara-operacija-kurska-izjauca-krievijas-planus-okupet-sumus-un-harkivu.a566302/ Zelenskis: Militārā operācija Kurskā izjauca Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Pēc Krievijas pretuzbrukuma līdz 25. novembrim tā atguva vairāk nekā 40% no iepriekš zaudētās teritorijas Kurskas apgabalā. Ukraina saglabāja kontroli pār apmēram 800 kvadrātkilometriem Krievijas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2024-ukraina-zaudejusi-vairak-neka-40-no-ieprieks-iekarotas-teritorijas-kurskas-apgabala.a577619/ Ukraina zaudējusi vairāk nekā 40% no iepriekš iekarotās teritorijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 25. novembrī</ref> 2025. gada 5. janvārī Ukrainas armija Kurskas apgabalā sāka jaunu uzbrukumu vairākos virzienos. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka tās armijai ir izdevies atvairīt Ukrainas spēkus un iznīcināt divus tankus, kā arī septiņus bruņutransportierus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2025-ukrainas-armija-sakusi-jaunu-ofensivu-kurskas-apgabala-krievija.a582413/ Ukrainas armija sākusi jaunu ofensīvu Kurskas apgabalā Krievijā] lsm.lv 2025. gada 5. janvārī</ref> 12. martā Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apstiprināja, ka Kurskas apgabalā notiek Ukrainas vienību atvilkšana uz izdevīgākām pozīcijām. Sirskis arī informēja, ka kopš Kurskas operācijas sākuma 2024. gada 6. augustā ienaidnieks zaudējis apmēram 55 tūkstošus militārpersonu, un 22 tūkstoši no tiem gājuši bojā, vairāk nekā 900 sagūstīti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-ukrainas-brunoto-speku-virspavelnieks-apstiprina-vienibu-atvilksanu-no-kurskas.a591356/ Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks apstiprina vienību atvilkšanu no Kurskas] lsm.lv 2025. gada 13. martā</ref> 16. martā Ukrainas ģenerālštābs apstiprināja Sudžas atstāšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2025-ukrainas-generalstabs-apstiprina-sudzas-atstasanu.a591769/ Ukrainas ģenerālštābs apstiprina Sudžas atstāšanu] lsm.lv 2025. gada 17. martā</ref> Līdz aprīļa sākumam Krievijai izdevās gandrīz pavisam izspiest Ukrainas armiju no Kurskas apgabala un tā mēģina nostiprināties Ukrainas Sumu apgabalā. Volodimirs Zelenskis brīdināja, ka Krievija gatavo plaša apmēra uzbrukuma operāciju Sumu, Harkivas un Zaporižjas apgabalos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2025-ukraina-bridina-par-krievijas-gatavosanos-jaunai-plasa-apmera-ofensivai.a593993/ Ukraina brīdina par Krievijas gatavošanos jaunai plaša apmēra ofensīvai] lsm.lv 2025. gada 3. aprīlī</ref> 27. maijā kļuva zināms, ka Krievijas armija bija okupējusi četrus ciemus Sumu apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2025-krievija-ienemusi-cetrus-ciematus-ukrainas-sumu-apgabala.a600656/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija ieņēmusi četrus ciematus Ukrainas Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 27. maijā</ref> 26. jūnijā Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apgalvoja, ka Krievija ofensīva Sumu apgabalā ir apturēta. Ukrainas operācijas Kurskas apgabala Gluškovas rajonā piespieda pārvietot elites vienības, tostarp gaisa desanta spēkus un jūras kājnieku brigādes, uz aizsardzības pozīcijām, graujot Krievijas ofensīvas spējas Sumu apgabalā. Krievijas karaspēks aptuveni 50 000 karavīru sastāvā Sumu apgabalā maijā bija okupējis aptuveni 449 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2025-ukrainas-armijas-virspavelnieks-esam-apturejusi-krievijas-virzibu-sumu-apgabala.a604614/ Ukrainas armijas virspavēlnieks: Esam apturējuši Krievijas virzību Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā</ref> ===== Ziemeļkorejas iesaistīšana karā ===== 2024. gada novembrī Kurskas apgabalā ieradās aptuveni 11 000 Ziemeļkorejas karavīru. Daļu no viņiem iekļāva Krievijas armijas gaisa desanta brigādē un jūras kājnieku korpusā, daļa piedalījās taktiskajās un reaģēšanas apmācībās, bet daļa bija iesaistījušies kaujās. Pēc Dienvidkorejas Nacionālā izlūkošanas dienesta ziņām Ziemeļkoreja papildus agrākām piegādēm nosūtīja 170 milimetru pašgājēju artilēriju un 240 milimetru tālas darbības rādiusa raķešu palaišanas iekārtas, kā arī personālu militārā aprīkojuma apkopei un remontam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.11.2024-izluki-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-jaunu-brunojuma-partiju.a577095/ Izlūki: Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai jaunu bruņojuma partiju] lsm.lv 2024. gada 20. novembrī</ref> 22. novembrī parādījās ziņa, ka Ziemeļkorejas karavīri atrodas arī okupētajās Ukrainas teritorijās. Lai gan ziemeļkorejieši valkāja Krievijas armijas uniformas, viņi palika nošķirti no Krievijas karaspēka vienībām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.11.2024-avots-ziemelkorejas-karaviri-jau-ir-mariupole-un-harkivas-apgabala.a577528/ Avots: Ziemeļkorejas karavīri jau ir Mariupolē un Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 22. novembrī</ref> 24. novembrī Ukrainas puse paziņoja, ka Krievija 2024. gadā uzbrukumos Ukrainai ir izmantojusi aptuveni 60 Ziemeļkorejas ballistisko raķešu [[KN-23]], kurā atrodamas Rietumvalstu uzņēmumos ražotas mikroshēmas un citi komponenti, kurus visticamāk Ziemeļkorejai piegādājuši Ķīnas uzņēmumi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.11.2024-ukrainas-specialisti-krievijas-izmantotajas-ziemelkorejas-raketes-atrodamas-rietumvalstu-tehnologijas.a577583/ Ukrainas speciālisti: Krievijas izmantotajās Ziemeļkorejas raķetēs atrodamas rietumvalstu tehnoloģijas] lsm.lv 2024. gada 24. novembrī</ref> 2025. gada 13. janvārī izplatījās ziņa, ka karā pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem krituši aptuveni 300 Ziemeļkorejas karavīru un ievainoti apmēram 2700. Pēc Dienvidkorejas izlūkošanas datiem Ziemeļkoreja bija nosūtījusi palīgā Krievijai vairāk nekā 100 000 karavīru apmaiņā pret Krievijas palīdzību Ziemeļkorejas ieroču un satelītu programmai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2025-dienvidkoreja-kara-ar-ukrainu-lidz-sim-kritusi-300-ziemelkorejas-karaviri.a583410/ Dienvidkoreja: Karā ar Ukrainu līdz šim krituši 300 Ziemeļkorejas karavīri] lsm.lv 2025. gada 13. janvārī</ref> 31. janvārī ziņoja, ka Ziemeļkorejas karavīri pēc smagiem zaudējumiem ir uz laiku atvilkti no frontes līnijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.01.2025-laikraksts-ziemelkorejas-karaviri-atvilkti-no-kurskas-frontes.a586053/ Laikraksts: Ziemeļkorejas karavīri atvilkti no Kurskas frontes] lsm.lv 2025. gada 31. janvārī</ref> 28. aprīlī Ziemeļkorejā valdošās Strādnieku partijas Centrālā militārā komisija paziņoja, ka "mūsu bruņoto spēku apakšvienības piedalījās Kurskas apgabala atbrīvošanas operācijās saskaņā ar Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas valsts vadītāja rīkojumu". [[Kims Čonins]] lēmumu par karaspēka nosūtīšanu pieņēma saskaņā ar savstarpējās aizsardzības līgumu ar Putinu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2025-ziemelkoreja-pirmoreiz-atzist-sava-karaspeka-dalibu-krievijas-kara-pret-ukrainu.a596945/ Ziemeļkoreja pirmoreiz atzīst sava karaspēka dalību Krievijas karā pret Ukrainu] lsm.lv 2025. gada 28. aprīlī</ref> ===== Ieslodzīto mobilizācija ===== 2025. gada janvārī Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienests norādīja, ka Krievija karā pret Ukrainu savervējusi no 140 000 līdz 180 000 ieslodzīto. 1. janvārī stājās spēkā Krievijas valdības dekrēts, kas atcēla vienreizējo skaidras naudas maksājumu ieslodzītajiem par līguma parakstīšanu par dalību karā pret Ukrainu. Sākotnēji ieslodzītie par līgumu saņēma vienreizēju maksājumu 1718 ASV dolāru apmērā, bet 2024. gada jūlijā maksājuma summu palielināja līdz 3524 dolāriem. Tajā pašā laikā ieslodzītajiem netika piešķirti vairāki maksājumi un pabalsti, ko saņēma brīvprātīgo formējumos dienošie karavīri. Turklāt ieslodzītajiem alga bija divas līdz četras reizes mazāka nekā citiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-ukraina-cer-izmantot-trampa-neprognozejamibu-sava-laba.a582230/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina cer izmantot Trampa neprognozējamību savā labā] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī</ref> === Piektā fāze: Ukrainas dronu ofensīva === 2026. gada martā Ukrainas Bruņoto spēku komandieris [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka iepriekšējā mēnesī ukraiņiem ir izdevies atkarot vairāk teritorijas, nekā Krievijas karaspēkam izdevās okupēt tajā pašā laika posmā. Maijā Ukrainas Aizsardzības ministrs [[Mihailo Fedorovs]] paziņoja, ka Ukraina uzsākusi loģistikas bloķēšanas programmu pret Krieviju, pastiprinot vidēja darbības rādiusa triecienu kampaņu ar mērķi palielināt spiedienu uz Krievijas armiju tās aizmugurē un neļaut tās karaspēkam veikt aktīvas uzbrukuma operācijas. Ukrainas spēki paplašināja savas vidēja darbības rādiusa triecienu spējas, regulāri uzbrūkot Krievijas militārajiem mērķiem no 20 līdz 300 kilometru attālumā aiz frontes līnijas gan Krievijā, gan okupētajās Ukrainas teritorijās. Ukraina pakāpeniski atguva iniciatīvu frontes līnijās, savukārt Krievijas virzības izmaksas pieauga, proti, ja 2025. ɡada oktobrī krievi uzbrukumu laikā zaudēja 67 karavīrus uz katru kvadrātkilometru, tad aprīlī šis skaitlis pieauɡa līdz 179.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2026-ukraina-atgust-iniciativu-fronte-plano-pastiprinat-videja-radiusa-triecienus-pret-krieviju.a649084/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Ukraina atgūst iniciatīvu frontē; plāno pastiprināt vidēja rādiusa triecienus pret Krieviju] lsm.lv 28.05.2026</ref> Krievijas bruņotie spēki novirzīja vairākus ukraiņu dronus pāri robežai uz Somiju, Igauniju un Latviju ar mērķi radīt pamatu dezinformācijas kampaņai pret Baltijas valstīm ar apɡalvojumiem par to, ka tās atļaujot Ukrainas dronu operatoriem izmantot savu teritoriju uzbrukumiem Krievijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.05.2026-lsm-skaidro-kas-ir-elektroniska-karadarbiba-jeb-ka-krievija-maina-ukrainas-dronu-celu.a647969/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin LSM skaidro: Kas ir elektroniskā karadarbība jeb kā Krievija maina Ukrainas dronu ceļu?] lsm.lv 22.05.2026</ref> Ukrainas dronu ofensīvas laikā Krievija ik mēnesi frontē zaudēja aptuveni 35 tūkstošus karavīru, tai arvien grūtāk bija kompensēt dzīvā spēka zaudējumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2026-zelenskis-krievijas-karaspeks-ir-zaudejis-iniciativu-fronte.a649515/ Zelenskis: Krievijas karaspēks ir zaudējis iniciatīvu frontē] lsm.lv 01.06.2026 </ref> 25. jūnijā Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka stratēģiskajā Kinburnas kāpā valsts dienvidos Dņipro upes krastā ir pacelts valsts karogs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2026-krievija-pret-kijivu-raida-ballistiskas-raketes-kinburnas-kapa-pacelts-ukrainas-karogs.a652733/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Krievija pret Kijivu raida ballistiskās raķetes; Kinburnas kāpā pacelts Ukrainas karogs] lsm.lv 25.06.2026</ref> == Pamiera sarunas == {{pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)#Sarunas par karadarbības pārtraukšanu#2025. gada sarunas}} [[Attēls:Prime Minister Keir Starmer visits Ukraine (54509358656).jpg|thumb|270px|Ukrainas, Apvienotās Karalistes, Francijas, Polijas un Vācijas līderi Kijivā 10. maijā.]] 2025. gada 10. maijā Ukrainas un Eiropas līderi Kijivā vienojās par beznosacījumu 30 dienu pamieru no 12. maija, ko atbalstīja ASV prezidents Donalds Tramps, piedraudot Vladimiram Putinam ar jaunām sankcijām, ja viņš to neievēros.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2025-ukrainas-un-eiropas-lideri-vienojas-par-bezierunu-30-dienu-pamieru-no-12-maija.a598462/ Ukrainas un Eiropas līderi vienojas par bezierunu 30 dienu pamieru no 12. maija] lsm.lv 2025. gada 10. maijā</ref> Tās pašas dienas vakarā Putins piedāvāja Ukrainai piedalīties tiešās sarunās 15. maijā Stambulā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-putins-aicina-ukrainu-uz-tiesam-sarunam.a598514/ Putins aicina Ukrainu uz «tiešām sarunām»] lsm.lv 2025. gada 11. maijā</ref> Savukārt Zelenskis tūlīt paziņoja, ka viņš sagaida, ka Maskava apņemsies no 12. maija noslēgt 30 dienu pamieru, un ka Ukraina ir gatava tiešām sarunām ar Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-zelenskis-kijiva-gatava-putina-piedavatajam-tiesajam-sarunam-bet-sagaida-pamieru.a598528/ Zelenskis: Kijiva gatava Putina piedāvātajām tiešajām sarunām, bet sagaida pamieru] lsm.lv 2025. gada 10. maijā</ref> Kaut arī Ukrainas prezidents piekrita tikties ar Putinu, taču Krievijas līderis Turcijā neieradās, bet uz sarunām ar Ukrainu nosūtīja zema līmeņa delegāciju. Pēc tam Putins uzstāja, ka tiešas sarunas starp Krieviju un Ukrainu iespējamas vien tad, ja Kijiva piekritīs Maskavas ultimātiem. 8. jūlijā ASV prezidents Tramps paziņoja, ka viņam ir apnikusi Putina muļķību runāšana un ka viņš ļoti nopietni apsver iespēju atbalstīt sankciju likumprojektu, lai noliktu Krieviju pie vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-trampam-zud-pacietiba-vienoties-ar-putinu-apsver-atbalstit-krievijas-sankciju-likumu.a606103/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Trampam zūd pacietība vienoties ar Putinu, apsver atbalstīt Krievijas sankciju likumu] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā</ref> 23. jūlijā Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas ilga tikai aptuveni 40 minūtes, kuru laikā karojošās puses nespēja vienoties par pamieru. Vienīgais, par ko tika panākta vienošanās, bija sagūstīto civiliedzīvotāji un militārpersonu apmaiņa.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2025-stambula-notikusas-krievijas-un-ukrainas-sarunas-verte-ka-procesa-imitaciju.a608007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas vērtē kā procesa imitāciju] lsm.lv 2025. gada 24. jūlijā</ref> == Ukrainas infrastruktūras graušana == {{pamatraksts|Ukrainas civilās infrastruktūras graušana ar raķetēm un droniem Krievijas—Ukrainas kara laikā}} ===== 2022. gada gaisa uzbrukumi ===== 2022. gada 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm "H-22" apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā</ref> 10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā</ref> 14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā</ref> 24. augustā notika Krievijas raķešu trieciens Čaplines dzelzceļa stacijai Dņipropetrovskas apgabalā, nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija vismaz 25, upuru vidū bija divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-uzbrukuma-dnipropetrovskas-apgabala-ukraina-25-nogalinatie.a470816/ Krievijas uzbrukumā Dnipropetrovskas apgabalā Ukrainā 25 nogalinātie] lsm.lv 2022. gada 24. augustā</ref> Pēc neveiksmēm austrumu un dienvidu frontēs 8. oktobrī Putins par Krievijas Federācijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma pavēlnieku iecēla Aerokosmisko spēku virspavēlnieku [[Sergejs Surovikins|Sergeju Surovikinu]], kas iezīmēja Krievijas kara stratēģijas maiņu. 10. oktobrī Krievijas karaspēks ar 84 raķetēm un 24 bezpilota lidaparātiem apšaudīja Ukrainas galvaspilsētu Kijivu un vairākas citas pilsētas, kas izraisīja postījumus civilās infrastruktūras objektos. Krievijas prezidents Vladimirs Putins šo uzbrukumu raksturoja kā atriebību par 8. oktobrī notikušo Krimas tilta spridzināšanu.<ref name="ReferenceC">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijiva-un-citas-ukrainas-pilsetas-grand-spradzieni-zino-par-upuriem.a477283/ Kijivā un citās Ukrainas pilsētās grand sprādzieni; ziņo par upuriem] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī</ref> Irānā ražotie droni ''[[Shahed]]-136'' tika palaisti no Baltkrievijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-megina-piespiest-lukasenko-rezimu-tiesi-iesaistities-kara-pret-ukrainu.a477906/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Putins mēģina piespiest Lukašenko režīmu tieši iesaistīties karā pret Ukrainu] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> 10. oktobrī Krievijas stratēģiskie [[bumbvedēji]] Tu-160 un Tu-95 ar raķetēm [[H-101]] un [[H-555]] no [[Kaspijas jūra]]s piekrastes veica masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām. 84 raķetes un 24 bezpilota lidaparāti tika izšauti uz civilās infrastruktūras objektiem un pilsētu dzīvojamajiem kvartāliem, atriebjoties par 8. oktobrī notikušo sprādzienu uz Krimas tilta. Ukrainas Ārkārtas valsts dienests ziņoja, ka gājuši bojā 14 cilvēki un 97 guvuši ievainojumus. Uzbrukumos tika bojātas elektroenerģijas padeves un ūdensapgādes sistēmas daudzās Ukrainas pilsētās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apsauda-ukrainas-pilsetas-megina-atriebties-ukrainiem-par-krimas-tilta-spridzinasanu-teksta-tiesraides-arhivs.a477329/ Krievija apšauda Ukrainas pilsētas, mēģina atriebties ukraiņiem par Krimas tilta spridzināšanu (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī</ref> 13. oktobrī Ukrainas armijas Ģenerālštābs vēstīja, ka no Krievijas izšautās raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Mikolajivas, Vinnicas, Čerkasu un Čerņihivas apgabalos. Krievija turpināja izmantot arī Irānā ražotos [[bezpilota lidaparāts|dronus pašnāvniekus]]. Galvaspilsētā Kijivā un 12 Ukrainas apgabalos bija izpostīta enerģētikas infrastruktūra.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/diennakts-laika-krievijas-raketes-trapijusas-vairak-neka-40-apdzivotas-vietas-ukraina.a477836/ Diennakts laikā Krievijas raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Ukrainas gaisa spēki turpina cīņu par valsts debesīm. Katru stundu tiekot saņemtas ziņas par Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu notriekšanu, un armijai izdevies iznīcināt sešas raķetes Mikolajivas, Ļvivas un Dņipropetrovskas apgabalos, diennakts laikā Krievijas bruņotie spēki bija raidījusi 11 raķešu triecienus pa Ukrainas apdzīvotām vietām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-nakti-apsaudita-zaporizja-zelenskis-bridina-sodien-saglabat-modribu.a477938/ Ukrainā naktī apšaudīta Zaporižja; Zelenskis brīdina šodien saglabāt modrību] lsm.lv 2022. gada 14. oktobrī</ref> 10. decembrī kļuva zināms, ka Irāna gatavojas piegādāt Krievijai jaunu dronu partiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/mossad-irana-grasas-palielinat-brunojuma-piegades-krievijai.a488622/ «Mossad»: Irāna grasās palielināt bruņojuma piegādes Krievijai] lsm.lv 2022. gada 23. decembrī</ref> Līdz 13. decembrim Krievija bija veikusi astoņus raķešu uzbrukumu viļņus Ukrainas civilajai infrastruktūrai.<ref name="LSM13DEC">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-devusi-triecienu-strategiski-svarigam-tiltam-okupetaja-melitopole.a486808/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina devusi triecienu stratēģiski svarīgam tiltam okupētajā Melitopolē] lsm.lv 2022. gada 13. decembrī</ref> No Krievijas lidmašīnas Baltkrievijas gaisa telpā izšauta spārnotā raķete [[H-55]] nolidoja vairākus simtus kilometru virs Polijas un nogāzās valsts rietumu daļā mežā. Tikai 2023. gada aprīļa beigās to nejauši atrada vietējais iedzīvotājs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-polija-turpinas-krievijas-raketes-skandals.a508323/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Polijā turpinās «Krievijas raķetes» skandāls] lsm.lv 2023. gada 12. maijā</ref> <gallery> 10 October 2022 missile strikes on Ukraine.svg|Ukrainas pilsētu raķešu apšaudes 10. oktobrī Remains of a downed Geran-2 drone in Kyiv, 2022-12-14.jpg|14. decembrī notriektā Irānas drona-kamikadzes ''ГЕPAНЬ-2'' (''Shahed'') fragments Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (073).webp|Kijivas iela pēc Krievijas raķešu uzbrukuma 10. oktobrī Rocket strike on a shopping center in Kremenchuk.webm|Raķetes ''H-22'' trāpījums [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centram ''Amstor'' </gallery> ===== 2023. gada gaisa uzbrukumi ===== 2023. gada 1. janvārī Ukrainas gaisa spēku pavēlniecība paziņoja, ka Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 45 Irānā ražotos trieciendronus ''[[Shahed]]-136''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vecgada-vakara-un-jaungada-nakti-ukraina-notriekusi-45-krievijas-dronus.a489674/ Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukraina notriekusi 45 Krievijas dronus] lsm.lv 2023. gada 1. janvārī</ref> Naktī uz 2. janvāri Krievija izšāva uz Ukrainu divas bezpilota lidaparātu ''[[Shahed]]'' grupas, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki virs Kijivas notrieca 20 objektus, vairākus dronus izdevās notriekt arī citos apgabalos. Ukrainas prezidenta administrācija pauda uzskatu, ka Krievija mēģina piespiest Ukrainu mainīt nostāju par okupācijas karaspēka izvešanu no anektētajām teritorijām pirms sarunām par karadarbības pārtraukšanu.<ref name="LSM2JAN">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-gaisa-triecienus-pa-ukrainas-pilsetam.a489712/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija turpina gaisa triecienus pa Ukrainas pilsētām] lsm.lv 2023. gada 2. janvārī</ref> 5. janvārī Vladimirs Putins uzdeva aizsardzības ministram Sergejam Šoigu nodrošināt, lai pareizticīgo Ziemassvētku laikā Ukrainas frontē ievērotu pamieru no 6. janvāra pulksten 12 līdz 7. janvāra pulksten 24.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-uzdevis-pareizticigo-ziemassvetku-laika-ieverot-pamieru-ukrainas-fronte.a490254/ Putins uzdevis pareizticīgo Ziemassvētku laikā ievērot pamieru Ukrainas frontē] lsm.lv 2023. gada 5. janvārī</ref> Neraugoties uz vienpusēji izsludināto uguns pārtraukšanu, Krievijas karaspēks 6. janvārī apšaudīja frontes līnijai tuvu esošo Bahmutu, Kramatorsku, Hersonu un arī citas Ukrainas pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ari-izsludinata-pamiera-laika-turpina-apsaudit-ukrainas-pilsetas.a490501/ Krievija arī izsludinātā pamiera laikā turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas] lsm.lv 2023. gada 6. janvārī</ref> 2023. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka par Ukrainas iebrukušo Krievijas spēku apvienotā grupējuma komandieri iecelts [[Valērijs Gerasimovs]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-kartejo-reizi-nomainijis-ukraina-iebrukuso-speku-komandieri.a491173/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Kremlis kārtējo reizi nomainījis Ukrainā iebrukušo spēku komandieri] lsm.lv 2023. gada 11. janvārī</ref> 4. maija naktī ar pretgaisa aizsardzības sistēmu ''[[MIM-104 Patriot|Patriot]]'' debesīs virs Kijivas notrieca [[Virsskaņas ātrums|virsskaņas]] raķeti ''[[Kinžal]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2023-ukraina-pazino-par-pirmo-notriekto-krievijas-hiperskanas-raketi.a507572/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina paziņo par pirmo notriekto Krievijas hiperskaņas raķeti] lsm.lv 2023. gada 6. maijā</ref> Naktī uz 8. maiju Krievija no militārā lidlauka Brjanskas apgabalā palaida 35 kaujas dronus ''Shahed'', vairums no tiem bija notēmēti pa Kijivu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās iznīcināt visus lidrobotus, vismaz pieci cilvēki guva ievainojumus, krītot notriekto dronu atlūzām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2023-zelenskis-ukraina-turpmak-9-maija-atzimes-eiropas-dienu.a507756/ Zelenskis: Ukrainā turpmāk 9. maijā atzīmēs Eiropas dienu] lsm.lv 2023. gada 8. maijā</ref> Naktī uz 16. maiju notika liels Krievijas raķešu uzbrukums Kijivai, no trim pusēm tās virzienā raidot 18 dažāda veida raķetes un dronus īsā laika periodā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt visas raķetes, tai skaitā sešas ''Kinžal'' virsskaņas raķetes, kuras ilgu laiku uzskatīja par nenotriecamām. Raķešu atlūzas nokrita vismaz trīs pilsētas rajonos, aizdedzinot ēkas un automašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2023-ukraina-atvairijusi-masivu-krievijas-rakesu-uzbrukumu-kijivai.a508777/ Ukraina atvairījusi masīvu Krievijas raķešu uzbrukumu Kijivai] lsm.lv 2023. gada 16. maijā</ref> Apvienotās Karalistes militārais izlūkdienests ziņoja, ka 2023. gada maijā Krievija uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 300 Irānā ražoto trieciendronu ''Shahed'', Ukraina notriekusi vismaz 90% bezpilota lidaparātu. Kijiva apšaudīta gandrīz katru nakti gan ar ''Shahed'', gan ar spārnotajām un ballistiskajām raķetēm ''Iskander'' un ''Kinžal''. Pateicoties pretgaisa aizsardzības spēku darbībai, Kijivā nav bijis neviena tieša trāpījuma, bet visus postījumus nodarījušas notriekto dronu un raķešu atlūdzas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-britu-izluki-krievija-maija-visintensivak-apsaudija-ukrainu-ar-vairak-neka-300-iranu-dronu.a511487/ Britu izlūki: Krievija maijā visintensīvāk apšaudīja Ukrainu ar vairāk nekā 300 irāņu dronu] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā</ref> Naktī uz 3. augustu bija jau 820. gaisa trauksmes brīdinājums Kijivai kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Ukrainas karavīri notrieca 15 dronus, arī 2. augustā virs Kijivas notrieca vairāk nekā 10 dronu ''Shahed''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2023-ukraina-notriekusi-15-ienaidnieka-dronus-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-ostam.a518786/ Ukraina notriekusi 15 ienaidnieka dronus, turpinās uzbrukumi Ukrainas ostām] lsm.lv 2023. gada 3. augustā</ref> Naktī uz 30. augustu Krievija uz Kijivu raidīja vairākas bezpilota lidaparātu grupas no dažādiem virzieniem, bet drīz pēc tam no stratēģiskajiem bumbvedējiem "[[Tu-95MS]]" izšāva spārnotās raķetes. Kopumā pret Ukrainu raidīja 44 raķetes un dronus, no kuriem 43 (28 spārnotās raķetes un 15 dronus) notrieca Ukrainas pretgaisa aizsardzība.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-pret-kijivu-sarikojusi-lielako-dronu-un-rakesu-uzbrukumu-kops-pavasara.a522009/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija pret Kijivu sarīkojusi lielāko dronu un raķešu uzbrukumu kopš pavasara] lsm.lv 2023. gada 30. augustā</ref> Naktī uz 25. novembri Krievija ar ''Shahed'' trieciendroniem uzbruka Kijivai, gaisa trauksme ilga apmēram sešas stundas. Ukrainas pretgaisa spēki virs Kijivas notrieca apmēram 60 lidojošu objektu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2023-krievija-palaidusi-uz-ukrainu-rekordlielu-skaitu-trieciendronu-visvairak-uzbrukts-kijivai.a532986/ Krievija palaidusi uz Ukrainu rekordlielu skaitu trieciendronu, visvairāk uzbrukts Kijivai] lsm.lv 2023. gada 25. novembrī</ref> Naktī uz 29. decembri notika masīvs gaisa uzbrukums ar raķetēm un droniem vairākām Ukrainas pilsētām, arī Harkivai, Ļvivai, Odesai un Kijivai. Krievija uz Ukrainu raidīja 110 raķetes, izmantojot teju visus ieroču veidus — "Kinžal", S-300, spārnotās raķetes un arī dronus, kā arī stratēģiskos bumbvedējus, no kuriem palaida X-101/X-505 raķetes. Vēlāk kļuva zināms, ka Krievija uz Ukrainas pilsētām 29. decembrī raidīja 158 raķetes un dronus, šajā terora aktā vismaz 30 cilvēku gāja bojā un vairāk nekā 160 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.12.2023-ukraina-piedzivo-pedeja-laika-specigako-krievijas-uzbrukumu-ar-raketem-un-droniem.a537037/ Ukraina piedzīvo pēdējā laikā spēcīgāko Krievijas uzbrukumu ar raķetēm un droniem] lsm.lv 2023. gada 29. decembrī</ref> <gallery> Shahed drone in Dnipropetrovsk Oblast (2024-02-09) 02.jpg|Dņipropetrovskas apgabalā neitralizētais ''[[Shahed]]'' drons 2024. gada 9. februārī Kyiv after Russian attack, 2023-05-16 (01).webp|Ugunsgrēks pēc 2023. gada 16. maija Krievijas raķešu uzbrukuma Kijivai Kyiv after Russian drone attack, 2023-05-30 (01).jpg|2023. gada 30. maija raķešu uzbrukums Kijivai </gallery> ===== 2024. gada gaisa uzbrukumi ===== 2. janvāra naktī Krievija uzbruka ar 35 lidrobotiem ''Shahed''-136/131, kas visi tika notriekti. Rīta pusē sākās bumbvedēju Tu-95MS uzbrukums ar ne mazāk kā 70 spārnotajām raķetēm H-101/H-555/H-55. Ienaidnieks izšāva arī desmit hiperskaņas raķetes H-47M2 ''Kinžal'' no iznīcinātājiem ''MiG-31K'', trīs spārnotās raķetes ''Kaļibr'', 12 raķetes ''Iskander-M/S-300/S-400'', četras pretradiolokācijas raķetes H-31P. Ukrainas aizstāvji notrieca visas ''Kinžal'' un ''Kaļibr'' raķetes, bet tikai 59 no 70 raķetēm H-101/H-555/H-55.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2024-forbes-otrdienas-rakesu-trieciens-krievijai-izmaksajis-620-miljonus-dolaru.a537448/ «Forbes»: Otrdienas raķešu trieciens Krievijai izmaksājis 620 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 3. janvārī</ref> Uzbrukumā krievi uz Ukrainu raidīja arī [[Ziemeļkoreja]]s ballistiskās raķetes [[KN-23]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2024-medijs-krievija-plano-iegadaties-irana-razotos-ierocus-piegade-iespejama-pavasari.a537735/ medijs:%20Krievija%20pl%C4%81no%20ieg%C4%81d%C4%81ties%20Ir%C4%81n%C4%81%20ra%C5%BEotos%20iero%C4%8Dus%20%E2%80%93%20pieg%C4%81de%20iesp%C4%93jama%20pavasar%C4%AB] lsm.lv 2024. gada 4. janvārī</ref> 7. februārī Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt lielāko daļu raķešu "H-101/555/55/55" un kaujas bezpilota lidaparātu "''Shahed''", taču neizdevās notriekt nevienu spārnoto raķeti "''[[H-22]]''", ballistiskās raķetes "[[Iskander-M]]" vai raķešu sistēmu "[[S-300]]" raidītos šāviņus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2024-domnica-krievija-ar-masveida-triecieniem-ukrainai-centusies-noverst-tas-pretgaisa-aizsardzibas-uzmanibu.a542105/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Domnīca: Krievija ar masveida triecieniem Ukrainai centusies novērst tās pretgaisa aizsardzības uzmanību] lsm.lv 2024. gada 8. februārī</ref> 19. februārī Ukrainas Bruņotie spēki notrieca Krievijas iznīcinātāju-bumbvedēju [[Su-34]] un iznīcinātāju [[Su-35]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.02.2024-ukrainiem-izdevies-notriekt-divas-iebruceju-kaujas-lidmasinas.a543563/ Ukraiņiem izdevies notriekt divas iebrucēju kaujas lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 19. februārī</ref> Naktī uz 2. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 17 trieciendronus ''Shahed'', pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās notriekt 14 no tiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 3. martā paziņoja, ka nedēļas laikā Krievija uzbrukusi Ukrainai ar gandrīz 400 vadāmajām aviācijas bumbām, vairāk nekā 50 droniem un vairāk nekā 40 raķetēm. Krievijas drona sagrautajā ēkā Odesā bojā gāja 12 cilvēki, viņu vidū arī pieci bērni. Jaunākais no viņiem bija tikai četrus mēnešus vecs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.03.2024-krievijas-drona-trieciena-odesa-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-12.a545254/ Krievijas drona triecienā Odesā nogalināto skaits pieaudzis līdz 12] lsm.lv 2024. gada 4. martā</ref> 15. martā Krievija uz Odesas dzīvojamo rajonu ar 15 minūšu intervālu izšāva divas "[[Iskander]]" raķetes, lai postījumu un bojāgājušo būtu pēc iespējas vairāk. Bojā gāja 21 cilvēks, bet 70 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.03.2024-ukraina-ienaidniekam-taisnigi-atbildes-odesa-sero-par-krievijas-uzbrukuma-upuriem.a546985/ Odesā uzbrukuma upuru skaits pieaudzis līdz 21] lsm.lv 2024. gada 16. martā</ref> 21. marta naktī Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm "Iskander", "Kinžal" un 29 spārnotajām raķetēm ''H-101'', kuras izšāva 11 kara lidmašīnas [[Tu-95]], kas pacēlās no aviobāzes [[Murmanska]]s tuvumā. Pretgaisa aizsardzības notriekto raķešu atlūzas ievainoja 17 cilvēkus galvaspilsētas Svjatošinskas un Ševčenko rajonos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2024-kijiva-piedzivo-smagas-apsaudes-cietusi-vismaz-17-cilveki.a547508/ Kijiva piedzīvo smagas apšaudes; cietuši vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 21. martā</ref> 22. marta rītā ap 5:00 Krievija uzbruka Ukrainai ar 88 ballistiskajām un spārnotajām raķetēm un 63 Irānas trieciendroniem "''Shahed''". Spēcīgi sprādzieni nogranda Harkivā, Dnipro, Krivijrihā un Zaporižjā, vēlāk raķetes un droni sasniedza arī Sumus, Poltavu, Odesu, Hmeļnicku, Vinnicu un Ivanofrankivsku. Ziņoja par vismaz trīs nogalinātiem un 14 ievainotiem cilvēkiem. Pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt 55 dronus un 37 raķetes. Divas raķetes trāpīja [[Dņipro HES|Dņepras hidroelektrostacijas]] aizsprostam pie [[Zaporižja]]s, taču tas netika pārrauts.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-ukraina-jau-otro-nakti-masveidigi-krievijas-rakesu-uzbrukumi.a547655/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukrainā jau otro nakti masveidīgi Krievijas raķešu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> 25. martā Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm, kas bija izšautas no anektētās Krimas pussalas. Abas raķetes notrieca, bet krītošās atlūzas sabojāja divas ēkas, ievainojot deviņus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2024-krievija-apsauda-kijivu-ievainoti-devini-cilveki-tostarp-viena-pusaudze.a547986/ Krievija apšauda Kijivu — ievainoti deviņi cilvēki, tostarp viena pusaudze] lsm.lv 2024. gada 25. martā</ref> Naktī uz 29. martu Krievija uzbruka Ukrainas degvielas un enerģētikas nozares objektiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 26 no 39 Krievijas raķetēm un 58 no 60 trieciendroniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2024-zelenskis-krievijas-gaisa-terors-pastiprinas.a548586/ Zelenskis: Krievijas gaisa terors pastiprinās] lsm.lv 2024. gada 29. martā</ref> 11. aprīlī Krievija veica atkārtotu raķešu uzbrukumu Ukrainas energotīkliem, ar spārnotajām raķetēm ''[[H-69]]'' netālu no Kijivas iznīcinot Tripilskas termoelektrostaciju, kas nodrošināja elektrību ne tikai galvaspilsētai, bet vēl diviem apgabaliem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2024-ukrainas-gaisa-speku-parstavis-valstij-vajadzigas-vismaz-25-patriot-sistemas.a550143/ Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis: Valstij vajadzīgas vismaz 25 «Patriot» sistēmas] lsm.lv 2024. gada 12. aprīlī</ref> 17. aprīļa rītā Krievija uz [[Čerņihiva]]s pilsētu raidīja trīs raķetes "[[Iskander]]", izpostot vairākas daudzstāvu dzīvojamās ēkas, slimnīcu un civilās infrastuktūras objektus. Bojā gāja vismaz 17, bet ievainojumus guva vismaz 60 cilvēki, arī bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.04.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-cernihivai-nogalinati-vismaz-17-cilveki.a550736/ Krievijas raķešu uzbrukumā Černihivai nogalināti vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 17. aprīlī</ref> 29. aprīlī Krievija izmantoja [[kasešu bumba|kasešu munīciju]], lai uzbruktu mierīgajiem iedzīvotājiem, kas pastaigājās pa Odesas piejūras promenādi, nogalinot piecus un ievainojot vairāk nekā 30 cilvēkus. Līdzīgs uzbrukums notika naktī uz 1. maiju, kad ballistisko raķešu triecienā gāja bojā trīs cilvēki, bet ievainojumus guva vēl 3 mierīgie iedzīvotāji, bet 1. maija Krievijas raķešu uzbrukumā cieta 14 cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-krievijas-armija-jau-treso-dienu-apsauda-odesu.a552551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas armija jau trešo dienu apšauda Odesu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā</ref> Naktī uz 8. maiju Krievijas karaspēks uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 55 raķetēm un 21 dronu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās iznīcināt 59 raķetes un dronus Poltavas, Krivijrihas, Zaporižjas, Ļvivas, Ivanofrankivskas un Vinnicas apgabalos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-76-raketes-un-dronus-bojati-energoobjekti-un-dzelzcela-infrastruktura.a553188/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 76 raķetes un dronus — bojāti energoobjekti un dzelzceļa infrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 8. maijā</ref> 19. maijā Krievijas "Iskander" raķešu uzbrukumā atpūtas vietai Harkivas apgabalā gāja bojā seši, bet ievainoti 16 cilvēki, bet Kupjanskas rajonā nogalināja piecus, bet ievainoja desmit cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2024-krievijas-triecienos-atputas-vietai-harkivas-apgabala-sesi-bojagajusie.a554593/ Krievijas triecienos atpūtas vietai Harkivas apgabalā seši bojāgājušie] lsm.lv 2024. gada 19. maijā</ref> 23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrāva Harkivas tipogrāfiju, kurā bojā gāja septiņi cilvēki un 20 guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2024-ukrainas-prezidents-zelenskis-mudina-asv-un-kinas-liderus-junija-apmeklet-miera-samitu.a555440/ Ukrainas prezidents Zelenskis mudina ASV un Ķīnas līderus jūnijā apmeklēt miera samitu] lsm.lv 2024. gada 26. maijā</ref> 25. maijā Krievija ar divām vadāmajām [[Aviācijas bumba|aviācijas bumbām]] sagrāva celtniecības lielveikalu Harkivā, nogalinot vismaz 12 cilvēkus un 43 ievainojot.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2024-krievijas-uzbrukuma-buvmaterialu-lielveikalam-harkiva-nogalinati-vismaz-12-cilveki-ievainoti-43.a555403/ Krievijas uzbrukumā būvmateriālu lielveikalam Harkivā nogalināti vismaz 12 cilvēki, ievainoti — 43] lsm.lv 2024. gada 26. maijā</ref> Naktī uz 1. jūniju Krievijas armija uz Ukrainas energoobjektiem Zaporižjas, Dņipropetrovskas, Doneckas, Kirovohradas, Ivanofrankivskas apgabalos raidīja 47 dronus un 53 dažādu veidu raķetes. Ukraiņiem izdevās notriekt 46 dronus un 35 raķetes. Tas bija sestais masveida raķešu un bezpilota lidaparātu trieciens energoobjektiem kopš 22. marta.<ref name="LSM1JUN" /> Naktī uz 12. maiju Krievija veica gaisa uzbrukumu Ukrainai ar četrām spārnotajām raķetēm, raķetēm "''Iskander''", "''Kinžal''" un 24 droniem ''Shahed''. Pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt 29 no 30 mērķiem. Krītot notriekto raķešu atlūzām, Kijivas apgabalā izcēlās milzīgs ugungrēks kādā rūpniecības objektā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievija-jau-teju-pusi-dienas-apsauda-ukrainu-kijivas-apgabala-izcelies-milzigs-ugunsgreks.a557756/ Krievija jau teju pusi dienas apšauda Ukrainu; Kijivas apgabalā izcēlies milzīgs ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā</ref> 12. jūnijā Krievijas uzbrukumā ar "[[Iskander-M]]" raķetēm no Krimas teritorijas [[Krivijriha]]s pilsētā bojā gāja deviņi cilvēki un 29 ievainoti, arī pieci bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-krivijriha-nogalinati-devini-cilveki.a557823/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Krivijrihā nogalināti deviņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 13. jūnijā</ref> 22. jūnijā Krievija ar aviobumbām uzbruka Harkivai, nogalinot trīs cilvēkus un vismaz 56 ievainojot, arī trīs bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2024-krievijas-aviobumbu-uzbrukumos-harkivai-nogalinati-tris-cilveki-56-ievainoti.a559076/ Krievijas aviobumbu uzbrukumos Harkivai nogalināti trīs cilvēki; 56 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 22. jūnijā</ref> 29. jūnijā Krievijas raķešu uzbrukumos Ukrainā nogalināja vismaz 11 civiliedzīvotājus, bet ievainoja vēl 37. Vismaz septiņus cilvēkus nogalināja, bet vēl 31 ievainoja raķešu uzbrukumā [[Viļņanska]]s pilsētai Ukrainas dienvidaustrumos. Nogalināto vidū bija arī divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2024-pec-navejosajiem-krievijas-uzbrukumiem-ukraina-aicina-sabiedrotos-pasteigties-ar-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-piegadi.a559807/ Pēc nāvējošajiem Krievijas uzbrukumiem Ukraina aicina sabiedrotos pasteigties ar pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi] lsm.lv 2024. gada 30. jūnijā</ref> 2024. gada 3. jūlija rītā Krievija uzbruka Dņepropetrovskas apgabalam ar trīs raķetēm "Iskander-K", četrām raķetēm "H-59" un pieciem uzbrukuma droniem ''Shahed''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca vienu "Iskander-K" spārnoto raķeti, visas "H-59" raķetes un ''Shahed'' dronus, kā arī vienu "Orlan-10" izlūkošanas bezpilota lidaparātu. Dnipro pilsētā tika nogalināti pieci un ievainoti vairāk nekā 50 cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievijas-trieciena-dnipro-nogalinati-vismaz-5-cilveki-tostarp-14-gadus-veca-meitene.a560173/ Krievijas triecienā Dņipro nogalināti vismaz 5 cilvēki, tostarp 14 gadus veca meitene] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā</ref> 8. jūlijā Krievijas raķešu uzbrukumā nogalināja vismaz 20 cilvēkus un vairāk nekā 50 ievainoja. Kijivā uzbrukumā gāja bojā 15 cilvēki, bet vēl vismaz 25 cietuši. Raķetes trāpīja arī Ukrainas lielākajai bērnu slimnīcai ''Ohmatdit''. Krivijrihā raķešu triecienā gāja bojā 10 cilvēki un 31 hospitalizēts, no kuriem desmit atrodas smagā stāvoklī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.07.2024-krievija-apsauda-ukrainu-ar-desmitiem-rakesu-trapits-ari-bernu-slimnicai-kijiva.a560671/ Krievija apšauda Ukrainu ar desmitiem raķešu; trāpīts arī bērnu slimnīcai Kijivā] lsm.lv 2024. gada 8. jūlijā</ref> 31. jūlijā Krievija uzbruka ar vienu vadāmo aviācijas raķeti ''H-59'' Mikolajivas apgabalā, ar vairāk nekā 40 droniem Kijivai un Kijivas apgabalam, ar 49 droniem citos apgabalos.<ref name = "lsm31JUL">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2024-kijiva-piedzivojusi-lielako-krievijas-dronu-uzbrukumu-sogad.a563317/ Kijiva piedzīvojusi lielāko Krievijas dronu uzbrukumu šogad] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā</ref> 9. augustā Krievijas artilērija pāri frontes līnijai apšaudīja pircēju pilno lielveikalu [[Kostjantiņivka|Kostjantiņivkā]], nogalinot vismaz 11 un ievainojot 44 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-krievijas-armijas-trapijuma-lielveikalam-doneckas-apgabala-vismaz-11-nogalinato.a564503/ Krievijas armijas trāpījumā lielveikalam Doneckas apgabalā vismaz 11 nogalināto] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> Naktī uz 25. augustu Krievija veica raķešu uzbrukumu viesnīcai "Saphir" Kramatorskā, kurā uzturējās "Reuters" žurnālistu komanda sešu cilvēku sastāvā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2024-krievijas-trieciena-viesnicai-kramatorska-ievainoti-cetri-zurnalisti-tostarp-latvijas-pilsonis.a566268/ Krievijas triecienā viesnīcai Kramatorskā ievainoti četri žurnālisti, tostarp Latvijas pilsonis] lsm.lv 2024. gada 25. augustā</ref> 26. augustā Krievija teju astoņas stundas uzbruka Kijivai, Ļvivai, Odesai, Harkivai, Zaporižjai un citām pilsētām ar 127 raķetēm un 109 kaujas droniem. Raķešu triecienu izturēja [[Kijivas ūdenskrātuve|Kijivas HES ūdenskrātuves]] dambis, kas atrodas augšpus Kijivas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-ukraina-nedela-sakas-ar-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumiem-ari-kijiva-atskan-spradzieni.a566338/ Ukrainā nedēļa sākas ar Krievijas masveida gaisa uzbrukumiem; arī Kijivā atskan sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 102 raķetes (80%) un 99 dronus (90%). Krievijas uzbrukumā gāja bojā septiņi cilvēki, bet ievainoja 47 cilvēkus, arī četrus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-krievija-ar-raketem-apsauda-krivijrihu.a566461/ Krievija ar raķetēm apšauda Krivijrihu] lsm.lv 2024. gada 27. augustā</ref> 27. augusta naktī Krievija pret Ukrainas pilsētām raidīja desmit dažāda tipa raķetes un 81 ''Shahed'' kaujas dronu, no kuriem 65 (80%) Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās iznīcināt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-ukraina-bazas-par-karaviru-algam-un-jau-vairakas-dienas-ilgstosiem-krievijas-masveida-uzbrukumiem.a566544/ Ukrainā bažas par karavīru algām un jau vairākas dienas ilgstošiem Krievijas masveida uzbrukumiem] lsm.lv 2024. gada 27. augustā</ref> 3. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā Poltavas Militāro telekomunikāciju un informatizācijas institūtam nogalināja vismaz 47 un ievainoja 206 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-poltava-nogalinati-vairak-neka-40-cilveki.a567337/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Poltavā nogalināti vairāk nekā 40 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 3. septembrī</ref> 4. septembrī Krievijas raķešu triecienā Ļvivas dzīvojamajam kvartālam nogalināja septiņus, bet ievainoja 47 cilvēkus. Bojā gāja arī trīs bērni, vismaz piecus bērnus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-lvivai-nogalinati-septini-cilveki-47-ievainoti.a567415/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu triecienā Ļvivai nogalināti septiņi cilvēki, 47 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 4. septembrī</ref> 6. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā [[Pavlohrada]]i nogalināja vienu un ievainoja vairāk nekā 50 cilvēkus, tai skaitā piecus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-pavlohradai-nogalinats-viens-cilveks-un-vairak-neka-50-ievainoti.a567834/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu uzbrukumā Pavlohradai nogalināts viens cilvēks un vairāk nekā 50 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī</ref> 28. septembrī Krievijas dronu dubultā triecienā Sumu pilsētas slimnīcai nogalināja astoņus, bet ievainoja 11 cilvēkus. Pacientu un personāla evakuācijas laikā pēc pirmā uzbrukuma ienaidnieks uzbruka vēlreiz, nogalinot glābējus. Sprādzienu laikā Sumu medicīnas iestādē atradās 86 pacienti, tostarp 15 cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un 38 darbinieki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.09.2024-sumos-krievu-trieciena-slimnicai-nogalinati-vismaz-astoni-cilveki.a570528/ Sumos krievu triecienā slimnīcai nogalināti vismaz astoņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 28. septembrī</ref> Naktī uz 26. oktobri Krievijas uzbrukumos Kijvai un Dnipro gāja bojā vismaz pieci cilvēki, vairāk nekā 20 ievainoja. Uzbrukumā Dnipro cieta Mečnikova slimnīca un vairāk nekā 20 dzīvojamo namu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.10.2024-krievijas-uzbrukumos-kijivai-un-dnipro-vismaz-5-nogalinatie.a574083/ Krievijas uzbrukumos Kijivai un Dnipro vismaz 5 nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 26. oktobrī</ref> 17. novembra agrā rītā Krievija veica uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai ar 120 spārnotajām, ballistiskajām un aeroballistiskajām raķetēm un 90 droniem. Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās iznīcināt 144 mērķus, pie kam ar [[F-16]] iznīcinātājiem likvidēja aptuveni desmit objektus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.11.2024-krievija-veikusi-masveida-dronu-un-rakesu-triecienu-ukrainai.a576763/ Krievija veikusi masveida dronu un raķešu triecienu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 17. novembrī</ref> 17. novembra vakarā Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināja 11 cilvēkus (arī 9 gadus vecu zēnu un 14 gadus vecu meiteni) un ievainoja 68 cilvēkus (arī desmit bērnus).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-raketes-trieciena-daudzdzivoklu-majai-sumos-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-11.a576823/ Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināto skaits pieaudzis līdz 11] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī</ref> 18. novembra Krievijas raķešu triecienā dzīvojamo māju rajonā Odesā nogalināja vismaz astoņus un ievainoja 18 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-rakesu-trieciena-odesa-astoni-nogalinatie.a576843/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas raķešu triecienā Odesā astoņi nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī</ref> 21. novembrī Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka Krievija ar dažāda tipa raķetēm uzbruka Dnipro un Krivijrihas pilsētām, mērķējot galvenokārt pa rūpniecības uzņēmumiem un kritiskās infrastruktūras objektiem. Pēc Ukrainas puses ziņām uzbrukumā Dnipro Krievija izmantoja starpkontinentālo ballistisko raķeti "[[Rubež]]". Krievija uzbrukumos izmantoja arī virsskaņas raķeti "[[Kinžal]]", kā arī septiņas spārnotās raķetes "[[H-101]]". Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt sešas raķetes "H-101".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-krievija-pirmo-reizi-izsavusi-uz-ukrainu-starpkontinentalo-ballistisko-raketi.a577278/ Krievija pirmo reizi izšāvusi uz Ukrainu starpkontinentālo ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> Savukārt Putins paziņoja, ka Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa hiperskaņas ballistisko raķeti "[[Orešņik]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-putins-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-videja-darbibas-radiusa-ballistisko-raketi.a577351/ Putins: Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> 27. novembra vakarā Krievija palaida 97 bezpilota lidaparātus, bet tuvāk rītam debesīs pacēlās septiņi stratēģiskie bumbvedēji [[Tu-95MS]], no kuriem palaida 57 spārnotās raķetes "H-101", bet piecos no rīta krievi no kuģiem Melnajā jūrā izšāva 28 raķetes "[[Kaļibr]]". Kopumā Krievija uzbruka Ukrainai ar 188 raķetēm un droniem. Pretgaisa aizsardzība iznīcināja 76 spārnotās raķetes, trīs vadāmās raķetes "H-59/69" un 35 bezpilota lidaparātus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.11.2024-krievija-masveida-uzbrukusi-ukrainas-energetikas-nozares-objektiem.a578111/ Krievija masveidā uzbrukusi Ukrainas enerģētikas nozares objektiem] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī</ref> 10. decembrī Krievijas raķete sagrāva privātu klīniku Zaporižjā, nogalinot vismaz sešus, bet ievainojot 22 cilvēkus. Ukrainas puse ziņoja, ka kopš 2024. gada 1. decembra Ukrainai nācies atvairīt vairāk nekā 480 dronu uzbrukumu, kopā 2024. gada rudenī Krievija Ukrainai uzbruka ar aptuveni 6000 dronu, kas bija četras reizes vairāk nekā 2023. gada rudenī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.12.2024-krievijas-trieciena-privatklinikai-zaporizja-6-upuri-un-22-ievainotie.a579784/ Krievijas triecienā privātklīnikai Zaporižjā 6 upuri un 22 ievainotie] lsm.lv 2024. gada 11. decembrī</ref> 13. decembrī Krievija ar 93 raķetēm uzbruka Ukrainas energosistēmas objektiem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 81 raķeti (11 spārnotās raķetes neitralizēja ar "[[F-16]]" iznīcinātājiem). Krievija arīdzan uzbrukumā izmantoja gandrīz 200 dronu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.12.2024-krievija-veikusi-rakesu-triecienu-pa-ukrainas-energetikas-objektiem.a580150/ Krievija veikusi raķešu triecienu pa Ukrainas enerģētikas objektiem] lsm.lv 2024. gada 13. decembrī</ref> Naktī uz 31. decembri Krievija uz Ukrainu raidīja 40 lidrobotus un 21 raķeti — sešas ballistiskās raķetes "Iskander", vienu hiperskaņas raķeti "Kinžal" un 14 spārnotās raķetes (sešas "H-69" un astoņas "H-22"). Ukraiņu zenītartilēristi notrieca piecas spārnotās raķetes, raķeti "Kinžal", kā arī 16 lidrobotus, 24 lidroboti-imitatori, kuru mērķis ir novērst uzmanību no īstajiem gaisa mērķiem, nokrita paši.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.12.2024-krievija-veic-kombinetu-rakesu-un-lidrobotu-uzbrukumu-ukrainai.a581966/ Krievija veic kombinētu raķešu un lidrobotu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 31. decembrī</ref> Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka 2024. gada laikā Krievija pret Ukrainu palaidusi 10 608 kaujas dronus, 275 vadāmās aviācijas raķetes, 216 raķetes – "S300", "S400", arī 230 ballistiskās raķetes "Iskander", 71 hiperskaņas raķeti "Kinžal" un vēl simtiem citu dažādu raķešu, toskait arī ballistisko raķeti "Orešņik".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-ukraina-smagaka-situacija-doneckas-apgabala-uzbrukumiem-gatavojas-ari-harkiva.a582135/ Ukrainā smagākā situācija Doneckas apgabalā; uzbrukumiem gatavojas arī Harkivā] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī</ref> <gallery> Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-03-15 (21).jpg|2024. gada 15. marta raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātais glābējs Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-04-29 (07).jpg|2024. gada 29. aprīļa kasešu bumbu uzbrukumā Odesas promenādē nogalinātais cilvēks President Visited the Printing Facility Destroyed by Russian Strike in Kharkiv - 53743409973.jpg|23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrautā Harkivas tipogrāfijas ēka, kurā bojā gāja septiņi cilvēki Okhmatdyt 01.jpg|8. jūlijā Krievijas raķešu triecienā sagrautā Kijivas mātes un bērnu slimnīca ''Ohmatdit'' Destructions in Lviv after Russian attack, 2024-09-04 (03).webp|Cietušo glābšana pēc 4. septembra gaisa uzbrukuma Ļvivai Destructions in Sumy after Russian attack, 2024-09-28 (23).webp|Cietušie pēc 28. septembra gaisa uzbrukuma Sumu slimnīcai Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-11-18 (13).jpg|18. novembra raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātā sieviete Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2024-12-10 (12).jpg|10. decembra uzbrukumā Zaporižjā sagrautā medicīnas centra ēka Destructions in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (80).jpg|20. decembra uzbrukuma postījumi Kijivā Saint Nicholas cathedral in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (11).jpg|Kijivas Svētā Nikolaja katedrāle pēc 20. decembra uzbrukuma </gallery> ===== 2025. gada gaisa uzbrukumi ===== Jaungada naktī uz 1. janvāri Krievijas armija uzbruka Ukrainai ar 111 ''Shahed'' bezpilota lidaparātiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība iznīcināja 63 bezpilota lidaparātus, vēl 46 droni nesasniedza savus mērķus. Uzbrukumā Kijivai nogalināja divus cilvēkus, bet sešus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2025-kamer-citviet-krasni-sagaida-jauno-gadu-ukraina-kartejais-krievijas-dronu-uzbrukums.a582020/ Kamēr citviet krāšņi sagaida Jauno gadu, Ukrainā kārtējais Krievijas dronu uzbrukums] lsm.lv 2025. gada 1. janvārī</ref> Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks 2. janvārī paziņoja, ka Jaungada nakts uzbrukumā bojātas arī Ukrainas parlamenta administratīvās ēkas, kurās atrodas tā komitejas un nodaļas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-krievijas-triecienos-pa-kijivu-jaungada-nakti-bojats-ari-parlamenta-komplekss.a582193/ Krievijas triecienos pa Kijivu Jaungada naktī bojāts arī parlamenta komplekss] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī</ref> 8. janvārī ap pusčetriem pēcpusdienā Krievija ar vismaz divām vadāmajām aviobumbām uzbruka Zaporižjas rūpniecības rajonam laikā, kad ražotnē darbs bija beidzies un daudzi cilvēki devās uz mājām. Sprādzienos nogalināja 13 cilvēkus, bet vismaz 116 ievainoja, tostarp 13 gadus vecu bērnu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2025-ukrainas-pilseta-zaporizja-sero-par-krievijas-trieciena-upuriem.a583032/ Ukrainas pilsētā Zaporižjā sēro par Krievijas trieciena upuriem] lsm.lv 2025. gada 9. janvārī</ref> 2025. gada 14. februārī tika veikts [[drona uzbrukums Čornobiļas AES aizsargkonstrukcijai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/video-krievijas-drons-trapijis-cornobilas-atomelektrostacijas-aizsargkonstrukcijai-saka-zelenskis-53980|title=Krievijas drons trāpījis Čornobiļas atomelektrostacijas aizsargkonstrukcijai, saka Zelenskis|publisher=bnn.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Saskaņā ar [[Ukrainas Gaisa spēki|Ukrainas Gaisa spēku]] datiem, Ukrainai tajā naktī uzbruka Krievija ar 133 ''Shahed'' droniem, no kuriem 73 tika notriekti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/russian-drone-strike-chernobyl-radiation-zelenskyy/33314624.html|title=Russian Drone Strike Damages Chernobyl Nuclear Plant Shield, Zelenskyy Says|publisher=[[Radio Brīvā Eiropa]]|date=14 February 2025}}</ref> Naktī uz 7. martu Krievija izšāva vismaz 67 raķetes un 194 bezpilota lidaparātus, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 34 raķetes un 100 dronus, izmantojot arī Francijas iznīcinātājus ''[[Dassault Mirage 2000|Mirage]]''. Ievainoja vismaz 18 cilvēkus, tostarp četrus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2025-krievija-masveida-apsauda-ukrainu-tramps-draud-maskavai-ar-sankcijam-un-tarifiem.a590657/ Krievija masveidā apšauda Ukrainu; Tramps draud Maskavai ar sankcijām un tarifiem] lsm.lv 2025. gada 7. martā</ref> Naktī uz 8. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar 145 trieciendroniem, divām ballistiskajām un vienu spārnoto raķeti. [[Dobropiļļa]]s pilsētā nogalināja vismaz 11 cilvēkus, ievainoja vairāk nekā 30, arī bērnus. Kopumā Doneckas apgabalā uzbrukumos nogalināja vismaz 20 cilvēkus un ievainoja 43.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.03.2025-krievijas-uzbrukumos-donecka-nogalinati-vismaz-20-cilveki.a590783/ Krievijas uzbrukumos Doneckā nogalināti vismaz 20 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 8. martā</ref> Par spīti solījumam pārtraukt uzlidojumus enerģētikas objektiem un civilajai infrastruktūrai, naktī uz 19. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar sešām raķetēm un 145 droniem, pretgaisa aizsardzība notrieca 72 dronus. Sumu apgabalā viens cilvēks gāja bojā, trīs ievainoja, Kijivas apgabalā vismaz divus cilvēkus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.03.2025-krievija-uzbruk-ukrainas-civilajai-infrastrukturai-vien-dazas-stundas-pec-trampa-un-putina-sarunas.a592090/ Krievija uzbrūk Ukrainas civilajai infrastruktūrai vien dažas stundas pēc Trampa un Putina sarunas] lsm.lv 2025. gada 19. martā</ref> 4. aprīļa vakarā Krievijas ballistiskās raķetes triecienā [[Krivijriha]]s dzīvojamā mikrorajona centram nogalināja vismaz 16 cilvēkus, bet ievainoja vairāk nekā 40 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.04.2025-krievijas-ballistiskas-raketes-trieciena-krivijriha-nogalinati-16-cilveki.a594334/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas ballistiskās raķetes triecienā Krivijrihā nogalināti 16 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 4. aprīlī</ref> Pēc precizētiem datiem ballistiskās raķetes triecienā bērnu spēļu laukumā nogalināja 20 cilvēkus, tostarp 9 bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.04.2025-krivijriha-seras-pec-baisa-krievijas-uzbrukuma-izvada-rotalu-laukuma-nogalinatos-bernus.a594536/ Krivijrihā sēras pēc baisā Krievijas uzbrukuma; izvada rotaļu laukumā nogalinātos bērnus] lsm.lv 2025. gada 7. aprīlī</ref> 13. aprīlī Krievijas raķešu uzbrukumā Sumiem dzīvību zaudēja vismaz 32 civiliedzīvotāji, tostarp divi bērni. Vēl vismaz 99 cilvēkus ievainoja. Raķetes bija aprīkotas ar kasešu munīciju, kas paredzēta iespējami lielāka cilvēku skaita savainošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2025-krievijas-rakesu-trieciena-sumos-nogalinati-vairak-neka-30-civiliedzivotaju-teju-simt-ievainoto.a595300/ Krievijas raķešu triecienā Sumos nogalināti vairāk nekā 30 civiliedzīvotāju, teju simt ievainoto] lsm.lv 2025. gada 13. aprīlī</ref> Naktī uz 24. aprīli Krievija pamatā uz Kijivas un Harkivas pilsētām raidīja 215 dažāda tipa raķetes un dronus, Ukrainas gaisa spēkiem izdevās notriekt 112 no tiem. No Kijivas ziņoja vismaz 9 bojāgājušajiem un vismaz 70 ievainotajiem. Kijivas pilsētas dome pavēstīja, ka pazemes metro stacijās naktī patvērušies vairāk nekā {{sk|16000}} cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-latvijas-radio-ukraina-kijiva-un-citas-pilsetas-piedzivo-smagus-krievijas-uzbrukumus.a596522/ Latvijas Radio Ukrainā: Kijiva un citas pilsētas piedzīvo smagus Krievijas uzbrukumus] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī</ref> Vēlāk ziņoja, ka Kijivā gājuši bojā 12 cilvēki un, iespējams, nāvējošais trieciens veikts ar [[Ziemeļkoreja]]s raķeti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.04.2025-sabiedrotajiem-pieaug-bazas-par-asv-miera-planu.a596694/ Sabiedrotajiem pieaug bažas par ASV «miera plānu»] lsm.lv 2025. gada 25. aprīlī</ref> Naktī uz 24. maiju Krievija uzbruka Kijivai un Dņipropetrovskas, Odesas, Zaporižjas apgabaliem ar 14 ballistiskajām raķetēm ''Iskander-M/KN-23'' un 250 ''Shahed'' tipa trieciendroniem un droniem imitatoriem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2025-krievija-nakti-uz-sestdienu-uzbrukusi-ukrainai-ar-14-ballistiskajam-raketem-un-250-droniem.a600374/ Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 14 ballistiskajām raķetēm un 250 droniem] lsm.lv 2025. gada 24. maijā</ref> Naktī uz 25. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 9 raķetēm ''Iskander-M/KN-23'', 55 raķetēm H-101, H-22, H-59/H-69, ''Kalibr'' un 298 droniem. Droni un raķetes trāpīja 22 vietās, un 15 vietās nogāzās atlūzas no notriektajiem ienaidnieku droniem un raķetēm. Kijivā un Kijivas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja 16 cilvēkus, tai skaitā trīs bērnus, Hmeļnickas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja piecus cilvēkus, Žitomiras apgabalā nogalināja trīs un ievainoja 12 cilvēkus, Mikolajivā nogalināja vienu un ievainoja piecus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2025-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-ukrainai-nogalinati-vairak-neka-desmit-cilveki.a600431/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Ukrainai nogalināti vairāk nekā desmit cilvēki] lsm.lv 2025. gada 25. maijā</ref> Naktī uz 26. maiju Krievija izšāva 364 kaujas bezpilota lidaparātus, to imitācijas un dažāda tipa raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2025-gandriz-400-droni-un-raketes-ukraina-plasakie-krievijas-uzbrukumi-kops-pilna-apmera-kara-sakuma.a600548/ Gandrīz 400 droni un raķetes — Ukrainā plašākie Krievijas uzbrukumi kopš pilna apmēra kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 26. maijā</ref> Naktī uz 31. maiju Krievija uz Ukrainas Harkivas, Sumu un Doneckas apgabaliem raidīja 109 uzbrukuma lidrobotus un piecas dažādu tipu raķetes. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca trīs vadāmās aviācijas raķetes H-59/69, bet ar zenītartilērijas uguni iznīcināja 39, ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 30 lidrobotus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-krievi-uz-ukrainu-raidijusi-109-lidrobotus-un-piecas-raketes.a601346/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievi uz Ukrainu raidījuši 109 lidrobotus un piecas raķetes] lsm.lv 2025. gada 31. maijā</ref> Naktī uz 17. jūniju Krievija uz Ukrainu raidīja vairāk nekā 440 dronu un 32 raķetes, no tiem uz Kijivu 175 dronus un vismaz 14 spārnotās raķetes. Kijivā nogalināja vismaz 14 cilvēkus un ap 100 ievainoja, Odesā nogalināja vismaz vienu cilvēku un 17 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.06.2025-krievijas-rakete-trapijusi-daudzdzivoklu-nama-kijiva-nogalinati-vismaz-14-cilveki.a603536/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķete trāpījusi daudzdzīvokļu namā Kijivā, nogalināti vismaz 14 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 17. jūnijā</ref> Pēc Ukrainas puses ziņām līdz 2025. gada vidum Krievija tai bija uzbrukusi ar gandrīz 29 000 Irānas izstrādātajiem droniem ''[[Shahed]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2025-zelenskis-krievija-kops-kara-sakuma-pret-ukrainu-izsavusi-gandriz-29-000-sahed-dronu.a604376/ Zelenskis: Krievija kopš kara sākuma pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 29 000 «Šahed» dronu] lsam.lv 2025. gada 25. jūnijā</ref> Naktī uz 29. jūniju Krievijas karaspēks pret Ukrainu raidīja 477 dronus un 60 raķetes, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 211 dronus un 225 dronus neitralizēja. Notrieca arī 39 raķetes, bet atvairot uzbrukumu, pēc septiņu gaisa mērķu notriekšanas avarēja Ukrainas iznīcinātājs [[F-16]], kura pilots [[Maksims Ustimenko]] gāja bojā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2025-krievija-pret-ukrainu-nakti-raidijusi-specigako-gaisa-uzbrukumu-kops-kara-sakuma.a604885/ Krievija pret Ukrainu naktī raidījusi spēcīgāko gaisa uzbrukumu kopš kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 29. jūnijā</ref> 4. jūlijā Ukrainas Gaisa spēki paziņoja, ka naktī Krievija uz Ukrainu raidīja 539 ''Shahed'' tipa trieciendronus un to imitatorus, kā arī 6 ballistiskās raķetes ''Iskander — M'', 4 spārnotās raķetes ''Iskander — K'' un vienu virsskaņas ballistisko raķeti ''Kinžal''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmā izdevās notriekt 478 dronus un raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.07.2025-piektdien-notikusi-trampa-un-zelenska-telefonsaruna-kijiva-atgustas-pec-krievijas-triecieniem.a605543/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Piektdien notikusi Trampa un Zelenska telefonsaruna; Kijiva atgūstas pēc Krievijas triecieniem] lsm.lv 2025. gada 4. jūlijā</ref> 9. jūlijā Krievija vairākos viļņos ar 728 droniem un 13 ballistiskajām raķetēm uzbruka vairākiem Ukrainas apgabaliem, bet galvenais uzbrukuma mērķis bija [[Lucka]]s pilsēta Volīnijas apgabalā Ukrainas ziemeļrietumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-ukrainas-pilseta-lucka-piedzivo-postosako-krievijas-uzbrukumu-visa-kara-laika.a606249/ Ukrainas pilsēta Lucka piedzīvo postošāko Krievijas uzbrukumu visa kara laikā] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā</ref> Lielāko daļu no droniem izdevās novirzīt no kursa vai iznīcināt, tomēr gāja bojā viens cilvēks. 10. jūlijā Krievija pret Ukrainu raidīja kopumā 400 ''Shahed'' dronus un 18 raķetes, Kijivā nogalinot divus cilvēkus un 13 ievainojot.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumos-kijivai-nogalinati-divi-cilveki-13-ievainoti.a606274/ Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Kijivai nogalināti divi cilvēki, 13 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 10. jūlijā</ref> Naktī uz 12. jūliju Krievija uzbruka Ukrainai ar 597 trieciendroniem un 26 spārnotajām raķetēm [[H-101]]. 319 dronus un 25 raķetes izdevās notriekt, bet 258 bezpilota lidaparātu lokāciju pazaudēja vai arī pret tiem sekmīgi pielietoja elektroniskos ieročus. Tomēr viena raķete un 20 trieciendroni trāpīja piecās vietās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2025-ukraina-kartejie-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumi-kopuma-izsautas-26-raketes-un-597-droni.a606587/ Ukrainā kārtējie Krievijas masveida gaisa uzbrukumi — kopumā izšautas 26 raķetes un 597 droni] lsm.lv 2025. gada 12. jūlijā</ref> Naktī uz 19. jūliju Krievija uz Ukrainu izšāva 344 gaisa dronus no [[Brjanskas apgabals|Brjanskas]], [[Kurskas apgabals|Kurskas]], [[Orlas apgabals|Orlas]] apgabalu teritorijas, no [[Miļļerova]]s (Rostovas apgabalā), Šatalovas (Smoļenskas apgabalā) un [[Primorskoahtarska]]s lidlauka, 12 ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'' no Voroņežas, Kurskas un Rostovas apgabaliem, kā arī no okupētās Krimas, astoņas spārnotās raķetes ''Iskander-K'' no Miļļerovas rajona, un 15 spārnotās raķetes H-101 no Saratovas apgabala. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 185 ''Shahed'' dronus, septiņas ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'', septiņas ''Iskander-K'' spārnotās raķetes un deviņas raķetes H-101.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.07.2025-zelenskis-krievija-nakti-raidijusi-pret-ukrainas-pilsetam-vismaz-300-trieciendronus-un-30-raketes.a607375/ Zelenskis: Krievija naktī raidījusi pret Ukrainas pilsētām vismaz 300 trieciendronus un 30 raķetes] lsm.lv 2025. gada 19. jūlijā</ref> Naktī uz 26. jūliju Krievija uz Ukrainu raidīja 208 lidrobotus un 27 raķetes, no kuriem ukraiņi notrieca 183 lidrobotus un 17 raķetes. Uzbrukumā pret Harkivu krievi izmantoja arī vadāmās aviācijas bumbas. Uzbrukumā Dnipro pilsētai un Dņipropetrovskas apgabalam bija gan nogalinātie, gan ievainotie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-istenojusi-kartejo-masivo-rakesu-un-dronu-uzbrukumu-vairakas-vietas-ukraina.a608183/ Krievija īstenojusi kārtējo masīvo raķešu un dronu uzbrukumu vairākās vietās Ukrainā] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā</ref> Naktī uz 29. jūliju Krievijas planējošo bumbu triecienos Dņipropetrovskas, Harkivas un Zaporižjas apgabalos nogalināja vismaz 25 cilvēkus, arī 23 gadus vecu grūtnieci.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.07.2025-krievijas-triecienos-ukrainai-cies-vairakas-pilsetas-nogalinati-vismaz-25-cilveki.a608438/ Krievijas triecienos Ukrainai cieš vairākas pilsētas; nogalināti vismaz 25 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 29. jūlijā</ref> Naktī uz 31. jūliju Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināja vismaz 15 cilvēkus, arī divus bērnus, vismaz 145 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā deviņi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievijas-gaisa-triecienos-kijiva-nogalinati-15-cilveki-un-vismaz-145-ievainoti.a608680/ Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināti 15 cilvēki un vismaz 145 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā</ref> 1. augustā kļuva zināms, ka upuru skaits Kijivā bija pieaudzis līdz 31 cilvēkam, starp nogalinātajiem bija pieci bērni. Vēl 159 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā 16 bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-krievijas-gaisa-triecienos-nogalinato-skaits-sasniedzis-31-vel-159-cilveki-ievainoti.a608883/ Krievijas gaisa triecienos nogalināto skaits sasniedzis 31, vēl 159 cilvēki ievainoti] lsm.lv 2025. gada 1. augustā</ref> Krievija uzbrukumā Kijivai izmantoja ar raķetēm darbināmus ''Geran-2'' tipa dronus, kas attīsta daudz lielāku lidojuma ātrumu. Līdz šī gada beigām Krievija plānojot saražot aptuveni 4000 šādu modernizēto tipa dronu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-tramps-krievijas-uzbrukumus-ukrainai-sauc-par-pretigu-ricibu-un-draud-ar-sankcijam.a608823/ Tramps Krievijas uzbrukumus Ukrainai sauc par pretīgu rīcību un draud ar sankcijām] lsm.lv 2025. gada 1. augustā</ref> 21. augustā Krievija raidīja 574 dronus, sešas ballistiskās raķetes un 33 spārnotās raķetes pret Kijivas, Zaporižjas, Dnipro un Sumu pilsētām, kā arī pret Rivnes, Ļvivas, Luckas un Aizkarpatu apgabaliem Ukrainas rietumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.08.2025-ukraina-plasi-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumi-apsaudita-ari-kijiva.a611169/ Ukrainā plaši Krievijas dronu un raķešu uzbrukumi, apšaudīta arī Kijiva] lsm.lv 2025. gada 21. augustā</ref> Naktī uz 29. augustu Krievija pret Ukrainu raidīja 629 lidrobotus, divas hiperskaņas raķetes ''Kinžal'', deviņas ballistiskās raķetes ''Iskander M'' un 20 spārnotās raķetes H-101. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca 563 dronus, vienu raķeti ''Kinžal'', septiņas raķetes ''Iskander'' un 18 raķetes H-101. Uzbrukumā Kijivai nogalināja vismaz 18 cilvēkus (arī četrus bērnus) un ievainoja 38, raķešu triecienā bojāta arī Eiropas Savienības pārstāvniecības ēka un Britu padomes birojs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.08.2025-plasos-krievijas-triecienos-kijivai-nogalinati-vismaz-18-cilveki-gandriz-40-ievainoti.a612031/ Plašos Krievijas triecienos Kijivai nogalināti vismaz 18 cilvēki, gandrīz 40 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 28. augustā</ref> Naktī uz 7. septembri Krievija uz Ukrainu raidīja kopumā 805 trieciendronus vai to imitatorus, kas bija lielākais dronu uzbrukums kopš kara sākuma. Kopā ar droniem Krievija uz Ukrainu raidīja arī 13 raķetes. Dronu un raķešu triecienos Kijivai nogalināja četrus cilvēkus, arī 32 gadus vecu sievieti un viņas divus mēnešus veco dēlu, vēl 20 ievainoja. Uzbrukumos cieta Ukrainas valdības ēka Kijivas centrā. Krievijas uzbrukumā vismaz 17 cilvēkus ievainoja Zaporižjas pilsētā, gaisa uzbrukumus piedzīvoja arī Krivijriha, kā arī Sumu un Čerņihivas apgabali.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.09.2025-cetri-cilveki-nogalinati-krievijas-plasakaja-dronu-uzbrukuma-ukrainai-aizdegusies-valdibas-eka.a613353/ Četri cilvēki nogalināti Krievijas plašākajā dronu uzbrukumā Ukrainai; aizdegusies valdības ēka] lsm.lv 2025. gada 7. septembrī</ref> Naktī uz 20. septembri Krievija raidīja pret Ukrainu 579 uzbrukuma lidrobotus ''Shahed'' un dronus imitatorus, no kuriem 552 ukraiņiem izdevās neitralizēt. Krievi izšāva pret Ukrainu arī 32 spārnotās raķetes [[H-101]], no kurām 29 notrieca. Pret Ukrainu palaida arī astoņas ballistiskās raķetes ''[[Iskander-M]]/[[KN-23]]'', no kurām divas ukraiņiem izdevās notriekt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2025-krievi-uzbrukusi-ukrainai-ar-40-raketem-un-580-droniem.a615163/ Krievi uzbrukuši Ukrainai ar 40 raķetēm un 580 droniem] lsm.lv 2025. gada 20. septembrī</ref> Naktī uz 30. oktobri Krievija uzbruka Ukrainai ar 653 (ap 400 ''Shahed'') droniem un 52 raķetēm (deviņām ballistiskajām). 623 no tiem ukraiņiem izdevās notriekt, tomēr 16 raķetes un 63 trieciendroni trāpīja 20 lokācijās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.10.2025-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-705-droniem-un-raketem-lielako-dalu-no-tiem-izdevies-notriekt.a620451/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 705 droniem un raķetēm; lielāko daļu no tiem izdevies notriekt] lsm.lv 2025. gada 30. oktobrī</ref> Naktī uz 19. novembri un no rīta Krievija palaida uz Ukrainu gandrīz 500 kaujas dronu un 48 raķetes. Lielāko daļu no droniem un raķetēm Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās notriekt, tomēr septiņas raķetes trāpīja savos mērķos. Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētām un apdzīvotajām vietām nogalināja 25 un ievainoja vairāk nekā 100 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-trieciena-ukrainas-pilsetai-ternopilai-vismaz-25-cilveki-nogalinati-73-ievainoti.a622946/ Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētai Ternopiļai vismaz 25 cilvēki nogalināti, 73 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 19. novembrī</ref> Naktī uz 25. novembri Krievija uzbruka ar vairāk nekā 460 kaujas droniem un 22 raķetēm. Kijivā nogalināja septiņus, bet ievainoja 21 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2025-krievijas-uzbrukuma-kijivai-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-7-ievainots-21-cilveks.a623707/ Krievijas uzbrukumā Kijivai nogalināto skaits pieaudzis līdz 7, ievainots 21 cilvēks] lsm.lv 2025. gada 25. novembrī</ref> Naktī uz 29. novembri Krievija uz Ukrainas pilsētām palaida 596 dažāda tipa kaujas dronus un 36 raķetes. Uzbrukums Kijivai ilga visu nakti un turpinājās no rīta. 577 dronus un raķetes gaisa spēkiem izdevās notriekt, bet 22 vietās bija trāpījumi. Ukrainas Enerģētikas ministrija ziņoja, ka uzbrukumā postījumi nodarīti kritiskās infrastruktūras objektiem Kijivā un tās apgabalā, Čerņihivas, Sumu, Poltavas un Harkivas apgabalos. Bez elektrības Kijivā palika aptuveni {{sk|500000}} lietotāju, vairāk nekā {{sk|100000}} — Kijivas apgabalā un gandrīz {{sk|800000}} lietotāju Harkivas apgablā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.11.2025-ilgstosa-krievijas-kombineta-gaisa-trieciena-kijivai-tris-bojagajusie-un-37-ievainotie.a624328/ Ilgstošā Krievijas kombinētā gaisa triecienā Kijivai trīs bojāgājušie un 37 ievainotie] lsm.lv 2025. gada 29. novembrī</ref> 2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, izmantojot to, ka no novembra beigām līdz decembra vidum pārtrūka Rietumu sabiedroto raķešu un aizsardzības sistēmu piegādes. Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.<ref name="05.03.2026" >[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2026-avoti-ukrainai-teju-menesi-nebija-rakesu-f-16-lai-atvairitu-krievijas-gaisa-uzbrukumus.a637501/ Avoti: Ukrainai teju mēnesi nebija raķešu F-16, lai atvairītu Krievijas gaisa uzbrukumus] lsm.lv 05.03.2026</ref> <gallery> Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-01-01 (08).jpg|1. janvāra uzbrukums Kijivai Russian drone Gerbera, downed in Ukraine (2025-01-07).jpg|7. janvārī Sumu apgabalā notriektais Krievijas drons Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-01-08 (03).jpg|8. janvāra bombardēšanas upuri Zaporižjā Destructions in Kherson after Russian attack, 2025-02-20 (33).webp|20. februāra bombardēšanas upuris Hersonā Sumy strike 130425-3.webp|13. aprīļa raķešu uzbrukuma upuri Sumos Kherson Oblast State Administration after Russian strike, 2025-06-05 (02).jpg|5. jūnijā sagrautā Hersonas apgabala administrācijas ēka Київ. Аварійно-відновлювальні роботи у Солом'янському районі (07).jpg|6. jūnija raķešu uzbrukuma upuri Kijivā Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2025-06-07 (01).jpg|7. jūnija uzbrukums Harkivai Destructions in Dnipropetrovsk Oblast after Russian attack, 2025-06-24 (51).jpg|24. jūnija gaisa uzbrukums Dņepropetrovskas apgabalam Destructions in Odesa after Russian attack, 2025-06-27 (01).jpg|27. jūnija gaisa uzbrukums Odesai Attack on Kyiv, 4 July 2025 05.webp|4. jūlija gaisa uzbrukums Kijivai Destructions in Ternopil after Russian attack, 2025-11-19.webp|19. novembra gaisa uzbrukums [[Ternopiļa]]i Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-12-17 (01).jpg|17. decembra uzbrukums Zaporižjai Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-12-27 (21).jpg|Postījumi Kijivā 27. decembrī </gallery> ===== 2026. gada gaisa uzbrukumi ===== [[attēls:Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra following attack 02.webp|thumb|300px|[[Kijivas Pečeru klosteris|Kijivas Pečeru klostera]] postījumi pēc drona uzbrukuma 2026. ɡada 15. jūnijā]] Naktī uz 5. janvāri Krievija uzbruka Ukrainai ar deviņām ballistiskajām raķetēm un 165 ''Shahed'', ''Gerber'' un cita veida kaujas droniem. Ukrainai izdevās notriekt 137 kaujas dronus, kopumā konstatēti 26 kaujas dronu un raķešu trāpījumi desmit vietām. Uzbrukumos cieta privātais medicīnas centrs Kijivas Oboloņas rajonā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2026-krievijas-uzbrukumos-kijivai-divi-cilveki-nogalinati-vairakos-apgabalos-cietusi-energetikas-objekti.a628534/ Krievijas uzbrukumos Kijivai divi cilvēki nogalināti; vairākos apgabalos cietuši enerģētikas objekti] lsm.lv 2026. gada 5. janvārī</ref> Naktī uz 9. janvāri Krievija uz Ukrainu palaida 242 kaujas dronus un 36 raķetes, arī ballistisko raķeti "[[Orešņik]]", nogalinot vismaz četrus un ievainojot 26 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2026-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-kijivai-nogalinati-vismaz-4-un-ievainoti-26-cilveki.a629213/ Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Kijivai nogalināti vismaz 4 un ievainoti 26 cilvēki] lsm.lv 2026. gada 9. janvārī</ref> Kijivā pēc 9. janvārī notikušajiem postošajiem uzbrukumiem pa energoinfrastruktūru izsludināja ārkārtas stāvokli enerģētikas jomā. Aptuveni puse no 3 miljonu iedzīvotāju lielās pilsētas palika bez apkures, bet lielai daļai iedzīvotāju nebija pieejama elektrība un ūdens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.01.2026-krievijas-triecienos-ukraina-jauni-postijumi.a630664/ Krievijas triecienos Ukrainā jauni postījumi] lsm.lv 2026. gada 20. janvārī</ref> 13. janvārī Latvija sasauca [[ANO Drošības padome]]s ārkārtas sanāksmi, kurā nosodīja Krievijas Federācijas apzinātu vēršanos pret civiliedzīvotājiem Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2026-ano-drosibas-padome-nosoda-krievijas-uzbrukumus-tuvu-nato-valstij.a629844/ ANO Drošības padome nosoda Krievijas uzbrukumus tuvu NATO valstij] lsm.lv 2026. gada 13. janvārī</ref> Tomēr 20. janvārī Krievija veica vēl vienu masveidīgu triecienu Ukrainas enerģijas infrastruktūras objektiem. Ukrainas militārie izlūki norādīja, ka 20. janvāra uzbrukumā Krievija iztērējusi vairāk nekā 131 miljonu ASV dolāru. Arī naktī uz 24. janvāri Krievija ar 21 raķeti un 375 droniem apšaudīja Kijivu, kā arī citas valsts teritorijas, postot dzīvojamās, kā arī kritiskās infrastruktūras ēkas. Ienaidnieki uz Kijivu palaida 12 [[H-22]] raķetes, kuras var pārtvert vienīgi ''Patriot'' pretgaisa aizsardzības sistēmas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.01.2026-krievijas-triecieni-ukraina-posta-energoinfrastrukturu-abu-dabi-noslegusas-miera-sarunas.a631448/ Krievijas triecieni Ukrainā posta energoinfrastruktūru; Abū Dabī noslēgušās miera sarunas] lsm.lv 2026. gada 24. janvārī</ref> 2026. gada februārī, Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.<ref name="05.03.2026"/> Naktī uz 7. martu Krievija uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 29 raķetēm un 480 droniem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki iznīcināja 19 raķetes un 453 dronus. Triecienā Harkivai cieta arī daudzstāvu dzīvojamā ēka, nogalināti septiņi cilvēki, starp viņiem divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2026-krievija-nakti-uzbrukusi-ukrainai-ar-480-droniem-un-29-raketem-harkiva-septini-bojagajusie.a637861/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija naktī uzbrukusi Ukrainai ar 480 droniem un 29 raķetēm; Harkivā septiņi bojāgājušie] lsm.lv 07.03.2026</ref> Naktī uz 24. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 392 dronus, bet dienas laikā raidīto dronu skaits pārsniedza 400. [[Ļviva]]s centrā cieta Bernardīnu klostera ansamblis, gaisa uzbrukumi bija arī pret [[Ternopiļa]]s, [[Ivanofrankivska]]s, [[Žitomira]]s un [[Vinnica]]s pilsētām. Ivanofrankivskas centrā dronu triecienā nogalināja divus, bet ievainoja četrus cilvēkus, ieskaitot sešus gadus vecu bērnu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2026-krievija-dienas-laika-veikusi-masveida-dronu-uzbrukumu-ukrainai.a640280/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija dienas laikā veikusi masveida dronu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 24.03.2026</ref> 16. aprīļa Krievijas raķešu un dronu gaisa uzbrukumos Kijivai, Odesai un Dņipropetrovskas apgabalam nogalināja 18 cilvēkus un vismaz 111 ievainoja. Uzbrukumā Krievija palaida 19 ballistiskās raķetes, 25 spārnotās raķetes un vairāk nekā sešsimt dronu, lielāko daļu Krievijas kaujas dronu un raķešu izdevās notriekt, bet 12 raķetes un 20 kaujas droni tomēr trāpīja mērķiem. Uzbrukumos galvaspilsētai nogalināja četrus cilvēkus, upuru vidū bija arī 12 gadus vecs zēns, Odesā dzīvību zaudēja vismaz deviņi cilvēki, bet vismaz 23 ievainoja. Dnipro pilsētā nogalināja trīs cilvēkus, vēl viens gāja bojā Nikopoles rajonā.<ref name="ReferenceA">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.04.2026-krievijas-uzbrukumos-ukraina-nogalinati-18-cilveki-zelenskis-cel-trauksmi-par-pretgaisa-rakesu-trukumu.a643147/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas uzbrukumos Ukrainā nogalināti 18 cilvēki, Zelenskis ceļ trauksmi par pretgaisa raķešu trūkumu] lsm.lv 16.04.2026</ref> 5. maijā Krievijas ɡaisa uzbrukumos Ukrainai ar vadāmajām aviobumbām un trieciendroniem nogalināja vismaz 27 un ievainoja 120 cilvēkus, no viņiem Zaporižjā nogalināja vismaz 12, Kramatorskā 5, bet Dņipro 4 civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2026-krievijas-triecienos-ukraina-otrdien-vismaz-27-upuri-maskava-parkapusi-kijivas-pasludinato-ugunspartrauksanu.a645792/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas triecienos Ukrainā otrdien vismaz 27 upuri; Maskava pārkāpusi Kijivas pasludināto ugunspārtraukšanu] lsm.lv 06.05.2026</ref> Drīz pēc trīs dienu pamiera beiɡām naktī uz 15. maiju Krievija uzbrukumā raidīja vairāk nekā 700 dronu un raķešu, galvenokārt uz Kijivu. Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienības notrieca 652 dronus un 41 raķeti. Lielākie postījumi bija Darnicas rajonā, kur raķete [[X-101]] sagrāva daudzstāvu dzīvojamo māju, iznīcinot 18 dzīvokļus un noɡalinot 24 cilvēkus, viņu vidū 12, 15 un 17 gadus vecas meitenes. Vēl 48 cilvēki guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.05.2026-kijiva-sero-pec-viena-no-lielakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kara-laika.a647226/ Kijivā sēro pēc viena no lielākajiem Krievijas uzbrukumiem kara laikā] lsm.lv 15.05.2026</ref> Naktī uz 16. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 294 dažāda tipa droniem. Ukrainas Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienībām izdevās notriekt un neitralizēt ar elektroniskās kaujas līdzekļiem 269 Krievijas lidrobotus. Ukrainas spēki reģistrēja 20 dronu trāpījumus un to atlūzu nokrišanu vairākos valsts reģionos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2026-krievijas-dronu-triecienos-ukraina-vairaki-ievainotie-un-viens-nogalinatais.a647402/ Krievijas dronu triecienos Ukrainā vairāki ievainotie un viens nogalinātais] lsm.lv 16.05.2026</ref> Naktī uz 24. maiju Krievijas raķešu un dronu triecienos Kijivai nogalināja vismaz divus cilvēkus, bet vēl vairāk nekā 80 ievainoja. Krievija uzbruka ar 600 droniem un 90 raķetēm, arī hiperskaņas raķetes "[[Kinžal]]", spārnotās raķetes un ballistiskās raķetes, tostarp "[[Orešņik]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2026-kijiva-piedzivojusi-vienu-no-plasakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kops-kara-sakuma.a648479/ Kijiva piedzīvojusi vienu no plašākajiem Krievijas uzbrukumiem kopš kara sākuma] lsm.lv 24.05.2026</ref> Naktī uz 2. jūniju notika Krievijas masveida raķešu un dronu uzbrukums Ukrainas lielākajām pilsētām Kijivai, Harkivai un Dnipro, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot vairāk nekā 100 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.06.2026-krievijas-triecienos-ukrainai-vismaz-devini-nogalinatie-vairak-neka-100-ievainoto.a649676/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas triecienos Ukrainai vismaz deviņi nogalinātie, vairāk nekā 100 ievainoto] lsm.lv 02.06.2026</ref> Naktī uz 15. jūniju Krievija uz Ukrainu palaida 70 raķetes un vairāk nekā 600 kaujas dronu, ap pulksten 1.30 tiešā krievu drona "Geraņ 2" uzbrukumā cieta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iekļautais [[Kijivas Pečeru klosteris]], izpostot Uspiņjes katedrāles augšējā daļā esošos objektus. Kijivā nogalināja vismaz piecus, bet 35 cilvēkus ievainoja, Harkivā atkārtotā triecienā nogalināja piecus glābšanas dienesta darbiniekus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.06.2026-krievijas-trieciena-ukrainai-desmit-nogalinatie-drons-trapijis-kijivas-peceru-klosterim.a651434/ Krievijas triecienā Ukrainai desmit nogalinātie; drons trāpījis Kijivas Pečeru klosterim] lsm.lv 15.06.2026</ref> <gallery> Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-01-09 (01).jpg|Postījumi Kijivā 9. janvārī Train in Kharkiv Oblast after Russian attack, 2026-01-27 (11).jpg|Deɡošs Ukrainas tālsatiksmes vilciena vaɡons pēc krievu dronu uzbrukuma 27. janvārī Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-02-09 (01).jpg|Uzbrukums vilcienam 9. februārī Train in Mykolaiv after Russian attack, 2026-03-04 (01).webp|Uzbrukums tālsatiksmes vilcienam 4. martā Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2026-03-07 (03).jpg|Postījumi Harkivā 7. martā Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-03-14 (02).webp|Dīzeļvilciena lokomotīve pēc krievu dronu uzbrukuma 14. martā Disposal of a Russian drone in Sumy Oblast, 2026-04-07 (01).jpg|Krievijas drons Sumu apɡabalā 7. aprīlī Destructions in Sloviansk after Russian attack, 2026-04-15 (01).jpg|Postījumi Slovjanskā 15. aprīļa rītā National Chernobyl Museum in Kyiv after Russian attack, 2026-05-24 (15).jpg|Postījumi Čornobiļas muzejā Kijivā 24. maijā Kharkiv Art Museum after Russian shelling on 14 June 2026.jpg|Harkivas mākslas muzeja deɡšana 14. jūnijā Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra on fire 4.jpg|Kijivas Pečeru klostera deɡšana naktī uz 15. jūniju </gallery> == Postījumi Krievijas un tās okupēto apgabalu teritorijā == {{pamatraksts|Kreisera "Moskva" nogremdēšana}} [[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim "Moskva", kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā]] [[Attēls:Крымский мост 21 декабря 2019 года.jpg|thumb|[[Krimas tilts|Krimas tilta]] daļa, kurā notika sprādziens 2022. gada 8. oktobrī]] === 2022. gada uzbrukumi === 2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr [[Ukrainas valdība]] un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem. 1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s. 14. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm "Neptūns" sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' ("Maskava"). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes "Neptūns".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī</ref> 16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> 21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijeva]]s ķīmiskā rūpnīca. 22. aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25. aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestras Moldāvu Republikā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldāvu Republikas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā</ref> 9. augustā notika sprādzieni [[Saki]] kara lidlaukā pie Novofedorivkas. Krievijas puse norādīja, ka sprādzienus izraisīja nevis Ukrainas uzbrukums, bet gan "neuzmanīga apiešanās ar uguni". Taču satelītu attēli apstiprināja Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-analitiki-krievija-joprojam-neizpratne-par-spradzieniem-krimas-kara-lidlauka.a468920/ ASV analītiķi: Krievija joprojām neizpratnē par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> 16. augustā notika eksplozija munīcijas noliktavā Maiskoje ciematā [[Džankoja]]s rajonā, Ukrainas puse informēja, ka to izraisīja Ukrainas Bruņoto spēku trieciens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupetaja-krima-atkal-spradzieni--eksplozija-municijas-noliktava.a469567/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Okupētajā Krimā atkal sprādzieni — eksplozija munīcijas noliktavā] lsm.lv 2022. gada 16. augustā</ref> 8. oktobra rītā uz [[Krimas tilts|Krimas tilta]] Kerčas pusē notika sprādziens, aizdegoties pār tiltu braucoša kravas vilciena degvielas cisternām. Krievijas Nacionālā pretterorisma komiteja paziņoja, ka septiņas degvielas cisternas aizdegušās pēc tam, kad uz autotilta bija uzspridzināta kravas automašīna. Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēki paziņoja, ka ir iznīcināta arī daļa autoceļa, bet Krimas vietvaldis Sergejs Aksjonovs apstiprināja, ka iebrukuši divi automašīnām paredzētā tilta laidumi. Jebkuru satiksmi pār tiltu apturēja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-spradziena-nopietni-cietis-krimas-pussalu-un-krieviju-savienojosais-tilts.a477137/ Pēc sprādziena nopietni cietis Krimas pussalu un Krieviju savienojošais tilts] lsm.lv 2022. gada 8. oktobrī</ref> Atriebjoties Krievijas Federācijas BS 10. oktobra rītā uz Kijivas, Ļvivas, Žitomiras, Ternopiļas, Harkivas un citu Ukrainas lielāko pilsētu civilās infrastruktūras objektiem izšāva 83 raķetes, no kurām 43 raķetes Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca.<ref name="ReferenceC"/> 29. oktobrī notika dronu uzbrukums Krievijas Federācijas karakuģiem [[Sevastopole]]s līcī, arī Krievijas Melnās jūras flotes flagmanim fregatei "Admirālis Makarovs". Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka uzbrukums tika veikts ar septiņiem autonomiem jūras droniem un deviņiem cita tipa droniem un atzina, ka nodarīti bojājumi jūras tralerim "Ivans Golubecs". 3. novembrī Krievijas Ārlietu ministrija izsauca Lielbritānijas vēstnieci Maskavā, izsakot oficiālu protestu par to, ka Lielbritānija esot līdzdalībniece uzbrukumam Krievijas kuģiem Sevastopolē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-oficiali-apsudz-lielbritaniju-par-lidzdalibu-uzbrukuma-kugiem-sevastopole.a481019/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija oficiāli apsūdz Lielbritāniju par līdzdalību uzbrukumā kuģiem Sevastopolē] lsm.lv 2022. gada 4. novembrī</ref> 5. decembrī Krievijas mediji paziņoja, ka [[Engelsa]]s gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā pēc Ukrainas lidrobota uzbrukuma noticis sprādziens, kurā bojāti divi stratēģiskie bumbvedēji "[[Tu-95]]". Līdzīgs sprādziens noticis arī kara lidlaukā pie [[Rjazaņa]]s, kur bojāta viena lidmašīna.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-ar-droniem-sarikojusi-uzbrukumus-krievijas-kara-lidlaukiem.a485520/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina ar droniem sarīkojusi uzbrukumus Krievijas kara lidlaukiem] lsm.lv 2022. gada 5. decembrī</ref> 26. decembra naktī Ukraina veica vēl vienu drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzībai it kā esot izdevies dronu notriekt, bet lidrobota atlūzas esot nogalinājušas trīs karavīrus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-jaunu-ukrainas-drona-triecienu-engelsas-gaisa-speku-bazei-saratova.a488800/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija ziņo par jaunu Ukrainas drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzei Saratovā] lsm.lv 2022. gada 26. decembrī</ref> === 2023. gada uzbrukumi === Naktī uz 2023. gada 2. janvāri notika sprādzieni [[Voroņeža]]s kara lidlaukā.<ref name="LSM2JAN"/> 4. februārī Belgorodas apgabala gubernators paziņoja, ka Ukrainas Bruņotie spēki apšaudījuši Borisovkas rajonu, aizdedzinot naftas bāzi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-belgorodas-apgabala-deg-naftas-baze-vietvara-vaino-ukrainu.a494861/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijā Belgorodas apgabalā deg naftas bāze, vietvara vaino Ukrainu] lsm.lv 2023. gada 4. februārī</ref> 28. februārī pēc Ukrainas donu uzlidojuma [[Tuapse]]s ''[[Rosneft]]'' naftas pārstrādes rūpnīcā [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]] izcēlās ugunsgrēks, trīs droni nokrita Belgorodā un viens Brjanskas apgabalā, bet pēc bezpilota lidaparāta uzlidojuma uz laiku virs Pēterburgas slēdza gaisa telpu. Vēl vienu lidaparātu notrieca netālu no ''[[Gazprom]]'' kompresoru stacijas Maskavas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-noticis-plass-dronu-uzbrukums-pret-infrastrukturas-objektiem.a498621/ Krievijā noticis plašs dronu uzbrukums pret infrastruktūras objektiem] lsm.lv 2023. gada 28. februārī</ref> 29. aprīlī pēc dronu uzbrukuma notika liels ugunsgrēks Krievijas Melnās jūras flotes Sevastopoles naftas bāzē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2023-krima-pec-dronu-uzbrukuma-izcelies-ugunsgreks-naftas-baze.a506904/ Krimā pēc dronu uzbrukuma izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē] lsm.lv 2023. gada 29. aprīlī</ref> 3. maijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Krievijas prezidenta rezidencei [[Maskavas kremlis|Maskavas kremlī]]. Krievija brīdināja, ka paturot sev tiesības spert atbildes soļus, kur un kad to uzskatīs par vajadzīgu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-kremlis-pazinojis-par-ukrainas-meginajumu-ar-droniem-sarikot-atentatu-pret-putinu.a507334/ Kremlis paziņojis par Ukrainas mēģinājumu ar droniem sarīkot «atentātu» pret Putinu] lsm.lv 2023. gada 3. maijā</ref> 22. maijā Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka Ukrainā karojošo krievu leģions "Krievijas brīvība" un "Krievu brīvprātīgais korpuss" veicis operāciju [[Belgorodas apgabals|Belgorodas apgabalā]]. Krievijas varasiestādes paziņoja, ka 23. maijā esot pabeigta pretterorisma operācija Belgorodas apgabalā, plašsaziņas līdzekļos izplatījās informācija, ka Ukrainas pusē karojošie paramilitārie grupējumi esot izmantojuši ASV militāro tehniku. ASV Aizsardzības departaments informēja, ka Ukrainai nav dota atļauja izmantot ASV militāro tehniku militārajām operācijām Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2023-vasingtona-skaidros-vai-belgoroda-tikusi-izmantota-ukrainai-nodota-asv-militara-tehnika.a510068/ Vašingtona skaidros, vai Belgorodā tikusi izmantota Ukrainai nodotā ASV militārā tehnika] lsm.lv 2023. gada 25. maijā</ref> Naktī uz 17. jūliju ap 3:00 otro reizi saspridzināja Krimas tiltu, sabruka viens no tilta laidumiem, divi cilvēki gāja bojā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-pec-spradzieniem-iegruvis-krimas-tilta-laidums.a516707/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Pēc sprādzieniem iegruvis Krimas tilta laidums] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā</ref> 24. jūlijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts otrais Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Maskavai. Viens no droniem trāpījis biznesa centra ēkai Lihačeva prospektā, bet otrs nokritis pie Komsomoļskas prospekta netālu no Krievijas Aizsardzības ministrijas ēkas Maskavas centrā. Tajā pašā dienā okupētās Krimas administrācijas līderis paziņoja, ka Ukrainas drona trieciens izraisījis detonāciju munīcijas noliktavā [[Džankoja]]s rajonā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2023-ukraina-ar-droniem-veikusi-uzbrukumu-krievijas-galvaspilsetai-maskavai.a517511/ Ukraina ar droniem veikusi uzbrukumu Krievijas galvaspilsētai Maskavai] lsm.lv 2023. gada 24. jūlijā</ref> 1. augustā Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka naktī drona triecienā nodarīti postījumi augstceltnei, kurā atrodas Ekonomikas attīstības ministrija, savukārt naktī uz 30. jūliju drona triecienā cietuši augstceltnes stāvi, kuros atrodas Digitālās attīstības ministrija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2023-krievijas-galvaspilseta-maskava-drona-trieciena-atkal-cietusi-augstceltne.a518457/ Krievijas galvaspilsētā Maskavā drona triecienā atkal cietusi augstceltne] lsm.lv 2023. gada 1. augustā</ref> [[Attēls:Повреждения исторического здания штаба Черноморского флота в Севастополе 22.09.2023 v.2.jpg|thumb|Ukrainas raķešu triecienā Sevastopolē sagrautā Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēka 22. septembrī]] 4. augustā [[Novorosijska]]s līcī Ukrainas drošības dienests ar jūras dronu uzbruka Krievijas desanta kuģim "Oļeņegorskij gorņak".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2023-krievijas-osta-novorosijska-spradzieni-ukraina-pazino-par-krievijas-desantkuga-sabojasanu.a518912/ Krievijas ostā Novorosijskā — sprādzieni; Ukraina paziņo par Krievijas desantkuģa sabojāšanu] lsm.lv 2023. gada 4. augustā</ref> Tās pašas dienas vakarā Kerčas šaurumā Ukrainas jūras droni uzbruka Krievijas tankkuģim "Sig", kas veda degvielu okupācijas karaspēkam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2023-dronu-uzbrukuma-nodariti-bojajumi-krievijas-tankkugim-kercas-sauruma.a519027/ Dronu uzbrukumā nodarīti bojājumi Krievijas tankkuģim Kerčas šaurumā] lsm.lv 2023. gada 4. augustā</ref> 25. augustā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka pretgaisa aizsardzības sistēmām ir izdevies notriekt 42 dronus, kas raidīti Krimas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2023-krievijas-okupeta-krima-piedzivo-masveida-ukrainas-dronu-uzbrukumus.a521479/ Krievijas okupētā Krima piedzīvo masveida Ukrainas dronu uzbrukumus] lsm.lv 2023. gada 25. augustā</ref> Naktī uz 30. augustu notika apmēram 20 dronu uzbrukums Brjanskas, Kalugas, Maskavas, Orlas, Pleskavas un Rjazaņas apgabaliem un okupētajai Krimai. [[Pleskava]]s lidostai, kurā bāzēts Krievijas 334. militārā transporta aviācijas pulks, uzbruka apmēram desmit bezpilota lidaparāti, sabojājot četras lidmašīnas "[[Il-76]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-daudzviet-notikusi-dronu-uzbrukumi-skarts-ari-lidlauks-pie-pleskavas.a522007/ Krievijā daudzviet notikuši dronu uzbrukumi; skarts arī lidlauks pie Pleskavas] lsm.lv 2023. gada 30. augustā</ref> 22. septembrī pusdienas laikā no Ukrainas palaistā raķete ''[[Storm Shadow]]'' Sevastopolē sagrāva Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēku, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot 16 virsniekus, ieskaitot Krievijas karaspēka grupējuma pavēlnieku ģenerālpulkvedi Aleksandru Romančuku un Krievijas Ziemeļu kara flotes Krasta spēku 200. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes komandieri ģenerālleitnantu Oļegu Cekovu. Netika izpausts, vai uzbrukumā bija cietis Krievijas Melnās jūras kara flotes pavēlnieks admirālis Viktors Sokolovs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2023-ukraina-rakesu-trieciena-krievijas-melnas-juras-kara-flotes-stabam-sevastopole-nogalinati-9-cilveki.a525063/ Ukraina: Raķešu triecienā Krievijas Melnās jūras kara flotes štābam Sevastopolē nogalināti 9 cilvēki] lsm.lv 2023. gada 23. septembrī</ref> 4. novembrī Ukraina veica raķešu uzbrukumu [[Kerča]]s kuģu remontrūpnīcai "Zaļiv" Krievijas okupētās Krimas pussalas austrumos. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka uzbrukums noticis ar 15 spārnotajām raķetēm, no kurām 13 esot notriekušas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Triecienā cieta kreiseris "Askold", kas varēja nest astoņas spārnotās raķetes "[[Kaļibr]]", ar kurām Krievija regulāri apšauda Ukrainas pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.11.2023-ukraini-nodarijusi-butisku-kaitejumu-vel-vienam-krievijas-karakugim.a530458/ Ukraiņi nodarījuši būtisku kaitējumu vēl vienam Krievijas karakuģim] lsm.lv 2023. gada 5. novembrī</ref> 30. novembrī notika sprādziens [[Baikāla–Amūras maģistrāle]]s [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas tunelī]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.11.2023-ukrainas-drosibas-dienests-noorganizejis-spradzienu-severomuiskas-dzelzcela-tuneli-krievija.a533709/ Ukrainas Drošības dienests noorganizējis sprādzienu [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas dzelzceļa tunelī]] Krievijā] lsm.lv 2023. gada 30. novembri</ref> Naktī uz 26. decembri Ukraina gaisa triecienā Feodosijas ostai iznīcināja lielo Krievijas desantkuģi "Novočerkaska", kā arī T-43 klases mācību kuģi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.12.2023-ukraina-esam-iznicinajusi-20-krievijas-melnas-juras-flotes.a536782/ Ukraina: Esam iznīcinājuši 20% Krievijas Melnās jūras flotes] lsm.lv 2023. gada 27. decembrī</ref> === 2024. gada uzbrukumi === 2024. gada 14. janvāra vakarā parādījās ziņa, ka Ukrainas gaisa spēkiem izdevies virs Azovas jūras notriekt Krievijas agrās brīdināšanas un kontroles lidmašīnu [[A-50]] un izlūklidmašīnu [[Il-22]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.01.2024-ukraina-atraida-vel-86-krievijas-uzbrukumus-iespejams-izdevies-notriekt-ienaidnieka-lidmasinas.a538899/ Ukraina atraida vēl 86 Krievijas uzbrukumus; iespējams, izdevies notriekt ienaidnieka lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 15. janvārī</ref> Naktī uz 18. janvāri Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka naftas noliktavai Sanktpēterburgā, bet 19. janvārī naftas bāzei [[Brjanskas apgabals|Brjanskas apgabalā]] pie [[Kļinci]]em.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.01.2024-krievijas-brjanskas-apgabala-ukrainas-drona-uzbrukuma-del-aizdegusies-naftas-baze.a539580/ Krievijas Brjanskas apgabalā Ukrainas drona uzbrukuma dēļ aizdegusies naftas bāze] lsm.lv 2024. gada 19. janvārī</ref> 1. februārī Ukrainas jūras droni nogremdēja Donuzlava ezerā stacionēto Krievijas kara flotes "Tarantul" klases raķešu kuģi "Ivanovietis".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.02.2024-ukraina-ipasa-operacija-pie-krimas-iznicina-krievijas-rakesu-kugi.a541259/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina īpašā operācijā pie Krimas iznīcina Krievijas raķešu kuģi] lsm.lv 2024. gada 1. februārī</ref> 14. februāra rītā Ukrainas jūras droni okupētās Krimas dienvidu krastā pie [[Alupka]]s nogremdēja Krievijas Melnās jūras kara flotes lielo desantkuģi "Cēzars Kuņikovs" (''Цезарь Куников'').<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.02.2024-ukraini-melnaja-jura-nogremdejusi-krievu-desantkugi.a542891/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraiņi Melnajā jūrā nogremdējuši krievu desantkuģi] lsm.lv 2024. gada 14. februārī</ref> 5. martā Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvaldes paziņoja, ka Ukrainas jūras droni "Magura V5" netālu no Feodosijas uzbruka patruļkuģim "Sergejs Kotovs".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2024-krima-nogremdets-krievu-patrulkugis.a545449/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krimā nogremdēts krievu patruļkuģis] lsm.lv 2024. gada 5. martā</ref> Naktī uz 12. martu notika lidrobotu uzbrukumi septiņos Krievijas apgabalos, Orlas un Ņižņijnovgorodas apgabalos izcēlās ugunsgrēki naftas bāzēs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-krievija-septinos-apgabalos-notikusi-lidrobotu-uzbrukumi.a546360/ Krievijā septiņos apgabalos notikuši lidrobotu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 12. martā</ref> Krievijai nācās slēgt trīs lielas [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcas, samazinot kopējo naftas pārstrādes jaudu par aptuveni 12%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2024-medijs-ukrainas-bezpilota-lidaparatu-uzbrukumi-krievija-spiez-slegt-tris-naftas-parstrades-rupnicas.a546637/ Medijs: Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi Krievijā spiež slēgt trīs naftas pārstrādes rūpnīcas] lsm.lv 2024. gada 14. martā</ref> 23. martā Ukrainas raķetes trāpīja diviem Krievijas lielajiem desantkuģiem "Jamal" un "Azov", kā arī sakaru centram un vairākiem Krievijas Melnās jūras flotes infrastruktūras objektiem Sevastopolē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2024-ukrainas-aizstavji-krima-devusi-triecienus-diviem-krievijas-desantkugiem.a547860/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukrainas aizstāvji Krimā devuši triecienus diviem Krievijas desantkuģiem] lsm.lv 2024. gada 24. martā</ref> 26. martā kļuva zināms, ka Ukrainas raķešu triecienā Krimā trāpīts bijušajam Ukrainas karaflotes kuģim "Konstantin Oļšanskij", kuru Krievijas Melnās jūras flote sagrāba savā kontrolē 2014. gada martā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2024-ukrainas-rakesu-trieciena-bojats-kartejais-krievijas-melnas-juras-karaflotes-kugis.a548139/ Ukrainas raķešu triecienā bojāts kārtējais Krievijas Melnās jūras karaflotes kuģis] lsm.lv 2024. gada 26. martā</ref> 2. aprīlī Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka [[Ņižņekamska]]i un [[Jelabuga]]i, kurā ražo Krievijas kaujas dronus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2024-droni-uzbrukusi-sahed-razotnei-krievija.a548838/ Droni uzbrukuši «Šahed» ražotnei Krievijā] lsm.lv 2024. gada 2. aprīlī</ref> 5. aprīlī Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas militārajiem lidlaukiem Krasnodaras novadā, Rostovas, Saratovas, Belgorodas un Kurskas apgabalos. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības spēkiem ir izdevies notriekt 53 Ukrainas dronus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.04.2024-ukrainai-izdevies-sekmigs-dronu-uzbrukums-kara-lidlaukiem-krievija.a549311/ Ukrainai izdevies sekmīgs dronu uzbrukums kara lidlaukiem Krievijā] lsm.lv 2024. gada 5. aprīlī</ref> 7. aprīlī [[Baltijska]]s ostā ugunsgrēks izpostīja Krievijas raķeškuģi "Serpuhova", 8. aprīlī [[Vladivostoka]]s kuģu remonta rūpnīcā aizdegās daudzfunkcionālais kuģis "Jekaterina Veļikaja". Ukrainas Jūras spēki ziņoja, ka tas ir Krievijas spēku nolaidības rezultāts.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.04.2024-ukrainai-pirmoreiz-izdevies-sekmigs-uzbrukums-krievijas-karakugim-baltijas-jura.a549769/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainai pirmoreiz izdevies sekmīgs uzbrukums Krievijas karakuģim Baltijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 9. aprīlī</ref> Naktī uz 17. maiju Ukraina veica vairākus dronu uzbrukumus no gaisa un jūrā Krimai un [[Novorosijska]]i. Netālu no Sevastopoles iznīcināja Krievijas degvielas krātuvi un iznīcinātājs Belbekas gaisa bāzē. Viens no droniem trāpīja degvielas uzpildes stacijā netālu no Besonovkas ciema Belgorodas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka virs Krimas un Krievijas teritorijas esot notriekti 102 droni, kā arī esot izdevies iznīcināt sešus jūras dronus. Ministrija neziņoja par trāpījumiem vai bojājumiem.<ref name="lsm17Mai2024"/> 26. maijā Ukrainas lidrobots uzbruka Krievijas militārās radiolokācijas stacijai "Voroņeža M" Gorkovskas ciematā pie [[Orska]]s netālu no [[Kazahstāna]]s robežas, kas atrodas vairāk nekā 1800 kilometru attālumā no Ukrainas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2024-avots-ukrainu-lidrobots-sasniedz-jaunu-taluma-rekordu-un-uzbruk-merkim-pie-kazahstanas.a555561/ Avots: Ukraiņu lidrobots sasniedz jaunu tāluma rekordu un uzbrūk mērķim pie Kazahstānas] lsm.lv 2024. gada 27. maijā</ref> 6. jūnija naktī Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde veica bezpilota lidaparātu uzbrukumus [[Novošahtinska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Rostovas apgabalā un [[Starijoskola]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Belgorodas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2024-lidroboti-uzbrukusi-naftas-parstrades-rupnicam-rostovas-un-belgorodas-apgabalos-krievija.a556954/ Lidroboti uzbrukuši naftas pārstrādes rūpnīcām Rostovas un Belgorodas apgabalos Krievijā] lsm.lv 2024. gada 6. jūnijā</ref> 8. jūnijā Ukraina iznīcināja Krievijas iznīcinātāju "[[Su-57]]" dronu uzbrukumā [[Ahtubinska]]s lidlaukam, kas atrodas 589 kilometrus no sadursmes līnijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.06.2024-ukrainas-uzbrukuma-bojats-krievijas-modernakais-iznicinatajs-su-57.a557327/ Ukrainas uzbrukumā bojāts Krievijas modernākais iznīcinātājs «Su-57»] lsm.lv 2024. gada 9. jūnijā</ref> 19. jūnijā Ukraina ziņoja par dronu uzbrukumiem vairāk nekā 20 naftas rezervuāriem Krievijas pierobežā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2024-ukraina-uzbruk-infrastrukturai-krievijas-pierobeza-un-deve-to-par-dronu-sankcijam.a558715/ Ukraina uzbrūk infrastruktūrai Krievijas pierobežā un dēvē to par «dronu sankcijām»] lsm.lv 2024. gada 19. jūnijā</ref> Ukraina sagrāva 167. mācību centra poligonu Krasnodaras novada Jeiskā, no kurienes Krievija pret mērķiem Ukrainā palaida dronus "''Shahed''".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.06.2024-ukrainas-trieciena-iznicinata-dronu-sahed-noliktava-krasnodaras-novada.a559098/ Ukrainas triecienā iznīcināta dronu «Šahed» noliktava Krasnodaras novadā] lsm.lv 2024. gada 23. jūnijā</ref> 23. jūnijā Krievija Krimā notrieca Ukrainas palaisto ATACMS raķeti, kas bija vērsta pret Krievijas raķešu palaišanas iekārtu, kā rezultātā raķete eksplodēja un Sevastopoles pludmalē nogalināja četrus cilvēkus, bet 151 guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2024-isw-civiliedzivotaju-upurus-krima-izraisa-krievijas-pretgaisa-aizsardzibas-sistemas.a559196/ ISW: Civiliedzīvotāju upurus Krimā izraisa Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas] lsm.lv 2024. gada 25. jūnijā</ref> [[Attēls:«Ростов-на-Дону».jpg|thumb|2. augustā Sevastopolē nogremdētā Krievijas zemūdene B-237 "Rostova pie Donas"]] Naktī uz 26. jūliju Ukrainas Bruņotie spēki ar četrām [[ATACMS]] raķetēm veica triecienu Krievijas militārajiem objektiem Krimā. Raķešu trieciens nodarīja postījumus Krievijas armijas lidlaukam "Saki" Novofedorivkā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2024-okupetaja-krima-rakesu-trieciena-nodariti-postijumi-armijas-lidlaukam.a562818/ Okupētajā Krimā raķešu triecienā nodarīti postījumi armijas lidlaukam] lsm.lv 2024. gada 26. jūlijā</ref> 31. jūlijā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir notriekti kopumā 19 Ukrainas bezpilota lidaparāti virs Belgorodas, Brjanskas, Kurskas, Kalugas un Rostovas apgabaliem, kā arī virs Krimas.<ref name = "lsm31JUL"/> 2. augustā Ukraina raķešu triecienā Sevastopolē nogremdēja Krievijas zemūdeni B-237 "Rostova pie Donas" un sabojāja četras Krimā stāvošas zeme-gaiss raķešu sistēmas "[[S-400 Triumf]]" palaišanas iekārtas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-ukrainas-armija-pazino-par-krievijas-zemudenes-nogremdesanu.a563793/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainas armija paziņo par Krievijas zemūdenes nogremdēšanu] lsm.lv 2024. gada 3. augustā</ref> 14. augustā Ukrainas valdība oficiāli paziņoja par militarizētas pierobežas buferzonas izveidi Kurskas apgabalā Sumu apgabala aizsardzībai. Paziņojuma dienā Ukraina veica lielu gaisa uzbrukumu ar vairāk nekā 100 droniem un raķetēm Krievijas militārajiem lidlaukiem Kurskas, Voroņežas, Belgorodas un Ņižņijnovgorodas apgabalos un ziņoja par krievu SU-34 iznīcinātāja notriekšanu Kurskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-amatpersonas-ukrainas-speki-kurskas-apgabala-ir-izveidojusi-buferzonu.a565082/ Amatpersonas: Ukrainas spēki Kurskas apgabalā ir izveidojuši buferzonu]</ref> 26. augustā [[Omska]]s naftas pārstrādes rūpnīcā "Gazpromņeftj-ONPZ", kas atrodas vairāk nekā 2000 kilometru attālumā no Ukrainas robežas, nogranda sprādziens un izcēlās ugunsgrēks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-krievijas-lielakaja-naftas-parstrades-rupnica-nograndis-spradziens-un-izcelies-ugunsgreks.a566389/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas lielākajā naftas pārstrādes rūpnīcā nograndis sprādziens un izcēlies ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Naktī uz 10. septembri Ukrainas spēki veica dronu uzbrukumu objektiem Maskavas apkaimē, dronu atlūzas sagrāva dzīvojamās ēkas [[Ramenska]]s pilsētā, viens cilvēks gāja bojā, bet vairākus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka notriekti 144 ukraiņu droni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.09.2024-ukrainas-dronu-trieciena-nodariti-postijumi-vairakiem-namiem-piemaskava.a568230/ Ukrainas dronu triecienā nodarīti postījumi vairākiem namiem Piemaskavā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī</ref> Naktī uz 18. septembri Ukrainas bezpilota lidaparāti pie [[Toropeca]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] iznīcināja Krievijas Aizsardzības ministrijas Galvenās raķešu un artilērijas pārvaldes noliktavu ar raķetēm, planējošām aviobumbām un artilērijas šāviņiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.09.2024-krievija-dronu-trieciena-aizdegusies-municijas-noliktava-toropeca.a569223/ Krievijā dronu triecienā aizdegusies munīcijas noliktava Toropecā] lsm.lv 2024. gada 18. septembrī</ref> 21. septembrī pēc Ukrainas dronu uzbrukuma aizdegās munīcijas noliktavas pie [[Tihorecka]]s Krasnodaras novadā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.09.2024-krievija-pec-dronu-triecieniem-deg-municijas-noliktavas.a569689/ Krievijā pēc dronu triecieniem deg munīcijas noliktavas] lsm.lv 2024. gada 21. septembrī</ref> 6. novembrī dronu triecienā [[Kaspijska]]s kara flotes ostai Dagestānā cieta Krievijas karakuģi "Tatarstāna" un "Dagestāna".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.11.2024-ukrainas-trieciendroni-pirmo-reizi-sasniedz-dagestanu-trapa-krievijas-kugiem-kaspijas-jura.a575419/ Ukrainas trieciendroni pirmo reizi sasniedz Dagestānu – trāpa Krievijas kuģiem Kaspijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī</ref> 19. novembrī Ukraina pirmoreiz izmantoja [[ATACMS]] raķetes tālam triecieniem pa Krievijas stratēģisko militāro objektu apmēram 100 km no Ukrainas robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Ukraina esot izšāvusi sešas ATACMS raķetes, no kurām piecas esot notriektas, bet Ukrainas mediji vēstīja, ka trieciens bijis vērsts pret Krievijas munīcijas noliktavām pie [[Karačeva]]s Brjanskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2024-ukraina-sakusi-izmantot-amerikanu-raketes-krievijas-apsaudisanai.a576991/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina sākusi izmantot amerikāņu raķetes Krievijas apšaudīšanai] lsm.lv 2024. gada 19. novembrī</ref> === 2025. gada uzbrukumi === [[Attēls:Operation Spider's Web.webp|thumb|Ukrainas Drošības dienesta operācijas "Zirnekļtīkls" vadītājs Vasiļs Maļuks aplūko piecu Krievijas kara lidlauku shēmas.]] [[Attēls:Василь Малюк про спецоперацію «Павутина», 1х29с.png|thumb|1. jūnija dronu uzbrukuma mērķi.]] Naktī uz 2025. gada 18. janvāri notika Ukrainas dronu uzbrukums naftas pārstrādes rūpnīcai Tulas apgabalā, ziņoja arī par uzbrukumu naftas bāzei Kalugas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.01.2025-vairaki-bojagajusie-krievijas-uzbrukuma-kijivai-fronte-saspringta-situacija-saglabajas-pokrovskas-virziena-precizeta.a584165/ Vairāki bojāgājušie Krievijas uzbrukumā Kijivai; frontē saspringta situācija saglabājas Pokrovskas virzienā (precizēta)] lsm.lv 2025. gada 18. janvārī</ref> 11. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka naktī esot notriekti 337 ukraiņu lidroboti. Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins vēstīja, ka pretgaisa aizsardzība esot notriekusi 74 no aptuveni 100 droniem, kas uzbrukuši Maskavai. Maskavas apgabalā vismaz trīs cilvēki gāja bojā, bet 18 guva ievainojumus, lidrobota atlūzām nokrītot uz [[Ramenska]]s daudzdzīvokļu nama, cieta vismaz septiņi dzīvokļi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2025-ukraina-veikusi-verienigu-dronu-uzbrukumu-maskavas-regionam.a591054/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina veikusi vērienīgu dronu uzbrukumu Maskavas reģionam] lsm.lv 2025. gada 11. martā</ref> Naktī uz 20. martu Ukrainas bezpilota lidaparāti veica masveida uzbrukumu [[Saratova]]i un [[Engelsa]]i, aizdegās naftas bāze un militārais lidlauks. Ziņoja, ka Engelsā iznīcināta noliktava ar spārnotajām raķetēm [[H-555]] un [[H-101]], kas paredzētas bumbvedējiem [[Tu-95]] un [[Tu-160]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-portals-engelsas-lidlauka-iznicinata-noliktava-ar-raketem-krievijas-bumbvedejiem.a592320/ Portāls: Engelsas lidlaukā iznīcināta noliktava ar raķetēm Krievijas bumbvedējiem] lsm.lv 2025. gada 20. martā</ref> 30. maija rītā Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) [[Vladivostoka|Vladivostokā]] uzspridzināja Krievijas 155. atsevišķās gvardes jūras kājnieku brigādes 47. atsevišķā gaisa desanta bataljona novietni. Zināms, ka 155. jūras kājnieku brigāde piedalījās kaujās pret Ukrainu Mariupolē, Vuhledarā un Kurskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.05.2025-avoti-ukraina-veikusi-specoperaciju-vladivostoka-tur-izsludinats-pretterorisma-operacijas-rezims.a601299/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Avoti: Ukraina veikusi specoperāciju Vladivostokā, tur izsludināts «pretterorisma operācijas režīms»] lsm.lv 2025. gada 30. maijā</ref> 1. jūnijā Ukrainas Drošības dienests (SBU) veica operāciju "Zirnekļtīkls", kuras gaitā ar 117 droniem iznīcināja 41 lidmašīnu (34% no Krievijas stratēģiskajiem bumbvedējiem, arī [[A-50]], [[Tu-95]] un [[Tu-22 M3]]) Krievijas kara lidlaukos "Oļeņja" [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]], "Belaja" [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]], "Ivanova" [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] un "Djagiļeva" [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]], neizdevās uzbrukums "Ukrainkas" lidlaukam [[Amūras apgabals|Amūras apgabalā]]. Uzbrukuma dronus raidīja no kravas automašīnām nelielā attālumā no lidlaukiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2025-ukraina-isteno-plasu-krievijas-bumbvedeju-iznicinasanas-operaciju.a601401/ Ukraina īsteno plašu Krievijas bumbvedēju iznīcināšanas operāciju] lsm.lv 2025. gada 1. jūnijā</ref> 3. jūnija rītā plkst. 4.44 zem ūdens līmeņa SBU aģenti aktivēja 1100 kilogramus sprāgstvielu trotila ekvivalentā, kas saspridzināja [[Krimas tilts|Krimas tilta]] balstus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2025-ukraina-saspridzinati-krimas-tilta-balsti-tas-sobrid-ir-avarijas-stavokli.a601646/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina: Saspridzināti Krimas tilta balsti, tas šobrīd ir avārijas stāvoklī] lsm.lv 2025. gada 3. jūnijā</ref> 20. jūlijā Ukraina ar vairāk nekā 100 droniem uzbruka vismaz deviņos Krievijas apgabalos, okupētajā Krimā un Melnajā jūrā. Aviosatiksme bija traucēta [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas]], [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas]], [[Domodedovas lidosta|Domodedovas]] un [[Žukovskas lidosta|Žukovskas]] lidostās. Naktī uz 26. jūliju Ukraina [[Armavira]]s lidlaukā Krasnojarska novadā iznīcināja Krievijas iznīcinātāju [[Su-27]]UB.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-iznicinata-kara-lidmasina-su-27ub.a608221/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijā iznīcināta kara lidmašīna Su-27UB] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā</ref> 13. un 22. augustā Ukrainas bezpilota lidaparāti atkārtoti uzbruka Krievijas [[Družba (naftas vads)|naftas cauruļvada "Družba"]] naftas pārsūknēšanas stacijai "[[Uņeča]]", caur kuru sūknē naftu gan uz [[Ustjluga]]s naftas termināli, gan arī uz Ungāriju un Slovākiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2025-ukraina-atkartoti-uzbruk-krievijas-naftas-caurulvadam-druzba.a611321/ Ukraina atkārtoti uzbrūk Krievijas naftas cauruļvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 22. augustā</ref> 18. augustā Ukrainas droni aizdedzināja tā paša cauruļvada sūkņu staciju "Ņikoļskoje" [[Tambova]]s apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.08.2025-ukraina-uzbrukusi-krievijas-naftasvadam-druzba.a610874/ Ukraina uzbrukusi Krievijas naftasvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 19. augustā</ref> 24. augustā Ukrainas droni uzbruka sašķidrinātās dabasgāzes rūpnīcai Ustjlugas ostā un [[Sizraņa]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Samaras apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.08.2025-ukrainas-droni-uzbrukusi-ustjlugas-ostai-un-sizranas-naftas-parstrades-rupnicai-krievija.a611540/ Ukrainas droni uzbrukuši Ustjlugas ostai un Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijā] lsm.lv 2025. gada 24. augustā</ref> Naktī uz 12. septembri Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas Brjanskas, Smoļenskas, Ļeņingradas, kā arī Orlas, Tulas, Maskavas, Krasnodaras apgabaliem. Krievija paziņoja, ka esot notriekusi vismaz 221 dronu, no tiem 85 bezpilota lidaparātus notrieca virs Brjanskas, 42 virs Smoļenskas, 28 virs Ļeņingradas, 18 virs Kalugas, 14 virs Novgorodas apgabala, septiņus virs Maskavas un divus virs Orlas apgabaliem. Droni uzbruka [[Tosno]] dzelzceļa mezglam un naftas ostai [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]i pie Pēterburgas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2025-ukraina-nakti-veikusi-dronu-uzlidojumus-vairakiem-krievijas-apgabaliem.a614107/ Ukraina naktī veikusi dronu uzlidojumus vairākiem Krievijas apgabaliem] lsm.lv 2025. gada 12. septembrī</ref> Īsi pirms Trampa un Zelenska sarunu sākuma 2025. gada 29. decembrī Putins Trampu telefoniski informēja, ka Ukraina esot uzbrukusi viņa rezidencei pie Valdaja ezera Novgorodas apgabalā. Vēlāk Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs oficiāli paziņoja, ka uzbrukums noticis ar 91 dronu. Tomēr Ukraina noliedza uzbrukumu Putina rezidencei kā mēģinājumu sabotēt miera sarunas. Arī ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde]] (CIP) secināja, ka Ukraina nav veikusi bezpilota lidaparātu uzbrukumu Vladimira Putina rezidencei Novgorodas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2026-asv-mediji-cip-neuzskata-ka-ukraina-ar-droniem-uzbrukusi-putina-rezidencei.a628355/ ASV mediji: CIP neuzskata, ka Ukraina ar droniem uzbrukusi Putina rezidencei] lsm.lv 2025. gada 1. decembrī</ref> ==== 1. jūnija operācijā "Zirnekļtīkls" iznīcinātās kara lidmašīnas ==== <gallery> Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Belaya air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs "Belaja" lidlaukā [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]] Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Dyagilevo air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs "Djagiļeva" lidlaukā [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]] 2025-06-01 DroneAttack SBU.jpg|[[Tu-95]] bumbvedēji "Oļeņja" lidlaukā [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]] Operation Spider's Web, two A-50 at Ivanovo Severny air base.png|[[A-50]] izlūklidmašīnas "Ivanova Severnaja" lidlaukā [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] </gallery> === 2026. gada uzbrukumi === 2026. gada 23. marta naktī Ukraina ar droniem uzbruka [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]s ostai, bet 25. marta naktī [[Ustjluga]]s ostai. Pret Ustjlugas ostu notika trīs dronu grupu uzbrukumi: pirmais ap plkst. 3ː00, otrais plkst. 6ː00 un trešais plkst. 8ː00. Triecienos aizdegās degvielas tvertnes, un ostas teritorijā fiksēts plašs ugunsgrēks. Pie [[Viborga]]s aizdegās kuģu būvētava. Igaunijas Auveres elektrostacijas skurstenī netālu no [[Narva]]s pilsētas [[Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā|ietriecās no Krievijas gaisa telpas novirzīts Ukrainas drons]], arī Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja un nokrita drons.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2026-igaunija-no-krievijas-ielidojis-ukrainu-drons-ietriecies-elektrostacijas-skursteni.a640315/ Igaunijā no Krievijas ielidojis ukraiņu drons ietriecies elektrostacijas skurstenī] lsm.lv 25.03.2026</ref> Līdzīgi gadījumi nedēļas sākumā notika arī Lietuvā. 26. marta naktī Ukraina ar droniem atkārtoti apšaudīja Ustjlugas dabasgāzes ostu un naftas pārstrādes rūpnīcu [[Kiriši|Kirišos]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2026-ukraina-turpina-uzbrukumus-strategiskiem-objektiem-krievija.a640475/ Ukraina turpina uzbrukumus stratēģiskiem objektiem Krievijā] lsm.lv 26.03.2026</ref> 27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026</ref> 29. marta naktī ukraiņu lidroboti atkārtoti uzbruka Ustjlugas ostai, divi Ukrainas droni nogāzās pie [[Kouvola]]s pilsētas [[Somija]]s dienvidaustrumos. Visticamāk, tie bija tēmēti uz mērķiem Krievijā, bet novirzījās vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm tos novirzīja no kursa.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2026-somija-ielidojusi-un-nokritusi-divi-droni.a640929/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Somijā ielidojuši un nokrituši divi droni] lsm.lv 29.03.2026</ref> 16. aprīļa naktī Ukrainas droni trāpīja [[Tuapse]]s naftas rūpnīcai Krievijā un aizdedzināja trīs rezervuārus.<ref name="ReferenceA"/> 2026. ɡada 29. aprīlī Ukrainas droni nodarīja pamatīgus postījumus [[Orska]]s un [[Perma]]s naftas uzņēmumiem, kas atrodas vairāk nekā 1500 kilometru no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2026-ukraina-sasniedz-arvien-talakus-merkus-krievija-uzbrukts-naftas-uznemumiem-1500-km-attaluma.a645090/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina sasniedz arvien tālākus mērķus Krievijā: uzbrukts naftas uzņēmumiem 1500 km attālumā] lsm.lv 29.04.2026</ref> 3. jūnijā krievi virs Ļeņingradas apgabala notrieca 59 dronus. Ukrainas dronu uzbrukumi bija vērsti pret Pēterburgas naftas termināli. Uzbrukums notika dažas stundas pirms Sanktpēterburgas Starptautiskā ekonomikas foruma atklāšanas. Ukrainas droni uzbruka arī [[Tambovas apgabals|Tambovas apgabala]] militārajai rūpnīcai "Progress" [[Mičurinska]]s pilsētā, kā arī [[korvete]]i [[Kronštate]]s ostā. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2026-ukraina-ar-desmitiem-dronu-uzbrukusi-dzili-krievija-sanktpeterburga-aizdedzies-naftas-terminalis.a649855/ Ukraina ar desmitiem dronu uzbrukusi dziļi Krievijā; Sanktpēterburgā aizdedzies naftas terminālis] lsm.lv 03.06.2026</ref> Naktī uz 10. jūniju Ukrainas [[spārnotā raķete]] "[[FP-5 Flamingo]]" uzbruka militārā uzņēmuma "VNIIR – Progress" ražotnei [[Čeboksari|Čeboksaros]], kas ražo vadības blokus Krievijas smagajai militārajai tehnikai, sākot no pašgājējām haubicēm līdz pat raķešu sistēmām "[[Iskander]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2026-ukraina-plano-attistit-rakesu-razosanu-cer-raidit-arvien-talakus-triecienus-krievija.a651120/ Ukraina plāno attīstīt raķešu ražošanu; cer raidīt arvien tālākus triecienus Krievijā] lsm.lv 11.06.2026</ref> 12. jūnijā Ukraina apstiprināja, ka veikusi uzbrukumu [[Armjanska]]s tiltam, kas savieno Krimu ar kontinentālo Ukrainu, iznīcinot 50 militārās automašīnas ar munīciju un degvielu frontes apɡādei Zaporižjas apgabalā. Krievijas militāro kravu satiksme pa [[Mariupole]]s-[[Berdjanska]]s-[[Melitopole]]s-Krimas šoseju divu nedēļu laikā bija samazinājusies par 71 %. Ukrainas ziņu aģentūra "Unian" informēja, ka uzbrukts arī [[Afipska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Krasnodaras novadā, okupētajā Krimā bija trāpīts bezpilota jūras dronu ražošanas un aprīkošanas uzņēmumam, kā arī bezpilota lidaparātu noliktavai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2026-merkis-okupeto-krimu-izolet-no-krievijas-kijiva-apstiprina-uzbrukumu-armjanskas-tiltam.a651187/ Mērķis okupēto Krimu izolēt no Krievijas: Kijiva apstiprina uzbrukumu Armjanskas tiltam] lsm.lv 12.06.2026</ref> === Iznīcinātie un bojātie Krievijas Melnās un Kaspijas jūras kara flotes kuģi === <gallery> БДК Саратов.png|Lielais desantkuģis "Saratova" Крейсер "Москва" в базе. 2017 год.jpg|Raķešu kreiseris "Maskava" Аскольд и Циклон.jpg|Mazais raķešu kuģis "Askolds" Olenegorskiy Gornyak in St Petersburg (03).jpg|Lielais desantkuģis "Oļeņegorskas kalnracis" Сирийский экспресс 142. БДК-46 «Новочеркасск». Севастополь. Крым. Россия. Май 2015 - panoramio.jpg|Lielais desantkuģis "Novočerkaska" RFS Minsk 127.jpg|Lielais desantkuģis "Minska" Ivanovets missile boat in February 2014.jpg|Raķešu kuģis "Ivanovietis" Tsezar Kunikov in the Red Sea (2003).jpg|Lielais desantkuģis "Cēzars Kuņikovs" Large landing ship Yamal 2011.jpg|Lielais desantkuģis "Jamala" Project 775M AZOV 2008 G1.jpg|Lielais desantkuģis "Azova" U401Kirovohrad&U402KostiantinOlshanskyi-2007-Sevastopol.jpg|Lielais desantkuģis "Konstantīns Olšanskis" (Krievijas sagrābts 2014. gadā) Caspian Frigate Tatarstan.jpg|Kaspijas kara flotes [[fregate]] "Tatarstāna" Caspian Frigate Dagestan.jpg|Kaspijas kara flotes fregate "Dagestāna" </gallery> === Iznīcinātie un bojātie Krievijas ēnu flotes kuģi === 2025. gada 14. maijā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par 17. sankciju kārtu Krievijai, kurā noteica sankcijas aptuveni 200 tā dēvētās ēnu flotes kuģiem, ko izmanto, lai apietu ierobežojumus Krievijas naftas eksportam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.05.2025-enu-flotes-kugi-sabotieri-un-militaro-precu-piegadataji-pret-ko-verstas-jaunakas-es-sankcijas.a598969/ Ēnu flotes kuģi, sabotieri un militāro preču piegādātāji — pret ko vērstas jaunākās ES sankcijas?] lsm.lv 2025. gada 14. maijā</ref> 28. novembrī Ukrainas jūras droni Turcijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Melnajā jūrā uzbruka diviem Krievijas ēnu flotes tankkuģiem ''Kairos'' un ''Virat'', kas kuģoja ar [[Gambija]]s karogu. 2. decembrī notika jūras dronu uzbrukums kuģim ''MIDVOLGA-2'', kas bija ceļā uz Turcijas ostu Sinopu. 10. decembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Drošības dienesta (SBU) jūras droni ''Sea Baby'' Melnajā jūrā uzbruka Krievijas ēnu flotes kuģim ''Dashan'', kas ar [[Komoru salas|Komoru salu]] karogu cauri Ukrainas ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai kuģoja uz [[Novorosijska]]s ostu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2025-ukraina-melnaja-jura-veiksmigi-apsaudijusi-krievijas-enu-flotes-kugi.a625906/ Ukraina Melnajā jūrā veiksmīgi apšaudījusi Krievijas ēnu flotes kuģi] lsm.lv 2025. gada 10. decembrī</ref> 2026. gada 5. jūnijā Ukrainas bezpilota sistēmu spēki informēja par uzbrukumu pieciem kravas kuģiem, kurus izmantoja okupācijas karaspēka apgādei: kravas kuģim [[Berdjanska]]s rajonā, diviem kravas kuģiem [[Jalta]]s rajonā un diviem kravas kuģiem [[Mariupole]]s rajonā. Krievija paziņoja, ka uzbrukuma dēļ gājuši bojā pieci Azerbaidžānas pilsoņi un vēl trīs ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2026-dronu-trieciena-kugiem-azovas-jura-nogalinati-pieci-azerbaidzanas-pilsoni.a650319/ Dronu triecienā kuģiem Azovas jūrā nogalināti pieci Azerbaidžānas pilsoņi] lsm.lv 05.06.2026</ref> == Kara noziegumi == 2023. gada aprīļa beigās Ukrainas ģenerālprokuratūra informēja, ka kopš Krievijas—Ukrainas kara sākuma atklāti aptuveni 70 000 kara noziegumi, no tiem 5000 pret civiliedzīvotājiem, 2014. gadā okupētajā Ukrainas teritorijā identificētas aptuveni 100 [[spīdzināšana]]s vietas, bet 2022. gadā okupētajā teritorijā 55 spīdzināšanas un nelikumīgas aizturēšanas vietas. Uz laiku okupētajā Kijivas apgabala daļā atklātas astoņas spīdzināšanas vietas, caur kurām izgājuši desmitiem cilvēki un ap 30 no viņiem tur nogalināti, [[Harkivas apgabala okupācija|Harkivas apgabalā]] 21 spīdzināšanas vieta, bet [[Hersonas apgabala okupācija|Hersonas apgabalā]] 11 spīdzināšanas vietas un astoņas nelikumīgas aizturēšanas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-ukraina-fikseti-vairak-neka-70-000-krievijas-speku-kara-noziegumi.a507339/ Ukrainā fiksēti vairāk nekā 70 000 Krievijas spēku kara noziegumi] lsm.lv 2023. gada 3. maijā</ref> === Civiliedzīvotāju upuri === [[Attēls:On St. Nicholas Day, Volodymyr Zelenskyy Visited the Okhmatdyt Hospital and Congratulated Children on the Holiday on 6 December 2024 - 2.jpg|thumb|Krievijas gaisa uzbrukumos sakropļotās meitenes Kijivas bērnu slimnīcā (2024).]] 27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.<ref name="LSM"/> Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.<ref name="LSM5.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā</ref> 6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.<ref name="LSM6.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā</ref> 9. martā ANO informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.<ref name="LSM9.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā</ref> Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.<ref name="LSM15.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā</ref> 16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''Human Rights Watch'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. [[Ukrainas ģenerālprokurora birojs|Ukrainas Ģenerālprokurora birojs]] paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).<ref name="LSM17.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā</ref> 20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.<ref name="LSM20. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā</ref> ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).<ref name="LSM25.martā"/> 28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā. 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.<ref name="LSM30.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā</ref> 2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,<ref name="LSM2.aprīlī"/> bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināti vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī</ref> 8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.<ref name="LSM8.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī</ref> 17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Čerņihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15). 3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 cilvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā</ref> 7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}</ref> ASV telekanāls [[CNN]] publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> 13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}</ref> 19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā</ref> 19. septembrī Ukrainas ģenerālprokurora paziņoja, ka Ukrainā fiksēti ap 34 000 kara noziegumu, visas Krievijas īstenotās apšaudes un civilo objektu iznīcināšana tiek fiksēta un izmeklēta. Oficiāli identificēta vairāk nekā 5500 bērnu nolaupīšana un nosūtīšana uz Krieviju. Kara noziegumu izmeklēšanas rezultātā pret Krieviju var tikt izvirzītas apsūdzības genocīdā, un Ukrainas ģenerālprokuratūrai ir nepārtrauktā saziņā ar Starptautisko krimināltiesu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/analitiki-ukrainas-pretuzbrukums-hersonas-apgabala-progrese.a474240/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukums Hersonas apgabalā progresē] lsm.lv 2022. gada 19. septembrī</ref> 21. oktobrī ANO Drošības padomes sēdē ANO ģenerālsekretāra vietniece politiskajos jautājumos Rozmarija Dikarlo paziņoja, ka Ukrainā kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma ir gājuši bojā 6322 civiliedzīvotāji, bet ievainoti vairāk nekā 9600, tomēr faktiskais upuru skaits var būt ievērojami lielāks. Pēc Ukrainas Ģenerālprokuratūras datiem kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā bija nogalināti vismaz 430 bērni, bet vairāk nekā 800 bija ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-generalstabs-krievija-gatavo-hersonu-ielu-kaujam.a479160/ Ukrainas armijas ģenerālštābs: Krievija gatavo Hersonu ielu kaujām] lsm.lv 2022. gada 22. oktobrī</ref> 28. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 6884 civiliedzīvotāji, no viņiem 429 bija bērni. Gandrīz 11 tūkstoši cilvēku, tostarp 800 nepilngadīgo, guvuši dažāda smaguma ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-ukraina-nogalinati-gandriz-7000-civiliedzivotaji.a489045/ ANO: Ukrainā nogalināti gandrīz 7000 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2022. gada 28. decembrī</ref> 2022. gada 30. decembrī [[Ukrainas Nacionālā policija]] paziņoja, ka no okupantiem atbrīvotajos Hersonas, Doneckas, Mikolajivas un Harkivas apgabalos likumsargi līdz šim ir atraduši vismaz 1116 bojāgājušo, to vidū arī 31 bērna mirstīgās atliekas.<!---- <ref name="LSM30DEC"/> šī atsauce nav definēta ----> Pēc ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja ziņojuma datiem līdz 2023. gada 18. jūnijam bija gājuši bojā vismaz 9083 civiliedzīvotāji, bet vēl 15 779 bija guvuši dažāda smaguma pakāpes ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.06.2023-ano-krievijas-saktaja-kara-pret-ukrainu-dzivibu-zaudejusi-vairak-neka-9000-iedzivotaju.a513636/ ANO: Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu dzīvību zaudējuši vairāk nekā 9000 iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 20. jūnijā</ref> 2023. gada 12. septembrī ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs ziņoja, ka kopējais Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits ir pieaudzis līdz vismaz 9614, bet ievainoto skaits ir sasniedzis 17 535, taču nav zināms, cik daudz civiliedzīvotāju nogalināts gandrīz pilnībā nopostītajās [[Mariupole]]s, [[Lisičanska]]s, [[Popasna]]s un [[Siverskodonecka]]s pilsētās, kuras joprojām ir okupējis Krievijas karaspēks. ANO īpašā ziņotāja par spīdzināšanu Alise Džila Edvardsa paziņoja, ka Krievijas karaspēka sagūstīto Ukrainas civiliedzīvotāju un karavīru spīdzināšana ir sistemātiska un tā ir daļa no agresorvalsts politikas, lai iebiedētu vai sodītu, kā arī lai iegūtu informāciju un atzīšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2023-ano-kops-krievijas-atkartota-iebrukuma-ukraina-nogalinati-9614-ievainoti-175-tukstosi-iedzivotaju.a523594/ ANO: Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā nogalināti 9614, ievainoti 17,5 tūkstoši iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 12. septembrī</ref> 2023. gada 5. oktobrī Krievijas raķešu triecienā Hrozas ciema kafejnīcai [[Kupjanska]]s rajonā nogalināja vismaz 52 cilvēkus, kuri bija pulcējušies uz karā krituša Ukrainas karavīra bēru mielastu, upuru vidū bija arī sešus gadus vecs zēns.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.10.2023-krievijas-raketes-trieciena-ukraina-nogalinati-vairak-neka-50-cilveki-kas-bija-pulcejusies-uz-beru-mielastu.a526634/ Krievijas raķetes triecienā Ukrainā nogalināti vairāk nekā 50 cilvēki, kas bija pulcējušies uz bēru mielastu] lsm.lv 2023. gada 5. oktobrī</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.10.2023-ltv-no-hrozas-ciema-uzbrukums-beru-mielasta-laika-murgs-ko-nevar-aptvert.a526894/ LTV no Hrozas ciema: Uzbrukums bēru mielasta laikā — murgs, ko nevar aptvert] lsm.lv 2023. gada 7. oktobrī</ref> <gallery> Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā Sloviansk Chemical and Mechanical Technical College after Russian shelling, 2022-08-26 (02).jpg|[[Slovjanska]]s Ķīmiskās un mehāniskās tehniskās koledžas ēka pēc Krievijas artilērijas apšaudes 26. augustā Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (011).jpg|Kijiva pēc raķešu un dronu uzbrukuma 10. oktobrī Dnipro after Russian missile attack, 2023-01-14 (04-01).jpg|Raķešu triecienā 14. janvārī sagrautā dzīvojamā māja Dņipro, kurā gāja bojā vairāk nekā 30 cilvēki Hroza after missile strike, 2023-10-05 (61).jpg|Raķešu triecienā 5. oktobrī gāja bojā 52 cilvēki, kas bija pulcējušies uz Ukrainas karavīra bērēm </gallery> 2024. gada augustā Krievijas otrās ofensīvas laikā Ukrainā bojā gāja 184 civiliedzīvotāji, lielākoties Krievijas gaisa triecienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.09.2024-augusts-bijis-otrs-asinainakais-menesis-ukrainas-kara-nogalinati-184-civiliedzivotaji.a568008/ Augusts bijis otrs asiņainākais mēnesis Ukrainas karā; nogalināti 184 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2024. gada 9. septembrī</ref> 2024. gada decembrī ANO ģenerālsekretāra vietniece Atbruņošanās jautājumos Izumi Nakamitsu [[ANO Drošības padome]]i norādīja, ka no 2024. gada 1. janvāra līdz 30. novembrim aviācijas bumbu pielietojuma dēļ Ukrainā gāja bojā 341 civiliedzīvotājs, bet vēl 1803 cilvēki tika ievainoti, salīdzinot ar to pašu periodu 2023. gadā, Krievijas aviācijas bumbu izraisīto nāves gadījumu skaits bija trīskāršojies, bet ievainoto cilvēku skaits seškāršojies. Viņa arīdzan atzīmēja, ka 42% no visiem novembrī nogalinātajiem civiliedzīvotājiem gājuši bojā, Krievijai savos uzbrukumos pielietojot tālas darbības rādiusa ieročus. Kopumā no 2022. gada 24. februāra līdz 2024. gada 30. novembrim ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs Ukrainā bija reģistrējis vairāk nekā 12 340 nogalinātos un 27 836 ievainotos civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.12.2024-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-droniem-kazana-droni-ietriekusies-dzivojama-eka.a581278/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar droniem; Kazaņā droni ietriekušies dzīvojamā ēkā] lsm.lv 2024. gada 21. decembrī</ref> 31. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) publicēja ziņojumu par laikposmu no septembra līdz novembrim. Tajā aprakstīti ar konfliktu saistītie cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp Krievijas uzbrukumi apdzīvotām vietām, mērķtiecīgi triecieni enerģētikas infrastruktūrai un pamatbrīvību ierobežojumi. ANO eksperti konstatēja, ka trīs kara mēnešos ir nogalināti 574 civiliedzīvotāji un 3032 ievainoti. Ziņojumā arī teikts, ka nogalināti 63 ukraiņu karagūstekņi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2025-ukraina-kritize-ano-zinojumu-par-krievu-gusteknu-spidzinasanu.a582359/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina kritizē ANO ziņojumu par krievu gūstekņu spīdzināšanu] lsm.lv 2025. gada 4. decembrī</ref> 2025. gada 21. martā ANO Augstākā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas bruņotās agresijas dēļ līdz 2024. gada 31. decembrim Ukrainā nogalināti vismaz 669 bērni, bet 1883 guvuši ievainojumus. Ziņojuma autori norāda, ka patiesais cietušo skaits varētu būt vēl daudz lielāks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2025-krievijas-agresijas-rezultata-ukraina-nogalinati-vai-ievainoti-vairak-neka-2500-bernu.a592534/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas agresijas rezultātā Ukrainā nogalināti vai ievainoti vairāk nekā 2500 bērnu] lsm.lv 2025. gada 21. martā</ref> 2025. gada aprīlī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā secināja, ka Krievijas uzbrukumi civiliedzīvotājiem kļūst arvien mērķtiecīgāki un nežēlīgāki. 2025. gada pirmos trijos mēnešos Ukrainā bojā gāja divreiz vairāk civiliedzīvotāju nekā šajā pašā laikā pirms gada. Tas sakrīt ar periodu, kad ASV iesaistījās sarunās ar Krieviju par pamieru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-ano-krievijas-uzbrukumi-ukraina-klust-nezeligaki-pieaug-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a596117/ ANO: Krievijas uzbrukumi Ukrainā kļūst nežēlīgāki, pieaug civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī</ref> Maijā ANO Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija Ukrainas jautājumos atzina, ka Krievijas bruņotie spēki sistemātiski pastrādā noziegumus pret cilvēci, medījot civiliedzīvotājus ar tālvadības droniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-tas-ir-realas-medibas-cilveku-safari-latvijas-televizija-no-hersonas.a601365/ «Tās ir reālas medības – cilvēku safari.» Latvijas Televīzija no Hersonas] lsm.lv 2025. gada 31. maijā</ref> 2025. gada augustā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas uzbrukumos Ukrainā jūlijā nogalināti 286 un ievainoti 1388 civiliedzīvotāji, kas bija lielākais vienā mēnesī nogalināto un ievainoto skaits kopš 2022. gada maija. Ziņojumā teikts, ka gandrīz 40% upuru nogalināti Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Ukrainā tālu no frontes, tai skaitā uzbrukumos lielajām pilsētām Kijivai, Dņipro un Harkivai. Kopš 2022. gada februāra Krievija bija nogalinājusi vairāk nekā 13 800 Ukrainas civiliedzīvotāju un vairāk nekā 35 500 ievainojusi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.08.2025-ano-ukraina-julija-registrets-rekordliels-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a610310/ ANO: Ukrainā jūlijā reģistrēts rekordliels civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 13. augustā</ref> 2025. gada novembrī ANO paziņoja, ka no 1. janvāra līdz 31. oktobrim Krievija dronu un raķešu uzbrukumos nogalinājusi 548 cilvēkus, bet vēl 3592 ievainojusi. 2024. gadā tajā pašā laika posmā nogalināja 434, bet ievainoja 2045 civiliedzīvotājus. Tādējādi nogalināto ukraiņu skaits bija pieaudzis par 26%, bet ievainoto skaits – par 75%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2025-ano-sogad-ukraina-par-26-pieaudzis-krievijas-uzbrukumos-nogalinato-civiliedzivotaju-skaits.a623944/ ANO: Šogad Ukrainā par 26% pieaudzis Krievijas uzbrukumos nogalināto civiliedzīvotāju skaits] lsm.lv 2025. gada 27. novembrī</ref> === Slaktiņi okupētajās teritorijās === {{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}} [[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis]] [[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]] [[Attēls:Cemetery in Izium made during Russian occupation (20).jpg|thumb|Izjumā nogalināto ekshumācija]] 3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.<ref name="LSM3.aprīlī"/> ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu. 4. aprīlī [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem. Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot "jaunākais Kijivas režīma viltojums".<ref name="LSM4.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī</ref> 7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Der Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.<ref>[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca "Der Spiegel": Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.<ref name="LSM16.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> Pēc [[Izjuma]]s atbrīvošanas 15. septembrī mežā pie pilsētas atrada masu kapu ar vairāk nekā 440 cilvēku mirstīgajām atliekām, kas bija nošauti, gājuši bojā no mīnu sprādzieniem, artilērijas apšaudēs un aviācijas triecienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/no-krievijas-okupantiem-atbrivotaja-izjuma-atrod-masu-kapu.a473902/ No Krievijas okupantiem atbrīvotajā Izjumā atrod masu kapu] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī</ref> Harkivas apgabala uz laiku okupētajā daļā atklāja vismaz desmit civiliedzīvotāju spīdzināšanas vietas, Ukrainas varas iestādes nedēļas laikā pēc atbrīvošanas uzsāka 204 krimināllietas par iespējamiem Krievijas karaspēka noziegumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-atbrivotajas-teritorijas-uziet-masu-kapus-un-spidzinasanas-vietas.a474047/ Ukrainas atbrīvotajās teritorijās uziet masu kapus un spīdzināšanas vietas] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka varasiestādes izmeklēs vairāk nekā 450 Izjumā nogalināto nāves apstākļus, bet jau sākotnējā apskate liecinot par cilvēku spīdzināšanu. Turklāt esot pierādījumi, ka krievu karavīri, kuru pozīcijas atradās netālu no masu apbedījumiem, izklaides pēc šāva uz cilvēkiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiska-sabiedriba-nosoda-krievijas-armijas-zveribas-izjuma.a474102/ Starptautiskā sabiedrība nosoda Krievijas armijas zvērības Izjumā] lsm.lv 2022. gada 17. septembrī</ref> 7. oktobrī kļuva zināms, ka arī atbrīvotajā [[Limana (Ukraina)|Limanas]] pilsētā ir atrastas divas apbedījumu vietas, no kurām vienā ir individuāli civiliedzīvotāju kapi, bet otrā — masu kaps.<ref name="LSM7.oktobrī"/> 15. decembrī Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisārs paziņoja, ka atbrīvotajā Hersonas apgabala daļā atrastas 10 spīdzināšanas kameras, četras no tām Hersonas pilsētā. Vienā no tām bija spīdzināti apcietinātie bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iebruceji-spidzinajusi-ukrainu-bernus.a487241/ Ukraina: Iebrucēji spīdzinājuši ukraiņu bērnus] lsm.lv 2022. gada 15. decembrī</ref> === Marodierisms === [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Fotogrāfijās un videomateriālos [[sociālais tīkls|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].<ref>[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> === Ukrainas karagūstekņu nogalināšana === 29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas tautas republikas varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar [[M142 HIMARS|HIMARS]] raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. DTR līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai "azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem". Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar "Grad" raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-vairak-neka-50-ukrainu-karagusteknu-navi-apsaude.a467296/ Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē] lsm.lv 2022. gada 29. jūlijā</ref> Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām. Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu — satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-izmeklesana-krievijas-versija-par-ukrainu-karagusteknu-navi-ir-izdomata.a469028/ CNN izmeklēšana: Krievijas versija par ukraiņu karagūstekņu nāvi ir izdomāta] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> Līdz 2024. gada decembra vidum Ukrainas varas iestādes bija dokumentējušas vismaz 177 karagūstekņu nogalināšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.04.2025-krievija-izpilda-navessodu-cetriem-ukrainas-karagustekniem.a595081/ Krievija izpilda nāvessodu četriem Ukrainas karagūstekņiem] lsm.lv 2025. gada 11. aprīlī</ref> 2025. gada februārī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā paziņoja, ka kopš 2024. gada gada augusta beigām bija reģistrētas 79 sagūstītu Ukrainas karavīru slepkavības 24 atsevišķos incidentos, ko pastrādājuši Krievijas spēki. Novērošanas misijas pārstāvji apgalvoja, ka uz vietas tika nošauti daudzi Ukrainas karavīri, kuri padevās gūstā, liecinieki aprakstīja neapbruņotu un ievainotu Ukrainas karavīru nogalināšanu.<ref name= "LSM040225"/> === Uzbrukumi Zaporižjas AES === Uzbrukuma pirmajā vilnī pēc [[Enerhodaras aplenkums|četru dienu kaujām]] 2022. gada 4. martā Krievijas karaspēks sagrāba [[Zaporižjas atomelektrostacija|Zaporižjas atomelektrostaciju (AES)]] [[Enerhodara]]s pilsētā, tomēr to turpināja pārraudzīt Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom''. Tālākajā karadarbībā Zaporižjas AES vairākkārt apšaudīja, un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums 27. augustā brīdināja, ka pēc kārtējiem uzbrukumiem pastāv radiācijas un ugunsgrēku risks. ANO aicināja pārtraukt visas militārās aktivitātes Zaporižjas AES apkārtnē. 1. septembrī Zaporižjas AES ieradās pirmā [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] (SAEA) novērošanas misija ar tās vadītāju Rafaelu Grosi priekšgalā, lai novērtētu stacijas fiziskos bojājumus, drošības sistēmu funkcionalitāti, darbinieku stāvokli un risinātu jautājumu par pastāvīgu misijas klātbūtni Eiropas lielākajā atomelektrostacijā. Misijas ierašanās dienā pilsētu nepārtraukti apšaudīja ar mīnmetējiem un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom'' vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēku kārtējā uzbrukuma dēļ Zaporižjas AES nostrādāja avārijas aizsardzība un tika atslēgts 5. energobloks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiskas-atomenergijas-agenturas-misija-ieradusies-zaporizjas-aes.a471877/ Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras misija ieradusies Zaporižjas AES] lsm.lv 2022. gada 1. septembrī</ref> Kopš 2023. gada janvāra nodrošināta SAEA inspektoru pastāvīga klātbūtne arī citās Ukrainas atomelektrostacijās — Hmeļņickas AES, Rivnes AES, Dienvidukrainas AES un [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]] objektos.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Update 173 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine |url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-173-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine |publisher=IAEA |accessdate=15.07.2023}}</ref> === Bēgļi === 2022. gada 2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits pārsniedza 874 000. No viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā</ref> 4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecināja, ka Ukrainu jau bija pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devušies uz Poliju.<ref name="4M-LSM">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> 8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijivas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.<ref name="LSM8.martā"/> 16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.<ref name="LSM16.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]</ref> Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni. 27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku, Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni {{sk|40000}} ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.<ref name="LSM27.martā-1"/> 28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.<ref name="ReferenceB">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā</ref> 20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku atgriezušies Ukrainā. 2023. gada aprīļa sākumā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka kopš kara sākuma Polijas un Ukrainas robežu šķērsojuši vairāk nekā 10,6 miljoni cilvēku. Tikmēr Ukrainas vicepremjere un okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka informēja, ka valstī ir gandrīz septiņi miljoni iekšzemē pārvietoto personu, 4,8 miljoni cilvēku oficiāli reģistrēti, bet 1,1 miljons no viņiem palīdzību meklējuši atkārtoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2023-kops-kara-sakuma-caur-poliju-beglu-gaitas-devusies-11-miljoni-ukrainu.a504507/ Kopš kara sākuma caur Poliju bēgļu gaitās devušies 11 miljoni ukraiņu] lsm.lv 2023. gada 12. aprīlī</ref> 2026. ɡada martā Kijivā esošais Ekonomiskās stratēģijas centrs publiskoja datus, ka kopš kara sākuma Ukrainu bija pametuši aptuveni 5,6 miljoni cilvēku. No tiem 4,3 miljoni bija devušies uz rietumvalstīm, bet 1,3 miljoni atradās Krievijā un Baltkrievijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2026-krievijas-saktais-kars-izraisijis-demografisko-katastrofu-ukraina.a638849/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievijas sāktais karš izraisījis demogrāfisko katastrofu Ukrainā] lsm.lv 14.03.2026</ref> === Ķīmisko ieroču uzbrukumi === 2024. gada maijā ASV Valsts departaments paziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmantojis ķīmisko vielu [[hlorpikrīns|hlorpikrīnu]]. [[Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija]] (OPCW) ir aizliegusi hlorpikrīnu, kura tvaiki iedarbojas uz ādu un gļotādām un augstā koncentrācijā izraisa nekontrolējamus diafragmas muskuļu krampjus. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku sniegto informāciju kopš kara sākuma vismaz 500 Ukrainas karavīru ir ārstējušies no ķīmisko vielu iedarbības, bet viens karavīrs ir miris.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-asv-krievijas-armija-ukraina-izmantojusi-aizliegtu-kimisku-vielu-hlorpikrinu.a552563/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ASV: Krievijas armija Ukrainā izmantojusi aizliegtu ķīmisku vielu hlorpikrīnu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā</ref> === Kijivas bērnu slimnīcas sagraušana === [[Attēls:Okhmatdyt after Russian attack, 2024-07-08 (12).jpg|thumb|Kijivas bērnu slimnīca pēc Krievijas raķešu trieciena 2024. gada 8. jūlijā]] 2024. gada 8. jūlijā Krievija ar spārnotās raķetes "[[H-101]]" triecienu sagrāva Kijivas apgabala bērnu slimnīcu. Pilnībā vai daļēji iznīcināja četras slimnīcas ēkas un ievainoja 50 cilvēkus. Bojā gāja divi mediķi un viens slimais bērns.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.07.2024-apzina-zaudejumus-krievijas-izpostitaja-kijivas-bernu-slimnica.a561027/ Apzina zaudējumus Krievijas izpostītajā Kijivas bērnu slimnīcā] lsm.lv 2024. gada 11. jūlijā</ref> Ņujorkā sasauca ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi sakarā ar Krievijas masveida uzbrukumu Ukrainai. Sēdes dalībniekus uzrunāja sagrautās bērnu slimnīcas vadītājs, paziņojot, ka slimnīcā uzbrukuma brīdī atradās vairāk nekā 600 pacientu un aptuveni tikpat daudz darbinieku. ANO ģenerālsekretāra vietniece humānās palīdzības jautājumos Džoisa Msuja atgādināja, ka apzināti uzbrukumi pret slimnīcām ir uzskatāmi par kara noziegumu. Tikmēr Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Nebenzja noraidīja Maskavas atbildību par notikušo uzbrukumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2024-ukraina-saliedejas-pec-krievijas-uzbrukuma-bernu-slimnicai.a560869/ Ukraina saliedējas pēc Krievijas uzbrukuma bērnu slimnīcai] lsm.lv 2024. gada 9. jūlijā</ref> === Ukrainas bērnu deportācija === Kara sākumā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Krievija no Ukrainas nelikumīgi izvedusi 20 000 bērnu. [[Jeila Universitāte]]s pētniekiem bija ziņas vairāk nekā 30 000 izvešanu, bet tās datubāzē bija informācija par 6000 bērniem, kas izvesti uz Krieviju un vairāk nekā 2400, kas aizvesti uz Baltkrieviju, pie kam bija detalizēta informācija par 314 nolaupītiem bērniem Krievijas piespiedu adopcijas, bērnunamu un audžuģimeņu sistēmā. Par katru bērnu bija 20–30 lappušu dosjē ar vārdiem un fotogrāfijām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-asv-valsts-departaments-noliedz-datu-iznicinasanu-par-krievijas-nolaupitajiem-berniem-no-ukrainas.a592271/ ASV Valsts departaments noliedz datu iznīcināšanu par Krievijas nolaupītajiem bērniem no Ukrainas] lsm.lv 2025. gada 20. martā</ref> === Ukrainas kultūras mantojuma iznīcināšana === {{Pamatraksts|Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)}} Kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainas kultūra piedzīvojusi ievērojamus zaudējumus. Vairāk nekā 500 Ukrainas kultūras mantojuma vietu iznīcināšana un izlaupīšana Krievijas veikto postījumu rezultātā tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Kirchmair |first=Lando |date=2022-03-21 |title=The War of Aggression Against Ukraine, Cultural Property and Genocide: Why it is Imperative to Take a Close Look at Cultural Property |url=https://www.ejiltalk.org/the-war-of-aggression-against-ukraine-cultural-property-and-genocide-why-it-is-imperative-to-take-a-close-look-at-cultural-property/ |access-date=2022-11-11 |website=EJIL: Talk! |language=En}}</ref> Saskaņā ar Ukrainas Kultūras ministrijas ziņojumu kopš kara sākuma līdz 2026. gada februārim ir iznīcināti vai bojāti 1685 kultūras mantojuma objekti un 2483 kultūras infrastruktūras objekti. Ziņojumā arī norādīts, ka karā ir gājuši bojā 346 mākslinieki un 132 Ukrainas un ārvalstu mediju profesiju pārstāvji. Tiešie valsts kultūras mantojuma zaudējumi tiek lēsti aptuveni 4,2 miljardu ASV dolāru apmērā, un kopējie zaudējumi kultūras nozarei, ieskaitot ieņēmumus, pārsniedz 31 miljardu ASV dolāru.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce |last=Mykhailenko |first=Darila |date=2026-02-24 |title=Russia Destroyed 1,685 Ukrainian Cultural Sites Since 2022, Inflicting $31 Billion in Losses |url=https://united24media.com/latest-news/russia-destroyed-1685-ukrainian-cultural-sites-since-2022-inflicting-31-billion-in-losses-16220 |access-date=2026-03-09 |website=UNITED24 Media |language=en}}</ref> == Kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas == 2022. gada 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietai ministrijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}</ref> Savukārt 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas Federācijas valdība|Krievijas valdības]], [[Krievijas Valsts Dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.<ref>[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 28. februārī hakeru grupējums ''[[Anonymous]]'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras TASS, laikrakstu ''Izvestija'' un ''Kommersant'', RBK, ''Forbes'' krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas "nevienaldzīgo žurnālistu" vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> {{quote|"Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!"}} 29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam ''Ukrtelecom'', kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā</ref> 27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.<ref name="ReferenceB"/> 16. augustā Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija ''Enerhoatom'' ziņoja par Krievijas hakeru grupas "Tautas kiberarmija" uzbrukumu tās tīmekļa vietnei, izmantojot 7,25 miljonus [[Robotprogrammatūra|botu]], kas trīs stundās simulēja simtiem miljonu kompānijas mājaslapas skatījumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-un-militarais-eksperts-krievijas-armija-zud-motivacija-karot.a469678/ Ukrainas izlūkdienests un militārais eksperts: Krievijas armijā zūd motivācija karot] lsm.lv 2022. gada 17. augustā</ref> 2023. gada oktobrī publicētajā ziņojumā ''Microsoft Digital Defense Report 2023'' bija norādīts, ka ar Krieviju saistītie grupējumi, kas iesaistās kiberietekmes kampaņās, turpina sēt neuzticību starp Ukrainas valdību un tās Eiropas partnervalstīm un to iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.10.2023-microsoft-zinojums-atklaj-krievijas-kiberietekmes-meginajumus-latvija-lietuva-un-polija.a527829/ «Microsoft» ziņojums atklāj Krievijas kiberietekmes mēģinājumus Latvijā, Lietuvā un Polijā] lsm.lv 2022. gada 15. oktobrī</ref> 2024. gada jūlijā Krievijā bāzētu interneta vietņu tīkls, kas uzdevās par ASV laikrakstiem, izplatīja viltus ziņu, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sieva Olena par ASV nodokļu maksātāju naudu iegādājusies 4,5 miljonus eiro vērtu "Bugatti" automašīnu. Uzņēmums "Bugatti" šo informāciju noliedzis kā nepatiesu, draudot ar tiesvedību pret tiem, kas to izplatīja. Lai gan viltus ziņu ātri atmaskoja, tā paspēja sasniegt vismaz 12 miljonus lietotāju vietnē "X". Ar līdzīgiem stāstiem, piemēram, par viltotu izmeklēšanu, kurā it kā atklājās, ka Ukrainas amatpersonas iegādājušās jahtas par ASV naudu, sociālajos tīklos bija dalījušās arī dažas ASV amatpersonas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievija-izplata-dezinformaciju-par-zelenska-sievas-iegadatu-miljoniem-vertu-bugatti-automasinu.a560206/ Krievija izplata dezinformāciju par Zelenska sievas iegādātu miljoniem vērtu «Bugatti» automašīnu] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā</ref> 2024. gada augustā uzņēmuma ''[[Meta Platforms]]'' ziņojumā teikts, ka tas apturējis četras Krievijā bāzētas slēptās ietekmes kampaņas, kuru mērķauditorijas bija Eiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī franču valodas pratēji Āfrikā un angļu valodas pratēji visā pasaulē, brīdinot, ka līdz ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņās varētu tikt veicināti vēstījumi par Ukrainas valdību kā neuzticamu sabiedroto vai pastiprināti izplatīti viedokļi, kas pauž Krievijai labvēlīgu nostāju kara un tā turpmākās attīstības gaitā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.08.2024-meta-pirms-asv-prezidenta-velesanam-gaidamas-ar-krieviju-saistitas-ietekmes-kampanas-pret-atbalstu-ukrainai.a565231/ «Meta»: Pirms ASV prezidenta vēlēšanām gaidāmas ar Krieviju saistītas ietekmes kampaņas pret atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 16. augustā</ref> == Krievijas un Ukrainas Bruņoto spēku zaudējumi == Pēc Ukrainas Bruņoto spēku stratēģiskās komunikācijas pārvaldes datiem līdz 2022. gada novembra sākumam Krievijas bruņotie spēki zaudēja vairāk nekā 1400 augstu militārpersonu, ieskaitot divus [[ģenerālleitnants|ģenerālleitnantus]], astoņus [[ģenerālmajors|ģenerālmajorus]] un 44 [[pulkvedis|pulkvežus]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-1400-augstu-militarpersonu-zaudesanu-krievijas-puse-asv-domnica-norada-uz-socialo-spriedzi-krievija.a480845/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina ziņo par 1400 augstu militārpersonu zaudēšanu Krievijas pusē; ASV domnīca norāda uz sociālo spriedzi Krievijā] lsm.lv 2022. gada 3. novembrī</ref> 2023. gada aprīlī internetā nopludinātajā, iespējams, ASV Aizsardzības departamenta slepenajā izlūkošanas ziņojumā bija minēts, ka kopš 2022. gada 24. februāra Krievija bija zaudējusi no 35 500 līdz 43 000 karavīru, bet ievainojumus guvuši vairāk nekā 154 tūkstoši iebrucēju, savukārt Ukraina varētu būt zaudējusi aptuveni 17 500 valsts aizstāvju, bet vēl vairāk nekā 110 tūkstoši esot ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2023-medijs-nopludinatie-dokumenti-liecina-par-354-000-ievainotajiem-un-kritusajiem-abu-pusu-karaviriem-kara-ukraina.a504659/ Medijs: Nopludinātie dokumenti liecina par 354 000 ievainotajiem un kritušajiem abu pušu karavīriem karā Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī</ref> Pēc Ukrainas armijas ģenerālštāba aplēsēm 2023. gada 20. septembrī Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasniedza 273 980 karavīrus. Kļuva zināms, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija pasūtījusi 230 tūkstošus apliecību, kas paredzētas karadarbībā bojāgājušo ģimenes locekļiem, kā arī 757 tūkstošus kara veterānu apliecību, kas var netieši norādīt uz aptuveno skaitu karavīru, kas piedalījušies kaujās Ukrainā. Savukārt pēc iebrukuma sākuma 2022. gada vasarā ministrija pasūtīja tikai 6000 apliecību bojāgājušo ģimenes locekļiem un 82 840 apliecību kaujas operāciju veterāniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2023-medijs-ministrija-netiesi-atklaj-krievijas-armijas-iespejamo-zaudejumu-apmeru-ukraina.a524672/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Medijs: Ministrija netieši atklāj Krievijas armijas iespējamo zaudējumu apmēru Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 20. septembrī</ref> Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas izlūkdienesta aprēķiniem Krievijas armijas vienības no 2022. gada 24. februāra līdz 2023. gada novembrim bija zaudējušas ap 50 000 kritušo un 180 000 līdz 240 000 ievainoto, bet [[Vāgnera grupa]] ap 20 000 kritušo un 40 000 ievainoto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.12.2023-britu-izlukdienests-krievijas-karaspekam-kops-iebrukuma-ukraina-ap-70-000-krituso-lidz-280-000-ievainoto.a534101/ Britu izlūkdienests: Krievijas karaspēkam kopš iebrukuma Ukrainā ap 70 000 kritušo, līdz 280 000 ievainoto] lsm.lv 2023. gada 5. decembrī</ref> Krievijas karaspēka pilna mēroga iebrukuma otrajā gadadienā AK Aizsardzības ministrija publicēja datus, ka ofensīvas sākumā Ukrainā iebruka aptuveni 130 bataljonu taktiskās grupas (apmēram 1300 tanki, vairāk nekā 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, kā arī vismaz 100 tūkstoši karavīru). Divu gadu karadarbības laikā Krievija zaudēja vairāk nekā 2700 tanku, 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, bet nogalināto un ievainoto karavīru skaits bija aptuveni 350 tūkstoši cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.02.2024-britu-izluki-krievijas-zaudejumi-divos-gados-ukraina-lidzigi-vai-lielaki-neka-tas-sakotnejie-speki.a544251/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Britu izlūki: Krievijas zaudējumi divos gados Ukrainā — līdzīgi vai lielāki nekā tās sākotnējie spēki] lsm.lv 2024. gada 24. februārī</ref> Krievijas otrās ofensīvas laikā 2024. gada aprīlī Lielbritānijas izlūkdienesti aplēsa, kopš atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā Krievijas karaspēka kritušo un ievainoto skaits sasniedza aptuveni 450 000. Zaudētās bruņutehnikas vienību skaits pārsniedza 10 000, tajā skaitā apmēram 3000 smago tanku. Notriektas vismaz 109 lidmašīnas, 136 helikopteri un 346 bezpilota lidaparāti. Nogremdēti 23 dažādu tipu kuģi un iznīcināts vairāk nekā 1500 artilērijas iekārtu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2024-lielbritanijas-izlukdienesti-krievu-zaudejumi-ukraina-sasniedz-450-000-cilveku.a552133/ Lielbritānijas izlūkdienesti: Krievu zaudējumi Ukrainā sasniedz 450 000 cilvēku] lsm.lv 2024. gada 29. aprīlī</ref> Jūnijā ASV izlūkdienesti minēja, ka nogalināti vai ievainoti vismaz 350 000 Krievijas karavīru, bet Lielbritānijas armija pieļāva, ka Krievijas armijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedza 500 000 karavīru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.06.2024-krievijai-neizdodas-gut-panakumus-cina-par-ukrainas-gaisa-telpas-kontroli.a559713/ Krievijai neizdodas gūt panākumus cīņā par Ukrainas gaisa telpas kontroli] lsm.lv 2024. gada 28. jūnijā</ref> 27. jūlijā kļuva zināmi Krievijas bojāgājušo saraksta analīzes dati, ko kopā ar brīvprātīgajiem veica raidsabiedrības BBC krievu redakcija un interneta medijs "Mediazona". Pēc šiem aprēķiniem Ukrainā kopš kara sākuma bija krituši vismaz 61 tūkstotis Krievijas militārpersonu, tostarp vairāk nekā 12 tūkstoši ieslodzījuma vietās savervēto. Vairums kritušo bija no Baškortostānas, Krasnodaras apgabala, Sverdlovskas apgabala un Tatarstānas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2024-zelenskis-situacija-austrumu-fronte-ir-sarezgita.a562887/ Zelenskis: Situācija austrumu frontē ir sarežģīta] lsm.lv 2024. gada 27. jūlijā</ref> 3. augustā Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija ziņoja, ka no 2024. gada maija līdz jūlijam Krievijai bijuši vislielākie zaudējumi kopš kara sākuma. Katru dienu maijā nogalināja vai ievainoja vidēji 1262 Krievijas karavīrus, jūnijā šis skaitlis samazinājās līdz 1140, bet vēlāk līdz apmēram 1000 karavīriem dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-britu-izluki-krievija-kara-pret-ukrainu-turpina-ciest-lielus-zaudejumus.a563782/ Britu izlūki: Krievija karā pret Ukrainu turpina ciest lielus zaudējumus] lsm.lv 2024. gada 3. augustā</ref> 6. septembrī BBC un "Mediazona" žurnālisti publicēja datus par 68 011 karā Ukrainā kritušajiem Krievijas karavīriem, no kuriem 20% bija brīvprātīgie, 19% ieslodzītie un 13% mobilizētie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-medijs-apstiprinati-68-011-ukraina-krituso-krievu-vardi.a567861/ Medijs: Apstiprināti 68 011 Ukrainā kritušo krievu vārdi] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī</ref> 1. oktobrī Vladimirs Putins parakstīja mobilizācijas pavēli 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanai armijā līdz 2024. gada decembrim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.10.2024-putins-paraksta-dekretu-par-133-000-krievijas-pilsonu-iesauksanu-armija.a570786/ Putins paraksta dekrētu par 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanu armijā] lsm.lv 2024. gada 1. oktobrī</ref> Savukārt britu izlūkdienests secināja, ka Krievijas zaudējumi nogalināto un ievainoto skaitā pārsniedz 700 000, no kuriem aptuveni 500 000 ir ievainotie un 200 000 kritušie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-izluki-krievijas-medicinas-sistema-ir-parslogota-ar-ievainotiem-karaviriem.a578023/ Izlūki: Krievijas medicīnas sistēma ir pārslogota ar ievainotiem karavīriem] lsm.lv 2024. gada 27. novembrī</ref> 2024. gada novembrī žurnāls ''The Economist'' ziņoja, ka Krievijas militārās invāzijas dēļ varētu būt krituši 60 000 līdz 100 000 Ukrainas karavīru, bet 400 000 Ukrainas karavīru varētu būt ievainoti un nevar atgriezties ierindā. Bojāgājušo vai ievainoto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits lēšams desmitos tūkstošu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-the-economist-kara-kritusi-60-lidz-100-tukstosi-ukrainas-karaviru.a578062/ «The Economist»: Karā krituši 60 līdz 100 tūkstoši Ukrainas karavīru] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī</ref> Dmitrijs Medvedevs decembra beigās sacīja, ka 2024. gadā militārā dienesta līgumus ar Krievijas Aizsardzības ministriju parakstījuši 440 000 jauniesaukto. Saskaņā ar ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" datiem 2024. gadā Krievija okupēja 4168 kvadrātkilometrus lielu Ukrainas teritoriju, zaudējot vidēji 102 karavīrus uz katru ieņemtās teritorijas kvadrātkilometru. Lielākā Krievijas virzība frontē notika laikā no septembra līdz novembrim, šajā periodā tika nogalināti aptuveni 125 800 Krievijas karavīru. Decembrī Krievijas ofensīva palēninājās, un gada pēdējā mēnesī Krievija okupēja aptuveni 18 kvadrātkilometrus dienā, zaudējot vidēji 1585 kritušos dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-domnica-krievija-pern-zaudejusi-102-karavirus-uz-katru-ienemto-ukrainas-teritorijas-kvadratkilometru.a582049/ Domnīca: Krievija pērn zaudējusi 102 karavīrus uz katru ieņemto Ukrainas teritorijas kvadrātkilometru] 2025. gada 2. janvārī</ref> 2025. gada maijā izplatījās ziņa, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija kopš pilna mēroga iebrukuma karavīru ģimenēm ir pasūtījusi vairāk nekā 307 000 miršanas apliecību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2025-tramps-putins-spelejas-ar-uguni-asv-sankcijas-pret-maskavu-vel-neseko.a600833/ Tramps: Putins «spēlējas ar uguni»; ASV sankcijas pret Maskavu vēl neseko] lsm.lv 2025. gada 28. maijā</ref> Līdz 12. jūnijam saskaņā ar Ukrainas Ģenerālštāba publicēto informāciju kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks bija zaudējis 1 000 340 karavīru. ASV Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra ekspertu aprēķini rādīja, ka Krievija bija zaudējusi ap 250 000 kritušo karavīru, pārējie bija ievainotie. Saskaņā ar šī pētījuma datiem Ukrainas aizstāvji bija zaudējuši ap 400 000 karavīru, no tiem 60 000 līdz 100 000 kritušo.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2025-okupantu-armijas-zaudejumi-ukraina-sasniegusi-miljonu-karaviru-krievijas-rezerves-vel-nav-izsikusas.a602938/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Okupantu armijas zaudējumi Ukrainā sasnieguši miljonu karavīru, Krievijas rezerves vēl nav izsīkušas] lsm.lv 2025. gada 12. jūnijā</ref> 2025. gada decembrī BBC un "Mediazona" analīze liecināja, ka pēdējo 10 mēnešu laikā Krievijas zaudējumi karā ar Ukrainu bija pieauguši straujāk nekā jebkad kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. BBC apstiprināja ap 160 000 Krievijas kritušo karavīru vārdus, bet analīze par kapsētām, kara memoriāliem un nekrologiem ļāva aplēst, ka Ukrainā nogalināti līdz 352 000 okupantu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.12.2025-putins-pazino-par-nodomu-iekarot-zaporizjas-pilsetu.a628163/ Putins paziņo par nodomu iekarot Zaporižjas pilsētu] lsm.lv 2025. gada 30. decembrī</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * [[Krievijas militārās akcijas]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā| ]] [[Kategorija:2022. gads]] [[Kategorija:2023. gads]] [[Kategorija:2024. gads]] [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]] [[Kategorija:NATO]] [[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]] drpochkngw8p4g8kbtqgnpk79hplmfk 4486631 4486588 2026-06-26T05:06:29Z Pirags 3757 /* Piektā fāze: Ukrainas dronu ofensīva */ 4486631 wikitext text/x-wiki {{Notiek}} {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā | partof = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] | image = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]] | date = {{dat|2022|2|24|N}}&nbsp;— pašlaik <!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --> | place = [[Ukraina]] un [[Krievija]] | casus = | territory = | result = | combatant1 = {{RUS}}<br />{{PRK}}<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.12.2024-eksperti-ziemelkorejas-iesaiste-krievijas-kara-pret-ukrainu-ir-liela-phenjanas-avantura.a578485/ Eksperti: Ziemeļkorejas iesaiste Krievijas karā pret Ukrainu ir liela Phenjanas avantūra] lsm.lv 2024. gada 2. decembrī</ref><ref>[https://www.la.lv/asv-nodod-ano-pieradijumus-ka-ziemelkoreja-palidz-krievijai-ar-ierociem ASV nodod ANO pierādījumus, ka Ziemeļkoreja palīdz Krievijai ar ieročiem] la.lv 2023. gada 21. janvārī</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-degviela-un-partika-apmaina-pret-ierociem-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-7000-konteineru-ar-brunojumu.a547128/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Degviela un pārtika apmaiņā pret ieročiem – Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai 7000 konteineru ar bruņojumu] lsm.lv 2024. gada 18. martā</ref> {{ubl|'''Atbalsta:'''|{{BLR}}|{{IRN}} (militārā palīdzība)<ref name="Izdevums 2022">{{tīmekļa atsauce | url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/izdevums-irana-varetu-nodot-krievijai-ballistiskas-raketes-un-bezpilota-lidaparatus.a478213/ |title= Izdevums: Irāna varētu nodot Krievijai ballistiskās raķetes un bezpilota lidaparātus | publisher= lsm.lv | date= 2022. gada 16. oktobrī}}</ref>|{{CHN}} (militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-politico-kinas-uznemumi-piegada-krievijai-ierocus.a501229/ «Politico»: Ķīnas uzņēmumi piegādā Krievijai ieročus] lsm.lv 2023. gada 17. martā</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.11.2024-mediji-es-varetu-sodit-kinu-par-tas-razoto-dronu-piegadi-krievijai.a576729/ Mediji: ES varētu sodīt Ķīnu par tās ražoto dronu piegādi Krievijai] lsm.lv 2024. gada 16. novembrī</ref>|{{ZAF}} (netiešā militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-dienvidafrikas-republika-sola-izmeklet-apsudzibas-par-ierocu-piegadi-krievijai.a508399/ Dienvidāfrikas Republika sola izmeklēt apsūdzības par ieroču piegādi Krievijai] lsm.lv 2023. gada 13. maijā</ref>}} | combatant2 = {{UKR}} {{ubl|'''Atbalsta: <br>'''[[Labas gribas koalīcija]]''' <br>'''|{{flaga|NATO}} [[NATO]] (militārā palīdzība)<ref>{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}</ref>|{{AUS}} (militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2024-australija-sniegs-lidz-sim-lielako-atbalstu-ukrainai-250-miljonus-dolaru.a561174/ Austrālija sniegs līdz šim lielāko atbalstu Ukrainai – 250 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 13. jūlijā</ref>}} | commander1 = {{flaga|Krievija}} '''<small>[[Vladimirs Putins]]</small>'''<br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Mihails Mišustins]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Andrejs Belousovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Šoigu]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Lavrovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Valērijs Gerasimovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Vladimirs Kolokoļcevs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Nikolajs Patruševs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Nariškins]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Ramzans Kadirovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Aleksandrs Dvorņikovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Aleksandrs Žuravļovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Genādijs Židko]] †</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Surovikins]]</small> {{flaga|Krievija}} <small>[[Jevgeņijs Prigožins]] †</small> | commander2 = {{flaga|Ukraina}} '''<small>[[Volodimirs Zelenskis]]</small>'''<br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Deniss Šmihaļs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Rustems Umerovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksandrs Sirskis]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Dmitro Kuleba]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Andrijs Sibiha]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Valerijs Zalužnijs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Rezņikovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Nejižpapa]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Deniss Monastirskis]] †</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Ihors Klimenko]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Daņilovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Serhijs Šaptala]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Ruslans Homčaks]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Vitālijs Kličko]]</small> | casualties1 = | casualties2 = }} '''Krievijas uzbrukums Ukrainai kopš 2022. gada''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 2022. gada 24. februāra rītā pēc [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupēto]] [[Krima|Krimu]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas Tautas Republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par "neatkarīgām" atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}</ref> 24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā "īpašu militāru operāciju" ar mērķi "panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju". 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dņipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Vienlaikus [[Doneckas Tautas Republika|DTR]] un [[Luhanskas Tautas Republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji. 1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]]. 20. maijā Krievijas karaspēks Ukrainas austrumos pēc gandrīz [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|trīs mēnešus ilgām kaujām ieņēma Mariupoli]], 25. jūnijā [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]] un 3. jūlijā [[Lisičanska|Lisičansku]]. Taču citviet okupācijas spēkiem neizdevās būtiski pavirzīties uz priekšu. 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu vairākās frontes zonās valsts dienvidos, bet 6. septembrī sāka galveno pretuzbrukumu uz austrumiem no [[Harkiva]]s, 11. septembrī atbrīvojot [[Izjuma|Izjumu]], bet 2. oktobrī [[Limana (Ukraina)|Limanu]]. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka "mūsu dzimtenes un nedalāmības aizsardzībai uzskatu par nepieciešamu atbalstīt daļēju mobilizāciju”, kas stājās spēkā tūlīt pēc šī paziņojuma 21. septembrī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī</ref> 19. oktobrī Putins paziņoja par kara stāvokļa izsludināšanu četros okupētajos Ukrainas apgabalos, kas 30. septembrī pēc viltus referendumiem bija pasludināti par Krievijas Federācijas sastāvdaļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/reagejot-uz-ukrainas-panakumiem-fronte-putins-izsludinajis-kara-stavokli-okupetajas-teritorijas.a478712/ Reaģējot uz Ukrainas panākumiem frontē, Putins izsludinājis kara stāvokli okupētajās teritorijās] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī</ref> 11. novembrī Krievijas karaspēks bija spiests atkāpties no [[Hersona]]s.<ref name="ReferenceD">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupanti-pirms-atkapsanas-no-hersonas-iznicinajusi-dalu-pilsetas-infrastrukturas.a482169/ Okupanti pirms atkāpšanās no Hersonas iznīcinājuši daļu pilsētas infrastruktūras] lsm.lv 2022. gada 11. novembrī</ref> 2023. un 2024. gadā [[Ukrainas Bruņotie spēki]] izcīnīja smagas aizstāvēšanās kaujas pie [[Bahmuta]]s un [[Avdijivka]]s, tādēļ iebrucēji nespēja izpildīt Putina uzdevumu okupēt visu Doneckas apgabala teritoriju.<ref name="LSM2APR">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2023-asv-analitiki-krievijas-ziemas-ofensiva-donbasa-nav-sasniegusi-merki.a503346/ ASV analītiķi: Krievijas ziemas ofensīva Donbasā nav sasniegusi mērķi] lsm.lv 2023. gada 2. aprīlī</ref> 2024. gada augustā Ukrainas karavīri no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] negaidīti iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabala]] [[Sudža]]s rajonā un izveidoja pierobežas militāro buferzonu. Krievijas pusē kaujās piedalījās [[Ziemeļkoreja]]s militārās vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-nato-apstiprina-ziemelkorejas-speku-klatbutni-kurskas-apgabala.a574294/ NATO apstiprina Ziemeļkorejas spēku klātbūtni Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 29. oktobrī</ref> Lai arī 2025. gadā pēc ASV prezidenta Donalda Trampa iniciatīvas atsākās pamiera sarunas, Krievija tās boikotēja un sāka regulārus masveida gaisa uzbrukumus Ukrainas pilsētām. == Priekšvēsture == {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)}} [[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 2022. gada 21. februārī]] 2022. gada 21. februārī [[Vladimirs Putins]] tikās ar [[DTR]] vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un [[LHR]] vadītāju [[Leonīds Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par Ukrainas separātistu nodibinājumu neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajos kā "miera uzturētājus" ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainas valdībai nekavējoties pārtraukt karadarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu. Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}</ref> 21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}</ref> 22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir "sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3 Latvija|TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek "iebrukuma turpinājums". Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=[[sargs.lv]] |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> === Starptautiskās sankcijas pret Krieviju === Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}</ref> [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}</ref> ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}</ref> === Putina uzruna === [[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]] 2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,<ref name="Prez">[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]</ref> paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir "aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijivas režīma iebiedēšanai un genocīdam". Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.<ref name="РБК2402">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}</ref> "Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem," pavēstīja Putins. Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: "Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm."<ref name="Prez" /> Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins draudēja: {{quote|"Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”<ref name="Prez" />}} == Norise == {{pamatraksts|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes|Krievijas—Ukrainas kara ziemeļu fronte|Krievijas—Ukrainas kara austrumu fronte|Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte}} [[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise]] Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] par kara pirmo fāzi nosauca Krievijas iebrucēju apturēšanu, bet par otro posmu — frontes stabilizāciju, bet trešo par uzbrukuma operācijas uzsākšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-amatpersonas-kara-pret-krievijas-iebrucejiem-sakusies-ceturta-faze.a478640/ Ukrainas amatpersonas: Karā pret Krievijas iebrucējiem sākusies ceturtā fāze] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī</ref> === Pirmā fāze: Krievijas pirmā uzbrukuma apturēšana (24. februāris — 1. aprīlis) === [[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī]] [[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: "Krievu karakuģi, atpisies" ([[Dņipro]], 27. februārī)]] [[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā]] Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].<ref name="РБК2402" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}</ref> Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica raķešu un aviācijas triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par raķešu triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos.<ref name="РБК2402" /> un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.<ref name="РБК2402" /><ref name="voyna">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}</ref> 25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. 27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta [[komandantstunda]]. Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika pie Harkivas, kur līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār piepilsētām.<ref name="LSM">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> 28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|Mariupoles]], Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukumu atsita pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] iznīcinot vai sabojājot vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairākus desmitus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s ieņemšanu. 2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Turpinājās aplenktās [[Mariupole]]s bombardēšana. 3. martā liela Krievijas karaspēka kolonna apstājās aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.<ref name="LSM3.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> 8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas "[[MiG-29]]" ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.<ref name="LSM8.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā</ref> 10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]]. 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās. 23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]]. 25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas Bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi "Saratov", bojājumus nodarīja vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Mēneša laikā Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tanku, savukārt Ukrainas Bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.<ref name="LSM25.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā</ref> 26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra ''[[Reuters]]'' ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas. Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.<ref name="LSM27.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> 27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.<ref name="LSM27.martā-1">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.<ref name="LSM28.martā"/> 30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Ņižina]]s un Čerņihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Čerņihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju. === Otrā fāze: frontes stabilizācija (1. aprīlis — 29. augusts) === [[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī]] [[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijivas apgabala daļā 4. aprīlī]] 1. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm ''[[BM-21 Grad|Grad]]'' un ''[[BM-30 Smerč|Smerč]]'' un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.<ref name="LSM1.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.<ref name="LSM3.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> 4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Čerņihivas un Sumu apgabaliem. 2022. gada 2. aprīlī Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks pēc sakāves [[Kauja par Kijivu (2022)|kaujā par Kijivu]] mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dņipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.<ref name="LSM2.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī</ref> Pēc kara pirmās fāzes ar visaptverošu iebrukumu izgāšanās Krievija kara otrajā fāzē koncentrējās karadarbībai Ukrainas dienvidos un dienvidaustrumos.<ref>[https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/sarts-krievijas-saktais-kars-ukraina-iegajis-nakamaja-faze/ Sārts: Krievijas sāktais karš Ukrainā iegājis nākamajā fāzē] [[LETA]] 06.04.2022</ref> 2022. gada aprīlī par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerāli [[Aleksandrs Dvorņikovs|Dvorņikovu]].<ref name="ĻETA7AUG">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanijas-aizsardzibas-ministrija-kops-iebrukuma-ukraina-sakuma-krievija-atlaisti-vairaki-armijas-komandieri.a468347/ Lielbritānijas Aizsardzības ministrija: Kopš iebrukuma Ukrainā sākuma Krievijā atlaisti vairāki armijas komandieri] lsm.lv, [[LETA]] 2022. gada 7. augustā</ref> 22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs Rustams Minekajevs paziņoja, ka "specoperācijas otrā fāze" sākusies pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu.[[Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs|Ukrainas ģenerālštābs]] informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī</ref> 8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8. maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā</ref> 8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Siverskodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Siverskodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> 10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā</ref> 15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.<ref name="LSM15.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā</ref> 19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā</ref> 25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Siverskodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā</ref> 8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā</ref> Gatavojoties kara nākamajai fāzei, par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerālpulkvedi [[Genādijs Židko|Židko]].<ref name="ĻETA7AUG"/> 18. augustā [[Belbeka]]s lidlaukā pie [[Sevastopole]]s nogranda vismaz četri sprādzieni. Krievijas puse informēja, ka tā pretgaisa aizsardzība virs Belbekas lidlauka notriekusi bezpilota lidaparātu. Spēcīgi sprādzieni bija dzirdami arī [[Kerča]]s pilsētā pie [[Krimas tilts|Krimas tilta]], kas pussalu savieno ar Krievijas Federāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-militaraja-lidlauka-sevastopole-un-kerca-grand-spradzieni.a470002/ Ukrainā militārajā lidlaukā Sevastopolē un Kerčā grand sprādzieni] lsm.lv 2022. gada 19. augustā</ref> === Trešā fāze: Ukrainas pretuzbrukumi === 2022. gada 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka plašu pretuzbrukumu dienvidu frontē, pārraujot Krievijas bruņoto spēku pirmo aizsardzības līniju un piespiežot [[DTR]] 109. strēlnieku pulku pamest savas pozīcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-speki-sakusi-ofensivu-valsts-dienvidos.a471363/ Ukrainas spēki sākuši ofensīvu valsts dienvidos] lsm.lv 2022. gada 29. augustā</ref> 31. augustā Ukrainas puse ziņoja, ka iznīcināta ienaidnieka izveidotā pontonu pārceltuve pāri [[Dņepra]]i Darjivkas rajonā un apšaudīti Kahovkas un Darjivkas tilti, neļaujot ienaidniekam tos izmantot tehnikas un munīcijas pievešanai pāri Dņeprai. Pēc ekspertu ziņām Ukrainas karaspēks atradās aptuveni 20 kilometru attālumā no Hersonas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-iznicina-sesas-ienaidnieka-municijas-noliktavas-apsauda-kahovkas-un-darjivkas-tiltus.a471757/ Ukrainas armija iznīcina sešas ienaidnieka munīcijas noliktavas; apšauda Kahovkas un Darjivkas tiltus] lsm.lv 2022. gada 31. augustā</ref> 6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu arī austrumu frontē un līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.<ref name="lsm.lv">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-atbrivojusi-no-okupantiem-plasakas-teritorijas-neka-krievija-sagraba-kops-aprila.a473186/ Ukraina atbrīvojusi no okupantiem plašākas teritorijas, nekā Krievija sagrāba kopš aprīļa] lsm.lv 2022. gada 11. septembrī</ref> 12. septembrī Ukrainas Robežsardzes preses dienests ziņoja, ka Harkivas apgabala ziemeļos Ukrainas armija sasniedza valsts robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-harkivas-apgabala-ziemelos-sasniedz-valsts-robezu.a473262/ Ukrainas armija Harkivas apgabala ziemeļos sasniedz valsts robežu] lsm.lv 2022. gada 12. septembrī</ref> Reaģējot uz Ukrainas pretuzbrukumu, 21. septembrī Vladimirs Putins uzrunā tautai paziņoja, ka Krievijas bruņotajos spēkos izsludina daļēju mobilizāciju, apsūdzot [[Rietumu valstis]] Krievijas apdraudēšanā un uzsvēra, ka darīs visu, lai aizsargātu Krieviju ar jebkādiem līdzekļiem, netieši piesaucot arī kodolieročus: {{quote|..."vēlos atgādināt, ka arī mūsu valsts rīcībā ir dažādi ieroči un daudz mūsdienīgāki nekā NATO dalībvalstīm. Ja tiks draudēts mūsu valsts teritoriālajai nedalāmībai, Krievijai un tautai, mēs noteikti izmantosim visus mūsu rīcībā esošos mērus. Tas nav blefs."}} Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pavēstīja, ka mobilizācija skars 300 000 rezervistu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī</ref> Krievijas jauniešu kustība "Vesna" ("Pavasaris") izsludināja protesta akciju pret mobilizāciju. Protesta akcijas sākās Maskavā, Sanktpēterburgā, Sibīrijas, Urālu un Tālo Austrumu pilsētās, protestu pirmajā dienā 38 pilsētās tika aizturēti vairāk nekā 1400 cilvēku, tostarp Jekaterinburgā, Ufā, Novosibirskā, Permā un Irkutskā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-protestos-pret-putina-izsludinato-mobilizaciju-vairak-neka-1400-aiztureto.a474662/ Krievijā protestos pret Putina izsludināto mobilizāciju vairāk nekā 1400 aizturēto] lsm.lv 2022. gada 22. septembrī</ref> Kopš pretuzbrukuma sākuma 6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.<ref name="lsm.lv"/> 25. septembrī ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans atzina, ka ASV brīdinājušas Krieviju par kodolieroču izmantošanas ļoti nopietnām "katastrofālām sekām".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-bridina-krieviju-par-katastrofalam-sekam-kodolierocu-pielietosanas-gadijuma.a475187/ ASV brīdina Krieviju par katastrofālām sekām kodolieroču pielietošanas gadījumā] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī</ref> 26. septembrī plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka kopš mobilizācijas izsludināšanas no Krievijas aizbraukuši jau vairāk nekā 260 000 vīriešu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-mobilizacijas-izsludinasanas-krieviju-pametusi-vairak-neka-260-000-viriesu.a475264/ Pēc mobilizācijas izsludināšanas Krieviju pametuši vairāk nekā 260 000 vīriešu] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī</ref> Līdz 7. oktobrim Ukrainas Bruņotie spēki Hersonas apgabalā no Krievijas okupantiem atbrīvoja vairāk nekā 2400 kvadrātkilometrus teritorijas ar 67 apdzīvotām vietām, galvenokārt [[Berislava]]s rajona ziemeļu daļā.<ref name="LSM7.oktobrī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/hersonas-apgabala-ukrainas-speki-atbrivo-67-apdzivotas-vietas-limana-atrasts-masu-kaps.a477132/ Hersonas apgabalā Ukrainas spēki atbrīvo 67 apdzīvotās vietas; Limanā atrasts masu kaps] lsm.lv 2022. gada 7. oktobrī</ref> ===== Hersonas atbrīvošana ===== 2022. gada 9. novembrī Krievijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma Ukrainā pavēlnieks [[Sergejs Surovikins]] formāli lūdza Aizsardzības ministram [[Sergejs Šoigu|Sergejam Šoigu]] pieņemt lēmumu par Krievijas karaspēka izvešanu no Hersonas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-uzdevis-izvest-karaspeku-no-okupetas-ukrainas-pilsetas-hersonas.a481857/ Kremlis uzdevis izvest karaspēku no okupētās Ukrainas pilsētas Hersonas] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī</ref> 11. novembrī Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas karaspēka vienības ir pabeigušas atkāpšanos no Hersonas pilsētas, uzspridzinot [[Antonivkas dzelzceļa tilts|Antonivkas tiltu]] pār [[Dņepra]]s upi. Pirms atkāpšanās okupanti uzspridzināja termoelektrostaciju, katlumājas, televīzijas centru un mobilo sakaru torņus.<ref name="ReferenceD"/> 12. novembrī Ukrainas Bruņoto spēku vadība informēja, ka deokupētajā Hersonas apgabala daļā atrastas gan Krievijas artilērijas iekārtas, gan tanki, gan bruņumašīnas, un ienaidnieka spēki var mēģināt īstenot diversijas. Krievija par Hersonas apgabala okupētās daļas centru pasludināja [[Heņičeska]]s pilsētu uz austrumiem no Hersonas pie [[Azovas jūra]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-un-tas-kolaboranti-nosauc-jaunu-hersonas-apgabala-galvaspilsetu.a482282/ Krievija un tās kolaboranti nosauc jaunu Hersonas apgabala galvaspilsētu] lsm.lv 2022. gada 12. novembrī</ref> 12. decembrī Ukrainas Bruņotie spēki deva triecienu tiltam, kas savieno [[Melitopole|Melitopoli]] un Konstantinovku, pāri kuram Krievijas armija transportēja aprīkojumu, munīciju, personālu, betona blokus, prettanku barjeras un būvmateriālus gan uz Krimu, gan Zaporižjas un Hersonas apgabaliem.<ref name="LSM13DEC"/> ==== 2023. gada karadarbība ==== [[Attēls:Situation in Southern Ukraine.png|thumb|Situācija Dienvidukrainas frontē (2023. gada novembrī).]] 2023. gada janvārī Krievijas karaspēks pēc smagām kaujām ieņēma [[Soledara]]s pilsētu un 4. februārī sāka uzbrukumu [[Limana (Ukraina)|Limanas]], [[Bahmuta]]s, [[Avdijivka]]s un [[Novopavļivske]]s virzienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumi-sola-ukrainai-talakas-darbibas-raketes-un-rakesu-sistemas.a494865/ Rietumi sola Ukrainai tālākas darbības raķetes un raķešu sistēmas] lsm.lv 2023. gada 4. februārī</ref> Savukārt Ukrainas Bruņotie spēki 2023. gada 4. jūnijā uzsāka uzbrukumu vairākos frontes sektoros Doneckas apgabala dienvidos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-kijiva-noraida-krievijas-C apgalvojumus-par-ukrainas-ofensivu-doneckas-apgabala.a511476/ Kijiva noraida Krievijas apgalvojumus par Ukrainas ofensīvu Doneckas apgabalā] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā</ref> Lai kavētu iespējamu Ukrainas karaspēka [[Dņepra]]s forsēšanas operāciju, naktī uz 6. jūniju Krievija uzspridzināja iepriekš mīnēto [[Kahovkas HES]] aizsprostu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2023-krievijas-karaspeks-uzspridzinajis-kahovkas-hes-aizsprostu-applust-majas.a511581/ Krievijas karaspēks uzspridzinājis Kahovkas HES aizsprostu, applūst mājas] lsm.lv 2023. gada 6. jūnijā</ref> 10. jūnijā Ukrainas Bruņotie spēki sāka uzbrukumu Luhanskas apgabala Belohorivkā, Doneckas apgabala Bahmutā, pie Zaporižjas apgabala [[Orihiva]]s. kā arī pie Doneckas un Zaporižjas apgabalu robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2023-medijs-veiksmiga-ukrainas-pretuzbrukuma-gadijuma-putins-varetu-izsludinat-jaunu-mobilizacijas-vilni.a512297/ Medijs: Veiksmīga Ukrainas pretuzbrukuma gadījumā Putins varētu izsludināt jaunu mobilizācijas vilni] lsm.lv 2023. gada 11. jūnijā</ref> 12. jūnijā Ukrainas puse informēja, ka uzbrukumā vēl nav iesaistījušās galvenās rezerves.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2023-nbs-virsnieks-slaidins-krievijas-propaganda-netiek-lidzi-saviem-meliem-par-iznicinato-tehniku-ukraina.a512483/ NBS virsnieks Slaidiņš: Krievijas propaganda netiek līdzi saviem meliem par iznīcināto tehniku Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 12. jūnijā</ref> 12. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēki lēni virzījās uz priekšu trīs frontēs, [[Berdjanska]]s virzienā vietām līdz pat kilometram, atbrīvojot septiņas apdzīvotas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.06.2023-stoltenbergs-ukraina-ir-sakusi-verienigu-pretuzbrukumu.a512847/ Stoltenbergs: Ukraina ir sākusi vērienīgu pretuzbrukumu] lsm.lv 2023. gada 14. jūnijā</ref> 21. jūnijā prezidents Zelenskis atzīmēja, ka militārais progress nav bijis ātrs un viegls, jo Krievijas okupanti ir mīnējuši 200 000 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas. Zelenskis arī piebilda, ka Ukrainas aizstāvji virzīsies uz priekšu kaujas laukā tādā veidā, kādu uzskatīs par pareizu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.06.2023-ukrainai-pretuzbrukums-nevedas-tik-raiti-ka-cerets-krievija-pastiprinajusi-gaisa-triecienus.a513787/ Ukrainai pretuzbrukums nevedas tik raiti kā cerēts; Krievija pastiprinājusi gaisa triecienus] lsm.lv 2023. gada 21. jūnijā</ref> 21. jūnijā prezidents Zelenskis paziņoja, ka valsts dienvidos notiekot karaspēka virzība uz priekšu, bet [[Kupjanska]]s virzienā ukraiņu spēki aizstāvot savas pozīcijas no pretinieku uzbrukumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-analitiki-ukrainas-pretuzbrukuma-operaciju-lenais-temps-varetu-but-apzinata-taktika.a513859/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukuma operāciju lēnais temps varētu būt apzināta taktika] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā</ref> Luhanskas valsts administrācijas priekšsēdētājs informēja, ka Ukrainas karaspēks Luhanskas apgabalā atbrīvojis 14 Krievijas okupētās apdzīvotās vietas jeb 5-7% apgabala teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-amatpersona-luhanskas-apgabala-atbrivoti-5-7-teritorijas.a514026/ Amatpersona: Luhanskas apgabalā atbrīvoti 5-7% teritorijas] lsm.lv 2023. gada 23. jūnijā</ref> 29. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēku uzbrukuma operācijas turpinājās Melitopoles, Berdjanskas un Bahmutas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2023-ukrainas-speki-ieguvusi-strategisko-iniciativu-bahmutas-virziena.a514840/ Ukrainas spēki ieguvuši stratēģisko iniciatīvu Bahmutas virzienā] lsm.lv 2023. gada 29. jūnijā</ref> 22. jūnijā prezidents Zelenskis informēja, ka Krievija apsver terorakta scenāriju [[Zaporižjas AES]], mīnējot tās dzesēšanas sistēmu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-zelenskis-krievija-apsver-terorakta-scenariju-zaporizjas-atomelektrostacija.a513981/ Zelenskis: Krievija apsver terorakta scenāriju Zaporižjas atomelektrostacijā] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā</ref> 30. jūnijā kļuva zināms, ka AES darbiniekiem bija dots rīkojums doties prom līdz 5. jūlijam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2023-ukraina-iebruceji-pamazam-pamet-zaporizjas-aes.a514994/ Ukraina: Iebrucēji pamazām pamet Zaporižjas AES] lsm.lv 2023. gada 30. jūnijā</ref> 3. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrija pavēstīja, ka Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos, tikmēr krievi mēģina uzbrukt Avdijivkas, Marjinkas, Svatoves un Limanas virzienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2023-ukrainas-armija-virzas-uz-prieksu-berdjanskas-un-melitopoles-virzienos.a515157/ Ukrainas armija virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos] lsm.lv 2023. gada 3. jūlijā</ref> Laikraksts "The New York Times" vēstīja, ka kopš pretuzbrukuma sākuma Ukrainas Bruņotie spēki ir zaudējuši aptuveni 20% no kaujās iesaistītās rietumvalstu piegādātās smagās bruņutehnikas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2023-dienvidkorejas-prezidents-sola-palielinat-palidzibu-ukrainai.a516616/ Dienvidkorejas prezidents sola palielināt palīdzību Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 15. jūlijā</ref> 15. un 16. jūlijā iebrucēji veica intensīvus uzbrukumus pie Kupjanskas, Avdijivkas un Marjinkas. Ukrainas armijas pretuzbrukumu operācijas Zaporižjas apgabalā apgrūtināja aptuveni 5 līdz 16 kilometru plašā zonā pirms Krievijas armijas nocietinājumiem izveidotie [[mīna|mīnu]] lauki, kurus nespēja šķērsot NATO valstu piegādātās kājnieku kaujas mašīnas ''[[Bradley (kājnieku kaujas mašīna)|Bradley]]'' un tanki ''[[Leopard 1|Leopard]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.07.2023-ukrainas-aizsardzibas-ministra-vietniece-kaujas-ukrainas-austrumos-pastiprinajusas.a516687/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas aizsardzības ministra vietniece: Kaujas Ukrainas austrumos pastiprinājušās] lsm.lv 2023. gada 16. jūlijā</ref> 17. jūlijā Ukrainas Bruņotie spēku Austrumu grupējuma vadība paziņoja, ka Krievija [[Limana (Ukraina)|Limanas]]-[[Kupjanska]]s virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 tūkstošus karavīru, vairāk nekā 900 tanku, vairāk nekā 550 artilērijas sistēmu un 370 reaktīvo raķešu palaišanas iekārtu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-ukraina-krievija-limanas-kupjanskas-virziena-koncentrejusi-vairak-neka-100-000-karaviru.a516814/ Ukraina: Krievija Limanas-Kupjanskas virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 000 karavīru] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā</ref> 27. jūlijā Ukrainas pavēlniecība informēja par jaunas ofensīvas fāzes sākšanu uz dienvidiem no Orihivas, mēģinot iziet cauri mīnu laukiem līdz [[Tokmaka]]i, tālāk līdz [[Melitopole]]i.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2023-laikraksts-ukrainas-pretuzbrukuma-jauna-posma-galvenais-virziens-dienvidi.a517959/ Laikraksts: Ukrainas pretuzbrukuma jaunā posma galvenais virziens — dienvidi] lsm.lv 2023. gada 27. jūlijā</ref> 9. augustā kļuva zināms, ka Hersonas apgabalā Ukrainas armija Dņepras upes kreisajā krastā ir pārrāvusi Krievijas karaspēka aizsardzības līnijas un pavirzījusies uz priekšu aptuveni 800 metru dziļumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2023-maskavas-apgabala-notriekti-divi-kaujas-droni.a519465/ Maskavas apgabalā notriekti divi kaujas droni] lsm.lv 2023. gada 9. augustā</ref> 11. augustā Ukrainas karaspēks sasniedza Robotines ziemeļu nomali un Urožaini pie Doneckas un Zaporižjas apgabala robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.08.2023-asv-kara-studiju-instituts-ukrainas-karaspekam-taktiski-panakumi-zaporizjas-apgabala-rietumos.a519894/ ASV Kara studiju institūts: Ukrainas karaspēkam taktiski panākumi Zaporižjas apgabala rietumos] lsm.lv 2023. gada 12. augustā</ref> 2. septembrī Ukrainas puse paziņoja, ka tās bruņotie spēki ir pārrāvuši pirmo no trim visvairāk nocietinātajām Krievijas karaspēka aizsardzības līnijām dienvidu frontē, sauktām par "[[Sergejs Surovikins|Surovikina]] līniju". Krievijas karaspēka vadība uz dienvidu fronti pārdislocēja savas karaspēka vienības no austrumu frontes un ieveda karaspēku no Krievijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2023-krievija-ar-droniem-uzbrukusi-odesai-ukraina-zino-par-panakumiem-dienvidu-fronte.a522498/ Krievija ar droniem uzbrukusi Odesai, Ukraina ziņo par panākumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 3. septembrī</ref> 5. septembrī kļuva zināms, ka Ukrainas karavīri uzbruka otrajai Krievijas nocietinājumu līnijai Verboves un Novoprokopivkas ciemu virzienā, šķērsojot prettanku grāvjus un nocietinājumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.09.2023-ukraina-lauzas-caur-krievijas-nocietinajumiem-dienvidu-fronte.a522862/ Ukraina laužas caur Krievijas nocietinājumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 5. septembrī</ref> 21. septembrī izplatījās ziņa, ka Ukrainas spēki Robotines apkaimē ir pārvarējuši arī trešo Krievijas aizsardzības līniju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.09.2023-kara-studiju-instituts-ukraina-parvarejusi-krievijas-aizsardzibas-pedejo-slani-pie-robotines-ciema.a524989/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Kara studiju institūts: Ukraina pārvarējusi Krievijas aizsardzības pēdējo slāni pie Robotines ciema] lsm.lv 2023. gada 22. septembrī</ref> 20. oktobrī kļuva zināms, ka Ukrainas jūras kājnieki izsēdušies Dņepras kreisajā krastā Hersonas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.10.2023-ukraina-ar-verienigu-operaciju-dnepras-kreisaja-krasta-plano-atgut-krievijas-okupetas-teritorijas.a528645/ Ukraina ar vērienīgu operāciju Dņepras kreisajā krastā plāno atgūt Krievijas okupētās teritorijas] lsm.lv 2023. gada 20. oktobrī</ref> Pēc piecu mēnešu ilga pretuzbrukuma Ukrainas armijai līdz novembra sākumam bija izdevies tikt uz priekšu par aptuveni 17 kilometriem. === Ceturtā fāze: Krievijas otrais uzbrukums === [[Attēls:Russian Occupation of Donetsk Oblast.svg|thumb|Krievijas 2014. gadā okupētā teritorija (tumši sarkanā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Doneckas apgabalā.]] 2023. gada 10. oktobrī Krievijas armija atsāka uzbrukumu Avdijivkas, Kupjanskas, Bahmutas virzienā. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs paziņoja, ka esot sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.11.2023-brunoto-speku-virspavelnieks-ukraina-sacies-poziciju-kars-ar-statiskam-un-nogurdinosam-cinam.a530110/ Bruņoto spēku virspavēlnieks: Ukrainā sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām] lsm.lv 2023. gada 2. novembrī</ref> 14. novembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ieņēmuši placdarmu Dņepras kreisajā krastā pie Krinkiem. Smagas kaujas notika pie Avdijivkas, Bahmutas un Marjinkas, kur abas puses veica gan uzbrukuma, gan aizsardzības operācijas. Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumus Kupjanskas un Limanas virzienā, taču Ukrainas karaspēks veiksmīgi aizstāvējās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.11.2023-ukrainas-armija-paplasina-kontroli-dnepras-upes-austrumu-krasta.a531657/ Ukrainas armija paplašina kontroli Dņepras upes austrumu krastā] lsm.lv 2023. gada 14. novembrī</ref> 6. decembrī turpinājās smagas kaujas pie [[Avdijivka]]s pilsētas, Krievijas iebrucēji pārņēma savā kontrolē lielāko daļu [[Marjinka]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.12.2023-ukrainai-pie-smagu-kauju-parnemtas-avdijivkas-risks-zaudet-apgades-celus.a534305/ Ukrainai pie smagu kauju pārņemtās Avdijivkas risks zaudēt apgādes ceļus] lsm.lv 2023. gada 6. decembrī</ref> 2024. gada 17. februārī Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka ir nolēmis izvest Ukrainas armijas apakšvienības no Avdijivkas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.02.2024-ukrainas-karaspeks-atstaj-smagu-kauju-centra-nonakuso-avdijivku.a543323/ Ukrainas karaspēks atstāj smagu kauju centrā nonākušo Avdijivku] lsm.lv 2024. gada 17. februārī</ref> 26. februārī Taurijas spēku operatīvās grupas pārstāvis sacīja, ka Ukrainas Bruņoto spēku vienības atkāpušās no Lastočkines ciema, lai organizētu aizsardzību pa Orlivkas, Tonenkes un Berdiču līniju, lai neļautu ienaidniekam virzīties tālāk uz rietumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.02.2024-francijas-prezidents-eiropas-lideru-sanaksme-parize-censas-panakt-atbalstu-ukrainai.a544437/ Francijas prezidents Eiropas līderu sanāksmē Parīzē cenšas panākt atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 26. februārī</ref> 29. februārī Krievijas karaspēks turpināja ofensīvu pie Avdijivkas un Zaporižjas apgabalā. Krievijas iebrucēji centās ieņemt Tonenkes, [[Orlivka]]s, [[Semeņivka]]s, [[Berdiča]]s un [[Krasnohorivka]]s apdzīvotās vietas. Tāpat smagas kaujas turpinājās [[Verbove]]s un [[Robotine]]s apkaimē. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis pavēstīja, ka 24 stundu laikā Austrumu frontē notriekti trīs Krievijas bumbvedēji [[Su-34]]. Ukrainas mediji ziņoja, ka februārī kopumā iznīcinātas 13 Krievijas kara lidmašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.02.2024-ukraina-aizvaditas-diennakts-laika-notriekusi-jau-tris-krievijas-bumbvedejus.a544925/ Ukraina aizvadītās diennakts laikā notriekusi jau trīs Krievijas bumbvedējus] lsm.lv 2024. gada 29. februārī</ref> 12. martā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par Krievijas armijas uzbrukuma apturēšanu Ukrainas austrumu frontē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-zelenskis-ukraina-aptureta-krievijas-armijas-virziba.a546356/ Zelenskis: Ukrainā apturēta Krievijas armijas virzība] lsm.lv 2024. gada 12. martā</ref> 17. martā [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s varas iestādes paziņoja par drona uzbrukumu [[Tiraspole]]s militārajai bāzei, kurā izcēlās ugunsgrēks. [[Moldova]]s Reintegrācijas politikas birojs paziņoja, ka Ukraina nav iesaistīta šajā uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-domnica-drona-uzbrukums-piednestra-varetu-but-saistits-ar-krievijas-centieniem-destabilizet-moldovu.a547075/ Domnīca: Drona uzbrukums Piedņestrā varētu būt saistīts ar Krievijas centieniem destabilizēt Moldovu] lsm.lv 2024. gada 18. martā</ref> 2024. gada 22. martā Krievijas prezidenta preses sekretārs [[Dmitrijs Peskovs]] norādīja, ka Krievijas galvenais kara mērķis ir ieņemt visu Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritoriju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-kremla-preses-sekretars-krievija-sobrid-ir-kara-stavokli.a547725/ Kremļa preses sekretārs: Krievija šobrīd ir «kara stāvoklī»] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> [[Attēls:Vovchansk (2024-06-02).webm|thumb|Nopostītā [[Vovčanska]] (2024)]] No 2024. gada sākuma līdz marta beigām Krievijas armija Ukrainā pavirzījās uz priekšu gandrīz par 100 kvadrātkilometriem. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja par nodomu izveidot un aprīkot divas jaunas armijas no 14 divīzijām un 16 brigādēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.04.2024-analitiki-krievijas-armija-pavasara-beigas-vai-vasara-varetu-uzsakt-lielu-ofensivu.a548762/ Analītiķi: Krievijas armija pavasara beigās vai vasarā varētu uzsākt lielu ofensīvu] lsm.lv 2024. gada 1. aprīlī</ref> 10. aprīlī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks pilnībā ieņēmis Pervomaiskes ciemu pie Avdijivkas un uzbrūk [[Krasnohorivka]]s un [[Časivjara]]s pilsētām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.04.2024-ukrainas-armija-atstajusi-pervomaiski-pie-doneckas.a549819/ Ukrainas armija atstājusi Pervomaiski pie Doneckas] lsm.lv 2024. gada 10. aprīlī</ref> 26. aprīlī tika ziņots, ka Krievijas sauszemes spēki ir izveidojuši šauru izspiedumu dziļāk Ukrainas teritorijā, lai iekļūtu ciematā [[Očeretine]], kas atrodas aptuveni 15 km uz ziemeļiem no Avdijivkas centra.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.04.2024-britu-izluki-krievija-cies-lielus-zaudejumus-ukraina-tacu-paatrina-virzibu-avdijivkas-tuvuma.a551999/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Britu izlūki: Krievija cieš lielus zaudējumus Ukrainā, taču paātrina virzību Avdijivkas tuvumā] lsm.lv 2024. gada 26. aprīlī</ref> [[Attēls:Russian Occupation of Kharkiv Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmā (zilā krāsā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Harkivas apgabalā.]] 10. maijā ap pieciem rītā Krievijas armija pārrāva Krievijas-Ukrainas robežas aizsardzības līniju [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2024-krievija-megina-parraut-ukrainas-aizsardzibas-liniju-harkivas-apgabala.a553570/ Krievija mēģina pārraut Ukrainas aizsardzības līniju Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 10. maijā</ref> Līdz 17. maijam Krievijas karaspēkam Harkivas apgabalā bija izdevies sagrābt aptuveni 278 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas, [[Vovčanska]]s pilsētā norisinājās ielu kaujas<ref name="lsm17Mai2024">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.05.2024-dronu-uzbrukumi-izraisa-desmitiem-spradzienu-krima-un-novorosijska.a554361/ Dronu uzbrukumi izraisa desmitiem sprādzienu Krimā un Novorosijskā] lsm.lv 2024. gada 17. maijā</ref> Kopumā Krievijas otrā uzbrukuma laikā no 2024. gada 1. janvāra līdz 29. aprīlim tās armija okupēja aptuveni 516 kvadrātkilometrus, bet līdz maija beigām aptuveni 752 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.<ref name="LSM1JUN">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-100-raketes-un-dronus-cietusi-energoinfrastruktura.a556286/ Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 100 raķetes un dronus; cietusi energoinfrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 1. jūnijā</ref> Aplēses liecināja, ka vidējais diennakts laikā notikušo sadursmju skaits maijā bija 122,1, jūnijā 124,5, bet jūlija vidū sasniedza 160,4.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.07.2024-krievija-uzbruka-ukrainai-ar-droniem-un-raketem-turpina-pieaugt-militaro-sadursmju-skaits-fronte.a560582/ Krievija uzbruka Ukrainai ar droniem un raķetēm; turpina pieaugt militāro sadursmju skaits frontē] lsm.lv 2024. gada 7. jūlijā</ref> 23. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas aizstāvji atkāpās no pozīcijām dienvidaustrumos no [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovska]]s, lai nepieļautu savu spēku aplenkšanu šajā rajonā. Krievijas spēki atradās aptuveni 10 kilometrus no pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.08.2024-asv-lauj-ukrainiem-izmantot-amerikanu-ierocus-operacijai-kurskas-apgabala.a566076/ ASV ļauj ukraiņiem izmantot amerikāņu ieročus operācijai Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 23. augustā</ref> 25. septembrī Krievijas okupācijas spēki centās aplenkt Vuhledaru, veicot triecienus ar artilēriju un vadāmajām aviobumbām, apdraudot pilsētu no trim pusēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.09.2024-zelenskis-krieviju-var-tikai-piespiest-izbeigt-karu.a570054/ Zelenskis: Krieviju var tikai piespiest izbeigt karu] lsm.lv 2024. gada 25. septembrī</ref> 1. oktobrī Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēma [[Vuhledara]]s pilsētu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2024-krievijas-iebruceji-pec-gandriz-divus-gadus-ilgam-kaujam-ienemusi-vuhledaras-pilsetu.a571025/ Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēmuši Vuhledaras pilsētu] lsm.lv 2024. gada 2. oktobrī</ref> 27. oktobrī Krievijas spēki ieņēma [[Selidove]]s pilsētas padomes ēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-okupetaja-krima-nakti-dardejusi-specigi-spradzieni.a574182/ Okupētajā Krimā naktī dārdējuši spēcīgi sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 28. oktobrī</ref> Kopumā Krievijas armija oktobra mēneša laikā okupēja 478 kvadrātkilometrus Doneckas apgabala teritorijas, Vuhledaras un Selidoves pilsētas un aptuveni 20 mazākas apdzīvotas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.11.2024-krievija-menesa-laika-sagrabusi-gandriz-500-kvadratkilometrus-ukrainas-teritorijas-doneckas-apgabala.a575129/ Krievija mēneša laikā sagrābusi gandrīz 500 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas Doneckas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 4. novembrī</ref> Pēc ziņu aģentūras "Reuters" aplēsēm Krievija no 1. līdz 28. novembrim okupēja vairāk nekā 600 kvadrātkilometru lielu Ukrainas teritoriju, bet saskaņā ar "UA War Infographics" grafiku kopš 2024. gada sākuma krievi kopumā bija ieņēmuši 2800 kvadrātkilometrus jeb 0,46% no Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2024-ukraini-vesta-par-krievijas-karaspeka-virzibas-paatrinasanos-novembri.a579650/ Ukraiņi vēsta par Krievijas karaspēka virzības paātrināšanos novembrī] lsm.lv 2024. gada 10. decembrī</ref> 2025. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks okupējis [[Kurahove]]s pilsētu un lēni virzījās uz priekšu Avdijivkas, Soļonojes un Novosilku tuvumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.01.2025-no-frontes-ukraina-pienak-zinas-par-kurahoves-pilsetas-pariesanu-krievijas-kontrole.a583269/ No frontes Ukrainā pienāk ziņas par Kurahoves pilsētas pāriešanu Krievijas kontrolē] lsm.lv 2025. gada 11. janvārī</ref> Krievijas karaspēks 2024. gada decembrī Ukrainā un Kurskā iekaroja 593 kvadrātkilometrus lielu teritoriju, bet 2025. gada janvārī aptuveni 498 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka decembrī frontē krita 48 670, bet janvārī 48 240 Krievijas karavīri.<ref name= "LSM040225">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.02.2025-agresoram-kara-ukraina-aizvaditi-divi-asinainakie-menesi-lidz-sim-zaudejumi-ari-ziemelkorejiesiem.a586357/ Agresoram karā Ukrainā aizvadīti divi asiņainākie mēneši līdz šim; zaudējumi arī ziemeļkorejiešiem] lsm.lv 2025. gada 4. februārī</ref> 2025. gada 8. februārī Ukrainas Sauszemes spēki Donbasā notrieca Krievijas triecienlidmašīnu [[Su-25]] un nodarīja bojājumus helikopteram [[Mi-8]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2025-ukraini-notriekusi-krievijas-triecienlidmasinu-su-25.a587016/ Ukraiņi notriekuši Krievijas triecienlidmašīnu Su-25] lsm.lv 2025. gada 8. februārī</ref> 2025. gada martā Krievija okupēja vien 133 kvadrātkilometrus Ukrainas zemes, kas vedināja domāt, ka Ukraina bija nostiprinājusi kontroli pār frontes līniju. 31. jūlijā Krievija paziņoja, ka tās spēki esot ieņēmuši [[Časivjara|Časivjaru]], bet Ukrainas puse apgalvoja, ka krievi ieņēmuši vienīgi Časivjaras austrumu un ziemeļu daļas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievija-pazino-par-casivjaras-ienemsanu-ukraina-to-noliedz.a608788/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija paziņo par Časivjaras ieņemšanu, Ukraina to noliedz] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā</ref> 2025. gada septembra beigās Ukrainas armija pretuzbrukuma operācijas laikā Pokrovskas rajonā atbrīvoja gandrīz 178 kvadrātkilometrus valsts teritorijas un pāršķēla Krievijas armijas tā dēvēto [[Dobropiļļa]]s izvirzījumu. Kaujās Krievija zaudēja apmēram 3320 karavīrus un 971 ieroču un militārā aprīkojuma vienību. Pastiprinājās Krievijas uzbrukumi pie [[Kupjanska]]s pilsētas un pie Doneckas un Dņipropetrovskas apgabalu robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2025-laikraksts-asv-sniegs-ukrainai-izlukdatus-triecieniem-pret-krievijas-energetikas-infrastrukturu.a616662/ Laikraksts: ASV sniegs Ukrainai izlūkdatus triecieniem pret Krievijas enerģētikas infrastruktūru] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī</ref> Oktobra beigās Krievijas vienības veica intensīvus uzbrukumus pie Pokrovskas un sasniedza Mirnohradu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.10.2025-ukraina-pirmoreiz-kauja-izmanto-pasmaju-talas-darbibas-raketes-flamingo-un-ruta.a620223/ Ukraina pirmoreiz kaujā izmanto pašmāju tālās darbības raķetes «Flamingo» un «Ruta»] lsm.lv 2025. gada 29. oktobrī</ref> 2026. gada janvāra beigās sākās Ukraina armijas pretuzbrukums Oleksandrijivskas un [[Huļajpole]]s virzienā, Kupjanskā krievu vienības nonāca aplenkumā. Pie Pokrovskas un Mirnohradas ukraiņi sīvās kaujās turpināja aizstāvēties, bet Slovjanskas un Kramatorskas virzienā krievi virzījās uz priekšu. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis vēstīja, ka trīs ziemas mēnešu laikā Krievija frontē zaudējusi 92 tūkstošus karavīru. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicās, ka 2026. gadā Krievijas armijai uzdots pilnībā ieņemt Doneckas un Luhanskas apgabalus, kā arī virzīties Zaporižjas un Dnipro virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.03.2026-ukraina-februari-izdevies-atjaunot-kontroli-par-lielaku-teritoriju-neka-iebrucejs-spejis-sagrabt.a637214/ Ukrainā februārī izdevies atjaunot kontroli pār lielāku teritoriju nekā iebrucējs spējis sagrābt] lsm.lv 03.03.2026</ref> 11. martā kļuva zināms, ka pēc vairāku nedēļu ilga pretuzbrukuma Ukrainai bija izdevies atbrīvot vairāk nekā 400 kvadrātkilometru no okupētās Dņipropetrovskas un Zaporižjas apgabalu teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2026-ukraina-sniega-un-miglas-aizsega-veiksmigi-atgust-teritorijas-bet-sagaida-jaunu-krievijas-ofensivu.a638443/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Ukraina sniega un miglas aizsegā veiksmīgi atgūst teritorijas, bet sagaida jaunu Krievijas ofensīvu] lsm.lv 11.03.2026</ref> ==== Ukrainas pretuzbrukums Kurskas apgabalā ==== {{Pamatraksts|Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)}} [[Attēls:August 2024 Kursk Oblast incursion.svg|thumb|Ukrainas iebrukums un Krievijas pretuzbrukums Kurskas apgabalā (situācija 2025. gada marta sākumā).]] [[Attēls:Russian Occupation of Sumy Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmais (zilā krāsā) un otrais (sārtā krāsā) iebrukums Sumu apgabalā.]] [[Attēls:President Vladimir Putin talks with the governor of Kursk in August 2024.jpg|thumb|Putina saruna ar Kurskas gubernatoru 8. augustā]] 2024. gada 6. augusta naktī Ukrainas karavīri šķērsoja valsts robežu un no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]], Sudžas rajonā ieņemot Nikolajevas-Darjinas, Sverdļikovas un Darjinas ciemus vairāk nekā 4 km attālumā no robežas. Ukrainā izsludināja iedzīvotāju evakuāciju no 23 apdzīvotām vietām Sumu apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.08.2024-ukraina-un-krievija-uzsakusi-cinas-kurskas-apgabala.a564270/ Ukraina un Krievija uzsākusi cīņas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 7. augustā</ref> 8. augustā dažādi avoti vēstīja, ka Ukrainas spēku kontrolē bija nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā aptuveni 10 līdz 15 kilometrus dziļā zonā, kuras teritorija pārsniedzot 350 kvadrātkilometrus. Kaujas norisinājās ap [[Sudža]]s pilsētu, aptuveni 10 kilometru attālumā no Ukrainas robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.08.2024-asv-domnica-ukrainas-speku-kontrole-nonakusas-vismaz-11-apdzivotas-vietas-kurskas-apgabala.a564346/ ASV domnīca: Ukrainas spēku kontrolē nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 8. augustā</ref> 9. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas spēki bija ieņēmuši Sudžu un atradās aptuveni 35 kilometru attālumā no robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka kaujas turpinās divos Kurskas apgabala rajonos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-analitiki-ukraina-ar-militaro-operaciju-kurskas-apgabala-krievija-censas-sasniegt-vairakus-merkus.a564493/ Analītiķi: Ukraina ar militāro operāciju Kurskas apgabalā Krievijā cenšas sasniegt vairākus mērķus] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> Pēc netiešām ziņām uzbrukumā bija iesaistīta Ukrainas 80. desanta brigāde, kā arī 22. un 88. mehanizētās brigādes. Prognozēja, ka Krievija centīsies no Belgorodas apgabala pārdislocēt pie Vovčanskas Ukrainā iebrukušās Ziemeļu grupas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-medijs-kurskas-apgabala-karo-viena-no-specigakajam-ukrainas-brigadem.a564514/ Medijs: Kurskas apgabalā karo viena no spēcīgākajām Ukrainas brigādēm] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> 9. augustā Krievija izsludināja pretterorisma operācijas Belgorodas, Brjanskas un Kurskas apgabalos, kas ļāva apturēt vai ierobežot komunikācijas pakalpojumus, monitorēt sakaru kanālus, konfiscēt transportlīdzekļus un iekļūt privātīpašumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.08.2024-asv-domnica-kremlis-megina-mazinat-iespaidu-par-notiekoso-kurska.a564624/ ASV domnīca: Kremlis mēģina mazināt iespaidu par notiekošo Kurskā] lsm.lv 2024. gada 11. augustā</ref> 14. augustā ziņoja, ka Ukrainas karaspēks turpina virzību apgabalā un dažādos virzienos ir izdevies pavirzīties uz priekšu par dažiem kilometriem, kā arī pārņemt kontroli pār vismaz 40 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Bija evakuēti aptuveni 200 000 Krievijas pierobežas apgabalu iedzīvotāju, Kurskas un Belgorodas apgabalos izsludināts reģionālā līmeņa ārkārtējās situācijas režīms.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-zelenskis-ukraina-kontrole-74-apdzivotas-vietas-krievijas-kurskas-apgabala.a564959/ Zelenskis: Ukraina kontrolē 74 apdzīvotas vietas Krievijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 14. augustā</ref> 16. un 18. augustā Ukraina gaisa triecienos pie Gluškovas un Zvannojes ciemiem sagrāva divus tiltus pār [[Seima|Seimas upi]]. Krievijas armijas vienību apgādei palika vienīgi tilts pie Karižas,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.08.2024-ukrainas-aviacija-kurskas-apgabala-sagravusi-vel-vienu-tiltu.a565452/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainas aviācija Kurskas apgabalā sagrāvusi vēl vienu tiltu] lsm.lv 2024. gada 18. augustā</ref> kuru sagrāva nākamajā dienā. 22. augustā Ukrainas spēki gatavojās aplenkt apmēram 3000 Krievijas karavīru lielu grupējumu, kas bija iespiests starp Seimas upi un Ukrainas robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2024-medijs-ukraina-zaude-kontroli-par-valsts-austrumiem-vaji-apmacitu-karaviru-del.a566027/ Medijs: Ukraina zaudē kontroli pār valsts austrumiem vāji apmācītu karavīru dēļ] lsm.lv 2024. gada 22. augustā</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, Ukrainas militārā operācija Kurskas apgabalā bija preventīva, lai apturētu Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu. Analītiķi ziņoja, ka Krievija uz Kurskas apgabalu pārvietojusi karaspēka vienības no Harkivas un Zaporižjas apgabala okupētajām daļām, kā arī no Doneckas apgabala Siverskas un Časivjaras apkārtnes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-zelenskis-militara-operacija-kurska-izjauca-krievijas-planus-okupet-sumus-un-harkivu.a566302/ Zelenskis: Militārā operācija Kurskā izjauca Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Pēc Krievijas pretuzbrukuma līdz 25. novembrim tā atguva vairāk nekā 40% no iepriekš zaudētās teritorijas Kurskas apgabalā. Ukraina saglabāja kontroli pār apmēram 800 kvadrātkilometriem Krievijas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2024-ukraina-zaudejusi-vairak-neka-40-no-ieprieks-iekarotas-teritorijas-kurskas-apgabala.a577619/ Ukraina zaudējusi vairāk nekā 40% no iepriekš iekarotās teritorijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 25. novembrī</ref> 2025. gada 5. janvārī Ukrainas armija Kurskas apgabalā sāka jaunu uzbrukumu vairākos virzienos. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka tās armijai ir izdevies atvairīt Ukrainas spēkus un iznīcināt divus tankus, kā arī septiņus bruņutransportierus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2025-ukrainas-armija-sakusi-jaunu-ofensivu-kurskas-apgabala-krievija.a582413/ Ukrainas armija sākusi jaunu ofensīvu Kurskas apgabalā Krievijā] lsm.lv 2025. gada 5. janvārī</ref> 12. martā Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apstiprināja, ka Kurskas apgabalā notiek Ukrainas vienību atvilkšana uz izdevīgākām pozīcijām. Sirskis arī informēja, ka kopš Kurskas operācijas sākuma 2024. gada 6. augustā ienaidnieks zaudējis apmēram 55 tūkstošus militārpersonu, un 22 tūkstoši no tiem gājuši bojā, vairāk nekā 900 sagūstīti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-ukrainas-brunoto-speku-virspavelnieks-apstiprina-vienibu-atvilksanu-no-kurskas.a591356/ Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks apstiprina vienību atvilkšanu no Kurskas] lsm.lv 2025. gada 13. martā</ref> 16. martā Ukrainas ģenerālštābs apstiprināja Sudžas atstāšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2025-ukrainas-generalstabs-apstiprina-sudzas-atstasanu.a591769/ Ukrainas ģenerālštābs apstiprina Sudžas atstāšanu] lsm.lv 2025. gada 17. martā</ref> Līdz aprīļa sākumam Krievijai izdevās gandrīz pavisam izspiest Ukrainas armiju no Kurskas apgabala un tā mēģina nostiprināties Ukrainas Sumu apgabalā. Volodimirs Zelenskis brīdināja, ka Krievija gatavo plaša apmēra uzbrukuma operāciju Sumu, Harkivas un Zaporižjas apgabalos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2025-ukraina-bridina-par-krievijas-gatavosanos-jaunai-plasa-apmera-ofensivai.a593993/ Ukraina brīdina par Krievijas gatavošanos jaunai plaša apmēra ofensīvai] lsm.lv 2025. gada 3. aprīlī</ref> 27. maijā kļuva zināms, ka Krievijas armija bija okupējusi četrus ciemus Sumu apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2025-krievija-ienemusi-cetrus-ciematus-ukrainas-sumu-apgabala.a600656/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija ieņēmusi četrus ciematus Ukrainas Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 27. maijā</ref> 26. jūnijā Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apgalvoja, ka Krievija ofensīva Sumu apgabalā ir apturēta. Ukrainas operācijas Kurskas apgabala Gluškovas rajonā piespieda pārvietot elites vienības, tostarp gaisa desanta spēkus un jūras kājnieku brigādes, uz aizsardzības pozīcijām, graujot Krievijas ofensīvas spējas Sumu apgabalā. Krievijas karaspēks aptuveni 50 000 karavīru sastāvā Sumu apgabalā maijā bija okupējis aptuveni 449 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2025-ukrainas-armijas-virspavelnieks-esam-apturejusi-krievijas-virzibu-sumu-apgabala.a604614/ Ukrainas armijas virspavēlnieks: Esam apturējuši Krievijas virzību Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā</ref> ===== Ziemeļkorejas iesaistīšana karā ===== 2024. gada novembrī Kurskas apgabalā ieradās aptuveni 11 000 Ziemeļkorejas karavīru. Daļu no viņiem iekļāva Krievijas armijas gaisa desanta brigādē un jūras kājnieku korpusā, daļa piedalījās taktiskajās un reaģēšanas apmācībās, bet daļa bija iesaistījušies kaujās. Pēc Dienvidkorejas Nacionālā izlūkošanas dienesta ziņām Ziemeļkoreja papildus agrākām piegādēm nosūtīja 170 milimetru pašgājēju artilēriju un 240 milimetru tālas darbības rādiusa raķešu palaišanas iekārtas, kā arī personālu militārā aprīkojuma apkopei un remontam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.11.2024-izluki-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-jaunu-brunojuma-partiju.a577095/ Izlūki: Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai jaunu bruņojuma partiju] lsm.lv 2024. gada 20. novembrī</ref> 22. novembrī parādījās ziņa, ka Ziemeļkorejas karavīri atrodas arī okupētajās Ukrainas teritorijās. Lai gan ziemeļkorejieši valkāja Krievijas armijas uniformas, viņi palika nošķirti no Krievijas karaspēka vienībām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.11.2024-avots-ziemelkorejas-karaviri-jau-ir-mariupole-un-harkivas-apgabala.a577528/ Avots: Ziemeļkorejas karavīri jau ir Mariupolē un Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 22. novembrī</ref> 24. novembrī Ukrainas puse paziņoja, ka Krievija 2024. gadā uzbrukumos Ukrainai ir izmantojusi aptuveni 60 Ziemeļkorejas ballistisko raķešu [[KN-23]], kurā atrodamas Rietumvalstu uzņēmumos ražotas mikroshēmas un citi komponenti, kurus visticamāk Ziemeļkorejai piegādājuši Ķīnas uzņēmumi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.11.2024-ukrainas-specialisti-krievijas-izmantotajas-ziemelkorejas-raketes-atrodamas-rietumvalstu-tehnologijas.a577583/ Ukrainas speciālisti: Krievijas izmantotajās Ziemeļkorejas raķetēs atrodamas rietumvalstu tehnoloģijas] lsm.lv 2024. gada 24. novembrī</ref> 2025. gada 13. janvārī izplatījās ziņa, ka karā pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem krituši aptuveni 300 Ziemeļkorejas karavīru un ievainoti apmēram 2700. Pēc Dienvidkorejas izlūkošanas datiem Ziemeļkoreja bija nosūtījusi palīgā Krievijai vairāk nekā 100 000 karavīru apmaiņā pret Krievijas palīdzību Ziemeļkorejas ieroču un satelītu programmai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2025-dienvidkoreja-kara-ar-ukrainu-lidz-sim-kritusi-300-ziemelkorejas-karaviri.a583410/ Dienvidkoreja: Karā ar Ukrainu līdz šim krituši 300 Ziemeļkorejas karavīri] lsm.lv 2025. gada 13. janvārī</ref> 31. janvārī ziņoja, ka Ziemeļkorejas karavīri pēc smagiem zaudējumiem ir uz laiku atvilkti no frontes līnijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.01.2025-laikraksts-ziemelkorejas-karaviri-atvilkti-no-kurskas-frontes.a586053/ Laikraksts: Ziemeļkorejas karavīri atvilkti no Kurskas frontes] lsm.lv 2025. gada 31. janvārī</ref> 28. aprīlī Ziemeļkorejā valdošās Strādnieku partijas Centrālā militārā komisija paziņoja, ka "mūsu bruņoto spēku apakšvienības piedalījās Kurskas apgabala atbrīvošanas operācijās saskaņā ar Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas valsts vadītāja rīkojumu". [[Kims Čonins]] lēmumu par karaspēka nosūtīšanu pieņēma saskaņā ar savstarpējās aizsardzības līgumu ar Putinu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2025-ziemelkoreja-pirmoreiz-atzist-sava-karaspeka-dalibu-krievijas-kara-pret-ukrainu.a596945/ Ziemeļkoreja pirmoreiz atzīst sava karaspēka dalību Krievijas karā pret Ukrainu] lsm.lv 2025. gada 28. aprīlī</ref> ===== Ieslodzīto mobilizācija ===== 2025. gada janvārī Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienests norādīja, ka Krievija karā pret Ukrainu savervējusi no 140 000 līdz 180 000 ieslodzīto. 1. janvārī stājās spēkā Krievijas valdības dekrēts, kas atcēla vienreizējo skaidras naudas maksājumu ieslodzītajiem par līguma parakstīšanu par dalību karā pret Ukrainu. Sākotnēji ieslodzītie par līgumu saņēma vienreizēju maksājumu 1718 ASV dolāru apmērā, bet 2024. gada jūlijā maksājuma summu palielināja līdz 3524 dolāriem. Tajā pašā laikā ieslodzītajiem netika piešķirti vairāki maksājumi un pabalsti, ko saņēma brīvprātīgo formējumos dienošie karavīri. Turklāt ieslodzītajiem alga bija divas līdz četras reizes mazāka nekā citiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-ukraina-cer-izmantot-trampa-neprognozejamibu-sava-laba.a582230/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina cer izmantot Trampa neprognozējamību savā labā] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī</ref> === Piektā fāze: Ukrainas dronu ofensīva === 2026. gada martā Ukrainas Bruņoto spēku komandieris [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka iepriekšējā mēnesī ukraiņiem ir izdevies atkarot vairāk teritorijas, nekā Krievijas karaspēkam izdevās okupēt tajā pašā laika posmā. Maijā Ukrainas Aizsardzības ministrs [[Mihailo Fedorovs]] paziņoja, ka Ukraina uzsākusi loģistikas bloķēšanas programmu pret Krieviju, pastiprinot vidēja darbības rādiusa triecienu kampaņu ar mērķi palielināt spiedienu uz Krievijas armiju tās aizmugurē un neļaut tās karaspēkam veikt aktīvas uzbrukuma operācijas. Ukrainas spēki paplašināja savas vidēja darbības rādiusa triecienu spējas, regulāri uzbrūkot Krievijas militārajiem mērķiem no 20 līdz 300 kilometru attālumā aiz frontes līnijas gan Krievijā, gan okupētajās Ukrainas teritorijās. Ukraina pakāpeniski atguva iniciatīvu frontes līnijās, savukārt Krievijas virzības izmaksas pieauga, proti, ja 2025. ɡada oktobrī krievi uzbrukumu laikā zaudēja 67 karavīrus uz katru kvadrātkilometru, tad aprīlī šis skaitlis pieauɡa līdz 179.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2026-ukraina-atgust-iniciativu-fronte-plano-pastiprinat-videja-radiusa-triecienus-pret-krieviju.a649084/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Ukraina atgūst iniciatīvu frontē; plāno pastiprināt vidēja rādiusa triecienus pret Krieviju] lsm.lv 28.05.2026</ref> Krievijas bruņotie spēki novirzīja vairākus ukraiņu dronus pāri robežai uz Somiju, Igauniju un Latviju ar mērķi radīt pamatu dezinformācijas kampaņai pret Baltijas valstīm ar apɡalvojumiem par to, ka tās atļaujot Ukrainas dronu operatoriem izmantot savu teritoriju uzbrukumiem Krievijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.05.2026-lsm-skaidro-kas-ir-elektroniska-karadarbiba-jeb-ka-krievija-maina-ukrainas-dronu-celu.a647969/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin LSM skaidro: Kas ir elektroniskā karadarbība jeb kā Krievija maina Ukrainas dronu ceļu?] lsm.lv 22.05.2026</ref> Ukrainas dronu ofensīvas laikā Krievija ik mēnesi frontē zaudēja aptuveni 35 tūkstošus karavīru, tai arvien grūtāk bija kompensēt dzīvā spēka zaudējumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2026-zelenskis-krievijas-karaspeks-ir-zaudejis-iniciativu-fronte.a649515/ Zelenskis: Krievijas karaspēks ir zaudējis iniciatīvu frontē] lsm.lv 01.06.2026 </ref> 25. jūnijā Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka stratēģiskajā [[Kinburna strēle|Kinburna strēlē]] Dņipro upes krastā ir pacelts valsts karogs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2026-krievija-pret-kijivu-raida-ballistiskas-raketes-kinburnas-kapa-pacelts-ukrainas-karogs.a652733/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Krievija pret Kijivu raida ballistiskās raķetes; Kinburnas kāpā pacelts Ukrainas karogs] lsm.lv 25.06.2026</ref> == Pamiera sarunas == {{pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)#Sarunas par karadarbības pārtraukšanu#2025. gada sarunas}} [[Attēls:Prime Minister Keir Starmer visits Ukraine (54509358656).jpg|thumb|270px|Ukrainas, Apvienotās Karalistes, Francijas, Polijas un Vācijas līderi Kijivā 10. maijā.]] 2025. gada 10. maijā Ukrainas un Eiropas līderi Kijivā vienojās par beznosacījumu 30 dienu pamieru no 12. maija, ko atbalstīja ASV prezidents Donalds Tramps, piedraudot Vladimiram Putinam ar jaunām sankcijām, ja viņš to neievēros.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2025-ukrainas-un-eiropas-lideri-vienojas-par-bezierunu-30-dienu-pamieru-no-12-maija.a598462/ Ukrainas un Eiropas līderi vienojas par bezierunu 30 dienu pamieru no 12. maija] lsm.lv 2025. gada 10. maijā</ref> Tās pašas dienas vakarā Putins piedāvāja Ukrainai piedalīties tiešās sarunās 15. maijā Stambulā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-putins-aicina-ukrainu-uz-tiesam-sarunam.a598514/ Putins aicina Ukrainu uz «tiešām sarunām»] lsm.lv 2025. gada 11. maijā</ref> Savukārt Zelenskis tūlīt paziņoja, ka viņš sagaida, ka Maskava apņemsies no 12. maija noslēgt 30 dienu pamieru, un ka Ukraina ir gatava tiešām sarunām ar Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-zelenskis-kijiva-gatava-putina-piedavatajam-tiesajam-sarunam-bet-sagaida-pamieru.a598528/ Zelenskis: Kijiva gatava Putina piedāvātajām tiešajām sarunām, bet sagaida pamieru] lsm.lv 2025. gada 10. maijā</ref> Kaut arī Ukrainas prezidents piekrita tikties ar Putinu, taču Krievijas līderis Turcijā neieradās, bet uz sarunām ar Ukrainu nosūtīja zema līmeņa delegāciju. Pēc tam Putins uzstāja, ka tiešas sarunas starp Krieviju un Ukrainu iespējamas vien tad, ja Kijiva piekritīs Maskavas ultimātiem. 8. jūlijā ASV prezidents Tramps paziņoja, ka viņam ir apnikusi Putina muļķību runāšana un ka viņš ļoti nopietni apsver iespēju atbalstīt sankciju likumprojektu, lai noliktu Krieviju pie vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-trampam-zud-pacietiba-vienoties-ar-putinu-apsver-atbalstit-krievijas-sankciju-likumu.a606103/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Trampam zūd pacietība vienoties ar Putinu, apsver atbalstīt Krievijas sankciju likumu] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā</ref> 23. jūlijā Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas ilga tikai aptuveni 40 minūtes, kuru laikā karojošās puses nespēja vienoties par pamieru. Vienīgais, par ko tika panākta vienošanās, bija sagūstīto civiliedzīvotāji un militārpersonu apmaiņa.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2025-stambula-notikusas-krievijas-un-ukrainas-sarunas-verte-ka-procesa-imitaciju.a608007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas vērtē kā procesa imitāciju] lsm.lv 2025. gada 24. jūlijā</ref> == Ukrainas infrastruktūras graušana == {{pamatraksts|Ukrainas civilās infrastruktūras graušana ar raķetēm un droniem Krievijas—Ukrainas kara laikā}} ===== 2022. gada gaisa uzbrukumi ===== 2022. gada 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm "H-22" apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā</ref> 10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā</ref> 14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā</ref> 24. augustā notika Krievijas raķešu trieciens Čaplines dzelzceļa stacijai Dņipropetrovskas apgabalā, nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija vismaz 25, upuru vidū bija divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-uzbrukuma-dnipropetrovskas-apgabala-ukraina-25-nogalinatie.a470816/ Krievijas uzbrukumā Dnipropetrovskas apgabalā Ukrainā 25 nogalinātie] lsm.lv 2022. gada 24. augustā</ref> Pēc neveiksmēm austrumu un dienvidu frontēs 8. oktobrī Putins par Krievijas Federācijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma pavēlnieku iecēla Aerokosmisko spēku virspavēlnieku [[Sergejs Surovikins|Sergeju Surovikinu]], kas iezīmēja Krievijas kara stratēģijas maiņu. 10. oktobrī Krievijas karaspēks ar 84 raķetēm un 24 bezpilota lidaparātiem apšaudīja Ukrainas galvaspilsētu Kijivu un vairākas citas pilsētas, kas izraisīja postījumus civilās infrastruktūras objektos. Krievijas prezidents Vladimirs Putins šo uzbrukumu raksturoja kā atriebību par 8. oktobrī notikušo Krimas tilta spridzināšanu.<ref name="ReferenceC">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijiva-un-citas-ukrainas-pilsetas-grand-spradzieni-zino-par-upuriem.a477283/ Kijivā un citās Ukrainas pilsētās grand sprādzieni; ziņo par upuriem] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī</ref> Irānā ražotie droni ''[[Shahed]]-136'' tika palaisti no Baltkrievijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-megina-piespiest-lukasenko-rezimu-tiesi-iesaistities-kara-pret-ukrainu.a477906/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Putins mēģina piespiest Lukašenko režīmu tieši iesaistīties karā pret Ukrainu] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> 10. oktobrī Krievijas stratēģiskie [[bumbvedēji]] Tu-160 un Tu-95 ar raķetēm [[H-101]] un [[H-555]] no [[Kaspijas jūra]]s piekrastes veica masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām. 84 raķetes un 24 bezpilota lidaparāti tika izšauti uz civilās infrastruktūras objektiem un pilsētu dzīvojamajiem kvartāliem, atriebjoties par 8. oktobrī notikušo sprādzienu uz Krimas tilta. Ukrainas Ārkārtas valsts dienests ziņoja, ka gājuši bojā 14 cilvēki un 97 guvuši ievainojumus. Uzbrukumos tika bojātas elektroenerģijas padeves un ūdensapgādes sistēmas daudzās Ukrainas pilsētās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apsauda-ukrainas-pilsetas-megina-atriebties-ukrainiem-par-krimas-tilta-spridzinasanu-teksta-tiesraides-arhivs.a477329/ Krievija apšauda Ukrainas pilsētas, mēģina atriebties ukraiņiem par Krimas tilta spridzināšanu (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī</ref> 13. oktobrī Ukrainas armijas Ģenerālštābs vēstīja, ka no Krievijas izšautās raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Mikolajivas, Vinnicas, Čerkasu un Čerņihivas apgabalos. Krievija turpināja izmantot arī Irānā ražotos [[bezpilota lidaparāts|dronus pašnāvniekus]]. Galvaspilsētā Kijivā un 12 Ukrainas apgabalos bija izpostīta enerģētikas infrastruktūra.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/diennakts-laika-krievijas-raketes-trapijusas-vairak-neka-40-apdzivotas-vietas-ukraina.a477836/ Diennakts laikā Krievijas raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Ukrainas gaisa spēki turpina cīņu par valsts debesīm. Katru stundu tiekot saņemtas ziņas par Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu notriekšanu, un armijai izdevies iznīcināt sešas raķetes Mikolajivas, Ļvivas un Dņipropetrovskas apgabalos, diennakts laikā Krievijas bruņotie spēki bija raidījusi 11 raķešu triecienus pa Ukrainas apdzīvotām vietām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-nakti-apsaudita-zaporizja-zelenskis-bridina-sodien-saglabat-modribu.a477938/ Ukrainā naktī apšaudīta Zaporižja; Zelenskis brīdina šodien saglabāt modrību] lsm.lv 2022. gada 14. oktobrī</ref> 10. decembrī kļuva zināms, ka Irāna gatavojas piegādāt Krievijai jaunu dronu partiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/mossad-irana-grasas-palielinat-brunojuma-piegades-krievijai.a488622/ «Mossad»: Irāna grasās palielināt bruņojuma piegādes Krievijai] lsm.lv 2022. gada 23. decembrī</ref> Līdz 13. decembrim Krievija bija veikusi astoņus raķešu uzbrukumu viļņus Ukrainas civilajai infrastruktūrai.<ref name="LSM13DEC">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-devusi-triecienu-strategiski-svarigam-tiltam-okupetaja-melitopole.a486808/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina devusi triecienu stratēģiski svarīgam tiltam okupētajā Melitopolē] lsm.lv 2022. gada 13. decembrī</ref> No Krievijas lidmašīnas Baltkrievijas gaisa telpā izšauta spārnotā raķete [[H-55]] nolidoja vairākus simtus kilometru virs Polijas un nogāzās valsts rietumu daļā mežā. Tikai 2023. gada aprīļa beigās to nejauši atrada vietējais iedzīvotājs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-polija-turpinas-krievijas-raketes-skandals.a508323/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Polijā turpinās «Krievijas raķetes» skandāls] lsm.lv 2023. gada 12. maijā</ref> <gallery> 10 October 2022 missile strikes on Ukraine.svg|Ukrainas pilsētu raķešu apšaudes 10. oktobrī Remains of a downed Geran-2 drone in Kyiv, 2022-12-14.jpg|14. decembrī notriektā Irānas drona-kamikadzes ''ГЕPAНЬ-2'' (''Shahed'') fragments Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (073).webp|Kijivas iela pēc Krievijas raķešu uzbrukuma 10. oktobrī Rocket strike on a shopping center in Kremenchuk.webm|Raķetes ''H-22'' trāpījums [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centram ''Amstor'' </gallery> ===== 2023. gada gaisa uzbrukumi ===== 2023. gada 1. janvārī Ukrainas gaisa spēku pavēlniecība paziņoja, ka Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 45 Irānā ražotos trieciendronus ''[[Shahed]]-136''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vecgada-vakara-un-jaungada-nakti-ukraina-notriekusi-45-krievijas-dronus.a489674/ Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukraina notriekusi 45 Krievijas dronus] lsm.lv 2023. gada 1. janvārī</ref> Naktī uz 2. janvāri Krievija izšāva uz Ukrainu divas bezpilota lidaparātu ''[[Shahed]]'' grupas, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki virs Kijivas notrieca 20 objektus, vairākus dronus izdevās notriekt arī citos apgabalos. Ukrainas prezidenta administrācija pauda uzskatu, ka Krievija mēģina piespiest Ukrainu mainīt nostāju par okupācijas karaspēka izvešanu no anektētajām teritorijām pirms sarunām par karadarbības pārtraukšanu.<ref name="LSM2JAN">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-gaisa-triecienus-pa-ukrainas-pilsetam.a489712/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija turpina gaisa triecienus pa Ukrainas pilsētām] lsm.lv 2023. gada 2. janvārī</ref> 5. janvārī Vladimirs Putins uzdeva aizsardzības ministram Sergejam Šoigu nodrošināt, lai pareizticīgo Ziemassvētku laikā Ukrainas frontē ievērotu pamieru no 6. janvāra pulksten 12 līdz 7. janvāra pulksten 24.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-uzdevis-pareizticigo-ziemassvetku-laika-ieverot-pamieru-ukrainas-fronte.a490254/ Putins uzdevis pareizticīgo Ziemassvētku laikā ievērot pamieru Ukrainas frontē] lsm.lv 2023. gada 5. janvārī</ref> Neraugoties uz vienpusēji izsludināto uguns pārtraukšanu, Krievijas karaspēks 6. janvārī apšaudīja frontes līnijai tuvu esošo Bahmutu, Kramatorsku, Hersonu un arī citas Ukrainas pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ari-izsludinata-pamiera-laika-turpina-apsaudit-ukrainas-pilsetas.a490501/ Krievija arī izsludinātā pamiera laikā turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas] lsm.lv 2023. gada 6. janvārī</ref> 2023. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka par Ukrainas iebrukušo Krievijas spēku apvienotā grupējuma komandieri iecelts [[Valērijs Gerasimovs]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-kartejo-reizi-nomainijis-ukraina-iebrukuso-speku-komandieri.a491173/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Kremlis kārtējo reizi nomainījis Ukrainā iebrukušo spēku komandieri] lsm.lv 2023. gada 11. janvārī</ref> 4. maija naktī ar pretgaisa aizsardzības sistēmu ''[[MIM-104 Patriot|Patriot]]'' debesīs virs Kijivas notrieca [[Virsskaņas ātrums|virsskaņas]] raķeti ''[[Kinžal]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2023-ukraina-pazino-par-pirmo-notriekto-krievijas-hiperskanas-raketi.a507572/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina paziņo par pirmo notriekto Krievijas hiperskaņas raķeti] lsm.lv 2023. gada 6. maijā</ref> Naktī uz 8. maiju Krievija no militārā lidlauka Brjanskas apgabalā palaida 35 kaujas dronus ''Shahed'', vairums no tiem bija notēmēti pa Kijivu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās iznīcināt visus lidrobotus, vismaz pieci cilvēki guva ievainojumus, krītot notriekto dronu atlūzām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2023-zelenskis-ukraina-turpmak-9-maija-atzimes-eiropas-dienu.a507756/ Zelenskis: Ukrainā turpmāk 9. maijā atzīmēs Eiropas dienu] lsm.lv 2023. gada 8. maijā</ref> Naktī uz 16. maiju notika liels Krievijas raķešu uzbrukums Kijivai, no trim pusēm tās virzienā raidot 18 dažāda veida raķetes un dronus īsā laika periodā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt visas raķetes, tai skaitā sešas ''Kinžal'' virsskaņas raķetes, kuras ilgu laiku uzskatīja par nenotriecamām. Raķešu atlūzas nokrita vismaz trīs pilsētas rajonos, aizdedzinot ēkas un automašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2023-ukraina-atvairijusi-masivu-krievijas-rakesu-uzbrukumu-kijivai.a508777/ Ukraina atvairījusi masīvu Krievijas raķešu uzbrukumu Kijivai] lsm.lv 2023. gada 16. maijā</ref> Apvienotās Karalistes militārais izlūkdienests ziņoja, ka 2023. gada maijā Krievija uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 300 Irānā ražoto trieciendronu ''Shahed'', Ukraina notriekusi vismaz 90% bezpilota lidaparātu. Kijiva apšaudīta gandrīz katru nakti gan ar ''Shahed'', gan ar spārnotajām un ballistiskajām raķetēm ''Iskander'' un ''Kinžal''. Pateicoties pretgaisa aizsardzības spēku darbībai, Kijivā nav bijis neviena tieša trāpījuma, bet visus postījumus nodarījušas notriekto dronu un raķešu atlūdzas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-britu-izluki-krievija-maija-visintensivak-apsaudija-ukrainu-ar-vairak-neka-300-iranu-dronu.a511487/ Britu izlūki: Krievija maijā visintensīvāk apšaudīja Ukrainu ar vairāk nekā 300 irāņu dronu] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā</ref> Naktī uz 3. augustu bija jau 820. gaisa trauksmes brīdinājums Kijivai kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Ukrainas karavīri notrieca 15 dronus, arī 2. augustā virs Kijivas notrieca vairāk nekā 10 dronu ''Shahed''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2023-ukraina-notriekusi-15-ienaidnieka-dronus-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-ostam.a518786/ Ukraina notriekusi 15 ienaidnieka dronus, turpinās uzbrukumi Ukrainas ostām] lsm.lv 2023. gada 3. augustā</ref> Naktī uz 30. augustu Krievija uz Kijivu raidīja vairākas bezpilota lidaparātu grupas no dažādiem virzieniem, bet drīz pēc tam no stratēģiskajiem bumbvedējiem "[[Tu-95MS]]" izšāva spārnotās raķetes. Kopumā pret Ukrainu raidīja 44 raķetes un dronus, no kuriem 43 (28 spārnotās raķetes un 15 dronus) notrieca Ukrainas pretgaisa aizsardzība.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-pret-kijivu-sarikojusi-lielako-dronu-un-rakesu-uzbrukumu-kops-pavasara.a522009/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija pret Kijivu sarīkojusi lielāko dronu un raķešu uzbrukumu kopš pavasara] lsm.lv 2023. gada 30. augustā</ref> Naktī uz 25. novembri Krievija ar ''Shahed'' trieciendroniem uzbruka Kijivai, gaisa trauksme ilga apmēram sešas stundas. Ukrainas pretgaisa spēki virs Kijivas notrieca apmēram 60 lidojošu objektu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2023-krievija-palaidusi-uz-ukrainu-rekordlielu-skaitu-trieciendronu-visvairak-uzbrukts-kijivai.a532986/ Krievija palaidusi uz Ukrainu rekordlielu skaitu trieciendronu, visvairāk uzbrukts Kijivai] lsm.lv 2023. gada 25. novembrī</ref> Naktī uz 29. decembri notika masīvs gaisa uzbrukums ar raķetēm un droniem vairākām Ukrainas pilsētām, arī Harkivai, Ļvivai, Odesai un Kijivai. Krievija uz Ukrainu raidīja 110 raķetes, izmantojot teju visus ieroču veidus — "Kinžal", S-300, spārnotās raķetes un arī dronus, kā arī stratēģiskos bumbvedējus, no kuriem palaida X-101/X-505 raķetes. Vēlāk kļuva zināms, ka Krievija uz Ukrainas pilsētām 29. decembrī raidīja 158 raķetes un dronus, šajā terora aktā vismaz 30 cilvēku gāja bojā un vairāk nekā 160 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.12.2023-ukraina-piedzivo-pedeja-laika-specigako-krievijas-uzbrukumu-ar-raketem-un-droniem.a537037/ Ukraina piedzīvo pēdējā laikā spēcīgāko Krievijas uzbrukumu ar raķetēm un droniem] lsm.lv 2023. gada 29. decembrī</ref> <gallery> Shahed drone in Dnipropetrovsk Oblast (2024-02-09) 02.jpg|Dņipropetrovskas apgabalā neitralizētais ''[[Shahed]]'' drons 2024. gada 9. februārī Kyiv after Russian attack, 2023-05-16 (01).webp|Ugunsgrēks pēc 2023. gada 16. maija Krievijas raķešu uzbrukuma Kijivai Kyiv after Russian drone attack, 2023-05-30 (01).jpg|2023. gada 30. maija raķešu uzbrukums Kijivai </gallery> ===== 2024. gada gaisa uzbrukumi ===== 2. janvāra naktī Krievija uzbruka ar 35 lidrobotiem ''Shahed''-136/131, kas visi tika notriekti. Rīta pusē sākās bumbvedēju Tu-95MS uzbrukums ar ne mazāk kā 70 spārnotajām raķetēm H-101/H-555/H-55. Ienaidnieks izšāva arī desmit hiperskaņas raķetes H-47M2 ''Kinžal'' no iznīcinātājiem ''MiG-31K'', trīs spārnotās raķetes ''Kaļibr'', 12 raķetes ''Iskander-M/S-300/S-400'', četras pretradiolokācijas raķetes H-31P. Ukrainas aizstāvji notrieca visas ''Kinžal'' un ''Kaļibr'' raķetes, bet tikai 59 no 70 raķetēm H-101/H-555/H-55.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2024-forbes-otrdienas-rakesu-trieciens-krievijai-izmaksajis-620-miljonus-dolaru.a537448/ «Forbes»: Otrdienas raķešu trieciens Krievijai izmaksājis 620 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 3. janvārī</ref> Uzbrukumā krievi uz Ukrainu raidīja arī [[Ziemeļkoreja]]s ballistiskās raķetes [[KN-23]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2024-medijs-krievija-plano-iegadaties-irana-razotos-ierocus-piegade-iespejama-pavasari.a537735/ medijs:%20Krievija%20pl%C4%81no%20ieg%C4%81d%C4%81ties%20Ir%C4%81n%C4%81%20ra%C5%BEotos%20iero%C4%8Dus%20%E2%80%93%20pieg%C4%81de%20iesp%C4%93jama%20pavasar%C4%AB] lsm.lv 2024. gada 4. janvārī</ref> 7. februārī Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt lielāko daļu raķešu "H-101/555/55/55" un kaujas bezpilota lidaparātu "''Shahed''", taču neizdevās notriekt nevienu spārnoto raķeti "''[[H-22]]''", ballistiskās raķetes "[[Iskander-M]]" vai raķešu sistēmu "[[S-300]]" raidītos šāviņus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2024-domnica-krievija-ar-masveida-triecieniem-ukrainai-centusies-noverst-tas-pretgaisa-aizsardzibas-uzmanibu.a542105/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Domnīca: Krievija ar masveida triecieniem Ukrainai centusies novērst tās pretgaisa aizsardzības uzmanību] lsm.lv 2024. gada 8. februārī</ref> 19. februārī Ukrainas Bruņotie spēki notrieca Krievijas iznīcinātāju-bumbvedēju [[Su-34]] un iznīcinātāju [[Su-35]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.02.2024-ukrainiem-izdevies-notriekt-divas-iebruceju-kaujas-lidmasinas.a543563/ Ukraiņiem izdevies notriekt divas iebrucēju kaujas lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 19. februārī</ref> Naktī uz 2. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 17 trieciendronus ''Shahed'', pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās notriekt 14 no tiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 3. martā paziņoja, ka nedēļas laikā Krievija uzbrukusi Ukrainai ar gandrīz 400 vadāmajām aviācijas bumbām, vairāk nekā 50 droniem un vairāk nekā 40 raķetēm. Krievijas drona sagrautajā ēkā Odesā bojā gāja 12 cilvēki, viņu vidū arī pieci bērni. Jaunākais no viņiem bija tikai četrus mēnešus vecs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.03.2024-krievijas-drona-trieciena-odesa-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-12.a545254/ Krievijas drona triecienā Odesā nogalināto skaits pieaudzis līdz 12] lsm.lv 2024. gada 4. martā</ref> 15. martā Krievija uz Odesas dzīvojamo rajonu ar 15 minūšu intervālu izšāva divas "[[Iskander]]" raķetes, lai postījumu un bojāgājušo būtu pēc iespējas vairāk. Bojā gāja 21 cilvēks, bet 70 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.03.2024-ukraina-ienaidniekam-taisnigi-atbildes-odesa-sero-par-krievijas-uzbrukuma-upuriem.a546985/ Odesā uzbrukuma upuru skaits pieaudzis līdz 21] lsm.lv 2024. gada 16. martā</ref> 21. marta naktī Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm "Iskander", "Kinžal" un 29 spārnotajām raķetēm ''H-101'', kuras izšāva 11 kara lidmašīnas [[Tu-95]], kas pacēlās no aviobāzes [[Murmanska]]s tuvumā. Pretgaisa aizsardzības notriekto raķešu atlūzas ievainoja 17 cilvēkus galvaspilsētas Svjatošinskas un Ševčenko rajonos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2024-kijiva-piedzivo-smagas-apsaudes-cietusi-vismaz-17-cilveki.a547508/ Kijiva piedzīvo smagas apšaudes; cietuši vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 21. martā</ref> 22. marta rītā ap 5:00 Krievija uzbruka Ukrainai ar 88 ballistiskajām un spārnotajām raķetēm un 63 Irānas trieciendroniem "''Shahed''". Spēcīgi sprādzieni nogranda Harkivā, Dnipro, Krivijrihā un Zaporižjā, vēlāk raķetes un droni sasniedza arī Sumus, Poltavu, Odesu, Hmeļnicku, Vinnicu un Ivanofrankivsku. Ziņoja par vismaz trīs nogalinātiem un 14 ievainotiem cilvēkiem. Pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt 55 dronus un 37 raķetes. Divas raķetes trāpīja [[Dņipro HES|Dņepras hidroelektrostacijas]] aizsprostam pie [[Zaporižja]]s, taču tas netika pārrauts.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-ukraina-jau-otro-nakti-masveidigi-krievijas-rakesu-uzbrukumi.a547655/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukrainā jau otro nakti masveidīgi Krievijas raķešu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> 25. martā Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm, kas bija izšautas no anektētās Krimas pussalas. Abas raķetes notrieca, bet krītošās atlūzas sabojāja divas ēkas, ievainojot deviņus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2024-krievija-apsauda-kijivu-ievainoti-devini-cilveki-tostarp-viena-pusaudze.a547986/ Krievija apšauda Kijivu — ievainoti deviņi cilvēki, tostarp viena pusaudze] lsm.lv 2024. gada 25. martā</ref> Naktī uz 29. martu Krievija uzbruka Ukrainas degvielas un enerģētikas nozares objektiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 26 no 39 Krievijas raķetēm un 58 no 60 trieciendroniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2024-zelenskis-krievijas-gaisa-terors-pastiprinas.a548586/ Zelenskis: Krievijas gaisa terors pastiprinās] lsm.lv 2024. gada 29. martā</ref> 11. aprīlī Krievija veica atkārtotu raķešu uzbrukumu Ukrainas energotīkliem, ar spārnotajām raķetēm ''[[H-69]]'' netālu no Kijivas iznīcinot Tripilskas termoelektrostaciju, kas nodrošināja elektrību ne tikai galvaspilsētai, bet vēl diviem apgabaliem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2024-ukrainas-gaisa-speku-parstavis-valstij-vajadzigas-vismaz-25-patriot-sistemas.a550143/ Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis: Valstij vajadzīgas vismaz 25 «Patriot» sistēmas] lsm.lv 2024. gada 12. aprīlī</ref> 17. aprīļa rītā Krievija uz [[Čerņihiva]]s pilsētu raidīja trīs raķetes "[[Iskander]]", izpostot vairākas daudzstāvu dzīvojamās ēkas, slimnīcu un civilās infrastuktūras objektus. Bojā gāja vismaz 17, bet ievainojumus guva vismaz 60 cilvēki, arī bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.04.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-cernihivai-nogalinati-vismaz-17-cilveki.a550736/ Krievijas raķešu uzbrukumā Černihivai nogalināti vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 17. aprīlī</ref> 29. aprīlī Krievija izmantoja [[kasešu bumba|kasešu munīciju]], lai uzbruktu mierīgajiem iedzīvotājiem, kas pastaigājās pa Odesas piejūras promenādi, nogalinot piecus un ievainojot vairāk nekā 30 cilvēkus. Līdzīgs uzbrukums notika naktī uz 1. maiju, kad ballistisko raķešu triecienā gāja bojā trīs cilvēki, bet ievainojumus guva vēl 3 mierīgie iedzīvotāji, bet 1. maija Krievijas raķešu uzbrukumā cieta 14 cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-krievijas-armija-jau-treso-dienu-apsauda-odesu.a552551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas armija jau trešo dienu apšauda Odesu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā</ref> Naktī uz 8. maiju Krievijas karaspēks uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 55 raķetēm un 21 dronu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās iznīcināt 59 raķetes un dronus Poltavas, Krivijrihas, Zaporižjas, Ļvivas, Ivanofrankivskas un Vinnicas apgabalos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-76-raketes-un-dronus-bojati-energoobjekti-un-dzelzcela-infrastruktura.a553188/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 76 raķetes un dronus — bojāti energoobjekti un dzelzceļa infrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 8. maijā</ref> 19. maijā Krievijas "Iskander" raķešu uzbrukumā atpūtas vietai Harkivas apgabalā gāja bojā seši, bet ievainoti 16 cilvēki, bet Kupjanskas rajonā nogalināja piecus, bet ievainoja desmit cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2024-krievijas-triecienos-atputas-vietai-harkivas-apgabala-sesi-bojagajusie.a554593/ Krievijas triecienos atpūtas vietai Harkivas apgabalā seši bojāgājušie] lsm.lv 2024. gada 19. maijā</ref> 23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrāva Harkivas tipogrāfiju, kurā bojā gāja septiņi cilvēki un 20 guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2024-ukrainas-prezidents-zelenskis-mudina-asv-un-kinas-liderus-junija-apmeklet-miera-samitu.a555440/ Ukrainas prezidents Zelenskis mudina ASV un Ķīnas līderus jūnijā apmeklēt miera samitu] lsm.lv 2024. gada 26. maijā</ref> 25. maijā Krievija ar divām vadāmajām [[Aviācijas bumba|aviācijas bumbām]] sagrāva celtniecības lielveikalu Harkivā, nogalinot vismaz 12 cilvēkus un 43 ievainojot.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2024-krievijas-uzbrukuma-buvmaterialu-lielveikalam-harkiva-nogalinati-vismaz-12-cilveki-ievainoti-43.a555403/ Krievijas uzbrukumā būvmateriālu lielveikalam Harkivā nogalināti vismaz 12 cilvēki, ievainoti — 43] lsm.lv 2024. gada 26. maijā</ref> Naktī uz 1. jūniju Krievijas armija uz Ukrainas energoobjektiem Zaporižjas, Dņipropetrovskas, Doneckas, Kirovohradas, Ivanofrankivskas apgabalos raidīja 47 dronus un 53 dažādu veidu raķetes. Ukraiņiem izdevās notriekt 46 dronus un 35 raķetes. Tas bija sestais masveida raķešu un bezpilota lidaparātu trieciens energoobjektiem kopš 22. marta.<ref name="LSM1JUN" /> Naktī uz 12. maiju Krievija veica gaisa uzbrukumu Ukrainai ar četrām spārnotajām raķetēm, raķetēm "''Iskander''", "''Kinžal''" un 24 droniem ''Shahed''. Pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt 29 no 30 mērķiem. Krītot notriekto raķešu atlūzām, Kijivas apgabalā izcēlās milzīgs ugungrēks kādā rūpniecības objektā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievija-jau-teju-pusi-dienas-apsauda-ukrainu-kijivas-apgabala-izcelies-milzigs-ugunsgreks.a557756/ Krievija jau teju pusi dienas apšauda Ukrainu; Kijivas apgabalā izcēlies milzīgs ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā</ref> 12. jūnijā Krievijas uzbrukumā ar "[[Iskander-M]]" raķetēm no Krimas teritorijas [[Krivijriha]]s pilsētā bojā gāja deviņi cilvēki un 29 ievainoti, arī pieci bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-krivijriha-nogalinati-devini-cilveki.a557823/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Krivijrihā nogalināti deviņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 13. jūnijā</ref> 22. jūnijā Krievija ar aviobumbām uzbruka Harkivai, nogalinot trīs cilvēkus un vismaz 56 ievainojot, arī trīs bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2024-krievijas-aviobumbu-uzbrukumos-harkivai-nogalinati-tris-cilveki-56-ievainoti.a559076/ Krievijas aviobumbu uzbrukumos Harkivai nogalināti trīs cilvēki; 56 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 22. jūnijā</ref> 29. jūnijā Krievijas raķešu uzbrukumos Ukrainā nogalināja vismaz 11 civiliedzīvotājus, bet ievainoja vēl 37. Vismaz septiņus cilvēkus nogalināja, bet vēl 31 ievainoja raķešu uzbrukumā [[Viļņanska]]s pilsētai Ukrainas dienvidaustrumos. Nogalināto vidū bija arī divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2024-pec-navejosajiem-krievijas-uzbrukumiem-ukraina-aicina-sabiedrotos-pasteigties-ar-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-piegadi.a559807/ Pēc nāvējošajiem Krievijas uzbrukumiem Ukraina aicina sabiedrotos pasteigties ar pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi] lsm.lv 2024. gada 30. jūnijā</ref> 2024. gada 3. jūlija rītā Krievija uzbruka Dņepropetrovskas apgabalam ar trīs raķetēm "Iskander-K", četrām raķetēm "H-59" un pieciem uzbrukuma droniem ''Shahed''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca vienu "Iskander-K" spārnoto raķeti, visas "H-59" raķetes un ''Shahed'' dronus, kā arī vienu "Orlan-10" izlūkošanas bezpilota lidaparātu. Dnipro pilsētā tika nogalināti pieci un ievainoti vairāk nekā 50 cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievijas-trieciena-dnipro-nogalinati-vismaz-5-cilveki-tostarp-14-gadus-veca-meitene.a560173/ Krievijas triecienā Dņipro nogalināti vismaz 5 cilvēki, tostarp 14 gadus veca meitene] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā</ref> 8. jūlijā Krievijas raķešu uzbrukumā nogalināja vismaz 20 cilvēkus un vairāk nekā 50 ievainoja. Kijivā uzbrukumā gāja bojā 15 cilvēki, bet vēl vismaz 25 cietuši. Raķetes trāpīja arī Ukrainas lielākajai bērnu slimnīcai ''Ohmatdit''. Krivijrihā raķešu triecienā gāja bojā 10 cilvēki un 31 hospitalizēts, no kuriem desmit atrodas smagā stāvoklī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.07.2024-krievija-apsauda-ukrainu-ar-desmitiem-rakesu-trapits-ari-bernu-slimnicai-kijiva.a560671/ Krievija apšauda Ukrainu ar desmitiem raķešu; trāpīts arī bērnu slimnīcai Kijivā] lsm.lv 2024. gada 8. jūlijā</ref> 31. jūlijā Krievija uzbruka ar vienu vadāmo aviācijas raķeti ''H-59'' Mikolajivas apgabalā, ar vairāk nekā 40 droniem Kijivai un Kijivas apgabalam, ar 49 droniem citos apgabalos.<ref name = "lsm31JUL">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2024-kijiva-piedzivojusi-lielako-krievijas-dronu-uzbrukumu-sogad.a563317/ Kijiva piedzīvojusi lielāko Krievijas dronu uzbrukumu šogad] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā</ref> 9. augustā Krievijas artilērija pāri frontes līnijai apšaudīja pircēju pilno lielveikalu [[Kostjantiņivka|Kostjantiņivkā]], nogalinot vismaz 11 un ievainojot 44 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-krievijas-armijas-trapijuma-lielveikalam-doneckas-apgabala-vismaz-11-nogalinato.a564503/ Krievijas armijas trāpījumā lielveikalam Doneckas apgabalā vismaz 11 nogalināto] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> Naktī uz 25. augustu Krievija veica raķešu uzbrukumu viesnīcai "Saphir" Kramatorskā, kurā uzturējās "Reuters" žurnālistu komanda sešu cilvēku sastāvā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2024-krievijas-trieciena-viesnicai-kramatorska-ievainoti-cetri-zurnalisti-tostarp-latvijas-pilsonis.a566268/ Krievijas triecienā viesnīcai Kramatorskā ievainoti četri žurnālisti, tostarp Latvijas pilsonis] lsm.lv 2024. gada 25. augustā</ref> 26. augustā Krievija teju astoņas stundas uzbruka Kijivai, Ļvivai, Odesai, Harkivai, Zaporižjai un citām pilsētām ar 127 raķetēm un 109 kaujas droniem. Raķešu triecienu izturēja [[Kijivas ūdenskrātuve|Kijivas HES ūdenskrātuves]] dambis, kas atrodas augšpus Kijivas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-ukraina-nedela-sakas-ar-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumiem-ari-kijiva-atskan-spradzieni.a566338/ Ukrainā nedēļa sākas ar Krievijas masveida gaisa uzbrukumiem; arī Kijivā atskan sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 102 raķetes (80%) un 99 dronus (90%). Krievijas uzbrukumā gāja bojā septiņi cilvēki, bet ievainoja 47 cilvēkus, arī četrus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-krievija-ar-raketem-apsauda-krivijrihu.a566461/ Krievija ar raķetēm apšauda Krivijrihu] lsm.lv 2024. gada 27. augustā</ref> 27. augusta naktī Krievija pret Ukrainas pilsētām raidīja desmit dažāda tipa raķetes un 81 ''Shahed'' kaujas dronu, no kuriem 65 (80%) Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās iznīcināt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-ukraina-bazas-par-karaviru-algam-un-jau-vairakas-dienas-ilgstosiem-krievijas-masveida-uzbrukumiem.a566544/ Ukrainā bažas par karavīru algām un jau vairākas dienas ilgstošiem Krievijas masveida uzbrukumiem] lsm.lv 2024. gada 27. augustā</ref> 3. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā Poltavas Militāro telekomunikāciju un informatizācijas institūtam nogalināja vismaz 47 un ievainoja 206 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-poltava-nogalinati-vairak-neka-40-cilveki.a567337/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Poltavā nogalināti vairāk nekā 40 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 3. septembrī</ref> 4. septembrī Krievijas raķešu triecienā Ļvivas dzīvojamajam kvartālam nogalināja septiņus, bet ievainoja 47 cilvēkus. Bojā gāja arī trīs bērni, vismaz piecus bērnus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-lvivai-nogalinati-septini-cilveki-47-ievainoti.a567415/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu triecienā Ļvivai nogalināti septiņi cilvēki, 47 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 4. septembrī</ref> 6. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā [[Pavlohrada]]i nogalināja vienu un ievainoja vairāk nekā 50 cilvēkus, tai skaitā piecus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-pavlohradai-nogalinats-viens-cilveks-un-vairak-neka-50-ievainoti.a567834/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu uzbrukumā Pavlohradai nogalināts viens cilvēks un vairāk nekā 50 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī</ref> 28. septembrī Krievijas dronu dubultā triecienā Sumu pilsētas slimnīcai nogalināja astoņus, bet ievainoja 11 cilvēkus. Pacientu un personāla evakuācijas laikā pēc pirmā uzbrukuma ienaidnieks uzbruka vēlreiz, nogalinot glābējus. Sprādzienu laikā Sumu medicīnas iestādē atradās 86 pacienti, tostarp 15 cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un 38 darbinieki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.09.2024-sumos-krievu-trieciena-slimnicai-nogalinati-vismaz-astoni-cilveki.a570528/ Sumos krievu triecienā slimnīcai nogalināti vismaz astoņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 28. septembrī</ref> Naktī uz 26. oktobri Krievijas uzbrukumos Kijvai un Dnipro gāja bojā vismaz pieci cilvēki, vairāk nekā 20 ievainoja. Uzbrukumā Dnipro cieta Mečnikova slimnīca un vairāk nekā 20 dzīvojamo namu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.10.2024-krievijas-uzbrukumos-kijivai-un-dnipro-vismaz-5-nogalinatie.a574083/ Krievijas uzbrukumos Kijivai un Dnipro vismaz 5 nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 26. oktobrī</ref> 17. novembra agrā rītā Krievija veica uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai ar 120 spārnotajām, ballistiskajām un aeroballistiskajām raķetēm un 90 droniem. Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās iznīcināt 144 mērķus, pie kam ar [[F-16]] iznīcinātājiem likvidēja aptuveni desmit objektus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.11.2024-krievija-veikusi-masveida-dronu-un-rakesu-triecienu-ukrainai.a576763/ Krievija veikusi masveida dronu un raķešu triecienu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 17. novembrī</ref> 17. novembra vakarā Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināja 11 cilvēkus (arī 9 gadus vecu zēnu un 14 gadus vecu meiteni) un ievainoja 68 cilvēkus (arī desmit bērnus).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-raketes-trieciena-daudzdzivoklu-majai-sumos-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-11.a576823/ Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināto skaits pieaudzis līdz 11] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī</ref> 18. novembra Krievijas raķešu triecienā dzīvojamo māju rajonā Odesā nogalināja vismaz astoņus un ievainoja 18 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-rakesu-trieciena-odesa-astoni-nogalinatie.a576843/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas raķešu triecienā Odesā astoņi nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī</ref> 21. novembrī Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka Krievija ar dažāda tipa raķetēm uzbruka Dnipro un Krivijrihas pilsētām, mērķējot galvenokārt pa rūpniecības uzņēmumiem un kritiskās infrastruktūras objektiem. Pēc Ukrainas puses ziņām uzbrukumā Dnipro Krievija izmantoja starpkontinentālo ballistisko raķeti "[[Rubež]]". Krievija uzbrukumos izmantoja arī virsskaņas raķeti "[[Kinžal]]", kā arī septiņas spārnotās raķetes "[[H-101]]". Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt sešas raķetes "H-101".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-krievija-pirmo-reizi-izsavusi-uz-ukrainu-starpkontinentalo-ballistisko-raketi.a577278/ Krievija pirmo reizi izšāvusi uz Ukrainu starpkontinentālo ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> Savukārt Putins paziņoja, ka Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa hiperskaņas ballistisko raķeti "[[Orešņik]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-putins-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-videja-darbibas-radiusa-ballistisko-raketi.a577351/ Putins: Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> 27. novembra vakarā Krievija palaida 97 bezpilota lidaparātus, bet tuvāk rītam debesīs pacēlās septiņi stratēģiskie bumbvedēji [[Tu-95MS]], no kuriem palaida 57 spārnotās raķetes "H-101", bet piecos no rīta krievi no kuģiem Melnajā jūrā izšāva 28 raķetes "[[Kaļibr]]". Kopumā Krievija uzbruka Ukrainai ar 188 raķetēm un droniem. Pretgaisa aizsardzība iznīcināja 76 spārnotās raķetes, trīs vadāmās raķetes "H-59/69" un 35 bezpilota lidaparātus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.11.2024-krievija-masveida-uzbrukusi-ukrainas-energetikas-nozares-objektiem.a578111/ Krievija masveidā uzbrukusi Ukrainas enerģētikas nozares objektiem] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī</ref> 10. decembrī Krievijas raķete sagrāva privātu klīniku Zaporižjā, nogalinot vismaz sešus, bet ievainojot 22 cilvēkus. Ukrainas puse ziņoja, ka kopš 2024. gada 1. decembra Ukrainai nācies atvairīt vairāk nekā 480 dronu uzbrukumu, kopā 2024. gada rudenī Krievija Ukrainai uzbruka ar aptuveni 6000 dronu, kas bija četras reizes vairāk nekā 2023. gada rudenī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.12.2024-krievijas-trieciena-privatklinikai-zaporizja-6-upuri-un-22-ievainotie.a579784/ Krievijas triecienā privātklīnikai Zaporižjā 6 upuri un 22 ievainotie] lsm.lv 2024. gada 11. decembrī</ref> 13. decembrī Krievija ar 93 raķetēm uzbruka Ukrainas energosistēmas objektiem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 81 raķeti (11 spārnotās raķetes neitralizēja ar "[[F-16]]" iznīcinātājiem). Krievija arīdzan uzbrukumā izmantoja gandrīz 200 dronu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.12.2024-krievija-veikusi-rakesu-triecienu-pa-ukrainas-energetikas-objektiem.a580150/ Krievija veikusi raķešu triecienu pa Ukrainas enerģētikas objektiem] lsm.lv 2024. gada 13. decembrī</ref> Naktī uz 31. decembri Krievija uz Ukrainu raidīja 40 lidrobotus un 21 raķeti — sešas ballistiskās raķetes "Iskander", vienu hiperskaņas raķeti "Kinžal" un 14 spārnotās raķetes (sešas "H-69" un astoņas "H-22"). Ukraiņu zenītartilēristi notrieca piecas spārnotās raķetes, raķeti "Kinžal", kā arī 16 lidrobotus, 24 lidroboti-imitatori, kuru mērķis ir novērst uzmanību no īstajiem gaisa mērķiem, nokrita paši.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.12.2024-krievija-veic-kombinetu-rakesu-un-lidrobotu-uzbrukumu-ukrainai.a581966/ Krievija veic kombinētu raķešu un lidrobotu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 31. decembrī</ref> Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka 2024. gada laikā Krievija pret Ukrainu palaidusi 10 608 kaujas dronus, 275 vadāmās aviācijas raķetes, 216 raķetes – "S300", "S400", arī 230 ballistiskās raķetes "Iskander", 71 hiperskaņas raķeti "Kinžal" un vēl simtiem citu dažādu raķešu, toskait arī ballistisko raķeti "Orešņik".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-ukraina-smagaka-situacija-doneckas-apgabala-uzbrukumiem-gatavojas-ari-harkiva.a582135/ Ukrainā smagākā situācija Doneckas apgabalā; uzbrukumiem gatavojas arī Harkivā] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī</ref> <gallery> Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-03-15 (21).jpg|2024. gada 15. marta raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātais glābējs Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-04-29 (07).jpg|2024. gada 29. aprīļa kasešu bumbu uzbrukumā Odesas promenādē nogalinātais cilvēks President Visited the Printing Facility Destroyed by Russian Strike in Kharkiv - 53743409973.jpg|23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrautā Harkivas tipogrāfijas ēka, kurā bojā gāja septiņi cilvēki Okhmatdyt 01.jpg|8. jūlijā Krievijas raķešu triecienā sagrautā Kijivas mātes un bērnu slimnīca ''Ohmatdit'' Destructions in Lviv after Russian attack, 2024-09-04 (03).webp|Cietušo glābšana pēc 4. septembra gaisa uzbrukuma Ļvivai Destructions in Sumy after Russian attack, 2024-09-28 (23).webp|Cietušie pēc 28. septembra gaisa uzbrukuma Sumu slimnīcai Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-11-18 (13).jpg|18. novembra raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātā sieviete Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2024-12-10 (12).jpg|10. decembra uzbrukumā Zaporižjā sagrautā medicīnas centra ēka Destructions in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (80).jpg|20. decembra uzbrukuma postījumi Kijivā Saint Nicholas cathedral in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (11).jpg|Kijivas Svētā Nikolaja katedrāle pēc 20. decembra uzbrukuma </gallery> ===== 2025. gada gaisa uzbrukumi ===== Jaungada naktī uz 1. janvāri Krievijas armija uzbruka Ukrainai ar 111 ''Shahed'' bezpilota lidaparātiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība iznīcināja 63 bezpilota lidaparātus, vēl 46 droni nesasniedza savus mērķus. Uzbrukumā Kijivai nogalināja divus cilvēkus, bet sešus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2025-kamer-citviet-krasni-sagaida-jauno-gadu-ukraina-kartejais-krievijas-dronu-uzbrukums.a582020/ Kamēr citviet krāšņi sagaida Jauno gadu, Ukrainā kārtējais Krievijas dronu uzbrukums] lsm.lv 2025. gada 1. janvārī</ref> Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks 2. janvārī paziņoja, ka Jaungada nakts uzbrukumā bojātas arī Ukrainas parlamenta administratīvās ēkas, kurās atrodas tā komitejas un nodaļas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-krievijas-triecienos-pa-kijivu-jaungada-nakti-bojats-ari-parlamenta-komplekss.a582193/ Krievijas triecienos pa Kijivu Jaungada naktī bojāts arī parlamenta komplekss] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī</ref> 8. janvārī ap pusčetriem pēcpusdienā Krievija ar vismaz divām vadāmajām aviobumbām uzbruka Zaporižjas rūpniecības rajonam laikā, kad ražotnē darbs bija beidzies un daudzi cilvēki devās uz mājām. Sprādzienos nogalināja 13 cilvēkus, bet vismaz 116 ievainoja, tostarp 13 gadus vecu bērnu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2025-ukrainas-pilseta-zaporizja-sero-par-krievijas-trieciena-upuriem.a583032/ Ukrainas pilsētā Zaporižjā sēro par Krievijas trieciena upuriem] lsm.lv 2025. gada 9. janvārī</ref> 2025. gada 14. februārī tika veikts [[drona uzbrukums Čornobiļas AES aizsargkonstrukcijai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/video-krievijas-drons-trapijis-cornobilas-atomelektrostacijas-aizsargkonstrukcijai-saka-zelenskis-53980|title=Krievijas drons trāpījis Čornobiļas atomelektrostacijas aizsargkonstrukcijai, saka Zelenskis|publisher=bnn.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Saskaņā ar [[Ukrainas Gaisa spēki|Ukrainas Gaisa spēku]] datiem, Ukrainai tajā naktī uzbruka Krievija ar 133 ''Shahed'' droniem, no kuriem 73 tika notriekti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/russian-drone-strike-chernobyl-radiation-zelenskyy/33314624.html|title=Russian Drone Strike Damages Chernobyl Nuclear Plant Shield, Zelenskyy Says|publisher=[[Radio Brīvā Eiropa]]|date=14 February 2025}}</ref> Naktī uz 7. martu Krievija izšāva vismaz 67 raķetes un 194 bezpilota lidaparātus, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 34 raķetes un 100 dronus, izmantojot arī Francijas iznīcinātājus ''[[Dassault Mirage 2000|Mirage]]''. Ievainoja vismaz 18 cilvēkus, tostarp četrus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2025-krievija-masveida-apsauda-ukrainu-tramps-draud-maskavai-ar-sankcijam-un-tarifiem.a590657/ Krievija masveidā apšauda Ukrainu; Tramps draud Maskavai ar sankcijām un tarifiem] lsm.lv 2025. gada 7. martā</ref> Naktī uz 8. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar 145 trieciendroniem, divām ballistiskajām un vienu spārnoto raķeti. [[Dobropiļļa]]s pilsētā nogalināja vismaz 11 cilvēkus, ievainoja vairāk nekā 30, arī bērnus. Kopumā Doneckas apgabalā uzbrukumos nogalināja vismaz 20 cilvēkus un ievainoja 43.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.03.2025-krievijas-uzbrukumos-donecka-nogalinati-vismaz-20-cilveki.a590783/ Krievijas uzbrukumos Doneckā nogalināti vismaz 20 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 8. martā</ref> Par spīti solījumam pārtraukt uzlidojumus enerģētikas objektiem un civilajai infrastruktūrai, naktī uz 19. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar sešām raķetēm un 145 droniem, pretgaisa aizsardzība notrieca 72 dronus. Sumu apgabalā viens cilvēks gāja bojā, trīs ievainoja, Kijivas apgabalā vismaz divus cilvēkus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.03.2025-krievija-uzbruk-ukrainas-civilajai-infrastrukturai-vien-dazas-stundas-pec-trampa-un-putina-sarunas.a592090/ Krievija uzbrūk Ukrainas civilajai infrastruktūrai vien dažas stundas pēc Trampa un Putina sarunas] lsm.lv 2025. gada 19. martā</ref> 4. aprīļa vakarā Krievijas ballistiskās raķetes triecienā [[Krivijriha]]s dzīvojamā mikrorajona centram nogalināja vismaz 16 cilvēkus, bet ievainoja vairāk nekā 40 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.04.2025-krievijas-ballistiskas-raketes-trieciena-krivijriha-nogalinati-16-cilveki.a594334/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas ballistiskās raķetes triecienā Krivijrihā nogalināti 16 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 4. aprīlī</ref> Pēc precizētiem datiem ballistiskās raķetes triecienā bērnu spēļu laukumā nogalināja 20 cilvēkus, tostarp 9 bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.04.2025-krivijriha-seras-pec-baisa-krievijas-uzbrukuma-izvada-rotalu-laukuma-nogalinatos-bernus.a594536/ Krivijrihā sēras pēc baisā Krievijas uzbrukuma; izvada rotaļu laukumā nogalinātos bērnus] lsm.lv 2025. gada 7. aprīlī</ref> 13. aprīlī Krievijas raķešu uzbrukumā Sumiem dzīvību zaudēja vismaz 32 civiliedzīvotāji, tostarp divi bērni. Vēl vismaz 99 cilvēkus ievainoja. Raķetes bija aprīkotas ar kasešu munīciju, kas paredzēta iespējami lielāka cilvēku skaita savainošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2025-krievijas-rakesu-trieciena-sumos-nogalinati-vairak-neka-30-civiliedzivotaju-teju-simt-ievainoto.a595300/ Krievijas raķešu triecienā Sumos nogalināti vairāk nekā 30 civiliedzīvotāju, teju simt ievainoto] lsm.lv 2025. gada 13. aprīlī</ref> Naktī uz 24. aprīli Krievija pamatā uz Kijivas un Harkivas pilsētām raidīja 215 dažāda tipa raķetes un dronus, Ukrainas gaisa spēkiem izdevās notriekt 112 no tiem. No Kijivas ziņoja vismaz 9 bojāgājušajiem un vismaz 70 ievainotajiem. Kijivas pilsētas dome pavēstīja, ka pazemes metro stacijās naktī patvērušies vairāk nekā {{sk|16000}} cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-latvijas-radio-ukraina-kijiva-un-citas-pilsetas-piedzivo-smagus-krievijas-uzbrukumus.a596522/ Latvijas Radio Ukrainā: Kijiva un citas pilsētas piedzīvo smagus Krievijas uzbrukumus] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī</ref> Vēlāk ziņoja, ka Kijivā gājuši bojā 12 cilvēki un, iespējams, nāvējošais trieciens veikts ar [[Ziemeļkoreja]]s raķeti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.04.2025-sabiedrotajiem-pieaug-bazas-par-asv-miera-planu.a596694/ Sabiedrotajiem pieaug bažas par ASV «miera plānu»] lsm.lv 2025. gada 25. aprīlī</ref> Naktī uz 24. maiju Krievija uzbruka Kijivai un Dņipropetrovskas, Odesas, Zaporižjas apgabaliem ar 14 ballistiskajām raķetēm ''Iskander-M/KN-23'' un 250 ''Shahed'' tipa trieciendroniem un droniem imitatoriem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2025-krievija-nakti-uz-sestdienu-uzbrukusi-ukrainai-ar-14-ballistiskajam-raketem-un-250-droniem.a600374/ Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 14 ballistiskajām raķetēm un 250 droniem] lsm.lv 2025. gada 24. maijā</ref> Naktī uz 25. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 9 raķetēm ''Iskander-M/KN-23'', 55 raķetēm H-101, H-22, H-59/H-69, ''Kalibr'' un 298 droniem. Droni un raķetes trāpīja 22 vietās, un 15 vietās nogāzās atlūzas no notriektajiem ienaidnieku droniem un raķetēm. Kijivā un Kijivas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja 16 cilvēkus, tai skaitā trīs bērnus, Hmeļnickas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja piecus cilvēkus, Žitomiras apgabalā nogalināja trīs un ievainoja 12 cilvēkus, Mikolajivā nogalināja vienu un ievainoja piecus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2025-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-ukrainai-nogalinati-vairak-neka-desmit-cilveki.a600431/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Ukrainai nogalināti vairāk nekā desmit cilvēki] lsm.lv 2025. gada 25. maijā</ref> Naktī uz 26. maiju Krievija izšāva 364 kaujas bezpilota lidaparātus, to imitācijas un dažāda tipa raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2025-gandriz-400-droni-un-raketes-ukraina-plasakie-krievijas-uzbrukumi-kops-pilna-apmera-kara-sakuma.a600548/ Gandrīz 400 droni un raķetes — Ukrainā plašākie Krievijas uzbrukumi kopš pilna apmēra kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 26. maijā</ref> Naktī uz 31. maiju Krievija uz Ukrainas Harkivas, Sumu un Doneckas apgabaliem raidīja 109 uzbrukuma lidrobotus un piecas dažādu tipu raķetes. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca trīs vadāmās aviācijas raķetes H-59/69, bet ar zenītartilērijas uguni iznīcināja 39, ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 30 lidrobotus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-krievi-uz-ukrainu-raidijusi-109-lidrobotus-un-piecas-raketes.a601346/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievi uz Ukrainu raidījuši 109 lidrobotus un piecas raķetes] lsm.lv 2025. gada 31. maijā</ref> Naktī uz 17. jūniju Krievija uz Ukrainu raidīja vairāk nekā 440 dronu un 32 raķetes, no tiem uz Kijivu 175 dronus un vismaz 14 spārnotās raķetes. Kijivā nogalināja vismaz 14 cilvēkus un ap 100 ievainoja, Odesā nogalināja vismaz vienu cilvēku un 17 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.06.2025-krievijas-rakete-trapijusi-daudzdzivoklu-nama-kijiva-nogalinati-vismaz-14-cilveki.a603536/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķete trāpījusi daudzdzīvokļu namā Kijivā, nogalināti vismaz 14 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 17. jūnijā</ref> Pēc Ukrainas puses ziņām līdz 2025. gada vidum Krievija tai bija uzbrukusi ar gandrīz 29 000 Irānas izstrādātajiem droniem ''[[Shahed]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2025-zelenskis-krievija-kops-kara-sakuma-pret-ukrainu-izsavusi-gandriz-29-000-sahed-dronu.a604376/ Zelenskis: Krievija kopš kara sākuma pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 29 000 «Šahed» dronu] lsam.lv 2025. gada 25. jūnijā</ref> Naktī uz 29. jūniju Krievijas karaspēks pret Ukrainu raidīja 477 dronus un 60 raķetes, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 211 dronus un 225 dronus neitralizēja. Notrieca arī 39 raķetes, bet atvairot uzbrukumu, pēc septiņu gaisa mērķu notriekšanas avarēja Ukrainas iznīcinātājs [[F-16]], kura pilots [[Maksims Ustimenko]] gāja bojā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2025-krievija-pret-ukrainu-nakti-raidijusi-specigako-gaisa-uzbrukumu-kops-kara-sakuma.a604885/ Krievija pret Ukrainu naktī raidījusi spēcīgāko gaisa uzbrukumu kopš kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 29. jūnijā</ref> 4. jūlijā Ukrainas Gaisa spēki paziņoja, ka naktī Krievija uz Ukrainu raidīja 539 ''Shahed'' tipa trieciendronus un to imitatorus, kā arī 6 ballistiskās raķetes ''Iskander — M'', 4 spārnotās raķetes ''Iskander — K'' un vienu virsskaņas ballistisko raķeti ''Kinžal''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmā izdevās notriekt 478 dronus un raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.07.2025-piektdien-notikusi-trampa-un-zelenska-telefonsaruna-kijiva-atgustas-pec-krievijas-triecieniem.a605543/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Piektdien notikusi Trampa un Zelenska telefonsaruna; Kijiva atgūstas pēc Krievijas triecieniem] lsm.lv 2025. gada 4. jūlijā</ref> 9. jūlijā Krievija vairākos viļņos ar 728 droniem un 13 ballistiskajām raķetēm uzbruka vairākiem Ukrainas apgabaliem, bet galvenais uzbrukuma mērķis bija [[Lucka]]s pilsēta Volīnijas apgabalā Ukrainas ziemeļrietumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-ukrainas-pilseta-lucka-piedzivo-postosako-krievijas-uzbrukumu-visa-kara-laika.a606249/ Ukrainas pilsēta Lucka piedzīvo postošāko Krievijas uzbrukumu visa kara laikā] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā</ref> Lielāko daļu no droniem izdevās novirzīt no kursa vai iznīcināt, tomēr gāja bojā viens cilvēks. 10. jūlijā Krievija pret Ukrainu raidīja kopumā 400 ''Shahed'' dronus un 18 raķetes, Kijivā nogalinot divus cilvēkus un 13 ievainojot.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumos-kijivai-nogalinati-divi-cilveki-13-ievainoti.a606274/ Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Kijivai nogalināti divi cilvēki, 13 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 10. jūlijā</ref> Naktī uz 12. jūliju Krievija uzbruka Ukrainai ar 597 trieciendroniem un 26 spārnotajām raķetēm [[H-101]]. 319 dronus un 25 raķetes izdevās notriekt, bet 258 bezpilota lidaparātu lokāciju pazaudēja vai arī pret tiem sekmīgi pielietoja elektroniskos ieročus. Tomēr viena raķete un 20 trieciendroni trāpīja piecās vietās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2025-ukraina-kartejie-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumi-kopuma-izsautas-26-raketes-un-597-droni.a606587/ Ukrainā kārtējie Krievijas masveida gaisa uzbrukumi — kopumā izšautas 26 raķetes un 597 droni] lsm.lv 2025. gada 12. jūlijā</ref> Naktī uz 19. jūliju Krievija uz Ukrainu izšāva 344 gaisa dronus no [[Brjanskas apgabals|Brjanskas]], [[Kurskas apgabals|Kurskas]], [[Orlas apgabals|Orlas]] apgabalu teritorijas, no [[Miļļerova]]s (Rostovas apgabalā), Šatalovas (Smoļenskas apgabalā) un [[Primorskoahtarska]]s lidlauka, 12 ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'' no Voroņežas, Kurskas un Rostovas apgabaliem, kā arī no okupētās Krimas, astoņas spārnotās raķetes ''Iskander-K'' no Miļļerovas rajona, un 15 spārnotās raķetes H-101 no Saratovas apgabala. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 185 ''Shahed'' dronus, septiņas ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'', septiņas ''Iskander-K'' spārnotās raķetes un deviņas raķetes H-101.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.07.2025-zelenskis-krievija-nakti-raidijusi-pret-ukrainas-pilsetam-vismaz-300-trieciendronus-un-30-raketes.a607375/ Zelenskis: Krievija naktī raidījusi pret Ukrainas pilsētām vismaz 300 trieciendronus un 30 raķetes] lsm.lv 2025. gada 19. jūlijā</ref> Naktī uz 26. jūliju Krievija uz Ukrainu raidīja 208 lidrobotus un 27 raķetes, no kuriem ukraiņi notrieca 183 lidrobotus un 17 raķetes. Uzbrukumā pret Harkivu krievi izmantoja arī vadāmās aviācijas bumbas. Uzbrukumā Dnipro pilsētai un Dņipropetrovskas apgabalam bija gan nogalinātie, gan ievainotie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-istenojusi-kartejo-masivo-rakesu-un-dronu-uzbrukumu-vairakas-vietas-ukraina.a608183/ Krievija īstenojusi kārtējo masīvo raķešu un dronu uzbrukumu vairākās vietās Ukrainā] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā</ref> Naktī uz 29. jūliju Krievijas planējošo bumbu triecienos Dņipropetrovskas, Harkivas un Zaporižjas apgabalos nogalināja vismaz 25 cilvēkus, arī 23 gadus vecu grūtnieci.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.07.2025-krievijas-triecienos-ukrainai-cies-vairakas-pilsetas-nogalinati-vismaz-25-cilveki.a608438/ Krievijas triecienos Ukrainai cieš vairākas pilsētas; nogalināti vismaz 25 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 29. jūlijā</ref> Naktī uz 31. jūliju Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināja vismaz 15 cilvēkus, arī divus bērnus, vismaz 145 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā deviņi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievijas-gaisa-triecienos-kijiva-nogalinati-15-cilveki-un-vismaz-145-ievainoti.a608680/ Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināti 15 cilvēki un vismaz 145 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā</ref> 1. augustā kļuva zināms, ka upuru skaits Kijivā bija pieaudzis līdz 31 cilvēkam, starp nogalinātajiem bija pieci bērni. Vēl 159 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā 16 bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-krievijas-gaisa-triecienos-nogalinato-skaits-sasniedzis-31-vel-159-cilveki-ievainoti.a608883/ Krievijas gaisa triecienos nogalināto skaits sasniedzis 31, vēl 159 cilvēki ievainoti] lsm.lv 2025. gada 1. augustā</ref> Krievija uzbrukumā Kijivai izmantoja ar raķetēm darbināmus ''Geran-2'' tipa dronus, kas attīsta daudz lielāku lidojuma ātrumu. Līdz šī gada beigām Krievija plānojot saražot aptuveni 4000 šādu modernizēto tipa dronu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-tramps-krievijas-uzbrukumus-ukrainai-sauc-par-pretigu-ricibu-un-draud-ar-sankcijam.a608823/ Tramps Krievijas uzbrukumus Ukrainai sauc par pretīgu rīcību un draud ar sankcijām] lsm.lv 2025. gada 1. augustā</ref> 21. augustā Krievija raidīja 574 dronus, sešas ballistiskās raķetes un 33 spārnotās raķetes pret Kijivas, Zaporižjas, Dnipro un Sumu pilsētām, kā arī pret Rivnes, Ļvivas, Luckas un Aizkarpatu apgabaliem Ukrainas rietumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.08.2025-ukraina-plasi-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumi-apsaudita-ari-kijiva.a611169/ Ukrainā plaši Krievijas dronu un raķešu uzbrukumi, apšaudīta arī Kijiva] lsm.lv 2025. gada 21. augustā</ref> Naktī uz 29. augustu Krievija pret Ukrainu raidīja 629 lidrobotus, divas hiperskaņas raķetes ''Kinžal'', deviņas ballistiskās raķetes ''Iskander M'' un 20 spārnotās raķetes H-101. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca 563 dronus, vienu raķeti ''Kinžal'', septiņas raķetes ''Iskander'' un 18 raķetes H-101. Uzbrukumā Kijivai nogalināja vismaz 18 cilvēkus (arī četrus bērnus) un ievainoja 38, raķešu triecienā bojāta arī Eiropas Savienības pārstāvniecības ēka un Britu padomes birojs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.08.2025-plasos-krievijas-triecienos-kijivai-nogalinati-vismaz-18-cilveki-gandriz-40-ievainoti.a612031/ Plašos Krievijas triecienos Kijivai nogalināti vismaz 18 cilvēki, gandrīz 40 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 28. augustā</ref> Naktī uz 7. septembri Krievija uz Ukrainu raidīja kopumā 805 trieciendronus vai to imitatorus, kas bija lielākais dronu uzbrukums kopš kara sākuma. Kopā ar droniem Krievija uz Ukrainu raidīja arī 13 raķetes. Dronu un raķešu triecienos Kijivai nogalināja četrus cilvēkus, arī 32 gadus vecu sievieti un viņas divus mēnešus veco dēlu, vēl 20 ievainoja. Uzbrukumos cieta Ukrainas valdības ēka Kijivas centrā. Krievijas uzbrukumā vismaz 17 cilvēkus ievainoja Zaporižjas pilsētā, gaisa uzbrukumus piedzīvoja arī Krivijriha, kā arī Sumu un Čerņihivas apgabali.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.09.2025-cetri-cilveki-nogalinati-krievijas-plasakaja-dronu-uzbrukuma-ukrainai-aizdegusies-valdibas-eka.a613353/ Četri cilvēki nogalināti Krievijas plašākajā dronu uzbrukumā Ukrainai; aizdegusies valdības ēka] lsm.lv 2025. gada 7. septembrī</ref> Naktī uz 20. septembri Krievija raidīja pret Ukrainu 579 uzbrukuma lidrobotus ''Shahed'' un dronus imitatorus, no kuriem 552 ukraiņiem izdevās neitralizēt. Krievi izšāva pret Ukrainu arī 32 spārnotās raķetes [[H-101]], no kurām 29 notrieca. Pret Ukrainu palaida arī astoņas ballistiskās raķetes ''[[Iskander-M]]/[[KN-23]]'', no kurām divas ukraiņiem izdevās notriekt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2025-krievi-uzbrukusi-ukrainai-ar-40-raketem-un-580-droniem.a615163/ Krievi uzbrukuši Ukrainai ar 40 raķetēm un 580 droniem] lsm.lv 2025. gada 20. septembrī</ref> Naktī uz 30. oktobri Krievija uzbruka Ukrainai ar 653 (ap 400 ''Shahed'') droniem un 52 raķetēm (deviņām ballistiskajām). 623 no tiem ukraiņiem izdevās notriekt, tomēr 16 raķetes un 63 trieciendroni trāpīja 20 lokācijās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.10.2025-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-705-droniem-un-raketem-lielako-dalu-no-tiem-izdevies-notriekt.a620451/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 705 droniem un raķetēm; lielāko daļu no tiem izdevies notriekt] lsm.lv 2025. gada 30. oktobrī</ref> Naktī uz 19. novembri un no rīta Krievija palaida uz Ukrainu gandrīz 500 kaujas dronu un 48 raķetes. Lielāko daļu no droniem un raķetēm Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās notriekt, tomēr septiņas raķetes trāpīja savos mērķos. Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētām un apdzīvotajām vietām nogalināja 25 un ievainoja vairāk nekā 100 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-trieciena-ukrainas-pilsetai-ternopilai-vismaz-25-cilveki-nogalinati-73-ievainoti.a622946/ Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētai Ternopiļai vismaz 25 cilvēki nogalināti, 73 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 19. novembrī</ref> Naktī uz 25. novembri Krievija uzbruka ar vairāk nekā 460 kaujas droniem un 22 raķetēm. Kijivā nogalināja septiņus, bet ievainoja 21 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2025-krievijas-uzbrukuma-kijivai-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-7-ievainots-21-cilveks.a623707/ Krievijas uzbrukumā Kijivai nogalināto skaits pieaudzis līdz 7, ievainots 21 cilvēks] lsm.lv 2025. gada 25. novembrī</ref> Naktī uz 29. novembri Krievija uz Ukrainas pilsētām palaida 596 dažāda tipa kaujas dronus un 36 raķetes. Uzbrukums Kijivai ilga visu nakti un turpinājās no rīta. 577 dronus un raķetes gaisa spēkiem izdevās notriekt, bet 22 vietās bija trāpījumi. Ukrainas Enerģētikas ministrija ziņoja, ka uzbrukumā postījumi nodarīti kritiskās infrastruktūras objektiem Kijivā un tās apgabalā, Čerņihivas, Sumu, Poltavas un Harkivas apgabalos. Bez elektrības Kijivā palika aptuveni {{sk|500000}} lietotāju, vairāk nekā {{sk|100000}} — Kijivas apgabalā un gandrīz {{sk|800000}} lietotāju Harkivas apgablā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.11.2025-ilgstosa-krievijas-kombineta-gaisa-trieciena-kijivai-tris-bojagajusie-un-37-ievainotie.a624328/ Ilgstošā Krievijas kombinētā gaisa triecienā Kijivai trīs bojāgājušie un 37 ievainotie] lsm.lv 2025. gada 29. novembrī</ref> 2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, izmantojot to, ka no novembra beigām līdz decembra vidum pārtrūka Rietumu sabiedroto raķešu un aizsardzības sistēmu piegādes. Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.<ref name="05.03.2026" >[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2026-avoti-ukrainai-teju-menesi-nebija-rakesu-f-16-lai-atvairitu-krievijas-gaisa-uzbrukumus.a637501/ Avoti: Ukrainai teju mēnesi nebija raķešu F-16, lai atvairītu Krievijas gaisa uzbrukumus] lsm.lv 05.03.2026</ref> <gallery> Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-01-01 (08).jpg|1. janvāra uzbrukums Kijivai Russian drone Gerbera, downed in Ukraine (2025-01-07).jpg|7. janvārī Sumu apgabalā notriektais Krievijas drons Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-01-08 (03).jpg|8. janvāra bombardēšanas upuri Zaporižjā Destructions in Kherson after Russian attack, 2025-02-20 (33).webp|20. februāra bombardēšanas upuris Hersonā Sumy strike 130425-3.webp|13. aprīļa raķešu uzbrukuma upuri Sumos Kherson Oblast State Administration after Russian strike, 2025-06-05 (02).jpg|5. jūnijā sagrautā Hersonas apgabala administrācijas ēka Київ. Аварійно-відновлювальні роботи у Солом'янському районі (07).jpg|6. jūnija raķešu uzbrukuma upuri Kijivā Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2025-06-07 (01).jpg|7. jūnija uzbrukums Harkivai Destructions in Dnipropetrovsk Oblast after Russian attack, 2025-06-24 (51).jpg|24. jūnija gaisa uzbrukums Dņepropetrovskas apgabalam Destructions in Odesa after Russian attack, 2025-06-27 (01).jpg|27. jūnija gaisa uzbrukums Odesai Attack on Kyiv, 4 July 2025 05.webp|4. jūlija gaisa uzbrukums Kijivai Destructions in Ternopil after Russian attack, 2025-11-19.webp|19. novembra gaisa uzbrukums [[Ternopiļa]]i Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-12-17 (01).jpg|17. decembra uzbrukums Zaporižjai Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-12-27 (21).jpg|Postījumi Kijivā 27. decembrī </gallery> ===== 2026. gada gaisa uzbrukumi ===== [[attēls:Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra following attack 02.webp|thumb|300px|[[Kijivas Pečeru klosteris|Kijivas Pečeru klostera]] postījumi pēc drona uzbrukuma 2026. ɡada 15. jūnijā]] Naktī uz 5. janvāri Krievija uzbruka Ukrainai ar deviņām ballistiskajām raķetēm un 165 ''Shahed'', ''Gerber'' un cita veida kaujas droniem. Ukrainai izdevās notriekt 137 kaujas dronus, kopumā konstatēti 26 kaujas dronu un raķešu trāpījumi desmit vietām. Uzbrukumos cieta privātais medicīnas centrs Kijivas Oboloņas rajonā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2026-krievijas-uzbrukumos-kijivai-divi-cilveki-nogalinati-vairakos-apgabalos-cietusi-energetikas-objekti.a628534/ Krievijas uzbrukumos Kijivai divi cilvēki nogalināti; vairākos apgabalos cietuši enerģētikas objekti] lsm.lv 2026. gada 5. janvārī</ref> Naktī uz 9. janvāri Krievija uz Ukrainu palaida 242 kaujas dronus un 36 raķetes, arī ballistisko raķeti "[[Orešņik]]", nogalinot vismaz četrus un ievainojot 26 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2026-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-kijivai-nogalinati-vismaz-4-un-ievainoti-26-cilveki.a629213/ Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Kijivai nogalināti vismaz 4 un ievainoti 26 cilvēki] lsm.lv 2026. gada 9. janvārī</ref> Kijivā pēc 9. janvārī notikušajiem postošajiem uzbrukumiem pa energoinfrastruktūru izsludināja ārkārtas stāvokli enerģētikas jomā. Aptuveni puse no 3 miljonu iedzīvotāju lielās pilsētas palika bez apkures, bet lielai daļai iedzīvotāju nebija pieejama elektrība un ūdens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.01.2026-krievijas-triecienos-ukraina-jauni-postijumi.a630664/ Krievijas triecienos Ukrainā jauni postījumi] lsm.lv 2026. gada 20. janvārī</ref> 13. janvārī Latvija sasauca [[ANO Drošības padome]]s ārkārtas sanāksmi, kurā nosodīja Krievijas Federācijas apzinātu vēršanos pret civiliedzīvotājiem Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2026-ano-drosibas-padome-nosoda-krievijas-uzbrukumus-tuvu-nato-valstij.a629844/ ANO Drošības padome nosoda Krievijas uzbrukumus tuvu NATO valstij] lsm.lv 2026. gada 13. janvārī</ref> Tomēr 20. janvārī Krievija veica vēl vienu masveidīgu triecienu Ukrainas enerģijas infrastruktūras objektiem. Ukrainas militārie izlūki norādīja, ka 20. janvāra uzbrukumā Krievija iztērējusi vairāk nekā 131 miljonu ASV dolāru. Arī naktī uz 24. janvāri Krievija ar 21 raķeti un 375 droniem apšaudīja Kijivu, kā arī citas valsts teritorijas, postot dzīvojamās, kā arī kritiskās infrastruktūras ēkas. Ienaidnieki uz Kijivu palaida 12 [[H-22]] raķetes, kuras var pārtvert vienīgi ''Patriot'' pretgaisa aizsardzības sistēmas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.01.2026-krievijas-triecieni-ukraina-posta-energoinfrastrukturu-abu-dabi-noslegusas-miera-sarunas.a631448/ Krievijas triecieni Ukrainā posta energoinfrastruktūru; Abū Dabī noslēgušās miera sarunas] lsm.lv 2026. gada 24. janvārī</ref> 2026. gada februārī, Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.<ref name="05.03.2026"/> Naktī uz 7. martu Krievija uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 29 raķetēm un 480 droniem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki iznīcināja 19 raķetes un 453 dronus. Triecienā Harkivai cieta arī daudzstāvu dzīvojamā ēka, nogalināti septiņi cilvēki, starp viņiem divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2026-krievija-nakti-uzbrukusi-ukrainai-ar-480-droniem-un-29-raketem-harkiva-septini-bojagajusie.a637861/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija naktī uzbrukusi Ukrainai ar 480 droniem un 29 raķetēm; Harkivā septiņi bojāgājušie] lsm.lv 07.03.2026</ref> Naktī uz 24. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 392 dronus, bet dienas laikā raidīto dronu skaits pārsniedza 400. [[Ļviva]]s centrā cieta Bernardīnu klostera ansamblis, gaisa uzbrukumi bija arī pret [[Ternopiļa]]s, [[Ivanofrankivska]]s, [[Žitomira]]s un [[Vinnica]]s pilsētām. Ivanofrankivskas centrā dronu triecienā nogalināja divus, bet ievainoja četrus cilvēkus, ieskaitot sešus gadus vecu bērnu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2026-krievija-dienas-laika-veikusi-masveida-dronu-uzbrukumu-ukrainai.a640280/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija dienas laikā veikusi masveida dronu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 24.03.2026</ref> 16. aprīļa Krievijas raķešu un dronu gaisa uzbrukumos Kijivai, Odesai un Dņipropetrovskas apgabalam nogalināja 18 cilvēkus un vismaz 111 ievainoja. Uzbrukumā Krievija palaida 19 ballistiskās raķetes, 25 spārnotās raķetes un vairāk nekā sešsimt dronu, lielāko daļu Krievijas kaujas dronu un raķešu izdevās notriekt, bet 12 raķetes un 20 kaujas droni tomēr trāpīja mērķiem. Uzbrukumos galvaspilsētai nogalināja četrus cilvēkus, upuru vidū bija arī 12 gadus vecs zēns, Odesā dzīvību zaudēja vismaz deviņi cilvēki, bet vismaz 23 ievainoja. Dnipro pilsētā nogalināja trīs cilvēkus, vēl viens gāja bojā Nikopoles rajonā.<ref name="ReferenceA">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.04.2026-krievijas-uzbrukumos-ukraina-nogalinati-18-cilveki-zelenskis-cel-trauksmi-par-pretgaisa-rakesu-trukumu.a643147/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas uzbrukumos Ukrainā nogalināti 18 cilvēki, Zelenskis ceļ trauksmi par pretgaisa raķešu trūkumu] lsm.lv 16.04.2026</ref> 5. maijā Krievijas ɡaisa uzbrukumos Ukrainai ar vadāmajām aviobumbām un trieciendroniem nogalināja vismaz 27 un ievainoja 120 cilvēkus, no viņiem Zaporižjā nogalināja vismaz 12, Kramatorskā 5, bet Dņipro 4 civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2026-krievijas-triecienos-ukraina-otrdien-vismaz-27-upuri-maskava-parkapusi-kijivas-pasludinato-ugunspartrauksanu.a645792/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas triecienos Ukrainā otrdien vismaz 27 upuri; Maskava pārkāpusi Kijivas pasludināto ugunspārtraukšanu] lsm.lv 06.05.2026</ref> Drīz pēc trīs dienu pamiera beiɡām naktī uz 15. maiju Krievija uzbrukumā raidīja vairāk nekā 700 dronu un raķešu, galvenokārt uz Kijivu. Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienības notrieca 652 dronus un 41 raķeti. Lielākie postījumi bija Darnicas rajonā, kur raķete [[X-101]] sagrāva daudzstāvu dzīvojamo māju, iznīcinot 18 dzīvokļus un noɡalinot 24 cilvēkus, viņu vidū 12, 15 un 17 gadus vecas meitenes. Vēl 48 cilvēki guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.05.2026-kijiva-sero-pec-viena-no-lielakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kara-laika.a647226/ Kijivā sēro pēc viena no lielākajiem Krievijas uzbrukumiem kara laikā] lsm.lv 15.05.2026</ref> Naktī uz 16. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 294 dažāda tipa droniem. Ukrainas Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienībām izdevās notriekt un neitralizēt ar elektroniskās kaujas līdzekļiem 269 Krievijas lidrobotus. Ukrainas spēki reģistrēja 20 dronu trāpījumus un to atlūzu nokrišanu vairākos valsts reģionos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2026-krievijas-dronu-triecienos-ukraina-vairaki-ievainotie-un-viens-nogalinatais.a647402/ Krievijas dronu triecienos Ukrainā vairāki ievainotie un viens nogalinātais] lsm.lv 16.05.2026</ref> Naktī uz 24. maiju Krievijas raķešu un dronu triecienos Kijivai nogalināja vismaz divus cilvēkus, bet vēl vairāk nekā 80 ievainoja. Krievija uzbruka ar 600 droniem un 90 raķetēm, arī hiperskaņas raķetes "[[Kinžal]]", spārnotās raķetes un ballistiskās raķetes, tostarp "[[Orešņik]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2026-kijiva-piedzivojusi-vienu-no-plasakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kops-kara-sakuma.a648479/ Kijiva piedzīvojusi vienu no plašākajiem Krievijas uzbrukumiem kopš kara sākuma] lsm.lv 24.05.2026</ref> Naktī uz 2. jūniju notika Krievijas masveida raķešu un dronu uzbrukums Ukrainas lielākajām pilsētām Kijivai, Harkivai un Dnipro, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot vairāk nekā 100 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.06.2026-krievijas-triecienos-ukrainai-vismaz-devini-nogalinatie-vairak-neka-100-ievainoto.a649676/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas triecienos Ukrainai vismaz deviņi nogalinātie, vairāk nekā 100 ievainoto] lsm.lv 02.06.2026</ref> Naktī uz 15. jūniju Krievija uz Ukrainu palaida 70 raķetes un vairāk nekā 600 kaujas dronu, ap pulksten 1.30 tiešā krievu drona "Geraņ 2" uzbrukumā cieta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iekļautais [[Kijivas Pečeru klosteris]], izpostot Uspiņjes katedrāles augšējā daļā esošos objektus. Kijivā nogalināja vismaz piecus, bet 35 cilvēkus ievainoja, Harkivā atkārtotā triecienā nogalināja piecus glābšanas dienesta darbiniekus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.06.2026-krievijas-trieciena-ukrainai-desmit-nogalinatie-drons-trapijis-kijivas-peceru-klosterim.a651434/ Krievijas triecienā Ukrainai desmit nogalinātie; drons trāpījis Kijivas Pečeru klosterim] lsm.lv 15.06.2026</ref> <gallery> Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-01-09 (01).jpg|Postījumi Kijivā 9. janvārī Train in Kharkiv Oblast after Russian attack, 2026-01-27 (11).jpg|Deɡošs Ukrainas tālsatiksmes vilciena vaɡons pēc krievu dronu uzbrukuma 27. janvārī Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-02-09 (01).jpg|Uzbrukums vilcienam 9. februārī Train in Mykolaiv after Russian attack, 2026-03-04 (01).webp|Uzbrukums tālsatiksmes vilcienam 4. martā Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2026-03-07 (03).jpg|Postījumi Harkivā 7. martā Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-03-14 (02).webp|Dīzeļvilciena lokomotīve pēc krievu dronu uzbrukuma 14. martā Disposal of a Russian drone in Sumy Oblast, 2026-04-07 (01).jpg|Krievijas drons Sumu apɡabalā 7. aprīlī Destructions in Sloviansk after Russian attack, 2026-04-15 (01).jpg|Postījumi Slovjanskā 15. aprīļa rītā National Chernobyl Museum in Kyiv after Russian attack, 2026-05-24 (15).jpg|Postījumi Čornobiļas muzejā Kijivā 24. maijā Kharkiv Art Museum after Russian shelling on 14 June 2026.jpg|Harkivas mākslas muzeja deɡšana 14. jūnijā Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra on fire 4.jpg|Kijivas Pečeru klostera deɡšana naktī uz 15. jūniju </gallery> == Postījumi Krievijas un tās okupēto apgabalu teritorijā == {{pamatraksts|Kreisera "Moskva" nogremdēšana}} [[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim "Moskva", kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā]] [[Attēls:Крымский мост 21 декабря 2019 года.jpg|thumb|[[Krimas tilts|Krimas tilta]] daļa, kurā notika sprādziens 2022. gada 8. oktobrī]] === 2022. gada uzbrukumi === 2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr [[Ukrainas valdība]] un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem. 1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s. 14. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm "Neptūns" sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' ("Maskava"). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes "Neptūns".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī</ref> 16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> 21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijeva]]s ķīmiskā rūpnīca. 22. aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25. aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestras Moldāvu Republikā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldāvu Republikas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā</ref> 9. augustā notika sprādzieni [[Saki]] kara lidlaukā pie Novofedorivkas. Krievijas puse norādīja, ka sprādzienus izraisīja nevis Ukrainas uzbrukums, bet gan "neuzmanīga apiešanās ar uguni". Taču satelītu attēli apstiprināja Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-analitiki-krievija-joprojam-neizpratne-par-spradzieniem-krimas-kara-lidlauka.a468920/ ASV analītiķi: Krievija joprojām neizpratnē par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> 16. augustā notika eksplozija munīcijas noliktavā Maiskoje ciematā [[Džankoja]]s rajonā, Ukrainas puse informēja, ka to izraisīja Ukrainas Bruņoto spēku trieciens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupetaja-krima-atkal-spradzieni--eksplozija-municijas-noliktava.a469567/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Okupētajā Krimā atkal sprādzieni — eksplozija munīcijas noliktavā] lsm.lv 2022. gada 16. augustā</ref> 8. oktobra rītā uz [[Krimas tilts|Krimas tilta]] Kerčas pusē notika sprādziens, aizdegoties pār tiltu braucoša kravas vilciena degvielas cisternām. Krievijas Nacionālā pretterorisma komiteja paziņoja, ka septiņas degvielas cisternas aizdegušās pēc tam, kad uz autotilta bija uzspridzināta kravas automašīna. Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēki paziņoja, ka ir iznīcināta arī daļa autoceļa, bet Krimas vietvaldis Sergejs Aksjonovs apstiprināja, ka iebrukuši divi automašīnām paredzētā tilta laidumi. Jebkuru satiksmi pār tiltu apturēja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-spradziena-nopietni-cietis-krimas-pussalu-un-krieviju-savienojosais-tilts.a477137/ Pēc sprādziena nopietni cietis Krimas pussalu un Krieviju savienojošais tilts] lsm.lv 2022. gada 8. oktobrī</ref> Atriebjoties Krievijas Federācijas BS 10. oktobra rītā uz Kijivas, Ļvivas, Žitomiras, Ternopiļas, Harkivas un citu Ukrainas lielāko pilsētu civilās infrastruktūras objektiem izšāva 83 raķetes, no kurām 43 raķetes Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca.<ref name="ReferenceC"/> 29. oktobrī notika dronu uzbrukums Krievijas Federācijas karakuģiem [[Sevastopole]]s līcī, arī Krievijas Melnās jūras flotes flagmanim fregatei "Admirālis Makarovs". Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka uzbrukums tika veikts ar septiņiem autonomiem jūras droniem un deviņiem cita tipa droniem un atzina, ka nodarīti bojājumi jūras tralerim "Ivans Golubecs". 3. novembrī Krievijas Ārlietu ministrija izsauca Lielbritānijas vēstnieci Maskavā, izsakot oficiālu protestu par to, ka Lielbritānija esot līdzdalībniece uzbrukumam Krievijas kuģiem Sevastopolē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-oficiali-apsudz-lielbritaniju-par-lidzdalibu-uzbrukuma-kugiem-sevastopole.a481019/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija oficiāli apsūdz Lielbritāniju par līdzdalību uzbrukumā kuģiem Sevastopolē] lsm.lv 2022. gada 4. novembrī</ref> 5. decembrī Krievijas mediji paziņoja, ka [[Engelsa]]s gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā pēc Ukrainas lidrobota uzbrukuma noticis sprādziens, kurā bojāti divi stratēģiskie bumbvedēji "[[Tu-95]]". Līdzīgs sprādziens noticis arī kara lidlaukā pie [[Rjazaņa]]s, kur bojāta viena lidmašīna.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-ar-droniem-sarikojusi-uzbrukumus-krievijas-kara-lidlaukiem.a485520/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina ar droniem sarīkojusi uzbrukumus Krievijas kara lidlaukiem] lsm.lv 2022. gada 5. decembrī</ref> 26. decembra naktī Ukraina veica vēl vienu drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzībai it kā esot izdevies dronu notriekt, bet lidrobota atlūzas esot nogalinājušas trīs karavīrus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-jaunu-ukrainas-drona-triecienu-engelsas-gaisa-speku-bazei-saratova.a488800/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija ziņo par jaunu Ukrainas drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzei Saratovā] lsm.lv 2022. gada 26. decembrī</ref> === 2023. gada uzbrukumi === Naktī uz 2023. gada 2. janvāri notika sprādzieni [[Voroņeža]]s kara lidlaukā.<ref name="LSM2JAN"/> 4. februārī Belgorodas apgabala gubernators paziņoja, ka Ukrainas Bruņotie spēki apšaudījuši Borisovkas rajonu, aizdedzinot naftas bāzi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-belgorodas-apgabala-deg-naftas-baze-vietvara-vaino-ukrainu.a494861/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijā Belgorodas apgabalā deg naftas bāze, vietvara vaino Ukrainu] lsm.lv 2023. gada 4. februārī</ref> 28. februārī pēc Ukrainas donu uzlidojuma [[Tuapse]]s ''[[Rosneft]]'' naftas pārstrādes rūpnīcā [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]] izcēlās ugunsgrēks, trīs droni nokrita Belgorodā un viens Brjanskas apgabalā, bet pēc bezpilota lidaparāta uzlidojuma uz laiku virs Pēterburgas slēdza gaisa telpu. Vēl vienu lidaparātu notrieca netālu no ''[[Gazprom]]'' kompresoru stacijas Maskavas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-noticis-plass-dronu-uzbrukums-pret-infrastrukturas-objektiem.a498621/ Krievijā noticis plašs dronu uzbrukums pret infrastruktūras objektiem] lsm.lv 2023. gada 28. februārī</ref> 29. aprīlī pēc dronu uzbrukuma notika liels ugunsgrēks Krievijas Melnās jūras flotes Sevastopoles naftas bāzē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2023-krima-pec-dronu-uzbrukuma-izcelies-ugunsgreks-naftas-baze.a506904/ Krimā pēc dronu uzbrukuma izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē] lsm.lv 2023. gada 29. aprīlī</ref> 3. maijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Krievijas prezidenta rezidencei [[Maskavas kremlis|Maskavas kremlī]]. Krievija brīdināja, ka paturot sev tiesības spert atbildes soļus, kur un kad to uzskatīs par vajadzīgu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-kremlis-pazinojis-par-ukrainas-meginajumu-ar-droniem-sarikot-atentatu-pret-putinu.a507334/ Kremlis paziņojis par Ukrainas mēģinājumu ar droniem sarīkot «atentātu» pret Putinu] lsm.lv 2023. gada 3. maijā</ref> 22. maijā Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka Ukrainā karojošo krievu leģions "Krievijas brīvība" un "Krievu brīvprātīgais korpuss" veicis operāciju [[Belgorodas apgabals|Belgorodas apgabalā]]. Krievijas varasiestādes paziņoja, ka 23. maijā esot pabeigta pretterorisma operācija Belgorodas apgabalā, plašsaziņas līdzekļos izplatījās informācija, ka Ukrainas pusē karojošie paramilitārie grupējumi esot izmantojuši ASV militāro tehniku. ASV Aizsardzības departaments informēja, ka Ukrainai nav dota atļauja izmantot ASV militāro tehniku militārajām operācijām Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2023-vasingtona-skaidros-vai-belgoroda-tikusi-izmantota-ukrainai-nodota-asv-militara-tehnika.a510068/ Vašingtona skaidros, vai Belgorodā tikusi izmantota Ukrainai nodotā ASV militārā tehnika] lsm.lv 2023. gada 25. maijā</ref> Naktī uz 17. jūliju ap 3:00 otro reizi saspridzināja Krimas tiltu, sabruka viens no tilta laidumiem, divi cilvēki gāja bojā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-pec-spradzieniem-iegruvis-krimas-tilta-laidums.a516707/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Pēc sprādzieniem iegruvis Krimas tilta laidums] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā</ref> 24. jūlijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts otrais Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Maskavai. Viens no droniem trāpījis biznesa centra ēkai Lihačeva prospektā, bet otrs nokritis pie Komsomoļskas prospekta netālu no Krievijas Aizsardzības ministrijas ēkas Maskavas centrā. Tajā pašā dienā okupētās Krimas administrācijas līderis paziņoja, ka Ukrainas drona trieciens izraisījis detonāciju munīcijas noliktavā [[Džankoja]]s rajonā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2023-ukraina-ar-droniem-veikusi-uzbrukumu-krievijas-galvaspilsetai-maskavai.a517511/ Ukraina ar droniem veikusi uzbrukumu Krievijas galvaspilsētai Maskavai] lsm.lv 2023. gada 24. jūlijā</ref> 1. augustā Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka naktī drona triecienā nodarīti postījumi augstceltnei, kurā atrodas Ekonomikas attīstības ministrija, savukārt naktī uz 30. jūliju drona triecienā cietuši augstceltnes stāvi, kuros atrodas Digitālās attīstības ministrija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2023-krievijas-galvaspilseta-maskava-drona-trieciena-atkal-cietusi-augstceltne.a518457/ Krievijas galvaspilsētā Maskavā drona triecienā atkal cietusi augstceltne] lsm.lv 2023. gada 1. augustā</ref> [[Attēls:Повреждения исторического здания штаба Черноморского флота в Севастополе 22.09.2023 v.2.jpg|thumb|Ukrainas raķešu triecienā Sevastopolē sagrautā Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēka 22. septembrī]] 4. augustā [[Novorosijska]]s līcī Ukrainas drošības dienests ar jūras dronu uzbruka Krievijas desanta kuģim "Oļeņegorskij gorņak".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2023-krievijas-osta-novorosijska-spradzieni-ukraina-pazino-par-krievijas-desantkuga-sabojasanu.a518912/ Krievijas ostā Novorosijskā — sprādzieni; Ukraina paziņo par Krievijas desantkuģa sabojāšanu] lsm.lv 2023. gada 4. augustā</ref> Tās pašas dienas vakarā Kerčas šaurumā Ukrainas jūras droni uzbruka Krievijas tankkuģim "Sig", kas veda degvielu okupācijas karaspēkam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2023-dronu-uzbrukuma-nodariti-bojajumi-krievijas-tankkugim-kercas-sauruma.a519027/ Dronu uzbrukumā nodarīti bojājumi Krievijas tankkuģim Kerčas šaurumā] lsm.lv 2023. gada 4. augustā</ref> 25. augustā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka pretgaisa aizsardzības sistēmām ir izdevies notriekt 42 dronus, kas raidīti Krimas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2023-krievijas-okupeta-krima-piedzivo-masveida-ukrainas-dronu-uzbrukumus.a521479/ Krievijas okupētā Krima piedzīvo masveida Ukrainas dronu uzbrukumus] lsm.lv 2023. gada 25. augustā</ref> Naktī uz 30. augustu notika apmēram 20 dronu uzbrukums Brjanskas, Kalugas, Maskavas, Orlas, Pleskavas un Rjazaņas apgabaliem un okupētajai Krimai. [[Pleskava]]s lidostai, kurā bāzēts Krievijas 334. militārā transporta aviācijas pulks, uzbruka apmēram desmit bezpilota lidaparāti, sabojājot četras lidmašīnas "[[Il-76]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-daudzviet-notikusi-dronu-uzbrukumi-skarts-ari-lidlauks-pie-pleskavas.a522007/ Krievijā daudzviet notikuši dronu uzbrukumi; skarts arī lidlauks pie Pleskavas] lsm.lv 2023. gada 30. augustā</ref> 22. septembrī pusdienas laikā no Ukrainas palaistā raķete ''[[Storm Shadow]]'' Sevastopolē sagrāva Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēku, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot 16 virsniekus, ieskaitot Krievijas karaspēka grupējuma pavēlnieku ģenerālpulkvedi Aleksandru Romančuku un Krievijas Ziemeļu kara flotes Krasta spēku 200. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes komandieri ģenerālleitnantu Oļegu Cekovu. Netika izpausts, vai uzbrukumā bija cietis Krievijas Melnās jūras kara flotes pavēlnieks admirālis Viktors Sokolovs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2023-ukraina-rakesu-trieciena-krievijas-melnas-juras-kara-flotes-stabam-sevastopole-nogalinati-9-cilveki.a525063/ Ukraina: Raķešu triecienā Krievijas Melnās jūras kara flotes štābam Sevastopolē nogalināti 9 cilvēki] lsm.lv 2023. gada 23. septembrī</ref> 4. novembrī Ukraina veica raķešu uzbrukumu [[Kerča]]s kuģu remontrūpnīcai "Zaļiv" Krievijas okupētās Krimas pussalas austrumos. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka uzbrukums noticis ar 15 spārnotajām raķetēm, no kurām 13 esot notriekušas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Triecienā cieta kreiseris "Askold", kas varēja nest astoņas spārnotās raķetes "[[Kaļibr]]", ar kurām Krievija regulāri apšauda Ukrainas pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.11.2023-ukraini-nodarijusi-butisku-kaitejumu-vel-vienam-krievijas-karakugim.a530458/ Ukraiņi nodarījuši būtisku kaitējumu vēl vienam Krievijas karakuģim] lsm.lv 2023. gada 5. novembrī</ref> 30. novembrī notika sprādziens [[Baikāla–Amūras maģistrāle]]s [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas tunelī]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.11.2023-ukrainas-drosibas-dienests-noorganizejis-spradzienu-severomuiskas-dzelzcela-tuneli-krievija.a533709/ Ukrainas Drošības dienests noorganizējis sprādzienu [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas dzelzceļa tunelī]] Krievijā] lsm.lv 2023. gada 30. novembri</ref> Naktī uz 26. decembri Ukraina gaisa triecienā Feodosijas ostai iznīcināja lielo Krievijas desantkuģi "Novočerkaska", kā arī T-43 klases mācību kuģi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.12.2023-ukraina-esam-iznicinajusi-20-krievijas-melnas-juras-flotes.a536782/ Ukraina: Esam iznīcinājuši 20% Krievijas Melnās jūras flotes] lsm.lv 2023. gada 27. decembrī</ref> === 2024. gada uzbrukumi === 2024. gada 14. janvāra vakarā parādījās ziņa, ka Ukrainas gaisa spēkiem izdevies virs Azovas jūras notriekt Krievijas agrās brīdināšanas un kontroles lidmašīnu [[A-50]] un izlūklidmašīnu [[Il-22]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.01.2024-ukraina-atraida-vel-86-krievijas-uzbrukumus-iespejams-izdevies-notriekt-ienaidnieka-lidmasinas.a538899/ Ukraina atraida vēl 86 Krievijas uzbrukumus; iespējams, izdevies notriekt ienaidnieka lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 15. janvārī</ref> Naktī uz 18. janvāri Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka naftas noliktavai Sanktpēterburgā, bet 19. janvārī naftas bāzei [[Brjanskas apgabals|Brjanskas apgabalā]] pie [[Kļinci]]em.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.01.2024-krievijas-brjanskas-apgabala-ukrainas-drona-uzbrukuma-del-aizdegusies-naftas-baze.a539580/ Krievijas Brjanskas apgabalā Ukrainas drona uzbrukuma dēļ aizdegusies naftas bāze] lsm.lv 2024. gada 19. janvārī</ref> 1. februārī Ukrainas jūras droni nogremdēja Donuzlava ezerā stacionēto Krievijas kara flotes "Tarantul" klases raķešu kuģi "Ivanovietis".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.02.2024-ukraina-ipasa-operacija-pie-krimas-iznicina-krievijas-rakesu-kugi.a541259/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina īpašā operācijā pie Krimas iznīcina Krievijas raķešu kuģi] lsm.lv 2024. gada 1. februārī</ref> 14. februāra rītā Ukrainas jūras droni okupētās Krimas dienvidu krastā pie [[Alupka]]s nogremdēja Krievijas Melnās jūras kara flotes lielo desantkuģi "Cēzars Kuņikovs" (''Цезарь Куников'').<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.02.2024-ukraini-melnaja-jura-nogremdejusi-krievu-desantkugi.a542891/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraiņi Melnajā jūrā nogremdējuši krievu desantkuģi] lsm.lv 2024. gada 14. februārī</ref> 5. martā Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvaldes paziņoja, ka Ukrainas jūras droni "Magura V5" netālu no Feodosijas uzbruka patruļkuģim "Sergejs Kotovs".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2024-krima-nogremdets-krievu-patrulkugis.a545449/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krimā nogremdēts krievu patruļkuģis] lsm.lv 2024. gada 5. martā</ref> Naktī uz 12. martu notika lidrobotu uzbrukumi septiņos Krievijas apgabalos, Orlas un Ņižņijnovgorodas apgabalos izcēlās ugunsgrēki naftas bāzēs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-krievija-septinos-apgabalos-notikusi-lidrobotu-uzbrukumi.a546360/ Krievijā septiņos apgabalos notikuši lidrobotu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 12. martā</ref> Krievijai nācās slēgt trīs lielas [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcas, samazinot kopējo naftas pārstrādes jaudu par aptuveni 12%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2024-medijs-ukrainas-bezpilota-lidaparatu-uzbrukumi-krievija-spiez-slegt-tris-naftas-parstrades-rupnicas.a546637/ Medijs: Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi Krievijā spiež slēgt trīs naftas pārstrādes rūpnīcas] lsm.lv 2024. gada 14. martā</ref> 23. martā Ukrainas raķetes trāpīja diviem Krievijas lielajiem desantkuģiem "Jamal" un "Azov", kā arī sakaru centram un vairākiem Krievijas Melnās jūras flotes infrastruktūras objektiem Sevastopolē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2024-ukrainas-aizstavji-krima-devusi-triecienus-diviem-krievijas-desantkugiem.a547860/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukrainas aizstāvji Krimā devuši triecienus diviem Krievijas desantkuģiem] lsm.lv 2024. gada 24. martā</ref> 26. martā kļuva zināms, ka Ukrainas raķešu triecienā Krimā trāpīts bijušajam Ukrainas karaflotes kuģim "Konstantin Oļšanskij", kuru Krievijas Melnās jūras flote sagrāba savā kontrolē 2014. gada martā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2024-ukrainas-rakesu-trieciena-bojats-kartejais-krievijas-melnas-juras-karaflotes-kugis.a548139/ Ukrainas raķešu triecienā bojāts kārtējais Krievijas Melnās jūras karaflotes kuģis] lsm.lv 2024. gada 26. martā</ref> 2. aprīlī Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka [[Ņižņekamska]]i un [[Jelabuga]]i, kurā ražo Krievijas kaujas dronus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2024-droni-uzbrukusi-sahed-razotnei-krievija.a548838/ Droni uzbrukuši «Šahed» ražotnei Krievijā] lsm.lv 2024. gada 2. aprīlī</ref> 5. aprīlī Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas militārajiem lidlaukiem Krasnodaras novadā, Rostovas, Saratovas, Belgorodas un Kurskas apgabalos. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības spēkiem ir izdevies notriekt 53 Ukrainas dronus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.04.2024-ukrainai-izdevies-sekmigs-dronu-uzbrukums-kara-lidlaukiem-krievija.a549311/ Ukrainai izdevies sekmīgs dronu uzbrukums kara lidlaukiem Krievijā] lsm.lv 2024. gada 5. aprīlī</ref> 7. aprīlī [[Baltijska]]s ostā ugunsgrēks izpostīja Krievijas raķeškuģi "Serpuhova", 8. aprīlī [[Vladivostoka]]s kuģu remonta rūpnīcā aizdegās daudzfunkcionālais kuģis "Jekaterina Veļikaja". Ukrainas Jūras spēki ziņoja, ka tas ir Krievijas spēku nolaidības rezultāts.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.04.2024-ukrainai-pirmoreiz-izdevies-sekmigs-uzbrukums-krievijas-karakugim-baltijas-jura.a549769/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainai pirmoreiz izdevies sekmīgs uzbrukums Krievijas karakuģim Baltijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 9. aprīlī</ref> Naktī uz 17. maiju Ukraina veica vairākus dronu uzbrukumus no gaisa un jūrā Krimai un [[Novorosijska]]i. Netālu no Sevastopoles iznīcināja Krievijas degvielas krātuvi un iznīcinātājs Belbekas gaisa bāzē. Viens no droniem trāpīja degvielas uzpildes stacijā netālu no Besonovkas ciema Belgorodas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka virs Krimas un Krievijas teritorijas esot notriekti 102 droni, kā arī esot izdevies iznīcināt sešus jūras dronus. Ministrija neziņoja par trāpījumiem vai bojājumiem.<ref name="lsm17Mai2024"/> 26. maijā Ukrainas lidrobots uzbruka Krievijas militārās radiolokācijas stacijai "Voroņeža M" Gorkovskas ciematā pie [[Orska]]s netālu no [[Kazahstāna]]s robežas, kas atrodas vairāk nekā 1800 kilometru attālumā no Ukrainas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2024-avots-ukrainu-lidrobots-sasniedz-jaunu-taluma-rekordu-un-uzbruk-merkim-pie-kazahstanas.a555561/ Avots: Ukraiņu lidrobots sasniedz jaunu tāluma rekordu un uzbrūk mērķim pie Kazahstānas] lsm.lv 2024. gada 27. maijā</ref> 6. jūnija naktī Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde veica bezpilota lidaparātu uzbrukumus [[Novošahtinska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Rostovas apgabalā un [[Starijoskola]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Belgorodas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2024-lidroboti-uzbrukusi-naftas-parstrades-rupnicam-rostovas-un-belgorodas-apgabalos-krievija.a556954/ Lidroboti uzbrukuši naftas pārstrādes rūpnīcām Rostovas un Belgorodas apgabalos Krievijā] lsm.lv 2024. gada 6. jūnijā</ref> 8. jūnijā Ukraina iznīcināja Krievijas iznīcinātāju "[[Su-57]]" dronu uzbrukumā [[Ahtubinska]]s lidlaukam, kas atrodas 589 kilometrus no sadursmes līnijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.06.2024-ukrainas-uzbrukuma-bojats-krievijas-modernakais-iznicinatajs-su-57.a557327/ Ukrainas uzbrukumā bojāts Krievijas modernākais iznīcinātājs «Su-57»] lsm.lv 2024. gada 9. jūnijā</ref> 19. jūnijā Ukraina ziņoja par dronu uzbrukumiem vairāk nekā 20 naftas rezervuāriem Krievijas pierobežā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2024-ukraina-uzbruk-infrastrukturai-krievijas-pierobeza-un-deve-to-par-dronu-sankcijam.a558715/ Ukraina uzbrūk infrastruktūrai Krievijas pierobežā un dēvē to par «dronu sankcijām»] lsm.lv 2024. gada 19. jūnijā</ref> Ukraina sagrāva 167. mācību centra poligonu Krasnodaras novada Jeiskā, no kurienes Krievija pret mērķiem Ukrainā palaida dronus "''Shahed''".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.06.2024-ukrainas-trieciena-iznicinata-dronu-sahed-noliktava-krasnodaras-novada.a559098/ Ukrainas triecienā iznīcināta dronu «Šahed» noliktava Krasnodaras novadā] lsm.lv 2024. gada 23. jūnijā</ref> 23. jūnijā Krievija Krimā notrieca Ukrainas palaisto ATACMS raķeti, kas bija vērsta pret Krievijas raķešu palaišanas iekārtu, kā rezultātā raķete eksplodēja un Sevastopoles pludmalē nogalināja četrus cilvēkus, bet 151 guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2024-isw-civiliedzivotaju-upurus-krima-izraisa-krievijas-pretgaisa-aizsardzibas-sistemas.a559196/ ISW: Civiliedzīvotāju upurus Krimā izraisa Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas] lsm.lv 2024. gada 25. jūnijā</ref> [[Attēls:«Ростов-на-Дону».jpg|thumb|2. augustā Sevastopolē nogremdētā Krievijas zemūdene B-237 "Rostova pie Donas"]] Naktī uz 26. jūliju Ukrainas Bruņotie spēki ar četrām [[ATACMS]] raķetēm veica triecienu Krievijas militārajiem objektiem Krimā. Raķešu trieciens nodarīja postījumus Krievijas armijas lidlaukam "Saki" Novofedorivkā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2024-okupetaja-krima-rakesu-trieciena-nodariti-postijumi-armijas-lidlaukam.a562818/ Okupētajā Krimā raķešu triecienā nodarīti postījumi armijas lidlaukam] lsm.lv 2024. gada 26. jūlijā</ref> 31. jūlijā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir notriekti kopumā 19 Ukrainas bezpilota lidaparāti virs Belgorodas, Brjanskas, Kurskas, Kalugas un Rostovas apgabaliem, kā arī virs Krimas.<ref name = "lsm31JUL"/> 2. augustā Ukraina raķešu triecienā Sevastopolē nogremdēja Krievijas zemūdeni B-237 "Rostova pie Donas" un sabojāja četras Krimā stāvošas zeme-gaiss raķešu sistēmas "[[S-400 Triumf]]" palaišanas iekārtas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-ukrainas-armija-pazino-par-krievijas-zemudenes-nogremdesanu.a563793/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainas armija paziņo par Krievijas zemūdenes nogremdēšanu] lsm.lv 2024. gada 3. augustā</ref> 14. augustā Ukrainas valdība oficiāli paziņoja par militarizētas pierobežas buferzonas izveidi Kurskas apgabalā Sumu apgabala aizsardzībai. Paziņojuma dienā Ukraina veica lielu gaisa uzbrukumu ar vairāk nekā 100 droniem un raķetēm Krievijas militārajiem lidlaukiem Kurskas, Voroņežas, Belgorodas un Ņižņijnovgorodas apgabalos un ziņoja par krievu SU-34 iznīcinātāja notriekšanu Kurskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-amatpersonas-ukrainas-speki-kurskas-apgabala-ir-izveidojusi-buferzonu.a565082/ Amatpersonas: Ukrainas spēki Kurskas apgabalā ir izveidojuši buferzonu]</ref> 26. augustā [[Omska]]s naftas pārstrādes rūpnīcā "Gazpromņeftj-ONPZ", kas atrodas vairāk nekā 2000 kilometru attālumā no Ukrainas robežas, nogranda sprādziens un izcēlās ugunsgrēks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-krievijas-lielakaja-naftas-parstrades-rupnica-nograndis-spradziens-un-izcelies-ugunsgreks.a566389/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas lielākajā naftas pārstrādes rūpnīcā nograndis sprādziens un izcēlies ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Naktī uz 10. septembri Ukrainas spēki veica dronu uzbrukumu objektiem Maskavas apkaimē, dronu atlūzas sagrāva dzīvojamās ēkas [[Ramenska]]s pilsētā, viens cilvēks gāja bojā, bet vairākus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka notriekti 144 ukraiņu droni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.09.2024-ukrainas-dronu-trieciena-nodariti-postijumi-vairakiem-namiem-piemaskava.a568230/ Ukrainas dronu triecienā nodarīti postījumi vairākiem namiem Piemaskavā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī</ref> Naktī uz 18. septembri Ukrainas bezpilota lidaparāti pie [[Toropeca]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] iznīcināja Krievijas Aizsardzības ministrijas Galvenās raķešu un artilērijas pārvaldes noliktavu ar raķetēm, planējošām aviobumbām un artilērijas šāviņiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.09.2024-krievija-dronu-trieciena-aizdegusies-municijas-noliktava-toropeca.a569223/ Krievijā dronu triecienā aizdegusies munīcijas noliktava Toropecā] lsm.lv 2024. gada 18. septembrī</ref> 21. septembrī pēc Ukrainas dronu uzbrukuma aizdegās munīcijas noliktavas pie [[Tihorecka]]s Krasnodaras novadā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.09.2024-krievija-pec-dronu-triecieniem-deg-municijas-noliktavas.a569689/ Krievijā pēc dronu triecieniem deg munīcijas noliktavas] lsm.lv 2024. gada 21. septembrī</ref> 6. novembrī dronu triecienā [[Kaspijska]]s kara flotes ostai Dagestānā cieta Krievijas karakuģi "Tatarstāna" un "Dagestāna".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.11.2024-ukrainas-trieciendroni-pirmo-reizi-sasniedz-dagestanu-trapa-krievijas-kugiem-kaspijas-jura.a575419/ Ukrainas trieciendroni pirmo reizi sasniedz Dagestānu – trāpa Krievijas kuģiem Kaspijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī</ref> 19. novembrī Ukraina pirmoreiz izmantoja [[ATACMS]] raķetes tālam triecieniem pa Krievijas stratēģisko militāro objektu apmēram 100 km no Ukrainas robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Ukraina esot izšāvusi sešas ATACMS raķetes, no kurām piecas esot notriektas, bet Ukrainas mediji vēstīja, ka trieciens bijis vērsts pret Krievijas munīcijas noliktavām pie [[Karačeva]]s Brjanskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2024-ukraina-sakusi-izmantot-amerikanu-raketes-krievijas-apsaudisanai.a576991/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina sākusi izmantot amerikāņu raķetes Krievijas apšaudīšanai] lsm.lv 2024. gada 19. novembrī</ref> === 2025. gada uzbrukumi === [[Attēls:Operation Spider's Web.webp|thumb|Ukrainas Drošības dienesta operācijas "Zirnekļtīkls" vadītājs Vasiļs Maļuks aplūko piecu Krievijas kara lidlauku shēmas.]] [[Attēls:Василь Малюк про спецоперацію «Павутина», 1х29с.png|thumb|1. jūnija dronu uzbrukuma mērķi.]] Naktī uz 2025. gada 18. janvāri notika Ukrainas dronu uzbrukums naftas pārstrādes rūpnīcai Tulas apgabalā, ziņoja arī par uzbrukumu naftas bāzei Kalugas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.01.2025-vairaki-bojagajusie-krievijas-uzbrukuma-kijivai-fronte-saspringta-situacija-saglabajas-pokrovskas-virziena-precizeta.a584165/ Vairāki bojāgājušie Krievijas uzbrukumā Kijivai; frontē saspringta situācija saglabājas Pokrovskas virzienā (precizēta)] lsm.lv 2025. gada 18. janvārī</ref> 11. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka naktī esot notriekti 337 ukraiņu lidroboti. Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins vēstīja, ka pretgaisa aizsardzība esot notriekusi 74 no aptuveni 100 droniem, kas uzbrukuši Maskavai. Maskavas apgabalā vismaz trīs cilvēki gāja bojā, bet 18 guva ievainojumus, lidrobota atlūzām nokrītot uz [[Ramenska]]s daudzdzīvokļu nama, cieta vismaz septiņi dzīvokļi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2025-ukraina-veikusi-verienigu-dronu-uzbrukumu-maskavas-regionam.a591054/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina veikusi vērienīgu dronu uzbrukumu Maskavas reģionam] lsm.lv 2025. gada 11. martā</ref> Naktī uz 20. martu Ukrainas bezpilota lidaparāti veica masveida uzbrukumu [[Saratova]]i un [[Engelsa]]i, aizdegās naftas bāze un militārais lidlauks. Ziņoja, ka Engelsā iznīcināta noliktava ar spārnotajām raķetēm [[H-555]] un [[H-101]], kas paredzētas bumbvedējiem [[Tu-95]] un [[Tu-160]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-portals-engelsas-lidlauka-iznicinata-noliktava-ar-raketem-krievijas-bumbvedejiem.a592320/ Portāls: Engelsas lidlaukā iznīcināta noliktava ar raķetēm Krievijas bumbvedējiem] lsm.lv 2025. gada 20. martā</ref> 30. maija rītā Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) [[Vladivostoka|Vladivostokā]] uzspridzināja Krievijas 155. atsevišķās gvardes jūras kājnieku brigādes 47. atsevišķā gaisa desanta bataljona novietni. Zināms, ka 155. jūras kājnieku brigāde piedalījās kaujās pret Ukrainu Mariupolē, Vuhledarā un Kurskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.05.2025-avoti-ukraina-veikusi-specoperaciju-vladivostoka-tur-izsludinats-pretterorisma-operacijas-rezims.a601299/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Avoti: Ukraina veikusi specoperāciju Vladivostokā, tur izsludināts «pretterorisma operācijas režīms»] lsm.lv 2025. gada 30. maijā</ref> 1. jūnijā Ukrainas Drošības dienests (SBU) veica operāciju "Zirnekļtīkls", kuras gaitā ar 117 droniem iznīcināja 41 lidmašīnu (34% no Krievijas stratēģiskajiem bumbvedējiem, arī [[A-50]], [[Tu-95]] un [[Tu-22 M3]]) Krievijas kara lidlaukos "Oļeņja" [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]], "Belaja" [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]], "Ivanova" [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] un "Djagiļeva" [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]], neizdevās uzbrukums "Ukrainkas" lidlaukam [[Amūras apgabals|Amūras apgabalā]]. Uzbrukuma dronus raidīja no kravas automašīnām nelielā attālumā no lidlaukiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2025-ukraina-isteno-plasu-krievijas-bumbvedeju-iznicinasanas-operaciju.a601401/ Ukraina īsteno plašu Krievijas bumbvedēju iznīcināšanas operāciju] lsm.lv 2025. gada 1. jūnijā</ref> 3. jūnija rītā plkst. 4.44 zem ūdens līmeņa SBU aģenti aktivēja 1100 kilogramus sprāgstvielu trotila ekvivalentā, kas saspridzināja [[Krimas tilts|Krimas tilta]] balstus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2025-ukraina-saspridzinati-krimas-tilta-balsti-tas-sobrid-ir-avarijas-stavokli.a601646/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina: Saspridzināti Krimas tilta balsti, tas šobrīd ir avārijas stāvoklī] lsm.lv 2025. gada 3. jūnijā</ref> 20. jūlijā Ukraina ar vairāk nekā 100 droniem uzbruka vismaz deviņos Krievijas apgabalos, okupētajā Krimā un Melnajā jūrā. Aviosatiksme bija traucēta [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas]], [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas]], [[Domodedovas lidosta|Domodedovas]] un [[Žukovskas lidosta|Žukovskas]] lidostās. Naktī uz 26. jūliju Ukraina [[Armavira]]s lidlaukā Krasnojarska novadā iznīcināja Krievijas iznīcinātāju [[Su-27]]UB.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-iznicinata-kara-lidmasina-su-27ub.a608221/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijā iznīcināta kara lidmašīna Su-27UB] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā</ref> 13. un 22. augustā Ukrainas bezpilota lidaparāti atkārtoti uzbruka Krievijas [[Družba (naftas vads)|naftas cauruļvada "Družba"]] naftas pārsūknēšanas stacijai "[[Uņeča]]", caur kuru sūknē naftu gan uz [[Ustjluga]]s naftas termināli, gan arī uz Ungāriju un Slovākiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2025-ukraina-atkartoti-uzbruk-krievijas-naftas-caurulvadam-druzba.a611321/ Ukraina atkārtoti uzbrūk Krievijas naftas cauruļvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 22. augustā</ref> 18. augustā Ukrainas droni aizdedzināja tā paša cauruļvada sūkņu staciju "Ņikoļskoje" [[Tambova]]s apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.08.2025-ukraina-uzbrukusi-krievijas-naftasvadam-druzba.a610874/ Ukraina uzbrukusi Krievijas naftasvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 19. augustā</ref> 24. augustā Ukrainas droni uzbruka sašķidrinātās dabasgāzes rūpnīcai Ustjlugas ostā un [[Sizraņa]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Samaras apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.08.2025-ukrainas-droni-uzbrukusi-ustjlugas-ostai-un-sizranas-naftas-parstrades-rupnicai-krievija.a611540/ Ukrainas droni uzbrukuši Ustjlugas ostai un Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijā] lsm.lv 2025. gada 24. augustā</ref> Naktī uz 12. septembri Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas Brjanskas, Smoļenskas, Ļeņingradas, kā arī Orlas, Tulas, Maskavas, Krasnodaras apgabaliem. Krievija paziņoja, ka esot notriekusi vismaz 221 dronu, no tiem 85 bezpilota lidaparātus notrieca virs Brjanskas, 42 virs Smoļenskas, 28 virs Ļeņingradas, 18 virs Kalugas, 14 virs Novgorodas apgabala, septiņus virs Maskavas un divus virs Orlas apgabaliem. Droni uzbruka [[Tosno]] dzelzceļa mezglam un naftas ostai [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]i pie Pēterburgas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2025-ukraina-nakti-veikusi-dronu-uzlidojumus-vairakiem-krievijas-apgabaliem.a614107/ Ukraina naktī veikusi dronu uzlidojumus vairākiem Krievijas apgabaliem] lsm.lv 2025. gada 12. septembrī</ref> Īsi pirms Trampa un Zelenska sarunu sākuma 2025. gada 29. decembrī Putins Trampu telefoniski informēja, ka Ukraina esot uzbrukusi viņa rezidencei pie Valdaja ezera Novgorodas apgabalā. Vēlāk Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs oficiāli paziņoja, ka uzbrukums noticis ar 91 dronu. Tomēr Ukraina noliedza uzbrukumu Putina rezidencei kā mēģinājumu sabotēt miera sarunas. Arī ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde]] (CIP) secināja, ka Ukraina nav veikusi bezpilota lidaparātu uzbrukumu Vladimira Putina rezidencei Novgorodas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2026-asv-mediji-cip-neuzskata-ka-ukraina-ar-droniem-uzbrukusi-putina-rezidencei.a628355/ ASV mediji: CIP neuzskata, ka Ukraina ar droniem uzbrukusi Putina rezidencei] lsm.lv 2025. gada 1. decembrī</ref> ==== 1. jūnija operācijā "Zirnekļtīkls" iznīcinātās kara lidmašīnas ==== <gallery> Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Belaya air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs "Belaja" lidlaukā [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]] Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Dyagilevo air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs "Djagiļeva" lidlaukā [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]] 2025-06-01 DroneAttack SBU.jpg|[[Tu-95]] bumbvedēji "Oļeņja" lidlaukā [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]] Operation Spider's Web, two A-50 at Ivanovo Severny air base.png|[[A-50]] izlūklidmašīnas "Ivanova Severnaja" lidlaukā [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] </gallery> === 2026. gada uzbrukumi === 2026. gada 23. marta naktī Ukraina ar droniem uzbruka [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]s ostai, bet 25. marta naktī [[Ustjluga]]s ostai. Pret Ustjlugas ostu notika trīs dronu grupu uzbrukumi: pirmais ap plkst. 3ː00, otrais plkst. 6ː00 un trešais plkst. 8ː00. Triecienos aizdegās degvielas tvertnes, un ostas teritorijā fiksēts plašs ugunsgrēks. Pie [[Viborga]]s aizdegās kuģu būvētava. Igaunijas Auveres elektrostacijas skurstenī netālu no [[Narva]]s pilsētas [[Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā|ietriecās no Krievijas gaisa telpas novirzīts Ukrainas drons]], arī Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja un nokrita drons.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2026-igaunija-no-krievijas-ielidojis-ukrainu-drons-ietriecies-elektrostacijas-skursteni.a640315/ Igaunijā no Krievijas ielidojis ukraiņu drons ietriecies elektrostacijas skurstenī] lsm.lv 25.03.2026</ref> Līdzīgi gadījumi nedēļas sākumā notika arī Lietuvā. 26. marta naktī Ukraina ar droniem atkārtoti apšaudīja Ustjlugas dabasgāzes ostu un naftas pārstrādes rūpnīcu [[Kiriši|Kirišos]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2026-ukraina-turpina-uzbrukumus-strategiskiem-objektiem-krievija.a640475/ Ukraina turpina uzbrukumus stratēģiskiem objektiem Krievijā] lsm.lv 26.03.2026</ref> 27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026</ref> 29. marta naktī ukraiņu lidroboti atkārtoti uzbruka Ustjlugas ostai, divi Ukrainas droni nogāzās pie [[Kouvola]]s pilsētas [[Somija]]s dienvidaustrumos. Visticamāk, tie bija tēmēti uz mērķiem Krievijā, bet novirzījās vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm tos novirzīja no kursa.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2026-somija-ielidojusi-un-nokritusi-divi-droni.a640929/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Somijā ielidojuši un nokrituši divi droni] lsm.lv 29.03.2026</ref> 16. aprīļa naktī Ukrainas droni trāpīja [[Tuapse]]s naftas rūpnīcai Krievijā un aizdedzināja trīs rezervuārus.<ref name="ReferenceA"/> 2026. ɡada 29. aprīlī Ukrainas droni nodarīja pamatīgus postījumus [[Orska]]s un [[Perma]]s naftas uzņēmumiem, kas atrodas vairāk nekā 1500 kilometru no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2026-ukraina-sasniedz-arvien-talakus-merkus-krievija-uzbrukts-naftas-uznemumiem-1500-km-attaluma.a645090/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina sasniedz arvien tālākus mērķus Krievijā: uzbrukts naftas uzņēmumiem 1500 km attālumā] lsm.lv 29.04.2026</ref> 3. jūnijā krievi virs Ļeņingradas apgabala notrieca 59 dronus. Ukrainas dronu uzbrukumi bija vērsti pret Pēterburgas naftas termināli. Uzbrukums notika dažas stundas pirms Sanktpēterburgas Starptautiskā ekonomikas foruma atklāšanas. Ukrainas droni uzbruka arī [[Tambovas apgabals|Tambovas apgabala]] militārajai rūpnīcai "Progress" [[Mičurinska]]s pilsētā, kā arī [[korvete]]i [[Kronštate]]s ostā. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2026-ukraina-ar-desmitiem-dronu-uzbrukusi-dzili-krievija-sanktpeterburga-aizdedzies-naftas-terminalis.a649855/ Ukraina ar desmitiem dronu uzbrukusi dziļi Krievijā; Sanktpēterburgā aizdedzies naftas terminālis] lsm.lv 03.06.2026</ref> Naktī uz 10. jūniju Ukrainas [[spārnotā raķete]] "[[FP-5 Flamingo]]" uzbruka militārā uzņēmuma "VNIIR – Progress" ražotnei [[Čeboksari|Čeboksaros]], kas ražo vadības blokus Krievijas smagajai militārajai tehnikai, sākot no pašgājējām haubicēm līdz pat raķešu sistēmām "[[Iskander]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2026-ukraina-plano-attistit-rakesu-razosanu-cer-raidit-arvien-talakus-triecienus-krievija.a651120/ Ukraina plāno attīstīt raķešu ražošanu; cer raidīt arvien tālākus triecienus Krievijā] lsm.lv 11.06.2026</ref> 12. jūnijā Ukraina apstiprināja, ka veikusi uzbrukumu [[Armjanska]]s tiltam, kas savieno Krimu ar kontinentālo Ukrainu, iznīcinot 50 militārās automašīnas ar munīciju un degvielu frontes apɡādei Zaporižjas apgabalā. Krievijas militāro kravu satiksme pa [[Mariupole]]s-[[Berdjanska]]s-[[Melitopole]]s-Krimas šoseju divu nedēļu laikā bija samazinājusies par 71 %. Ukrainas ziņu aģentūra "Unian" informēja, ka uzbrukts arī [[Afipska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Krasnodaras novadā, okupētajā Krimā bija trāpīts bezpilota jūras dronu ražošanas un aprīkošanas uzņēmumam, kā arī bezpilota lidaparātu noliktavai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2026-merkis-okupeto-krimu-izolet-no-krievijas-kijiva-apstiprina-uzbrukumu-armjanskas-tiltam.a651187/ Mērķis okupēto Krimu izolēt no Krievijas: Kijiva apstiprina uzbrukumu Armjanskas tiltam] lsm.lv 12.06.2026</ref> === Iznīcinātie un bojātie Krievijas Melnās un Kaspijas jūras kara flotes kuģi === <gallery> БДК Саратов.png|Lielais desantkuģis "Saratova" Крейсер "Москва" в базе. 2017 год.jpg|Raķešu kreiseris "Maskava" Аскольд и Циклон.jpg|Mazais raķešu kuģis "Askolds" Olenegorskiy Gornyak in St Petersburg (03).jpg|Lielais desantkuģis "Oļeņegorskas kalnracis" Сирийский экспресс 142. БДК-46 «Новочеркасск». Севастополь. Крым. Россия. Май 2015 - panoramio.jpg|Lielais desantkuģis "Novočerkaska" RFS Minsk 127.jpg|Lielais desantkuģis "Minska" Ivanovets missile boat in February 2014.jpg|Raķešu kuģis "Ivanovietis" Tsezar Kunikov in the Red Sea (2003).jpg|Lielais desantkuģis "Cēzars Kuņikovs" Large landing ship Yamal 2011.jpg|Lielais desantkuģis "Jamala" Project 775M AZOV 2008 G1.jpg|Lielais desantkuģis "Azova" U401Kirovohrad&U402KostiantinOlshanskyi-2007-Sevastopol.jpg|Lielais desantkuģis "Konstantīns Olšanskis" (Krievijas sagrābts 2014. gadā) Caspian Frigate Tatarstan.jpg|Kaspijas kara flotes [[fregate]] "Tatarstāna" Caspian Frigate Dagestan.jpg|Kaspijas kara flotes fregate "Dagestāna" </gallery> === Iznīcinātie un bojātie Krievijas ēnu flotes kuģi === 2025. gada 14. maijā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par 17. sankciju kārtu Krievijai, kurā noteica sankcijas aptuveni 200 tā dēvētās ēnu flotes kuģiem, ko izmanto, lai apietu ierobežojumus Krievijas naftas eksportam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.05.2025-enu-flotes-kugi-sabotieri-un-militaro-precu-piegadataji-pret-ko-verstas-jaunakas-es-sankcijas.a598969/ Ēnu flotes kuģi, sabotieri un militāro preču piegādātāji — pret ko vērstas jaunākās ES sankcijas?] lsm.lv 2025. gada 14. maijā</ref> 28. novembrī Ukrainas jūras droni Turcijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Melnajā jūrā uzbruka diviem Krievijas ēnu flotes tankkuģiem ''Kairos'' un ''Virat'', kas kuģoja ar [[Gambija]]s karogu. 2. decembrī notika jūras dronu uzbrukums kuģim ''MIDVOLGA-2'', kas bija ceļā uz Turcijas ostu Sinopu. 10. decembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Drošības dienesta (SBU) jūras droni ''Sea Baby'' Melnajā jūrā uzbruka Krievijas ēnu flotes kuģim ''Dashan'', kas ar [[Komoru salas|Komoru salu]] karogu cauri Ukrainas ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai kuģoja uz [[Novorosijska]]s ostu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2025-ukraina-melnaja-jura-veiksmigi-apsaudijusi-krievijas-enu-flotes-kugi.a625906/ Ukraina Melnajā jūrā veiksmīgi apšaudījusi Krievijas ēnu flotes kuģi] lsm.lv 2025. gada 10. decembrī</ref> 2026. gada 5. jūnijā Ukrainas bezpilota sistēmu spēki informēja par uzbrukumu pieciem kravas kuģiem, kurus izmantoja okupācijas karaspēka apgādei: kravas kuģim [[Berdjanska]]s rajonā, diviem kravas kuģiem [[Jalta]]s rajonā un diviem kravas kuģiem [[Mariupole]]s rajonā. Krievija paziņoja, ka uzbrukuma dēļ gājuši bojā pieci Azerbaidžānas pilsoņi un vēl trīs ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2026-dronu-trieciena-kugiem-azovas-jura-nogalinati-pieci-azerbaidzanas-pilsoni.a650319/ Dronu triecienā kuģiem Azovas jūrā nogalināti pieci Azerbaidžānas pilsoņi] lsm.lv 05.06.2026</ref> == Kara noziegumi == 2023. gada aprīļa beigās Ukrainas ģenerālprokuratūra informēja, ka kopš Krievijas—Ukrainas kara sākuma atklāti aptuveni 70 000 kara noziegumi, no tiem 5000 pret civiliedzīvotājiem, 2014. gadā okupētajā Ukrainas teritorijā identificētas aptuveni 100 [[spīdzināšana]]s vietas, bet 2022. gadā okupētajā teritorijā 55 spīdzināšanas un nelikumīgas aizturēšanas vietas. Uz laiku okupētajā Kijivas apgabala daļā atklātas astoņas spīdzināšanas vietas, caur kurām izgājuši desmitiem cilvēki un ap 30 no viņiem tur nogalināti, [[Harkivas apgabala okupācija|Harkivas apgabalā]] 21 spīdzināšanas vieta, bet [[Hersonas apgabala okupācija|Hersonas apgabalā]] 11 spīdzināšanas vietas un astoņas nelikumīgas aizturēšanas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-ukraina-fikseti-vairak-neka-70-000-krievijas-speku-kara-noziegumi.a507339/ Ukrainā fiksēti vairāk nekā 70 000 Krievijas spēku kara noziegumi] lsm.lv 2023. gada 3. maijā</ref> === Civiliedzīvotāju upuri === [[Attēls:On St. Nicholas Day, Volodymyr Zelenskyy Visited the Okhmatdyt Hospital and Congratulated Children on the Holiday on 6 December 2024 - 2.jpg|thumb|Krievijas gaisa uzbrukumos sakropļotās meitenes Kijivas bērnu slimnīcā (2024).]] 27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.<ref name="LSM"/> Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.<ref name="LSM5.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā</ref> 6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.<ref name="LSM6.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā</ref> 9. martā ANO informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.<ref name="LSM9.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā</ref> Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.<ref name="LSM15.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā</ref> 16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''Human Rights Watch'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. [[Ukrainas ģenerālprokurora birojs|Ukrainas Ģenerālprokurora birojs]] paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).<ref name="LSM17.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā</ref> 20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.<ref name="LSM20. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā</ref> ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).<ref name="LSM25.martā"/> 28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā. 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.<ref name="LSM30.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā</ref> 2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,<ref name="LSM2.aprīlī"/> bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināti vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī</ref> 8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.<ref name="LSM8.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī</ref> 17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Čerņihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15). 3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 cilvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā</ref> 7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}</ref> ASV telekanāls [[CNN]] publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> 13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}</ref> 19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā</ref> 19. septembrī Ukrainas ģenerālprokurora paziņoja, ka Ukrainā fiksēti ap 34 000 kara noziegumu, visas Krievijas īstenotās apšaudes un civilo objektu iznīcināšana tiek fiksēta un izmeklēta. Oficiāli identificēta vairāk nekā 5500 bērnu nolaupīšana un nosūtīšana uz Krieviju. Kara noziegumu izmeklēšanas rezultātā pret Krieviju var tikt izvirzītas apsūdzības genocīdā, un Ukrainas ģenerālprokuratūrai ir nepārtrauktā saziņā ar Starptautisko krimināltiesu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/analitiki-ukrainas-pretuzbrukums-hersonas-apgabala-progrese.a474240/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukums Hersonas apgabalā progresē] lsm.lv 2022. gada 19. septembrī</ref> 21. oktobrī ANO Drošības padomes sēdē ANO ģenerālsekretāra vietniece politiskajos jautājumos Rozmarija Dikarlo paziņoja, ka Ukrainā kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma ir gājuši bojā 6322 civiliedzīvotāji, bet ievainoti vairāk nekā 9600, tomēr faktiskais upuru skaits var būt ievērojami lielāks. Pēc Ukrainas Ģenerālprokuratūras datiem kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā bija nogalināti vismaz 430 bērni, bet vairāk nekā 800 bija ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-generalstabs-krievija-gatavo-hersonu-ielu-kaujam.a479160/ Ukrainas armijas ģenerālštābs: Krievija gatavo Hersonu ielu kaujām] lsm.lv 2022. gada 22. oktobrī</ref> 28. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 6884 civiliedzīvotāji, no viņiem 429 bija bērni. Gandrīz 11 tūkstoši cilvēku, tostarp 800 nepilngadīgo, guvuši dažāda smaguma ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-ukraina-nogalinati-gandriz-7000-civiliedzivotaji.a489045/ ANO: Ukrainā nogalināti gandrīz 7000 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2022. gada 28. decembrī</ref> 2022. gada 30. decembrī [[Ukrainas Nacionālā policija]] paziņoja, ka no okupantiem atbrīvotajos Hersonas, Doneckas, Mikolajivas un Harkivas apgabalos likumsargi līdz šim ir atraduši vismaz 1116 bojāgājušo, to vidū arī 31 bērna mirstīgās atliekas.<!---- <ref name="LSM30DEC"/> šī atsauce nav definēta ----> Pēc ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja ziņojuma datiem līdz 2023. gada 18. jūnijam bija gājuši bojā vismaz 9083 civiliedzīvotāji, bet vēl 15 779 bija guvuši dažāda smaguma pakāpes ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.06.2023-ano-krievijas-saktaja-kara-pret-ukrainu-dzivibu-zaudejusi-vairak-neka-9000-iedzivotaju.a513636/ ANO: Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu dzīvību zaudējuši vairāk nekā 9000 iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 20. jūnijā</ref> 2023. gada 12. septembrī ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs ziņoja, ka kopējais Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits ir pieaudzis līdz vismaz 9614, bet ievainoto skaits ir sasniedzis 17 535, taču nav zināms, cik daudz civiliedzīvotāju nogalināts gandrīz pilnībā nopostītajās [[Mariupole]]s, [[Lisičanska]]s, [[Popasna]]s un [[Siverskodonecka]]s pilsētās, kuras joprojām ir okupējis Krievijas karaspēks. ANO īpašā ziņotāja par spīdzināšanu Alise Džila Edvardsa paziņoja, ka Krievijas karaspēka sagūstīto Ukrainas civiliedzīvotāju un karavīru spīdzināšana ir sistemātiska un tā ir daļa no agresorvalsts politikas, lai iebiedētu vai sodītu, kā arī lai iegūtu informāciju un atzīšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2023-ano-kops-krievijas-atkartota-iebrukuma-ukraina-nogalinati-9614-ievainoti-175-tukstosi-iedzivotaju.a523594/ ANO: Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā nogalināti 9614, ievainoti 17,5 tūkstoši iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 12. septembrī</ref> 2023. gada 5. oktobrī Krievijas raķešu triecienā Hrozas ciema kafejnīcai [[Kupjanska]]s rajonā nogalināja vismaz 52 cilvēkus, kuri bija pulcējušies uz karā krituša Ukrainas karavīra bēru mielastu, upuru vidū bija arī sešus gadus vecs zēns.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.10.2023-krievijas-raketes-trieciena-ukraina-nogalinati-vairak-neka-50-cilveki-kas-bija-pulcejusies-uz-beru-mielastu.a526634/ Krievijas raķetes triecienā Ukrainā nogalināti vairāk nekā 50 cilvēki, kas bija pulcējušies uz bēru mielastu] lsm.lv 2023. gada 5. oktobrī</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.10.2023-ltv-no-hrozas-ciema-uzbrukums-beru-mielasta-laika-murgs-ko-nevar-aptvert.a526894/ LTV no Hrozas ciema: Uzbrukums bēru mielasta laikā — murgs, ko nevar aptvert] lsm.lv 2023. gada 7. oktobrī</ref> <gallery> Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā Sloviansk Chemical and Mechanical Technical College after Russian shelling, 2022-08-26 (02).jpg|[[Slovjanska]]s Ķīmiskās un mehāniskās tehniskās koledžas ēka pēc Krievijas artilērijas apšaudes 26. augustā Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (011).jpg|Kijiva pēc raķešu un dronu uzbrukuma 10. oktobrī Dnipro after Russian missile attack, 2023-01-14 (04-01).jpg|Raķešu triecienā 14. janvārī sagrautā dzīvojamā māja Dņipro, kurā gāja bojā vairāk nekā 30 cilvēki Hroza after missile strike, 2023-10-05 (61).jpg|Raķešu triecienā 5. oktobrī gāja bojā 52 cilvēki, kas bija pulcējušies uz Ukrainas karavīra bērēm </gallery> 2024. gada augustā Krievijas otrās ofensīvas laikā Ukrainā bojā gāja 184 civiliedzīvotāji, lielākoties Krievijas gaisa triecienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.09.2024-augusts-bijis-otrs-asinainakais-menesis-ukrainas-kara-nogalinati-184-civiliedzivotaji.a568008/ Augusts bijis otrs asiņainākais mēnesis Ukrainas karā; nogalināti 184 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2024. gada 9. septembrī</ref> 2024. gada decembrī ANO ģenerālsekretāra vietniece Atbruņošanās jautājumos Izumi Nakamitsu [[ANO Drošības padome]]i norādīja, ka no 2024. gada 1. janvāra līdz 30. novembrim aviācijas bumbu pielietojuma dēļ Ukrainā gāja bojā 341 civiliedzīvotājs, bet vēl 1803 cilvēki tika ievainoti, salīdzinot ar to pašu periodu 2023. gadā, Krievijas aviācijas bumbu izraisīto nāves gadījumu skaits bija trīskāršojies, bet ievainoto cilvēku skaits seškāršojies. Viņa arīdzan atzīmēja, ka 42% no visiem novembrī nogalinātajiem civiliedzīvotājiem gājuši bojā, Krievijai savos uzbrukumos pielietojot tālas darbības rādiusa ieročus. Kopumā no 2022. gada 24. februāra līdz 2024. gada 30. novembrim ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs Ukrainā bija reģistrējis vairāk nekā 12 340 nogalinātos un 27 836 ievainotos civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.12.2024-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-droniem-kazana-droni-ietriekusies-dzivojama-eka.a581278/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar droniem; Kazaņā droni ietriekušies dzīvojamā ēkā] lsm.lv 2024. gada 21. decembrī</ref> 31. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) publicēja ziņojumu par laikposmu no septembra līdz novembrim. Tajā aprakstīti ar konfliktu saistītie cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp Krievijas uzbrukumi apdzīvotām vietām, mērķtiecīgi triecieni enerģētikas infrastruktūrai un pamatbrīvību ierobežojumi. ANO eksperti konstatēja, ka trīs kara mēnešos ir nogalināti 574 civiliedzīvotāji un 3032 ievainoti. Ziņojumā arī teikts, ka nogalināti 63 ukraiņu karagūstekņi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2025-ukraina-kritize-ano-zinojumu-par-krievu-gusteknu-spidzinasanu.a582359/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina kritizē ANO ziņojumu par krievu gūstekņu spīdzināšanu] lsm.lv 2025. gada 4. decembrī</ref> 2025. gada 21. martā ANO Augstākā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas bruņotās agresijas dēļ līdz 2024. gada 31. decembrim Ukrainā nogalināti vismaz 669 bērni, bet 1883 guvuši ievainojumus. Ziņojuma autori norāda, ka patiesais cietušo skaits varētu būt vēl daudz lielāks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2025-krievijas-agresijas-rezultata-ukraina-nogalinati-vai-ievainoti-vairak-neka-2500-bernu.a592534/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas agresijas rezultātā Ukrainā nogalināti vai ievainoti vairāk nekā 2500 bērnu] lsm.lv 2025. gada 21. martā</ref> 2025. gada aprīlī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā secināja, ka Krievijas uzbrukumi civiliedzīvotājiem kļūst arvien mērķtiecīgāki un nežēlīgāki. 2025. gada pirmos trijos mēnešos Ukrainā bojā gāja divreiz vairāk civiliedzīvotāju nekā šajā pašā laikā pirms gada. Tas sakrīt ar periodu, kad ASV iesaistījās sarunās ar Krieviju par pamieru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-ano-krievijas-uzbrukumi-ukraina-klust-nezeligaki-pieaug-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a596117/ ANO: Krievijas uzbrukumi Ukrainā kļūst nežēlīgāki, pieaug civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī</ref> Maijā ANO Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija Ukrainas jautājumos atzina, ka Krievijas bruņotie spēki sistemātiski pastrādā noziegumus pret cilvēci, medījot civiliedzīvotājus ar tālvadības droniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-tas-ir-realas-medibas-cilveku-safari-latvijas-televizija-no-hersonas.a601365/ «Tās ir reālas medības – cilvēku safari.» Latvijas Televīzija no Hersonas] lsm.lv 2025. gada 31. maijā</ref> 2025. gada augustā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas uzbrukumos Ukrainā jūlijā nogalināti 286 un ievainoti 1388 civiliedzīvotāji, kas bija lielākais vienā mēnesī nogalināto un ievainoto skaits kopš 2022. gada maija. Ziņojumā teikts, ka gandrīz 40% upuru nogalināti Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Ukrainā tālu no frontes, tai skaitā uzbrukumos lielajām pilsētām Kijivai, Dņipro un Harkivai. Kopš 2022. gada februāra Krievija bija nogalinājusi vairāk nekā 13 800 Ukrainas civiliedzīvotāju un vairāk nekā 35 500 ievainojusi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.08.2025-ano-ukraina-julija-registrets-rekordliels-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a610310/ ANO: Ukrainā jūlijā reģistrēts rekordliels civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 13. augustā</ref> 2025. gada novembrī ANO paziņoja, ka no 1. janvāra līdz 31. oktobrim Krievija dronu un raķešu uzbrukumos nogalinājusi 548 cilvēkus, bet vēl 3592 ievainojusi. 2024. gadā tajā pašā laika posmā nogalināja 434, bet ievainoja 2045 civiliedzīvotājus. Tādējādi nogalināto ukraiņu skaits bija pieaudzis par 26%, bet ievainoto skaits – par 75%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2025-ano-sogad-ukraina-par-26-pieaudzis-krievijas-uzbrukumos-nogalinato-civiliedzivotaju-skaits.a623944/ ANO: Šogad Ukrainā par 26% pieaudzis Krievijas uzbrukumos nogalināto civiliedzīvotāju skaits] lsm.lv 2025. gada 27. novembrī</ref> === Slaktiņi okupētajās teritorijās === {{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}} [[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis]] [[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]] [[Attēls:Cemetery in Izium made during Russian occupation (20).jpg|thumb|Izjumā nogalināto ekshumācija]] 3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.<ref name="LSM3.aprīlī"/> ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu. 4. aprīlī [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem. Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot "jaunākais Kijivas režīma viltojums".<ref name="LSM4.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī</ref> 7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Der Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.<ref>[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca "Der Spiegel": Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.<ref name="LSM16.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> Pēc [[Izjuma]]s atbrīvošanas 15. septembrī mežā pie pilsētas atrada masu kapu ar vairāk nekā 440 cilvēku mirstīgajām atliekām, kas bija nošauti, gājuši bojā no mīnu sprādzieniem, artilērijas apšaudēs un aviācijas triecienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/no-krievijas-okupantiem-atbrivotaja-izjuma-atrod-masu-kapu.a473902/ No Krievijas okupantiem atbrīvotajā Izjumā atrod masu kapu] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī</ref> Harkivas apgabala uz laiku okupētajā daļā atklāja vismaz desmit civiliedzīvotāju spīdzināšanas vietas, Ukrainas varas iestādes nedēļas laikā pēc atbrīvošanas uzsāka 204 krimināllietas par iespējamiem Krievijas karaspēka noziegumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-atbrivotajas-teritorijas-uziet-masu-kapus-un-spidzinasanas-vietas.a474047/ Ukrainas atbrīvotajās teritorijās uziet masu kapus un spīdzināšanas vietas] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka varasiestādes izmeklēs vairāk nekā 450 Izjumā nogalināto nāves apstākļus, bet jau sākotnējā apskate liecinot par cilvēku spīdzināšanu. Turklāt esot pierādījumi, ka krievu karavīri, kuru pozīcijas atradās netālu no masu apbedījumiem, izklaides pēc šāva uz cilvēkiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiska-sabiedriba-nosoda-krievijas-armijas-zveribas-izjuma.a474102/ Starptautiskā sabiedrība nosoda Krievijas armijas zvērības Izjumā] lsm.lv 2022. gada 17. septembrī</ref> 7. oktobrī kļuva zināms, ka arī atbrīvotajā [[Limana (Ukraina)|Limanas]] pilsētā ir atrastas divas apbedījumu vietas, no kurām vienā ir individuāli civiliedzīvotāju kapi, bet otrā — masu kaps.<ref name="LSM7.oktobrī"/> 15. decembrī Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisārs paziņoja, ka atbrīvotajā Hersonas apgabala daļā atrastas 10 spīdzināšanas kameras, četras no tām Hersonas pilsētā. Vienā no tām bija spīdzināti apcietinātie bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iebruceji-spidzinajusi-ukrainu-bernus.a487241/ Ukraina: Iebrucēji spīdzinājuši ukraiņu bērnus] lsm.lv 2022. gada 15. decembrī</ref> === Marodierisms === [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Fotogrāfijās un videomateriālos [[sociālais tīkls|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].<ref>[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> === Ukrainas karagūstekņu nogalināšana === 29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas tautas republikas varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar [[M142 HIMARS|HIMARS]] raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. DTR līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai "azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem". Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar "Grad" raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-vairak-neka-50-ukrainu-karagusteknu-navi-apsaude.a467296/ Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē] lsm.lv 2022. gada 29. jūlijā</ref> Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām. Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu — satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-izmeklesana-krievijas-versija-par-ukrainu-karagusteknu-navi-ir-izdomata.a469028/ CNN izmeklēšana: Krievijas versija par ukraiņu karagūstekņu nāvi ir izdomāta] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> Līdz 2024. gada decembra vidum Ukrainas varas iestādes bija dokumentējušas vismaz 177 karagūstekņu nogalināšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.04.2025-krievija-izpilda-navessodu-cetriem-ukrainas-karagustekniem.a595081/ Krievija izpilda nāvessodu četriem Ukrainas karagūstekņiem] lsm.lv 2025. gada 11. aprīlī</ref> 2025. gada februārī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā paziņoja, ka kopš 2024. gada gada augusta beigām bija reģistrētas 79 sagūstītu Ukrainas karavīru slepkavības 24 atsevišķos incidentos, ko pastrādājuši Krievijas spēki. Novērošanas misijas pārstāvji apgalvoja, ka uz vietas tika nošauti daudzi Ukrainas karavīri, kuri padevās gūstā, liecinieki aprakstīja neapbruņotu un ievainotu Ukrainas karavīru nogalināšanu.<ref name= "LSM040225"/> === Uzbrukumi Zaporižjas AES === Uzbrukuma pirmajā vilnī pēc [[Enerhodaras aplenkums|četru dienu kaujām]] 2022. gada 4. martā Krievijas karaspēks sagrāba [[Zaporižjas atomelektrostacija|Zaporižjas atomelektrostaciju (AES)]] [[Enerhodara]]s pilsētā, tomēr to turpināja pārraudzīt Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom''. Tālākajā karadarbībā Zaporižjas AES vairākkārt apšaudīja, un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums 27. augustā brīdināja, ka pēc kārtējiem uzbrukumiem pastāv radiācijas un ugunsgrēku risks. ANO aicināja pārtraukt visas militārās aktivitātes Zaporižjas AES apkārtnē. 1. septembrī Zaporižjas AES ieradās pirmā [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] (SAEA) novērošanas misija ar tās vadītāju Rafaelu Grosi priekšgalā, lai novērtētu stacijas fiziskos bojājumus, drošības sistēmu funkcionalitāti, darbinieku stāvokli un risinātu jautājumu par pastāvīgu misijas klātbūtni Eiropas lielākajā atomelektrostacijā. Misijas ierašanās dienā pilsētu nepārtraukti apšaudīja ar mīnmetējiem un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom'' vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēku kārtējā uzbrukuma dēļ Zaporižjas AES nostrādāja avārijas aizsardzība un tika atslēgts 5. energobloks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiskas-atomenergijas-agenturas-misija-ieradusies-zaporizjas-aes.a471877/ Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras misija ieradusies Zaporižjas AES] lsm.lv 2022. gada 1. septembrī</ref> Kopš 2023. gada janvāra nodrošināta SAEA inspektoru pastāvīga klātbūtne arī citās Ukrainas atomelektrostacijās — Hmeļņickas AES, Rivnes AES, Dienvidukrainas AES un [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]] objektos.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Update 173 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine |url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-173-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine |publisher=IAEA |accessdate=15.07.2023}}</ref> === Bēgļi === 2022. gada 2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits pārsniedza 874 000. No viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā</ref> 4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecināja, ka Ukrainu jau bija pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devušies uz Poliju.<ref name="4M-LSM">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> 8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijivas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.<ref name="LSM8.martā"/> 16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.<ref name="LSM16.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]</ref> Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni. 27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku, Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni {{sk|40000}} ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.<ref name="LSM27.martā-1"/> 28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.<ref name="ReferenceB">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā</ref> 20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku atgriezušies Ukrainā. 2023. gada aprīļa sākumā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka kopš kara sākuma Polijas un Ukrainas robežu šķērsojuši vairāk nekā 10,6 miljoni cilvēku. Tikmēr Ukrainas vicepremjere un okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka informēja, ka valstī ir gandrīz septiņi miljoni iekšzemē pārvietoto personu, 4,8 miljoni cilvēku oficiāli reģistrēti, bet 1,1 miljons no viņiem palīdzību meklējuši atkārtoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2023-kops-kara-sakuma-caur-poliju-beglu-gaitas-devusies-11-miljoni-ukrainu.a504507/ Kopš kara sākuma caur Poliju bēgļu gaitās devušies 11 miljoni ukraiņu] lsm.lv 2023. gada 12. aprīlī</ref> 2026. ɡada martā Kijivā esošais Ekonomiskās stratēģijas centrs publiskoja datus, ka kopš kara sākuma Ukrainu bija pametuši aptuveni 5,6 miljoni cilvēku. No tiem 4,3 miljoni bija devušies uz rietumvalstīm, bet 1,3 miljoni atradās Krievijā un Baltkrievijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2026-krievijas-saktais-kars-izraisijis-demografisko-katastrofu-ukraina.a638849/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievijas sāktais karš izraisījis demogrāfisko katastrofu Ukrainā] lsm.lv 14.03.2026</ref> === Ķīmisko ieroču uzbrukumi === 2024. gada maijā ASV Valsts departaments paziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmantojis ķīmisko vielu [[hlorpikrīns|hlorpikrīnu]]. [[Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija]] (OPCW) ir aizliegusi hlorpikrīnu, kura tvaiki iedarbojas uz ādu un gļotādām un augstā koncentrācijā izraisa nekontrolējamus diafragmas muskuļu krampjus. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku sniegto informāciju kopš kara sākuma vismaz 500 Ukrainas karavīru ir ārstējušies no ķīmisko vielu iedarbības, bet viens karavīrs ir miris.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-asv-krievijas-armija-ukraina-izmantojusi-aizliegtu-kimisku-vielu-hlorpikrinu.a552563/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ASV: Krievijas armija Ukrainā izmantojusi aizliegtu ķīmisku vielu hlorpikrīnu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā</ref> === Kijivas bērnu slimnīcas sagraušana === [[Attēls:Okhmatdyt after Russian attack, 2024-07-08 (12).jpg|thumb|Kijivas bērnu slimnīca pēc Krievijas raķešu trieciena 2024. gada 8. jūlijā]] 2024. gada 8. jūlijā Krievija ar spārnotās raķetes "[[H-101]]" triecienu sagrāva Kijivas apgabala bērnu slimnīcu. Pilnībā vai daļēji iznīcināja četras slimnīcas ēkas un ievainoja 50 cilvēkus. Bojā gāja divi mediķi un viens slimais bērns.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.07.2024-apzina-zaudejumus-krievijas-izpostitaja-kijivas-bernu-slimnica.a561027/ Apzina zaudējumus Krievijas izpostītajā Kijivas bērnu slimnīcā] lsm.lv 2024. gada 11. jūlijā</ref> Ņujorkā sasauca ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi sakarā ar Krievijas masveida uzbrukumu Ukrainai. Sēdes dalībniekus uzrunāja sagrautās bērnu slimnīcas vadītājs, paziņojot, ka slimnīcā uzbrukuma brīdī atradās vairāk nekā 600 pacientu un aptuveni tikpat daudz darbinieku. ANO ģenerālsekretāra vietniece humānās palīdzības jautājumos Džoisa Msuja atgādināja, ka apzināti uzbrukumi pret slimnīcām ir uzskatāmi par kara noziegumu. Tikmēr Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Nebenzja noraidīja Maskavas atbildību par notikušo uzbrukumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2024-ukraina-saliedejas-pec-krievijas-uzbrukuma-bernu-slimnicai.a560869/ Ukraina saliedējas pēc Krievijas uzbrukuma bērnu slimnīcai] lsm.lv 2024. gada 9. jūlijā</ref> === Ukrainas bērnu deportācija === Kara sākumā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Krievija no Ukrainas nelikumīgi izvedusi 20 000 bērnu. [[Jeila Universitāte]]s pētniekiem bija ziņas vairāk nekā 30 000 izvešanu, bet tās datubāzē bija informācija par 6000 bērniem, kas izvesti uz Krieviju un vairāk nekā 2400, kas aizvesti uz Baltkrieviju, pie kam bija detalizēta informācija par 314 nolaupītiem bērniem Krievijas piespiedu adopcijas, bērnunamu un audžuģimeņu sistēmā. Par katru bērnu bija 20–30 lappušu dosjē ar vārdiem un fotogrāfijām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-asv-valsts-departaments-noliedz-datu-iznicinasanu-par-krievijas-nolaupitajiem-berniem-no-ukrainas.a592271/ ASV Valsts departaments noliedz datu iznīcināšanu par Krievijas nolaupītajiem bērniem no Ukrainas] lsm.lv 2025. gada 20. martā</ref> === Ukrainas kultūras mantojuma iznīcināšana === {{Pamatraksts|Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)}} Kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainas kultūra piedzīvojusi ievērojamus zaudējumus. Vairāk nekā 500 Ukrainas kultūras mantojuma vietu iznīcināšana un izlaupīšana Krievijas veikto postījumu rezultātā tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Kirchmair |first=Lando |date=2022-03-21 |title=The War of Aggression Against Ukraine, Cultural Property and Genocide: Why it is Imperative to Take a Close Look at Cultural Property |url=https://www.ejiltalk.org/the-war-of-aggression-against-ukraine-cultural-property-and-genocide-why-it-is-imperative-to-take-a-close-look-at-cultural-property/ |access-date=2022-11-11 |website=EJIL: Talk! |language=En}}</ref> Saskaņā ar Ukrainas Kultūras ministrijas ziņojumu kopš kara sākuma līdz 2026. gada februārim ir iznīcināti vai bojāti 1685 kultūras mantojuma objekti un 2483 kultūras infrastruktūras objekti. Ziņojumā arī norādīts, ka karā ir gājuši bojā 346 mākslinieki un 132 Ukrainas un ārvalstu mediju profesiju pārstāvji. Tiešie valsts kultūras mantojuma zaudējumi tiek lēsti aptuveni 4,2 miljardu ASV dolāru apmērā, un kopējie zaudējumi kultūras nozarei, ieskaitot ieņēmumus, pārsniedz 31 miljardu ASV dolāru.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce |last=Mykhailenko |first=Darila |date=2026-02-24 |title=Russia Destroyed 1,685 Ukrainian Cultural Sites Since 2022, Inflicting $31 Billion in Losses |url=https://united24media.com/latest-news/russia-destroyed-1685-ukrainian-cultural-sites-since-2022-inflicting-31-billion-in-losses-16220 |access-date=2026-03-09 |website=UNITED24 Media |language=en}}</ref> == Kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas == 2022. gada 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietai ministrijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}</ref> Savukārt 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas Federācijas valdība|Krievijas valdības]], [[Krievijas Valsts Dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.<ref>[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 28. februārī hakeru grupējums ''[[Anonymous]]'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras TASS, laikrakstu ''Izvestija'' un ''Kommersant'', RBK, ''Forbes'' krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas "nevienaldzīgo žurnālistu" vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> {{quote|"Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!"}} 29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam ''Ukrtelecom'', kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā</ref> 27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.<ref name="ReferenceB"/> 16. augustā Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija ''Enerhoatom'' ziņoja par Krievijas hakeru grupas "Tautas kiberarmija" uzbrukumu tās tīmekļa vietnei, izmantojot 7,25 miljonus [[Robotprogrammatūra|botu]], kas trīs stundās simulēja simtiem miljonu kompānijas mājaslapas skatījumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-un-militarais-eksperts-krievijas-armija-zud-motivacija-karot.a469678/ Ukrainas izlūkdienests un militārais eksperts: Krievijas armijā zūd motivācija karot] lsm.lv 2022. gada 17. augustā</ref> 2023. gada oktobrī publicētajā ziņojumā ''Microsoft Digital Defense Report 2023'' bija norādīts, ka ar Krieviju saistītie grupējumi, kas iesaistās kiberietekmes kampaņās, turpina sēt neuzticību starp Ukrainas valdību un tās Eiropas partnervalstīm un to iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.10.2023-microsoft-zinojums-atklaj-krievijas-kiberietekmes-meginajumus-latvija-lietuva-un-polija.a527829/ «Microsoft» ziņojums atklāj Krievijas kiberietekmes mēģinājumus Latvijā, Lietuvā un Polijā] lsm.lv 2022. gada 15. oktobrī</ref> 2024. gada jūlijā Krievijā bāzētu interneta vietņu tīkls, kas uzdevās par ASV laikrakstiem, izplatīja viltus ziņu, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sieva Olena par ASV nodokļu maksātāju naudu iegādājusies 4,5 miljonus eiro vērtu "Bugatti" automašīnu. Uzņēmums "Bugatti" šo informāciju noliedzis kā nepatiesu, draudot ar tiesvedību pret tiem, kas to izplatīja. Lai gan viltus ziņu ātri atmaskoja, tā paspēja sasniegt vismaz 12 miljonus lietotāju vietnē "X". Ar līdzīgiem stāstiem, piemēram, par viltotu izmeklēšanu, kurā it kā atklājās, ka Ukrainas amatpersonas iegādājušās jahtas par ASV naudu, sociālajos tīklos bija dalījušās arī dažas ASV amatpersonas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievija-izplata-dezinformaciju-par-zelenska-sievas-iegadatu-miljoniem-vertu-bugatti-automasinu.a560206/ Krievija izplata dezinformāciju par Zelenska sievas iegādātu miljoniem vērtu «Bugatti» automašīnu] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā</ref> 2024. gada augustā uzņēmuma ''[[Meta Platforms]]'' ziņojumā teikts, ka tas apturējis četras Krievijā bāzētas slēptās ietekmes kampaņas, kuru mērķauditorijas bija Eiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī franču valodas pratēji Āfrikā un angļu valodas pratēji visā pasaulē, brīdinot, ka līdz ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņās varētu tikt veicināti vēstījumi par Ukrainas valdību kā neuzticamu sabiedroto vai pastiprināti izplatīti viedokļi, kas pauž Krievijai labvēlīgu nostāju kara un tā turpmākās attīstības gaitā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.08.2024-meta-pirms-asv-prezidenta-velesanam-gaidamas-ar-krieviju-saistitas-ietekmes-kampanas-pret-atbalstu-ukrainai.a565231/ «Meta»: Pirms ASV prezidenta vēlēšanām gaidāmas ar Krieviju saistītas ietekmes kampaņas pret atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 16. augustā</ref> == Krievijas un Ukrainas Bruņoto spēku zaudējumi == Pēc Ukrainas Bruņoto spēku stratēģiskās komunikācijas pārvaldes datiem līdz 2022. gada novembra sākumam Krievijas bruņotie spēki zaudēja vairāk nekā 1400 augstu militārpersonu, ieskaitot divus [[ģenerālleitnants|ģenerālleitnantus]], astoņus [[ģenerālmajors|ģenerālmajorus]] un 44 [[pulkvedis|pulkvežus]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-1400-augstu-militarpersonu-zaudesanu-krievijas-puse-asv-domnica-norada-uz-socialo-spriedzi-krievija.a480845/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina ziņo par 1400 augstu militārpersonu zaudēšanu Krievijas pusē; ASV domnīca norāda uz sociālo spriedzi Krievijā] lsm.lv 2022. gada 3. novembrī</ref> 2023. gada aprīlī internetā nopludinātajā, iespējams, ASV Aizsardzības departamenta slepenajā izlūkošanas ziņojumā bija minēts, ka kopš 2022. gada 24. februāra Krievija bija zaudējusi no 35 500 līdz 43 000 karavīru, bet ievainojumus guvuši vairāk nekā 154 tūkstoši iebrucēju, savukārt Ukraina varētu būt zaudējusi aptuveni 17 500 valsts aizstāvju, bet vēl vairāk nekā 110 tūkstoši esot ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2023-medijs-nopludinatie-dokumenti-liecina-par-354-000-ievainotajiem-un-kritusajiem-abu-pusu-karaviriem-kara-ukraina.a504659/ Medijs: Nopludinātie dokumenti liecina par 354 000 ievainotajiem un kritušajiem abu pušu karavīriem karā Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī</ref> Pēc Ukrainas armijas ģenerālštāba aplēsēm 2023. gada 20. septembrī Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasniedza 273 980 karavīrus. Kļuva zināms, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija pasūtījusi 230 tūkstošus apliecību, kas paredzētas karadarbībā bojāgājušo ģimenes locekļiem, kā arī 757 tūkstošus kara veterānu apliecību, kas var netieši norādīt uz aptuveno skaitu karavīru, kas piedalījušies kaujās Ukrainā. Savukārt pēc iebrukuma sākuma 2022. gada vasarā ministrija pasūtīja tikai 6000 apliecību bojāgājušo ģimenes locekļiem un 82 840 apliecību kaujas operāciju veterāniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2023-medijs-ministrija-netiesi-atklaj-krievijas-armijas-iespejamo-zaudejumu-apmeru-ukraina.a524672/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Medijs: Ministrija netieši atklāj Krievijas armijas iespējamo zaudējumu apmēru Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 20. septembrī</ref> Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas izlūkdienesta aprēķiniem Krievijas armijas vienības no 2022. gada 24. februāra līdz 2023. gada novembrim bija zaudējušas ap 50 000 kritušo un 180 000 līdz 240 000 ievainoto, bet [[Vāgnera grupa]] ap 20 000 kritušo un 40 000 ievainoto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.12.2023-britu-izlukdienests-krievijas-karaspekam-kops-iebrukuma-ukraina-ap-70-000-krituso-lidz-280-000-ievainoto.a534101/ Britu izlūkdienests: Krievijas karaspēkam kopš iebrukuma Ukrainā ap 70 000 kritušo, līdz 280 000 ievainoto] lsm.lv 2023. gada 5. decembrī</ref> Krievijas karaspēka pilna mēroga iebrukuma otrajā gadadienā AK Aizsardzības ministrija publicēja datus, ka ofensīvas sākumā Ukrainā iebruka aptuveni 130 bataljonu taktiskās grupas (apmēram 1300 tanki, vairāk nekā 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, kā arī vismaz 100 tūkstoši karavīru). Divu gadu karadarbības laikā Krievija zaudēja vairāk nekā 2700 tanku, 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, bet nogalināto un ievainoto karavīru skaits bija aptuveni 350 tūkstoši cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.02.2024-britu-izluki-krievijas-zaudejumi-divos-gados-ukraina-lidzigi-vai-lielaki-neka-tas-sakotnejie-speki.a544251/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Britu izlūki: Krievijas zaudējumi divos gados Ukrainā — līdzīgi vai lielāki nekā tās sākotnējie spēki] lsm.lv 2024. gada 24. februārī</ref> Krievijas otrās ofensīvas laikā 2024. gada aprīlī Lielbritānijas izlūkdienesti aplēsa, kopš atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā Krievijas karaspēka kritušo un ievainoto skaits sasniedza aptuveni 450 000. Zaudētās bruņutehnikas vienību skaits pārsniedza 10 000, tajā skaitā apmēram 3000 smago tanku. Notriektas vismaz 109 lidmašīnas, 136 helikopteri un 346 bezpilota lidaparāti. Nogremdēti 23 dažādu tipu kuģi un iznīcināts vairāk nekā 1500 artilērijas iekārtu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2024-lielbritanijas-izlukdienesti-krievu-zaudejumi-ukraina-sasniedz-450-000-cilveku.a552133/ Lielbritānijas izlūkdienesti: Krievu zaudējumi Ukrainā sasniedz 450 000 cilvēku] lsm.lv 2024. gada 29. aprīlī</ref> Jūnijā ASV izlūkdienesti minēja, ka nogalināti vai ievainoti vismaz 350 000 Krievijas karavīru, bet Lielbritānijas armija pieļāva, ka Krievijas armijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedza 500 000 karavīru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.06.2024-krievijai-neizdodas-gut-panakumus-cina-par-ukrainas-gaisa-telpas-kontroli.a559713/ Krievijai neizdodas gūt panākumus cīņā par Ukrainas gaisa telpas kontroli] lsm.lv 2024. gada 28. jūnijā</ref> 27. jūlijā kļuva zināmi Krievijas bojāgājušo saraksta analīzes dati, ko kopā ar brīvprātīgajiem veica raidsabiedrības BBC krievu redakcija un interneta medijs "Mediazona". Pēc šiem aprēķiniem Ukrainā kopš kara sākuma bija krituši vismaz 61 tūkstotis Krievijas militārpersonu, tostarp vairāk nekā 12 tūkstoši ieslodzījuma vietās savervēto. Vairums kritušo bija no Baškortostānas, Krasnodaras apgabala, Sverdlovskas apgabala un Tatarstānas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2024-zelenskis-situacija-austrumu-fronte-ir-sarezgita.a562887/ Zelenskis: Situācija austrumu frontē ir sarežģīta] lsm.lv 2024. gada 27. jūlijā</ref> 3. augustā Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija ziņoja, ka no 2024. gada maija līdz jūlijam Krievijai bijuši vislielākie zaudējumi kopš kara sākuma. Katru dienu maijā nogalināja vai ievainoja vidēji 1262 Krievijas karavīrus, jūnijā šis skaitlis samazinājās līdz 1140, bet vēlāk līdz apmēram 1000 karavīriem dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-britu-izluki-krievija-kara-pret-ukrainu-turpina-ciest-lielus-zaudejumus.a563782/ Britu izlūki: Krievija karā pret Ukrainu turpina ciest lielus zaudējumus] lsm.lv 2024. gada 3. augustā</ref> 6. septembrī BBC un "Mediazona" žurnālisti publicēja datus par 68 011 karā Ukrainā kritušajiem Krievijas karavīriem, no kuriem 20% bija brīvprātīgie, 19% ieslodzītie un 13% mobilizētie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-medijs-apstiprinati-68-011-ukraina-krituso-krievu-vardi.a567861/ Medijs: Apstiprināti 68 011 Ukrainā kritušo krievu vārdi] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī</ref> 1. oktobrī Vladimirs Putins parakstīja mobilizācijas pavēli 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanai armijā līdz 2024. gada decembrim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.10.2024-putins-paraksta-dekretu-par-133-000-krievijas-pilsonu-iesauksanu-armija.a570786/ Putins paraksta dekrētu par 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanu armijā] lsm.lv 2024. gada 1. oktobrī</ref> Savukārt britu izlūkdienests secināja, ka Krievijas zaudējumi nogalināto un ievainoto skaitā pārsniedz 700 000, no kuriem aptuveni 500 000 ir ievainotie un 200 000 kritušie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-izluki-krievijas-medicinas-sistema-ir-parslogota-ar-ievainotiem-karaviriem.a578023/ Izlūki: Krievijas medicīnas sistēma ir pārslogota ar ievainotiem karavīriem] lsm.lv 2024. gada 27. novembrī</ref> 2024. gada novembrī žurnāls ''The Economist'' ziņoja, ka Krievijas militārās invāzijas dēļ varētu būt krituši 60 000 līdz 100 000 Ukrainas karavīru, bet 400 000 Ukrainas karavīru varētu būt ievainoti un nevar atgriezties ierindā. Bojāgājušo vai ievainoto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits lēšams desmitos tūkstošu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-the-economist-kara-kritusi-60-lidz-100-tukstosi-ukrainas-karaviru.a578062/ «The Economist»: Karā krituši 60 līdz 100 tūkstoši Ukrainas karavīru] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī</ref> Dmitrijs Medvedevs decembra beigās sacīja, ka 2024. gadā militārā dienesta līgumus ar Krievijas Aizsardzības ministriju parakstījuši 440 000 jauniesaukto. Saskaņā ar ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" datiem 2024. gadā Krievija okupēja 4168 kvadrātkilometrus lielu Ukrainas teritoriju, zaudējot vidēji 102 karavīrus uz katru ieņemtās teritorijas kvadrātkilometru. Lielākā Krievijas virzība frontē notika laikā no septembra līdz novembrim, šajā periodā tika nogalināti aptuveni 125 800 Krievijas karavīru. Decembrī Krievijas ofensīva palēninājās, un gada pēdējā mēnesī Krievija okupēja aptuveni 18 kvadrātkilometrus dienā, zaudējot vidēji 1585 kritušos dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-domnica-krievija-pern-zaudejusi-102-karavirus-uz-katru-ienemto-ukrainas-teritorijas-kvadratkilometru.a582049/ Domnīca: Krievija pērn zaudējusi 102 karavīrus uz katru ieņemto Ukrainas teritorijas kvadrātkilometru] 2025. gada 2. janvārī</ref> 2025. gada maijā izplatījās ziņa, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija kopš pilna mēroga iebrukuma karavīru ģimenēm ir pasūtījusi vairāk nekā 307 000 miršanas apliecību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2025-tramps-putins-spelejas-ar-uguni-asv-sankcijas-pret-maskavu-vel-neseko.a600833/ Tramps: Putins «spēlējas ar uguni»; ASV sankcijas pret Maskavu vēl neseko] lsm.lv 2025. gada 28. maijā</ref> Līdz 12. jūnijam saskaņā ar Ukrainas Ģenerālštāba publicēto informāciju kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks bija zaudējis 1 000 340 karavīru. ASV Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra ekspertu aprēķini rādīja, ka Krievija bija zaudējusi ap 250 000 kritušo karavīru, pārējie bija ievainotie. Saskaņā ar šī pētījuma datiem Ukrainas aizstāvji bija zaudējuši ap 400 000 karavīru, no tiem 60 000 līdz 100 000 kritušo.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2025-okupantu-armijas-zaudejumi-ukraina-sasniegusi-miljonu-karaviru-krievijas-rezerves-vel-nav-izsikusas.a602938/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Okupantu armijas zaudējumi Ukrainā sasnieguši miljonu karavīru, Krievijas rezerves vēl nav izsīkušas] lsm.lv 2025. gada 12. jūnijā</ref> 2025. gada decembrī BBC un "Mediazona" analīze liecināja, ka pēdējo 10 mēnešu laikā Krievijas zaudējumi karā ar Ukrainu bija pieauguši straujāk nekā jebkad kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. BBC apstiprināja ap 160 000 Krievijas kritušo karavīru vārdus, bet analīze par kapsētām, kara memoriāliem un nekrologiem ļāva aplēst, ka Ukrainā nogalināti līdz 352 000 okupantu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.12.2025-putins-pazino-par-nodomu-iekarot-zaporizjas-pilsetu.a628163/ Putins paziņo par nodomu iekarot Zaporižjas pilsētu] lsm.lv 2025. gada 30. decembrī</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * [[Krievijas militārās akcijas]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā| ]] [[Kategorija:2022. gads]] [[Kategorija:2023. gads]] [[Kategorija:2024. gads]] [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]] [[Kategorija:NATO]] [[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]] t5o99wehcozvhn4ld3ipdbhks5bsrlq 4486632 4486631 2026-06-26T05:09:13Z Pirags 3757 /* Piektā fāze: Ukrainas dronu ofensīva */ 4486632 wikitext text/x-wiki {{Notiek}} {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā | partof = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] | image = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]] | date = {{dat|2022|2|24|N}}&nbsp;— pašlaik <!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --> | place = [[Ukraina]] un [[Krievija]] | casus = | territory = | result = | combatant1 = {{RUS}}<br />{{PRK}}<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.12.2024-eksperti-ziemelkorejas-iesaiste-krievijas-kara-pret-ukrainu-ir-liela-phenjanas-avantura.a578485/ Eksperti: Ziemeļkorejas iesaiste Krievijas karā pret Ukrainu ir liela Phenjanas avantūra] lsm.lv 2024. gada 2. decembrī</ref><ref>[https://www.la.lv/asv-nodod-ano-pieradijumus-ka-ziemelkoreja-palidz-krievijai-ar-ierociem ASV nodod ANO pierādījumus, ka Ziemeļkoreja palīdz Krievijai ar ieročiem] la.lv 2023. gada 21. janvārī</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-degviela-un-partika-apmaina-pret-ierociem-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-7000-konteineru-ar-brunojumu.a547128/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Degviela un pārtika apmaiņā pret ieročiem – Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai 7000 konteineru ar bruņojumu] lsm.lv 2024. gada 18. martā</ref> {{ubl|'''Atbalsta:'''|{{BLR}}|{{IRN}} (militārā palīdzība)<ref name="Izdevums 2022">{{tīmekļa atsauce | url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/izdevums-irana-varetu-nodot-krievijai-ballistiskas-raketes-un-bezpilota-lidaparatus.a478213/ |title= Izdevums: Irāna varētu nodot Krievijai ballistiskās raķetes un bezpilota lidaparātus | publisher= lsm.lv | date= 2022. gada 16. oktobrī}}</ref>|{{CHN}} (militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-politico-kinas-uznemumi-piegada-krievijai-ierocus.a501229/ «Politico»: Ķīnas uzņēmumi piegādā Krievijai ieročus] lsm.lv 2023. gada 17. martā</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.11.2024-mediji-es-varetu-sodit-kinu-par-tas-razoto-dronu-piegadi-krievijai.a576729/ Mediji: ES varētu sodīt Ķīnu par tās ražoto dronu piegādi Krievijai] lsm.lv 2024. gada 16. novembrī</ref>|{{ZAF}} (netiešā militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-dienvidafrikas-republika-sola-izmeklet-apsudzibas-par-ierocu-piegadi-krievijai.a508399/ Dienvidāfrikas Republika sola izmeklēt apsūdzības par ieroču piegādi Krievijai] lsm.lv 2023. gada 13. maijā</ref>}} | combatant2 = {{UKR}} {{ubl|'''Atbalsta: <br>'''[[Labas gribas koalīcija]]''' <br>'''|{{flaga|NATO}} [[NATO]] (militārā palīdzība)<ref>{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}</ref>|{{AUS}} (militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2024-australija-sniegs-lidz-sim-lielako-atbalstu-ukrainai-250-miljonus-dolaru.a561174/ Austrālija sniegs līdz šim lielāko atbalstu Ukrainai – 250 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 13. jūlijā</ref>}} | commander1 = {{flaga|Krievija}} '''<small>[[Vladimirs Putins]]</small>'''<br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Mihails Mišustins]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Andrejs Belousovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Šoigu]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Lavrovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Valērijs Gerasimovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Vladimirs Kolokoļcevs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Nikolajs Patruševs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Nariškins]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Ramzans Kadirovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Aleksandrs Dvorņikovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Aleksandrs Žuravļovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Genādijs Židko]] †</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Surovikins]]</small> {{flaga|Krievija}} <small>[[Jevgeņijs Prigožins]] †</small> | commander2 = {{flaga|Ukraina}} '''<small>[[Volodimirs Zelenskis]]</small>'''<br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Deniss Šmihaļs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Rustems Umerovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksandrs Sirskis]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Dmitro Kuleba]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Andrijs Sibiha]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Valerijs Zalužnijs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Rezņikovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Nejižpapa]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Deniss Monastirskis]] †</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Ihors Klimenko]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Daņilovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Serhijs Šaptala]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Ruslans Homčaks]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Vitālijs Kličko]]</small> | casualties1 = | casualties2 = }} '''Krievijas uzbrukums Ukrainai kopš 2022. gada''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 2022. gada 24. februāra rītā pēc [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupēto]] [[Krima|Krimu]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas Tautas Republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par "neatkarīgām" atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}</ref> 24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā "īpašu militāru operāciju" ar mērķi "panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju". 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dņipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Vienlaikus [[Doneckas Tautas Republika|DTR]] un [[Luhanskas Tautas Republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji. 1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]]. 20. maijā Krievijas karaspēks Ukrainas austrumos pēc gandrīz [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|trīs mēnešus ilgām kaujām ieņēma Mariupoli]], 25. jūnijā [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]] un 3. jūlijā [[Lisičanska|Lisičansku]]. Taču citviet okupācijas spēkiem neizdevās būtiski pavirzīties uz priekšu. 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu vairākās frontes zonās valsts dienvidos, bet 6. septembrī sāka galveno pretuzbrukumu uz austrumiem no [[Harkiva]]s, 11. septembrī atbrīvojot [[Izjuma|Izjumu]], bet 2. oktobrī [[Limana (Ukraina)|Limanu]]. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka "mūsu dzimtenes un nedalāmības aizsardzībai uzskatu par nepieciešamu atbalstīt daļēju mobilizāciju”, kas stājās spēkā tūlīt pēc šī paziņojuma 21. septembrī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī</ref> 19. oktobrī Putins paziņoja par kara stāvokļa izsludināšanu četros okupētajos Ukrainas apgabalos, kas 30. septembrī pēc viltus referendumiem bija pasludināti par Krievijas Federācijas sastāvdaļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/reagejot-uz-ukrainas-panakumiem-fronte-putins-izsludinajis-kara-stavokli-okupetajas-teritorijas.a478712/ Reaģējot uz Ukrainas panākumiem frontē, Putins izsludinājis kara stāvokli okupētajās teritorijās] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī</ref> 11. novembrī Krievijas karaspēks bija spiests atkāpties no [[Hersona]]s.<ref name="ReferenceD">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupanti-pirms-atkapsanas-no-hersonas-iznicinajusi-dalu-pilsetas-infrastrukturas.a482169/ Okupanti pirms atkāpšanās no Hersonas iznīcinājuši daļu pilsētas infrastruktūras] lsm.lv 2022. gada 11. novembrī</ref> 2023. un 2024. gadā [[Ukrainas Bruņotie spēki]] izcīnīja smagas aizstāvēšanās kaujas pie [[Bahmuta]]s un [[Avdijivka]]s, tādēļ iebrucēji nespēja izpildīt Putina uzdevumu okupēt visu Doneckas apgabala teritoriju.<ref name="LSM2APR">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2023-asv-analitiki-krievijas-ziemas-ofensiva-donbasa-nav-sasniegusi-merki.a503346/ ASV analītiķi: Krievijas ziemas ofensīva Donbasā nav sasniegusi mērķi] lsm.lv 2023. gada 2. aprīlī</ref> 2024. gada augustā Ukrainas karavīri no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] negaidīti iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabala]] [[Sudža]]s rajonā un izveidoja pierobežas militāro buferzonu. Krievijas pusē kaujās piedalījās [[Ziemeļkoreja]]s militārās vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-nato-apstiprina-ziemelkorejas-speku-klatbutni-kurskas-apgabala.a574294/ NATO apstiprina Ziemeļkorejas spēku klātbūtni Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 29. oktobrī</ref> Lai arī 2025. gadā pēc ASV prezidenta Donalda Trampa iniciatīvas atsākās pamiera sarunas, Krievija tās boikotēja un sāka regulārus masveida gaisa uzbrukumus Ukrainas pilsētām. == Priekšvēsture == {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)}} [[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 2022. gada 21. februārī]] 2022. gada 21. februārī [[Vladimirs Putins]] tikās ar [[DTR]] vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un [[LHR]] vadītāju [[Leonīds Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par Ukrainas separātistu nodibinājumu neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajos kā "miera uzturētājus" ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainas valdībai nekavējoties pārtraukt karadarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu. Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}</ref> 21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}</ref> 22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir "sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3 Latvija|TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek "iebrukuma turpinājums". Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=[[sargs.lv]] |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> === Starptautiskās sankcijas pret Krieviju === Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}</ref> [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}</ref> ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}</ref> === Putina uzruna === [[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]] 2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,<ref name="Prez">[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]</ref> paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir "aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijivas režīma iebiedēšanai un genocīdam". Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.<ref name="РБК2402">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}</ref> "Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem," pavēstīja Putins. Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: "Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm."<ref name="Prez" /> Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins draudēja: {{quote|"Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”<ref name="Prez" />}} == Norise == {{pamatraksts|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes|Krievijas—Ukrainas kara ziemeļu fronte|Krievijas—Ukrainas kara austrumu fronte|Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte}} [[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise]] Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] par kara pirmo fāzi nosauca Krievijas iebrucēju apturēšanu, bet par otro posmu — frontes stabilizāciju, bet trešo par uzbrukuma operācijas uzsākšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-amatpersonas-kara-pret-krievijas-iebrucejiem-sakusies-ceturta-faze.a478640/ Ukrainas amatpersonas: Karā pret Krievijas iebrucējiem sākusies ceturtā fāze] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī</ref> === Pirmā fāze: Krievijas pirmā uzbrukuma apturēšana (24. februāris — 1. aprīlis) === [[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī]] [[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: "Krievu karakuģi, atpisies" ([[Dņipro]], 27. februārī)]] [[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā]] Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].<ref name="РБК2402" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}</ref> Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica raķešu un aviācijas triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par raķešu triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos.<ref name="РБК2402" /> un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.<ref name="РБК2402" /><ref name="voyna">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}</ref> 25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. 27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta [[komandantstunda]]. Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika pie Harkivas, kur līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār piepilsētām.<ref name="LSM">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> 28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|Mariupoles]], Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukumu atsita pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] iznīcinot vai sabojājot vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairākus desmitus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s ieņemšanu. 2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Turpinājās aplenktās [[Mariupole]]s bombardēšana. 3. martā liela Krievijas karaspēka kolonna apstājās aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.<ref name="LSM3.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> 8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas "[[MiG-29]]" ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.<ref name="LSM8.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā</ref> 10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]]. 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās. 23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]]. 25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas Bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi "Saratov", bojājumus nodarīja vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Mēneša laikā Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tanku, savukārt Ukrainas Bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.<ref name="LSM25.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā</ref> 26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra ''[[Reuters]]'' ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas. Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.<ref name="LSM27.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> 27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.<ref name="LSM27.martā-1">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.<ref name="LSM28.martā"/> 30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Ņižina]]s un Čerņihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Čerņihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju. === Otrā fāze: frontes stabilizācija (1. aprīlis — 29. augusts) === [[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī]] [[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijivas apgabala daļā 4. aprīlī]] 1. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm ''[[BM-21 Grad|Grad]]'' un ''[[BM-30 Smerč|Smerč]]'' un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.<ref name="LSM1.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.<ref name="LSM3.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> 4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Čerņihivas un Sumu apgabaliem. 2022. gada 2. aprīlī Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks pēc sakāves [[Kauja par Kijivu (2022)|kaujā par Kijivu]] mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dņipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.<ref name="LSM2.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī</ref> Pēc kara pirmās fāzes ar visaptverošu iebrukumu izgāšanās Krievija kara otrajā fāzē koncentrējās karadarbībai Ukrainas dienvidos un dienvidaustrumos.<ref>[https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/sarts-krievijas-saktais-kars-ukraina-iegajis-nakamaja-faze/ Sārts: Krievijas sāktais karš Ukrainā iegājis nākamajā fāzē] [[LETA]] 06.04.2022</ref> 2022. gada aprīlī par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerāli [[Aleksandrs Dvorņikovs|Dvorņikovu]].<ref name="ĻETA7AUG">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanijas-aizsardzibas-ministrija-kops-iebrukuma-ukraina-sakuma-krievija-atlaisti-vairaki-armijas-komandieri.a468347/ Lielbritānijas Aizsardzības ministrija: Kopš iebrukuma Ukrainā sākuma Krievijā atlaisti vairāki armijas komandieri] lsm.lv, [[LETA]] 2022. gada 7. augustā</ref> 22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs Rustams Minekajevs paziņoja, ka "specoperācijas otrā fāze" sākusies pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu.[[Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs|Ukrainas ģenerālštābs]] informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī</ref> 8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8. maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā</ref> 8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Siverskodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Siverskodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> 10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā</ref> 15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.<ref name="LSM15.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā</ref> 19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā</ref> 25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Siverskodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā</ref> 8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā</ref> Gatavojoties kara nākamajai fāzei, par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerālpulkvedi [[Genādijs Židko|Židko]].<ref name="ĻETA7AUG"/> 18. augustā [[Belbeka]]s lidlaukā pie [[Sevastopole]]s nogranda vismaz četri sprādzieni. Krievijas puse informēja, ka tā pretgaisa aizsardzība virs Belbekas lidlauka notriekusi bezpilota lidaparātu. Spēcīgi sprādzieni bija dzirdami arī [[Kerča]]s pilsētā pie [[Krimas tilts|Krimas tilta]], kas pussalu savieno ar Krievijas Federāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-militaraja-lidlauka-sevastopole-un-kerca-grand-spradzieni.a470002/ Ukrainā militārajā lidlaukā Sevastopolē un Kerčā grand sprādzieni] lsm.lv 2022. gada 19. augustā</ref> === Trešā fāze: Ukrainas pretuzbrukumi === 2022. gada 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka plašu pretuzbrukumu dienvidu frontē, pārraujot Krievijas bruņoto spēku pirmo aizsardzības līniju un piespiežot [[DTR]] 109. strēlnieku pulku pamest savas pozīcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-speki-sakusi-ofensivu-valsts-dienvidos.a471363/ Ukrainas spēki sākuši ofensīvu valsts dienvidos] lsm.lv 2022. gada 29. augustā</ref> 31. augustā Ukrainas puse ziņoja, ka iznīcināta ienaidnieka izveidotā pontonu pārceltuve pāri [[Dņepra]]i Darjivkas rajonā un apšaudīti Kahovkas un Darjivkas tilti, neļaujot ienaidniekam tos izmantot tehnikas un munīcijas pievešanai pāri Dņeprai. Pēc ekspertu ziņām Ukrainas karaspēks atradās aptuveni 20 kilometru attālumā no Hersonas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-iznicina-sesas-ienaidnieka-municijas-noliktavas-apsauda-kahovkas-un-darjivkas-tiltus.a471757/ Ukrainas armija iznīcina sešas ienaidnieka munīcijas noliktavas; apšauda Kahovkas un Darjivkas tiltus] lsm.lv 2022. gada 31. augustā</ref> 6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu arī austrumu frontē un līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.<ref name="lsm.lv">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-atbrivojusi-no-okupantiem-plasakas-teritorijas-neka-krievija-sagraba-kops-aprila.a473186/ Ukraina atbrīvojusi no okupantiem plašākas teritorijas, nekā Krievija sagrāba kopš aprīļa] lsm.lv 2022. gada 11. septembrī</ref> 12. septembrī Ukrainas Robežsardzes preses dienests ziņoja, ka Harkivas apgabala ziemeļos Ukrainas armija sasniedza valsts robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-harkivas-apgabala-ziemelos-sasniedz-valsts-robezu.a473262/ Ukrainas armija Harkivas apgabala ziemeļos sasniedz valsts robežu] lsm.lv 2022. gada 12. septembrī</ref> Reaģējot uz Ukrainas pretuzbrukumu, 21. septembrī Vladimirs Putins uzrunā tautai paziņoja, ka Krievijas bruņotajos spēkos izsludina daļēju mobilizāciju, apsūdzot [[Rietumu valstis]] Krievijas apdraudēšanā un uzsvēra, ka darīs visu, lai aizsargātu Krieviju ar jebkādiem līdzekļiem, netieši piesaucot arī kodolieročus: {{quote|..."vēlos atgādināt, ka arī mūsu valsts rīcībā ir dažādi ieroči un daudz mūsdienīgāki nekā NATO dalībvalstīm. Ja tiks draudēts mūsu valsts teritoriālajai nedalāmībai, Krievijai un tautai, mēs noteikti izmantosim visus mūsu rīcībā esošos mērus. Tas nav blefs."}} Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pavēstīja, ka mobilizācija skars 300 000 rezervistu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī</ref> Krievijas jauniešu kustība "Vesna" ("Pavasaris") izsludināja protesta akciju pret mobilizāciju. Protesta akcijas sākās Maskavā, Sanktpēterburgā, Sibīrijas, Urālu un Tālo Austrumu pilsētās, protestu pirmajā dienā 38 pilsētās tika aizturēti vairāk nekā 1400 cilvēku, tostarp Jekaterinburgā, Ufā, Novosibirskā, Permā un Irkutskā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-protestos-pret-putina-izsludinato-mobilizaciju-vairak-neka-1400-aiztureto.a474662/ Krievijā protestos pret Putina izsludināto mobilizāciju vairāk nekā 1400 aizturēto] lsm.lv 2022. gada 22. septembrī</ref> Kopš pretuzbrukuma sākuma 6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.<ref name="lsm.lv"/> 25. septembrī ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans atzina, ka ASV brīdinājušas Krieviju par kodolieroču izmantošanas ļoti nopietnām "katastrofālām sekām".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-bridina-krieviju-par-katastrofalam-sekam-kodolierocu-pielietosanas-gadijuma.a475187/ ASV brīdina Krieviju par katastrofālām sekām kodolieroču pielietošanas gadījumā] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī</ref> 26. septembrī plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka kopš mobilizācijas izsludināšanas no Krievijas aizbraukuši jau vairāk nekā 260 000 vīriešu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-mobilizacijas-izsludinasanas-krieviju-pametusi-vairak-neka-260-000-viriesu.a475264/ Pēc mobilizācijas izsludināšanas Krieviju pametuši vairāk nekā 260 000 vīriešu] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī</ref> Līdz 7. oktobrim Ukrainas Bruņotie spēki Hersonas apgabalā no Krievijas okupantiem atbrīvoja vairāk nekā 2400 kvadrātkilometrus teritorijas ar 67 apdzīvotām vietām, galvenokārt [[Berislava]]s rajona ziemeļu daļā.<ref name="LSM7.oktobrī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/hersonas-apgabala-ukrainas-speki-atbrivo-67-apdzivotas-vietas-limana-atrasts-masu-kaps.a477132/ Hersonas apgabalā Ukrainas spēki atbrīvo 67 apdzīvotās vietas; Limanā atrasts masu kaps] lsm.lv 2022. gada 7. oktobrī</ref> ===== Hersonas atbrīvošana ===== 2022. gada 9. novembrī Krievijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma Ukrainā pavēlnieks [[Sergejs Surovikins]] formāli lūdza Aizsardzības ministram [[Sergejs Šoigu|Sergejam Šoigu]] pieņemt lēmumu par Krievijas karaspēka izvešanu no Hersonas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-uzdevis-izvest-karaspeku-no-okupetas-ukrainas-pilsetas-hersonas.a481857/ Kremlis uzdevis izvest karaspēku no okupētās Ukrainas pilsētas Hersonas] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī</ref> 11. novembrī Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas karaspēka vienības ir pabeigušas atkāpšanos no Hersonas pilsētas, uzspridzinot [[Antonivkas dzelzceļa tilts|Antonivkas tiltu]] pār [[Dņepra]]s upi. Pirms atkāpšanās okupanti uzspridzināja termoelektrostaciju, katlumājas, televīzijas centru un mobilo sakaru torņus.<ref name="ReferenceD"/> 12. novembrī Ukrainas Bruņoto spēku vadība informēja, ka deokupētajā Hersonas apgabala daļā atrastas gan Krievijas artilērijas iekārtas, gan tanki, gan bruņumašīnas, un ienaidnieka spēki var mēģināt īstenot diversijas. Krievija par Hersonas apgabala okupētās daļas centru pasludināja [[Heņičeska]]s pilsētu uz austrumiem no Hersonas pie [[Azovas jūra]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-un-tas-kolaboranti-nosauc-jaunu-hersonas-apgabala-galvaspilsetu.a482282/ Krievija un tās kolaboranti nosauc jaunu Hersonas apgabala galvaspilsētu] lsm.lv 2022. gada 12. novembrī</ref> 12. decembrī Ukrainas Bruņotie spēki deva triecienu tiltam, kas savieno [[Melitopole|Melitopoli]] un Konstantinovku, pāri kuram Krievijas armija transportēja aprīkojumu, munīciju, personālu, betona blokus, prettanku barjeras un būvmateriālus gan uz Krimu, gan Zaporižjas un Hersonas apgabaliem.<ref name="LSM13DEC"/> ==== 2023. gada karadarbība ==== [[Attēls:Situation in Southern Ukraine.png|thumb|Situācija Dienvidukrainas frontē (2023. gada novembrī).]] 2023. gada janvārī Krievijas karaspēks pēc smagām kaujām ieņēma [[Soledara]]s pilsētu un 4. februārī sāka uzbrukumu [[Limana (Ukraina)|Limanas]], [[Bahmuta]]s, [[Avdijivka]]s un [[Novopavļivske]]s virzienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumi-sola-ukrainai-talakas-darbibas-raketes-un-rakesu-sistemas.a494865/ Rietumi sola Ukrainai tālākas darbības raķetes un raķešu sistēmas] lsm.lv 2023. gada 4. februārī</ref> Savukārt Ukrainas Bruņotie spēki 2023. gada 4. jūnijā uzsāka uzbrukumu vairākos frontes sektoros Doneckas apgabala dienvidos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-kijiva-noraida-krievijas-C apgalvojumus-par-ukrainas-ofensivu-doneckas-apgabala.a511476/ Kijiva noraida Krievijas apgalvojumus par Ukrainas ofensīvu Doneckas apgabalā] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā</ref> Lai kavētu iespējamu Ukrainas karaspēka [[Dņepra]]s forsēšanas operāciju, naktī uz 6. jūniju Krievija uzspridzināja iepriekš mīnēto [[Kahovkas HES]] aizsprostu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2023-krievijas-karaspeks-uzspridzinajis-kahovkas-hes-aizsprostu-applust-majas.a511581/ Krievijas karaspēks uzspridzinājis Kahovkas HES aizsprostu, applūst mājas] lsm.lv 2023. gada 6. jūnijā</ref> 10. jūnijā Ukrainas Bruņotie spēki sāka uzbrukumu Luhanskas apgabala Belohorivkā, Doneckas apgabala Bahmutā, pie Zaporižjas apgabala [[Orihiva]]s. kā arī pie Doneckas un Zaporižjas apgabalu robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2023-medijs-veiksmiga-ukrainas-pretuzbrukuma-gadijuma-putins-varetu-izsludinat-jaunu-mobilizacijas-vilni.a512297/ Medijs: Veiksmīga Ukrainas pretuzbrukuma gadījumā Putins varētu izsludināt jaunu mobilizācijas vilni] lsm.lv 2023. gada 11. jūnijā</ref> 12. jūnijā Ukrainas puse informēja, ka uzbrukumā vēl nav iesaistījušās galvenās rezerves.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2023-nbs-virsnieks-slaidins-krievijas-propaganda-netiek-lidzi-saviem-meliem-par-iznicinato-tehniku-ukraina.a512483/ NBS virsnieks Slaidiņš: Krievijas propaganda netiek līdzi saviem meliem par iznīcināto tehniku Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 12. jūnijā</ref> 12. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēki lēni virzījās uz priekšu trīs frontēs, [[Berdjanska]]s virzienā vietām līdz pat kilometram, atbrīvojot septiņas apdzīvotas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.06.2023-stoltenbergs-ukraina-ir-sakusi-verienigu-pretuzbrukumu.a512847/ Stoltenbergs: Ukraina ir sākusi vērienīgu pretuzbrukumu] lsm.lv 2023. gada 14. jūnijā</ref> 21. jūnijā prezidents Zelenskis atzīmēja, ka militārais progress nav bijis ātrs un viegls, jo Krievijas okupanti ir mīnējuši 200 000 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas. Zelenskis arī piebilda, ka Ukrainas aizstāvji virzīsies uz priekšu kaujas laukā tādā veidā, kādu uzskatīs par pareizu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.06.2023-ukrainai-pretuzbrukums-nevedas-tik-raiti-ka-cerets-krievija-pastiprinajusi-gaisa-triecienus.a513787/ Ukrainai pretuzbrukums nevedas tik raiti kā cerēts; Krievija pastiprinājusi gaisa triecienus] lsm.lv 2023. gada 21. jūnijā</ref> 21. jūnijā prezidents Zelenskis paziņoja, ka valsts dienvidos notiekot karaspēka virzība uz priekšu, bet [[Kupjanska]]s virzienā ukraiņu spēki aizstāvot savas pozīcijas no pretinieku uzbrukumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-analitiki-ukrainas-pretuzbrukuma-operaciju-lenais-temps-varetu-but-apzinata-taktika.a513859/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukuma operāciju lēnais temps varētu būt apzināta taktika] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā</ref> Luhanskas valsts administrācijas priekšsēdētājs informēja, ka Ukrainas karaspēks Luhanskas apgabalā atbrīvojis 14 Krievijas okupētās apdzīvotās vietas jeb 5-7% apgabala teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-amatpersona-luhanskas-apgabala-atbrivoti-5-7-teritorijas.a514026/ Amatpersona: Luhanskas apgabalā atbrīvoti 5-7% teritorijas] lsm.lv 2023. gada 23. jūnijā</ref> 29. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēku uzbrukuma operācijas turpinājās Melitopoles, Berdjanskas un Bahmutas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2023-ukrainas-speki-ieguvusi-strategisko-iniciativu-bahmutas-virziena.a514840/ Ukrainas spēki ieguvuši stratēģisko iniciatīvu Bahmutas virzienā] lsm.lv 2023. gada 29. jūnijā</ref> 22. jūnijā prezidents Zelenskis informēja, ka Krievija apsver terorakta scenāriju [[Zaporižjas AES]], mīnējot tās dzesēšanas sistēmu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-zelenskis-krievija-apsver-terorakta-scenariju-zaporizjas-atomelektrostacija.a513981/ Zelenskis: Krievija apsver terorakta scenāriju Zaporižjas atomelektrostacijā] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā</ref> 30. jūnijā kļuva zināms, ka AES darbiniekiem bija dots rīkojums doties prom līdz 5. jūlijam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2023-ukraina-iebruceji-pamazam-pamet-zaporizjas-aes.a514994/ Ukraina: Iebrucēji pamazām pamet Zaporižjas AES] lsm.lv 2023. gada 30. jūnijā</ref> 3. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrija pavēstīja, ka Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos, tikmēr krievi mēģina uzbrukt Avdijivkas, Marjinkas, Svatoves un Limanas virzienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2023-ukrainas-armija-virzas-uz-prieksu-berdjanskas-un-melitopoles-virzienos.a515157/ Ukrainas armija virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos] lsm.lv 2023. gada 3. jūlijā</ref> Laikraksts "The New York Times" vēstīja, ka kopš pretuzbrukuma sākuma Ukrainas Bruņotie spēki ir zaudējuši aptuveni 20% no kaujās iesaistītās rietumvalstu piegādātās smagās bruņutehnikas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2023-dienvidkorejas-prezidents-sola-palielinat-palidzibu-ukrainai.a516616/ Dienvidkorejas prezidents sola palielināt palīdzību Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 15. jūlijā</ref> 15. un 16. jūlijā iebrucēji veica intensīvus uzbrukumus pie Kupjanskas, Avdijivkas un Marjinkas. Ukrainas armijas pretuzbrukumu operācijas Zaporižjas apgabalā apgrūtināja aptuveni 5 līdz 16 kilometru plašā zonā pirms Krievijas armijas nocietinājumiem izveidotie [[mīna|mīnu]] lauki, kurus nespēja šķērsot NATO valstu piegādātās kājnieku kaujas mašīnas ''[[Bradley (kājnieku kaujas mašīna)|Bradley]]'' un tanki ''[[Leopard 1|Leopard]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.07.2023-ukrainas-aizsardzibas-ministra-vietniece-kaujas-ukrainas-austrumos-pastiprinajusas.a516687/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas aizsardzības ministra vietniece: Kaujas Ukrainas austrumos pastiprinājušās] lsm.lv 2023. gada 16. jūlijā</ref> 17. jūlijā Ukrainas Bruņotie spēku Austrumu grupējuma vadība paziņoja, ka Krievija [[Limana (Ukraina)|Limanas]]-[[Kupjanska]]s virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 tūkstošus karavīru, vairāk nekā 900 tanku, vairāk nekā 550 artilērijas sistēmu un 370 reaktīvo raķešu palaišanas iekārtu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-ukraina-krievija-limanas-kupjanskas-virziena-koncentrejusi-vairak-neka-100-000-karaviru.a516814/ Ukraina: Krievija Limanas-Kupjanskas virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 000 karavīru] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā</ref> 27. jūlijā Ukrainas pavēlniecība informēja par jaunas ofensīvas fāzes sākšanu uz dienvidiem no Orihivas, mēģinot iziet cauri mīnu laukiem līdz [[Tokmaka]]i, tālāk līdz [[Melitopole]]i.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2023-laikraksts-ukrainas-pretuzbrukuma-jauna-posma-galvenais-virziens-dienvidi.a517959/ Laikraksts: Ukrainas pretuzbrukuma jaunā posma galvenais virziens — dienvidi] lsm.lv 2023. gada 27. jūlijā</ref> 9. augustā kļuva zināms, ka Hersonas apgabalā Ukrainas armija Dņepras upes kreisajā krastā ir pārrāvusi Krievijas karaspēka aizsardzības līnijas un pavirzījusies uz priekšu aptuveni 800 metru dziļumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2023-maskavas-apgabala-notriekti-divi-kaujas-droni.a519465/ Maskavas apgabalā notriekti divi kaujas droni] lsm.lv 2023. gada 9. augustā</ref> 11. augustā Ukrainas karaspēks sasniedza Robotines ziemeļu nomali un Urožaini pie Doneckas un Zaporižjas apgabala robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.08.2023-asv-kara-studiju-instituts-ukrainas-karaspekam-taktiski-panakumi-zaporizjas-apgabala-rietumos.a519894/ ASV Kara studiju institūts: Ukrainas karaspēkam taktiski panākumi Zaporižjas apgabala rietumos] lsm.lv 2023. gada 12. augustā</ref> 2. septembrī Ukrainas puse paziņoja, ka tās bruņotie spēki ir pārrāvuši pirmo no trim visvairāk nocietinātajām Krievijas karaspēka aizsardzības līnijām dienvidu frontē, sauktām par "[[Sergejs Surovikins|Surovikina]] līniju". Krievijas karaspēka vadība uz dienvidu fronti pārdislocēja savas karaspēka vienības no austrumu frontes un ieveda karaspēku no Krievijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2023-krievija-ar-droniem-uzbrukusi-odesai-ukraina-zino-par-panakumiem-dienvidu-fronte.a522498/ Krievija ar droniem uzbrukusi Odesai, Ukraina ziņo par panākumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 3. septembrī</ref> 5. septembrī kļuva zināms, ka Ukrainas karavīri uzbruka otrajai Krievijas nocietinājumu līnijai Verboves un Novoprokopivkas ciemu virzienā, šķērsojot prettanku grāvjus un nocietinājumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.09.2023-ukraina-lauzas-caur-krievijas-nocietinajumiem-dienvidu-fronte.a522862/ Ukraina laužas caur Krievijas nocietinājumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 5. septembrī</ref> 21. septembrī izplatījās ziņa, ka Ukrainas spēki Robotines apkaimē ir pārvarējuši arī trešo Krievijas aizsardzības līniju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.09.2023-kara-studiju-instituts-ukraina-parvarejusi-krievijas-aizsardzibas-pedejo-slani-pie-robotines-ciema.a524989/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Kara studiju institūts: Ukraina pārvarējusi Krievijas aizsardzības pēdējo slāni pie Robotines ciema] lsm.lv 2023. gada 22. septembrī</ref> 20. oktobrī kļuva zināms, ka Ukrainas jūras kājnieki izsēdušies Dņepras kreisajā krastā Hersonas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.10.2023-ukraina-ar-verienigu-operaciju-dnepras-kreisaja-krasta-plano-atgut-krievijas-okupetas-teritorijas.a528645/ Ukraina ar vērienīgu operāciju Dņepras kreisajā krastā plāno atgūt Krievijas okupētās teritorijas] lsm.lv 2023. gada 20. oktobrī</ref> Pēc piecu mēnešu ilga pretuzbrukuma Ukrainas armijai līdz novembra sākumam bija izdevies tikt uz priekšu par aptuveni 17 kilometriem. === Ceturtā fāze: Krievijas otrais uzbrukums === [[Attēls:Russian Occupation of Donetsk Oblast.svg|thumb|Krievijas 2014. gadā okupētā teritorija (tumši sarkanā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Doneckas apgabalā.]] 2023. gada 10. oktobrī Krievijas armija atsāka uzbrukumu Avdijivkas, Kupjanskas, Bahmutas virzienā. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs paziņoja, ka esot sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.11.2023-brunoto-speku-virspavelnieks-ukraina-sacies-poziciju-kars-ar-statiskam-un-nogurdinosam-cinam.a530110/ Bruņoto spēku virspavēlnieks: Ukrainā sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām] lsm.lv 2023. gada 2. novembrī</ref> 14. novembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ieņēmuši placdarmu Dņepras kreisajā krastā pie Krinkiem. Smagas kaujas notika pie Avdijivkas, Bahmutas un Marjinkas, kur abas puses veica gan uzbrukuma, gan aizsardzības operācijas. Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumus Kupjanskas un Limanas virzienā, taču Ukrainas karaspēks veiksmīgi aizstāvējās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.11.2023-ukrainas-armija-paplasina-kontroli-dnepras-upes-austrumu-krasta.a531657/ Ukrainas armija paplašina kontroli Dņepras upes austrumu krastā] lsm.lv 2023. gada 14. novembrī</ref> 6. decembrī turpinājās smagas kaujas pie [[Avdijivka]]s pilsētas, Krievijas iebrucēji pārņēma savā kontrolē lielāko daļu [[Marjinka]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.12.2023-ukrainai-pie-smagu-kauju-parnemtas-avdijivkas-risks-zaudet-apgades-celus.a534305/ Ukrainai pie smagu kauju pārņemtās Avdijivkas risks zaudēt apgādes ceļus] lsm.lv 2023. gada 6. decembrī</ref> 2024. gada 17. februārī Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka ir nolēmis izvest Ukrainas armijas apakšvienības no Avdijivkas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.02.2024-ukrainas-karaspeks-atstaj-smagu-kauju-centra-nonakuso-avdijivku.a543323/ Ukrainas karaspēks atstāj smagu kauju centrā nonākušo Avdijivku] lsm.lv 2024. gada 17. februārī</ref> 26. februārī Taurijas spēku operatīvās grupas pārstāvis sacīja, ka Ukrainas Bruņoto spēku vienības atkāpušās no Lastočkines ciema, lai organizētu aizsardzību pa Orlivkas, Tonenkes un Berdiču līniju, lai neļautu ienaidniekam virzīties tālāk uz rietumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.02.2024-francijas-prezidents-eiropas-lideru-sanaksme-parize-censas-panakt-atbalstu-ukrainai.a544437/ Francijas prezidents Eiropas līderu sanāksmē Parīzē cenšas panākt atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 26. februārī</ref> 29. februārī Krievijas karaspēks turpināja ofensīvu pie Avdijivkas un Zaporižjas apgabalā. Krievijas iebrucēji centās ieņemt Tonenkes, [[Orlivka]]s, [[Semeņivka]]s, [[Berdiča]]s un [[Krasnohorivka]]s apdzīvotās vietas. Tāpat smagas kaujas turpinājās [[Verbove]]s un [[Robotine]]s apkaimē. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis pavēstīja, ka 24 stundu laikā Austrumu frontē notriekti trīs Krievijas bumbvedēji [[Su-34]]. Ukrainas mediji ziņoja, ka februārī kopumā iznīcinātas 13 Krievijas kara lidmašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.02.2024-ukraina-aizvaditas-diennakts-laika-notriekusi-jau-tris-krievijas-bumbvedejus.a544925/ Ukraina aizvadītās diennakts laikā notriekusi jau trīs Krievijas bumbvedējus] lsm.lv 2024. gada 29. februārī</ref> 12. martā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par Krievijas armijas uzbrukuma apturēšanu Ukrainas austrumu frontē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-zelenskis-ukraina-aptureta-krievijas-armijas-virziba.a546356/ Zelenskis: Ukrainā apturēta Krievijas armijas virzība] lsm.lv 2024. gada 12. martā</ref> 17. martā [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s varas iestādes paziņoja par drona uzbrukumu [[Tiraspole]]s militārajai bāzei, kurā izcēlās ugunsgrēks. [[Moldova]]s Reintegrācijas politikas birojs paziņoja, ka Ukraina nav iesaistīta šajā uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-domnica-drona-uzbrukums-piednestra-varetu-but-saistits-ar-krievijas-centieniem-destabilizet-moldovu.a547075/ Domnīca: Drona uzbrukums Piedņestrā varētu būt saistīts ar Krievijas centieniem destabilizēt Moldovu] lsm.lv 2024. gada 18. martā</ref> 2024. gada 22. martā Krievijas prezidenta preses sekretārs [[Dmitrijs Peskovs]] norādīja, ka Krievijas galvenais kara mērķis ir ieņemt visu Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritoriju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-kremla-preses-sekretars-krievija-sobrid-ir-kara-stavokli.a547725/ Kremļa preses sekretārs: Krievija šobrīd ir «kara stāvoklī»] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> [[Attēls:Vovchansk (2024-06-02).webm|thumb|Nopostītā [[Vovčanska]] (2024)]] No 2024. gada sākuma līdz marta beigām Krievijas armija Ukrainā pavirzījās uz priekšu gandrīz par 100 kvadrātkilometriem. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja par nodomu izveidot un aprīkot divas jaunas armijas no 14 divīzijām un 16 brigādēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.04.2024-analitiki-krievijas-armija-pavasara-beigas-vai-vasara-varetu-uzsakt-lielu-ofensivu.a548762/ Analītiķi: Krievijas armija pavasara beigās vai vasarā varētu uzsākt lielu ofensīvu] lsm.lv 2024. gada 1. aprīlī</ref> 10. aprīlī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks pilnībā ieņēmis Pervomaiskes ciemu pie Avdijivkas un uzbrūk [[Krasnohorivka]]s un [[Časivjara]]s pilsētām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.04.2024-ukrainas-armija-atstajusi-pervomaiski-pie-doneckas.a549819/ Ukrainas armija atstājusi Pervomaiski pie Doneckas] lsm.lv 2024. gada 10. aprīlī</ref> 26. aprīlī tika ziņots, ka Krievijas sauszemes spēki ir izveidojuši šauru izspiedumu dziļāk Ukrainas teritorijā, lai iekļūtu ciematā [[Očeretine]], kas atrodas aptuveni 15 km uz ziemeļiem no Avdijivkas centra.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.04.2024-britu-izluki-krievija-cies-lielus-zaudejumus-ukraina-tacu-paatrina-virzibu-avdijivkas-tuvuma.a551999/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Britu izlūki: Krievija cieš lielus zaudējumus Ukrainā, taču paātrina virzību Avdijivkas tuvumā] lsm.lv 2024. gada 26. aprīlī</ref> [[Attēls:Russian Occupation of Kharkiv Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmā (zilā krāsā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Harkivas apgabalā.]] 10. maijā ap pieciem rītā Krievijas armija pārrāva Krievijas-Ukrainas robežas aizsardzības līniju [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2024-krievija-megina-parraut-ukrainas-aizsardzibas-liniju-harkivas-apgabala.a553570/ Krievija mēģina pārraut Ukrainas aizsardzības līniju Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 10. maijā</ref> Līdz 17. maijam Krievijas karaspēkam Harkivas apgabalā bija izdevies sagrābt aptuveni 278 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas, [[Vovčanska]]s pilsētā norisinājās ielu kaujas<ref name="lsm17Mai2024">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.05.2024-dronu-uzbrukumi-izraisa-desmitiem-spradzienu-krima-un-novorosijska.a554361/ Dronu uzbrukumi izraisa desmitiem sprādzienu Krimā un Novorosijskā] lsm.lv 2024. gada 17. maijā</ref> Kopumā Krievijas otrā uzbrukuma laikā no 2024. gada 1. janvāra līdz 29. aprīlim tās armija okupēja aptuveni 516 kvadrātkilometrus, bet līdz maija beigām aptuveni 752 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.<ref name="LSM1JUN">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-100-raketes-un-dronus-cietusi-energoinfrastruktura.a556286/ Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 100 raķetes un dronus; cietusi energoinfrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 1. jūnijā</ref> Aplēses liecināja, ka vidējais diennakts laikā notikušo sadursmju skaits maijā bija 122,1, jūnijā 124,5, bet jūlija vidū sasniedza 160,4.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.07.2024-krievija-uzbruka-ukrainai-ar-droniem-un-raketem-turpina-pieaugt-militaro-sadursmju-skaits-fronte.a560582/ Krievija uzbruka Ukrainai ar droniem un raķetēm; turpina pieaugt militāro sadursmju skaits frontē] lsm.lv 2024. gada 7. jūlijā</ref> 23. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas aizstāvji atkāpās no pozīcijām dienvidaustrumos no [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovska]]s, lai nepieļautu savu spēku aplenkšanu šajā rajonā. Krievijas spēki atradās aptuveni 10 kilometrus no pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.08.2024-asv-lauj-ukrainiem-izmantot-amerikanu-ierocus-operacijai-kurskas-apgabala.a566076/ ASV ļauj ukraiņiem izmantot amerikāņu ieročus operācijai Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 23. augustā</ref> 25. septembrī Krievijas okupācijas spēki centās aplenkt Vuhledaru, veicot triecienus ar artilēriju un vadāmajām aviobumbām, apdraudot pilsētu no trim pusēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.09.2024-zelenskis-krieviju-var-tikai-piespiest-izbeigt-karu.a570054/ Zelenskis: Krieviju var tikai piespiest izbeigt karu] lsm.lv 2024. gada 25. septembrī</ref> 1. oktobrī Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēma [[Vuhledara]]s pilsētu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2024-krievijas-iebruceji-pec-gandriz-divus-gadus-ilgam-kaujam-ienemusi-vuhledaras-pilsetu.a571025/ Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēmuši Vuhledaras pilsētu] lsm.lv 2024. gada 2. oktobrī</ref> 27. oktobrī Krievijas spēki ieņēma [[Selidove]]s pilsētas padomes ēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-okupetaja-krima-nakti-dardejusi-specigi-spradzieni.a574182/ Okupētajā Krimā naktī dārdējuši spēcīgi sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 28. oktobrī</ref> Kopumā Krievijas armija oktobra mēneša laikā okupēja 478 kvadrātkilometrus Doneckas apgabala teritorijas, Vuhledaras un Selidoves pilsētas un aptuveni 20 mazākas apdzīvotas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.11.2024-krievija-menesa-laika-sagrabusi-gandriz-500-kvadratkilometrus-ukrainas-teritorijas-doneckas-apgabala.a575129/ Krievija mēneša laikā sagrābusi gandrīz 500 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas Doneckas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 4. novembrī</ref> Pēc ziņu aģentūras "Reuters" aplēsēm Krievija no 1. līdz 28. novembrim okupēja vairāk nekā 600 kvadrātkilometru lielu Ukrainas teritoriju, bet saskaņā ar "UA War Infographics" grafiku kopš 2024. gada sākuma krievi kopumā bija ieņēmuši 2800 kvadrātkilometrus jeb 0,46% no Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2024-ukraini-vesta-par-krievijas-karaspeka-virzibas-paatrinasanos-novembri.a579650/ Ukraiņi vēsta par Krievijas karaspēka virzības paātrināšanos novembrī] lsm.lv 2024. gada 10. decembrī</ref> 2025. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks okupējis [[Kurahove]]s pilsētu un lēni virzījās uz priekšu Avdijivkas, Soļonojes un Novosilku tuvumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.01.2025-no-frontes-ukraina-pienak-zinas-par-kurahoves-pilsetas-pariesanu-krievijas-kontrole.a583269/ No frontes Ukrainā pienāk ziņas par Kurahoves pilsētas pāriešanu Krievijas kontrolē] lsm.lv 2025. gada 11. janvārī</ref> Krievijas karaspēks 2024. gada decembrī Ukrainā un Kurskā iekaroja 593 kvadrātkilometrus lielu teritoriju, bet 2025. gada janvārī aptuveni 498 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka decembrī frontē krita 48 670, bet janvārī 48 240 Krievijas karavīri.<ref name= "LSM040225">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.02.2025-agresoram-kara-ukraina-aizvaditi-divi-asinainakie-menesi-lidz-sim-zaudejumi-ari-ziemelkorejiesiem.a586357/ Agresoram karā Ukrainā aizvadīti divi asiņainākie mēneši līdz šim; zaudējumi arī ziemeļkorejiešiem] lsm.lv 2025. gada 4. februārī</ref> 2025. gada 8. februārī Ukrainas Sauszemes spēki Donbasā notrieca Krievijas triecienlidmašīnu [[Su-25]] un nodarīja bojājumus helikopteram [[Mi-8]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2025-ukraini-notriekusi-krievijas-triecienlidmasinu-su-25.a587016/ Ukraiņi notriekuši Krievijas triecienlidmašīnu Su-25] lsm.lv 2025. gada 8. februārī</ref> 2025. gada martā Krievija okupēja vien 133 kvadrātkilometrus Ukrainas zemes, kas vedināja domāt, ka Ukraina bija nostiprinājusi kontroli pār frontes līniju. 31. jūlijā Krievija paziņoja, ka tās spēki esot ieņēmuši [[Časivjara|Časivjaru]], bet Ukrainas puse apgalvoja, ka krievi ieņēmuši vienīgi Časivjaras austrumu un ziemeļu daļas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievija-pazino-par-casivjaras-ienemsanu-ukraina-to-noliedz.a608788/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija paziņo par Časivjaras ieņemšanu, Ukraina to noliedz] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā</ref> 2025. gada septembra beigās Ukrainas armija pretuzbrukuma operācijas laikā Pokrovskas rajonā atbrīvoja gandrīz 178 kvadrātkilometrus valsts teritorijas un pāršķēla Krievijas armijas tā dēvēto [[Dobropiļļa]]s izvirzījumu. Kaujās Krievija zaudēja apmēram 3320 karavīrus un 971 ieroču un militārā aprīkojuma vienību. Pastiprinājās Krievijas uzbrukumi pie [[Kupjanska]]s pilsētas un pie Doneckas un Dņipropetrovskas apgabalu robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2025-laikraksts-asv-sniegs-ukrainai-izlukdatus-triecieniem-pret-krievijas-energetikas-infrastrukturu.a616662/ Laikraksts: ASV sniegs Ukrainai izlūkdatus triecieniem pret Krievijas enerģētikas infrastruktūru] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī</ref> Oktobra beigās Krievijas vienības veica intensīvus uzbrukumus pie Pokrovskas un sasniedza Mirnohradu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.10.2025-ukraina-pirmoreiz-kauja-izmanto-pasmaju-talas-darbibas-raketes-flamingo-un-ruta.a620223/ Ukraina pirmoreiz kaujā izmanto pašmāju tālās darbības raķetes «Flamingo» un «Ruta»] lsm.lv 2025. gada 29. oktobrī</ref> 2026. gada janvāra beigās sākās Ukraina armijas pretuzbrukums Oleksandrijivskas un [[Huļajpole]]s virzienā, Kupjanskā krievu vienības nonāca aplenkumā. Pie Pokrovskas un Mirnohradas ukraiņi sīvās kaujās turpināja aizstāvēties, bet Slovjanskas un Kramatorskas virzienā krievi virzījās uz priekšu. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis vēstīja, ka trīs ziemas mēnešu laikā Krievija frontē zaudējusi 92 tūkstošus karavīru. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicās, ka 2026. gadā Krievijas armijai uzdots pilnībā ieņemt Doneckas un Luhanskas apgabalus, kā arī virzīties Zaporižjas un Dnipro virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.03.2026-ukraina-februari-izdevies-atjaunot-kontroli-par-lielaku-teritoriju-neka-iebrucejs-spejis-sagrabt.a637214/ Ukrainā februārī izdevies atjaunot kontroli pār lielāku teritoriju nekā iebrucējs spējis sagrābt] lsm.lv 03.03.2026</ref> 11. martā kļuva zināms, ka pēc vairāku nedēļu ilga pretuzbrukuma Ukrainai bija izdevies atbrīvot vairāk nekā 400 kvadrātkilometru no okupētās Dņipropetrovskas un Zaporižjas apgabalu teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2026-ukraina-sniega-un-miglas-aizsega-veiksmigi-atgust-teritorijas-bet-sagaida-jaunu-krievijas-ofensivu.a638443/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Ukraina sniega un miglas aizsegā veiksmīgi atgūst teritorijas, bet sagaida jaunu Krievijas ofensīvu] lsm.lv 11.03.2026</ref> ==== Ukrainas pretuzbrukums Kurskas apgabalā ==== {{Pamatraksts|Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)}} [[Attēls:August 2024 Kursk Oblast incursion.svg|thumb|Ukrainas iebrukums un Krievijas pretuzbrukums Kurskas apgabalā (situācija 2025. gada marta sākumā).]] [[Attēls:Russian Occupation of Sumy Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmais (zilā krāsā) un otrais (sārtā krāsā) iebrukums Sumu apgabalā.]] [[Attēls:President Vladimir Putin talks with the governor of Kursk in August 2024.jpg|thumb|Putina saruna ar Kurskas gubernatoru 8. augustā]] 2024. gada 6. augusta naktī Ukrainas karavīri šķērsoja valsts robežu un no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]], Sudžas rajonā ieņemot Nikolajevas-Darjinas, Sverdļikovas un Darjinas ciemus vairāk nekā 4 km attālumā no robežas. Ukrainā izsludināja iedzīvotāju evakuāciju no 23 apdzīvotām vietām Sumu apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.08.2024-ukraina-un-krievija-uzsakusi-cinas-kurskas-apgabala.a564270/ Ukraina un Krievija uzsākusi cīņas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 7. augustā</ref> 8. augustā dažādi avoti vēstīja, ka Ukrainas spēku kontrolē bija nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā aptuveni 10 līdz 15 kilometrus dziļā zonā, kuras teritorija pārsniedzot 350 kvadrātkilometrus. Kaujas norisinājās ap [[Sudža]]s pilsētu, aptuveni 10 kilometru attālumā no Ukrainas robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.08.2024-asv-domnica-ukrainas-speku-kontrole-nonakusas-vismaz-11-apdzivotas-vietas-kurskas-apgabala.a564346/ ASV domnīca: Ukrainas spēku kontrolē nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 8. augustā</ref> 9. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas spēki bija ieņēmuši Sudžu un atradās aptuveni 35 kilometru attālumā no robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka kaujas turpinās divos Kurskas apgabala rajonos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-analitiki-ukraina-ar-militaro-operaciju-kurskas-apgabala-krievija-censas-sasniegt-vairakus-merkus.a564493/ Analītiķi: Ukraina ar militāro operāciju Kurskas apgabalā Krievijā cenšas sasniegt vairākus mērķus] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> Pēc netiešām ziņām uzbrukumā bija iesaistīta Ukrainas 80. desanta brigāde, kā arī 22. un 88. mehanizētās brigādes. Prognozēja, ka Krievija centīsies no Belgorodas apgabala pārdislocēt pie Vovčanskas Ukrainā iebrukušās Ziemeļu grupas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-medijs-kurskas-apgabala-karo-viena-no-specigakajam-ukrainas-brigadem.a564514/ Medijs: Kurskas apgabalā karo viena no spēcīgākajām Ukrainas brigādēm] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> 9. augustā Krievija izsludināja pretterorisma operācijas Belgorodas, Brjanskas un Kurskas apgabalos, kas ļāva apturēt vai ierobežot komunikācijas pakalpojumus, monitorēt sakaru kanālus, konfiscēt transportlīdzekļus un iekļūt privātīpašumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.08.2024-asv-domnica-kremlis-megina-mazinat-iespaidu-par-notiekoso-kurska.a564624/ ASV domnīca: Kremlis mēģina mazināt iespaidu par notiekošo Kurskā] lsm.lv 2024. gada 11. augustā</ref> 14. augustā ziņoja, ka Ukrainas karaspēks turpina virzību apgabalā un dažādos virzienos ir izdevies pavirzīties uz priekšu par dažiem kilometriem, kā arī pārņemt kontroli pār vismaz 40 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Bija evakuēti aptuveni 200 000 Krievijas pierobežas apgabalu iedzīvotāju, Kurskas un Belgorodas apgabalos izsludināts reģionālā līmeņa ārkārtējās situācijas režīms.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-zelenskis-ukraina-kontrole-74-apdzivotas-vietas-krievijas-kurskas-apgabala.a564959/ Zelenskis: Ukraina kontrolē 74 apdzīvotas vietas Krievijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 14. augustā</ref> 16. un 18. augustā Ukraina gaisa triecienos pie Gluškovas un Zvannojes ciemiem sagrāva divus tiltus pār [[Seima|Seimas upi]]. Krievijas armijas vienību apgādei palika vienīgi tilts pie Karižas,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.08.2024-ukrainas-aviacija-kurskas-apgabala-sagravusi-vel-vienu-tiltu.a565452/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainas aviācija Kurskas apgabalā sagrāvusi vēl vienu tiltu] lsm.lv 2024. gada 18. augustā</ref> kuru sagrāva nākamajā dienā. 22. augustā Ukrainas spēki gatavojās aplenkt apmēram 3000 Krievijas karavīru lielu grupējumu, kas bija iespiests starp Seimas upi un Ukrainas robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2024-medijs-ukraina-zaude-kontroli-par-valsts-austrumiem-vaji-apmacitu-karaviru-del.a566027/ Medijs: Ukraina zaudē kontroli pār valsts austrumiem vāji apmācītu karavīru dēļ] lsm.lv 2024. gada 22. augustā</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, Ukrainas militārā operācija Kurskas apgabalā bija preventīva, lai apturētu Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu. Analītiķi ziņoja, ka Krievija uz Kurskas apgabalu pārvietojusi karaspēka vienības no Harkivas un Zaporižjas apgabala okupētajām daļām, kā arī no Doneckas apgabala Siverskas un Časivjaras apkārtnes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-zelenskis-militara-operacija-kurska-izjauca-krievijas-planus-okupet-sumus-un-harkivu.a566302/ Zelenskis: Militārā operācija Kurskā izjauca Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Pēc Krievijas pretuzbrukuma līdz 25. novembrim tā atguva vairāk nekā 40% no iepriekš zaudētās teritorijas Kurskas apgabalā. Ukraina saglabāja kontroli pār apmēram 800 kvadrātkilometriem Krievijas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2024-ukraina-zaudejusi-vairak-neka-40-no-ieprieks-iekarotas-teritorijas-kurskas-apgabala.a577619/ Ukraina zaudējusi vairāk nekā 40% no iepriekš iekarotās teritorijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 25. novembrī</ref> 2025. gada 5. janvārī Ukrainas armija Kurskas apgabalā sāka jaunu uzbrukumu vairākos virzienos. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka tās armijai ir izdevies atvairīt Ukrainas spēkus un iznīcināt divus tankus, kā arī septiņus bruņutransportierus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2025-ukrainas-armija-sakusi-jaunu-ofensivu-kurskas-apgabala-krievija.a582413/ Ukrainas armija sākusi jaunu ofensīvu Kurskas apgabalā Krievijā] lsm.lv 2025. gada 5. janvārī</ref> 12. martā Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apstiprināja, ka Kurskas apgabalā notiek Ukrainas vienību atvilkšana uz izdevīgākām pozīcijām. Sirskis arī informēja, ka kopš Kurskas operācijas sākuma 2024. gada 6. augustā ienaidnieks zaudējis apmēram 55 tūkstošus militārpersonu, un 22 tūkstoši no tiem gājuši bojā, vairāk nekā 900 sagūstīti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-ukrainas-brunoto-speku-virspavelnieks-apstiprina-vienibu-atvilksanu-no-kurskas.a591356/ Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks apstiprina vienību atvilkšanu no Kurskas] lsm.lv 2025. gada 13. martā</ref> 16. martā Ukrainas ģenerālštābs apstiprināja Sudžas atstāšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2025-ukrainas-generalstabs-apstiprina-sudzas-atstasanu.a591769/ Ukrainas ģenerālštābs apstiprina Sudžas atstāšanu] lsm.lv 2025. gada 17. martā</ref> Līdz aprīļa sākumam Krievijai izdevās gandrīz pavisam izspiest Ukrainas armiju no Kurskas apgabala un tā mēģina nostiprināties Ukrainas Sumu apgabalā. Volodimirs Zelenskis brīdināja, ka Krievija gatavo plaša apmēra uzbrukuma operāciju Sumu, Harkivas un Zaporižjas apgabalos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2025-ukraina-bridina-par-krievijas-gatavosanos-jaunai-plasa-apmera-ofensivai.a593993/ Ukraina brīdina par Krievijas gatavošanos jaunai plaša apmēra ofensīvai] lsm.lv 2025. gada 3. aprīlī</ref> 27. maijā kļuva zināms, ka Krievijas armija bija okupējusi četrus ciemus Sumu apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2025-krievija-ienemusi-cetrus-ciematus-ukrainas-sumu-apgabala.a600656/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija ieņēmusi četrus ciematus Ukrainas Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 27. maijā</ref> 26. jūnijā Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apgalvoja, ka Krievija ofensīva Sumu apgabalā ir apturēta. Ukrainas operācijas Kurskas apgabala Gluškovas rajonā piespieda pārvietot elites vienības, tostarp gaisa desanta spēkus un jūras kājnieku brigādes, uz aizsardzības pozīcijām, graujot Krievijas ofensīvas spējas Sumu apgabalā. Krievijas karaspēks aptuveni 50 000 karavīru sastāvā Sumu apgabalā maijā bija okupējis aptuveni 449 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2025-ukrainas-armijas-virspavelnieks-esam-apturejusi-krievijas-virzibu-sumu-apgabala.a604614/ Ukrainas armijas virspavēlnieks: Esam apturējuši Krievijas virzību Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā</ref> ===== Ziemeļkorejas iesaistīšana karā ===== 2024. gada novembrī Kurskas apgabalā ieradās aptuveni 11 000 Ziemeļkorejas karavīru. Daļu no viņiem iekļāva Krievijas armijas gaisa desanta brigādē un jūras kājnieku korpusā, daļa piedalījās taktiskajās un reaģēšanas apmācībās, bet daļa bija iesaistījušies kaujās. Pēc Dienvidkorejas Nacionālā izlūkošanas dienesta ziņām Ziemeļkoreja papildus agrākām piegādēm nosūtīja 170 milimetru pašgājēju artilēriju un 240 milimetru tālas darbības rādiusa raķešu palaišanas iekārtas, kā arī personālu militārā aprīkojuma apkopei un remontam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.11.2024-izluki-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-jaunu-brunojuma-partiju.a577095/ Izlūki: Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai jaunu bruņojuma partiju] lsm.lv 2024. gada 20. novembrī</ref> 22. novembrī parādījās ziņa, ka Ziemeļkorejas karavīri atrodas arī okupētajās Ukrainas teritorijās. Lai gan ziemeļkorejieši valkāja Krievijas armijas uniformas, viņi palika nošķirti no Krievijas karaspēka vienībām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.11.2024-avots-ziemelkorejas-karaviri-jau-ir-mariupole-un-harkivas-apgabala.a577528/ Avots: Ziemeļkorejas karavīri jau ir Mariupolē un Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 22. novembrī</ref> 24. novembrī Ukrainas puse paziņoja, ka Krievija 2024. gadā uzbrukumos Ukrainai ir izmantojusi aptuveni 60 Ziemeļkorejas ballistisko raķešu [[KN-23]], kurā atrodamas Rietumvalstu uzņēmumos ražotas mikroshēmas un citi komponenti, kurus visticamāk Ziemeļkorejai piegādājuši Ķīnas uzņēmumi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.11.2024-ukrainas-specialisti-krievijas-izmantotajas-ziemelkorejas-raketes-atrodamas-rietumvalstu-tehnologijas.a577583/ Ukrainas speciālisti: Krievijas izmantotajās Ziemeļkorejas raķetēs atrodamas rietumvalstu tehnoloģijas] lsm.lv 2024. gada 24. novembrī</ref> 2025. gada 13. janvārī izplatījās ziņa, ka karā pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem krituši aptuveni 300 Ziemeļkorejas karavīru un ievainoti apmēram 2700. Pēc Dienvidkorejas izlūkošanas datiem Ziemeļkoreja bija nosūtījusi palīgā Krievijai vairāk nekā 100 000 karavīru apmaiņā pret Krievijas palīdzību Ziemeļkorejas ieroču un satelītu programmai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2025-dienvidkoreja-kara-ar-ukrainu-lidz-sim-kritusi-300-ziemelkorejas-karaviri.a583410/ Dienvidkoreja: Karā ar Ukrainu līdz šim krituši 300 Ziemeļkorejas karavīri] lsm.lv 2025. gada 13. janvārī</ref> 31. janvārī ziņoja, ka Ziemeļkorejas karavīri pēc smagiem zaudējumiem ir uz laiku atvilkti no frontes līnijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.01.2025-laikraksts-ziemelkorejas-karaviri-atvilkti-no-kurskas-frontes.a586053/ Laikraksts: Ziemeļkorejas karavīri atvilkti no Kurskas frontes] lsm.lv 2025. gada 31. janvārī</ref> 28. aprīlī Ziemeļkorejā valdošās Strādnieku partijas Centrālā militārā komisija paziņoja, ka "mūsu bruņoto spēku apakšvienības piedalījās Kurskas apgabala atbrīvošanas operācijās saskaņā ar Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas valsts vadītāja rīkojumu". [[Kims Čonins]] lēmumu par karaspēka nosūtīšanu pieņēma saskaņā ar savstarpējās aizsardzības līgumu ar Putinu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2025-ziemelkoreja-pirmoreiz-atzist-sava-karaspeka-dalibu-krievijas-kara-pret-ukrainu.a596945/ Ziemeļkoreja pirmoreiz atzīst sava karaspēka dalību Krievijas karā pret Ukrainu] lsm.lv 2025. gada 28. aprīlī</ref> ===== Ieslodzīto mobilizācija ===== 2025. gada janvārī Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienests norādīja, ka Krievija karā pret Ukrainu savervējusi no 140 000 līdz 180 000 ieslodzīto. 1. janvārī stājās spēkā Krievijas valdības dekrēts, kas atcēla vienreizējo skaidras naudas maksājumu ieslodzītajiem par līguma parakstīšanu par dalību karā pret Ukrainu. Sākotnēji ieslodzītie par līgumu saņēma vienreizēju maksājumu 1718 ASV dolāru apmērā, bet 2024. gada jūlijā maksājuma summu palielināja līdz 3524 dolāriem. Tajā pašā laikā ieslodzītajiem netika piešķirti vairāki maksājumi un pabalsti, ko saņēma brīvprātīgo formējumos dienošie karavīri. Turklāt ieslodzītajiem alga bija divas līdz četras reizes mazāka nekā citiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-ukraina-cer-izmantot-trampa-neprognozejamibu-sava-laba.a582230/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina cer izmantot Trampa neprognozējamību savā labā] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī</ref> === Piektā fāze: Ukrainas dronu ofensīva === 2026. gada martā Ukrainas Bruņoto spēku komandieris [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka iepriekšējā mēnesī ukraiņiem ir izdevies atkarot vairāk teritorijas, nekā Krievijas karaspēkam izdevās okupēt tajā pašā laika posmā. Maijā Ukrainas Aizsardzības ministrs [[Mihailo Fedorovs]] paziņoja, ka Ukraina uzsākusi loģistikas bloķēšanas programmu pret Krieviju, pastiprinot vidēja darbības rādiusa triecienu kampaņu ar mērķi palielināt spiedienu uz Krievijas armiju tās aizmugurē un neļaut tās karaspēkam veikt aktīvas uzbrukuma operācijas. Ukrainas spēki paplašināja savas vidēja darbības rādiusa triecienu spējas, regulāri uzbrūkot Krievijas militārajiem mērķiem no 20 līdz 300 kilometru attālumā aiz frontes līnijas gan Krievijā, gan okupētajās Ukrainas teritorijās. Ukraina pakāpeniski atguva iniciatīvu frontes līnijās, savukārt Krievijas virzības izmaksas pieauga, proti, ja 2025. ɡada oktobrī krievi uzbrukumu laikā zaudēja 67 karavīrus uz katru kvadrātkilometru, tad aprīlī šis skaitlis pieauɡa līdz 179.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2026-ukraina-atgust-iniciativu-fronte-plano-pastiprinat-videja-radiusa-triecienus-pret-krieviju.a649084/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Ukraina atgūst iniciatīvu frontē; plāno pastiprināt vidēja rādiusa triecienus pret Krieviju] lsm.lv 28.05.2026</ref> Krievijas bruņotie spēki novirzīja vairākus ukraiņu dronus pāri robežai uz Somiju, Igauniju un Latviju ar mērķi radīt pamatu dezinformācijas kampaņai pret Baltijas valstīm ar apɡalvojumiem par to, ka tās atļaujot Ukrainas dronu operatoriem izmantot savu teritoriju uzbrukumiem Krievijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.05.2026-lsm-skaidro-kas-ir-elektroniska-karadarbiba-jeb-ka-krievija-maina-ukrainas-dronu-celu.a647969/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin LSM skaidro: Kas ir elektroniskā karadarbība jeb kā Krievija maina Ukrainas dronu ceļu?] lsm.lv 22.05.2026</ref> Ukrainas dronu ofensīvas laikā Krievija ik mēnesi frontē zaudēja aptuveni 35 tūkstošus karavīru, tai arvien grūtāk bija kompensēt dzīvā spēka zaudējumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2026-zelenskis-krievijas-karaspeks-ir-zaudejis-iniciativu-fronte.a649515/ Zelenskis: Krievijas karaspēks ir zaudējis iniciatīvu frontē] lsm.lv 01.06.2026 </ref> 25. jūnijā Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka stratēģiskajā [[Kinburna strēle|Kinburna strēlē]] Dņipras upes ɡrīvā ir pacelts valsts karogs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2026-krievija-pret-kijivu-raida-ballistiskas-raketes-kinburnas-kapa-pacelts-ukrainas-karogs.a652733/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Krievija pret Kijivu raida ballistiskās raķetes; Kinburnas kāpā pacelts Ukrainas karogs] lsm.lv 25.06.2026</ref> == Pamiera sarunas == {{pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)#Sarunas par karadarbības pārtraukšanu#2025. gada sarunas}} [[Attēls:Prime Minister Keir Starmer visits Ukraine (54509358656).jpg|thumb|270px|Ukrainas, Apvienotās Karalistes, Francijas, Polijas un Vācijas līderi Kijivā 10. maijā.]] 2025. gada 10. maijā Ukrainas un Eiropas līderi Kijivā vienojās par beznosacījumu 30 dienu pamieru no 12. maija, ko atbalstīja ASV prezidents Donalds Tramps, piedraudot Vladimiram Putinam ar jaunām sankcijām, ja viņš to neievēros.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2025-ukrainas-un-eiropas-lideri-vienojas-par-bezierunu-30-dienu-pamieru-no-12-maija.a598462/ Ukrainas un Eiropas līderi vienojas par bezierunu 30 dienu pamieru no 12. maija] lsm.lv 2025. gada 10. maijā</ref> Tās pašas dienas vakarā Putins piedāvāja Ukrainai piedalīties tiešās sarunās 15. maijā Stambulā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-putins-aicina-ukrainu-uz-tiesam-sarunam.a598514/ Putins aicina Ukrainu uz «tiešām sarunām»] lsm.lv 2025. gada 11. maijā</ref> Savukārt Zelenskis tūlīt paziņoja, ka viņš sagaida, ka Maskava apņemsies no 12. maija noslēgt 30 dienu pamieru, un ka Ukraina ir gatava tiešām sarunām ar Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-zelenskis-kijiva-gatava-putina-piedavatajam-tiesajam-sarunam-bet-sagaida-pamieru.a598528/ Zelenskis: Kijiva gatava Putina piedāvātajām tiešajām sarunām, bet sagaida pamieru] lsm.lv 2025. gada 10. maijā</ref> Kaut arī Ukrainas prezidents piekrita tikties ar Putinu, taču Krievijas līderis Turcijā neieradās, bet uz sarunām ar Ukrainu nosūtīja zema līmeņa delegāciju. Pēc tam Putins uzstāja, ka tiešas sarunas starp Krieviju un Ukrainu iespējamas vien tad, ja Kijiva piekritīs Maskavas ultimātiem. 8. jūlijā ASV prezidents Tramps paziņoja, ka viņam ir apnikusi Putina muļķību runāšana un ka viņš ļoti nopietni apsver iespēju atbalstīt sankciju likumprojektu, lai noliktu Krieviju pie vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-trampam-zud-pacietiba-vienoties-ar-putinu-apsver-atbalstit-krievijas-sankciju-likumu.a606103/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Trampam zūd pacietība vienoties ar Putinu, apsver atbalstīt Krievijas sankciju likumu] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā</ref> 23. jūlijā Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas ilga tikai aptuveni 40 minūtes, kuru laikā karojošās puses nespēja vienoties par pamieru. Vienīgais, par ko tika panākta vienošanās, bija sagūstīto civiliedzīvotāji un militārpersonu apmaiņa.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2025-stambula-notikusas-krievijas-un-ukrainas-sarunas-verte-ka-procesa-imitaciju.a608007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas vērtē kā procesa imitāciju] lsm.lv 2025. gada 24. jūlijā</ref> == Ukrainas infrastruktūras graušana == {{pamatraksts|Ukrainas civilās infrastruktūras graušana ar raķetēm un droniem Krievijas—Ukrainas kara laikā}} ===== 2022. gada gaisa uzbrukumi ===== 2022. gada 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm "H-22" apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā</ref> 10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā</ref> 14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā</ref> 24. augustā notika Krievijas raķešu trieciens Čaplines dzelzceļa stacijai Dņipropetrovskas apgabalā, nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija vismaz 25, upuru vidū bija divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-uzbrukuma-dnipropetrovskas-apgabala-ukraina-25-nogalinatie.a470816/ Krievijas uzbrukumā Dnipropetrovskas apgabalā Ukrainā 25 nogalinātie] lsm.lv 2022. gada 24. augustā</ref> Pēc neveiksmēm austrumu un dienvidu frontēs 8. oktobrī Putins par Krievijas Federācijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma pavēlnieku iecēla Aerokosmisko spēku virspavēlnieku [[Sergejs Surovikins|Sergeju Surovikinu]], kas iezīmēja Krievijas kara stratēģijas maiņu. 10. oktobrī Krievijas karaspēks ar 84 raķetēm un 24 bezpilota lidaparātiem apšaudīja Ukrainas galvaspilsētu Kijivu un vairākas citas pilsētas, kas izraisīja postījumus civilās infrastruktūras objektos. Krievijas prezidents Vladimirs Putins šo uzbrukumu raksturoja kā atriebību par 8. oktobrī notikušo Krimas tilta spridzināšanu.<ref name="ReferenceC">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijiva-un-citas-ukrainas-pilsetas-grand-spradzieni-zino-par-upuriem.a477283/ Kijivā un citās Ukrainas pilsētās grand sprādzieni; ziņo par upuriem] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī</ref> Irānā ražotie droni ''[[Shahed]]-136'' tika palaisti no Baltkrievijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-megina-piespiest-lukasenko-rezimu-tiesi-iesaistities-kara-pret-ukrainu.a477906/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Putins mēģina piespiest Lukašenko režīmu tieši iesaistīties karā pret Ukrainu] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> 10. oktobrī Krievijas stratēģiskie [[bumbvedēji]] Tu-160 un Tu-95 ar raķetēm [[H-101]] un [[H-555]] no [[Kaspijas jūra]]s piekrastes veica masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām. 84 raķetes un 24 bezpilota lidaparāti tika izšauti uz civilās infrastruktūras objektiem un pilsētu dzīvojamajiem kvartāliem, atriebjoties par 8. oktobrī notikušo sprādzienu uz Krimas tilta. Ukrainas Ārkārtas valsts dienests ziņoja, ka gājuši bojā 14 cilvēki un 97 guvuši ievainojumus. Uzbrukumos tika bojātas elektroenerģijas padeves un ūdensapgādes sistēmas daudzās Ukrainas pilsētās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apsauda-ukrainas-pilsetas-megina-atriebties-ukrainiem-par-krimas-tilta-spridzinasanu-teksta-tiesraides-arhivs.a477329/ Krievija apšauda Ukrainas pilsētas, mēģina atriebties ukraiņiem par Krimas tilta spridzināšanu (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī</ref> 13. oktobrī Ukrainas armijas Ģenerālštābs vēstīja, ka no Krievijas izšautās raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Mikolajivas, Vinnicas, Čerkasu un Čerņihivas apgabalos. Krievija turpināja izmantot arī Irānā ražotos [[bezpilota lidaparāts|dronus pašnāvniekus]]. Galvaspilsētā Kijivā un 12 Ukrainas apgabalos bija izpostīta enerģētikas infrastruktūra.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/diennakts-laika-krievijas-raketes-trapijusas-vairak-neka-40-apdzivotas-vietas-ukraina.a477836/ Diennakts laikā Krievijas raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Ukrainas gaisa spēki turpina cīņu par valsts debesīm. Katru stundu tiekot saņemtas ziņas par Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu notriekšanu, un armijai izdevies iznīcināt sešas raķetes Mikolajivas, Ļvivas un Dņipropetrovskas apgabalos, diennakts laikā Krievijas bruņotie spēki bija raidījusi 11 raķešu triecienus pa Ukrainas apdzīvotām vietām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-nakti-apsaudita-zaporizja-zelenskis-bridina-sodien-saglabat-modribu.a477938/ Ukrainā naktī apšaudīta Zaporižja; Zelenskis brīdina šodien saglabāt modrību] lsm.lv 2022. gada 14. oktobrī</ref> 10. decembrī kļuva zināms, ka Irāna gatavojas piegādāt Krievijai jaunu dronu partiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/mossad-irana-grasas-palielinat-brunojuma-piegades-krievijai.a488622/ «Mossad»: Irāna grasās palielināt bruņojuma piegādes Krievijai] lsm.lv 2022. gada 23. decembrī</ref> Līdz 13. decembrim Krievija bija veikusi astoņus raķešu uzbrukumu viļņus Ukrainas civilajai infrastruktūrai.<ref name="LSM13DEC">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-devusi-triecienu-strategiski-svarigam-tiltam-okupetaja-melitopole.a486808/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina devusi triecienu stratēģiski svarīgam tiltam okupētajā Melitopolē] lsm.lv 2022. gada 13. decembrī</ref> No Krievijas lidmašīnas Baltkrievijas gaisa telpā izšauta spārnotā raķete [[H-55]] nolidoja vairākus simtus kilometru virs Polijas un nogāzās valsts rietumu daļā mežā. Tikai 2023. gada aprīļa beigās to nejauši atrada vietējais iedzīvotājs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-polija-turpinas-krievijas-raketes-skandals.a508323/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Polijā turpinās «Krievijas raķetes» skandāls] lsm.lv 2023. gada 12. maijā</ref> <gallery> 10 October 2022 missile strikes on Ukraine.svg|Ukrainas pilsētu raķešu apšaudes 10. oktobrī Remains of a downed Geran-2 drone in Kyiv, 2022-12-14.jpg|14. decembrī notriektā Irānas drona-kamikadzes ''ГЕPAНЬ-2'' (''Shahed'') fragments Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (073).webp|Kijivas iela pēc Krievijas raķešu uzbrukuma 10. oktobrī Rocket strike on a shopping center in Kremenchuk.webm|Raķetes ''H-22'' trāpījums [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centram ''Amstor'' </gallery> ===== 2023. gada gaisa uzbrukumi ===== 2023. gada 1. janvārī Ukrainas gaisa spēku pavēlniecība paziņoja, ka Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 45 Irānā ražotos trieciendronus ''[[Shahed]]-136''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vecgada-vakara-un-jaungada-nakti-ukraina-notriekusi-45-krievijas-dronus.a489674/ Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukraina notriekusi 45 Krievijas dronus] lsm.lv 2023. gada 1. janvārī</ref> Naktī uz 2. janvāri Krievija izšāva uz Ukrainu divas bezpilota lidaparātu ''[[Shahed]]'' grupas, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki virs Kijivas notrieca 20 objektus, vairākus dronus izdevās notriekt arī citos apgabalos. Ukrainas prezidenta administrācija pauda uzskatu, ka Krievija mēģina piespiest Ukrainu mainīt nostāju par okupācijas karaspēka izvešanu no anektētajām teritorijām pirms sarunām par karadarbības pārtraukšanu.<ref name="LSM2JAN">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-gaisa-triecienus-pa-ukrainas-pilsetam.a489712/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija turpina gaisa triecienus pa Ukrainas pilsētām] lsm.lv 2023. gada 2. janvārī</ref> 5. janvārī Vladimirs Putins uzdeva aizsardzības ministram Sergejam Šoigu nodrošināt, lai pareizticīgo Ziemassvētku laikā Ukrainas frontē ievērotu pamieru no 6. janvāra pulksten 12 līdz 7. janvāra pulksten 24.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-uzdevis-pareizticigo-ziemassvetku-laika-ieverot-pamieru-ukrainas-fronte.a490254/ Putins uzdevis pareizticīgo Ziemassvētku laikā ievērot pamieru Ukrainas frontē] lsm.lv 2023. gada 5. janvārī</ref> Neraugoties uz vienpusēji izsludināto uguns pārtraukšanu, Krievijas karaspēks 6. janvārī apšaudīja frontes līnijai tuvu esošo Bahmutu, Kramatorsku, Hersonu un arī citas Ukrainas pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ari-izsludinata-pamiera-laika-turpina-apsaudit-ukrainas-pilsetas.a490501/ Krievija arī izsludinātā pamiera laikā turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas] lsm.lv 2023. gada 6. janvārī</ref> 2023. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka par Ukrainas iebrukušo Krievijas spēku apvienotā grupējuma komandieri iecelts [[Valērijs Gerasimovs]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-kartejo-reizi-nomainijis-ukraina-iebrukuso-speku-komandieri.a491173/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Kremlis kārtējo reizi nomainījis Ukrainā iebrukušo spēku komandieri] lsm.lv 2023. gada 11. janvārī</ref> 4. maija naktī ar pretgaisa aizsardzības sistēmu ''[[MIM-104 Patriot|Patriot]]'' debesīs virs Kijivas notrieca [[Virsskaņas ātrums|virsskaņas]] raķeti ''[[Kinžal]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2023-ukraina-pazino-par-pirmo-notriekto-krievijas-hiperskanas-raketi.a507572/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina paziņo par pirmo notriekto Krievijas hiperskaņas raķeti] lsm.lv 2023. gada 6. maijā</ref> Naktī uz 8. maiju Krievija no militārā lidlauka Brjanskas apgabalā palaida 35 kaujas dronus ''Shahed'', vairums no tiem bija notēmēti pa Kijivu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās iznīcināt visus lidrobotus, vismaz pieci cilvēki guva ievainojumus, krītot notriekto dronu atlūzām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2023-zelenskis-ukraina-turpmak-9-maija-atzimes-eiropas-dienu.a507756/ Zelenskis: Ukrainā turpmāk 9. maijā atzīmēs Eiropas dienu] lsm.lv 2023. gada 8. maijā</ref> Naktī uz 16. maiju notika liels Krievijas raķešu uzbrukums Kijivai, no trim pusēm tās virzienā raidot 18 dažāda veida raķetes un dronus īsā laika periodā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt visas raķetes, tai skaitā sešas ''Kinžal'' virsskaņas raķetes, kuras ilgu laiku uzskatīja par nenotriecamām. Raķešu atlūzas nokrita vismaz trīs pilsētas rajonos, aizdedzinot ēkas un automašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2023-ukraina-atvairijusi-masivu-krievijas-rakesu-uzbrukumu-kijivai.a508777/ Ukraina atvairījusi masīvu Krievijas raķešu uzbrukumu Kijivai] lsm.lv 2023. gada 16. maijā</ref> Apvienotās Karalistes militārais izlūkdienests ziņoja, ka 2023. gada maijā Krievija uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 300 Irānā ražoto trieciendronu ''Shahed'', Ukraina notriekusi vismaz 90% bezpilota lidaparātu. Kijiva apšaudīta gandrīz katru nakti gan ar ''Shahed'', gan ar spārnotajām un ballistiskajām raķetēm ''Iskander'' un ''Kinžal''. Pateicoties pretgaisa aizsardzības spēku darbībai, Kijivā nav bijis neviena tieša trāpījuma, bet visus postījumus nodarījušas notriekto dronu un raķešu atlūdzas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-britu-izluki-krievija-maija-visintensivak-apsaudija-ukrainu-ar-vairak-neka-300-iranu-dronu.a511487/ Britu izlūki: Krievija maijā visintensīvāk apšaudīja Ukrainu ar vairāk nekā 300 irāņu dronu] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā</ref> Naktī uz 3. augustu bija jau 820. gaisa trauksmes brīdinājums Kijivai kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Ukrainas karavīri notrieca 15 dronus, arī 2. augustā virs Kijivas notrieca vairāk nekā 10 dronu ''Shahed''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2023-ukraina-notriekusi-15-ienaidnieka-dronus-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-ostam.a518786/ Ukraina notriekusi 15 ienaidnieka dronus, turpinās uzbrukumi Ukrainas ostām] lsm.lv 2023. gada 3. augustā</ref> Naktī uz 30. augustu Krievija uz Kijivu raidīja vairākas bezpilota lidaparātu grupas no dažādiem virzieniem, bet drīz pēc tam no stratēģiskajiem bumbvedējiem "[[Tu-95MS]]" izšāva spārnotās raķetes. Kopumā pret Ukrainu raidīja 44 raķetes un dronus, no kuriem 43 (28 spārnotās raķetes un 15 dronus) notrieca Ukrainas pretgaisa aizsardzība.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-pret-kijivu-sarikojusi-lielako-dronu-un-rakesu-uzbrukumu-kops-pavasara.a522009/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija pret Kijivu sarīkojusi lielāko dronu un raķešu uzbrukumu kopš pavasara] lsm.lv 2023. gada 30. augustā</ref> Naktī uz 25. novembri Krievija ar ''Shahed'' trieciendroniem uzbruka Kijivai, gaisa trauksme ilga apmēram sešas stundas. Ukrainas pretgaisa spēki virs Kijivas notrieca apmēram 60 lidojošu objektu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2023-krievija-palaidusi-uz-ukrainu-rekordlielu-skaitu-trieciendronu-visvairak-uzbrukts-kijivai.a532986/ Krievija palaidusi uz Ukrainu rekordlielu skaitu trieciendronu, visvairāk uzbrukts Kijivai] lsm.lv 2023. gada 25. novembrī</ref> Naktī uz 29. decembri notika masīvs gaisa uzbrukums ar raķetēm un droniem vairākām Ukrainas pilsētām, arī Harkivai, Ļvivai, Odesai un Kijivai. Krievija uz Ukrainu raidīja 110 raķetes, izmantojot teju visus ieroču veidus — "Kinžal", S-300, spārnotās raķetes un arī dronus, kā arī stratēģiskos bumbvedējus, no kuriem palaida X-101/X-505 raķetes. Vēlāk kļuva zināms, ka Krievija uz Ukrainas pilsētām 29. decembrī raidīja 158 raķetes un dronus, šajā terora aktā vismaz 30 cilvēku gāja bojā un vairāk nekā 160 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.12.2023-ukraina-piedzivo-pedeja-laika-specigako-krievijas-uzbrukumu-ar-raketem-un-droniem.a537037/ Ukraina piedzīvo pēdējā laikā spēcīgāko Krievijas uzbrukumu ar raķetēm un droniem] lsm.lv 2023. gada 29. decembrī</ref> <gallery> Shahed drone in Dnipropetrovsk Oblast (2024-02-09) 02.jpg|Dņipropetrovskas apgabalā neitralizētais ''[[Shahed]]'' drons 2024. gada 9. februārī Kyiv after Russian attack, 2023-05-16 (01).webp|Ugunsgrēks pēc 2023. gada 16. maija Krievijas raķešu uzbrukuma Kijivai Kyiv after Russian drone attack, 2023-05-30 (01).jpg|2023. gada 30. maija raķešu uzbrukums Kijivai </gallery> ===== 2024. gada gaisa uzbrukumi ===== 2. janvāra naktī Krievija uzbruka ar 35 lidrobotiem ''Shahed''-136/131, kas visi tika notriekti. Rīta pusē sākās bumbvedēju Tu-95MS uzbrukums ar ne mazāk kā 70 spārnotajām raķetēm H-101/H-555/H-55. Ienaidnieks izšāva arī desmit hiperskaņas raķetes H-47M2 ''Kinžal'' no iznīcinātājiem ''MiG-31K'', trīs spārnotās raķetes ''Kaļibr'', 12 raķetes ''Iskander-M/S-300/S-400'', četras pretradiolokācijas raķetes H-31P. Ukrainas aizstāvji notrieca visas ''Kinžal'' un ''Kaļibr'' raķetes, bet tikai 59 no 70 raķetēm H-101/H-555/H-55.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2024-forbes-otrdienas-rakesu-trieciens-krievijai-izmaksajis-620-miljonus-dolaru.a537448/ «Forbes»: Otrdienas raķešu trieciens Krievijai izmaksājis 620 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 3. janvārī</ref> Uzbrukumā krievi uz Ukrainu raidīja arī [[Ziemeļkoreja]]s ballistiskās raķetes [[KN-23]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2024-medijs-krievija-plano-iegadaties-irana-razotos-ierocus-piegade-iespejama-pavasari.a537735/ medijs:%20Krievija%20pl%C4%81no%20ieg%C4%81d%C4%81ties%20Ir%C4%81n%C4%81%20ra%C5%BEotos%20iero%C4%8Dus%20%E2%80%93%20pieg%C4%81de%20iesp%C4%93jama%20pavasar%C4%AB] lsm.lv 2024. gada 4. janvārī</ref> 7. februārī Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt lielāko daļu raķešu "H-101/555/55/55" un kaujas bezpilota lidaparātu "''Shahed''", taču neizdevās notriekt nevienu spārnoto raķeti "''[[H-22]]''", ballistiskās raķetes "[[Iskander-M]]" vai raķešu sistēmu "[[S-300]]" raidītos šāviņus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2024-domnica-krievija-ar-masveida-triecieniem-ukrainai-centusies-noverst-tas-pretgaisa-aizsardzibas-uzmanibu.a542105/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Domnīca: Krievija ar masveida triecieniem Ukrainai centusies novērst tās pretgaisa aizsardzības uzmanību] lsm.lv 2024. gada 8. februārī</ref> 19. februārī Ukrainas Bruņotie spēki notrieca Krievijas iznīcinātāju-bumbvedēju [[Su-34]] un iznīcinātāju [[Su-35]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.02.2024-ukrainiem-izdevies-notriekt-divas-iebruceju-kaujas-lidmasinas.a543563/ Ukraiņiem izdevies notriekt divas iebrucēju kaujas lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 19. februārī</ref> Naktī uz 2. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 17 trieciendronus ''Shahed'', pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās notriekt 14 no tiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 3. martā paziņoja, ka nedēļas laikā Krievija uzbrukusi Ukrainai ar gandrīz 400 vadāmajām aviācijas bumbām, vairāk nekā 50 droniem un vairāk nekā 40 raķetēm. Krievijas drona sagrautajā ēkā Odesā bojā gāja 12 cilvēki, viņu vidū arī pieci bērni. Jaunākais no viņiem bija tikai četrus mēnešus vecs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.03.2024-krievijas-drona-trieciena-odesa-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-12.a545254/ Krievijas drona triecienā Odesā nogalināto skaits pieaudzis līdz 12] lsm.lv 2024. gada 4. martā</ref> 15. martā Krievija uz Odesas dzīvojamo rajonu ar 15 minūšu intervālu izšāva divas "[[Iskander]]" raķetes, lai postījumu un bojāgājušo būtu pēc iespējas vairāk. Bojā gāja 21 cilvēks, bet 70 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.03.2024-ukraina-ienaidniekam-taisnigi-atbildes-odesa-sero-par-krievijas-uzbrukuma-upuriem.a546985/ Odesā uzbrukuma upuru skaits pieaudzis līdz 21] lsm.lv 2024. gada 16. martā</ref> 21. marta naktī Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm "Iskander", "Kinžal" un 29 spārnotajām raķetēm ''H-101'', kuras izšāva 11 kara lidmašīnas [[Tu-95]], kas pacēlās no aviobāzes [[Murmanska]]s tuvumā. Pretgaisa aizsardzības notriekto raķešu atlūzas ievainoja 17 cilvēkus galvaspilsētas Svjatošinskas un Ševčenko rajonos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2024-kijiva-piedzivo-smagas-apsaudes-cietusi-vismaz-17-cilveki.a547508/ Kijiva piedzīvo smagas apšaudes; cietuši vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 21. martā</ref> 22. marta rītā ap 5:00 Krievija uzbruka Ukrainai ar 88 ballistiskajām un spārnotajām raķetēm un 63 Irānas trieciendroniem "''Shahed''". Spēcīgi sprādzieni nogranda Harkivā, Dnipro, Krivijrihā un Zaporižjā, vēlāk raķetes un droni sasniedza arī Sumus, Poltavu, Odesu, Hmeļnicku, Vinnicu un Ivanofrankivsku. Ziņoja par vismaz trīs nogalinātiem un 14 ievainotiem cilvēkiem. Pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt 55 dronus un 37 raķetes. Divas raķetes trāpīja [[Dņipro HES|Dņepras hidroelektrostacijas]] aizsprostam pie [[Zaporižja]]s, taču tas netika pārrauts.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-ukraina-jau-otro-nakti-masveidigi-krievijas-rakesu-uzbrukumi.a547655/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukrainā jau otro nakti masveidīgi Krievijas raķešu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> 25. martā Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm, kas bija izšautas no anektētās Krimas pussalas. Abas raķetes notrieca, bet krītošās atlūzas sabojāja divas ēkas, ievainojot deviņus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2024-krievija-apsauda-kijivu-ievainoti-devini-cilveki-tostarp-viena-pusaudze.a547986/ Krievija apšauda Kijivu — ievainoti deviņi cilvēki, tostarp viena pusaudze] lsm.lv 2024. gada 25. martā</ref> Naktī uz 29. martu Krievija uzbruka Ukrainas degvielas un enerģētikas nozares objektiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 26 no 39 Krievijas raķetēm un 58 no 60 trieciendroniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2024-zelenskis-krievijas-gaisa-terors-pastiprinas.a548586/ Zelenskis: Krievijas gaisa terors pastiprinās] lsm.lv 2024. gada 29. martā</ref> 11. aprīlī Krievija veica atkārtotu raķešu uzbrukumu Ukrainas energotīkliem, ar spārnotajām raķetēm ''[[H-69]]'' netālu no Kijivas iznīcinot Tripilskas termoelektrostaciju, kas nodrošināja elektrību ne tikai galvaspilsētai, bet vēl diviem apgabaliem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2024-ukrainas-gaisa-speku-parstavis-valstij-vajadzigas-vismaz-25-patriot-sistemas.a550143/ Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis: Valstij vajadzīgas vismaz 25 «Patriot» sistēmas] lsm.lv 2024. gada 12. aprīlī</ref> 17. aprīļa rītā Krievija uz [[Čerņihiva]]s pilsētu raidīja trīs raķetes "[[Iskander]]", izpostot vairākas daudzstāvu dzīvojamās ēkas, slimnīcu un civilās infrastuktūras objektus. Bojā gāja vismaz 17, bet ievainojumus guva vismaz 60 cilvēki, arī bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.04.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-cernihivai-nogalinati-vismaz-17-cilveki.a550736/ Krievijas raķešu uzbrukumā Černihivai nogalināti vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 17. aprīlī</ref> 29. aprīlī Krievija izmantoja [[kasešu bumba|kasešu munīciju]], lai uzbruktu mierīgajiem iedzīvotājiem, kas pastaigājās pa Odesas piejūras promenādi, nogalinot piecus un ievainojot vairāk nekā 30 cilvēkus. Līdzīgs uzbrukums notika naktī uz 1. maiju, kad ballistisko raķešu triecienā gāja bojā trīs cilvēki, bet ievainojumus guva vēl 3 mierīgie iedzīvotāji, bet 1. maija Krievijas raķešu uzbrukumā cieta 14 cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-krievijas-armija-jau-treso-dienu-apsauda-odesu.a552551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas armija jau trešo dienu apšauda Odesu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā</ref> Naktī uz 8. maiju Krievijas karaspēks uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 55 raķetēm un 21 dronu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās iznīcināt 59 raķetes un dronus Poltavas, Krivijrihas, Zaporižjas, Ļvivas, Ivanofrankivskas un Vinnicas apgabalos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-76-raketes-un-dronus-bojati-energoobjekti-un-dzelzcela-infrastruktura.a553188/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 76 raķetes un dronus — bojāti energoobjekti un dzelzceļa infrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 8. maijā</ref> 19. maijā Krievijas "Iskander" raķešu uzbrukumā atpūtas vietai Harkivas apgabalā gāja bojā seši, bet ievainoti 16 cilvēki, bet Kupjanskas rajonā nogalināja piecus, bet ievainoja desmit cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2024-krievijas-triecienos-atputas-vietai-harkivas-apgabala-sesi-bojagajusie.a554593/ Krievijas triecienos atpūtas vietai Harkivas apgabalā seši bojāgājušie] lsm.lv 2024. gada 19. maijā</ref> 23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrāva Harkivas tipogrāfiju, kurā bojā gāja septiņi cilvēki un 20 guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2024-ukrainas-prezidents-zelenskis-mudina-asv-un-kinas-liderus-junija-apmeklet-miera-samitu.a555440/ Ukrainas prezidents Zelenskis mudina ASV un Ķīnas līderus jūnijā apmeklēt miera samitu] lsm.lv 2024. gada 26. maijā</ref> 25. maijā Krievija ar divām vadāmajām [[Aviācijas bumba|aviācijas bumbām]] sagrāva celtniecības lielveikalu Harkivā, nogalinot vismaz 12 cilvēkus un 43 ievainojot.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2024-krievijas-uzbrukuma-buvmaterialu-lielveikalam-harkiva-nogalinati-vismaz-12-cilveki-ievainoti-43.a555403/ Krievijas uzbrukumā būvmateriālu lielveikalam Harkivā nogalināti vismaz 12 cilvēki, ievainoti — 43] lsm.lv 2024. gada 26. maijā</ref> Naktī uz 1. jūniju Krievijas armija uz Ukrainas energoobjektiem Zaporižjas, Dņipropetrovskas, Doneckas, Kirovohradas, Ivanofrankivskas apgabalos raidīja 47 dronus un 53 dažādu veidu raķetes. Ukraiņiem izdevās notriekt 46 dronus un 35 raķetes. Tas bija sestais masveida raķešu un bezpilota lidaparātu trieciens energoobjektiem kopš 22. marta.<ref name="LSM1JUN" /> Naktī uz 12. maiju Krievija veica gaisa uzbrukumu Ukrainai ar četrām spārnotajām raķetēm, raķetēm "''Iskander''", "''Kinžal''" un 24 droniem ''Shahed''. Pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt 29 no 30 mērķiem. Krītot notriekto raķešu atlūzām, Kijivas apgabalā izcēlās milzīgs ugungrēks kādā rūpniecības objektā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievija-jau-teju-pusi-dienas-apsauda-ukrainu-kijivas-apgabala-izcelies-milzigs-ugunsgreks.a557756/ Krievija jau teju pusi dienas apšauda Ukrainu; Kijivas apgabalā izcēlies milzīgs ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā</ref> 12. jūnijā Krievijas uzbrukumā ar "[[Iskander-M]]" raķetēm no Krimas teritorijas [[Krivijriha]]s pilsētā bojā gāja deviņi cilvēki un 29 ievainoti, arī pieci bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-krivijriha-nogalinati-devini-cilveki.a557823/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Krivijrihā nogalināti deviņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 13. jūnijā</ref> 22. jūnijā Krievija ar aviobumbām uzbruka Harkivai, nogalinot trīs cilvēkus un vismaz 56 ievainojot, arī trīs bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2024-krievijas-aviobumbu-uzbrukumos-harkivai-nogalinati-tris-cilveki-56-ievainoti.a559076/ Krievijas aviobumbu uzbrukumos Harkivai nogalināti trīs cilvēki; 56 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 22. jūnijā</ref> 29. jūnijā Krievijas raķešu uzbrukumos Ukrainā nogalināja vismaz 11 civiliedzīvotājus, bet ievainoja vēl 37. Vismaz septiņus cilvēkus nogalināja, bet vēl 31 ievainoja raķešu uzbrukumā [[Viļņanska]]s pilsētai Ukrainas dienvidaustrumos. Nogalināto vidū bija arī divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2024-pec-navejosajiem-krievijas-uzbrukumiem-ukraina-aicina-sabiedrotos-pasteigties-ar-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-piegadi.a559807/ Pēc nāvējošajiem Krievijas uzbrukumiem Ukraina aicina sabiedrotos pasteigties ar pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi] lsm.lv 2024. gada 30. jūnijā</ref> 2024. gada 3. jūlija rītā Krievija uzbruka Dņepropetrovskas apgabalam ar trīs raķetēm "Iskander-K", četrām raķetēm "H-59" un pieciem uzbrukuma droniem ''Shahed''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca vienu "Iskander-K" spārnoto raķeti, visas "H-59" raķetes un ''Shahed'' dronus, kā arī vienu "Orlan-10" izlūkošanas bezpilota lidaparātu. Dnipro pilsētā tika nogalināti pieci un ievainoti vairāk nekā 50 cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievijas-trieciena-dnipro-nogalinati-vismaz-5-cilveki-tostarp-14-gadus-veca-meitene.a560173/ Krievijas triecienā Dņipro nogalināti vismaz 5 cilvēki, tostarp 14 gadus veca meitene] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā</ref> 8. jūlijā Krievijas raķešu uzbrukumā nogalināja vismaz 20 cilvēkus un vairāk nekā 50 ievainoja. Kijivā uzbrukumā gāja bojā 15 cilvēki, bet vēl vismaz 25 cietuši. Raķetes trāpīja arī Ukrainas lielākajai bērnu slimnīcai ''Ohmatdit''. Krivijrihā raķešu triecienā gāja bojā 10 cilvēki un 31 hospitalizēts, no kuriem desmit atrodas smagā stāvoklī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.07.2024-krievija-apsauda-ukrainu-ar-desmitiem-rakesu-trapits-ari-bernu-slimnicai-kijiva.a560671/ Krievija apšauda Ukrainu ar desmitiem raķešu; trāpīts arī bērnu slimnīcai Kijivā] lsm.lv 2024. gada 8. jūlijā</ref> 31. jūlijā Krievija uzbruka ar vienu vadāmo aviācijas raķeti ''H-59'' Mikolajivas apgabalā, ar vairāk nekā 40 droniem Kijivai un Kijivas apgabalam, ar 49 droniem citos apgabalos.<ref name = "lsm31JUL">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2024-kijiva-piedzivojusi-lielako-krievijas-dronu-uzbrukumu-sogad.a563317/ Kijiva piedzīvojusi lielāko Krievijas dronu uzbrukumu šogad] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā</ref> 9. augustā Krievijas artilērija pāri frontes līnijai apšaudīja pircēju pilno lielveikalu [[Kostjantiņivka|Kostjantiņivkā]], nogalinot vismaz 11 un ievainojot 44 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-krievijas-armijas-trapijuma-lielveikalam-doneckas-apgabala-vismaz-11-nogalinato.a564503/ Krievijas armijas trāpījumā lielveikalam Doneckas apgabalā vismaz 11 nogalināto] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> Naktī uz 25. augustu Krievija veica raķešu uzbrukumu viesnīcai "Saphir" Kramatorskā, kurā uzturējās "Reuters" žurnālistu komanda sešu cilvēku sastāvā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2024-krievijas-trieciena-viesnicai-kramatorska-ievainoti-cetri-zurnalisti-tostarp-latvijas-pilsonis.a566268/ Krievijas triecienā viesnīcai Kramatorskā ievainoti četri žurnālisti, tostarp Latvijas pilsonis] lsm.lv 2024. gada 25. augustā</ref> 26. augustā Krievija teju astoņas stundas uzbruka Kijivai, Ļvivai, Odesai, Harkivai, Zaporižjai un citām pilsētām ar 127 raķetēm un 109 kaujas droniem. Raķešu triecienu izturēja [[Kijivas ūdenskrātuve|Kijivas HES ūdenskrātuves]] dambis, kas atrodas augšpus Kijivas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-ukraina-nedela-sakas-ar-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumiem-ari-kijiva-atskan-spradzieni.a566338/ Ukrainā nedēļa sākas ar Krievijas masveida gaisa uzbrukumiem; arī Kijivā atskan sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 102 raķetes (80%) un 99 dronus (90%). Krievijas uzbrukumā gāja bojā septiņi cilvēki, bet ievainoja 47 cilvēkus, arī četrus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-krievija-ar-raketem-apsauda-krivijrihu.a566461/ Krievija ar raķetēm apšauda Krivijrihu] lsm.lv 2024. gada 27. augustā</ref> 27. augusta naktī Krievija pret Ukrainas pilsētām raidīja desmit dažāda tipa raķetes un 81 ''Shahed'' kaujas dronu, no kuriem 65 (80%) Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās iznīcināt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-ukraina-bazas-par-karaviru-algam-un-jau-vairakas-dienas-ilgstosiem-krievijas-masveida-uzbrukumiem.a566544/ Ukrainā bažas par karavīru algām un jau vairākas dienas ilgstošiem Krievijas masveida uzbrukumiem] lsm.lv 2024. gada 27. augustā</ref> 3. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā Poltavas Militāro telekomunikāciju un informatizācijas institūtam nogalināja vismaz 47 un ievainoja 206 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-poltava-nogalinati-vairak-neka-40-cilveki.a567337/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Poltavā nogalināti vairāk nekā 40 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 3. septembrī</ref> 4. septembrī Krievijas raķešu triecienā Ļvivas dzīvojamajam kvartālam nogalināja septiņus, bet ievainoja 47 cilvēkus. Bojā gāja arī trīs bērni, vismaz piecus bērnus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-lvivai-nogalinati-septini-cilveki-47-ievainoti.a567415/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu triecienā Ļvivai nogalināti septiņi cilvēki, 47 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 4. septembrī</ref> 6. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā [[Pavlohrada]]i nogalināja vienu un ievainoja vairāk nekā 50 cilvēkus, tai skaitā piecus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-pavlohradai-nogalinats-viens-cilveks-un-vairak-neka-50-ievainoti.a567834/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu uzbrukumā Pavlohradai nogalināts viens cilvēks un vairāk nekā 50 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī</ref> 28. septembrī Krievijas dronu dubultā triecienā Sumu pilsētas slimnīcai nogalināja astoņus, bet ievainoja 11 cilvēkus. Pacientu un personāla evakuācijas laikā pēc pirmā uzbrukuma ienaidnieks uzbruka vēlreiz, nogalinot glābējus. Sprādzienu laikā Sumu medicīnas iestādē atradās 86 pacienti, tostarp 15 cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un 38 darbinieki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.09.2024-sumos-krievu-trieciena-slimnicai-nogalinati-vismaz-astoni-cilveki.a570528/ Sumos krievu triecienā slimnīcai nogalināti vismaz astoņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 28. septembrī</ref> Naktī uz 26. oktobri Krievijas uzbrukumos Kijvai un Dnipro gāja bojā vismaz pieci cilvēki, vairāk nekā 20 ievainoja. Uzbrukumā Dnipro cieta Mečnikova slimnīca un vairāk nekā 20 dzīvojamo namu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.10.2024-krievijas-uzbrukumos-kijivai-un-dnipro-vismaz-5-nogalinatie.a574083/ Krievijas uzbrukumos Kijivai un Dnipro vismaz 5 nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 26. oktobrī</ref> 17. novembra agrā rītā Krievija veica uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai ar 120 spārnotajām, ballistiskajām un aeroballistiskajām raķetēm un 90 droniem. Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās iznīcināt 144 mērķus, pie kam ar [[F-16]] iznīcinātājiem likvidēja aptuveni desmit objektus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.11.2024-krievija-veikusi-masveida-dronu-un-rakesu-triecienu-ukrainai.a576763/ Krievija veikusi masveida dronu un raķešu triecienu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 17. novembrī</ref> 17. novembra vakarā Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināja 11 cilvēkus (arī 9 gadus vecu zēnu un 14 gadus vecu meiteni) un ievainoja 68 cilvēkus (arī desmit bērnus).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-raketes-trieciena-daudzdzivoklu-majai-sumos-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-11.a576823/ Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināto skaits pieaudzis līdz 11] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī</ref> 18. novembra Krievijas raķešu triecienā dzīvojamo māju rajonā Odesā nogalināja vismaz astoņus un ievainoja 18 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-rakesu-trieciena-odesa-astoni-nogalinatie.a576843/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas raķešu triecienā Odesā astoņi nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī</ref> 21. novembrī Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka Krievija ar dažāda tipa raķetēm uzbruka Dnipro un Krivijrihas pilsētām, mērķējot galvenokārt pa rūpniecības uzņēmumiem un kritiskās infrastruktūras objektiem. Pēc Ukrainas puses ziņām uzbrukumā Dnipro Krievija izmantoja starpkontinentālo ballistisko raķeti "[[Rubež]]". Krievija uzbrukumos izmantoja arī virsskaņas raķeti "[[Kinžal]]", kā arī septiņas spārnotās raķetes "[[H-101]]". Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt sešas raķetes "H-101".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-krievija-pirmo-reizi-izsavusi-uz-ukrainu-starpkontinentalo-ballistisko-raketi.a577278/ Krievija pirmo reizi izšāvusi uz Ukrainu starpkontinentālo ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> Savukārt Putins paziņoja, ka Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa hiperskaņas ballistisko raķeti "[[Orešņik]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-putins-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-videja-darbibas-radiusa-ballistisko-raketi.a577351/ Putins: Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> 27. novembra vakarā Krievija palaida 97 bezpilota lidaparātus, bet tuvāk rītam debesīs pacēlās septiņi stratēģiskie bumbvedēji [[Tu-95MS]], no kuriem palaida 57 spārnotās raķetes "H-101", bet piecos no rīta krievi no kuģiem Melnajā jūrā izšāva 28 raķetes "[[Kaļibr]]". Kopumā Krievija uzbruka Ukrainai ar 188 raķetēm un droniem. Pretgaisa aizsardzība iznīcināja 76 spārnotās raķetes, trīs vadāmās raķetes "H-59/69" un 35 bezpilota lidaparātus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.11.2024-krievija-masveida-uzbrukusi-ukrainas-energetikas-nozares-objektiem.a578111/ Krievija masveidā uzbrukusi Ukrainas enerģētikas nozares objektiem] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī</ref> 10. decembrī Krievijas raķete sagrāva privātu klīniku Zaporižjā, nogalinot vismaz sešus, bet ievainojot 22 cilvēkus. Ukrainas puse ziņoja, ka kopš 2024. gada 1. decembra Ukrainai nācies atvairīt vairāk nekā 480 dronu uzbrukumu, kopā 2024. gada rudenī Krievija Ukrainai uzbruka ar aptuveni 6000 dronu, kas bija četras reizes vairāk nekā 2023. gada rudenī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.12.2024-krievijas-trieciena-privatklinikai-zaporizja-6-upuri-un-22-ievainotie.a579784/ Krievijas triecienā privātklīnikai Zaporižjā 6 upuri un 22 ievainotie] lsm.lv 2024. gada 11. decembrī</ref> 13. decembrī Krievija ar 93 raķetēm uzbruka Ukrainas energosistēmas objektiem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 81 raķeti (11 spārnotās raķetes neitralizēja ar "[[F-16]]" iznīcinātājiem). Krievija arīdzan uzbrukumā izmantoja gandrīz 200 dronu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.12.2024-krievija-veikusi-rakesu-triecienu-pa-ukrainas-energetikas-objektiem.a580150/ Krievija veikusi raķešu triecienu pa Ukrainas enerģētikas objektiem] lsm.lv 2024. gada 13. decembrī</ref> Naktī uz 31. decembri Krievija uz Ukrainu raidīja 40 lidrobotus un 21 raķeti — sešas ballistiskās raķetes "Iskander", vienu hiperskaņas raķeti "Kinžal" un 14 spārnotās raķetes (sešas "H-69" un astoņas "H-22"). Ukraiņu zenītartilēristi notrieca piecas spārnotās raķetes, raķeti "Kinžal", kā arī 16 lidrobotus, 24 lidroboti-imitatori, kuru mērķis ir novērst uzmanību no īstajiem gaisa mērķiem, nokrita paši.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.12.2024-krievija-veic-kombinetu-rakesu-un-lidrobotu-uzbrukumu-ukrainai.a581966/ Krievija veic kombinētu raķešu un lidrobotu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 31. decembrī</ref> Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka 2024. gada laikā Krievija pret Ukrainu palaidusi 10 608 kaujas dronus, 275 vadāmās aviācijas raķetes, 216 raķetes – "S300", "S400", arī 230 ballistiskās raķetes "Iskander", 71 hiperskaņas raķeti "Kinžal" un vēl simtiem citu dažādu raķešu, toskait arī ballistisko raķeti "Orešņik".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-ukraina-smagaka-situacija-doneckas-apgabala-uzbrukumiem-gatavojas-ari-harkiva.a582135/ Ukrainā smagākā situācija Doneckas apgabalā; uzbrukumiem gatavojas arī Harkivā] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī</ref> <gallery> Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-03-15 (21).jpg|2024. gada 15. marta raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātais glābējs Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-04-29 (07).jpg|2024. gada 29. aprīļa kasešu bumbu uzbrukumā Odesas promenādē nogalinātais cilvēks President Visited the Printing Facility Destroyed by Russian Strike in Kharkiv - 53743409973.jpg|23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrautā Harkivas tipogrāfijas ēka, kurā bojā gāja septiņi cilvēki Okhmatdyt 01.jpg|8. jūlijā Krievijas raķešu triecienā sagrautā Kijivas mātes un bērnu slimnīca ''Ohmatdit'' Destructions in Lviv after Russian attack, 2024-09-04 (03).webp|Cietušo glābšana pēc 4. septembra gaisa uzbrukuma Ļvivai Destructions in Sumy after Russian attack, 2024-09-28 (23).webp|Cietušie pēc 28. septembra gaisa uzbrukuma Sumu slimnīcai Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-11-18 (13).jpg|18. novembra raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātā sieviete Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2024-12-10 (12).jpg|10. decembra uzbrukumā Zaporižjā sagrautā medicīnas centra ēka Destructions in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (80).jpg|20. decembra uzbrukuma postījumi Kijivā Saint Nicholas cathedral in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (11).jpg|Kijivas Svētā Nikolaja katedrāle pēc 20. decembra uzbrukuma </gallery> ===== 2025. gada gaisa uzbrukumi ===== Jaungada naktī uz 1. janvāri Krievijas armija uzbruka Ukrainai ar 111 ''Shahed'' bezpilota lidaparātiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība iznīcināja 63 bezpilota lidaparātus, vēl 46 droni nesasniedza savus mērķus. Uzbrukumā Kijivai nogalināja divus cilvēkus, bet sešus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2025-kamer-citviet-krasni-sagaida-jauno-gadu-ukraina-kartejais-krievijas-dronu-uzbrukums.a582020/ Kamēr citviet krāšņi sagaida Jauno gadu, Ukrainā kārtējais Krievijas dronu uzbrukums] lsm.lv 2025. gada 1. janvārī</ref> Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks 2. janvārī paziņoja, ka Jaungada nakts uzbrukumā bojātas arī Ukrainas parlamenta administratīvās ēkas, kurās atrodas tā komitejas un nodaļas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-krievijas-triecienos-pa-kijivu-jaungada-nakti-bojats-ari-parlamenta-komplekss.a582193/ Krievijas triecienos pa Kijivu Jaungada naktī bojāts arī parlamenta komplekss] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī</ref> 8. janvārī ap pusčetriem pēcpusdienā Krievija ar vismaz divām vadāmajām aviobumbām uzbruka Zaporižjas rūpniecības rajonam laikā, kad ražotnē darbs bija beidzies un daudzi cilvēki devās uz mājām. Sprādzienos nogalināja 13 cilvēkus, bet vismaz 116 ievainoja, tostarp 13 gadus vecu bērnu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2025-ukrainas-pilseta-zaporizja-sero-par-krievijas-trieciena-upuriem.a583032/ Ukrainas pilsētā Zaporižjā sēro par Krievijas trieciena upuriem] lsm.lv 2025. gada 9. janvārī</ref> 2025. gada 14. februārī tika veikts [[drona uzbrukums Čornobiļas AES aizsargkonstrukcijai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/video-krievijas-drons-trapijis-cornobilas-atomelektrostacijas-aizsargkonstrukcijai-saka-zelenskis-53980|title=Krievijas drons trāpījis Čornobiļas atomelektrostacijas aizsargkonstrukcijai, saka Zelenskis|publisher=bnn.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Saskaņā ar [[Ukrainas Gaisa spēki|Ukrainas Gaisa spēku]] datiem, Ukrainai tajā naktī uzbruka Krievija ar 133 ''Shahed'' droniem, no kuriem 73 tika notriekti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/russian-drone-strike-chernobyl-radiation-zelenskyy/33314624.html|title=Russian Drone Strike Damages Chernobyl Nuclear Plant Shield, Zelenskyy Says|publisher=[[Radio Brīvā Eiropa]]|date=14 February 2025}}</ref> Naktī uz 7. martu Krievija izšāva vismaz 67 raķetes un 194 bezpilota lidaparātus, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 34 raķetes un 100 dronus, izmantojot arī Francijas iznīcinātājus ''[[Dassault Mirage 2000|Mirage]]''. Ievainoja vismaz 18 cilvēkus, tostarp četrus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2025-krievija-masveida-apsauda-ukrainu-tramps-draud-maskavai-ar-sankcijam-un-tarifiem.a590657/ Krievija masveidā apšauda Ukrainu; Tramps draud Maskavai ar sankcijām un tarifiem] lsm.lv 2025. gada 7. martā</ref> Naktī uz 8. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar 145 trieciendroniem, divām ballistiskajām un vienu spārnoto raķeti. [[Dobropiļļa]]s pilsētā nogalināja vismaz 11 cilvēkus, ievainoja vairāk nekā 30, arī bērnus. Kopumā Doneckas apgabalā uzbrukumos nogalināja vismaz 20 cilvēkus un ievainoja 43.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.03.2025-krievijas-uzbrukumos-donecka-nogalinati-vismaz-20-cilveki.a590783/ Krievijas uzbrukumos Doneckā nogalināti vismaz 20 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 8. martā</ref> Par spīti solījumam pārtraukt uzlidojumus enerģētikas objektiem un civilajai infrastruktūrai, naktī uz 19. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar sešām raķetēm un 145 droniem, pretgaisa aizsardzība notrieca 72 dronus. Sumu apgabalā viens cilvēks gāja bojā, trīs ievainoja, Kijivas apgabalā vismaz divus cilvēkus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.03.2025-krievija-uzbruk-ukrainas-civilajai-infrastrukturai-vien-dazas-stundas-pec-trampa-un-putina-sarunas.a592090/ Krievija uzbrūk Ukrainas civilajai infrastruktūrai vien dažas stundas pēc Trampa un Putina sarunas] lsm.lv 2025. gada 19. martā</ref> 4. aprīļa vakarā Krievijas ballistiskās raķetes triecienā [[Krivijriha]]s dzīvojamā mikrorajona centram nogalināja vismaz 16 cilvēkus, bet ievainoja vairāk nekā 40 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.04.2025-krievijas-ballistiskas-raketes-trieciena-krivijriha-nogalinati-16-cilveki.a594334/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas ballistiskās raķetes triecienā Krivijrihā nogalināti 16 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 4. aprīlī</ref> Pēc precizētiem datiem ballistiskās raķetes triecienā bērnu spēļu laukumā nogalināja 20 cilvēkus, tostarp 9 bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.04.2025-krivijriha-seras-pec-baisa-krievijas-uzbrukuma-izvada-rotalu-laukuma-nogalinatos-bernus.a594536/ Krivijrihā sēras pēc baisā Krievijas uzbrukuma; izvada rotaļu laukumā nogalinātos bērnus] lsm.lv 2025. gada 7. aprīlī</ref> 13. aprīlī Krievijas raķešu uzbrukumā Sumiem dzīvību zaudēja vismaz 32 civiliedzīvotāji, tostarp divi bērni. Vēl vismaz 99 cilvēkus ievainoja. Raķetes bija aprīkotas ar kasešu munīciju, kas paredzēta iespējami lielāka cilvēku skaita savainošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2025-krievijas-rakesu-trieciena-sumos-nogalinati-vairak-neka-30-civiliedzivotaju-teju-simt-ievainoto.a595300/ Krievijas raķešu triecienā Sumos nogalināti vairāk nekā 30 civiliedzīvotāju, teju simt ievainoto] lsm.lv 2025. gada 13. aprīlī</ref> Naktī uz 24. aprīli Krievija pamatā uz Kijivas un Harkivas pilsētām raidīja 215 dažāda tipa raķetes un dronus, Ukrainas gaisa spēkiem izdevās notriekt 112 no tiem. No Kijivas ziņoja vismaz 9 bojāgājušajiem un vismaz 70 ievainotajiem. Kijivas pilsētas dome pavēstīja, ka pazemes metro stacijās naktī patvērušies vairāk nekā {{sk|16000}} cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-latvijas-radio-ukraina-kijiva-un-citas-pilsetas-piedzivo-smagus-krievijas-uzbrukumus.a596522/ Latvijas Radio Ukrainā: Kijiva un citas pilsētas piedzīvo smagus Krievijas uzbrukumus] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī</ref> Vēlāk ziņoja, ka Kijivā gājuši bojā 12 cilvēki un, iespējams, nāvējošais trieciens veikts ar [[Ziemeļkoreja]]s raķeti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.04.2025-sabiedrotajiem-pieaug-bazas-par-asv-miera-planu.a596694/ Sabiedrotajiem pieaug bažas par ASV «miera plānu»] lsm.lv 2025. gada 25. aprīlī</ref> Naktī uz 24. maiju Krievija uzbruka Kijivai un Dņipropetrovskas, Odesas, Zaporižjas apgabaliem ar 14 ballistiskajām raķetēm ''Iskander-M/KN-23'' un 250 ''Shahed'' tipa trieciendroniem un droniem imitatoriem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2025-krievija-nakti-uz-sestdienu-uzbrukusi-ukrainai-ar-14-ballistiskajam-raketem-un-250-droniem.a600374/ Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 14 ballistiskajām raķetēm un 250 droniem] lsm.lv 2025. gada 24. maijā</ref> Naktī uz 25. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 9 raķetēm ''Iskander-M/KN-23'', 55 raķetēm H-101, H-22, H-59/H-69, ''Kalibr'' un 298 droniem. Droni un raķetes trāpīja 22 vietās, un 15 vietās nogāzās atlūzas no notriektajiem ienaidnieku droniem un raķetēm. Kijivā un Kijivas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja 16 cilvēkus, tai skaitā trīs bērnus, Hmeļnickas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja piecus cilvēkus, Žitomiras apgabalā nogalināja trīs un ievainoja 12 cilvēkus, Mikolajivā nogalināja vienu un ievainoja piecus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2025-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-ukrainai-nogalinati-vairak-neka-desmit-cilveki.a600431/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Ukrainai nogalināti vairāk nekā desmit cilvēki] lsm.lv 2025. gada 25. maijā</ref> Naktī uz 26. maiju Krievija izšāva 364 kaujas bezpilota lidaparātus, to imitācijas un dažāda tipa raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2025-gandriz-400-droni-un-raketes-ukraina-plasakie-krievijas-uzbrukumi-kops-pilna-apmera-kara-sakuma.a600548/ Gandrīz 400 droni un raķetes — Ukrainā plašākie Krievijas uzbrukumi kopš pilna apmēra kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 26. maijā</ref> Naktī uz 31. maiju Krievija uz Ukrainas Harkivas, Sumu un Doneckas apgabaliem raidīja 109 uzbrukuma lidrobotus un piecas dažādu tipu raķetes. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca trīs vadāmās aviācijas raķetes H-59/69, bet ar zenītartilērijas uguni iznīcināja 39, ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 30 lidrobotus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-krievi-uz-ukrainu-raidijusi-109-lidrobotus-un-piecas-raketes.a601346/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievi uz Ukrainu raidījuši 109 lidrobotus un piecas raķetes] lsm.lv 2025. gada 31. maijā</ref> Naktī uz 17. jūniju Krievija uz Ukrainu raidīja vairāk nekā 440 dronu un 32 raķetes, no tiem uz Kijivu 175 dronus un vismaz 14 spārnotās raķetes. Kijivā nogalināja vismaz 14 cilvēkus un ap 100 ievainoja, Odesā nogalināja vismaz vienu cilvēku un 17 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.06.2025-krievijas-rakete-trapijusi-daudzdzivoklu-nama-kijiva-nogalinati-vismaz-14-cilveki.a603536/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķete trāpījusi daudzdzīvokļu namā Kijivā, nogalināti vismaz 14 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 17. jūnijā</ref> Pēc Ukrainas puses ziņām līdz 2025. gada vidum Krievija tai bija uzbrukusi ar gandrīz 29 000 Irānas izstrādātajiem droniem ''[[Shahed]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2025-zelenskis-krievija-kops-kara-sakuma-pret-ukrainu-izsavusi-gandriz-29-000-sahed-dronu.a604376/ Zelenskis: Krievija kopš kara sākuma pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 29 000 «Šahed» dronu] lsam.lv 2025. gada 25. jūnijā</ref> Naktī uz 29. jūniju Krievijas karaspēks pret Ukrainu raidīja 477 dronus un 60 raķetes, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 211 dronus un 225 dronus neitralizēja. Notrieca arī 39 raķetes, bet atvairot uzbrukumu, pēc septiņu gaisa mērķu notriekšanas avarēja Ukrainas iznīcinātājs [[F-16]], kura pilots [[Maksims Ustimenko]] gāja bojā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2025-krievija-pret-ukrainu-nakti-raidijusi-specigako-gaisa-uzbrukumu-kops-kara-sakuma.a604885/ Krievija pret Ukrainu naktī raidījusi spēcīgāko gaisa uzbrukumu kopš kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 29. jūnijā</ref> 4. jūlijā Ukrainas Gaisa spēki paziņoja, ka naktī Krievija uz Ukrainu raidīja 539 ''Shahed'' tipa trieciendronus un to imitatorus, kā arī 6 ballistiskās raķetes ''Iskander — M'', 4 spārnotās raķetes ''Iskander — K'' un vienu virsskaņas ballistisko raķeti ''Kinžal''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmā izdevās notriekt 478 dronus un raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.07.2025-piektdien-notikusi-trampa-un-zelenska-telefonsaruna-kijiva-atgustas-pec-krievijas-triecieniem.a605543/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Piektdien notikusi Trampa un Zelenska telefonsaruna; Kijiva atgūstas pēc Krievijas triecieniem] lsm.lv 2025. gada 4. jūlijā</ref> 9. jūlijā Krievija vairākos viļņos ar 728 droniem un 13 ballistiskajām raķetēm uzbruka vairākiem Ukrainas apgabaliem, bet galvenais uzbrukuma mērķis bija [[Lucka]]s pilsēta Volīnijas apgabalā Ukrainas ziemeļrietumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-ukrainas-pilseta-lucka-piedzivo-postosako-krievijas-uzbrukumu-visa-kara-laika.a606249/ Ukrainas pilsēta Lucka piedzīvo postošāko Krievijas uzbrukumu visa kara laikā] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā</ref> Lielāko daļu no droniem izdevās novirzīt no kursa vai iznīcināt, tomēr gāja bojā viens cilvēks. 10. jūlijā Krievija pret Ukrainu raidīja kopumā 400 ''Shahed'' dronus un 18 raķetes, Kijivā nogalinot divus cilvēkus un 13 ievainojot.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumos-kijivai-nogalinati-divi-cilveki-13-ievainoti.a606274/ Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Kijivai nogalināti divi cilvēki, 13 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 10. jūlijā</ref> Naktī uz 12. jūliju Krievija uzbruka Ukrainai ar 597 trieciendroniem un 26 spārnotajām raķetēm [[H-101]]. 319 dronus un 25 raķetes izdevās notriekt, bet 258 bezpilota lidaparātu lokāciju pazaudēja vai arī pret tiem sekmīgi pielietoja elektroniskos ieročus. Tomēr viena raķete un 20 trieciendroni trāpīja piecās vietās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2025-ukraina-kartejie-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumi-kopuma-izsautas-26-raketes-un-597-droni.a606587/ Ukrainā kārtējie Krievijas masveida gaisa uzbrukumi — kopumā izšautas 26 raķetes un 597 droni] lsm.lv 2025. gada 12. jūlijā</ref> Naktī uz 19. jūliju Krievija uz Ukrainu izšāva 344 gaisa dronus no [[Brjanskas apgabals|Brjanskas]], [[Kurskas apgabals|Kurskas]], [[Orlas apgabals|Orlas]] apgabalu teritorijas, no [[Miļļerova]]s (Rostovas apgabalā), Šatalovas (Smoļenskas apgabalā) un [[Primorskoahtarska]]s lidlauka, 12 ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'' no Voroņežas, Kurskas un Rostovas apgabaliem, kā arī no okupētās Krimas, astoņas spārnotās raķetes ''Iskander-K'' no Miļļerovas rajona, un 15 spārnotās raķetes H-101 no Saratovas apgabala. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 185 ''Shahed'' dronus, septiņas ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'', septiņas ''Iskander-K'' spārnotās raķetes un deviņas raķetes H-101.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.07.2025-zelenskis-krievija-nakti-raidijusi-pret-ukrainas-pilsetam-vismaz-300-trieciendronus-un-30-raketes.a607375/ Zelenskis: Krievija naktī raidījusi pret Ukrainas pilsētām vismaz 300 trieciendronus un 30 raķetes] lsm.lv 2025. gada 19. jūlijā</ref> Naktī uz 26. jūliju Krievija uz Ukrainu raidīja 208 lidrobotus un 27 raķetes, no kuriem ukraiņi notrieca 183 lidrobotus un 17 raķetes. Uzbrukumā pret Harkivu krievi izmantoja arī vadāmās aviācijas bumbas. Uzbrukumā Dnipro pilsētai un Dņipropetrovskas apgabalam bija gan nogalinātie, gan ievainotie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-istenojusi-kartejo-masivo-rakesu-un-dronu-uzbrukumu-vairakas-vietas-ukraina.a608183/ Krievija īstenojusi kārtējo masīvo raķešu un dronu uzbrukumu vairākās vietās Ukrainā] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā</ref> Naktī uz 29. jūliju Krievijas planējošo bumbu triecienos Dņipropetrovskas, Harkivas un Zaporižjas apgabalos nogalināja vismaz 25 cilvēkus, arī 23 gadus vecu grūtnieci.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.07.2025-krievijas-triecienos-ukrainai-cies-vairakas-pilsetas-nogalinati-vismaz-25-cilveki.a608438/ Krievijas triecienos Ukrainai cieš vairākas pilsētas; nogalināti vismaz 25 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 29. jūlijā</ref> Naktī uz 31. jūliju Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināja vismaz 15 cilvēkus, arī divus bērnus, vismaz 145 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā deviņi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievijas-gaisa-triecienos-kijiva-nogalinati-15-cilveki-un-vismaz-145-ievainoti.a608680/ Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināti 15 cilvēki un vismaz 145 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā</ref> 1. augustā kļuva zināms, ka upuru skaits Kijivā bija pieaudzis līdz 31 cilvēkam, starp nogalinātajiem bija pieci bērni. Vēl 159 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā 16 bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-krievijas-gaisa-triecienos-nogalinato-skaits-sasniedzis-31-vel-159-cilveki-ievainoti.a608883/ Krievijas gaisa triecienos nogalināto skaits sasniedzis 31, vēl 159 cilvēki ievainoti] lsm.lv 2025. gada 1. augustā</ref> Krievija uzbrukumā Kijivai izmantoja ar raķetēm darbināmus ''Geran-2'' tipa dronus, kas attīsta daudz lielāku lidojuma ātrumu. Līdz šī gada beigām Krievija plānojot saražot aptuveni 4000 šādu modernizēto tipa dronu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-tramps-krievijas-uzbrukumus-ukrainai-sauc-par-pretigu-ricibu-un-draud-ar-sankcijam.a608823/ Tramps Krievijas uzbrukumus Ukrainai sauc par pretīgu rīcību un draud ar sankcijām] lsm.lv 2025. gada 1. augustā</ref> 21. augustā Krievija raidīja 574 dronus, sešas ballistiskās raķetes un 33 spārnotās raķetes pret Kijivas, Zaporižjas, Dnipro un Sumu pilsētām, kā arī pret Rivnes, Ļvivas, Luckas un Aizkarpatu apgabaliem Ukrainas rietumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.08.2025-ukraina-plasi-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumi-apsaudita-ari-kijiva.a611169/ Ukrainā plaši Krievijas dronu un raķešu uzbrukumi, apšaudīta arī Kijiva] lsm.lv 2025. gada 21. augustā</ref> Naktī uz 29. augustu Krievija pret Ukrainu raidīja 629 lidrobotus, divas hiperskaņas raķetes ''Kinžal'', deviņas ballistiskās raķetes ''Iskander M'' un 20 spārnotās raķetes H-101. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca 563 dronus, vienu raķeti ''Kinžal'', septiņas raķetes ''Iskander'' un 18 raķetes H-101. Uzbrukumā Kijivai nogalināja vismaz 18 cilvēkus (arī četrus bērnus) un ievainoja 38, raķešu triecienā bojāta arī Eiropas Savienības pārstāvniecības ēka un Britu padomes birojs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.08.2025-plasos-krievijas-triecienos-kijivai-nogalinati-vismaz-18-cilveki-gandriz-40-ievainoti.a612031/ Plašos Krievijas triecienos Kijivai nogalināti vismaz 18 cilvēki, gandrīz 40 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 28. augustā</ref> Naktī uz 7. septembri Krievija uz Ukrainu raidīja kopumā 805 trieciendronus vai to imitatorus, kas bija lielākais dronu uzbrukums kopš kara sākuma. Kopā ar droniem Krievija uz Ukrainu raidīja arī 13 raķetes. Dronu un raķešu triecienos Kijivai nogalināja četrus cilvēkus, arī 32 gadus vecu sievieti un viņas divus mēnešus veco dēlu, vēl 20 ievainoja. Uzbrukumos cieta Ukrainas valdības ēka Kijivas centrā. Krievijas uzbrukumā vismaz 17 cilvēkus ievainoja Zaporižjas pilsētā, gaisa uzbrukumus piedzīvoja arī Krivijriha, kā arī Sumu un Čerņihivas apgabali.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.09.2025-cetri-cilveki-nogalinati-krievijas-plasakaja-dronu-uzbrukuma-ukrainai-aizdegusies-valdibas-eka.a613353/ Četri cilvēki nogalināti Krievijas plašākajā dronu uzbrukumā Ukrainai; aizdegusies valdības ēka] lsm.lv 2025. gada 7. septembrī</ref> Naktī uz 20. septembri Krievija raidīja pret Ukrainu 579 uzbrukuma lidrobotus ''Shahed'' un dronus imitatorus, no kuriem 552 ukraiņiem izdevās neitralizēt. Krievi izšāva pret Ukrainu arī 32 spārnotās raķetes [[H-101]], no kurām 29 notrieca. Pret Ukrainu palaida arī astoņas ballistiskās raķetes ''[[Iskander-M]]/[[KN-23]]'', no kurām divas ukraiņiem izdevās notriekt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2025-krievi-uzbrukusi-ukrainai-ar-40-raketem-un-580-droniem.a615163/ Krievi uzbrukuši Ukrainai ar 40 raķetēm un 580 droniem] lsm.lv 2025. gada 20. septembrī</ref> Naktī uz 30. oktobri Krievija uzbruka Ukrainai ar 653 (ap 400 ''Shahed'') droniem un 52 raķetēm (deviņām ballistiskajām). 623 no tiem ukraiņiem izdevās notriekt, tomēr 16 raķetes un 63 trieciendroni trāpīja 20 lokācijās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.10.2025-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-705-droniem-un-raketem-lielako-dalu-no-tiem-izdevies-notriekt.a620451/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 705 droniem un raķetēm; lielāko daļu no tiem izdevies notriekt] lsm.lv 2025. gada 30. oktobrī</ref> Naktī uz 19. novembri un no rīta Krievija palaida uz Ukrainu gandrīz 500 kaujas dronu un 48 raķetes. Lielāko daļu no droniem un raķetēm Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās notriekt, tomēr septiņas raķetes trāpīja savos mērķos. Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētām un apdzīvotajām vietām nogalināja 25 un ievainoja vairāk nekā 100 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-trieciena-ukrainas-pilsetai-ternopilai-vismaz-25-cilveki-nogalinati-73-ievainoti.a622946/ Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētai Ternopiļai vismaz 25 cilvēki nogalināti, 73 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 19. novembrī</ref> Naktī uz 25. novembri Krievija uzbruka ar vairāk nekā 460 kaujas droniem un 22 raķetēm. Kijivā nogalināja septiņus, bet ievainoja 21 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2025-krievijas-uzbrukuma-kijivai-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-7-ievainots-21-cilveks.a623707/ Krievijas uzbrukumā Kijivai nogalināto skaits pieaudzis līdz 7, ievainots 21 cilvēks] lsm.lv 2025. gada 25. novembrī</ref> Naktī uz 29. novembri Krievija uz Ukrainas pilsētām palaida 596 dažāda tipa kaujas dronus un 36 raķetes. Uzbrukums Kijivai ilga visu nakti un turpinājās no rīta. 577 dronus un raķetes gaisa spēkiem izdevās notriekt, bet 22 vietās bija trāpījumi. Ukrainas Enerģētikas ministrija ziņoja, ka uzbrukumā postījumi nodarīti kritiskās infrastruktūras objektiem Kijivā un tās apgabalā, Čerņihivas, Sumu, Poltavas un Harkivas apgabalos. Bez elektrības Kijivā palika aptuveni {{sk|500000}} lietotāju, vairāk nekā {{sk|100000}} — Kijivas apgabalā un gandrīz {{sk|800000}} lietotāju Harkivas apgablā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.11.2025-ilgstosa-krievijas-kombineta-gaisa-trieciena-kijivai-tris-bojagajusie-un-37-ievainotie.a624328/ Ilgstošā Krievijas kombinētā gaisa triecienā Kijivai trīs bojāgājušie un 37 ievainotie] lsm.lv 2025. gada 29. novembrī</ref> 2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, izmantojot to, ka no novembra beigām līdz decembra vidum pārtrūka Rietumu sabiedroto raķešu un aizsardzības sistēmu piegādes. Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.<ref name="05.03.2026" >[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2026-avoti-ukrainai-teju-menesi-nebija-rakesu-f-16-lai-atvairitu-krievijas-gaisa-uzbrukumus.a637501/ Avoti: Ukrainai teju mēnesi nebija raķešu F-16, lai atvairītu Krievijas gaisa uzbrukumus] lsm.lv 05.03.2026</ref> <gallery> Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-01-01 (08).jpg|1. janvāra uzbrukums Kijivai Russian drone Gerbera, downed in Ukraine (2025-01-07).jpg|7. janvārī Sumu apgabalā notriektais Krievijas drons Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-01-08 (03).jpg|8. janvāra bombardēšanas upuri Zaporižjā Destructions in Kherson after Russian attack, 2025-02-20 (33).webp|20. februāra bombardēšanas upuris Hersonā Sumy strike 130425-3.webp|13. aprīļa raķešu uzbrukuma upuri Sumos Kherson Oblast State Administration after Russian strike, 2025-06-05 (02).jpg|5. jūnijā sagrautā Hersonas apgabala administrācijas ēka Київ. Аварійно-відновлювальні роботи у Солом'янському районі (07).jpg|6. jūnija raķešu uzbrukuma upuri Kijivā Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2025-06-07 (01).jpg|7. jūnija uzbrukums Harkivai Destructions in Dnipropetrovsk Oblast after Russian attack, 2025-06-24 (51).jpg|24. jūnija gaisa uzbrukums Dņepropetrovskas apgabalam Destructions in Odesa after Russian attack, 2025-06-27 (01).jpg|27. jūnija gaisa uzbrukums Odesai Attack on Kyiv, 4 July 2025 05.webp|4. jūlija gaisa uzbrukums Kijivai Destructions in Ternopil after Russian attack, 2025-11-19.webp|19. novembra gaisa uzbrukums [[Ternopiļa]]i Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-12-17 (01).jpg|17. decembra uzbrukums Zaporižjai Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-12-27 (21).jpg|Postījumi Kijivā 27. decembrī </gallery> ===== 2026. gada gaisa uzbrukumi ===== [[attēls:Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra following attack 02.webp|thumb|300px|[[Kijivas Pečeru klosteris|Kijivas Pečeru klostera]] postījumi pēc drona uzbrukuma 2026. ɡada 15. jūnijā]] Naktī uz 5. janvāri Krievija uzbruka Ukrainai ar deviņām ballistiskajām raķetēm un 165 ''Shahed'', ''Gerber'' un cita veida kaujas droniem. Ukrainai izdevās notriekt 137 kaujas dronus, kopumā konstatēti 26 kaujas dronu un raķešu trāpījumi desmit vietām. Uzbrukumos cieta privātais medicīnas centrs Kijivas Oboloņas rajonā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2026-krievijas-uzbrukumos-kijivai-divi-cilveki-nogalinati-vairakos-apgabalos-cietusi-energetikas-objekti.a628534/ Krievijas uzbrukumos Kijivai divi cilvēki nogalināti; vairākos apgabalos cietuši enerģētikas objekti] lsm.lv 2026. gada 5. janvārī</ref> Naktī uz 9. janvāri Krievija uz Ukrainu palaida 242 kaujas dronus un 36 raķetes, arī ballistisko raķeti "[[Orešņik]]", nogalinot vismaz četrus un ievainojot 26 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2026-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-kijivai-nogalinati-vismaz-4-un-ievainoti-26-cilveki.a629213/ Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Kijivai nogalināti vismaz 4 un ievainoti 26 cilvēki] lsm.lv 2026. gada 9. janvārī</ref> Kijivā pēc 9. janvārī notikušajiem postošajiem uzbrukumiem pa energoinfrastruktūru izsludināja ārkārtas stāvokli enerģētikas jomā. Aptuveni puse no 3 miljonu iedzīvotāju lielās pilsētas palika bez apkures, bet lielai daļai iedzīvotāju nebija pieejama elektrība un ūdens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.01.2026-krievijas-triecienos-ukraina-jauni-postijumi.a630664/ Krievijas triecienos Ukrainā jauni postījumi] lsm.lv 2026. gada 20. janvārī</ref> 13. janvārī Latvija sasauca [[ANO Drošības padome]]s ārkārtas sanāksmi, kurā nosodīja Krievijas Federācijas apzinātu vēršanos pret civiliedzīvotājiem Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2026-ano-drosibas-padome-nosoda-krievijas-uzbrukumus-tuvu-nato-valstij.a629844/ ANO Drošības padome nosoda Krievijas uzbrukumus tuvu NATO valstij] lsm.lv 2026. gada 13. janvārī</ref> Tomēr 20. janvārī Krievija veica vēl vienu masveidīgu triecienu Ukrainas enerģijas infrastruktūras objektiem. Ukrainas militārie izlūki norādīja, ka 20. janvāra uzbrukumā Krievija iztērējusi vairāk nekā 131 miljonu ASV dolāru. Arī naktī uz 24. janvāri Krievija ar 21 raķeti un 375 droniem apšaudīja Kijivu, kā arī citas valsts teritorijas, postot dzīvojamās, kā arī kritiskās infrastruktūras ēkas. Ienaidnieki uz Kijivu palaida 12 [[H-22]] raķetes, kuras var pārtvert vienīgi ''Patriot'' pretgaisa aizsardzības sistēmas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.01.2026-krievijas-triecieni-ukraina-posta-energoinfrastrukturu-abu-dabi-noslegusas-miera-sarunas.a631448/ Krievijas triecieni Ukrainā posta energoinfrastruktūru; Abū Dabī noslēgušās miera sarunas] lsm.lv 2026. gada 24. janvārī</ref> 2026. gada februārī, Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.<ref name="05.03.2026"/> Naktī uz 7. martu Krievija uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 29 raķetēm un 480 droniem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki iznīcināja 19 raķetes un 453 dronus. Triecienā Harkivai cieta arī daudzstāvu dzīvojamā ēka, nogalināti septiņi cilvēki, starp viņiem divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2026-krievija-nakti-uzbrukusi-ukrainai-ar-480-droniem-un-29-raketem-harkiva-septini-bojagajusie.a637861/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija naktī uzbrukusi Ukrainai ar 480 droniem un 29 raķetēm; Harkivā septiņi bojāgājušie] lsm.lv 07.03.2026</ref> Naktī uz 24. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 392 dronus, bet dienas laikā raidīto dronu skaits pārsniedza 400. [[Ļviva]]s centrā cieta Bernardīnu klostera ansamblis, gaisa uzbrukumi bija arī pret [[Ternopiļa]]s, [[Ivanofrankivska]]s, [[Žitomira]]s un [[Vinnica]]s pilsētām. Ivanofrankivskas centrā dronu triecienā nogalināja divus, bet ievainoja četrus cilvēkus, ieskaitot sešus gadus vecu bērnu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2026-krievija-dienas-laika-veikusi-masveida-dronu-uzbrukumu-ukrainai.a640280/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija dienas laikā veikusi masveida dronu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 24.03.2026</ref> 16. aprīļa Krievijas raķešu un dronu gaisa uzbrukumos Kijivai, Odesai un Dņipropetrovskas apgabalam nogalināja 18 cilvēkus un vismaz 111 ievainoja. Uzbrukumā Krievija palaida 19 ballistiskās raķetes, 25 spārnotās raķetes un vairāk nekā sešsimt dronu, lielāko daļu Krievijas kaujas dronu un raķešu izdevās notriekt, bet 12 raķetes un 20 kaujas droni tomēr trāpīja mērķiem. Uzbrukumos galvaspilsētai nogalināja četrus cilvēkus, upuru vidū bija arī 12 gadus vecs zēns, Odesā dzīvību zaudēja vismaz deviņi cilvēki, bet vismaz 23 ievainoja. Dnipro pilsētā nogalināja trīs cilvēkus, vēl viens gāja bojā Nikopoles rajonā.<ref name="ReferenceA">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.04.2026-krievijas-uzbrukumos-ukraina-nogalinati-18-cilveki-zelenskis-cel-trauksmi-par-pretgaisa-rakesu-trukumu.a643147/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas uzbrukumos Ukrainā nogalināti 18 cilvēki, Zelenskis ceļ trauksmi par pretgaisa raķešu trūkumu] lsm.lv 16.04.2026</ref> 5. maijā Krievijas ɡaisa uzbrukumos Ukrainai ar vadāmajām aviobumbām un trieciendroniem nogalināja vismaz 27 un ievainoja 120 cilvēkus, no viņiem Zaporižjā nogalināja vismaz 12, Kramatorskā 5, bet Dņipro 4 civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2026-krievijas-triecienos-ukraina-otrdien-vismaz-27-upuri-maskava-parkapusi-kijivas-pasludinato-ugunspartrauksanu.a645792/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas triecienos Ukrainā otrdien vismaz 27 upuri; Maskava pārkāpusi Kijivas pasludināto ugunspārtraukšanu] lsm.lv 06.05.2026</ref> Drīz pēc trīs dienu pamiera beiɡām naktī uz 15. maiju Krievija uzbrukumā raidīja vairāk nekā 700 dronu un raķešu, galvenokārt uz Kijivu. Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienības notrieca 652 dronus un 41 raķeti. Lielākie postījumi bija Darnicas rajonā, kur raķete [[X-101]] sagrāva daudzstāvu dzīvojamo māju, iznīcinot 18 dzīvokļus un noɡalinot 24 cilvēkus, viņu vidū 12, 15 un 17 gadus vecas meitenes. Vēl 48 cilvēki guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.05.2026-kijiva-sero-pec-viena-no-lielakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kara-laika.a647226/ Kijivā sēro pēc viena no lielākajiem Krievijas uzbrukumiem kara laikā] lsm.lv 15.05.2026</ref> Naktī uz 16. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 294 dažāda tipa droniem. Ukrainas Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienībām izdevās notriekt un neitralizēt ar elektroniskās kaujas līdzekļiem 269 Krievijas lidrobotus. Ukrainas spēki reģistrēja 20 dronu trāpījumus un to atlūzu nokrišanu vairākos valsts reģionos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2026-krievijas-dronu-triecienos-ukraina-vairaki-ievainotie-un-viens-nogalinatais.a647402/ Krievijas dronu triecienos Ukrainā vairāki ievainotie un viens nogalinātais] lsm.lv 16.05.2026</ref> Naktī uz 24. maiju Krievijas raķešu un dronu triecienos Kijivai nogalināja vismaz divus cilvēkus, bet vēl vairāk nekā 80 ievainoja. Krievija uzbruka ar 600 droniem un 90 raķetēm, arī hiperskaņas raķetes "[[Kinžal]]", spārnotās raķetes un ballistiskās raķetes, tostarp "[[Orešņik]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2026-kijiva-piedzivojusi-vienu-no-plasakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kops-kara-sakuma.a648479/ Kijiva piedzīvojusi vienu no plašākajiem Krievijas uzbrukumiem kopš kara sākuma] lsm.lv 24.05.2026</ref> Naktī uz 2. jūniju notika Krievijas masveida raķešu un dronu uzbrukums Ukrainas lielākajām pilsētām Kijivai, Harkivai un Dnipro, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot vairāk nekā 100 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.06.2026-krievijas-triecienos-ukrainai-vismaz-devini-nogalinatie-vairak-neka-100-ievainoto.a649676/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas triecienos Ukrainai vismaz deviņi nogalinātie, vairāk nekā 100 ievainoto] lsm.lv 02.06.2026</ref> Naktī uz 15. jūniju Krievija uz Ukrainu palaida 70 raķetes un vairāk nekā 600 kaujas dronu, ap pulksten 1.30 tiešā krievu drona "Geraņ 2" uzbrukumā cieta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iekļautais [[Kijivas Pečeru klosteris]], izpostot Uspiņjes katedrāles augšējā daļā esošos objektus. Kijivā nogalināja vismaz piecus, bet 35 cilvēkus ievainoja, Harkivā atkārtotā triecienā nogalināja piecus glābšanas dienesta darbiniekus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.06.2026-krievijas-trieciena-ukrainai-desmit-nogalinatie-drons-trapijis-kijivas-peceru-klosterim.a651434/ Krievijas triecienā Ukrainai desmit nogalinātie; drons trāpījis Kijivas Pečeru klosterim] lsm.lv 15.06.2026</ref> <gallery> Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-01-09 (01).jpg|Postījumi Kijivā 9. janvārī Train in Kharkiv Oblast after Russian attack, 2026-01-27 (11).jpg|Deɡošs Ukrainas tālsatiksmes vilciena vaɡons pēc krievu dronu uzbrukuma 27. janvārī Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-02-09 (01).jpg|Uzbrukums vilcienam 9. februārī Train in Mykolaiv after Russian attack, 2026-03-04 (01).webp|Uzbrukums tālsatiksmes vilcienam 4. martā Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2026-03-07 (03).jpg|Postījumi Harkivā 7. martā Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-03-14 (02).webp|Dīzeļvilciena lokomotīve pēc krievu dronu uzbrukuma 14. martā Disposal of a Russian drone in Sumy Oblast, 2026-04-07 (01).jpg|Krievijas drons Sumu apɡabalā 7. aprīlī Destructions in Sloviansk after Russian attack, 2026-04-15 (01).jpg|Postījumi Slovjanskā 15. aprīļa rītā National Chernobyl Museum in Kyiv after Russian attack, 2026-05-24 (15).jpg|Postījumi Čornobiļas muzejā Kijivā 24. maijā Kharkiv Art Museum after Russian shelling on 14 June 2026.jpg|Harkivas mākslas muzeja deɡšana 14. jūnijā Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra on fire 4.jpg|Kijivas Pečeru klostera deɡšana naktī uz 15. jūniju </gallery> == Postījumi Krievijas un tās okupēto apgabalu teritorijā == {{pamatraksts|Kreisera "Moskva" nogremdēšana}} [[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim "Moskva", kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā]] [[Attēls:Крымский мост 21 декабря 2019 года.jpg|thumb|[[Krimas tilts|Krimas tilta]] daļa, kurā notika sprādziens 2022. gada 8. oktobrī]] === 2022. gada uzbrukumi === 2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr [[Ukrainas valdība]] un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem. 1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s. 14. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm "Neptūns" sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' ("Maskava"). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes "Neptūns".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī</ref> 16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> 21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijeva]]s ķīmiskā rūpnīca. 22. aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25. aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestras Moldāvu Republikā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldāvu Republikas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā</ref> 9. augustā notika sprādzieni [[Saki]] kara lidlaukā pie Novofedorivkas. Krievijas puse norādīja, ka sprādzienus izraisīja nevis Ukrainas uzbrukums, bet gan "neuzmanīga apiešanās ar uguni". Taču satelītu attēli apstiprināja Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-analitiki-krievija-joprojam-neizpratne-par-spradzieniem-krimas-kara-lidlauka.a468920/ ASV analītiķi: Krievija joprojām neizpratnē par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> 16. augustā notika eksplozija munīcijas noliktavā Maiskoje ciematā [[Džankoja]]s rajonā, Ukrainas puse informēja, ka to izraisīja Ukrainas Bruņoto spēku trieciens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupetaja-krima-atkal-spradzieni--eksplozija-municijas-noliktava.a469567/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Okupētajā Krimā atkal sprādzieni — eksplozija munīcijas noliktavā] lsm.lv 2022. gada 16. augustā</ref> 8. oktobra rītā uz [[Krimas tilts|Krimas tilta]] Kerčas pusē notika sprādziens, aizdegoties pār tiltu braucoša kravas vilciena degvielas cisternām. Krievijas Nacionālā pretterorisma komiteja paziņoja, ka septiņas degvielas cisternas aizdegušās pēc tam, kad uz autotilta bija uzspridzināta kravas automašīna. Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēki paziņoja, ka ir iznīcināta arī daļa autoceļa, bet Krimas vietvaldis Sergejs Aksjonovs apstiprināja, ka iebrukuši divi automašīnām paredzētā tilta laidumi. Jebkuru satiksmi pār tiltu apturēja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-spradziena-nopietni-cietis-krimas-pussalu-un-krieviju-savienojosais-tilts.a477137/ Pēc sprādziena nopietni cietis Krimas pussalu un Krieviju savienojošais tilts] lsm.lv 2022. gada 8. oktobrī</ref> Atriebjoties Krievijas Federācijas BS 10. oktobra rītā uz Kijivas, Ļvivas, Žitomiras, Ternopiļas, Harkivas un citu Ukrainas lielāko pilsētu civilās infrastruktūras objektiem izšāva 83 raķetes, no kurām 43 raķetes Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca.<ref name="ReferenceC"/> 29. oktobrī notika dronu uzbrukums Krievijas Federācijas karakuģiem [[Sevastopole]]s līcī, arī Krievijas Melnās jūras flotes flagmanim fregatei "Admirālis Makarovs". Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka uzbrukums tika veikts ar septiņiem autonomiem jūras droniem un deviņiem cita tipa droniem un atzina, ka nodarīti bojājumi jūras tralerim "Ivans Golubecs". 3. novembrī Krievijas Ārlietu ministrija izsauca Lielbritānijas vēstnieci Maskavā, izsakot oficiālu protestu par to, ka Lielbritānija esot līdzdalībniece uzbrukumam Krievijas kuģiem Sevastopolē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-oficiali-apsudz-lielbritaniju-par-lidzdalibu-uzbrukuma-kugiem-sevastopole.a481019/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija oficiāli apsūdz Lielbritāniju par līdzdalību uzbrukumā kuģiem Sevastopolē] lsm.lv 2022. gada 4. novembrī</ref> 5. decembrī Krievijas mediji paziņoja, ka [[Engelsa]]s gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā pēc Ukrainas lidrobota uzbrukuma noticis sprādziens, kurā bojāti divi stratēģiskie bumbvedēji "[[Tu-95]]". Līdzīgs sprādziens noticis arī kara lidlaukā pie [[Rjazaņa]]s, kur bojāta viena lidmašīna.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-ar-droniem-sarikojusi-uzbrukumus-krievijas-kara-lidlaukiem.a485520/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina ar droniem sarīkojusi uzbrukumus Krievijas kara lidlaukiem] lsm.lv 2022. gada 5. decembrī</ref> 26. decembra naktī Ukraina veica vēl vienu drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzībai it kā esot izdevies dronu notriekt, bet lidrobota atlūzas esot nogalinājušas trīs karavīrus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-jaunu-ukrainas-drona-triecienu-engelsas-gaisa-speku-bazei-saratova.a488800/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija ziņo par jaunu Ukrainas drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzei Saratovā] lsm.lv 2022. gada 26. decembrī</ref> === 2023. gada uzbrukumi === Naktī uz 2023. gada 2. janvāri notika sprādzieni [[Voroņeža]]s kara lidlaukā.<ref name="LSM2JAN"/> 4. februārī Belgorodas apgabala gubernators paziņoja, ka Ukrainas Bruņotie spēki apšaudījuši Borisovkas rajonu, aizdedzinot naftas bāzi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-belgorodas-apgabala-deg-naftas-baze-vietvara-vaino-ukrainu.a494861/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijā Belgorodas apgabalā deg naftas bāze, vietvara vaino Ukrainu] lsm.lv 2023. gada 4. februārī</ref> 28. februārī pēc Ukrainas donu uzlidojuma [[Tuapse]]s ''[[Rosneft]]'' naftas pārstrādes rūpnīcā [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]] izcēlās ugunsgrēks, trīs droni nokrita Belgorodā un viens Brjanskas apgabalā, bet pēc bezpilota lidaparāta uzlidojuma uz laiku virs Pēterburgas slēdza gaisa telpu. Vēl vienu lidaparātu notrieca netālu no ''[[Gazprom]]'' kompresoru stacijas Maskavas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-noticis-plass-dronu-uzbrukums-pret-infrastrukturas-objektiem.a498621/ Krievijā noticis plašs dronu uzbrukums pret infrastruktūras objektiem] lsm.lv 2023. gada 28. februārī</ref> 29. aprīlī pēc dronu uzbrukuma notika liels ugunsgrēks Krievijas Melnās jūras flotes Sevastopoles naftas bāzē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2023-krima-pec-dronu-uzbrukuma-izcelies-ugunsgreks-naftas-baze.a506904/ Krimā pēc dronu uzbrukuma izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē] lsm.lv 2023. gada 29. aprīlī</ref> 3. maijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Krievijas prezidenta rezidencei [[Maskavas kremlis|Maskavas kremlī]]. Krievija brīdināja, ka paturot sev tiesības spert atbildes soļus, kur un kad to uzskatīs par vajadzīgu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-kremlis-pazinojis-par-ukrainas-meginajumu-ar-droniem-sarikot-atentatu-pret-putinu.a507334/ Kremlis paziņojis par Ukrainas mēģinājumu ar droniem sarīkot «atentātu» pret Putinu] lsm.lv 2023. gada 3. maijā</ref> 22. maijā Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka Ukrainā karojošo krievu leģions "Krievijas brīvība" un "Krievu brīvprātīgais korpuss" veicis operāciju [[Belgorodas apgabals|Belgorodas apgabalā]]. Krievijas varasiestādes paziņoja, ka 23. maijā esot pabeigta pretterorisma operācija Belgorodas apgabalā, plašsaziņas līdzekļos izplatījās informācija, ka Ukrainas pusē karojošie paramilitārie grupējumi esot izmantojuši ASV militāro tehniku. ASV Aizsardzības departaments informēja, ka Ukrainai nav dota atļauja izmantot ASV militāro tehniku militārajām operācijām Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2023-vasingtona-skaidros-vai-belgoroda-tikusi-izmantota-ukrainai-nodota-asv-militara-tehnika.a510068/ Vašingtona skaidros, vai Belgorodā tikusi izmantota Ukrainai nodotā ASV militārā tehnika] lsm.lv 2023. gada 25. maijā</ref> Naktī uz 17. jūliju ap 3:00 otro reizi saspridzināja Krimas tiltu, sabruka viens no tilta laidumiem, divi cilvēki gāja bojā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-pec-spradzieniem-iegruvis-krimas-tilta-laidums.a516707/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Pēc sprādzieniem iegruvis Krimas tilta laidums] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā</ref> 24. jūlijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts otrais Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Maskavai. Viens no droniem trāpījis biznesa centra ēkai Lihačeva prospektā, bet otrs nokritis pie Komsomoļskas prospekta netālu no Krievijas Aizsardzības ministrijas ēkas Maskavas centrā. Tajā pašā dienā okupētās Krimas administrācijas līderis paziņoja, ka Ukrainas drona trieciens izraisījis detonāciju munīcijas noliktavā [[Džankoja]]s rajonā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2023-ukraina-ar-droniem-veikusi-uzbrukumu-krievijas-galvaspilsetai-maskavai.a517511/ Ukraina ar droniem veikusi uzbrukumu Krievijas galvaspilsētai Maskavai] lsm.lv 2023. gada 24. jūlijā</ref> 1. augustā Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka naktī drona triecienā nodarīti postījumi augstceltnei, kurā atrodas Ekonomikas attīstības ministrija, savukārt naktī uz 30. jūliju drona triecienā cietuši augstceltnes stāvi, kuros atrodas Digitālās attīstības ministrija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2023-krievijas-galvaspilseta-maskava-drona-trieciena-atkal-cietusi-augstceltne.a518457/ Krievijas galvaspilsētā Maskavā drona triecienā atkal cietusi augstceltne] lsm.lv 2023. gada 1. augustā</ref> [[Attēls:Повреждения исторического здания штаба Черноморского флота в Севастополе 22.09.2023 v.2.jpg|thumb|Ukrainas raķešu triecienā Sevastopolē sagrautā Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēka 22. septembrī]] 4. augustā [[Novorosijska]]s līcī Ukrainas drošības dienests ar jūras dronu uzbruka Krievijas desanta kuģim "Oļeņegorskij gorņak".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2023-krievijas-osta-novorosijska-spradzieni-ukraina-pazino-par-krievijas-desantkuga-sabojasanu.a518912/ Krievijas ostā Novorosijskā — sprādzieni; Ukraina paziņo par Krievijas desantkuģa sabojāšanu] lsm.lv 2023. gada 4. augustā</ref> Tās pašas dienas vakarā Kerčas šaurumā Ukrainas jūras droni uzbruka Krievijas tankkuģim "Sig", kas veda degvielu okupācijas karaspēkam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2023-dronu-uzbrukuma-nodariti-bojajumi-krievijas-tankkugim-kercas-sauruma.a519027/ Dronu uzbrukumā nodarīti bojājumi Krievijas tankkuģim Kerčas šaurumā] lsm.lv 2023. gada 4. augustā</ref> 25. augustā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka pretgaisa aizsardzības sistēmām ir izdevies notriekt 42 dronus, kas raidīti Krimas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2023-krievijas-okupeta-krima-piedzivo-masveida-ukrainas-dronu-uzbrukumus.a521479/ Krievijas okupētā Krima piedzīvo masveida Ukrainas dronu uzbrukumus] lsm.lv 2023. gada 25. augustā</ref> Naktī uz 30. augustu notika apmēram 20 dronu uzbrukums Brjanskas, Kalugas, Maskavas, Orlas, Pleskavas un Rjazaņas apgabaliem un okupētajai Krimai. [[Pleskava]]s lidostai, kurā bāzēts Krievijas 334. militārā transporta aviācijas pulks, uzbruka apmēram desmit bezpilota lidaparāti, sabojājot četras lidmašīnas "[[Il-76]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-daudzviet-notikusi-dronu-uzbrukumi-skarts-ari-lidlauks-pie-pleskavas.a522007/ Krievijā daudzviet notikuši dronu uzbrukumi; skarts arī lidlauks pie Pleskavas] lsm.lv 2023. gada 30. augustā</ref> 22. septembrī pusdienas laikā no Ukrainas palaistā raķete ''[[Storm Shadow]]'' Sevastopolē sagrāva Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēku, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot 16 virsniekus, ieskaitot Krievijas karaspēka grupējuma pavēlnieku ģenerālpulkvedi Aleksandru Romančuku un Krievijas Ziemeļu kara flotes Krasta spēku 200. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes komandieri ģenerālleitnantu Oļegu Cekovu. Netika izpausts, vai uzbrukumā bija cietis Krievijas Melnās jūras kara flotes pavēlnieks admirālis Viktors Sokolovs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2023-ukraina-rakesu-trieciena-krievijas-melnas-juras-kara-flotes-stabam-sevastopole-nogalinati-9-cilveki.a525063/ Ukraina: Raķešu triecienā Krievijas Melnās jūras kara flotes štābam Sevastopolē nogalināti 9 cilvēki] lsm.lv 2023. gada 23. septembrī</ref> 4. novembrī Ukraina veica raķešu uzbrukumu [[Kerča]]s kuģu remontrūpnīcai "Zaļiv" Krievijas okupētās Krimas pussalas austrumos. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka uzbrukums noticis ar 15 spārnotajām raķetēm, no kurām 13 esot notriekušas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Triecienā cieta kreiseris "Askold", kas varēja nest astoņas spārnotās raķetes "[[Kaļibr]]", ar kurām Krievija regulāri apšauda Ukrainas pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.11.2023-ukraini-nodarijusi-butisku-kaitejumu-vel-vienam-krievijas-karakugim.a530458/ Ukraiņi nodarījuši būtisku kaitējumu vēl vienam Krievijas karakuģim] lsm.lv 2023. gada 5. novembrī</ref> 30. novembrī notika sprādziens [[Baikāla–Amūras maģistrāle]]s [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas tunelī]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.11.2023-ukrainas-drosibas-dienests-noorganizejis-spradzienu-severomuiskas-dzelzcela-tuneli-krievija.a533709/ Ukrainas Drošības dienests noorganizējis sprādzienu [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas dzelzceļa tunelī]] Krievijā] lsm.lv 2023. gada 30. novembri</ref> Naktī uz 26. decembri Ukraina gaisa triecienā Feodosijas ostai iznīcināja lielo Krievijas desantkuģi "Novočerkaska", kā arī T-43 klases mācību kuģi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.12.2023-ukraina-esam-iznicinajusi-20-krievijas-melnas-juras-flotes.a536782/ Ukraina: Esam iznīcinājuši 20% Krievijas Melnās jūras flotes] lsm.lv 2023. gada 27. decembrī</ref> === 2024. gada uzbrukumi === 2024. gada 14. janvāra vakarā parādījās ziņa, ka Ukrainas gaisa spēkiem izdevies virs Azovas jūras notriekt Krievijas agrās brīdināšanas un kontroles lidmašīnu [[A-50]] un izlūklidmašīnu [[Il-22]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.01.2024-ukraina-atraida-vel-86-krievijas-uzbrukumus-iespejams-izdevies-notriekt-ienaidnieka-lidmasinas.a538899/ Ukraina atraida vēl 86 Krievijas uzbrukumus; iespējams, izdevies notriekt ienaidnieka lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 15. janvārī</ref> Naktī uz 18. janvāri Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka naftas noliktavai Sanktpēterburgā, bet 19. janvārī naftas bāzei [[Brjanskas apgabals|Brjanskas apgabalā]] pie [[Kļinci]]em.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.01.2024-krievijas-brjanskas-apgabala-ukrainas-drona-uzbrukuma-del-aizdegusies-naftas-baze.a539580/ Krievijas Brjanskas apgabalā Ukrainas drona uzbrukuma dēļ aizdegusies naftas bāze] lsm.lv 2024. gada 19. janvārī</ref> 1. februārī Ukrainas jūras droni nogremdēja Donuzlava ezerā stacionēto Krievijas kara flotes "Tarantul" klases raķešu kuģi "Ivanovietis".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.02.2024-ukraina-ipasa-operacija-pie-krimas-iznicina-krievijas-rakesu-kugi.a541259/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina īpašā operācijā pie Krimas iznīcina Krievijas raķešu kuģi] lsm.lv 2024. gada 1. februārī</ref> 14. februāra rītā Ukrainas jūras droni okupētās Krimas dienvidu krastā pie [[Alupka]]s nogremdēja Krievijas Melnās jūras kara flotes lielo desantkuģi "Cēzars Kuņikovs" (''Цезарь Куников'').<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.02.2024-ukraini-melnaja-jura-nogremdejusi-krievu-desantkugi.a542891/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraiņi Melnajā jūrā nogremdējuši krievu desantkuģi] lsm.lv 2024. gada 14. februārī</ref> 5. martā Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvaldes paziņoja, ka Ukrainas jūras droni "Magura V5" netālu no Feodosijas uzbruka patruļkuģim "Sergejs Kotovs".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2024-krima-nogremdets-krievu-patrulkugis.a545449/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krimā nogremdēts krievu patruļkuģis] lsm.lv 2024. gada 5. martā</ref> Naktī uz 12. martu notika lidrobotu uzbrukumi septiņos Krievijas apgabalos, Orlas un Ņižņijnovgorodas apgabalos izcēlās ugunsgrēki naftas bāzēs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-krievija-septinos-apgabalos-notikusi-lidrobotu-uzbrukumi.a546360/ Krievijā septiņos apgabalos notikuši lidrobotu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 12. martā</ref> Krievijai nācās slēgt trīs lielas [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcas, samazinot kopējo naftas pārstrādes jaudu par aptuveni 12%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2024-medijs-ukrainas-bezpilota-lidaparatu-uzbrukumi-krievija-spiez-slegt-tris-naftas-parstrades-rupnicas.a546637/ Medijs: Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi Krievijā spiež slēgt trīs naftas pārstrādes rūpnīcas] lsm.lv 2024. gada 14. martā</ref> 23. martā Ukrainas raķetes trāpīja diviem Krievijas lielajiem desantkuģiem "Jamal" un "Azov", kā arī sakaru centram un vairākiem Krievijas Melnās jūras flotes infrastruktūras objektiem Sevastopolē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2024-ukrainas-aizstavji-krima-devusi-triecienus-diviem-krievijas-desantkugiem.a547860/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukrainas aizstāvji Krimā devuši triecienus diviem Krievijas desantkuģiem] lsm.lv 2024. gada 24. martā</ref> 26. martā kļuva zināms, ka Ukrainas raķešu triecienā Krimā trāpīts bijušajam Ukrainas karaflotes kuģim "Konstantin Oļšanskij", kuru Krievijas Melnās jūras flote sagrāba savā kontrolē 2014. gada martā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2024-ukrainas-rakesu-trieciena-bojats-kartejais-krievijas-melnas-juras-karaflotes-kugis.a548139/ Ukrainas raķešu triecienā bojāts kārtējais Krievijas Melnās jūras karaflotes kuģis] lsm.lv 2024. gada 26. martā</ref> 2. aprīlī Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka [[Ņižņekamska]]i un [[Jelabuga]]i, kurā ražo Krievijas kaujas dronus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2024-droni-uzbrukusi-sahed-razotnei-krievija.a548838/ Droni uzbrukuši «Šahed» ražotnei Krievijā] lsm.lv 2024. gada 2. aprīlī</ref> 5. aprīlī Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas militārajiem lidlaukiem Krasnodaras novadā, Rostovas, Saratovas, Belgorodas un Kurskas apgabalos. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības spēkiem ir izdevies notriekt 53 Ukrainas dronus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.04.2024-ukrainai-izdevies-sekmigs-dronu-uzbrukums-kara-lidlaukiem-krievija.a549311/ Ukrainai izdevies sekmīgs dronu uzbrukums kara lidlaukiem Krievijā] lsm.lv 2024. gada 5. aprīlī</ref> 7. aprīlī [[Baltijska]]s ostā ugunsgrēks izpostīja Krievijas raķeškuģi "Serpuhova", 8. aprīlī [[Vladivostoka]]s kuģu remonta rūpnīcā aizdegās daudzfunkcionālais kuģis "Jekaterina Veļikaja". Ukrainas Jūras spēki ziņoja, ka tas ir Krievijas spēku nolaidības rezultāts.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.04.2024-ukrainai-pirmoreiz-izdevies-sekmigs-uzbrukums-krievijas-karakugim-baltijas-jura.a549769/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainai pirmoreiz izdevies sekmīgs uzbrukums Krievijas karakuģim Baltijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 9. aprīlī</ref> Naktī uz 17. maiju Ukraina veica vairākus dronu uzbrukumus no gaisa un jūrā Krimai un [[Novorosijska]]i. Netālu no Sevastopoles iznīcināja Krievijas degvielas krātuvi un iznīcinātājs Belbekas gaisa bāzē. Viens no droniem trāpīja degvielas uzpildes stacijā netālu no Besonovkas ciema Belgorodas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka virs Krimas un Krievijas teritorijas esot notriekti 102 droni, kā arī esot izdevies iznīcināt sešus jūras dronus. Ministrija neziņoja par trāpījumiem vai bojājumiem.<ref name="lsm17Mai2024"/> 26. maijā Ukrainas lidrobots uzbruka Krievijas militārās radiolokācijas stacijai "Voroņeža M" Gorkovskas ciematā pie [[Orska]]s netālu no [[Kazahstāna]]s robežas, kas atrodas vairāk nekā 1800 kilometru attālumā no Ukrainas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2024-avots-ukrainu-lidrobots-sasniedz-jaunu-taluma-rekordu-un-uzbruk-merkim-pie-kazahstanas.a555561/ Avots: Ukraiņu lidrobots sasniedz jaunu tāluma rekordu un uzbrūk mērķim pie Kazahstānas] lsm.lv 2024. gada 27. maijā</ref> 6. jūnija naktī Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde veica bezpilota lidaparātu uzbrukumus [[Novošahtinska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Rostovas apgabalā un [[Starijoskola]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Belgorodas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2024-lidroboti-uzbrukusi-naftas-parstrades-rupnicam-rostovas-un-belgorodas-apgabalos-krievija.a556954/ Lidroboti uzbrukuši naftas pārstrādes rūpnīcām Rostovas un Belgorodas apgabalos Krievijā] lsm.lv 2024. gada 6. jūnijā</ref> 8. jūnijā Ukraina iznīcināja Krievijas iznīcinātāju "[[Su-57]]" dronu uzbrukumā [[Ahtubinska]]s lidlaukam, kas atrodas 589 kilometrus no sadursmes līnijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.06.2024-ukrainas-uzbrukuma-bojats-krievijas-modernakais-iznicinatajs-su-57.a557327/ Ukrainas uzbrukumā bojāts Krievijas modernākais iznīcinātājs «Su-57»] lsm.lv 2024. gada 9. jūnijā</ref> 19. jūnijā Ukraina ziņoja par dronu uzbrukumiem vairāk nekā 20 naftas rezervuāriem Krievijas pierobežā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2024-ukraina-uzbruk-infrastrukturai-krievijas-pierobeza-un-deve-to-par-dronu-sankcijam.a558715/ Ukraina uzbrūk infrastruktūrai Krievijas pierobežā un dēvē to par «dronu sankcijām»] lsm.lv 2024. gada 19. jūnijā</ref> Ukraina sagrāva 167. mācību centra poligonu Krasnodaras novada Jeiskā, no kurienes Krievija pret mērķiem Ukrainā palaida dronus "''Shahed''".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.06.2024-ukrainas-trieciena-iznicinata-dronu-sahed-noliktava-krasnodaras-novada.a559098/ Ukrainas triecienā iznīcināta dronu «Šahed» noliktava Krasnodaras novadā] lsm.lv 2024. gada 23. jūnijā</ref> 23. jūnijā Krievija Krimā notrieca Ukrainas palaisto ATACMS raķeti, kas bija vērsta pret Krievijas raķešu palaišanas iekārtu, kā rezultātā raķete eksplodēja un Sevastopoles pludmalē nogalināja četrus cilvēkus, bet 151 guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2024-isw-civiliedzivotaju-upurus-krima-izraisa-krievijas-pretgaisa-aizsardzibas-sistemas.a559196/ ISW: Civiliedzīvotāju upurus Krimā izraisa Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas] lsm.lv 2024. gada 25. jūnijā</ref> [[Attēls:«Ростов-на-Дону».jpg|thumb|2. augustā Sevastopolē nogremdētā Krievijas zemūdene B-237 "Rostova pie Donas"]] Naktī uz 26. jūliju Ukrainas Bruņotie spēki ar četrām [[ATACMS]] raķetēm veica triecienu Krievijas militārajiem objektiem Krimā. Raķešu trieciens nodarīja postījumus Krievijas armijas lidlaukam "Saki" Novofedorivkā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2024-okupetaja-krima-rakesu-trieciena-nodariti-postijumi-armijas-lidlaukam.a562818/ Okupētajā Krimā raķešu triecienā nodarīti postījumi armijas lidlaukam] lsm.lv 2024. gada 26. jūlijā</ref> 31. jūlijā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir notriekti kopumā 19 Ukrainas bezpilota lidaparāti virs Belgorodas, Brjanskas, Kurskas, Kalugas un Rostovas apgabaliem, kā arī virs Krimas.<ref name = "lsm31JUL"/> 2. augustā Ukraina raķešu triecienā Sevastopolē nogremdēja Krievijas zemūdeni B-237 "Rostova pie Donas" un sabojāja četras Krimā stāvošas zeme-gaiss raķešu sistēmas "[[S-400 Triumf]]" palaišanas iekārtas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-ukrainas-armija-pazino-par-krievijas-zemudenes-nogremdesanu.a563793/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainas armija paziņo par Krievijas zemūdenes nogremdēšanu] lsm.lv 2024. gada 3. augustā</ref> 14. augustā Ukrainas valdība oficiāli paziņoja par militarizētas pierobežas buferzonas izveidi Kurskas apgabalā Sumu apgabala aizsardzībai. Paziņojuma dienā Ukraina veica lielu gaisa uzbrukumu ar vairāk nekā 100 droniem un raķetēm Krievijas militārajiem lidlaukiem Kurskas, Voroņežas, Belgorodas un Ņižņijnovgorodas apgabalos un ziņoja par krievu SU-34 iznīcinātāja notriekšanu Kurskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-amatpersonas-ukrainas-speki-kurskas-apgabala-ir-izveidojusi-buferzonu.a565082/ Amatpersonas: Ukrainas spēki Kurskas apgabalā ir izveidojuši buferzonu]</ref> 26. augustā [[Omska]]s naftas pārstrādes rūpnīcā "Gazpromņeftj-ONPZ", kas atrodas vairāk nekā 2000 kilometru attālumā no Ukrainas robežas, nogranda sprādziens un izcēlās ugunsgrēks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-krievijas-lielakaja-naftas-parstrades-rupnica-nograndis-spradziens-un-izcelies-ugunsgreks.a566389/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas lielākajā naftas pārstrādes rūpnīcā nograndis sprādziens un izcēlies ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Naktī uz 10. septembri Ukrainas spēki veica dronu uzbrukumu objektiem Maskavas apkaimē, dronu atlūzas sagrāva dzīvojamās ēkas [[Ramenska]]s pilsētā, viens cilvēks gāja bojā, bet vairākus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka notriekti 144 ukraiņu droni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.09.2024-ukrainas-dronu-trieciena-nodariti-postijumi-vairakiem-namiem-piemaskava.a568230/ Ukrainas dronu triecienā nodarīti postījumi vairākiem namiem Piemaskavā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī</ref> Naktī uz 18. septembri Ukrainas bezpilota lidaparāti pie [[Toropeca]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] iznīcināja Krievijas Aizsardzības ministrijas Galvenās raķešu un artilērijas pārvaldes noliktavu ar raķetēm, planējošām aviobumbām un artilērijas šāviņiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.09.2024-krievija-dronu-trieciena-aizdegusies-municijas-noliktava-toropeca.a569223/ Krievijā dronu triecienā aizdegusies munīcijas noliktava Toropecā] lsm.lv 2024. gada 18. septembrī</ref> 21. septembrī pēc Ukrainas dronu uzbrukuma aizdegās munīcijas noliktavas pie [[Tihorecka]]s Krasnodaras novadā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.09.2024-krievija-pec-dronu-triecieniem-deg-municijas-noliktavas.a569689/ Krievijā pēc dronu triecieniem deg munīcijas noliktavas] lsm.lv 2024. gada 21. septembrī</ref> 6. novembrī dronu triecienā [[Kaspijska]]s kara flotes ostai Dagestānā cieta Krievijas karakuģi "Tatarstāna" un "Dagestāna".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.11.2024-ukrainas-trieciendroni-pirmo-reizi-sasniedz-dagestanu-trapa-krievijas-kugiem-kaspijas-jura.a575419/ Ukrainas trieciendroni pirmo reizi sasniedz Dagestānu – trāpa Krievijas kuģiem Kaspijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī</ref> 19. novembrī Ukraina pirmoreiz izmantoja [[ATACMS]] raķetes tālam triecieniem pa Krievijas stratēģisko militāro objektu apmēram 100 km no Ukrainas robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Ukraina esot izšāvusi sešas ATACMS raķetes, no kurām piecas esot notriektas, bet Ukrainas mediji vēstīja, ka trieciens bijis vērsts pret Krievijas munīcijas noliktavām pie [[Karačeva]]s Brjanskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2024-ukraina-sakusi-izmantot-amerikanu-raketes-krievijas-apsaudisanai.a576991/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina sākusi izmantot amerikāņu raķetes Krievijas apšaudīšanai] lsm.lv 2024. gada 19. novembrī</ref> === 2025. gada uzbrukumi === [[Attēls:Operation Spider's Web.webp|thumb|Ukrainas Drošības dienesta operācijas "Zirnekļtīkls" vadītājs Vasiļs Maļuks aplūko piecu Krievijas kara lidlauku shēmas.]] [[Attēls:Василь Малюк про спецоперацію «Павутина», 1х29с.png|thumb|1. jūnija dronu uzbrukuma mērķi.]] Naktī uz 2025. gada 18. janvāri notika Ukrainas dronu uzbrukums naftas pārstrādes rūpnīcai Tulas apgabalā, ziņoja arī par uzbrukumu naftas bāzei Kalugas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.01.2025-vairaki-bojagajusie-krievijas-uzbrukuma-kijivai-fronte-saspringta-situacija-saglabajas-pokrovskas-virziena-precizeta.a584165/ Vairāki bojāgājušie Krievijas uzbrukumā Kijivai; frontē saspringta situācija saglabājas Pokrovskas virzienā (precizēta)] lsm.lv 2025. gada 18. janvārī</ref> 11. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka naktī esot notriekti 337 ukraiņu lidroboti. Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins vēstīja, ka pretgaisa aizsardzība esot notriekusi 74 no aptuveni 100 droniem, kas uzbrukuši Maskavai. Maskavas apgabalā vismaz trīs cilvēki gāja bojā, bet 18 guva ievainojumus, lidrobota atlūzām nokrītot uz [[Ramenska]]s daudzdzīvokļu nama, cieta vismaz septiņi dzīvokļi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2025-ukraina-veikusi-verienigu-dronu-uzbrukumu-maskavas-regionam.a591054/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina veikusi vērienīgu dronu uzbrukumu Maskavas reģionam] lsm.lv 2025. gada 11. martā</ref> Naktī uz 20. martu Ukrainas bezpilota lidaparāti veica masveida uzbrukumu [[Saratova]]i un [[Engelsa]]i, aizdegās naftas bāze un militārais lidlauks. Ziņoja, ka Engelsā iznīcināta noliktava ar spārnotajām raķetēm [[H-555]] un [[H-101]], kas paredzētas bumbvedējiem [[Tu-95]] un [[Tu-160]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-portals-engelsas-lidlauka-iznicinata-noliktava-ar-raketem-krievijas-bumbvedejiem.a592320/ Portāls: Engelsas lidlaukā iznīcināta noliktava ar raķetēm Krievijas bumbvedējiem] lsm.lv 2025. gada 20. martā</ref> 30. maija rītā Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) [[Vladivostoka|Vladivostokā]] uzspridzināja Krievijas 155. atsevišķās gvardes jūras kājnieku brigādes 47. atsevišķā gaisa desanta bataljona novietni. Zināms, ka 155. jūras kājnieku brigāde piedalījās kaujās pret Ukrainu Mariupolē, Vuhledarā un Kurskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.05.2025-avoti-ukraina-veikusi-specoperaciju-vladivostoka-tur-izsludinats-pretterorisma-operacijas-rezims.a601299/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Avoti: Ukraina veikusi specoperāciju Vladivostokā, tur izsludināts «pretterorisma operācijas režīms»] lsm.lv 2025. gada 30. maijā</ref> 1. jūnijā Ukrainas Drošības dienests (SBU) veica operāciju "Zirnekļtīkls", kuras gaitā ar 117 droniem iznīcināja 41 lidmašīnu (34% no Krievijas stratēģiskajiem bumbvedējiem, arī [[A-50]], [[Tu-95]] un [[Tu-22 M3]]) Krievijas kara lidlaukos "Oļeņja" [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]], "Belaja" [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]], "Ivanova" [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] un "Djagiļeva" [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]], neizdevās uzbrukums "Ukrainkas" lidlaukam [[Amūras apgabals|Amūras apgabalā]]. Uzbrukuma dronus raidīja no kravas automašīnām nelielā attālumā no lidlaukiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2025-ukraina-isteno-plasu-krievijas-bumbvedeju-iznicinasanas-operaciju.a601401/ Ukraina īsteno plašu Krievijas bumbvedēju iznīcināšanas operāciju] lsm.lv 2025. gada 1. jūnijā</ref> 3. jūnija rītā plkst. 4.44 zem ūdens līmeņa SBU aģenti aktivēja 1100 kilogramus sprāgstvielu trotila ekvivalentā, kas saspridzināja [[Krimas tilts|Krimas tilta]] balstus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2025-ukraina-saspridzinati-krimas-tilta-balsti-tas-sobrid-ir-avarijas-stavokli.a601646/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina: Saspridzināti Krimas tilta balsti, tas šobrīd ir avārijas stāvoklī] lsm.lv 2025. gada 3. jūnijā</ref> 20. jūlijā Ukraina ar vairāk nekā 100 droniem uzbruka vismaz deviņos Krievijas apgabalos, okupētajā Krimā un Melnajā jūrā. Aviosatiksme bija traucēta [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas]], [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas]], [[Domodedovas lidosta|Domodedovas]] un [[Žukovskas lidosta|Žukovskas]] lidostās. Naktī uz 26. jūliju Ukraina [[Armavira]]s lidlaukā Krasnojarska novadā iznīcināja Krievijas iznīcinātāju [[Su-27]]UB.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-iznicinata-kara-lidmasina-su-27ub.a608221/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijā iznīcināta kara lidmašīna Su-27UB] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā</ref> 13. un 22. augustā Ukrainas bezpilota lidaparāti atkārtoti uzbruka Krievijas [[Družba (naftas vads)|naftas cauruļvada "Družba"]] naftas pārsūknēšanas stacijai "[[Uņeča]]", caur kuru sūknē naftu gan uz [[Ustjluga]]s naftas termināli, gan arī uz Ungāriju un Slovākiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2025-ukraina-atkartoti-uzbruk-krievijas-naftas-caurulvadam-druzba.a611321/ Ukraina atkārtoti uzbrūk Krievijas naftas cauruļvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 22. augustā</ref> 18. augustā Ukrainas droni aizdedzināja tā paša cauruļvada sūkņu staciju "Ņikoļskoje" [[Tambova]]s apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.08.2025-ukraina-uzbrukusi-krievijas-naftasvadam-druzba.a610874/ Ukraina uzbrukusi Krievijas naftasvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 19. augustā</ref> 24. augustā Ukrainas droni uzbruka sašķidrinātās dabasgāzes rūpnīcai Ustjlugas ostā un [[Sizraņa]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Samaras apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.08.2025-ukrainas-droni-uzbrukusi-ustjlugas-ostai-un-sizranas-naftas-parstrades-rupnicai-krievija.a611540/ Ukrainas droni uzbrukuši Ustjlugas ostai un Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijā] lsm.lv 2025. gada 24. augustā</ref> Naktī uz 12. septembri Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas Brjanskas, Smoļenskas, Ļeņingradas, kā arī Orlas, Tulas, Maskavas, Krasnodaras apgabaliem. Krievija paziņoja, ka esot notriekusi vismaz 221 dronu, no tiem 85 bezpilota lidaparātus notrieca virs Brjanskas, 42 virs Smoļenskas, 28 virs Ļeņingradas, 18 virs Kalugas, 14 virs Novgorodas apgabala, septiņus virs Maskavas un divus virs Orlas apgabaliem. Droni uzbruka [[Tosno]] dzelzceļa mezglam un naftas ostai [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]i pie Pēterburgas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2025-ukraina-nakti-veikusi-dronu-uzlidojumus-vairakiem-krievijas-apgabaliem.a614107/ Ukraina naktī veikusi dronu uzlidojumus vairākiem Krievijas apgabaliem] lsm.lv 2025. gada 12. septembrī</ref> Īsi pirms Trampa un Zelenska sarunu sākuma 2025. gada 29. decembrī Putins Trampu telefoniski informēja, ka Ukraina esot uzbrukusi viņa rezidencei pie Valdaja ezera Novgorodas apgabalā. Vēlāk Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs oficiāli paziņoja, ka uzbrukums noticis ar 91 dronu. Tomēr Ukraina noliedza uzbrukumu Putina rezidencei kā mēģinājumu sabotēt miera sarunas. Arī ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde]] (CIP) secināja, ka Ukraina nav veikusi bezpilota lidaparātu uzbrukumu Vladimira Putina rezidencei Novgorodas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2026-asv-mediji-cip-neuzskata-ka-ukraina-ar-droniem-uzbrukusi-putina-rezidencei.a628355/ ASV mediji: CIP neuzskata, ka Ukraina ar droniem uzbrukusi Putina rezidencei] lsm.lv 2025. gada 1. decembrī</ref> ==== 1. jūnija operācijā "Zirnekļtīkls" iznīcinātās kara lidmašīnas ==== <gallery> Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Belaya air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs "Belaja" lidlaukā [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]] Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Dyagilevo air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs "Djagiļeva" lidlaukā [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]] 2025-06-01 DroneAttack SBU.jpg|[[Tu-95]] bumbvedēji "Oļeņja" lidlaukā [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]] Operation Spider's Web, two A-50 at Ivanovo Severny air base.png|[[A-50]] izlūklidmašīnas "Ivanova Severnaja" lidlaukā [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] </gallery> === 2026. gada uzbrukumi === 2026. gada 23. marta naktī Ukraina ar droniem uzbruka [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]s ostai, bet 25. marta naktī [[Ustjluga]]s ostai. Pret Ustjlugas ostu notika trīs dronu grupu uzbrukumi: pirmais ap plkst. 3ː00, otrais plkst. 6ː00 un trešais plkst. 8ː00. Triecienos aizdegās degvielas tvertnes, un ostas teritorijā fiksēts plašs ugunsgrēks. Pie [[Viborga]]s aizdegās kuģu būvētava. Igaunijas Auveres elektrostacijas skurstenī netālu no [[Narva]]s pilsētas [[Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā|ietriecās no Krievijas gaisa telpas novirzīts Ukrainas drons]], arī Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja un nokrita drons.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2026-igaunija-no-krievijas-ielidojis-ukrainu-drons-ietriecies-elektrostacijas-skursteni.a640315/ Igaunijā no Krievijas ielidojis ukraiņu drons ietriecies elektrostacijas skurstenī] lsm.lv 25.03.2026</ref> Līdzīgi gadījumi nedēļas sākumā notika arī Lietuvā. 26. marta naktī Ukraina ar droniem atkārtoti apšaudīja Ustjlugas dabasgāzes ostu un naftas pārstrādes rūpnīcu [[Kiriši|Kirišos]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2026-ukraina-turpina-uzbrukumus-strategiskiem-objektiem-krievija.a640475/ Ukraina turpina uzbrukumus stratēģiskiem objektiem Krievijā] lsm.lv 26.03.2026</ref> 27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026</ref> 29. marta naktī ukraiņu lidroboti atkārtoti uzbruka Ustjlugas ostai, divi Ukrainas droni nogāzās pie [[Kouvola]]s pilsētas [[Somija]]s dienvidaustrumos. Visticamāk, tie bija tēmēti uz mērķiem Krievijā, bet novirzījās vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm tos novirzīja no kursa.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2026-somija-ielidojusi-un-nokritusi-divi-droni.a640929/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Somijā ielidojuši un nokrituši divi droni] lsm.lv 29.03.2026</ref> 16. aprīļa naktī Ukrainas droni trāpīja [[Tuapse]]s naftas rūpnīcai Krievijā un aizdedzināja trīs rezervuārus.<ref name="ReferenceA"/> 2026. ɡada 29. aprīlī Ukrainas droni nodarīja pamatīgus postījumus [[Orska]]s un [[Perma]]s naftas uzņēmumiem, kas atrodas vairāk nekā 1500 kilometru no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2026-ukraina-sasniedz-arvien-talakus-merkus-krievija-uzbrukts-naftas-uznemumiem-1500-km-attaluma.a645090/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina sasniedz arvien tālākus mērķus Krievijā: uzbrukts naftas uzņēmumiem 1500 km attālumā] lsm.lv 29.04.2026</ref> 3. jūnijā krievi virs Ļeņingradas apgabala notrieca 59 dronus. Ukrainas dronu uzbrukumi bija vērsti pret Pēterburgas naftas termināli. Uzbrukums notika dažas stundas pirms Sanktpēterburgas Starptautiskā ekonomikas foruma atklāšanas. Ukrainas droni uzbruka arī [[Tambovas apgabals|Tambovas apgabala]] militārajai rūpnīcai "Progress" [[Mičurinska]]s pilsētā, kā arī [[korvete]]i [[Kronštate]]s ostā. <ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2026-ukraina-ar-desmitiem-dronu-uzbrukusi-dzili-krievija-sanktpeterburga-aizdedzies-naftas-terminalis.a649855/ Ukraina ar desmitiem dronu uzbrukusi dziļi Krievijā; Sanktpēterburgā aizdedzies naftas terminālis] lsm.lv 03.06.2026</ref> Naktī uz 10. jūniju Ukrainas [[spārnotā raķete]] "[[FP-5 Flamingo]]" uzbruka militārā uzņēmuma "VNIIR – Progress" ražotnei [[Čeboksari|Čeboksaros]], kas ražo vadības blokus Krievijas smagajai militārajai tehnikai, sākot no pašgājējām haubicēm līdz pat raķešu sistēmām "[[Iskander]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2026-ukraina-plano-attistit-rakesu-razosanu-cer-raidit-arvien-talakus-triecienus-krievija.a651120/ Ukraina plāno attīstīt raķešu ražošanu; cer raidīt arvien tālākus triecienus Krievijā] lsm.lv 11.06.2026</ref> 12. jūnijā Ukraina apstiprināja, ka veikusi uzbrukumu [[Armjanska]]s tiltam, kas savieno Krimu ar kontinentālo Ukrainu, iznīcinot 50 militārās automašīnas ar munīciju un degvielu frontes apɡādei Zaporižjas apgabalā. Krievijas militāro kravu satiksme pa [[Mariupole]]s-[[Berdjanska]]s-[[Melitopole]]s-Krimas šoseju divu nedēļu laikā bija samazinājusies par 71 %. Ukrainas ziņu aģentūra "Unian" informēja, ka uzbrukts arī [[Afipska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Krasnodaras novadā, okupētajā Krimā bija trāpīts bezpilota jūras dronu ražošanas un aprīkošanas uzņēmumam, kā arī bezpilota lidaparātu noliktavai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2026-merkis-okupeto-krimu-izolet-no-krievijas-kijiva-apstiprina-uzbrukumu-armjanskas-tiltam.a651187/ Mērķis okupēto Krimu izolēt no Krievijas: Kijiva apstiprina uzbrukumu Armjanskas tiltam] lsm.lv 12.06.2026</ref> === Iznīcinātie un bojātie Krievijas Melnās un Kaspijas jūras kara flotes kuģi === <gallery> БДК Саратов.png|Lielais desantkuģis "Saratova" Крейсер "Москва" в базе. 2017 год.jpg|Raķešu kreiseris "Maskava" Аскольд и Циклон.jpg|Mazais raķešu kuģis "Askolds" Olenegorskiy Gornyak in St Petersburg (03).jpg|Lielais desantkuģis "Oļeņegorskas kalnracis" Сирийский экспресс 142. БДК-46 «Новочеркасск». Севастополь. Крым. Россия. Май 2015 - panoramio.jpg|Lielais desantkuģis "Novočerkaska" RFS Minsk 127.jpg|Lielais desantkuģis "Minska" Ivanovets missile boat in February 2014.jpg|Raķešu kuģis "Ivanovietis" Tsezar Kunikov in the Red Sea (2003).jpg|Lielais desantkuģis "Cēzars Kuņikovs" Large landing ship Yamal 2011.jpg|Lielais desantkuģis "Jamala" Project 775M AZOV 2008 G1.jpg|Lielais desantkuģis "Azova" U401Kirovohrad&U402KostiantinOlshanskyi-2007-Sevastopol.jpg|Lielais desantkuģis "Konstantīns Olšanskis" (Krievijas sagrābts 2014. gadā) Caspian Frigate Tatarstan.jpg|Kaspijas kara flotes [[fregate]] "Tatarstāna" Caspian Frigate Dagestan.jpg|Kaspijas kara flotes fregate "Dagestāna" </gallery> === Iznīcinātie un bojātie Krievijas ēnu flotes kuģi === 2025. gada 14. maijā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par 17. sankciju kārtu Krievijai, kurā noteica sankcijas aptuveni 200 tā dēvētās ēnu flotes kuģiem, ko izmanto, lai apietu ierobežojumus Krievijas naftas eksportam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.05.2025-enu-flotes-kugi-sabotieri-un-militaro-precu-piegadataji-pret-ko-verstas-jaunakas-es-sankcijas.a598969/ Ēnu flotes kuģi, sabotieri un militāro preču piegādātāji — pret ko vērstas jaunākās ES sankcijas?] lsm.lv 2025. gada 14. maijā</ref> 28. novembrī Ukrainas jūras droni Turcijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Melnajā jūrā uzbruka diviem Krievijas ēnu flotes tankkuģiem ''Kairos'' un ''Virat'', kas kuģoja ar [[Gambija]]s karogu. 2. decembrī notika jūras dronu uzbrukums kuģim ''MIDVOLGA-2'', kas bija ceļā uz Turcijas ostu Sinopu. 10. decembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Drošības dienesta (SBU) jūras droni ''Sea Baby'' Melnajā jūrā uzbruka Krievijas ēnu flotes kuģim ''Dashan'', kas ar [[Komoru salas|Komoru salu]] karogu cauri Ukrainas ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai kuģoja uz [[Novorosijska]]s ostu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2025-ukraina-melnaja-jura-veiksmigi-apsaudijusi-krievijas-enu-flotes-kugi.a625906/ Ukraina Melnajā jūrā veiksmīgi apšaudījusi Krievijas ēnu flotes kuģi] lsm.lv 2025. gada 10. decembrī</ref> 2026. gada 5. jūnijā Ukrainas bezpilota sistēmu spēki informēja par uzbrukumu pieciem kravas kuģiem, kurus izmantoja okupācijas karaspēka apgādei: kravas kuģim [[Berdjanska]]s rajonā, diviem kravas kuģiem [[Jalta]]s rajonā un diviem kravas kuģiem [[Mariupole]]s rajonā. Krievija paziņoja, ka uzbrukuma dēļ gājuši bojā pieci Azerbaidžānas pilsoņi un vēl trīs ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2026-dronu-trieciena-kugiem-azovas-jura-nogalinati-pieci-azerbaidzanas-pilsoni.a650319/ Dronu triecienā kuģiem Azovas jūrā nogalināti pieci Azerbaidžānas pilsoņi] lsm.lv 05.06.2026</ref> == Kara noziegumi == 2023. gada aprīļa beigās Ukrainas ģenerālprokuratūra informēja, ka kopš Krievijas—Ukrainas kara sākuma atklāti aptuveni 70 000 kara noziegumi, no tiem 5000 pret civiliedzīvotājiem, 2014. gadā okupētajā Ukrainas teritorijā identificētas aptuveni 100 [[spīdzināšana]]s vietas, bet 2022. gadā okupētajā teritorijā 55 spīdzināšanas un nelikumīgas aizturēšanas vietas. Uz laiku okupētajā Kijivas apgabala daļā atklātas astoņas spīdzināšanas vietas, caur kurām izgājuši desmitiem cilvēki un ap 30 no viņiem tur nogalināti, [[Harkivas apgabala okupācija|Harkivas apgabalā]] 21 spīdzināšanas vieta, bet [[Hersonas apgabala okupācija|Hersonas apgabalā]] 11 spīdzināšanas vietas un astoņas nelikumīgas aizturēšanas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-ukraina-fikseti-vairak-neka-70-000-krievijas-speku-kara-noziegumi.a507339/ Ukrainā fiksēti vairāk nekā 70 000 Krievijas spēku kara noziegumi] lsm.lv 2023. gada 3. maijā</ref> === Civiliedzīvotāju upuri === [[Attēls:On St. Nicholas Day, Volodymyr Zelenskyy Visited the Okhmatdyt Hospital and Congratulated Children on the Holiday on 6 December 2024 - 2.jpg|thumb|Krievijas gaisa uzbrukumos sakropļotās meitenes Kijivas bērnu slimnīcā (2024).]] 27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.<ref name="LSM"/> Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.<ref name="LSM5.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā</ref> 6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.<ref name="LSM6.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā</ref> 9. martā ANO informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.<ref name="LSM9.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā</ref> Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.<ref name="LSM15.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā</ref> 16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''Human Rights Watch'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. [[Ukrainas ģenerālprokurora birojs|Ukrainas Ģenerālprokurora birojs]] paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).<ref name="LSM17.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā</ref> 20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.<ref name="LSM20. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā</ref> ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).<ref name="LSM25.martā"/> 28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā. 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.<ref name="LSM30.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā</ref> 2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,<ref name="LSM2.aprīlī"/> bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināti vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī</ref> 8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.<ref name="LSM8.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī</ref> 17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Čerņihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15). 3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 cilvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā</ref> 7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}</ref> ASV telekanāls [[CNN]] publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> 13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}</ref> 19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā</ref> 19. septembrī Ukrainas ģenerālprokurora paziņoja, ka Ukrainā fiksēti ap 34 000 kara noziegumu, visas Krievijas īstenotās apšaudes un civilo objektu iznīcināšana tiek fiksēta un izmeklēta. Oficiāli identificēta vairāk nekā 5500 bērnu nolaupīšana un nosūtīšana uz Krieviju. Kara noziegumu izmeklēšanas rezultātā pret Krieviju var tikt izvirzītas apsūdzības genocīdā, un Ukrainas ģenerālprokuratūrai ir nepārtrauktā saziņā ar Starptautisko krimināltiesu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/analitiki-ukrainas-pretuzbrukums-hersonas-apgabala-progrese.a474240/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukums Hersonas apgabalā progresē] lsm.lv 2022. gada 19. septembrī</ref> 21. oktobrī ANO Drošības padomes sēdē ANO ģenerālsekretāra vietniece politiskajos jautājumos Rozmarija Dikarlo paziņoja, ka Ukrainā kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma ir gājuši bojā 6322 civiliedzīvotāji, bet ievainoti vairāk nekā 9600, tomēr faktiskais upuru skaits var būt ievērojami lielāks. Pēc Ukrainas Ģenerālprokuratūras datiem kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā bija nogalināti vismaz 430 bērni, bet vairāk nekā 800 bija ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-generalstabs-krievija-gatavo-hersonu-ielu-kaujam.a479160/ Ukrainas armijas ģenerālštābs: Krievija gatavo Hersonu ielu kaujām] lsm.lv 2022. gada 22. oktobrī</ref> 28. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 6884 civiliedzīvotāji, no viņiem 429 bija bērni. Gandrīz 11 tūkstoši cilvēku, tostarp 800 nepilngadīgo, guvuši dažāda smaguma ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-ukraina-nogalinati-gandriz-7000-civiliedzivotaji.a489045/ ANO: Ukrainā nogalināti gandrīz 7000 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2022. gada 28. decembrī</ref> 2022. gada 30. decembrī [[Ukrainas Nacionālā policija]] paziņoja, ka no okupantiem atbrīvotajos Hersonas, Doneckas, Mikolajivas un Harkivas apgabalos likumsargi līdz šim ir atraduši vismaz 1116 bojāgājušo, to vidū arī 31 bērna mirstīgās atliekas.<!---- <ref name="LSM30DEC"/> šī atsauce nav definēta ----> Pēc ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja ziņojuma datiem līdz 2023. gada 18. jūnijam bija gājuši bojā vismaz 9083 civiliedzīvotāji, bet vēl 15 779 bija guvuši dažāda smaguma pakāpes ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.06.2023-ano-krievijas-saktaja-kara-pret-ukrainu-dzivibu-zaudejusi-vairak-neka-9000-iedzivotaju.a513636/ ANO: Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu dzīvību zaudējuši vairāk nekā 9000 iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 20. jūnijā</ref> 2023. gada 12. septembrī ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs ziņoja, ka kopējais Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits ir pieaudzis līdz vismaz 9614, bet ievainoto skaits ir sasniedzis 17 535, taču nav zināms, cik daudz civiliedzīvotāju nogalināts gandrīz pilnībā nopostītajās [[Mariupole]]s, [[Lisičanska]]s, [[Popasna]]s un [[Siverskodonecka]]s pilsētās, kuras joprojām ir okupējis Krievijas karaspēks. ANO īpašā ziņotāja par spīdzināšanu Alise Džila Edvardsa paziņoja, ka Krievijas karaspēka sagūstīto Ukrainas civiliedzīvotāju un karavīru spīdzināšana ir sistemātiska un tā ir daļa no agresorvalsts politikas, lai iebiedētu vai sodītu, kā arī lai iegūtu informāciju un atzīšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2023-ano-kops-krievijas-atkartota-iebrukuma-ukraina-nogalinati-9614-ievainoti-175-tukstosi-iedzivotaju.a523594/ ANO: Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā nogalināti 9614, ievainoti 17,5 tūkstoši iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 12. septembrī</ref> 2023. gada 5. oktobrī Krievijas raķešu triecienā Hrozas ciema kafejnīcai [[Kupjanska]]s rajonā nogalināja vismaz 52 cilvēkus, kuri bija pulcējušies uz karā krituša Ukrainas karavīra bēru mielastu, upuru vidū bija arī sešus gadus vecs zēns.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.10.2023-krievijas-raketes-trieciena-ukraina-nogalinati-vairak-neka-50-cilveki-kas-bija-pulcejusies-uz-beru-mielastu.a526634/ Krievijas raķetes triecienā Ukrainā nogalināti vairāk nekā 50 cilvēki, kas bija pulcējušies uz bēru mielastu] lsm.lv 2023. gada 5. oktobrī</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.10.2023-ltv-no-hrozas-ciema-uzbrukums-beru-mielasta-laika-murgs-ko-nevar-aptvert.a526894/ LTV no Hrozas ciema: Uzbrukums bēru mielasta laikā — murgs, ko nevar aptvert] lsm.lv 2023. gada 7. oktobrī</ref> <gallery> Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā Sloviansk Chemical and Mechanical Technical College after Russian shelling, 2022-08-26 (02).jpg|[[Slovjanska]]s Ķīmiskās un mehāniskās tehniskās koledžas ēka pēc Krievijas artilērijas apšaudes 26. augustā Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (011).jpg|Kijiva pēc raķešu un dronu uzbrukuma 10. oktobrī Dnipro after Russian missile attack, 2023-01-14 (04-01).jpg|Raķešu triecienā 14. janvārī sagrautā dzīvojamā māja Dņipro, kurā gāja bojā vairāk nekā 30 cilvēki Hroza after missile strike, 2023-10-05 (61).jpg|Raķešu triecienā 5. oktobrī gāja bojā 52 cilvēki, kas bija pulcējušies uz Ukrainas karavīra bērēm </gallery> 2024. gada augustā Krievijas otrās ofensīvas laikā Ukrainā bojā gāja 184 civiliedzīvotāji, lielākoties Krievijas gaisa triecienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.09.2024-augusts-bijis-otrs-asinainakais-menesis-ukrainas-kara-nogalinati-184-civiliedzivotaji.a568008/ Augusts bijis otrs asiņainākais mēnesis Ukrainas karā; nogalināti 184 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2024. gada 9. septembrī</ref> 2024. gada decembrī ANO ģenerālsekretāra vietniece Atbruņošanās jautājumos Izumi Nakamitsu [[ANO Drošības padome]]i norādīja, ka no 2024. gada 1. janvāra līdz 30. novembrim aviācijas bumbu pielietojuma dēļ Ukrainā gāja bojā 341 civiliedzīvotājs, bet vēl 1803 cilvēki tika ievainoti, salīdzinot ar to pašu periodu 2023. gadā, Krievijas aviācijas bumbu izraisīto nāves gadījumu skaits bija trīskāršojies, bet ievainoto cilvēku skaits seškāršojies. Viņa arīdzan atzīmēja, ka 42% no visiem novembrī nogalinātajiem civiliedzīvotājiem gājuši bojā, Krievijai savos uzbrukumos pielietojot tālas darbības rādiusa ieročus. Kopumā no 2022. gada 24. februāra līdz 2024. gada 30. novembrim ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs Ukrainā bija reģistrējis vairāk nekā 12 340 nogalinātos un 27 836 ievainotos civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.12.2024-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-droniem-kazana-droni-ietriekusies-dzivojama-eka.a581278/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar droniem; Kazaņā droni ietriekušies dzīvojamā ēkā] lsm.lv 2024. gada 21. decembrī</ref> 31. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) publicēja ziņojumu par laikposmu no septembra līdz novembrim. Tajā aprakstīti ar konfliktu saistītie cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp Krievijas uzbrukumi apdzīvotām vietām, mērķtiecīgi triecieni enerģētikas infrastruktūrai un pamatbrīvību ierobežojumi. ANO eksperti konstatēja, ka trīs kara mēnešos ir nogalināti 574 civiliedzīvotāji un 3032 ievainoti. Ziņojumā arī teikts, ka nogalināti 63 ukraiņu karagūstekņi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2025-ukraina-kritize-ano-zinojumu-par-krievu-gusteknu-spidzinasanu.a582359/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina kritizē ANO ziņojumu par krievu gūstekņu spīdzināšanu] lsm.lv 2025. gada 4. decembrī</ref> 2025. gada 21. martā ANO Augstākā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas bruņotās agresijas dēļ līdz 2024. gada 31. decembrim Ukrainā nogalināti vismaz 669 bērni, bet 1883 guvuši ievainojumus. Ziņojuma autori norāda, ka patiesais cietušo skaits varētu būt vēl daudz lielāks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2025-krievijas-agresijas-rezultata-ukraina-nogalinati-vai-ievainoti-vairak-neka-2500-bernu.a592534/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas agresijas rezultātā Ukrainā nogalināti vai ievainoti vairāk nekā 2500 bērnu] lsm.lv 2025. gada 21. martā</ref> 2025. gada aprīlī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā secināja, ka Krievijas uzbrukumi civiliedzīvotājiem kļūst arvien mērķtiecīgāki un nežēlīgāki. 2025. gada pirmos trijos mēnešos Ukrainā bojā gāja divreiz vairāk civiliedzīvotāju nekā šajā pašā laikā pirms gada. Tas sakrīt ar periodu, kad ASV iesaistījās sarunās ar Krieviju par pamieru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-ano-krievijas-uzbrukumi-ukraina-klust-nezeligaki-pieaug-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a596117/ ANO: Krievijas uzbrukumi Ukrainā kļūst nežēlīgāki, pieaug civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī</ref> Maijā ANO Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija Ukrainas jautājumos atzina, ka Krievijas bruņotie spēki sistemātiski pastrādā noziegumus pret cilvēci, medījot civiliedzīvotājus ar tālvadības droniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-tas-ir-realas-medibas-cilveku-safari-latvijas-televizija-no-hersonas.a601365/ «Tās ir reālas medības – cilvēku safari.» Latvijas Televīzija no Hersonas] lsm.lv 2025. gada 31. maijā</ref> 2025. gada augustā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas uzbrukumos Ukrainā jūlijā nogalināti 286 un ievainoti 1388 civiliedzīvotāji, kas bija lielākais vienā mēnesī nogalināto un ievainoto skaits kopš 2022. gada maija. Ziņojumā teikts, ka gandrīz 40% upuru nogalināti Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Ukrainā tālu no frontes, tai skaitā uzbrukumos lielajām pilsētām Kijivai, Dņipro un Harkivai. Kopš 2022. gada februāra Krievija bija nogalinājusi vairāk nekā 13 800 Ukrainas civiliedzīvotāju un vairāk nekā 35 500 ievainojusi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.08.2025-ano-ukraina-julija-registrets-rekordliels-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a610310/ ANO: Ukrainā jūlijā reģistrēts rekordliels civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 13. augustā</ref> 2025. gada novembrī ANO paziņoja, ka no 1. janvāra līdz 31. oktobrim Krievija dronu un raķešu uzbrukumos nogalinājusi 548 cilvēkus, bet vēl 3592 ievainojusi. 2024. gadā tajā pašā laika posmā nogalināja 434, bet ievainoja 2045 civiliedzīvotājus. Tādējādi nogalināto ukraiņu skaits bija pieaudzis par 26%, bet ievainoto skaits – par 75%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2025-ano-sogad-ukraina-par-26-pieaudzis-krievijas-uzbrukumos-nogalinato-civiliedzivotaju-skaits.a623944/ ANO: Šogad Ukrainā par 26% pieaudzis Krievijas uzbrukumos nogalināto civiliedzīvotāju skaits] lsm.lv 2025. gada 27. novembrī</ref> === Slaktiņi okupētajās teritorijās === {{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}} [[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis]] [[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]] [[Attēls:Cemetery in Izium made during Russian occupation (20).jpg|thumb|Izjumā nogalināto ekshumācija]] 3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.<ref name="LSM3.aprīlī"/> ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu. 4. aprīlī [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem. Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot "jaunākais Kijivas režīma viltojums".<ref name="LSM4.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī</ref> 7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Der Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.<ref>[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca "Der Spiegel": Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.<ref name="LSM16.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> Pēc [[Izjuma]]s atbrīvošanas 15. septembrī mežā pie pilsētas atrada masu kapu ar vairāk nekā 440 cilvēku mirstīgajām atliekām, kas bija nošauti, gājuši bojā no mīnu sprādzieniem, artilērijas apšaudēs un aviācijas triecienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/no-krievijas-okupantiem-atbrivotaja-izjuma-atrod-masu-kapu.a473902/ No Krievijas okupantiem atbrīvotajā Izjumā atrod masu kapu] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī</ref> Harkivas apgabala uz laiku okupētajā daļā atklāja vismaz desmit civiliedzīvotāju spīdzināšanas vietas, Ukrainas varas iestādes nedēļas laikā pēc atbrīvošanas uzsāka 204 krimināllietas par iespējamiem Krievijas karaspēka noziegumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-atbrivotajas-teritorijas-uziet-masu-kapus-un-spidzinasanas-vietas.a474047/ Ukrainas atbrīvotajās teritorijās uziet masu kapus un spīdzināšanas vietas] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka varasiestādes izmeklēs vairāk nekā 450 Izjumā nogalināto nāves apstākļus, bet jau sākotnējā apskate liecinot par cilvēku spīdzināšanu. Turklāt esot pierādījumi, ka krievu karavīri, kuru pozīcijas atradās netālu no masu apbedījumiem, izklaides pēc šāva uz cilvēkiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiska-sabiedriba-nosoda-krievijas-armijas-zveribas-izjuma.a474102/ Starptautiskā sabiedrība nosoda Krievijas armijas zvērības Izjumā] lsm.lv 2022. gada 17. septembrī</ref> 7. oktobrī kļuva zināms, ka arī atbrīvotajā [[Limana (Ukraina)|Limanas]] pilsētā ir atrastas divas apbedījumu vietas, no kurām vienā ir individuāli civiliedzīvotāju kapi, bet otrā — masu kaps.<ref name="LSM7.oktobrī"/> 15. decembrī Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisārs paziņoja, ka atbrīvotajā Hersonas apgabala daļā atrastas 10 spīdzināšanas kameras, četras no tām Hersonas pilsētā. Vienā no tām bija spīdzināti apcietinātie bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iebruceji-spidzinajusi-ukrainu-bernus.a487241/ Ukraina: Iebrucēji spīdzinājuši ukraiņu bērnus] lsm.lv 2022. gada 15. decembrī</ref> === Marodierisms === [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Fotogrāfijās un videomateriālos [[sociālais tīkls|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].<ref>[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> === Ukrainas karagūstekņu nogalināšana === 29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas tautas republikas varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar [[M142 HIMARS|HIMARS]] raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. DTR līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai "azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem". Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar "Grad" raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-vairak-neka-50-ukrainu-karagusteknu-navi-apsaude.a467296/ Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē] lsm.lv 2022. gada 29. jūlijā</ref> Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām. Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu — satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-izmeklesana-krievijas-versija-par-ukrainu-karagusteknu-navi-ir-izdomata.a469028/ CNN izmeklēšana: Krievijas versija par ukraiņu karagūstekņu nāvi ir izdomāta] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> Līdz 2024. gada decembra vidum Ukrainas varas iestādes bija dokumentējušas vismaz 177 karagūstekņu nogalināšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.04.2025-krievija-izpilda-navessodu-cetriem-ukrainas-karagustekniem.a595081/ Krievija izpilda nāvessodu četriem Ukrainas karagūstekņiem] lsm.lv 2025. gada 11. aprīlī</ref> 2025. gada februārī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā paziņoja, ka kopš 2024. gada gada augusta beigām bija reģistrētas 79 sagūstītu Ukrainas karavīru slepkavības 24 atsevišķos incidentos, ko pastrādājuši Krievijas spēki. Novērošanas misijas pārstāvji apgalvoja, ka uz vietas tika nošauti daudzi Ukrainas karavīri, kuri padevās gūstā, liecinieki aprakstīja neapbruņotu un ievainotu Ukrainas karavīru nogalināšanu.<ref name= "LSM040225"/> === Uzbrukumi Zaporižjas AES === Uzbrukuma pirmajā vilnī pēc [[Enerhodaras aplenkums|četru dienu kaujām]] 2022. gada 4. martā Krievijas karaspēks sagrāba [[Zaporižjas atomelektrostacija|Zaporižjas atomelektrostaciju (AES)]] [[Enerhodara]]s pilsētā, tomēr to turpināja pārraudzīt Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom''. Tālākajā karadarbībā Zaporižjas AES vairākkārt apšaudīja, un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums 27. augustā brīdināja, ka pēc kārtējiem uzbrukumiem pastāv radiācijas un ugunsgrēku risks. ANO aicināja pārtraukt visas militārās aktivitātes Zaporižjas AES apkārtnē. 1. septembrī Zaporižjas AES ieradās pirmā [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] (SAEA) novērošanas misija ar tās vadītāju Rafaelu Grosi priekšgalā, lai novērtētu stacijas fiziskos bojājumus, drošības sistēmu funkcionalitāti, darbinieku stāvokli un risinātu jautājumu par pastāvīgu misijas klātbūtni Eiropas lielākajā atomelektrostacijā. Misijas ierašanās dienā pilsētu nepārtraukti apšaudīja ar mīnmetējiem un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom'' vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēku kārtējā uzbrukuma dēļ Zaporižjas AES nostrādāja avārijas aizsardzība un tika atslēgts 5. energobloks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiskas-atomenergijas-agenturas-misija-ieradusies-zaporizjas-aes.a471877/ Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras misija ieradusies Zaporižjas AES] lsm.lv 2022. gada 1. septembrī</ref> Kopš 2023. gada janvāra nodrošināta SAEA inspektoru pastāvīga klātbūtne arī citās Ukrainas atomelektrostacijās — Hmeļņickas AES, Rivnes AES, Dienvidukrainas AES un [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]] objektos.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Update 173 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine |url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-173-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine |publisher=IAEA |accessdate=15.07.2023}}</ref> === Bēgļi === 2022. gada 2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits pārsniedza 874 000. No viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā</ref> 4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecināja, ka Ukrainu jau bija pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devušies uz Poliju.<ref name="4M-LSM">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> 8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijivas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.<ref name="LSM8.martā"/> 16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.<ref name="LSM16.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]</ref> Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni. 27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku, Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni {{sk|40000}} ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.<ref name="LSM27.martā-1"/> 28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.<ref name="ReferenceB">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā</ref> 20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku atgriezušies Ukrainā. 2023. gada aprīļa sākumā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka kopš kara sākuma Polijas un Ukrainas robežu šķērsojuši vairāk nekā 10,6 miljoni cilvēku. Tikmēr Ukrainas vicepremjere un okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka informēja, ka valstī ir gandrīz septiņi miljoni iekšzemē pārvietoto personu, 4,8 miljoni cilvēku oficiāli reģistrēti, bet 1,1 miljons no viņiem palīdzību meklējuši atkārtoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2023-kops-kara-sakuma-caur-poliju-beglu-gaitas-devusies-11-miljoni-ukrainu.a504507/ Kopš kara sākuma caur Poliju bēgļu gaitās devušies 11 miljoni ukraiņu] lsm.lv 2023. gada 12. aprīlī</ref> 2026. ɡada martā Kijivā esošais Ekonomiskās stratēģijas centrs publiskoja datus, ka kopš kara sākuma Ukrainu bija pametuši aptuveni 5,6 miljoni cilvēku. No tiem 4,3 miljoni bija devušies uz rietumvalstīm, bet 1,3 miljoni atradās Krievijā un Baltkrievijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2026-krievijas-saktais-kars-izraisijis-demografisko-katastrofu-ukraina.a638849/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievijas sāktais karš izraisījis demogrāfisko katastrofu Ukrainā] lsm.lv 14.03.2026</ref> === Ķīmisko ieroču uzbrukumi === 2024. gada maijā ASV Valsts departaments paziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmantojis ķīmisko vielu [[hlorpikrīns|hlorpikrīnu]]. [[Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija]] (OPCW) ir aizliegusi hlorpikrīnu, kura tvaiki iedarbojas uz ādu un gļotādām un augstā koncentrācijā izraisa nekontrolējamus diafragmas muskuļu krampjus. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku sniegto informāciju kopš kara sākuma vismaz 500 Ukrainas karavīru ir ārstējušies no ķīmisko vielu iedarbības, bet viens karavīrs ir miris.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-asv-krievijas-armija-ukraina-izmantojusi-aizliegtu-kimisku-vielu-hlorpikrinu.a552563/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ASV: Krievijas armija Ukrainā izmantojusi aizliegtu ķīmisku vielu hlorpikrīnu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā</ref> === Kijivas bērnu slimnīcas sagraušana === [[Attēls:Okhmatdyt after Russian attack, 2024-07-08 (12).jpg|thumb|Kijivas bērnu slimnīca pēc Krievijas raķešu trieciena 2024. gada 8. jūlijā]] 2024. gada 8. jūlijā Krievija ar spārnotās raķetes "[[H-101]]" triecienu sagrāva Kijivas apgabala bērnu slimnīcu. Pilnībā vai daļēji iznīcināja četras slimnīcas ēkas un ievainoja 50 cilvēkus. Bojā gāja divi mediķi un viens slimais bērns.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.07.2024-apzina-zaudejumus-krievijas-izpostitaja-kijivas-bernu-slimnica.a561027/ Apzina zaudējumus Krievijas izpostītajā Kijivas bērnu slimnīcā] lsm.lv 2024. gada 11. jūlijā</ref> Ņujorkā sasauca ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi sakarā ar Krievijas masveida uzbrukumu Ukrainai. Sēdes dalībniekus uzrunāja sagrautās bērnu slimnīcas vadītājs, paziņojot, ka slimnīcā uzbrukuma brīdī atradās vairāk nekā 600 pacientu un aptuveni tikpat daudz darbinieku. ANO ģenerālsekretāra vietniece humānās palīdzības jautājumos Džoisa Msuja atgādināja, ka apzināti uzbrukumi pret slimnīcām ir uzskatāmi par kara noziegumu. Tikmēr Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Nebenzja noraidīja Maskavas atbildību par notikušo uzbrukumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2024-ukraina-saliedejas-pec-krievijas-uzbrukuma-bernu-slimnicai.a560869/ Ukraina saliedējas pēc Krievijas uzbrukuma bērnu slimnīcai] lsm.lv 2024. gada 9. jūlijā</ref> === Ukrainas bērnu deportācija === Kara sākumā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Krievija no Ukrainas nelikumīgi izvedusi 20 000 bērnu. [[Jeila Universitāte]]s pētniekiem bija ziņas vairāk nekā 30 000 izvešanu, bet tās datubāzē bija informācija par 6000 bērniem, kas izvesti uz Krieviju un vairāk nekā 2400, kas aizvesti uz Baltkrieviju, pie kam bija detalizēta informācija par 314 nolaupītiem bērniem Krievijas piespiedu adopcijas, bērnunamu un audžuģimeņu sistēmā. Par katru bērnu bija 20–30 lappušu dosjē ar vārdiem un fotogrāfijām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-asv-valsts-departaments-noliedz-datu-iznicinasanu-par-krievijas-nolaupitajiem-berniem-no-ukrainas.a592271/ ASV Valsts departaments noliedz datu iznīcināšanu par Krievijas nolaupītajiem bērniem no Ukrainas] lsm.lv 2025. gada 20. martā</ref> === Ukrainas kultūras mantojuma iznīcināšana === {{Pamatraksts|Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)}} Kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainas kultūra piedzīvojusi ievērojamus zaudējumus. Vairāk nekā 500 Ukrainas kultūras mantojuma vietu iznīcināšana un izlaupīšana Krievijas veikto postījumu rezultātā tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Kirchmair |first=Lando |date=2022-03-21 |title=The War of Aggression Against Ukraine, Cultural Property and Genocide: Why it is Imperative to Take a Close Look at Cultural Property |url=https://www.ejiltalk.org/the-war-of-aggression-against-ukraine-cultural-property-and-genocide-why-it-is-imperative-to-take-a-close-look-at-cultural-property/ |access-date=2022-11-11 |website=EJIL: Talk! |language=En}}</ref> Saskaņā ar Ukrainas Kultūras ministrijas ziņojumu kopš kara sākuma līdz 2026. gada februārim ir iznīcināti vai bojāti 1685 kultūras mantojuma objekti un 2483 kultūras infrastruktūras objekti. Ziņojumā arī norādīts, ka karā ir gājuši bojā 346 mākslinieki un 132 Ukrainas un ārvalstu mediju profesiju pārstāvji. Tiešie valsts kultūras mantojuma zaudējumi tiek lēsti aptuveni 4,2 miljardu ASV dolāru apmērā, un kopējie zaudējumi kultūras nozarei, ieskaitot ieņēmumus, pārsniedz 31 miljardu ASV dolāru.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce |last=Mykhailenko |first=Darila |date=2026-02-24 |title=Russia Destroyed 1,685 Ukrainian Cultural Sites Since 2022, Inflicting $31 Billion in Losses |url=https://united24media.com/latest-news/russia-destroyed-1685-ukrainian-cultural-sites-since-2022-inflicting-31-billion-in-losses-16220 |access-date=2026-03-09 |website=UNITED24 Media |language=en}}</ref> == Kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas == 2022. gada 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietai ministrijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}</ref> Savukārt 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas Federācijas valdība|Krievijas valdības]], [[Krievijas Valsts Dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.<ref>[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 28. februārī hakeru grupējums ''[[Anonymous]]'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras TASS, laikrakstu ''Izvestija'' un ''Kommersant'', RBK, ''Forbes'' krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas "nevienaldzīgo žurnālistu" vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> {{quote|"Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!"}} 29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam ''Ukrtelecom'', kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā</ref> 27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.<ref name="ReferenceB"/> 16. augustā Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija ''Enerhoatom'' ziņoja par Krievijas hakeru grupas "Tautas kiberarmija" uzbrukumu tās tīmekļa vietnei, izmantojot 7,25 miljonus [[Robotprogrammatūra|botu]], kas trīs stundās simulēja simtiem miljonu kompānijas mājaslapas skatījumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-un-militarais-eksperts-krievijas-armija-zud-motivacija-karot.a469678/ Ukrainas izlūkdienests un militārais eksperts: Krievijas armijā zūd motivācija karot] lsm.lv 2022. gada 17. augustā</ref> 2023. gada oktobrī publicētajā ziņojumā ''Microsoft Digital Defense Report 2023'' bija norādīts, ka ar Krieviju saistītie grupējumi, kas iesaistās kiberietekmes kampaņās, turpina sēt neuzticību starp Ukrainas valdību un tās Eiropas partnervalstīm un to iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.10.2023-microsoft-zinojums-atklaj-krievijas-kiberietekmes-meginajumus-latvija-lietuva-un-polija.a527829/ «Microsoft» ziņojums atklāj Krievijas kiberietekmes mēģinājumus Latvijā, Lietuvā un Polijā] lsm.lv 2022. gada 15. oktobrī</ref> 2024. gada jūlijā Krievijā bāzētu interneta vietņu tīkls, kas uzdevās par ASV laikrakstiem, izplatīja viltus ziņu, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sieva Olena par ASV nodokļu maksātāju naudu iegādājusies 4,5 miljonus eiro vērtu "Bugatti" automašīnu. Uzņēmums "Bugatti" šo informāciju noliedzis kā nepatiesu, draudot ar tiesvedību pret tiem, kas to izplatīja. Lai gan viltus ziņu ātri atmaskoja, tā paspēja sasniegt vismaz 12 miljonus lietotāju vietnē "X". Ar līdzīgiem stāstiem, piemēram, par viltotu izmeklēšanu, kurā it kā atklājās, ka Ukrainas amatpersonas iegādājušās jahtas par ASV naudu, sociālajos tīklos bija dalījušās arī dažas ASV amatpersonas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievija-izplata-dezinformaciju-par-zelenska-sievas-iegadatu-miljoniem-vertu-bugatti-automasinu.a560206/ Krievija izplata dezinformāciju par Zelenska sievas iegādātu miljoniem vērtu «Bugatti» automašīnu] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā</ref> 2024. gada augustā uzņēmuma ''[[Meta Platforms]]'' ziņojumā teikts, ka tas apturējis četras Krievijā bāzētas slēptās ietekmes kampaņas, kuru mērķauditorijas bija Eiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī franču valodas pratēji Āfrikā un angļu valodas pratēji visā pasaulē, brīdinot, ka līdz ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņās varētu tikt veicināti vēstījumi par Ukrainas valdību kā neuzticamu sabiedroto vai pastiprināti izplatīti viedokļi, kas pauž Krievijai labvēlīgu nostāju kara un tā turpmākās attīstības gaitā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.08.2024-meta-pirms-asv-prezidenta-velesanam-gaidamas-ar-krieviju-saistitas-ietekmes-kampanas-pret-atbalstu-ukrainai.a565231/ «Meta»: Pirms ASV prezidenta vēlēšanām gaidāmas ar Krieviju saistītas ietekmes kampaņas pret atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 16. augustā</ref> == Krievijas un Ukrainas Bruņoto spēku zaudējumi == Pēc Ukrainas Bruņoto spēku stratēģiskās komunikācijas pārvaldes datiem līdz 2022. gada novembra sākumam Krievijas bruņotie spēki zaudēja vairāk nekā 1400 augstu militārpersonu, ieskaitot divus [[ģenerālleitnants|ģenerālleitnantus]], astoņus [[ģenerālmajors|ģenerālmajorus]] un 44 [[pulkvedis|pulkvežus]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-1400-augstu-militarpersonu-zaudesanu-krievijas-puse-asv-domnica-norada-uz-socialo-spriedzi-krievija.a480845/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina ziņo par 1400 augstu militārpersonu zaudēšanu Krievijas pusē; ASV domnīca norāda uz sociālo spriedzi Krievijā] lsm.lv 2022. gada 3. novembrī</ref> 2023. gada aprīlī internetā nopludinātajā, iespējams, ASV Aizsardzības departamenta slepenajā izlūkošanas ziņojumā bija minēts, ka kopš 2022. gada 24. februāra Krievija bija zaudējusi no 35 500 līdz 43 000 karavīru, bet ievainojumus guvuši vairāk nekā 154 tūkstoši iebrucēju, savukārt Ukraina varētu būt zaudējusi aptuveni 17 500 valsts aizstāvju, bet vēl vairāk nekā 110 tūkstoši esot ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2023-medijs-nopludinatie-dokumenti-liecina-par-354-000-ievainotajiem-un-kritusajiem-abu-pusu-karaviriem-kara-ukraina.a504659/ Medijs: Nopludinātie dokumenti liecina par 354 000 ievainotajiem un kritušajiem abu pušu karavīriem karā Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī</ref> Pēc Ukrainas armijas ģenerālštāba aplēsēm 2023. gada 20. septembrī Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasniedza 273 980 karavīrus. Kļuva zināms, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija pasūtījusi 230 tūkstošus apliecību, kas paredzētas karadarbībā bojāgājušo ģimenes locekļiem, kā arī 757 tūkstošus kara veterānu apliecību, kas var netieši norādīt uz aptuveno skaitu karavīru, kas piedalījušies kaujās Ukrainā. Savukārt pēc iebrukuma sākuma 2022. gada vasarā ministrija pasūtīja tikai 6000 apliecību bojāgājušo ģimenes locekļiem un 82 840 apliecību kaujas operāciju veterāniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2023-medijs-ministrija-netiesi-atklaj-krievijas-armijas-iespejamo-zaudejumu-apmeru-ukraina.a524672/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Medijs: Ministrija netieši atklāj Krievijas armijas iespējamo zaudējumu apmēru Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 20. septembrī</ref> Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas izlūkdienesta aprēķiniem Krievijas armijas vienības no 2022. gada 24. februāra līdz 2023. gada novembrim bija zaudējušas ap 50 000 kritušo un 180 000 līdz 240 000 ievainoto, bet [[Vāgnera grupa]] ap 20 000 kritušo un 40 000 ievainoto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.12.2023-britu-izlukdienests-krievijas-karaspekam-kops-iebrukuma-ukraina-ap-70-000-krituso-lidz-280-000-ievainoto.a534101/ Britu izlūkdienests: Krievijas karaspēkam kopš iebrukuma Ukrainā ap 70 000 kritušo, līdz 280 000 ievainoto] lsm.lv 2023. gada 5. decembrī</ref> Krievijas karaspēka pilna mēroga iebrukuma otrajā gadadienā AK Aizsardzības ministrija publicēja datus, ka ofensīvas sākumā Ukrainā iebruka aptuveni 130 bataljonu taktiskās grupas (apmēram 1300 tanki, vairāk nekā 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, kā arī vismaz 100 tūkstoši karavīru). Divu gadu karadarbības laikā Krievija zaudēja vairāk nekā 2700 tanku, 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, bet nogalināto un ievainoto karavīru skaits bija aptuveni 350 tūkstoši cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.02.2024-britu-izluki-krievijas-zaudejumi-divos-gados-ukraina-lidzigi-vai-lielaki-neka-tas-sakotnejie-speki.a544251/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Britu izlūki: Krievijas zaudējumi divos gados Ukrainā — līdzīgi vai lielāki nekā tās sākotnējie spēki] lsm.lv 2024. gada 24. februārī</ref> Krievijas otrās ofensīvas laikā 2024. gada aprīlī Lielbritānijas izlūkdienesti aplēsa, kopš atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā Krievijas karaspēka kritušo un ievainoto skaits sasniedza aptuveni 450 000. Zaudētās bruņutehnikas vienību skaits pārsniedza 10 000, tajā skaitā apmēram 3000 smago tanku. Notriektas vismaz 109 lidmašīnas, 136 helikopteri un 346 bezpilota lidaparāti. Nogremdēti 23 dažādu tipu kuģi un iznīcināts vairāk nekā 1500 artilērijas iekārtu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2024-lielbritanijas-izlukdienesti-krievu-zaudejumi-ukraina-sasniedz-450-000-cilveku.a552133/ Lielbritānijas izlūkdienesti: Krievu zaudējumi Ukrainā sasniedz 450 000 cilvēku] lsm.lv 2024. gada 29. aprīlī</ref> Jūnijā ASV izlūkdienesti minēja, ka nogalināti vai ievainoti vismaz 350 000 Krievijas karavīru, bet Lielbritānijas armija pieļāva, ka Krievijas armijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedza 500 000 karavīru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.06.2024-krievijai-neizdodas-gut-panakumus-cina-par-ukrainas-gaisa-telpas-kontroli.a559713/ Krievijai neizdodas gūt panākumus cīņā par Ukrainas gaisa telpas kontroli] lsm.lv 2024. gada 28. jūnijā</ref> 27. jūlijā kļuva zināmi Krievijas bojāgājušo saraksta analīzes dati, ko kopā ar brīvprātīgajiem veica raidsabiedrības BBC krievu redakcija un interneta medijs "Mediazona". Pēc šiem aprēķiniem Ukrainā kopš kara sākuma bija krituši vismaz 61 tūkstotis Krievijas militārpersonu, tostarp vairāk nekā 12 tūkstoši ieslodzījuma vietās savervēto. Vairums kritušo bija no Baškortostānas, Krasnodaras apgabala, Sverdlovskas apgabala un Tatarstānas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2024-zelenskis-situacija-austrumu-fronte-ir-sarezgita.a562887/ Zelenskis: Situācija austrumu frontē ir sarežģīta] lsm.lv 2024. gada 27. jūlijā</ref> 3. augustā Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija ziņoja, ka no 2024. gada maija līdz jūlijam Krievijai bijuši vislielākie zaudējumi kopš kara sākuma. Katru dienu maijā nogalināja vai ievainoja vidēji 1262 Krievijas karavīrus, jūnijā šis skaitlis samazinājās līdz 1140, bet vēlāk līdz apmēram 1000 karavīriem dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-britu-izluki-krievija-kara-pret-ukrainu-turpina-ciest-lielus-zaudejumus.a563782/ Britu izlūki: Krievija karā pret Ukrainu turpina ciest lielus zaudējumus] lsm.lv 2024. gada 3. augustā</ref> 6. septembrī BBC un "Mediazona" žurnālisti publicēja datus par 68 011 karā Ukrainā kritušajiem Krievijas karavīriem, no kuriem 20% bija brīvprātīgie, 19% ieslodzītie un 13% mobilizētie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-medijs-apstiprinati-68-011-ukraina-krituso-krievu-vardi.a567861/ Medijs: Apstiprināti 68 011 Ukrainā kritušo krievu vārdi] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī</ref> 1. oktobrī Vladimirs Putins parakstīja mobilizācijas pavēli 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanai armijā līdz 2024. gada decembrim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.10.2024-putins-paraksta-dekretu-par-133-000-krievijas-pilsonu-iesauksanu-armija.a570786/ Putins paraksta dekrētu par 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanu armijā] lsm.lv 2024. gada 1. oktobrī</ref> Savukārt britu izlūkdienests secināja, ka Krievijas zaudējumi nogalināto un ievainoto skaitā pārsniedz 700 000, no kuriem aptuveni 500 000 ir ievainotie un 200 000 kritušie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-izluki-krievijas-medicinas-sistema-ir-parslogota-ar-ievainotiem-karaviriem.a578023/ Izlūki: Krievijas medicīnas sistēma ir pārslogota ar ievainotiem karavīriem] lsm.lv 2024. gada 27. novembrī</ref> 2024. gada novembrī žurnāls ''The Economist'' ziņoja, ka Krievijas militārās invāzijas dēļ varētu būt krituši 60 000 līdz 100 000 Ukrainas karavīru, bet 400 000 Ukrainas karavīru varētu būt ievainoti un nevar atgriezties ierindā. Bojāgājušo vai ievainoto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits lēšams desmitos tūkstošu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-the-economist-kara-kritusi-60-lidz-100-tukstosi-ukrainas-karaviru.a578062/ «The Economist»: Karā krituši 60 līdz 100 tūkstoši Ukrainas karavīru] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī</ref> Dmitrijs Medvedevs decembra beigās sacīja, ka 2024. gadā militārā dienesta līgumus ar Krievijas Aizsardzības ministriju parakstījuši 440 000 jauniesaukto. Saskaņā ar ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" datiem 2024. gadā Krievija okupēja 4168 kvadrātkilometrus lielu Ukrainas teritoriju, zaudējot vidēji 102 karavīrus uz katru ieņemtās teritorijas kvadrātkilometru. Lielākā Krievijas virzība frontē notika laikā no septembra līdz novembrim, šajā periodā tika nogalināti aptuveni 125 800 Krievijas karavīru. Decembrī Krievijas ofensīva palēninājās, un gada pēdējā mēnesī Krievija okupēja aptuveni 18 kvadrātkilometrus dienā, zaudējot vidēji 1585 kritušos dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-domnica-krievija-pern-zaudejusi-102-karavirus-uz-katru-ienemto-ukrainas-teritorijas-kvadratkilometru.a582049/ Domnīca: Krievija pērn zaudējusi 102 karavīrus uz katru ieņemto Ukrainas teritorijas kvadrātkilometru] 2025. gada 2. janvārī</ref> 2025. gada maijā izplatījās ziņa, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija kopš pilna mēroga iebrukuma karavīru ģimenēm ir pasūtījusi vairāk nekā 307 000 miršanas apliecību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2025-tramps-putins-spelejas-ar-uguni-asv-sankcijas-pret-maskavu-vel-neseko.a600833/ Tramps: Putins «spēlējas ar uguni»; ASV sankcijas pret Maskavu vēl neseko] lsm.lv 2025. gada 28. maijā</ref> Līdz 12. jūnijam saskaņā ar Ukrainas Ģenerālštāba publicēto informāciju kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks bija zaudējis 1 000 340 karavīru. ASV Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra ekspertu aprēķini rādīja, ka Krievija bija zaudējusi ap 250 000 kritušo karavīru, pārējie bija ievainotie. Saskaņā ar šī pētījuma datiem Ukrainas aizstāvji bija zaudējuši ap 400 000 karavīru, no tiem 60 000 līdz 100 000 kritušo.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2025-okupantu-armijas-zaudejumi-ukraina-sasniegusi-miljonu-karaviru-krievijas-rezerves-vel-nav-izsikusas.a602938/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Okupantu armijas zaudējumi Ukrainā sasnieguši miljonu karavīru, Krievijas rezerves vēl nav izsīkušas] lsm.lv 2025. gada 12. jūnijā</ref> 2025. gada decembrī BBC un "Mediazona" analīze liecināja, ka pēdējo 10 mēnešu laikā Krievijas zaudējumi karā ar Ukrainu bija pieauguši straujāk nekā jebkad kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. BBC apstiprināja ap 160 000 Krievijas kritušo karavīru vārdus, bet analīze par kapsētām, kara memoriāliem un nekrologiem ļāva aplēst, ka Ukrainā nogalināti līdz 352 000 okupantu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.12.2025-putins-pazino-par-nodomu-iekarot-zaporizjas-pilsetu.a628163/ Putins paziņo par nodomu iekarot Zaporižjas pilsētu] lsm.lv 2025. gada 30. decembrī</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * [[Krievijas militārās akcijas]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā| ]] [[Kategorija:2022. gads]] [[Kategorija:2023. gads]] [[Kategorija:2024. gads]] [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]] [[Kategorija:NATO]] [[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]] 7nvvtyi0uvbrkq7iqwdpnj9ecl5s35t 0 508207 4486395 4484216 2026-06-25T12:05:25Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4486395 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Džonatans Deivids | nationalteam3 = {{fb|CAN}} | nationalgoals1 = 2 | nationalyears2 = 2018 | nationalteam2 = {{flaga|Kanāda}} Kanāda U21 | nationalcaps2 = 2 | nationalgoals2 = 0 | nationalyears3 = 2018— | nationalcaps3 = 79 | nationalteam1 = {{flaga|Kanāda}} Kanāda U17 | nationalgoals3 = 42 | pcupdate = {{dat|2026|06|19|SK|bez}} | ntupdate = {{dat|2026|06|19|SK|bez}} | name = | caption = Deivids 2024. gadā | birth_date = | nationalcaps1 = 3 | nationalyears1 = 2017 | image = Jonathan David asse losc 2425 (cropped).jpg | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|2000|1|14}} | cityofbirth = {{vieta|ASV|Ņujorka|Bruklina}} | height = 180 | currentclub = {{flaga|Itālija}} [[Juventus F.C.|Juventus]] | clubnumber = | years1 = 2018—2020 | goals2 = 87 | clubs1 = {{flaga|Beļģija}} [[KAA Gent|Gent]] | caps1 = 60 | goals1 = 30 | years2 = 2020—2025 | clubs2 = {{flaga|Francija}} [[Lille OSC|Lille]] | caps2 = 178 | birth_place = | clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Juventus F.C.|Juventus]] | years3 = 2025— | caps3 = 35 | goals3 = 6 }}'''Džonatans Kristians Deivids''' ({{Val|en|Jonathan Christian David}}, dzimis {{Dat|2000|1|14}}) ir [[Kanāda]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, [[Kanādas futbola izlase]]s dalībnieks. Kopš 2025. gada Deivids pārstāv [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] komandu [[Turīnas "Juventus"]]. Deivids ir dzimis [[Ņujorka|Ņujorkā]]. Trīs mēnešu vecumā viņš ar ģimeni pārcēlās uz vecāku dzimteni [[Haiti]]. Sešu gadu vecumā emigrējis uz [[Otava|Otavu]]. 2018. gadā Deivids pievienojās [[Beļģija]]s komandai [[KAA Gent|''Gent'']]. Tur viņš 2019—20. gada sezonā kļuva par līgas labāko vārtu guvēju. 2020. gada augustā Deivids par 30 miljoniem [[eiro]] pievienojās ''[[Ligue 1]]'' komandai [[Lille OSC|''Lille'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.losc.fr/actualites-foot-lille/%E2%80%8Bjonathan-david-au-losc-c%E2%80%99est-fait|title=​Jonathan David au LOSC, c’est fait !|website=www.losc.fr|access-date=2022-04-04|language=fr}}</ref> Šī pāreja viņu padarīja par visu laiku dārgāko Kanādas futbolistu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thescore.com/s/14907314|title=Lille make Jonathan David most expensive Canadian player ever|last=Rouse|first=Daniel|website=theScore.com|access-date=2022-04-04|language=en}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2021. gadā ar komandu izcīnījis ''Ligue 1'' čempionu titulu. Kanādas futbola izlases sastāvā debitējis 2018. gadā. Kļuvis par labāko vārtu guvēju 2020. gada [[CONCACAF Zelta kauss|CONCACAF Zelta kausā]]. Pārstāvējis izlasi [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022.]] un [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīros. 2026. gadā, kad Kanāda bija viena no turnīra rīkotājām, guva trīs vārtus grupu turnīra spēlē pret [[Kataras futbola izlase|Kataru]]. == Sasniegumi == '''Lille''' * [[Ligue 1]]: [[2020.—2021. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2020—21]] * [[Trophée des Champions]]: 2021 '''Individuālie sasniegumi''' * [[CONCACAF Zelta kauss|CONCACAF Zelta kausa]] labākais vārtu guvējs: 2019 * [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pirmās divīzijas]] labākais vārtu guvējs: 2019—20 * Kanādas gada futbolists: 2019 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Futbolists-aizmetnis}} {{Kanādas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Kanādas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Deivids, Džonatans}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas futbolisti]] [[Kategorija:Kanādas izlases futbolisti]] [[Kategorija:KAA Gent spēlētāji]] [[Kategorija:LOSC Lille spēlētāji]] [[Kategorija:Turīnas "Juventus" spēlētāji]] [[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] cdodn257c1gfqk23a2d4edzerfe9dkh 0 508798 4486580 4484070 2026-06-25T21:03:28Z Ugfans 99101 4486580 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | bgcolour = #8CC6FC | show_name = UgunsGrēks. Atgriešanās. | color text = | image = Atgriešanās logo.png | caption = Seriāla titulraksts | show_name_2 = | genre = [[Ziepju opera]] | format = | creator = | developer = | writer = [[Inta Gorodecka]], [[Aiva Birbele]] | director = Inta Gorodecka | creative_director = | presenter = | starring = * [[Ilze Vazdika]] * [[Regīna Devīte]] * [[Uldis Dumpis]] * [[Ģirts Ķesteris]] * [[Zane Daudziņa]] * [[Egils Melbārdis]] * [[Ilze Pukinska]] * [[Jakovs Rafaļsons]] * [[Anete Berķe]] * [[Everita Pjata-Gertnere]] * [[Oskars Vīksne]] * [[Rihards Zeļezņevs]] * [[Kārlis Tols]] * [[Anna Klēvere]] * [[Rūta Holendere]] | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{LAT}} | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | num_seasons = 1 | num_episodes = 51 | list_episodes = | producer = [[Uldis Cipsts]] | executive_producer = Guna Stahovska | location = [[Bīriņi]], [[Saulkrasti]] | camera = | runtime = | editor = | cinematography = | company = | distributor = Go3 | channel = | picture_format = '''16:9''' | audio_format = | first_run = | first_aired = {{dat|2022|10|10|N|bez}} | last_aired = {{dat|2023|1|2|N|bez}} | status = | channel_LV = [[TV3 Latvija|TV3]] | preceded_by = "[[UgunsGrēks]]" | followed_by = | related = {{plainlist| * "[[Neprāta cena]]" * "[[Neprāta spogulī]]" * "[[Zentas brīvdienas]]" }} | website = | production_website = }} '''"UgunsGrēks. Atgriešanās."''' ir latviešu [[televīzija]]s seriāls, kas iznāca [[Go3]] platformā 2022. gada 10. oktobrī. Pēc piecu gadu pārtraukuma, 2022. gada 11. aprīlī paziņoja, ka [[UgunsGrēks|seriāls "UgunsGrēks"]] atgriežas ar "Atgriešanās" sezonu - "UgunsGrēks. Atgriešanās". Seriāla notikumi filmēti arī [[Bīriņu muiža|Bīriņu pils]] viesnīcā, kas arī realitātē darbojas kā viesnīca. Vienlaikus ar sezonas atklāšanu, iznāca aizkulišu seriāls "[[UgunsGrēks. Aizkadri]]". == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" rowspan="2" | Sezona ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" | Sērijas ! style="padding: 0px 90px; width:0px;" colspan="2" | Oriģinālā pārraide ! style="padding: 0px 90px; width:0px;" colspan="3" | Televīzijas pārraide |- ! Sezonas sākuma pārraide Go3 ! Sezonas beigas pārraide Go3 ! Sezonas sākuma pārraide TV3 ! Sezonas beigas pārraide TV3 ! skatītāji (vidēji) |- | '''1''' | 51 | {{dat|2022|10|10|N|bez}} | {{dat|2023|1|2|N|bez}} | {{dat|2023|2|13|N|bez}} | {{dat|2023|5|11|N|bez}} | 76 500 <ref>https://www.kantar.lv/konsolidetas-tv-skatitakais-kanals-aprili-tv3-6/</ref> |} == Galvenie tēli== {{pamatraksts|"Neprāta cena" un "Ugunsgrēks" galveno varoņu saraksts|l1="Neprāta cena" un "Ugunsgrēks" galveno varoņu saraksts}} {| class="wikitable" |- | colspan="4" align=center| '''Key''' |- | style="background: #dfd"| galvenie varoņi || style="background: #fdd" | sērijas viesis || style="background: #ececec" | neparādās |} {| class="wikitable" style="text-align:center; font-size:100%; line-height:15px;" |- ! style="background:#000;" colspan="3"| |- ! style="width:30%;"| Aktieris ! style="width:30%;"| Tēli ! style="width:30%;"|1 |- | [[Ģirts Ķesteris]] | [[Leons Timmermanis]] | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Zane Daudziņa]] | [[Helēna Jagudina|Helēna Felzenbahere]] | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Jakovs Rafaļsons]] | [[Vadims Felzenbahers]] | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Ilze Pukinska]] | [[Silvija Felzenbahere]] | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Uldis Dumpis]] | Aivars Pētersons | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Egils Melbārdis]] | Gunārs Liepiņš | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Ilze Vazdika]] | [[Milda Upīte]] | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Regīna Devīte]] | [[Zenta Upīte]] | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Kārlis Tols]] | Augusts Andersons | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Everita Pjata-Gertnere]] | Lola | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Rihards Zelezņevs]] | Ralfs | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Anete Berķe]] | Sofija | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Rūta Holendere]] | Kristiana | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- | [[Oskars Florencs-Vīksne]] | Emīls | colspan="1" style="background: #dfd; color:green;"| |- |} {{enciklopēdisks stils+}} * '''Aivars Pētersons''' ([[Uldis Dumpis]]) - viesnīcas īpašnieks. Jutās nodots un aizslēdza viesnīcu, pēc tam, kad kāds nodeva presei informāciju par Aivara konfidenciālo biznesa saietu. Uzrīkojis spēli bijušajiem darbiniekiem, kuras balvā ir pils. * '''[[Cēzars Andersons]]''' ([[Normunds Bērzs]]) - Augusta bioloģiskais tēvs. Slims ar mēnesserdzību. * '''[[Milda Upīte]]''' ([[Ilze Vazdika]]) - Leona krustmāte, Zentas nelaiķa vīra māte. Dzīvo kopā ar Zentu. Pētersonu viesnīcas bijusī kafejnīcas šefpavāre, kura ieradusies viesnīcā pēc Aivara lūguma. * '''[[Leons Timmermanis]]''' ([[Ģirts Ķesteris]]) - ārsts, Elizabetes vīrs un Augusta patēvs. Pēc Aivara ielūguma ieradās viesnīcā. * '''[[Zenta Upīte]]''' ([[Regīna Devīte]]) - Mildas nelaiķa dēla sieva. Bieži vien ir bezkaunīga, patīk baumot, melot un kādreiz ar to arī nopelnīt. Piemīt vēlme piesavināties kaut ko svešu un noklausīties citu sarunas. Aizdedzināja Silvijas gleznu. * '''[[Silvija Felzenbahere]]''' ([[Ilze Pukinska]]) - Vadima sieva. Laulībā ar Vadimu ir dzimuši dvīņi. * '''[[Vadims Felzenbahers]]''' ([[Jakovs Rafalsons]]) - Helēnas tēvs, Silvijas vīrs, ir dvīņi no sievas Silvijas. * '''[[Helēna Jagudina|Helēna Felzenbahere]]''' ([[Zane Daudziņa]]) - Vadima meita, ir meita Anna. Ir sava tēva mīlule. * '''[[Gunārs Liepiņš]]''' ([[Egils Melbārdis]]) - Pētersona viesnīcas bijušais kafejnīcas īpašnieks, pirms tam bārmenis. Meloja, ka pieder bārs. Strādāja kopā ar Sofiju bārā. * '''Emīls''' ([[Oskars Florencs-Vīksne]]) - Helēnas fotogrāfs. Patika Kristiāna, bet viņa viņu atraidīja un palika draugi. Pašlaik atrodas cietumā par Augusta slepkavības mēģinājumu. * '''Augusts Andersons''' ([[Kārlis Tols]]) - Elizabetes un Cēzara dēls, ieradies viesnīcā kopā ar Leonu - savu patēvu. * '''Ivars''' ([[Jurģis Spulenieks]]) - privātdetektīvs. Bargs pret Sofiju un Kristiānu. Strādā Aivara labā. * '''Lola''' ('''Anna Jagudina''') ([[Everita Pjata-Gertnere]]) - Helēnas meita. Ralfa sekretāre. Nogrūda Augustu no pils balkona. * '''Ralfs Raivo''' ([[Rihards Zelezņevs]]) - Sofijas brālis. * '''Juris''' "'''Jurčiks'''" '''Upītis''' ([[Pauls Iklāvs]]) - Zentas dēls. Mildas mazdēls. * '''Zuzanna''' ([[Anna Klēvere]]) - Strādā policijā. Romāns ar Leonu. * '''Kristiāna''' † ([[Rūta Dišlere]]) - Sofijas pusmāsa, Ralfa bijusī draudzene, Augusta bijusī draudzene, Uzzinājusi patiesību no Augusta, salaba ar Ralfu. Mirusi. == Skatīt arī == * "[[Neprāta cena]]" * "[[UgunsGrēks]]" == Atsauces == {{Atsauces}} {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/kino-televizija/televizija/ugunsgreka-piecgade-fakti-kuriozi-un-varonu-likstas.d?id=44299995|title='UgunsGrēka' piecgade: Fakti, kuriozi un varoņu likstas|last=Švāne|first=Līga|date={{dat|2014|3|15||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|3|15||bez}}}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160215093630/http://tvplay.skaties.lv/parraides/ugunsgreks TVplay profils] {{lv ikona}} * {{oficiālā tīmekļa vietne|https://izklaide.tv3.lv/seriali/ugunsgreks/}} {{lv ikona}} {{Filmu ārējās saites}} {{UgunsGrēks}} {{Latviešu seriāli}} [[Kategorija:"UgunsGrēks" un "Neprāta cena"| ]] [[Kategorija:Go3 oriģinālsaturs]] 5g89d6stm42kd8hu49k6a5v0zui2cjq 0 517643 4486668 4345415 2026-06-26T06:18:15Z Materialscientist 24373 ([[c:GR|GR]]) [[File:David Chase and Tony Sirico, May 2000 (cropped).jpg]] → [[File:Tony Sirico 2000.jpg]] same image, better quality 4486668 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Tonijs Siriko | vārds_orig = ''Tony Sirico'' | attēls = Tony Sirico 2000.jpg | att_izmērs = | komentārs = Tonijs Siriko 2000. gadā | dz vārds = Gennaro Anthony Sirico Jr. | dz datums = {{dat|1942|7|29}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | mirš datums = {{miršanas datums un vecums|2022|7|8|1942|7|29}} | mirš vieta = {{vieta|ASV|Florida|Fortloderdeila}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1974–2022 | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = 2 | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Džennāro Entonijs Siriko jaunākais''' ({{val|en|Gennaro Anthony Sirico Jr.}}; dzimis {{dat|1942|7|29}} , miris {{dat|2022|7|8}})<ref name="A&E Networks">{{Tīmekļa atsauce|title=Tony Sirico Biography|url=http://www.biography.com/people/tony-sirico-204392|publisher=[[The Biography Channel]]/[[A+E Networks]]|access-date=December 16, 2013|archive-date=May 22, 2012|archive-url=https://web.archive.org/web/20120522111700/http://www.biography.com/people/tony-sirico-204392|dead-url=yes}}</ref> bija amerikāņu aktieris. Plašāk pazīstams pēc Pauli Gualteri lomas seriālā "[[Soprano ģimene]]". Karjeras sākumā filmējās kā stastists filmā "[[Krusttēvs 2]]" (1974), vēlāk atveidojis gangstera lomas, tostarp filmās"[[Labie puiši]]" (1990), "[[Lodes pār Brodveju]]" (1994), "[[Varenā Afrodīte]]" (''Mighty Aphrodite'', 1995), "[[Policisti (filma)|Policisti]]" (1997), "[[Zilacainais Mikijs]]" (1999) un "[[Brīnumu rats]]" (2017). Piedalījies arī filmās "[[Slavenība (filma)|Slavenība]]" (1998), "[[Smalkās aprindas]]" (2016) un kā viesmākslinieks ieskaņojis tēlus animācijas seriālos "[[Mana trakā ģimene]]" un "[[Amerikāņu tētuks]]". == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Siriko, Tonijs}} [[Kategorija:1942. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] fd31zor614rmnkl0e645wrdudklrm3v 0 518432 4486772 4284901 2026-06-26T08:36:48Z Makenzis 56205 4486772 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #3956A8 | nos = ''KF Shkupi'' | logo_links = KF Shkupi logo.svg | logo_izm = 175px | pilns = ''Klubi Futbollistik Shkupi'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Ziemeļmaķedonija|Skopje}} | līga = [[Maķedonijas futbola Pirmā līga|2. līga]] | sez = 2025.—2026. | poz = {{decrease}} 12. vieta, [[Maķedonijas futbola Pirmā līga|Maķedonijas Pirmā līga]] | dib = 2012 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = Čairas stadions | ietilp = 6000 | krāsas = | īpašn = | prez = | tren = {{flaga|Ziemeļmaķedonija}} [[Goce Sedloskis]] | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.fcshkupi.com/}} <!------ Tērpu krāsas -------> | pattern_b1 =_shkupi2223h | pattern_la1 = _shkupi2223h | pattern_ra1 =_shkupi2223h | leftarm1 = 0000D0 | body1 = 0000D0 | rightarm1 = 0000D0 | shorts1 = 0000D0 | socks1 = 0000D0 | pattern_la2 = | pattern_b2 = _molde17a | pattern_ra2 = | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = 0000ff | socks2 = FFFFFF }} '''''KF Shkupi''''' ir [[Ziemeļmaķedonija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Skopje]]s. Klubs tika nodibināts 2012. gadā, apvienojoties ''[[FK Sloga Jugomagnat]]'' un ''FC Albarsa''. Pašlaik spēlē Ziemeļmaķedonijas futbola augstākajā līmenī — [[Maķedonijas futbola Pirmā līga|Pirmajā līgā]]. 2021.—2022. gada sezonā pirmo reizi izcīnīja valsts čempiontitulu. Mājas spēles aizvada Čairas stadionā. Klubs orientējas uz vietējiem [[albāņi|albāņu]] līdzjutējiem, tā nosaukums ''Shkupi'' ir Skopjes pilsētas nosaukums [[albāņu valoda|albāņu valodā]]. == Sasniegumi == * '''[[Maķedonijas futbola Pirmā līga|Maķedonijas Pirmā līga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fyromchamp.html |title=Macedonia - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2022|8|2||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Čempioni (1): 2021–22 ** Vicečempioni (2): 2020–21, 2022/23 * '''Maķedonijas Otrā līga''' ** Uzvarētāji (3): 2014–15 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://fcshkupi.com/}} {{sq ikona}} {{mk ikona}} {{en ikona}} {{tr ikona}} {{Sporta ārējās saites}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Ziemeļmaķedonija-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Shkupi}} [[Kategorija:Ziemeļmaķedonijas futbola klubi]] [[Kategorija:KF Shkupi]] 5285jnxslf4k5lcm0plnuykfacauynv 0 518886 4486842 4485485 2026-06-26T10:30:36Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4486842 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]]. {{monument-title-wikidata|113483504}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q113483504 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97230452 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q4699438 | label = [[Aizputes ordeņa pils]] | name = Aizputes ordeņa pils | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 9 | lat = 56.7207743 | long = 21.595675 | p625 = {{Coord|56.720774|21.595675|display=inline}} | image = 01-058aizpute.jpg | commonscat = Aizpute Castle ruins | vaid = 6396 | wikipediauri = Aizputes_orde%C5%86a_pils | year = 13. gs. 2.p. - 20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q19896858 | label = [[Aizputes pilskalns]] | name = Aizputes pilskalns | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | locality = Tebras upes labajā krastā | lat = 56.7208 | long = 21.5994 | p625 = {{Coord|56.7208|21.5994|display=inline}} | image = Church%20of%20Saint%20John%20in%20Aizpute.JPG | commonscat = Church Hill in Aizpute | vaid = 1276 | wikipediauri = Aizputes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755144 | label = [[Misiņkalna senkapi un apmetne]] | name = Misiņkalna senkapi un apmetne | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Misiņkalnā | lat = 56.718743162507 | long = 21.595108697095 | p625 = {{Coord|56.718743|21.595109|display=inline}} | image = Misi%C5%86kalna%20senkapi%20un%20apmetne%20%281%29.jpg | vaid = 1275 | wikipediauri = Misi%C5%86kalna_senkapi_un_apmetne | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755180 | label = ''[[:d:Q43755180|Aizputes pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Aizputes pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.720566674103 | long = 21.602957857963 | p625 = {{Coord|56.720567|21.602958|display=inline}} | image = 20130822-06.%20Aizputes%20pils%C4%93tas%20v%C4%93sturiskais%20centrs.jpg | vaid = 7437 | year = 13.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755220 | label = ''[[:d:Q43755220|Portāls un durvju komplekts]]'' | name = Portāls un durvju komplekts | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 22 | lat = 56.718596 | long = 21.6046314 | p625 = {{Coord|56.718596|21.604631|display=inline}} | image = Old%20Doors.JPG | vaid = 3780 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755270 | label = ''[[:d:Q43755270|Durvju komplekts ar apkalumiem]]'' | name = Durvju komplekts ar apkalumiem | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 31 | lat = 56.7180862 | long = 21.6068296 | p625 = {{Coord|56.718086|21.60683|display=inline}} | image = Atmodas%20iela%2031%20Aizpute.jpg | vaid = 3781 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755313 | label = [[Tumšais krogs|Tumšo krogs]] | name = Tumšo krogs | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 7 | lat = 56.7201304 | long = 21.6030958 | p625 = {{Coord|56.72013|21.603096|display=inline}} | image = Tum%C5%A1o%20krogs%20%283%29.jpg | vaid = 6392 | wikipediauri = Tum%C5%A1ais_krogs | year = 18. gs. 19. gs. 2.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755356 | label = ''[[:d:Q43755356|Dzīvojamā ēka un noliktava]]'' | name = Dzīvojamā ēka un noliktava | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 9 | lat = 56.7199314 | long = 21.6035038 | p625 = {{Coord|56.719931|21.603504|display=inline}} | image = Atmodas%20iela%209%20Aizpute%20front.jpg | vaid = 9104 | year = 18.gs.,19.gs. I cet., 19.gs. 40.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755398 | label = ''[[:d:Q43755398|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jāņa iela 7 | lat = 56.7210451 | long = 21.6039731 | p625 = {{Coord|56.721045|21.603973|display=inline}} | vaid = 3782 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755444 | label = ''[[:d:Q43755444|Durvju komplekts un virsgaisma]]'' | name = Durvju komplekts un virsgaisma | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Kuldīgas iela 5a | lat = 56.7222738 | long = 21.6048532 | p625 = {{Coord|56.722274|21.604853|display=inline}} | image = Kuldigas%20iela%203-5%20Aizpute.jpg | vaid = 3786 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755529 | label = ''[[:d:Q43755529|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 56.7208748 | long = 21.6004249 | p625 = {{Coord|56.720875|21.600425|display=inline}} | vaid = 3787 | year = 1904. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]] | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755583 | label = ''[[:d:Q43755583|Kapa plāksne H. Bazdoram]]'' | name = Kapa plāksne H. Bazdoram | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 56.7208748 | long = 21.6004249 | p625 = {{Coord|56.720875|21.600425|display=inline}} | vaid = 3789 | year = 1532. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]] | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755633 | label = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]] | name = Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | lat = 56.7208748 | long = 21.6004249 | p625 = {{Coord|56.720875|21.600425|display=inline}} | image = Aizpute-Church.JPG | commonscat = Church of Saint John in Aizpute | vaid = 6395 | wikipediauri = Aizputes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1254. 1698. 1733. 1860. 1887. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755704 | label = ''[[:d:Q43755704|Sienas dekoratīvā apdare]]'' | name = Sienas dekoratīvā apdare | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 9 | lat = 56.7207743 | long = 21.595675 | p625 = {{Coord|56.720774|21.595675|display=inline}} | vaid = 3795 | year = 16./17.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aizputes ordeņa pils]] | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43770894 | label = ''[[:d:Q43770894|Aizputes viduslaiku pils]]'' | name = Aizputes viduslaiku pils | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 9 | lat = 56.7207743 | long = 21.595675 | p625 = {{Coord|56.720774|21.595675|display=inline}} | vaid = 1277 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755772 | label = [[Baltcepuru pilskalns]] | name = Baltcepuru pilskalns | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Baltcepurēm un Avotiņiem | lat = 56.725449361845 | long = 21.568274425307 | p625 = {{Coord|56.725449|21.568274|display=inline}} | vaid = 1278 | wikipediauri = Baltcepuru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755810 | label = [[Žagatu viduslaiku kapsēta]] | name = Žagatu viduslaiku kapsēta | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Žagatām | lat = 56.691747247074 | long = 21.512914061916 | p625 = {{Coord|56.691747|21.512914|display=inline}} | vaid = 1279 | wikipediauri = %C5%BDagatu_viduslaiku_kaps%C4%93ta | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755847 | label = [[Dzintarkalnu viduslaiku kapsēta]] | name = Dzintarkalnu viduslaiku kapsēta | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dzintarkalniem | lat = 56.702505920563 | long = 21.606391497192 | p625 = {{Coord|56.702506|21.606391|display=inline}} | vaid = 1280 | wikipediauri = Dzintarkalnu_viduslaiku_kaps%C4%93ta | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755881 | label = [[Orma kalns|Orma kalns - pilskalns]] | name = Orma kalns - pilskalns | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pilskalniem | lat = 56.698216991819 | long = 21.61059436081 | p625 = {{Coord|56.698217|21.610594|display=inline}} | vaid = 1281 | wikipediauri = Orma_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755922 | label = [[Kapličas kalns|Kapličas kalns - pilskalns]] | name = Kapličas kalns - pilskalns | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vizbuļiem | lat = 56.689641862137 | long = 21.534466799301 | p625 = {{Coord|56.689642|21.534467|display=inline}} | vaid = 1282 | wikipediauri = Kapli%C4%8Das_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755954 | label = [[Kaujas vieta "Rokas birzs"]] | name = Kaujas vieta "Rokas birzs" | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Aizputes - Liepājas un Aizputes - Priekules ceļu sazarojumā | lat = 56.712167999205 | long = 21.557710614095 | p625 = {{Coord|56.712168|21.557711|display=inline}} | image = Monument%20-%201905%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Rokas birzs | vaid = 39 | wikipediauri = Kaujas_vieta_%22Rokas_birzs%22 | year = 1905. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43758019 | label = ''[[:d:Q43758019|Ciļņi - frontona dekoratīvie veidojumi]]'' | name = Ciļņi - frontona dekoratīvie veidojumi | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3827 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758061 | label = ''[[:d:Q43758061|Durvju komplekti (8)]]'' | name = Durvju komplekti (8) | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3828 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758106 | label = ''[[:d:Q43758106|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3829 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758149 | label = ''[[:d:Q43758149|Frontona dekoratīvais veidojums]]'' | name = Frontona dekoratīvais veidojums | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3830 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758194 | label = ''[[:d:Q43758194|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | image = 2015%2003%20Apriku%20mui%C5%BEas%20kr%C4%81sns%20%281%29.jpg | commonscat = Tiled stove in Apriķi Manor | vaid = 3831 | year = 1740. 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758290 | label = ''[[:d:Q43758290|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3820 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758337 | label = ''[[:d:Q43758337|Ērgeļu luktas]]'' | name = Ērgeļu luktas | municipality = Apriķi | district = Lažas pagasts<br/>Apriķi | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3822 | year = ap 1710. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796339 | label = ''[[:d:Q43796339|Griestu gleznojumi]]'' | name = Griestu gleznojumi | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3823 | year = 18.gs.40.g. 20.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796387 | label = ''[[:d:Q43796387|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3824 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796432 | label = ''[[:d:Q43796432|Kungu loža]]'' | name = Kungu loža | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3826 | year = ap 1710. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796475 | label = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | name = Apriķu luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | image = Apri%C4%B7u%20bazn%C4%ABca%202000-06-11.jpg | commonscat = Lutheran church in Apriķi | vaid = 6423 | wikipediauri = Apri%C4%B7u_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1700.,19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q51885847 | label = ''[[:d:Q51885847|Priežu kalva - senkapi]]'' | name = Priežu kalva - senkapi | municipality = Asīte | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Lielā iela 7 | lat = 56.481425945986 | long = 21.665245298045 | p625 = {{Coord|56.481426|21.665245|display=inline}} | vaid = 1399 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = As%C4%ABte }} {{monument | qid = Q51885795 | label = ''[[:d:Q51885795|Bunkas senkapi]]'' | name = Bunkas senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Bunkas muižas grantsbedrēm | lat = 56.503903503196 | long = 21.499444430442 | p625 = {{Coord|56.503904|21.499444|display=inline}} | vaid = 1287 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885796 | label = [[Gravenieku Elkas kalns]] | name = Gravenieku Elkas kalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Graveniekiem | lat = 56.553597917813 | long = 21.624936426686 | p625 = {{Coord|56.553598|21.624936|display=inline}} | vaid = 1288 | wikipediauri = Gravenieku_Elkas_kalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885797 | label = [[Gaiļa kalns|Gaiļa kalns - pilskalns]] | name = Gaiļa kalns - pilskalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bumbuļiem | lat = 56.494006848175 | long = 21.596424980453 | p625 = {{Coord|56.494007|21.596425|display=inline}} | vaid = 1289 | wikipediauri = Gai%C4%BCa_kalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885798 | label = [[Krotes pilskalns]] | name = Krotes pilskalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dzintarniekiem un Pilskalniem | lat = 56.55033727586 | long = 21.523114213898 | p625 = {{Coord|56.550337|21.523114|display=inline}} | vaid = 1290 | wikipediauri = Krotes_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885801 | label = [[Zviedru kapi (pilskalns)|Zviedru kapi - pilskalns]] | name = Zviedru kapi - pilskalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Šalkām | lat = 56.515648531768 | long = 21.411757153953 | p625 = {{Coord|56.515649|21.411757|display=inline}} | vaid = 1291 | wikipediauri = Zviedru_kapi_(pilskalns) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885802 | label = ''[[:d:Q51885802|Grantiņu senkapi]]'' | name = Grantiņu senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Grantiņiem | lat = 56.496607420369 | long = 21.48930028529 | p625 = {{Coord|56.496607|21.4893|display=inline}} | vaid = 1292 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885803 | label = ''[[:d:Q51885803|Kalniņu senkapi]]'' | name = Kalniņu senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalniņiem | lat = 56.497701570762 | long = 21.559940315763 | p625 = {{Coord|56.497702|21.55994|display=inline}} | vaid = 1293 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885804 | label = ''[[:d:Q51885804|Gravenieku senkapi (Misiņkalns)]]'' | name = Gravenieku senkapi (Misiņkalns) | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Valkiem un bij. Graveniekiem | lat = 56.548730491335 | long = 21.623992289179 | p625 = {{Coord|56.54873|21.623992|display=inline}} | vaid = 1294 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885805 | label = ''[[:d:Q51885805|Valku senkapi]]'' | name = Valku senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Valkiem, Vārtājas upes kreisajā krastā | lat = 56.557923852178 | long = 21.645292153094 | p625 = {{Coord|56.557924|21.645292|display=inline}} | vaid = 1295 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005561 | label = ''[[:d:Q47005561|Bārtas senkapi]]'' | name = Bārtas senkapi | municipality = Bārtas pagasts | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Jaunajos Plostnieku kapos | lat = 56.332612786743 | long = 21.31365191279 | p625 = {{Coord|56.332613|21.313652|display=inline}} | vaid = 1283 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%81rtas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005563 | label = ''[[:d:Q47005563|Mežu senkapi (Sila kapi)]]'' | name = Mežu senkapi (Sila kapi) | municipality = Bārtas pagasts | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mežiem, Bārtas - Krūtes ceļa kreisajā pusē | lat = 56.376268126721 | long = 21.323647474155 | p625 = {{Coord|56.376268|21.323647|display=inline}} | vaid = 1285 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%81rtas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005564 | label = ''[[:d:Q47005564|Franču kapi - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Franču kapi - viduslaiku kapsēta | municipality = Bārtas pagasts | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vecajiem Plostnieku kapiem, pie dīķa | lat = 56.334457697879 | long = 21.314238732658 | p625 = {{Coord|56.334458|21.314239|display=inline}} | vaid = 1286 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%81rtas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756431 | label = ''[[:d:Q43756431|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts<br/>Cīrava | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | vaid = 3799 | year = 1781. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756476 | label = ''[[:d:Q43756476|Ērģeļu luktas un prospekts]]'' | name = Ērģeļu luktas un prospekts | municipality = Cīrava | district = Cīravas pagasts<br/>Cīrava | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | vaid = 3801 | year = 1781. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756520 | label = ''[[:d:Q43756520|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | vaid = 3802 | year = 1781. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756562 | label = ''[[:d:Q43756562|Kapa piemineklis J.E.Bērai]]'' | name = Kapa piemineklis J.E.Bērai | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | vaid = 3803 | year = 1782. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756605 | label = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | name = Cīravas luterāņu baznīca | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.736009805681 | long = 21.383457973043 | p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}} | image = C%C4%ABravas%20bazn%C4%ABca%202001-11-10.jpg | commonscat = Cīrava Lutheran church | vaid = 6402 | year = 1780. -1781. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756662 | label = ''[[:d:Q43756662|Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās) | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižas pilī | lat = 56.735159574302 | long = 21.385290538516 | p625 = {{Coord|56.73516|21.385291|display=inline}} | vaid = 3806 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756749|Cīravas muižas pils]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756749 | label = ''[[:d:Q43756749|Cīravas muižas pils]]'' | name = Cīravas muižas pils | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.73515957434 | long = 21.38529053859 | p625 = {{Coord|56.73516|21.385291|display=inline}} | image = C%C4%ABravas%20pils%202001-11-10.jpg | commonscat = Cīrava Palace | vaid = 6398 | year = 18. gs.b., 1868. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756807 | label = ''[[:d:Q43756807|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.734843463673 | long = 21.385870111785 | p625 = {{Coord|56.734843|21.38587|display=inline}} | vaid = 6399 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756859 | label = ''[[:d:Q43756859|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.735466502319 | long = 21.384255051558 | p625 = {{Coord|56.735467|21.384255|display=inline}} | image = Kalpu%20m%C4%81ja%20%281%29.jpg | vaid = 6400 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756909 | label = ''[[:d:Q43756909|Staļļi]]'' | name = Staļļi | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.734248150496 | long = 21.384587825821 | p625 = {{Coord|56.734248|21.384588|display=inline}} | image = Zirgu%20stallis%20%284%29.jpg | vaid = 6401 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756953 | label = ''[[:d:Q43756953|Cīravas ūdensdzirnavas]]'' | name = Cīravas ūdensdzirnavas | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas dzirnavas | lat = 56.736327907407 | long = 21.384482438715 | p625 = {{Coord|56.736328|21.384482|display=inline}} | image = Dzirnavas%20%288%29.jpg | vaid = 8546 | year = 1881. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756001 | label = [[Blieķu kalns|Blieķu kalns - pilskalns]] | name = Blieķu kalns - pilskalns | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Brīvzemniekiem | lat = 56.709522446626 | long = 21.36064846018 | p625 = {{Coord|56.709522|21.360648|display=inline}} | vaid = 1296 | wikipediauri = Blie%C4%B7u_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756035 | label = ''[[:d:Q43756035|Ķintu apmetne ar aku]]'' | name = Ķintu apmetne ar aku | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Avotiņiem | lat = 56.744345215319 | long = 21.420617094456 | p625 = {{Coord|56.744345|21.420617|display=inline}} | vaid = 1297 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756076 | label = ''[[:d:Q43756076|Buču senkapi]]'' | name = Buču senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bučiem, Durbes upes kreisajā krastā | lat = 56.711074265593 | long = 21.358090912425 | p625 = {{Coord|56.711074|21.358091|display=inline}} | vaid = 1298 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756114 | label = ''[[:d:Q43756114|Dārznieku senkapi]]'' | name = Dārznieku senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dārzniekiem, Cīravas - Aizputes lielceļa labajā pusē | lat = 56.722897186161 | long = 21.421819844745 | p625 = {{Coord|56.722897|21.42182|display=inline}} | vaid = 1299 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756147 | label = ''[[:d:Q43756147|Ozolu senkapi]]'' | name = Ozolu senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dārzniekiem, Rubeņu upītes labajā krastā | lat = 56.726214212548 | long = 21.416038852244 | p625 = {{Coord|56.726214|21.416039|display=inline}} | vaid = 1300 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756181 | label = ''[[:d:Q43756181|Paugas kapi - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Paugas kapi - viduslaiku kapsēta | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dīķiem | lat = 56.712921329169 | long = 21.390715821063 | p625 = {{Coord|56.712921|21.390716|display=inline}} | vaid = 1301 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756224 | label = ''[[:d:Q43756224|Grāveru senkapi]]'' | name = Grāveru senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Grāveriem | lat = 56.732974703672 | long = 21.302014554538 | p625 = {{Coord|56.732975|21.302015|display=inline}} | vaid = 1302 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756261 | label = ''[[:d:Q43756261|Lapegļu senkapi]]'' | name = Lapegļu senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lapegļiem( bij. Vecvagariem) | lat = 56.738754207499 | long = 21.372931471125 | p625 = {{Coord|56.738754|21.372931|display=inline}} | vaid = 1303 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756304 | label = ''[[:d:Q43756304|Cīravas akmens krāvums]]'' | name = Cīravas akmens krāvums | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pūcēm, D no Buču senkapiem | lat = 56.700740955293 | long = 21.34851147355 | p625 = {{Coord|56.700741|21.348511|display=inline}} | vaid = 1304 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756339 | label = ''[[:d:Q43756339|Rūķu senkapi]]'' | name = Rūķu senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rūķiem | lat = 56.707272589251 | long = 21.398164597969 | p625 = {{Coord|56.707273|21.398165|display=inline}} | vaid = 1305 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756376 | label = ''[[:d:Q43756376|Dzērves - Cīravas tautas skola]]'' | name = Dzērves - Cīravas tautas skola | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dzērves pagastskolas internātā | lat = 56.750355734427 | long = 21.402588886025 | p625 = {{Coord|56.750356|21.402589|display=inline}} | vaid = 40 | year = 1833.-1840. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002564 | label = ''[[:d:Q47002564|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dunalkas muižā | lat = 56.685723780252 | long = 21.330316321821 | p625 = {{Coord|56.685724|21.330316|display=inline}} | vaid = 6405 | year = 18. gs. b.,19.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]'' | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002569 | label = ''[[:d:Q47002569|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dunalkas muižā | lat = 56.685345027529 | long = 21.331991081153 | p625 = {{Coord|56.685345|21.331991|display=inline}} | vaid = 6406 | year = 19. gs.v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]'' | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002572 | label = ''[[:d:Q47002572|Dunalkas baronu kapliča]]'' | name = Dunalkas baronu kapliča | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Durbes - Aizputes ceļa | lat = 56.670344997211 | long = 21.387578547957 | p625 = {{Coord|56.670345|21.387579|display=inline}} | vaid = 6403 | year = 18./19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002577 | label = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]'' | name = Dunalkas muižas apbūve | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dunalkas muižā | lat = 56.685620383136 | long = 21.331649041675 | p625 = {{Coord|56.68562|21.331649|display=inline}} | vaid = 6404 | year = 18. gs. - 20.gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042403|Dunalkas muiža]]'' | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002547 | label = ''[[:d:Q47002547|Upmaļu apmetne]]'' | name = Upmaļu apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes upes kreisajā krastā pie Līdakām un Upmaļiem | lat = 56.680850285243 | long = 21.328709678722 | p625 = {{Coord|56.68085|21.32871|display=inline}} | vaid = 1306 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002548 | label = ''[[:d:Q47002548|Upesputriņu apmetne]]'' | name = Upesputriņu apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes upes labajā krastā pie Upesputriņiem | lat = 56.67710191313 | long = 21.324067389322 | p625 = {{Coord|56.677102|21.324067|display=inline}} | vaid = 1307 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002553 | label = ''[[:d:Q47002553|Dunalkas apmetne]]'' | name = Dunalkas apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes upes labajā krastā, Z no Rogām | lat = 56.681904187858 | long = 21.336640810452 | p625 = {{Coord|56.681904|21.336641|display=inline}} | vaid = 1308 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002554 | label = ''[[:d:Q47002554|Ķiepes strauta apmetne]]'' | name = Ķiepes strauta apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Ķiepes strauta ietekas Durbes ezerā | lat = 56.633105362199 | long = 21.393923389402 | p625 = {{Coord|56.633105|21.393923|display=inline}} | vaid = 1309 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002555 | label = [[Dunalkas Elku kalns|Dunalkas Elku kalns - pilskalns]] | name = Dunalkas Elku kalns - pilskalns | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Graviņām | lat = 56.674410871967 | long = 21.317716474348 | p625 = {{Coord|56.674411|21.317716|display=inline}} | vaid = 1310 | wikipediauri = Dunalkas_Elku_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002557 | label = ''[[:d:Q47002557|Robežnieku apmetne]]'' | name = Robežnieku apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Robežniekiem, Durbes upes kreisajā krastā | lat = 56.661204480342 | long = 21.316297781233 | p625 = {{Coord|56.661204|21.316298|display=inline}} | vaid = 1311 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002561 | label = ''[[:d:Q47002561|Strungu senkapi]]'' | name = Strungu senkapi | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Strungām | lat = 56.641148692765 | long = 21.427125781179 | p625 = {{Coord|56.641149|21.427126|display=inline}} | vaid = 1312 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182281 | label = ''[[:d:Q55182281|Sanderu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Sanderu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Dunikas pagasts | district = Dunikas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sanderiem | lat = 56.315555015779 | long = 21.322947814392 | p625 = {{Coord|56.315555|21.322948|display=inline}} | vaid = 1313 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunikas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182286 | label = ''[[:d:Q55182286|Rātu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Rātu viduslaiku kapsēta | municipality = Dunikas pagasts | district = Dunikas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = ZA bij. Rātiem, Bārtas upes kreisajā krastā | lat = 56.328331884549 | long = 21.324916375457 | p625 = {{Coord|56.328332|21.324916|display=inline}} | vaid = 1314 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunikas_pagasts }} {{monument | qid = Q20876376 | label = [[Durbes viduslaiku pils]] | name = Durbes viduslaiku pils | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes parkā | lat = 56.590395425413 | long = 21.36390134768 | p625 = {{Coord|56.590395|21.363901|display=inline}} | image = Durbe%20castle.jpg | commonscat = Durbe Castle ruins | vaid = 1315 | wikipediauri = Durbes_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002581 | label = ''[[:d:Q47002581|Durbes viduslaiku kapsēta (Mēra kapi)]]'' | name = Durbes viduslaiku kapsēta (Mēra kapi) | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = starp viduslaiku pils vietu un Priedienu | lat = 56.590899417742 | long = 21.367302267453 | p625 = {{Coord|56.590899|21.367302|display=inline}} | vaid = 1320 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002583 | label = ''[[:d:Q47002583|Durbes kaujas vieta]]'' | name = Durbes kaujas vieta | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes R daļā | lat = 56.589191748407 | long = 21.357162815371 | p625 = {{Coord|56.589192|21.357163|display=inline}} | vaid = 41 | year = 1260. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002585 | label = ''[[:d:Q47002585|Durbes pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Durbes pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.589212129924 | long = 21.368347559575 | p625 = {{Coord|56.589212|21.368348|display=inline}} | image = Durbe%20Fire%20Departament%20-%201937.jpg | vaid = 7438 | year = 16.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002586 | label = ''[[:d:Q47002586|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | locality = Durbes luterāņu baznīcā | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}} | vaid = 3808 | year = 18.gs.10.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47002595|Durbes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002588 | label = ''[[:d:Q47002588|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | locality = Durbes luterāņu baznīcā | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}} | vaid = 3809 | year = 1834. 1872. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002593 | label = ''[[:d:Q47002593|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | locality = Durbes luterāņu baznīcā | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}} | vaid = 3811 | year = 18.gs.10.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002595 | label = ''[[:d:Q47002595|Durbes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | name = Durbes luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}} | image = Durbe%20church.jpg | commonscat = Lutheran church in Durbe | vaid = 6407 | year = 1651. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002598 | label = ''[[:d:Q47002598|Bij.Špringera pamatskola]]'' | name = Bij.Špringera pamatskola | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 3 | lat = 56.5882969 | long = 21.3689686 | p625 = {{Coord|56.588297|21.368969|display=inline}} | vaid = 42 | year = 19.gs.50.g. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002600 | label = ''[[:d:Q47002600|Jaunoktes viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jaunoktes viduslaiku kapsēta | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Jaunoktes muižā pie Purmaļiem | lat = 56.60510008099 | long = 21.400145782249 | p625 = {{Coord|56.6051|21.400146|display=inline}} | vaid = 1316 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002602 | label = ''[[:d:Q47002602|Dīru senkapi]]'' | name = Dīru senkapi | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dīriem, Rīgas - Liepājas dzelzceļa labajā pusē | lat = 56.560756603774 | long = 21.408203925603 | p625 = {{Coord|56.560757|21.408204|display=inline}} | vaid = 1317 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002604 | label = ''[[:d:Q47002604|Dižprāmu senkapi]]'' | name = Dižprāmu senkapi | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dižprāmiem | lat = 56.555003518066 | long = 21.468103733058 | p625 = {{Coord|56.555004|21.468104|display=inline}} | vaid = 1318 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002606 | label = ''[[:d:Q47002606|Šilderu Elkas kalns - nocietināta senvieta]]'' | name = Šilderu Elkas kalns - nocietināta senvieta | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Stūrmaņiem un Šilderiem | lat = 56.544936889852 | long = 21.48047839898 | p625 = {{Coord|56.544937|21.480478|display=inline}} | vaid = 1319 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002608 | label = ''[[:d:Q47002608|Līgutu muižas pils]]'' | name = Līgutu muižas pils | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.606789513108 | long = 21.363517805813 | p625 = {{Coord|56.60679|21.363518|display=inline}} | vaid = 8575 | year = 1814.-1820. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002609 | label = ''[[:d:Q47002609|Līgutu muižas pārvaldnieka māja]]'' | name = Līgutu muižas pārvaldnieka māja | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.606351219085 | long = 21.364115439739 | p625 = {{Coord|56.606351|21.364115|display=inline}} | vaid = 8576 | year = 1827. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q20855904 | label = [[Embūtes pilsdrupas]] | name = Embūtes pilsdrupas | municipality = Embūte | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.505 | long = 21.818333333333 | p625 = {{Coord|56.505|21.818333|display=inline}} | image = Emb%C5%ABtes%20pilsdrupas%202001-11-10.jpg | commonscat = Embūte Castle ruins | vaid = 1321 | wikipediauri = Emb%C5%ABtes_pilsdrupas | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABte }} {{monument | qid = Q5370281 | label = [[Embūtes pilskalns|Embūtes pils]] | name = Embūtes pils | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Embūtes muižas, Lankas upes labajā krastā | lat = 56.510749620275 | long = 21.820689053926 | p625 = {{Coord|56.51075|21.820689|display=inline}} | image = Emb%C5%ABtes%20pilskalns%2002.jpg | commonscat = Embūte hillfort | vaid = 1322 | wikipediauri = Emb%C5%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380461 | label = ''[[:d:Q55380461|Embūtes Upurkalns - kulta vieta]]'' | name = Embūtes Upurkalns - kulta vieta | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Embūtes pilskalna un Pilskalniem | lat = 56.511695191455 | long = 21.826169756041 | p625 = {{Coord|56.511695|21.82617|display=inline}} | vaid = 1323 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380462 | label = ''[[:d:Q55380462|Padambju senkapi (Kapu kalns)]]'' | name = Padambju senkapi (Kapu kalns) | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Padambjiem | lat = 56.503083541529 | long = 21.757318417938 | p625 = {{Coord|56.503084|21.757318|display=inline}} | vaid = 1324 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380464 | label = ''[[:d:Q55380464|Sproģu senkapi]]'' | name = Sproģu senkapi | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sproģiem | lat = 56.513230887455 | long = 21.86079695252 | p625 = {{Coord|56.513231|21.860797|display=inline}} | vaid = 1325 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380466 | label = [[Tulču pilskalns]] | name = Tulču pilskalns | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Tulčiem, Kojas upes labajā krastā | lat = 56.570234944874 | long = 21.789516660384 | p625 = {{Coord|56.570235|21.789517|display=inline}} | vaid = 1326 | wikipediauri = Tul%C4%8Du_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380469 | label = ''[[:d:Q55380469|Vībiņu muižas senkapi]]'' | name = Vībiņu muižas senkapi | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vībiņu muižas | lat = 56.484226508111 | long = 21.896283336777 | p625 = {{Coord|56.484227|21.896283|display=inline}} | vaid = 1327 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380472 | label = [[Vēreskalns|Vēreskalns - pilskalns]] | name = Vēreskalns - pilskalns | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = starp Vēreskalniem un Kalniņiem | lat = 56.545365333529 | long = 21.806149117078 | p625 = {{Coord|56.545365|21.806149|display=inline}} | vaid = 1328 | wikipediauri = V%C4%93reskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q15220060 | label = [[Vārtājas pilskalns]] | name = Vārtājas pilskalns | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalneniekiem un Znotēniem | lat = 56.48972222 | long = 21.38166667 | p625 = {{Coord|56.489722|21.381667|display=inline}} | vaid = 1331 | wikipediauri = V%C4%81rt%C4%81jas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005571 | label = [[Gaviezes Elkukalns|Gaviezes Elkukalns - pilskalns]] | name = Gaviezes Elkukalns - pilskalns | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elkukalniem | lat = 56.495885598291 | long = 21.288635030715 | p625 = {{Coord|56.495886|21.288635|display=inline}} | vaid = 1329 | wikipediauri = Gaviezes_Elkukalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005572 | label = ''[[:d:Q47005572|Kaiju viduslaiku kapsēta (Kriša kalniņš)]]'' | name = Kaiju viduslaiku kapsēta (Kriša kalniņš) | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kaijām | lat = 56.488971650465 | long = 21.366834774576 | p625 = {{Coord|56.488972|21.366835|display=inline}} | vaid = 1330 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005578 | label = ''[[:d:Q47005578|Zusnu senkapi]]'' | name = Zusnu senkapi | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Zusnām | lat = 56.517761809704 | long = 21.252423585847 | p625 = {{Coord|56.517762|21.252424|display=inline}} | vaid = 1332 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q12652898 | label = [[Diždāmes pilskalns]] | name = Diždāmes pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sedeliem, Vidvidas upes labajā krastā | lat = 56.340661567097 | long = 21.712068850316 | p625 = {{Coord|56.340662|21.712069|display=inline}} | vaid = 1337 | wikipediauri = Di%C5%BEd%C4%81mes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q12674038 | label = [[Straujenieku pilskalns]] | name = Straujenieku pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Aizvīķu kapsētas un Straujeniekiem | lat = 56.337146399497 | long = 21.720285439466 | p625 = {{Coord|56.337146|21.720285|display=inline}} | vaid = 1333 | wikipediauri = Straujenieku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q16442838 | label = [[Aizvīķu pilskalns]] | name = Aizvīķu pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pileniekiem | lat = 56.33576 | long = 21.71225 | p625 = {{Coord|56.33576|21.71225|display=inline}} | vaid = 1336 | wikipediauri = Aizv%C4%AB%C4%B7u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q16451990 | label = ''[[:d:Q16451990|Gramzdas I pilskalns]]'' | name = Gramzdas I pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gramzdas kapsētas | lat = 56.357671063618 | long = 21.604483964328 | p625 = {{Coord|56.357671|21.604484|display=inline}} | vaid = 1334 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885809 | label = ''[[:d:Q51885809|Kunkuļu senkapi]]'' | name = Kunkuļu senkapi | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kunkuļiem | lat = 56.316365806434 | long = 21.708526720348 | p625 = {{Coord|56.316366|21.708527|display=inline}} | vaid = 1335 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885814 | label = ''[[:d:Q51885814|Tiltiņu senkapi]]'' | name = Tiltiņu senkapi | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Tiltiņiem | lat = 56.333626448157 | long = 21.683360707364 | p625 = {{Coord|56.333626|21.683361|display=inline}} | vaid = 1338 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885817 | label = ''[[:d:Q51885817|Upīšu senkapi]]'' | name = Upīšu senkapi | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upītēm | lat = 56.372729406176 | long = 21.595873749876 | p625 = {{Coord|56.372729|21.595874|display=inline}} | vaid = 1339 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q4150015 | label = [[Grobiņas pils|Grobiņas vidusslaiku pils]] | name = Grobiņas vidusslaiku pils | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Lielā iela 56 | lat = 56.534166666667 | long = 21.1625 | p625 = {{Coord|56.534167|21.1625|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20pils.JPG | commonscat = Grobiņa Castle ruins | vaid = 1343 | wikipediauri = Grobi%C5%86as_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q20401404 | label = [[Grobiņas luterāņu baznīca]] | name = Grobiņas luterāņu baznīca | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Lielā iela 21 | lat = 56.5358 | long = 21.1636 | p625 = {{Coord|56.5358|21.1636|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202018%20-%201.jpg | commonscat = Lutheran church in Grobiņa | vaid = 6408 | wikipediauri = Grobi%C5%86as_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1662. -1663. 20. gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005579 | label = ''[[:d:Q47005579|Grobiņas pilskalns (Skabārža kalns) un senpilsēta]]'' | name = Grobiņas pilskalns (Skabārža kalns) un senpilsēta | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ālandes upes labajā krastā, Dzirnezera pussalā | lat = 56.533046007771 | long = 21.166919203292 | p625 = {{Coord|56.533046|21.166919|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20pilskalns.%20Skab%C4%81r%C5%BEa%20kalns%2001.jpg | commonscat = Grobiņas pilskalns | vaid = 1340 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005580 | label = ''[[:d:Q47005580|Priediena senkapi]]'' | name = Priediena senkapi | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie jāšanas sporta kompleksa | lat = 56.530808567178 | long = 21.189733842122 | p625 = {{Coord|56.530809|21.189734|display=inline}} | vaid = 1342 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005583 | label = ''[[:d:Q47005583|Grobiņas pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Grobiņas pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.534443551151 | long = 21.166933653737 | p625 = {{Coord|56.534444|21.166934|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20baptistu%20draudzes%20l%C5%ABg%C5%A1anu%20nams%201999.jpg | vaid = 7439 | year = 17.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005593 | label = ''[[:d:Q47005593|Atkalnu senkapi]]'' | name = Atkalnu senkapi | municipality = Grobiņas pagasts | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Atkalniem un Lankupiem | lat = 56.530492418134 | long = 21.199454146946 | p625 = {{Coord|56.530492|21.199454|display=inline}} | vaid = 1341 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts }} {{monument | qid = Q47005594 | label = ''[[:d:Q47005594|Porānu (Pūrānu) senkapi]]'' | name = Porānu (Pūrānu) senkapi | municipality = Grobiņas pagasts | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Porāniem (Pūrāniem) | lat = 56.548893690795 | long = 21.175479365852 | p625 = {{Coord|56.548894|21.175479|display=inline}} | vaid = 1344 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts }} {{monument | qid = Q47005596 | label = ''[[:d:Q47005596|Smukumu senkapi]]'' | name = Smukumu senkapi | municipality = Grobiņas pagasts | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rudzukalniem ( bij. Smukumiem) | lat = 56.528256461144 | long = 21.163903382614 | p625 = {{Coord|56.528256|21.163903|display=inline}} | vaid = 1345 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts }} {{monument | qid = Q47005600 | label = ''[[:d:Q47005600|Balkona margas]]'' | name = Balkona margas | municipality = Iļģi | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Iļģu muižas kungu mājā | lat = 56.534770792234 | long = 21.222931267949 | p625 = {{Coord|56.534771|21.222931|display=inline}} | image = I%C4%BC%C4%A3u%20manor.jpg | vaid = 3813 | year = 18./19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = I%C4%BC%C4%A3i_(ciems) }} {{monument | qid = Q43757003 | label = [[Kalvenes pilskalns]] | name = Kalvenes pilskalns | municipality = Kalvenes pagasts | district = Kalvenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mežsargiem | lat = 56.637428283273 | long = 21.78755574136 | p625 = {{Coord|56.637428|21.787556|display=inline}} | vaid = 1352 | wikipediauri = Kalvenes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalvenes_pagasts }} {{monument | qid = Q43757034 | label = [[Drogas pilskalns]] | name = Drogas pilskalns | municipality = Kalvenes pagasts | district = Kalvenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pilskalniem, Stroķupītes krastā | lat = 56.610654008323 | long = 21.610668840435 | p625 = {{Coord|56.610654|21.610669|display=inline}} | vaid = 1353 | wikipediauri = Drogas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalvenes_pagasts }} {{monument | qid = Q12659414 | label = [[Kalētu pilskalns]] | name = Kalētu pilskalns | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Plūdoņiem, Apšupes krastā | lat = 56.29559 | long = 21.53183 | p625 = {{Coord|56.29559|21.53183|display=inline}} | vaid = 1349 | wikipediauri = Kal%C4%93tu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q12661548 | label = [[Krūtes pilskalns]] | name = Krūtes pilskalns | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Bārtas un Vārtājas upju satekā | lat = 56.332009714264 | long = 21.385963719291 | p625 = {{Coord|56.33201|21.385964|display=inline}} | vaid = 1346 | wikipediauri = Kr%C5%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885818 | label = ''[[:d:Q51885818|Lanku senkapi]]'' | name = Lanku senkapi | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lankām | lat = 56.327834238611 | long = 21.556771480227 | p625 = {{Coord|56.327834|21.556771|display=inline}} | vaid = 1347 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885819 | label = ''[[:d:Q51885819|Ozolu senkapi]]'' | name = Ozolu senkapi | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ozolu veikala | lat = 56.330598630395 | long = 21.535181748052 | p625 = {{Coord|56.330599|21.535182|display=inline}} | vaid = 1348 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885820 | label = ''[[:d:Q51885820|Raču apmetne]]'' | name = Raču apmetne | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Poļiem un bij. Račiem | lat = 56.316704672267 | long = 21.554591847534 | p625 = {{Coord|56.316705|21.554592|display=inline}} | vaid = 1350 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885821 | label = ''[[:d:Q51885821|Saušu apmetne]]'' | name = Saušu apmetne | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Saušiem | lat = 56.318777529083 | long = 21.563686531889 | p625 = {{Coord|56.318778|21.563687|display=inline}} | vaid = 1351 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q4993599 | label = [[Kazdangas pils]] | name = Kazdangas pils | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jaunatnes gatve 1 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.73395 | long = 21.73272 | p625 = {{Coord|56.73395|21.73272|display=inline}} | image = Kazdangas%20pils.JPG | commonscat = Kazdanga Palace | vaid = 6414 | wikipediauri = Kazdangas_pils | year = 1800. 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757361 | label = ''[[:d:Q43757361|Parkets]]'' | name = Parkets | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižas kavalieru mājā | lat = 56.733749468945 | long = 21.731739912503 | p625 = {{Coord|56.733749|21.73174|display=inline}} | vaid = 3816 | year = 1907. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757398 | label = ''[[:d:Q43757398|Vāze]]'' | name = Vāze | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižas parkā | lat = 56.728247650756 | long = 21.733211239213 | p625 = {{Coord|56.728248|21.733211|display=inline}} | image = 2010%2008%20Kazdanga%20%287%29.jpg | vaid = 3818 | year = 19.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757444 | label = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | name = Kazdangas muižas apbūve | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.728247650631 | long = 21.733211239055 | p625 = {{Coord|56.728248|21.733211|display=inline}} | vaid = 6413 | year = 1800. 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138511115|Kazdangas muiža]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757488 | label = ''[[:d:Q43757488|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.728247650631 | long = 21.733211239055 | p625 = {{Coord|56.728248|21.733211|display=inline}} | image = Stone%20bridge%20in%20Kazdanga.jpg | commonscat = Kazdanga manor park | vaid = 6422 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757580 | label = ''[[:d:Q43757580|"Kavalieru" māja]]'' | name = "Kavalieru" māja | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jaunatnes gatve 1a | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7338555 | long = 21.7316004 | p625 = {{Coord|56.733855|21.7316|display=inline}} | vaid = 6417 | year = 1800. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757627 | label = ''[[:d:Q43757627|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jaunatnes gatve 3 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7337584 | long = 21.7329866 | p625 = {{Coord|56.733758|21.732987|display=inline}} | vaid = 6419 | year = 1800. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757659 | label = ''[[:d:Q43757659|Ūdensdzirnavas]]'' | name = Ūdensdzirnavas | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepu gatve 10-10a | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.72842 | long = 21.73206 | p625 = {{Coord|56.72842|21.73206|display=inline}} | image = Kazdanga%20Watermill.jpg | vaid = 6421 | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757661 | label = ''[[:d:Q43757661|Krogs]]'' | name = Krogs | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepu gatve 8 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7294756 | long = 21.731788 | p625 = {{Coord|56.729476|21.731788|display=inline}} | image = Old%20house%20in%20Kazdanga%20%28krogs%29.jpg | vaid = 6418 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757708 | label = ''[[:d:Q43757708|Skola]]'' | name = Skola | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Pils gatve 2 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7326986 | long = 21.7327164 | p625 = {{Coord|56.732699|21.732716|display=inline}} | vaid = 6416 | year = 1846. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757739 | label = ''[[:d:Q43757739|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Pils gatve 4 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7321914 | long = 21.732964 | p625 = {{Coord|56.732191|21.732964|display=inline}} | image = Kazdangas%20mui%C5%BEas%20zirgu%20stallis.jpg | vaid = 6420 | year = 1686. 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q16359834 | label = [[Kazdangas pilskalns]] | name = Kazdangas pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lejasstrautiem, Alokstes upes kreisajā krastā | lat = 56.7089 | long = 21.7406 | p625 = {{Coord|56.7089|21.7406|display=inline}} | image = Valates%20pilskalns%20%288%29.jpg | commonscat = Kazdanga hillfort | vaid = 1359 | wikipediauri = Kazdangas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757120 | label = [[Baznīcas kalns (Kazdangas pagasts)|Baznīcas kalns - pilskalns]] | name = Baznīcas kalns - pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Alokstes upes labajā krastā iepretim Kazdangas pilskalnam | lat = 56.704918592363 | long = 21.746922536596 | p625 = {{Coord|56.704919|21.746923|display=inline}} | vaid = 1354 | wikipediauri = Bazn%C4%ABcas_kalns_(Kazdangas_pagasts) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757158 | label = ''[[:d:Q43757158|Ādģēru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Ādģēru viduslaiku kapsēta | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ādģēriem | lat = 56.687290390099 | long = 21.771360944416 | p625 = {{Coord|56.68729|21.771361|display=inline}} | vaid = 1355 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757194 | label = [[Rinku pilskalns|Rinku (Boju) pilskalns]] | name = Rinku (Boju) pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Kalnarinkām | lat = 56.659281156946 | long = 21.624211913185 | p625 = {{Coord|56.659281|21.624212|display=inline}} | vaid = 1356 | wikipediauri = Rinku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757229 | label = ''[[:d:Q43757229|Roņu senkapi (Radziņkalns)]]'' | name = Roņu senkapi (Radziņkalns) | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Roņiem | lat = 56.712591279482 | long = 21.75079401372 | p625 = {{Coord|56.712591|21.750794|display=inline}} | vaid = 1357 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757260 | label = ''[[:d:Q43757260|Truļu senkapi]]'' | name = Truļu senkapi | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Truļiem | lat = 56.68907718918 | long = 21.745550190108 | p625 = {{Coord|56.689077|21.74555|display=inline}} | vaid = 1358 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757328 | label = [[Vītoliņu pilskalns]] | name = Vītoliņu pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vītoliņiem | lat = 56.719030827776 | long = 21.732992105711 | p625 = {{Coord|56.719031|21.732992|display=inline}} | vaid = 1360 | wikipediauri = V%C4%ABtoli%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005565 | label = ''[[:d:Q47005565|Krogzemju viduslaiku kapsēta]]'' | name = Krogzemju viduslaiku kapsēta | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Krogzemjiem | lat = 56.401089407289 | long = 21.416493780841 | p625 = {{Coord|56.401089|21.416494|display=inline}} | vaid = 1284 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q47005567 | label = ''[[:d:Q47005567|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Krūtes luterāņu baznīcā | lat = 56.397537479605 | long = 21.420150099095 | p625 = {{Coord|56.397537|21.42015|display=inline}} | vaid = 3797 | year = 17.gs.IVc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Krūtes luterāņu baznīca]] | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q47005569 | label = ''[[:d:Q47005569|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Krūtes luterāņu baznīcā | lat = 56.397537479605 | long = 21.420150099095 | p625 = {{Coord|56.397537|21.42015|display=inline}} | vaid = 3798 | year = 17.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Krūtes luterāņu baznīca]] | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q47005570 | label = [[Krūtes luterāņu baznīca]] | name = Krūtes luterāņu baznīca | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = "Krūtes baznīca" | lat = 56.397537479555 | long = 21.420150098244 | p625 = {{Coord|56.397537|21.42015|display=inline}} | vaid = 6410 | wikipediauri = Kr%C5%ABtes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1642. 1832. 1878. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q43757772 | label = [[Lažas pilskalns]] | name = Lažas pilskalns | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Lažas kapsētā | lat = 56.736405930355 | long = 21.616401506723 | p625 = {{Coord|56.736406|21.616402|display=inline}} | vaid = 1361 | wikipediauri = La%C5%BEas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757808 | label = ''[[:d:Q43757808|Elku birzs - kulta vieta]]'' | name = Elku birzs - kulta vieta | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elkiem | lat = 56.78616924302 | long = 21.494354550616 | p625 = {{Coord|56.786169|21.494355|display=inline}} | vaid = 1362 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757841 | label = ''[[:d:Q43757841|Gravu senkapi]]'' | name = Gravu senkapi | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gravām un Sulaiņiem, Tebras upes krastā | lat = 56.806146557809 | long = 21.450006230002 | p625 = {{Coord|56.806147|21.450006|display=inline}} | vaid = 1363 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757880 | label = ''[[:d:Q43757880|Neimaņu senkapi]]'' | name = Neimaņu senkapi | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Neimaņiem | lat = 56.811139905671 | long = 21.548980303437 | p625 = {{Coord|56.81114|21.54898|display=inline}} | vaid = 1364 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757913 | label = [[Dzintares pilskalns]] | name = Dzintares pilskalns | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sulaiņiem, Tebras un Ilmedas upju satekā | lat = 56.8064 | long = 21.4464 | p625 = {{Coord|56.8064|21.4464|display=inline}} | commonscat = Dzintare Hillfort | vaid = 1365 | wikipediauri = Dzintares_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757987 | label = ''[[:d:Q43757987|Aizputes Klosteres muižas viduslaiku mūra paliekas]]'' | name = Aizputes Klosteres muižas viduslaiku mūra paliekas | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vanagos | lat = 56.7263 | long = 21.6056 | p625 = {{Coord|56.7263|21.6056|display=inline}} | vaid = 6425 | year = 15. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43758239 | label = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Apriķu muižas dzīvojamā ēka | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižā | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | image = Apriki%20Manor%20%281%29.jpg | commonscat = Apriķi manor house | vaid = 6424 | year = 1745. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q4782120|Apriķu muiža]]'' | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005605 | label = ''[[:d:Q47005605|Kapsēdes senkapi]]'' | name = Kapsēdes senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = bij. Kapsēdes muižas centrā Grobiņas-Ventspils šosejas labajā pusē | lat = 56.594006620042 | long = 21.135192517364 | p625 = {{Coord|56.594007|21.135193|display=inline}} | vaid = 1366 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005608 | label = [[Medzes pilskalns]] | name = Medzes pilskalns | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Medzes parkā | lat = 56.653204111216 | long = 21.130526355402 | p625 = {{Coord|56.653204|21.130526|display=inline}} | vaid = 1367 | wikipediauri = Medzes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005609 | label = ''[[:d:Q47005609|Āpu senkapi (Puņķa kalns)]]'' | name = Āpu senkapi (Puņķa kalns) | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Āpiem | lat = 56.619651649374 | long = 21.246707559034 | p625 = {{Coord|56.619652|21.246708|display=inline}} | vaid = 1368 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005610 | label = ''[[:d:Q47005610|Ezermaļu senkapi]]'' | name = Ezermaļu senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ezermaļiem | lat = 56.644330398227 | long = 21.141559955287 | p625 = {{Coord|56.64433|21.14156|display=inline}} | vaid = 1369 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005614 | label = [[Mātras pilskalns|Mātras (Kalnmaļu) pilskalns]] | name = Mātras (Kalnmaļu) pilskalns | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalnmaļiem | lat = 56.618173655489 | long = 21.130431152052 | p625 = {{Coord|56.618174|21.130431|display=inline}} | vaid = 1370 | wikipediauri = M%C4%81tras_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005615 | label = ''[[:d:Q47005615|Krastiņu senkapi]]'' | name = Krastiņu senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Krastiņiem (Ozoliņiem) | lat = 56.610242500469 | long = 21.237914509978 | p625 = {{Coord|56.610243|21.237915|display=inline}} | vaid = 1371 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005618 | label = ''[[:d:Q47005618|Niedrāju viduslaiku kapsēta]]'' | name = Niedrāju viduslaiku kapsēta | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Niedrājiem, Grobiņas - Ventspils šosejas labajā pusē | lat = 56.604511433128 | long = 21.131854946221 | p625 = {{Coord|56.604511|21.131855|display=inline}} | vaid = 1372 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005622 | label = ''[[:d:Q47005622|Strautiņu senkapi]]'' | name = Strautiņu senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Strautiņiem | lat = 56.58701432539 | long = 21.137060002642 | p625 = {{Coord|56.587014|21.13706|display=inline}} | vaid = 1373 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005623 | label = ''[[:d:Q47005623|Strīķu apmetne (Pilskalns)]]'' | name = Strīķu apmetne (Pilskalns) | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Strīķiem | lat = 56.614186127985 | long = 21.079950121674 | p625 = {{Coord|56.614186|21.07995|display=inline}} | vaid = 1374 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005627 | label = ''[[:d:Q47005627|Jāču senkapi]]'' | name = Jāču senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Tauriņiem un bij. Jāčiem | lat = 56.628036754998 | long = 21.243040687423 | p625 = {{Coord|56.628037|21.243041|display=inline}} | vaid = 1375 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005629 | label = [[Tāšu pilskalns]] | name = Tāšu pilskalns | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vitkām | lat = 56.642872088056 | long = 21.196544769976 | p625 = {{Coord|56.642872|21.196545|display=inline}} | vaid = 1376 | wikipediauri = T%C4%81%C5%A1u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005630 | label = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | name = Tāšu muižas apbūve | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598640850242 | long = 21.227543965064 | p625 = {{Coord|56.598641|21.227544|display=inline}} | image = T%C4%81%C5%A1u%20mui%C5%BEa.%202001-11-10.jpg | vaid = 6426 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005632 | label = ''[[:d:Q47005632|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598644062991 | long = 21.228192285461 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 6427 | year = 1734. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005633 | label = ''[[:d:Q47005633|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598434505591 | long = 21.22752833329 | p625 = {{Coord|56.598435|21.227528|display=inline}} | vaid = 6429 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q55182394 | label = ''[[:d:Q55182394|Nidas senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Nidas senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Nida | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Miltiņiem | lat = 56.089721025647 | long = 21.057243218624 | p625 = {{Coord|56.089721|21.057243|display=inline}} | vaid = 1400 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Nida_(Latvija) }} {{monument | qid = Q55182399 | label = ''[[:d:Q55182399|Zvejnieku- zemnieku sēta "Jūrmalnieki"]]'' | name = Zvejnieku- zemnieku sēta "Jūrmalnieki" | municipality = Nida | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Jūrmalniekos | lat = 56.078309702323 | long = 21.063822599809 | p625 = {{Coord|56.07831|21.063823|display=inline}} | image = J%C5%ABrmalnieki.jpg | vaid = 6115 | year = 19. gs. 2.p. -20. gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Nida_(Latvija) }} {{monument | qid = Q55182407 | label = ''[[:d:Q55182407|Zemnieku sēta "Gaiļi"]]'' | name = Zemnieku sēta "Gaiļi" | municipality = Nida | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Gaiļos | lat = 56.073946509467 | long = 21.064709488943 | p625 = {{Coord|56.073947|21.064709|display=inline}} | vaid = 6119 | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Nida_(Latvija) }} {{monument | qid = Q51854182 | label = ''[[:d:Q51854182|Bātupšķu akmens - kulta vieta]]'' | name = Bātupšķu akmens - kulta vieta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bātupšķiem | lat = 56.201315407846 | long = 21.074673831678 | p625 = {{Coord|56.201315|21.074674|display=inline}} | vaid = 1377 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854205 | label = ''[[:d:Q51854205|Ezerskolas Upurakmens - kulta vieta]]'' | name = Ezerskolas Upurakmens - kulta vieta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Ezerskolas | lat = 56.226451259122 | long = 21.071170505778 | p625 = {{Coord|56.226451|21.071171|display=inline}} | vaid = 1378 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854233 | label = ''[[:d:Q51854233|Graviņu akmens un liepa - kulta vieta]]'' | name = Graviņu akmens un liepa - kulta vieta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Graviņām | lat = 56.214640765051 | long = 21.066140447247 | p625 = {{Coord|56.214641|21.06614|display=inline}} | vaid = 1379 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854258 | label = ''[[:d:Q51854258|Vanagkalns - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vanagkalns - viduslaiku kapsēta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pērļu kapsētas | lat = 56.355508247796 | long = 21.058503644135 | p625 = {{Coord|56.355508|21.058504|display=inline}} | vaid = 1380 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854283 | label = ''[[:d:Q51854283|Nīcas Dižās muižas klēts]]'' | name = Nīcas Dižās muižas klēts | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj: Nīcas klēts | lat = 56.345433196739 | long = 21.065535006417 | p625 = {{Coord|56.345433|21.065535|display=inline}} | vaid = 8662 | year = 18.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854310 | label = ''[[:d:Q51854310|Zvejnieku sētas "Šķilas" klēts]]'' | name = Zvejnieku sētas "Šķilas" klēts | municipality = Otaņķu pagasts | district = Otaņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.389687277486 | long = 21.095654495106 | p625 = {{Coord|56.389687|21.095654|display=inline}} | vaid = 6112 | year = 19./20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q51854333 | label = ''[[:d:Q51854333|Zemnieku sēta "Dirnēnu Piķeļi"]]'' | name = Zemnieku sēta "Dirnēnu Piķeļi" | municipality = Otaņķu pagasts | district = Otaņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dirnēnu Piķeļos | lat = 56.387626377028 | long = 21.100652588775 | p625 = {{Coord|56.387626|21.100653|display=inline}} | vaid = 6113 | year = 19.gs.s., 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q51854361 | label = ''[[:d:Q51854361|Otaņķu vējdzirnavas]]'' | name = Otaņķu vējdzirnavas | municipality = Otaņķu pagasts | district = Otaņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj: Prenclavi | lat = 56.389306225577 | long = 21.095633764251 | p625 = {{Coord|56.389306|21.095634|display=inline}} | image = Rudes%20windmill%20at%20Otanki.jpg | vaid = 8663 | year = 1885. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q55182412 | label = ''[[:d:Q55182412|Zivju pārstrādes cehs]]'' | name = Zivju pārstrādes cehs | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931132|vietējas nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dzintarvēji | image = Dzintarv%C4%93ji.jpg | vaid = 9134 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182414 | label = ''[[:d:Q55182414|Zemnieku sēta "Agatnieki"]]'' | name = Zemnieku sēta "Agatnieki" | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes Priediengala Agatniekos | lat = 56.177508364063 | long = 21.016040065952 | p625 = {{Coord|56.177508|21.01604|display=inline}} | image = Zemnieku%20s%C4%93ta%20%22Agatnieki%22.jpg | vaid = 6120 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182417 | label = ''[[:d:Q55182417|Zemnieku sētas "Ezermaļi" dzīvojamā ēka]]'' | name = Zemnieku sētas "Ezermaļi" dzīvojamā ēka | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes Priediengala Ezermaļos | lat = 56.180362715004 | long = 21.017367914454 | p625 = {{Coord|56.180363|21.017368|display=inline}} | image = %22Ezerma%C4%BCi%22.jpg | vaid = 6122 | year = 1892. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182421 | label = ''[[:d:Q55182421|Zemnieku sēta "Jūrkalni"]]'' | name = Zemnieku sēta "Jūrkalni" | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes Priediengala Jūrkalnos | lat = 56.177658288668 | long = 21.014216619638 | p625 = {{Coord|56.177658|21.014217|display=inline}} | image = %22J%C5%ABrkalni%22.jpg | vaid = 6123 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182425 | label = ''[[:d:Q55182425|Zemnieku sēta "Boži"]]'' | name = Zemnieku sēta "Boži" | municipality = Papes Priediengals | district = Papes Priediengals<br/>Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = "Vecboži" | lat = 56.182822721083 | long = 21.016698505158 | p625 = {{Coord|56.182823|21.016699|display=inline}} | image = Zemnieku%20s%C4%93ta%20%22Bo%C5%BEi%22.jpg | vaid = 6121 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Papes_Priediengals }} {{monument | qid = Q4521716 | label = ''[[:d:Q4521716|Priekules pils vārti]]'' | name = Priekules pils vārti | municipality = Priekule | district = Priekule | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Zviedru vārtu iela 2 | lat = 56.438491 | long = 21.5829614 | p625 = {{Coord|56.438491|21.582961|display=inline}} | image = Swedish%20gates.jpg | commonscat = Swedish Gate (Priekule) | vaid = 6430 | year = 1688. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Priekule }} {{monument | qid = Q51885824 | label = ''[[:d:Q51885824|Vella cepure - senkapi]]'' | name = Vella cepure - senkapi | municipality = Priekule | district = Priekule | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Ķieģeļu iela 34 | lat = 56.4565984 | long = 21.5990487 | p625 = {{Coord|56.456598|21.599049|display=inline}} | image = Birch%20trees%20on%20the%20ancient%20graves.JPG | vaid = 1382 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekule }} {{monument | qid = Q51885825 | label = ''[[:d:Q51885825|Vārtu plastiskā apdare un cilnis Ģerbonis]]'' | name = Vārtu plastiskā apdare un cilnis Ģerbonis | municipality = Priekule | district = Priekule | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Zviedru vārtu iela 2 | lat = 56.438491 | long = 21.5829614 | p625 = {{Coord|56.438491|21.582961|display=inline}} | image = The%20coat%20of%20arms%20of%20Corfs.JPG | vaid = 3843 | year = 1688. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q4521716|Priekules pils vārti]]'' | munwiki = Priekule }} {{monument | qid = Q12649380 | label = [[Asītes pilskalns]] | name = Asītes pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Audaru muižā pie Buņģiem | lat = 56.47487 | long = 21.68774 | p625 = {{Coord|56.47487|21.68774|display=inline}} | vaid = 1383 | wikipediauri = As%C4%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q12660497 | label = [[Ķerru pilskalns]] | name = Ķerru pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ķerrām | lat = 56.459360476664 | long = 21.612858981253 | p625 = {{Coord|56.45936|21.612859|display=inline}} | vaid = 1391 | wikipediauri = %C4%B6erru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q12675273 | label = [[Trekņu pilskalns]] | name = Trekņu pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kraujām (Gobām), Ruņas un Spriceles upju satekā | lat = 56.3676 | long = 21.64195 | p625 = {{Coord|56.3676|21.64195|display=inline}} | vaid = 1392 | wikipediauri = Trek%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q16452021 | label = [[Gravas-Sudmaļu pilskalns|Gravas Sudmaļu pilskalns]] | name = Gravas Sudmaļu pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gravas - Sudmaļiem, Ruņas un Kauliņupes satekā | lat = 56.398264911231 | long = 21.666461267496 | p625 = {{Coord|56.398265|21.666461|display=inline}} | vaid = 1390 | wikipediauri = Gravas-Sudma%C4%BCu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q16455083 | label = [[Kaltes pilskalns]] | name = Kaltes pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pilskalniem, Ruņas upes kreisajā krastā | lat = 56.386069549588 | long = 21.702401444785 | p625 = {{Coord|56.38607|21.702401|display=inline}} | vaid = 1394 | wikipediauri = Kaltes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885830 | label = ''[[:d:Q51885830|Ādamu senkapi]]'' | name = Ādamu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ādamiem | lat = 56.431028704625 | long = 21.625624301943 | p625 = {{Coord|56.431029|21.625624|display=inline}} | vaid = 1384 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885832 | label = ''[[:d:Q51885832|Beltēnu senkapi]]'' | name = Beltēnu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Beltēniem, Dobeļu dīķa A krastā | lat = 56.464331918564 | long = 21.604839784426 | p625 = {{Coord|56.464332|21.60484|display=inline}} | vaid = 1385 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885833 | label = ''[[:d:Q51885833|Dārznieku senkapi]]'' | name = Dārznieku senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dārzniekiem | lat = 56.421392709753 | long = 21.611909137023 | p625 = {{Coord|56.421393|21.611909|display=inline}} | vaid = 1386 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885834 | label = ''[[:d:Q51885834|Elekšu dobumakmens - kulta vieta]]'' | name = Elekšu dobumakmens - kulta vieta | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elekšiem | lat = 56.436580736563 | long = 21.550731718314 | p625 = {{Coord|56.436581|21.550732|display=inline}} | image = Eleksi%20cup-marked%20stone%20-%20panoramio.jpg | vaid = 1387 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885836 | label = ''[[:d:Q51885836|Elkas - Ķezēnu senkapi]]'' | name = Elkas - Ķezēnu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elkas - Ķezēniem | lat = 56.463353062038 | long = 21.659743905774 | p625 = {{Coord|56.463353|21.659744|display=inline}} | vaid = 1388 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885838 | label = ''[[:d:Q51885838|Garožu senkapi (Meitu kalns)]]'' | name = Garožu senkapi (Meitu kalns) | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Garožiem | lat = 56.480680359319 | long = 21.599403863921 | p625 = {{Coord|56.48068|21.599404|display=inline}} | vaid = 1389 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885840 | label = ''[[:d:Q51885840|Mazdrīviņu senkapi]]'' | name = Mazdrīviņu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mazdrīviņiem | lat = 56.483795574735 | long = 21.500326766735 | p625 = {{Coord|56.483796|21.500327|display=inline}} | vaid = 1393 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885841 | label = ''[[:d:Q51885841|Pilspurva kalns - nocietināta senvieta]]'' | name = Pilspurva kalns - nocietināta senvieta | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Saulītēniem | lat = 56.420600277144 | long = 21.619938950487 | p625 = {{Coord|56.4206|21.619939|display=inline}} | vaid = 1395 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885842 | label = [[Elku kalns|Elku kalns - pilskalns]] | name = Elku kalns - pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upeniekiem | lat = 56.458834274932 | long = 21.684046806416 | p625 = {{Coord|56.458834|21.684047|display=inline}} | vaid = 1396 | wikipediauri = Elku_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885844 | label = ''[[:d:Q51885844|Upenieku senkapi]]'' | name = Upenieku senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upeniekiem, Ruņas upes labajā krastā | lat = 56.385592386488 | long = 21.692081786687 | p625 = {{Coord|56.385592|21.692082|display=inline}} | vaid = 1397 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885845 | label = ''[[:d:Q51885845|Mazgramzdas senkapi]]'' | name = Mazgramzdas senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Priekules - Skodas šosejas labajā pusē pie Lapšiem | lat = 56.406096970235 | long = 21.622541614919 | p625 = {{Coord|56.406097|21.622542|display=inline}} | vaid = 1398 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51880007 | label = ''[[:d:Q51880007|Pāvilostas apmetne (Baznīckalns)]]'' | name = Pāvilostas apmetne (Baznīckalns) | municipality = Pāvilosta | district = Pāvilosta | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Dzintaru iela | lat = 56.888397 | long = 21.1818 | p625 = {{Coord|56.888397|21.1818|display=inline}} | image = 2013%2007%20Pavilosta%20%2829%29.jpg | vaid = 1381 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = P%C4%81vilosta }} {{monument | qid = Q51880009 | label = ''[[:d:Q51880009|Bijusī Pāvilostas Loču māja ar laivu novietni un Sakas upes krasta bruģi]]'' | name = Bijusī Pāvilostas Loču māja ar laivu novietni un Sakas upes krasta bruģi | municipality = Pāvilosta | district = Pāvilosta | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Dzintaru iela 1 | lat = 56.889268 | long = 21.172481 | p625 = {{Coord|56.889268|21.172481|display=inline}} | image = Local%20museum%20of%20P%C4%81vilosta.jpg | vaid = 8661 | year = 1879., 19.gs.b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = P%C4%81vilosta }} {{monument | qid = Q55182436 | label = ''[[:d:Q55182436|Ērgeļu prospekts]]'' | name = Ērgeļu prospekts | municipality = Rucava | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Rucavas luterāņu baznīcā | lat = 56.160038519562 | long = 21.162995683787 | p625 = {{Coord|56.160039|21.162996|display=inline}} | image = %C4%92r%C4%A3eles.jpg | vaid = 3844 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rucavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Rucava }} {{monument | qid = Q55182442 | label = ''[[:d:Q55182442|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Rucava | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Rucavas luterāņu baznīcā | lat = 56.160038519562 | long = 21.162995683787 | p625 = {{Coord|56.160039|21.162996|display=inline}} | image = Rucavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20%C4%93r%C4%A3eles%203.jpg | commonscat = Pipe organ of Lutheran church in Rucava | vaid = 3845 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rucavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Rucava }} {{monument | qid = Q15219495 | label = [[Papes bāka]] | name = Papes bāka | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes bāka | lat = 56.15491389 | long = 21.02341111 | p625 = {{Coord|56.154914|21.023411|display=inline}} | image = Pape%20lighthouse.jpg | commonscat = Papes bāka | vaid = 8569 | wikipediauri = Papes_b%C4%81ka | year = 1910. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q15219497 | label = [[Papes Ķoņu ciems|Papes Ķoņu zvejnieku ciems]] | name = Papes Ķoņu zvejnieku ciems | municipality = Rucavas pagasts<br/>Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.14277778 | long = 21.03833333 | p625 = {{Coord|56.142778|21.038333|display=inline}} | image = Papes%20zvejnieku%20ciems%201.jpg | commonscat = Pape Ķoņu fishing village | vaid = 6116 | wikipediauri = Papes_%C4%B6o%C5%86u_ciems | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts<br/>Pape }} {{monument | qid = Q55182291 | label = ''[[:d:Q55182291|Bašķu senkapi]]'' | name = Bašķu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Bašķiem, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.102721888466 | long = 21.214987708335 | p625 = {{Coord|56.102722|21.214988|display=inline}} | vaid = 1401 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182295 | label = ''[[:d:Q55182295|Bakupu senkapi (Pēčkapi)]]'' | name = Bakupu senkapi (Pēčkapi) | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bakupiem | lat = 56.0878655705 | long = 21.202363283932 | p625 = {{Coord|56.087866|21.202363|display=inline}} | vaid = 1402 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182299 | label = ''[[:d:Q55182299|Ģeistautu senkapi]]'' | name = Ģeistautu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Ģeistautu skolas | lat = 56.103118741848 | long = 21.16538289308 | p625 = {{Coord|56.103119|21.165383|display=inline}} | vaid = 1403 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182316 | label = ''[[:d:Q55182316|Cibuku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Cibuku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Cibukiem | lat = 56.112774704405 | long = 21.168985722801 | p625 = {{Coord|56.112775|21.168986|display=inline}} | vaid = 1404 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182322 | label = ''[[:d:Q55182322|Dzintarnieku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Dzintarnieku viduslaiku kapsēta | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dzintarniekiem | lat = 56.169080580777 | long = 21.183636908655 | p625 = {{Coord|56.169081|21.183637|display=inline}} | image = Dzintarnieku%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%2C%20Rucava.JPG | vaid = 1405 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182327 | label = ''[[:d:Q55182327|Čukānu laukakmeņu žogs un apmetne]]'' | name = Čukānu laukakmeņu žogs un apmetne | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Čukāniem | lat = 56.126175095169 | long = 21.232736972254 | p625 = {{Coord|56.126175|21.232737|display=inline}} | image = %C4%8Cuk%C4%81nu%20apmetne.JPG | vaid = 1406 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182333 | label = ''[[:d:Q55182333|Geču senkapi]]'' | name = Geču senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gečiem | lat = 56.198167665956 | long = 21.242783796097 | p625 = {{Coord|56.198168|21.242784|display=inline}} | vaid = 1407 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182336 | label = ''[[:d:Q55182336|Kalna Urbānu senkapi]]'' | name = Kalna Urbānu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalna Urbāniem | lat = 56.166707214623 | long = 21.1830044561 | p625 = {{Coord|56.166707|21.183004|display=inline}} | image = Kalna%20Urb%C4%81na%20senkapi.JPG | vaid = 1408 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182340 | label = ''[[:d:Q55182340|Klaustiņu akmens - kulta vieta]]'' | name = Klaustiņu akmens - kulta vieta | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Klaustiņiem | lat = 56.153871052897 | long = 21.177666953724 | p625 = {{Coord|56.153871|21.177667|display=inline}} | image = Klausti%C5%86u%20akmens%205.jpg | commonscat = Klaustiņu akmens | vaid = 1409 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182345 | label = ''[[:d:Q55182345|Gauru apmetne]]'' | name = Gauru apmetne | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Klētniekiem | lat = 56.203598468806 | long = 21.24805636008 | p625 = {{Coord|56.203598|21.248056|display=inline}} | vaid = 1410 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182349 | label = ''[[:d:Q55182349|Balču senkapi]]'' | name = Balču senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Laipeniekiem, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.169729781173 | long = 21.257876575037 | p625 = {{Coord|56.16973|21.257877|display=inline}} | vaid = 1411 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182353 | label = ''[[:d:Q55182353|Leju senkapi un Upuravots - kulta vieta]]'' | name = Leju senkapi un Upuravots - kulta vieta | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Svētavotos, pie bij. Lejām, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.152680096008 | long = 21.222972473735 | p625 = {{Coord|56.15268|21.222972|display=inline}} | image = Leju%20senkapi%2CUpuravots.JPG | vaid = 1412 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182369 | label = ''[[:d:Q55182369|Mazkatužu senkapi]]'' | name = Mazkatužu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mazkatužu veikala | lat = 56.089312675117 | long = 21.160723054794 | p625 = {{Coord|56.089313|21.160723|display=inline}} | vaid = 1413 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182374 | label = ''[[:d:Q55182374|Pūcu kapi - senkapi]]'' | name = Pūcu kapi - senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rucavas slimnīcas | lat = 56.176506474216 | long = 21.155928454279 | p625 = {{Coord|56.176506|21.155928|display=inline}} | vaid = 1414 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182378 | label = ''[[:d:Q55182378|Timbru senkapi]]'' | name = Timbru senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Timbriem | lat = 56.104728351382 | long = 21.215059676882 | p625 = {{Coord|56.104728|21.21506|display=inline}} | vaid = 1415 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182381 | label = ''[[:d:Q55182381|Pūpes kapi - senkapi]]'' | name = Pūpes kapi - senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Žīmantiem, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.177102832655 | long = 21.276051392224 | p625 = {{Coord|56.177103|21.276051|display=inline}} | vaid = 1416 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182385 | label = ''[[:d:Q55182385|"Žubru" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Žubru" dzīvojamā ēka | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Žubros | lat = 56.099537478102 | long = 21.136670707454 | p625 = {{Coord|56.099537|21.136671|display=inline}} | vaid = 6118 | year = 1820. -1830. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182430 | label = [[Rucavas luterāņu baznīca]] | name = Rucavas luterāņu baznīca | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.160038519828 | long = 21.162995683137 | p625 = {{Coord|56.160039|21.162996|display=inline}} | image = Rucavas%20bazn%C4%ABca%202000-07-09.jpg | commonscat = Lutheran church in Rucava | vaid = 8700 | wikipediauri = Rucavas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1872.-1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880033 | label = ''[[:d:Q51880033|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Saka | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Sakas luterāņu baznīcā | lat = 56.852526457123 | long = 21.21078836103 | p625 = {{Coord|56.852526|21.210788|display=inline}} | vaid = 3849 | year = 18.gs.20.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51880034|Sakas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Saka }} {{monument | qid = Q51880034 | label = ''[[:d:Q51880034|Sakas luterāņu baznīca]]'' | name = Sakas luterāņu baznīca | municipality = Saka | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.852526456833 | long = 21.210788360957 | p625 = {{Coord|56.852526|21.210788|display=inline}} | image = Sakas%20bazn%C4%ABca.%202000-06-11.jpg | vaid = 6433 | year = 16. gs. b. 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Saka }} {{monument | qid = Q11128308 | label = [[Akmeņraga bāka]] | name = Akmeņraga bāka | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Akmeņraga bāka | lat = 56.83181731 | long = 21.05708753 | p625 = {{Coord|56.831817|21.057088|display=inline}} | image = Akme%C5%86rags%20-%20panoramio%20-%20Sirujs%20Enobs.jpg | commonscat = Akmeņrags lighthouse | vaid = 8570 | wikipediauri = Akme%C5%86raga_b%C4%81ka | year = 1921. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q19896861 | label = [[Sakas pils]] | name = Sakas pils | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lejaszemniekiem, Tebras upes labajā krastā | lat = 56.85504399755 | long = 21.210169425429 | p625 = {{Coord|56.855044|21.210169|display=inline}} | vaid = 1423 | wikipediauri = Sakas_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q20560289 | label = [[Dzeņu upurakmens]] | name = Dzeņu upurakmens | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Dzeņiem | lat = 56.896276339467 | long = 21.269234879026 | p625 = {{Coord|56.896276|21.269235|display=inline}} | vaid = 1420 | wikipediauri = Dze%C5%86u_upurakmens | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880018 | label = ''[[:d:Q51880018|Akmeņraga bākas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Akmeņraga bākas viduslaiku kapsēta | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Akmeņragā pie bākas | lat = 56.827931925542 | long = 21.057922101325 | p625 = {{Coord|56.827932|21.057922|display=inline}} | vaid = 1417 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880019 | label = ''[[:d:Q51880019|Sakas pilskalns]]'' | name = Sakas pilskalns | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes un Tebras satekā | lat = 56.853651824315 | long = 21.210298240527 | p625 = {{Coord|56.853652|21.210298|display=inline}} | vaid = 1418 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880021 | label = ''[[:d:Q51880021|Elka kalns - pilskalns]]'' | name = Elka kalns - pilskalns | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Apeņiem, Durbes upes krastā | lat = 56.807277745779 | long = 21.233158918589 | p625 = {{Coord|56.807278|21.233159|display=inline}} | vaid = 1419 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880024 | label = ''[[:d:Q51880024|Ķuķu senkapi]]'' | name = Ķuķu senkapi | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ķuķupītes ietekas Sakas upē | lat = 56.85749248013 | long = 21.202902637932 | p625 = {{Coord|56.857492|21.202903|display=inline}} | vaid = 1421 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880025 | label = ''[[:d:Q51880025|Lašu senkapi]]'' | name = Lašu senkapi | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lašiem | lat = 56.766233457088 | long = 21.279330961179 | p625 = {{Coord|56.766233|21.279331|display=inline}} | vaid = 1422 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880027 | label = ''[[:d:Q51880027|Piņņu Upurakmens - kulta vieta]]'' | name = Piņņu Upurakmens - kulta vieta | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Piņņiem | lat = 56.931792371023 | long = 21.280912285062 | p625 = {{Coord|56.931792|21.280912|display=inline}} | image = 2010%2010%20Ulmales%20bedrisakmens%20%284%29.jpg | vaid = 1424 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880029 | label = ''[[:d:Q51880029|"Niku" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Niku" dzīvojamā ēka | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Nikās | lat = 56.776995017543 | long = 21.266938061835 | p625 = {{Coord|56.776995|21.266938|display=inline}} | vaid = 6124 | year = 18. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880030 | label = ''[[:d:Q51880030|Maznodupju akmeņu konstrukcija]]'' | name = Maznodupju akmeņu konstrukcija | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Maznodupjiem un Priedēm | lat = 56.893247231375 | long = 21.262354254796 | p625 = {{Coord|56.893247|21.262354|display=inline}} | vaid = 8326 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002614 | label = ''[[:d:Q47002614|Brenču senkapi]]'' | name = Brenču senkapi | municipality = Tadaiķu pagasts | district = Tadaiķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Brenču kapsētas | lat = 56.562933590251 | long = 21.310179072322 | p625 = {{Coord|56.562934|21.310179|display=inline}} | vaid = 1425 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tadai%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q47005634 | label = ''[[:d:Q47005634|Interjera dekoratīvā apdare]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3834 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005635 | label = ''[[:d:Q47005635|Portāls un durvju komplekts ar apkalumiem]]'' | name = Portāls un durvju komplekts ar apkalumiem | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3835 | year = 1734. 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005636 | label = ''[[:d:Q47005636|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3836 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005637 | label = ''[[:d:Q47005637|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3837 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005639 | label = ''[[:d:Q47005639|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3838 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005641 | label = ''[[:d:Q47005641|Parkets]]'' | name = Parkets | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}} | vaid = 3839 | year = 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q12662428 | label = [[Lanku pilskalns]] | name = Lanku pilskalns | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vecpakuļiem | lat = 56.384240361009 | long = 21.842827003059 | p625 = {{Coord|56.38424|21.842827|display=inline}} | vaid = 1429 | wikipediauri = Lanku_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q12673549 | label = [[Spingu pilskalns]] | name = Spingu pilskalns | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = starp bij. Spingām un bij. Dunkurēniem, Elkas upītes krastā | lat = 56.467472734203 | long = 21.708581089145 | p625 = {{Coord|56.467473|21.708581|display=inline}} | vaid = 6147 | wikipediauri = Spingu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q16445529 | label = [[Bātas pilskalns]] | name = Bātas pilskalns | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Bātas Dzirnezera pussalā | lat = 56.44406 | long = 21.89678 | p625 = {{Coord|56.44406|21.89678|display=inline}} | vaid = 1426 | wikipediauri = B%C4%81tas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380475 | label = ''[[:d:Q55380475|Elkuzemes viduslaiku kapsēta]]'' | name = Elkuzemes viduslaiku kapsēta | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Jaunpilīm | lat = 56.441078791019 | long = 21.718660457932 | p625 = {{Coord|56.441079|21.71866|display=inline}} | vaid = 1427 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380477 | label = ''[[:d:Q55380477|Silenieku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Silenieku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sileniekiem | lat = 56.401609020407 | long = 21.779678167143 | p625 = {{Coord|56.401609|21.779678|display=inline}} | vaid = 1428 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q15219993 | label = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | name = Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.63125 | long = 21.495833333333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | image = Vecpils%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Church of Saint Lawrence in Vecpils | vaid = 6436 | wikipediauri = Vecpils_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1700. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002626 | label = ''[[:d:Q47002626|Altāra sētiņa]]'' | name = Altāra sētiņa | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3862 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002629 | label = ''[[:d:Q47002629|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3863 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002631 | label = ''[[:d:Q47002631|Ērģeļu luktas]]'' | name = Ērģeļu luktas | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3865 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002634 | label = ''[[:d:Q47002634|Dzega]]'' | name = Dzega | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3866 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002636 | label = ''[[:d:Q47002636|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3867 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002640 | label = ''[[:d:Q47002640|Sānu altāri (2)]]'' | name = Sānu altāri (2) | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}} | vaid = 3871 | year = ap 1700. 1851. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002615 | label = ''[[:d:Q47002615|Dižilmājas senkapi]]'' | name = Dižilmājas senkapi | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = bij. Dižilmājas muižā pie Ilmāju fermas | lat = 56.594604173092 | long = 21.546044619756 | p625 = {{Coord|56.594604|21.546045|display=inline}} | vaid = 1434 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002616 | label = ''[[:d:Q47002616|Dižlāņu Elkas kalns - kulta vieta]]'' | name = Dižlāņu Elkas kalns - kulta vieta | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = bij. Dižlāņu muižas baronu kapos pie Krūmiem | lat = 56.623721251643 | long = 21.486600642251 | p625 = {{Coord|56.623721|21.486601|display=inline}} | vaid = 1435 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002617 | label = ''[[:d:Q47002617|Ilmājas senkapi]]'' | name = Ilmājas senkapi | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ilmājas kapsētā | lat = 56.593867940138 | long = 21.496073592196 | p625 = {{Coord|56.593868|21.496074|display=inline}} | vaid = 1436 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002619 | label = ''[[:d:Q47002619|Kupšu - Ķieģeļnieku Elkas kalns - kulta vieta]]'' | name = Kupšu - Ķieģeļnieku Elkas kalns - kulta vieta | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Kupšiem - Ķieģeļniekiem | lat = 56.631507912567 | long = 21.581985650546 | p625 = {{Coord|56.631508|21.581986|display=inline}} | vaid = 1437 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002620 | label = [[Vecpils pilskalns]] | name = Vecpils pilskalns | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils kapsētā | lat = 56.631855698038 | long = 21.492140276308 | p625 = {{Coord|56.631856|21.49214|display=inline}} | vaid = 1438 | wikipediauri = Vecpils_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002623 | label = [[Ilmājas luterāņu baznīca]] | name = Ilmājas luterāņu baznīca | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj.: Ilmājas | lat = 56.594641693101 | long = 21.531976968072 | p625 = {{Coord|56.594642|21.531977|display=inline}} | image = Ilm%C4%81jas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202002-08-25.jpg | commonscat = Ilmāja Lutheran church | vaid = 6435 | wikipediauri = Ilm%C4%81jas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1626. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q16446288 | label = [[Brūveru pilskalns]] | name = Brūveru pilskalns | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Brūveriem | lat = 56.452458859162 | long = 21.427756346425 | p625 = {{Coord|56.452459|21.427756|display=inline}} | vaid = 1439 | wikipediauri = Br%C5%ABveru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q16468774 | label = [[Paplakas pilskalns]] | name = Paplakas pilskalns | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Melnupes ietekas Virgā | lat = 56.43744 | long = 21.47552 | p625 = {{Coord|56.43744|21.47552|display=inline}} | vaid = 1444 | wikipediauri = Paplakas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q16470313 | label = [[Purmsātu pilskalns]] | name = Purmsātu pilskalns | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upēm, Birkstales upes krastā | lat = 56.37393 | long = 21.44862 | p625 = {{Coord|56.37393|21.44862|display=inline}} | vaid = 1446 | wikipediauri = Purms%C4%81tu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885848 | label = ''[[:d:Q51885848|Gabaliņu senkapi]]'' | name = Gabaliņu senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gabaliņu fermas, Priekulupītes kreisajā krastā | lat = 56.435035422182 | long = 21.501858285455 | p625 = {{Coord|56.435035|21.501858|display=inline}} | vaid = 1440 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885849 | label = ''[[:d:Q51885849|Grīvu senkapi]]'' | name = Grīvu senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Grīvām | lat = 56.376144698043 | long = 21.432000403854 | p625 = {{Coord|56.376145|21.432|display=inline}} | vaid = 1441 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885851 | label = ''[[:d:Q51885851|Kalnazīvertu senkapi]]'' | name = Kalnazīvertu senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalnazīvertiem | lat = 56.439996166981 | long = 21.476660224842 | p625 = {{Coord|56.439996|21.47666|display=inline}} | vaid = 1442 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885852 | label = ''[[:d:Q51885852|Kalviņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Kalviņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalviņiem | lat = 56.383098960755 | long = 21.459834833337 | p625 = {{Coord|56.383099|21.459835|display=inline}} | vaid = 1443 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885853 | label = ''[[:d:Q51885853|Virgas senkapi]]'' | name = Virgas senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rūķīšiem | lat = 56.474002324884 | long = 21.423773552914 | p625 = {{Coord|56.474002|21.423774|display=inline}} | vaid = 1445 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880052 | label = ''[[:d:Q51880052|Cilnis fasādē un rozetes (2)]]'' | name = Cilnis fasādē un rozetes (2) | municipality = Vērgale | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales muižas pilī | lat = 56.698245838399 | long = 21.19854160496 | p625 = {{Coord|56.698246|21.198542|display=inline}} | vaid = 3860 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]'' | munwiki = V%C4%93rgale }} {{monument | qid = Q51880056 | label = ''[[:d:Q51880056|Cilnis fasādē un rozetes (2)]]'' | name = Cilnis fasādē un rozetes (2) | municipality = Vērgale | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales muižas pilī | lat = 56.698245838399 | long = 21.19854160496 | p625 = {{Coord|56.698246|21.198542|display=inline}} | vaid = 3861 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]'' | munwiki = V%C4%93rgale }} {{monument | qid = Q7944984 | label = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]'' | name = Vērgales muižas pils | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj: Pagasta valde un skola | lat = 56.698245838171 | long = 21.198541605449 | p625 = {{Coord|56.698246|21.198542|display=inline}} | image = V%C4%93rgales%20mui%C5%BEas%20pils%202000-07-09.jpg | vaid = 8660 | year = 19.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042417|Vērgales muiža]]'' | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880037 | label = ''[[:d:Q51880037|Elka kalns - pilskalns]]'' | name = Elka kalns - pilskalns | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Elkiem | lat = 56.706073858279 | long = 21.208701476277 | p625 = {{Coord|56.706074|21.208701|display=inline}} | vaid = 1430 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880038 | label = ''[[:d:Q51880038|Bruņenieku senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Bruņenieku senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bruņeniekiem | lat = 56.652548393272 | long = 21.225699718012 | p625 = {{Coord|56.652548|21.2257|display=inline}} | vaid = 1431 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880039 | label = ''[[:d:Q51880039|Mazkalnu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Mazkalnu viduslaiku kapsēta | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mazkalniem, Grobiņas - Ventspils šosejas labajā pusē | lat = 56.702262683778 | long = 21.167511948462 | p625 = {{Coord|56.702263|21.167512|display=inline}} | vaid = 1432 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880040 | label = ''[[:d:Q51880040|Ošenieku senkapi]]'' | name = Ošenieku senkapi | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ošeniekiem | lat = 56.669811850479 | long = 21.173835508333 | p625 = {{Coord|56.669812|21.173836|display=inline}} | vaid = 1433 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880041 | label = ''[[:d:Q51880041|"Mazkažu" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Mazkažu" dzīvojamā ēka | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Mazkažos | lat = 56.742027170338 | long = 21.241656877762 | p625 = {{Coord|56.742027|21.241657|display=inline}} | vaid = 6125 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880047 | label = ''[[:d:Q51880047|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.713914808392 | long = 21.17988029345 | p625 = {{Coord|56.713915|21.17988|display=inline}} | vaid = 8814 | year = 17.gs. II.p. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880048 | label = ''[[:d:Q51880048|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.713914808392 | long = 21.17988029345 | p625 = {{Coord|56.713915|21.17988|display=inline}} | vaid = 8815 | year = 17.gs. II.p. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880050 | label = ''[[:d:Q51880050|Ģerboņa cilnis]]'' | name = Ģerboņa cilnis | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales luterāņu baznīca | lat = 56.713914808392 | long = 21.17988029345 | p625 = {{Coord|56.713915|21.17988|display=inline}} | vaid = 9224 | year = 1841. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880057 | label = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | name = Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Ziemupe | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.740766216539 | long = 21.067839594811 | p625 = {{Coord|56.740766|21.06784|display=inline}} | image = Ziemupe%20church.jpg | commonscat = Lutheran church in Ziemupe | vaid = 6434 | year = 1748. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ziemupe }} {{monument | qid = Q51880059 | label = ''[[:d:Q51880059|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Ziemupe | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ziemupes evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.740401877393 | long = 21.068849565542 | p625 = {{Coord|56.740402|21.06885|display=inline}} | vaid = 8839 | year = 1684. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Ziemupe }} {{monument | qid = Q51880060 | label = ''[[:d:Q51880060|Altāris ar gleznām (2)]]'' | name = Altāris ar gleznām (2) | municipality = Ziemupe | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ziemupes evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.740401877393 | long = 21.068849565542 | p625 = {{Coord|56.740402|21.06885|display=inline}} | vaid = 8840 | year = 1684., 20.gs. 30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Ziemupe }} {{monument | qid = Q43757944 | label = ''[[:d:Q43757944|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Štakeldanga | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Štakeldangas muižas kungu mājā | lat = 56.737 | long = 21.602 | p625 = {{Coord|56.737|21.602|display=inline}} | vaid = 3832 | year = 19.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = %C5%A0takeldanga }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in South Kurzeme Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Dienvidkurzemes novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Dienvidkurzemes novads]] 137yybawvzgoo1eo88eot3yqzgog525 0 519596 4486408 4483786 2026-06-25T12:55:03Z Jānis U. 198 4486408 wikitext text/x-wiki {{Ģeoloģiskā formācija | nosaukums = Elejas svīta | oriģinālnosaukums = | attēls = Cimmermaņu atsegums.JPG | attēla_paraksts = Cimmermaņu atsegums.</br>(Cimmermaņu ridas stratotips) | karte = | kartes_paraksts = | stratotips = [[Sesava]]s 14. urbuma intervāls no 31 līdz 53,5 m | vecums = | sistēma = [[Devons]] | virsnodalījums = | nodalījums = [[Augšdevons]] | stāvs = [[Famenas stāvs|Famena]] | grupa = | formācija = | horizonts = | svīta = '''Elejas''' | rida = | slāņi = | valsts = [[Latvija]] | reģions = [[Galvenais devona lauks]] | platība = | koordinātas = | sastāvs = [[Dolomīts|dolomīti]], [[dolomītmerģeļi]], [[Māls|māli]] | biezums = 10,5-22,5 m | izrakteņi = | fosilijas = ''[[Bothriolepis leptocheira]]'' | atklājējs = }} '''Elejas svīta (D₃el)''' ir [[Augšdevons|augšdevona]] [[Famenas stāvs|famenas stāva]] [[Krojas horizonts|krojas]] un [[šauļu horizonts|šauļu horizonta]] [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Latvija|Latvijā]], kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos ([[Polijas-Lietuvas ieplaka|Polijas-Lietuvas ieplakā]]). Dienvidrietumos tā iestiepjas [[Lietuva]]s teritorijā, kur to [[Fācija|faciāli]] nomaina [[krojas svīta|krojas]] un [[šauļu svīta]]s. Ar elejas svītu Latvijā sākas famenas stāvs, kaut arī, piemēram, [[Jozus Dalinkevičus|Dalinkevičus]] pieskaitīja to vēl [[Frānas stāvs|frānas stāvam]]. Elejas svītas nogulumi Latvijā uzguļ uz [[amulas svīta]]s nogulumiem. Robeža starp elejas un amulas svītām iet pa izskalotiem aleirītiskiem dolomītiem ar gipša ieslēgumiem, kurus sedz sīku zaļganpelēku mālu, dolomītmerģeļu un mālainu aleirītu slānīšu mija. [[Karotāža]]s diagrammās elejas svītas apakšējo robežu raksturo [[šķietamā pretestība|šķietamo pretestību]] būtiska paaugstināšanās, kā arī zema [[gamma aktivitāte]]. Elejas svītas nogulumus valsts dienvidrietumos sedz [[jonišķu svīta]]s slāņkopas. Gar ziemeļu un austrumu robežu svītas nogulumus šaurā joslā sedz [[Kvartārs|kvartāra]] iežu sega. Svīta atsedzas [[Tebra]]s, [[Alokste]]s, [[Grāpste]]s, [[Abava]]s, [[Imula]]s, [[Amula]]s, [[Īslīce]]s upju krastos.<ref name="ld">{{Latvijas daba|2|45}}</ref> Svītas biezums ir līdz 16-22,5 metriem austrumu daļā un līdz 10,5-14 metriem rietumu daļā (uz rietumiem no [[Venta]]s). Nogulumi veidojušies apakšfamenas jūras [[Transgresija (ģeoloģija)|transgresijas]] fāzē. Elejas svītas [[stratotips|stratotipa]] griezumu veido [[Sesava]]s 14. urbuma serde intervālā no 31 līdz 53,5 m dziļumā. Nosaukums veidots no [[Eleja]]s ciema, kurš atrodas svītas izplatības ziemeļaustrumu daļā, un netālu no kura atrodas stratotipiskais griezums. == Stratigrāfiskais dalījums == Elejas svīta Latvijā tiek dalīta trijās ridās: apakšējā — purviņu rida, vidējā — sesavas rida un augšējā cimmermaņu rida. * [[Purviņu rida]] veido svītas pamatni un iepriekš tika pieskaitīta frānas stāva amulas svītai, bet 1973. gadā [[Ludmila Savvaitova|L.Savvaitova]] to pieskaitīja elejas svītai. Stratotipisko griezumu sastāda [[Biksti|Bikstu]] 34. urbums, kur ridu izplatības ziemeļu daļā veido tumši zaļganpelēki, vietām ar violeti rūsganiem plankumiem, kaļķaini, smalki slāņoti [[Māls|māli]]. Starp māliem ir atzīmējami ne pārāk biezi [[smilšakmens]] starpslāņi, uz kuru virsmām novērojamas [[Halīts|halīta]] [[gliptomorfoze]]s. Ridas augšdaļa ir mālaini-karbonātiska, un to veido mālaini [[Dolomīts|dolomīti]] un [[dolomītmerģeļi]] ar sīkām mālu un [[Aleirolīts|aleirolītu]] starpkārtiņām. Mālos ir konstatētas [[Augi|augu]] [[sporas]] (''[[Trachytriletes famenensis]]'', [[Stenozonotriletes simplex]], ''[[Retusotriletes famenensis]]'', ''[[Archaeozonotriletes pusillus]]'', ''[[Archaeotriletes fidus]]'', ''[[Archaeotriletes pumilus|A. pumilus]]'' u.c.). : Dienvidu daļā ridas nogulumi kļūst karbonātiskāki. Kopā ar māliem un mālainiem aleirolītiem šeit parādās diezgan daudz dolomītu un dolomītmerģeļu starpkārtu, īpaši augšdaļā. : Izplatības ziemeļrietumos ([[Kapsēde]]s 16. urbums) purviņu ridas nogulumu sastāvs tāpat ir karbonātisks. To veido dolomītmerģeļi ar plānām dolomītu un malu starpkārtām. * [[Sesavas rida]] veido elejas svītas vidusdaļu. Stratotipiskajā griezumā (Sesavas 14. urb.) kā arī citos urbumos ([[Sniķere (ciems)|Sniķeres]] 8. urbums, [[Jaunauce]]s 7. urbums u.c.) nogulumus veido brūnganpelēki smilšaini dažādgraudaini dolomīti ar plānu horizontālu slāņojumu, gar kuru vērojams daudz ieapaļi saplacinātas formas tukšumu, kas iespējams veidojušies izšķīstot organismu [[Čaula|čaulām]]. Griezumos jau aprakstītie [[ieži]] mijas ar gaišziliem un violeti pelēkiem dolomītmerģeļiem un zemjainiem mikrograudainiem mālainiem dolomītiem. Ridas biezums šajos rajonos sasniedz 7-10 metrus. : Ziemeļu un rietumu apgabalos ([[Zante]]s 36. urbums u.c.) nogulumi lielā mērā ir bagātināti ar mālainu un [[Aleirīti|aleirīta]] materiālu. Tos veido galvenokārt zaļganīgi un violeti-pelēki zemjaini mikrograudaini dolomīti, mālaini dolomīti un dolomītmerģeļi ar plānām mālainu aleirolītu starpkārtām. Smilšveidīgi, dažādgraudaini, plānslāņaini dolomīti, kas raksturīgi dienvidu apgabalam, šeit vai nu sastopami retu starpslāņu veidā, vai arī vispār nav sastopami. Ridas biezums šeit vidēji ir 1,5-2 metri, reizēm līdz 4 metriem. : Sesavas ridas apakšējā robeža ziemeļu un rietumu apgabalos tiek vilkta pa dolomītu un dolomītmerģeļu pamatni, kas uzguļ apakšējiem mālainajiem nogulumiem. Dienvidu apgabalā robeža ir slīdoša un tiek vilkta dažādos līmeņos, jo pāreja no purviņu un sesavas ridu ir pakāpeniska. * [[Cimmermaņu rida]] veido elejas svītas augšējo daļu, un to 1976. gadā izdalīja Savvaitova. Stratotipisko griezumu pārstāv atsegums [[Amula]]s krastā pie Cimmermaņu mājām, un to veido dolomītmerģeļi, māli, mālaini aleirolīti ar smilšaina materiāla piejaukumu, slāņiem bieži mijoties savā starpā. Uz slāņu virsmām ir vērojamas biežas halīta gliptomorfozes un [[žūšanas plaisas]]. : Dienvidu reģionā ([[Nīgrande]]s 2. urbums, Jaunauces 7. urbums) ridas apakšdaļā ieguļ merģeļi ar plānām māla starpkārtām, kurus virzienā uz augšu nomaina dolomītmerģeļi, māli un malaini aleirolīti. : Rietumos, [[Krote]]s un [[Liepāja]]s rajonos (Kapsēdes 16. urbums) griezumu veido galvenokārt dolomītmerģeļi. Plānu starpkārtu veidā šeit var sastapt mālus, mālainus aleirolītus un smilšakmeņus ar halīta gliptomorfozēm uz slāņu virsmām. Sesavas 14. urbuma serdē intervālā 35-44,8 m sesavas ridas augšdaļā un cimmermaņu ridā tika konstatētas augu sporas (Trachytriletes famenensis, ''[[Archaeozonotriletes notatus]] var. microspinosus'', ''[[Archaeozonotriletes vazjamicus|A. vazjamicus]]'', ''[[Stenozonotriletes simplicissimus]]'', ''[[Lophozonotriletes curvatus]]'') kas ļāva korelēt šos nogulumus ar apakšējiem aizdonas (igrajevas) slāņiem [[Pripetes ieplaka|Pripetes ieplakā]], umetovas slāņiem [[Volgograda]]s [[Pievolga|Pievolgā]] un vazjamas slāņiem [[Baškīrija|Baškīrijā]] (S.Kručeks, V.Avhimovičš, 1976). : Ridas apakšējā robeža dienvidu apgabalā ir diezgan krasa, bet vairāk uz ziemeļiem pāreja ir pakāpeniska no apakšējiem sesavas ridas dolomītiem un dolomītmerģeļiem uz cimmermaņu ridas dolomītmerģeļiem, māliem un mālainiem aleirolītiem. == Elejas laiks == Pēc būtiska jūras baseina platības samazinājuma un īslaicīgas nogulumu akumulācijas pārtraukuma amulas laika beigās, elejas laikā sākās jauna jūras transgresija. Pēc lieluma agrās elejas jūras platība nedaudz pārsniedza vēlās amulas jūru un tai bija citi apveidi. Izmainījās nogulumu sastāvs: ieplakas centrālajā daļā sulfātu-dolomītu nogulumi nomainījās ar mālainiem dolomītiem. Plašā piekrastes joslā šajā laikā nogulsnējās mālains, aleirītisks un periodiski arī smilšains materiāls. [[Sulfāti|Sulfātu]] pazušana, bet plaša halīta gliptomorfožu klātbūtne uz aleirolītu un smilšakmeņu virsmām svītas apakšējā daļā liecina par samērā lielu ūdens baseina [[Sāļums|sāļumu]] elejas laika sākumā, kādēļ arī šeit nav atrodami [[Bentoss|bentosa]] organismi. Vidējā elejas laikā notika tālāka jūras platības palielināšanās. Teritorijas dienvidaustrumos, kur ir visbiezākie nogulumi, pateicoties jūras ūdens pieplūdei, izveidojās normāli jūras apstākļi. Šeit, acīmredzot, nogulsnējās pārsvarā kaļķaini nogulumi (kas vēlāk dolomitizējās) un izplatījās fauna, kā piemēram [[slēdzenes pleckāji]] (īpaši daudzskaitlīgi bija ''[[Cyrtospirifer pakroujensis]]''), sīki [[vēderkāji]], [[gliemenes]], [[stromatoporas]] (''[[Amphipora]]'') un [[tārpi]]. Jūras faunas parādīšanās elejas svītas nogulumos liecina par pirmo famenas jūras transgresiju Polijas-Lietuvas sineklīzē, un ka tās centrālajā daļā izveidojās gandrīz normālas jūras apstākļi, kaut arī nepietiekoši labvēlīgi daudzveidīgas faunas pārstāvju dzīvošanai. Tālāk no centrālās daļas uz ziemeļiem un ziemeļrietumiem jūras karbonātiskie nogulumi nogulsnējās tikai maksimālās transgresijas laikā. Spriežot pēc dolomītu intensīvā kavernozuma, kas radās no organiskām paliekām, ir pilnīgi pieļaujams, ka šeit mita līdzīgi organismi, ka baseina centrālajā daļā. Baseina perifērijas zonās, ziemeļrietumos, ir novērojama būtiska nogulumu sastāva izmaiņa: šeit nogulsnējās pārsvarā dolomītiski mālainas dūņas. Neliels smilšu materiāla saturs un organisku palieku iztrūkums norāda uz ūdeņu paaugstinātu sāļumu baseina [[piekraste]]s zonās. Elejas laika beigu posmu raksturo jūras nogulumu (ar normālu jūras sāļumu) platības samazināšanās. Karbonātiskākie (kaļķaini mālainie) nogulumi nogulsnējās tikai baseina iekšējos apgabalos. Pārējā teritorijā uzkrājās mālaini dolomītisks un, periodiski, aleirolītisks un smilšains materiāls. Biežas halīta gliptomorfozes un žūšanas plaisas uz slāņu virsmām, kā arī izskalojuma pēdas un [[duļķojuma tekstūra]]s liecina par to, ka vēlās elejas baseins bija ļoti sekls.<ref>Cавваитова, Л. С., 1977. Фамен Прибалтики. Рига‚ 128 с. 74-75. lpp.</ref> == Paleontoloģiskais raksturojums == Elejas svīta paleontoloģiski ir vāji pētīta. Nīgrandes-2a, Sniķeres-8 un Sesavas-14 urbumos ir atrastas retas [[Antiarhi|antiarhu]] un [[Otiņspures|otiņspuru]] paliekas. Stratigrāfijā tiek izmantoti [[pleckāji]]: ''Cyrtospirifer pakruojensis'', gliemenes: ''[[Leptodesma aviculoides|Leptodesma cf. aviculoides]]'', vēderkāji: ''[[Naticopsis|Naticopsis sp]]''. 2012. gada pētījumos Amulas krastos augšpus [[Kalnamuižas dzirnavas|Kalnamuižas dzirnavām]] tika atrastas daudzas [[Antiarhi|antiarhu]] ''[[Bothriolepis leptocheira]]'' paliekas, retas ''[[Holoptychius]]'' sp. [[zvīņas]] un [[zobi]], ļoti reti [[Divējādelpojošās zivis|dipnoju]] kauli, [[Akantodes|akantodu]] dzelkšņi un "''Acanthodes''" tipa zvīņas.<ref>Lukševičs, E. and Stinkulis, Ģ. (2015), ''Signatures of biotic crisis in the Frasnian–Famennian boundary beds from Latvia''. In: B. Mottequin, J. Denayer, P. Königshof, C. Prestianni, and S. Olive (eds.), IGCP596-SDS Symposium (Brussels, September 2015), Abstracts. STRATA, série 1, 16: 83–84.</ref> Vairāk ir pētīts elejas svītas palinoloģiskais materiāls. Svītas mālos (Saldus-15, Biksti-34, Zante-36, Jaunauce-7 urbumos) G.Kedo un S.Starikova aprakstīja augu sporu kompleksu, kurā kopā ar "tranzīta" sugām ir atrastas arī apakšfamēnas formas: ''[[Leiotriletes microrugosus]]'', ''[[Leiotriletes parvus|L. parvus]]'', ''[[Leiotriletes plicatus|L. plicatus]]'', ''[[Trachytriletes medius]]'', ''[[Trachytriletes famenensis|T. famenensis]]'', ''[[Stenozonotriletes formosus]]'', ''[[Stenozonotriletes spetcandus|S. spetcandus]]'', ''[[Retusotriletes simplex]]'', ''[[Retusotriletes famenensis|R. famenensis]]'', ''[[Archaeozonotriletes stenolomus]]'', ''[[Archaeozonotriletes pussilus|A. pussilus]]'', ''[[Archaeozonotriletes artatus|A. artatus]]'', ''[[Archaeozonotriletes formosus|A. formosus]]'', ''[[Hymenozonotriletes poljessicus]]'', ''[[Hymenozonotriletes rugosus|H. rugosus]]'', ''[[Hymenozonotriletes commutatus|H. commutatus]]'', ''[[Archaeotriletes hamulus]]'', ''[[Archaeotriletes fidus|A. fidus]]'', ''[[Archaeotriletes hirtus|A. hirtus]]'', ''[[Archaeotriletes gibbosus|A. gibbosus]]'', ''[[Lophozonotriletes evlanensis]]'', ''[[Lophozonotriletes minor|L. minor]]'', ''[[Lophozonotriletes perspicnus|L. perspicnus]]''. Šīs sporas amulas svītas nogulumos netiek konstatētas. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas devons}} [[Kategorija:Devons]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] 2qe7yks2shq6urmv56stepxw4q9lkje 0 525195 4486853 4394785 2026-06-26T10:45:13Z Biafra 13794 atj. 4486853 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Kārlis Šiliņš | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|7|22}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = 211 [[centimetrs|cm]] | svars = 113 [[Kilograms|kg]] | poz = [[centrs (basketbols)|centrs]] | kar_sāk = 2013 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = [[Rīgas Valsts vācu ģimnāzija]] | koledža = | augstskola = | universitāte = ''Florida Atlantic University'' | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Spānija}} ''[[Básquet Coruña]]'' | numurs = | amats = | līga = [[Spānijas ACB līga|ACB līga]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2013—2014 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[LMT Basketbola akadēmija]] | kl_sez 2 = 2015—2016 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[BK Barons]] | kl_sez 3 = 2016—2017 | klubs 3 = {{flaga|ASV}} ''Ole Miss Rebels'' ([[NCAA]]) | kl_sez 4 = 2018—2021 | klubs 4 = {{flaga|ASV}} ''Florida Atlantic Owls'' ([[NCAA]]) | kl_sez 5 = 2021—2023 | klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[BK Liepāja]] | kl_sez 6 = 2023—2024 | klubs 6 = {{flaga|Vācija}} ''[[BG Göttingen]]'' | kl_sez 7 = 2024—2025 | klubs 7 = {{flaga|Itālija}} ''[[Pistoia Basket 2000|Pistoia]]'' | kl_sez 8 = 2025 | klubs 8 = {{flaga|Spānija}} ''[[Básquet Coruña]]'' | kl_sez 9 = 2025—2026 | klubs 9 = {{flaga|Turcija}} ''[[Trabzonspor (basketbols)|Trabzonspor]]'' | kl_sez 10 = 2026 | klubs 10 = {{flaga|Lietuva}} [[BK Liepāja]] | kl_sez 11 = 2026—pašlaik | klubs 11 = {{flaga|Spānija}} ''[[Básquet Coruña]]'' | kl_sez 12 = | klubs 12 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2021—pašlaik | taut 1 = {{bk|Latvija}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = Mārtiņš Bērziņš | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Kārlis Šiliņš''' (dzimis {{dat|1997|7|22}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā. [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs. 2026. gadā pārstāv [[Spānijas ACB līga]]s klubu ''[[Leyma Coruna]]'', bet iepriekš spēlējis trīs citās no vadošajām Eiropas līgām: [[Turcijas basketbola līga|Turcijas līgā]], [[Itālijas basketbola līgas A sērija|Itālijas A sērijā]] un [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], arī Latvijas klubā [[BK Liepāja]]. == Karjera == Jaunatnes vecumā trenējies un spēlējis [[LJBL]] Basketbola skolas "Rīga" Pārdaugavas sistēmā, kur viņa pirmie treneri bija Alda Juškēvica un Edgars Toms.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sporta-klubi.lv/lat/zinas/lbl2-oktobra-speletajs-karlis-silins.html|title=LBL2 Oktobra spēlētājs – Kārlis Šiliņš|last=dmitrijs@mansbirojs.lv|first=Dmitry Kolyako-|website=Sporta-Klubi.lv|access-date=2022-11-06}}</ref> 2016. gadā atzīts par LJBL U19 grupas finālturnīra vērtīgāko spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/ParBasketbolu/status/1655298725152010242?t=70Oum9DNnUYiweBZ0JzFHg&s=03|title=https://twitter.com/ParBasketbolu/status/1655298725152010242?t=70Oum9DNnUYiweBZ0JzFHg&s=03|website=Twitter|access-date=2023-05-11|language=en}}</ref> Pieaugušo līmenī debitējis [[LBL2]] turnīrā, pārstāvot "VEF skola" komandu, kuru trenēja [[Raimonds Feldmanis]]. [[2013.—2014. gada LBL sezona|2013.—2014. gada LBL sezonā]] pārstāvēja no jauniešiem veidoto komandu "[[LMT Basketbola akadēmija]]". [[2015.—2016. gada LBL sezona|2015.—2016. gada LBL sezonā]] spēlēja augstāka līmeņa komandā [[BK Barons]]. Pēc vidusskolas beigām studēja ASV un spēlēja [[NCAA]] turnīrā, trīs sezonas pārstāvot ''Florida Atlantic Owls'' komandu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/13068/karlis-silins|title=Karlis Silins, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2022-11-06|language=en}}</ref> Studiju laikā divas reizes guvis smagas traumas, pārraujot [[Ceļgala krusteniskā saite|ceļgala krustenisko saiti]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/izlases/22072020-karlis_silins_amerika_mani_izvelejas_biju|title=Kārlis Šiliņš: "Amerikā mani izvēlējās bijušais "Barona" spēlētājs"|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-11-06|date=2020-07-22|language=lv}}</ref> Pēc studijām ASV 2021. gadā K. Šiliņš noslēdza līgumu ar [[PafBet Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas]] un [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) klubu [[BK Liepāja]], kļūstot par vienu no komandas līderiem. Savā otrajā sezonā kļuva par vienu no vadošajiem spēlētājiem [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā]], tika atzīts par labāko spēlētāju oktobra mēnesī (vidēji 14,8 punkti un 9,3 atlēkušās bumbas spēlē).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.estlatbl.com/lv/press-releases-and-news?news_id=9920|title=Ziņas - Pafbet LAT-EST Oktobra spēlētājs – Kārlis Šiliņš (BK “Liepāja”)|website=www.estlatbl.com|access-date=2022-11-06}}</ref> 2022. gada 22. novembrī K. Šiliņš aizvadīja karjeras rezultativāko spēli, gūstot 30 punktus un 13 atlēkušās bumbas zaudētā spēlē pret [[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|Latvijas Universitātes]] komandu (88:91).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/22112022-viksne_ribina_groza_stipu_lu_saboja_silin|title=Vīksne rībina groza stīpu, LU sabojā Šiliņa karjeras spēli|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-11-22|date=2022-11-22|language=lv}}</ref> 2023. gada 28. janvārī viņš pārspēja savu rezultativitātes rekordu Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā, iemetot 32 punktus un savācot 13 atlēkušās bumbas zem groziem zaudējumā pret [[Tallinas "Kalev/Cramo"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/28012023-silinam_karjeras_spele_liepaja_izlaiz_15_|title=Šiliņam karjeras spēle, "Liepāja" izlaiž +15 un pagarinājuma pēdējās sekundēs zaudē "Kalev"|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-01-28|date=2023-01-28|language=lv}}</ref> Sezonu komanda noslēdza ar izcīnītām LBL bronzas medaļām, kas ir līdz šim augstākais sasniegums spēlētāja karjerā. [[Latvijas Basketbola savienība]] pēc sezonas K. Šiliņu atzina par sezonas Latvijas Basketbola līgas progresējošāko spēlētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/17052023-silins_atzits_par_lbl_sezonas_progresejos|title=Šiliņš atzīts par LBL sezonas progresējošāko spēlētāju, Lucis - gada tiesnesi|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-05-19|date=2023-05-17|language=lv}}</ref> 2023. gada vasarā K. Šiliņš pārcēlās uz [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] komandu ''[[BG Göttingen]]''. Pēc sekmīgas sezonas Vācijā (32 spēlēs Bundeslīgā vidēji 12,6 punkti un 5,4 atlēkušās bumbas) 2024. gada vasarā viņš noslēdza līgumu ar [[Itālija]]s klubu ''[[Pistoia Basket 2000|Pistoia]].'' 2025. gada sākumā pārcēlās uz [[Spānijas ACB līga]]s klubu ''[[Básquet Coruña]]'', bet vasarā noslēdza līgumu ar [[Turcijas Basketbola līga]]s klubu ''[[Trabzonspor (basketbols)|Trabzonspor]]'', tādējādi trīs sezonu laikā spēlējot četrās no piecām vadošajām Eiropas nacionālajām basketbola līgām. Sezonas gaitā viņš pārcēlās uz [[Lietuvas Basketbola līga]]s klubu [[Klaipēdas "Neptūnas"]], kur spēlēja kopā ar citu Laatvijas izlases basketbolistu [[Rihards Lomažs|Rihardu Lomažu]]. 2026. gada jūnijā tika paziņots, ka K. Šiliņš atgriezīsies [[Spānijas ACB līga|Spānijas ACB līgā]] un atkal pārstāvēs klubu ''[[Básquet Coruña]]''. === Latvijas izlase === Pārstāvējis Latvijas U18 izlasi [[2015. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|2015. gada Eiropas čempionātā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/5172651/u-18-basketbolisti-ar-panakumu-sak-eiropas-cempionatu|title=U-18 basketbolisti ar panākumu sāk Eiropas čempionātu|website=Basketbols|access-date=2022-11-06|date=2015-07-23|language=lv}}</ref> Pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlasē]] debitējis 2021. gadā un pamazām nostiprinājies kā viens no vadošajiem garajiem spēlētājiem tās sastāvā. == Privātā dzīve == K. Šiliņa vecāki ir [[aktrise]] [[Daiga Gaismiņa-Šiliņa]] un Rihards Šiliņš — [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Latvijas Nacionālās operas]] [[trompetists]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/izklaide/seriali/ugunsgreks/vai-ugunsgreka-magdas-lomas-atveidotaja-devas-uz-publiskajam-tualetem-lai-izpetitu-savu-telu/|title=Vai UgunsGrēka Magdas lomas atveidotāja devās uz publiskajām tualetēm, lai izpētītu savu tēlu?|website=tv3.lv|access-date=2026-01-12|date=2015-09-23|language=lv}}</ref> K. Šiliņa draudzene ir basketboliste [[Paula Kļeščova]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/damas/28082023-paula_klescova_parcelas_no_liepajas_uz_va|title=Paula Kļeščova pārceļas no Liepājas uz Vācijas Bundeslīgu|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-08-28|date=2023-08-28|language=lv}}</ref> kura arī spēlēja Vācijas Bundeslīgas sieviešu komandā no [[Getingene]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/legionari/28082023-latviesu_milas_stasts_nonak_vacijas_liela|title=Latviešu mīlas stāsts nonāk Vācijas lielākajā laikrakstā|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-08-28|date=2023-08-28|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{Latvija vir basket 2015 U-18}} {{DEFAULTSORT:Šiliņš, Kārlis}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Basketbola centri]] f8qruicwqitxist82xm6ekwnehwjau0 0 532273 4486578 4344028 2026-06-25T21:01:07Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4486578 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu Turkmenistānā|uzvārdu|Mari (uzvārds)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste |name = Mari |official_name = ''Mary'' |settlement_type = pilsēta |image_skyline = Mary with Hajji Gurbanguly Mosque (31161481347).jpg |imagesize = |image_caption = |image_flag = |image_seal = |seal_size = |flag_size = |image_map = |map_caption = |pushpin_map = Turkmenistāna |pushpin_label_position = |pushpin_mapsize = 266 |pushpin_map_caption = Atrašanās vieta Turkmenistānā |subdivision_type = [[Pasaules valstis|Valsts]] |subdivision_type1 = Vilajats |subdivision_name =‎ {{karogs|Turkmenistāna}} |subdivision_name1 = [[Mari vilajets]] |established_title = Dibināta |established_date = 1884 |established_title1 = Pilsēta |established_date1 = |government_type = |leader_title = Mērs |leader_name = |area_magnitude = |area_total_km2= |area_land_km2= |area_water_km2= |area_urban_km2= |area_metro_km2= |population_as_of = 2010 |population_footnotes = |population_total = 126000 |population_urban = |population_metro = |population_density_km2= |timezone = UTC+5 |utc_offset = +5 |timezone_DST = |utc_offset_DST = |latd= 37 |latm= 36 |lats= |latNS=N |longd=61 |longm=50 |longs= |longEW=E |elevation_m = 223 |elevation_footnotes = |postal_code_type = Pasta indekss |postal_code = |area_code = |blank_name = |blank_info = |blank1_name = |blank1_info = |website = |footnotes = }} '''Mari''' ({{val-tk|Mary}}) ir pilsēta [[Turkmenistāna]]s austrumdaļā, [[Mari vilajets|Mari vilajeta]] administratīvais centrs.<ref>{{PZT|461}}</ref> Izvietojusies [[Karakums|Karakuma]] tuksnesī [[Murgaba]]s deltā {{nobr|370 km}} no valsts galvaspilsētas [[Ašgabata]]s. == Vēsture == Pilsēta dibināta 1884. gadā kā [[Krievija]]s impērijas militārais un administratīvais centrs nesen iekarotajās [[Horasāna]]s [[turkmēņi|turkmēņu]] zemēs. Pilsēta atrodas 30 km uz rietumiem no senās [[Merva]]s, no kuras sākotnēji mantoja arī nosaukumu. Kopš 1890. gada '''Merva''' ({{ara|مرو‎}}) bija apriņķa centrs. 1937. gadā pārdēvēta tagadējā nosaukumā. Kopš 1939. gada apgabala, vēlāk — vilajeta, centrs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Turkmenistānas pilsētas]] s9a697h4lnvb8r59c84wy9as33usacx 4486579 4486578 2026-06-25T21:01:38Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4486579 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu Turkmenistānā|uzvārdu|Mari (uzvārds)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste |name = Mari |official_name = ''Mary'' |settlement_type = pilsēta |image_skyline = Mary with Hajji Gurbanguly Mosque (31161481347).jpg |imagesize = |image_caption = |image_flag = |image_seal = |seal_size = |flag_size = |image_map = |map_caption = |pushpin_map = Turkmenistāna |pushpin_label_position = |pushpin_mapsize = 266 |pushpin_map_caption = Atrašanās vieta Turkmenistānā |subdivision_type = [[Pasaules valstis|Valsts]] |subdivision_type1 = Vilajats |subdivision_name =‎ {{karogs|Turkmenistāna}} |subdivision_name1 = [[Mari vilajets]] |established_title = Dibināta |established_date = 1884 |established_title1 = Pilsēta |established_date1 = |government_type = |leader_title = Mērs |leader_name = |area_magnitude = |area_total_km2= |area_land_km2= |area_water_km2= |area_urban_km2= |area_metro_km2= |population_as_of = 2010 |population_footnotes = |population_total = 126000 |population_urban = |population_metro = |population_density_km2= |timezone = UTC+5 |utc_offset = +5 |timezone_DST = |utc_offset_DST = |latd= 37 |latm= 36 |lats= |latNS=N |longd=61 |longm=50 |longs= |longEW=E |elevation_m = 223 |elevation_footnotes = |postal_code_type = Pasta indekss |postal_code = |area_code = |blank_name = |blank_info = |blank1_name = |blank1_info = |website = |footnotes = }} '''Mari''' ({{val-tk|Mary}}) ir pilsēta [[Turkmenistāna]]s austrumdaļā, [[Mari vilajets|Mari vilajeta]] administratīvais centrs.<ref>{{PZT|461}}</ref> Izvietojusies [[Karakums|Karakuma]] tuksnesī [[Murgaba]]s deltā {{nobr|370 km}} no valsts galvaspilsētas [[Ašgabata]]s. == Vēsture == Pilsēta dibināta 1884. gadā kā [[Krievija]]s impērijas militārais un administratīvais centrs iekarotajās [[Horasāna]]s [[turkmēņi|turkmēņu]] zemēs. Pilsēta atrodas 30 km uz rietumiem no senās [[Merva]]s, no kuras sākotnēji mantoja arī nosaukumu. Kopš 1890. gada '''Merva''' ({{ara|مرو‎}}) bija apriņķa centrs. 1937. gadā pārdēvēta tagadējā nosaukumā. Kopš 1939. gada apgabala, vēlāk — vilajeta, centrs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Turkmenistānas pilsētas]] iunrqimkck98ipvuwnya6shc1ahg3u6 0 537569 4486693 4168708 2026-06-26T07:20:44Z Kikos 3705 /* ievads */ 4486693 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Edinburgas pils | native_name = ''Edinburgh Castle'' | former_names = | alternate_names = | map = Skotija#Edinburga#Lielbritānija | relief = yes | status = | image = EdinburghCastle.jpg | image_alt = | image_size = | caption = | altitude = | building_type = | architectural_style = | structural_system = | owner = | current_tenants = | location = {{vieta|Lielbritānija|Skotija|Edinburga}} | latd = 55.948611 | latNS = N | longd = 3.200833 | longEW = W | groundbreaking_date = 11. gadsimts | start_date = | completion_date = | opened_date = | inauguration_date = | renovation_date = | height = | floor_count = | floor_area = | architect = | rooms = | parking = | url = | references = |embedded = {{Designation list | embed = yes | designation1 = WHS | designation1_offname = Edinburgas Vecā un Jaunā pilsēta | designation1_type = Kultūra | designation1_criteria = ii, iv | designation1_date = 1995 | delisted1_date = | designation1_partof = | designation1_number = [http://whc.unesco.org/en/list/728 728] | designation1_free1name = Valsts | designation1_free1value = {{GBR}} | designation1_free2name = | designation1_free2value = | designation1_free3name = | designation1_free3value = }} }} <mapframe text="Edinburgas pils" width=260 height=260 zoom=16 > { "type": "ExternalData", "service": "geoshape", "ids": "Q212065" } </mapframe> '''Edinburgas pils''' ({{val|en|Edinburgh Castle}}) ir 11. gadsimta viduslaiku pils, kas paceļas pār [[Skotija]]s galvaspilsētu [[Edinburga|Edinburgu]]. Tā ir viens no Edinburgas un Skotijas simboliem un populārs tūrisma objekts. Vismaz no 12. gadsimta (karaļa [[Dāvids I|Dāvida I]] laikā) šeit atradās [[Skotijas karalis|Skotijas karaļu]] pils, un tā bija karaļu rezidence līdz 1633. gadam. Pilī un ap to notikuši daudzi Skotijai svarīgi vēsturiski notikumi, tā bijusi aplenkta vismaz 26 reizes. No pils celtnēm maz kas saglabājies senāks par 1573. gadu, kad to aplenkumā sagrāva ar lielgabalu palīdzību. Edinburgas pilī glabājas Skotijas Karalistes [[regālija]]s. [[Karaliskā jūdze]] savieno Edinburgas pili ar [[Holirūdas pils|Holirūdas pili]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Lielbritānija UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Pilis Lielbritānijā]] [[Kategorija:Skotijas vēsture]] [[Kategorija:Edinburga]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Lielbritānijā]] hfpgfhpvsx54pa9ijfe0e5bl2n1uucb 0 537602 4486789 4341535 2026-06-26T09:25:48Z NarcisoFan2026 147097 ASV Nē, viņš ir no Francijas. 4486789 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Ogijs un tarakāni | oriģinālnos = ''Oggy et les Cafards, le film'' | attēls = Ogijs un tarakāni plakātsLV.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = Animācijas filma | režisors = [[Olivjē Žans Marī]] | producents = [[Marks du Pontavice]] | scenārijs = [[Olivjē Žans Marī]] | aktieri = | mūzika = [[Vincents Arto]] | operators = | montāža = Patriks Dukrū | studija = * [[Xilam]] * [[France 3 Cinéma]] * [[Canal+]] * [[France Télévisions]] * [[CNC]] * [[B Media Kids]] * [[Backup Films]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.backupmediagroup.com/v2.0/index.php?page=filmo&fil_ann=2013&lang=uk|title=Backup Media|access-date={{dat|2023|04|02||bez}}|archive-date={{dat|2021|05|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210515210040/http://backupmediagroup.com/v2.0/index.php?page=filmo&fil_ann=2013&lang=uk}}</ref> * [[A Plus Image 4]] * [[Cofinova 9]] * [[Cofimage 24]] * [[Cube Créative]] * [[Mikros Image]] | izplatītājs = ''[[BAC Films]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2013|8|7|Francija|2013|11|15|Latvija}} | ilgums = 93 minūtes | valsts = {{Francija}} | valoda = Angļu | budžets = 5 miljoni | ienākumi = 5,4 miljoni | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Ogijs un tarakāni"''' ({{val|fr|Oggy et les Cafards, le film}}, {{val|en|Oggy and the Cockroaches: The Movie}}) ir 2013. gada [[Francija]]s animācijas filma, kuras režisors un scenārija autors ir [[Olivjē Žans Marī]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2013|8|7||bez}}. == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Ogijs un prusaki]] == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2013. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:Francijas animācijas filmas]] [[Kategorija:Animācijas filmas]] [[Kategorija:Xilam filmas]] pjnudto1k5zj6qjsiukt24thh54w87f 0 538857 4486407 4483800 2026-06-25T12:49:56Z Jānis U. 198 4486407 wikitext text/x-wiki {{Ģeoloģiskā formācija | nosaukums = Jonišķu svīta | oriģinālnosaukums = | attēls = Imulas atsegums pie Zīlēm.JPG | attēla_paraksts = Imulas atsegums pie "Zīļu" mājām.<br />Jonišķu svītas (augšdaļā) hipostratotips. | karte = | kartes_paraksts = | stratotips = [[Jaunauce]]s 1. urbuma intervāls 208–218 m | vecums = | sistēma = [[Devons]] | virsnodalījums = | nodalījums = [[Augšdevons]] | stāvs = [[Famenas stāvs|Famena]] | grupa = | formācija = | horizonts = | svīta = '''Jonišķu''' | rida = | slāņi = | valsts = [[Latvija]], [[Lietuva]] | reģions = [[Galvenais devona lauks]] | platība = | koordinātas = | sastāvs = [[Dolomīts|dolomīti]], [[kaļķakmeņi]] | biezums = 15-21 m | izrakteņi = | fosilijas = [[pleckāji]], [[krinoidejas]], [[sūneņi]], [[konulārijas]], [[konodonti]] u.c. | atklājējs = }} '''Jonišķu svīta (D₃jn)''' ir [[Augšdevons|augšdevona]] [[Famenas stāvs|famenas stāva]] Jonišķu horizonta [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]], kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos ([[Polijas-Lietuvas ieplaka|Polijas-Lietuvas ieplakā]]). Tālāk tā iestiepjas Lietuvas teritorijas ziemeļrietumu daļā. == Apraksts == Jonišķu svītas nogulumi Latvijā uzguļ uz [[elejas svīta]]s nogulumiem. Robeža starp jonišķu un elejas svītām griezumos izceļas diezgan krasi. Uz izskalpotās elejas svītas [[Māls|mālu]], [[Dolomītmerģelis|dolomītmerģeļu]] un [[Aleirolīts|aleirolītu]] virsmas uzguļ dažādgraudaini plankumaini dolomitizēti [[kaļķakmeņi]] un [[Dolomīts|dolomīti]], kuros ieslēgtas dolomītu atlūzas un dolomītmerģeļu [[oļi]]. Tieši virs tiem uzguļ 0,5-0,8 m biezs ļoti tumšu, gandrīz melnu plankumainu dolomitizētu kaļķakmeņu vai dolomītu slānis ar mezglainu [[brekčija|brekčijveida]] [[Iežu tekstūra|tekstūru]], kas pilns ar pārogļotu [[Augi|augu]] palieku fragmentiem. Ne pārāk biezu starpslānīšu veidā šeit atrodami saskaloti lēcveidīgi organismu [[Čaula|čaulu]] [[Detrīts|detrīta]] saskalojumi, kas satur [[Bezslēdzenes pleckāji|bezslēdzenes]] (retāk [[Slēdzenes pleckāji|slēdzenes]]) [[Pleckāji|pleckāju]] čaulas, [[Krinoidejas|krinoideju]] posmiņus, [[Zilaļģes|zilaļģu]] [[Onkolīti|onkolītus]]. Virzienā uz ziemeļiem notiek pakāpeniska kaļķakmeņu nomaiņa uz dolomītiem. [[Imula]]s un [[Amula]]s baseinos, kā arī urbumos ([[Robežnieki (Grobiņas pagasts)|Māliņu]] 3, [[Nākotne (ciems)|Nākotnes]] 15, [[Zante]]s 36. urbums u.c.) svītu veido dažādgraudaini, smilšaini dolomīti ar reliktu organogēnu drupu struktūru, kas mijas ar viļņoti slāņainiem dolomītiem, kas satur pārogļotu augu palieku saskalojumus un racējorganismu dzīves darbības pēdas. Svītas augšdaļā, kopā ar viļņaini slāņainiem dolomītiem, kas satur [[Aleirīti|aleirītu]] un [[Smiltis|smilšu]] materiālu piejaukumu, parādās arī aleirolīti ar mālainu dolomītu cementu, bet atsevišķos griezumos arī mālu starpkārtas. Vienlaicīgi ar [[Drupieži|terigēnā materiāla]] satura palielināšanos nogulumos, ir novērojama acīmredzama organismu palieku kompleksa kvalitatīva un kvantitatīva mazināšanās. Nabadzīgās paliekas satur retus [[Divvāku gliemji|divvāku gliemjus]], krinoideju posmiņus un plānas čaulu detrīta saskalojumu lēcas. Viļņaini slāņainajos dolomītos ir sastopamas vienīgi platas, horizontālas [[Racējorganismi|racējorganismu]] ejas, kas pildītas ar karbonātiski mālainu materiālu. Jonišķu svītas nogulumus valsts dienvidrietumos sedz [[kursas svīta]]s slāņkopas. Gar ziemeļu un austrumu robežu svītas nogulumus šaurā joslā sedz [[Kvartārs|kvartāra]] iežu sega. Svīta atsedzas [[Tebra]]s, [[Venta]]s, [[Šķēde]]s, [[Imula]]s, [[Amula]]s, [[Īslīce]]s, [[Svitene]]s upju krastos.<ref name="ld">{{Latvijas daba|2|191}}</ref> Svītas biezums ir līdz 15-21 metri. Nogulumi veidojušies apakšfamenas [[jūras transgresija]]s fāzē. Jonišķu svītas [[hipostratotips]] ir Imulas upes atsegums iepretī "Zīļu" mājām, bet par svītas tipisko griezumu pieņemts [[Jaunauce]]s 1. urbuma intervāls 208–218 m dziļumā. Nosaukums veidots no [[Jonišķi|Jonišķu]] pilsētas, pie kuras urbumos pirmo reizi tika uzieti šīs svītas slāņi. == Stratigrāfiskais dalījums == Jonišķu svīta Lietuvā tiek dalīta divās ridās: apakšējā — kužju ridā un augšējā — gruzdžu ridā. * Kužju ridu 1976. gadā izdalīja [[Stasis Žeiba|S. Žeiba]]. Tipveida griezums atrodas pie Kužju pilsētiņas, kur šai ridai ir krasas robežas. Par stratotipisku griezumu var kalpot Šupiļu 67. urbums 117–129 m intervālā. Griezuma apakšējā daļa atsedzas [[Vjazge]]s upes krastā pie Norkunišķiem. Kužju ridas nogulumi [[Jūras transgresija|transgresīvi]] uzguļ [[šauļu svīta]]s slāņiem. Ridu veido tumši pelēki, vietām dolomitizēti kaļķakmeņi ar organogēni detrītisku struktūru. Griezuma augšdaļa parādās [[Merģelis|merģeļu]] starpslāņi. Dienvidrietumu daļā ([[Klaipēda]]s rajonā) dominē merģeļi ar viļņaini slāņainu kaļķakmeņu starpslāņiem. : Kužju ridas augšējā robeža tiek vilkta pa gaiši pelēku, kunkuļainu 2 metrus biezu kaļķakmeņu pamatni. Tajā pat laikā tā visur ir viegli konstatējama ar [[Karotāža|ģeofiziskām metodēm]]. [[Paleontoloģija|Paleontoloģiskajā]] kompleksā dominē slēdzenes pleckāji ''[[Cyrtospirifer archiaci]]'', ''[[Ptychomaletoechia wesgensis]]'', ''[[Chonetipustula lachrymosa]]'', ''[[Plicatifera]] sp.'', ''[[Productella subaculeata|Productella ex gr. subaculeata]]'', ''[[Athyris concentrica|Athyris ex gr. concentrica]]'' u.c., [[konodonti]] ''[[Palmatolepis triangularis]]'' (griezuma apakšdaļā), ''[[Palmatolepis wolskajae|P. wolskajae]]'', ''[[Icriodus cornutus]]'', ''[[Polygnathus procera]]'', ''[[Polygnathus normalis|P. normalis]]'', [[Polygnathus nodocostata|P. ex gr. nodocostata]] u.c., kā arī [[gliemeņvēži]]. : Faciālās izmaiņas ir konstatējamas izplatības dienvidrietumu joslā, kur kaļķakmeņus aizvieto merģeļi. Biezums svārstās no 7 līdz 15 metriem. Maksimālais biezums konstatēts Klaipēdas rajonā. * Gruzdžu ridu Žeiba izdalīja arī 1976. gadā, un nosauca to Gruzdžu pilsētiņas vārdā, no kuras urbuma serdes materiāla ir vispilnīgāk izpētīts šīs ridas griezums. Par ridas stratotipu ir pieņemts Buvaiņu 141. urbums (intervāls 48–59 m). Gruzdžu ridu veido mālaini dolomitizēti kaļķakmeņi, reizēm kunkuļaini ar retiem merģeļu starpslāņiem. Ridu noslēdz dolomītmerģeļa slānis līdz 1,5 m biezumā, pa kura virsmu tiek vilkta tās augšējā robeža. Šeit ir atrasta bagātīga [[Fosilijas|fosilā]] fauna, kur ir konstatēti slēdzenes pleckāji ''Cyrtospirifer archiaci'', ''C. cf. archiaci'', ''[[Ptychomaletoechia klaipedensis]]'', ''[[Ptychomaletoechia zadonica|P. cf. zadonica]]'', ''"[[Pugnax]]" sp.'', ''[[Plicochonetes nanus]]'' u.c., konodonti Palmatolepis wolskajae, ''Polygnathus procera'', ''[[Polygnathus glabra|P. glabra]]'', P. ex gr. nodocostata, ''[[Ligonodina falciformis]]'', ''[[Prioniodina alternata]]'', u.c. [[Sporas|Sporu]] kompleksu veido ''[[Leiotriletes nigratus]]'', ''[[Trachytriletes famenensis]]'', ''[[Retusotriletes simplex]]'', ''[[Retusotriletes pychovii|R. pychovii]]'', ''[[Hymenozonotriletes poljessicus]]'', ''[[Stenozonotriletes conformis]]'', ''[[Stenozonotriletes minor|S. minor]]'', ''[[Stenozonotriletes simplex|S. simplex]]'', ''[[Stenozonotriletes simplicissimus|S. simplicissimus]]'', ''[[Archaeozonotriletes notatus|Archaeozonotriletes notatus var. microspinosus]]'' u.c. Šeit ir sastopami dažādi gliemeņvēži, dažas [[Sūneņi|sūneņu]] un [[Gliemenes|gliemeņu]] sugas u.c. : Gruzdžu ridas izplatības ziemeļu joslā palielinās dolomitizācijas pakāpe. Ridas biezums svārstās 7-13 m robežās. == Paleontoloģiskais raksturojums == Organogēnie un organogēni detrītiskie kaļķakmeņi un metasomatiskie dolomīti satur bagātīgu un daudzveidīgu jūras organismu palieku kompleksu. [[Ieži|Iežus]] veidojošos [[Skelets|skeletus]] un čaulas pārstāv tādas organismu grupas, kā slēdzenes pleckāji, krinoidejas un [[vēderkāji]]. Reizēm ir konstatējamas [[konulārijas]], bezslēdzenes pleckāji, sūneņi, gliemenes un gliemeņvēži. Īpaši daudzveidīgi ir slēdzenes pleckāji, kuru starpā ir [[Viktors Grāvītis|V. Grāvīša]] un [[Aleksejs Ļašenko|A. Ļašenko]] noteiktie ''[[Schucherella mathyrica]]'', Cyrtospirifer cf. archiaci, [[Cyrtospirifer wesgensis|C. wesgensis]], [[Cyrtospirifer zadonicus|C. zadonicus]], ''[[Camarotoechia griasica|"Camarotoechia" cf. griasica]]'', ''[[Camarotoechia boloniensis|"C." cf. boloniensis]]'', ''[[Ptychomaletoechia kursica]]'', P. wesgensis, P. cf. zadonica, ''[[Productella subaculeata]]'', ''[[Athyris concentrica|Athyris ex gr. concentrica]]'' u.c. Bez pleckājiem ir satopami biežie ''[[Spirorbis omphalodes]]'', ''[[Monotrypa globosa]]'', ''[[Orthopora]]'', ''Crinoidea''. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas devons}} [[Kategorija:Devons]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] re9k2j0njrgyqacmotly60wvl0imq2e 0 539184 4486404 4486376 2026-06-25T12:40:45Z Jānis U. 198 4486404 wikitext text/x-wiki {{Ģeoloģiskā formācija | nosaukums = Mūru svīta | oriģinālnosaukums = | attēls = Šķēdes atsegums, 09.05.2015.jpg | attēla_paraksts = [[Šķēdes atsegums]] pie Omiķiem</br>(Mūru svītas stratotips) | karte = | kartes_paraksts = | stratotips = [[Šķēdes upe]]s atsegumi pretī Omiķu mājām | vecums = | sistēma = [[Devons]] | virsnodalījums = | nodalījums = [[Augšdevons]] | stāvs = [[Famenas stāvs|Famena]] | grupa = | formācija = | horizonts = | svīta = '''Mūru''' | rida = | slāņi = | valsts = [[Latvija]], [[Lietuva]] | reģions = [[Galvenais devona lauks]] | platība = | koordinātas = | sastāvs = [[smilšakmeņi]], [[smiltis]], [[Aleirolīts|aleirolīti]] | biezums = līdz 4,5 m, Lietuvā 9-15 m | izrakteņi = | fosilijas = [[pleckāji]], [[krinoidejas]], [[gliemji]], [[zivis]] u.c. | atklājējs = }} '''Mūru svīta (D₃mr)''' ir [[Augšdevons|augšdevona]] [[Famenas stāvs|famenas stāva]] mūru horizonta [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]. Izplatīta Latvijas dienvidrietumos ([[Polijas-Lietuvas ieplaka|Polijas-Lietuvas ieplakā]]). Tālāk tā iestiepjas Lietuvas teritorijas ziemeļrietumu daļā. == Apraksts == Svītas griezumu [[Svētes upe]]s krastos pie Mūru, Žukļu un Ķurbju mājām [[Pēteris Liepiņš (ģeologs)|Pēteris Liepiņš]] uzskatīja kā tipisku. Taču ņemot vērā nelielo šī griezuma biezumu (līdz 4,5 m) un reti atrodamās [[fosilijas]], par svītas stratotipu tika pieņemts pilnīgāks griezums, kas atrodas vairākos atsegumos pie [[Šķēdes upe]]s pretī Omiķu mājām ([[Ludmila Savvaitova|L. Savvaitova]], 1977).<ref name="ld">{{Latvijas daba|4|18}}</ref> Atseguma pamatā tuvu pie robežas ar [[Akmenes svīta|akmenes svītu]] ieguļi 1 metru biezs sīkgraudainu un smalkgraudainu [[Laukšpats|laukšpata]]-[[Kvarcs|kvarca]] [[Smiltis|smilšu]] un [[Smilšakmens|smilšakmeņu]] slānis ar vāji izteiktu horizontālu un viļņotu slāņojumu, kas plankumaini cementēts ar [[Dolomīts|dolomītu]]. Smilšakmeņos ir sastopamas organogēni-detrītisku dolomitizētu [[Čaula|čaulu]] saskalojumu lēcas un starpslānīši, kas sastāv no [[Slēdzenes pleckāji|slēdzenes pleckāju]], [[Gliemenes|gliemeņu]], [[Gliemeži|gliemežu]], [[Nautiloīdi|nautiloīdu]] kodoliem un čaulām, [[Jūras lilijas|jūras liliju]] kātu fragmentiem un [[zivis|zivju]] kauliem. Starp organismu paliekām [[Viktors Grāvītis|V. Grāvītis]] ir konstatējis slēdzenes pleckājus ''[[Cyrtospirifer|Cyrtospirifer sp.]]'', ''[[Cyrtospirifer degener|C. degener]]'', ''[[Cyrtospirifer lebedianicus|C. cf. lebedianicus]]'' (ļoti reti), ''[[Cyrtospirifer postarchiaci|C. aff. postarchiaci]]'', ''[[Cyrtiopsis|Cyrtiopsis sp.]]'', ''[[Cyrtiopsis schkedensis|C. schkedensis]]'', [[Camarotoechia|«Camarotoechia» sp.]], ''[[Camarotoechia griasica|«C.» griasica]]'', kā arī ''[[Spirorbis|Spirorbis sp.]]'' ''[[Crinoidea]]'', ''[[Cephalopoda]]'' (''[[Pachtoceras]]''-?), ''[[Gastropoda]]'', ''[[Bivalvia]]''. Augstāk ieguļ gaiši smalkgraudainas, slīpslāņotas smiltis, vietām cementētas ar [[dzelzs hidroksīdi]]em un dolomītu. To biezums sastāda 2,8 metrus. Virs šīm smiltīm atrodas 3,5 metrus bieza slāņkopa, ko veido apakšdaļā laukšpata-kvarca smilšakmeņi ar vāju viļņotu slāņojumu, kuros ir lēcveidīgi, stipri dolomitizētu čaulu saskalojumu starpslānīši, un kas sastāv galvenokārt no [[Rinhonelīdu kārta|rinhonelīdu]] un [[Cirtospiriferīdas|cirtospiriferīdu]] čaulām. Irdenajos smilšu starpslāņos ir vērojami biežu un izkliedētu ''Cirtiopsis sp.'', ''C. schkedensis'', ''Cyrtospirifer sp.'', ''C. degener'' čaulu saskalojumi. Slāņkopas augšdaļu veido dolomitizēti, slīpslāņoti čaulu saskalojumi. Starp šeit sastopamajām organismu paliekām galvenokārt izceļas rinhonelīdas, tai skaitā ''«Camarotoechia» sp.'' un ''«C.» griasica'', kā arī reti ''Cyrtospirifer sp''. Tuvu augšējam kontaktam ir novērojami gliemeņu čaulu saskalojumi, kuru sastāvā pēc P. Liepiņa datiem ir plaši izplatīti ''[[Protoschizodus balticus]]'', ''P. balticus var. dubia'', ''[[Allorisma borrusicum]]'', ''[[Avicula|Avicula sp.]]'', ''[[Schizodus|Schizodus sp.]]'' Svītas griezuma augšējā daļa (ap 3 metriem) tika konstatēta pie Polīšiem. To veido dzeltenīgi pelēku sīkgraudainu un smalkgraudainu laukšpata-kvarca smilšu mija ar [[Aleirolīts|aleirolīti]]em, bet atsevišķās starpkārtās ar mālainiem aleirolītiem. Mūru svītas biezums ir diezgan noturīgs: ziemeļu un dienvidaustrumu rajonos tas ir 12-14 m, bet virzienā uz rietumiem samazinās līdz 6-10 m. Svītas apakšējā robeža izceļas samērā krasi un griezumos tā ir viegli nosakāma, pateicoties mūru svītas smilšu nogulumu iežu sastāva un izskata īpatnībām, kas visur uzguļ izskalotajai akmenes svītas augšdaļas mālu un aleirolītu iežu virsmai. Ņemot vērā akmenes un mūru svītu nogulumu iežu sastāva krasās atšķirības, robežu starp tām var visur fiksēt [[karotāža]]s diagrammās, un kalpo par [[Repers|reperu]], slāņkopu sadalīšanā. Akmenes svītas mālus un aleirolītus raksturo [[Šķietamā pretestība|šķietamās pretestības]] zemais līmenis un [[gamma aktivitāte]]s augtais līmenis. Bet mūru svītas apakšdaļas smilšu nogulumos tiek novērota gamma aktivitātes vērtību strauja samazināšanās un šķietamās pretestības vērtību pieaugums. Svītas uzbūve visā izpētītajā teritorijā ir vienveidīga. Lielākajā griezumu daļā ir skaidri izsekojamas divas slāņkopas, kuras veido smiltis un smilšu-[[Karbonāti|karbonātu]] nogulumi ar čaulu saskalojumu starpslāņiem. To mīšanās ar smiltīm un smilšu-mālu iežiem bez organismu fosilijām nosaka svītas divdaļīgo, ritmisko uzbūvi. [[Urbums|Urbumos]], kas atodas daudz vairāk uz dienvidiem ([[Nīgrande]]s 2. urb. un [[Sniķeri (Dienvidkurzeme)|Sniķeru]] 8. urb.), svītu veido galvenokārt smilšu nogulumi. Šeit uz izskalotās akmenes svītas augšdaļas [[Fācija|faciāli]] mainīgu nogulumu virsmas (māli, [[dolomītmerģeļi]], mālaini aleirolīti) uzguļ laukšpata-kvarca vāji cementēti smilšakmeņi un smiltis ar horizontālu un vāji viļņotu, lēcveidīgu slāņojumu, vietām iezīmētu ar pārogļotu [[Augi|augu]] palieku starpslānīšiem. Smiltīs un smilšakmeņos ir sastpami biomorfi-[[Detrīts|detrītiski]], dolomitizēti saskalotu čaulu starpslāņi, kurus veido slēdzenes pleckāju, gliemeņu un gliemežu čaulas un kodolu nospiedumi. Smilšu slāņkopas pamatnē uz robežas ar akmenes svītu ir novērojamas mālaini-karbonātisku iežu šķembas. Griezuma augšdaļā kopā ar smilšakmeņiem ir sastopami māli un mālaini aleirolīti. Uz dienvidiem un dienvidrietumiem smilšainos iežus pakāpeniski nomaina smilšaini-karbonātiski un karbonātiski ieži. [[Skoda]]s urbumā svītas pamatnē ieguļ rozīgi pelēki smilšakmeņi ar saskalotu čaulu lēcām un starpslāņiem, kurus veido [[Sūneņi|sūneņu]] skeletu fragmenti, [[Jūras lilijas|jūras liliju]] kātiņu segmenti, gliemeņu un slēdzenes pleckāju čaulas (''[[Cyrtospirifer postarchiaci|Cyrtospirifer cf. postarchiaci]]'', ''Cyrtiopsis sp.'', ''«Camarotoechia» sp.''). Svītu veido [[kaļķakmeņi]] ar dažādas pakāpes smilšu piejaukumu, kas satur starpslāņus ar organogēnu [[Pleckāji|pleckāj]]u-sūneņu un [[krinoidejas|krinoideju]] kaļķakmeņu šķembām. No šī griezuma daļas [[Stasis Žeiba|S. Žeiba]] noteica slēdzenes pleckājus ''Cyrtospirifer sp.'', ''Cyrtiopsis schkedensis'', ''[[Productella subaculeata|Productella cf. subaculeata]]'', ''[[Athyris concentrica|Athyris ex. gr. concentrica]]'', sūneņus ''[[Monotrypa|Monotrypa sp.]]'', ''[[Monotrypa globosa|M. globosa]]'', gliemenes ''[[Aviculopecten|Aviculopecten sp.]]'' un krinoidejas. Mūru svītas griezumu savstarpēja salīdzināšana liecina par nogulumu [[Litoloģija|litoloģiskā]] sastāva nemainību lielā izplatības teritorijā. Tajā iekļauto [[Paleontoloģija|paleontoloģisko]] kompleksu raksturo pleckāju ''Cyrtiopsis'' un gliemeņu ''[[Schizodus]]'', ''[[Protoschizodus]]'', ''[[Allorisma]]'', ''[[Dolabra]]'' ģinšu plaša izplatība. === Lietuvā === Lietuvā mūru svītu 1948. gadā pirmo reizi izdalīja [[Jozas Dalinkevičus|J. Dalinkevičus]] kā Svētes slāņu apakšējās daļas (α) slāņus. 1951. gadā P. Liepiņš precizēja svītas apjomu un sastāvu. Lietuvas ziemeļu daļā svītu veido faciāli mainīgas mālu, smilšakmeņu, smilšu un dolomītmerģeļu slāņkopas. Starp tiem ir izsekojami rozā-violeti dolomitizēti smilšakmeņi ar čaulu saskalojumiem, kurus veido cirtospiriferīdu vai [[Protošizodusi|protošizodusu]] čaulu kodoli. Svītas griezuma apakšdaļā ir sastopami dzelžainu [[Oolīti|oolītu]] sakopojumi. Dienvidrietumu daļā svītas griezumu veido dolomitizēti, mālaini kaļķakmeņi, dolomīti, [[merģeļi]] un smilšakmeņi. Svītas augšējā robeža izplatības ziemeļdaļā faciālās mainības dēļ ir neskaidra un tiek vilkta nosacīti pa rozīgi pelēku smilšakmeņu virsmu, kurus sedz sarkanīgi violetie [[svētes svīta]]s māli. Dienvidrietumu daļā šī robeža tiek vilkta pa smilšaini mālainu sūneņu kaļķakmens slāņkopas virsmu. To labi var fiksēt pēc [[Konodonti|konodontu]] ''[[Polygnathus obliquicostata]]'' pazušanas. Svītas vecumu nosaka šādas organismu paliekas: ''[[Cyrtiopsis schkedensis]]'', ''Cyrtospirifer degener'', ''[[Ptychomaletoechia griasica|Ptychomaletoechia-? cf. griasica]]'', u.c., gliemenes ''[[Protoschizodus balticus]]'', ''[[Allorisma borrussicum]]'', ''[[Aviculopecten|Aviculopecten sp.]]'', konodonti ''Polygnathus obliquicostata'', ''[[Polygnathus perplexa|P. perplexa]]'', ''[[Pelekysgnathus nodosa]]'', ''[[Icriodus|Icriodus sp.]]'', ''[[Polygnathus nodocostata|Polygnathus ex. gr. nodocostata]]'', ''[[Pseudopolygnathus granulosa]]'' u.c. Konstatētais konodontu komplekss ļauj attiecināt mūru svītu uz ''[[Polygnathus styrica]]'' [[Konodontu zona|konodontu zonu]], kuras reģionālā suga ir ''Polygnathus obliquicostata''. Svītai ir raksturīgi ''Monotrypa'' sūneņu un ihtiofaunas palieku saskalojumi, seno augu [[Sporas|sporu]] klātbūtne u.c. Mūru svītai ir raksturīga [[Jūras regresija|regresīvā]] ritma krasa faciālā mainība. Tās izplatības ziemeļdaļā griezumā mijas smilšakmeņu, smilšu un mālu slāņkopas, kas ir nabadzīgas ar organismu paliekām. Dienvidrietumu daļā griezumu veido dolomitizēti, malaini, smilšaini kaļķakmeņi ar retiem merģeļu un smilšakmeņu starpslāņiem. Nogulumu biezums svārstās no 9 līdz 15 metriem. == Paleontoloģiskais raksturojums == Svītas ihtiofaunas komplekss ir maz pētīts. Ir zināmi šādi ihtiofaunas pārstāvji: ''[[Bothriolepis jani]]'', [[Dinichthys|Dinichthys sp.]], ''[[Homacanthus sveteensis]]'', ''[[Holoptychius nobilissimus|Holoptychius cf. nobilissimus]]'', ''[[Onychodus dellei]]'', [[Dipterus|Dipterus sp]]. Svītu raksturo plašs [[Slēdzenes pleckāji|slēdzenes pleckāju]] komplekss; īpaši daudz ir ''[[Cyrtiopsis]]'' ģints pārstāvju (''[[Cyrtiopsis schkedensis]]''), un viertējās sugas ''[[Cyrtospirifer degener]]'' pārstāvju. Bez tiem ir sastopami ''[[Cyrtospirifer lebedianicus|C. cf. lebedianicus]]'', ''[[Cyrtospirifer postarchiaci|C. aff. postarchiaci]]'', ''[[Camarotoechia griasica|«Camarotoechia» griasica]]'', ''[[Productella subaculeata|Productella cf. subaculeata]]'', ''[[Athyris concentrica|Athyris ex. gr. concentrica]]'', ''[[Ptychomaletoechia griasica]]''. Ir zināmas [[gliemenes]] ''[[Protoschizodus balticus]]'', ''P. balticus var. dubia'', ''[[Allorisma borrusicum]]'', ''[[Avicula|Avicula sp.]]'', ''[[Schizodus|Schizodus sp.]]'', ''[[Dolabra|Dolabra sp.]]'', ''[[Aviculopecten|Aviculopecten sp]]''. [[Konodonti|Konodontus]] pārstāv ''[[Polygnathus obliquicostata]]'', ''[[Polygnathus perplexa|P. perplexa]]'', ''[[Polygnathus nodocostata|P. ex. gr. nodocostata]]'', ''[[Pelekysgnathus nodosa]]'', ''[[Icriodus|Icriodus sp.]]'', ''[[Pseudopolygnathus granulosa]]'' u.c. [[Sūneņi|Sūneņus]] pārstāv ''[[Monotrypa globosa]]'', [[Nautiloīdi|nautiloīdus]] ([[galvkāji]]) ''[[Pachtoceras sp.]]''-?, bet [[Daudzsaru tārpi|daudzsaru tārpus]] ''[[Spirorbis|Spirorbis sp]]''. Bez to ir sastopamas [[Gliemeži|gliemežu]] un [[Jūras lilijas|jūras liliju]] paliekas. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas devons}} [[Kategorija:Devons]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] aav00gzqrsotcpp36f97cuhdv4aunuh 0 539971 4486403 4486377 2026-06-25T12:38:56Z Jānis U. 198 4486403 wikitext text/x-wiki {{Ģeoloģiskā formācija | nosaukums = Tērvetes svīta | oriģinālnosaukums = | attēls = Klūnu atsegums pie Skujaines upes 2002-09-07.jpg | attēla_paraksts = [[Klūnu atsegums]] (Tērvetes svītas stratotips) | karte = | kartes_paraksts = | stratotips = [[Skujaine (upe)|Skujaines]] upes atsegumos pie [[Klūnas|Klūnām]] | vecums = | sistēma = [[Devons]] | virsnodalījums = | nodalījums = [[Augšdevons]] | stāvs = [[Famenas stāvs|Famena]] | grupa = | formācija = | horizonts = | svīta = '''Tērvetes''' | rida = | slāņi = | valsts = [[Latvija]], [[Lietuva]] | reģions = [[Galvenais devona lauks]] | platība = | koordinātas = | sastāvs = [[smilšakmeņi]], [[smiltis]], [[Dolomīts|dolomīti]] | biezums = līdz 21 m | izrakteņi = | fosilijas = [[Platycephalichthys skuenicus]], [[Phyllolepis tolli]], [[Bothriolepis jani]] | atklājējs = }} '''Tērvetes svīta''' ir [[Augšdevons|augšdevona]] [[Famenas stāvs|famenas stāva]] Svētes horizonta [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]], kas ir izplatīta valsts dienvidrietumos ([[Baltijas sineklīze|Polijas-Lietuvas ieplakā]]). Tālāk tā iestiepjas Lietuvas teritorijas ziemeļrietumu daļā. == Apraksts == Latvijā svītu izdalīja [[Ludmila Savvaitova]] 1967-1968 gados svētes svītas (h₂) smilšaini karbonātisku un mālaini aleirītisku nogulumu slāņkopā, kuru (svētes svītu) savukārt [[Pēteris Liepiņš (ģeologs)|Pēteris Liepiņš]] bija izdalījis 1954, 1959. gados. Uz svētes svītu Liepiņš attiecināja augšfamenas apakšstāva griezuma daļu, kuru no apakšas norobežoja [[mūru svīta]]s [[smilšakmens|smilšakmeņi]] ar savdabīgu jūras organismu kompleksu, un kuru sedza [[žagares svīta]]s karbonātiskie nogulumi arī ar bagātīgu jūras faunu. Pēc nogulumu [[Litoloģija|litoloģiskā]] sastāva un organismu palieku kompleksa svētes svīta skaidri dalās divās daļās: apakšējā, kuru veido [[smiltis]], smilšakmeņi, [[Aleirolīts|aleirolīti]] un [[Māls|māli]] ar ļoti nabadzīgu organismu kompleksu un augšējā daļā, kas ir karbonātiskāka ([[Dolomīts|dolomīti]] ar [[Slēdzenes pleckāji|slēdzenes pleckāju]], [[Gliemenes|gliemeņu]] un [[Gliemeži|gliemežu]] paliekām, smilšakmeņi un aleirolīti ar dolomīta cementu). Šādā apjomā svētes svīta apvienoja [[Fācija|faciāli]] mainīgus mālaini aleirolītiskus nogulumus, kas veidojās jūras baseina [[Regresija (ģeoloģija)|regresijas]] procesā, un smilšaini karbonātiskus nogulumus, kas radās jaunas [[Jūras transgresija|transgresijas]] rezultātā. Ņemot vērā svētes svītas īpatnības, kas atspoguļo divus pretēji virzītus nogulumu veidošanās procesus agrajā un vēlajā svētes laikā, svītas apakšējās daļas nogulumi ar nabadzīgu organismu kompleksu tika izdalīti atsevišķā tērvetes svītā, kas nosaukta [[Tērvetes novads|Tērvetes]] vēsturiskās provinces vārdā, kurā ir atrodami šīs svītas atsegumi. Tērvetes svītas [[stratotips|stratotipiskais griezums]] atrodas [[Skujaine (upe)|Skujaines upes]] atsegumos pie [[Klūnas|Klūnām]].<ref name="ld">{{Latvijas daba|5|212}}</ref> Šeit atsedzas svītas vidējā daļa ap 2,5 metri biezumā, kuru veido ritmiska smilšu, [[Dolomītmerģelis|dolomītmerģeļu]] un aleirolītu mija, ar bagātīgu mālu un dolomītu cementu. Sīkgraudainas un smalkgraudainas [[Laukšpats|laukšpata]]-[[Kvarcs|kvarca]] smiltis ir baltas vai rozā ar skaidri izteiktu slīpslāņjumu. Atsevišķos starpslāņos smilšu slāņojums ir lēcveidīgs un slīps ar slīpo sēriju nošķelšanu. Smiltīs ir sastopami masveidīgi [[Trohiliski|trohilisku]] (30-50%) saskalojumi, atsevišķos iecirkņos kļūstot par [[Ieži|iežus]] veidojošu materiālu. Ir sastopams arī daudz [[Zivis|zivju]] kaulu, kuru sastāvā ir konstatētas ''[[Chelyophorus verneuili]]'', ''[[Dinichthys]] sp.'', ''[[Phyllolepis tolli]]'', ''[[Bothriolepis jani]]'', ''[[Devononchus tenuispinus]]'', ''[[Homacanthus sveteensis]]'', ''[[Holoptychius nobilissimus|Holoptychius cf. nobilissimus]]'', ''[[Eusthenopteron]] sp.'', ''[[Onychodus dellei]]'', ''[[Platycephalichthys skuenicus]]'', ''[[Osteolepidīdi|Osteolepididae]] gen. ind.'', ''[[Dipterus]] sp.'', ''[[Conchodus]] sp.'' ([[Vītauts Vasiļausks|V. Vasiliauskas]], 1963). Bez zivju atliekām dolomītmerģeļu un aleirolītu starpslāņos ir sastopami [[rizokorallumi]], kurus [[Nikolajs Delle]] ir noteicis kā ''[[Rhizocorallium devonicum]]'', kā arī citu [[Dūņēdāji|dūņēdāju]] organismu ejas. Tērvetes svītas biezums izplatības relatīvi nelielajā platībā svārstās no 0 līdz 21 metram. Lielākais biezums (15-21 m) ir konstatēts teritorijas ziemeļaustrumu daļā pie [[Skrunda]]s, [[Saldus]], un [[Dobele]]s (Doņu 1., [[Nākotne (ciems)|Nākotnes]] 15. un Jakšpēteru 4. urbums). Nedaudz mazāks biezums (10-15 m) ir apgabalos ap maksimālā biezuma izplatības areālu ([[Jaunauce]]s 7., [[Sniķeri|Sniķeru]] 8., [[Zante]]s 28. u.c. [[Ģeoloģiskais urbums|urbumi]]). Dienvidrietumos lielā teritorijas daļā Tērvetes svītas nogulumi vispār pazūd. Pilnīgākajos griezumos (Doņu 1., Nākotnes 15. un Jakšpēteru 4. urbums) var izdalīt trīs lielas ridas, kas konstatējamas Jakšpēteru 4. urbumā intervālos 97-100, 91-95, 85—87 m. Apakšējo ridu veido dzeltenīgas un zaļganpelēkas, smalkgraudainas, laukšpata-kvarca smiltis, kas nevienmērīgi cementētas ar [[Kalcīts|kalcīta]] un dolomīta cementu. Augšējā un vidējā ridā kopā ar smiltīm ir sastopami smilšaini [[aleirīti]]sku un smilšaini mālainu iežu starpslāņi. Tieši šajās griezuma daļās ir sastopamas nabadzīgas izmirušo organismu paliekas un to darbības pēdas: trohiliski ([[mieturaļģes]]), zivju kaulu lauskas, rizokorallumi, lielas, horizontālas un sīkas, vertikālas dūņēdāju ejas, kas pildītas ar apkārtējo iežu masu. Griezumā smilšu slāņkopas mijas ar gaišiem zilpelēkiem un raibiem mālainiem aleirolītiem, māliem un dolomītmerģeļiem, kas veido atsevišķos starpslāņos smalku, plātņainu slāņošanos. Vietām tajos ir konstatējamas tikai retas dūņēdāju ejas un pārdzelžotas [[Augi|augu]] paliekas. Izplatības austrumu daļā, griezumos ar samazinātu biezumu (Sniķeru 8. urbums) svītas sastāvā tāpat ir konstatējamas trīs smilšainas ridas (intervāli 71,5-74, 68-71, 64-66 m). Apakšējo ridu veido tumšas, sīkgraudainas, laukšpata-kvarca smiltis ar nelielu aleirīta un māla materiāla piejaukumu. Tās pamatnē uz robežas ar mūru svītas mālaini aleirītiskajiem iežiem ir konstatējami pamatnes iežu [[oļi]] un zivju kaulu lauskas. Vidējo ridu veido brūngani smalkgraudaini dolomīti, kas satur līdz 20% smilšu materiāla piejaukuma un daudz sīku [[Pirīts|pirīta]] [[Konkrēcija|konkrēciju]] ieslēgumu. Dolomītus caurauž daudzas tievas, dobas [[Racējorganismi|racējorganismu]] ejas. Ridas pamatnē ieguļ gaiši, brūngani, sīkgraudaini un smalkgraudaini smilšakmeņi ar bagātīgu dolomīta cementu. Augšējo ridu veido pārsvarā gaišas, sīk- un smalkgraudainas smiltis ar aleirītiska un mālaina materiāla piejaukumu. Smilšainie nogulumi, kā iepriekšējā griezumā, mijas ar mālainiem aleirolītiem, dolomītmerģeļiem un māliem bez organismu paliekām. Uz rietumiem no [[Venta]]s tērvetes svītas nogulumi saplok daļējas (pie [[Liepāja]]s, [[Krote]]s), bet vietām pilnīgas ([[Skoda]]s 40., [[Renava]]s 128., Baleneču 129. urbumi) izskalošanas rezultātā. Tērvetes svītu nepilnajos griezumos veido sīk- un smalkgraudainas smiltis, kas attiecināmas uz apakšējo smilšaino ridu. No pamatnes nogulumiem tērvetes svītas nogulumi atšķiras ar to, kas tajos nav [[karbonāti]]sko iežu, ar [[Fosilijas|fosilās]] faunas kompleksa ir nabadzīgumu un ar apakšējās ridas būtisku faciālo mainību griezumos. Tās apakšējā robeža tiek vilkta pa apakšējās smilšainās ridas pamatni, kas uzguļ uz mūru svītas māliem, mālainajiem aleirolītiem un dolomītmerģeļiem. Griezumos, kur tērvetes smilšainie nogulumi uzguļ mūru svītas smiltīm (Zantes 28. urbums), robeža lielā mērā tiek vilkta nosacīti, pamatojoties uz salīdzinājumu ar citiem griezumiem un uz [[karotāža]]s datiem. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas devons}} [[Kategorija:Devons]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] k9qm0cys0v788pftrog0inwbtrf6hno 0 540046 4486402 4486380 2026-06-25T12:35:09Z Jānis U. 198 4486402 wikitext text/x-wiki {{Ģeoloģiskā formācija | nosaukums = Žagares svīta | oriģinālnosaukums = | attēls = Žagares svīta (Skaistgiris).JPG | attēla_paraksts = Skaistgira karjera ūdenskrātuves atsegums</br>(Žagares svīta) | karte = | kartes_paraksts = | stratotips = [[Sniķeri|Sniķeru]] 8. urbuma intervāls 28–44 m | vecums = | sistēma = [[Devons]] | virsnodalījums = | nodalījums = [[Augšdevons]] | stāvs = [[Famenas stāvs|Famena]] | grupa = | formācija = | horizonts = | svīta = '''Žagares''' | rida = | slāņi = | valsts = [[Latvija]], [[Lietuva]] | reģions = [[Galvenais devona lauks]] | platība = | koordinātas = | sastāvs = [[Dolomīts|dolomīti]], [[smilšakmeņi]] | biezums = 10-21 m | izrakteņi = Dolomīts | fosilijas = [[pleckāji]], [[krinoidejas]], [[gliemenes]], [[konodonti]] u.c. | atklājējs = }} '''Žagares svīta (D₃žg)''' ir [[Augšdevons|augšdevona]] [[Famenas stāvs|famenas stāva]] Žagares horizonta [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]. Latvijā ir izplatīta valsts dienvidrietumos ([[Polijas-Lietuvas ieplaka|Polijas-Lietuvas ieplakā]]). Tālāk tā iestiepjas Lietuvas teritorijas ziemeļrietumu daļā. Svītas atsegumi ir zināmi [[Svēte (upe)|Svētes]] (pie [[Žagare]]s), [[Tērvete (upe)|Tērvetes]] un [[Skujaine (upe)|Skujaines]] krastos. Par tipisku griezumu ir pieņemts Sniķeru 8. urbuma intervāls 28–44 m dziļumā.<ref name="ld">{{Latvijas daba|6|159-160}}</ref> == Apraksts == Latvijā svītu veido pārsvarā [[karbonāti]]ski un smilšaini karbonatiski nogulumi. Tikai pašā izplatības ziemeļaustrumu daļā ([[Zante]]s 36. urbums) starp [[smilšakmeņi]]em starpslāņus veido [[dolomītmerģeļi]], [[māli]] un [[aleirolīti]]. Svītas biezums svārstās no 14 līdz 21 metram. Minimālais biezums ir konstatējams šaurā joslā no [[Liepāja]]s līdz [[Dobele]]i, bet dienvidu un ziemeļaustrumu virzienā biezums palielinās. Tipiskākie svītas griezumi atrodas izplatības dienvidu un dienvidrietumu apgabalos ([[Sniķeri|Sniķeru]] 8., [[Nīgrande]]s 2., [[Krote]]s 38., [[Kapsēde]]s 16. urbumi). Svītas pamatnē ieguļ 3-5 metrus bieza gaišu, brūnganpelēku, sīk- un smalkgraudainu [[Smiltis|smilšu]] un smilšakmeņu (cementēta ar dolomīta cementu) slāņkopa. Smilšakmeņos ir sastopami lēcveidīgi [[Čaula|čaulu]] [[Detrīts|detrīta]] saskalojumi, kā arī [[Racējorganismi|racējorganismu]] darbības pēdas. Uz robežas ar [[Sniķeres svīta|sniķeres svītu]] gandrīz visur ir sastopami gaišzili pelēku mālainu aleirolītu [[oļi]] ar [[Zivis|zivju]] kaulu lausku saskalojumiem. Svītu veido brūnganpelēki mikro- un smalkgraudaini kvarcītveidīgi, vietām marmorveidīgi ļoti cieti un kavernozi [[dolomīts|dolomīti]]. Nogulumos parasti ir sastopami [[Slēdzenes pleckāji|slēdzenes pleckāju]] un [[Krinoidejas|krinoideju]] palieku saskalojumi. [[Pēteris Liepiņš (ģeologs)|P. Liepiņš]] un [[Viktors Grāvītis|V. Grāvītis]] ir konstatējuši ''[[Cyrtospirifer kapsedensis]]'', ''C. kapsedensis var. differens'', ''[[Cyrtospirifer postarchiaci|C. postarchiaci]]'', ''[[Camarotoechia svetica|«Camarotoechia» svetica]]'', ''[[Productella]] sp''., ''[[Plicatifera baltica]]'', ''[[Athyris concentrica|Athyris ex. gr. concentrica]]''. Jūras organismu paliekas saturošie dolomīti veido divas slāņkopas, kuras sedz brūngani dažādgraudaini, smilšaini dolomīti ar neskaidru viļņotu slāņojumu, kuros organismu [[fosilijas]] ir sastopamas ļoti reti. Izplatības ziemeļaustrumu daļai (Zantes 36., [[Nākotne (ciems)|Nākotnes]] 15. urbumi) griezumos ir raksturīgs smilšainums. Šajā virzienā notiek pakāpeniska kvarcīt- un marmoveidīgo dolomītu nomaiņa ar smilšainiem dolomītiem ar bagātīgu dolomīta cementu un ar smiltīm. Nākotnes 15. urbumā svītas nogulumus veido zaļganpelēkas sīk- un smalkgraudainas [[Laukšpats|laukšpata]]-[[Kvarcs|kvarca]] smiltis un smilšakmeņi ar bagātīgu dolomīta cementu. Smilšakmeņos ir satopami sīku zivju kaulu lausku saskalojumi un [[Dūņēdāji|dūņēdāju]] ejas. Svītas apakšdaļā ir sastopami mālainu aleirolītu, mālu un dolomītmerģeļu starpslāņi. Augšdaļā kopā ar smilšakmeņiem ir kavernozi dolomīti, kas lielā mēra ir bagātināti ar smilšaino materiālu. Žagares svītas augšējā robeža viscaur izceļas ļoti krasi pateicoties straujai [[Litoloģija|litoloģiskā]] sastāva maiņai to sedzošajos [[ketleru svīta]]s nogulumos. Uz žagares svītas izskalotās un nelīdzenās [[Karsta process|karsta procesiem]] pakļautās kvarcītveida un smilšainu dolomītu virsmas uzguļ ketleru svītas apakšdaļas raibi krāsoti, violeti un zilganpelēki dolomītmerģeļi, māli un mikrograudaini zemjaini dolomīti, bet uz robežas ir sastopamas vāji noapaļotas pamatnes [[Ieži|iežu]] atlūzas un zivju kaulu lausku saskalojumi. === Lietuvā === Lietuvā žagares svītu veido galvenokārt dolomīti. Valsts ziemeļos dolomītus griezuma apakšdaļā pakāpeniski nomaina dolomitizēti smilšakmeņi, kuros parādās dolomītmerģeļu starpslāņi. Svītas augšējā robeža ir krasa un tiek vilkta pa tumši pelēku, cietu dolomītu virsmu, kurus sedz ketleru svītas dolomītmerģeļi. Starp fosilijām ir sastopami slēdzenes pleckāji ''Cyrtospirifer kapsedensis'', ''Plicatifera baltica'', ''«Camarotoechia» svetica'', [[gliemenes]] ''[[Protoschizodus balticus]]'', reti [[konodonti]] ''[[Polygnathus communis]]'', ''[[Pelekysgnathus nodosa]]'', ''[[Ozorcodina]] sp.'' u.c., kā arī [[nautiloīdi]], [[Zivis|ihtiofauna]], u.c.Svītas biezums svārstās no 10 līdz 14 metriem. ==== Derīgie izrakteņi ==== Lietuvā Žagares svītas dolomīti tiek izmantoti kā celtniecības materiāls. Dolomīta [[raktuves]] atrodas pie [[Skaistgiris|Skaistgira]] pilsētiņas. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas devons}} [[Kategorija:Devons]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] bd3cd7xv8x0tt0xf8zim3xlz3ken2ej 0 544690 4486766 4061874 2026-06-26T08:26:03Z Makenzis 56205 4486766 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFF00 | bg_color = #FF0000 | nos = ''FK Makedonija G.P.'' | logo_links = FK Makedonija Gjorce Petrov.svg | logo_izm = 180px | pilns = ''Fudbalski klub Makedonija Gjorče Petrov'' | iesauka = | pilsēta = {{Vieta|Ziemeļmaķedonija|Skopje}} | līga = [[Maķedonijas futbola Pirmā līga|2. līga]] | sez = 2025.—2026. | poz = {{decrease}} 10. vieta, [[Maķedonijas futbola Pirmā līga|Maķedonijas Pirmā līga]] | dib = 1932 | dib_mēn = | dib_dat = | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = [[Ģorčes Petrova stadions]] | ietilp = 3000 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Ziemeļmaķedonija}} Ļupčo Kopčarovskis | tren = {{flaga|Serbija}} Gorans Simovs | kapteinis = | mediji = <!------ Tērpu krāsas -------> |pattern_la1=_givovashade1by|pattern_b1=_beitar1718h|pattern_ra1=_givovashade1by|pattern_sh1=_givova20y |leftarm1=FFFF00|body1=FFFF00|rightarm1=FFFF00|shorts1=FF0000|socks1=FFFF00 |pattern_la2=_givovaworld1esp|pattern_b2=_givovaworld1esp|pattern_ra2=_givovaworld1esp|pattern_sh2=_givovaworld1esp |leftarm2=FFFFFF|body2=FFFFFF|rightarm2=FFFFFF|shorts2=000000|socks2=FF0000 |pattern_la3=_givovacaos1ym|pattern_b3=_givovacaos1ym|pattern_ra3=_givovacaos1ym|pattern_sh3=_givovacaos1ym |leftarm3=FFFF00|body3=FFFF00|rightarm3=FFFF00|shorts3=FFFF00|socks3=FFFF00 }} '''''FK Makedonija Gjorče Petrov''''' ir [[Ziemeļmaķedonija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Skopje]]s. Dibināts 1932. gadā kā HASK (''Hanrievski amaterski sportski klub''), pašlaik spēlē Ziemeļmaķedonijas futbola augstākajā līmenī — [[Maķedonijas futbola Pirmā līga|Pirmajā līgā]]. 2009. gadā komanda ir izcīnījusi valsts čempiontitulu. Klubs ir trīs reizes ieguvis Ziemeļmaķedonijas kausu. Mājas spēles aizvada [[Ģorčes Petrova stadions|Ģorčes Petrova stadionā]]. Klubam vēsturiski bijuši arī nosaukumi ''Lokomotiva'', ''Rudar'', ''Industrijalec'' un ''Jugokokta''. Ar pašreizējo nosaukumu pirmoreiz startēja 1989.—1990. gada sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://fkmakedonija.mk/%d0%b7%d0%b0-%d0%ba%d0%bb%d1%83%d0%b1%d0%be%d1%82/ |title=Историја |language=mk |accessdate={{dat|2023|6|29||bez}} |website=fkmakedonija.mk |archive-date={{dat|2023|06|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230629080548/https://fkmakedonija.mk/%D0%B7%D0%B0-%D0%BA%D0%BB%D1%83%D0%B1%D0%BE%D1%82/ }}</ref> == Sasniegumi == * '''[[Maķedonijas futbola Pirmā līga|Maķedonijas Pirmā līga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fyromchamp.html |title=Macedonia - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2023|6|29||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Čempioni (1): 2008—09 ** Vicečempioni (1): 2005—06 * '''Ziemeļmaķedonijas kauss'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fyromcuphist.html |title=Macedonia - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2023|6|29||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (3): 2005—06, 2021—22, 2022—23 ** Finālisti (2): 2008—09, 2018—19 * '''Maķedonijas Otrā līga''' ** Uzvarētāji (3): 1994—95, 2012—13, 2017—18 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Ziemeļmaķedonija-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Makedonija GP}} [[Kategorija:Ziemeļmaķedonijas futbola klubi]] adxfzbsj1qrznrhvxlpw389l4k0luic 0 545010 4486595 4479439 2026-06-25T22:07:28Z Krišjānis 51961 4486595 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Kirasao | Badge = Curacao Football Federation.svg | Badge_size = 200 | Nickname = ''La Familia Azul''<br />''La Pantera Negra''<br />''La Pantera Azul'' | Association = Kirasao Futbola federācija | Coach = {{flaga|Nīderlande}} [[Diks Advokāts]] | Captain = [[Leandro Bakuna]] | Most caps = [[Leandro Bakuna]]<br />[[Elojs Roms]] (72) | Top scorer = [[Rangelo Janga]] (21) | Home Stadium = Ergiljo Hato stadions | Confederation = [[CONCACAF]] (Ziemeļamerika) | FIFA Trigramme = | pattern_la1 = _adidassquadra25rbw | pattern_b1 = _adidassquadra25rbw | pattern_ra1 = _adidassquadra25rbw | pattern_sh1 = _adidassquadra25rbw | pattern_so1 = _3_stripes_white | leftarm1 = 0000ff | body1 = 0000ff | rightarm1 = 0000ff | shorts1 = 0000ff | socks1 = 0000ff | pattern_la2 = _adidascampeon25w | pattern_b2 = _adidascampeon25w | pattern_ra2 = _adidascampeon25w | pattern_sh2 = _adidasblack | pattern_so2 = _3_stripes_black | leftarm2 = FFFFFF | body2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | FIFA Rank = {{Nft rank|82.|down|1|date=2026. gada 1. aprīlis}} | FIFA max = 68. | FIFA max date = 2017. gada jūlijs | FIFA min = 188. | FIFA min date = 2003. gada decembris | First game = {{fb|Dominican Republic}} 1–0 {{fb-rt|CUW}}<br />([[Sankristovala]], [[Dominikāna]]; {{dat|2011|8|19|N|bez}}) | Largest win = {{fb|Curaçao}} 10–0 {{fb-rt|Grenada}}<br />([[Vilemstade]], [[Kirasao]]; {{dat|2018|9|10|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|Argentina}} 7–0 {{fb-rt|Curaçao}}<br />([[Santjago del Estero]], [[Argentīna]]; {{dat|2023|3|28|N|bez}}) | World cup apps = 1 | World cup first = 2026 | World cup best = Grupu turnīrs: [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] | Regional name = CONCACAF čempionāts un [[CONCACAF Zelta kauss|Zelta kauss]] | Regional cup apps = 6 | Regional cup first = [[1963. gada CONCACAF Čempionāts|1963]] | Regional cup best = 3. vieta ([[1963. gada CONCACAF Čempionāts|1963]], [[1969. gada CONCACAF Čempionāts|1969]]) }} '''Kirasao futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Kirasao]] starptautiskās futbola sacensībās. Kirasao futbola izlasi pārvalda Kirasao Futbola federācija. Kvalificējoties [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausam]], Kirasao kļuva par mazāko valsti pēc iedzīvotāju skaita, kas jebkad iekļuvusi [[FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa]] finālturnīrā. Iepriekš rekords piederēja [[Islandes futbola izlase|Islandei]], kas spēlēja [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada turnīrā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edition.cnn.com/2025/11/18/sport/curacao-football-world-cup-intl-hnk |title=Curacao makes history as smallest nation by population to qualify for a World Cup |website=cnn.com |language=en |date={{dat|2025|11|19|N|bez}} |access-date={{dat|2025|11|19||bez}}}}</ref> == Pasaules kausā == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]] — ''Kā Kirasao teritorija - nepiedalījās'' * [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]] — ''Kā Kirasao teritorija - nekvalificējās'' * [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]]—[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]] — ''Kā [[Nīderlandes Antiļas]] - nekvalificējās'' * [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]]—[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''Nekvalificējās'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Grupu turnīrs == Zelta kausa izcīņā == === Kā [[Nīderlandes Antiļas]] === * 1963 - Trešā vieta * 1965 - Piektā vieta * 1967 - ''Nekvalificējās'' * 1969 - Trešā vieta * 1971 - ''Nepiedalījās'' * 1973 - Sestā vieta * 1977 - 1991 - ''Nekvalificējās'' * 1993 - ''Nepiedalījās'' * 1996 - 2000 - ''Nekvalificējās'' * 2002 - ''Nepiedalījās'' * 2003 - ''Nekvalificējās'' * 2005 - ''Izstājās'' * 2007- 2009 - ''Nekvalificējās'' === Kā [[Kirasao]] === * 2011 - 2015 - ''Nekvalificējās'' * 2017 - Grupu turnīrs * 2019 - Ceturtdaļfināls * 2021 - ''Izstājās [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ'' * 2023- ''Nekvalificējās'' * 2025 - 10. vieta == Sastāvs == Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam. {{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Kirasao}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * [https://curacao-united.com/news/ Curaçao United] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20251130092157/https://curacao-united.com/news/ |date={{dat|2025|11|30||bez}} }} – fan site * [https://web.archive.org/web/20110312091042/http://www.fifa.com/associations/association=cuw/index.html Curaçao] on [[FIFA]].com (archived 12 March 2011) {{CONCACAF izlases}} [[Kategorija:Ziemeļamerikas futbola izlases]] [[Kategorija:Kirasao futbola izlase| ]] mrmkon2yp2o5db7hqwo5uptcr0i05dp 0 545419 4486478 4477457 2026-06-25T17:31:31Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4486478 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Džabalpura | official_name = {{ubl|जबलपुर|''Jabalpur''}} | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{multiple image |border = infobox |perrow = 1/2/2/2/1 |total_width = 300 |caption_align = center | image1=0010322 Chausath Yogini Temple and Gowri Shankar Temple, Bhedaghat Madhya Pradesh 054.jpg | image2=Marble Rocks - Jabalpur.jpg | image3=The Madan Mahal Fort Jabalpur Madhya Pradesh India DSC.00023.jpg | image4=Dhuandhar Waterfalls.jpg | image5=Jabalpur Engineering College (JEC)'s Admin Building.jpg | image8= MP HIGH COURT JABALPUR - panoramio.jpg | image7=Jabalpur_Airport_New_Terminal.jpg | image6=ICMR NIRTH Jabalpur photo.jpg }} | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_size = | pushpin_map = Madhja Pradēša#India#Āzija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{IND}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Madhja Pradēša]] | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Džabalpuras apgabals]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 263.49 | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011. gadā | population_footnotes = | population_total = 1267564 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Indijas standarta laiks|IST]] | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 23 | latm = 10 | lats = | latNS = N | longd = 79 | longm = 56 | longs = | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 412 | website = {{URL|https://jabalpur.nic.in/}} | footnotes = }} '''Džabalpura''' ({{val|hi|जबलपुर}}, {{izrunā|bʱoːpaːl}}, {{val|en|Jabalpur}}) ir pilsēta [[Indija]]s centrālajā daļā, [[Madhja Pradēša]]s štatā. 2011. gadā pilsētā dzīvoja 1,27 miljoni iedzīvotāju, tā ir trešā lielākā pilsēta Madhja Pradēšā aiz [[Indaura]]s un [[Bhopāla]]s. Džabalpurā atrodas štata augstākā tiesa, kā arī citas nozīmīgas valsts iestādes. [[Narmada]]s upes krastos atrodas [[Marmora klintis]], kas ir populārs tūristu galamērķis. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{Indijas pilsētas}} {{Madhja Pradēšas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Indijas pilsētas]] [[Kategorija:Madhja Pradēšas pilsētas]] 915u2vpo47bdk6r0dmbdyigo0rjt9p1 0 546068 4486440 3885039 2026-06-25T15:59:15Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4486440 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Fatehpura Sīkri | official_name = {{ubl|फ़तेहपुर सीकरी|''Fatehpur Sikri''}} | settlement_type = pilsēta | image_skyline = | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_size = | pushpin_map = Utarpradēša#India#Āzija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{IND}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Utarpradēša]] | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Āgras apgabals]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011. gadā | population_footnotes = | population_total = 32905 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = | timezone = [[Indijas standarta laiks|IST]] | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 27 | latm = 05 | lats = | latNS = N | longd = 77 | longm = 39 | longs = | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 213 | website = {{URL|https://www.fatehpursikri.gov.in/}} | footnotes = }} '''Fatehpura Sīkri''' ({{val|hi|फ़तेहपुर सीकरी}}, {{izrunā|ˈfətɛɦpʊɾ ˈsiːkɾiː}}, {{val|en|Fatehpur Sikri}}) ir pilsēta [[Indija]]s centrālās daļas ziemeļos, [[Utarpradēša]]s štatā. Pilsētu dibināja [[Akbars Lielais]] un no 1571. līdz 1585. gadam tā bija [[Mogulu impērija]]s galvaspilsēta. 2011. gadā pilsētā dzīvoja 32,9 tūkstoši iedzīvotāju. 1986. gadā Fatehpura Sīkri tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{Indija UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Indijas pilsētas]] [[Kategorija:Utarpradēšas pilsētas]] p8b6dvln3ny48gg7vlhjy7r858nf1ej 0 548261 4486439 3984856 2026-06-25T15:56:24Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4486439 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Delhi Faridabad Skyway.png|thumb|Farīdābādu ar Deli savieno metro līnija (estakāde kreisajā pusē) un automaģistrāle (2015)]] '''Farīdābāda''' ({{val|en|Faridabad}}, {{val|hi|फ़रीदाबाद}}, izrunā:[fəɾiːdɑːbɑːd]) ir lielākā [[Harjāna]]s štata pilsēta [[Indija]]s ziemeļos. Tā atrodas [[Indas-Gangas līdzenums|Indas-Gangas līdzenumā]], aptuveni 30 km uz dienvdiem no Indijas galvaspilsētas [[Ņūdeli]] un kā tās pavadoņpilsēta ietilpst Deli Nacionālajā galvaspilsētas reģionā. == Vēsture == Pilsētu 1607. gadā dibināja šeihs Farīds, [[Mogulu impērija|Mogulu imperatora]] Džahangira mantzinis, lai aizsargātu lielceļu no Deli uz [[Āgra|Āgru]]. Pēc Indijas Republikas nodibināšanas tā atradās Pendžābas štatā, pēc tā sadalīšanas kopš 1966. gada — Hārjanas štatā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Indijas pilsētas]] [[Kategorija:Harjānas pilsētas]] f7v7keqsff22jpenkj8s0t8hckh5b4t 0 548264 4486446 4301976 2026-06-25T16:17:41Z Pirags 3757 4486446 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Gurugrāma''' ({{val|en|Gurugram}}, {{val|hi|गुड़गांव}} — "guru ciems"), līdz pārdēvēšanai 2016. gadā '''Gurgāona''', ir [[Harjāna]]s štata lielpilsēta [[Indija]]s ziemeļos. Tā atrodas [[Indas-Gangas līdzenums|Indas-Gangas līdzenumā]], aptuveni 30 km uz dienvidrietumiem no Indijas galvaspilsētas [[Ņūdeli]] un kā tās pavadoņpilsēta ietilpst Deli Nacionālajā galvaspilsētas reģionā. Tehnoloģiju centrs. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Harjānas pilsētas]] [[Kategorija:Indijas pilsētas]] 7llc4fzh5jxljpdd23qgt71d96r6z95 0 549347 4486449 3907208 2026-06-25T16:23:39Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4486449 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Itānagara | official_name = {{ubl|ईटानगर|''Itanagar''}} | settlement_type = pilsēta | image_skyline = | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Indija#Āzija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{IND}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Arunāčala Pradēša]] | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Itānagaras apgabals]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011. gadā | population_footnotes = | population_total = 59490 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = | timezone = [[Indijas standarta laiks|IST]] | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 27 | latm = 06 | lats = 48 | latNS = N | longd = 93 | longm = 37 | longs = 12 | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 791111 | elevation_footnotes = | elevation_m = 750 | website = {{URL|https://www.imc.arunachal.gov.in/}} | footnotes = }} '''Itānagara''' ({{val|hi|ईटानगर}}, {{val|en|Itanagar}}) ir pilsēta [[Indija]]s ziemeļaustrumos, [[Arunāčala Pradēša|Arunāčalas Pradēšas]] štata administratīvais centrs un lielākā pilsēta. 2011. gadā Itānagarā dzīvoja 59,5 tūkstoši iedzīvotāju. Itānagarā atrodas [[Himalaju Universitāte]]. Cauri pilsētai plūst [[Dikronga]]s upe. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Arunāčalas Pradēšas pilsētas]] [[Kategorija:Indijas pilsētas]] myk22w1e73m0cqy3kdiddeaaw7iah5w 4486450 4486449 2026-06-25T16:24:00Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4486450 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Itānagara | official_name = {{ubl|ईटानगर|''Itanagar''}} | settlement_type = pilsēta | image_skyline = | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Indija#Āzija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{IND}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Arunāčala Pradēša]] | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Itānagaras apgabals]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011. gadā | population_footnotes = | population_total = 59490 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = | timezone = [[Indijas standarta laiks|IST]] | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 27 | latm = 06 | lats = 48 | latNS = N | longd = 93 | longm = 37 | longs = 12 | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 791111 | elevation_footnotes = | elevation_m = 750 | website = {{URL|https://www.imc.arunachal.gov.in/}} | footnotes = }} '''Itānagara''' ({{val|hi|ईटानगर}}, {{val|en|Itanagar}}) ir pilsēta [[Indija]]s ziemeļaustrumos, [[Arunāčala Pradēša|Arunāčalas Pradēšas]] štata administratīvais centrs un lielākā pilsēta. 2011. gadā Itānagarā dzīvoja 59,5 tūkstoši iedzīvotāju. Itānagarā atrodas [[Himalaju Universitāte]]. Cauri pilsētai plūst [[Dikronga]]s upe. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Arunāčala Pradēšas pilsētas]] [[Kategorija:Indijas pilsētas]] 559dl2gcdval98po6en04k2d6yftl29 0 554851 4486854 4377881 2026-06-26T10:53:41Z Olgerts V 41522 /* Skatīt arī */ noform. 4486854 wikitext text/x-wiki '''Olaines pilsētas ielu uzskaitījumā''' iekļautas 23 [[iela]]s [[Olaine|Olainē]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.kadastrs.lv/varis/100003567?type=city#|title=Valsts adrešu reģistra dati: Olaine, Olaines nov.|website=kadastrs.lv|accessdate={{dat|2024|12|28||bez}}}}</ref> == Ielu uzskaitījums == {{div col|3}} * [[Celtnieku iela (Olaine)|Celtnieku iela]] * [[Dalbes iela (Olaine)|Dalbes iela]] * [[Drustu gatve]] * [[Dzērvenītes iela (Olaine)|Dzērvenītes iela]] * [[Gājēju iela (Olaine)|Gājēju iela]] * [[Indrānu iela (Olaine)|Indrānu iela]] * [[Jelgavas iela (Olaine)|Jelgavas iela]] * [[Kūdras iela (Olaine)|Kūdras iela]] * [[Mēness iela (Olaine)|Mēness iela]] * [[Misas iela (Olaine)|Misas iela]] * [[Parka iela (Olaine)|Parka iela]] * [[Rīgas iela (Olaine)|Rīgas iela]] * [[Rūpnīcu iela]] * [[Saules iela (Olaine)|Saules iela]] * [[Skolas iela (Olaine)|Skolas iela]] * [[Stacijas iela (Olaine)|Stacijas iela]] * [[Stadiona iela (Olaine)|Stadiona iela]] * [[Strazdu iela (Olaine)|Strazdu iela]] * [[Tīreļa iela (Olaine)|Tīreļa iela]] * [[Veselības iela (Olaine)|Veselības iela]] * [[Zeiferta iela]] * [[Zemgales iela (Olaine)|Zemgales iela]] * [[Zvaigznes iela]] {{div col end}} == Skatīt arī == * [[Jaunolaines ielu uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Olaines novada ielas}} {{Latvijas pilsētu ielu uzskaitījumi}} [[Kategorija:Ielas Olainē]] [[Kategorija:Olaine]] eiigels6nj5ifc5ihwuxm2vb9cdsdju 0 556650 4486471 4351819 2026-06-25T17:22:41Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4486471 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Panadži | official_name = {{ubl|पणजी}} | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{multiple image | border = infobox | total_width = 280 | image_style = | perrow = 1/2/2/2/2 | image8 = 0437 Panaji - Church of Our Lady of the Immaculate Conception 2006-02-13 13-44-45 (10543360026).jpg | image1 = Panaji City.JPG | image3 =Gallery de Fontainhas.jpg | image9 = Goa Villa Paradiso.JPG | image6 = Road along Vasco-da-gama residence in Fontainhas, Panaji.jpg | image7 = Scenes of Panjim (Panaji), capital of Goa, India 08.jpg | image2 = Atal Setu and bridges across Rio de Ourem, Panaji.jpg | image5= Relax Inn cafe in Fontainhas, Panaji.jpg | image4 = India Goa Panjim.jpg }} | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_link = | flag_link = | shield_size = | pushpin_map = Goa#Indija#Āzija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{IND}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Goa]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Dibināta | established_date = 1843. gadā | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 36 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011. gadā | population_footnotes = | population_total = 40017 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Indijas standarta laiks|IST]] | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 15 | latm = 28 | lats = 48 | latNS = N | longd = 73 | longm = 49 | longs = 48 | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 403001 | elevation_footnotes = | elevation_m = 7 | website = {{URL|http://www.ccpgoa.com/}} | footnotes = }} '''Panadži''' ({{val|kok|पणजी}}) ir pilsēta [[Indija]]s dienvidrietumos, [[Goa]]s štata administratīvais centrs. Pilsēta zināma arī ar nosaukumu '''Pandžima'''. 2011. gadā Panadži dzīvoja 40 tūkstoši iedzīvotāju, un pēc iedzīvotāju skaita tā ir trešā lielākā pilsēta Goa štatā. Goa štats līdz 1961. gadam bija [[Portugāle]]s kolonija, līdz ar to pilsētā ir jūtama šīs valsts kultūras ietekme. Ievērojams apskates objekts ir portugāļu celtā [[baroks|baroka]] stila baznīca pilsētas centrā, pārbūvētā Adilšahi pils un Fontaiņjas kvartāls (portugāļu kvartāls). Panadži ir attīstīts [[tūrisms]], tūristi uz šo pilsētu dodas arī skaisto pludmaļu dēļ, jo Panadži atrodas pie siltās [[Arābijas jūra]]s. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Goa pilsētas]] [[Kategorija:Indijas pilsētas]] c547rswnnup0bciq61o3r775ir6yeuu 0 556965 4486816 4393781 2026-06-26T09:48:25Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Amerikas Savienoto Valstu armijas štāba priekšnieks]] uz [[Amerikas Savienoto Valstu Armijas štāba priekšnieks]]: lielā burta lietojums..... 4393781 wikitext text/x-wiki {{Politiska amata infokaste |post = Amerikas Savienoto Valstu armijas štāba priekšnieks |body = |insignia = United States Army Staff Identification Badge.png |insigniasize = 120px |insigniacaption = Štāba priekšnieka identifikācijas nozīmīte |image = GEN Randy A. George (2).jpg |incumbent = [[Rendijs Džordžs]] |incumbentsince = 2023. gada 21. septembra |appointer = [[ASV prezidents]] ar [[ASV Senāts|ASV Senāta]] ieteikumu un akceptu |first = |residence = ''Quarters'' 1 (Meijera forts), [[Ārlingtona]], [[Virdžīnija]] |formation = 1903. gada 15. augusts |succession = |inaugural = [[Semjuels Jangs]] |website = {{URL|https://www.army.mil/leaders/csa/}} }} '''ASV Armijas štāba priekšnieks''' ({{val|en|Chief of Staff of the United States Army}}, CSA) ir ar likumu noteikts amats [[ASV Armija|Amerikas Savienoto Valstu armijā]], ko ieņem augstākā ranga virsnieks. Kā augstākā ranga virsnieks, kas norīkots dienēt [[Armijas departamentā]], štāba priekšnieks ir galvenais militārais padomnieks un [[armijas sekretāra]] vietnieks. Atsevišķā amatā štāba priekšnieks ir Apvienotās štāba priekšnieku komitejas loceklis (10 U.S.C. § 151) un tādējādi [[ASV Nacionālās drošības padome]]s militārais padomnieks, [[ASV aizsardzības sekretārs|aizsardzības sekretāra]] un [[Amerikas Savienoto Valstu prezidents|ASV prezidenta]] padomnieks. Štāba priekšnieka amatā parasti ir augstākā ranga virsnieks, kas ir aktīvajā dienestā ASV armijā, ja vien [[ASV Apvienotā štāba priekšnieku komiteja|ASV Apvienotās štāba priekšnieku komitejas]] priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks nav armijas virsnieki. Armijas štāba priekšnieks ir administratīvs amats, ar galveno ofisu [[Pentagons|Pentagonā]]. Lai gan (CSA) priekšniekam nav operatīvās vadības pilnvaras pār armijas spēkiem (kas ir [[kopējās pavēlniecības]] kompetencē, kas ir pakļauta aizsardzības ministram), štāba priekšnieks veic armijas vienību un organizāciju uzraudzību kā armijas sekretāra pilnvarotā persona. Pašreizējais armijas štāba priekšnieks ir ģenerālis [[Rendijs Džordžs]], kurš nodeva zvērestu 2023. gada 21. septembrī, iepriekš pildot CSA pienākumu izpildītāja amatu no 4. augusta. [[Attēls:Flag of the Chief of Staff of the United States Army.svg|thumb|Oficiālais štāba priekšnieka karogs.]] == Vēsture == Līdz 1903. gadam augstākais militārais virsnieks armijā bija [[ASV armijas komandējošais ģenerālis]], kurš pakļāvās [[kara sekretāram]]. No 1864. līdz 1865. gadam [[ģenerālmajors]] [[Henrijs Haleks]] (kurš iepriekš bija komandējošais ģenerālis) strādāja par "armijas štāba priekšnieku" komandējošā ģenerālleitnanta [[Uliss Grānts|Ulisa S. Granta]] vadībā, tādējādi pildot dienesta pienākumus citā amatā, nevis kā augstākais virsnieks armijā. Pirmais štāba priekšnieks 1908. gadā pārcēla savu galveno mītni uz [[Meijera fortu]]. == ASV Armijas Štāba priekšnieku saraksts == {| class="wikitable" ! № !! Štāba priekšnieks !! Fotogrāfija!! Amatā stāšanās laiks !! Amata termiņa beigas |- |1. || [[Semjuels Jangs]] || [[Attēls:YOUNG, S.B.M. GENERAL LCCN2016857332 (cropped).jpg|65px]] || {{date|1903|8|15}} || {{date|1904|1|8}} |- |2. || [[Edna Čafijs]] || [[Attēls:AdnaChaffee.jpg|65px]] || {{date|1904|1|9}} || {{date|1906|1|14}} |- |3. || [[Džons Beitss]] || [[Attēls:Gen John Bates.jpg|65px]] || {{date|1906|1|15}} || {{date|1906|4|13}} |- |4. || [[Džeims Franklins Bells]] || [[Attēls:JamesBell.jpg|65px]] || {{date|1906|4|14}} || {{date|1910|4|21}} |- |5. || [[Leonards Vuds]] || [[Attēls:Leonard Wood 1903.jpg|65px]] || {{date|1910|4|22}} || {{date|1914|4|21}} |- |6. || [[Viljams Voterspūns]] || [[Attēls:William W. Wotherspoon.jpg|65px]] || {{date|1914|4|22}} || {{date|1914|11|16}} |- |7. || [[Hjū Lenokss Skots]] || [[Attēls:Hugh L. Scott Portrait.jpg|65px]] || {{date|1914|11|17}} || {{date|1917|9|22}} |- |8. || [[Takers Hauards Bliss]] || [[Attēls:Gen Tasker H Bliss.JPG|65px]] || {{date|1917|9|23}} || {{date|1918|5|19}} |- |9. || [[Peitons Mārčs]] || [[Attēls:Gen Peyton C March.jpg|65px]] || {{date|1918|5|20}} || {{date|1921|6|30}} |- |10. || [[Džons Peršings]] || [[Attēls:GEN Pershing as Chief Of Staff.jpg|65px]] || {{date|1921|7|1}} || {{date|1924|9|13}} |- |11. || [[Džons Leonards Hainss]] || [[Attēls:John L. Hines.jpg|65px]] || {{date|1924|9|14}} || {{date|1926|11|20}} |- |12. || [[Čārlzs Samerells]] || [[Attēls:Charles P. Summerall.jpg|65px]] || {{date|1926|11|21}} || {{date|1930|11|20}} |- |13. || [[Daglass Makarturs]] || [[Attēls:Douglas MacArthur smoking his corncob pipe.jpg|65px]] || {{date|1930|11|21}} || {{date|1935|10|1}} |- |14. || [[Malins Kreigs]] || [[Attēls:MalinCraig.jpg|65px]] || {{date|1935|10|2}} || {{date|1939|8|31}} |- |15. || [[Džordžs Māršals]] || [[Attēls:General George C. Marshall, official military photo, 1946.JPEG|65px]] || {{date|1939|9|1}} || {{date|1945|11|18}} |- |16. ||[[Dvaits Eizenhauers]] || [[Attēls:EisenhowerChiefofStaffPortrait.jpg|65px]] || {{date|1945|11|19}} || {{date|1948|2|6}} |- |17. || [[Omars Bredlijs]] || [[Attēls:Omar Bradley Portrait.jpg|65px]] || {{date|1948|2|7}} || {{date|1949|8|15}} |- |18. || [[Džozefs Kolinss]] || [[Attēls:Joseph Lawton Collins.jpg|65px]] || {{date|1949|8|16}} || {{date|1953|8|14}} |- |19. || [[Metjū Ridžvejs]] || [[Attēls:MatthewBRidgway.jpg|65px]] || {{date|1953|8|15}} || {{date|1955|6|29}} |- |20. || [[Maksvels Teilors]] || [[Attēls:Maxwell D Taylor official portrait.jpg|65px]] || {{date|1955|6|30}} || {{date|1959|6|30}} |- |21. || [[Laimens Lemnicers]] || [[Attēls:Lyman L. Lemnitzer.jpg|65px]] || {{date|1|7|1959|7|1}} || {{date|30|9|1960|9|30}} |- |22. || [[Džordžs Dekers]] || [[Attēls:GEN George Decker.jpg|65px]] || {{date|1960|10|1}} || {{date|1962|9|30}} |- |23. || [[Ērls Gilmors Vīlers]] || [[Attēls:Earle Wheeler official photo.JPEG|65px]] || {{date|1962|10|1}} || {{date|1964|7|2}} |- |24. || [[Harolds Džonsons]] || [[Attēls:HaroldJohnson.png|65px]] || {{date|1964|7|3}} || {{date|1968|7|2}} |- |25. || [[Viljams Vestmorlends]] || [[Attēls:Westmoreland.png|65px]] || {{date|1968|7|3}} || {{date|1972|6|30}} |- |(''p.i.'') || [[Brūss Palmers]] || [[Attēls:GEN Bruce Palmer.jpg|65px]] || {{date|1972|7|1}} || {{date|1972|10|11}} |- |26. || [[Kreitons Abramss]] || [[Attēls:GEN Creighton W Abrams.JPG|65px]] || {{date|1972|10|12}} || {{date|1974|9|4}} † |- |27. || [[Frederiks Veijands]] || [[Attēls:Frederick C Weyand.jpg|65px]] || {{date|1974|10|3}} || {{date|1976|9|30}} |- |28. || [[Bernards Rodžerss]] || [[Attēls:Bernard W. Rogers.jpg|65px]] || {{date|1976|10|1}} || {{date|1979|6|21}} |- |29. || [[Edvards Meijers]] || [[Attēls:Edward C Meyer.jpg|65px]] || {{date|1979|6|22}} || {{date|1983|6|21}} |- |30. || [[Džons Vikhems]] || [[Attēls:General John Wickham, official military photo 1988.JPEG|65px]] || {{date|1983|7|23}} || {{date|1987|6|23}} |- |31. || [[Karls Vuono]] || [[Attēls:General Carl Vuono, official military portrait 1987.JPEG|65px]] || {{date|1987|6|23}} || {{date|1991|6|21}} |- |32. || [[Gordons Sallivans]] || [[Attēls:General Gordon Sullivan, official military photo 1992.JPEG|65px]] || {{date|1991|6|21}} || {{date|1995|6|20}} |- |33. || [[Deniss Reimers]] || [[Attēls:Dennis Reimer, official military photo 1991.JPEG|65px]] || {{date|1995|6|20}} || {{date|1999|6|21}} |- |34. || [[Ēriks Kens Šinseki]] || [[Attēls:Eric Shinseki official portrait.jpg|65px]] || {{date|1999|6|21}} || {{date|2003|6|11}} |- |35. || [[Pīters Šumeikers]] || [[Attēls:Peter Schoomaker.jpg|65px]] || {{date|2003|8|1}} || {{date|2007|4|10}} |- |36. || [[Džordžs Viljams Keisijs]] || [[Attēls:George W. Casey 2007.jpg|65px]] || {{date|2007|4|10}} || {{date|10|4|2011|4|11}} |- |37. || [[Martins Dempsijs]] || [[Attēls:Dempsey_max.jpg|65px|General Martin E. Dempsey CSA]] || {{date|2011|4|11}} || {{date|2011|9|7}} |- |38. || [[Reimonds Odjerno]] || [[Attēls:Odierno Raymond CSA ASU.jpg|65px|General Raymond T. Odierno CSA]] || {{date|2011|9|7}} || {{date|2015|8|14}} |- |39. || [[Marks Millijs]] || [[Attēls:Mark Miley Army Chief of Staff.jpg|65px|General Mark Miley CSA]] || {{date|2015|8|14}} || {{date|2019|8|9}} |- |40. || [[Džeims Makkonvils]] || [[Attēls:GEN James C. McConville (4).jpg|65px|General James C. McConville CSA]] || {{date|2019|8|9}} || {{date|2023|8|4}} |- |41. || [[Rendijs Džordžs]] || [[Attēls:GEN Randy A. George.jpg|65px|General Randy A. George CSA]] || {{date|2023|8|4}} || ''amatā'' |} == Literatūra == * Hewes Jr., James E. ''From Root to McNamara: Army Organization and Administration, 1900–1963'' (1975) . * Semsch, Philip L. "Elihu Root and the General Staff." ''Military Affairs'' (1963): 16–27. * Skowronek, Stephen. ''Building a New American State: The Expansion of National Administrative Capacities, 1877–1920'' (Cambridge University Press, 1982) pp 212–247. * {{grāmatas atsauce| first = Mark Skinner| last = Watson| url = http://www.history.army.mil/books/wwii/csppp/index.htm| title = Chief of Staff: Prewar Plans and Preparations| series = United States Army in World War II| publisher = [[United States Army Center of Military History]]| location = Washington D.C.| access-date = 14 June 2010| archive-date = 13 December 2012| archive-url = https://web.archive.org/web/20121213022615/http://www.history.army.mil/books/wwii/csppp/index.htm}} - full text * White, Richard D. "Civilian management of the military: Elihu Root and the 1903 reorganization of the army general staff." ''Journal of Management History'' (1998) 4#1 (1998), pp.&nbsp;43–59. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV Armija]] [[Kategorija:ASV Aizsardzības departaments]] n6wtxoyiq7i0f14z81l53nwtqfb2gak 0 560865 4486496 4427429 2026-06-25T17:46:35Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4486496 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Meratha | official_name = {{ubl|मेरठ|''Meerut''}} | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{multiple image |border = infobox |perrow = 1/2/2 |total_width = 300 |caption_align = center | image1=Mustafa Castle -- night shot.jpg | image2=Ashtapad Hastinapur.jpg | image3=Kali Paltan Mandir, Meerut.jpg | image4 =Meerut Ghantaghar.jpg | image6=RRTS train.jpg }} | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_size = | pushpin_map = Utarpradēša#India#Āzija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{IND}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Utarpradēša]] | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Merathas apgabals]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 141.94 | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011. gadā | population_footnotes = | population_total = 1305429 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Indijas standarta laiks|IST]] | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 28 | latm = 59 | lats = 24 | latNS = N | longd = 77 | longm = 42 | longs = 00 | longEW = E | postal_code_type = 250001, 250002, 250003 | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 218 | website = {{URL|http://meerut.nic.in/}} | footnotes = }} '''Meratha''' ({{val|hi|मेरठी}}, ''meraṭh'', {{val|en|Meerut}}) ir pilsēta [[Indija]]s centrālās daļas ziemeļos, [[Utarpradēša]]s štatā. Pilsēta atrodas 80 km uz ziemeļaustrumiem no Indijas galvaspilsētas [[Ņūdeli]]. 2011. gadā pilsētā dzīvoja 1,31 miljoni iedzīvotāju. Tā ir viena no vecākajām pilsētām Indijā ar bagātīgu vēsturi un kultūru. 1857. gadā Merathā sākās [[Sipaju sacelšanās]] pret [[Britu impērija|Britu impēriju]]. Meratha ir svarīga saimniecības, tirdzniecības un izglītības centrs. No rūpniecības nozarēm attīstītākās ir [[tekstilrūpniecība]], [[pārtikas rūpniecība]] un [[inženierija]]. Merathā ir daudzveidīga arhitektūru, vēsturiski pieminekļi un tradicionālais Indijas kultūras mantojums. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{Indijas pilsētas}} {{Utarpradēšas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Indijas pilsētas]] [[Kategorija:Utarpradēšas pilsētas]] rkaa5laxrb4zxaz0103wl2nidkev5ex 4486514 4486496 2026-06-25T18:48:09Z Pirags 3757 4486514 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Meratha | official_name = {{ubl|मेरठ|''Meerut''}} | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{multiple image |border = infobox |perrow = 1/2/2 |total_width = 300 |caption_align = center | image1=Mustafa Castle -- night shot.jpg | image2=Ashtapad Hastinapur.jpg | image3=Kali Paltan Mandir, Meerut.jpg | image4 =Meerut Ghantaghar.jpg | image6=RRTS train.jpg }} | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_size = | pushpin_map = Utarpradēša#India#Āzija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{IND}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Utarpradēša]] | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Merathas apgabals]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 141.94 | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011. gadā | population_footnotes = | population_total = 1305429 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Indijas standarta laiks|IST]] | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 28 | latm = 59 | lats = 24 | latNS = N | longd = 77 | longm = 42 | longs = 00 | longEW = E | postal_code_type = 250001, 250002, 250003 | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 218 | website = {{URL|http://meerut.nic.in/}} | footnotes = }} '''Meratha''' ({{val|hi|मेरठी}}, ''meraṭh'', {{val|en|Meerut}}) ir pilsēta [[Indija]]s centrālās daļas ziemeļos, [[Utarpradēša]]s štatā. Pilsēta atrodas 80 km uz ziemeļaustrumiem no Indijas galvaspilsētas [[Ņūdeli]]. 2011. gadā pilsētā dzīvoja 1,31 miljoni iedzīvotāju. Tā ir viena no vecākajām pilsētām Indijā ar bagātīgu vēsturi un kultūru. 1857. gadā Merathā sākās [[Sipaju sacelšanās]] pret [[Britu Austrumindijas kompānija]]s varu. Meratha ir svarīga saimniecības, tirdzniecības un izglītības centrs. No rūpniecības nozarēm attīstītākās ir [[tekstilrūpniecība]], [[pārtikas rūpniecība]] un [[inženierija]]. Merathā ir daudzveidīga arhitektūru, vēsturiski pieminekļi un tradicionālais Indijas kultūras mantojums. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{Indijas pilsētas}} {{Utarpradēšas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Indijas pilsētas]] [[Kategorija:Utarpradēšas pilsētas]] i4jw9r1jujudjvuze25y7ux586czzjz 0 571345 4486782 4324135 2026-06-26T09:06:04Z Olgerts V 41522 /* Skatīt arī */ 4486782 wikitext text/x-wiki '''Lapu iela''' var būt: * Latvijas pilsētās: ** [[Lapu iela (Rīga)|Lapu iela]] — iela Rīgā; ** [[Lapu iela (Daugavpils)|Lapu iela]] — iela [[Daugavpils|Daugavpilī]]; ** [[Lapu iela (Jelgava)|Lapu iela]] — iela [[Jelgava|Jelgavā]]; ** [[Lapu iela (Jūrmala)|Lapu iela]] — iela Jūrmalā; ** [[Lapu iela (Liepāja)|Lapu iela]] — iela Liepājā; ** [[Lapu iela (Rēzekne)|Lapu iela]] — iela [[Rēzekne|Rēzeknē]]; ** [[Lapu iela (Aknīste)|Lapu iela]] — iela [[Aknīste|Aknīstē]]; ** [[Lapu iela (Baldone)|Lapu iela]] — iela [[Baldone|Baldonē]]; ** [[Lapu iela (Baloži)|Lapu iela]] — iela [[Baloži (pilsēta)|Baložos]]; ** [[Lapu iela (Gulbene)|Lapu iela]] — iela [[Gulbene|Gulbenē]]; ** [[Lapu iela (Iecava)|Lapu iela]] — iela [[Iecava|Iecavā]]; ** [[Lapu iela (Jēkabpils)|Lapu iela]] — iela [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]; ** [[Lapu iela (Kandava)|Lapu iela]] — iela [[Kandava|Kandavā]]; ** [[Lapu iela (Kuldīga)|Lapu iela]] — iela [[Kuldīga|Kuldīgā]]; ** [[Lapu iela (Lielvārde)|Lapu iela]] — iela [[Lielvārde|Lielvārdē]]; ** [[Lapu iela (Ogre)|Lapu iela]] — iela [[Ogre|Ogrē]]; ** [[Lapu iela (Salaspils)|Lapu iela]] — iela [[Salaspils|Salaspilī]]; ** [[Lapu iela (Saldus)|Lapu iela]] — iela [[Saldus|Saldū]]; ** [[Lapu iela (Saulkrasti)|Lapu iela]] — iela [[Saulkrasti|Saulkrastos]]; ** [[Lapu iela (Sigulda)|Lapu iela]] — iela [[Sigulda|Siguldā]]; ** [[Lapu iela (Talsi)|Lapu iela]] — iela [[Talsi|Talsos]]; ** [[Lapu iela (Tukums)|Lapu iela]] — iela [[Tukums|Tukumā]]; ** [[Lapu iela (Valmiera)|Lapu iela]] — iela [[Valmiera|Valmierā]]; ** [[Lapu iela (Viesīte)|Lapu iela]] — iela [[Viesīte|Viesītē]]. * Citās apdzīvotās vietās: ** [[Lapu iela (Atpūta)|Lapu iela]] — iela Svētes pagasta [[Atpūta (Svētes pagasts)|Atpūtā]]; ** [[Lapu iela (Augšlīgatne)|Lapu iela]] — iela Līgatnes pagasta [[Augšlīgatne|Augšlīgatnē]]; ** [[Lapu iela (Berģi)|Lapu iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Berģi (Garkalnes pagasts)|Berģos]]; ** [[Lapu iela (Brankas)|Lapu iela]] — iela Cenu pagasta [[Brankas|Brankās]]; ** [[Lapu iela (Carnikava)|Lapu iela]] — iela Carnikavas pagasta [[Carnikava|Carnikavā]]; ** [[Lapu iela (Egļupe)|Lapu iela]] — iela Allažu pagasta [[Egļupe (Allažu pagasts)|Egļupē]]; ** [[Lapu iela (Jaunmārupe)|Lapu iela]] — iela Mārupes pagasta [[Jaunmārupe|Jaunmārupē]]; ** [[Lapu iela (Kubuli)|Lapu iela]] — iela Kubulu pagasta [[Kubuli|Kubulos]]; ** [[Lapu iela (Ķeipene)|Lapu iela]] — iela Ķeipenes pagasta [[Ķeipene|Ķeipenē]]; ** [[Lapu iela (Lapmežciems)|Lapu iela]] — iela Lapmežciema pagasta [[Lapmežciems|Lapmežciemā]]; ** [[Lapu iela (Mālpils)|Lapu iela]] — iela Mālpils pagasta [[Mālpils|Mālpilī]]; ** [[Lapu iela (Mežāres)|Lapu iela]] — iela Babītes pagasta [[Mežāres (Babītes pagasts)|Mežārēs]]; ** [[Lapu iela (Ozolnieki)|Lapu iela]] — iela Ozolnieku pagasta [[Ozolnieki|Ozolniekos]]; ** [[Lapu iela (Podkājas)|Lapu iela]] — iela Ropažu pagasta [[Podkājas|Podkājās]]; ** [[Lapu iela (Rājumi)|Lapu iela]] — iela Olaines pagasta [[Rājumi|Rājumos]]; ** [[Lapu iela (Rumbenieki)|Lapu iela]] — iela Rumbas pagasta [[Rumbenieki|Rumbeniekos]]; ** [[Lapu iela (Smārde)|Lapu iela]] — iela Smārdes pagasta [[Smārde|Smārdē]]; ** [[Lapu iela (Svelberģis)|Lapu iela]] — iela Beļavas pagasta [[Svelberģis|Svelberģī]]; ** [[Lapu iela (Valgunde)|Lapu iela]] — iela Valgundes pagasta [[Valgunde|Valgundē]]. == Skatīt arī == * [[Lapiņu iela]] * [[Mazā Lapu iela]] {{Ielu nosaukums}} 1j1kqsfjh0mskckuqcknv27yaehoaho 0 571691 4486839 4060104 2026-06-26T10:27:12Z Olgerts V 41522 papild. 4486839 wikitext text/x-wiki '''Mežmalas iela''' var būt: * Latvijas pilsētās: ** [[Mežmalas iela (Rīga)|Mežmalas iela]] — iela Rīgā; ** [[Mežmalas iela (Jelgava)|Mežmalas iela]] — iela [[Jelgava|Jelgavā]]; ** [[Mežmalas iela (Jūrmala)|Mežmalas iela]] — iela Jūrmalā; ** [[Mežmalas iela (Liepāja)|Mežmalas iela]] — iela [[Liepāja|Liepājā]]; ** [[Mežmalas iela (Baldone)|Mežmalas iela]] — iela [[Baldone|Baldonē]]; ** [[Mežmalas iela (Baloži)|Mežmalas iela]] — iela [[Baloži (pilsēta)|Baložos]]; ** [[Mežmalas iela (Ogre)|Mežmalas iela]] — iela [[Ogre|Ogrē]]; ** [[Mežmalas iela (Salaspils)|Mežmalas iela]] — iela [[Salaspils|Salaspilī]]; ** [[Mežmalas iela (Tukums)|Mežmalas iela]] — iela [[Tukums|Tukumā]]. * Citās apdzīvotās vietās: ** [[Mežmalas iela (Alderi)|Mežmalas iela]] — iela Ādažu pagasta [[Alderi]]; ** [[Mežmalas iela (Atpūta)|Mežmalas iela]] — iela Svētes pagasta [[Atpūta (Svētes pagasts)|Atpūtā]]; ** [[Mežmalas iela (Dukuri)|Mežmalas iela]] — iela Priekuļu pagasta [[Dukuri|Dukuros]]; ** [[Mežmalas iela (Engure)|Mežmalas iela]] — iela Engures pagasta [[Engure|Engurē]]; ** [[Mežmalas iela (Gauja)|Mežmalas iela]] — iela Carnikavas pagasta [[Gauja (Carnikavas pagasts)|Gaujā]]; ** [[Mežmalas iela (Jaunolaine)|Mežmalas iela]] — iela Olaines pagasta [[Jaunolaine|Jaunolainē]]; ** [[Mežmalas iela (Ječi)|Mežmalas iela]] — iela Dunikas pagasta [[Ječi|Ječos]]; ** [[Mežmalas iela (Krustkalni)|Mežmalas iela]] — iela Ķekavas pagasta [[Krustkalni|Krustkalnos]]; ** [[Mežmalas iela (Langstiņi)|Mežmalas iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Langstiņi|Langstiņos]]; ** [[Mežmalas iela (Likverteni)|Mežmalas iela]] — iela Vecsaules pagasta [[Likverteni|Likvertenos]]; ** [[Mežmalas iela (Pušmucova)|Mežmalas iela]] — iela Pušmucovas pagasta [[Pušmucova|Pušmucovā]]; ** [[Mežmalas iela (Saulīte)|Mežmalas iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Saulīte (Saulkrastu pagasts)|Saulītē]]; ** [[Mežmalas iela (Semenova)|Mežmalas iela]] — iela Medņevas pagasta [[Semenova|Semenovā]]; ** [[Mežmalas iela (Svitene)|Mežmalas iela]] — iela Svitenes pagasta [[Svitene|Svitenē]]; ** [[Mežmalas iela (Tušķi)|Mežmalas iela]] — iela Līvbērzes pagasta [[Tušķi|Tušķos]]; ** [[Mežmalas iela (Ulbroka)|Mežmalas iela]] — iela Stopiņu pagasta [[Ulbroka|Ulbrokā]]; ** [[Mežmalas iela (Varkaļi)|Mežmalas iela]] — iela Mārupes novada [[Varkaļi|Varkaļos]]; ** [[Mežmalas iela (Vārzas)|Mežmalas iela]] — iela Skultes pagasta [[Vārzas|Vārzās]]. == Skatīt arī == * [[Mazā Mežmalas iela]] {{Ielu nosaukums}} 06gpioyfupjkpoyf1ciw77o4d7y79sv 0 572494 4486774 4130907 2026-06-26T08:40:20Z Olgerts V 41522 /* Skatīt arī */ papild. 4486774 wikitext text/x-wiki '''Silu iela''' var būt: * [[Silu iela (Daugavpils)|Silu iela]] — iela [[Daugavpils|Daugavpilī]]; * [[Silu iela (Jūrmala)|Silu iela]] — iela Jūrmalā; * [[Silu iela (Kalni)|Silu iela]] — iela Nīgrandes pagasta [[Kalni (Nīgrandes pagasts)|Kalnos]]. == Skatīt arī == * [[Sila iela]] * [[Siliņu iela]] * [[Sīļu iela]] {{Ielu nosaukums}} p6j9g1q5bjgtygfi6lmq1jtxmk25lku 0 572621 4486849 4198680 2026-06-26T10:38:47Z Olgerts V 41522 + Jaunolaine 4486849 wikitext text/x-wiki '''Staru iela''' var būt: * [[Staru iela (Rīga)|Staru iela]] — iela Rīgā; * [[Staru iela (Daugavpils)|Staru iela]] — iela [[Daugavpils|Daugavpilī]]; * [[Staru iela (Jūrmala)|Staru iela]] — iela Jūrmalā; * [[Staru iela (Ventspils)|Staru iela]] — iela [[Ventspils|Ventspilī]]; * [[Staru iela (Aizkraukle)|Staru iela]] — iela [[Aizkraukle|Aizkrauklē]]; * [[Staru iela (Ķegums)|Staru iela]] — iela [[Ķegums|Ķegumā]]; * [[Staru iela (Tukums)|Staru iela]] — iela [[Tukums|Tukumā]]; * [[Staru iela (Jaunolaine)|Staru iela]] — iela Olaines pagasta [[Jaunolaine|Jaunolainē]]; * [[Staru iela (Katlakalns)|Staru iela]] — iela Ķekavas pagasta [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalnā]]; * [[Staru iela (Mežāres)|Staru iela]] — iela Babītes pagasta [[Mežāres (Babītes pagasts)|Mežārēs]]; * [[Staru iela (Suži)|Staru iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Suži (Garkalnes pagasts)|Sužos]]. == Skatīt arī == * [[Stara iela]] — iela [[Kārsava|Kārsavā]]. {{Ielu nosaukums}} kl5es6wkv79hjnz4rs4qjj2aijle1xm 0 576815 4486847 4099420 2026-06-26T10:36:32Z Olgerts V 41522 + Jaunolaine 4486847 wikitext text/x-wiki '''Sapņu iela''' var būt: * [[Sapņu iela (Rīga)|Sapņu iela]] — iela Rīgā; * [[Sapņu iela (Jelgava)|Sapņu iela]] — iela [[Jelgava|Jelgavā]]; * [[Sapņu iela (Sigulda)|Sapņu iela]] — iela [[Sigulda|Siguldā]]; * [[Sapņu iela (Carnikava)|Sapņu iela]] — iela Carnikavas pagasta [[Carnikava|Carnikavā]]; * [[Sapņu iela (Dzidriņas)|Sapņu iela]] — iela Stopiņu pagasta [[Dzidriņas|Dzidriņās]]; * [[Sapņu iela (Jaunolaine)|Sapņu iela]] — iela Olaines pagasta [[Jaunolaine|Jaunolainē]]; * [[Sapņu iela (Katlakalns)|Sapņu iela]] — iela Ķekavas pagasta [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalnā]]; * [[Sapņu iela (Mežāres)|Sapņu iela]] — iela Babītes pagasta [[Mežāres (Babītes pagasts)|Mežārēs]]; * [[Sapņu iela (Sunīši)|Sapņu iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Sunīši (Garkalnes pagasts)|Sunīšos]]; * [[Sapņu iela (Upeslejas)|Sapņu iela]] — iela Stopiņu pagasta [[Upeslejas|Upeslejās]]; * [[Sapņu iela (Vārzas)|Sapņu iela]] — iela Skultes pagasta [[Vārzas|Vārzās]]; * [[Sapņu iela (Vītoliņi)|Sapņu iela]] — iela Valgundes pagasta [[Vītoliņi|Vītoliņos]]. == Skatīt arī == * [[Sapņu līča iela]] {{Ielu nosaukums}} o5ovxoyv1mujok45t5o2gbfnuriekgr 0 577773 4486603 4485037 2026-06-26T00:49:21Z Teatrālis 82063 /* Jūnijs */ 4486603 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2026|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == [[Attēls:Saeimas 29.janvāra sēde.jpg|thumb|250px|[[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Ārlietu minstre]] [[Baiba Braže]], [[Daiga Mieriņa]], [[Edgars Rinkevičs]], [[Evika Siliņa]] un Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]] svinīgā fotografēšanās pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta pirms ikgadējām Saeimas ārpolitikas debatēm 2026. gada 29. janvārī]] {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Edgars Rinkēvičs]] | |- | rowspan="2" | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Evika Siliņa]] | [[Siliņas Ministru kabinets]](līdz 28. maijam) |- | [[Andris Kulbergs]] | [[Kulberga Ministru kabinets]] (no 28. maija) |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Daiga Mieriņa]] | [[14. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Glaucidium passerinum 20110413.jpg|thumb|150px|Gada putns — [[apodziņš]]]] [[Attēls:Salaspils kritene (1).jpg|thumb|200px|Gada ģeovieta — [[Salaspils karsta kritene]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[parastais krupis]] (''Bufo bufo'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/07.01.2026-par-2026-gada-dzivnieku-izraudzits-parastais-krupis.a628930/ |title=Par 2026. gada dzīvnieku izraudzīts parastais krupis |access-date=Skatīts: 2026. gada 7. janvārī}}</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[apodziņš]] (''Glaucidium passerinum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lob.lv/2026/01/latvijas-ornitologijas-biedriba-par-2026-gada-putnu-izzino-apodzinu/|title=Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2026. gada putnu izziņo apodziņu|last=LOB|website=Latvijas Ornitoloģijas biedrība|access-date=2026-01-01|date=2025-12-31|language=lv-LV}}</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skudru circenītis]] (''Myrmecophilus acervorum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/692097-skudru-circenitis-izvelets-par-gada-kukaini-latvija-ir-ta-izplatibas-areala-galeja-ziemelu-robeza|title=Skudru circenītis izvēlēts par gada kukaini: Latvijā ir tā izplatības areāla galējā ziemeļu robeža|date={{dat|2026|1|19||bez}}|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2026|1|19||bez}}}}</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[kolembolas]] (''Collembola'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2026-ndash-kolembolas-jeb-lecastes/ Gada bezmugurkaulnieks 2026 — kolembolas jeb lēcastes] Dabasdati</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Atlantijas maktrgliemene]] (''Rangia cuneata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemis-2026-ndash-atlantijas-maktrgliemene/ Gada gliemis 2026 — atlantijas maktrgliemis] Dabasdati</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[lācene]] (''Rubus chamaemorus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2026-ndash-lacene/ Gada augs 2026 — lācene] Dabasdati</ref> * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā ieva]] (''Prunus padus'')<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.01.2026-gada-koks-parasta-ieva.a629860/ Gada koks – parastā ieva] LSM</ref> |col2= * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[ametista bērzlapene]] (''Laccaria amethystina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-kosi-violeta-ametista-berzlapene-izraudzita-par-2026-gada-seni.a628544/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article |title=Koši violetā ametista bērzlapene izraudzīta par 2026. gada sēni |access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]] — [[vīnogķekaru dzelksnīte]] (''Badhamia utricularis'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026. gada 5. janvāris |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-par-2026-gada-glotseni-kluvusi-vinogkekaru-dzelksnite.a628579/ |title=Par 2026. gada gļotsēni kļuvusi vīnogķekaru dzelksnīte |access-date={{dat|2026|01|05||bez}} }}</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[īssetas nekera]] (''Neckera pennata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-ndash-issetas-nekera/ Gada sūna 2026 — īssetas nekera] Dabasdati 2026. gada 6. janvārī.</ref> * [[Gada ķērpis Latvijā|Gada ķērpis]] — [[dzeltenais sienasķērpis]] (''Xantoria parietina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-pec-15-gadu-pauzes-izzino-gada-kerpi-pilsetnieku-dzelteno-sienaskerpi.a628566/ |title=Pēc 15 gadu pauzes izziņo gada ķērpi – «pilsētnieku» dzelteno sienasķērpi|access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — koka dobums<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/09.01.2026-par-2026-gada-dzivotni-izvelets-koka-dobums.a629217/ |title=Par 2026. gada dzīvotni izvēlēts koka dobums|access-date=Skatīts: 2026. gada 9. janvārī}}</ref> * [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Salaspils karsta kritene]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/107504/|title=Latvijas 2026. gada ģeovieta – Salaspils karsta kritene|website=www.eztf.lu.lv|access-date=2026-01-23|date=2026-01-22|language=lv}}</ref> * [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģiskais piemineklis]] — [[Grebu pilskalns]] un [[Grebu Bļodas kalns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/campus/56036784/vesture/120102973/izvelets-gada-arheologiskais-piemineklis-latvija |title=Izvēlēts gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|access-date=Skatīts: 2026. gada 19. janvārī}}</ref> }} == Notikumi == * [[1. janvāris]]: ** [[minimālā alga|minimālo algu]] palielināja no līdzšinējiem 740 eiro līdz 780 eiro mēnesī.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2024-apstiprina-kriterijus-minimalas-algas-noteiksanai.a576996/|title=Apstiprina kritērijus minimālās algas noteikšanai|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2025-09-01|language=lv}}</ref> ** Latvija sāka darbu [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/latvija-ieveleta-ano-drosibas-padome-14336870|title=Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē|website=www.diena.lv|access-date=2025-06-12}}</ref> * [[2. janvāris]] — pēc gāzes noplūdes izraisīta sprādziena [[Torņakalns|Torņakalnā]], [[Rīga|Rīgā]] sagruva ēkas augšējie stāvi un jumts un bojā gāja divi cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/degpunkta/ugunsdrosiba/gazes-spradziena-tornakalna-mirusi-divi-cilveki/|title=FOTO un VIDEO: Gāzes sprādzienā Torņakalnā miruši divi cilvēki|website=tv3.lv|access-date=2026-01-09|date=2026-01-03|language=lv}}</ref> * [[5. janvāris]] — atklāts vilciena maršruts Rīga—Tartu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120101356/foto-atklats-vilciena-marsruts-tartu-riga-cik-maksas-brauciens|title=Foto: Atklāts vilciena maršruts Tartu – Rīga. Cik maksās brauciens?|website=www.delfi.lv|access-date=2026-01-07}}</ref> * [[8. janvāris]] — no amata atkāpās [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes priekšsēdētāja [[Karīna Miķelsone]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.01.2026-no-amata-atkapusies-adazu-novada-mere-karina-mikelsone.a629077/|title=No amata atkāpusies Ādažu novada mēre Karīna Miķelsone|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2026-01-08|language=lv}}</ref> * [[18. janvāris]] — [[8. februāris]] — Latvijā, Lietuvā un Slovēnijā notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]]. === Februāris === * [[3. februāris]] — veselības problēmu dēļ no amata atkāpās [[Ogres novads|Ogres novada]] domes priekšsēdētājs [[Egils Helmanis]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/120105131|title=Helmanis no slimnīcas gultas paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2026-02-03|language=lv}}</ref> un viņa vietā tika ievēlēts līdzšinējais vietnieks [[Andris Krauja]]. * [[10. februāris]] — [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] ministrs [[Raimonds Čudars]] no amata atstādināja [[Rēzekne]]s [[Rēzeknes pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandru Bartaševiču]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.https/|title=Ministrs atstādina pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo Rēzeknes mēru Bartaševiču|website=Lsm|access-date=2026-02-10|date=2026-02-10|language=lv|archive-date=2013-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20130819141428/http://https/}}</ref> === Marts === * [[25. marts]] — [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Svariņu pagasts|Svariņu pagastā]] nogāzās Ukrainas armijas drons.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120112044/informe-par-kraslavas-novada-eksplodejuso-dronu-video-tiesraide|title=Video: Krāslavas novadā detonējušais drons bijis aprīkots ar sprāgstvielu (plkst. 11.05)|website=delfi.lv|access-date=2026-03-25|date=2026-03-25|language=lv}}</ref> === Maijs === * [[7. maijs]] — Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki Ukrainas droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" [[Rēzekne]]s filiāles naftas uzglabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> * [[10. maijs]] — pēc dronu incidenta [[Rēzekne|Rēzeknē]], no amata atkāpās [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] [[Andris Sprūds]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-aizsardzibas-ministrs-spruds-atkapjas-no-amata.a646266/ Aizsardzības ministrs Sprūds atkāpjas no amata] lsm.lv 10.05.2026</ref> * [[14. maijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] [[Evika Siliņa]] paziņoja par savu demisiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-tiesraide-premjere-evika-silina-demisione-krit-jau-ieprieks-faktiski-izjukusi-valdiba-zinu-specializlaidums.a647072/ TIEŠRAIDE: Premjere Evika Siliņa demisionē – krīt jau iepriekš faktiski izjukusī valdība. Ziņu speciālizlaidums] lsm.lv 14.05.2026</ref> * [[20. maijs]] — no amata gāzta [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] [[Signe Grūbe]], un par domes priekšsēdētāju ievēlēts iepriekšējais domes priekšsēdētājas vietnieks [[Aivars Draudiņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.05.2026-ropazu-novada-dome-gaz-vadibu-jaunais-mers-apvienota-saraksta-parstavis-draudins.a647997/|title=Ropažu novada domē gāž vadību; jaunais mērs – «Apvienotā saraksta» pārstāvis Draudiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> * [[28. maijs]] — [[Saeima]] apstiprināja jauno [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga Ministru kabinetu]]. === Jūnijs === * [[8. jūnijs]] — [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], netālu no [[Rogovka]]s, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Francija]]s notrieca no [[Krievija|Krievijas]] ielidojušu militāro dronu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-latvija-pirmo-reizi-notriec-no-arzemem-ielidojusu-dronu.a650545/|title=Latvijā pirmo reizi notriec no ārzemēm ielidojušu dronu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-09|language=lv}}</ref> == Plānotie notikumi == === Augusts === * [[12. augusts]] — būs redzams daļējs [[Saules aptumsums]].<ref name="aptumsums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/2026-gads-debesis-solas-but-iespaidigs-ari-latvija-bus-redzami-labi-pamanami-dabas-brinumi|title=2026. gads debesīs solās būt iespaidīgs! Arī Latvijā būs redzami labi pamanāmi dabas brīnumi |website=www.la.lv|access-date=2025-12-27}}</ref> * [[28. augusts]] — būs novērojams daļējs [[Mēness aptumsums]].<ref name="aptumsums" /> === Oktobris === * [[1. oktobris]] — Latvijā plānots aizliegt nereģistrētas [[SIM karte]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.03.2026-latvija-no-1-oktobra-plano-aizliegt-neregistretas-sim-kartes.a637159/|title=Latvijā no 1. oktobra plāno aizliegt nereģistrētas SIM kartes|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-03|language=lv}}</ref> * [[3. oktobris]] — notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Imants Freibergs]], datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[7. janvāris]] — [[Mamerts Vaivads]], lauksaimnieks, uzņēmējs un sporta funkcionārs (dzimis 1944. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[11. janvāris]] — [[Jānis Danoss]], zinātnieks, atmodas laika aktīvists (dzimis 1924. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Valdis Gavars]], fiziķis un inženieris (dzimis 1934. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Ilze Konstante]], mākslas zinātniece (dzimusi 1940. gadā) * [[16. janvāris]] — [[Jānis Lejnieks]], arhitekts, pētnieks (dzimis 1951. gadā) * [[18. janvāris]]: ** [[Olafs Ūdris]], ārsts, profesors (dzimis 1935. gadā) ** [[Edgars Zelčāns]], mūziķis, bundzinieks (dzimis 1987. gadā) * [[21. janvāris]] — [[Normunds Rozenšteins]], vieglatlēts un sporta organizators (dzimis 1959. gadā) * [[23. janvāris]] — [[Anda Zaice]], aktrise (dzimusi 1941. gadā) * [[28. janvāris]] — [[Zigurds Konstants]], ķīmiķis, mākslas zinātnieks (dzimis 1932. gadā) * [[29. janvāris]] — [[Jānis Seiksts]], keramiķis (dzimis 1947. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Raimonds Staprāns]], gleznotājs, dramaturgs (dzimis 1926. gadā) * [[31. janvāris]]: ** [[Jānis Galzons]], mākslinieks, pedagogs (dzimis 1954. gadā) ** [[Armīns Voitkāns]], tulkotājs (dzimis 1940. gadā) <gallery> Akcijas "Celies un ej!" atbalstītāji preses konferencē 09.02.2012. (cropped) (cropped).jpg|[[Imants Freibergs]] Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Gavars Valdis.jpg|[[Valdis Gavars]] Staprans.jpeg|[[Raimonds Staprāns]] </gallery> === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Aija Odiņa]], diplomāte, Latvijas Republikas Valsts protokola dibinātāja (dzimusi 1948. gadā) * [[3. februāris]] — [[Lauma Cipele]], ārste, bērnu medicīnas speciāliste (dzimusi 1935. gadā) * [[7. februāris]]: ** [[Austris Grasis]], folklorists, valodnieks (dzimis 1942. gadā) ** [[Dina Dubiņa]], metālmāksliniece (dzimusi 1955. gadā) * [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], basketboliste, pedagoģe (dzimusi 1950. gadā) * [[13. februāris]] — [[Lilija Greidāne]], operdziedātāja, pedagoģe (dzimusi 1944. gadā) * [[15. februāris]] — [[Mārtiņš Zitmanis]], mākslinieks, gleznotājs (dzimis 1952. gadā) * [[20. februāris]]: ** [[Romāns Korovins]], mākslinieks (dzimis 1973. gadā) ** [[Uldis Bluķis]], zinātnieks, diplomāts (dzimis 1933. gadā) * [[21. februāris]] — [[Miervaldis Polis]], mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[23. februāris]] — [[Ēriks Otto]], gaismu mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[24. februāris]] — [[Viktorija Pelše]], tēlniece (dzimusi 1936. gadā) * [[26. februāris]] — [[Imants Resnis]], diriģents (dzimis 1949. gadā) * [[28. februāris]] — [[Kārlis Biķernieks]], mūziķis, mākslinieks (dzimis 1987. gadā) ==== Nezināms datums ==== * [[Paula Dukure]], dziedātāja (dzimusi 1993. gadā) <gallery> Austris-Grasis-MK-balva-portrets.jpg|[[Austris Grasis]] Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Voldemārs Ivdris]], kultūras darbinieks (dzimis 1949. gadā) * [[5. marts]] — [[Jānis Streičs]], kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs (dzimis 1936. gadā) * [[9. marts]] — [[Lilija Berzinska]], rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1978. gadā) * [[15. marts]] — [[Andrejs Rauhvargers]], izglītības pētnieks, ķīmiķis (dzimis 1952. gadā) * [[17. marts]] — [[Aigars Vilims]], aktieris (dzimis 1955. gadā) * [[19. marts]] — [[Ilga Martinsone]], aktrise (dzimusi 1938. gadā) * [[21. marts]] — [[Vladimirs Lukins]], futbolists (dzimis 1951. gadā) * [[25. marts]] — [[Astrīda Gaujēna]], bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā (dzimusi 1934. gadā) * [[26. marts]] — [[Kārlis Bimbers]], mūziķis, [[Latvijas Radio koris|Latvijas Radio kora]] dziedātājs (dzimis 1952. gadā) * [[31. marts]] — [[Alberts Pauliņš]], gleznotājs (dzimis 1948. gadā) <gallery> J%C4%81nisStreics_MM.jpg|[[Jānis Streičs]] </gallery> === Aprīlis === * [[11. aprīlis]]: ** [[Oļģerts Pavlovskis]], politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1934. gadā) ** [[Vija Vētra]], dejotāja un horeogrāfe (dzimusi 1923. gadā) * [[14. aprīlis]]: ** [[Boriss Koļesņikovs]], fotožurnālists (dzimis 1946. gadā) ** [[Igors Pavļeņins]], baletdejotājs (dzimis 1966. gadā) * [[20. aprīlis]] — [[Uldis Rožkalns]], luterāņu mācītājs (dzimis 1949. gadā) * [[24. aprīlis]]: ** [[Valentīna Gurtaja]], filoloģijas doktore, fonētiķe, pedagoģe (dzimusi 1935. gadā) ** [[Valdis Ķuzis]], kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis (dzimis 1945. gadā) * [[28. aprīlis]] — [[Inga Brūvere]], gleznotāja, izstāžu kuratore (dzimusi 1963. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Huberts Ignats]], saksofonists, komponists (dzimis 1949. gadā) <gallery> Vija Vetra SLNSW FL18956704.jpg|[[Vija Vētra]] </gallery> === Maijs === * [[2. maijs]] — [[Andrejs Apsītis (kinooperators)|Andrejs Apsītis]], kinooperators, režisors, scenārists (dzimis 1946. gadā) * [[4. maijs]] — [[Hermanis Branovers]], fiziķis, sabiedrisks darbinieks un filozofs (dzimis 1931. gadā) * [[5. maijs]] — [[Līga Aberberga‑Augškalne]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1944. gadā) * [[10. maijs]]: ** [[Ilona Purmale]], klinšu kāpēja (dzimusi 1947. gadā) ** [[Andrejs Rītiņš]], mākslinieks, restaurators (dzimis 1946. gadā) ** [[Roberts Skujiņš]], [[Jauktā cīņas māksla|MMA]] sportists (dzimis 1988. gadā) * [[15. maijs]] — [[Raivis Bergs]], politiķis, mediju darbinieks (dzimis 1980. gadā) * [[17. maijs]] — [[Juris Upatnieks]], ASV latviešu fiziķis, pasniedzējs (dzimis 1936. gadā) * [[19. maijs]] — [[Andris Grebis]], rotkalis (dzimis 1953. gadā) * [[22. maijs]] — [[Maija Eglīte (zinātniece)|Maija Eglīte]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1939. gadā) * [[29. maijs]] — [[Inese Pučeka]], mediju darbiniece un alpīniste (dzimusi 1990. gadā) * [[30. maijs]] — [[Vladimirs Siņicins]], sporta komentētājs, pirmais Latvijas [[snūkers|snūkera]] čempions (dzimis 1952. gadā) === Jūnijs === * [[7. jūnijs]]: ** [[Larisa Tuisova]], baletdejotāja, pedagoģe-horeogrāfe (dzimusi 1948. gadā) ** [[Pēteris Ševčenko]], izglītības darbinieks (dzimis 1959. gadā) * [[8. jūnijs]]: ** [[Guntis Eniņš]], vides aizsardzības un sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1933. gadā) ** [[Māra Izvestnija]], bibliogrāfe (dzimusi 1944. gadā) ** [[Brigita Šmēdiņa]], keramiķe (dzimusi 1941. gadā) ** [[Uldis Volmārs]], latviešu brīvprātīgais karavīrs, Ukrainas aizstāvis, sportists (dzimis 1968. gadā) * [[10. jūnijs]] — [[Jānis Gūža]] (Džonijs Salamanders), rokmūziķis (dzimis 1966. gadā) * [[12. jūnijs]] — [[Pauls Butkēvičs]], aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Enriko Avots]], aktieris (dzimis 1952. gadā) * [[19. jūnijs]]ː ** [[Ernsts Johans Bīrons (Kurzemes princis)|Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons]], fiziķis un mecenāts (dzimis 1940. gadā) ** [[Ludmila Ikere]], dokumentālo filmu režisore, scenāriste, literāte (dzimusi 1929. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Ieva Loze]], baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe (dzimusi 1938. gadā) <gallery> Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Guntis Jānis Eniņš.jpg|[[Guntis Eniņš]] </gallery> == Skatīt arī == * [[2026. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2026. gads|Latvija]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] bsp9bmn2ur99jockkqf33qp6naaodeu 4486858 4486603 2026-06-26T11:22:08Z Teatrālis 82063 /* Jūnijs */ 4486858 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2026|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == [[Attēls:Saeimas 29.janvāra sēde.jpg|thumb|250px|[[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Ārlietu minstre]] [[Baiba Braže]], [[Daiga Mieriņa]], [[Edgars Rinkevičs]], [[Evika Siliņa]] un Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]] svinīgā fotografēšanās pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta pirms ikgadējām Saeimas ārpolitikas debatēm 2026. gada 29. janvārī]] {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Edgars Rinkēvičs]] | |- | rowspan="2" | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Evika Siliņa]] | [[Siliņas Ministru kabinets]](līdz 28. maijam) |- | [[Andris Kulbergs]] | [[Kulberga Ministru kabinets]] (no 28. maija) |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Daiga Mieriņa]] | [[14. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Glaucidium passerinum 20110413.jpg|thumb|150px|Gada putns — [[apodziņš]]]] [[Attēls:Salaspils kritene (1).jpg|thumb|200px|Gada ģeovieta — [[Salaspils karsta kritene]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[parastais krupis]] (''Bufo bufo'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/07.01.2026-par-2026-gada-dzivnieku-izraudzits-parastais-krupis.a628930/ |title=Par 2026. gada dzīvnieku izraudzīts parastais krupis |access-date=Skatīts: 2026. gada 7. janvārī}}</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[apodziņš]] (''Glaucidium passerinum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lob.lv/2026/01/latvijas-ornitologijas-biedriba-par-2026-gada-putnu-izzino-apodzinu/|title=Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2026. gada putnu izziņo apodziņu|last=LOB|website=Latvijas Ornitoloģijas biedrība|access-date=2026-01-01|date=2025-12-31|language=lv-LV}}</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skudru circenītis]] (''Myrmecophilus acervorum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/692097-skudru-circenitis-izvelets-par-gada-kukaini-latvija-ir-ta-izplatibas-areala-galeja-ziemelu-robeza|title=Skudru circenītis izvēlēts par gada kukaini: Latvijā ir tā izplatības areāla galējā ziemeļu robeža|date={{dat|2026|1|19||bez}}|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2026|1|19||bez}}}}</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[kolembolas]] (''Collembola'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2026-ndash-kolembolas-jeb-lecastes/ Gada bezmugurkaulnieks 2026 — kolembolas jeb lēcastes] Dabasdati</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Atlantijas maktrgliemene]] (''Rangia cuneata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemis-2026-ndash-atlantijas-maktrgliemene/ Gada gliemis 2026 — atlantijas maktrgliemis] Dabasdati</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[lācene]] (''Rubus chamaemorus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2026-ndash-lacene/ Gada augs 2026 — lācene] Dabasdati</ref> * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā ieva]] (''Prunus padus'')<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.01.2026-gada-koks-parasta-ieva.a629860/ Gada koks – parastā ieva] LSM</ref> |col2= * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[ametista bērzlapene]] (''Laccaria amethystina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-kosi-violeta-ametista-berzlapene-izraudzita-par-2026-gada-seni.a628544/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article |title=Koši violetā ametista bērzlapene izraudzīta par 2026. gada sēni |access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]] — [[vīnogķekaru dzelksnīte]] (''Badhamia utricularis'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026. gada 5. janvāris |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-par-2026-gada-glotseni-kluvusi-vinogkekaru-dzelksnite.a628579/ |title=Par 2026. gada gļotsēni kļuvusi vīnogķekaru dzelksnīte |access-date={{dat|2026|01|05||bez}} }}</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[īssetas nekera]] (''Neckera pennata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-ndash-issetas-nekera/ Gada sūna 2026 — īssetas nekera] Dabasdati 2026. gada 6. janvārī.</ref> * [[Gada ķērpis Latvijā|Gada ķērpis]] — [[dzeltenais sienasķērpis]] (''Xantoria parietina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-pec-15-gadu-pauzes-izzino-gada-kerpi-pilsetnieku-dzelteno-sienaskerpi.a628566/ |title=Pēc 15 gadu pauzes izziņo gada ķērpi – «pilsētnieku» dzelteno sienasķērpi|access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — koka dobums<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/09.01.2026-par-2026-gada-dzivotni-izvelets-koka-dobums.a629217/ |title=Par 2026. gada dzīvotni izvēlēts koka dobums|access-date=Skatīts: 2026. gada 9. janvārī}}</ref> * [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Salaspils karsta kritene]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/107504/|title=Latvijas 2026. gada ģeovieta – Salaspils karsta kritene|website=www.eztf.lu.lv|access-date=2026-01-23|date=2026-01-22|language=lv}}</ref> * [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģiskais piemineklis]] — [[Grebu pilskalns]] un [[Grebu Bļodas kalns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/campus/56036784/vesture/120102973/izvelets-gada-arheologiskais-piemineklis-latvija |title=Izvēlēts gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|access-date=Skatīts: 2026. gada 19. janvārī}}</ref> }} == Notikumi == * [[1. janvāris]]: ** [[minimālā alga|minimālo algu]] palielināja no līdzšinējiem 740 eiro līdz 780 eiro mēnesī.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2024-apstiprina-kriterijus-minimalas-algas-noteiksanai.a576996/|title=Apstiprina kritērijus minimālās algas noteikšanai|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2025-09-01|language=lv}}</ref> ** Latvija sāka darbu [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/latvija-ieveleta-ano-drosibas-padome-14336870|title=Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē|website=www.diena.lv|access-date=2025-06-12}}</ref> * [[2. janvāris]] — pēc gāzes noplūdes izraisīta sprādziena [[Torņakalns|Torņakalnā]], [[Rīga|Rīgā]] sagruva ēkas augšējie stāvi un jumts un bojā gāja divi cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/degpunkta/ugunsdrosiba/gazes-spradziena-tornakalna-mirusi-divi-cilveki/|title=FOTO un VIDEO: Gāzes sprādzienā Torņakalnā miruši divi cilvēki|website=tv3.lv|access-date=2026-01-09|date=2026-01-03|language=lv}}</ref> * [[5. janvāris]] — atklāts vilciena maršruts Rīga—Tartu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120101356/foto-atklats-vilciena-marsruts-tartu-riga-cik-maksas-brauciens|title=Foto: Atklāts vilciena maršruts Tartu – Rīga. Cik maksās brauciens?|website=www.delfi.lv|access-date=2026-01-07}}</ref> * [[8. janvāris]] — no amata atkāpās [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes priekšsēdētāja [[Karīna Miķelsone]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.01.2026-no-amata-atkapusies-adazu-novada-mere-karina-mikelsone.a629077/|title=No amata atkāpusies Ādažu novada mēre Karīna Miķelsone|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2026-01-08|language=lv}}</ref> * [[18. janvāris]] — [[8. februāris]] — Latvijā, Lietuvā un Slovēnijā notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]]. === Februāris === * [[3. februāris]] — veselības problēmu dēļ no amata atkāpās [[Ogres novads|Ogres novada]] domes priekšsēdētājs [[Egils Helmanis]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/120105131|title=Helmanis no slimnīcas gultas paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2026-02-03|language=lv}}</ref> un viņa vietā tika ievēlēts līdzšinējais vietnieks [[Andris Krauja]]. * [[10. februāris]] — [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] ministrs [[Raimonds Čudars]] no amata atstādināja [[Rēzekne]]s [[Rēzeknes pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandru Bartaševiču]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.https/|title=Ministrs atstādina pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo Rēzeknes mēru Bartaševiču|website=Lsm|access-date=2026-02-10|date=2026-02-10|language=lv|archive-date=2013-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20130819141428/http://https/}}</ref> === Marts === * [[25. marts]] — [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Svariņu pagasts|Svariņu pagastā]] nogāzās Ukrainas armijas drons.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120112044/informe-par-kraslavas-novada-eksplodejuso-dronu-video-tiesraide|title=Video: Krāslavas novadā detonējušais drons bijis aprīkots ar sprāgstvielu (plkst. 11.05)|website=delfi.lv|access-date=2026-03-25|date=2026-03-25|language=lv}}</ref> === Maijs === * [[7. maijs]] — Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki Ukrainas droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" [[Rēzekne]]s filiāles naftas uzglabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> * [[10. maijs]] — pēc dronu incidenta [[Rēzekne|Rēzeknē]], no amata atkāpās [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] [[Andris Sprūds]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-aizsardzibas-ministrs-spruds-atkapjas-no-amata.a646266/ Aizsardzības ministrs Sprūds atkāpjas no amata] lsm.lv 10.05.2026</ref> * [[14. maijs]] — [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] [[Evika Siliņa]] paziņoja par savu demisiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-tiesraide-premjere-evika-silina-demisione-krit-jau-ieprieks-faktiski-izjukusi-valdiba-zinu-specializlaidums.a647072/ TIEŠRAIDE: Premjere Evika Siliņa demisionē – krīt jau iepriekš faktiski izjukusī valdība. Ziņu speciālizlaidums] lsm.lv 14.05.2026</ref> * [[20. maijs]] — no amata gāzta [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] [[Signe Grūbe]], un par domes priekšsēdētāju ievēlēts iepriekšējais domes priekšsēdētājas vietnieks [[Aivars Draudiņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.05.2026-ropazu-novada-dome-gaz-vadibu-jaunais-mers-apvienota-saraksta-parstavis-draudins.a647997/|title=Ropažu novada domē gāž vadību; jaunais mērs – «Apvienotā saraksta» pārstāvis Draudiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> * [[28. maijs]] — [[Saeima]] apstiprināja jauno [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga Ministru kabinetu]]. === Jūnijs === * [[8. jūnijs]] — [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], netālu no [[Rogovka]]s, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Francija]]s notrieca no [[Krievija|Krievijas]] ielidojušu militāro dronu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-latvija-pirmo-reizi-notriec-no-arzemem-ielidojusu-dronu.a650545/|title=Latvijā pirmo reizi notriec no ārzemēm ielidojušu dronu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-09|language=lv}}</ref> == Plānotie notikumi == === Augusts === * [[12. augusts]] — būs redzams daļējs [[Saules aptumsums]].<ref name="aptumsums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/2026-gads-debesis-solas-but-iespaidigs-ari-latvija-bus-redzami-labi-pamanami-dabas-brinumi|title=2026. gads debesīs solās būt iespaidīgs! Arī Latvijā būs redzami labi pamanāmi dabas brīnumi |website=www.la.lv|access-date=2025-12-27}}</ref> * [[28. augusts]] — būs novērojams daļējs [[Mēness aptumsums]].<ref name="aptumsums" /> === Oktobris === * [[1. oktobris]] — Latvijā plānots aizliegt nereģistrētas [[SIM karte]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.03.2026-latvija-no-1-oktobra-plano-aizliegt-neregistretas-sim-kartes.a637159/|title=Latvijā no 1. oktobra plāno aizliegt nereģistrētas SIM kartes|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-03|language=lv}}</ref> * [[3. oktobris]] — notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]]. == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Imants Freibergs]], datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[7. janvāris]] — [[Mamerts Vaivads]], lauksaimnieks, uzņēmējs un sporta funkcionārs (dzimis 1944. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[11. janvāris]] — [[Jānis Danoss]], zinātnieks, atmodas laika aktīvists (dzimis 1924. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Valdis Gavars]], fiziķis un inženieris (dzimis 1934. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Ilze Konstante]], mākslas zinātniece (dzimusi 1940. gadā) * [[16. janvāris]] — [[Jānis Lejnieks]], arhitekts, pētnieks (dzimis 1951. gadā) * [[18. janvāris]]: ** [[Olafs Ūdris]], ārsts, profesors (dzimis 1935. gadā) ** [[Edgars Zelčāns]], mūziķis, bundzinieks (dzimis 1987. gadā) * [[21. janvāris]] — [[Normunds Rozenšteins]], vieglatlēts un sporta organizators (dzimis 1959. gadā) * [[23. janvāris]] — [[Anda Zaice]], aktrise (dzimusi 1941. gadā) * [[28. janvāris]] — [[Zigurds Konstants]], ķīmiķis, mākslas zinātnieks (dzimis 1932. gadā) * [[29. janvāris]] — [[Jānis Seiksts]], keramiķis (dzimis 1947. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Raimonds Staprāns]], gleznotājs, dramaturgs (dzimis 1926. gadā) * [[31. janvāris]]: ** [[Jānis Galzons]], mākslinieks, pedagogs (dzimis 1954. gadā) ** [[Armīns Voitkāns]], tulkotājs (dzimis 1940. gadā) <gallery> Akcijas "Celies un ej!" atbalstītāji preses konferencē 09.02.2012. (cropped) (cropped).jpg|[[Imants Freibergs]] Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Gavars Valdis.jpg|[[Valdis Gavars]] Staprans.jpeg|[[Raimonds Staprāns]] </gallery> === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Aija Odiņa]], diplomāte, Latvijas Republikas Valsts protokola dibinātāja (dzimusi 1948. gadā) * [[3. februāris]] — [[Lauma Cipele]], ārste, bērnu medicīnas speciāliste (dzimusi 1935. gadā) * [[7. februāris]]: ** [[Austris Grasis]], folklorists, valodnieks (dzimis 1942. gadā) ** [[Dina Dubiņa]], metālmāksliniece (dzimusi 1955. gadā) * [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], basketboliste, pedagoģe (dzimusi 1950. gadā) * [[13. februāris]] — [[Lilija Greidāne]], operdziedātāja, pedagoģe (dzimusi 1944. gadā) * [[15. februāris]] — [[Mārtiņš Zitmanis]], mākslinieks, gleznotājs (dzimis 1952. gadā) * [[20. februāris]]: ** [[Romāns Korovins]], mākslinieks (dzimis 1973. gadā) ** [[Uldis Bluķis]], zinātnieks, diplomāts (dzimis 1933. gadā) * [[21. februāris]] — [[Miervaldis Polis]], mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[23. februāris]] — [[Ēriks Otto]], gaismu mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[24. februāris]] — [[Viktorija Pelše]], tēlniece (dzimusi 1936. gadā) * [[26. februāris]] — [[Imants Resnis]], diriģents (dzimis 1949. gadā) * [[28. februāris]] — [[Kārlis Biķernieks]], mūziķis, mākslinieks (dzimis 1987. gadā) ==== Nezināms datums ==== * [[Paula Dukure]], dziedātāja (dzimusi 1993. gadā) <gallery> Austris-Grasis-MK-balva-portrets.jpg|[[Austris Grasis]] Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Voldemārs Ivdris]], kultūras darbinieks (dzimis 1949. gadā) * [[5. marts]] — [[Jānis Streičs]], kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs (dzimis 1936. gadā) * [[9. marts]] — [[Lilija Berzinska]], rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1978. gadā) * [[15. marts]] — [[Andrejs Rauhvargers]], izglītības pētnieks, ķīmiķis (dzimis 1952. gadā) * [[17. marts]] — [[Aigars Vilims]], aktieris (dzimis 1955. gadā) * [[19. marts]] — [[Ilga Martinsone]], aktrise (dzimusi 1938. gadā) * [[21. marts]] — [[Vladimirs Lukins]], futbolists (dzimis 1951. gadā) * [[25. marts]] — [[Astrīda Gaujēna]], bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā (dzimusi 1934. gadā) * [[26. marts]] — [[Kārlis Bimbers]], mūziķis, [[Latvijas Radio koris|Latvijas Radio kora]] dziedātājs (dzimis 1952. gadā) * [[31. marts]] — [[Alberts Pauliņš]], gleznotājs (dzimis 1948. gadā) <gallery> J%C4%81nisStreics_MM.jpg|[[Jānis Streičs]] </gallery> === Aprīlis === * [[11. aprīlis]]: ** [[Oļģerts Pavlovskis]], politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1934. gadā) ** [[Vija Vētra]], dejotāja un horeogrāfe (dzimusi 1923. gadā) * [[14. aprīlis]]: ** [[Boriss Koļesņikovs]], fotožurnālists (dzimis 1946. gadā) ** [[Igors Pavļeņins]], baletdejotājs (dzimis 1966. gadā) * [[20. aprīlis]] — [[Uldis Rožkalns]], luterāņu mācītājs (dzimis 1949. gadā) * [[24. aprīlis]]: ** [[Valentīna Gurtaja]], filoloģijas doktore, fonētiķe, pedagoģe (dzimusi 1935. gadā) ** [[Valdis Ķuzis]], kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis (dzimis 1945. gadā) * [[28. aprīlis]] — [[Inga Brūvere]], gleznotāja, izstāžu kuratore (dzimusi 1963. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Huberts Ignats]], saksofonists, komponists (dzimis 1949. gadā) <gallery> Vija Vetra SLNSW FL18956704.jpg|[[Vija Vētra]] </gallery> === Maijs === * [[2. maijs]] — [[Andrejs Apsītis (kinooperators)|Andrejs Apsītis]], kinooperators, režisors, scenārists (dzimis 1946. gadā) * [[4. maijs]] — [[Hermanis Branovers]], fiziķis, sabiedrisks darbinieks un filozofs (dzimis 1931. gadā) * [[5. maijs]] — [[Līga Aberberga‑Augškalne]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1944. gadā) * [[10. maijs]]: ** [[Ilona Purmale]], klinšu kāpēja (dzimusi 1947. gadā) ** [[Andrejs Rītiņš]], mākslinieks, restaurators (dzimis 1946. gadā) ** [[Roberts Skujiņš]], [[Jauktā cīņas māksla|MMA]] sportists (dzimis 1988. gadā) * [[15. maijs]] — [[Raivis Bergs]], politiķis, mediju darbinieks (dzimis 1980. gadā) * [[17. maijs]] — [[Juris Upatnieks]], ASV latviešu fiziķis, pasniedzējs (dzimis 1936. gadā) * [[19. maijs]] — [[Andris Grebis]], rotkalis (dzimis 1953. gadā) * [[22. maijs]] — [[Maija Eglīte (zinātniece)|Maija Eglīte]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1939. gadā) * [[29. maijs]] — [[Inese Pučeka]], mediju darbiniece un alpīniste (dzimusi 1990. gadā) * [[30. maijs]] — [[Vladimirs Siņicins]], sporta komentētājs, pirmais Latvijas [[snūkers|snūkera]] čempions (dzimis 1952. gadā) === Jūnijs === * [[7. jūnijs]]: ** [[Larisa Tuisova]], baletdejotāja, pedagoģe-horeogrāfe (dzimusi 1948. gadā) ** [[Pēteris Ševčenko]], izglītības darbinieks (dzimis 1959. gadā) * [[8. jūnijs]]: ** [[Guntis Eniņš]], vides aizsardzības un sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1933. gadā) ** [[Māra Izvestnija]], bibliogrāfe (dzimusi 1944. gadā) ** [[Brigita Šmēdiņa]], keramiķe (dzimusi 1941. gadā) ** [[Uldis Volmārs]], latviešu brīvprātīgais karavīrs, Ukrainas aizstāvis, sportists (dzimis 1968. gadā) * [[10. jūnijs]] — [[Jānis Gūža]] (Džonijs Salamanders), rokmūziķis (dzimis 1966. gadā) * [[12. jūnijs]] — [[Pauls Butkēvičs]], aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Enriko Avots]], aktieris (dzimis 1952. gadā) * [[19. jūnijs]]ː ** [[Ernsts Johans Bīrons (Kurzemes princis)|Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons]], fiziķis un mecenāts (dzimis 1940. gadā) ** [[Ludmila Ikere]], dokumentālo filmu režisore, scenāriste, literāte (dzimusi 1929. gadā) ** [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]], aktieris, mākslinieks, rakstnieks (dzimis 1941. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Ieva Loze]], baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe (dzimusi 1938. gadā) <gallery> Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Guntis Jānis Eniņš.jpg|[[Guntis Eniņš]] </gallery> == Skatīt arī == * [[2026. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2026. gads|Latvija]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] dck7y99h9yjhwtpfk4hzwuob5hn5x9c 10 585462 4486726 4197208 2026-06-26T07:35:27Z Kikos 3705 4486726 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Velsas apgabali |title = {{flaga|Velsa}} [[Velsa]]s [[Velsas galvenie apgabali|galvenie apgabali]] | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} |list1 = * [[Blainaiguenta]] * [[Bridženda (grāfistes boro)|Bridženda]] * [[Denbišīra]] * [[Englsi|Englsi sala]] * [[Flintšīra]] * [[Glamorganas Ieleja]] * [[Guineza]] * [[Kārdifa (grāfiste)|Kārdifa]] * [[Kārfili]] * [[Karmārtenšīra]] * [[Keredigjona]] * [[Konuja (grāfistes boro)|Konuja]] * [[Mērtirtidvila (grāfistes boro)|Mērtirtidvila]] * [[Monmutšīra]] * [[Nīta Porttolbota]] * [[Ņūporta (grāfistes boro)|Ņūporta]] * [[Pembrukšīra]] * [[Povisa]] * [[Reksema (grāfistes boro)|Reksema]] * [[Ronda Kinona Tāva]] * [[Svonzi (grāfiste)|Svonzi]] * [[Torvaina]] }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Apvienotās Karalistes navigācijas veidnes]] </noinclude><includeonly> [[Kategorija:Velsas galvenie apgabali]] </includeonly> rcss074fh9j9qexy2jqs75py0g2yy3r 10 587197 4486728 4195406 2026-06-26T07:36:21Z Kikos 3705 4486728 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1}}} | name = Ņūportas boro | top = 51.67 | bottom = 51.47 | left = -3.15 | right = -2.78 | image = Newport UK location map.svg | image1 = Newport UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Ņūporta]] [[Kategorija:Velsas atrašanās vietas veidnes|Ņūporta]] </noinclude> lkiecftovo2nk1o70opov3zzsoxd7qf 10 587204 4486738 4195429 2026-06-26T07:39:33Z Kikos 3705 4486738 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1}}} | name = Svonzi grāfiste | top = 51.8 | bottom = 51.5 | left = -4.35 | right = -3.83 | image = Swansea UK location map.svg | image1 = Swansea UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Svonzi]] [[Kategorija:Velsas atrašanās vietas veidnes|Svonzi]] </noinclude> 5gxq4qq5owm8kclo7o9gowy1db70dfq 10 587216 4486714 4195491 2026-06-26T07:32:14Z Kikos 3705 4486714 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1}}} | name = Kārdifas grāfiste | top = 51.57 | bottom = 51.37 | left = -3.35 | right = -3.05 | image = Cardiff UK location map.svg | image1 = Cardiff UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Kārdifa]] [[Kategorija:Velsas atrašanās vietas veidnes|Kārdifa]] </noinclude> lht5jhuf377iz6w2cswcqr85zbp49hy 10 587227 4486698 4195525 2026-06-26T07:26:55Z Kikos 3705 4486698 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1}}} | name = Blainaiguenta | top = 51.85 | bottom = 51.65 | left = -3.35 | right = -3.1 | image = Blaenau Gwent UK location map.svg | image1 = Blaenau Gwent UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Blainaiguenta]] [[Kategorija:Velsas atrašanās vietas veidnes|Blainaiguenta]] </noinclude> 38f1rw4399if6lnwtor8hdsazndn2ne 10 587229 4486701 4195533 2026-06-26T07:28:46Z Kikos 3705 4486701 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1}}} | name = Bridženda | top = 51.68 | bottom = 51.45 | left = -3.82 | right = -3.45 | image = Bridgend UK location map.svg | image1 = Bridgend UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Bridženda]] [[Kategorija:Velsas atrašanās vietas veidnes|Bridženda]] </noinclude> 3cuos3a4bavhjq23o5kbcc4b5enqxx8 10 587231 4486703 4195542 2026-06-26T07:29:33Z Kikos 3705 4486703 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1}}} | name = Denbišīra | top = 53.4 | bottom = 52.85 | left = -3.65 | right = -3.05 | image = Denbighshire UK location map.svg | image1 = Denbighshire UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Denbišīra]] [[Kategorija:Velsas atrašanās vietas veidnes|Denbišīra]] </noinclude> 64rcoftfm5ls4ez98gf3giy8h2f2e8t 10 587232 4486705 4195548 2026-06-26T07:30:00Z Kikos 3705 4486705 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1}}} | name = Englsi | top = 53.45 | bottom = 53.05 | left = -4.75 | right = -4.00 | image = Isle of Anglesey UK location map.svg | image1 = Isle of Anglesey UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Englsi]] [[Kategorija:Velsas atrašanās vietas veidnes|Englsi]] </noinclude> b9x76h0uuep0xtok2zbj7yp1hzalwhq 10 587321 4486707 4196066 2026-06-26T07:30:27Z Kikos 3705 4486707 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1}}} | name = Flintšīra | top = 53.4 | bottom = 53.05 | left = -3.42 | right = -2.9 | image = Flintshire UK location map.svg | image1 = Flintshire UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Flintšīra]] [[Kategorija:Velsas atrašanās vietas veidnes|Flintšīra]] </noinclude> 1mjmcsoz0mqvd21z2imsz2zm6l01oig 10 587322 4486709 4196072 2026-06-26T07:31:04Z Kikos 3705 4486709 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1}}} | name = Glamorganas Ieleja | top = 51.55 | bottom = 51.35 | left = -3.66 | right = -3.15 | image = Vale of Glamorgan UK location map.svg | image1 = Vale of Glamorgan UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Glamorganas Ieleja]] [[Kategorija:Velsas atrašanās vietas veidnes|Glamorganas Ieleja]] </noinclude> rq2bc6plp40424c0t50xlc1pns6vz9c 10 587329 4486712 4196115 2026-06-26T07:31:30Z Kikos 3705 4486712 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1}}} | name = Guineza | top = 53.4 | bottom = 52.5 | left = -4.85 | right = -3.4 | image = Gwynedd UK location map.svg | image1 = Gwynedd UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Guineza]] [[Kategorija:Velsas atrašanās vietas veidnes|Guineza]] </noinclude> 28lqnnjr9a4af8vk8bq7fuotys5hi8m 10 587332 4486716 4196124 2026-06-26T07:32:42Z Kikos 3705 4486716 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1}}} | name = Kārfili | top = 51.83 | bottom = 51.52 | left = -3.4 | right = -3.05 | image = Caerphilly UK location map.svg | image1 = Caerphilly UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Kārfili]] [[Kategorija:Velsas atrašanās vietas veidnes|Kārfili]] </noinclude> os41feaiib6f0bclp93zf8f5zu7j0z0 10 587333 4486718 4196127 2026-06-26T07:33:20Z Kikos 3705 4486718 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1}}} | name = Karmārtenšīra | top = 52.15 | bottom = 51.58 | left = -4.75 | right = -3.58 | image = Carmarthenshire UK location map.svg | image1 = Carmarthenshire UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Karmārtenšīra]] [[Kategorija:Velsas atrašanās vietas veidnes|Karmārtenšīra]] </noinclude> 3dzx2nmthg7vvponlu36rzunozvp0yr 10 587334 4486720 4196131 2026-06-26T07:33:48Z Kikos 3705 4486720 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1}}} | name = Keredigjona | top = 52.58 | bottom = 52 | left = -4.75 | right = -3.64 | image = Ceredigion UK location map.svg | image1 = Ceredigion UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Keredigjona]] [[Kategorija:Velsas atrašanās vietas veidnes|Keredigjona]] </noinclude> 0k0vgfbj4ne46zohmrtaokrg25o48mk 10 587335 4486721 4196136 2026-06-26T07:34:14Z Kikos 3705 4486721 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1}}} | name = Konuja | top = 53.35 | bottom = 52.9 | left = -4.23 | right = -3.4 | image = Conwy UK location map.svg | image1 = Conwy UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Konuja]] [[Kategorija:Velsas atrašanās vietas veidnes|Konuja]] </noinclude> d77vxek910x3ty7wwmosvjmaljroht9 10 587336 4486723 4196139 2026-06-26T07:34:42Z Kikos 3705 4486723 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1}}} | name = Monmutšīra | top = 52 | bottom = 51.5 | left = -3.2 | right = -2.6 | image = Monmouthshire UK location map.svg | image1 = Monmouthshire UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Monmutšīra]] [[Kategorija:Velsas atrašanās vietas veidnes|Monmutšīra]] </noinclude> iyw7hxovbxqrf600ki9uiswm2rtjddl 10 587337 4486725 4196141 2026-06-26T07:35:14Z Kikos 3705 4486725 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1}}} | name = Mērtirtidvila | top = 51.85 | bottom = 51.64 | left = -3.5 | right = -3.25 | image = Merthyr Tydfil UK location map.svg | image1 = Merthyr Tydfil UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Mērtirtidvila]] [[Kategorija:Velsas atrašanās vietas veidnes|Mērtirtidvila]] </noinclude> 1aadvoovdqzmn4yjqcevkixvlbp97f9 10 587338 4486727 4196144 2026-06-26T07:35:56Z Kikos 3705 4486727 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1}}} | name = Nīta Porttolbota | top = 51.83 | bottom = 51.48 | left = -3.95 | right = -3.52 | image = Neath Port Talbot UK location map.svg | image1 = Neath Port Talbot UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Nīta Porttolbota]] [[Kategorija:Velsas atrašanās vietas veidnes|Nīta Porttolbota]] </noinclude> lg1qnf7p5jydiinuqfkg6vwa5w2pywz 10 587339 4486732 4196147 2026-06-26T07:37:37Z Kikos 3705 4486732 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1}}} | name = Pembrukšīra | top = 52.15 | bottom = 51.55 | left = -5.70 | right = -4.45 | image = Pembrokeshire UK location map.svg | image1 = Pembrokeshire UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Pembrukšīra]] [[Kategorija:Velsas atrašanās vietas veidnes|Pembrukšīra]] </noinclude> nyvuegjkarfed8b132ihmwfi4wvr8af 10 587340 4486733 4196153 2026-06-26T07:38:16Z Kikos 3705 4486733 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1}}} | name = Povisa | top = 52.92 | bottom = 51.72 | left = -4.22 | right = -2.82 | image = Powys UK location map.svg | image1 = Powys UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Povisa]] [[Kategorija:Velsas atrašanās vietas veidnes|Povisa]] </noinclude> 7p993nf2zynlgxbstjm37v5a9z4b4jd 10 587341 4486736 4196156 2026-06-26T07:38:42Z Kikos 3705 4486736 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1}}} | name = Reksema | top = 53.15 | bottom = 52.85 | left = -3.4 | right = -2.7 | image = Wrexham UK location map.svg | image1 = Wrexham UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Reksema]] [[Kategorija:Velsas atrašanās vietas veidnes|Reksema]] </noinclude> 9pbsj0wjg1yek59uallaobp3hkna6i5 10 587342 4486737 4196158 2026-06-26T07:39:07Z Kikos 3705 4486737 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1}}} | name = Ronda Kinona Tāva | top = 51.85 | bottom = 51.49 | left = -3.6 | right = -3.2 | image = Rhondda Cynon Taf UK location map.svg | image1 = Rhondda Cynon Taf UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Ronda Kinona Tāva]] [[Kategorija:Velsas atrašanās vietas veidnes|Ronda Kinona Tāva]] </noinclude> iox18z206gd7q7vmn7l95cdppnxj5w8 10 587344 4486740 4196166 2026-06-26T07:39:58Z Kikos 3705 4486740 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1}}} | name = Torvaina | top = 51.8 | bottom = 51.6 | left = -3.2 | right = -2.9 | image = Torfaen UK location map.svg | image1 = Torfaen UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Torvaina]] [[Kategorija:Velsas atrašanās vietas veidnes|Torvaina]] </noinclude> 1q14v9vnw6tmglcq68y1cjyr3tgchit 0 587390 4486636 4196635 2026-06-26T05:26:15Z Olgerts V 41522 noform., precīz. 4486636 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Ogrē|Strēlnieku prospekts|Strēlnieku prospekts}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Strēlnieku prospekts |attēls = |pilsēta lokatīvā = [[Ogre|Ogrē]] |karte = |mapframe-zoom = 14 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 220 |pilsēta = [[Ogre]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Pārogre]] |ielas garums = 1540 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1—2 |ielas segums = [[asfaltbetons]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Strēlnieku prospekts''' ir iela [[Ogre]]s pilsētā, [[Pārogre|Pārogrē]]. Tas sākas krustojumā ar [[Jāņa Čakstes prospekts|Jāņa Čakstes prospektu]] un [[Lakstīgalu iela (Ogre)|Lakstīgalu ielu]] un beidzas arī krustojumā ar Jāņa Čakstes prospektu. == Ielu savienojumi == Strēlnieku prospekts ir savienots ar šādām ielām: * [[Jāņa Čakstes prospekts]] / [[Lakstīgalu iela (Ogre)|Lakstīgalu iela]] * [[Dārza iela (Ogre)|Dārza iela]] (T veida krustojums) * [[Puķu iela (Ogre)|Puķu iela]] (T veida krustojums) * [[Riņķa iela (Ogre)|Riņķa iela]] (T veida krustojums) * [[Smilšu iela (Ogre)|Smilšu iela]] (T veida krustojums) * [[Kvēles iela (Ogre)|Kvēles iela]] (T veida krustojums) * [[Dīķu iela (Ogre)|Dīķu iela]] (T veida krustojums) * [[Viestura aleja (Ogre)|Viestura aleja]] * [[Andreja iela (Ogre)|Andreja iela]] * [[Riekstu iela (Ogre)|Riekstu iela]] (T veida krustojums) * [[Atpūtas iela (Ogre)|Atpūtas iela]] * [[Lībiešu iela (Ogre)|Lībiešu iela]] * Jāņa Čakstes prospekts (2. reizi; T veida krustojums) {{ceļš-aizmetnis}} {{Ogres ielas}} [[Kategorija:Ielas Ogrē]] qlhrv1id9q19ixe76g4cea8mg47d1oj 2 590594 4486784 4474603 2026-06-26T09:15:06Z Olgerts V 41522 atjaunināts 4486784 wikitext text/x-wiki {{Hidden|[[Daugavpils ielu uzskaitījums|Ielas Daugavpilī]]| * Visas [[Daugavpils ielu uzskaitījums|453 Daugavpils ielas]], izņemot [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra]], [[Rīgas iela (Daugavpils)|Rīgas]] un [[Lāčplēša iela (Daugavpils)|Lāčplēša]] ielu, rakstus par kurām esmu būtiski pārstrādājis. }} ---- {{Hidden|[[Jūrmalas ielu uzskaitījums|Ielas Jūrmalā]]|{{div col|3}} # [[Talsu šoseja]] # [[Bārbeļu iela (Jūrmala)]] # [[Gobu iela (Jūrmala)]] # [[Lupīnu iela (Jūrmala)]] # [[Lazdu iela (Jūrmala)]] # [[Circeņu iela (Jūrmala)]] # [[Diļļu iela]] # [[Dadžu iela (Jūrmala)]] # [[Pieneņu iela (Jūrmala)]] # [[Rapšu iela (Jūrmala)]] # [[Zvirbuļu iela (Jūrmala)]] # [[Strādnieku iela (Jūrmala)]] # [[Bažciema iela]] # [[Pērnavas iela (Jūrmala)]] # [[Ruļļu iela (Jūrmala)]] # [[Sēkļu iela (Jūrmala)]] # [[Palu iela (Jūrmala)]] # [[Rumbas iela (Jūrmala)]] # [[Šalku iela (Jūrmala)]] # [[Lapegļu iela (Jūrmala)]] # [[Tīreļa taka (iela)]] # [[Ventspils šoseja (Jūrmala)]] # [[Priedaines iela (Jūrmala)]] {{div col end}} }} ---- {{Hidden|[[Liepājas ielu uzskaitījums|Ielas Liepājā]]|{{div col|3}} # [[Ķoniņu iela]] # [[Čuguna iela (Liepāja)]] # [[Martena iela]] # [[Trīs skursteņu iela]] # [[Dūmu iela (Liepāja)]] # [[Eksporta iela (Liepāja)]] # [[Dzelzsgriezēja iela]] # [[Naglu iela]] # [[Inženieru iela (Liepāja)]] # [[Kureliešu iela]] {{div col end}} }} ---- {{Hidden|[[Rīgas ielu uzskaitījums|Ielas Rīgā]]|{{div col|3}} # [[Ūnijas iela]] # [[Ilūkstes iela (Rīga)]] # [[Varavīksnes gatve]] # [[Viršu iela (Rīga)]] # [[Annas Brigaderes iela (Rīga)]] # [[Varžu iela (Rīga)]] # [[Čiekurkalna 4. šķērslīnija]] # [[Čiekurkalna 6. šķērslīnija]] # [[Stūrīša iela (Rīga)]] # [[Krimuldas iela (Rīga)]] # [[Viļa Ģelbes iela]] # [[Mazā Caunes iela]] # [[Ciedru iela (Rīga)]] # [[Mores iela (Rīga)]] # [[Vecā Skanstes iela]] # [[Lūcijas Garūtas aleja]] # [[Dambjapurva iela]] # [[Vecmīlgrāvja 5. līnija]] # [[Jāņa Daliņa iela (Rīga)]] # [[Mediķu iela (Rīga)]] {{div col end}} }} ---- {{Hidden|Cits|{{div col|3}} # [[Rīgas garāko ielu uzskaitījums]] # [[Carnikavas ielu uzskaitījums]] # [[Jaunolaines ielu uzskaitījums]] # [[Ozolnieku ielu uzskaitījums]] # [[Pēterupes ielu uzskaitījums]] # [[Piņķu ielu uzskaitījums]] # [[Bruģa iela (Jelgava)]] # [[Gala iela (Jelgava)]] # [[Čiekuru iela (Jelgava)]] # [[Vīnkalnu iela (Sigulda)]] # [[Hollanderu iela]] # [[Jelgavas ceļš]] # [[Rudzupuķu iela (Ādaži)]] # [[Miķelīšu iela]] {{div col end}} : [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts%20V P. S.] }} 56rh3qy3n9hrkpnr4z38rxdkjodjice 0 590915 4486512 4450725 2026-06-25T18:31:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4486512 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Ierocis infokaste | name = ''Fakour-90'' | image = 2019 Sacred Defence Week parade (324).jpg | caption = Raķete ''Fakour-90'' 2019. gada parādē | type = [[raķete gaiss-gaiss]] | origin = {{IRN}} <!-- Type selection -->| is_ranged = Yes | is_bladed = | is_explosive = Yes | is_artillery = Yes | is_vehicle = Yes | is_missile = Yes | is_UK = <!-- Service history --> | service = operacionālā | used_by = [[Islāma republikas Irānas Gaisa spēki]] | wars = <!-- Production history --> | designer = [[Irānas Aizsardzības un bruņoto spēku apgādes ministrija]] | variants = <!-- General specifications --> | weight = 636,47 kg | length = 4 m | max_range = 150 km | speed = [[Maha skaitlis]] 5 | guidance = [[ARH]]/[[inerciālā navigācijas sistēma]] | launch_platform = [[Grumman F-14 Tomcat|F-14]], ''[[F-4 Phantom II]]'', [[Su-24]] }} '''''Fakour-90''''' ({{val|fa|۹۰}}) ir [[Irāna]]s [[raķete gaiss-gaiss]], kuras pamatā ir ''[[AIM-54 Phoenix]]'' un ''[[MIM-23 Hawk]]'' [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veidotās kaujas raķetes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://theaviationist.com/2013/09/26/farouk-missile/|title=Iranian F-14 Tomcat's 'new' indigenous air-to-air missile is actually an (improved?) AIM-54 Phoenix replica|website=theaviationist|access-date=2015-10-16}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://english.farsnews.com/newstext.aspx?nn=13920709000634|title=Iran Building New Long-Range Air-to-Air Missile System|website=english.farsnews|access-date=2015-10-16|archive-date=2013-10-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20131016222701/http://english.farsnews.com/newstext.aspx?nn=13920709000634}}</ref> Ar tām aprīko tikai Irānai piederošos kaujas iznīcinātājus ''[[Grumman F-14 Tomcat|F-14 Tomcat]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.entekhab.ir/fa/news/182246/%D8%AA%D8%AC%D9%87%DB%8C%D8%B2-%D8%AC%D9%86%DA%AF%D9%86%D8%AF%D9%87-%D9%87%D8%A7%DB%8C-%D8%A7%DB%8C%D8%B1%D8%A7%D9%86%DB%8C-%D8%A8%D9%87-%D9%85%D9%88%D8%B4%DA%A9-%D9%81%DA%A9%D9%88%D8%B1-90|title=Iranian aircraft equipped with missiles Fakoor 90|website=entekhab|access-date=2015-10-16|archive-date=2016-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20160304071425/http://www.entekhab.ir/fa/news/182246/%D8%AA%D8%AC%D9%87%DB%8C%D8%B2-%D8%AC%D9%86%DA%AF%D9%86%D8%AF%D9%87-%D9%87%D8%A7%DB%8C-%D8%A7%DB%8C%D8%B1%D8%A7%D9%86%DB%8C-%D8%A8%D9%87-%D9%85%D9%88%D8%B4%DA%A9-%D9%81%DA%A9%D9%88%D8%B1-90}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.farsnews.com/newstext.php?nn=13920709000671|title=بُرد نسل جدید موشک‌های هواپایه به ۳۰۰ کیلومتر خواهد رسید|website=farsnews|access-date=2015-10-16|archive-date=2016-03-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20160304063207/http://www.farsnews.com/newstext.php?nn=13920709000671}}</ref> ''Fakour-90'' var palaist arī no ''[[F-4 Phantom II]]'' un [[Su-24]], bet šīm lidmašīnām ''Fakour-90'' raķetes nav standarta bruņojumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://stephensanford.substack.com/p/irans-f-14-fleet|title=Iran's F-14 Fleet.|last=Sanford|first=Stephen|website=stephensanford.substack.com|access-date=2022-09-22|language=en}}</ref> == Vēsture == Raķeti izstrādāja Irānas Aizsardzības un bruņoto spēku apgādes ministrija. 2011. gada oktobrī Irāna paziņoja, ka plānota raķešu masveida ražošana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pana.ir/Pages/News-52600.aspx|title=Successful launch rocket Fakoor 90 from F-14|website=pana|access-date=2015-10-16}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.defapress.ir/Fa/News/27333|title=Tomcats fiery trap with a 'fakoor 90' for aggressive fighter|website=defapress|access-date=2015-10-16|archive-date=2015-10-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20151004175617/http://www.defapress.ir/Fa/News/27333}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.armytech.ir/2015/03/11/%D9%85%D9%88%D8%B4%DA%A9-%D9%81%DA%A9%D9%88%D8%B1-90-%D8%B1%D9%82%DB%8C%D8%A8-%D9%81%D9%88%D9%86%DB%8C%DA%A9%D8%B3-%D8%A2%D9%85%D8%B1%DB%8C%DA%A9%D8%A7%DB%8C%DB%8C/|title=Rocket Fakoor 90|website=rmytech|access-date=2015-10-16|archive-date=2015-09-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20150928181214/http://www.armytech.ir/2015/03/11/%D9%85%D9%88%D8%B4%DA%A9-%D9%81%DA%A9%D9%88%D8%B1-90-%D8%B1%D9%82%DB%8C%D8%A8-%D9%81%D9%88%D9%86%DB%8C%DA%A9%D8%B3-%D8%A2%D9%85%D8%B1%DB%8C%DA%A9%D8%A7%DB%8C%DB%8C/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jamejamonline.ir/NewsPreview/1596171600462075129|title=Fakoor 90 rival Phoenix|website=jamejamonline|access-date=2015-10-16}}</ref> 2017. gada aprīlī [[Hasans Rūhānī|Hasana Rūhānī]] vizītes laikā Irānas aizsardzības pēdējo sasniegumu izstādē notika raķetes gaiss-gaiss ''Fakour-90'' oficiālā prezentācija. Irānas valsts televīzija demonstrēja ar šo izstādi saistītu video, kurā iekļauta IRIAF ''[[Grumman F-14 Tomcat|F-14 Tomcat]]'' raķetes ''Fakour-90'' izmēģinājum palaišana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.iribnews.ir/fa/news/1592244/%D8%B1%D9%88%D9%86%D9%85%D8%A7%DB%8C%DB%8C-%D8%A7%D8%B2-%D8%AF%D8%B3%D8%AA%D8%A7%D9%88%D8%B1%D8%AF%D9%87%D8%A7%DB%8C-%D8%AC%D8%AF%DB%8C%D8%AF-%D8%AF%D9%81%D8%A7%D8%B9%DB%8C-%DA%A9%D8%B4%D9%88%D8%B1-%D8%A8%D8%A7-%D8%AD%D8%B6%D9%88%D8%B1-%D8%B1%D8%A6%DB%8C%D8%B3-%D8%AC%D9%85%D9%87%D9%88%D8%B1|title=رونمایی از دستاوردهای جدید دفاعی کشور با حضور رئیس جمهور|last=سیما|first=IRIB NEWS AGENCY {{!}} خبرگزاری صدا و|website=IRIB NEWS AGENCY {{!}} خبرگزاری صدا و سیما|access-date=2017-04-21|language=fa-IR}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aparat.com/v/5X0pJ|title=Iran made fighter plane BVR air-to-air missile "Fakour-90" موشک هوا به هوای فکور-۹۰|website=آپارات|access-date=2017-04-21|language=fa|archive-date=2017-04-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20170422212102/http://www.aparat.com/v/5X0pJ}}</ref> 2018. gada 23. jūlijā Irānas militārpersonas paziņoja, ka uzsākta ''Fakour'' masveida ražošana. Par godu šim paziņojumam notika ceremonija, kurā piedalījās Irānas aizsardzības ministrs Amirs Hatami, un kuras laikā demonstrēja vismaz sešas gatavas raķetes, kā arī vēl piecu raķešu kaujas galviņas. Hatami apgalvoja, ka raķetes var izmantot ar dažādiem kaujas iznīcinātājiem. Irānas mediji ziņoja, ka to maksimālais efektīvais uzbrukuma rādiuss ir {{nobr|150 km}}, un tā spēj sasniegt ātrumu 5 mahi, un ka tā ir aprīkota ar vadības sistēmu, kas ļauj sasniegt mērķi neatkarīgi no palaišanas lidmašīnas radara padarot to par pirmo vietēji ražoto tālas darbības raķeti gaiss-gaiss ar ARH vadību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.janes.com/article/81942/iran-announces-mass-production-of-fakour-air-to-air-missile|title=Iran announces mass production of Fakour air-to-air missile|last=Binnie|first=Jeremy|access-date=9 April 2020|date=24 July 2018}}</ref> Lai gan lielākā daļa avotu ziņoja, ka ''Fakour-90'' ir AIM-54 kopija, tomēr daži analītiķi ierosināja, ka ''Fakour-90'' patiesībā ir uzlabota raķetes gaiss-gaiss ''MIM-23 Hawk'' versija ar vadības moduļiem, kas ir līdzīgi AIM-54.<ref name="auto">{{Tīmekļa atsauce|url=https://irangeomil.blogspot.com/2018/07/analysis-fakour-air-to-air-missile.html|title=Analysis: Fakour Air-to-Air Missile|access-date=Apr 9, 2020}}</ref> Analizējot attēlus, tika konstatēts, ka raķetes dzinējs ir M112, ko izmanto ''Hawk'', un arī citas raķetes sastāvdaļās līdzinās ''Hawk''. ''Fakour-90'' kritizēts par mazāku darbības rādiusu nekā sākotnējām AIM-54.<ref name="auto" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://theaviationist.com/tag/fakour-90/|title=Fakour-90|website=theaviationist.com|access-date=2016-11-12}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} [[Kategorija:Kaujas raķetes]] cic2i7kf7ggwma3a5x2jsmxyc54ooqk 10 592537 4486665 4229082 2026-06-26T06:17:24Z Kikos 3705 4486665 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1}}} | name = Rietumu salas | top = 58.6 | bottom = 56.7 | left = -8.7 | right = -6.1 | image = Outer Hebrides UK location map.svg | image1 = Outer Hebrides UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Rietumu salas]] [[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Rietumu salas]] </noinclude> dmcf3jow50x449mpq8sj792f6j8bt49 4486666 4486665 2026-06-26T06:17:41Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Veidne:VietasKarte Ārējās Hebridu salas]] uz [[Veidne:VietasKarte Rietumu salas]]: unificēšana 4486665 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1}}} | name = Rietumu salas | top = 58.6 | bottom = 56.7 | left = -8.7 | right = -6.1 | image = Outer Hebrides UK location map.svg | image1 = Outer Hebrides UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Rietumu salas]] [[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Rietumu salas]] </noinclude> dmcf3jow50x449mpq8sj792f6j8bt49 0 593594 4486500 4236624 2026-06-25T17:51:16Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4486500 wikitext text/x-wiki {{apdzīvotas vietas infokaste | name = Portblēra | official_name = angļu: ''Port Blair''<br />hindi: पोर्ट ब्लेयर | settlement_type = Pilsēta | image_skyline = {{vairāki attēli | border = infobox | total_width = 265 | image_style = border:1; | perrow = 1/2/2/1 | image2 = Corbyns cove beach,Port Blaire,Andaman - panoramio.jpg | image3= PortBlair SeasideRoad.JPG | image1 = View from South Point, (Port Blair, India).jpg | image4= Jaljeevshala-Aquarium at Port Blair - panoramio.jpg | image5= Cellular Jail, Andaman and Nicobar.JPG | image6 = Science Centre Port Blair 4150297.JPG }} | image_caption = '''''Pulksteņa virzienā no augšas:''''' <br />Portblēras aerofoto, Sīsaidas ceļš, cietums, akvārijs, Portblēras Zinātnes centrs, Portblēras pludmale | imagesize = | image_map = | pushpin_map = | pushpin_label_position = | pushpin_map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{karogs|Indija}} | subdivision_type1 = [[Indijas štati un teritorijas|Teritorija]] | subdivision_name1 = {{flagicon image|Andaman and Nicobar Administration Banner.png}} [[Andamanu un Nikobaru Salas]] | subdivision_type2 = [[Indijas distrikti|Distrikts]] | subdivision_name2 = [[Dienvidandamanu distrikts|Dienvidandamana]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | subdivision_type4 = | subdivision_name4 = | government_type = | governing_body = | leader_title = | leader_name = | established_title = | established_date = | area_footnotes = <ref name="pbmc">{{Tīmekļa atsauce|title=Port Blair City|url=https://testpbmc.andaman.gov.in/about|access-date=23 November 2020|archive-date=17 June 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210617030734/http://testpbmc.andaman.gov.in/about|dead-url=yes}}</ref><ref name="Port Blair Info">{{Tīmekļa atsauce|title=Port Blair Info|url=http://amrut.gov.in/upload/saap/5a5f11b5d1473AndamanNicobarIslands.pdf}}</ref> | area_total_km2 = 41 | population_as_of = 2011 | population_footnotes = <ref name="pbmc"/><ref name="Port Blair Info"/><ref name="2011 census data">{{Tīmekļa atsauce|title=Census of India Search details |url=http://www.censusindia.gov.in/pca/SearchDetails.aspx?Id=707966|publisher=censusindia.gov.in|access-date=10 May 2015}}</ref> | population_total = 140572<ref name="2011 census data"/> | population_density_km2 = | timezone = [[Indijas Standarta laiks|IST]] | utc_offset = +5:30 | coordinates = | elevation_footnotes = | elevation_m = 16 | blank_name = [[Kepena klimata klasifikācija|Klimats]] | blank_info = [[Tropiskais musonu klimats|Am]] | footnotes = }} '''Portblēra''' ({{val|en|Port Blair}}, {{Audio|Port_Blair.ogg|pronunciation}}; {{val|hi|पोर्ट ब्लेयर}}) ir [[Andamanu un Nikobaru Salas|Andamanu un Nikobaru Salu]] galvaspilsēta. Andamanu un Nikobaru Salas ir [[Savienotā teritorija (Indija)|Indijas savienotā teritorija]], kas atrodas [[Bengālijas līcis|Bengālijas līcī]]. Tā ir arī salu vietējā administratīvā apakšvienība ([[tehsils]]), [[Dienvidandamanu distrikts|Dienvidandamanas distrikta]] galvenā mītnes vieta un teritorijas vienīgā nozīmīgā pilsēta. Portblēru ar kontinentālo [[Indija|Indiju]] savieno gan gaisa, gan pa jūras ceļi. Tas ir divu līdz trīs stundu lidojums no kontinentālās Indijas uz Portblēras [[Vīra Savarkara starptautiskā lidosta|Vīra Savarkara starptautisko lidostu]] un trīs līdz četras dienas pa jūru, lai sasniegtu [[Kolkata|Kolkatu]], [[Čennai]] vai [[Višākhapatnama|Višākhapatnamu]] no pilsētas ostas. Tajā atrodas vairāki muzeji un lielākā [[Indijas jūras spēki|Indijas jūras spēku]] flote, kā arī [[Indijas krasta apsardze]], Andamanu un Nikobaras policija.<ref name="nicanc">{{Tīmekļa atsauce|title=Andaman and Nicobar command|url=http://ids.nic.in/ancommand.htm|publisher=NIC|access-date=1 July 2013}}</ref> Pilsētā atrodas vēsturiskais [[Šūnu cietums]], savukārt tuvējās mazās salās, piemēram, Korbina līcī, Vandūra, Rosa sala un Vaipera sala reiz bija britu kolonistu mājvieta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title = The Cool, Wild and Very Remote Andaman Islands|url = https://www.nytimes.com/2022/11/22/travel/andaman-islands-beaches.html|newspaper=New York Times |date=22 November 2022|access-date = 1 September 2023}}</ref> Pilsēta nosaukta Austrumindijas kompānijas Britu koloniālās flotes amatpersonas kapteiņa Arčibalda Blēra vārdā. 2024. gada 13. septembrī Indijas valdība pārdēvēja pilsētu par '''Srividžaja Puramu''' (''Sri Vijaya Puram'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.indiatvnews.com/news/india/port-blair-renamed-as-sri-vijaya-puram-andaman-and-nicobar-islands-vijaya-empire-southeast-asia-netaji-subhash-chandra-bose-amit-shah-pm-modi-historic-2024-09-13-951994|title=Port Blair, Andaman and Nicobar capital, renamed as Sri Vijaya Puram|work=India TV|date=13 September 2024 |accessdate=13 September 2024}}</ref> == Vēsture == Vietējie iedzīvotāji ir [[andamieši]]. [[Radioaktīvā oglekļa datēšana]]s pētījumi Indijas antropoloģijas dienesta arheoloģiskajiem atradumiem pilskalnos netālu no Portblēras liecina, ka cilvēki šajā apvidū dzīvo jau vismaz 2000 gadus.<ref name=wiresen4>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.downtoearth.org.in/interviews/environment/-leave-the-sentinelese-alone--61317 | title=Leave the Sentinelese alone | first=Rajat | last=Ghai | publisher=downtoearth.org.in | date=27 November 2018 | access-date=3 February 2019 }}</ref><ref name=wiresen5>[https://www.ndtv.com/india-news/call-off-search-for-us-mans-body-on-sentinelese-island-in-andamans-conservationists-to-police-1953876 US Man's Body Should Be Left Alone, As Should The Andaman Tribe: Experts], [[NDTV]], 27 November 2018.</ref> 1789. gadā Bengālijas valdība nodibināja soda koloniju Četemas salā Lielā Andamana dienvidaustrumu līcī, nosaucot to par Portblēru par godu Arčibaldam Blēram no [[Britu Austrumindijas kompānija]]s. Pēc diviem gadiem kolonija pārcēlās uz Lielā Andamana ziemeļaustrumu daļu un tika nosaukta par Portkornvolisu admirāļa Viljama Kornvolisa vārdā. Tomēr soda kolonijā bija daudz slimību un nāves gadījumu, un valdība pārtrauca tās darbību 1796. gada maijā. 1824. gadā Portkornvolisa bija flotes pulcēšanās vieta pirms došanās uz [[Pirmais angļu-birmiešu karš|Pirmo angļu-birmiešu karu]]. 1830. un 1840. gados slīkstošo kuģu apkalpēm, kas izkāpa uz [[Andamanu salas|Andamanu salās]], bieži uzbruka un nogalināja vietējie iedzīvotāji, tādējādi satraucot [[Britu Indija]]s valdību. 1855. gadā valdība ierosināja salās izveidot citu apmetni, kur būtu arī [[cietums]], taču 1857. gada [[Sipaju sacelšanās]] aizkavēja tās celtniecību. Tomēr, tā kā sacelšanās rezultātā britiem parādījās daudz jaunu apcietināto personu, tas padarīja jauno Andamanu apmetni un cietumu par steidzamu nepieciešamību. Celtniecība sākās 1857. gada novembrī atjaunotajā Portblērā, izvairoties no [[sāļūdens]] [[purvs|purva]] tuvuma, kas, iespējams, bija daudzu vecās kolonijas problēmu avots. Sodu kolonija sākotnēji atradās Vaipera salā. Notiesātie, pārsvarā [[Politiskais ieslodzītais|politieslodzītie]], izcieta [[mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]] [[piespiedu darbs|smagajos darbos]], nežēlīgos un pazemojošos ieslodzījuma apstākļos. Daudzus pakāra, bet citi nomira no slimībām un [[bads|bada]]. No 1864. līdz 1867. gadam Rosas salas ziemeļu pusē uzcēla soda iestādi izmantojot ieslodzīto piespiedu darbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.hinduonnet.com/thehindu/features/andaman/stories/2004081500270300.htm |title=The Hindu : Notorious once, it stands shrouded in silence now |access-date=27 December 2008 |archive-url=https://web.archive.org/web/20081227180955/http://www.hinduonnet.com/thehindu/features/andaman/stories/2004081500270300.htm |archive-date=27 December 2008 }} T. Ramakrishnan, "Notorious Once, It Stands Shrouded in Silence"</ref> No šīm būvēm mūsdienās atlikušas tikai drupas.<ref>[http://www.galenfrysinger.com/ross_island.htm Ross Island] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304105737/http://www.galenfrysinger.com/ross_island.htm |date=4 March 2016 }}</ref> Tā kā [[Indijas neatkarības kustība]] 19. gadsimta beigās turpināja augt, laika posmā no 1896. gada līdz 1906. gadam uzbūvēja milzīgo Šūnu cietumu, lai Indijas notiesātos, galvenokārt politieslodzītos, ievietotu [[vieninieku kamera|vieninieku kamerā]]. Šūnu cietums zināms arī kā ''Kala Pani'' (tulkojumā "Melnie ūdeņi") — nosaukums tam dots sakarā ar Indijas notiesāto spīdzināšanu un vispārēju sliktu izturēšanos pret tiem. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] salas 1942. gada 23. martā okupēja [[Japānas Impērija|Japāna]] bez jebkādas garnizona pretestības. No 1943. līdz 1944. gadam Portblēra bija [[Subhass Čandra Boss|Subhasa Čandras Boses]] vadītās ''[[Azad Hind]]'' valdības galvenā mītne. Britu spēki salās atgriezās 1945. gada oktobrī.<ref>{{grāmatas atsauce|author=Jayant Dasgupta|title=Japanese in Andaman & Nicobar Islands: red sun over black water|url=https://books.google.com/books?id=aw5uAAAAMAAJ|year=2002|publisher=Manas Publications|isbn=978-81-7049-138-5}}</ref> Lai gan [[2004. gada Indijas okeāna zemestrīce]] un cunami skāra arī Portblēru, tā tomēr spēja izveidot palīdzības sniegšanas bāzi salās cietušajiem. == Klimats == Portblērā valda [[tropiskais musonu klimats]] ([[Kepena klimata klasifikācija|Kepena klimata klasifikācijā]] — Am), ar nelielām vidējās temperatūras svārstībām un lielu nokrišņu daudzumu visa gada garumā. Visos mēnešos, izņemot janvāri, februāri un martu, ir ievērojams nokrišņu daudzums. Augstākā fiksētā temperatūra: 36,8 °C {{dat|2013|4|20||bez}}<ref name="ncei">{{Tīmekļa atsauce |title=WMO Climate Normals for 1991-2020: Port Blair |url=https://www.nodc.noaa.gov/archive/arc0216/0253808/2.2/data/0-data/Region-2-WMO-Normals-9120/India/XLS/PORT_BLAIR_43333.xlsx |website=ncei.noaa.gov |publisher=[[Nacionālā okeānu un atmosfēras administrācija|NOAA]] |access-date=22 March 2024 |format=CSV |quote=WMO Station Number: 43333}}</ref> Zemākā fiksētā temperatūra: 14,6 °C {{dat|1986|6|5||bez}}<ref name="ncei"/> == Demogrāfija == {{Iedzīvotāju skaita izmaiņas | source = [[Indijas valdība]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Census Tables |url=https://censusindia.gov.in/census.website/data/census-tables |website=censusindia.gov.in |access-date=6 January 2024}}</ref> |1951 | 7789 |1961 | 14075 |1971 | 26218 |1981 | 49634 |1991 | 74955 |2001 | 99984 |2011 | 108058 |align = right }} 2011. gada Indijas [[tautas skaitīšana|tautas skaitīšanā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.censusindia.net/results/town.php?stad=A&state5=999|archive-url=https://web.archive.org/web/20040616075334/http://www.censusindia.net/results/town.php?stad=A&state5=999|archive-date=16 June 2004|title= Census of India 2001: Data from the 2001 Census, including cities, villages and towns (Provisional)|access-date=1 November 2008|publisher= Census Commission of India}}</ref> Portblērā dzīvoja {{sk|100608}} iedzīvotāji. Vīrieši veidoja 52,92% ({{sk|53247}}) iedzīvotāju, bet sievietes — 47,07% ({{sk|47361}}). 9,3% iedzīvotāju bija jaunāki par 6 gadiem. === Valoda === Portblēra ir daudzvalodu pilsēta. Lielākās valodu populācijas ir: * [[tamilu valoda|tamilu]] ({{sk|40323}}) * [[telugu valoda|telugu]] ({{sk|32628}}) * [[hindi]] ({{sk|31520}}) * [[bengāļu valoda|bengāļu]] ({{sk|28063}}) * [[malajālama]] ({{sk|13670}}).<ref name="census2011">{{Tīmekļa atsauce |title=C-16 Population By Mother Tongue |url=https://censusindia.gov.in/2011census/C-16/DDW-C16-STMT-MDDS-3500.XLSX|work=Census of India 2011 |publisher=Office of the Registrar General }}</ref> == Galerija == <gallery mode="packed" heights="134"> Attēls:Port Blair, Andamans, Statue of Rajiv Gandhi.jpg|[[Rādžīvs Gandijs|Rādžīva Gandija]] piemineklis Attēls:Port Blair, Andamans, Sea bridge.jpg|Saulriets līcī Attēls:Gandhi statue-3-gandhi park-port blair-andaman-India.jpg|[[Mohandāss Karamčands Gandijs|Gandija]] piemineklis Gandija parkā Attēls:Cellular Jail, Andaman, Port Blair, India.jpg|[[Šūnu cietums]] Attēls:Aberdeen clock tower-1-port blair-andaman-India.jpg|Aberdīna pulksteņa tornis Attēls:Battle of Aberdeen Memorial In Port Blair.jpg|1859. gada Aberdīnas kaujas memoriāls Attēls:Shree Munisuvrat Swami Jain Temple, Port Blair.jpg|Portblēras templis </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Indijas pilsētas]] ff0xn1sx9179uwoovuau9s0u1jdmj6g 10 593645 4486656 4237017 2026-06-26T06:09:00Z Kikos 3705 4486656 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1}}} | name = Orkneju salas | top = 59.42 | bottom = 58.6 | left = -3.5 | right = -2.35 | image = Orkney Islands UK location map.svg | image1 = Orkney Islands UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Orkneju salas]] [[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Orkneju salas]] </noinclude> 5f4kxvekbzvwzkp95limxy0ji3e72yp 10 593646 4486677 4237339 2026-06-26T06:50:11Z Kikos 3705 4486677 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1}}} | name = Šetlendas salas | top = 60.88 | bottom = 59.5 | left = -2.15 | right = -0.7 | image = Shetland UK location map.svg | image1 = Shetland UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Šetlendas salas]] [[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Šetlendas salas]] </noinclude> tajaphbvlpmlitewx8h49e0w8toiana 10 593684 4486393 4486387 2026-06-25T12:00:32Z Kikos 3705 4486393 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Skotijas apgabali |title = {{flaga|Skotija}} [[Skotija]]s [[Skotijas pašvaldību apgabali|pašvaldību apgabali]] | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} |list1 = * [[Aberdīna]] * [[Aberdīnšīra]] * [[Angusa]] * [[Ārgaila un Bjūta]] * [[Austrumdanbārtonšīra]] * [[Austrumēršīra]] * [[Austrumlotiāna]] * [[Austrumrenfrūšīra]] * [[Damfrīsa un Geloveja]] * [[Dandī]] * [[Dienvidēršīra]] * [[Dienvidlenarkšīra]] * [[Edinburga]] * [[Faifa]] * [[Folkirka (apgabals)|Folkirka]] * [[Glāzgova]] * [[Hailenda]] * [[Inverklaida]] * [[Klekmenanšīra]] * [[Mari (Skotija)|Mari]] * [[Orkneju salas|Orkneja]] * [[Pērta un Kinrosa]] * [[Renfrūšīra]] * [[Rietumdanbārtonšīra]] * [[Rietumlotiāna]] * [[Rietumu salas]] * [[Skotu Bordersa]] * [[Stērlinga (apgabals)|Stērlinga]] * [[Šetlendas salas|Šetlenda]] * [[Viduslotiāna]] * [[Ziemeļēršīra]] * [[Ziemeļlenarkšīra]] }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Apvienotās Karalistes navigācijas veidnes]] </noinclude><includeonly> [[Kategorija:Skotijas pašvaldību apgabali]] </includeonly> jnovnw6osyy74g2a6z9gnsed0ura0pj 4486673 4486393 2026-06-26T06:28:33Z Kikos 3705 4486673 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Skotijas apgabali |title = {{flaga|Skotija}} [[Skotija]]s [[Skotijas pašvaldību apgabali|pašvaldību apgabali]] | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} |list1 = * [[Aberdīna]] * [[Aberdīnšīra]] * [[Angusa]] * [[Ārgaila un Bjūta]] * [[Austrumdanbārtonšīra]] * [[Austrumēršīra]] * [[Austrumlotiāna]] * [[Austrumrenfrūšīra]] * [[Damfrīsa un Geloveja]] * [[Dandī]] * [[Dienvidēršīra]] * [[Dienvidlenarkšīra]] * [[Edinburga]] * [[Faifa]] * [[Folkirka (apgabals)|Folkirka]] * [[Glāzgova]] * [[Hailenda]] * [[Inverklaida]] * [[Klekmenanšīra]] * [[Mari (Skotija)|Mari]] * [[Orkneju salas|Orkneja]] * [[Pērta un Kinrosa]] * [[Renfrūšīra]] * [[Rietumdanbārtonšīra]] * [[Rietumlotiāna]] * [[Rietumu salas]] * [[Skotišbordersa]] * [[Stērlinga (apgabals)|Stērlinga]] * [[Šetlendas salas|Šetlenda]] * [[Viduslotiāna]] * [[Ziemeļēršīra]] * [[Ziemeļlenarkšīra]] }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Apvienotās Karalistes navigācijas veidnes]] </noinclude><includeonly> [[Kategorija:Skotijas pašvaldību apgabali]] </includeonly> etr5tzw39at92pa6e8vz0vqezyqc0n8 0 593930 4486872 4276552 2026-06-26T11:46:35Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]] 4486872 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Stornoveja | official_name = ''Stornoway''<br />''Steòrnabhagh'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 270 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Stornoway Harbour.jpg | image2 = Public Library in Stornoway - panoramio.jpg | image3 = 06173 UK - Outer Hebrides - Stornoway - Herring Girl - V-P.jpg | image4 = }} | skyline_size = | image_caption = Stornovejas osta; Pilsētas dome; «Siļķu meitenes» skulptūra ostā | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | flag_size = 120px | shield_link = | shield_size = 85px | motto = | pushpin_map = Skotija#Rietumu salas#Apvienotā Karaliste | mapsize = | map_caption = <!-- | image_map1 = Wrexham in Wales.svg | map_caption1 = Reksemas grāfistes boro Velsā --> | coordinates_region = GB | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{nobr|{{GBR}}}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{SCO}} | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Rietumu salas]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = Administratīvais centrs | seat = | established_title = Dibināta | established_date = 9. gadsimts | established_title1 = Pilsēta | established_date1 = | established_title2 = | established_date2 = | leader_title = Mērs | leader_name = | total_type = | area_total_km2 = 3.16 | area_magnitude = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2022 | population_total = 4800 | population_urban = 6953 | population_metro = | population_density_km2 = auto | population_density_urban_km2 = | area_footnotes = | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = 0 | timezone_DST = [[British Summer Time|BST]] | utc_offset_DST = +1 | latd = 58 | latm = 12 | lats = 32 | latNS = N | longd = 6 | longm = 23 | longs = 13 | longEW = W | coordinates_type = | coordinates_display = <!-- Elevation ------------------------ --> | elevation_footnotes = <!-- for references: use <ref>tags --> | elevation_m = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = HS1 | iso_code = | website = }} '''Stornoveja''' ({{val|en|Stornoway}}, {{val|sco|Stornowa}}) jeb '''Štjornavaga''' ({{val|gd|Steòrnabhagh}}) ir pilsēta [[Skotija|Skotijā]], [[Rietumu salas|Ārējo Hebridu salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta. Atrodas arhipelāga lielākās salas [[Lūisa un Herisa|Lūisas un Herisas]] austrumu krastā pie [[Minčs|Minča]] šauruma {{nobr|425 km}} no Skotijas galvaspilsētas [[Edinburga]]s un {{nobr|1075 km}} no valsts galvaspilsētas [[Londona]]s. Nozīmīga osta, transporta, kultūras, izglītības un tūrisma centrs. == Vēsture == Pilsētu ar nosaukumu ''Stjórnavágr'' 9. gadsimtā dibinājuši [[vikingi]], tā izaugusi ap dabīgu, labi aizsargātu ostu, kas bija salinieku galvenais tirdzniecības punkts ar pārējo Skotiju. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skotijas pilsētas]] 9l3yx9pmxs67wbj9pipdxuedkhtmn28 0 593964 4486873 4240748 2026-06-26T11:47:35Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: [[file: → [[Attēls: using [[Project:AWB|AWB]] 4486873 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Lūisa un Herisa |attēls = UigLoch.jpg |attēla paraksts = Lūisas ainava |attēla izmērs = |vietas karte = Outerhebrideslewisharris.png |vietaskarte = Skotija#Rietumu salas#Apvienotā Karaliste |reljefa_karte = jā |alt karte = <!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --> |mapwidth = <!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --> |label = <!-- ja atšķirīgs no "nosaukums" --> |position = |mark = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption = |title = Lūisa (sarkana) un Herisa (zila)<!-- kartes paraksts; tikai pārprotamās situācijās --> |vietējais nosaukums = ''Lewis and Harris''<br />''Leòdhas agus Na Hearadh'' |izvietojums = [[Atlantijas okeāns]] |apskalo = <!-- TIKAI ZEMSRAGIEM --> |atdala = <!-- TIKAI PUSSALĀM UN ZEMESRAGIEM --> |latd= 58 |latm = 05 |lats = |latNS= N |longd= 6 |longm= 45 |longs= |longEW= W |arhipelāgs = [[Ārējās Hebridu salas]] |salu skaits = |galvenās salas = |platība = 2179 |platība_ha = <!-- tikai skaitli ha --> |garums = 97,3<!-- tikai skaitli km --> |platums = 46,8<!-- tikai skaitli km --> |krasta līnija = <!-- tikai skaitli km --> |augstākais kalns = [[Klišems]] |augstums = 799 |valsts = Apvienotā Karaliste |valsts adm vienības tips = Zeme |valsts adm vienība = {{SCO}} |valsts adm vienības tips1 = Apgabals |valsts adm vienība1 = [[Attēls:Western Isles Council Flag.svg|22px]] [[Rietumu salas]] |valsts adm vienības tips2 = <!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --> |valsts adm vienība2 = <!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --> |valsts galvaspilsēta = |valsts lielpilsēta = [[Stornoveja]] |valsts ciems = <!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --> |valsts lielpilsētas iedzīvotāji = 6953 |valsts vadoņa tituls = |valsts vadoņa vārds = |iedzīvotāji = 21 031 |iedzīvotāju gads = 2011<ref>[https://www.scotlandscensus.gov.uk/documents/censusresults/release1c/rel1c2sb.pdf National Records of Scotland. "Appendix 2: Population and households on Scotland's Inhabited Islands" (PDF). Statistical Bulletin: 2011 Census: First Results on Population and Household Estimates for Scotland Release 1C (Part Two)]</ref> |blīvums = 9,65 |pamatiedzīvotāji = [[skoti]] |piezīme = |citas daļas = }} '''Lūisa un Herisa''' ({{val|en|Lewis and Harris}}) jeb '''Ljoga un Heraga''' ({{val|gd|Leòdhas agus Na Hearadh}}) ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajai Karalistei]] piederoša sala [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]], [[Skotija]]s [[Rietumu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala, kā arī [[Britu salas|Britu salu]] trešā lielākā sala.<ref>{{PZT|441|Lūisa}}</ref> Lai arī fizioģeogrāfiski tā ir viena sala, vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni. Starp Lūisu un Herisu pastāv vairākas kulturālas un lingvistiskas atšķirības. Robeža sarp Lūisu un Herisu tiek vilkta no Rīsorta līča rietumos līdz Sīforta līcim austrumos. Salai ne angļu, ne skotu gēlu valodā nepastāv vienots nosaukums — tikai abas daļas apvienojošs «Lūisa un Herisa» vai «Lūisa ar Herisu». == Ģeogrāfija == Sala atrodas Ārējo Hebridu salu ziemeļos, izstiepta 97 km garumā ziemeļaustrumu—dienvidrietumu virzienā. Rietumos to apskalo Atlantijas okeāns, bet austrumos [[Minčs|Minču]] šaurumi salu atdala no [[Skotija]]s krasta un Iekšējo Hebridu salu lielākās salas [[Skaja]]s. Dienvidrietumos Herisas šaurums salu atdala no [[Nortuista]]s. Lūisas un Herisas krasti stipri izroboti, daudzviet klinšaini. Piekrastē daudz mazāku saliņu un klinšu. Ziemeļdaļa Lūisa ir zemāka, dominē līdzenumi. Šeit atrodas 589 km² lielais Lūisas kūdrāju dabas rezervāts. Lūisu un Herisu atdala augstiene ar salas augstāko virsotni [[Klišems|Klišemu]] 799 m vjl. Dienviddaļa Herisa pauguraina, ainavā dominē pļavas un virsāji. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.virtualhebrides.com/ Hebrides/Western Isles Guide] {{UK-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Hebridu salas]] [[Kategorija:Eiropas salas]] o7hmb6auhn4yoqgyz7r193yadg2mh2m 0 594629 4486417 4455381 2026-06-25T13:23:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4486417 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Eduards Kaspars fon Tīzenhauzens''' ({{val|de|Eduard Caspar Baron von Tiesenhausen}}, 1807—1878) bija [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] jurists, [[Rīgas Vēstures un senatnes pētītāju biedrība]]s priekšsēdis (1851—1854). == Dzīvesgājums == [[Attēls:Vidzemes iekarošana 1710. gadā.jpg|thumb|Eduarda fon Tīzenhauzena apcerējums "Vidzemes iekarošana 1710. gadā"]] Dzimis 1807. gada 18. oktobrī [[Plātere]]s muižnieka Georga Ādolfa fon [[Tīzenhauzeni|Tīzenhauzena]] (1773—1821) un viņa sievas Šarlotes Helēnas, dzimušas fon Leskenes, ģimenē. Studēja tieslietas [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātē]] (1824—1826), tad ārzemēs. Strādāja par [[Cēsis|Cēsu]] zemes tiesas asistentu, tad apriņķa tiesas sekretāru [[Limbaži|Limbažos]], draudzes novada tiesnesi, Vidzemes guberņas tiesas viceprezidentu. 1839. gadā mantoja [[Plāteres muiža|Plāteres muižu]] (''Weißensee''), 1866. gadā Silamuižu (''Hohenheyde''). Miris 1878. gada 23. maijā [[Vīsbādene|Vīsbādenē]].<ref name= "BBLD">[https://bbld.de/GND117828655X Baltische Historische Kommission (BHK), 2025]</ref> == Darbi == * ''Die Eroberung Livlands durch den kaiserlich russischen General-Feldmarschall Grafen Scheremetjew im Jahre 1710, und die Lebensgeschichte des George Reinhold von Tiesenhausen, Landraths des Herzogthums Livland im Jahre, geb. 1650, gest. 1733'', 1856, ([http://dspace.ut.ee/handle/10062/49762]) * ''Zur Erinnerung an die am 20. Mai 1852 stattgehabte Feier des hundertjährigen Besitzes der Güter Weissensee und Hohenheyde in der Familie von Tiesenhausen'', Riga, 1852 ([https://erb.nlib.ee/?kid=1664069x] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20241204115006/https://erb.nlib.ee/?kid=1664069x |date={{dat|2024|12|04||bez}} }}) == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Tīzenhauzens, Eduards Kaspars fon}} [[Kategorija:1807. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1878. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Rīgas pašvaldības vadītāji]] 6wvyn0q236xzvxhrz1smc84uun9ohf3 0 595144 4486612 4250082 2026-06-26T02:49:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4486612 wikitext text/x-wiki {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = ''HYPE'' | Nosaukums_orig = | Attēls = | Attēla_izmērs = | Att_virsraksts = | Programma = | KA_veids = tehnoloģiju pavadonis | Bāzes platforma = ''[[PocketQube]]'' ''1p'' | KA sērijas Nr = | Īpašnieks = | Operators = [[Staņislava Stašiča Kalnrūpniecības un metalurģijas akadēmija Krakovā]], {{POL}} | Lielākie_izgatavotāji = Kalnrūpniecības un metalurģijas akadēmija, {{POL}} | Starta_gads = 2025 | Starts = {{dat|2025|1|14|SK}} 19:09:00 ''[[UTC]]'' | Nesējs = ''[[Falcon 9 Full Thrust]]'' | Starta_vieta = [[Vandenberga Kosmosa spēku bāze|Vandenberga]] | Starta_valsts = {{USA}} | Starta_laukums = ''SLC-4'' | Palaists_kopā_ar = | Darbības_beigu_gads = | Darbības_beigu_datums = | Darbības_ilgums = | Beigu_gads = | Beigu_datums = | Lidojuma_ilgums = | NSSDC_ID = | Tīmekļa_vietne = | Masa = ~ 0,25 kg | Enerģija = | Pārlidojums = | Pārlidojuma_datums = | Orbītas_elementi = nē | Centr_ķermenis = Zeme | Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]] | Orbītas_piezīmes = | Orbītas_veids = LEO | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = 97,4° | Periods = 94,6 min | Apoapsīda = 505,9 km | Periapsīda = 504,6 km | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = | KA_nāk = }} '''''HYPE''''' ir [[Polija]]s [[nanopavadonis]], ko izstrādāja [[Staņislava Stašiča Kalnrūpniecības un metalurģijas akadēmija Krakovā|Staņislava Stašiča Kalnrūpniecības un metalurģijas akadēmijas Krakovā]] (AGH) studentu klubs ''SatLab''. Pavadonis orbītā tika nogādāts 2025. gada 14. janvārī, un brīvā lidojumā palaists 23. janvārī. == Uzbūve un derīgā krava == ''HYPE'' tika veidots ''[[PocketQube]]'' ''1p'' formā (5 × 5 × 5 cm). Pavadonim ir divas [[derīgā krava|derīgās kravas]]: * unikāla "pašbildes nūja" ar kameras moduli, kas uzstādīts uz izvēršamas strēles; šī kamera ir vērsta pret 240 × 240 ''[[Šķidro kristālu displejs|LCD]]'' ekrānu, uz kura tiek rādīti no zemes stacijas augšupielādētie attēli. * miniatūrs tuvā infrasarkanā starojuma [[spektrometrs]], kas darbojas 640—1050 nm diapazonā; šis instruments ļauj veikt eksperimentālu, plaša mēroga Zemes virsmas mozaīkas spektrometriju, kas ļauj uzraudzīt gaismas piesārņojumu, tropisko mežu degradāciju un vulkānu izvirdumus. Starta konfigurācijā ''HYPE'' kopā ar vēl sešiem nanopavadoņiem bija ievietots uzņēmuma ''[[Alba Orbital]]'' ''PocketQube'' pavadoņu izmešanas iekārtā ''AlbaPod'' (''Alba Cluster'' 8. misija), kas savukārt bija izvietota uz ''[[ION Satellite Carrier]]'' platformas ''ION-SCV 016'' (''Eminent Emmanuel''). ''Alba Cluster'' atvienošana no ''ION'' nebija paredzēta. == Lidojuma gaita == ''HYPE'' tika palaists {{dat|2025|1|14||bez}} 19:09:00 ''[[UTC]]'' ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Full Thrust]]'' (misija ''Transporter-12'') no no [[Vandenberga Kosmosa spēku bāze]]s starta laukuma ''SLC-4''. Kopā ar ''HYPE'' tika palaisti daudzi pavadoņi. 23. janvārī 12:17:24 ''UTC'' ''HYPE'' tika izmests no ''Alba Cluster'' un sāka autonomu lidojumu. Pēc 7 stundām, 19:30 ''UTC'', ''HYPE'' komanda izveidoja divvirzienu sakarus starp kosmisko aparātu un zemes staciju, un veiksmīgi lejupielādēja telemetrijas datus. == Ārējās saites == * [https://satlab.agh.edu.pl/#hype HYPE] Staņislava Stašiča Kalnrūpniecības un metalurģijas akadēmijas Krakovā SatLab komanda * [https://www.facebook.com/satlab.agh SatLab AGH] facebook * [https://www.albaorbital.com/spacex-flight-8 Alba Orbital Prepares for 8th Launch Campaign with SpaceX] Alba Orbital * [https://www.nanosats.eu/sat/hype-agh HYPE Spacecraft] nanosats.eu * [https://tinygs.com/satellite/HYPE HYPE] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250228150126/https://tinygs.com/satellite/HYPE |date={{dat|2025|02|28||bez}} }} ''TinyGS'' zemes staciju tīkls * [https://www.n2yo.com/satellite/?s=62687 HYPE] Orbītas dati, N2YO.com {{2025. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Polijas kosmiskie aparāti]] [[Kategorija:PocketQube]] 2yrjz9spe096ojkfn1e5jk8fcqkk8ky 0 596096 4486546 4461201 2026-06-25T19:43:30Z Treisijs 347 4486546 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|250px|thumb|Mjanmas žadeīts]] '''Žadeīts''', arī '''jadeīts''',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/jade%C4%ABts:1|title=jadeīts {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2025-04-03}}</ref> ir minerāls no [[Piroksēni|piroksēnu]] grupas un ir ļoti līdzīgs [[Nefrīts|nefrītam]]. Tas ir vērtīgs [[pusdārgakmens]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pirtim.lv/blogs/Par_zadeitu|title=Par žadeītu|website=pirtim.lv|access-date=2025-04-03|language=lv}}</ref> kas vēsturiski izmantots juvelierizstrādājumos, mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]. Pateicoties cietībai un noturībai pret vides ietekmi, tas jau [[Akmens laikmets|akmens laikmetā]] lietots ieroču pagatavošanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pirtim.lv/blogs/zadeits-vesture|title=Žadeīts. Vēsture|website=pirtim.lv|access-date=2025-04-03|language=lv}}</ref> Tā unikālā krāsa, spīdums un izturība padara to par vienu no pieprasītākajiem dārgakmeņiem mūsdienu pasaulē, īpaši Ķīnā un citās Āzijas valstīs. Zemākas kvalitātes un attiecīgi lētāku žadeītu, pateicoties tā spējai ilgstoši uzglabāt siltumu, izmanto kā akmeņus [[Pirts|pirtīs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saunas.lv/zadeits/|title=Žadeīts – Saunas.lv|access-date=2025-04-03|language=lv-LV}}</ref> == Mineraloģiskās īpašības == * Ķīmiskais sastāvs: ''NaAlSi₂O₆'' (nātrija-alumīnija silikāts) * [[Kristāliskā struktūra|Kristālu]] sistēma: Monoklīnā * [[Cietība]] pēc [[Mosa skala]]s: 6,5—7 * [[Īpatnējais svars]]: 3,24—3,43 * Šķelšanās: Perfekta vienā virzienā * Lūzums: Neregulārs līdz šķiedrainam * Spīdums: Stiklains līdz taukainam * Krāsa: Zaļa, balta, dzeltena, rozā, lavandas, melna * Caurspīdīgums: No caurspīdīga līdz necaurspīdīgam Žadeīts ir smalkgraudains, šķiedrains minerāls, kas var būt dažādu nokrāsu atkarībā no mikropiemaisījumiem. Piemēram, [[Hroms|hroma]] klātbūtne piešķir zaļu krāsu, savukārt [[dzelzs]] dod brūnganus un sarkanīgus toņus. == Atšķirība starp žadeītu un nefrītu == Žadeīts un nefrīts ir divi dažādi minerāli, bet abi tiek saukti par [[žads|žadu]] ({{val|en|jade}}), kas apzīmē gan nefrītu, gan arī žadeītu. Latviešu valodā abi šie termini ir nošķirti jeb vai arī, attiecībā uz senākiem šī termina lietojumiem vārds "nefrīts" apzīmē abu veidu minerālus. Nefrītu un žadeītu kā divus atšķirīgus materiālus izdalīja tikai 19. gadsimtā. {| class="wikitable" !Īpašība !Žadeīts (''NaAlSi₂O₆'') !Nefrīts (''Ca₂(Mg,Fe)₅Si₈O₂₂(OH)₂'') |- |Cietība (Mosa skala) |6,5 — 7 |6 — 6,5 |- |Struktūra |Blīva, granulāra |Šķiedraina, elastīga |- |Spīdums |Stiklainis, gluds |Zīdains, vaskains |- |Reta sastopamība |Retāks |Biežāk sastopams |- |Krāsas |Intensīvākas, īpaši smaragda zaļa |Bieži ir tumši zaļš vai balts |- |Cena |Dārgāks, īpaši "imperiālais žadeīts" |Lētāks, izņemot dažus augstas kvalitātes eksemplārus |} == Veidošanās un atradnes == === Veidošanās === Žadeīts veidojas augsta spiediena un vidējas temperatūras metamorfiskajos procesos, bieži sastopams subdukcijas zonās, kur okeāna garoza tiek pakļauta intensīvam spiedienam un minerālu pārveidošanai. === Galvenās atradnes === * [[Mjanma]] (Birma) — galvenā augstākās kvalitātes žadeīta ieguves vieta, īpaši slavens imperiālais žadeīts. * [[Ķīna]] — agrāk ieguva nefrītu, bet mūsdienās apstrādā arī importētu žadeītu. * [[Gvatemala]] — nozīmīga zaļā un lavandas žadeīta atradne. * [[Japāna]] — atrodams Honsju salas ziemeļos. * [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ([[Kalifornija]]) — sastopams ierobežotā daudzumā. == Žadeīta klasifikācija pēc krāsas == # Imperiālais žadeīts — spilgti smaragda zaļš, ar hroma piemaisījumiem, visvērtīgākais un reti sastopamais veids. # Lavandas žadeīts — purpursarkans tonis, ko rada [[Mangāns|mangāna]] piemaisījumi. # Baltā un krēmkrāsas žadeīts — tīrā formā bez piemaisījumiem. # Melnais žadeīts — satur dzelzs un [[Titāns|titāna]] piemaisījumus. # Dzeltenais un oranžais žadeīts — [[Dzelzs oksīdi|dzelzs oksidācijas]] rezultāts. == Vēsturiskā un kultūras nozīme == === Ķīnā === Žadeīts un nefrits tūkstošiem gadu ir bijuši cieši saistīti ar ķīniešu kultūru. [[Konfūcijs]] aprakstīja to kā tikumu un gudrības simbolu, un tas tika izmantots imperatora rotaslietās, amuletos un rituālos priekšmetos. Imperiālais žadeīts no Mjanmas 18. gadsimtā kļuva īpaši pieprasīts [[Cjinu dinastija]]s galmā. === Amerikas pirmskolumba civilizācijās === Maiji un [[acteki]] uzskatīja žadeītu par vērtīgāku nekā [[Zelts|zeltu]] un to izmantoja maskās, amuletos un upurēšanas ceremonijās. === Eiropā un citur === Eiropā žadeīts kļuva populārs 19. gadsimtā, kad tas tika importēts no Ķīnas. [[Francija|Francijā]] un [[Krievija|Krievijā]] to bieži izmantoja mākslas priekšmetu izgatavošanā. == Mūsdienu izmantojums == # [[Juvelierizstrādājums|Juvelierizstrādājumi]] — gredzeni, kaklarotas, rokassprādzes, auskari. # [[Amulets|Amuleti]] un [[Tēlniecība|skulptūras]] — īpaši populāri Ķīnā un Āzijā. # Dekoratīvi priekšmeti — trauki, statuetes. # Medicīniskā un ezotēriskā nozīme — dažās kultūrās tiek uzskatīts, ka žadeīts veicina veselību, aizsardzību un harmoniju. == Žadeīta vērtība un tirgus == Žadeīta vērtību nosaka: * Krāsa — Imperiālais žadeīts ir visdārgākais. * Caurspīdīgums — augstāka kvalitāte, ja caurspīdīgāks. * Struktūra — viendabīgāka un smalkgraudaināka struktūra ir vērtīgāka. * Apstrāde — neapstrādāts žadeīts ir vērtīgāks nekā ķīmiski uzlabots. Imperiālā žadeīta cena var sasniegt desmitiem tūkstošu [[Dolārs|dolāru]] par [[Karāts|karātu]], īpaši augstas kvalitātes dārgakmeņu tirgū [[Honkonga|Honkongā]] un Ķīnā. == Apstrāde un viltojumi == Tirgū bieži sastopami apstrādāti žadeīti: * A kategorija — dabīgs, neapstrādāts žadeīts, tikai pulēts ar [[Vaski|vasku]]. * B kategorija — skābē apstrādāts, lai izņemtu piemaisījumus, pēc tam nostiprināts ar polimēriem. * C kategorija — mākslīgi krāsots, lai uzlabotu izskatu. * D kategorija — citi minerāli, kas tiek pārdoti kā žadeīts, piemēram, [[kvarcs]] vai [[serpantīns]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Minerālu paveidi]] [[Kategorija:Dārgakmeņi]] nv8ou40cxds0j40rufdi59krwvgid3m 0 598656 4486589 4275691 2026-06-25T21:24:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4486589 wikitext text/x-wiki {{Automobiļa infokaste | name = GAZ-51<br />''ГАЗ-51'' | image = GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg | manufacturer = [[Gorkijas Automobiļu rūpnīca|GAZ]] | aka = ''[[FSC Lublin-51]]'' (Polija)<br />''Sungri-58'' (Ziemeļkoreja)<br />''Yuejin NJ-130'' (Ķīna) | model_years = 1946—1979<br />(PSRS ražošanu pārtrauca 1975. gadā)<ref name="Gruzoviki">Л. Шугуров. Грузовики // журнал "Наука и жизнь", № 12, 1979. lpp. 30-32</ref> | predecessor = | successor = | class = [[kravas automašīna]] | layout = aizmugurējā tilta piedziņa | engine = benzīna:<br />3,5l GAZ-51 [[I6]] | powerout = 70 zs | transmission = mehāniskā<br />četru pārnesumu | wheelbase = 3300 mm | length = 5715 mm | width = 2280 mm | height = 2130 mm | weight = 2710 kg | front_suspension = lāgu atsperes | rear_suspension = lāgu atsperes | fuel_capacity = | related = }} '''GAZ-51''' ({{val|ru|ГАЗ-51}}) ir [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] ar kravnesību 2,5 tonnas. Šis ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem. Pirmie prototipi ar GAZ-51 indeksu izveidoti pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]],<ref>{{tīmekļa atsauce|author = Дашко Дмитрий|title= «Пятьдесят первому» — 65 лет|url = http://autoar.org/BlogFull/100|language = ru |archive-url = https://web.archive.org/web/20150402094235/http://www.autoar.org/BlogFull/100|archive-date = 2015-04-02}}</ref> sērijveida ražošana sākās 1946. gadā. 1955. gadā uzsākta modernizētās versijas GAZ-51A ražošana, kas turpinājās līdz 1975. gadam. Saražotas {{sk|3481033}} visu modifikāciju vienības. Saskaņā ar padomju dokumentāciju GAZ-51 ražoja arī [[Polija]]s [[Fabryka Samochodów Ciężarowych|FSC]] rūpnīcā ([[Ļubļina|Ļubļinā]]) kā ''[[FSC Lublin-51|Lublin-51]]'', [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkorejā]] (Tokčonā) kā ''Sungri-58'' un [[Ķīna|Ķīnā]] ([[Naņdzjina|Naņdzjinā]]) nedaudz pārveidotā veidā kā ''Yuejin NJ130''. == Vēsture == === Izstrāde === 20. gadsimta trīsdesmito gadu vidū [[GAZ-АА]] jau bija novecojis un neatbilda padomju standartiem. Modeļa ''[[Ford Model AA]]'' ražošanu ASV pārtrauca jau 1931. gadā. GAZ-51 bāzes transportlīdzekļa, kas sākotnēji tika saukts par GAZ-51-420 (nevis GAZ-11-51, kā dažreiz tiek apgalvots),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://books.google.com/books?id=m8m6BwAAQBAJ&lpg=PA195 |title=Советские грузовики 1919-1945 - Дмитрий Дашко - Google Books |access-date=2022-12-20 |archive-date=2022-12-20 |archive-url=https://web.archive.org/web/20221220102833/https://books.google.com/books?id=m8m6BwAAQBAJ&lpg=PA195 |dead-url=no }}</ref> projektēšana, izmantojot no ''[[Ford Motor Company|Ford]]'' aizgūtu indeksu sistēmu (šasijas modeļa numurs — virsbūves modeļa numurs), sākās 1937. gada februārī. 1938. gada jūnijā sākās agregātu ražošana, 1939. gada janvārī — montāža, un jau maijā pirmā automašīna piedalījās ceļa testos, kas noslēdzās 1940. gada jūlijā. 1940. gada vasarā Maskavā notikušajā [[Tautsaimniecības sasniegumu izstāde|Vissavienības lauksaimniecības izstādē]] tika izstādīts GAZ-51 prototips. Veiksmīgi automašīnas testi ļāva rūpnīcai sākt gatavoties GAZ-51 sērijveida ražošanai 1941. gadā, tomēr šo procesu pārtrauca Otrā pasaules kara sākums. Līdz tam laikam rūpnīcā jau bija izveidotas vairākas GAZ-51 agregātu ražošanas līnijas ([[dzinējs]], [[sajūgs]], [[pārnesumkārba]], [[kardāns|kardāna]] savienojumi uz adatu [[gultnis|gultņiem]]), ar kurām aprīkoja citas tajos gados ražotās automašīnas. 1942. gadā projektētā GAZ-51 kravnesību palielināja no 2 līdz 2,5 tonnām, nostiprinot atsevišķus agregātus un palielinot riepu izmēru. Darbs pie jaunās automašīnas ražošanas procesa atsākās 1943. gadā. Straujā tehnoloģiju attīstība kara gados veica korekcijas GAZ-51 konstrukcijā. Galvenais konstruktors A.D. Prosvirņins radikāli pārveidoja un modificēja transportlīdzekli, un no pirmskara GAZ-51 būtībā palika tikai nosaukums. Uzkrātā pieredze sešu cilindru dzinēju ekspluatācijā kaujas transportlīdzekļos ļāva ievērojami uzlabot dzinēju un tā apkalpošanas sistēmas. GAZ-51 prototipiem sākotnēji izmantoja tādu pašu kabīni un vairākus agregātus no ekspluatācijas izņemtās ''[[Studebaker US6]]'' kravas automašīnas,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Самый первый «полстапервый» |url=https://www.gruzovikpress.ru/article/1027-gaz-51-samiy-perviy-polstaperviy/ |website=Gruzovnik Press |access-date=8 November 2024}}</ref> tomēr pēdējiem prototipiem kabīnes izskats mainījās, lai gan stils palika relatīvi nemainīgs. Konstrukcijā tika iekļauta pasaules praksē labi pārbaudīta hidrauliskā [[bremze|bremžu]] piedziņa, un tika izstrādāta modernāka un ērtāka kabīne un apdare. Palielinot [[Automašīnas riepa|riepu]] izmērus transportlīdzekļa kravnesība palielinājās līdz optimālām 2,5 tonnām. Kravas automašīnas [[pilnpiedziņa]]s versiju [[GAZ-63]] projektēja paralēli blakus esošajās montāžas līnijās. 1944. gada maijā un septembrī saražoja divus jaunus GAZ-51 modeļus (ar dažādām motora pārsega dizainiem), bet 1945. gada jūnijā — vēl divus, pirmsražošanas stadijas pārbaudē. 1945. gada 19. jūnijā GAZ-51 kopā ar citiem jaunajiem padomju transportlīdzekļiem prezentēja valdības locekļiem [[Maskavas kremlis|kremlī]]. === Ražošana === 1945. gada beigās saražoja divdesmit transportlīdzekļu izmēģinājuma partiju. Sērijveida ražošanu uzsāka {{dat|1946|1|6||bez}}. 1947. gadā GAZ-51 projektētājus kopā ar rūpnīcas galveno dizaineri A.A. Lipgartu apbalvoja ar [[Staļina prēmija|Staļina prēmiju]]. Kopš 20. gadsimta četrdesmito gadu beigām GAZ-51 montāžu papildus organizēja [[Irkutska]]s (1950—1952) un [[Odesa]]s (1948—1975) rūpnīcās. Īsā laikā GAZ-51 kļuva par visizplatītāko automobili valstī. 1958. gadā GAZ-51 gada ražošanas apjoms sasniedza savu maksimumu — vairāk nekā 173 tūkstoši vienību. Kravas automašīnu ražoja 29 gadus. Pēdējais GAZ-51A noripoja no GAZ konveijera {{dat|1975|4|2||bez}} un tika nosūtīts uz rūpnīcas muzeju. Kopsummā saražoja {{sk|3481033}} transportlīdzekļu vienības vienības, tostarp {{sk|11418}} automašīnas, kuras komplektēja Irkutskas automobiļu montāžas rūpnīcā. Polijā kravas automašīnas ''Lublin-51'' ražošana ilga no 1951. līdz 1959. gadam, un tika saražotas {{sk|17479}} transportlīdzekļu vienības.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zr.ru/archive/zr/1991/09 |title=ЗР, № 9 1991 |access-date=2015-02-13 |archive-date=2015-02-13 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150213055334/http://www.zr.ru/archive/zr/1991/09 |dead-url=no }}</ref> 1958. gadā Tokčonas automobiļu rūpnīca uzsāka GAZ-51 (ar nosaukumu ''Sungri-58'') ražošanu.<ref>КНДР строит автомобили // žurnāls «За рулем», № 12, 1974. lpp. 36</ref> Nedaudz modificēta GAZ-51 kopija ar nosaukumu ''Yuejin-134'' tika ražota no 1958. gada līdz 70. gadu vidum divās automobiļu rūpnīcās Ķīnā. Sākot ar 1955. gadu uzsāka ražot kravas automašīnas modernizēto versiju GAZ-51A. 1957. gada vasarā [[Vjačeslavs Molotovs|Molotova]] vārdu izņēma no rūpnīcas nosaukuma; turpmāk uz dzinēja pārsega sāna tika presēts uzraksts ''Горьковский автозавод'' (Gorkijas Automobiļu rūpnīca) iepriekšējā ''Автозавод имени Молотова'' (Molotova automobiļu rūpnīca) vietā. 1961. gadā sākās pēcteča [[GAZ-53]], un dažus gadus vēlāk arī [[GAZ-52]] ražošana. Uz GAZ-51 bāzes ražotajam pašizgāzējam piešķīra indeksu [[GAZ-93]]. == Konstrukcija == Daudzus tehniskus jauninājumus, ko izmantoja šajā automašīnā, padomju autoražotāji vēlāk pielietoja arī citās automašīnās. Tostarp nodilumizturīgus cilindru čaulas, kas izgatavotas no īpaša [[čuguns|čuguna]], hromētus [[virzulis|virzuļa]] gredzenus, radiatora slēģus, priekšsildītāju, ko darbina ar [[lodlampa|lodlampu]], eļļas dzesētāju, kura izmantošana ievērojami palielināja dzinēja izturību, un plānsienu bimetāla [[kloķvārpsta]]s ielikņi. GAZ-51 bija pirmais automašīnas modelis PSRS, kas veiksmīgi izmantoja tādus risinājumus, kas vēlāk kļuva vispārpieņemti kā [[alumīnijs|alumīnija]] [[cilindra galva]], dubultā eļļas filtrācija, slēgta kartera ventilācija, viegli noņemami [[bremžu trumulis|bremžu trumuļi]] un daudz kas cits. Šos tehniskos risinājumus vēlāk izmantoja arī citas autobūves rūpnīcas, jo īpaši, modernizējot [[ZIS-5]] un [[ZIS-150]] transportlīdzekļus, un GAZ-51 aizmugurējo asi vēlāk uzstādīja arī uz trīsasu [[ZIS-151]]. Ražošanas gadu gaitā automašīnu pastāvīgi modernizēja. Uzlaboja degvielas sistēmu, koka kabīne vispirms kļuva kombinēta (1950. gadā), bet pēc tam pilnībā metāla. No 1954. gada kabīni aprīkoja ar apsildi. Automašīnas pašmasa gadu no gada samazinājās, līdz 1962. gadam samazinoties līdz {{nobr|2296 kg}}. GAZ-51A, kura ražošana sākās 1955. gadā, platforma tika palielināta, uz tās tika uzstādīti salokāmi sānu borti un uzticamāka un efektīvāka [[rokas bremze]]. GAZ-51P vilcējam pirmo reizi PSRS tika izmantots hidrauliskais vakuuma bremžu pastiprinātājs. == Variācijas == Uz GAZ-51 bāzes gandrīz 30 ražošanas gadu laikā radītas neskaitāmas modifikācijas un speciāli transportlīdzekļi. Turpmākais saraksts nav pilnīgs un ir paredzēts tikai pārskata sniegšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=List of other model versions and special vehicles based on the GAZ-51 (Russian) |url=https://www.autowp.ru/gaz/51/ |access-date=8 November 2024}}</ref> * GAZ-11-51 — 1939. gada prototips ar pilnīgi atšķirīgu kabīni. * GAZ-51 — [[kravas automašīna]]s bāzes versija, masveidā ražota no 1946. līdz 1955. gadam. * GAZ-51A — kravas automašīnas bāzes versija, ražota no 1955. līdz 1975. gadam. * GAZ-51F — prototips ar uzlabotu dzinēju no 1961. gada, sērijveida ražošana netika veikta. * GAZ-51K — [[neatliekamās palīdzības mašīna]] uz GAZ-51 šasijas. * GAZ-51L — modelis ar pastiprinātu rāmi un trīs tonnu kravnesību, ražots no 1953. līdz 1975. gadam. * GAZ-51M — PMG-12 [[ugunsdzēsēju mašīna|ugunsdzēsēju mašīnu]] šasijas, ražotas no 1949. līdz 1953. gadam. * GAZ-51P — [[vilcējs]], ražots no 1956. līdz 1975. gadam uz GAZ-51A bāzes. * GAZ-51R — kravas taksometrs, kas bija piemērots arī pasažieru pārvadāšanai; ražots no 1956. līdz 1975. gadam. * GAZ-51Sch — modelis, kas degvielā izmantoja [[dabasgāze|dabasgāzi]], masveidā ražots no 1950. gada. * GAZ-63 — pilnpiedziņas divu asu (4×4) kravas automašīna ar 2 tonnu kravnesību, ražots no 1948. līdz 1968. gadam. * GAZ-93 — masveidā ražots pašizgāzējs, no 1948. līdz 1976. gadam tika ražotas vairākas versijas. Saražotas vairāk nekā {{sk|300000}} vienību. * GZA-651 — autobuss. Laika gaitā no dažādi ražotāji izstrādājuši dažādas variācijas, tostarp [[PAZ-652]] un [[RAF-251]] būvēti uz kravas automašīnas šasijas. * K-2.5-1E — mobilais celtnis, ražots no 1950. līdz 1963. gadam. * KI-51 — refrižerators, kas ražots no 1955. līdz 1958. gadam, uz GAZ-51 šasijas bāzes. * AZU-20 (51) 60А — ugunsdzēsības mašīna, ražota no 1959. līdz 1975. gadam. Uz GAZ-51 bāzes izgatavotas aptuveni 10 līdz 15 citas ugunsdzēsības mašīnas, kas aprīkotas ar grozāmām kāpnēm vai cisternu ugunsdzēsības mašīnas. * AKS 51-22 "Aremkuz" — autobuss, kas ražots Maskavā no 1950. līdz 1962. gadam, ļoti līdzīgs [[GZA-651]]. * Progress-8 — autobuss ražots speciāli [[Padomju armija]]i. * AZPT-1,8 — 1800 litru piena cisterna. * S-4M — sniega iekrāvējs. Izmantota tikai [[šasija]] un daži agregāti, savukārt [[virsbūve]] pilnībā pārveidota. Šāda veida transportlīdzekļus izmantoja no 1975. gada, pastāvēja arī dažādas citas iekrāvēju versijas. Mašīnas mērķis ir automātiski savākt [[sniegs|sniegu]] un iekraut to kravas automašīnās, izmantojot [[konveijers|konveijera]] lenti. == Galerija == <gallery> Attēls:Почтовая марка СССР № 4579. 1976. История отечественного автомобилестроения.jpg|PSRS pastmarka (1976) Attēls:Former estonian military truck.jpg|Bijušais Igaunijas Sauszemes spēku militārais transportlīdzeklis Attēls:GAZ-51 1963.jpg|Ugunsdzēsēju mašīna uz GAZ-51 šasijas Attēls:GAZ-51 during the VII Aircraft Picnic in Kraków.jpg|GAZ-51 Krakovā Attēls:Samochod (GAZ) Lublin-51.jpg|Polijā ražotais ''[[FSC Lublin-51]]'' Attēls:Gaz-51А. Gaz-51 engine 6-cylinder, ryadny, nizhneklapanny engine. Single-chamber carburetor, generator of a direct current 12В. Engine capacity of 73 h.p. (7670896354).jpg|GAZ-51 dzinējs Attēls:ГАЗ-51 старая боковина.JPG|Agrīno GAZ-51 modeļu uzraksts uz dzinēja pārsega sāna Attēls:ГАЗ-51 новая боковина.JPG|Vēlāko GAZ-51 modeļu uzraksts uz dzinēja pārsega sāna Attēls:ГАЗ-51 1955 Fire brigade version 03.jpg|Ugunsdzēsēju mašīna ar kāpnēm </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20110711080249/http://gaz51.com/ Fan-Club GAZ-51] {{ru ikona}} * [http://www.photoka.info/gaz51/ Galerija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200218124729/http://www.photoka.info/gaz51/ |date={{dat|2020|02|18||bez}} }} [[Kategorija:Padomju automobiļi]] nhmdqon0lrb3un595v0plzd64728zcl 0 601173 4486529 4284199 2026-06-25T19:28:24Z Biafra 13794 4486529 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Salas draudzes novads 1791.jpg|thumb|Salas muiža (''Holmhof'') ar Sv. Jāņa (''St. Johanis'') baznīcu un mācītājmuižu, kas apzīmēta ar krustu pie [[Varkaļi]]em (1791. gada karte)]] '''Salas muiža''' ({{val|de|Holmhof}}) bija [[Rīgas patrimoniālais apgabals|Rīgas lauku novada]] [[muiža]] tagadējā Mārupes novada [[Salas pagasts (Mārupes novads)|Salas pagastā]]. Līdz mūsdienām tās ēkas nav saglabājušās. == Vēsture == Muiža pirmo reizi dokumentos minēta 1588. gadā ar nosaukumu '''Medus muiža''' (''Honighof''). No 1636. gada Salas muižas pārziņā atradās zvejas uzraudzība [[Babītes ezers|Babītes ezerā]]. Salas muižas 18. gadsimta vidus apbūve skatāma [[Johans Kristofs Broce|J. K. Broces]] 1897. gada zīmējumā. Pēc [[1920. gada zemes reforma]]s Salas muižas zemi sadalīja 60 vienībās 854 ha kopplatībā, Salas mācītājmuižas zemi sadalīja 21 vienībā 230 ha kopplatībā.<ref>{{LKV|XIX.|37 330}}</ref> Domājams, vēlākā muižas dzīvojamā ēka nodega 1965. gadā. Saglabājusies veca dzīvojamā ēka, ku­rai pirms 1970. gada uzbūvēja vēl otro stāvu un kura nebūt vairs neizskatās pēc muižas, bet gan pēc padomju arhitektūras "brīnuma". Saglabājušās arī dažas palīgēkas.<ref>[https://manasvietas.blogspot.com/2019/06/salas-muiza-holmhof-honighof.html Salas muiža (Salasmuiža, Holmhof; Hönighof) Babītes pagastā] Līga Landsberga</ref> <gallery> BM10004Am.jpg|Salas muiža (1807) BM10010Am.jpg|Salas muiža (1807) BM10013Am.jpg|Salas muiža no [[Lielupe]]s krasta puses (1807) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}} [[Kategorija:Mārupes novads]] gmwonvkaejld64vxhoganktvvg0kj1t 0 601253 4486534 4284400 2026-06-25T19:32:35Z Biafra 13794 jāuzlabo 4486534 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Natans Barkans''', arī '''Nātans Barkāns'''<ref>[https://timenote.info/lv/Natans-Barkans timenote.info]</ref> (1923—2003) bija [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] reliģiskais darbinieks, [[Rīga]]s un [[Latvija]]s virs[[rabīns]] (1989—2003). == Dzīvesgājums == Dzimis 1923. gada 23. septembrī [[Līvāni|Līvānos]], mācījās Rīgas [[ješiva|ješivā]] un Ļubaviču ješivā [[Gostiņi|Gostiņos]]. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Otrā pasaules kara laikā 1941. gadā devās bēgļu gaitās uz [[Krievija|Krieviju]], vēlāk uz [[Vidusāzija|Vidusāziju]]. Pēc atgriešanās dzimtenē dzīvoja [[Jaunjelgava|Jaunjelgavā]] (1945—1954), pēc tam Rīgā, kur 1955. gadā uzcēla [[Mikva|mikvu]] un mēģināja organizēt ebreju kopienu. 1969. gadā Barkānam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]], kur viņš izveidoja zēnu reliģisko skolu. Kā brīvprātīgais piedalījās [[Salīdzināšanas dienas karš|Salīdzināšanas dienas karā]] (1973), bija viens no ebreju reliģiskas inteliģences fonda ''Šamir'' dibinātajiem.<ref>[http://www.lu.lv/jsc/pilsetas/zemgale/bija-tada-pilseta-fridrihstates-jaunjelgavas-ebreju-kopienas-vestures-lappuses/ Viktors Šacs. Bija tāda pilsēta. Fridrihštates-Jaunjelgavas ebreju kopienas vēstures lappuses]</ref> 1989. gadā pēc galvenā Izraēlas rabīna rīkojuma atgriezās Latvijā kā virsrabīns. Savāca daudz senu fotogrāfiju un citu materiālu un par Latvijas [[Sinagoga|sinagogām]] un rabīniem, kas kļuva par pamatu grāmatai "Latvija. Sinagogas un rabīni". Par ieguldījumu Latvijas ebreju kopienas darbības atjaunošanā un ebreju un latviešu draudzīgo sakaru attīstībā viņu apbalvoja ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]. Miris 2003. gadā 23. novembrī, apglabāts [[Jeruzāleme]]s Eļļas (Olīvu) kalnā. == Darbi == * Atmiņas (1998) * Likteņa ceļi. Skaties un atceries. Pašaizliedzība (2003) * Latvija. Sinagogas un rabīni 1918—1940 (2004) == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Barkans, Natans}} [[Kategorija:1923. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2003. gadā mirušie]] [[Kategorija:Līvānos dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas ebreji]] [[Kategorija:Rabīni]] f22h9fmfi0alakogof85aeqda4u75t3 4486538 4486534 2026-06-25T19:36:52Z Biafra 13794 4486538 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Natans Barkans''', arī '''Nātans Barkāns'''<ref>[https://timenote.info/lv/Natans-Barkans timenote.info]</ref> (1923—2003) bija [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] reliģiskais darbinieks, [[Rīga]]s un [[Latvija]]s virs[[rabīns]] (1989—2003). == Dzīvesgājums == Dzimis 1923. gada 23. septembrī [[Līvāni|Līvānos]], mācījās Rīgas [[ješiva|ješivā]] un Ļubaviču ješivā [[Gostiņi|Gostiņos]]. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Otrā pasaules kara laikā 1941. gadā devās bēgļu gaitās uz [[Krievija|Krieviju]], vēlāk uz [[Vidusāzija|Vidusāziju]]. Pēc atgriešanās dzimtenē dzīvoja [[Jaunjelgava|Jaunjelgavā]] (1945—1954), pēc tam Rīgā, kur 1955. gadā uzcēla [[Mikva|mikvu]] un mēģināja organizēt ebreju kopienu. 1969. gadā Barkanam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]], kur viņš izveidoja zēnu reliģisko skolu. Kā brīvprātīgais piedalījās [[Salīdzināšanas dienas karš|Salīdzināšanas dienas karā]] (1973), bija viens no ebreju reliģiskas inteliģences fonda ''Šamir'' dibinātajiem.<ref>[http://www.lu.lv/jsc/pilsetas/zemgale/bija-tada-pilseta-fridrihstates-jaunjelgavas-ebreju-kopienas-vestures-lappuses/ Viktors Šacs. Bija tāda pilsēta. Fridrihštates-Jaunjelgavas ebreju kopienas vēstures lappuses]</ref> 1989. gadā pēc galvenā Izraēlas rabīna rīkojuma atgriezās Latvijā kā virsrabīns. Savāca daudz senu fotogrāfiju un citu materiālu un par Latvijas [[Sinagoga|sinagogām]] un rabīniem, kas kļuva par pamatu grāmatai "Latvija. Sinagogas un rabīni". Par ieguldījumu Latvijas ebreju kopienas darbības atjaunošanā un ebreju un latviešu draudzīgo sakaru attīstībā viņu apbalvoja ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]. Miris 2003. gadā 23. novembrī, apglabāts [[Jeruzāleme]]s Eļļas (Olīvu) kalnā. == Darbi == * Atmiņas (1998) * Likteņa ceļi. Skaties un atceries. Pašaizliedzība (2003) * Latvija. Sinagogas un rabīni 1918—1940 (2004) == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Barkans, Natans}} [[Kategorija:1923. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2003. gadā mirušie]] [[Kategorija:Līvānos dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas ebreji]] [[Kategorija:Rabīni]] b4nodvo0etipkf9rwv94nddz5lbz16c 0 601261 4486548 4290240 2026-06-25T19:47:07Z Biafra 13794 4486548 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|partiju|Eiropas politisko grupu|Eiropas Tautas partija}} {{Infobox political party | name = Eiropeiskā solidaritāte | name_native = Європейська Солідарність | logo = [[Attēls:European_Solidarity_2021.svg|220px]] | colorcode = #005BBB | leader = [[Petro Porošenko]] | leader1_title = Parlamentārais līderis | leader1_name = [[Irina Heraščenko]] | leader2_title = Dibinātājs | leader2_name = [[Petro Porošenko]] | leader3_title = | leader3_name = | founded = 2014. gadā (kā [[Ukrainas Solidaritātes bloks]]), pārdēvēta 2019. gadā | predecessor = Ukrainas Solidaritātes bloks | headquarters = {{Vieta|Ukraina|Kijiva}} | student_wing = | youth_wing = ''Молодіжка ЄС'' | membership_year = 2020 | membership = ap 30 000 | ideology = * [[proeiropeisms]]<br />[[konservatīvisms]]<br />[[ukrainu nacionālisms]]<br />[[antiputinisms]] | international = [[Eiropas Tautas partija]] (asociētais loceklis) | european = [[Eiropas Tautas partija]] | colors = | position = [[Labējais centrisms]] līdz [[centriskais konservatīvisms]] | seats1_title = Vietas [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]] | seats1 = {{Infobox political party/seats|27|450|hex=#005BBB}} | seats2_title = Vietas reģionu padomēs | seats2 = | website = {{URL|https://eurosolidarity.org}} | seats3_title = | }} '''"Eiropeiskā solidaritāte"''' ({{val|uk|Європейська Солідарність}}) ir [[Ukraina]]s [[politiskā partija]], kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]]. Partija pārstāv proeiropeisku, konservatīvu un nacionāli orientētu politiku, aizstāvot Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un [[NATO]]. Sākotnēji partija tika izveidota 2014. gadā kā Petro Porošenko bloks "Solidaritāte" (''Блок Петра Порошенка "Солідарність"''), taču 2019. gadā tika pārdēvēta par "Eiropeisko solidaritāti". Partija sevi pozicionē kā [[labēji centriska]] spēku, kas iestājas par demokrātiskām vērtībām, tiesiskumu, valsts aizsardzību un pretošanos [[Krievija]]s agresijai. Eiropeiskā solidaritāte uzskata Ukrainas nākotni par cieši saistītu ar [[Rietumu pasaule|Rietumu pasauli]] un iestājas pret Krievijas ietekmi Ukrainas politikā un sabiedrībā. Partijas atbalsts ir īpaši spēcīgs Ukrainas rietumu un centrālajos reģionos, kā arī lielākajās pilsētās. "Eiropeiskā solidaritāte" ir viena no galvenajām opozīcijas partijām pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]. Tā pārstāvēta arī daudzās vietējās pašvaldībās. Starptautiski partija ir saistīta ar [[Eiropas Tautas partija|Eiropas Tautas partiju]] kā asociētais loceklis. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Politiskās partijas]] q1a3s9c5u23j65ri6s5o5175udqrad0 0 601270 4486550 4284498 2026-06-25T19:48:50Z Biafra 13794 4486550 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Transporta vienības infokaste |nosaukums = ''Ikarus 260'' |fona krāsa = #007C06 |attēls = [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|250px]] |attēls paraksts = Ikarus 260 [[Miškolca|Miškolcā]], 2014. gads |salons = |salons paraksts = |ražotājs = ''[[Ikarus]]'' |rūpnīca = |aizvietoja = |konstruēts kad = 1970 |ražots no līdz = 1972–2003 |vienības izmaksas = |modifikācijas = |garums = |platums = |augstums = 11[[metri|m]] |pašmasa = 16[[tonnas|t]] |grīdas tips = augsta |durvju skaits = 2–3 |dzinējs = ''[[Rába Járműipari Holding|Rába]]''-D2156НМ6U un D10UTSLL155E1 |dzinēja jauda = |maksimālais ātrums = 90 km/h |sēdvietu skaits = 22 |stāvvietu skaits = 75 |pasažieri kopā = 107 |izmanto = }} '''''Ikarus 260''''' ir augstās grīdas trīsdurvju [[Autobuss|autobusu]] modelis, kas paredzēts pilsētas un [[priekšpilsēta]]s sabiedriskā transporta pārvadājumiem. To no 1971. līdz 2002. gadam ražoja [[Ungārija]]s autobusu ražotājs ''[[Ikarus]]'', kas ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais rūpnīcas modelis. == Vēsture == Modelim bija augstās grīdas virsbūve, motors tika iebūvēts zem grīdas, lai ietaupītu vietu un panāktu labāku svara sadalījumu. Projektēšana sākās 1966. gadā, un galvenais izstrādātajs bija Lāzlo Finta, kurš strādāja arī pie iepriekšējiem Ikarus 556 un Ikarus 180 modeļiem. Pirmie trīs prototipi no ''Mátyásföld'' rūpnīcas izbrauca 1970. gadā, bet sērijveida ražošana sākās 1972. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ikarus 260 |url=https://old-ikarus.hu/elsaut_ik260.htm |website=old-ikarus.hu}}</ref> [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome|SEPP]] valstīs Ungārija bija vadošais autobusu ražotājs un pieprasījums pēc jaunā modeļa strauji pieauga. Ārpus Ungārijas lielākie importētāji bija [[Padomju Savienība]] un [[Vācijas Demokrātiskā Republika]]; PSRS piegādātie autobusi tika nokrāsoti dzeltenā krāsā. Modelis nonāca arī ārpus [[dzelzs priekškars|dzelzs priekškara]] un transportlīdzekļi tika eksportēti uz [[Islande|Islandi]] un [[Taivāna (sala)|Taivānu]]. Ungārijā šis modelis guva ilgtermiņa panākumus. Ikviens autobusu uzņēmums izmantoja Ikarus 260, lai apkalpotu savus pilsētas, priekšpilsētas un dažkārt pat starppilsētu autobusu maršrutus. 1980. gados Ikarus 260 kopā ar tā posmaino pilsētas analogu ''[[Ikarus 280]]'' un starppilsētu analogiem ''[[Ikarus-250|Ikarus 250]]'' un ''[[Ikarus 266]]'' bija gandrīz vienīgie autobusu modeļi, kurus sabiedrība izmantoja braukšanai. 1980. gadu beigās rūpnīca pievērsa maz uzmanības novecojošā 260. modeļa pēcteča ''Ikarus 415'' izstrādei, jo bija pārliecināta par ''Ikarus 260'' modeļa panākumiem. ''Ikarus'' ieguldīja daudz līdzekļu autobusu pārbūvē, lai nomainītu savu Ungārijas un padomju partneru novecojušos autobusu parkus, un, salīdzinot ar oriģinālajiem autobusiem, kas ražoti 70. gadu sākumā, tika piemērotas tikai nelielas optiskās atšķirības. Lai gan īstermiņā plāns izdevās, modernizācijas trūkums vēlāk radīja nopietnas sekas. 1990ю gados rūpnīca eksperimentēja ar modernizētu 200. sērijas modeļu versiju, kuras kulminācija bija ''Ikarus Classic'' sērija. Šis modelis bija populārs Ungārijas piepilsētas un starppilsētu uzņēmumos, taču tas nespēja piesaistīt uzmanību, jo starptautiskajam tirgum bija pārāk novecojis. Pēdējais ''Ikarus 260'' izgatavots 2002. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} == Bibliogrāfija == * Gerlei Tamás, Kukla László, dr. Lovász György: Az Ikarus évszázados története. Budapest: Maróti Könyvkereskedés és Könyvkiadó Kft. 2008. ISBN 9789639005853 == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} [[Kategorija:Ikarus autobusi]] [[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā]] h9v8gmgcw7w3utpexk4ezrxzoro6o30 0 601286 4486566 4472635 2026-06-25T20:09:27Z Biafra 13794 4486566 wikitext text/x-wiki '''Kafija Zviedrijā''' tika ieviesta 17. gadsimta beigās, un mūsdienās kafija ieņem nozīmīgu lomu [[Zviedrijas kultūra|zviedru kultūrā]], ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cafely.com/blogs/research/which-country-consumes-the-most-coffee|title=Coffee Consumption by Country 2025: Lifetime Data & Statistics|website=cafely.com|access-date=2025-05-25|language=en}}</ref> un atšķirīga kafijas pauzes tradīcija, kas pazīstama kā ''[[Fika]]''. == Vēsture == [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|thumb|Apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, Stokholma, 1930. gads]] === Pirmsākumi === Kafiju Zviedrijā ieveda 17. gadsimta vidū. 1657. gadā zviedru diplomāts Klāss Rolambs (''Claes Rålamb'') sastapās ar kafiju diplomātiskās misijas laikā [[Konstantinopole|Konstantinopolē]]. Viņš to aprakstīja kā "vārītu pupiņu dzērienu", ko lieto karstu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://a43.se/en/history/swedens-coffee-history-began-in-gothenburg/|title=Sweden's Coffee History Began in Gothenburg - A43 Coffee|access-date=2025-05-25|date=2020-06-17|language=en|archive-date=2025-08-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20250822033851/https://a43.se/en/history/swedens-coffee-history-began-in-gothenburg/}}</ref> Neskatoties uz šo agrīno pieminējumu, kafija Zviedrijā neguva tūlītēju popularitāti.<ref>{{publikācijas atsauce|last=Svanberg |first=Ingvar |date=April 1993 |title=Coffee in Sweden: A question of morality, health, and economy |url=https://www.researchgate.net/publication/233125537 |journal=Food and Foodways |volume=5(3):239-254}}</ref> Pirmais reģistrētais kafijas sūtījums ieradās 1685. gadā [[Gēteborga|Gēteborgā]].<ref name=":0" /> Sākotnēji kafiju uzskatīja par ārstniecības līdzekli un to pārdeva [[Aptieka|aptiekās]]. Tās augstā cena ļāva to iegādāties tikai bagātākajām šķirām. [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Karalis Kārlis XII]], uzturoties [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[18. gadsimts|18. gadsimta]] sākumā, iemīlēja kafiju un pēc atgriešanās ieviesa [[Turku kafija|turku kafijas]] pagatavošanas paņēmienus, veicinot tās izplatību Zviedrijā.<ref name=":0" /> === Ierobežojumi === Kafijas patēriņš savos agrīnajos gados saskārās ar pretestību. Kritiķi kā [[Kārlis Linnejs]] brīdināja par tās ietekmi uz veselību,<ref>{{atsauce |last=Brown |first=Carolina |title=6. At the coffee table |date=2024-07-15 |work=Comfortable Everyday Life at the Swedish Eighteenth-Century Näs Manor |pages=243–274 |url=https://www.degruyter.com/document/doi/10.1515/9789048562381-009/html |access-date=2025-01-09 |publisher=Amsterdam University Press |language=en |doi=10.1515/9789048562381-009 |isbn=978-90-485-6238-1}}</ref> iestājoties par augu alternatīvām,<ref name=":1">{{publikācijas atsauce |last=Hodacs |first=Hanna |date=November 2023 |title=Substituting Coffee and Tea in the Eighteenth Century: A Rural and Material History with Global Implications |url=https://www.cambridge.org/core/journals/journal-of-global-history/article/substituting-coffee-and-tea-in-the-eighteenth-century-a-rural-and-material-history-with-global-implications/AF5822BA9E60F38A96FF85956F1F7765 |journal=Journal of Global History |language=en |volume=18 |issue=3 |pages=461–480 |doi=10.1017/S1740022823000086 |issn=1740-0228}}</ref> kamēr ekonomiskās bažas, tostarp negatīvā [[tirdzniecības bilance]], ko radīja eksotisku "greznību", tai skaitā kafijas, imports,<ref name=":1" /> noveda pie valdības aizliegumiem. Karalis [[Gustavs III]] bija pret kafiju, uzdodot veikt eksperimentu par tās ietekmi.<ref name="NyTeknik">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nyteknik.se/nyheter/it_telekom/allmant/article247458.ece|title=Gustav IIIs odödliga kaffeexperiment|last=Sempler|first=Kaianders|publisher=[[Ny Teknik]]|access-date=6 February 2012|date=15 March 2006|language=sv|trans-title=Gustav III's immortal coffee experiment|archive-url=https://web.archive.org/web/20121001015448/http://www.nyteknik.se/nyheter/it_telekom/allmant/article247458.ece|archive-date=1 October 2012}}</ref> Starp 1756. un 1823. gadu kafiju aizliedza piecas reizes,<ref>{{publikācijas atsauce |last1=Knutsson |first1=Anna |last2=Hodacs |first2=Hanna |title=When coffee was banned: strategies of labour and leisure among Stockholm's poor women, 1794–1796 and 1799–1802 |date=2023-05-04 |url=https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/03585522.2021.2000489 |journal=Scandinavian Economic History Review |volume=71 |issue=2 |pages=176–198 |doi=10.1080/03585522.2021.2000489 |issn=0358-5522}}</ref> taču šie aizliegumi bija lielākoties neefektīvi. Kafijas patēriņš turpinājās, aizlieguma periodā izveidojoties pazemes biedrībām, kas zināmas kā "kafijas ģildes".<ref>{{Ziņu atsauce |title=How coffee travelled from Ethiopia to Sweden and became a national tradition |url=https://www.polestar.com/global/news/how-coffee-travelled-from-ethiopia-to-sweden-and-became-a-national-tradition/ |date=2024-03-01 |access-date=2025-01-09}}</ref> Ierobežojumus atcēla 1823. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2018-07-02 |title=Once upon a time, when coffee was illegal in Sweden... say what now? |url=https://www.thelocal.se/20180702/why-coffee-was-banned-in-sweden-five-times |access-date=2025-01-09 |website=The Local Sweden |language=en}}</ref> [[Attēls:Coffee for sale in a Swedish shop 1951 (JOKAUAS2 797-1).tif|thumb|Kafija pārdošanā zviedru veikalā 1951. gadā]] === Plašā popularitāte === Kafija Zviedrijā pakāpeniski guva popularitāti, līdz 1850. gadam kļūstot par ikdienas produktu pat starp strādniekiem un lauku nabagiem. Kamēr ''[[brännvin]]'' (degvīns) varēja destilēt mājās, kafijas pupiņas bija jāimportē. Tāpēc lauku zviedri bieži lietoja kafijas bāzes vai kafijai līdzīgus dzērienus līdz piecām reizēm dienā, pagarinot savus kafijas krājumus ar vietējiem aizstājējiem, piemēram, žāvētu [[Parastais cigoriņš|cigoriņa saknīti]], graudiem, kas sajaukti ar sīrupu, vai mīklu, kas pagatavota no [[rudzi]]em un [[Kartupelis|kartupeļiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Gershon |first=Livia |date=2022-11-21 |title=The Swedish-American Coffee Tradition |url=https://daily.jstor.org/the-swedish-american-coffee-tradition/ |access-date=2025-01-09 |website=JSTOR Daily |language=en}}</ref> Šajā laikā atturības kustība un jaunie alkohola noteikumi pārveidoja alkohola lietošanas paradumus Zviedrijā. [[alkoholiskie dzērieni|Alkohola]] lietošana darba stundās kļuva sociāli nepieņemama, un strādnieki to aizstāja ar kafiju. Šīs pārmaiņas noveda pie kafejnīcu uzplaukuma, un līdz 1887. gadam [[Stokholma|Stokholmā]] darbojās gandrīz 800 kafejnīcas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Sweden's alcohol policy |url=https://theabsolutgroup.com/legacy/post/lo-smith-english/swedens-alcohol-policy/ |access-date=2025-01-09 |website=The Absolut Group |language=en}}</ref> Dzelzs plīts ieviešana [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] padarīja mājas [[kafijas pagatavošana|kafijas pagatavošanu]] pieejamu, un kafija kļuva par neatņemamu zviedru mājsaimniecības sastāvdaļu. Šajā laikā sāka veidoties kultūras tradīcija ''Fika''.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce |last=emmaaxelsson |date=2021-08-24 |title=The history of fika |url=https://fikatrail.com/about-fika/the-history-of-fika/ |access-date=2025-03-23 |website=fikatrail |language=en}}</ref> == Kafijas kultūra Zviedrijā mūsdienās == === ''Fika'' === {{Pamatraksts|Fika}}[[Attēls:FIKA, Norton Road, Hove 2023-09-02.jpg|thumb|Zviedru tematiska kafejnīca ar nosaukumu ''Fika'' Braitonā, Apvienotajā Karalistē]] ''Fika'' ir labi nostiprinājusies tradīcija zviedru [[kafijas kultūra|kafijas kultūrā]], ko raksturo īpaša pauze, kuras laikā indivīdi lieto kafiju, parasti kopā ar [[maizīte|maizītēm]] vai [[kūka|kūkām]], sociālā vidē.<ref>{{Ziņu atsauce |title=Swedish Coffee and Culture |url=https://www.nescafe.com/gb/coffee-culture/knowledge/swedish-coffee |access-date=2025-01-09 |website=Nescafé}}</ref> ''Fika'' uzskata par sociālu institūciju, kas mudina apstāties starp ikdienas uzdevumiem. Tā ir plaši izplatīta darba vietās, mājās un kafejnīcās visā Zviedrijā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce |last=Hotson |first=Elizabeth |title=Is this the sweet secret to Swedish success? |url=http://www.bbc.com/capital/story/20160112-in-sweden-you-have-to-stop-work-to-chat |date=12 January 2016 |access-date=2 February 2017 |publisher=BBC}}</ref> Šai praksei, kas radusies no vārda "kafija" ({{val|sv|kaffe}}) [[slenga inversija]]s rezultātā, ir vēsturiskas saknes, kas datējamas ar 19. gadsimta beigām.<ref name=":4" /> Tradicionāli ''fika'' notiek noteiktos laikos, piemēram, vidusrītā un pēcpusdienā, lai gan mūsdienu apstākļos tā var notikt neformālāk. Dažas zviedru darba vietas veicina ''fika'' caur īpašām kopīgām telpām, un dažos gadījumos ''fika'' pauzes ir skaidri iekļautas darba līgumos.<ref name=":6">{{Ziņu atsauce |last=Harper |first=Leah |date=2023-11-08 |title=Fika, four-week holidays – and zero overtime: Sweden's stunningly healthy work culture |url=https://www.theguardian.com/lifeandstyle/2023/nov/08/fika-four-week-holidays-and-zero-overtime-swedens-stunningly-healthy-work-culture |access-date=2025-03-23 |work=The Guardian |language=en |issn=0261-3077}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=A Quick Read During Fika |url=https://www.swedenabroad.se/en/embassies/south-africa-pretoria/current/news/embassy-newsletter-issue-1 |date=2 Aug 2023 |first1=Hakan |last1=Juholt |access-date=2025-03-23 |website=Sweden Abroad |language=en |archive-date=2025-04-22 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250422074248/https://www.swedenabroad.se/en/embassies/south-africa-pretoria/current/news/embassy-newsletter-issue-1 }}</ref> Kafiju, ko lieto ''fika'' laikā, bieži papildina konditorejas izstrādājumi, piemēram, [[kanēļa ruļļi]] vai citi cepti produkti, tostarp sezonas izstrādājumi, piemēram, [[Safrāns|safrāna]] maizītes un [[semla]] kūciņas, lai gan var iekļaut arī sāļus variantus.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce |date=Jan 3, 2023 |title=Swedish Fika: Sweden's 'Premium Coffee Break' Explained |url=https://www.forbes.com/sites/davidnikel/2023/01/03/swedish-fika-swedens-premium-coffee-break-explained/?sh=286700035ec1 |access-date=2025-03-23 |website=Forbes |first1=David |last1=Nikel |archive-date=2023-09-13 |archive-url=https://archive.today/20230913233554/https://www.forbes.com/sites/davidnikel/2023/01/03/swedish-fika-swedens-premium-coffee-break-explained/?sh=286700035ec1 }}</ref> [[21. gadsimts|21. gadsimtā]] ''fika'' koncepts guvis starptautisku atzinību, ar tradīcijai iedvesmotām kafejnīcām, kas atvērtas pilsētās visā pasaulē.<ref name=":7" /><ref name=":5" /> To saista arī ar darba produktivitāti, jo pētījumi liecina, ka regulāras pauzes veicina efektivitāti un labklājību.<ref name=":6" /> === Patēriņš === [[Attēls:Coffee shop in Göteborg railway station, Sweden .jpg|thumb|Kafejnīca [[Gēteborga]]s dzelzceļa stacijā]] Zviedrija ir starp augstākajām kafijas patērētājvalstīm pasaulē, ar vidējo patēriņu aptuveni {{nobr|8,2 kg}} uz vienu iedzīvotāju gadā.<ref>{{Ziņu atsauce |title=Per Capita Coffee Consumption in Sweden |url=https://www.statista.com/statistics/424179/per-capita-coffee-consumption-in-sweden/ |website=Statista |access-date=2025-01-09}}</ref> Filtrētā kafija paliek populārākā pagatavošanas metode, lai gan [[espreso]] bāzes dzērieni ir guvuši popularitāti.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce |last=Andersson |first=Karl |date=2023-10-15 |title=Nordic Coffee Culture Explained: From Fika to Kask |url=https://nordicperspective.com/culture/nordic-scandinavian-coffee-drinking-culture-explained |access-date=2025-01-09 |website=Nordic Perspective |language=en}}</ref> Vēl viens vēsturisks kafijas pagatavošanas veids Zviedrijā, kas joprojām ir izplatīts [[Ziemeļzviedrija|Ziemeļzviedrijā]], ir ''kokkaffe'' jeb vārītā kafija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2014-01-26 |title=Typically Swedish: Kokkaffe (Boiled Coffee) - Five Euro Food |url=https://homesweetsweden.com/typically-swedish-kokkaffe-boiled-coffee-giveaway/ |access-date=2025-01-09 |website=Home Sweet Sweden |last1=Charles |language=en}}</ref> Šis process ietver ūdens un rupji maltas kafijas pievienošanu katlā vai pannā, to novārīšanu, un pēc tam ieliešanu tasē vai kolbā.<ref name=":2" /> Zviedri parasti dod priekšroku vidējam līdz tumšam grauzdējumam,<ref name=":2" /> tomēr specializētās kafijas popularitāte pēdējos gados ir augusi. Kafejnīcas ar mākslinieciskām pagatavošanas metodēm un mikro-grauzdētavām kļuvušas izplatītākas.<ref name=":3"/> == Nozare == [[Attēls:Gevalia, Gävle 04.jpg|thumb|''[[Gevalia]]'' kafijas grauzdētava [[Jēvle|Jēvlē]]]] Zviedrijas kafijas nozares gada grauzdēšanas apjoms ir aptuveni {{sk|88000}} tonnu, kas veido apmēram 5% no [[Eiropas Savienība]]s kopējā apjoma. Nozari veido lielo grauzdētavu un mazāku mikro-grauzdētavu sajaukums.<ref name=":3">{{Ziņu atsauce |title=The Scandinavian market potential for coffee |date=23 April 2024 |url=https://www.cbi.eu/market-information/coffee/scandinavia/market-potential |website=CBI Ministry of Foreign Affairs |access-date=2025-01-09}}</ref> Četri lielākie uzņēmumi, kas dominē Zviedrijas kafijas tirgū:<ref name=":3" /> * ''[[Gevalia]]'', kas pieder ''[[JDE Peet's]]'', ar mītni [[Jēvle|Jēvlē]], ir aptuveni 40% tirgus daļas. * ''Zoégas'', kas pieder ''[[Nestlé]]'', ar mītni [[Helsingborja|Helsingborjā]], ir aptuveni 20% tirgus daļas. * ''[[Löfbergs]]'', ar galveno biroju [[Kārlstade|Kārlstadē]], ir aptuveni 15% tirgus daļas. * ''Arvid Nordquist'', ar mītni [[Stokholma|Stokholmā]], ir aptuveni 9% tirgus daļas. Šie uzņēmumi galvenokārt importē zaļas kafijas pupiņas caur [[Gēteborgas osta|Gēteborgas]] un [[Jēvle osta|Jēvle]] ostām. Mazākās grauzdētavas un mikro-grauzdētavas, kas specializējas specializētajā kafijā, veido atlikušo tirgus daļu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=What is fika? |url=https://traveltrade.visitsweden.com/why-sweden/inspiration/swedish-culture/swedish-culture-lifestyle/ |website=visitsweden.com |accessdate={{dat|2025|6|27||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Zviedrijas kultūra]] [[Kategorija:Kafija]] kcsmknol6clbawio96u4io27m9xx5qt 0 601303 4486555 4284691 2026-06-25T19:59:07Z Biafra 13794 4486555 wikitext text/x-wiki '''Metabolīti''' (no {{val|el|μεταβολίτης}} (''metabolítes'')) ir [[ķīmiskā viela|ķīmiskās vielas]], kas [[vielmaiņa]]s laikā rodas [[organisms|organismā]]. Tie var būt vielmaiņas starpprodukti vai galaprodukti, un bieži vien ir mazas [[molekula]]s. Metabolītiem ir dažādas lomas: * enerģijas ražošana, * [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[tauki|tauku]] un [[DNS]] molekulu uzbūvēšana, * signālu pārraide starp šūnām, * atkritumproduktu izvadīšana.<ref>[https://tezaurs.lv/metabol%C4%ABts:1 Tēzaurs — metabolīts]</ref><ref>[https://medlineplus.gov/ency/article/002258.htm Metabolite. MedlinePlus. Linda J. Vorvick.] {{en ikona}}</ref> == Iedalījums == Metabolītus iedala primāros un sekundāros metabolītos. === Primārie metabolīti === [[Attēls:Ethanol-2D-flat.svg|alt=Etanola molekulas struktūrformula|thumb|[[Etanols|Etanola]] molekulas struktūrformula]] '''[[Primārie metabolīti]]''' ir vielas, kas tieši iesaistītas organisma augšanā, attīstībā un [[vairošanās]] procesos. Tie ir būtiski normālu fizioloģisko procesu nodrošināšanai. Kā piemēru primāriem metabolītiem var pieminēt spirtus, piemēram [[etanols|etanolu]]. === Sekundārie metabolīti === '''[[Sekundārie metabolīti]]''' ir organiskas vielas, ko ražo dzīvie organismi, bet kurām nav tiešas nozīmes organismu augšanā, attīstībā vai vairošanā. Daudziem no sekundārajiem metabolītiem ir nozīme aizsardzības mehānismos, darbojoties kā [[antibiotikas|antibiotikām]] vai ražojot [[pigments|pigmentus]].<ref>[https://bio.libretexts.org/Bookshelves/Microbiology/Microbiology_(Boundless)/17%3A_Industrial_Microbiology/17.01%3A_Industrial_Microbiology/17.1C%3A_Primary_and_Secondary_Metabolites LibreText Biology] {{en ikona}}</ref><ref>[https://bigenc.ru/c/metabolity-3e8f65 Lielā krievu enciklopēdija] {{krieviski}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vielmaiņa]] t2zzxb1dvnpvnheeso7k3zzvvqydbbn 0 601306 4486617 4468833 2026-06-26T03:59:48Z Biafra 13794 4486617 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} [[Attēls:Fika latte.jpg|thumb|Mūsdienīga fika telpās [[kafejnīca|kafejnīcā]] ar [[kafijas latte|kafijas ''latte'']], kūku un [[tēja|tēju]]]] '''''Fika''''' ir [[Zviedrijas kultūra|zviedru kultūras]] [[tradīcija]], kas nozīmē atpūtas pauzi kombinācijā ar [[kafija]]s, [[tēja]]s vai citu dzērienu lietošanu un bieži vien ar kafijas maizītēm, sviestmaizēm vai citiem našķiem. ''Fika'' var notikt, piemēram, [[kafejnīca|kafejnīcā]] vai [[konditoreja|konditorejā]], [[darba vieta|darba vietā]], kā baznīcas kafijas pauze, mājās un arī ārpus telpām. Fika parasti ir saistīta ar sociālajām attiecībām, lai gan ir iespējams ''fikot'' vienatnē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.isof.se/download/18.35b6217817c119d563b2bf24/1634644315931/Fr%C3%A5gelista%20-%20Fika%20(2016).pdf|title=Fikadags. Frågelista nr 32|publisher=Institutet för språk och folkminnen|access-date=2025-05-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kafferosterietkoppar.se/kop/kaffebonor/svensk-fika/|title=Svensk fika är mer än en kaka till kaffet • Kafferosteriet Koppar|website=kafferosterietkoppar.se|access-date=2025-05-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sverigesradio.se/artikel/nu-far-man-inte-fika-och-ata-tillsamans-med-andra-i-kopcentrum|title=Nu får man inte fika och äta tillsammans med andra i köpcentrum - Radio Sweden på lätt svenska|last=Radio|first=Sveriges|website=www.sverigesradio.se|access-date=2025-05-25|date=2021-03-01|language=sv|archive-date=2025-05-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20250525164849/https://www.sverigesradio.se/artikel/nu-far-man-inte-fika-och-ata-tillsamans-med-andra-i-kopcentrum}}</ref> Vārdu "fika" lieto gan kā darbības vārdu, gan lietvārdu. ''Fika'' [[21. gadsimts|21. gadsimtā]] tiek izmantota, lai reklamētu [[Zviedrija|Zviedriju]] un zviedru sabiedrības kultūru globāli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lnu.se/mot-linneuniversitetet/aktuellt/nyheter/2024/fika-en-vardefull-symbol-for-sverige/|title=Fika – en värdefull symbol för Sverige|website=Lnu.se|access-date=2025-05-25|date=2024-09-30|language=sv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://studyinsweden.se/blogs/2023/12/01/fika-culture-in-sweden-and-why-its-super-important/|title=Fika culture in Sweden and why it's super important!|last=Annamaria|website=Study in Sweden|access-date=2025-05-25|date=2023-12-01|language=en}}</ref> == Definīcija un izplatība == Pastāv dažādi ''fika'' veidi. Daļēji tā var būt pauze no darba, bet arī brīvā laika aktivitāte un veids, kā iepazīt kādu, piemēram, kā alternatīva [[randiņš|randiņiem]] vai [[tikšanās|tikšanās reizēm]]. Pilnvērtīgs lielāks ēdiens kā [[pusdienas]] vai [[vakariņas]] pats par sevi netiek saukts par ''fika''. Tomēr var "fikot" tieši pēc ēdienreizes, ko dažreiz sauc "paņemt fiku pie ēdiena". ''Fika'' var būt daļa no uzmanības izrādīšanas vai godināšanas un tad parādīties vārdu salikumos kā "dzimšanas dienas fika", "'kāzu fika" vai "bēru fika". Vārdu salikums "ātrā fika" atrodams Zviedrijas Akadēmijas vārdnīcā un tiek aprakstīts kā "ikdienišķs". To lieto gan par īsu ''fika'' pauzi, gan par [[recepte|receptēm]] ''fika'' maizītēm un tamlīdzīgiem produktiem, kas ir ātri pagatavojami. === ''Fika'' darba vietās === ''Fika'' parasti sastopama zviedru [[darba dzīve|darba dzīvē]] kā "fika pauze" vai "fika atpūta"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://foretagskallan.se/kaffe-bullar-och-sju-sorters-kakor/|title=Det svenska fikat|website=Företagskällan|access-date=2025-05-25|date=2020-10-13|language=sv-SE}}</ref> — ''fika'' kopā ar [[kolēģis|kolēģiem]]. Bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi [[priekšpusdiena]]s vidū (aptuveni plkst. 9:00-10:00) un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū (aptuveni plkst. 14:00-15:00), bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām. Pauze ir daļa no apmaksātā darba laika, un darba vietā to var pavadīt [[fika telpa|''fika'' telpā]] vai [[pusdienu telpa|pusdienu telpā]]. Šī tradīcija tiek uzskatīta par daļu no [[Zviedrijas kultūra|zviedru kultūras]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/worklife/article/20160112-in-sweden-you-have-to-stop-work-to-chat|title=Is this the sweet secret to Swedish success?|website=www.bbc.com|access-date=2025-05-25|date=2016-01-13|language=en-GB}}</ref> Tiek uzskatīts, ka zviedru fika tradīcija dod iespēju plašākai viedokļu apmaiņai un labākai izpratnei darba kolēģu starpā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.arbetsmiljoupplysningen.se/Amnen/Rast-och-paus/|title=Rast och paus - Arbetsmiljöupplysningen|website=web.archive.org|access-date=2025-05-25|date=2018-03-05|archive-date=2018-03-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20180305202514/http://www.arbetsmiljoupplysningen.se/Amnen/Rast-och-paus/}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Fika på Altanen år 1932, PS-184-228 (1).jpg|thumb|Divas sievietes fiko uz balkona 1932. gadā]] === Kafijas ienākšana Zviedrijā === {{Pamatraksts|Kafija Zviedrijā}} 1657. gadā karalis [[Kārlis X Gustavs]] nosūtīja politiķi un diplomātu Klāsu Rolambu uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] sarunām ar sultānu. Sarunas neizdevās, bet ceļojuma laikā Klāss Rolambs kļuva par pirmo zviedru, kas nogaršoja [[Kafija|kafiju]]. Fika kultūra tomēr tiek saistīta ar kafijas ieviešanu Zviedrijā 1685. gadā, kad pirmā kafija ieradās Zviedrijā. Sākumā kafiju pārdeva aptiekās ar mērķi atvieglot slimības. Kafija pēc tam guva savu lielo izrāvienu [[18. gadsimts|18. gadsimta]] sākumā, kad [[Kārlis XII]] ieviesa šo dzērienu Zviedrijā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://popularhistoria.se/vardagsliv/mat-dryck/sa-blev-kaffet-sveriges-nationaldryck|title=Förbjuden böna blev nationaldryck|last=Griberg|first=Sara|website=Populär Historia|access-date=2025-05-25|date=2018-01-20|language=sv}}</ref> === 18. gadsimts līdz 20. gadsimta 70. gadiem === 18. gadsimtā kafija kļuva par populāru dzērienu un baudīšanas līdzekli pilsētas iedzīvotāju un muižniecības vidū. 1740. gadā viena skālmārciņa (skålpund) kafijas maksāja piecdesmit taleru vara naudā, kas atbilda zemnieka strādnieka visai gada algai un radīja kafijas dzeršanas augsto statusu. 18. gadsimta vidū tika ieviesti vairāki kafijas dzeršanas aizliegumi: 1756.—1759., 1794.—1796., 1799.—1802. un 1817.—1823. gadā.<ref name=":0" /> 18. gadsimta sākumā [[Stokholma|Stokholmā]] atvēra pirmo kafijas namu, un 1728. gadā pilsētā bija piecpadsmit [[kafijas nams|kafijas namu]]. Kafijas namos dzēra ne tikai kafiju, bet arī alu un degvīnu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://smakasverige.se/nyheter/nyhetsarkiv/2022-08-18-den-svenska-fikakulturen|title=Den svenska fikakulturen {{!}} {{!}} Smaka Sverige|website=smakasverige.se|access-date=2025-05-25|date=2022-08-18|language=sv}}</ref> 18. gadsimtā varas iestādes uzskatīja, ka Stokholmas kafejnīcas ir problemātiskas alkohola pasniegšanas dēļ. Kafija bija dārgāka nekā alus, vīns un stiprie alkoholiskie dzērieni. Kad apmeklētāji iereiba, tas bija cēlonis kautiņiem un troksnim. Daudzi viesi arī spēlēja kārtis par naudu, kas bija aizliegts. Sākotnējiem kafijas namiem tādēļ bija vairāk kopīga ar krodziņiem nekā ar mūsdienīgajām kafejnīcām. Stokholmā 19. gadsimta 80. gados bija vairāk nekā 800 kafejnīcu, kurās tika pasniegts alkohols un 30, kur varēja arī pirkt kafiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://stockholmskallan.stockholm.se/teman/stockholm-ater/fika-glass-och-godis/|title=Fika, glass och godis|last=redaktion|first=Stockholmskällans|website=Stockholmskällan|access-date=2025-05-25|date=2025-04-03|language=sv}}</ref> Sākumā kafijas namus apmeklēja galvenokārt augstākā šķira. Galvenokārt vīrieši no augstākās šķiras pavadīja daļu sava brīvā laika kafijas namos, kur diskutēja par politiku un spēlēja vieglas spēles. 19. gadsimtā sāka parādīties vairāk publisko vietu ar kafijas pasniegšanu, vienlaikus arvien vairāk sāka patērēt kafiju mājās. Kafijas dzeršana 19. gadsimtā izplatījās no cilvēkiem ar augstu statusu līdz tam, ka kafija kļuva pieejama arī mazāk turīgiem sabiedrības slāņiem. Tādējādi kafija kļuva par tautas dzērienu 19. gadsimta otrajā pusē, un to dzēra gandrīz tikpat daudz kā degvīnu. Kad restorāni, darba vietas un baznīcas sāka pasniegt kafiju dažādos pasākumos, šis dzēriens kļuva arī par sociālu aktivitāti. Kopš tā laika kafijas patēriņš ir audzis, īpaši sieviešu vidū, izņemot kara laika periodus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://foretagskallan.se/bonan-som-tog-svenskarna-med-storm/|title=Bönan som tog svenskarna med storm|website=Företagskällan|access-date=2025-05-25|date=2020-04-15|language=sv-SE}}</ref> 19. gadsimtā bija ierasts, ka kafiju daļēji vai pilnībā vārīja no kafijas nogulsnēm vai gatavoja ar kafijas aizstājēju. Aizstājējs varēja, piemēram, sastāvēt no [[zirņi]]em, [[parastais cigoriņš|cigoriņa]] saknēm, [[graudaugi]]em vai cietām, mazām rudzu maizītēm. Tos cepa, grauzdēja un samīkstināja, lai vai nu sajauktu ar īstajām kafijas pupiņām, vai aplietu. Kafijā bieži izmantoja ādas gabalu kafijas attīrīšanai. Ādas gabals, kas pievilka duļķes, parasti bija žāvētas zivs ādas gabals. 20. gadsimta sākumā kļuva ierasts kafijā pievienot kafijas krējumu vai saldo krējumu.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.matkult.se/brod/olika-sorters-brod/kaffebrod-och-kalasbrod.html|title=Kaffebröd och kalasbröd - Matkult|website=www.matkult.se|access-date=2025-05-25|language=sv}}</ref> Zviedri patērēja visvairāk kafijas pasaulē laikposmā no 1920. līdz 1970. gadam. Kafija ir svarīga fika sastāvdaļa, un iemesls, kāpēc Zviedrijā patērēja vairāk kafijas nekā citās valstīs, bija tas, ka zviedri kafiju dzēra mājās, kamēr citur pasaulē kafiju biežāk dzēra publiskajās vietās.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diva-portal.org/smash/get/diva2:938261/FULLTEXT01.pdf|title=En vardagsföreteelse med kulturarvsstatus?|last=Arklind|first=Josefin}}</ref> === Kafijas maizīšu attīstība === Pirms 19. gadsimta bija ierasts cept smalkmaizītes, kas vārītas taukos, piemēram, ''rosette'' cepumus un ''klenät'' maizītes, bet arī kliņģerus un [[parastais anīss|anīsa]] maizītes. Dažreiz izmantoja arī īpašus rīkus cepšanai pār atklātu uguni. Dzelzs vafeļu gatavotājs, ''rånjärn'' un [[munkpanna]] bija ierasti šajā laikā. 19. gadsimta beigās sāka veidoties tas, ko 21. gadsimtā sauc par kafijas maizītēm Zviedrijā. Tas bija saistīts ar palielinātu [[presēts raugs|presētā rauga]], [[kviešu milti|kviešu miltu]] un [[cukurs|cukura]] pieejamību, kā arī to, ka dzelzs plītis kļuva pieejamākas.<ref name=":1" /> Zviedrijā kviešu miltu pieejamība ilgu laiku bija saistīta ar svētkiem un turīgām ģimenēm. Kvieši neiztur aukstumu, un tādēļ kviešu audzēšana nevarēja paplašināties tālāk par Dienvidzviedriju līdz pat 18. gadsimta vidum. Valsts ziemeļu daļā tā vietā izmantoja auzas, miežus vai rudzus. 19. gadsimta otrajā pusē kviešu milti kļuva pieejami visiem sabiedrības slāņiem. Kvieši 21. gadsimtā kļuva par dominējošo maizes graudu ar vislabākajām cepšanas īpašībām no visiem graudaugiem. 19. gadsimta 50. gados sākās arī rauga industriālā ražošana Esperēdā (Äsperöd), [[Skones lēne|Skones lēnē]]. Gan industriālajai cepšanai, gan mājas vajadzībām raugs bija ļoti svarīgs un efektīvs. Ap 19. gadsimtu [[cukurs]] bija prece ar ļoti ekskluzīvu un augstu vērtību. 19. gadsimta 70. gados sāka ražot biešu cukuru, un vietējā [[cukurbietes|cukurbiešu]] audzēšana pieauga, kas palielināja cukura pieejamību, ko varēja izmantot fika maizītēs. 19. gadsimtā dzelzs plītis kļuva ļoti izplatītas un radīja priekšnoteikumus plašākai konditorejas izstrādājumu gatavošanai, tostarp mājas apstākļos. Pēdējais minētais tomēr bija aizliegts laikā no 1430. līdz 1840. gadiem. Tolaik [[Cunfte|cunftu]] sistēmai bija [[monopols]] uz cepšanu. Tikai pēc cunftu sistēmas izzušanas atļāva cept mājās. Dzelzs plīts krāsns nebija piemērota lielajai maizes cepšanai, bet tā labi derēja kūku cepšanai. Saistībā ar palielināto pieejamību radās daudzas kūku receptes. Mūsdienīgai fika kultūrai raksturīgas kafijas maizītes ir, piemēram, cukurkūka, kanēļmaizīte, princeses kūka, šokolādes bumbiņa un dažādas sīkkūciņas. === Kafijas uzņemšanas tradīcija === [[Attēls:Fika vid Gästgivaregården i Svartå PS-184-190.jpg|thumb|Fika pie viesnīcas Svartā 1950. gados.]] Saistībā ar kafijas lietošanas pieaugumu, 18. gadsimtā radās fenomens ''[[kafijas uzņemšana]]''. Kafijas uzņemšanās sievietes satikās, piedāvājot kafiju un septiņu veidu kūkas. Mājsaimniecēm šāda pulcēšanās pildīja svarīgu funkciju un daudzām bija vienīgā iespēja apmainīties ar pieredzi un satikties ar citām sievietēm. Sieviešu sabiedrība mājās varēja tikt uztverta kā drauds sociālajai kārtībai, kur vīrietim vajadzēja būt pilnīgai kontrolei. Kafijas uzņemšana bija arī iespēja, kad mājsaimniecības varēja sevi parādīt. Kafijas uzņemšana ir pirmais fenomens, kas līdzīgs mūsdienu fikai. Šis fenomens dažādās formās pastāvēja jau 18. gadsimta beigās, bet kafijas uzņemšana ar mājās ceptām kūkām 20. gadsimtā kļuva par standarta veidu, kā cilvēki satikās Zviedrijā. Uzskata, ka vārdu salikums ''kafijas uzņemšana'' radies no tā, ka uzaicinājuma laikā sievietes plēsa vecu audumu lupatās vai spilvenu pildījumam, vienlaikus dzerdamas kafiju un sarunājoties. Tā tika apvienots patīkamais ar lietderīgo, kamēr tika baudītas saimnieces ceptās kūkas. Uzaicinājuma forma ar kafiju un dažādu veidu kūkām 18. gadsimtā bija paredzēta tikai augstākās šķiras dāmām. Dažkārt tika aicināts arī mācītājs, un viņam paredzēja īpašu, skaistāku audeklu zem kafijas trauku komplekta — tā saukto mācītāja audeklu. Kafijas uzņemšanas vēlāk 19. gadsimtā kļuva ierastas vairākos sabiedrības slāņos, kad vietējā [[cukurbiete|cukurbiešu]] audzēšana pazemināja cukura cenu, kā arī dzelzs plīts atviegloja cepšanu mājās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://popularhistoria.se/vardagsliv/mat-dryck/kafferepet-hanat-natverk-for-hemmafruar|title=Sockret fick fart på kafferepen|last=Griberg|first=Sara Griberg|website=Populär Historia|access-date=2025-05-25|date=2017-03-10|language=sv}}</ref> Kafijas uzņemšanas laikā saimniecei, saskaņā ar pieņemtajām normām, vajadzēja pulcēt viesus ap dekoratīvu galdu ar rakstainiem porcelāna traukiem, izšūtu galdautu, ziediem vāzē un dāsnu piedāvājumu ar kūkām, mīkstajām kūkām un sīkkūciņām. Klasiskā kafijas uzņemšana bieži sākās ar to, ka saimniece piedāvāja mīkstās kūkas, piemēram, smilšu kūku vai ruleti, lai pēc tam beigtu ar septiņu veidu sīkkūku šķīvi. Saskaņā ar tradīciju sievietēm bija jāņem pa vienai no katra veida, un atteikšanās no kāda veida liecināja par izglītības un audzināšanas trūkumu. Kafijas uzņemšana pēc tam noslēdzās ar kūku. 20. gadsimtā kūkas ļoti atšķīrās ar garnējumu un veidu. 50. gados pieprasītas bija mokas kūka, ''Sans rival'' un ''Casablancatårta''. Kad sievietes tikās ikdienā uz šūšanas pulciņiem, drīkstēja pasniegt tikai vienu mīksto kūku un trīs veidu sīkkūciņas. 20. gadsimta otrajā pusē zviedri pārgāja uz konditorejas izstrādājumu pirkšanu veikalā, tā vietā lai ceptu mājās. Tā rezultātā kafijas uzņemšanas forma paplašinājās un tika aizstāta ar daudzveidīgāku fikošanu mājās, kafejnīcā un darbā. === Tradīcijas demokratizācija === 20. gadsimta kafijas tradīcijas sabiedrībā ir skaidrs piemērs tam, kā saldie konditorejas izstrādājumi, kurus iepriekš uzskatīja par ekskluzīviem statusa objektiem, tika demokratizēti un ieauga vairāku sabiedrības slāņu sociālajā dzīvē. Ideālajai kafijas uzņemšanai 20. gadsimta vidū patiešām bija tās pašas izcilās īpašības kā turīgo ekskluzīvajiem deserta galdiem 19. gadsimtā. Vēsturiski zviedri dzēra relatīvi lielus daudzumus kafijas, un kafijas dzeršana pirmām kārtām notika mājās. Sākumā to izmantoja tikai turīgie iedzīvotāji un sievietes. Dāmas augstākajos sabiedrības slāņos pulcējās kafijas uzņemšanās pilsoņu mājās, lai nododotos pļāpām pie kafijas tasītes un rokdarbiem. No 19. gadsimta vidus kafijas patēriņš izplatījās vairākos sabiedrības slāņos un kļuva par alternatīvu alkoholiskajiem dzērieniem, kas iepriekš raksturoja sabiedrības svinības. Tradicionālie alkoholiskie dzērieni bija dažādi alus veidi — bēru ceremonijām, ražas svinībām un pat vājš alus bērniem. Laika gaitā kafijas svinības kļuva par standarta formu pienācīgai dzīvei sabiedrībā. Tomēr laukos skaisti konditorejas izstrādājumi kafijas svinībās parādījās ar aizkavēšanos. Tur tā vietā pasniedza sausas lietas kā grauzdiņus, ko mērcēt kafijā, vai cukura gabaliņu, ko sūkāt. 20. gadsimta pirmajā pusē palielinoties kviešu miltu un cukura piedāvājumam, kombinācijā ar mūsdienīgākām plītīm, pakāpeniski kļuva ikdienišķi cept smalkmaizītes un saldas kūkas zviedru mājsaimniecībās. 40. gados cepšana bija kaut kas, ko sagaidīja no katras mājsaimnieces. 1945. gadā iznāca grāmata ''[[Septiņu veidu kūkas (grāmata)|Septiņu veidu kūkas]]'', kurai sekoja jauni izdevumi — 87. izdevums tika izdots 2005. gadā. Receptēm grāmatā vajadzēja būt viegli lasāmām, lētām un gardām. Grāmata bija pielāgota parastai mājsaimniecei un ikdienas dzīvei. Laika posmā no 1920. gada līdz 1960. gadam kafejnīcām Zviedrijā bija ziedu laiks, un pēc tam to popularitāte nedaudz samazinājās. Iemesls bija sabiedrības attīstība, kas radīja augstāku dzīves līmeni un to, ka kļuva ierastāk satikties mājās. Ģimenes locekļu skaits samazinājās, un cilvēki dzīvoja lielākos dzīvokļos ar vairāk istabām. Kļuva arī ierastāk satikties mājās pie televizora, tā vietā, lai satiktos vietējās iestādēs. === Konditoreju kultūra === 19. gadsimtā tam, kurš gribēja pirkt smalkākas konfektes un konditorejas preces, vajadzēja vērsties pie ''cukura maiznieka''. Pirmie cukura maiznieki jau 17. gadsimtā tika ievesti no kontinenta, lai veiktu amatu zviedru galma dzīves vajadzībām, kur viņiem vajadzēja ražot ekskluzīvus cukura izstrādājumus karaliskajām ceremonijām un banketiem. 60. gados cukura maiznieki organizējās savā amata biedrībā, un 19. gadsimtā bija aptuveni 40 darbojošos cukura maiznieku dažādās adresēs Stokholmā. Gadsimta gaitā nodibinājās arī cukura maizniecības darbības mazākajās pilsētās, bet daudzās vietās to nebija nemaz. Daudzi no apmācītajiem [[konditors|konditoriem]] nāca no [[Vācija]]s un [[Šveice]]s, un vairāki Stokholmas meistari bija izglītoti [[Francija|Francijā]]. Sākumā cukura maiznieki vadīja tirdzniecību parastā pārdošanas būdā, bet 30. gados tika ieviests kontinentālāks modelis saldumu un kafijas maizīšu pārdošanai. Cukura maiznieki sāka iekārtot savus veikalus saskaņā ar ārzemju normām — ar galdiem un krēsliem, kur klientiem tika piedāvāta vieta ēšanai un dzeršanai. Telpas parasti iekārtoja līdzīgā stilā ar noteiktiem standarta elementiem. Šeit piederēja grezns iekārtojums ar garām konditorejas vitrīnām, lieliem spoguļiem zelta rāmjos, izšūtiem aizkariem, lustrām, ziedu aranžējumiem, maziem apaļiem marmora galdiem un polsterētām sēdmēbelēm, kas apvilktas ar sarkanu samtu. Pie saldumiem pasniedza kafiju, tēju, liķierus un vīna maisījumus. Tādējādi bija nodibināta pirmā īstā konditoreja. Konditorejas 19. gadsimtā dažos gadījumos tika sauktas par [[šveicārija|šveicārijām]], jo sākumā šveicāriešu cukura maiznieki dominēja šajā jomā. Neskatoties uz kultūras un sociālajām sabiedrības izmaiņām, kas pārformēja cilvēku dzīves apstākļus, 21. gadsimta konditorejas veidotas aptuveni tāpat kā 19. gadsimtā. Klasiskā konditoreja, kurā atrodas vitrīnas ar konditorejas izstrādājumiem, mazi galdi un polsterētas mēbeles, kur var satikties un fikot, ir saglabāta līdz pat 21. gadsimtam. ==== Izklaides konditorejās ==== Konditorejas piedāvāja arī izklaidi. Kafejnīcās apmeklētāji varēja baudīt kafiju un saldumus, vienlaikus lasot uz vietas pieejamās avīzes. Dažreiz bija pieejamas arī sabiedrības spēles, [[biljards]], [[šahs]] un [[azartspēles]]. Bija arī konditorejas, kas rīkoja burvju priekšnesumus un lugas, kā arī muzikālu vakara izklaidi. Tādā veidā Stokholmas cukura maiznieki kļuva par savdabīgiem izklaides organizētājiem, un viņu saldumi un fika maizītes sistemātiski tika saistītas ar izklaidi, greznību un sabiedrisko dzīvi. Konditorejās klienti varēja ērti sēdēt, labi paēst un dzert, nodarboties ar lasīšanu, cilvēku vērošanu un sarunāšanos. Saldumu pirkšana tātad nozīmēja iespēju izbaudīt visu sociālo un fizisko telpu ar visu, ko tas ietver, un konditoreju attīstība tāpēc bija svarīga komponente zviedru fika kultūrai. ==== Pieejamība Stokholmā ==== 19. gadsimtā cukura maiznieku adreses Stokholmā bija koncentrētas ap divu veidu pilsētas vidēm — pie pastaigu ceļiem parkos un atpūtas vidēs, un pie elegantajiem komerciālajiem kvartāliem centrā. Konditorejas atradās gar Karalienes ielu (Drottninggatan), virzienā uz Valdības ielu (Regeringsgatan) ar dārgiem veikaliem apkārt un uz Ziemeļu tiltu pie Brunkebergstorga laukuma. Konditorejas tālāk varēja atrast [[Zviedrijas dārzkopības biedrība|Zviedrijas dārzkopības biedrībā]], Karaļa dārzā un [[Bercelija parks|Bercelija parkā]]. Izklaides iestādes darbojās arī vairākās [[Jūrgordena]]s konditorejās. ==== Augstākās šķiras dominēšana ==== Stokholmas konditorejas atradās gar apgabaliem, kur dominēja augstākā šķira, un Stokholmas publiskā fika kultūra bija koncentrēta uz noteiktu iedzīvotāju daļu. Cukura maiznieku [[nomas līgums|nomas līgumos]] bieži tika norādīts, ka konditorejas bija paredzētas "aprūpētai pilsoniskai publikai", nevis "īstajai strādnieku šķirai un neizglītotajai tautai". Cilvēki, kas apmeklēja konditorejas, tiek atkārtoti aprakstīti kā "kungi un dāmas" vai "kundzības" no "elegantās pasaules". Rēķinu grāmatas no Landeļa konditorejas uz Stora baznīcas nogāzes dod ainu par turīgu klientūru, ko raksturo bankieri, [[vairumtirgotājs|vairumtirgotāji]], [[ierēdnis|ierēdņi]], [[muižniecības ģimenes]], [[profesors|profesori]] un personas galma amatos. Konditorejas vēlāk paplašinājās citās pilsētas daļās, uz piepilsētām un strādnieku rajoniem. Saldumi kopā ar izklaides aktivitātēm tātad kļuva pieejami vairāk cilvēkiem sabiedrībā. Konditorejas apmeklēšana kļuva par tautas ikdienas prieku. Arī jaunieši 50. gados sāka uzturēties konditorejās, lai satiktos. ==== Sievietes vieta konditorejās ==== Saskaņā ar 19. gadsimta uzskatu, vīrietis bija saistīts ar publisko telpu un sieviete ar privāto mājas sfēru. Turīgai sievietei nepienācās parādīties Stokholmas publiskajās vietās bez vīra, jaunkundzes vai vecākas sievietes radinieces pavadības. 19. gadsimta lielākajā daļā konditorejas apmeklēja galvenokārt vīrieši — gan kompānijās, gan vienatnē. Gadsimtu mijā 1900. gadā tomēr notika izmaiņas kafejnīcu un fika kultūrā. Konditoreja kļuva arī par vietu, kur pilsoniskās sabiedrības sievietes varēja uzturēties vienatnē, nezaudējot savu labo reputāciju. Šīs iepriekš vīriešu dominētās telpas pakāpeniski pārveidojās par vietām, kur arī sievietes jutās ērti un varēja atnākt bez pavadoņiem, lai baudītu fiku un sarunas. Pirms šīm pārmaiņām sieviete, kas kafejnīcā ieradās viena, riskēja tikt uzskatīta par tikumiski apšaubāmu vai nepieklājīgu. Apmeklējot konditorejas 20. gadsimtā, sievietes sāka izaicināt pastāvošās sabiedrības normas, tādējādi iegūstot iespēju baudīt savu brīvo laiku un dzīves priekus. Sākumā tās bija galvenokārt sievietes, kas piederēja Stokholmas augstākajiem slāņiem, kas izmantoja un tikās sieviešu telpās. Sievietes no strādnieku šķiras tā vietā strādāja kā oficiantes, pat kad kafejnīcas bija vīriešu dominētas. No sievietēm, kas apmeklēja kafejnīcas, tika sagaidīts, ka viņas būs respektablas. Tā kā sieviešu telpas bija vieta sievietēm no augstākiem sabiedrības slāņiem, tas kļuva acīmredzams.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diva-portal.org/smash/get/diva2:1576272/FULLTEXT01.pdf|title=När kvinnorna tog plats på caféerna|last=Lidberg|first=Maria Karlsson|access-date=2025-05-25|date=2021}}</ref> Iekļaujošāka konditoreju kultūra kļuva par paraugu valsts mazākajām pilsētām. [[Visbija|Visbijā]] sieviešu sabiedrība tika piesaistīta Centrālajai kafejnīcai, kurai bija sava ieeja un sava istaba, kas veltīta pilsētas sievietēm. [[Kalmara|Kalmarā]] arī atvēra Kungu un Dāmu kafejnīcu, kur dāmas un kungi visos laikos tika apkalpoti ar fiku atsevišķās istabās. [[Attēls:I trädgården.jpg|thumb|upright|Ārpus telpu fika agrā vasarā.]] === Darba vietu kultūra === 19. gadsimtā kafijas kultūra izplatījās uz vairākām tikšanās vietām, un kafija nostiprinājās arī darba tirgū. Pakāpeniski fika kļuva sinonīms ar plānotajām darba pauzēm gan priekšpusdienās, gan pēcpusdienās. Fika pauze darba vietā kļuva par sākumu darba dzīves demokratizācijai. Fika pauzē patiešām tikās visi uzņēmuma dalībnieki, gan izpilddirektors, gan darba vadītājs, un sarunājās kopā. Īsā brīdī dienas laikā hierarhijas tika nolīdzinātas, un fikojot kopā atvērās iespēja sarunām starp kolēģiem. == Etimoloģija == [[Attēls:Fika in the grass.jpg|thumb|Fika dabā, tā sauktais [[pikniks]].]] Vārds ''fika'' ar nozīmi ''dzert kafiju'' ir dokumentēts [[zviedru valoda|zviedru valodā]] kopš 1910. gada.<ref>[[Zviedrijas Enciklopēdiskā vārdnīca]]</ref> Saskaņā ar [[Hermans Palms|Hermana Palma]] grāmatu ''Slepenās valodas Zviedrijā'' (1910), šo vārdu lietoja [[cietums|cietumā]] [[Longholmen|Longholmenā]], kā arī Stokholmas [[skursteņslauķis|skursteņslauķi]]. Viņi lietoja arī vārdu ''fikhäck'' kafejnīcas apzīmēšanai, kur ''häck'' nozīmē ''māja'' ceļojošo tirgotāju ([[knalle|knallāru]]) [[koda valoda|slepenajā valodā]], kas pazīstama kā [[mōnsing]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://libris.kb.se/bib/9588562|title=LIBRIS - Månsing :|website=web.archive.org|access-date=2025-05-25|date=2023-04-08|archive-date=2023-04-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20230408191934/http://libris.kb.se/bib/9588562}}</ref> Valodnieks [[Larss-Gunars Andersons]] skaidro, ka vārds ''fika'' izveidojies, pārstatot zilbes vārdā ''kaffi'' (kas ir vecāka forma vārdam ''kaffe'' jeb "kafija"). Šādu zilbju pārstatīšanu sauc par atpakaļslengu ([[backslang]]). Vēlāk no šī darbības vārda radās lietvārds ''fik'', apzīmējot "kafejnīcu" vai "konditoreju". [[Malunga|Malungā]], Dalarnā, ādas apstrādātāji savulaik lietoja īpašu slepeno valodu, sauktu par [[ādas apstrādātāju valodu]]. Šajā valodā tika mainīta zilbju secība un skaņas Malungas dialektā. Šo valodu turpināja saglabāt un izplatīt [[ceļojošie tirgotājs|ceļojošie tirgotāji]], un vēl 1913. gadā to dokumentēja [[Ola Banbergs]], veicot pētījumus Rietumdalarnā. Pēc Banberga pierakstiem, kafiju šajā valodā sauca par "fäka" vai "fik" (atvasināts no dialektālā vārda ''kaffä''), bet kafijas kannu dēvēja par "fäkanapa". Banbergs uzskata, ka vārds "fika" nav obligāti cēlies tikai no [[Stokholmas slengs|Stokholmas slenga]], bet tam varētu būt arī cita izcelsme. Interesanti, ka līdzīgs process vērojams arī franču slengā [[verlan]], kur vārds ''féka'' tiek lietots standarta franču vārda "café" (kafija) vietā. Mūsdienu zviedru valodā sastopamas abas dzimtes formas: ''ett fika'' (nekatrā dzimtē) un ''en fika'' (vīriešu dzimtē), ko apstiprina gan [[Zviedrijas Akadēmijas vārdnīca par zviedru valodu|SAOL]] (2015), gan [[Zviedru vārdnīca, ko izdod Zviedrijas Akadēmija|SO]] (2021). Kā darbības vārdu to loka formās ''fikade'' (pagātnē) un ''fikat'' (divdabja formā). == Kafejnīcu ķēdes == Kafejnīcu un konditoreju ķēžu dibināšana Zviedrijā 20. gadsimtā ir ietekmējusi fika kultūru un kafejnīcas dzīvi Zviedrijā. Tā vietā, lai sēdētu un baudītu fiku, var ņemt līdzi kafiju papīra krūzē ceļā uz darbu, sanāksmi vai pastaigā. Darbojošās kafejnīcu ķēdes Zviedrijā 21. gadsimtā ir, piemēram, [[Espresso House]], [[Wayne's Coffee]], [[Gateau]] un [[Coffeehouse by George]].<ref name=":2" /> == Fika dienas == Zviedrijā ir tradīcija svinēt tematiskās dienas, kas saistītas ar dažādu konditorejas izstrādājumu veidiem. Vecākās tematiskās dienas, kas saistītas ar kristīgajām tradīcijām, ir, piemēram, [[tauku otrdiena]] un [[vafeļu diena]]. Ir arī tematiskās dienas, kas radušās citiem mērķiem. {| class="wikitable" |+ !Nosaukums !Datums |- |[[Sīkkūka|Sīkkūciņas]] diena |6. janvāris |- |[[Burkānu kūka]]s diena |3. februāris |- |[[Tauku otrdiena]] |3. februāris—9. marts |- |[[Punša rullīts|Punša rullīša]] diena |7. marts |- |[[Mazarīns (konditorejas izstrādājums)|Mazarīna]] diena |13. marts |- |[[Kūka]]s diena |14. marts |- |[[Budapeštas konditorejas izstrādājums|Budapeštas konditorejas izstrādājuma]] diena |1. maijs |- |[[Šokolādes bumbiņa]]s diena |11. maijs |- |[[Mafins|Mafina]] diena |27. maijs |- |[[Princeses kūka]]s diena |14. jūlijs |- |[[Rullēta kūka|Rullētās kūkas]] diena |9. augusts |- |[[Biskvīts|Šokolādes biskvīta]] diena |9. septembris |- |[[Kanēļmaizītes diena]] |4. oktobris |- |[[Limpiga kūka|Limpīgās kūkas]] diena |7. novembris |- |[[Piparkūka]]s diena |9. decembris |} == Citas nozīmes == Vārds fika pastāv un ir pastāvējis zviedru valodā [[homonīms|ar citām nozīmēm]] ilgi pirms tas sāka apzīmēt augstāk minēto fenomenu. Darbības vārds "fika" pastāv ar, cita starpā, nozīmēm "steigties, traukties, ātri doties (kaut kur)", "būt dedzīgi aktīvam, (dedzīgi) censties", "būt dzīvīgām vēlmēm, tiekties pēc, stāvēt pēc". Šis fika atrodams izteicienos kā "ziņkārīgs" un "fika pēc (kaut kā)". Paralēli pastāv vārda fika lietojums, kur nozīme ir tikai "kafija", kā "tase fika" (tase kafijas). Arī auglis [[vīģe]] senākos laikos tika dēvēts "fika". == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Zviedrijas kultūra]] [[Kategorija:Kafija]] kjhhioo7midjrdn10j0bvvp2ta4j6ca 0 601313 4486558 4423020 2026-06-25T20:01:15Z Biafra 13794 preciz. 4486558 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2025. gada maijs}} [[Attēls:Shipping routes red black.png|thumb|300px|Mūsdienu komerciālā kuģniecība pasaules okeānos]] '''Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma''' ir pasaules lielāko reģistrēto tirdzniecības kuģu flotu saraksts, kurš sarindo karoga valstis pēc to kuģu [[Bruto tonnāža|bruto]] (BT) un [[Dedveita tonnāža|dedveita]] (DWT) tonnāžas. Saraksts ir veidots pamatojoties uz [[Apvienotās Karalistes valdība]]s un [[Apvienotās Karalistes Transporta ministrija|Transporta ministrijas]] ikgadējo [[jūra]]s kuģniecības statistiku. Tas ir pabeigts un pareizs uz 2024. gada beigām.<ref name="CA">[https://www.gov.uk/government/statistical-data-sets/shipping-fleet-statistics World fleet registered vessels (FLE05)] HM Government, 2025. gada 26. februāris. Skatīts: 2025. gada 17. maijā</ref> [[Libērija|Libērijai]], [[Panama|Panamai]] un dažām citām valstīm ir īpaši liela tirdzniecības flote. Tas ir tādēļ, ka lielu daļu no tās vada ārvalstu uzņēmumi (piemēram tādi, kuri atrodas [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] vai [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]). Šādas valstis dēvē par [[Ērtais karogs|ērto karogu]] valstīm. Piemēram, lai arī [[Apvienotās Karalistes tirdzniecības flote|Apvienotās Karalistes tirdzniecības flotē]] ir 9 miljoni BT jeb tikpat 9 miljoni DWT, patiesās Apvienotās Karalistes tirdzniecības flotes intereses sastāda 124,5 miljonus BT un 152,9 miljonus DWT kuģu.<ref>[https://www.gov.uk/government/statistical-data-sets/shipping-fleet-statistics Trading fleets and ships (FLE01)] HM Government, 2025. gada 26. februāris. Skatīts: 2025. gada 21. maijā</ref> Lielā mērā šeit iekļautas Apvienotās Karalistes tirdzniecības flotes intereses [[Britu aizjūras teritorijas|Britu aizjūras teritorijās]] un bijušajās [[Britu impērija|kolonijās]]. == Saraksts == {| class="sortable wikitable" style="text-align: left" !Nr. !! Valsts (vai teritorija)!! Bruto tonnāža (miljoni)<ref name="CA"/> !! Dedveita tonnāža (miljoni)<ref name="CA"/> |- style="height: 25px;" |align=left| ||'''Pasaule'''|| 1 566 || 2 310 |- style="height: 25px;" |align=left| 1 || {{karogs|Libērija}} || 266 || 416 |- style="height: 25px;" |align=left| 2 ||{{karogs|Panama}}|| 239 || 367 |- style="height: 25px;" |align=left| || {{karogs|Eiropas Savienība}} || 231 || 294 |- style="height: 25px;" |align=left| 3 || {{karogs|Māršala Salas}} || 182 || 297 |- style="height: 25px;" |align=left| 4 || {{karogs|Honkonga}} ([[Ķīna]]) || 131 || 202 |- style="height: 25px;" |align=left| 5 || {{karogs|Singapūra}} || 102 || 149 |- style="height: 25px;" |align=left| 6 || {{karogs|Malta}} || 86 || 112 |- style="height: 25px;" |align=left| 7 || {{karogs|Ķīna}} || 66 || 104 |- style="height: 25px;" |align=left| 8 || {{karogs|Bahamu Salas}} || 51 || 55 |- style="height: 25px;" |align=left| 9 || {{karogs|Grieķija}} || 33 || 53 |- style="height: 25px;" |align=left| 10 || {{karogs|Japāna}} || 32 || 43 |- style="height: 25px;" |align=left| 11 || {{karogs|Portugāle}} (Madeiras Starptautiskais kuģu reģistrs) || 26 || 35 |- style="height: 25px;" |align=left| 12 || {{karogs|Dānija}} || 23 || 26 |- style="height: 25px;" |align=left| 13 || {{karogs|Kipra}} || 23 || 34 |- style="height: 25px;" |align=left| 14 || {{karogs|Indonēzija}} || 21 || 29 |- style="height: 25px;" |align=left| 15 || {{karogs|Dienvidkoreja}} || 17 || 21 |- style="height: 25px;" |align=left| 16 || {{karogs|Norvēģija}} || 17 || 19 |- style="height: 25px;" |align=left| 17 || {{karogs|Itālija}} || 12 || 7 |- style="height: 25px;" |align=left| 18 || {{karogs|Irāna}} || 12 || 21 |- style="height: 25px;" |align=left| 19 || [[Apvienotās Karalistes Kroņa īpašumi]] || 11 || 19 |- style="height: 25px;" |align=left| 20 || {{karogs|Barbadosa}} || 11 || 18 |- style="height: 25px;" |align=left| 21 || {{karogs|Indija}} || 10 || 17 |- style="height: 25px;" |align=left| 22 || {{karogs|Bermuda}} ([[Apvienotā Karaliste]]) || 10 || 6 |- style="height: 25px;" |align=left| 23 || {{karogs|Francija}}<ref>[https://www.itfseafarers.org/en/resources/flags-convenience Flags of Convenience] International Transport Workers' Federation. Skatīts: 2025. gada 23. maijā</ref> || 10 || 10 |- style="height: 25px;" |align=left| 24 || {{karogs|Krievija}} || 10 || 13 |- style="height: 25px;" |align=left| 25 || {{USA}} || 9 || 11 |- style="height: 25px;" |align=left| 26 || {{karogs|Saūda Arābija}} || 9 || 17 |- style="height: 25px;" |align=left| 27 || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || 9 || 9 |- style="height: 25px;" |align=left| 28 || {{karogs|Vācija}} || 8 || 9 |- style="height: 25px;" |align=left| 29 || {{karogs|Vjetnama}} || 7 || 11 |- style="height: 25px;" |align=left| 30 || {{karogs|Antigva un Barbuda}} || 6 || 9 |- style="height: 25px;" |align=left| 31 || {{karogs|Nīderlande}} || 6 || 6 |- style="height: 25px;" |align=left| 32 || {{karogs|Malaizija}} || 5 || 6 |- style="height: 25px;" |align=left| 33 || {{karogs|Turcija}} || 5 || 6 |- style="height: 25px;" |align=left| 34 || {{karogs|Ķīnas Republika}} || 4 || 6 |- style="height: 25px;" |align=left| 35 || {{karogs|Filipīnas}} || 4 || 5 |- style="height: 25px;" |align=left| 36 || {{karogs|Kaimanu Salas}} ([[Apvienotā Karaliste]]) || 3 || 6 |- style="height: 25px;" |align=left| 37 || {{karogs|Brazīlija}} || 3 || 5 |- style="height: 25px;" |align=left| 38 || {{karogs|Taizeme}} || 3 || 5 |- style="height: 25px;" |align=left| 39 || {{karogs|Kuveita}} || 3 || 5 |- style="height: 25px;" |align=left| 40 || {{karogs|Kanāda}} || 2 || 3 |} Statistikas datus par tirdzniecības flotu lielumu dod arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konference (''United Nations Conference on Trade and Development, UNCTAD'').<ref>[https://unctadstat.unctad.org/insights/theme/107 Maritime transport data insights] United Nations Conference on Trade and Development, 2024. gada 5. jūnijs. Skatīts: 2025. gada 23. maijā</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.cia.gov/the-world-factbook/field/merchant-marine/country-comparison/ CIP pasaules faktu lapas tirdzniecības flotes šķirklis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250523094340/https://www.cia.gov/the-world-factbook/field/merchant-marine/country-comparison/ |date={{dat|2025|05|23||bez}} }} Valstu sadalījums pēc tirdzniecības kuģu skaita. Parasti kuģu kopējā tonnāža tiek uzskatīta par svarīgāku lielumu nekā kuģu skaits. {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] [[Kategorija:Kuģu tipi]] 7satoj49fu31hvrw1ccv14x0owgq49z 4486618 4486558 2026-06-26T04:03:54Z Biafra 13794 4486618 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2025. gada maijs}} [[Attēls:Shipping routes red black.png|thumb|300px|Mūsdienu komerciālā kuģniecība pasaules okeānos]] '''Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma''' ir pasaules lielāko reģistrēto tirdzniecības kuģu flotu saraksts, kurš sarindo karoga valstis pēc to kuģu [[Bruto tonnāža|bruto]] (BT) un [[Dedveita tonnāža|dedveita]] (DWT) tonnāžas. Saraksts ir veidots pamatojoties uz [[Apvienotās Karalistes valdība]]s un [[Apvienotās Karalistes Transporta ministrija|Transporta ministrijas]] ikgadējo [[jūra]]s kuģniecības statistiku. Tas ir pabeigts un pareizs uz 2024. gada beigām.<ref name="CA">[https://www.gov.uk/government/statistical-data-sets/shipping-fleet-statistics World fleet registered vessels (FLE05)] HM Government, 2025. gada 26. februāris. Skatīts: 2025. gada 17. maijā</ref> [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela tirdzniecības flote. Tas ir tādēļ, ka lielu daļu no tās vada ārvalstu uzņēmumi (piemēram tādi, kuri atrodas [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] vai [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]). Šādas valstis dēvē par [[Ērtais karogs|ērto karogu]] valstīm. Piemēram, lai arī [[Apvienotās Karalistes tirdzniecības flote|Apvienotās Karalistes tirdzniecības flotē]] ir 9 miljoni BT jeb tikpat 9 miljoni DWT, patiesās Apvienotās Karalistes tirdzniecības flotes intereses sastāda 124,5 miljonus BT un 152,9 miljonus DWT kuģu.<ref>[https://www.gov.uk/government/statistical-data-sets/shipping-fleet-statistics Trading fleets and ships (FLE01)] HM Government, 2025. gada 26. februāris. Skatīts: 2025. gada 21. maijā</ref> Lielā mērā šeit iekļautas Apvienotās Karalistes tirdzniecības flotes intereses [[Britu aizjūras teritorijas|Britu aizjūras teritorijās]] un bijušajās [[Britu impērija|kolonijās]]. == Saraksts == {| class="sortable wikitable" style="text-align: left" !Nr. !! Valsts (vai teritorija)!! Bruto tonnāža (miljoni)<ref name="CA"/> !! Dedveita tonnāža (miljoni)<ref name="CA"/> |- style="height: 25px;" |align=left| ||'''Pasaule'''|| 1 566 || 2 310 |- style="height: 25px;" |align=left| 1 || {{karogs|Libērija}} || 266 || 416 |- style="height: 25px;" |align=left| 2 ||{{karogs|Panama}}|| 239 || 367 |- style="height: 25px;" |align=left| || {{karogs|Eiropas Savienība}} || 231 || 294 |- style="height: 25px;" |align=left| 3 || {{karogs|Māršala Salas}} || 182 || 297 |- style="height: 25px;" |align=left| 4 || {{karogs|Honkonga}} ([[Ķīna]]) || 131 || 202 |- style="height: 25px;" |align=left| 5 || {{karogs|Singapūra}} || 102 || 149 |- style="height: 25px;" |align=left| 6 || {{karogs|Malta}} || 86 || 112 |- style="height: 25px;" |align=left| 7 || {{karogs|Ķīna}} || 66 || 104 |- style="height: 25px;" |align=left| 8 || {{karogs|Bahamu Salas}} || 51 || 55 |- style="height: 25px;" |align=left| 9 || {{karogs|Grieķija}} || 33 || 53 |- style="height: 25px;" |align=left| 10 || {{karogs|Japāna}} || 32 || 43 |- style="height: 25px;" |align=left| 11 || {{karogs|Portugāle}} (Madeiras Starptautiskais kuģu reģistrs) || 26 || 35 |- style="height: 25px;" |align=left| 12 || {{karogs|Dānija}} || 23 || 26 |- style="height: 25px;" |align=left| 13 || {{karogs|Kipra}} || 23 || 34 |- style="height: 25px;" |align=left| 14 || {{karogs|Indonēzija}} || 21 || 29 |- style="height: 25px;" |align=left| 15 || {{karogs|Dienvidkoreja}} || 17 || 21 |- style="height: 25px;" |align=left| 16 || {{karogs|Norvēģija}} || 17 || 19 |- style="height: 25px;" |align=left| 17 || {{karogs|Itālija}} || 12 || 7 |- style="height: 25px;" |align=left| 18 || {{karogs|Irāna}} || 12 || 21 |- style="height: 25px;" |align=left| 19 || [[Apvienotās Karalistes Kroņa īpašumi]] || 11 || 19 |- style="height: 25px;" |align=left| 20 || {{karogs|Barbadosa}} || 11 || 18 |- style="height: 25px;" |align=left| 21 || {{karogs|Indija}} || 10 || 17 |- style="height: 25px;" |align=left| 22 || {{karogs|Bermuda}} ([[Apvienotā Karaliste]]) || 10 || 6 |- style="height: 25px;" |align=left| 23 || {{karogs|Francija}}<ref>[https://www.itfseafarers.org/en/resources/flags-convenience Flags of Convenience] International Transport Workers' Federation. Skatīts: 2025. gada 23. maijā</ref> || 10 || 10 |- style="height: 25px;" |align=left| 24 || {{karogs|Krievija}} || 10 || 13 |- style="height: 25px;" |align=left| 25 || {{USA}} || 9 || 11 |- style="height: 25px;" |align=left| 26 || {{karogs|Saūda Arābija}} || 9 || 17 |- style="height: 25px;" |align=left| 27 || {{karogs|Apvienotā Karaliste}} || 9 || 9 |- style="height: 25px;" |align=left| 28 || {{karogs|Vācija}} || 8 || 9 |- style="height: 25px;" |align=left| 29 || {{karogs|Vjetnama}} || 7 || 11 |- style="height: 25px;" |align=left| 30 || {{karogs|Antigva un Barbuda}} || 6 || 9 |- style="height: 25px;" |align=left| 31 || {{karogs|Nīderlande}} || 6 || 6 |- style="height: 25px;" |align=left| 32 || {{karogs|Malaizija}} || 5 || 6 |- style="height: 25px;" |align=left| 33 || {{karogs|Turcija}} || 5 || 6 |- style="height: 25px;" |align=left| 34 || {{karogs|Ķīnas Republika}} || 4 || 6 |- style="height: 25px;" |align=left| 35 || {{karogs|Filipīnas}} || 4 || 5 |- style="height: 25px;" |align=left| 36 || {{karogs|Kaimanu Salas}} ([[Apvienotā Karaliste]]) || 3 || 6 |- style="height: 25px;" |align=left| 37 || {{karogs|Brazīlija}} || 3 || 5 |- style="height: 25px;" |align=left| 38 || {{karogs|Taizeme}} || 3 || 5 |- style="height: 25px;" |align=left| 39 || {{karogs|Kuveita}} || 3 || 5 |- style="height: 25px;" |align=left| 40 || {{karogs|Kanāda}} || 2 || 3 |} Statistikas datus par tirdzniecības flotu lielumu dod arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konference (''United Nations Conference on Trade and Development, UNCTAD'').<ref>[https://unctadstat.unctad.org/insights/theme/107 Maritime transport data insights] United Nations Conference on Trade and Development, 2024. gada 5. jūnijs. Skatīts: 2025. gada 23. maijā</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.cia.gov/the-world-factbook/field/merchant-marine/country-comparison/ CIP pasaules faktu lapas tirdzniecības flotes šķirklis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250523094340/https://www.cia.gov/the-world-factbook/field/merchant-marine/country-comparison/ |date={{dat|2025|05|23||bez}} }} Valstu sadalījums pēc tirdzniecības kuģu skaita. Parasti kuģu kopējā tonnāža tiek uzskatīta par svarīgāku lielumu nekā kuģu skaits. {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] [[Kategorija:Kuģu tipi]] g9gccybkksg06p7spcqpjqqrlixxvre 0 601334 4486619 4367711 2026-06-26T04:09:18Z Biafra 13794 4486619 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste | name = Jūrmalas dome | legislature = | coa_pic = Coat of Arms of Jūrmala.svg | coa-pic = | session_room = Jurmalas dome - panoramio (1).jpg | house_type = | leader1_type = Domes priekšsēdētājs | leader1 = [[Jānis Lediņš]] <small>([[Latvijas Zaļā partija]])</small> | leader2_type = Priekšsēdētāja vietnieks | leader2 = [[Romāns Mežeckis]] <small>([[Latvijas Zaļā partija]])</small> | election1 = | members = 15 | structure1 = Jūrmala City council 2025.svg | structure1_res = 200px | structure1_alt = | political_groups1 = * {{Color box|#00FF80}} '''[[Latvijas Zaļā partija|LZP]]''' (6) * {{Color box|#5A0505}} '''[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]]''' (3) * {{Color box|#258B4C}} '''[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]''' (2) * {{Color box|#FF2400}} '''[[Saskaņa|S]]''' (1) * {{Color box|#00816d}} '''[[Progresīvie|P]]''' (1) * {{Color box|#A8343C}} '''[[Latvija pirmajā vietā|LPV]]''' (1) | voting_system1 = | last_election1 = [[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada 7. jūnijs]] | next_election1 = [[2029. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2029. gads]] | meeting_place = {{vieta|Latvija|Jūrmala|Jomas iela 1/5|3s=Jomas iela (Jūrmala)}} | website = {{URL|https://www.jurmala.lv/}} |coa_res=100px}} '''Jūrmalas dome''' ir [[Jūrmala]]s pašpārvaldes augstākā iestāde. Sastāv no 15 [[deputāti]]em, ko ievēl reizi četros gados [[Pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]]. Tā darbojas [[Jomas iela (Jūrmala)|Jomas ielā]] 1/5, Jūrmalā.<ref>[https://www.jurmala.lv/lv/jaunums/jurmala-no-pilsetas-dibinasanas-lidz-musdienam Valstspilsētas administrācijas kontakti]</ref> [[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Zaļā partija]] ar 35,13% balsu, iegūstot 6 vietas novada domē. == Termiņa sākumā == {{Pamatraksts|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas}} Pēc [[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanām]] Jūrmalas domē iekļuva deputāti no sešiem vēlēšanu sarakstiem. Vislielāko vēlētāju atbalstu ieguva [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts. {| class="wikitable" ! style="background:#ccc" | ! style="background:#ccc" |Frakcija ! style="background:#ccc" |Mandātu skaits |- | style="background:#00FF80" | |[[Latvijas Zaļā partija]] | style="text-align: center" |'''6''' |- | style="background:#5A0505 | |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | style="text-align: center" |3 |- | style="background:#258B4C" | |[[Zaļo un Zemnieku savienība]] | style="text-align: center" |2 |- | style="background:#FF2400 | |[[Saskaņa]] | style="text-align: center" |1 |- | style="background:#00816d | |[[Progresīvie]] | style="text-align: center" |1 |- | style="background:#A8343C" | |[[Latvija pirmajā vietā]] | style="text-align: center" |1 |} == Priekšsēdētāji == {{Pamatraksts|Jūrmalas pašvaldības vadītāju uzskaitījums}} Pašvaldības vadītāji kopš 1990. gada: * [[Dainis Urbanovičs]] (1990—1991) * [[Jānis Liepiņš (politiķis)|Jānis Liepiņš]] (1991) * [[Rihards Pētersons]] (1991—1992) * [[Ligita Začesta]] (1992—1994) p.i. * [[Andrejs Inkulis]] (1994—1997) * [[Leonīds Alksnis]] (1997—2001) * [[Dainis Urbanovičs]] (2001—2003) * [[Juris Hlevickis]] (2003—2005) * [[Inese Aizstrauta]] (2005—2007) * [[Ģirts Trencis]] (2008—2009) * [[Raimonds Munkevics]] (1006-2008, 2009-2010) * [[Romualds Ražuks]] (2010) * [[Juris Visockis (politiķis)|Juris Visockis]] (2013) * [[Rita Sproģe]] (2016, 2017, 2022—2025) * [[Gatis Truksnis]] (2010-2013, 2013-2016, 2016-2017, 2017-2022, 2025) * [[Jānis Lediņš]] (2025—pašlaik). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.jurmala.lv Jūrmalas pilsētas pašvaldība] {{politika-aizmetnis}} {{Jūrmalas domes vēlēšanas}} {{Latvijas pašvaldības}} {{DEFAULTSORT:Jūrmalas dome}} [[Kategorija:Jūrmalas dome| ]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldības]] pwimes2lqyp7sp0p5ufg4yvuiyk2c21 4486620 4486619 2026-06-26T04:09:49Z Biafra 13794 4486620 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste | name = Jūrmalas dome | legislature = | coa_pic = Coat of Arms of Jūrmala.svg | coa-pic = | session_room = Jurmalas dome - panoramio (1).jpg | house_type = | leader1_type = Domes priekšsēdētājs | leader1 = [[Jānis Lediņš]] <small>([[Latvijas Zaļā partija|LZP]])</small> | leader2_type = Priekšsēdētāja vietnieks | leader2 = [[Romāns Mežeckis]] <small>([[Latvijas Zaļā partija|LZP]])</small> | election1 = | members = 15 | structure1 = Jūrmala City council 2025.svg | structure1_res = 200px | structure1_alt = | political_groups1 = * {{Color box|#00FF80}} '''[[Latvijas Zaļā partija|LZP]]''' (6) * {{Color box|#5A0505}} '''[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]]''' (3) * {{Color box|#258B4C}} '''[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]''' (2) * {{Color box|#FF2400}} '''[[Saskaņa|S]]''' (1) * {{Color box|#00816d}} '''[[Progresīvie|P]]''' (1) * {{Color box|#A8343C}} '''[[Latvija pirmajā vietā|LPV]]''' (1) | voting_system1 = | last_election1 = [[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada 7. jūnijs]] | next_election1 = [[2029. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2029. gads]] | meeting_place = {{vieta|Latvija|Jūrmala|Jomas iela 1/5|3s=Jomas iela (Jūrmala)}} | website = {{URL|https://www.jurmala.lv/}} |coa_res=100px}} '''Jūrmalas dome''' ir [[Jūrmala]]s pašpārvaldes augstākā iestāde. Sastāv no 15 [[deputāti]]em, ko ievēl reizi četros gados [[Pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]]. Tā darbojas [[Jomas iela (Jūrmala)|Jomas ielā]] 1/5, Jūrmalā.<ref>[https://www.jurmala.lv/lv/jaunums/jurmala-no-pilsetas-dibinasanas-lidz-musdienam Valstspilsētas administrācijas kontakti]</ref> [[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Zaļā partija]] ar 35,13% balsu, iegūstot 6 vietas novada domē. == Termiņa sākumā == {{Pamatraksts|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas}} Pēc [[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanām]] Jūrmalas domē iekļuva deputāti no sešiem vēlēšanu sarakstiem. Vislielāko vēlētāju atbalstu ieguva [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts. {| class="wikitable" ! style="background:#ccc" | ! style="background:#ccc" |Frakcija ! style="background:#ccc" |Mandātu skaits |- | style="background:#00FF80" | |[[Latvijas Zaļā partija]] | style="text-align: center" |'''6''' |- | style="background:#5A0505 | |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | style="text-align: center" |3 |- | style="background:#258B4C" | |[[Zaļo un Zemnieku savienība]] | style="text-align: center" |2 |- | style="background:#FF2400 | |[[Saskaņa]] | style="text-align: center" |1 |- | style="background:#00816d | |[[Progresīvie]] | style="text-align: center" |1 |- | style="background:#A8343C" | |[[Latvija pirmajā vietā]] | style="text-align: center" |1 |} == Priekšsēdētāji == {{Pamatraksts|Jūrmalas pašvaldības vadītāju uzskaitījums}} Pašvaldības vadītāji kopš 1990. gada: * [[Dainis Urbanovičs]] (1990—1991) * [[Jānis Liepiņš (politiķis)|Jānis Liepiņš]] (1991) * [[Rihards Pētersons]] (1991—1992) * [[Ligita Začesta]] (1992—1994) p.i. * [[Andrejs Inkulis]] (1994—1997) * [[Leonīds Alksnis]] (1997—2001) * [[Dainis Urbanovičs]] (2001—2003) * [[Juris Hlevickis]] (2003—2005) * [[Inese Aizstrauta]] (2005—2007) * [[Ģirts Trencis]] (2008—2009) * [[Raimonds Munkevics]] (1006-2008, 2009-2010) * [[Romualds Ražuks]] (2010) * [[Juris Visockis (politiķis)|Juris Visockis]] (2013) * [[Rita Sproģe]] (2016, 2017, 2022—2025) * [[Gatis Truksnis]] (2010-2013, 2013-2016, 2016-2017, 2017-2022, 2025) * [[Jānis Lediņš]] (2025—pašlaik). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.jurmala.lv Jūrmalas pilsētas pašvaldība] {{politika-aizmetnis}} {{Jūrmalas domes vēlēšanas}} {{Latvijas pašvaldības}} {{DEFAULTSORT:Jūrmalas dome}} [[Kategorija:Jūrmalas dome| ]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldības]] tga78vcrsa6r3b0lwsuqohyaxkj2c80 4486621 4486620 2026-06-26T04:11:27Z Biafra 13794 būtisks precizējums. 4486621 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste | name = Jūrmalas dome | legislature = | coa_pic = Coat of Arms of Jūrmala.svg | coa-pic = | session_room = Jurmalas dome - panoramio (1).jpg | house_type = | leader1_type = Domes priekšsēdētājs | leader1 = [[Jānis Lediņš]] <small>([[Latvijas Zaļā partija|LZP]])</small> | leader2_type = Priekšsēdētāja vietnieks | leader2 = [[Romāns Mežeckis]] <small>([[Latvijas Zaļā partija|LZP]])</small> | election1 = | members = 15 | structure1 = Jūrmala City council 2025.svg | structure1_res = 200px | structure1_alt = | political_groups1 = * {{Color box|#00FF80}} '''[[Latvijas Zaļā partija|LZP]]''' (6) * {{Color box|#5A0505}} '''[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]]''' (3) * {{Color box|#258B4C}} '''[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]''' (2) * {{Color box|#FF2400}} '''[[Saskaņa|S]]''' (1) * {{Color box|#00816d}} '''[[Progresīvie|P]]''' (1) * {{Color box|#A8343C}} '''[[Latvija pirmajā vietā|LPV]]''' (1) | voting_system1 = | last_election1 = [[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada 7. jūnijs]] | next_election1 = [[2029. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2029. gads]] | meeting_place = {{vieta|Latvija|Jūrmala|Jomas iela 1/5|3s=Jomas iela (Jūrmala)}} | website = {{URL|https://www.jurmala.lv/}} |coa_res=100px}} '''Jūrmalas dome''' ir [[Jūrmala]]s pašpārvaldes augstākā iestāde. Sastāv no 15 [[deputāti]]em, ko ievēl reizi četros gados [[Pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]]. Tā darbojas [[Jomas iela (Jūrmala)|Jomas ielā]] 1/5, Jūrmalā.<ref>[https://www.jurmala.lv/lv/jaunums/jurmala-no-pilsetas-dibinasanas-lidz-musdienam Valstspilsētas administrācijas kontakti]</ref> [[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Zaļā partija]] ar 35,13% balsu, iegūstot 6 vietas novada domē. == Termiņa sākumā == {{Pamatraksts|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas}} Pēc [[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanām]] Jūrmalas domē iekļuva deputāti no sešiem vēlēšanu sarakstiem. Vislielāko vēlētāju atbalstu ieguva Latvijas Zaļās partijas saraksts. {| class="wikitable" ! style="background:#ccc" | ! style="background:#ccc" |Frakcija ! style="background:#ccc" |Mandātu skaits |- | style="background:#00FF80" | |[[Latvijas Zaļā partija]] | style="text-align: center" |'''6''' |- | style="background:#5A0505 | |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | style="text-align: center" |3 |- | style="background:#258B4C" | |[[Zaļo un Zemnieku savienība]] | style="text-align: center" |2 |- | style="background:#FF2400 | |[[Saskaņa]] | style="text-align: center" |1 |- | style="background:#00816d | |[[Progresīvie]] | style="text-align: center" |1 |- | style="background:#A8343C" | |[[Latvija pirmajā vietā]] | style="text-align: center" |1 |} == Priekšsēdētāji == {{Pamatraksts|Jūrmalas pašvaldības vadītāju uzskaitījums}} Pašvaldības vadītāji kopš 1990. gada: * [[Dainis Urbanovičs]] (1990—1991) * [[Jānis Liepiņš (politiķis)|Jānis Liepiņš]] (1991) * [[Rihards Pētersons]] (1991—1992) * [[Ligita Začesta]] (1992—1994) p.i. * [[Andrejs Inkulis]] (1994—1997) * [[Leonīds Alksnis]] (1997—2001) * [[Dainis Urbanovičs]] (2001—2003) * [[Juris Hlevickis]] (2003—2005) * [[Inese Aizstrauta]] (2005—2007) * [[Ģirts Trencis]] (2008—2009) * [[Raimonds Munkevics]] (2006—2008, 2009—2010) * [[Romualds Ražuks]] (2010) * [[Juris Visockis (politiķis)|Juris Visockis]] (2013) * [[Rita Sproģe]] (2016, 2017, 2022—2025) * [[Gatis Truksnis]] (2010—2013, 2013—2016, 2016—2017, 2017—2022, 2025) * [[Jānis Lediņš]] (2025—pašlaik). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.jurmala.lv Jūrmalas pilsētas pašvaldība] {{politika-aizmetnis}} {{Jūrmalas domes vēlēšanas}} {{Latvijas pašvaldības}} {{DEFAULTSORT:Jūrmalas dome}} [[Kategorija:Jūrmalas dome| ]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldības]] hcotvj49srg9msd49n1f390p31lyzv9 0 601344 4486622 4405072 2026-06-26T04:14:38Z Biafra 13794 4486622 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|Albānijas Karalisti no 1939. līdz 1943. gadam|citām karalistēm|Albānijas Karaliste}} {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = ''Mbretënia e Shqipënisë''<br />''Regno d'Albania'' |nosaukums_latv_val = Albānijas Karaliste |sugasvārds = Albānija | |kontinents = Eirāzija |reģions = Dienvideiropa |valsts = Albānija |laikmets = [[Starpkaru periods]]<br />[[Otrais pasaules karš]] |statuss = [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas]] [[protektorāts]] |statusa_teksts = |impērija = <!- Impērija vai valsts, no kuras bija šī bijusī valsts atkarīga -> |valdības_veids = [[Unitāra valsts|Unitāra]] [[konstitucionālā monarhija]] un [[Fašisms|fašistiska]] [[diktatūra]] |<!- Valsts izveidošana, krišana, notikumi, gadi un datumi -> |<!- Tikai pietiekams daudzums sākuma/beigu notikumu ievadīšana nodrošinās parādīšanos raksta. Nelietot tikai "likvidēšana" vai "deklarēšana" -> | |gads_sākums = 1939 |gads_beigas = 1943 | |year_exile_start = |year_exile_end = | |event_start = [[Itālijas iebrukums Albānijā|Izveidota]] |date_start = {{dat|1939|4|12||bez}} |event_end = Itālijas kapitulācija |date_end = {{dat|1943|9|8||bez}} | |event1 = Teritorijas paplašināšanās |date_event1 = {{dat|1941|7|10||bez}} |event2 = |date_event2 = |event3 = |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = |date_pre = |event_post = <!--- Optional: A crucial event that took place before after "event_end"---> |date_post = | |<!--- Flag navigation: Preceding and succeeding entities p1 to p5 and s1 to s5 ---> |p1 = Albānijas Karaliste (1928—1939) |flag_p1 = Flag_of_Albania_(1934–1939).svg |image_p1 = |p2 = |flag_p2 = |p3 = |flag_p3 = |p4 = |flag_p4 = |p5 = |flag_p5 = |s1 = Albānijas vācu okupācija |flag_s1 = Flag_of_Albania_(1943–1944).svg |image_s1 = |s2 = |flag_s2 = |s3 = |flag_s3 = |s4 = |flag_s4 = |s5 = |flag_s5 = | |image_flag = Flag_of_Albania_(1939–1943).svg |flag = Albānijas karogs |flag_type = Karogs<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Symbols of the Albanian Kingdom (1939–1943) |url=https://www.reddit.com/r/heraldry/comments/x3j4gt/symbols_of_the_albanian_kingdom_19391943/ |website=r/heraldry |publisher=reddit.com |accessdate={{dat|2025|5|26||bez}} |language=en |date={{dat|2022|9|1||bez}}}}</ref> | |image_coat = Great CoA of the Kingdom of Albania (1939–1943).svg |symbol = Albānijas ģerbonis |symbol_type = Ģerbonis | |image_map = Albanian_Kingdom_(1942).svg |image_map_caption = Albānijas Karaliste 1942. gadā | |galvaspilsēta = Tirāna |galvaspilsēta_exile = <!-- If status="Exile" --> |latd= |latm= |latNS= |longd= |longm= |longEW= | |national_motto = [[FERT]] |national_anthem = ''[[Himni i Flamurit]]''<br />''[[Marcia Reale d'Ordinanza]]''<br />{{small|(Karaliskā himna)}} |kopīgas_valodas = [[Albāņu valoda|albāņu]], [[Itāļu valoda|itāļu]] |reliģija = [[islāms]], [[pareizticība]], [[katoļticība]] |nauda = [[Franga]] (1939—1941)<br />[[Itālijas lira]] (1941—1943) | |<!--- Titles and names of the first and last leaders an their deputies ---> |leader1 = Viktors Emanuels III |leader2 = |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = 1939—1943 |year_leader2 = |year_leader3 = |year_leader4 = |title_leader = [[Albānijas valsts vadītāju uzskaitījums#Itālijas okupācija (1939 — 1943)|Karalis]] |representative1 = [[Frančesko Jakomoni]] |representative2 = [[Alberto Parjani]] |representative3 = |representative4 = |year_representative1 = 1939—1943 |year_representative2 = 1943 |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = [[Albānijas valsts vadītāju uzskaitījums#Itālijas okupācija (1939 — 1943)|Ģenerālleitnants]] |deputy1 = [[Šefkets Verladži]] |deputy2 = [[Ekrems Libohova]] |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = 1939—1941 {{small|(pirmais)}} |year_deputy2 = 1943 {{small|(pēdējais)}} |year_deputy3 = |year_deputy4 = |title_deputy = [[Albānijas premjerministru uzskaitījums#Itālijas okupācija (1939 — 1943)|Premjerministrs]] | |<!--- Legislature ---> |legislature = [[Albānijas parlaments|Parlaments]] |house1 = |type_house1 = |house2 = |type_house2 = | |<!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -> |stat_year1 = 1939 |stat_platība1 = 28748 |stat_pop1 = 1063893 |stat_year2 = |stat_platība2 = |stat_pop2 = |stat_year3 = |stat_platība3 = |stat_pop3 = |stat_year4 = |stat_platība4 = |stat_pop4 = |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = <!--- Accepts wikilinks ---> }} '''Albānijas Karaliste''' ({{val|sq|Mbretënia e Shqipënisë}}; {{val|it|Regno d'Albania}}) bija [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karalisti]] pēc [[Itālijas iebrukums Albānijā|Itālijas iebrukuma Albānijā]] 1939. gadā un līdz Itālijas kapitulācijai Sabiedrotajiem un Vācijas karaspēka iebrukumam Albānijā 1943. gada septembrī. To sauc arī par '''Itāļu Albāniju''' vai '''Lielo Albāniju''',<ref name="Italy, Greater Albania and Kosovo 1939-1943">{{citation | first1=Luca | last1=Micheletta | year= 2007 | title=Questioni storiche: Italy, Greater Albania and Kosovo 1939–1943| journal=Nuova Rivista Storica, 2/2013 | publisher=Universita degli studi di Roma La Sapienza | url=https://www.academia.edu/4093074| pages=521–542}}</ref><ref name="Historični seminar 10">{{citation | first1=Enriketa | last1=Papa Pandelejmoni | year= 2012 | title=Doing politics in Albania doing World War II: The case of Mustafa Merlika Kruja fascist collaboration| publisher=Založba ZRC, ZRC SAZU| isbn = 978-9612544010| url=https://books.google.com/books?id=HrizKUHOmU0C&pg=PA76 | pages=67–83}}</ref> un tā bija [[Fašistiskā Itālija|fašistiskās Itālijas]] kontrolēta valsts. Monarhs bija Itālijas karalis [[Viktors Emanuels III]], kuru Albānijā pārstāvēja itāļu ģenerālleitnanti. Šajā laikā Albānija beidza pastāvēt kā neatkarīga valsts un kļuva par autonomu [[Itālijas impērija]]s daļu. Itālijas ierēdņi plānoja Albāniju padarīt par daļu no Lielās Itālijas, asimilējot itāļu tautā albāņus un kolonizējot Albāniju ar itāļu kolonistiem no [[Apenīnu pussala]]s, lai pakāpeniski pārveidotu to par etnisko itāļu zemi.<ref name="Axis Rule in Occupied Europe">{{citation | first1=Raphael | last1=Lemkin | first2=Samantha | last2=Power | year= 2008 | title=Axis Rule in Occupied Europe | publisher=The Lawbook Exchange, Ltd. | isbn = 978-1584779018 | url=https://books.google.com/books?id=y0in2wOY-W0C | pages=99–107}}</ref> Pirmā pasaules kara laikā noslēgtajā [[Londonas līgums (1915)|Londonas līgumā]] [[Antante]] bija apsolījusi Itālijai teritorijas Albānijā kā atlīdzību par cīņu pret [[Centrālās lielvalstis|Centrālajām lielvalstīm]].<ref name="Nigel Thomas 2001. Pp. 17">Nigel Thomas. ''Armies in the Balkans 1914—18''. Osprey Publishing, 2001; 17. lpp.</ref> Itāļu [[Fašisms|fašisti]] apgalvoja, ka [[albāņi]] ir etniski saistīti ar [[itāļi]]em, caur kontaktiem ar aizvēsturiskajiem iedzīvotājiem, un ka lielākā [[Romas impērija|Romas]] un [[Venēcijas Republika|Venēcijas]] impēriju ietekme uz Albāniju dot Itālijai tiesības uz Albāniju.<ref>{{grāmatas atsauce |last1=Kane |first1=Robert B. |editor1-last=Hall |editor1-first=Richard C. |title=War in the Balkans: An Encyclopedic History from the Fall of the Ottoman Empire to the Breakup of Yugoslavia |date=2014 |publisher=Bloomsbury Publishing |isbn=9798216163312 |chapter-url=https://books.google.com/books?id=BQXHEAAAQBAJ&pg=PT29 |chapter=Albania, Italian occupation of, 1939}}</ref> Turklāt vairāki simti tūkstošu etnisko albāņu jau bija asimilējušies Itālijas dienvidos, un tas tika izmantots, lai attaisnotu Albānijas pievienošanu Itālijai kā līdzekli, kas apvienotu visus albāņus vienā valstī.<ref>{{grāmatas atsauce |last1=Pearson |first1=Owen |title=Albania in the Twentieth Century, A History: 3 Volume Set |date={{dat|2007||||bez}} |publisher=I. B. Tauris |isbn=978-1-84511-016-1 |page=389 |url=https://books.google.com/books?id=4YPWAQAACAAJ |language=en}}</ref> Itālija atbalstīja [[Lielā Albānija|albāņu iredentismu]], kas vērsts pret pārsvarā albāņu apdzīvoto [[Kosova|Kosovu]] [[Dienvidslāvijas Karaliste|Dienvidslāvijā]], kā arī pret [[Epīra|Epīru]] [[Grieķijas Karaliste|Grieķijā]], jo īpaši [[Čamērija]]s pierobežas apgabalu, ko apdzīvo [[Čami (albāņi)|čamu albāņu]] minoritāte.<ref name="Fischer 1999 70–73">{{Citation | last=Fischer | first=Bernd Jürgen | title=Albania at War, 1939–1945 | publisher= C. Hurst & Co. Publishers | year=1999 | isbn=978-1850655312 | url=https://books.google.com/books?id=P-MiG9ngCp8C | pages=70–73}}</ref> == Vēsture == Pirms tiešas iesaistes [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] Itālijas Karaliste 1914. gada decembrī okupēja [[Vļora]]s ostu Albānijā.<ref>{{grāmatas atsauce |title=Nigel Thomas. Armies in the Balkans 1914–18. Osprey Publishing, 2001. p. 17.}}</ref> Iesaistoties karā, Itālija, sākot ar 1916. gada rudeni, paplašināja savu okupācijas zonu Albānijas dienvidu reģionā.<ref>{{grāmatas atsauce |title=Nigel Thomas. Armies in the Balkans 1914–18. Osprey Publishing, 2001. p. 17.}}</ref> Itālijas spēki 1916. gadā savervēja albāņu neregulāros karotājus, lai tie karotu kopā ar viņiem.<ref>{{grāmatas atsauce |title=Nigel Thomas. Armies in the Balkans 1914–18. Osprey Publishing, 2001. p. 17.}}</ref> Itālija ar Antantes pavēlniecības atļauju 1916. gada 23. augustā ieņēma [[Ziemeļepīra|Ziemeļepīru]], liekot [[Grieķijas armija]]i no turienes izvest savus okupācijas spēkus. 1917. gada jūnijā Itālija pasludināja Albānijas vidieni un dienvidu daļu par Itālijas protektorātu, savukārt Ziemeļalbānija tika piešķirta [[Serbijas Karaliste|Serbijas]] un [[Melnkalnes Karaliste|Melnkalnes]] valstīm. Līdz 1918. gada 31. oktobrim [[Francijas Trešā republika|Francijas]] un Itālijas spēki padzina [[Austroungārija]]s armiju no Albānijas. Pēc Pirmā pasaules kara beigām Itālija 1920. gada 2. septembrī izveda savus militāros spēkus no Albānijas iekšzemes krīzes (''[[Biennio Rosso]]''), ārvalstu spiediena un [[Vļoras karš|Vļoras kara]] rezultātā. Tomēr tā anektēja [[Sazani (sala)|Sazani salu]] un turpināja izrādīt īpašu interesi par Albāniju.<ref>{{grāmatas atsauce |title=Nigel Thomas. Armies in the Balkans 1914–18. Osprey Publishing, 2001. p. 17.}}</ref> 1920. gados Itālijas fašistu režīms bija politiski un ekonomiski dominējošs Albānijā [[Zogu I|Ahmeta Zogu]] valdīšanas laikā, un plānoja Albānijas aneksiju daudzus gadus pirms iebrukuma.<ref>{{grāmatas atsauce |last1=Pearson |first1=Owen |title=Albania in the Twentieth Century, A History: 3 Volume Set |date={{dat|2007||||bez}} |publisher=I. B. Tauris |isbn=978-1-84511-016-1 |pages=378., 389 |url=https://books.google.com/books?id=4YPWAQAACAAJ |language=en}}</ref> Albānija nokļuva spēcīgā Itālijas ietekmē pēc [[Tirānas līgumi|Tirānas līgumu]] parakstīšanas 1926. un 1927. gadā.<ref>Aristotle A. Kallis. ''Fascist ideology: territory and expansionism in Italy and Germany, 1922—1945''. London: Routledge, 2000. p. 132.</ref><ref>Zara S. Steiner. ''The lights that failed: European international history, 1919—1933''. Oxford: Oxford University Press, 2005. p. 499.</ref><ref name="Roy Palmer Domenico 2002. Pp. 74">Roy Palmer Domenico. ''Remaking Italy in the twentieth century''. Lanham, Maryland: Rowman & Littlefield Publishers, Inc., 2002. p. 74.</ref> Zogu laikā Albānijas ekonomika bija atkarīga no vairākiem finanšu aizdevumiem, kurus kopš 1931. gada piešķīra Itālija.<ref>{{grāmatas atsauce |last1=Pearson |first1=Owen |title=Albania in the Twentieth Century, A History: 3 Volume Set |date={{dat|2007||||bez}} |publisher=I. B. Tauris |isbn=978-1-84511-016-1 |page=378 |url=https://books.google.com/books?id=4YPWAQAACAAJ |language=en}}</ref> 1937. gada 25. augustā Itālijas ārlietu ministrs grāfs [[Galeaco Čano]] savā dienasgrāmatā par Itālijas attiecībām ar Albāniju rakstīja: "Mums tur ir jāizveido stabili Itālijas ietekmes centri. Kas zina, ko varam sagaidīt nākotnē? Mums jābūt gataviem izmantot iespējas, kas radīsies. Mēs negrasāmies šoreiz atkāpties, kā mēs to darījām 1920. gadā. [Itālijas] Dienvidos mēs esam asimilējuši vairākus simtus tūkstošu albāņu. Kāpēc gan lai tas pats nenotiktu Adrijas jūras ieejas otrajā krastā."<ref>{{grāmatas atsauce |last1=Pearson |first1=Owen |title=Albania in the Twentieth Century, A History: 3 Volume Set |date={{dat|2007||||bez}} |publisher=I. B. Tauris |isbn=978-1-84511-016-1 |page=389 |url=https://books.google.com/books?id=4YPWAQAACAAJ |accessdate={{dat|2025|5|26||bez}} |language=en}}</ref> 1938. gada 26. martā Čano savā dienasgrāmatā par Albānijas aneksiju rakstīja, būdams [[Anšluss|anšlusa]] iespaidos: "Jakomoni ziņojums par situāciju Albānijā. Mūsu ietekmes izvēršana kļūst arvien intensīvāka un organiskāka. Programma, kuru izstrādāju pēc manas vizītes, tiek īstenota bez aizķeršanās. Es domāju, vai vispārējā situācija — it īpaši [Austrijas] anšluss — neļauj mums spert soli uz priekšu, lai pilnīgāk dominētu šajā valstī, kas būs mūsu." un dažas dienas vēlāk tā paša gada 4. aprīlī viņš rakstīja: "Mums pakāpeniski jāuzsver protektorāta elements mūsu attiecībās ar Albāniju".<ref>{{grāmatas atsauce |last1=Pearson |first1=Owen |title=Albania in the Twentieth Century, A History: 3 Volume Set |date={{dat|2007||||bez}} |publisher=I. B. Tauris |isbn=978-1-84511-016-1 |page=396 |url=https://books.google.com/books?id=4YPWAQAACAAJ |language=en}}</ref> == Iebrukums un Itālijas režīma nodibināšana == [[Attēls:Map of Albania during WWII.png|thumbnail|Albānija Otrā pasaules kara laikā]] Neskatoties uz Albānijas ilgstošo aliansi ar Itāliju, 1939. gada 7. aprīlī Itālijas karaspēks [[Itālijas iebrukums Albānijā|iebruka Albānijā]],<ref>{{grāmatas atsauce |last1=Churchill |first1=Winston |title=The Gathering Storm |date={{dat|1948||||bez}} |publisher=Houghton Mifflin Harcourt |isbn=978-0-395-41055-4 |page=314 |url=https://books.google.com/books?id=e0_3Nrc8D0wC&pg=PA314 |language=en}}</ref> piecus mēnešus pirms Otrā pasaules kara sākuma. Albāņu bruņotā pretošanās izrādījās neefektīva pret itāļiem, un pēc īsas aizstāvēšanās valsts tika okupēta. 1939. gada 9. aprīlī Albānijas karalis Zogu I aizbēga uz Grieķiju.<ref>{{grāmatas atsauce |last1=Zabecki |first1=David T. |title=World War Two in Europe |date={{dat|1999||||bez}} |publisher=Taylor & Francis |isbn=978-0-8240-7029-8 |page=1353 |url=https://books.google.com/books?id=gYDN-UfehEEC&q=albania+%22Italian+protectorate%22&pg=PA1353 |language=en}}</ref> Lai gan Albānija kopš 1927. gada bija pakļauta spēcīgai Itālijas ietekmei,<ref name="Roy Palmer Domenico 2002. Pp. 74"/><ref name="Kallis132">{{citation | first=Aristotle A. | last=Kallis | title=Fascist ideology: territory and expansionism in Italy and Germany, 1922–1945 | publisher=Routledge | year= 2000 | url =https://books.google.com/books?id=BeeRQHDOKXQC | page= 132| isbn=978-0415216128 }}</ref><ref>{{citation | first=Zara S. | last = Steiner | title=The lights that failed: European international history, 1919–1933 | publisher = Oxford University Press | year= 2005 |url=https://books.google.com/books?id=V00vGP4TobwC | page= 499| isbn = 978-0198221142 }}</ref> Itālijas diktators [[Benito Musolīni]] vēlējās tiešu kontroli pār valsti, lai palielinātu savu un Itālijas prestižu, sniegtu atbildi uz Vācijas veikto Austrijas [[Anšluss|anšlusu]] un Čehoslovākijas okupāciju, kā arī stingri kontrolēt Albāniju, lai tur izvietotu lielus Itālijas militāros spēkus turpmākajām operācijām pret Dienvidslāviju un Grieķiju. Albānija kļuva par Itālijas protektorātu, kas bija pakļauts Itālijas interesēm,<ref>{{Ziņu atsauce|title=Zog I {{!}} king of Albania|work=Encyclopedia Britannica|url=https://www.britannica.com/biography/Zog-I|access-date=2017-08-16}}</ref> līdzīgi kā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[Bohēmijas un Morāvijas protektorāts]]. Viktors Emanuels III tika pasludināts par Albānijas karali, izveidojot [[Personālūnija|personālūniju]] ar Itāliju, viņu Tirānā pārstāvēja ģenerālleitnants. Tika izveidota muitas savienība, un Roma pārņēma Albānijas ārpolitiku. Albānijas bruņotie spēki tika iekļauti Itālijas armijā, itāļu padomnieki tika ievietoti visos Albānijas administrācijas līmeņos, un valsts tika fašizēta, nodibinot [[Albāņu fašistu partija|Albāņu fašistu partiju]] un tās pavadošās organizācijas, kas veidotas pēc Itālijas prototipa. Albāņu fašistu partija bija Itālijas [[Nacionālā fašistu partija|Nacionālās fašistu partijas]] nodaļa, Albāņu fašistu partijas biedri deva zvērestu pakļauties fašisma dučes Musolīni pavēlēm.<ref name="Raphaël Lemkin 2005. Pp. 102">Raphaël Lemkin. ''Axis Rule in Occupied Europe''. Slark, New Jersey: The Lawbook Exchange, Ltd., 2005. 102. lpp</ref> Itālijas pilsoņi sāka apmesties Albānijā kā kolonisti un iegādājās zemi, lai to pakāpeniski pārveidotu par itāļu zemi.<ref name="Axis Rule in Occupied Europe"/> Albānijas [[itallizācija]] bija viens no Musolīni plāniem.<ref>{{grāmatas atsauce|url=https://books.google.com/books?id=XwtDDwAAQBAJ&dq=mussolini+italianize+albanians&pg=PA42|title = Democratization from within: Political Culture and the Consolidation of Democracy in Post-Communist Albania|isbn = 978-8868128258|page= 42|last1 = Cullhaj|first1 = Florian|date = 2016| publisher=Edizioni Nuova Cultura }}</ref> Itālija arī mēģināja leģitimizēt un iegūt albāņu sabiedrības atbalstu savai kundzībai pār Albāniju, atbalstot albāņu iredentismu, kas vērsts pret pārsvarā albāņu apdzīvoto Kosovu [[Dienvidslāvijas Karaliste|Dienvidslāvijas Karalistē]] un Epīru [[Grieķijas Karaliste|Grieķijā]], jo īpaši Čamērijas pierobežas apgabalu, ko apdzīvoja čamu albāņu etniskā minoritāte.<ref>{{grāmatas atsauce |last1=Fischer |first1=Bernd Jürgen |title=Albania at War, 1939-1945 |date={{dat|1999||||bez}} |publisher=Hurst |isbn=978-1-85065-531-2 |page=70–73 |url=https://books.google.com/books?id=P-MiG9ngCp8C |language=en}}</ref> Tādējādi kāds fašistu itāļu izdevuma ''Geopolitica'' autors apgalvoja, ka Grieķijas Epīras-Akarnānijas reģiona iedzīvotāji pieder Albānijai, jo tā ir "dināriskā rase". Neraugoties uz Itālijas vietnieka Frančesko Jakomoni centieniem izraisīt albāņu sacelšanos Dienvidslāvijā un Grieķijā un izveidot vietējo piekto kolonnu, un labvēlīgajiem ziņojumiem, ko viņš nosūtīja Itālijas ārlietu ministram grāfam [[Galeaco Čano|Čano]], notikumi pierādīja, ka pašu albāņu vidū bija maz entuziasma karot. Pēc Itālijas iebrukuma Grieķijā vairums albāņu karvīru vai nu dezertēja, vai padevās gūstā.<ref>{{grāmatas atsauce |last1=Fischer |first1=Bernd Jürgen |title=Albania at War, 1939-1945 |date={{dat|1999||||bez}} |publisher=Hurst |isbn=978-1-85065-531-2 |page=73–79 |url=https://books.google.com/books?id=P-MiG9ngCp8C |language=en}}</ref> == Albānija kara laikā == Stratēģiski Albānijas kontrole nodrošināja Itālijai svarīgu placdarmu [[Balkānu pussala|Balkānos]]. Albānijas kontrole ne tikai ļāva Itālijas kontroli pār [[Otranto šaurums|Otranto šaurumu]] un ieeju [[Adrijas jūra|Adrijas jūrā]], bet arī to varēja izmantot, lai iebruktu [[Dienvidslāvijas Karaliste|Dienvidslāvijā]] vai [[Grieķijas Karaliste|Grieķijā]]. Albāņu fašistu partijas Korporatīvā padome, kas bija kvazivalstiska organizācija, izdeva direktīvu 1940. gada 16. jūnijā, neilgi pēc Itālijas kara pieteikumiem Lielbritānijai un Francijai, kurā teikts, ka "Albānijas Karaliste uzskata sevi karā pret visām valstīm, pret kurām Itālija karo — šobrīd vai nākotnē." 1940. gada oktobrī, Grieķu—itāļu kara laikā, Albānija kalpoja par vietu Itālijas diktatora [[Benito Musolīni]] neveiksmīgajam iebrukumam Grieķijā. Musolīni plānoja no šī apgabalā iebrukt Grieķijā un citās valstīs, piemēram, Dienvidslāvijā, lai Itālija iegūtu teritoriālo kontroli pār lielāko daļu Vidusjūras piekrastes, kas bija kā daļa no fašistu mērķa izveidot ''Mare Nostrum'' ("Mūsu jūra") mērķi, kurā Itālija dominētu [[Vidusjūra|Vidusjūrā]]. Bet Albānijas armija pulkveža (vēlāk ģenerāļa) Prenka Pervizi<ref>Pieter Hidri, ''General Prenk Pervizi'', Tirana, Toena, 2002.</ref> vadībā pameta itāļus kaujas laukā, izraisot būtisku Itālijas aizsardzības līniju sabrukumu. Albānijas armija, kas tika uzskatīta par nodevības cēloni, tika noņemta no frontes. Pulkvedis Pervizi un viņa amatpersonu štābi tika izolēti Pukas un Škodras kalnos ziemeļos.<ref>Julian Amery, ''The sons of the Eagle'', London, 1946, 302—306. lpp</ref> Šī bija pirmā sacelšanās akcija pret Itālijas okupāciju. Taču drīz pēc Itālijas iebrukuma, grieķi veica pretuzbrukumu, un ievērojama Albānijas daļa nonāca Grieķijas varā, tostarp [[Ģirokastra]]s un [[Korča]]s pilsētas. 1941. gada aprīlī Grieķija kapitulēja pēc nospiedoša vācu iebrukuma. Visa Albānija atgriezās Itālijas kontrolē. Lielāko daļu Grieķijas okupēja Itālija, Vācija un Bulgārija. Tomēr Itālijas plāni pievienot Čamēriju Albānijai tika atcelti, jo itāļi uzskatīja, ka reģionu gandrīz pilnībā apdzīvo grieķi, kā arī reģiona grieķu iedzīvotāju spēcīgās pretestības dēļ.<ref>{{grāmatas atsauce |last1=Rodogno |first1=Davide |title=Fascism's European Empire: Italian Occupation During the Second World War |date={{dat|2006||||bez}} |publisher=Cambridge University Press |isbn=978-0-521-84515-1 |page=108 |url=https://books.google.com/books?id=ZcUNELPsQQsC |language=en}}</ref><ref>{{publikācijas atsauce|last=Martucci |first=Donato |date=2014 |title="Le terre albanesi redente". La Ciameria tra irredentismo albanese e propaganda fascista |url=https://core.ac.uk/download/pdf/231336883.pdf |journal=Palaver |publisher=University of Salento |volume=3 |issue=2 |pages=168 |quote=E così ovunque si recasse nella regione. Persino in Albania, a Delvino e Saranda, non erano convinti che fosse opportuno ingrandire l'Albania verso sud, con l'annessione di territori abitati nella quasi totalità da greci. |via=[[CORE (research service)|CORE]]}}</ref> Vācieši arī iebilda pret šādu soli tādu pašu iemeslu dēļ,<ref>{{publikācijas atsauce |last=Manta |first=Eleftheria K. |date=2009 |title=The Çams of Albania and the Greek State (1923–1945) |url=https://www.academia.edu/7570145 |journal=Journal of Muslim Minority Affairs |volume=29 |issue=4 |pages=523–535 |doi=10.1080/13602000903411424 |issn=1360-2004}}</ref> kā arī tāpēc, ka viņi bija pret jebkādu marionešu [[Grieķu Valsts (1941—1944)|Grieķu Valsts]] teritorijas samazināšanu.<ref>{{grāmatas atsauce |last1=Rodogno |first1=Davide |title=Fascism's European Empire: Italian Occupation During the Second World War |date={{dat|2006||||bez}} |publisher=Cambridge University Press |isbn=978-0-521-84515-1 |page=108 |url=https://books.google.com/books?id=ZcUNELPsQQsC |language=en}}</ref> Pēc Dienvidslāvijas un Grieķijas sakāves 1941. gada aprīlī, Itālijas valdība sāka sarunas ar Vāciju, [[Bulgārijas Karaliste|Bulgāriju]] un jaundibināto satelītvalsti, [[Horvātijas Neatkarīgā valsts|Horvātijas Neatkarīgo valsti]], par to robežu noteikšanu. Aprīlī Musolīni aicināja paplašināt Albānijas robežas, tostarp pievienot Melnkalni Albānijai, kura Albānijā būtu autonoma province, un paplašināt Albānijas robežas uz austrumiem, lai gan ne tik tālu līdz Vardaras upei, kā daži bija ierosinājuši, norādot, ka [[Ohrida]] jāatstāj [[Maķedonieši|slāvu maķedoniešiem]], neatkarīgi no tā, vai [[Vardaras Maķedonija]] kļūtu par nomināli neatkarīgu valsti vai tiktu Bulgārijas anektēta.<ref>{{grāmatas atsauce |last1=Rodogno |first1=Davide |title=Fascism's European Empire: Italian Occupation During the Second World War |date={{dat|2006||||bez}} |publisher=Cambridge University Press |isbn=978-0-521-84515-1 |page=79 |url=https://books.google.com/books?id=ZcUNELPsQQsC |language=en}}</ref> Tomēr Itālijas valdība visu aprīli mainīja savas nostājas robežu jautājumā, vēlāk atbalstot Ohridas aneksiju, vienlaikus atdodot teritoriju, kas atrodas tieši ārpus Ohridas (tostarp [[Ohridas Klements|Ohridas Klementa]] dzimto vietu) slāvu maķedoniešiem.<ref>{{grāmatas atsauce |last1=Rodogno |first1=Davide |title=Fascism's European Empire: Italian Occupation During the Second World War |date={{dat|2006||||bez}} |publisher=Cambridge University Press |isbn=978-0-521-84515-1 |page=79 |url=https://books.google.com/books?id=ZcUNELPsQQsC |language=en}}</ref> Pēc sarunu perioda Itālijas jaunās Balkānu robežas, tostarp Albānijas jaunās robežas tika apstiprinātas ar karaļa dekrētu 1941. gada 7. jūnijā.<ref>{{grāmatas atsauce |last1=Rodogno |first1=Davide |title=Fascism's European Empire: Italian Occupation During the Second World War |date={{dat|2006||||bez}} |publisher=Cambridge University Press |isbn=978-0-521-84515-1 |page=79 |url=https://books.google.com/books?id=ZcUNELPsQQsC |language=en}}</ref> Pēc [[Itālijas kapitulācija]]s 1943. gada septembrī, valsti līdz 1944. gada novembrim okupēja Vācija. == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Bijušās valstis Eiropā]] [[Kategorija:Bijušās monarhijas]] [[Kategorija:Albānijas vēsture]] 8neg0l0n9dfetbz36yir2067wfy8jt7 0 601368 4486623 4285020 2026-06-26T04:16:03Z Biafra 13794 4486623 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | nosaukums = Mieturu salvija | binomial = Salvia verticillata | attēls = Salvia verticillata 240606.jpg | autors = [[Kārlis Linnejs|L.]] | att_izmērs = | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Lamiales | rinda_lv = Panātru rinda | dzimta = Lamiaceae | dzimta_lv = Lūpziežu dzimta | apakšdzimta = Nepetoideae | apakšdzimta_lv = Kaķmētru apakšdzimta | ģints = Salvia | ģints_lv = Salvijas | sinonīmi = | izplatība = | izcelsmes_vieta = | iedalījums = | kategorijas = nē | suga_lv = Mieturu salvija | suga = Salvia verticillata }}'''Mieturu salvija''' (''Salvia verticillata'') ir [[Salvijas|salviju]] suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir dienvidaustrumu [[Eiropa|Eiropā]]. Suga kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]. Ieviesta arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/salvia-verticillata-l/|title=mieturu salvija - Salvia verticillata L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2025-05-26}}</ref> Latvijas teritorijā atsevišķi eksemplāri un grupas aug dažādās nezālienēs, ceļu un [[Dzelzceļš|dzelzceļu]] malās.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{Atsauces}} {{botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Salvijas]] [[Kategorija:Latvijas daba]] 3kdv4oy5d9p9j0mspkqvlkqrtzsnhpa 0 601968 4486597 4292083 2026-06-25T23:22:01Z Dainis 876 4486597 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = ''Tianwen 2'' | Nosaukums_orig = 天问二号 | Attēls = | Attēla_izmērs = 300px | Att_virsraksts = | Operators = [[Ķīnas nacionālā kosmosa pārvalde]], {{CHN}} | Lielākie_izgatavotāji = | KA_veids = Asteroīdu zonde grunts paraugu atgādāšanu uz Zemi | Starta_gads = 2025 | Starts = {{dat|2025|5|28|SK}} 17:31 ''[[UTC]]'' | Nesējs = ''[[Chang Zheng 3B]]'', {{CHN}} | Starta_vieta = [[Sičanas pavadoņu palaišanas centrs|Sičana]], {{CHN}} | Starta_laukums = ''LC-2'' | Starta_valsts = {{CHN}} | Beigu_datums = | Lidojuma_ilgums = | NSSDC_ID = | Tīmekļa_vietne = | Masa = | Sausmasa = | Pilna_masa = ~ 2100 kg | Enerģija = [[saules baterija]]s | Orbītas_elementi = Jā | Centr_ķermenis = | Centr_ķermenis_parādīt = ''469219 Kamoʻoalewa'' | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = | Periods = | Apoapsīda = | Periapsīda = | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | Programma = ''[[Tianwen]]'' | KA_iepr = ''[[Tianwen 1]]'' | KA_nāk = ''[[Tianwen 3]]'' }} '''''Tianwen 2''''' ({{val|zh|天问二号}}) ir [[Ķīna]]s [[asteroīds|asteroīdu]] [[starpplanētu zonde|zonde]]. Ar [[kosmiskais aparāts|kosmisko aparātu]] plānots izpētīt Zemei tuvu esošo asteroīdu ''469219 Kamoʻoalewa'', iegūstot tā minerālu paraugus, ko atgādātu uz Zemi, pēc tam arī pētīt objektu ''311P/PanSTARRS,'' kam ir asteroīda un [[komēta]]s īpašības. Zonde tika palaista 2025. gada 28. maijā. Lai iegūtu asteroīda virsmas materiālus, kosmiskais aparāts izmanto "pieskaršanās un pacelšanās" manevra paraugu ņemšanas metodi, līdzīgi kā Japānas ''[[Hayabusa 2]]'' un ''NASA'' ''[[OSIRIS-REx]]''. Turklāt tas izmēģinās arī jauna veida "noenkuro un piestiprini" metodi, izmantojot četras robotizētas rokas, lai pieķertos asteroīda virsmai. Šīs rokas ir aprīkotas ar urbjiem, kas ļauj zondei piestiprināties pie 40 metrus platā asteroīda, lai iegūtu paraugus. Pēc paraugu ievākšanas ''Tianwen 2'' tos nogādās uz Zemes, izmantojot atgriešanās kapsulu. Pēc tam zonde veiks [[gravitācijas manevrs|gravitācijas manevru]] un turpinās pagarinātu misiju, lai apmeklētu objektu ''311P/PanSTARRS''. == Lidojuma gaita == ''Tianwen 2'' tika palaista {{dat|2025|5|28||bez}} 17:31 ''[[UTC]]'' ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B]]'' no [[Sičanas pavadoņu palaišanas centrs|Sičanas pavadoņu palaišanas centra]].<ref name="spacenews 2025-05-28" /> To ievadīja tiešā Zemes atstāšanas trajektorijā, kas bija pirmais šāds gadījums šīs nesējraķetes palaišanas vēsturē. 2026. gada 7. jūnijā kosmiskais aparāts veica manevru un iegāja asteroīda ''469219 Kamoʻoalewa'' orbītā. 4. jūlijā plānota ''Tianwen 2'' pietuvošanās asteroīdam līdz 20 kilometru attālumam. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="spacenews 2025-05-28">[https://spacenews.com/china-launches-tianwen-2-mission-to-sample-near-earth-asteroid/ China launches Tianwen-2 mission to sample near Earth asteroid] Andrew Jones, spacenews.com, 2025-05-28</ref> }} == Ārējās saites == * [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/tianwen-2.htm Tianwen 2] Gunter Dirk Krebs {{2025. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Ķīnas kosmiskie aparāti]] [[Kategorija:Asteroīdu zondes]] 6fjdvdmuty46jua29onctpfz16vca7k 0 606541 4486823 4443483 2026-06-26T10:04:36Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: [[File: → [[Attēls: (7), {{cite book → {{grāmatas atsauce (3), {{Infobox military conflict → {{Militāras sadursmes infokaste, {{main| → {{pamatraksts| using [[Project:AWB|AWB]] 4486823 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Gilberta un Māršala salu operācija | partof = [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna kara]] | image = SBD VB-16 over USS Washington 1943.jpg | caption = Gilberta un Māršala salu operācijas laikā SBD Dauntless lidmašīna patrulē virs karakuģiem ''USS Washington'' un ''USS Lexington''. | date = 1942. gada augusts – 1944. gada februāris | place = [[Gilberta salas]] un [[Māršala Salas]] | result = Amerikāņu uzvara | combatant1 = {{flaga|United States|1912}} [[ASV]]<br />[[Attēls:Flag of the Gilbert and Ellice Islands (1937–1976).svg|25px]] [[Gilberta un Elisa salu kolonija]] | combatant2 = [[Attēls:Flag of Japan (1870–1999).svg|25px]] [[Japānas Impērija]] | commander1 = {{ubl|[[Attēls:Flag of the United States Navy.svg|25px]] [[ASV Jūras kara flote]]:|[[Česters Nimics]]|[[Reimonds Spruens]]|[[Ričmonds Tērners]]|[[Marks Mičers]]|[[Harijs Hills]]|[[Attēls:Flag of the United States Marine Corps.svg|25px]] [[ASV Jūras kājnieku korpuss]]:|[[Holands Smits]]|[[Tomass Vatsons]]|[[Attēls:Flag of the United States Army.svg|25px]] [[ASV Armija]]:|[[Ralfs Smits]]}} | commander2 = {{ubl|[[Attēls:Naval ensign of Japan (1889–1945).svg|25px]] [[Japānas Impērijas flote]]:|[[Košo Abe]]|[[Keidži Šibazaki]]{{KIA}}|[[Monco Akijama]]{{KIA}}|[[Čuiči Hara]]|[[Attēls:War flag of the Imperial Japanese Army (1868–1945).svg|25px]] [[Japānas Impērijas armija]]:|[[Jošimi Nišida]]{{KIA}}}} | casualties1 = ~5100 nogalināti vai pazuduši<br>6700 ievainoti | casualties2 = ~21 000 nogalināti<br>375 sagūstīti | campaignbox = }} '''Gilberta un Māršala salu operācija''' ({{val|en|Gilbert and Marshall Islands campaign}}) bija stratēģiska [[militāra operācija]], ko [[ASV Bruņotie spēki]] veica pret Japānas spēkiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, lai atbrīvotu Gilberta un [[Māršala Salas|Māršala salas]], šī operācija norisinājās no 1942. gada augusta līdz 1944. gada 10. februārim. 1943. gada novembrī amerikāņu spēki sāka [[Gilberta salas|Gilberta salu]] ieņemšanu, kuras, tāpat kā [[Koraļļu jūra]]s salas, vasarā japāņu "operatīvā plāna Z" izmaiņu dēļ bija izslēgtas no galvenās Japānas spēku aizsardzības zonas. Kā sākotnējie pasākumi Gilberta salu ieņemšanā bija- augustā tika ieņemtas Elisa salas un septembrī [[Beikera sala]]. Tajā pašā laikā amerikāņu lidmašīnu bāzes kuģu lidmašīnas uzbruka Japānas lidlaukiem Makina Mīnā un [[Tarava|Taravā]] (Gilberta salās), un nedaudz vēlāk [[Veika sala|Veika salā]]. [[Attēls:Yanks Invade the Marshall Islands.ogv|thumb|ASV kinohronika par operāciju.|left]] == Operācijas gaita == {{pamatraksts|Taravas kaujas}} 19. novembrī, jūras artilērijas uguns un masveida gaisa triecienu aizsegā, amerikāņi sāka desanta spēku desantu Makina Mīnas un Taravas salās. Šo desanta spēku lielums sasniedza 22 000 karavīru un virsnieku. Desanta segšanai no gaisa tika izmantotas aptuveni 900 lidmašīnas, kas atradās uz lidmašīnu bāzes kuģiem. Japānas garnizonos Gilberta salās bija aptuveni 5600 cilvēku, un tiem nebija nekāda atbalsta no jūras spēkiem vai gaisa spēkiem. Neskatoties uz sīvu pretestību, tie tika sakauti. Līdz novembra beigām amerikāņu bruņotie spēki bija pilnībā ieņēmuši Gilberta salas, zaudējot vienu eskorta lidmašīnu bāzes kuģi. Šī bija pēdējā no nedaudzajām operācijām, ko Amerikas Savienotās Valstis veica [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] 1943. gadā. Ofensīvai Klusā okeāna centrālajā daļā bija jāsākas 1944. gada februārī ar Māršala salu ieņemšanu. Šim nolūkam amerikāņu pavēlniecība izveidoja trīs desanta vienības ar kopējo spēku aptuveni 64 tūkstoši cilvēku. Izsēšanās bija jāveic vienlaicīgi trīs punktos (Roi, Kvadžaleinas un [[Madžuro]] salās), kas nodrošināja kontroli pār visu Māršala salu grupu. Vienības bija jāpārvadā pa jūru, un izkraušanas laikā tās atbalstīja 5. amerikāņu flote, kurai tobrīd bija 217 karakuģi, tostarp 12 lidmašīnu bāzes kuģi ar 700 lidmašīnām. Amerikāņu karaspēka [[desants]] Māršala salās sākās 1. februārī. Divas dienas pirms tam jūras artilērija apšaudīja norādītos mērķus, un pēc tam lidmašīnas veica bombardēšanas triecienus. Japānas garnizoni, kuros bija aptuveni 8 tūkstoši cilvēku un kuros bija 130 lidmašīnas, cieta nopietnus postījumus. Aizsardzības būves un visas civilās ēkas tika nodedzinātas vai iznīcinātas, un lidmašīnas tika pilnībā iznīcinātas. Trīs dienu laikā amerikāņi ieņēma Roi, Kvadžaleinas un Madžuro salas, bet nākamo trīs nedēļu laikā - visu arhipelāgu. Tajā pašā laikā tika okupētas Enivetokas salas, kur nekavējoties sākās gaisa un jūras bāzu būvniecība. Arī Japānas jūras spēku bāze [[Čūka]] salās tika bombardēta no lidmašīnu bāzes kuģiem. Baidoties no atkārtotiem reidiem, Japānas pavēlniecība laikā no 3. līdz 10. februārim pārdislocēja Apvienotās flotes galvenos spēkus uz [[Japāna|Japānu]] un [[Palau]] salām. Tas savukārt pasliktināja Japānas sauszemes spēku situāciju Karolīnas salās. Amerikāņi uzvarēja Gilberta salu kampaņā, taču cieta no loģistikas problēmām un pieredzes trūkuma, tā rezultātā zaudējot kopumā 2459 kritušos un 2286 ievainotos. Tikmēr Japānas spēki kopumā cieta zaudējumus 5085 kritušos un 247 sagūstītos. Lielie zaudējumi un briesmīgie kaujas apstākļi abām pusēm pārliecināja ģenerāli Holandu Smitu, V desanta korpusa komandieri, ka Taravu vajadzēja apiet.<ref>Smith, Holland M.; Finch, Perry (1976). ''Coral and Brass.'' New York, NY: Viking.</ref> Amerikāņi uzvarēja Gilberta salu kampaņā, taču cieta no loģistikas problēmām un pieredzes trūkuma, tā rezultātā zaudējot kopumā 2459 kritušos un 2286 ievainotos. Tikmēr Japānas spēki kopumā cieta zaudējumus 5085 kritušos un 247 sagūstītos. Lielie zaudējumi un briesmīgie kaujas apstākļi abām pusēm pārliecināja ģenerāli Holandu Smitu, V desanta korpusa komandieri, ka Taravu vajadzēja apiet.<ref>Smith, Holland M.; Finch, Perry (1976). ''Coral and Brass.'' New York, NY: Vikingad</ref> Turpretī Māršala salas ieņemt amerikāņu spēkiem sanāca samērā viegli. Amerikāņi izmantoja Taravā gūtās mācības, nodrošinot, ka viņi skaitliski pārspēja ienaidnieka aizstāvjus gandrīz 6 pret 1, un izmantoja lielāku uguns spēku (tostarp bruņu caururbjošo šāviņu izmantošanu). Māršala salās amerikāņi zaudēja 611 cilvēku, ievainotos 2341 un pazudušu bez vēsts 260 cilvēku, savukārt japāņi zaudēja vairāk nekā 11 000 vīru un sagūstītus 358. Pēc Gilberta un Māršala salu ieņemšanas sabiedrotie salās uzcēla jūras bāzes, nocietinājumus un lidlaukus, lai sagatavotos uzbrukumam [[Marianas salas|Marianas salām]]. Japānas sakāve piespieda IJA (armija) un IJN (flote) atkāpties uz jaunu aizsardzības perimetru — Absolūto nacionālās aizsardzības zonu, kurā ietilpa Marianas un [[Palau]]. Japānas spēki šīs salas pamatīgi nocietināja pret gaidāmo amerikāņu uzbrukumu, jo ieņemšanas gadījumā tie ļautu amerikāņu smagajiem bumbvedējiem tieši uzbrukt Japānas galvenajām salām. == Literatūra == * {{grāmatas atsauce |title=In the Service of the Emperor: Essays on the Imperial Japanese Army |last=Drea |first=Edward J. |publisher=University of Nebraska Press |year=1998 |location=Lincoln, NE |chapter=An Allied Interpretation of the Pacific War}} * {{grāmatas atsauce |title=Storm Over the Gilberts: War in the Central Pacific 1943 |url=https://archive.org/details/stormovergilbert0000hoyt |last=Hoyt |first=Edwin P. |publisher=Van Nostrand Reinhold |year=1979 |location=New York, NY}} * {{grāmatas atsauce |last=Toll |first=Ian W. |author-link=Ian W. Toll |title=[[The Conquering Tide: War in the Pacific Islands, 1942–1944]] |location=New York |publisher=W. W. Norton |date=2015}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://militera.lib.ru/h/nimitz_potter/11.html/ Militera.lib.ru] {{ru ikona}} [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] [[Kategorija:Otrā pasaules kara kampaņas]] [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Japānas vēsture]] [[Kategorija:Māršala Salas]] [[Kategorija:Gilberta salas]] jje4388tem1rt79uipjvhsewh8gv0qt 0 608675 4486570 4329234 2026-06-25T20:33:27Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4486570 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Frenkijas Dreikas noslēpumi | show_name_2 = | bgcolour = | color text = | image = | caption = | genre = [[detektīvs]]<br />[[mistērijas filma|mistērija]]<br />[[vēsturiskā drāma]]<br />''[[film noir]]'' | format = | creator = Kerola Heja<br />Mišela Riči<br />Kels Kūns | developer = | writer = | director = | creative_director = | presenter = | starring = [[Lorēna Lī Smita]]<br />[[Šantela Railija]]<br />[[Rebeka Lidiarda]]<br />[[Šerona Metjūsa]] | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{CAN}} | language = | num_seasons = 4 | num_episodes = 41 | list_episodes = | executive_producer = | producer = | editor = | location = [[Toronto]], [[Ontārio]]<br />[[Londona]], [[Anglija]] | cinematography = | camera = | runtime = 43 minūtes | company = ''[[Shaftesbury Films]]''<br />[[UKTV]] | distributor = | channel = ''[[CBC Television]]'' | picture_format = | audio_format = | first_run = | first_aired = {{dat|2017|11|06|N|bez}} — {{dat|2021|03|08|N|bez}} | last_aired = | status = | channel_LV = | preceded_by = | followed_by = | related = ''[[Mary and Flo On the Go!]]''<br />"[[Mērdoka noslēpumi]]" | website = | production_website = }} '''"Frenkijas Dreikas noslēpumi"'''<ref name="epicdram">{{tīmekļa atsauce |title=Epic Drama Latvija programma no 2022. gada 28. novembra līdz 2022. gada 4. decembrim Беседка.ТВ |url=https://tvbesedka.com/channel/Epic_Drama_CEE_Latvija/2022/49 |website=tvbesedka.com |accessdate={{dat|2025|8|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250828162017/https://tvbesedka.com/channel/Epic_Drama_CEE_Latvija/2022/49 |archivedate={{dat|2025|8|28||bez}} |date={{dat|2022|11|28||bez}}}}</ref> ({{val|en|Frankie Drake Mysteries}}), arī '''"Frenkijas mistērijas"''',<ref name="ltv">{{tīmekļa atsauce |title=LTV1 programma, piektdiena, 2021. gada 12. februāris {{!}} Jauns.lv |url=https://jauns.lv/tv-programma/ltv1/12-02-2021 |website=[[jauns.lv]] |accessdate={{dat|2025|8|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250828163133/https://jauns.lv/tv-programma/ltv1/12-02-2021 |archivedate={{dat|2025|8|28||bez}} |language=lv |date={{dat|2021|2|12||bez}}}}</ref> ir [[Kanāda]]s [[Seriāls|televīzijas seriāls]], ko ''[[CBC Television]]'' pārraidīja no 2017. gada 6. novembra līdz 2021. gada 8. martam. Seriālā galvenās, Frenkijas Dreikas un viņas pārinieces Trūdijas Klārkas, lomas atveido [[Lorēna Lī Smita]] un [[Šantela Railija]], kuras [[1920. gadi|1920. gados]] [[Toronto]] vada [[Privātdetektīvs|privātdetektīvu]] aģentūru, kurā strādā tikai sievietes. Seriālu izveidoja Kerola Heja un Mišela Riči, abas strādāja arī par scenāristēm un producentēm seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]".<ref>{{ziņu atsauce |title=Female-detective drama 'Frankie Drake Mysteries' set to debut on CBC |url=https://nationalpost.com/pmn/entertainment-pmn/female-detective-drama-frankie-drake-mysteries-set-to-debut-on-cbc |accessdate={{dat|2025|8|28||bez}} |work=National Post |language=en }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Star |first1=Johanna Schneller Special to the |title=In Frankie Drake Mysteries, some characters get a chance to sashay |url=https://www.thestar.com/entertainment/television/2017/11/12/in-frankie-drake-mysteries-some-characters-get-a-chance-to-sashay.html |accessdate={{dat|2025|8|28||bez}} |work=Toronto Star |date={{dat|2017|11|12||bez}} |language=en}}</ref> "Frenkijas Dreikas noslēpumi" sižeta darbība norisinās tajā pašā [[Kopīgais visums|visumā]], kurā notiek "Mērdoka noslēpumi" atveidotie notikumi.<ref name="tvtrseries" /> 2020. gada maijā ziņots, ka tiek veidots [[Animācijas filma|animēts]] seriāla [[Atvasinājums (fikcija)|atvasinājums]] bērnu auditorijai ar nosaukumu ''[[Mary and Flo On the Go!]]'',<ref>{{ziņu atsauce |last1=Yeo |first1=Debra |title=Mary and Flo from ‘Frankie Drake Mysteries’ get their own animated TV series |url=https://www.thestar.com/entertainment/television/mary-and-flo-from-frankie-drake-mysteries-get-their-own-animated-tv-series/article_5f80ccc4-b2ca-5965-9ed7-b34664d59716.html |accessdate={{dat|2025|8|28||bez}} |work=Toronto Star |date={{dat|2020|5|12||bez}} |language=en}}</ref> kurā Lidiarda un Metjūsa atkārtos savas lomas kā Mērija un Flo, kuras tiksies ar dažādām slavenām vēsturiskām personībām.<ref name="tvtrseries">{{tīmekļa atsauce |title=Frankie Drake Mysteries |url=https://tvtropes.org/pmwiki/pmwiki.php/Series/FrankieDrakeMysteries |website=tvtropes.org |accessdate={{dat|2025|8|28||bez}} |language=en}}</ref> Šis interneta seriāls tika izlaists 2022. gada martā platformā ''[[YouTube]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Inspired by #FrankieDrake Mysteries, Mary & Flo On The Go is an animated series following #MaryAndFlo as they travel the world meeting inspirational women of the 1920s |url=https://x.com/CBCFrankieDrake/status/1500931098959880196 |website=x.com |publisher=CBCFrankieDrake |accessdate={{dat|2025|8|28||bez}} |language=en |date={{dat|2022|3|7||bez}}}}</ref> Seriālu Latvijā pārraidīja [[LTV1]]<ref name="ltv" /> un ''[[Epic Drama]]''.<ref name="epicdram" /> == Sižets == Lorēna Lī Smita atveido izdomāto Frenkiju Dreiku, pirmo sievieti privātdetektīvi [[1920. gadi|1920. gadu]] [[Toronto]], un Šantela Railija atveido Dreikas pārinieci Trūdiju Klārku.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Reporter |first1=Debra Yeo Staff |title=The TV home of Murdoch Mysteries is getting a new detective drama |url=https://www.thestar.com/entertainment/television/2017/04/04/the-tv-home-of-murdoch-mysteries-is-getting-a-new-detective-drama.html |accessdate={{dat|2025|8|28||bez}} |work=[[Toronto Star]] |date={{dat|2017|4|4||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Shaftesbury {{!}} Frankie Drake Mysteries |url=http://shaftesbury.ca/frankie-drake/ |website=shaftesbury.ca |accessdate={{dat|2025|8|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170901142625/http://shaftesbury.ca/frankie-drake/ |archivedate={{dat|2017|09|01||bez}} |language=en |date={{dat|2017|8|28||bez}} }}</ref> Frenkijai un Trūdijai viņu lietu izmeklēšanā bieži palīdz Mērija Šova ([[Rebeka Lidiarda]]), tikumības policiste [[Toronto policijas dienests|Toronto policijā]], un Flo Čakovica ([[Šerona Metjūsa]]), Toronto pilsētas morga darbiniece.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Frankie Drake Mysteries » Characters |url=https://tvtropes.org/pmwiki/pmwiki.php/Characters/FrankieDrakeMysteries |website=tvtropes.org |publisher=TV Tropes |accessdate={{dat|2025|8|28||bez}} |language=en}}</ref> == Lomās == * [[Lorēna Lī Smita]] kā Frenkija Dreika, pirmā sieviete privātdetektīve Toronto un privātdetektīvu aģentūras ''Drake Private Detectives'' īpašniece * [[Šantela Railija]] kā Trūdija Klārka, Frenkijas pāriniece un draudzene * [[Rebeka Lidiarda]] kā Mērija Šova, tikumības policiste Toronto policijā, kura bieži palīdz Frenkijai izmeklēšanā * [[Šerona Metjūsa]] kā Flo Čakovica, Toronto pilsētas morga darbiniece, kura sniedz informāciju Frenkijai == Sezonu pārskats == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sezona ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sērijas ! colspan="2" style="padding: 0px 80px; width:200px;" |Oriģinālā pārraide |- !Sezonas sākums !Sezonas beigas |- |'''1''' |11 |2017. gada 6. novembrī |2018. gada 5. februārī |- |'''2''' |10 |2018. gada 24. septembrī |2018. gada 26. novembrī |- |'''3''' |10 |2019. gada 16. septembrī |2019. gada 2. decembrī |- |'''4''' |10 |2021. gada 4. janvāris |2021. gada 8. marts |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Filmu ārējās saites}} [[Kategorija:Kanādas televīzijas seriāli]] [[Kategorija:Toronto]] [[Kategorija:Ontārio]] ku274ag5yk2sxeatg1r0j7xn9zp79l4 4486654 4486570 2026-06-26T06:03:43Z Baisulis 11523 /* ievads */ atjaunota novecojusī saite....... 4486654 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Frenkijas Dreikas noslēpumi | show_name_2 = | bgcolour = | color text = | image = | caption = | genre = [[detektīvs]]<br />[[mistērijas filma|mistērija]]<br />[[vēsturiskā drāma]]<br />''[[film noir]]'' | format = | creator = Kerola Heja<br />Mišela Riči<br />Kels Kūns | developer = | writer = | director = | creative_director = | presenter = | starring = [[Lorēna Lī Smita]]<br />[[Šantela Railija]]<br />[[Rebeka Lidiarda]]<br />[[Šerona Metjūsa]] | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{CAN}} | language = | num_seasons = 4 | num_episodes = 41 | list_episodes = | executive_producer = | producer = | editor = | location = [[Toronto]], [[Ontārio]]<br />[[Londona]], [[Anglija]] | cinematography = | camera = | runtime = 43 minūtes | company = ''[[Shaftesbury Films]]''<br />[[UKTV]] | distributor = | channel = ''[[CBC Television]]'' | picture_format = | audio_format = | first_run = | first_aired = {{dat|2017|11|06|N|bez}} — {{dat|2021|03|08|N|bez}} | last_aired = | status = | channel_LV = | preceded_by = | followed_by = | related = ''[[Mary and Flo On the Go!]]''<br />"[[Mērdoka noslēpumi]]" | website = | production_website = }} '''"Frenkijas Dreikas noslēpumi"'''<ref name="epicdram">{{tīmekļa atsauce |title=Epic Drama Latvija programma no 2022. gada 28. novembra līdz 2022. gada 4. decembrim Беседка.ТВ |url=https://tvbesedka.com/channel/Epic_Drama_CEE_Latvija/2022/49 |website=tvbesedka.com |accessdate={{dat|2025|8|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250828162017/https://tvbesedka.com/channel/Epic_Drama_CEE_Latvija/2022/49 |archivedate={{dat|2025|8|28||bez}} |date={{dat|2022|11|28||bez}}}}</ref> ({{val|en|Frankie Drake Mysteries}}), arī '''"Frenkijas mistērijas"''',<ref name="ltv">{{tīmekļa atsauce |title=LTV1 programma, piektdiena, 2021. gada 12. februāris {{!}} Jauns.lv |url=https://jauns.lv/tv-programma/ltv1/12-02-2021 |website=[[jauns.lv]] |accessdate={{dat|2025|8|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250828163133/https://jauns.lv/tv-programma/ltv1/12-02-2021 |archivedate={{dat|2025|8|28||bez}} |language=lv |date={{dat|2021|2|12||bez}}}}</ref> ir [[Kanāda]]s [[Seriāls|televīzijas seriāls]], ko ''[[CBC Television]]'' pārraidīja no 2017. gada 6. novembra līdz 2021. gada 8. martam. Seriālā galvenās, Frenkijas Dreikas un viņas pārinieces Trūdijas Klārkas, lomas atveido [[Lorēna Lī Smita]] un [[Šantela Railija]], kuras [[1920. gadi|1920. gados]] [[Toronto]] vada [[Privātdetektīvs|privātdetektīvu]] aģentūru, kurā strādā tikai sievietes. Seriālu izveidoja Kerola Heja un Mišela Riči, abas strādāja arī par scenāristēm un producentēm seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]".<ref>{{ziņu atsauce |title=Female-detective drama 'Frankie Drake Mysteries' set to debut on CBC |url=https://vancouver.citynews.ca/2017/11/03/female-detective-drama-frankie-drake-mysteries-set-to-debut-on-cbc/ |accessdate={{dat|2025|8|28||bez}} |work=Vancouver Citynews |language=en }}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Star |first1=Johanna Schneller Special to the |title=In Frankie Drake Mysteries, some characters get a chance to sashay |url=https://www.thestar.com/entertainment/television/2017/11/12/in-frankie-drake-mysteries-some-characters-get-a-chance-to-sashay.html |accessdate={{dat|2025|8|28||bez}} |work=Toronto Star |date={{dat|2017|11|12||bez}} |language=en}}</ref> "Frenkijas Dreikas noslēpumi" sižeta darbība norisinās tajā pašā [[Kopīgais visums|visumā]], kurā notiek "Mērdoka noslēpumi" atveidotie notikumi.<ref name="tvtrseries" /> 2020. gada maijā ziņots, ka tiek veidots [[Animācijas filma|animēts]] seriāla [[Atvasinājums (fikcija)|atvasinājums]] bērnu auditorijai ar nosaukumu ''[[Mary and Flo On the Go!]]'',<ref>{{ziņu atsauce |last1=Yeo |first1=Debra |title=Mary and Flo from ‘Frankie Drake Mysteries’ get their own animated TV series |url=https://www.thestar.com/entertainment/television/mary-and-flo-from-frankie-drake-mysteries-get-their-own-animated-tv-series/article_5f80ccc4-b2ca-5965-9ed7-b34664d59716.html |accessdate={{dat|2025|8|28||bez}} |work=Toronto Star |date={{dat|2020|5|12||bez}} |language=en}}</ref> kurā Lidiarda un Metjūsa atkārtos savas lomas kā Mērija un Flo, kuras tiksies ar dažādām slavenām vēsturiskām personībām.<ref name="tvtrseries">{{tīmekļa atsauce |title=Frankie Drake Mysteries |url=https://tvtropes.org/pmwiki/pmwiki.php/Series/FrankieDrakeMysteries |website=tvtropes.org |accessdate={{dat|2025|8|28||bez}} |language=en}}</ref> Šis interneta seriāls tika izlaists 2022. gada martā platformā ''[[YouTube]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Inspired by #FrankieDrake Mysteries, Mary & Flo On The Go is an animated series following #MaryAndFlo as they travel the world meeting inspirational women of the 1920s |url=https://x.com/CBCFrankieDrake/status/1500931098959880196 |website=x.com |publisher=CBCFrankieDrake |accessdate={{dat|2025|8|28||bez}} |language=en |date={{dat|2022|3|7||bez}}}}</ref> Seriālu Latvijā pārraidīja [[LTV1]]<ref name="ltv" /> un ''[[Epic Drama]]''.<ref name="epicdram" /> == Sižets == Lorēna Lī Smita atveido izdomāto Frenkiju Dreiku, pirmo sievieti privātdetektīvi [[1920. gadi|1920. gadu]] [[Toronto]], un Šantela Railija atveido Dreikas pārinieci Trūdiju Klārku.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Reporter |first1=Debra Yeo Staff |title=The TV home of Murdoch Mysteries is getting a new detective drama |url=https://www.thestar.com/entertainment/television/2017/04/04/the-tv-home-of-murdoch-mysteries-is-getting-a-new-detective-drama.html |accessdate={{dat|2025|8|28||bez}} |work=[[Toronto Star]] |date={{dat|2017|4|4||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Shaftesbury {{!}} Frankie Drake Mysteries |url=http://shaftesbury.ca/frankie-drake/ |website=shaftesbury.ca |accessdate={{dat|2025|8|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170901142625/http://shaftesbury.ca/frankie-drake/ |archivedate={{dat|2017|09|01||bez}} |language=en |date={{dat|2017|8|28||bez}} }}</ref> Frenkijai un Trūdijai viņu lietu izmeklēšanā bieži palīdz Mērija Šova ([[Rebeka Lidiarda]]), tikumības policiste [[Toronto policijas dienests|Toronto policijā]], un Flo Čakovica ([[Šerona Metjūsa]]), Toronto pilsētas morga darbiniece.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Frankie Drake Mysteries » Characters |url=https://tvtropes.org/pmwiki/pmwiki.php/Characters/FrankieDrakeMysteries |website=tvtropes.org |publisher=TV Tropes |accessdate={{dat|2025|8|28||bez}} |language=en}}</ref> == Lomās == * [[Lorēna Lī Smita]] kā Frenkija Dreika, pirmā sieviete privātdetektīve Toronto un privātdetektīvu aģentūras ''Drake Private Detectives'' īpašniece * [[Šantela Railija]] kā Trūdija Klārka, Frenkijas pāriniece un draudzene * [[Rebeka Lidiarda]] kā Mērija Šova, tikumības policiste Toronto policijā, kura bieži palīdz Frenkijai izmeklēšanā * [[Šerona Metjūsa]] kā Flo Čakovica, Toronto pilsētas morga darbiniece, kura sniedz informāciju Frenkijai == Sezonu pārskats == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sezona ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sērijas ! colspan="2" style="padding: 0px 80px; width:200px;" |Oriģinālā pārraide |- !Sezonas sākums !Sezonas beigas |- |'''1''' |11 |2017. gada 6. novembrī |2018. gada 5. februārī |- |'''2''' |10 |2018. gada 24. septembrī |2018. gada 26. novembrī |- |'''3''' |10 |2019. gada 16. septembrī |2019. gada 2. decembrī |- |'''4''' |10 |2021. gada 4. janvāris |2021. gada 8. marts |- |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Filmu ārējās saites}} [[Kategorija:Kanādas televīzijas seriāli]] [[Kategorija:Toronto]] [[Kategorija:Ontārio]] rro7jxbjofrho4qtubuew7u9q96iil7 0 609483 4486405 4486296 2026-06-25T12:43:14Z Jānis U. 198 4486405 wikitext text/x-wiki {{Ģeoloģiskā formācija | nosaukums = Akmenes svīta | oriģinālnosaukums = | attēls = Akmenes atsegums.JPG | attēla_paraksts = Akmenes svītas stratotips Akmenes labajā krastā | karte = | kartes_paraksts = | stratotips = [[Nīgrande]]s 2. urbuma intervāls 189-204,5 m | vecums = | sistēma = [[Devons]] | virsnodalījums = | nodalījums = [[Augšdevons]] | stāvs = [[Famenas stāvs|Famena]] | grupa = | formācija = | horizonts = | svīta = '''Akmenes''' | rida = | slāņi = | valsts = [[Latvija]], [[Lietuva]] | reģions = [[Galvenais devona lauks]] | platība = | koordinātas = | sastāvs = [[Dolomīts|dolomīti]], [[Aleirolīts|aleirolīti]], [[Māls|māli]] | biezums = 6-19 m | izrakteņi = | fosilijas = [[pleckāji]], [[krinoidejas]], [[gliemenes]], [[konodonti]] u.c. | atklājējs = }} '''Akmenes svīta (D₃ak)''' ir [[Augšdevons|augšdevona]] [[Famenas stāvs|famenas stāva]] Akmenes horizonta [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]. Latvijā ir izplatīta valsts dienvidrietumos ([[Polijas-Lietuvas ieplaka|Polijas-Lietuvas ieplakā]]). Tālāk tā iestiepjas Lietuvas teritorijas ziemeļrietumu daļā. Svītu 1954. gadā no [[Kursas svīta]]s izdalīja [[Pēteris Liepiņš (ģeologs)|P. Liepiņš]], bet tās apakšējo robežu 1977. gadā precizēja [[Ludmila Savvaitova|L. Savvaitova]]. Par [[Stratotips|tipveida griezumu]] ir pieņemts Nīgrandes 2. urbuma intervāls 189-204,5 m dziļumā,<ref name="ld">{{Latvijas daba|1|34}}</ref> bet pirms tam atsegums [[Akmene (Durbes pieteka)|Akmenes]] labajā krastā netālu no ietekas [[Durbe (upe)|Durbē]], no kā arī ir ņemts svītas nosaukums. Svītas virsma pazeminās no 66 m [[v.j.l.]] Latvijas ziemeļaustrumos līdz 239 m z.j.l. dienvidrietumos. Svītas biezums variē no 6 līdz 19 m. Zem kvartāra slāņiem svītas nogulumi iziet šaurā joslā izplatības ziemeļu un austrumu daļā. Atsedzas [[Amula]]s, [[Imula]]s, [[Šķēde]]s un Akmenes krastos. == Apraksts == Latvijā svīta ieguļ uz Kuras svītas augšdaļas faciāli intensīvi mainīgajiem mālaini-smilšaini-karbonātiskajiem nogulumiem. Virs šīs virsmas visur, izņemot dažus griezumus svītas galējos ziemeļu rajonos (Amulas, Imulas, Šķēdes baseinos), ir novērojami koši, lillīgi-sarkanīgi, dažādgraudaini aizvietojošie [[Dolomīts|dolomīti]] ar reliktu organogēnu drupu struktūru, kas satur lēcveidīgus dzelžainu [[Oolīti|oolītu]] sakopojumus. Tieši šādiem savdabīga izskata iežiem ir piesaistīti dažādu jūras organismu palieku sakopojumi, kuru starpā ir konstatējami arī [[pleckāji]] ''[[Cyrtospirifer lebedianicus]]''. Akmenes upes stratotipiskajā griezumā nogulumu redzamais biezums sastāda ap 2 metriem. Šī griezuma pamatnē ieguļ košu violeti-rūsganu dažādgraudainu smilšainu dolomītu slānis (biezums līdz 0,5 m), kurā kurā ir sastopamas daudzskaitlīgas [[Slēdzenes pleckāji|slēdzenes pleckāju]] paliekas (kodoli un [[Čaula|čaulu]] nospiedumi). Šeit Liepiņš ir noteicis ''Cyrtospirifer lebedianicus'', ''C.'' cf. ''lebedianicus'' var. ''akmenensis'', ''[[Cyrtospirifer postarchiaci|C. postarchiaci]]'', ''[[Camarotoechia akmenica|"Camarotoechia" akmenica]]''. Šeit ir sastopami arī daudzskaitlīgi [[Jūras lilijas|krinoīdeju]] posmiņi un [[Gliemenes|gliemeņu]] kodoli. Augstāk ieguļ koši krāsoti dažādgraudaini smilšaini dolomīti ar salīdzinoši plānām [[Aleirīti|aleirītisk]]u [[Māls|mālu]] un [[Aleirolīts|aleirolītu]] starpkārtām. Dolomītos ir novērojami lēcveidīgi krinoīdeju posmiņu un čaulu [[Detrīts|detrīta]] sakopojumi, atsevišķi slēdzenes pleckāju čaulu vāciņi, kā arī racējorganismu dzīves darbības pēdas. Visā akmenes svītas platībā griezumos ir skaidri novērojama labi izteikta divdaļīga uzbūve, kur bieza dolomītu slāņkopa mijas ar [[Smilšakmens|smilšakmeņu]], aleirolītu un mālu slāņkopu. Svītas pilnajos tipiskajos griezumos Sniķeru 8. un Nīgrandes 2. urbumos tiek izdalītas divas karbonātiskas slāņkopas ar raksturīgām jūras faunas paliekām. Apakšējā no tām sastāv no košiem violeti-rūsganiem dažādgraudainiem smilšveidīgiem dolomītiem ar reliktu [[Organogēni detrītiska struktūru|organogēni detrītisku struktūru]]. Dolomīti ir poraini un kavernozi, ar smalkiem [[stilolīti]]em un izteiktām gaišzili pelēkām māla plēvēm. Vietām ir skaidri redzams, ka poras un kavernas radušās izšķīstot organogēniem fragmentiem. Atsevišķos starpslāņos ir novērojami lēcveidīgi dzelžainu oolītu sakopojumi. Dolomītos ir ieslēgtas dažādu jūras organismu paliekas, kuru starpā ir slēdzenes pleckāji, gliemenes, [[sūneņi]], jūras liliju posmiņi, [[spirorbi]] ([[daudzsaru tārpi]]) un [[Zivis|zivju]] kaulu paliekas. Šajā griezuma daļā [[Viktors Grāvītis|V. Grāvītis]] noteica slēdzenes pleckājus ''Cyrtospirifer'' cf. ''lebedianicus'', ''C. postarchiaci'', ''[[Cyrtospirifer mekensis|C. mekensis]]'', ''[[Ptychomaletoechia kursica]]'', ''[[Camarotoechia boloniensis|"Camarotoechia"'' cf. ''boloniensis]]'', ''"C." akmenica'', ''[[Productella herminae]]'', [[Schuchertella mathyrica|''Schuchertella'' cf. ''mathyrica'']], [[Athyris concentrica|''Athyris'' ex gr. ''concentrica'']]. Apakšējā karbonātiskajā slāņkopā ieguļ ļoti [[vizla]]ini mālaini aleirolīti un māli ar smalkām [[Smiltis|smilšu]] un smilšakmeņu lēcām. Augšējās karbonātiskās slāņkopas pamatni veido dažādgraudainas smiltis, smilšakmeņi un smilšaini dolomīti, kuros ir sastopami zivju kauli, krinoīdeju posmiņi, kā arī platas vertikālas racējorganismu ejas, aizpildītas ar smilšaini aleirolītisku materiālu. Slāņkopu veido ķieģeļrūsgani dažādgraudaini poraini un kavernozi dolomīti ar reliktu organogēni detrītisku struktūru, pēc izskata līdzīgu apakšējās slāņkopas dolomītiem. Arī tajos ir sastopami lēcveidīgi dzelžainu oolītu sakopojumi. Dolomītos ir satopami daudzskaitlīgi slēdzenes pleckāju čaulu nospiedumi un kodoli, krinoīdeju posmiņi, spirorbu caurulītes, bet slāņkopas virspusē smilšainajos dolomītos - gliemeņu kodolu sakopojumi. Šeit V. Grāvītis noteica šādus slēdzenes pleckājus: ''Cyrtospirifer'' cf. ''lebedianicus'', ''Ptychomaletoechia kursica'', ''[[Camarotoechia griasica|"Camarotoechia" griasica]]'', ''"C." akmenica'', ''Productella herminae'', ''Athyris'' ex gr. ''concentrica''. Svītas griezumu nobeidz smalki mijoši [[Dolomītmerģelis|dolomītmerģeļi]], mālaini aleirolīti un māli. Šajos griezumos svītas biezums sastāda 14 līdz 16 metrus. Vairāk uz ziemeļiem (Amulas un Imulas upju baseini) un uz rietumiem ([[Liepāja]]s pilsētas rajonā) nogulumu biezums samazinas līdz 11-12 metriem. Karbonātiskās slāņkopas veido koši krāsoti dažādgraudaini dolomīti, smalkgraudainas [[Laukšpats|laukšpata]]-[[Kvarcs|kvarca]] smiltis, smilšakmeņi un aleirolīti ar dolomīta cementu. Ne pārāk biezu starpslāņu veidā ir sastopami dolomīti ar relikto organogēno struktūru, kas satur arī dzelžainus oolītus un smilšainā materiāla piejaukumu. Organismu paliekas, kas veido ne pārak biezus saskalojumus, neizceļas ar lielu sugu daudzveidību. Tos pārstāv dažas slēdzenes pleckāju sugas: ''Cyrtospirifer'' cf. ''lebedianicus'', ''Ptychomaletoechia kursica'', ''"Camarotoechia" griasica'', ''[[Productella]]'' sp., krinoīdeju posmiņi un gliemenes. Karbonātiskās slāņkopas mijas ar mālu, mālainu aleirolītu un smilšu slāņkopām. Kopumā šie griezumi, salīdzinajumā ar dienvidu daļas griezumiem, raksturojas ar nogulumu smilšaināku sastāvu. Latvijā sporu kompleksu veido ''[[Leiotriletes]]'', ''[[Archaeozonotriletes]]'', ''[[Stenozonotriletes]]'' sugas, kas satopamas arī kursas svītas nogulumos, bet parādās arī jaunas sugas: ''[[Lophozonotriletes rarituberculatus]]'', ''[[Dictiotriletes]]'', ''[[Trachitriletes famenensis]]'', ''[[Himenozonotriletes commutatus]]''. === Lietuvā === Lietuvā akmenes svītu 1956. gadā noteica [[Jozs Dalinkevičs|J. Dalinkevičs]], iekļaujot to [[Mūru svīta|mūru svītā]]. Lietuvas teritorijā akmenes svītas tipiskais griezums parādās Reklaiču 140. urbuma 81-91 m intervālā un Buvaiņu 141. urbuma 30-38 m intervālā. Svītas veidošanās ir saistīta ar vēlās famenas jūras baseina [[Regresija (ģeoloģija)|regresijas]] fāzi, kas reizēm ir raksturojas ar anomālu [[sāļums|sāļumu]]. Svītu veido kaļķaini-mālaini smilšaini dolomīti, plankumaini krāsoti un mālainiem dolomitizētiem viļņoti slāņotiem [[kaļķakmeņi]]em un [[merģeļi]]em. Augšējo robežu raksturo strauja litoloģiskā sastāva maiņa un tā tiek nosprausta pa mūru svītas mālu un smilšakmeņu pamatni. Svītu pārstāv tipiskas organismu paliekas: pleckaji - ''Cyrtospirifer lebedianicus'', ''C.'' cf. ''postarchiaci'', ''C. mekensis'', ''[[Pampoecilorhynchus grewingki]]'', ''Ptychomaletoechia kursica'', [[konodonti]] - ''[[Icridotus]]'' sp., ''[[Icridotus cornutus|I. cornutus]]'', ''[[Polygnathus foliata]]'', ''[[Polygnathus normalis|P. normalis]]'', ''[[Hindeodella brevis]]'' u.c., [[sporas|sporu]] komplekss - ''[[Archaeotriletes honestus]]'', ''[[Retusotriletes communis]]'', ''[[Hymenozonotriletes poljessicus]]'', ''[[Hymenozonotriletes compactus|H. compactus]]'', ''[[Hymenozonotriletes varius|H. varius]]'', ''[[Stenozonotriletes conformis]]'', ''[[Archaeozonotriletes dedaleus]]'', [[Archaeozonotriletes famenensis|''A. famenensis'' var. ''minutus'']], ''[[Lophozonotriletes lebedianensis]]'' u.c. Lietuvas ziemeļu daļā akmenes svītas griezumā parādās māla un smilšainu dolomītu starpkārtas. [[Klaipēda]]s pilsētas rajonā dolomītus nomaina kaļķakmeņi. Svītas biezums svārstās no 7 līdz 11 metriem.<ref>В.С. Сорокин, Л.А. Лярская, Л.С. Саваитова и др, Девон и карбон Прибалтики, издательство "Зинатне", Рига, 1981. г., 319. lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas devons}} [[Kategorija:Devons]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] n1km9q997dl1mm6kxbaffxv1pl7e925 0 609676 4486400 4486390 2026-06-25T12:31:09Z Jānis U. 198 4486400 wikitext text/x-wiki {{Ģeoloģiskā formācija | nosaukums = Ketleru svīta | oriģinālnosaukums = | attēls = Pavāru atsegums.JPG | attēla_paraksts = Ketleru svītas atsegums Cieceres krastā pie Pavāriem | karte = | kartes_paraksts = | stratotips = [[Priekule]]s 27. urbuma intervāls 109,5-148,5 m | vecums = | sistēma = [[Devons]] | virsnodalījums = | nodalījums = [[Augšdevons]] | stāvs = [[Famenas stāvs|Famena]] | grupa = | formācija = | horizonts = | svīta = '''Ketleru''' | rida = | slāņi = | valsts = [[Latvija]], [[Lietuva]] | reģions = [[Galvenais devona lauks]] | platība = | koordinātas = | sastāvs = [[smiltis]], [[smilšakmeņi]], [[Māls|māli]], [[dolomītmerģeļi]] | biezums = 39-45 m | izrakteņi = | fosilijas = ''[[Bothriolepis ciecere]]'', ''[[Ventalepis ketleriensis]]'', ''[[Glyptolepis dellei]]'', ''[[Ventastega curonica]]'' u.c. | atklājējs = }} '''Ketleru svīta (D₃kt)''' ir [[Augšdevons|augšdevona]] [[Famenas stāvs|famenas stāva]] Ketleru horizonta [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]. Latvijā tā ir izplatīta valsts dienvidrietumos ([[Polijas-Lietuvas ieplaka|Polijas-Lietuvas ieplakā]]). Tālāk tā iestiepjas Lietuvas teritorijas ziemeļrietumu daļā. Svītu 1954. gadā izdalīja [[Pēteris Liepiņš (ģeologs)|P. Liepiņš]], kas sākotnēji bija H₅ slāņi. Par [[Stratotips|tipveida griezumu]] ir pieņemts Priekules 27. urbuma intervāls 109,5-148,5 m dziļumā.<ref name="ld">{{Latvijas daba|2|240}}</ref> Svītas nosaukums ņemts no Ketleru mājām [[Venta]]s labajā krastā, kur atradās sākotnējais 1959. gadā noteiktais svītas stratotips. Svītas virsma pazeminās no 92 m [[v.j.l.]] Latvijas ziemeļaustrumos līdz 171 m z.j.l. dienvidrietumos. Svītas biezums variē no 39 līdz 45 m. Zem [[Kvartārs|kvartāra]] slāņiem svītas nogulumi iziet 3-17 km šaurā joslā izplatības ziemeļu un austrumu daļā. Atsedzas Ventas, [[Bērzene (Ventas pieteka)|Bērzenes]], [[Ciecere]]s un tās pieteku krastos. Ketleru svīta tiek iedalīta 3 pasvītās jeb ridās. == Apraksts == Ketleru svītā tika iekļauti [[smilšakmeņi]], [[smiltis]], [[Māls|māli]] un [[dolomītmerģeļi]] līdz 45 metri biezumā, kas uzguļ [[žagares svīta]]s [[Karbonātu minerāls|karbonātiskajiem]] nogulumiem. Pēc nogulumu [[Petrogrāfija|petrogrāfiskā]] sastāva un tajos iekļautajiem [[Fosilijas|izmirušo organismu]] kompleksiem svīta tiek iedalīta trijās pasvītās (ridās), kas savā starpā nodalītas ar pārskalojumu virsmām. === Apakšketleru pasvīta (Nīgrandes rida) === Pasvītu veido mālaini karbonātiski nogulumi 8 līdz 12 m biezumā, kas uzguļ uz žagares svītas karbonātisko un mālaini karbonātisko nogulumu izskalotās virsmas. Par pasvītas stratotipu ir pieņemts griezums Nīcas 6. urbuma 155,4-169 m intervālā. Pasvītas apakšdaļā ieguļ zaļganīgi pelēcīgi un rūsgani brūni smalkgraudaini neskaidri slāņoti dolomītmerģeļi ar nelielu [[Aleirīti|aleirīta]] materiāla piejaukumu. Atsevišķus nelielus starpslāņus veido zaļganpelēki smalkgraudaini [[Dolomīts|dolomīti]] un māli. Pasvītas pamatnē dolomītmerģeļos ir konstatējamas daudzskaitļigas sīkas [[Zivis|zivju]] paliekas. Pasvītas augšdaļā [[Ieži|iežu]] karbonātiskums būtiski samazinās. Dolomītmerģeļus nomaina māli un mālaini [[Aleirolīts|aleirolīti]], bieži vien ar smalku smilšu piejaukumu. Dienvidu apgabalos, Lietuvas teritorijā, pasvītu veido dolomītmerģeļi ar mālu un mālainu dolomītu starpkārtām. Organismu paliekas šajā griezuma daļā pārstāv vienīgi zivju kaulu lauskas, kuru sastāvā [[Valentīna Karatajūte-Talimā|V. Karatajūte-Talimā]] ir noteikusi pamatnē ''[[Chelyophorus]] sp.'', ''[[Rhizodontidae]] gen. ind.'', ''[[Osteolepis]]? sp.'', ''[[Onychodus]] sp.'', ''[[Dipterus]]? sp.'', ''[[Palaeoniscidae]] gen. ind.'', bet augšdaļā ''[[Bothriolepis]] sp.'', ''[[Acanthodei]] gen. ind.'', ''[[Crossopterygii]] gen. ind.'', ''[[Panderichthys]] sp.'', ''[[Holoptychius]] sp.'' Ziemeļu griezumos (Priekules 1., Sabiles-Nākotnes 15. u.c. urbumi) pasvītas apakšējā daļa, līdzīgi kā dienvidu griezumos, ir karbonātiskāka un to veido dolomīti un dolomītmerģeļi ar aleirolītu, mālu un smilšakmeņu starpkartām. Augšdaļā dominē koši krāsoti smilšakmeņi, mālaini aleirolīti un māli, kas savstarpēji mijas plānu starpslāņu veidā. Pasvītas apakšdaļā ir zivju kaulu lausku saskalojumi, kur P. Liepiņš, [[Elga Marka-Kurika|E. Marka-Kurika]] un V. Karatajūte-Talimā ir konstatējuši ''Chelyophorus sp.'', ''[[Bothriolepis ornata]]'', ''[[Devononchus]] sp.'', ''[[Holoptychius nobilissimus|Holoptychius cf. nobilissimus]]'', ''[[Eusthenopteron]] sp.'', ''[[Osteolepididae]] gen. ind.'', ''[[Dipnoi]]'', ''Paleoniscidae gen. ind''. === Vidusketleru pasvīta (Pavāru rida) === Par pasvītas stratotipu atzīts [[Pavāru atsegums|atsegums]] Cieceres kreisajā krastā netālu no Pavāru mājām. Atseguma pamatnē uz zaļgani un gaiši zilganipelēkiem mālainiem aleirolītiem un māliem, kuros konstatējami zivju kaulu lausku saskalojumi (kaulu [[brekčija]]), uzguļ ap 2 m bieza gaišu, gandrīz baltu, [[Kvarcs|kvarca]], ar nelielu [[vizla]]s piejaukumu, vāji cementētu smilšu slāņkopa. Šīs slāņkopas pamatnē uz robežas ar apakšējo slāni ir novērojami daudzskaitlīgi mālainu aleirolītu un noapaļotu zivju kaulu lausku [[oļi]]. Smilšu slīpais un lēcveidīgais slāņojums iezīmējas ar mālainā materiāla un zivju kaulu orientētu izvietojumu, kuru starpā ir sastopamas neliela izmēra bruņu plātnes, [[spuras]], dzelkšņi un [[zvīņas]]. Šajā slānī tika konstatēti ''[[Bothriolepis ciecere]]'', ''[[Bothriolepis pavariensis|B. pavariensis]]'', ''Acanthodei gen. ind.'', ''Panderrichthys sp.'', ''Holoptychius cf. nobillisimus'', ''Onychodus sp.'', un ''Dipnoi''. Augstāk ieguļ ap 7 m bieza gandrīz baltu, vietām dzeltenīgu, vizlainu kvarca smilšu un vāji cementētu smilšakmeņu slāņkopa ar slīpu un viļņotu slāņojumu, kas ritmiski mijas ar gaišziliem un ķieģeļ-rūsganiem aleirītiskiem māliem un dolomītmerģeļiem. [[Paksīte]]s upes atsegumā vidusketleru pasvītas pamatni veido sīk- līdz smalkgraudainas [[Laukšpats|laukšpata]]-[[Kvarcs|kvarca]] smiltis ar labi noapaļotu grants un oļu izmēra pamatnes dolomītmerģeļu ieslēgumiem. Smiltis ir piesātinātas ar zivju kaulu detrītu, kuru ģinšu sastāvs ir tuvs stratotipiskā griezuma nogulumiem. Pilnajos griezumos vidusketleru pasvīta visur apakšdaļā sastāv no pārsvarā dzeltenīgi pelēkām laukšpata-kvarca, atsevišķās vietās ļoti vizlainām, smalkgraudainām smiltīm un smilšakmeņiem, plankumaini sacementetiem ar dolomīta cementu. Pasvītas biezums sastāda 16-21 m. Ziemeļu griezumos (Priekules 1., Sabiles-Nākotnes 15. u.c. urbumi) smiltīs un smilšakmeņos strauji palielinās sīku (pašos ziemeļaustrumos pat vidēju) drupu graudu koncentrācija. No šīs griezuma daļas [[Ļubova Ļarska|Ļ. Ļarska]] bija noteikusi ''Bothriolepis ornata'', ''[[Haplacanthus]] sp.'', ''[[Panderichthys bystrovi]]'', ''[[Holoptychiidae]] gen. ind.'', ''Crossopterygii gen. ind.'', ''Dipnoi''. Pasvītas augšdaļa, salīdzinājumā ar apakšdaļu, ir [[fācija|faciāli]] mainīgāka. To veido mālu, mālainu aleirolītu, dolomītmerģeļu un ļoti vizlainu laukšpata-kvarca smilšu smalka mija. Pasvītas apakšējā robeža visos griezumos ir labi izsekojama. Tā tiek vilkta pa smilšu un smilšakmeņu pamatni, kas visur uzguļ uz apakšketleru pasvītas mālu un mālainu aleirītu izskalotās virsmas, standarta [[karotāža]]s līknēs izceļoties ar zemu šķietamo pretestību un augstu gamma aktivitāti, kas nav raksturīgi vidusketleru pasvītas pamatnes smiltīm un smilšakmeņiem. === Augšketleru pasvīta (Varkaļu rida) === Pasvīta uzguļ uz vidusketleru pasvītas nogulumu izskalotās virsmas. Tās stratotipiskais griezums, kurš sākotnēji attiecās uz visu ketleru svītu, atrodas Ventas labajā krastā pie Ketleru mājām. Slāņu biezums šeit sastāda ap 15 metriem. Atseguma pamatnē pie paša ūdens līmeņa un zemāk ieguļ smalkgraudaini smilšakmeņi ar [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātu]] starpkartām, ko veido sīki un lieli (5-7 cm) labi noapaļoti gaiši zilganpelēku, smalkgraudainu dolomītmerģeļu oļi, zivju kaulu lauskas un aizpildošais smilšu materiāls, kas vietām ir cementēts ar dolomīta cementu. Starp zivju kaulu lauskām ir konstatēti ''Bothriolepis cf. ornata'', ''[[Devononchus ketleriensis]]'', ''Haplacanthus sp.'', ''Panderichthys bystrovi'', ''Holoptychius cf. nobilissimus'', ''[[Glyptolepis dellei]]'' ''[[Cryptolepis grossi]]'', ''[[Ventalepis ketleriensis]]'', ''Dipnoi''. Griezuma apakšējo pusi (biezums ap 7,5 m) veido zaļganīgi pelēkas smalk- līdz sīkgraudainas, bieži vien ļoti vizlainas, laukšpata-kvarca smiltis un vāji cementēti smilšakmeņi. Smilšu slāņojums pārsvarā ir slīps, plakani paralēls, atsevišķos starpslāņos līdzens, horizontāls, akcentēts ar slāņainu [[Muskovīts|muskovīta]] plātnīšu, sīku zivju kaulu un māla oļu izvietojumu. Zivju kaulu, bieži vien ir ļoti noapaļotu, sastāvā pēc Ļarskas datiem ir sastopami ''Bothriolepis ornata'', ''Devononchus ketleriensis'', ''Haplacanthus sp.'', ''Panderichthys bystrovi'', ''Holoptychius cf. nobilissimus'', ''Cryptolepis grossi''. Pasvītas augšējo pusi sastāda gaiši zilganpelēki un violeti rūsgani dolomītmerģeļi, mālaini aleirolīti, māli un smalkgraudainas, vizlainas laukšpata-kvarca smiltis, veidojot rismisku miju. Griezumi, kas pēc nogulumu sastāva un uzbūves ir līdzīgi tipiskajiem, ir sastopami pasvītas izplatības dienvidrietumu daļā (Priekules 1., Nīcas 6., Skodas 40. u.c. urbumi). Šeit pasvītas apakšdaļā arī ieguļ gaiši vizlaini laukšpata-kvarca smilšakmeņi ar aleirīta un, kā cementa, māla piejaukumu. Tajos pēc Karatajūtes-Talimā datiem ir sastopami ''Pandericthys sp.'', ''P. bystrovi'', ''Holoptychius sp.'', ''Osteolepididae gen. ind.'', ''Crossopterygii gen. ind''. u.c. Pasvītas augšdaļa ir mālaini karbonātiska. To veido dolomītmerģeļu, mālainu aleirolītu un mālu mija. Ne pārāk biezu starpslāņu veidā šeit ir sastopami smalkgraudaini, porcelānveidīgi dolomīti un smalkgraudaini smilšakmeņi. Ziemeļu griezumos pasvītas nogulumu sastāvs pārsvarā ir smilšains, un tikai tās augšdaļā ir novērojami plāni mālainu un mālaini karbonātisku iežu starpslāņi. Pasvītas apakšējā robeža ir krasa. Tā tiek vilkta pa smilšainās slāņkopas pamatni, kas uzguļ uz vidusketleru pasvītas augšdaļas mālu, mālainu aleirolītu un dolomītmerģeļu izskalotās virsmas. === Lietuvā === Lietuvā ketleru svītu, tās litoloģiski facialās īpatnības un izplatības robežas 1956. gadā aprakstīja [[Stasis Žeiba|S. Žeiba]]. Sākotnēji svītas nogulumi bija iekļauti [[Jozs Dalinkevičs|J. Dalinkeviča]] 1939. gada izdalītajos klikoļu slāņos, kas kopā ar apakšējiem tesnavas slāņiem bija attiecināti uz apakšējo [[Karbons|karbonu]]. Svītas tipiskais griezums Lietuvā konstatēts urbumos [[Mažeiķi|Mažeiķu]]-[[Naujoji Akmene]]s rajonā (Purvju 18. urbumā, 54,4-109,4 m intervālā). Svītu raksturo intensīva faciālā mainība. Griezuma apakšējo daļu veido mālaini dolomīti ar koši krāsotu mālu un aleirolītu starpkārtām. Svītas augšdaļā dominē smiltis un smilšakmeņi ar mālu, aleirolītu un dolomītmerģeļu starpkārtām. Augšējā robeža tiek vilkta pa dolomītmerģeļu un mālu virsmu, kuru sedz [[šķerveļa svīta]]s smiltis un smilšakmeņi. Organismu paliekas pārstāv zivju fosilijas (''Bothriolepis cf. ornata'', ''Holoptychius cf. nobilissimus'', ''Panderichthys bystrovi''). Svītas faciālās īpatnības var raksturot būtisks mālainā materiāla pieaugums tās izplatības dienvidrietumu daļas griezumā. Šeit svītas biezums variē 41-56 m robežās.<ref>В.С. Сорокин, Л.А. Лярская, Л.С. Саваитова и др, Девон и карбон Прибалтики, издательство "Зинатне", Рига, 1981. г., 333. lpp.</ref> == Paleontoloģiskais raksturojums == Ketleru svītas nogulumos (Liepājas 2., Ālandes 3., Nīcas 6., Tadeiķu 9., Kalvenes 20., Krotes 38. urbumi, atsegumi pie Paksītes lejteces un Ventas labajā krastā lejpus Ketleru mājām) bija atrastas vienīgi ihtiofaunas paliekas, kuru starpā P. Liepiņš, E. Marka-Kurika, V. Karatajūte-Talimā un Ļ. Ļarska noteica [[akantodes]]: ''[[Archaeacanthus]] (=[[Devononchus]]) sp.'', ''[[Devononchus ketleriensis]]'', ''[[Devononchus tenuispinus|D. tenuispinus]]''?, ''[[Haplacanthus]] sp.'', [[artrodiras]]: ''[[Chelyophorus]] sp.'', ''[[Coccosteidae]] gen. ind.'', [[Antiarhi|antiarhus]]: ''[[Bothriolepis ornata|Bothriolepis cf. ornata]]'', ''[[Bothriolepis pavariensis|B. pavariensis]]'', ''[[Bothriolepis ciecere|B. ciecere]]'', [[otiņspures]]: ''[[Onychodus]] sp.'', ''[[Glyptopomus bystrowi]]'', ''[[Holoptychius nobilissimus|Holoptychius cf. nobilissimus]]'', ''[[Osteolepididae]] gen. ind.'', ''[[Eusthenopteron]] sp.'', [[dipnojas]]: ''[[Dipterus]] sp.'' Pēc jaunākiem datiem bez šīm sugām vēl ir konstatētas "''[[Cheiracanthus]]''" sp., "''[[Acanthodes]]''" sp., ''[[Cryptolepis grossi]]'', ''[[Glyptolepis dellei]]'', ''[[Ventalepis ketleriensis]]'', ''[[Strunius]]'' sp., ''[[Orlovichthys limnatis]]'', ''[[Dipterus arcanus|"Dipterus" arcanus]]'', ''[[Actinopterygii]]'' ind. Bez to 1994. gadā [[Pērs Albergs|P. Albergs]], [[Ervīns Lukševičs|E. Lukševičs]] un [[Oļegs Ļebedevs|O. Ļebedevs]] aprakstīja ''[[Ventastega curonica]]'', vienu no senākajiem tetrapodiem. Šis ir ceturtais skaidri zināmais devona [[Četrkājaiņi|tetrapods]], un, iespējams, primitīvākais. Augšējā un apakšējā pasvītā visvairāk izplatītas ir otiņspures, bet vidējā - antiarhi. Ihtiofaunas paliekas augšējā un apakšējā pasvītā reizēm ir noapaļotas. Ketleru svītas nogulumus pēc M. Staničņikovas, G. Kedo un J. Ābolkalna datiem raksturo šāds [[sporas|sporu]]-[[Putekšņi|putekšņu]] sastāvs: ''[[Acanthotriletes macrurus]]'', ''[[Euryzonotriletes cinctus]]'', ''[[Euryzonotriletes modicus|E. modicus]]'', ''[[Euryzonotriletes rarituberculatus|E. rarituberculatus]]'', ''[[Euryzonotriletes zonites|E. zonites]]'', ''[[Hymenozonotriletes bialatus]]'', ''[[Hymenozonotriletes pusillus|H. pusillus]]'', ''[[Leiotriletes cincinnatus]]'', ''[[Leiotriletes minutissimus|L. minutissimus]]'', [[Lophotriletes atratus|Lophotriletes cf. atratus]], ''[[Lophotriletes rugosus|L. rugosus]]'', ''[[Retusotriletes communis|Retusotriletes cf. communis]]'', ''[[Simozonotriletes conformis]]'', ''[[Simozonotriletes extensus|S. extensus]]'', ''[[Simozonotriletes scabrus|S. scabrus]]'', ''[[Simozonotriletes simplex|S. simplex]]'', ''[[Simozonotriletes minor|S. minor]]'', ''[[Simozonotriletes missicium|S. missicium]]'', ''[[Trematozonotriletes intermedius]]'', ''[[Trematozonotriletes vulgaris|T. vulgaris]]'', ''[[Zonaletes pumicosus|Zonaletes pumicosus f. majora]]''. Ihtiofaunas komplekss norāda uz svītas devona vecumu. Taču sporu-putekšņu sastāvs, kas ir pazīstams citu reģionu ([[Dņepras-Doņeckas ieplaka]] u.c.) agrā karbona formācijās, daļēji ir pretrunā šim faktam. Devona un karbona robežas detalizētaki pētījumi visdrīzāk ar laiku atrisinās šo pretrunu.<ref>Биргер, А. Я. и др., Геологическое строение и полезные ископаемые Латвии, Рига, Зинатне, 1979. 163. lpp.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas devons}} [[Kategorija:Devons]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] 15w53wc3z52zs833aclnk7tcpnihxv9 0 609919 4486397 4337451 2026-06-25T12:23:15Z Jānis U. 198 4486397 wikitext text/x-wiki {{Ģeoloģiskā formācija | nosaukums = Šķerveļa svīta | oriģinālnosaukums = | attēls = Ātraiskalns Cliffs at river Venta.jpg | attēla_paraksts = Ātraiskalns, šķerveļa svītas stratotips | karte = | kartes_paraksts = | statuss = | vecums = | sistēma = [[Devons]] | virsnodalījums = | nodalījums = [[Augšdevons]] | stāvs = [[Famenas stāvs|Famena]] | grupa = | formācija = | horizonts = | svīta = '''Šķerveļa''' | rida = | slāņi = | valsts = [[Latvija]], [[Lietuva]] | reģions = [[Galvenais devona lauks]] | platība = | koordinātas = | sastāvs = [[smilšakmeņi]], [[Dolomīts|dolomīti]], [[dolomītmerģeļi]] | biezums = 12,5-24 m | izrakteņi = | fosilijas = [[stromatolīti]], [[zivis]] ([[holoptihi]]) | atklājējs = [[Pēteris Liepiņš (ģeologs)|P. Liepiņš]] }} '''Šķerveļa svīta (D₃šķ)''' ir [[Augšdevons|augšdevona]] [[Famenas stāvs|famenas stāva]] [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]. Latvijā tā ir izplatīta valsts dienvidrietumos ([[Polijas-Lietuvas ieplaka|Polijas-Lietuvas ieplakā]]). Tālāk tā iestiepjas Lietuvas teritorijas ziemeļrietumu daļā. Svītu 1954. gadā izdalīja [[Pēteris Liepiņš (ģeologs)|P. Liepiņš]], kas sākotnēji bija H₆ slāņi. Par [[Stratotips|tipisko griezumu]] ir pieņemta [[Ātraiskalns|Ātrākalna]] krauja [[Venta]]s kreisajā krastā.<ref name="ld">{{Latvijas daba|5|192}}</ref> Svītas nosaukums ņemts no [[Šķērvelis|Šķerveļa]] upes, jo tā sākotnēji tika izdalīta pamatojoties uz Šķerveļa atsegumu. Svītas virsma pazeminās no 5-15 m [[v.j.l.]] Latvijas ziemeļos un ziemeļaustrumos līdz 158 m z.j.l. dienvidrietumos (Rucavas urbumā). Svītas biezums svārstās no 20 līdz 24 m. Zem [[Kvartārs|kvartāra]] slāņiem svītas nogulumi iziet šaurā joslā izplatības ziemeļu un ziemeļaustrumu daļā. Atsedzas Ventas (pie Gobdziņu majām), Šķerveļa un [[Lētīža]]s krastos. Ilgu laiku šķerveļa svīta atradās [[apakškarbons|apakškarbona]] [[Turneja stāvs|turneja stāvā]]. Pašlaik ar šķerveļa svītu nobeidzas [[Devons|devona]] sistēma, bet svītas augšējā robeža ir robeža starp devonu un [[Karbons|karbonu]] Baltijā. Šķerveļa svīta tiek dalīta divās ridās. == Apraksts == Šķerveļa svītu P. Liepiņš izdalīja 1954. gadā, pamatojoties uz atsegumu Šķerveļa kreisajā krastā netālu no ietekas Ventā. Bet tā, kā šis griezums raksturoja tikai svītas pašu augšējo daļu, tad par [[Hipostratotips|hipostratotipu]] tika pieņemts gandrīz pilnais svītas griezums 19 m biezumā, Ventas kreisajā 1,5 km augšpus Varkaļu mājām (Ātrākalna klintis). Pēc nogulumu iežu sastāva svīta skaidri tiek sadalīta divās ridās: apakšējā - gobdziņu un augšējā - nīkrāces ridā. Apakšējā robeža visos griezumos ir skaidra. Tā tiek vilkta pa gobdziņu ridas smilšaino pamatni, kas uzguļ uz [[ketleru svīta]]s augšdaļas [[fācija|faciāli]] mainīgo mālaini karbonātisko un mālaini aleirītisko nogulumu izskalotās virsmas. Starp šķerveļa svītas organismu paliekām bez iespējamajiem [[Aļģes|aļģu]] veidojumiem, kuru izpēti apgrūtina epiģenētiskas izmaiņas, ir sastopamas arī [[Zivis|zivju]] kaulu lauskas, kuru starpā P. Liepiņš noteica vienīgi ''[[Holoptychius nobilissimus|Holoptychius cf. nobilissimus]]''. === Gobdziņu rida === Uz šo ridu attiecas svītas griezuma apakšējā daļa ap 16 m biezumā. Tās pamatnē ieguļ brūnganpelēcīgs gravelīta [[smilšakmens]], kura sastāvā ir [[grants]] un [[Smiltis|smilšu]] rupjuma noapaļotu graudu materiāls ar zaļganpelēku [[Aleirolīts|aleirolītu]], cementēts ar dolomīta cementu. Smalkas un sīkas frakcijas smilšu pildmateriāls sastāv no [[Kvarcs|kvarca]]. Dolomīta cements ir smalks līdz sīks, plankumains. Ridu veido zaļgandzeltenas, smalkas līdz sīkgraudainas smiltis un smilšakmeņi, vietām vāji vai stipri cementēti ar dolomītu. Atsevišķos karbonātiskākajos starpslāņos ir novērojami sīkgraudaina [[Karbonāti|karbonāta]] savilkumi tievu, vertikālu caurulīšu vai dolomīta garozu veidā, izvietoti pa slāņojumu. Bija pieņēmums, ka tie varētu būt saistīti ar zemāko aļģu [[Cenoze|cenožu]] darbības pēdām. === Nīkrāces rida === Šai ridai pieskaitīti sķerveļa svītas stratotipa augšējās daļas nogulumi, un to veido, galvenokārt, [[Dolomīts|dolomīti]] 3-5 m biezumā. Bez stratotipiskā griezuma, rida atsedzas Lētīžas un Šķerveļa, kā arī Ventas krastos lejpus Lētīžas ietekas Ventā. Lētīžas un Šķerveļa atsegumos ridas apakšējo daļu veido zaļgandzelteni smilšveidīgi un plankumaini [[Kvarcīts|kvarcītveidīgi]] dolomīti ar dažāda daudzuma smilšu materiāla piejaukumu. Dolomītos ir novērojami sīkslāņoti pelitomorfa karbonāta savilkumi, kas pēc atsevišķu speciālistu domām varētu būt zemāko aļģu veidojumi, kuri erozijas rezultātā veido šūnainu tekstūru. Ridas vidusdaļu veido gaiši, ļoti cieti, dzeltenīgi pelēki, kvarcīt- un porcelānveidīgi dolomīti, ar blīvu spraugveidīgu kavernu tīklu, kas izstiepts slāņojuma virzienā. Dolomītos bieži ir iekļauti [[Stromatolīti|stromatolītveidīgi]] veidojumi, garozu un uzaugumu veidā, [[onkolīti]] un neregulāras formas karbonātu savilkumi. Stromatolītveidīgo veidojumu noārdīšanās rezultātā visbiežāk to virspusē rodas plaisāšanās [[brekčija]]. Visos pētītajos griezumos, stromatolīt-onkolītveidīgie dolomīti parasti ir pārkramoti. Atsevišķos iecirkņos [[Krams|krama]] saturs sasniedz 80-90%. Ridas augšdaļu veido zaļganpelēki smilšveidīgi smalki līdz sīkgraudaini dolomīti. Tajos bieži ir sastopami pelitomorfa dolomīta savilkumi ar smalkslāņotu [[Iežu tekstūra|tekstūru]], kuru izcelsme, līdzīgi apakšējām slāņkopām, arī tiek saistīta ar aļģu dzīves darbību. === Austrumos un ziemeļaustrumos === Šķerveļa svītas griezumi, kas pēc sastāva līdzīgi stratotipiskajam, ir konstatēti izplatības austrumos un ziemeļaustrumos. Šeit gobdziņu ridu veido zaļganīgi dzelteni smalki līdz sīkgraudaini [[Laukšpats|laukšpata]]-[[Kvarcs|kvarca]] smilšakmeņi ar [[Māls|māla]] un [[Aleirīti|aleirīta]] materiāla piejaukumu. Smilšakmeņos, kas cementēti ar dolomītu, ir novērojams vertikāli orientētu tievu, dobu caurulīšu tīkls, kuru veido pelitomorfs dolomīts, kas pēc autoru domām, varētu būt zemāko aļģu dzīves darbības pēdas. Mūsdienās tiek uzskatīts, ka vertikālās cauruļveida struktūras ar māla pildījumu, šūnveida tekstūras, sīkslāņotas garoziņas un apaļi graudi-[[pizoīdi]], kā arī citas pazīmes norāda uz to, ka šie nogulumieži ir cietas dolomīta garozas jeb [[dolokrēti]], kas veidojušies sauszemes apstākļos, [[augsne]]s procesu rezultātā. Nīkrāces ridas sastāvs pārsvarā ir karbonātisks. To pārstāv smalki līdz sīkgaudaini smilšveidīgi dolomīti ar laukšpata-kvarca sīkgraudaina smilts materiāla piejaukumu un smalki līdz sīkgraudaini smilšakmeņi ar bagātīgu dolomīta cementu. === Dienvidos un dienvidrietumos === Šķerveļa nogulumu iežu sastāvs būtiski mainās griezumos dienvidos un dienvidrietumos no stratotipa (Nīgrandes 2. un Nīcas 6. urbums). Šajā virzienā notiek būtiska iežu karbonātiskuma un mālainuma palielināšanās uz nogulumu smilšainā materiāla apjoma samazināšānās rēķina. Šajos griezumos gobdziņu ridas apakšpusē ieguļ gaiši rozīgi un zaļganīgi pelēki laukšpata-kvarca smalki līdz sīkgraudaini smilšakmeņi, cementēti ar dolomīta cementu. Ridas augšpusi veido gaiši zilpelēki un violeti rūsgani [[dolomītmerģeļi]] ar māla un porcelānveidīga dolomīta starpkārtām. Nīkrāces ridas sastāvā ir plaši izplatīti smalkgraudaini, ļoti cieti, porcelānveidīgi, poraini un kavernozi dolomīti. Dolomīti ritmiski mijas ar violeti pelēcīgiem dolomītmerģeļiem un māliem. Smilšakmeņi un aleirolīti ir sastopami tikai retu un samērā plānu starpkārtu veidā. === Lietuvā === Lietuvā šķerveļa svītu veido slāņi, kur mijas smilšaini dolomīti un smilšakmeņi ar ne pārāk biezām dolomītmerģeļu, smilšu un aleirolītu starpkārām. Par tipisku griezumu var uzskatīt Mažeiķu 2. urbumu 76-88,5 m intervālā. Augšējā robeža ir neskaidra un tiek vilkta nosacīti pa [[vizla]]inu aleirolītu virsmu, kuru klāj vāji cementēti lētīžas svītas smilšakmeņi. Organismu paliekas ir ļoti retas. Tika konstatētas ihtiofaunas lauskas un reizēm novērojamas [[Tārpi|tārpu]] ejas. Faktiskā materiāla nepietiekamības dēļ svītas faciālās īpatnības nav izpētītas. Šķerveļa svītas biezums šeit ir ap 12,5 m. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas devons}} [[Kategorija:Devons]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] 8d79t4z1ap8bajpdadm5tw90plfurgx 4486401 4486397 2026-06-25T12:33:10Z Jānis U. 198 4486401 wikitext text/x-wiki {{Ģeoloģiskā formācija | nosaukums = Šķerveļa svīta | oriģinālnosaukums = | attēls = Ātraiskalns Cliffs at river Venta.jpg | attēla_paraksts = Ātraiskalns, šķerveļa svītas stratotips | karte = | kartes_paraksts = | stratotips = [[Ātraiskalns]] | vecums = | sistēma = [[Devons]] | virsnodalījums = | nodalījums = [[Augšdevons]] | stāvs = [[Famenas stāvs|Famena]] | grupa = | formācija = | horizonts = | svīta = '''Šķerveļa''' | rida = | slāņi = | valsts = [[Latvija]], [[Lietuva]] | reģions = [[Galvenais devona lauks]] | platība = | koordinātas = | sastāvs = [[smilšakmeņi]], [[Dolomīts|dolomīti]], [[dolomītmerģeļi]] | biezums = 12,5-24 m | izrakteņi = | fosilijas = [[stromatolīti]], [[zivis]] ([[holoptihi]]) | atklājējs = [[Pēteris Liepiņš (ģeologs)|P. Liepiņš]] }} '''Šķerveļa svīta (D₃šķ)''' ir [[Augšdevons|augšdevona]] [[Famenas stāvs|famenas stāva]] [[Stratigrāfija|stratigrāfiskā]] vienība [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]. Latvijā tā ir izplatīta valsts dienvidrietumos ([[Polijas-Lietuvas ieplaka|Polijas-Lietuvas ieplakā]]). Tālāk tā iestiepjas Lietuvas teritorijas ziemeļrietumu daļā. Svītu 1954. gadā izdalīja [[Pēteris Liepiņš (ģeologs)|P. Liepiņš]], kas sākotnēji bija H₆ slāņi. Par [[Stratotips|tipisko griezumu]] ir pieņemta [[Ātraiskalns|Ātrākalna]] krauja [[Venta]]s kreisajā krastā.<ref name="ld">{{Latvijas daba|5|192}}</ref> Svītas nosaukums ņemts no [[Šķērvelis|Šķerveļa]] upes, jo tā sākotnēji tika izdalīta pamatojoties uz Šķerveļa atsegumu. Svītas virsma pazeminās no 5-15 m [[v.j.l.]] Latvijas ziemeļos un ziemeļaustrumos līdz 158 m z.j.l. dienvidrietumos (Rucavas urbumā). Svītas biezums svārstās no 20 līdz 24 m. Zem [[Kvartārs|kvartāra]] slāņiem svītas nogulumi iziet šaurā joslā izplatības ziemeļu un ziemeļaustrumu daļā. Atsedzas Ventas (pie Gobdziņu majām), Šķerveļa un [[Lētīža]]s krastos. Ilgu laiku šķerveļa svīta atradās [[apakškarbons|apakškarbona]] [[Turneja stāvs|turneja stāvā]]. Pašlaik ar šķerveļa svītu nobeidzas [[Devons|devona]] sistēma, bet svītas augšējā robeža ir robeža starp devonu un [[Karbons|karbonu]] Baltijā. Šķerveļa svīta tiek dalīta divās ridās. == Apraksts == Šķerveļa svītu P. Liepiņš izdalīja 1954. gadā, pamatojoties uz atsegumu Šķerveļa kreisajā krastā netālu no ietekas Ventā. Bet tā, kā šis griezums raksturoja tikai svītas pašu augšējo daļu, tad par [[Hipostratotips|hipostratotipu]] tika pieņemts gandrīz pilnais svītas griezums 19 m biezumā, Ventas kreisajā 1,5 km augšpus Varkaļu mājām (Ātrākalna klintis). Pēc nogulumu iežu sastāva svīta skaidri tiek sadalīta divās ridās: apakšējā - gobdziņu un augšējā - nīkrāces ridā. Apakšējā robeža visos griezumos ir skaidra. Tā tiek vilkta pa gobdziņu ridas smilšaino pamatni, kas uzguļ uz [[ketleru svīta]]s augšdaļas [[fācija|faciāli]] mainīgo mālaini karbonātisko un mālaini aleirītisko nogulumu izskalotās virsmas. Starp šķerveļa svītas organismu paliekām bez iespējamajiem [[Aļģes|aļģu]] veidojumiem, kuru izpēti apgrūtina epiģenētiskas izmaiņas, ir sastopamas arī [[Zivis|zivju]] kaulu lauskas, kuru starpā P. Liepiņš noteica vienīgi ''[[Holoptychius nobilissimus|Holoptychius cf. nobilissimus]]''. === Gobdziņu rida === Uz šo ridu attiecas svītas griezuma apakšējā daļa ap 16 m biezumā. Tās pamatnē ieguļ brūnganpelēcīgs gravelīta [[smilšakmens]], kura sastāvā ir [[grants]] un [[Smiltis|smilšu]] rupjuma noapaļotu graudu materiāls ar zaļganpelēku [[Aleirolīts|aleirolītu]], cementēts ar dolomīta cementu. Smalkas un sīkas frakcijas smilšu pildmateriāls sastāv no [[Kvarcs|kvarca]]. Dolomīta cements ir smalks līdz sīks, plankumains. Ridu veido zaļgandzeltenas, smalkas līdz sīkgraudainas smiltis un smilšakmeņi, vietām vāji vai stipri cementēti ar dolomītu. Atsevišķos karbonātiskākajos starpslāņos ir novērojami sīkgraudaina [[Karbonāti|karbonāta]] savilkumi tievu, vertikālu caurulīšu vai dolomīta garozu veidā, izvietoti pa slāņojumu. Bija pieņēmums, ka tie varētu būt saistīti ar zemāko aļģu [[Cenoze|cenožu]] darbības pēdām. === Nīkrāces rida === Šai ridai pieskaitīti sķerveļa svītas stratotipa augšējās daļas nogulumi, un to veido, galvenokārt, [[Dolomīts|dolomīti]] 3-5 m biezumā. Bez stratotipiskā griezuma, rida atsedzas Lētīžas un Šķerveļa, kā arī Ventas krastos lejpus Lētīžas ietekas Ventā. Lētīžas un Šķerveļa atsegumos ridas apakšējo daļu veido zaļgandzelteni smilšveidīgi un plankumaini [[Kvarcīts|kvarcītveidīgi]] dolomīti ar dažāda daudzuma smilšu materiāla piejaukumu. Dolomītos ir novērojami sīkslāņoti pelitomorfa karbonāta savilkumi, kas pēc atsevišķu speciālistu domām varētu būt zemāko aļģu veidojumi, kuri erozijas rezultātā veido šūnainu tekstūru. Ridas vidusdaļu veido gaiši, ļoti cieti, dzeltenīgi pelēki, kvarcīt- un porcelānveidīgi dolomīti, ar blīvu spraugveidīgu kavernu tīklu, kas izstiepts slāņojuma virzienā. Dolomītos bieži ir iekļauti [[Stromatolīti|stromatolītveidīgi]] veidojumi, garozu un uzaugumu veidā, [[onkolīti]] un neregulāras formas karbonātu savilkumi. Stromatolītveidīgo veidojumu noārdīšanās rezultātā visbiežāk to virspusē rodas plaisāšanās [[brekčija]]. Visos pētītajos griezumos, stromatolīt-onkolītveidīgie dolomīti parasti ir pārkramoti. Atsevišķos iecirkņos [[Krams|krama]] saturs sasniedz 80-90%. Ridas augšdaļu veido zaļganpelēki smilšveidīgi smalki līdz sīkgraudaini dolomīti. Tajos bieži ir sastopami pelitomorfa dolomīta savilkumi ar smalkslāņotu [[Iežu tekstūra|tekstūru]], kuru izcelsme, līdzīgi apakšējām slāņkopām, arī tiek saistīta ar aļģu dzīves darbību. === Austrumos un ziemeļaustrumos === Šķerveļa svītas griezumi, kas pēc sastāva līdzīgi stratotipiskajam, ir konstatēti izplatības austrumos un ziemeļaustrumos. Šeit gobdziņu ridu veido zaļganīgi dzelteni smalki līdz sīkgraudaini [[Laukšpats|laukšpata]]-[[Kvarcs|kvarca]] smilšakmeņi ar [[Māls|māla]] un [[Aleirīti|aleirīta]] materiāla piejaukumu. Smilšakmeņos, kas cementēti ar dolomītu, ir novērojams vertikāli orientētu tievu, dobu caurulīšu tīkls, kuru veido pelitomorfs dolomīts, kas pēc autoru domām, varētu būt zemāko aļģu dzīves darbības pēdas. Mūsdienās tiek uzskatīts, ka vertikālās cauruļveida struktūras ar māla pildījumu, šūnveida tekstūras, sīkslāņotas garoziņas un apaļi graudi-[[pizoīdi]], kā arī citas pazīmes norāda uz to, ka šie nogulumieži ir cietas dolomīta garozas jeb [[dolokrēti]], kas veidojušies sauszemes apstākļos, [[augsne]]s procesu rezultātā. Nīkrāces ridas sastāvs pārsvarā ir karbonātisks. To pārstāv smalki līdz sīkgaudaini smilšveidīgi dolomīti ar laukšpata-kvarca sīkgraudaina smilts materiāla piejaukumu un smalki līdz sīkgraudaini smilšakmeņi ar bagātīgu dolomīta cementu. === Dienvidos un dienvidrietumos === Šķerveļa nogulumu iežu sastāvs būtiski mainās griezumos dienvidos un dienvidrietumos no stratotipa (Nīgrandes 2. un Nīcas 6. urbums). Šajā virzienā notiek būtiska iežu karbonātiskuma un mālainuma palielināšanās uz nogulumu smilšainā materiāla apjoma samazināšānās rēķina. Šajos griezumos gobdziņu ridas apakšpusē ieguļ gaiši rozīgi un zaļganīgi pelēki laukšpata-kvarca smalki līdz sīkgraudaini smilšakmeņi, cementēti ar dolomīta cementu. Ridas augšpusi veido gaiši zilpelēki un violeti rūsgani [[dolomītmerģeļi]] ar māla un porcelānveidīga dolomīta starpkārtām. Nīkrāces ridas sastāvā ir plaši izplatīti smalkgraudaini, ļoti cieti, porcelānveidīgi, poraini un kavernozi dolomīti. Dolomīti ritmiski mijas ar violeti pelēcīgiem dolomītmerģeļiem un māliem. Smilšakmeņi un aleirolīti ir sastopami tikai retu un samērā plānu starpkārtu veidā. === Lietuvā === Lietuvā šķerveļa svītu veido slāņi, kur mijas smilšaini dolomīti un smilšakmeņi ar ne pārāk biezām dolomītmerģeļu, smilšu un aleirolītu starpkārām. Par tipisku griezumu var uzskatīt Mažeiķu 2. urbumu 76-88,5 m intervālā. Augšējā robeža ir neskaidra un tiek vilkta nosacīti pa [[vizla]]inu aleirolītu virsmu, kuru klāj vāji cementēti lētīžas svītas smilšakmeņi. Organismu paliekas ir ļoti retas. Tika konstatētas ihtiofaunas lauskas un reizēm novērojamas [[Tārpi|tārpu]] ejas. Faktiskā materiāla nepietiekamības dēļ svītas faciālās īpatnības nav izpētītas. Šķerveļa svītas biezums šeit ir ap 12,5 m. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas devons}} [[Kategorija:Devons]] [[Kategorija:Latvijas ģeoloģija]] 9jvjjae6wges4h2q7qcht9rmxl5hd1y 0 614513 4486523 4364959 2026-06-25T19:13:57Z Pirags 3757 4486523 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Repeterhagelgevär - Livrustkammaren - 98434 (cropped).jpg|thumbnail|upright=1.5|''[[Winchester M1897]]'']] '''Bise''' (no {{val-de|Büchse}}) ir gludstobra [[šaujamierocis]], kas paredzēts šāvieniem ar [[skrotis|skrošu]] lādiņiem vai speciālām gludstobra lodēm ([[patrona|patronām]]). Gludstobra konstrukcija nosaka bises [[balistika|balistiku]], tas ir, lādiņi netiek stabilizēti ar vītni (izņemot īpašus risinājumus vai vītņotus ieliktņus), tādēļ ierocim ir mazāks efektīvais attālums un precizitāte, bet plašāks trāpījuma lauks, kas ir galvenā priekšrocība tuvās un vidējās distances situācijās. Bises tiek plaši izmantotas [[medības|medībās]] (īpaši putniem un nelieliem vai vidējiem dzīvniekiem), [[šaušana|sporta šaušanā]], kā arī taktiskajā un [[policija]]s darbā, kur nepieciešama ātra, spēcīga iedarbība tuvā distancē un iespēja lietot dažādu speciālo munīciju, piemēram, [[gumijas lādiņš|gumijas lādiņus]]. Atšķirībā no vītņstobra ieročiem ([[šautene|šautenēm]], [[karabīne|karabīnēm]]), kuru stobros esošā vītne stabilizē lodi un nodrošina augstu precizitāti lielos attālumos, bisei ir gluds stobrs, un tās funkcionalitāti nosaka arī čoki — stobra gala sašaurinājumi, kas regulē skrošu izkliedi. Bišu [[kalibrs|kalibru]] apzīmējums atšķiras no vītņstobra kalibra un norāda, cik noteikta diametra svina lodītes nepieciešamas, lai tās svērtu vienu [[mārciņa (mērvienība)|mārciņu]]. Kopumā bise ir daudzpusīgs tuvās un vidējās distances ierocis, kas apvieno plašu pielietojuma spektru ar efektivitāti situācijās, kur priekšrocība ir nevis precīzs punkta trāpījums, bet spēcīgs un plašs šāviena efekts. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{šaujamierocis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bises| ]] kxl6zktrvz7awayxfmprjqqzurjvpax 0 614951 4486679 4461285 2026-06-26T07:05:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4486679 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ilze Dzērve | vārds_orig = | attēls = Ilze_Dzerve_2025_jul_2.jpg | att_nosaukums = Ilze Dzērve | dz_dat_alt = | dz_gads = 1948 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 19 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Talsi|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latviete]] | nodarbošanās = koncertmeistare, pavadītājpianiste | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = S | brāļi = | māsas = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Ilze Dzērve''' (dzimusi {{dat|1948|3|19}} [[Talsi|Talsos]]) ir latviešu [[Koncertmeistars|koncertmeistare]]. == Dzīvesgājums == Ilze Dzērve dzimusi [[Talsi|Talsos]] 1948. gada 19. martā. Tēvs [[Jānis Matulis (teologs)|Jānis Matulis]] bija Talsu evaņģēliski luteriskās baznīcas [[mācītājs]] un vēlāk Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas [[arhibīskaps]], māte Margarita Matule (dz. Akere) — [[Talsu evaņģēliski luteriskā baznīca|Talsu baznīcas]] ērģelniece.<ref>https://humma.lv/lv/person/877714/Ilze-Dzerve</ref> [[Klavierspēle]]s pamatus apguvusi no piecu gadu vecuma privātstundās, vēlāk Talsu bērnu mūzikas skolas klavieru klasē (1959—1962). 1961. gadā Republikas jauno pianistu konkursā ieguvusi laureātes diplomu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jvlma.lv/akademija/personals/ilze-dzerve|title=Ilze Dzērve|last=JVLMA|website=Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|access-date=2025-11-23|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Mācības turpinājusi [[Jelgavas mūzikas vidusskola|Jelgavas mūzikas vidusskolā]] pedagoga Māra Švinkas klavieru klasē līdz 1967. gadam. Studiju laikā uzsākusi koncertmeistares gaitas, spēlējot ar [[Čells|čellistiem]], [[Dziedātājs|vokālistiem]] un kā vairāku [[Koris|koru]] koncertmeistare. No 1967. līdz 1972. gadam studējusi [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas]] profesora Nikolaja Fedorovska klavieru klasē. Studiju laikā veica koncertmeistares pienākumus [[Kordiriģents|kordiriģentu]] nodaļas mācību korī, profesoru [[Daumants Gailis|Daumanta Gaiļa]], [[Imants Kokars|Imanta Kokara]], [[Gido Kokars|Gido Kokara]] un [[Leonīds Vīgners|Leonīda Vīgnera]] klasēs, kā arī spēlējusi dažādos [[Kameransamblis|kameransambļos]]. Kopš 1973. gada bijusi JVLMA [[Stīgu instrumenti|stīgu instrumentu]] katedras koncertmeistare, no 1981. gada arī [[Sitamie instrumenti|sitamo instrumentu]] un [[trompete]]s klases koncertmeistare. Kopš 2003. gada — JVLMA docente.<ref name=":0" /> Ilze Dzērve ir JLVMA goda docētāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jvlma.lv/akademija/goda-docetaji|title=Goda docētāji|last=JVLMA|website=Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|access-date=2025-11-23|language=lv|archive-date=2026-01-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20260111104532/https://www.jvlma.lv/akademija/goda-docetaji}}</ref> No 1999. gada strādā [[Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskola|Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā]] kā čello klases koncertmeistare. Piedalījusies valsts un starptautiskajos konkursos, kā arī [[kamermūzika]]s koncertos. Vairākkārt bijusi Starptautiskā Kārļa Davidova čello konkursa koncertmeistare. Vairākas reizes saņēmusi Kultūras ministrijas atzinības rakstu par izciliem panākumiem jauno mūziķu sagatavošanā dažādiem konkursiem. Bijusi [[Latvijas Universitāte]]s [[Sieviešu koris "Minjona"|sieviešu kora "Minjona"]] (no 1978.), [[Jauktais koris "Juventus"|jauktā kora "Juventus"]] (1968—2018), [[Dziedonis (koris)|vīru kora "Dziedonis"]] (1972—1998) un Latvijas Universitātes absolventu [[Koris "Jubilate"|kora "Jubilate"]] (no 2006.) koncertmeistare. Ar šiem koriem piedalījusies vietējos un starptautiskos konkursos un festivālos Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Vācijā, Šveicē, Francijā, Spānijā, Itālijā, Krievijā, Kanādā, ASV, Japānā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.minjona.lu.lv/kolektivs/vadiba/|title=Vadība|website=www.minjona.lu.lv|access-date=2025-11-23|archive-date=2019-11-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20191122195324/https://www.minjona.lu.lv/kolektivs/vadiba/}}</ref> Brālis — pianists, JVLMA emeritētais profesors [[Jānis Matulis (pianists)|Jānis Matulis]]; meita — pianiste Ieva Dzērve. == Apbalvojumi == * 2001. gadā apbalvota ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju zvaigžņu ordeņa]] Zelta goda zīmi.<ref>https://www.lmic.lv/uploads/kcfinder/files/Dzerve_Rasa_Zandmane_MS_LMIC.pdf</ref> * 2018. gadā saņēmusi [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] Atzinības rakstu par ilggadēju ieguldījumu atskaņotājmākslas attīstībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/kulturas-ministre-godina-izcilas-nozares-personibas-0|title=Kultūras ministre godina izcilas nozares personības {{!}} Kultūras ministrija|website=www.km.gov.lv|access-date=2025-11-23|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Dzērve, Ilze}} [[Kategorija:1948. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Talsos dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas mūzika| ]] [[Kategorija:Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]] s9nj0qi9t9kvk4jndd8h3pr0qjx8fse 0 615637 4486545 4468644 2026-06-25T19:43:24Z Baisulis 11523 /* ievads */ papildināts...... 4486545 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2026|kino|kino}} Šajā lapā apkopota informācija par '''[[2026. gads|2026. gada]]''' starptautiskajiem un vietējiem kino pasākumiem, ienesīgākajām gada filmām, kino nozares darbinieku nāvēm. Šajā gadā [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvas]] kategorijā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]" ieguvēja "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (1930. gada filma)|Rietumu frontē bez pārmaiņām]]" kļūst par [[neaizsargājams darbs|neaizsargājamu darbu]]. ''[[Vitaphone]]'' svin savu 100. gadadienu, ''[[Dolby Stereo]]'' svin savu 50. gadadienu un ''[[Pixar|Pixar Animation Studios]]'' svin savu 40. gadadienu. == Ienesīgākās filmas == Šis ir pēc tīmekļa vietnes ''[[Internet Movie Database|IMDb.com]]'' datiem veidots 2026. gadā izdoto desmit pasaules ienesīgāko filmu saraksts:<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/year/world/2026/|title=2026 Worldwide Box Office |website=[[Box Office Mojo]]|publisher=[[Internet Movie Database|IMDb]]|accessdate={{dat|2026|5|15||bez}}}}</ref> {| class="wikitable sortable" style="margin:auto; text-align:left" |+Ienesīgākās 2026. gada filmas (atjaunināts 15.05.2026) |- ! #!! Nosaukums!! Izplatītājs!! Ienākumi |- ! style="text-align:center;"| 1 | "[[Super Mario Galaktika: Filma]]" (''The Super Mario Galaxy Movie'') | ''[[Universal Pictures|Universal]]'' | ${{sk|942832165}} |- ! style="text-align:center;"| 2 | "[[Projekts 'Ave Maria']]" (''Project Hail Mary'') | ''[[Amazon MGM Studios|Amazon MGM]]'' | ${{sk|658429322}} |- ! style="text-align:center;"| 3 | ''[[Pegasus 3]]'' (飞驰人生3) | ''Maoyan'' | ${{sk|649899523}} |- ! style="text-align:center;"| 4 | "[[Maikls (2026. gada filma)|Maikls]]" (''Michael'') | ''[[Lionsgate]]'' / ''Universal'' | ${{sk|611770727}} |- ! style="text-align:center;"| 5 | "[[Sātans Pradas brunčos 2]]" (''The Devil Wears Prada 2'') | ''[[20th Century Studios|20th Century]]'' | ${{sk|443239726}} |- ! style="text-align:center;"| 6 | "[[Hoperi]]" (''Hoppers'') | ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]'' | ${{sk|371739278}} |- ! style="text-align:center;"| 7 | "[[Kalnu aukas (filma)|Kalnu aukas]]" (''Wuthering Heights'') | ''[[Warner Bros.]]'' | ${{sk|241601072}} |- ! style="text-align:center;"| 8 | ''[[Blades of the Guardians]]'' (镖人：风起大漠) |''[[Damai Entertainment Holdings|Damai]]'' | ${{sk|215363913}} |- ! style="text-align:center;"| 9 | "[[Kliedziens 7]]" (''Scream 7'') |''[[Paramount Pictures|Paramount]]'' | ${{sk|207947079}} |- ! style="text-align:center;"| 10 | ''[[Scare Out]]'' (惊蛰无声) |''Damai'' | ${{sk|200371064}} |} == Notikumi == === Balvu pasniegšanas ceremonijas === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- |4. janvāris |[[31. Kritiķu izvēles balva]] |''[[Critics Choice Association]]'' |{{vieta|ASV|Kalifornija}} |- |11. janvāris |[[83. Zelta globusa balva]] |''Golden Globes, LLC'' |{{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}} |- |17. janvāris |[[38. Eiropas Kino balva]] |[[Eiropas Kino akadēmija]] |{{vieta|Vācija|Berlīne}} |- |22. februāris |[[79. BAFTA kino balva]] |[[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |- |1. marts |[[2025. gada Lielā Kristapa balva]] |[[Latvijas Kinematogrāfistu savienība]] |{{vieta|Latvija|Rīga}} |- |15. marts |[[98. Kinoakadēmijas balva]] |[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] |{{vieta|ASV|Losandželosa}} |} === Kinofestivāli === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- | 12. februāris — 22. februāris | [[76. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]] | [[Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]] | {{vieta|Vācija|Berlīne}} |- | 12. maijs — 23. maijs | [[2026. gada Kannu kinofestivāls]] | [[Kannu kinofestivāls]] | {{vieta|Francija|Kannas}} |- |} == Balvas == '''[[Zelta lācis]] ([[76. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]]):''' : '''''[[Gelbe Briefe]]''''', režisors [[Ilkers Čataks]], {{DEU}}, {{TUR}} == Miruši == <!-- Šajā 2026. gada "kino" sadaļā, nav jāievieto cilvēki, kas ir tikai televīzijas aktieri, televīzijas režisori vai jebkurš cits personāls, kam nav tieša saistība ar kino. Nepievienot cilvēkus, kas ir piedalījušies tikai vienā filmā — minimums ir 2 filmas. Izņēmums ir, ja izveidots raksts LV wiki --> {| class="wikitable sortable" style="font-size:90%;" |+ |- style="background:#dae3e7; text-align:center;" ! Mēnesis !! Datums !! Vārds !! Vecums !! Tautība(s) !! Profesija(s){{efn|Šajā ailē nav iekļautas personas nodarbošanās ārpus filmu nozares.}} !! Atsauce |- valign="top" |- ! rowspan=3 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Janvāris]] | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Bēla Tars]] || style="text-align:center;"| 70 || style="text-align:center;"| ungārs || style="text-align:center;"| režisors, scenārists ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://telex.hu/english/2026/01/06/tarr-bela-has-died|title=Béla Tarr, legendary Hungarian filmmaker dies aged 70|website=telex.hu|access-date=2026-01-08|date=2026-01-06}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''23'' || [[Anda Zaice]] || style="text-align:center;"| 84 || style="text-align:center;"| latviete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |title=Mūžībā devusies kādreizējā Jaunatnes teātra aktrise Anda Zaice |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/26.01.2026-muziba-devusies-kadreizeja-jaunatnes-teatra-aktrise-anda-zaice.a631586/ |accessdate={{dat|2026|2|1||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2026|1|26||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Ketrina O'Hāra]] || style="text-align:center;"| 71 || style="text-align:center;"| kanādiete || style="text-align:center;"| aktrise, scenāriste ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Lee |first1=Benjamin |title=Catherine O'Hara, award-winning actor of big and small screen, dies aged 71 |url=https://www.theguardian.com/film/2026/jan/30/catherine-o-hara-dead-actor-home-alone |newspaper=[[The Guardian]] |access-date=January 30, 2026 |date=January 30, 2026}}</ref>}} |- ! rowspan=8 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Februāris]] |- | style="text-align:center;"| ''11'' || [[Bads Korts]] || style="text-align:center;"| 77 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Risen |first1=Clay |title=Bud Cort, Who Starred in 1971's 'Harold and Maude,' Dies at 77 |url=https://www.nytimes.com/2026/02/11/movies/bud-cort-dead.html |website=[[The New York Times]] |access-date=February 11, 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''11'' || [[Džeimss van der Bīks]] || style="text-align:center;"| 48 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Gates |first1=Anita |title=James Van Der Beek, ''Dawson's Creek'' Actor, Dies at 48 After Cancer Battle |url=https://www.nytimes.com/2026/02/11/arts/television/james-van-der-beek-dead.html |access-date=February 11, 2026 |newspaper=The New York Times |date=February 11, 2026 |archive-url=https://archive.today/20260211200140/https://www.nytimes.com/2026/02/11/arts/television/james-van-der-beek-dead.html |archive-date=February 11, 2026 |dead-url=no}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''14'' || [[Toms Nūnans]] || style="text-align:center;"| 74 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris, režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Sandomir |first1=Richard |title=Tom Noonan, Actor Renowned for Onscreen Menace, Dies at 74 |url=https://www.nytimes.com/2026/02/21/movies/tom-noonan-dead.html |website=The New York Times |access-date=February 22, 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''15'' || [[Roberts Dūvols]] || style="text-align:center;"| 95 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris, režisors ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thewrap.com/culture-lifestyle/culture/robert-duvall-dead/|title=Robert Duvall, Oscar-Winning Acting Legend, Dies at 95|publisher=The Wrap|date=February 16, 2026|accessdate=February 16, 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''16'' || [[Frederiks Vaizmens]] || style="text-align:center;"| 96 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| dokumentālists, montāžas režisors ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/obituaries/2026/02/16/frederick-wiseman-dead-filmmaker-documentaries/|title=Frederick Wiseman, a master of immersive documentaries, dies at 96|last=Smith|first=Harrison|date=February 16, 2026|work=[[The Washington Post]]|access-date=February 16, 2026|language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Ēriks Deins]] || style="text-align:center;"| 53 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Edel |first1=Victoria |last2=Jordan |first2=Julie |date=February 19, 2026 |title=Eric Dane, Grey's Anatomy and Euphoria Star, Dead at 53 Nearly 1 Year After Announcing ALS Diagnosis |url=https://people.com/eric-dane-dead-greys-anatomy-star-was-53-11717334 |access-date=February 19, 2026 |magazine=[[People]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''23'' || [[Roberts Keredīns]] || style="text-align:center;"| 71 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |first=Lindsay |last=Bahr |date=February 24, 2026 |title=Robert Carradine, 'Revenge of the Nerds' and 'Lizzie McGuire' star, dies at 71 |url=https://apnews.com/article/robert-carradine-dies-5b5b3ee6f40b4a82a37221f04641988f |access-date=February 28, 2026 |publisher=Associated Press |archive-date=February 28, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260228011635/https://apnews.com/article/robert-carradine-dies-5b5b3ee6f40b4a82a37221f04641988f |dead-url=no}}</ref>}} |- ! rowspan=8 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Marts]] |- | style="text-align:center;"| ''5'' || [[Jānis Streičs]] || style="text-align:center;"| 89 || style="text-align:center;"| latvietis || style="text-align:center;"| režisors, aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/05.03.2026-89-gadu-vecuma-muziba-devies-izcilais-latviesu-kino-un-teatra-rezisors-janis-streics.a637580/|title=89 gadu vecumā mūžībā devies izcilais latviešu kino un teātra režisors Jānis Streičs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-05|language=lv}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Pēteris Simms]] || style="text-align:center;"| 73 || style="text-align:center;"| igaunis || style="text-align:center;"| režisors ||{{center|<ref>[https://kultuur.err.ee/1609965395/suri-rezissoor-peeter-simm Suri režissöör Peeter Simm] {{et ikona}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Čaks Noriss]] || style="text-align:center;"| 86 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/cwynpwydp0xt|title=Action movie star Chuck Norris has died aged 86, his family says|website=BBC News|access-date=2026-03-20|date=2026-03-20|language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Nikolass Brendons]] || style="text-align:center;"| 54 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=O'Connell |first1=Mikey |title=Nicholas Brendon, ‘Buffy the Vampire Slayer’ Star, Dies at 54 |url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/nicholas-brendon-dead-buffy-the-vampire-slayer-1236543090/ |access-date=21 March 2026 |agency=The Hollywood Reporter}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''23'' || [[Valerija Perīna]] || style="text-align:center;"| 82 || style="text-align:center;"| amerikāniete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=De los Reyes |first=Lisa |date=March 23, 2026 |title=Valerie Perrine, Superman actress and Lenny Oscar nominee, dies at 82 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/valerie-perrine-dead-superman-lenny-1236544394/ |access-date=March 24, 2026 |work=The Hollywood Reporter}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''25'' || [[ Aleksandrs Klūge]] || style="text-align:center;"| 94 || style="text-align:center;"| vācietis || style="text-align:center;"| režisors ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce | title=Filmemacher und Autor Alexander Kluge ist tot | website=[[Der Spiegel]] | date=26 March 2026 | url=https://www.spiegel.de/kultur/alexander-kluge-ist-tot-a-f4351091-01ca-4f58-958d-922509b09d3f | language=de | access-date=26 March 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''26'' || [[ Džeimss Tolkans]] || style="text-align:center;"| 94 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce| last1 = Barnes| first1 = Mike| title = James Tolkan, 'Back to the Future' and 'Top Gun' Actor, Dies at 94| url = https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/james-tolkan-dead-back-to-the-future-top-gun-1236549260/| access-date = March 27, 2026| magazine = [[The Hollywood Reporter]]| date = March 27, 2026}}</ref>}} |- ! rowspan=5 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Aprīlis]] |- | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Mārio Ādorfs]] || style="text-align:center;"| 95 || style="text-align:center;"| vācietis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026-04-09 |title=Mario Adorf ist tot: Deutsche Schauspiel-Legende starb im Alter von 95 Jahren |url=https://www.sueddeutsche.de/kultur/mario-adorf-tot-95-jahre-schauspieler-deutschland-legende-winnetou-li.3465287 |access-date=2026-04-13 |website=[[Süddeutsche Zeitung]] |language=de}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Natālija Beja]] || style="text-align:center;"| 77 || style="text-align:center;"| francūziete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Vely |first=Yannick |date=2026-04-18 |title=Elle était l'incarnation de l'élégance au cinéma : l'actrice Nathalie Baye est morte |url=https://www.parismatch.com/culture/cinema/elle-etait-lincarnation-de-lelegance-au-cinema-lactrice-nathalie-baye-est-morte-267657 |language=fr |publisher=Paris Match |access-date=2026-04-18}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Nadja Faresa]] || style="text-align:center;"| 57 || style="text-align:center;"| francūziete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026-04-18 |title=L'actrice Nadia Farès est morte après son accident en piscine |url=https://www.bfmtv.com/culture/l-actrice-nadia-fares-est-morte-apres-son-accident-en-piscine_AD-202604170925.html |access-date=2026-04-18 |website=BFM |language=fr}}</ref>}} <!-- |- ! rowspan=5 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[mēnesis]] |- | style="text-align:center;"| ''datums'' || [[vārds_uzvārds]] || style="text-align:center;"| vecums || style="text-align:center;"| tautība || style="text-align:center;"| ko_darīja ||{{center|saite}} --> |} {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.imdb.com/search/title/?title_type=feature,short&release_date=2026-01-01,2026-12-31&adult=include&sort=num_votes,desc 2026. gada filmu saraksts] vietnē [[Internet Movie Database|IMDb]] {{en ikona}} [[Kategorija:2026. gads kino| ]] 8gg8rodfkzezhaa6xv87wh8o7knf1i7 4486653 4486545 2026-06-26T05:58:34Z Baisulis 11523 /* Ienesīgākās filmas */ atsvaidzināts...... 4486653 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2026|kino|kino}} Šajā lapā apkopota informācija par '''[[2026. gads|2026. gada]]''' starptautiskajiem un vietējiem kino pasākumiem, ienesīgākajām gada filmām, kino nozares darbinieku nāvēm. Šajā gadā [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvas]] kategorijā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]" ieguvēja "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (1930. gada filma)|Rietumu frontē bez pārmaiņām]]" kļūst par [[neaizsargājams darbs|neaizsargājamu darbu]]. ''[[Vitaphone]]'' svin savu 100. gadadienu, ''[[Dolby Stereo]]'' svin savu 50. gadadienu un ''[[Pixar|Pixar Animation Studios]]'' svin savu 40. gadadienu. == Ienesīgākās filmas == Šis ir pēc tīmekļa vietnes ''[[Internet Movie Database|IMDb.com]]'' datiem veidots 2026. gadā izdoto desmit pasaules ienesīgāko filmu saraksts:<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/year/world/2026/|title=2026 Worldwide Box Office |website=[[Box Office Mojo]]|publisher=[[Internet Movie Database|IMDb]]|accessdate={{dat|2026|6|25||bez}}}}</ref> {| class="wikitable sortable" style="margin:auto; text-align:left" |+Ienesīgākās 2026. gada filmas (atjaunināts 25.06.2026) |- ! #!! Nosaukums!! Izplatītājs!! Ienākumi |- ! style="text-align:center;"| 1 | "[[Super Mario Galaktika: Filma]]" (''The Super Mario Galaxy Movie'') | ''[[Universal Pictures|Universal]]'' | ${{sk|1007512277}} |- ! style="text-align:center;"| 2 | "[[Maikls (2026. gada filma)|Maikls]]" (''Michael'') | ''[[Lionsgate]]'' / ''Universal'' | ${{sk|942262159}} |- ! style="text-align:center;"| 3 | "[[Projekts 'Ave Maria']]" (''Project Hail Mary'') | ''[[Amazon MGM Studios|Amazon MGM]]'' | ${{sk|683349773}} |- ! style="text-align:center;"| 4 | "[[Sātans Pradas brunčos 2]]" (''The Devil Wears Prada 2'') | ''[[20th Century Studios|20th Century]]'' | ${{sk|677702888}} |- ! style="text-align:center;"| 5 | ''[[Pegasus 3]]'' (飞驰人生3) | ''Maoyan'' | ${{sk|656459523}} |- ! style="text-align:center;"| 6 | "[[Hoperi]]" (''Hoppers'') | rowspan=2|''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]'' | ${{sk|372010783}} |- ! style="text-align:center;"| 7 | "[[Rotaļlietu stāsts 5]]" (''To Story 5'') | ${{sk|366656204}} |- ! style="text-align:center;"| 8 | "[[Apsēstība]]" (''Obsession'') | ''[[Focus Features|Focus]]'' / ''Universal'' | ${{sk|339224215}} |- ! style="text-align:center;"| 9 | "[[Mandalorietis un Grogu]]" (''Star Wars: The Mandalorian and Grogu'') | ''Disney'' | ${{sk|323364088}} |- ! style="text-align:center;"| 10 | "[[Backrooms. Bez izejas]]" (''Backrooms'') |''[[A24]]'' | ${{sk|301819646}} |} == Notikumi == === Balvu pasniegšanas ceremonijas === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- |4. janvāris |[[31. Kritiķu izvēles balva]] |''[[Critics Choice Association]]'' |{{vieta|ASV|Kalifornija}} |- |11. janvāris |[[83. Zelta globusa balva]] |''Golden Globes, LLC'' |{{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}} |- |17. janvāris |[[38. Eiropas Kino balva]] |[[Eiropas Kino akadēmija]] |{{vieta|Vācija|Berlīne}} |- |22. februāris |[[79. BAFTA kino balva]] |[[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |- |1. marts |[[2025. gada Lielā Kristapa balva]] |[[Latvijas Kinematogrāfistu savienība]] |{{vieta|Latvija|Rīga}} |- |15. marts |[[98. Kinoakadēmijas balva]] |[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] |{{vieta|ASV|Losandželosa}} |} === Kinofestivāli === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- | 12. februāris — 22. februāris | [[76. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]] | [[Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]] | {{vieta|Vācija|Berlīne}} |- | 12. maijs — 23. maijs | [[2026. gada Kannu kinofestivāls]] | [[Kannu kinofestivāls]] | {{vieta|Francija|Kannas}} |- |} == Balvas == '''[[Zelta lācis]] ([[76. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]]):''' : '''''[[Gelbe Briefe]]''''', režisors [[Ilkers Čataks]], {{DEU}}, {{TUR}} == Miruši == <!-- Šajā 2026. gada "kino" sadaļā, nav jāievieto cilvēki, kas ir tikai televīzijas aktieri, televīzijas režisori vai jebkurš cits personāls, kam nav tieša saistība ar kino. Nepievienot cilvēkus, kas ir piedalījušies tikai vienā filmā — minimums ir 2 filmas. Izņēmums ir, ja izveidots raksts LV wiki --> {| class="wikitable sortable" style="font-size:90%;" |+ |- style="background:#dae3e7; text-align:center;" ! Mēnesis !! Datums !! Vārds !! Vecums !! Tautība(s) !! Profesija(s){{efn|Šajā ailē nav iekļautas personas nodarbošanās ārpus filmu nozares.}} !! Atsauce |- valign="top" |- ! rowspan=3 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Janvāris]] | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Bēla Tars]] || style="text-align:center;"| 70 || style="text-align:center;"| ungārs || style="text-align:center;"| režisors, scenārists ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://telex.hu/english/2026/01/06/tarr-bela-has-died|title=Béla Tarr, legendary Hungarian filmmaker dies aged 70|website=telex.hu|access-date=2026-01-08|date=2026-01-06}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''23'' || [[Anda Zaice]] || style="text-align:center;"| 84 || style="text-align:center;"| latviete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |title=Mūžībā devusies kādreizējā Jaunatnes teātra aktrise Anda Zaice |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/26.01.2026-muziba-devusies-kadreizeja-jaunatnes-teatra-aktrise-anda-zaice.a631586/ |accessdate={{dat|2026|2|1||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2026|1|26||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Ketrina O'Hāra]] || style="text-align:center;"| 71 || style="text-align:center;"| kanādiete || style="text-align:center;"| aktrise, scenāriste ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Lee |first1=Benjamin |title=Catherine O'Hara, award-winning actor of big and small screen, dies aged 71 |url=https://www.theguardian.com/film/2026/jan/30/catherine-o-hara-dead-actor-home-alone |newspaper=[[The Guardian]] |access-date=January 30, 2026 |date=January 30, 2026}}</ref>}} |- ! rowspan=8 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Februāris]] |- | style="text-align:center;"| ''11'' || [[Bads Korts]] || style="text-align:center;"| 77 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Risen |first1=Clay |title=Bud Cort, Who Starred in 1971's 'Harold and Maude,' Dies at 77 |url=https://www.nytimes.com/2026/02/11/movies/bud-cort-dead.html |website=[[The New York Times]] |access-date=February 11, 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''11'' || [[Džeimss van der Bīks]] || style="text-align:center;"| 48 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Gates |first1=Anita |title=James Van Der Beek, ''Dawson's Creek'' Actor, Dies at 48 After Cancer Battle |url=https://www.nytimes.com/2026/02/11/arts/television/james-van-der-beek-dead.html |access-date=February 11, 2026 |newspaper=The New York Times |date=February 11, 2026 |archive-url=https://archive.today/20260211200140/https://www.nytimes.com/2026/02/11/arts/television/james-van-der-beek-dead.html |archive-date=February 11, 2026 |dead-url=no}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''14'' || [[Toms Nūnans]] || style="text-align:center;"| 74 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris, režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Sandomir |first1=Richard |title=Tom Noonan, Actor Renowned for Onscreen Menace, Dies at 74 |url=https://www.nytimes.com/2026/02/21/movies/tom-noonan-dead.html |website=The New York Times |access-date=February 22, 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''15'' || [[Roberts Dūvols]] || style="text-align:center;"| 95 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris, režisors ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thewrap.com/culture-lifestyle/culture/robert-duvall-dead/|title=Robert Duvall, Oscar-Winning Acting Legend, Dies at 95|publisher=The Wrap|date=February 16, 2026|accessdate=February 16, 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''16'' || [[Frederiks Vaizmens]] || style="text-align:center;"| 96 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| dokumentālists, montāžas režisors ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/obituaries/2026/02/16/frederick-wiseman-dead-filmmaker-documentaries/|title=Frederick Wiseman, a master of immersive documentaries, dies at 96|last=Smith|first=Harrison|date=February 16, 2026|work=[[The Washington Post]]|access-date=February 16, 2026|language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Ēriks Deins]] || style="text-align:center;"| 53 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Edel |first1=Victoria |last2=Jordan |first2=Julie |date=February 19, 2026 |title=Eric Dane, Grey's Anatomy and Euphoria Star, Dead at 53 Nearly 1 Year After Announcing ALS Diagnosis |url=https://people.com/eric-dane-dead-greys-anatomy-star-was-53-11717334 |access-date=February 19, 2026 |magazine=[[People]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''23'' || [[Roberts Keredīns]] || style="text-align:center;"| 71 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |first=Lindsay |last=Bahr |date=February 24, 2026 |title=Robert Carradine, 'Revenge of the Nerds' and 'Lizzie McGuire' star, dies at 71 |url=https://apnews.com/article/robert-carradine-dies-5b5b3ee6f40b4a82a37221f04641988f |access-date=February 28, 2026 |publisher=Associated Press |archive-date=February 28, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260228011635/https://apnews.com/article/robert-carradine-dies-5b5b3ee6f40b4a82a37221f04641988f |dead-url=no}}</ref>}} |- ! rowspan=8 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Marts]] |- | style="text-align:center;"| ''5'' || [[Jānis Streičs]] || style="text-align:center;"| 89 || style="text-align:center;"| latvietis || style="text-align:center;"| režisors, aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/05.03.2026-89-gadu-vecuma-muziba-devies-izcilais-latviesu-kino-un-teatra-rezisors-janis-streics.a637580/|title=89 gadu vecumā mūžībā devies izcilais latviešu kino un teātra režisors Jānis Streičs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-05|language=lv}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Pēteris Simms]] || style="text-align:center;"| 73 || style="text-align:center;"| igaunis || style="text-align:center;"| režisors ||{{center|<ref>[https://kultuur.err.ee/1609965395/suri-rezissoor-peeter-simm Suri režissöör Peeter Simm] {{et ikona}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Čaks Noriss]] || style="text-align:center;"| 86 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/cwynpwydp0xt|title=Action movie star Chuck Norris has died aged 86, his family says|website=BBC News|access-date=2026-03-20|date=2026-03-20|language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Nikolass Brendons]] || style="text-align:center;"| 54 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=O'Connell |first1=Mikey |title=Nicholas Brendon, ‘Buffy the Vampire Slayer’ Star, Dies at 54 |url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/nicholas-brendon-dead-buffy-the-vampire-slayer-1236543090/ |access-date=21 March 2026 |agency=The Hollywood Reporter}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''23'' || [[Valerija Perīna]] || style="text-align:center;"| 82 || style="text-align:center;"| amerikāniete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=De los Reyes |first=Lisa |date=March 23, 2026 |title=Valerie Perrine, Superman actress and Lenny Oscar nominee, dies at 82 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/valerie-perrine-dead-superman-lenny-1236544394/ |access-date=March 24, 2026 |work=The Hollywood Reporter}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''25'' || [[ Aleksandrs Klūge]] || style="text-align:center;"| 94 || style="text-align:center;"| vācietis || style="text-align:center;"| režisors ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce | title=Filmemacher und Autor Alexander Kluge ist tot | website=[[Der Spiegel]] | date=26 March 2026 | url=https://www.spiegel.de/kultur/alexander-kluge-ist-tot-a-f4351091-01ca-4f58-958d-922509b09d3f | language=de | access-date=26 March 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''26'' || [[ Džeimss Tolkans]] || style="text-align:center;"| 94 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce| last1 = Barnes| first1 = Mike| title = James Tolkan, 'Back to the Future' and 'Top Gun' Actor, Dies at 94| url = https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/james-tolkan-dead-back-to-the-future-top-gun-1236549260/| access-date = March 27, 2026| magazine = [[The Hollywood Reporter]]| date = March 27, 2026}}</ref>}} |- ! rowspan=5 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Aprīlis]] |- | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Mārio Ādorfs]] || style="text-align:center;"| 95 || style="text-align:center;"| vācietis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026-04-09 |title=Mario Adorf ist tot: Deutsche Schauspiel-Legende starb im Alter von 95 Jahren |url=https://www.sueddeutsche.de/kultur/mario-adorf-tot-95-jahre-schauspieler-deutschland-legende-winnetou-li.3465287 |access-date=2026-04-13 |website=[[Süddeutsche Zeitung]] |language=de}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Natālija Beja]] || style="text-align:center;"| 77 || style="text-align:center;"| francūziete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Vely |first=Yannick |date=2026-04-18 |title=Elle était l'incarnation de l'élégance au cinéma : l'actrice Nathalie Baye est morte |url=https://www.parismatch.com/culture/cinema/elle-etait-lincarnation-de-lelegance-au-cinema-lactrice-nathalie-baye-est-morte-267657 |language=fr |publisher=Paris Match |access-date=2026-04-18}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Nadja Faresa]] || style="text-align:center;"| 57 || style="text-align:center;"| francūziete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026-04-18 |title=L'actrice Nadia Farès est morte après son accident en piscine |url=https://www.bfmtv.com/culture/l-actrice-nadia-fares-est-morte-apres-son-accident-en-piscine_AD-202604170925.html |access-date=2026-04-18 |website=BFM |language=fr}}</ref>}} <!-- |- ! rowspan=5 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[mēnesis]] |- | style="text-align:center;"| ''datums'' || [[vārds_uzvārds]] || style="text-align:center;"| vecums || style="text-align:center;"| tautība || style="text-align:center;"| ko_darīja ||{{center|saite}} --> |} {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.imdb.com/search/title/?title_type=feature,short&release_date=2026-01-01,2026-12-31&adult=include&sort=num_votes,desc 2026. gada filmu saraksts] vietnē [[Internet Movie Database|IMDb]] {{en ikona}} [[Kategorija:2026. gads kino| ]] k8gljw5h9vubvxc95tkky71roir0vtp 4486657 4486653 2026-06-26T06:10:48Z Baisulis 11523 /* Balvas */ papildināts...... 4486657 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2026|kino|kino}} Šajā lapā apkopota informācija par '''[[2026. gads|2026. gada]]''' starptautiskajiem un vietējiem kino pasākumiem, ienesīgākajām gada filmām, kino nozares darbinieku nāvēm. Šajā gadā [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvas]] kategorijā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]" ieguvēja "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (1930. gada filma)|Rietumu frontē bez pārmaiņām]]" kļūst par [[neaizsargājams darbs|neaizsargājamu darbu]]. ''[[Vitaphone]]'' svin savu 100. gadadienu, ''[[Dolby Stereo]]'' svin savu 50. gadadienu un ''[[Pixar|Pixar Animation Studios]]'' svin savu 40. gadadienu. == Ienesīgākās filmas == Šis ir pēc tīmekļa vietnes ''[[Internet Movie Database|IMDb.com]]'' datiem veidots 2026. gadā izdoto desmit pasaules ienesīgāko filmu saraksts:<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/year/world/2026/|title=2026 Worldwide Box Office |website=[[Box Office Mojo]]|publisher=[[Internet Movie Database|IMDb]]|accessdate={{dat|2026|6|25||bez}}}}</ref> {| class="wikitable sortable" style="margin:auto; text-align:left" |+Ienesīgākās 2026. gada filmas (atjaunināts 25.06.2026) |- ! #!! Nosaukums!! Izplatītājs!! Ienākumi |- ! style="text-align:center;"| 1 | "[[Super Mario Galaktika: Filma]]" (''The Super Mario Galaxy Movie'') | ''[[Universal Pictures|Universal]]'' | ${{sk|1007512277}} |- ! style="text-align:center;"| 2 | "[[Maikls (2026. gada filma)|Maikls]]" (''Michael'') | ''[[Lionsgate]]'' / ''Universal'' | ${{sk|942262159}} |- ! style="text-align:center;"| 3 | "[[Projekts 'Ave Maria']]" (''Project Hail Mary'') | ''[[Amazon MGM Studios|Amazon MGM]]'' | ${{sk|683349773}} |- ! style="text-align:center;"| 4 | "[[Sātans Pradas brunčos 2]]" (''The Devil Wears Prada 2'') | ''[[20th Century Studios|20th Century]]'' | ${{sk|677702888}} |- ! style="text-align:center;"| 5 | ''[[Pegasus 3]]'' (飞驰人生3) | ''Maoyan'' | ${{sk|656459523}} |- ! style="text-align:center;"| 6 | "[[Hoperi]]" (''Hoppers'') | rowspan=2|''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]'' | ${{sk|372010783}} |- ! style="text-align:center;"| 7 | "[[Rotaļlietu stāsts 5]]" (''To Story 5'') | ${{sk|366656204}} |- ! style="text-align:center;"| 8 | "[[Apsēstība]]" (''Obsession'') | ''[[Focus Features|Focus]]'' / ''Universal'' | ${{sk|339224215}} |- ! style="text-align:center;"| 9 | "[[Mandalorietis un Grogu]]" (''Star Wars: The Mandalorian and Grogu'') | ''Disney'' | ${{sk|323364088}} |- ! style="text-align:center;"| 10 | "[[Backrooms. Bez izejas]]" (''Backrooms'') |''[[A24]]'' | ${{sk|301819646}} |} == Notikumi == === Balvu pasniegšanas ceremonijas === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- |4. janvāris |[[31. Kritiķu izvēles balva]] |''[[Critics Choice Association]]'' |{{vieta|ASV|Kalifornija}} |- |11. janvāris |[[83. Zelta globusa balva]] |''Golden Globes, LLC'' |{{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}} |- |17. janvāris |[[38. Eiropas Kino balva]] |[[Eiropas Kino akadēmija]] |{{vieta|Vācija|Berlīne}} |- |22. februāris |[[79. BAFTA kino balva]] |[[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |- |1. marts |[[2025. gada Lielā Kristapa balva]] |[[Latvijas Kinematogrāfistu savienība]] |{{vieta|Latvija|Rīga}} |- |15. marts |[[98. Kinoakadēmijas balva]] |[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] |{{vieta|ASV|Losandželosa}} |} === Kinofestivāli === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- | 12. februāris — 22. februāris | [[76. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]] | [[Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]] | {{vieta|Vācija|Berlīne}} |- | 12. maijs — 23. maijs | [[2026. gada Kannu kinofestivāls]] | [[Kannu kinofestivāls]] | {{vieta|Francija|Kannas}} |- |} == Balvas == '''[[Zelta palmas zars]] ([[2026. gada Kannu kinofestivāls]]):''' :'''"[[Fjords (filma)|Fjords]]"''' (''Fjord''), režisors [[Kristians Mundžiu]], {{ROM}} '''[[Zelta lācis]] ([[76. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]]):''' : '''''[[Gelbe Briefe]]''''', režisors [[Ilkers Čataks]], {{DEU}}, {{TUR}} == Miruši == <!-- Šajā 2026. gada "kino" sadaļā, nav jāievieto cilvēki, kas ir tikai televīzijas aktieri, televīzijas režisori vai jebkurš cits personāls, kam nav tieša saistība ar kino. Nepievienot cilvēkus, kas ir piedalījušies tikai vienā filmā — minimums ir 2 filmas. Izņēmums ir, ja izveidots raksts LV wiki --> {| class="wikitable sortable" style="font-size:90%;" |+ |- style="background:#dae3e7; text-align:center;" ! Mēnesis !! Datums !! Vārds !! Vecums !! Tautība(s) !! Profesija(s){{efn|Šajā ailē nav iekļautas personas nodarbošanās ārpus filmu nozares.}} !! Atsauce |- valign="top" |- ! rowspan=3 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Janvāris]] | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Bēla Tars]] || style="text-align:center;"| 70 || style="text-align:center;"| ungārs || style="text-align:center;"| režisors, scenārists ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://telex.hu/english/2026/01/06/tarr-bela-has-died|title=Béla Tarr, legendary Hungarian filmmaker dies aged 70|website=telex.hu|access-date=2026-01-08|date=2026-01-06}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''23'' || [[Anda Zaice]] || style="text-align:center;"| 84 || style="text-align:center;"| latviete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |title=Mūžībā devusies kādreizējā Jaunatnes teātra aktrise Anda Zaice |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/26.01.2026-muziba-devusies-kadreizeja-jaunatnes-teatra-aktrise-anda-zaice.a631586/ |accessdate={{dat|2026|2|1||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2026|1|26||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Ketrina O'Hāra]] || style="text-align:center;"| 71 || style="text-align:center;"| kanādiete || style="text-align:center;"| aktrise, scenāriste ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Lee |first1=Benjamin |title=Catherine O'Hara, award-winning actor of big and small screen, dies aged 71 |url=https://www.theguardian.com/film/2026/jan/30/catherine-o-hara-dead-actor-home-alone |newspaper=[[The Guardian]] |access-date=January 30, 2026 |date=January 30, 2026}}</ref>}} |- ! rowspan=8 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Februāris]] |- | style="text-align:center;"| ''11'' || [[Bads Korts]] || style="text-align:center;"| 77 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Risen |first1=Clay |title=Bud Cort, Who Starred in 1971's 'Harold and Maude,' Dies at 77 |url=https://www.nytimes.com/2026/02/11/movies/bud-cort-dead.html |website=[[The New York Times]] |access-date=February 11, 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''11'' || [[Džeimss van der Bīks]] || style="text-align:center;"| 48 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Gates |first1=Anita |title=James Van Der Beek, ''Dawson's Creek'' Actor, Dies at 48 After Cancer Battle |url=https://www.nytimes.com/2026/02/11/arts/television/james-van-der-beek-dead.html |access-date=February 11, 2026 |newspaper=The New York Times |date=February 11, 2026 |archive-url=https://archive.today/20260211200140/https://www.nytimes.com/2026/02/11/arts/television/james-van-der-beek-dead.html |archive-date=February 11, 2026 |dead-url=no}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''14'' || [[Toms Nūnans]] || style="text-align:center;"| 74 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris, režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Sandomir |first1=Richard |title=Tom Noonan, Actor Renowned for Onscreen Menace, Dies at 74 |url=https://www.nytimes.com/2026/02/21/movies/tom-noonan-dead.html |website=The New York Times |access-date=February 22, 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''15'' || [[Roberts Dūvols]] || style="text-align:center;"| 95 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris, režisors ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thewrap.com/culture-lifestyle/culture/robert-duvall-dead/|title=Robert Duvall, Oscar-Winning Acting Legend, Dies at 95|publisher=The Wrap|date=February 16, 2026|accessdate=February 16, 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''16'' || [[Frederiks Vaizmens]] || style="text-align:center;"| 96 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| dokumentālists, montāžas režisors ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/obituaries/2026/02/16/frederick-wiseman-dead-filmmaker-documentaries/|title=Frederick Wiseman, a master of immersive documentaries, dies at 96|last=Smith|first=Harrison|date=February 16, 2026|work=[[The Washington Post]]|access-date=February 16, 2026|language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Ēriks Deins]] || style="text-align:center;"| 53 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Edel |first1=Victoria |last2=Jordan |first2=Julie |date=February 19, 2026 |title=Eric Dane, Grey's Anatomy and Euphoria Star, Dead at 53 Nearly 1 Year After Announcing ALS Diagnosis |url=https://people.com/eric-dane-dead-greys-anatomy-star-was-53-11717334 |access-date=February 19, 2026 |magazine=[[People]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''23'' || [[Roberts Keredīns]] || style="text-align:center;"| 71 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |first=Lindsay |last=Bahr |date=February 24, 2026 |title=Robert Carradine, 'Revenge of the Nerds' and 'Lizzie McGuire' star, dies at 71 |url=https://apnews.com/article/robert-carradine-dies-5b5b3ee6f40b4a82a37221f04641988f |access-date=February 28, 2026 |publisher=Associated Press |archive-date=February 28, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260228011635/https://apnews.com/article/robert-carradine-dies-5b5b3ee6f40b4a82a37221f04641988f |dead-url=no}}</ref>}} |- ! rowspan=8 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Marts]] |- | style="text-align:center;"| ''5'' || [[Jānis Streičs]] || style="text-align:center;"| 89 || style="text-align:center;"| latvietis || style="text-align:center;"| režisors, aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/05.03.2026-89-gadu-vecuma-muziba-devies-izcilais-latviesu-kino-un-teatra-rezisors-janis-streics.a637580/|title=89 gadu vecumā mūžībā devies izcilais latviešu kino un teātra režisors Jānis Streičs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-05|language=lv}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Pēteris Simms]] || style="text-align:center;"| 73 || style="text-align:center;"| igaunis || style="text-align:center;"| režisors ||{{center|<ref>[https://kultuur.err.ee/1609965395/suri-rezissoor-peeter-simm Suri režissöör Peeter Simm] {{et ikona}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Čaks Noriss]] || style="text-align:center;"| 86 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/cwynpwydp0xt|title=Action movie star Chuck Norris has died aged 86, his family says|website=BBC News|access-date=2026-03-20|date=2026-03-20|language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Nikolass Brendons]] || style="text-align:center;"| 54 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=O'Connell |first1=Mikey |title=Nicholas Brendon, ‘Buffy the Vampire Slayer’ Star, Dies at 54 |url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/nicholas-brendon-dead-buffy-the-vampire-slayer-1236543090/ |access-date=21 March 2026 |agency=The Hollywood Reporter}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''23'' || [[Valerija Perīna]] || style="text-align:center;"| 82 || style="text-align:center;"| amerikāniete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=De los Reyes |first=Lisa |date=March 23, 2026 |title=Valerie Perrine, Superman actress and Lenny Oscar nominee, dies at 82 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/valerie-perrine-dead-superman-lenny-1236544394/ |access-date=March 24, 2026 |work=The Hollywood Reporter}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''25'' || [[ Aleksandrs Klūge]] || style="text-align:center;"| 94 || style="text-align:center;"| vācietis || style="text-align:center;"| režisors ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce | title=Filmemacher und Autor Alexander Kluge ist tot | website=[[Der Spiegel]] | date=26 March 2026 | url=https://www.spiegel.de/kultur/alexander-kluge-ist-tot-a-f4351091-01ca-4f58-958d-922509b09d3f | language=de | access-date=26 March 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''26'' || [[ Džeimss Tolkans]] || style="text-align:center;"| 94 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce| last1 = Barnes| first1 = Mike| title = James Tolkan, 'Back to the Future' and 'Top Gun' Actor, Dies at 94| url = https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/james-tolkan-dead-back-to-the-future-top-gun-1236549260/| access-date = March 27, 2026| magazine = [[The Hollywood Reporter]]| date = March 27, 2026}}</ref>}} |- ! rowspan=5 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Aprīlis]] |- | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Mārio Ādorfs]] || style="text-align:center;"| 95 || style="text-align:center;"| vācietis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026-04-09 |title=Mario Adorf ist tot: Deutsche Schauspiel-Legende starb im Alter von 95 Jahren |url=https://www.sueddeutsche.de/kultur/mario-adorf-tot-95-jahre-schauspieler-deutschland-legende-winnetou-li.3465287 |access-date=2026-04-13 |website=[[Süddeutsche Zeitung]] |language=de}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Natālija Beja]] || style="text-align:center;"| 77 || style="text-align:center;"| francūziete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Vely |first=Yannick |date=2026-04-18 |title=Elle était l'incarnation de l'élégance au cinéma : l'actrice Nathalie Baye est morte |url=https://www.parismatch.com/culture/cinema/elle-etait-lincarnation-de-lelegance-au-cinema-lactrice-nathalie-baye-est-morte-267657 |language=fr |publisher=Paris Match |access-date=2026-04-18}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Nadja Faresa]] || style="text-align:center;"| 57 || style="text-align:center;"| francūziete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026-04-18 |title=L'actrice Nadia Farès est morte après son accident en piscine |url=https://www.bfmtv.com/culture/l-actrice-nadia-fares-est-morte-apres-son-accident-en-piscine_AD-202604170925.html |access-date=2026-04-18 |website=BFM |language=fr}}</ref>}} <!-- |- ! rowspan=5 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[mēnesis]] |- | style="text-align:center;"| ''datums'' || [[vārds_uzvārds]] || style="text-align:center;"| vecums || style="text-align:center;"| tautība || style="text-align:center;"| ko_darīja ||{{center|saite}} --> |} {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.imdb.com/search/title/?title_type=feature,short&release_date=2026-01-01,2026-12-31&adult=include&sort=num_votes,desc 2026. gada filmu saraksts] vietnē [[Internet Movie Database|IMDb]] {{en ikona}} [[Kategorija:2026. gads kino| ]] 6kvyxzwyiddvpa7xb4sbbn6qdd5jgn2 4486685 4486657 2026-06-26T07:12:57Z Baisulis 11523 /* Miruši */ papildināts...... 4486685 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2026|kino|kino}} Šajā lapā apkopota informācija par '''[[2026. gads|2026. gada]]''' starptautiskajiem un vietējiem kino pasākumiem, ienesīgākajām gada filmām, kino nozares darbinieku nāvēm. Šajā gadā [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvas]] kategorijā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]" ieguvēja "[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (1930. gada filma)|Rietumu frontē bez pārmaiņām]]" kļūst par [[neaizsargājams darbs|neaizsargājamu darbu]]. ''[[Vitaphone]]'' svin savu 100. gadadienu, ''[[Dolby Stereo]]'' svin savu 50. gadadienu un ''[[Pixar|Pixar Animation Studios]]'' svin savu 40. gadadienu. == Ienesīgākās filmas == Šis ir pēc tīmekļa vietnes ''[[Internet Movie Database|IMDb.com]]'' datiem veidots 2026. gadā izdoto desmit pasaules ienesīgāko filmu saraksts:<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/year/world/2026/|title=2026 Worldwide Box Office |website=[[Box Office Mojo]]|publisher=[[Internet Movie Database|IMDb]]|accessdate={{dat|2026|6|25||bez}}}}</ref> {| class="wikitable sortable" style="margin:auto; text-align:left" |+Ienesīgākās 2026. gada filmas (atjaunināts 25.06.2026) |- ! #!! Nosaukums!! Izplatītājs!! Ienākumi |- ! style="text-align:center;"| 1 | "[[Super Mario Galaktika: Filma]]" (''The Super Mario Galaxy Movie'') | ''[[Universal Pictures|Universal]]'' | ${{sk|1007512277}} |- ! style="text-align:center;"| 2 | "[[Maikls (2026. gada filma)|Maikls]]" (''Michael'') | ''[[Lionsgate]]'' / ''Universal'' | ${{sk|942262159}} |- ! style="text-align:center;"| 3 | "[[Projekts 'Ave Maria']]" (''Project Hail Mary'') | ''[[Amazon MGM Studios|Amazon MGM]]'' | ${{sk|683349773}} |- ! style="text-align:center;"| 4 | "[[Sātans Pradas brunčos 2]]" (''The Devil Wears Prada 2'') | ''[[20th Century Studios|20th Century]]'' | ${{sk|677702888}} |- ! style="text-align:center;"| 5 | ''[[Pegasus 3]]'' (飞驰人生3) | ''Maoyan'' | ${{sk|656459523}} |- ! style="text-align:center;"| 6 | "[[Hoperi]]" (''Hoppers'') | rowspan=2|''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]'' | ${{sk|372010783}} |- ! style="text-align:center;"| 7 | "[[Rotaļlietu stāsts 5]]" (''To Story 5'') | ${{sk|366656204}} |- ! style="text-align:center;"| 8 | "[[Apsēstība]]" (''Obsession'') | ''[[Focus Features|Focus]]'' / ''Universal'' | ${{sk|339224215}} |- ! style="text-align:center;"| 9 | "[[Mandalorietis un Grogu]]" (''Star Wars: The Mandalorian and Grogu'') | ''Disney'' | ${{sk|323364088}} |- ! style="text-align:center;"| 10 | "[[Backrooms. Bez izejas]]" (''Backrooms'') |''[[A24]]'' | ${{sk|301819646}} |} == Notikumi == === Balvu pasniegšanas ceremonijas === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- |4. janvāris |[[31. Kritiķu izvēles balva]] |''[[Critics Choice Association]]'' |{{vieta|ASV|Kalifornija}} |- |11. janvāris |[[83. Zelta globusa balva]] |''Golden Globes, LLC'' |{{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}} |- |17. janvāris |[[38. Eiropas Kino balva]] |[[Eiropas Kino akadēmija]] |{{vieta|Vācija|Berlīne}} |- |22. februāris |[[79. BAFTA kino balva]] |[[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |- |1. marts |[[2025. gada Lielā Kristapa balva]] |[[Latvijas Kinematogrāfistu savienība]] |{{vieta|Latvija|Rīga}} |- |15. marts |[[98. Kinoakadēmijas balva]] |[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] |{{vieta|ASV|Losandželosa}} |} === Kinofestivāli === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- | 12. februāris — 22. februāris | [[76. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]] | [[Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]] | {{vieta|Vācija|Berlīne}} |- | 12. maijs — 23. maijs | [[2026. gada Kannu kinofestivāls]] | [[Kannu kinofestivāls]] | {{vieta|Francija|Kannas}} |- |} == Balvas == '''[[Zelta palmas zars]] ([[2026. gada Kannu kinofestivāls]]):''' :'''"[[Fjords (filma)|Fjords]]"''' (''Fjord''), režisors [[Kristians Mundžiu]], {{ROM}} '''[[Zelta lācis]] ([[76. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls]]):''' : '''''[[Gelbe Briefe]]''''', režisors [[Ilkers Čataks]], {{DEU}}, {{TUR}} == Miruši == <!-- Šajā 2026. gada "kino" sadaļā, nav jāievieto cilvēki, kas ir tikai televīzijas aktieri, televīzijas režisori vai jebkurš cits personāls, kam nav tieša saistība ar kino. Nepievienot cilvēkus, kas ir piedalījušies tikai vienā filmā — minimums ir 2 filmas. Izņēmums ir, ja izveidots raksts LV wiki --> {| class="wikitable sortable" style="font-size:90%;" |+ |- style="background:#dae3e7; text-align:center;" ! Mēnesis !! Datums !! Vārds !! Vecums !! Tautība(s) !! Profesija(s){{efn|Šajā ailē nav iekļautas personas nodarbošanās ārpus filmu nozares.}} !! Atsauce |- valign="top" |- ! rowspan=3 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Janvāris]] | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Bēla Tars]] || style="text-align:center;"| 70 || style="text-align:center;"| ungārs || style="text-align:center;"| režisors, scenārists ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://telex.hu/english/2026/01/06/tarr-bela-has-died|title=Béla Tarr, legendary Hungarian filmmaker dies aged 70|website=telex.hu|access-date=2026-01-08|date=2026-01-06}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''23'' || [[Anda Zaice]] || style="text-align:center;"| 84 || style="text-align:center;"| latviete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |title=Mūžībā devusies kādreizējā Jaunatnes teātra aktrise Anda Zaice |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/26.01.2026-muziba-devusies-kadreizeja-jaunatnes-teatra-aktrise-anda-zaice.a631586/ |accessdate={{dat|2026|2|1||bez}} |agency=[[lsm.lv]] |date={{dat|2026|1|26||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Ketrina O'Hāra]] || style="text-align:center;"| 71 || style="text-align:center;"| kanādiete || style="text-align:center;"| aktrise, scenāriste ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Lee |first1=Benjamin |title=Catherine O'Hara, award-winning actor of big and small screen, dies aged 71 |url=https://www.theguardian.com/film/2026/jan/30/catherine-o-hara-dead-actor-home-alone |newspaper=[[The Guardian]] |access-date=January 30, 2026 |date=January 30, 2026}}</ref>}} |- ! rowspan=8 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Februāris]] |- | style="text-align:center;"| ''11'' || [[Bads Korts]] || style="text-align:center;"| 77 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Risen |first1=Clay |title=Bud Cort, Who Starred in 1971's 'Harold and Maude,' Dies at 77 |url=https://www.nytimes.com/2026/02/11/movies/bud-cort-dead.html |website=[[The New York Times]] |access-date=February 11, 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''11'' || [[Džeimss van der Bīks]] || style="text-align:center;"| 48 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Gates |first1=Anita |title=James Van Der Beek, ''Dawson's Creek'' Actor, Dies at 48 After Cancer Battle |url=https://www.nytimes.com/2026/02/11/arts/television/james-van-der-beek-dead.html |access-date=February 11, 2026 |newspaper=The New York Times |date=February 11, 2026 |archive-url=https://archive.today/20260211200140/https://www.nytimes.com/2026/02/11/arts/television/james-van-der-beek-dead.html |archive-date=February 11, 2026 |dead-url=no}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''14'' || [[Toms Nūnans]] || style="text-align:center;"| 74 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris, režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Sandomir |first1=Richard |title=Tom Noonan, Actor Renowned for Onscreen Menace, Dies at 74 |url=https://www.nytimes.com/2026/02/21/movies/tom-noonan-dead.html |website=The New York Times |access-date=February 22, 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''15'' || [[Roberts Dūvols]] || style="text-align:center;"| 95 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris, režisors ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thewrap.com/culture-lifestyle/culture/robert-duvall-dead/|title=Robert Duvall, Oscar-Winning Acting Legend, Dies at 95|publisher=The Wrap|date=February 16, 2026|accessdate=February 16, 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''16'' || [[Frederiks Vaizmens]] || style="text-align:center;"| 96 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| dokumentālists, montāžas režisors ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/obituaries/2026/02/16/frederick-wiseman-dead-filmmaker-documentaries/|title=Frederick Wiseman, a master of immersive documentaries, dies at 96|last=Smith|first=Harrison|date=February 16, 2026|work=[[The Washington Post]]|access-date=February 16, 2026|language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Ēriks Deins]] || style="text-align:center;"| 53 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Edel |first1=Victoria |last2=Jordan |first2=Julie |date=February 19, 2026 |title=Eric Dane, Grey's Anatomy and Euphoria Star, Dead at 53 Nearly 1 Year After Announcing ALS Diagnosis |url=https://people.com/eric-dane-dead-greys-anatomy-star-was-53-11717334 |access-date=February 19, 2026 |magazine=[[People]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''23'' || [[Roberts Keredīns]] || style="text-align:center;"| 71 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |first=Lindsay |last=Bahr |date=February 24, 2026 |title=Robert Carradine, 'Revenge of the Nerds' and 'Lizzie McGuire' star, dies at 71 |url=https://apnews.com/article/robert-carradine-dies-5b5b3ee6f40b4a82a37221f04641988f |access-date=February 28, 2026 |publisher=Associated Press |archive-date=February 28, 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260228011635/https://apnews.com/article/robert-carradine-dies-5b5b3ee6f40b4a82a37221f04641988f |dead-url=no}}</ref>}} |- ! rowspan=8 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Marts]] |- | style="text-align:center;"| ''5'' || [[Jānis Streičs]] || style="text-align:center;"| 89 || style="text-align:center;"| latvietis || style="text-align:center;"| režisors, aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/05.03.2026-89-gadu-vecuma-muziba-devies-izcilais-latviesu-kino-un-teatra-rezisors-janis-streics.a637580/|title=89 gadu vecumā mūžībā devies izcilais latviešu kino un teātra režisors Jānis Streičs|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-05|language=lv}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Pēteris Simms]] || style="text-align:center;"| 73 || style="text-align:center;"| igaunis || style="text-align:center;"| režisors ||{{center|<ref>[https://kultuur.err.ee/1609965395/suri-rezissoor-peeter-simm Suri režissöör Peeter Simm] {{et ikona}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Čaks Noriss]] || style="text-align:center;"| 86 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/cwynpwydp0xt|title=Action movie star Chuck Norris has died aged 86, his family says|website=BBC News|access-date=2026-03-20|date=2026-03-20|language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Nikolass Brendons]] || style="text-align:center;"| 54 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=O'Connell |first1=Mikey |title=Nicholas Brendon, ‘Buffy the Vampire Slayer’ Star, Dies at 54 |url=https://www.hollywoodreporter.com/tv/tv-news/nicholas-brendon-dead-buffy-the-vampire-slayer-1236543090/ |access-date=21 March 2026 |agency=The Hollywood Reporter}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''23'' || [[Valerija Perīna]] || style="text-align:center;"| 82 || style="text-align:center;"| amerikāniete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=De los Reyes |first=Lisa |date=March 23, 2026 |title=Valerie Perrine, Superman actress and Lenny Oscar nominee, dies at 82 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/valerie-perrine-dead-superman-lenny-1236544394/ |access-date=March 24, 2026 |work=The Hollywood Reporter}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''25'' || [[ Aleksandrs Klūge]] || style="text-align:center;"| 94 || style="text-align:center;"| vācietis || style="text-align:center;"| režisors ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce | title=Filmemacher und Autor Alexander Kluge ist tot | website=[[Der Spiegel]] | date=26 March 2026 | url=https://www.spiegel.de/kultur/alexander-kluge-ist-tot-a-f4351091-01ca-4f58-958d-922509b09d3f | language=de | access-date=26 March 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''26'' || [[ Džeimss Tolkans]] || style="text-align:center;"| 94 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce| last1 = Barnes| first1 = Mike| title = James Tolkan, 'Back to the Future' and 'Top Gun' Actor, Dies at 94| url = https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/james-tolkan-dead-back-to-the-future-top-gun-1236549260/| access-date = March 27, 2026| magazine = [[The Hollywood Reporter]]| date = March 27, 2026}}</ref>}} |- ! rowspan=4 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Aprīlis]] |- | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Mārio Ādorfs]] || style="text-align:center;"| 95 || style="text-align:center;"| vācietis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026-04-09 |title=Mario Adorf ist tot: Deutsche Schauspiel-Legende starb im Alter von 95 Jahren |url=https://www.sueddeutsche.de/kultur/mario-adorf-tot-95-jahre-schauspieler-deutschland-legende-winnetou-li.3465287 |access-date=2026-04-13 |website=[[Süddeutsche Zeitung]] |language=de}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Natālija Beja]] || style="text-align:center;"| 77 || style="text-align:center;"| francūziete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Vely |first=Yannick |date=2026-04-18 |title=Elle était l'incarnation de l'élégance au cinéma : l'actrice Nathalie Baye est morte |url=https://www.parismatch.com/culture/cinema/elle-etait-lincarnation-de-lelegance-au-cinema-lactrice-nathalie-baye-est-morte-267657 |language=fr |publisher=Paris Match |access-date=2026-04-18}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Nadja Faresa]] || style="text-align:center;"| 57 || style="text-align:center;"| francūziete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026-04-18 |title=L'actrice Nadia Farès est morte après son accident en piscine |url=https://www.bfmtv.com/culture/l-actrice-nadia-fares-est-morte-apres-son-accident-en-piscine_AD-202604170925.html |access-date=2026-04-18 |website=BFM |language=fr}}</ref>}} |- ! rowspan=6 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Maijs]] |- | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Andrejs Apsītis (kinooperators)|Andrejs Apsītis]] || style="text-align:center;"| 80 || style="text-align:center;"| latvietis || style="text-align:center;"| kinooperators, režisors, scenārists ||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Mūžībā devies Andrejs Apsītis |url=https://www.kinosavieniba.lv/jaunumi/muziba-devies-andrejs-apsitis-112 |website=Latvijas Kinematogrāfistu Savienība |accessdate={{dat|2026|6|26||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Donalds Gibbs]] || style="text-align:center;"| 71 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref name="People">{{Ziņu atsauce|url=https://people.com/revenge-of-the-nerds-actor-donald-gibb-dies-at-71-11973649 |title=Donald Gibb, Revenge of the Nerds and Bloodsport Actor, Dies at 71|first1=Tommy|last1=McArdle|work=[[People|People Magazine]]|date=May 13, 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''14'' || [[Klodina Lonžē]] || style="text-align:center;"| 84 || style="text-align:center;"| francūziete || style="text-align:center;"| aktrise, dziedātāja ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Barnes |first1=Mike |title=Claudine Longet, Singer-Actress Who Shot Skier Spider Sabich, Dies at 84 |url=https://www.hollywoodreporter.com/music/music-news/claudine-longet-dead-andy-williams-spider-sabich-1236595818/ |access-date=May 14, 2026 |work=The Hollywood Reporter |date=May 14, 2026}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''18'' || [[Toms Keins]] || style="text-align:center;"| 64 || style="text-align:center;"| amerikānis || style="text-align:center;"| balss aktieris ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2026/tv/news/tom-kane-dead-star-wars-powerpuff-girls-1236752823|title=Tom Kane, 'Star Wars' and 'Powerpuff Girls' Voice Actor, Dies at 64|language=en|author=Payton Turkeltaub|website=[[Variety]]|date=2026-05-18|access-date=2026-05-18}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Kellija Kērtisa]] || style="text-align:center;"| 69 || style="text-align:center;"| amerikāniete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Barnes |first1=Mike |title=Kelly Curtis, Actress and Sister of Jamie Lee Curtis, Dies at 69 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/kelly-curtis-dead-jamie-lee-curtis-tony-curtis-janet-leigh-1236609393/ |website=The Hollywood Reporter |access-date=30 May 2026 |date=30 May 2026}}</ref>}} |- ! rowspan=9 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Jūnijs]] |- | style="text-align:center;"| ''1'' || [[Entonijs Heds]] || style="text-align:center;"| 72 || style="text-align:center;"| anglis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Hayward |first=Anthony |date=2026-06-07 |title=Anthony Head obituary |url=https://www.theguardian.com/tv-and-radio/2026/jun/07/anthony-head-obituary |access-date=2026-06-07 |work=The Guardian |issn=0261-3077}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''4'' || [[Maržāna Satrapī]] || style="text-align:center;"| 56 || style="text-align:center;"| irāniete / francūziete || style="text-align:center;"| režisore, scenāriste ||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lepoint.fr/culture/marjane-satrapi-lautrice-de-persepolis-est-morte-a-lage-de-56-ans-EYJF3UW2QRBZJPBC54YR3RML7A/ |magazine=Le Point |title=Marjane Satrapi, l'autrice de « Persepolis », est morte à l'âge de 56 ans |first=Baudouin | last = Eschapasse |date=4 June 2026|language=fr}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Pauls Butkēvičs]] || style="text-align:center;"| 85 || style="text-align:center;"| latvietis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |last1=Kušķe |first1=Baiba |last2=Mazvērsīte |first2=Daiga |authorlink2=Daiga Mazvērsīte |title=Mūžībā devies filmu «Hipokrāta zvērests» un «Elpojiet dziļi» aktieris Pauls Butkēvičs |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/12.06.2026-muziba-devies-filmu-hipokrata-zverests-un-elpojiet-dzili-aktieris-pauls-butkevics.a651224/ |accessdate={{dat|2026|6|26||bez}} |publisher=lsm.lv |date={{dat|2026|6|12||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''14'' || [[Enriko Avots]] || style="text-align:center;"| 73 || style="text-align:center;"| latvietis || style="text-align:center;"| aktieris ||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/523812-muziba-devies-enriko-avots.htm|title=Mūžībā devies mīlēts latviešu kino un teātra aktieris|website=nra.lv}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''14'' || [[Ena Šedīna]] || style="text-align:center;"| 77 || style="text-align:center;"| amerikāniete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |first1=Geoff |last1=Herbert |date=2026-06-15 |title=‘80s TV star dies at 77, leaves behind a ‘burning hatred for Trump’ |url=https://www.syracuse.com/celebrity-news/2026/06/80s-tv-star-dies-at-77-leaves-behind-a-burning-hatred-for-trump.html |access-date=2026-06-16 |website=syracuse}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Ludmila Ikere]] || style="text-align:center;"| 96 || style="text-align:center;"| latviete || style="text-align:center;"| režisore ||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pēc garas un darbiem bagātas dzīves mūžībā devusies dokumentālo filmu režisore, scenāriste un literāte LUDMILA IKERE (1929-2026) |url=https://www.facebook.com/KinoMuzejs/posts/pēc-garas-un-darbiem-bagātas-dzīves-mūžībā-devusies-dokumentālo-filmu-režisore-s/1591355652755622/ |website=facebook.com |accessdate={{dat|2026|6|26||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''16'' || [[Deveja Čeisa]] || style="text-align:center;"| 35 || style="text-align:center;"| amerikāniete || style="text-align:center;"| aktrise ||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Tangcay |first=Jazz |date=June 17, 2026 |title=Daveigh Chase, Disney's Lilo Voice Actor and 'The Ring' Villain, Dies at 35 |url=https://variety.com/2026/film/obituaries-people-news/daveigh-chase-dead-lilo-actor-the-ring-1236784015/ |access-date=June 17, 2026 |work=Variety}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''24'' || [[Ena Blita]] || style="text-align:center;"| 98 || style="text-align:center;"| amerikāniete || style="text-align:center;"| aktrise, dziedātāja ||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/ann-blyth-dead-mildred-pierce-1236631347/|title=Ann Blyth, the Evil Daughter in ‘Mildred Pierce,’ Dies at 98|website=The Hollywood Reporter|date=June 25, 2026|access-date=June 25, 2026}}</ref>}} <!-- |- ! rowspan=5 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[mēnesis]] |- | style="text-align:center;"| ''datums'' || [[vārds_uzvārds]] || style="text-align:center;"| vecums || style="text-align:center;"| tautība || style="text-align:center;"| ko_darīja ||{{center|saite}} --> |} {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.imdb.com/search/title/?title_type=feature,short&release_date=2026-01-01,2026-12-31&adult=include&sort=num_votes,desc 2026. gada filmu saraksts] vietnē [[Internet Movie Database|IMDb]] {{en ikona}} [[Kategorija:2026. gads kino| ]] nb0hqehknan42uxxypw3ej6eh2ixfw2 0 616374 4486822 4471959 2026-06-26T10:02:10Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: {{ASV}} → {{USA}}, {{cite web → {{tīmekļa atsauce (2), <br/> → <br /> (8) using [[Project:AWB|AWB]] 4486822 wikitext text/x-wiki {{militāras vienības infokaste |unit_name= ASV Apvienotā štābu priekšnieku komiteja |image= Joint Chiefs of Staff seal (2).svg |image_size=200px |caption= ASV Apvienotās štāba priekšnieku komitejas emblēma |dates=1942–pašlaik |countries={{USA}} |allegiance=[[ASV Aizsardzības departaments]] |branch= |type= [[Štābs|Apvienotie štābi]] |role= Konsultatīvā padome, kas sniedz profesionālas militārās konsultācijas aizsardzības ministram un prezidentam |size= 8 locekļi |command_structure= |garrison= [[Pentagons]] |garrison_label= |nickname= |patron= |motto= |colors= |colors_label= |march= |mascot= |equipment= |equipment_label= |battles= |anniversaries= |decorations= |battle_honours= |disbanded= |flying_hours= |website= <!-- Commanders --> |commander1=[[Dens Keins]] |commander1_label= ASV Apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšnieks |commander2=[[Kristofers Mahoni]] |commander2_label=Apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētāja vietnieks <!-- Insignia --> |identification_symbol= |identification_symbol_label= |identification_symbol_2= |identification_symbol_2_label= |identification_symbol_3= |identification_symbol_3_label= |identification_symbol_4= |identification_symbol_4_label= <!-- Aircraft --> |aircraft_attack= |aircraft_bomber= |aircraft_electronic= |aircraft_fighter= |aircraft_helicopter= |aircraft_helicopter_attack= |aircraft_helicopter_cargo= |aircraft_helicopter_multirole= |aircraft_helicopter_observation= |aircraft_helicopter_transport= |aircraft_helicopter_utility= |aircraft_interceptor= |aircraft_patrol= |aircraft_recon= |aircraft_trainer= |aircraft_transport= }} '''ASV Apvienotā štābu priekšnieku komiteja''' ({{val|en|Joint Chiefs of Staff}}, JCS) ir galvenā [[ASV Bruņotie spēki|ASV Bruņoto spēku]] plānošanas un vadības institūcija. [[Attēls:Members of the Joint Chiefs of Staff (United States) pose for a photo in the Pentagon on September 11, 2025.jpg|thumb|Apvienotā štābu priekšnieku komiteja 2025. gada septembrī]] Komiteju veido augstākie virsnieki (ģenerāļi vai admirāļi), kas pārstāv visus ASV Bruņoto spēku atzarus: * Komitejas priekšsēdētājs; * Priekšsēdētāja vietnieks; *[[Amerikas Savienoto Valstu Armijas štāba priekšnieks|ASV Armijas štāba priekšnieks]]; * ASV gaisa spēku štāba priekšnieks; * Kosmosa operāciju priekšnieks; * Jūras operāciju priekšnieks; * ASV jūras kājnieku korpusa komendants; * Nacionālās gvardes pārvaldes komandieris. Komiteja tika izveidota ar Nacionālās drošības likumu, kas arī izveidoja vienotu Aizsardzības departamentu, lai aizstātu Armijas un Jūras spēku departamentus. Komitejas locekļu galvenais uzdevums ir konsultēt Jūras spēku, Gaisa spēku un Sauszemes spēku aizsardzības ministra vietniekus; komitejas priekšsēdētājs pilda arī prezidenta, aizsardzības ministra, Nacionālās drošības padomnieka un Nacionālās drošības padomes padomnieka pienākumus. Kopš 1986. gada komitejas atbildība par tiešu operatīvo un taktisko vadību un karaspēka kontroli kaujas zonās ir atcelta. Karaspēka grupu (spēku) operatīvā un taktiskā vadība operāciju zālēs ir nodota teātra operatīvo štābu priekšniekiem, kuri kaujas pavēles saņem tieši no aizsardzības ministra un prezidenta, ASV Bruņoto spēku virspavēlnieka. Apvienotā štāba priekšnieku komiteja saglabā operatīvās un stratēģiskās plānošanas funkcijas, sagatavo ziņojumus virspavēlniekam un aizsardzības ministram, organizē kaujas apmācību un izglītību visu bruņoto spēku atzaru personālam un nodrošina ASV militāro grupu (spēku) kaujas gatavību globālajos operāciju karadarbības teātros. Līdzīgas organizācijas pastāv [[Nāciju Sadraudzība|Britu Sadraudzībā]] — Apvienotā štābu priekšnieku komitejas. Strādājot par Apvienotā štābu priekšnieku komitejas priekšnieku vai priekšsēdētāja vietnieku, armijas štāba priekšnieku, jūras kājnieku korpusa komandieri, jūras operāciju priekšnieku, gaisa spēku štāba priekšnieku vai krasta apsardzes komandieri, pamatalga ir 18 808,20 [[ASV dolārs|ASV dolāru]] mēnesī,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.dfas.mil/MilitaryMembers/payentitlements/Pay-Tables/Basic-Pay/CO/|title=Basic Pay – Officers Effective January 1, 2025|publisher=Defense Finance and Accounting Service|date=1 January 2025|access-date={{dat|2025|12|07||bez}}|archive-date={{dat|2025|07|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250724022108/https://www.dfas.mil/militarymembers/payentitlements/Pay-Tables/Basic-Pay/CO/}}</ref> kā arī 4000 ASV dolāru personīgā naudas piemaksa gadā. == Pašreizējais sastāvs == {| class="wikitable" |- !Pozīcija komitejā !Attēls !Vārds !Karaspēka veids !Laiks komitejā !Кurš nominēja !Karogs |- |[[ASV Apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšnieks]] |[[Attēls:General John D. Caine.jpg|border|center|93x93px]] |style="text-align:center"|[[Ģenerālis (ASV)]]<br />'''[[Dens Keins]]''' |[[Attēls:Flag of the United States Air Force.svg|22px]] [[ASV Gaisa spēki]] |style="text-align:center"| {{dat|2025|4|11}} |style="text-align:center"| [[Donalds Tramps]] |[[Attēls:Flag of the Chairman of the U.S. Joint Chiefs of Staff.svg|100px]] |- |[[Apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētāja vietnieks]] |[[Attēls:Gen Christopher J. Mahoney (3).jpg|border|75px|center]] |style="text-align:center"| [[Ģenerālis (ASV)|Ģenerālis]]<br />'''[[Kristofers Mahoni]]''' |[[Attēls:Seal of the United States Marine Corps.svg|22px]] [[ASV Jūras kājnieku korpuss]] |style="text-align:center"|{{dat|2025|10|1}} |style="text-align:center"|[[Donalds Tramps]] |[[Attēls:Flag of the Vice Chairman of the Joint Chiefs of Staff.svg|100px]] |- |[[Amerikas Savienoto Valstu Armijas štāba priekšnieks]] |[[Attēls:GEN Randy A. George.jpg|border|75px|center]] |style="text-align:center"|Ģenerālis<br />'''[[Rendijs Džordžs]]''' |[[Attēls:Flag of the United States Army.svg|22px]] [[ASV Armija]] |style="text-align:center"|{{dat|2023|8|4}} |style="text-align:center"|[[Džo Baidens]] |[[Attēls:Flag of the Chief of Staff of the United States Army.svg|100px]] |- |[[ASV Jūras kājnieku korpusa komandants]] |[[Attēls:Gen Smith Official Photo V1.jpg|border|75px|center]] |style="text-align:center"|Ģenerālis<br />'''[[Ēriks Smits (ģenerālis)|Ēriks Smits]]''' |[[Attēls:Seal of the United States Marine Corps.svg|22px]] [[ASV Jūras kājnieku korpuss]] |style="text-align:center"|{{dat|2023|7|10}} |style="text-align:center"|Džo Baidens |[[Attēls:Flag of the Commandant of the United States Marine Corps.svg|100px]] |- |[[Jūras operāciju priekšnieks]] |[[Attēls:Admiral Daryl L. Caudle (U.S. Fleet Forces Command).jpg|border|75px|center]] |style="text-align:center"|Admirālis<br />'''[[Derils Kodls]]''' |[[Attēls:Flag of the United States Navy.svg|22px]] [[ASV Jūras kara flote]] |style="text-align:center"|{{dat|2025|8|25}} |style="text-align:center"| Donalds Tramps |[[Attēls:Flag of the United States Chief of Naval Operations.svg|100px]] |- |[[ASV gaisa spēku štāba priekšnieks]] |[[Attēls:Gen Kenneth S. Wilsbach (4) (cropped).jpg|border|75px|center]] |style="text-align:center"|Ģenerālis<br />'''[[Kenets Stefens Vilsbahs]]''' |[[Attēls:Flag of the United States Air Force.svg|22px]] [[ASV Gaisa spēki]] |style="text-align:center"| {{dat|2025|11|3}} |style="text-align:center"|Donalds Tramps |[[Attēls:Flag of the Chief of Staff of the United States Air Force.svg|100px]] |- |[[Kosmosa operāciju priekšnieks]] |[[Attēls:Gen B. Chance Saltzman.jpg|border|75px|center]] |style="text-align:center"|Ģenerālis<br />'''[[Bredlijs Čens Soltcmens]]''' |[[Attēls:Seal of the United States Space Force.svg|22px]] [[ASV Kosmiskie spēki]] |style="text-align:center"|{{dat|2022|11|2}} |style="text-align:center"|Džo Baidens |[[Attēls:Flag of the Chief of Space Operations.svg|100px]] |- |[[Nacionālās gvardes pārvaldes komandieris]] |[[Attēls:Gen Steven S. Nordhaus.jpg|border|75px|center]] |style="text-align:center"|Ģenerālis<br />'''[[Stīvens Skots Nordhauzs]]''' |[[Attēls:Seal of the United States National Guard.svg|22px]] [[ASV Nacionālā gvarde]] |style="text-align:center"|{{dat|2024|10|2}} |style="text-align:center"|Džo Baidens |[[Attēls:Flag_of_the_National_Guard_Bureau.svg|100px]] |} ==== Komitejas loceklis ''de facto''==== {| class="wikitable" |- !Pozīcija komitejā !Attēls !Vārds !Karaspēka veids !Laiks komitejā !Кurš nominēja !Karogs |- |[[Amerikas Savienoto Valstu Krasta apsardzes komandants]]<ref>{{tīmekļa atsauce|title=The Coast Guard: America's Oldest Maritime Defenders {{!}} GoCoastGuard.com|url=https://www.gocoastguard.com/about-the-coast-guard/learn-the-history|access-date=22 May 2021|website=www.gocoastguard.com}}</ref> |[[Attēls:ADM Kevin E. Lunday (3).jpg|border|75px|center]] |style="text-align:center"| [[Admirālis (ASV)|Admirālis]] [[Kevins Landijs]] |[[Attēls:US-CoastGuard-Seal.svg|22px]] [[ASV Krasta apsardze]] |style="text-align:center"| {{dat|2025|1|21}} |style="text-align:center"| [[Donalds Tramps]] |[[Attēls:Flag of the Commandant of the United States Coast Guard.svg|100px]] |} == Atsauces == {{atsauces}} == Bibliogrāfija == * Gillespie, Robert M. ''The Joint Chiefs of Staff and the Escalation of the Vietnam Conflict, 1964–1965''. Masters Thesis, Clemson University, 1994. {{Oclc|32515894}}. * Joint Chiefs of Staff. ''Organizational Development of the Joint Chiefs of Staff, 1942–1987''. Joint Secretariat, Joint Chiefs of Staff, 1988. * Jordan, Jonathan W., ''American Warlords: How Roosevelt's High Command Led America to Victory in World War II'' (NAL/Caliber 2015). * McMaster, H. R. ''Dereliction of Duty: Lyndon Johnson, Robert McNamara, the Joint Chiefs of Staff, and the Lies That Led to Vietnam''. New York: HarperCollins, 1997. * Perry, Mark. ''Four Stars: The Inside Story of the Forty-Year Battle Between the Joint Chiefs of Staff and America's Civilian Leaders''. New York: Houghton Mifflin, 1989, {{ISBN|0-395-42923-4}}. * Rearden, Steven L. ''History of the Office of the Secretary of Defense''. Two vols. Washington, D.C.: Historical Office, Office of the Secretary of Defense, 1984. * Schnabel, James F. [https://archive.org/details/historyofjointch0000unse ''History of the Joint Chiefs of Staff: The Joint Chiefs of Staff and National Policy 1945–1947. Volume I'']. Washington, D.C.: Joint History Office, The Joint Staff, 1996. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.ibiblio.org/hyperwar/USN/ref/Joint/index.html ''Joint Action of the Army and the Navy''] (1935 Joint Board publication) * [https://archive.org/details/joint-chiefs Joint Chiefs of Staff] on the [[Internet Archive]] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Militārisms ASV]] [[Kategorija:ASV Aizsardzības departaments]] 8jefc49e0t1duuy62tkj9z5oa6y56z8 0 617376 4486676 4484995 2026-06-26T06:47:56Z Kikos 3705 /* ievads */ 4486676 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Stērlinga | official_name = {{ubl|''Stirling''|''Stirlin''|''Sruighlea''}} | settlement_type = lielpilsēta | image_skyline = | image_caption = | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Skotija#Stērlinga#Apvienotā Karaliste | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{nobr|{{GBR}}}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = {{SCO}} | subdivision_type2 = Grāfiste | subdivision_name2 = [[Stērlingšīra]] | subdivision_type3 = Apgabals | subdivision_name3 = [[Stērlingas apgabals|Stērlinga]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2020 | population_footnotes = | population_total = 37910 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | timezone_DST = [[Britu vasaras laiks|BST]] | utc_offset_DST = +1 | latd = 56 | latm = 07 | lats = 00 | latNS = N | longd = 3 | longm = 56 | longs = 13 | longEW = W | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = FK7, FK8 un FK9 | elevation_footnotes = | elevation_m = | website = {{URL|https://www.stirling.gov.uk/}} | footnotes = }} '''Stērlinga''' ({{val|en|Stirling}}, {{val|sco|Stirlin}}, {{val|gd|Sruighlea}}) ir vēsturiska pilsēta [[Skotija]]s centrālajā daļā, kas ieņem īpaši nozīmīgu vietu valsts politiskajā, militārajā un simboliskajā attīstībā. Tā atrodas pie [[Forta]]s upes zemākās dabiskās šķērsojamās vietas, kas jau kopš viduslaikiem noteica pilsētas stratēģisko nozīmi kā kontroles punktam starp [[Skotijas zemiene|Skotijas zemieni]] un [[Skotijas augstiene|Skotijas augstieni]]. Šī iemesla dēļ Stērlinga bieži raksturota kā “vārti uz Hailendu” (''Gates to Highland''). Ģeogrāfiski Stērlinga atrodas [[Sktoijas Centrālā josla|Skotijas Centrālajā joslā]] (''Central Belt''), lauksaimnieciski auglīgā Fortas līdzenuma malā un nozīmīgā ceļu mezglā, kas savieno rietumu un austrumu piekrasti ar iekšzemes reģioniem. Pilsēta atrodas aptuveni 42 km uz ziemeļaustrumiem no [[Glāzgova]]s un ap 60 km uz ziemeļrietumiem no [[Edinburga]]s, veidojot dabisku satiksmes, administratīvo un reģionālās koordinācijas centru. Šī atrašanās vieta jau vēsturiski nodrošinājusi Stērlingai svarīgu tirdzniecības un militāro lomu. Administratīvi Stērlinga ir [[Stērlingas pašvaldības apgabals|Stērlingas pašvaldības apgabala]] (''Stirling council area'') centrs, kā arī tradicionālā [[Stērlingšīra]]s grāfistes galvaspilsēta. Kopš 2002. gada tai Apvienotajā Karalistē ir oficiāls [[lielpilsēta]]s (''city'') statuss. 2020. gadā Stērlingā dzīvoja 37,9 tūkstoši iedzīvotāju, savukārt visā Stērlingas pašvaldības teritorijā 94 tūkstoši iedzīvotāju, kas padara to par nozīmīgu reģionālu centru Skotijas centrālajā daļā. Stērlinga ir cieši saistīta ar [[Skotijas vēsture|Skotijas vēsturi]] un identitāti. Viduslaikos tā bija viena no svarīgākajām [[Skotijas karalis|Skotijas karaļu]] rezidencēm, un [[Stērlingas pils]] — monumentāla viduslaiku citadele, kas dominē pār pilsētas ainavu — ir viens no nozīmīgākajiem valsts vēsturiskajiem pieminekļiem. Pilsētas apkārtnē norisinājušās vairākas izšķirošas Skotijas vēstures kaujas, tostarp [[Stērlingas tilta kauja]] (1297) [[Viljams Volless|Viljama Vollesa]] vadībā un [[Banokbērnas kauja|Bannokbērnas kauja]] (1314) [[Roberts Brūss|Roberta Brūsa]] vadībā, kas kļuva par Skotijas neatkarības karu simboliem. Vēsturiskais pilsētas kodols ar Stērlingas pili, [[Svētā Krusta baznīca|Svētā Krusta baznīcu]] (''Church of the Holy Rude'') un viduslaiku vecpilsētu, kā arī Stērlingas ilgstošā stratēģiskā nozīme (“kas tur Stērlingu, tas tur Skotiju”) padara pilsētu par vienu no centrālajiem Skotijas vēsturiskās atmiņas un nacionālās identitātes simboliem, kā arī par nozīmīgu kultūras un vēstures tūrisma galamērķi mūsdienās. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{UK-aizmetnis}} {{Skotijas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skotijas pilsētas]] eppt04sd529p39ke1ihjtqwopxaxet5 0 618562 4486792 4391666 2026-06-26T09:26:33Z Baisulis 11523 noņēmu [[Kategorija:Pornoaktrises]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4486792 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Eva Elfija | vārds_orig = ''Eva Elfie'' | attēls = Eva_Elfie_at_CS2_on_ohnepixel.jpg | dz. vārds = Jūlija Romanova | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1997|7|25}} | dz. vieta = [[Omska]], {{Krievija}} | nodarbošanās = pornoaktrise, erotiskā fotomodele, ''YouTube'' satura veidotāja | darbības gadi = 2018—pašlaik | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Eva Elfija''' ({{val|en|Eva Elfie}}; īstajā vārdā '''Jūlija Romanova'''; dzimusi 1997. gada 25. jūlijā [[Omska|Omskā]]) ir [[Krievi|krievu]] [[Pornoaktieris|pornoaktrise]], erotiskā fotomodele un ''YouTube'' satura veidotāja. 2021. gadā saņēmusi ''AVN Awards'' balvu kategorijā «Labākā jaunā ārvalstu zvaigzne». 2023. gadā Eva Elfija tika iekļauta [[Ukraina|Ukrainas]] tīmekļa vietnes «''[[Mirotvorec]]''» datubāzē, kas veltīta personām, kuru rīcība tikusi uzskatīta par naidīgu Ukrainai. Iemesls bija Evas Elfijas filmēšanās [[Krimas aneksija|annektētajā Krimā]] 2018. gadā, ko resursa autori novērtēja kā «apzinātu Ukrainas valsts robežas pārkāpumu».<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://myrotvorets.center/criminal/romanova-yuliya-sergeevna/|title=Романова Юлия Сергеевна|website=Центр «Миротворець»|access-date=2025-12-25|date=1997-05-27|language=uk}}</ref> Atbildot uz to, Eva oficiāli paziņoja, ka mīl gan Krievijas, gan Ukrainas auditoriju un ka viņu šī ziņa ir sarūgtinājusi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.om1.ru/news/society/310584-omskaja_pornoaktrisa_eva_elfie_prokommentirovala_svojo_vkljuchenie_v_bazu_mirotvorca/|title=Омская порноактриса Eva Elfie прокомментировала своё включение в базу «Миротворца»|last=Скворцова|first=Ольга|website=om1.ru|access-date=2025-12-25|language=ru}}</ref> 2023. gada martā Rīgā notika filmas “[[Artjoms un Eva (filma)|Artjoms un Eva]]” pirmizrāde, kuras sižeta centrā ir strauji popularitāti iegūstošās iesācējas pornoaktrises Evas Elfijas un viņas drauga Artjoma attiecības.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.film.ru/articles/kak-porno-razrushaet-lyubov-recenziya-na-dokumentalnyy-film-artyom-i-eva|title=Как порно разрушает любовь: рецензия на документальный фильм «Артём и Ева»|access-date=2025-12-25}}</ref> 2023. gada oktobrī Eva Elfija paziņoja, ka neplāno saglabāt [[Krievija|Krievijas]] pilsonību. Pēc viņas teiktā, viņai jau ir apstiprināta ASV zaļā karte.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://t.me/nexta_live/65395|title=NEXTA Live|website=Telegram|access-date=2025-12-25}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} [[Kategorija:Krievijas pornoaktrises]] h6486z9x57xfbdzcg1x81vzh8dzz3ca 10 619615 4486485 4486079 2026-06-25T17:39:27Z Dainis 876 4486485 wikitext text/x-wiki {{Gada orbitālie starti | gads = 2026 | pavadoņi = [[CSG-3]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]{{,}} 3 × [[Hawk 13]]{{,}} 2 × [[ICEYE X]]{{,}} [[Umbra-12]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[HyMS]]{{,}} 10 × [[AETHER]]{{,}} 8 × [[MINAS]]{{,}} [[Hydra-2]]{{,}} [[SPARCS]]{{,}} [[Flamingo 1]]{{,}} [[CarbSAR IOD]]{{,}} [[BlackCAT]]{{,}} [[Dcubed-1/Araqys-D1]]{{,}} 2 × [[Tomorrow S]]{{,}} 4 × [[Connecta IoT]] {{!}} <!-- --><s>[[EOS-N1]]{{,}} [[KID]]{{,}} THEOS-2A{{,}} MOI-1{{,}} Aayulsat{{,}} DR-1{{,}} SR-2'{{,}} Solaras-S4{{,}} CGUSat{{,}} DSAT-1{{,}} LACHIT{{,}} SanskarSat{{,}} Munal{{,}} AllToSpace{{,}} EduSat{{,}} UaiSat{{,}} Galaxy Explorer{{,}} Orbital Temple{{,}} Aldebaran-1</s> <!-- -->{{!}} [[Yaogan-50 01]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[ALSAT-3A]] {{!}} 4 × [[Tianqi]] {{!}} <s>[[Shijian 32]]</s> {{!}} <s>[[Zidingxiang 3]]</s> {{!}} [[Starshield|USA-572 — USA-580]]{{,}} [[USA-581]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Open Constellation]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-574]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Neonsat-1A]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[AlSat-3B]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2600 — 2608 {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[PRSC-E02]] {{!}} [[Elektro-L № 5]]{{,}} [[Jam-e-Jam 1]] {{!}} [[USA-582]]{{,}} [[USA-583]]{{,}} [[USA-584]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-12]]''' {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>TATARA-1R{{,}} SC-Sat1a{{,}} HErO{{,}} AETS-1{{,}} NutSat-3</s> {{!}} [[BlackSky Global|BlackSky Global 34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[EchoStar XXV]] {{!}} ICOR SV {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 2 × [[Shiyan 30]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Yaogan-50 02]] {{!}} [[Juntian-1 04A]]{{,}} 3 × [[Dongpo]]{{,}} [[Weitong 1-01]]{{,}} [[Xiguang-1 06]]{{,}} 2 × [[Yuxing-3]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-6]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Progress MS-33]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 16 × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 2 × [[Siwei Gaojing 2]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Shiyan 33]] {{!}} 2 × [[Celeste IOD]] {{!}} 2 × [[New March]]{{,}} [[TS 01]] <!-- -->{{!}} [[ION SCV]]{{,}} [[Vigoride 7]]{{,}} [[Spacevan-002]]{{,}} [[Winnebago-6]]{{,}} [[Acadia-10]]{{,}} [[FGN-100-d3 ]]{{,}} [[Gravitas]]{{,}} 3 × [[Hawk 14]]{{,}} [[HotSat-2]]{{,}} 6 × [[ICEYE X]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[Mimir 1]]{{,}} 2 × [[NuSat]]{{,}} 3 × [[Vindlér 2.0]]{{,}} [[AE1a]]{{,}} [[AiglonSat-1]]{{,}} [[AISSat-4]]{{,}} [[BRO 19]]{{,}} [[Black Kite-2]]{{,}} [[COSMO]]{{,}} [[Decimal-Sat1]]{{,}} [[DISCO-2]]{{,}} [[EMISAR]]{{,}} 3 × [[ERMIS]]{{,}} [[FEMTO-1]]{{,}} 2 × [[Flylab]]{{,}} [[FOSSASat 2E25]]{{,}} [[GARAI B]]{{,}} [[GEMS2-Amethyst ]]{{,}} [[GENIE N1-ATLAS]]{{,}} [[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]{{,}} [[HADES-SA]]{{,}} [[Harbinger]]{{,}} [[Helloworld-1]]{{,}} [[Io-1]]{{,}} [[JACK-002]]{{,}} 9 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Lilium-4]]{{,}} [[LUNA-2]]{{,}} [[OptiSat]]{{,}} [[Out Of The Box]]{{,}} [[PARUS-6U1]]{{,}} [[PeakSat]]{{,}} [[Phobos (pavadonis)|Phobos]]{{,}} [[Sharjah-Sat-2]]{{,}} [[SAL-E]]{{,}} [[SERT3]]{{,}} [[SM (pavadonis)|SM]]{{,}} [[SPOQC]]{{,}} [[T.MicroSat-2]]{{,}} [[TechEdSat 23|TES-23]]{{,}} 6 × [[ThinSat]]{{,}} [[TORO 3]]{{,}} [[TROOP-F3]]{{,}} 2 × [[Unicorn 2]]{{,}} [[VegaFly-1]]{{,}} 2 × [[VIREON]] <!-- -->{{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Artemis II]]'''{{,}} [[ATENEA]]{{,}} [[K-Rad Cube]]{{,}} [[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]{{,}} [[TACHELES]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} <s>[[2026. gada nesējraķetes Tianlong 3 avārija|Tianlong 3 krava]]</s> {{!}} [[Meridian-M № 11]] {{!}} 29 × [[LeoSat]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[STPSat-7]]{{,}} [[Rawhide]]{{,}} [[MAMBO]]{{,}} [[AggieSat-6]]{{,}} [[Auris]]{{,}} [[ASTRA-HyRAX]]{{,}} [[UNSA 16]]{{,}} [[MISR-C1]]{{,}} [[MOCI]]{{,}} [[INCA-2]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 5 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Guowang]] {{!}} [[NG-24|Cygnus NG-24]] ([[LEOPARDSat-1]]) {{!}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2609 — 2616 {{!}} [[Daqi-2]] {{!}} ''[[BlueBird 7]]'' {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-585]] {{!}} [[MAGNARO-II]]{{,}} [[KOSEN-2R]]{{,}} [[FSI-SAT]]{{,}} [[ARICA-2]]{{,}} [[WASEDA-SAT-ZERO-II]]{{,}} [[Mono-Nikko]]{{,}} [[OrigamiSat-2]]{{,}} [[Prelude]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2617 — 2620 {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} [[PRSC-EO3]] {{!}} [[Progress MS-34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} [[ViaSat-3 APAC]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} 29 × [[Starlink]] <!-- -->{{!}} [[CAS500-2]]{{,}} [[BusanSat]]{{,}} [[Drishti]]{{,}} 6 × [[EarthDaily]]{{,}} [[Eycore-1]]{{,}} 2 × [[ICEYE-X]], 7 × [[IRIDE-MS2-HEO]], [[Jackal Autonomous Orbital Vehicle ]]{{,}} [[JEN-1]]{{,}} 2 × [[Lynk Tower]], 3 × [[NuLink]], 3 × [[Pelican (pavadonis)|Pelican]]{{,}} [[Balkan-2]]{{,}} [[BRO 21]]{{,}} 3 × [[BSLT]]{{,}} 4 × [[FOREST (pavadonis)|FOREST]]{{,}} [[FrontierSat]]{{,}} [[Gemini-Pollux]]{{,}} [[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]{{,}} [[Hydra-3]]{{,}} [[ICARUS 2.0 - RAVEN]]{{,}} 2 × [[PEARL (pavadonis)|PEARL]]{{,}} [[QUBE-II]]{{,}} [[SELENE (pavadonis)|SELENE]]{{,}} [[SNAPPY]] <!-- -->{{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 10]] {{!}} ? × [[Starshield]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} Dingzhihua Shiyan Zaihe {{!}} [[Jilin-1 Gaofen]]{{,}} [[Taijing-3-05A-B]]{{,}} [[Tianyan-27]]{{,}} [[Tianyi-50]] {{!}} [[SpaceX CRS-34]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[SMILE]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX]] {{!}} '''[[Shenzhou 23]]''' {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJSW-24]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 2 × [[Qianfan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 21 × [[Starlink]]{{,}} 2 × [[Starshield]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Qianfan]] DTC 01{{,}} [[China Mobile]] 02 {{!}} [[TJS-25]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[VEP-5]]{{,}} [[PETREL]]{{,}} [[STARS-X]]{{,}} [[BRO-22]]{{,}} 2 × [[HORN (pavadonis)|HORN]]{{,}} [[VERTECS]] {{!}} 29 × [[Starlink]]{{,}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Shijian-31]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} Kuaizhou 11 krava (?) {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} 36 × [[Amazon Leo]] {{!}} ? × [[Starshield]] {{!}} [[VICTUS HAZE Puma]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJS-26A]] {{!}} [[Starfall Demo]] {{!}} 24 × [[Starlink]] }}<noinclude> {{Documentation}} </noinclude> 95k9t9vo7yiwiazgohd2aa9h64cstu7 0 619616 4486484 4486078 2026-06-25T17:39:10Z Dainis 876 /* Jūnijs */ 4486484 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}} Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''. {{TOClimit|limit=2}} {{KGVT|2026}} == Hronoloģija == === Janvāris === * [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''. * [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''. * [[12. janvāris]]: ** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[13. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[14. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]]; ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''. * [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''. * [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''. * [[17. janvāris]]: ** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105''). * [[18. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[19. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[22. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''. * [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka''). * [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''. === Februāris=== * [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''. * [[7. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. februāris]]: ** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'' un pavadonis ''[[Jam-e-Jam 1]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]]. * [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[27. februāris]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Marts === * [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. marts]]: ** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3''; ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''. * [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora. * [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''. * [[11. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV''; ** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''. * [[12. marts]]: ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''. * [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''. * [[16. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2''); ** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[17. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. marts]] — [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui''). * [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2''). * [[26. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''. * [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A''). * [[30. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''. * [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. aprīlis]]: ** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''. * [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''. * [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi. * [[7. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[11. aprīlis]]: ** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī pavadonis ''[[LEOPARDSat-1]]''. * [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[14. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''. * [[17. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS''); ** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[21. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr''). * [[23. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA''). * [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. * [[25. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''. * [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''. * [[30. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''; ** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''. === Maijs === * [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'', ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'', ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''. * [[6. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[12. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets ''Dingzhihua Shiyan Zaihe''. * [[15. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''. * [[17. maijs]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[SMILE]]''. * [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. maijs]]: ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]''; ** suborbitālā lidojumā palaists supersmagais nesējs ''[[Starship]] V3'' ar 20 ''[[Starlink]]'' maketiem un 2 ''Starlink'' demonstratoriem. * [[24. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/G]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 23]]'' (apkalpe: [[Džu Jandžu]], [[Džans Džijuaņs]], [[Lī Dzjajina]]; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[25. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJSW-24]]''. * [[27. maijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] un [[Sergejs Mikajevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[29. maijs]]: ** pirmsstarta izmēģinājumos starta laukumā ekspodēja nesējraķete ''[[New Glenn]]''; derīgā krava tai nebija uzstādīta; ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 22]]'' (apkalpe: [[Džans Lu]], [[U Fei]], [[Džans Hundžans]]) atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[30. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 12B]]'' pirmajā startā palaisti 2 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'' un 2 ''[[Starshield]]''. * [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]] DTC 01'' un ''[[China Mobile]] 02''. * [[11. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-25]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[H3-30S]]'' (varianta pirmais starts) palaisti pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[Shijian-31]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[17. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaista neidentificēta krava; starta iznākums nav zināms; ** ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 36 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'' (''KuiperSat''). * [[19. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]''; ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists kosmisko objektu sekošanas pavadonis ''[[VICTUS HAZE Puma ]]'' (''TacRS-4''). * [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[23. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-26A]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists eksperimentāls nolaižamais aparāts ''[[Starfall Demo]]''. * [[25. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. == Miruši == * [[21. maijs]] — [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Михайлович Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[21. jūnijs]] — [[Abduls Ahads Momands]] (''Abdul Ahad Momand'', عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) {{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}} {{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}} [[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]] imik88jxnmxuwi4nr8bolj22y7cklln 4486598 4486484 2026-06-25T23:23:45Z Dainis 876 /* Jūnijs */ 4486598 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}} Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''. {{TOClimit|limit=2}} {{KGVT|2026}} == Hronoloģija == === Janvāris === * [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''. * [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''. * [[12. janvāris]]: ** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[13. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[14. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]]; ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''. * [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''. * [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''. * [[17. janvāris]]: ** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105''). * [[18. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[19. janvāris]]: ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[22. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''. * [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka''). * [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[30. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''. === Februāris=== * [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''. * [[7. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. februāris]]: ** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'' un pavadonis ''[[Jam-e-Jam 1]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]]. * [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[27. februāris]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Marts === * [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. marts]]: ** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3''; ** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''. * [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora. * [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''. * [[11. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV''; ** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''. * [[12. marts]]: ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''. * [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''. * [[16. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2''); ** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[17. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. marts]] — [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui''). * [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''. * [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2''). * [[26. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''. * [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A''). * [[30. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''. * [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. aprīlis]]: ** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''. * [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''. * [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi. * [[7. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[11. aprīlis]]: ** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī pavadonis ''[[LEOPARDSat-1]]''. * [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[14. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''. * [[17. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS''); ** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[19. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[21. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr''). * [[23. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA''). * [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. * [[25. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''. * [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. aprīlis]]: ** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''. * [[30. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''; ** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''. === Maijs === * [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'', ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'', ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''. * [[6. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[12. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets ''Dingzhihua Shiyan Zaihe''. * [[15. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''. * [[17. maijs]]: ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[SMILE]]''. * [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. maijs]]: ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]''; ** suborbitālā lidojumā palaists supersmagais nesējs ''[[Starship]] V3'' ar 20 ''[[Starlink]]'' maketiem un 2 ''Starlink'' demonstratoriem. * [[24. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/G]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 23]]'' (apkalpe: [[Džu Jandžu]], [[Džans Džijuaņs]], [[Lī Dzjajina]]; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[25. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJSW-24]]''. * [[27. maijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] un [[Sergejs Mikajevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[29. maijs]]: ** pirmsstarta izmēģinājumos starta laukumā ekspodēja nesējraķete ''[[New Glenn]]''; derīgā krava tai nebija uzstādīta; ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 22]]'' (apkalpe: [[Džans Lu]], [[U Fei]], [[Džans Hundžans]]) atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un nolaidās uz Zemes; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[30. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 12B]]'' pirmajā startā palaisti 2 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''. * [[7. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'' un 2 ''[[Starshield]]''; ** zonde ''[[Tianwen 2]]'' iegāja asteroīda ''469219 Kamoʻoalewa'' orbītā. * [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[9. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]] DTC 01'' un ''[[China Mobile]] 02''. * [[11. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-25]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[12. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[H3-30S]]'' (varianta pirmais starts) palaisti pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[15. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[Shijian-31]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[17. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaista neidentificēta krava; starta iznākums nav zināms; ** ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' nolaidās uz Zemes okeānā; ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 36 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'' (''KuiperSat''). * [[19. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]''; ** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists kosmisko objektu sekošanas pavadonis ''[[VICTUS HAZE Puma ]]'' (''TacRS-4''). * [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[23. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-26A]]''. ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists eksperimentāls nolaižamais aparāts ''[[Starfall Demo]]''. * [[25. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. == Miruši == * [[21. maijs]] — [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Михайлович Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā) * [[21. jūnijs]] — [[Abduls Ahads Momands]] (''Abdul Ahad Momand'', عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā) {{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}} {{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}} [[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]] jqu4e3s9lrt9zbt4atuokgetqg1gupk 0 620226 4486674 4480613 2026-06-26T06:45:32Z Edis 27633 4486674 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = AS "LAU Infra Grupa" | native_name = | logo = LAU Infra Grupa Logo.svg | logo_size = | logo_caption = | image = | image_size = | image_caption = | type = [[akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1997. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = Renārs Grišķevičs (padomes priekšsēdētājs), Vilnis Vitkovskis (valdes priekšsēdētājs) | industry = | products = | services = ceļu uzturēšana | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = Latvijas valsts ([[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]]) | num_employees = 1073 (2024. gadā) | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.lau.lv lau.lv] | footnotes = | intl = }} '''[[akciju sabiedrība|AS]] "LAU Infra Grupa"''' (agrāk VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs", saīsināti LAU) ir [[Latvija]]s uzņēmums, kas nodrošina valsts [[Latvijas autoceļi|autoceļu]] ikdienas uzturēšanu, būvniecību, minerālmateriālu ražošanu un citus saistītus pakalpojumus.<ref>{{cite web |url=https://www.lau.lv/lv |title=Latvijas autoceļu uzturētājs |publisher=LAU |access-date=2026-01-12}}</ref> Uzņēmums ir stratēģiski svarīgs valsts [[Infrastruktūra|infrastruktūras]] elements, darbojoties visā Latvijas teritorijā un nodrošinot ceļu drošību.<ref>{{cite web |url=https://www.sam.gov.lv/lv/vas-latvijas-autocelu-uzturetajs |title=VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" |publisher=Satiksmes ministrija |access-date=2026-01-12}}</ref> AS "LAU Infra Grupa" valsts kapitāla daļu (100 %) turētājs ir [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]]. 2026. gada jūnijā uzņēmums veic akciju [[sākotnējais publiskais piedāvājums|sākotnējo publisko piedāvājumu]]. 2026. gada 1. ceturksnī uzņēmums strādāja ar 17,3 miljonu eiro apgrozījumu un 94,6 tūkstošu eiro peļņu. Uzņēmums darbojas brīvā tirgus apstākļos un nesaņem valsts budžeta finansējumu saimnieciskās darbības nodrošināšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lau.lv/lv/aktualitates/jaunumi/lau-infra-grupa-apgrozijums-pirmaja-ceturksni-sasniedz-173-miljonus-eiro|title=LAU Infra Grupa apgrozījums pirmajā ceturksnī sasniedz 17,3 miljonus eiro {{!}} Latvijas autoceļu uzturētājs|website=www.lau.lv|access-date=2026-06-01|language=lv}}</ref> == Vēsture == Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas sākotnēji tika izveidots valsts uzņēmums "[[Latvijas Valsts ceļi|Autoceļu departments]]", kura pārraudzībā bija gan Latvijas autoceļu uzturēšana, gan pārvaldīšana. 1997. gadā, pēc reorganizācijas, valsts uzņēmums tika pārveidots par "Latvijas Autoceļu direkciju", kā arī ikdienas uzturēšanas darbu veikšanai izveidotas četras valsts akciju sabiedrības — VAS "Centrālā reģiona ceļu", VAS "Kurzemes ceļi", VAS "Vidzemes ceļi" un VAS "Latgales ceļi". Tādējādi, tika noteikts jauns darbības modelis — Latvijas Autoceļu direkcija gatavoja uzturēšanas programmu, noteica uzturēšanas klases un finansējuma ietvaru, bet valsts autoceļu uzturēšanu uz līgumu pamata veica četras reģionālās valsts akciju sabiedrības. <ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Satiksmes ministrijas nolikums - Latvijas Vēstnesis|url=https://www.vestnesis.lv/|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-06-01|language=lv|last=vestnesis.lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Par padomes locekļu iecelšanu Satiksmes ministrijas… - Latvijas Vēstnesis|url=https://www.vestnesis.lv/|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-06-01|language=lv|last=vestnesis.lv}}</ref>. 2004. gada rudenī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli. VAS "Latvijas Valsts ceļu" valdes priekšsēdētājs Tālis Straume 2004. gada intervijā norādīja, ka šie noteikumi bija viens no posmiem ceļu uzturēšanas sistēmas attīstībā un radīja skaidrākus nosacījumus arī potenciāliem privātā sektora darbiniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Ceļu apsaimniekošana - bizness, taču savdabīgs - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-06-01|language=lv}}</ref> Uzņēmums VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" dibināts 2006. gada 6. jūnijā, reorganizējot četras valsts [[Kapitālsabiedrība|kapitālsabiedrības]]: VAS "Centrālā reģiona ceļi", VAS "Latgales ceļi", VAS "Kurzemes ceļi" un VAS "Vidzemes ceļi".<ref>{{cite web |url=https://www.lau.lv/lv/lau/par-lau |title=Par LAU |publisher=LAU |access-date=2026-01-12}}</ref><ref>{{cite web |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/218912-365-autocelu-uzturetaji-pern-alga-sanemusi-vairak-par-ls-1000 |title=365 autoceļu uzturētāji pērn algā saņēmuši vairāk par Ls 1000 |publisher=Jauns.lv |date=2010-03-12 |access-date=2026-01-12}}</ref> 2006. gadā, dibinoties, uzņēmumā strādāja 1832 darbinieki - no tiem 426 inženiertehniskie darbinieki, 440 mehanizatori un 375 autotransporta vadītāji. Uzņēmumam piederēja viena asfaltbetona rūpnīca "Zāgadi" Alūksnes rajonā un 2893 tehnikas un tehnoloģisku iekārtu kopumā.<ref name=":1" /> 2012. gadā tika veikta uzņēmuma restrukturizācija, apvienojot bijušos 22 ceļu rajonus pašreizējos 9 ceļu rajonos. Restrukturizācija veica tikai uzņēmuma administrāciju, tās mērķis bija veikt saimnieciskās darbības optimizēšanu.<ref name=":1" /> 2014. gada 11. februārī tika veikta uzņēmuma statusa maiņa, pārveidojot to no akciju sabiedrības (AS) uz valsts akciju sabiedrību (VAS).<ref>{{cite web |url=https://www.lau.lv/lv |title=Latvijas autoceļu uzturētājs |publisher=LAU |access-date=2026-01-12}}</ref> 2016. gadā vidējais darbinieku skaits uzņēmumā bija 1343 cilvēki. 2024. gada finanšu pārskatā norādīts, ka uzņēmuma vidējais darbinieku skaits bija 1073 cilvēki.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lau.lv/uploads/uploads/PAR%20LAU/gada%20parskati/2024/LAU_Gada_parskats_2024.pdf|title=2024. GADA PĀRSKATS}}</ref> Lai nodrošinātu uzņēmuma izaugsmi un darbības diversifikāciju, uzņēmums veic arī plašāka mēroga būvniecības darbus. Piemērām, 2024. gadā LAU sāka projektus, kas saistīti ar Latvijas ārējās robežas ar Krieviju un Baltkrieviju infrastruktūras projektēšanu un būvdarbiem; gada pārskatā tas raksturots kā uzņēmumam jauns solis — pirmie apvienotie projektēšanas un būvniecības projekti, un pirmie ar nozīmīgu būvniecības apjomu. 2026. gadā uzņēmums paziņoja arī par dalību Baltijas aizsardzības līnijas pretmobilitātes infrastruktūras 1. kārtā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lau.lv/lv/aktualitates/jaunumi/lau-infra-grupa-apgrozijums-pirmaja-ceturksni-sasniedz-173-miljonus-eiro|title=LAU Infra Grupa apgrozījums pirmajā ceturksnī sasniedz 17,3 miljonus eiro {{!}} Latvijas autoceļu uzturētājs|website=www.lau.lv|access-date=2026-06-01|language=lv}}</ref><ref name=":0" /> 2024. gadā uzņēmuma neto apgrozījums sasniedza 94,78 miljonus eiro, salīdzinot ar 67,26 miljoniem eiro 2023. gadā; peļņai pieaugot līdz 6,94 miljoniem eiro. Būtisku daļu veidoja jaunā ieņēmumu kategorija — valsts robežas infrastruktūras izbūves projekti 30,24 miljonu eiro apmērā.<ref name=":0" /> 2025. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 97,14 miljoni eiro, savukārt peļņa pieauga par 10,7 %, sasniedzot 7,69 miljonus eiro.<ref name="db 2026.06.10" /> 2026. gada 30. martā VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" tika pārdēvēts par '''AS "LAU Infra Grupa"'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lau.lv/lv/aktualitates/jaunumi/latvijas-autocelu-uzturetajs-klust-par-lau-infra-grupa-paplasinot-darbibu-infrastrukturas-sektora|title=“Latvijas autoceļu uzturētājs” kļūst par LAU Infra Grupa, paplašinot darbību infrastruktūras sektorā {{!}} Latvijas autoceļu uzturētājs|website=www.lau.lv|access-date=2026-06-01|language=lv}}</ref> 20. aprīlī "LAU Infra Grupa" paziņoja par nodomu īstenot akciju [[sākotnējais publiskais piedāvājums|sākotnējo publisko piedāvājumu]] (SPP). No 10. līdz 19. jūnijam notika parakstīšanās uzņēmuma akcijām SPP ietvaros.<ref name="db 2026.06.10" /> === Ceļu tīkla uzturēšana === Ceļu uzturēšanas līgumi tiek noslēgti vairākgadu ilgumā, vairākās lotēs. Līdz 2013. gada 31. decembrim bija spēkā likuma "Par autoceļiem" 7. panta trešā daļa, kas noteica, ka Satiksmes ministrija deleģē valsts autoceļu tīkla pārvaldīšanu, kā arī valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu vadību un izpildes kontroli VAS "[[Latvijas Valsts ceļi]]". Atbilstoši deleģējumam, VAS "Latvijas valsts ceļi" 2007. gadā organizēja publisko iepirkumu, kurā autoceļu tīkls tika sadalīts 12 lotēs. Visās lotēs pieteicās viens pretendents - LAU, un attiecīgi uzņēmums no 2007. gada 1. oktobra līdz 2014. gada 30. septembrim ieguva tiesības veikt komplekso ikdienas autoceļu uzturēšanas darbu visā valsts autoceļu tīklā.<ref name=":1" /> Savukārt no 2014. gada 1. janvāra, pēc veiktajiem grozījumiem likumā "Par autoceļiem", Satiksmes ministrija pati bez VAS "Latvijas Valsts ceļu" starpniecības vai iepirkuma rīkošanas deleģēja valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu LAU.<ref name=":1" /> Ministru kabinets 2020. gada 26. augustā pieņēma konceptuālu ziņojumu par risinājumu pilnībā atvērt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgu no 2021. gada oktobra, sagatavojot jaunu deleģēšanas līgumu ar LAU līdz 2021. gada 30. jūnijam. Ziņojumā minēts, ka tirgus atvēršana nozīmētu uzturēšanas pakalpojumu iepirkšanu konkurences apstākļos, dodot iespēju iesaistīties arī citiem būvniecības nozaru komersantiem. Ilgtermiņā bez konkurences valstij nebija pārliecības, ka autoceļu uzturēšanas pakalpojumi tiek saņemti visefektīvākajā veidā. Galvenais tirgus atvēršanas ieguvums tika definēts kā iespēja publiskā iepirkuma rezultātā pakalpojumu iegūt lētāk nekā esošajā modelī. Ziņojumā bija apsvērta iepirkuma organizešana teritoriālās lotēs un pieminēts vēsturiskais 12 teritoriālo daļu modelis, bet Satiksmes ministrija secināja, ka šāds iedalījums nav piemērots, jo neveicinātu pietiekamu komersantu dalību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=317005|title=Par konceptuālo ziņojumu "Par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu no 2021. gada"|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-06-01|language=lv}}</ref> 2020. gada 3. novembrī Ministru kabinets apstiprināja grozījumus likumā "Par autoceļiem", kas paredzēja brīvā tirgus principa ieviešanu no 2021. gada 1. oktobra. Grozījumi paredzēja, ka pretendentus izvēlēsies VSIA "Latvijas Valsts ceļi" atklātā publiskā iepirkuma kārtībā, bet līdz 2021. gada 30. septembrim darbus turpinās LAU. Likumdošanā tika iekļauta drošības klauzula — gadījumā, ja kādā teritorijā uz pakalpojumu veikšanu nepieteiktos neviens pretendents, uzturēšanu turpinātu LAU lai netiktu apdraudēta pakalpojuma nepārtrauktība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/2021-gada-1-oktobri-atvers-brivo-tirgu-valsts-autocelu-ikdienas-uzturesanai|title=2021. gada 1. oktobrī atvērs brīvo tirgu valsts autoceļu ikdienas uzturēšanai {{!}} Ministru kabinets|website=www.mk.gov.lv|access-date=2026-06-01|language=lv}}</ref> 2021. gada martā VSIA "Latvijas Valsts ceļi" izsludināja iepirkumu 19 teritoriālās daļās, tajā tika saņemti 44 piedāvājumi. Iepirkums tika izsludināts visā Latvijas teritorijā, 19 daļās, un visi piedāvājumi bija jāiesniedz un jāvērtē vienlaikus; LVC pārstāvis šo iepirkumu raksturoja kā pirmo šāda apjoma un sarežģītības publisko iepirkumu Latvijas autoceļu uzturēšanas vēsturē. Visi jaunie līgumi tika noslēgti ar LAU, kas lielākajā daļā iepirkumu iesniedza piedāvājumu ar zemāko cenu. Tomēr pāreja ievilkās — pirmie četri līgumi stājās spēkā 2022. gada nogalē, savukārt pārējo teritoriālo daļu iepirkumi turpinājās un līgumi stājās spēkā tikai 2023. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/izsludinats-iepirkums-par-ikdienas-uzturesanas-darbu-veiksanu-valsts-autocelu-tikla/|title=Izsludināts iepirkums par ikdienas uzturēšanas darbu veikšanu valsts autoceļu tīklā|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-06-01|date=2021-03-29|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/valsts-autocelu-ikdienas-uzturesanas-darbu-iepirkuma-19-dalas-kopuma-sanemti-44-piedavajumi/|title=Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu iepirkuma 19 daļās kopumā saņemti 44 piedāvājumi|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-06-01|date=2021-11-08|language=lv}}</ref> LAU 2024. gada finanšu pārskatā redzams šīs pārejas rezultāts: ieņēmumi no deleģēšanas līguma par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanu 2024. gadā bija 0 eiro, savukārt ieņēmumi no valsts autoceļu uzturēšanas atklātā konkursā — 45,86 miljoni eiro.<ref name=":0" /> == Darbība == LAU veic gandrīz 200 dažādus autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus, tostarp vasaras un ziemas sezonas uzturēšanu, viedos pakalpojumus un ceļu būvniecību.<ref>{{cite web |url=https://www.lau.lv/lv |title=Latvijas autoceļu uzturētājs |publisher=LAU |access-date=2026-01-12}}</ref> Uzņēmums uztur 19 987 kilometru valsts autoceļu, kā arī pašvaldību ielas un citus objektus.<ref>{{cite web |url=https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/lvc-izsludinajis-iepirkumu-par-valsts-autocelu-ikdienas-uzturesanas-darbiem-pieciem-gadiem-cetros-ligumos-ari-bauskas-teritorija/ |title=LVC izsludinājis iepirkumu par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbiem pieciem gadiem četros līgumos, arī Bauskas teritorijā |publisher=Bauskas Dzīve |date=2026-01-11 |access-date=2026-01-12}}</ref> Galvenie darbības virzieni ietver: * '''Valsts autoceļu uzturēšanu''' (ieskaitot grants un asfalta segumu apstrādi, virsmas atjaunošanu, sniega tīrīšanu un slīdamības samazināšanu) — uzņēmuma galvenā kompetence un stratēģiskā funkcija; * '''Pašvaldību ielu un ceļu uzturēšana''' — 2026. gada 1. ceturksnī 19,4% ieņēmumu veidoja uzturēšanas darbi uz pašvaldību un meža ceļiem<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lau.lv/lv/aktualitates/jaunumi/lau-infra-grupa-apgrozijums-pirmaja-ceturksni-sasniedz-173-miljonus-eiro|title=LAU Infra Grupa apgrozījums pirmajā ceturksnī sasniedz 17,3 miljonus eiro {{!}} Latvijas autoceļu uzturētājs|website=www.lau.lv|access-date=2026-06-01|language=lv}}</ref> * '''Būvniecības un infrastruktūras projekti''' * '''Minerālmateriālu ražošana''' ([[Dolomīts|dolomīta]] šķembas, grants, smilts no atradnēm Akmenscūciņā [[Jelgavas novads|Jelgavas novadā]] un Dārzciemā [[Smiltenes novads|Smiltenes novadā]]); * '''Nomas pakalpojumus''' (nekustamo īpašumu un ceļu būvtehnikas noma); Uzņēmums nodrošina ceļu uzturēšanu 365 dienas gadā saskaņā ar [[Ministru kabinets|Ministru kabineta]] noteikumiem par ceļu uzturēšanas prasībām.<ref>{{cite web |url=https://www.sam.gov.lv/lv/vas-latvijas-autocelu-uzturetajs |title=VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" |publisher=Satiksmes ministrija |access-date=2026-01-12}}</ref> == Struktūra un finanses == Uzņēmums ir 100% valsts īpašumā, ar akciju turētāju Satiksmes ministriju.<ref>{{cite web |url=https://www.sam.gov.lv/lv/vas-latvijas-autocelu-uzturetajs |title=VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" |publisher=Satiksmes ministrija |access-date=2026-01-12}}</ref> Pamatkapitāls ir 35 202 323 eiro.<ref>{{cite web |url=https://company.lursoft.lv/latvijas-autocelu-uzturetajs/40003356530 |title=Latvijas autoceļu uzturētājs, Valsts akciju sabiedrība |publisher=Lursoft |access-date=2026-01-12}}</ref> LAU nodarbina vairāk nekā 1000 darbinieku, un tā tehnikas parks ietver apjomīgu aprīkojumu ceļu uzturēšanai. Uzņēmums ir viens no lielākajiem darba devējiem reģionos.<ref>{{cite web |url=https://jauns.lv/raksts/bizness/685007-ieskats-latvijas-autocelu-uzturetaja-tehnikas-parka-un-uznemuma-cina-ar-sniegu-un-ledu |title=Ieskats "Latvijas Autoceļu uzturētāja" tehnikas parkā un uzņēmuma cīņā ar sniegu un ledu |publisher=Jauns.lv |date=2025-12-01 |access-date=2026-01-12}}</ref> === Organizatoriskā struktūra === Uzņēmuma struktūra sastāv no administrācijas, deviņiem ceļu rajoniem un tiem pakļautām 26 nodaļām. Administrācijas sastāvā ir sešas struktūrvienības, kuras nodrošina ražošanas, finanšu plānošanas un kontroles, resursu sagādes un citu atbalsts funkciju veikšanu. Savukārt ceļu rajoni veic ikdienas uzturēšanas darbu un papildu darbu plānošanu un veikšanu attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Uzņēmuma ceļa rajoni (CR) un tiem pakļautās nodaļas: * Alūksnes CR — Alūksnes nodaļa, Madonas nodaļa, Gulbenes nodaļa * Daugavpils CR — Daugavpils nodaļa, Preiļu nodaļa, Dagdas nodaļa * Jēkabpils CR — Jēkabpils nodaļa, Aizkraukles nodaļa * Jelgavas CR — Jelgavas nodaļa, Bauskas nodaļa, Dobeles nodaļa * Liepājas CR — Liepājas nodaļa, Kuldīgas nodaļa, Saldus nodaļa * Rīgas CR — Rīgas nodaļa, Ogres nodaļa * Rēzeknes CR — Rēzeknes nodaļa, Balvu nodaļa, Ludzas nodaļa * Talsu CR — Talsu nodaļa, Tukuma nodaļa, Ventspils nodaļa * Valmieras CR — Valmieras nodaļa, Cēsu nodaļa, Limbažu nodaļa, Smiltenes nodaļa === Finanšu rādītāji === Uzņēmums nesaņem valsts budžeta finansējumu vai subsīdijas, ieņēmumi nāk no komerciālās darbības.<ref>{{cite web |url=https://www.sam.gov.lv/lv/vas-latvijas-autocelu-uzturetajs |title=VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" |publisher=Satiksmes ministrija |access-date=2026-01-12}}</ref> Izmaksātās dividendes valstij: 2024. gadā — 4 857 777 eiro; 2023. gadā — 709 805 eiro; 2022. gadā — 871 eiro; 2021. gadā — 2 520 504 eiro (novirzīti valsts uzdevumiem).<ref>{{cite web |url=https://www.sam.gov.lv/lv/vas-latvijas-autocelu-uzturetajs |title=VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" |publisher=Satiksmes ministrija |access-date=2026-01-12}}</ref> LAU ieņem 90. vietu Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101 un ir ceturtais lielākais būvniecības uzņēmums pēc apgrozījuma 2024. gadā.<ref>{{cite web |url=https://www.lau.lv/lv |title=Latvijas autoceļu uzturētājs |publisher=LAU |access-date=2026-01-12}}</ref> Uzņēmums turpina gatavošanos sākotnējam publiskajam akciju piedāvājumam (IPO) 2026. vai 2027. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lau.lv/lv/aktualitates/jaunumi/lau-infra-grupa-apgrozijums-pirmaja-ceturksni-sasniedz-173-miljonus-eiro|title=LAU Infra Grupa apgrozījums pirmajā ceturksnī sasniedz 17,3 miljonus eiro {{!}} Latvijas autoceļu uzturētājs|website=www.lau.lv|access-date=2026-06-01|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|2|refs= <ref name="db 2026.06.10">[https://db.lv/zinas/sakas-ilau-infra-grupai-ipo Sākas LAU Infra Grupa IPO] Dienas Bizness, 10.06.2026</ref> }} == Ārējās saites == * [https://www.lau.lv/ Oficiālā mājaslapa] * [https://www.sam.gov.lv/lv/vas-latvijas-autocelu-uzturetajs Informācija Satiksmes ministrijas vietnē] * [https://company.lursoft.lv/latvijas-autocelu-uzturetajs/40003356530 Uzņēmuma dati Lursoft] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Latvijas valsts kapitālsabiedrības]] rairsibllpjmdgwb8slfg6lqx131r52 0 621693 4486831 4405314 2026-06-26T10:13:03Z Olgerts V 41522 /* Skatīt arī */ papild. 4486831 wikitext text/x-wiki '''Imanta iela''' var būt: * [[Imanta iela (Ķekava)|Imanta iela]] — iela [[Ķekava|Ķekavā]]; * [[Imanta iela (Ječi)|Imanta iela]] — iela Dunikas pagasta [[Ječi|Ječos]]; * [[Imanta iela (Zilaiskalns)|Imanta iela]] — iela Zilākalna pagasta [[Zilaiskalns|Zilajākalnā]]. == Skatīt arī == * [[Imanta Ieviņa iela]] * [[Imantas iela]] * [[Imantu iela]] {{Ielu nosaukums}} f0u9dqvwvmw62lbwelea8io0mh96rla 3 624104 4486472 4419835 2026-06-25T17:27:14Z J ansari 70277 J ansari pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Flagggalleri]] uz [[Dalībnieka diskusija:Julerius546]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Flagggalleri|Flagggalleri]]" to "[[Special:CentralAuth/Julerius546|Julerius546]]" 4419835 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Flagggalleri}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 23. Februāris, plkst. 22.28 (EET) 8pxd5cg2pofd55i2nbs7ed9flo95rm5 0 624207 4486616 4423343 2026-06-26T03:53:58Z Biafra 13794 4486616 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} <!-- INTEREŠU KONFLIKTA PAZIŅOJUMS: Šo lapu izveidoja Capitalia pārstāvis ar interešu konfliktu. Paziņošana saskaņā ar WP:COI un WP:PAID. --> {{Uzņēmuma infokaste | Dibināšanas_datums = 2007 | Sēdeklis = [[Rīga]], [[Latvija]] | Nosaukums = ''Capitalia'' | Nozare = Alternatīvās finanses, [[kolektīvā finansēšana]], korporatīvās finanses | Uzņēmuma_veids = [[Societas Europaea|SE]] (Eiropas uzņēmums) | Mājaslapa = {{URL|capitalia.com}} }} '''''Capitalia''''' (pilns juridiskais nosaukums: '''''SE Capitalia''''') ir [[Latvija]]s alternatīvās finansēšanas uzņēmums, kura galvenā mītne atrodas [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Dibināts 2007. gadā, uzņēmums specializējas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) finansēšanā [[Baltijas valstis|Baltijas reģionā]], piedāvājot biznesa aizdevumus, [[faktorings|faktoringu]], riska parāda finansēšanu un investīciju kolektīvās finansēšanas pakalpojumus.<ref name="par">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.capitalia.com/lv/par-uznemumu/ |title=Par uzņēmumu |publisher=Capitalia |access-date=2026-02-24}}</ref> == Vēsture == ''Capitalia'' tika dibināta 2007. gadā kā uzņēmumu konsultāciju un finansēšanas pakalpojumu sniedzējs Latvijā un plašākā Baltijas reģionā.<ref name="par" /> 2017. gadā uzņēmums izveidoja tiešsaistes investīciju kolektīvās finansēšanas platformu, kļūstot par vienu no pirmajiem šāda veida pakalpojumu sniedzējiem Baltijas valstīs.<ref name="fintechlatvia">{{tīmekļa atsauce |url=https://fintechlatvia.eu/success/story-of-se-capitalia-receiving-authorisation-and-planning-for-future-development/ |title=SE Capitalia stāsts: autorizācijas saņemšana un nākotnes attīstība |publisher=Fintech Latvia |date=2024-01-05 |access-date=2026-02-24}}</ref> 2019. gadā ''Capitalia'' noslēdza līgumu ar [[Eiropas Investīciju fonds|Eiropas Investīciju fondu]] (EIF) par 10 miljonu eiro finansējuma programmu mazajiem uzņēmumiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.<ref name="db2019">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.db.lv/zinas/capitalia-sogad-uznemumiem-izsniegusi-finansejumu-12-miljonu-eiro-apmera-492186 |title=Capitalia šogad uzņēmumiem izsniegusi finansējumu 12 miljonu eiro apmērā |publisher=Dienas Bizness |date=2019-10-15 |access-date=2026-02-24}}</ref> 2023. gada 1. novembrī [[Latvijas Banka]]s Uzraudzības komiteja piešķīra ''Capitalia'' atļauju sniegt kolektīvās finansēšanas pakalpojumus saskaņā ar ES Regulu 2020/1503, padarot to par otro uzņēmumu Latvijā, kas saņēmis šādu atļauju vienotā Eiropas kolektīvās finansēšanas regulējuma ietvaros.<ref name="latvbank">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.bank.lv/en/news-and-events/news-and-articles/news/16688-latvijas-banka-issues-authorisation-to-provide-crowdfunding-services-to-se-capitalia |title=Latvijas Banka izsniedz atļauju kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanai SE Capitalia |publisher=Latvijas Banka |date=2023-11-02 |access-date=2026-02-24}}</ref> Atļauja ļauj uzņēmumam sniegt kolektīvās finansēšanas pakalpojumus pārrobežu veidā visā [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]].<ref name="latvbank" /> ''Capitalia'' kļuva par pirmo alternatīvo finansētāju Latvijā, kas saņēmis tiesības izsniegt uzņēmumu aizdevumus ar [[ALTUM]] galvojumiem, padarot finansējumu pieejamāku mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.<ref name="fintechlatvia2">{{tīmekļa atsauce |url=https://fintechlatvia.eu/news/latvijas-banka-issues-authorisation-to-provide-crowdfunding-services-to-se-capitalia/ |title=Latvijas Banka izsniedz atļauju kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanai SE Capitalia |publisher=Fintech Latvia |access-date=2026-02-24}}</ref> == Darbība == ''Capitalia'' darbojas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Somijā.<ref name="p2pdash">{{tīmekļa atsauce |url=https://p2pdash.com/platforms/capitalia/ |title=Capitalia - P2P platforma |publisher=P2PDash |date=2024-11-01 |access-date=2026-02-24}}</ref> 2026. gada sākumā uzņēmums ir finansējis vairāk nekā 5 000 uzņēmumu, kopējam finansējuma apjomam pārsniedzot 100 miljonus eiro.<ref name="par" /> === Produkti un pakalpojumi === Uzņēmumiem ''Capitalia'' piedāvā: * Tilta, starpposma un projektu aizdevumus * Biznesa aizdevumus * Nekustamā īpašuma attīstības aizdevumus * Riska parāda finansēšanu augošiem jaunuzņēmumiem * Korporatīvo finanšu konsultācijas, tostarp uzņēmumu pārdošanu, biznesa vērtēšanu un privātā kapitāla piesaisti Investoriem ''Capitalia'' piedāvā: * Uzņēmumu kreditēšanu caur regulētu kolektīvās finansēšanas platformu Uzņēmums pārvalda arī '''Capitalia Fund Management AIFP, SIA''', kas reģistrēts Latvijas Bankā kā alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks.<ref name="fondi">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.capitalia.com/lv/ieguldit/fondu-parvaldisana/ |title=Profesionāli pārvaldīti alternatīvo ieguldījumu fondi |publisher=Capitalia |access-date=2026-02-24}}</ref> === Kolektīvās finansēšanas platforma === Kolektīvās finansēšanas platforma, kas darbojās kopš 2017. gada, līdz 2023. gada beigām bija starpniece vairāk nekā 65 miljonu eiro finansējuma piesaistē vairāk nekā 900 uzņēmumiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.<ref name="fintechlatvia" /> Kopš platformas izveides vidējā gada atdeve investoriem pārsniedz 12%.<ref name="fintechlatvia" /> == Regulējums == ''Capitalia'' uzrauga [[Latvijas Banka]]. Uzņēmumam ir: * Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja (ECSP) licence saskaņā ar ES Regulu 2020/1503, piešķirta 2023. gada novembrī<ref name="latvbank" /> * Reģistrācija kā alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekam<ref name="fondi" /> Kolektīvās finansēšanas maksājumu pakalpojumus nodrošina sadarbībā ar Lemonway, Eiropas maksājumu iestādi, kas akreditēta Francijā.<ref name="par" /> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.capitalia.com/lv Oficiālā tīmekļa vietne] * [https://www.bank.lv/en/news-and-events/news-and-articles/news/16688-latvijas-banka-issues-authorisation-to-provide-crowdfunding-services-to-se-capitalia Latvijas Bankas paziņojums par atļaujas izsniegšanu] [[Kategorija:Latvijas finanšu pakalpojumu uzņēmumi]] [[Kategorija:Rīgā dibināti uzņēmumi]] [[Kategorija:Kolektīvās finansēšanas platformas]] [[Kategorija:2007. gadā dibināti uzņēmumi]] 4i0gmc6rbk6cxvnzyygdfmvc6059o1i 0 625040 4486516 4486379 2026-06-25T18:57:08Z Baisulis 11523 /* Sezonas vidus */ papildināts..... 4486516 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā|string=F1}} {{F1 sezona | Iepr = 2025 | Tagad = 2026 | Nākam = 2027 }} {{Vairāki attēli | perrow = 3/2 | total_width = 400 | image1 = Kimi Antonelli at the 2025 US Grand Prix in Austin, TX (cropped).jpg | image2 = 2026 Chinese GP - Mercedes - Kimi Antonelli - Qualifying.jpg | footer = [[Kimi Antonelli]] ir pašreizējais pasaules pilotu čempionāta līderis, kurš brauc ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' komandā, kas ir pašreizējā pasaules konstruktoru čempionāta līdere. }} '''2026. gada F1 sezona''', oficiāli '''2026. gada FIA Pirmās formulas Pasaules čempionāts''' ({{val|en|2026 FIA Formula One World Championship}}) ir [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskās Automobiļu federācijas]] (FIA) sankcionētās [[Formula 1|Pirmās formulas]] 77. čempionāta sezona. Čempionāts norinās divdesmit četrās ''Grand Prix'' sacīkstēs visā pasaulē. Tas sākās martā un noslēgsies decembrī. Piloti un komandas sacenšas attiecīgi par [[F1 čempionu saraksts|Pasaules pilotu čempiona]] un [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|Pasaules konstruktoru čempiona]] tituliem. [[Lando Noriss]] ir pašreizējais Pasaules pilotu čempions, savukārt ''[[McLaren]]-[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]]'' ir pašreizējie Pasaules konstruktoru čempioni. 2026. gada sezonā ir paredzētas būtiskas izmaiņas noteikumos, tostarp pārskatīta spēka agregāta konfigurācija un jauna aktīvā aerodinamika. ''[[Audi]]'', kas {{f1|2024}}. gadā iegādājās ''[[Sauber]]'', piedalās kā rūpnīcas komanda ar savu spēka agregātu, savukārt ''[[Cadillac]]'' debitē čempionātā, izmantojot ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' spēka agregātus, kas iezīmē pirmo reizi kopš {{f1|2016}}. gada, kad sacensībās piedalās vienpadsmitā komanda. ''[[Honda]]'', izmantojot savu meitasuzņēmumu ''[[Honda Racing Corporation]]'', noslēdza ekskluzīvu rūpnīcas komandas līgumu ar ''[[Aston Martin]]'' un piegādā viņiem savu spēka agregātu pēc pašreizējo attiecību pārtraukšanas ar ''[[Red Bull Racing]]''. ''[[Ford]]'' atgriezās sportā pirmo reizi kopš {{f1|2004}}. gada, atbalstot ''[[Red Bull Powertrains]]'', piegādājot spēka agregātus ''Red Bull Racing'' un ''[[Racing Bulls]]'' komandām. ''[[Renault]]'' vairs nav dzinēju piegādātājs, jo ''[[Alpine (F1 komanda)|Alpine]]'' pārgāja uz ''Mercedes'' spēka agregātiem. == Komandas un braucēji == Katrai komandai jābūt vismaz diviem braucējiem, pa vienam uz katru no divām obligātajām automašīnām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/sites/default/files/fia_2026_f1_regulations_-_section_b_sporting_-_iss02_-_2024-12-11.pdf |title=2026 Formula One Sporting Regulations – Issue 2|publisher=[[Starptautiskā Automobiļu federācija|Fédération Internationale de l'Automobile]] |date=11 December 2024|access-date=14 December 2024}}</ref> Visas komandas sacensībās izmanto ''[[Pirelli]]'' piegādātās riepas.<ref>{{Ziņu atsauce |title=Pirelli to continue as Formula 1's exclusive tyre supplier until 2027 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/pirelli-to-continue-as-formula-1s-exclusive-tyre-supplier-until-2027.7xJIxJyMe84N3p7k4iIMjK |date=10 October 2023 |work=Formula 1 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240330165155/https://www.formula1.com/en/latest/article/pirelli-to-continue-as-formula-1s-exclusive-tyre-supplier-until-2027.7xJIxJyMe84N3p7k4iIMjK |archive-date=30 March 2024 |access-date=30 April 2024}}</ref> {|class="wikitable sortable" style="font-size:85%" !scope="col" rowspan="2"|Komandas pilnais nosaukums !scope="col" rowspan="2"|Konstruktors ! rowspan="2" class="unsortable" |Šasija ! rowspan="2" scope="col" nowrap |Dzinējs ! colspan="3" scope="col" class="unsortable" |Piloti |- !scope="col" class="unsortable"|Nr. !scope="col" class="unsortable"|Vārds !scope="col" class="unsortable"|Kārtas |- | data-sort-value="Alpine"| {{flaga|Francija}}''BWT Alpine F1 Team''<ref>{{publikācijas atsauce|url=https://www.bwt-wam.com/it/azienda/a-proposito-di-bwt/bwt-and-alpine-f1/|title=BWT and Alpine F1 team combine forces in strategic partnership aimed at sustainability drive|publisher=BWT|date=11 February 2022|dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20220211164813/https://www.bwt-wam.com/it/azienda/a-proposito-di-bwt/bwt-and-alpine-f1/ |archive-date=11 February 2022 |access-date=24 April 2024}}</ref> ! ''[[Alpine (F1 komanda)|Alpine]]-[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]]'' | [[Alpine A526|A526]]<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Forbes |first1=Gonzalo |title=Alpine already working in wind tunnel on 2026 |url=https://www.autohebdof1.com/news/f1/alpine-already-working-in-wind-tunnel-on-2026.html |access-date=25 November 2025 |work=Auto Hebdo |date=8 January 2025}}</ref> | ''Mercedes-AMG F1 M17''<ref name="RenaultShutdown">{{Ziņu atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/alpine-confirm-they-are-to-shut-down-works-engine-programme-at-the-end-of.2Bcubn03U8oaIOMFVggZDl|title=Alpine confirm they are to shut down works engine programme at the end of 2025|work=Formula 1|date=30 September 2024|dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240930161623/https://www.formula1.com/en/latest/article/alpine-confirm-they-are-to-shut-down-works-engine-programme-at-the-end-of.2Bcubn03U8oaIOMFVggZDl |archive-date=30 September 2024 |access-date=30 September 2024}}</ref><ref name="AlpineMercedes">{{Ziņu atsauce|date=12 November 2024|title=Alpine to use Mercedes power units and gearboxes from 2026 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/alpine-to-use-mercedes-power-units-and-gearbox-from-2026.5jzzbQeHx7aPT3hoP5hRtc |work=Formula 1 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20241112114125/https://www.formula1.com/en/latest/article/alpine-to-use-mercedes-power-units-and-gearbox-from-2026.5jzzbQeHx7aPT3hoP5hRtc |archive-date=12 November 2024 |access-date=12 November 2024}}</ref> |style="text-align:center"|10<br />43 |{{flaga|Francija}}[[Pjērs Gaslī]]<br />{{flaga|Argentīna}}[[Franko Kolapinto]] | align="center" nowrap|1—3<br />1—3 |- | data-sort-value="Aston Martin"|{{flaga|Apvienotā Karaliste}}''Aston Martin [[Saudi Aramco|Aramco]] F1 Team''<ref>{{Ziņu atsauce|title=Honda to make full-scale F1 return in 2026 as they join forces with Aston Martin|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-honda-to-make-full-scale-f1-return-in-2026-as-they-join-forces-with.WlzHSedIbSrZpXEXdC5QQ |date=24 May 2023 |work=Formula 1 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240411163915/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-honda-to-make-full-scale-f1-return-in-2026-as-they-join-forces-with.WlzHSedIbSrZpXEXdC5QQ |archive-date=11 April 2024 |access-date=5 July 2024}}</ref> ! ''Aston Martin Aramco-Honda'' | [[Aston Martin AMR26|AMR26]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Jak Crawford to drive in maiden FP1 at Mexico City Grand Prix |url=https://www.astonmartinf1.com/en-GB/news/announcement/jak-crawford-to-drive-in-maiden-fp1-at-mexico-city-grand-prix |website=Aston Martin F1 |access-date=25 November 2025}}</ref> | ''Honda RA626H''<ref name="AstonHondaSky">{{Ziņu atsauce |title=Aston Martin confirm Honda as F1 engine partner from 2026 as Japanese manufacturer makes official return to sport |url=https://www.skysports.com/f1/news/12477/12887654/aston-martin-confirm-honda-as-f1-engine-partner-from-2026-as-japanese-manufacturer-makes-official-return-to-sport |access-date=8 February 2024 |work=Sky Sports |date=24 May 2023 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20230524092225/https://www.skysports.com/f1/news/12477/12887654/aston-martin-confirm-honda-as-f1-engine-partner-from-2026-as-japanese-manufacturer-makes-official-return-to-sport |archive-date=24 May 2023}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last=Vinel |first=Ben |date=20 January 2026 |title=Honda launches F1 2026 power unit in new partnership with Aston Martin |url=https://www.motorsport.com/f1/news/honda-f1-2026-aston-martin-power-unit/10791254/ |work=Motorsport |access-date=20 January 2026}}</ref> | style="text-align:center" |14<br />18 |{{flaga|Spānija}}[[Fernando Alonso]]<br />{{flaga|Kanāda}}[[Lānss Strols]] | align="center" nowrap|1—3<br />1—3 |- | data-sort-value="Williams"|{{flaga|Apvienotā Karaliste}}''[[Atlassian]] Williams F1 Team''<ref>{{Ziņu atsauce |last=Mann-Bryans |first=Mark |title=Record title sponsorship for Williams F1 as Atlassian deal announced |url=https://www.autosport.com/f1/news/record-title-sponsorship-for-williams-f1-as-atlassian-deal-announced/10695069/ |access-date=11 February 2025 |work=Autosport |date=11 February 2025 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250211134608/https://www.autosport.com/f1/news/record-title-sponsorship-for-williams-f1-as-atlassian-deal-announced/10695069 |archive-date=11 February 2025}}</ref><ref>{{publikācijas atsauce|url=https://www.williamsf1.com/evolution-of-an-icon |title=Evolution of an icon |work=Williams F1 Team |date=3 November 2025 |access-date=3 November 2025}}</ref> !''[[Williams F1|Atlassian Williams]]-[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]]'' | [[Williams FW48|FW48]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=2026 Pre-Season Testing Dates and Calendar Update Confirmed |url=https://www.williamsf1.com/posts/6b16cc71-b1a3-457c-8801-26590ae0bcd3/2026-pre-season-testing-dates-and-calendar-update-confirmed |website=Atlassian Williams Racing |access-date=25 November 2025}}</ref> | ''Mercedes-AMG F1 M17''<ref>{{Ziņu atsauce |last=Baldwin |first=Alan |editor-last1=Sarkar |editor-first1=Pritha |title=Williams F1 team to use Mercedes engines until at least 2030 |url=https://www.reuters.com/sports/motor-sports/williams-f1-team-use-mercedes-engines-until-least-2030-2024-01-08/ |access-date=8 February 2024 |work=Reuters |date=8 January 2024}}</ref> |style="text-align:center"|23<br />55 |{{flaga|Taizeme}}[[Aleksandrs Albons]]<br />{{flaga|Spānija}}[[Karloss Sainss jaunākais]] | align="center" nowrap|1—3<br />1—3 |- | data-sort-value="Audi"|{{flaga|Vācija}}''Audi [[Revolut]] F1 Team''<ref name="AudiExpands" /><ref>{{Ziņu atsauce |last1=van Denderen |first1=Ludo |title=Bad news for Swiss F1 fans: Audi opts for German national anthem |url=https://www.gpblog.com/en/news/audi-lets-sauber-race-under-german-flag.html |access-date=14 May 2024 |work=GPBlog |date=2 April 2024 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250617061201/https://www.gpblog.com/en/news/audi-lets-sauber-race-under-german-flag.html |archive-date=17 June 2025}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last=Noble |first=Jon |title= Audi reveals new title sponsor for its F1 debut |url= https://www.the-race.com/formula-1/audi-reveals-new-title-sponsor-for-its-f1-debut/ |work=The Race |date= 30 July 2025 |access-date=30 July 2025 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250730082205/https://www.the-race.com/formula-1/audi-reveals-new-title-sponsor-for-its-f1-debut |archive-date=30 July 2025}}</ref> ! ''Audi'' | [[Audi R26|R26]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=12 November 2025 |title=Audi reveals new concept livery for its F1 debut in 2026 |url=https://www.the-race.com/formula-1/audi-reveals-new-concept-livery-for-its-f1-debut-in-2026/ |access-date=12 November 2025 |website=The Race}}</ref> | ''Audi AFR 26 Hybrid''<ref name="AudiExpands">{{Ziņu atsauce |title=Audi expands commitment to Formula 1 with 100% takeover of Sauber |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/audi-expands-commitment-to-formula-1-with-100-takeover-of-sauber.4g5fNv9jl03sw5btt4LuSw |access-date=7 May 2024 |work=Formula 1 |date=8 March 2024 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240322022125/https://www.formula1.com/en/latest/article/audi-expands-commitment-to-formula-1-with-100-takeover-of-sauber.4g5fNv9jl03sw5btt4LuSw |archive-date=22 March 2024}}</ref> |style="text-align:center"|5<br />27 |{{flaga|Brazīlija}}[[Gabriels Bortoleto]]<br />{{flaga|Vācija}}[[Niko Hilkenbergs]] | align="center" nowrap|1—3<br />1—3 |- | data-sort-value="Cadillac"|{{flaga|ASV}}''Cadillac Formula 1 Team''<ref name="Cadillac">{{publikācijas atsauce |title=Statement on General Motors application to join FIA Formula One World Championship in 2026|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/statement-on-general-motors-application-to-join-fia-formula-one-world.69uoRF1uwHwXkr4efkpnhc |access-date=25 November 2024|date=25 November 2024|work=Formula 1|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20241125183206/https://www.formula1.com/en/latest/article/statement-on-general-motors-application-to-join-fia-formula-one-world.69uoRF1uwHwXkr4efkpnhc|archive-date=25 November 2024}}</ref><ref name="Cadillac GM">{{publikācijas atsauce |date=25 November 2024 |title=General Motors launches Cadillac Formula 1 Team and power unit |url=https://news.gm.com/home.detail.html/Pages/news/us/en/2024/nov/1125-f1.html dead-url=no |access-date=25 November 2024 |work=General Motors|archive-url=https://web.archive.org/web/20241126112427/https://news.gm.com/home.detail.html/Pages/news/us/en/2024/nov/1125-f1.html|archive-date=26 November 2024}}</ref><ref name="CadillacApproved">{{Ziņu atsauce |title=Cadillac receive final approval to join F1 grid in 2026 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/cadillac-receive-final-approval-to-join-formula-1-grid-in-2026-as-11th-team.1saxQLtLPc7k9TFl4eNrQN |access-date=7 March 2025 |date=7 March 2025 |work=Formula 1 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250307165811/https://www.formula1.com/en/latest/article/cadillac-receive-final-approval-to-join-formula-1-grid-in-2026-as-11th-team.1saxQLtLPc7k9TFl4eNrQN |archive-date=7 March 2025}}</ref> ! ''Cadillac-[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' | [[Cadillac MAC-26|MAC-26]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=27 February 2026 |last=Gaillard |first=Fabien |title=Cadillac revela por fin el nombre de su primer coche de F1 que conducirá Checo Pérez |trans-title=Cadillac finally reveals the name of its first F1 car to be driven by Checo Pérez |url=https://lat.motorsport.com/f1/news/cadillac-revela-nombre-primer-coche-f1-checo-perez/10800882/ |website=motorsport.com |access-date=27 February 2026 |language=es |archive-url=https://web.archive.org/web/20260227164954/https://lat.motorsport.com/f1/news/cadillac-revela-nombre-primer-coche-f1-checo-perez/10800882/ |archive-date=27 February 2026 |dead-url=no}}</ref> |''Ferrari 067/6''<ref name="Cadillac-Ferrari">{{Ziņu atsauce|title=Ferrari enters a multi-year agreement with Andretti Formula Racing |url=https://www.ferrari.com/en-EN/corporate/articles/ferrari-enters-a-multi-year-agreement-with-andretti-formula-racing |date=10 December 2024 |access-date=10 December 2024 |work=Ferrari |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20241210145151/https://www.ferrari.com/en-EN/corporate/articles/ferrari-enters-a-multi-year-agreement-with-andretti-formula-racing |archive-date=10 December 2024 }}</ref> |style="text-align:center"|11<br />77 |{{flaga|Meksika}}[[Serhio Peress]]<br />{{flaga|Somija}}[[Valteri Botass]] | align="center" nowrap|1—3<br />1—3 |- | data-sort-value="Ferrari"|{{flaga|Itālija}}''Scuderia Ferrari [[HP (uzņēmums)|HP]]''<ref>{{publikācijas atsauce |title=Ferrari and HP Announce a Title Partnership |url=https://press.hp.com/us/en/press-kits/2024/scuderia-ferrari-hp.html |work=HP |date=24 April 2024 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240718101303/https://www.hp.com/us-en/newsroom/press-kits/2024/scuderia-ferrari-hp.html |archive-date=18 July 2024 |access-date=24 April 2024}}</ref> ! ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' | [[Ferrari SF-26|SF-26]]<ref>{{Ziņu atsauce |last=Cleeren |first=Filip |date=9 January 2026 |title=Ferrari reveals name for pivotal 2026 F1 car |url=https://motorsport.com/f1/news/ferrari-reveals-name-of-2026-f1-car/10788955/ |work=Motorsport |access-date=9 January 2026 }}{{Novecojusi saite}}</ref> | ''Ferrari 067/6''<ref name="TheRaceUntil2026">{{Ziņu atsauce |title=What engine every F1 team is using for 2026 rules |url=https://www.the-race.com/formula-1/2026-f1-team-engines/ |access-date=16 October 2025 |work=The Race |date=26 August 2025 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250920181834/https://www.the-race.com/formula-1/2026-f1-team-engines |archive-date=20 September 2025}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |date=23 January 2026 |title=SF-26, The New 2026 Ferrari Single-Seater |url=https://www.ferrari.com/en-EN/formula1/sf-26 |access-date=23 January 2026 |website=Ferrari}}</ref> |style="text-align:center"|16<br />44 |{{flaga|Monako}}[[Šarls Leklērs]]<br />{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Luiss Hamiltons]] | align="center" nowrap|1—3<br />1—3 |- | data-sort-value="Haas"|{{flaga|ASV}}''[[Toyota Gazoo Racing|TGR]] Haas F1 Team''<ref name="Race HAAS TOYOTA">{{Tīmekļa atsauce |date=4 December 2025 |last=Mitchell-Malm |first=Scott |title=Bigger Toyota deal prompts Haas rebrand for F1 2026 |url=https://www.the-race.com/formula-1/bigger-toyota-deal-prompts-haas-rebrand-for-f1-2026/ |access-date=4 December 2025 |website=The Race}}</ref> ! ''[[Haas F1|Haas]]-[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' |[[Haas VF-26|VF-26]]<ref name="Race HAAS TOYOTA" /> | ''Ferrari 067/6''<ref>{{Ziņu atsauce|title=Haas to stick with Ferrari amid engine crisis|url=http://www.grandprix.com//news/haas-to-stick-with-ferrari-amid-engine-crisis.html|date=30 August 2020|access-date=30 August 2020|work=Grand Prix|archive-date=30 August 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200830231958/http://www.grandprix.com//news/haas-to-stick-with-ferrari-amid-engine-crisis.html|dead-url=no}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last=McDonagh |first=Connor |title=Haas extend Ferrari technical partnership until the end of 2028 F1 season |url=https://www.crash.net/f1/news/1052251/1/haas-extend-ferrari-technical-partnership-until-end-2028-f1-season |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240716124119/https://www.crash.net/f1/news/1052251/1/haas-extend-ferrari-technical-partnership-until-end-2028-f1-season |archive-date=16 July 2024 |access-date=16 July 2024 |work=Crash |date=16 July 2024}}</ref> |style="text-align:center"|31<br />87 |{{flaga|Francija}}[[Estebans Okons]]<br />{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Olivers Bērmans]] | align="center" nowrap|1—3<br />1—3 |- | data-sort-value="McLaren"|{{flaga|Apvienotā Karaliste}}''McLaren [[Mastercard]] F1 Team''<ref>{{Ziņu atsauce |last=Smith |first=Luke |date=27 August 2025 |title=Why McLaren F1 finally said yes to Mastercard after a decade without a title sponsor |url=https://www.nytimes.com/athletic/6578523/2025/08/27/mclaren-mastercard-f1-title-sponsor/ |access-date=27 August 2025 |work=[[The New York Times]] |department=[[The Athletic]] |issn=0362-4331}}</ref> ! scope="row" nowrap | ''[[McLaren]]-[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]]'' |[[McLaren MCL40|MCL40]] | ''Mercedes-AMG F1 M17''<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=McLaren Formula 1 Team and Mercedes-Benz renew power unit agreement until 2030 |url=https://www.mclaren.com/racing/formula-1/2023/mclaren-formula-1-team-and-mercedes-benz-renew-power-unit-agreement-until-2030/ |access-date=22 December 2025 |website=[[McLaren]] |date=24 November 2023}}</ref> |style="text-align:center"|1<br />81 |{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Lando Noriss]]<br />{{flaga|Austrālija}}[[Oskars Piastri]] | align="center" nowrap|1—3<br />1—3 |- | data-sort-value="Mercedes"|{{flaga|Vācija}}''Mercedes-AMG [[Petronas]] F1 Team''<ref>{{Ziņu atsauce |last=Noble |first=Jonathan |title=Mercedes signs early Petronas deal extension ahead of new F1 2026 rules |url=https://us.motorsport.com/f1/news/mercedes-signs-early-petronas-deal-extension-ahead-of-new-f1-2026-rules/10375423/ |access-date=24 April 2024 |work=Motorsport.com |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20220928082507/https://www.motorsport.com/f1/news/mercedes-signs-early-petronas-deal-extension-ahead-of-new-f1-2026-rules/10375422/ |archive-date=28 September 2022 |date=28 September 2022}}</ref> ! [[Mercedes-Benz in Formula One|Mercedes]] | [[Mercedes W17|F1 W17]]<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Mee |first1=Lydia |title=Mercedes announces W17 livery reveal date and 2026 F1 season launch event |url=https://www.motorsport.com/f1/news/mercedes-announces-w17-livery-reveal-date-and-2026-f1-season-launch-event/10788127/ |access-date=5 January 2026 |work=Motorsport.com}}</ref> | ''Mercedes-AMG F1 M17''<ref name="TheRaceUntil2026"/> |style="text-align:center"|12<br />63 |{{flaga|Itālija}}[[Kimi Antonelli]]<br />{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Džordžs Rasels]] | align="center" nowrap|1—3<br />1—3 |- | data-sort-value="Racing Bulls"|{{flaga|Itālija}}''[[Visa Inc.|Visa]] [[Cash App]] Racing Bulls F1 Team''<ref>{{Ziņu atsauce|access-date=25 January 2024|date=24 January 2024|title=AlphaTauri's new name for 2024 is confirmed|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.alphatauri-rebrand-confirmed-for-2024-season-as-new-team-name-revealed.4xAWHWI66d5L9mFELLGb6J.html|work=Formula 1|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20240319201242/https://www.formula1.com/en/latest/article/alphatauri-rebrand-confirmed-for-2024-season-as-new-team-name-revealed.4xAWHWI66d5L9mFELLGb6J|archive-date=19 March 2024}}</ref> !''[[Racing Bulls]]-[[Red Bull Powertrains|Red Bull Ford]]'' |[[Racing Bulls VCARB 03|VCARB 03]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Racing Bulls VCARB 03 livery reveal: British teenager Arvid Lindblad hails 'surreal moment' ahead of rookie F1 season |url=https://www.skysports.com/f1/news/12433/13494645/racing-bulls-vcarb-03-livery-reveal-british-teenager-arvid-lindblad-hails-surreal-moment-ahead-of-rookie-f1-season |website=Sky Sports |access-date=16 January 2026 |date=16 January 2026}}</ref> |Red Bull Ford DM01<ref name="FordBull">{{publikācijas atsauce |date=3 February 2024 |title=Ford Returns To Formula 1; Strategic Partner To Oracle Red Bull Racing For 2026 Season And Beyond {{!}} Ford Media Center |url=https://media.ford.com/content/fordmedia/fna/us/en/news/2023/01/03/ford-returns-to-formula-1--strategic-partner-to-oracle-red-bull-.html |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20230204013314/https://media.ford.com/content/fordmedia/fna/us/en/news/2023/01/03/ford-returns-to-formula-1--strategic-partner-to-oracle-red-bull-.html |archive-date=4 February 2023 |access-date=8 May 2024 |work=Ford |quote=Red Bull Ford will provide the power units for both the Oracle Red Bull Racing and Scuderia AlphaTauri teams from 2026 to at least 2030.}}</ref><ref name="F1 Mekies Engine">{{Tīmekļa atsauce |title=Mekies expects 'struggles' amid Red Bull power unit project |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/bear-with-us-in-the-first-months-mekies-expecting-struggles-amid-challenge.6M3NWHmS1Wamy76dcM6sOD |access-date=16 January 2026 |website=Formula 1}}</ref> |style="text-align:center"|30<br />41 |{{flaga|Jaunzēlande}}[[Liams Losons]]<br />{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Arvids Lindblāds]] | align="center" nowrap|1—3<br />1—3 |- | data-sort-value="Red Bull Racing"|{{flaga|Austrija}}''[[Oracle Corporation|Oracle]] Red Bull Racing''<ref>{{Ziņu atsauce |date=9 February 2022 |title=Red Bull name tech firm Oracle as title sponsor in $500m deal |url=https://www.espn.com.au/f1/story/_/id/33253423/red-bull-name-tech-firm-oracle-title-sponsor-500m-deal |work=ESPN |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20220209233955/https://www.espn.com.au/f1/story/_/id/33253423/red-bull-name-tech-firm-oracle-title-sponsor-500m-deal |archive-date=9 February 2022 |access-date=16 October 2025}}</ref> !''[[Red Bull Racing]]-[[Red Bull Powertrains|Red Bull Ford]]'' |[[Red Bull Racing RB22|RB22]] | ''Red Bull Ford DM01''<ref name="FordBull" /><ref name="F1 Mekies Engine" /> |style="text-align:center"|3<br />6 |{{flaga|Nīderlande}}[[Makss Verstapens]]<br />{{flaga|Francija}}[[Izaks Hadžars]] | align="center" nowrap|1—3<br />1—3 |- class="sortbottom" | colspan="7" style="background-color:#EAECF0;text-align:center" |'''Avoti:'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fia.com/events/fia-formula-one-world-championship/season-2026/2026-fia-formula-one-world-championship-entry|date=27 February 2026|title=2026 FIA Formula One World Championship – Entry List|publisher=Fédération Internationale de l'Automobile|access-date=6 March 2026}}</ref><ref name="entry lists">Official entry lists: * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_australian_grand_prix_-_entry_list_v2.pdf |title=2026 Australian Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=6 March 2026 |access-date=6 March 2026}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Ennser |first=Gerd |last2=Selley |first2=Matthew |last3=Zhou |first3=Xiaoxu |last4=Warwick |first4=Derek |author-link4=Dereks Vorviks |last5=Tsuge |first5=Kazuhiro |date=2026-03-27 |title=2026 Japanese Grand Prix - Entry List |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_japanese_grand_prix_-_entry_list.pdf |access-date=2026-03-27 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}}</ref> |} === Izmaiņas komandās === {{vairāki attēli | total_width = 400 | perrow = 2 | image1 = Audi-Logo_2016.svg | image2 = Cadillac Wordmark 2021.svg | image3 = Ford_logo_flat.svg | image4 = Honda Racing logo (2022).svg | footer = ''[[Audi]]'' un ''[[Cadillac]]'' pirmo reizi piedalījās Formula 1 sacīkstēs, savukārt ''[[Ford Motor Company|Ford]]'' atgriezās pirmo reizi kopš {{f1|2004}}. gada. ''[[Honda]]'' atgriezās kā neatkarīgs dzinēju piegādātājs pirmo reizi kopš {{f1|2021}}. gada. }} ''[[Cadillac]]'' kļuva par vienpadsmito komandu, iezīmējot ''Cadillac'' pirmo dalību šajā sērijā un pirmo jauno komandu starta režģī kopš ''[[Haas F1|Haas]]'' {{f1|2016}}. gada. Komanda, sākotnēji izmantojot ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' spēka agregātus un pārnesumkārbas,<ref name="Cadillac"/><ref name="Cadillac GM"/><ref name="CadillacApproved" /><ref name="Cadillac-Ferrari"/> pārgāja uz spēka agregātu, ko izstrādāja tās mātesuzņēmums ''[[General Motors]]'' sadarbībā ar ''TWG Motorsports''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=9 January 2025 |title=General Motors announce formation of new power units company for Cadillac F1 project |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/general-motors-announce-formation-of-new-power-units-company-for-cadillac-f1.4Wz652wvIsOyCEe2rVeIzT |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20260206170350/https://www.formula1.com/en/latest/article/general-motors-announce-formation-of-new-power-units-company-for-cadillac-f1.4Wz652wvIsOyCEe2rVeIzT |archive-date=6 February 2026 |access-date=6 February 2026 |website=Formula One}}</ref> Šī spēka agregātu programma saņēmusi FIA apstiprinājumu, un to ir paredzēts ieviest no 2029. gada sezonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=23 April 2025 |title=GM Performance Power Units approved as F1 power unit supplier |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/gm-performance-power-units-approved-as-f1-power-unit-supplier.5twHKYOWujAHaAFq2q79Zf |access-date=6 February 2026 |website=Formula One}}</ref> ''Cadillac'' iepriekš mēģināja iekļūt Formula 1 sacensībās kopā ar ''[[Andretti Global]]''.<ref>{{publikācijas atsauce|url=https://www.andrettiautosport.com/news/andretti-global-and-general-motors-team-up-in-f1-pursuit/ |title=Andretti Global and General Motors Team Up in F1 Pursuit |publisher=Andretti Autosport |date=5 January 2023 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240716065011/https://andrettiglobal.com/news/2023/01/andretti-global-and-general-motors-team-up-in-f1-pursuit/ |archive-date=16 July 2024 |access-date=6 January 2023}}</ref><ref>{{publikācijas atsauce|url=https://media.cadillac.com/media/us/en/cadillac/news.detail.html/content/Pages/news/us/en/2023/jan/0105-andretti.html/ |title=Andretti and Cadillac to pursue opportunity to compete in FIA Formula One World Championship |publisher=Cadillac |location=US |date=5 January 2023 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20241130063030/https://news.cadillac.com/newsroom.detail.html/Pages/news/us/en/2023/jan/0105-andretti.html/ |archive-date=30 November 2024 |access-date=6 January 2023}}</ref> Pēc dzinēju regulējuma izmaiņām Formula 1 sacensībās, tajās iesaistījās trīs jauni dzinēju ražotāji. ''[[Audi]]'' pirmo reizi ienāca šajā sporta veidā, {{f1|2024}}. gadā iegādājoties esošo ''[[Sauber]]'' komandu. ''Audi'' priekštecis, uzņēmums ''[[Auto Union]]'', piedalījās ''Grand Prix'' sacīkstēs pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un pasaules čempionāta pirmsākumiem {{f1|1950}}. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Hughes |first1=Mark |title=Audi has gone grand prix racing before - sort of |url=https://www.the-race.com/formula-1/audi-has-gone-grand-prix-racing-before-sort-of/ |access-date=22 April 2025 |work=The Race |date=26 August 2022 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20220826135247/https://www.the-race.com/formula-1/audi-has-gone-grand-prix-racing-before-sort-of/ |archive-date=26 August 2022}}</ref> Komanda 2024. un {{f1|2025}}. gadā sacentās ar nosaukumu ''[[Kick|Kick Sauber]]'', izmantojot ''Ferrari'' dzinējus, pirms 2026. gadā kļuva par ''Audi'' rūpnīcas komandu. Tādējādi ''Ferrari'' piegādā dzinējus ''Haas'' un ''Cadillac'' komandām.<ref name="AudiExpands" /><ref>{{Ziņu atsauce |last=Doyle |first=Michael| date=26 April 2024 |title=Nico's 'career renaissance' continues as Audi makes their first big move in F1 |url=https://www.abc.net.au/news/2024-04-27/audi-f1-have-their-first-driver-as-nico-huelkenberg-joins-sauber/103306314 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240426210220/https://www.abc.net.au/news/2024-04-27/audi-f1-have-their-first-driver-as-nico-huelkenberg-joins-sauber/103306314 |archive-date=26 April 2024 |access-date=7 May 2024 |work=ABC News}}</ref> ''Ford'' atgriezās Formula 1 kā dzinēju piegādātājs pirmo reizi kopš {{f1|2004}}. gada, kad tas piegādāja dzinējus komandai ''[[Jordan Grand Prix|Jordan]]''.<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Smith |first1=Luke |last2=Newbold |first2=James |title=Cosworth: F1 return not on radar despite Ford's comeback |url=https://www.motorsport.com/f1/news/cosworth-f1-return-not-on-radar-despite-fords-comeback/10429395/ |work=Motorsport.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20230209040455/https://www.motorsport.com/f1/news/cosworth-f1-return-not-on-radar-despite-fords-comeback/10429395/ |archive-date=9 February 2023 |access-date=25 September 2024 |date=8 February 2023}}</ref> Uzņēmums izveidoja sadarbību ar ''[[Red Bull Powertrains]]'', kas piegādā dzinējus ''[[Red Bull Racing]]'' un viņu otrajai komandai ''[[Racing Bulls]]''. ''[[Honda]]'', kas daļēji izstājās no Formula 1 {{f1|2021}}. gadā, palika ''Red Bull Powertrains'' partneris, tomēr aizejot no abām ''[[Red Bull]]'' piederošajām komandām un ar pilnībā neatkarīgu dzinēju programmu, apgādā ''Aston Martin'' ar ''[[Honda Racing Corporation]]'' meitasuzņēmuma starpniecību. ''Aston Martin'' izmantoja ''[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]]'' spēka agregātus kopš atgriešanās sportā, kas piegādāja dzinējus ''Aston Martin'' priekšgājējiem kopš {{f1|2009}}. ''Honda'' iepriekš sadarbojās ar ''Aston Martin'' priekšgājēju ''Jordan'' no {{f1|1998}}. līdz {{f1|2002}}. gadam.<ref name="AstonHondaSky" /><ref name="FordBull" /><ref>{{Ziņu atsauce |last=Richards |first=Giles |date=24 May 2023 |title=Honda to return to F1 in 2026 as engine manufacturer for Aston Martin |url=https://www.theguardian.com/sport/2023/may/24/honda-to-return-to-f1-in-2026-as-engine-manufacturer-for-aston-martin |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20230524033425/https://www.theguardian.com/sport/2023/may/24/honda-to-return-to-f1-in-2026-as-engine-manufacturer-for-aston-martin |archive-date=24 May 2023 |access-date=7 May 2024 |work=[[The Guardian]] |issn=0261-3077}}</ref> ''[[Renault]]'' pārtrauca piegādāt dzinējus ''[[Alpine F1 Team|Alpine]]'' komandai no 2026. gada pēc sliktiem rezultātiem kopš hibrīddzinēju noteikumu sākuma {{f1|2014}}. gadā. Tādējādi 2026. gads ir pirmā sezona bez ''Renault'' kā dzinēju piegādātāja kopš {{f1|2000}}. gada čempionāta. ''Alpine'' kļuva par klientu komandu, nevis par pilnvērtīgu rūpnīcas komandu, kā tas bija kopš ''Renault'' atguva ''Team Enstone'' pirms {{f1|2016}}. gada sezonas.<ref name="RenaultShutdown"/> Sākot ar šo sezonu, ''Alpine'' kļuva par ''Mercedes'' klientu komandu, izmantojot viņu dzinējus un pārnesumkārbas; līdz šim brīdim {{f1|2015}}. gads bija pēdējā reize, kad ''Team Enstone'' versija izmantoja klientu ''Mercedes'' dzinējus, sacenšoties ar nosaukumu ''[[Lotus F1|Lotus]]''.<ref name="AlpineMercedes"/> === Pilotu izmaiņas === [[Serhio Peress]] un [[Valteri Botass]] atgriezās Formulā 1 ''Cadillac'' komandā. Peress iepriekš bija parakstījis divu gadu līgumu ar ''[[Red Bull Racing]]'' līdz 2026. gadam, taču to pēc abpusējas vienošanās pārtrauca {{f1|2024}}. gada sezonas beigās. Botass pēdējo reizi piedalījās sacensībās ''[[Sauber]]'' komandā 2024. gadā un bija viens no ''Mercedes'' rezerves pilotiem 2025. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce |title=Perez and Bottas to make F1 returns in 2026 with Cadillac |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/perez-and-bottas-to-make-f1-returns-in-2026-with-cadillac.6sqKNbUEoFjveym9YfGkxQ |access-date=26 August 2025 |date=26 August 2025 |last=Barretto |first=Lawrence |work=Formula 1 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250826121700/https://www.formula1.com/en/latest/article/perez-and-bottas-to-make-f1-returns-in-2026-with-cadillac.6sqKNbUEoFjveym9YfGkxQ |archive-date=26 August 2025}}</ref> [[Izaks Hadžars]] pārcēlās no ''[[Racing Bulls]]'' uz ''[[Red Bull Racing]]'', aizstājot [[Juki Cunoda|Juki Cunodu]], kurš kļuva par ''Red Bull'' testa un rezerves pilotu.<ref>{{publikācijas atsauce|date={{dat|2025|12|2|n|bez}} |title=Oracle Red Bull Racing Announces 2026 Driver Line-Up|url=https://www.redbullracing.com/int-en/oracle-red-bull-racing-announce-2026-driver-line-up|access-date={{dat|2025|12|2|n|bez}} |website=[[Red Bull Racing]]}}</ref> Hadžara vietā stājās [[Arvids Lindblāds]], kuru paaugstināja no [[Formula 2]].<ref name="Hadjar">{{publikācijas atsauce|date={{dat|2025|12|2|n|bez}} |title=Our Driver Line-Up For 2026|url=https://www.visacashapprb.com/int-en/2026-driver-live-up-announcement|access-date={{dat|2025|12|2|n|bez}} |website=[[Racing Bulls]]}}</ref> == Kalendārs == [[Attēls:Formula 1 all over the world-2026.svg|thumb|upright=1.3|Valstis, kurās 2026. gadā paredzēts rīkot ''[[F1 Grand Prix saraksts|Grand Prix]]'', iezīmētas zaļā krāsā, un trašu atrašanās vietas atzīmētas ar melnu punktu. Bijušās rīkotājvalstis attēlotas tumši pelēkā krāsā, un bijušās rīkotājtrašu atrašanās vietas atzīmētas ar baltu punktu]] 2026. gada kalendārā, tāpat kā divās iepriekšējās sezonās, iekļautas divdesmit četras ''Grand Prix'' sacīkstes.<ref name="2026 calendar">{{Ziņu atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/formula-1-reveals-calendar-for-2026-season.YctbMZWqBvrgyddrnauo8|title=Formula 1 reveals calendar for 2026 season|work=Formula 1|date=10 June 2025|access-date=10 June 2025}}</ref> [[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas]], [[Maiami Grand Prix|Maiami]], [[Kanādas Grand Prix|Kanādas]], [[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas]], [[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes]] un [[Singapūras Grand Prix|Singapūras]] ''Grand Prix'' sacīkstes notiek sprinta formātā.<ref name="sprint">{{Ziņu atsauce |title=Formula 1 and FIA announce 2026 Sprint Calendar |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/formula-1-and-fia-announce-2026-sprint-calendar.3PyLPAazrBNe8kQIS3wOfY |access-date=16 September 2025 |work=Formula 1}}</ref> {| class="sortable wikitable" style="font-size: 85%;" ! data-sort-type="number" |Round ![[F1 Grand Prix saraksts|''Grand Prix'']] ![[F1 trašu saraksts|Trase]] ! class="unsortable" |Datums |- !1 |[[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Austrālija}} [[Albertparks]], [[Melburna]] |8. marts |- !2 |[[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Ķīna}} [[Šanhajas trase]], [[Šanhaja]] |15. marts |- !3 |[[Japānas Grand Prix|Japānas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Japāna}} [[Sudzukas trase]], [[Sudzuka]] |29. marts |- !- |<s>[[Bahreinas Grand Prix|Bahreinas ''Grand Prix'']]</s> |<s>{{flaga|Bahreina}} [[Bahreinas Starptautiskā trase]], [[Sahira]]</s> |<s>12. aprīlis</s>{{efn|Atcelts Tuvajos Austrumos notiekošā konflikta dēļ.|name=Iran}} |- !- |<s>[[Saūda Arābijas Grand Prix|Saūda Arābijas ''Grand Prix'']]</s> |<s>{{flaga|Saūda Arābija}} [[Džidas trase]], [[Džida]]</s> |<s>19. aprīlis</s>{{efn|name=Iran}} |- !4 |[[Maiami Grand Prix|Maiami ''Grand Prix'']] |{{flaga|USA}} [[Maiami Starptautiskais autodroms]], [[Maiamigārdensa]] |3. maijs |- !5 |[[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Kanāda}} [[Žila Vilnēva autodroms]], [[Monreāla]] |24. maijs |- !6 |[[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] |{{flaga|Monako}} [[Monako trase]], [[Monako]] |7. jūnijs |- !7 |nowrap|[[Barselonas-Kataluņjas Grand Prix|Barselonas-Kataluņjas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Spānija}} [[Kataluņja Montmelo]], [[Monmelo]] |14. jūnijs |- !8 |[[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Austrija}} ''[[Red Bull Rings]]'', [[Špīlberga]] |28. jūnijs |- !9 |[[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Silverstonas trase]], [[Silverstona]] |5. jūlijs |- !10 |[[Beļģijas Grand Prix|Beļģijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Beļģija}} [[Spā-Frankošampa]], [[Stavlo]] |19. jūlijs |- !11 |[[Ungārijas Grand Prix|Ungārijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Ungārija}} [[Hungaroringa]], [[Modjoroda]] |26. jūlijs |- !12 |[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']] |{{flaga|Nīderlande}} [[Zandvortas trase]], [[Zandvorta]] |23. augusts |- !13 |[[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Itālija}} [[Moncas autodroms]], [[Monca]] |6. septembris |- !14 |[[Spānijas Grand Prix|Spānijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Spānija}} [[Madring]]a, [[Madride]] |13. septembris |- !15 |[[Azerbaidžānas Grand Prix|Azerbaidžānas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Azerbaidžāna}} [[Baku pilsētas trase]], [[Baku]] |{{nowrap|26. septembris{{efn|Sestdienas sacīkstes.|name=Saturday race}}{{efn|[[Azerbaidžānas Grand Prix|Azerbaidžānas ''Grand Prix'']] sākotnēji bija paredzēts 27. septembrī, bet pēc rīkotāja un attiecīgo valdības ieinteresēto personu lūguma to pārcēla par vienu dienu agrāk, lai sacīkstes nebūtu vienā dienā ar Atceres dienu.<ref name="2026 calendar"/><ref name="test">{{Ziņu atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/formula-1-confirms-2026-pre-season-testing-dates-and-issues-calendar-update.5VKfdqe7JcdsCJcEnQE0xw|title=Formula 1 confirms 2026 pre-season testing dates and issues calendar update|work=Formula 1|date=30 June 2025|access-date=30 June 2025}}</ref>}}}} |- !16 |[[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']] |{{flaga|Singapūra}} [[Marinas līča ielu trase]], [[Singapūra]] |11. oktobris |- !17 |[[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] |{{flaga|ASV}} [[Amerikas trase]], [[Ostina]] |25. oktobris |- !18 |[[Meksikas Grand Prix|Meksikas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Meksika}} [[Brāļu Rodrigesu autodroms]], [[Mehiko]] |1. novembris |- !19 |[[Brazīlijas Grand Prix|Sanpaulu ''Grand Prix'']] |{{flaga|Brazīlija}} [[Interlaguša]], [[Sanpaulu]] |8. novembris |- !20 |[[Lasvegasas Grand Prix|Lasvegasas ''Grand Prix'']] |{{flaga|ASV}} [[Lasvegasas trase]], [[Peradaisa (Nevada)|Peradaisa]] |21. novembris{{efn|name=Saturday race}} |- !21 |[[Kataras Grand Prix|Kataras ''Grand Prix'']] |{{flaga|Katara}} [[Lūseila Starptautiskā trase]], [[Lūseila]] |29. novembris |- !22 |[[Abū Dabī Grand Prix|Abū Dabī ''Grand Prix'']] |{{flaga|Apvienotie Arābu Emirāti}} [[Jasmarinas trase]], [[Abū Dabī]] |6. decembris |- ! colspan="4" |Avots:<ref name="2026 calendar"/> |} {{notelist}} == Sezonas kopsavilkums == === Pirmssezonas === Tika aizvadīti trīs pirmssezonas testi, kas ir ievērojams vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu testēšanas programmām, lai pārbaudītu jaunās šasijas un dzinēja normas.<ref>{{Ziņu atsauce |date=2 October 2024 |title=F1 Commission rules out 'rookie race' for this year – but concept will be explored for 2025 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/f1-commission-rules-out-rookie-race-for-this-year-but-concept-will-be.1F5s28Ey1TtL7vxavXF1vc |access-date=5 October 2024 |work=Formula 1 |publisher=[[Formula One Group|Formula One Administration]] |archive-date=13 November 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241113191009/https://www.formula1.com/en/latest/article/f1-commission-rules-out-rookie-race-for-this-year-but-concept-will-be.1F5s28Ey1TtL7vxavXF1vc |dead-url=no}}</ref> Pirmie testa braucieni bija privātie (slēgtie), kas notika [[Kataluņja Montmelo|Kataluņjas Montmelo trasē]] no 26. līdz 30. janvārim, un komandām bija atļauts piedalīties ne vairāk kā trīs no piecām dienām. Privātajos testa braucienos piedalījās visas komandas, izņemot ''[[Williams F1|Williams]]''.<ref name="test"/><ref>{{Ziņu atsauce |last1=Cleeren |first1=Filip |title=Williams missed Barcelona F1 test due to production delays, denies significant weight issue |url=https://www.autosport.com/f1/news/williams-missed-barcelona-f1-test-due-to-production-delays-denies-significant-weight-issue/10793546/ |access-date=2 February 2026 |work=Autosport |date=28 January 2026}}</ref> [[Luiss Hamiltons]] (''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'') uzrādīja ātrāko laiku piecu dienu testā.<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Saunders |first1=Nate |title=Lewis Hamilton finishes F1 testing on top for Ferrari, McLaren also show progress in Barcelona |url=https://www.espn.com/f1/story/_/id/47779595/lewis-hamilton-finishes-f1-testing-top-ferrari-mclaren-progress-barcelona |access-date=4 February 2026 |work=ESPN |date=30 January 2026}}</ref> Otrie testa braucieni notika [[Bahreinas Starptautiskā trase|Bahreinas Starptautiskajā trasē]] no 11. līdz 13. februārim, un [[Kimi Antonelli]] (''[[Mercedes F1|Mercedes]]'') uzrādīja ātrāko laiku trīs dienu testā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://press.pirelli.com/mercedes-duo-leads-the-way-on-final-day-in-sakhir/|title=Mercedes duo leads the way on final day in Sakhir|publisher=Pirelli.com|date=13 February 2026|access-date=13 February 2026}}</ref> Trešie testa braucieni notika tajā pašā trasē no 18. līdz 20. februārim, un [[Šarls Leklērs]] (''Ferrari'') uzrādīja ātrāko laiku visā trīs dienu testā.<ref name="test"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://press.pirelli.com/leclerc-finishes-on-top-as-lengthy-bahrain-testing-concludes/|title=Leclerc finishes on top as lengthy Bahrain testing concludes|publisher=Pirelli.com|date=20 February 2026|access-date=20 February 2026}}</ref> === Sezonas sākums === Pirmās sezonas sacīkstes bija [[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']] un tajās ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' pilots [[Džordžs Rasels]] izcīnīja ''pole position'', apsteidzot komandas biedru [[Kimi Antonelli]]. [[Izaks Hadžars]] savā debijā ''[[Red Bull Racing|Red Bull komandā]]'' kvalificējās trešais.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=7 March 2025 |title=Russell storms to pole position for season-opening Australian GP as Verstappen crashes out|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-storms-to-pole-position-for-the-season-opening-australian-gp-as.59kj0cIRcQVqXUSKPp5KzG |access-date=10 March 2026 |website=Formula1.com}}</ref> Rasels nodrošināja sev uzvaru, Antonelli finišēja otrais. [[Šarls Leklērs|Leklērs]] finišēja trešais, bet Hamiltons finišēja ceturtais. Pašreizējais pasaules čempions [[Lando Noriss]] no ''[[McLaren]]'' komandas finišēja piektais, būdams vienīgais komandas dalībnieks, kurš finišēja pēc [[Oskars Piastri|Oskara Piastri]] avārijas pirms sacīkstēm. [[Makss Verstapens]] atguvās no 20. starta pozīcijas, kas bija saistīta ar avāriju kvalifikācijā, un finišēja sestais, apsteidzot [[Olivers Bērmans|Oliveru Bērmanu]] un debitantu [[Arvids Lindblāds|Arvidu Lindblādu]]. [[Gabriels Bortoletu]] un [[Pjērs Gaslī]] iekļuva pirmajā desmitniekā un ieguva punktus. No sacīkstēm izstājās pieci piloti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-wins-action-packed-australian-gp-from-antonelli-as-mercedes-secure-1.4WRxPAtF4dFtrKCsWIiQX2 |title=Russell wins action-packed Australian GP from Antonelli as Mercedes secure 1-2 finish |date=8 March 2025 |access-date=10 March 2026 |website=Formula1.com |archive-date=10 March 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260310044631/https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-wins-action-packed-australian-gp-from-antonelli-as-mercedes-secure-1.4WRxPAtF4dFtrKCsWIiQX2 |dead-url=no}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Australia 2026 |url=https://www.statsf1.com/en/2026/australie/classement.aspx |access-date=10 March 2026 |website=Statsf1.com |language=Fr}}</ref> [[F1 čempionu saraksts|Pilotu čempionātā]] Rasels pirmo reizi karjerā izvirzījās vadībā ar 25 punktiem, apsteidzot savu komandas biedru Antonelli par 18 punktiem un Leklēru par 15 punktiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Australia 2026 - Championship |url=https://www.statsf1.com/en/2026/australie/championnat.aspx |access-date=10 March 2026 |website=Statsf1.com}}</ref> [[Attēls:2026 Chinese GP - Mercedes - Kimi Antonelli - Post Race Celebration.jpg|thumb|[[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas ''Grand Prix'']] izcīņā [[Kimi Antonelli]] kļuva par jaunāko pilotu, kurš ieguvis ''pole position'' Formula 1 vēsturē, un pirmo itāļu pilotu, kurš uzvarējis ''Grand Prix'' kopš 2006. gada]] Rasels ieguva savu pirmo ''pole position'' sprinta sacīkstēs [[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas ''Grand Prix'']], apsteidzot Antonelli un Norisu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=13 March 2025 |title=Russell clinches pole position in China Sprint Qualifying ahead of Antonelli|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-clinches-pole-position-in-china-sprint-qualifying-ahead-of-antonelli.5jusmBWV5jpO0919j6RzYg |access-date=14 March 2026 |website=Formula1.com}}</ref> Pirmajos apļos Hamiltons izvirzījās vadībā, vairākas reizes apmainoties pozīcijām ar Raselu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=14 March 2025 |title=Russell reflects on ‘pretty fun’ Sprint win in China as he admits being ‘caught off guard’ by Hamilton battle |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-reflects-on-pretty-fun-sprint-win-in-china-as-he-admits-being-caught.5ZXPtQ8Xlqghr8J65oDg1o |access-date=14 March 2026 |website=Formula1.com |archive-date=14 March 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260314053437/https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-reflects-on-pretty-fun-sprint-win-in-china-as-he-admits-being-caught.5ZXPtQ8Xlqghr8J65oDg1o |dead-url=no}}</ref> Hamiltons un Leklērs cīnījās par vietām uz goda pjedestāla, pēdējam iegūstot pārsvaru. Antonelli pirmajos apļos noslīdēja zemāk, taču viņa atgriešanos uz otrajā vietu izjauca sods par sadursmi ar Hadžaru pirmajā aplī, un viņš galu galā finišēja piektais. Tādējādi goda pjedestālu noslēdza Rasels, Leklērs un Hamiltons.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=14 March 2025 |title=Russell wins thrilling China Sprint from Ferrari's Leclerc and Hamilton|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-wins-thrilling-china-sprint-from-ferraris-leclerc-and-hamilton.3HLw6daSkBmV0rPREohMwQ |access-date=14 March 2026 |website=Formula1.com}}</ref> Antonelli vēlāk kļuva par jaunāko Formula 1 pilotu, kurš ieguvis ''pole position'' galvenajās sacīkstēs, savukārt komandas biedrs Rasels pēc formulas mehānisko problēmu novēršanas kvalificējās otrajā vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Antonelli beats Russell to become F1's youngest ever Grand Prix polesitter in China|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-beats-russell-to-become-f1s-youngest-ever-grand-prix-polesitter-in.54Dx0kX9QiRCnSgIsxR71t |access-date=14 March 2026 |website=Statsf1.com}}</ref> Pirms sacīkstēm Noriss, Piastri, Bortoletu un [[Aleksandrs Albons|Albons]] nestartēja tehnisku problēmu dēļ. Pirmajā aplī Hamiltons izvirzījās vadībā jau pēc dažiem pirmajiem pagriezieniem, savukārt Leklērs apdzina Raselu izvirzoties otrajā pozīcijā. Pēc diviem apļiem Antonelli drīz vien atguva līderpozīcijas apdzenot Leklēru un Hamiltonu. Pēc tam, kad [[Lānss Strols|Strols]] palika pirmajā pagriezienā [[akumulatora baterija|akumulatora]] problēmas dēļ, lielākā daļa sacensību dalībnieku pārgāja uz viena [[pitstops|pitstopa]] stratēģiju. Pēc kā Antonelli saglabāja vadību un izcīnīja savu pirmo uzvaru, savukārt Hamiltons ieguva savu pirmo goda pjedestālu kopš 2024. gada [[Lasvegasas Grand Prix|Lasvegasas ''Grand Prix'']]. Arī [[Franko Kolapinto|Kolapinto]] ieguva savus pirmos punktus ''[[Alpine F1|Alpine]]'' komandā un pirmos kopš 2024. gada [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] ''Williams'' komandas sastāvā.<ref name="formula1.com">{{Tīmekļa atsauce |title=Antonelli beats Russell for maiden F1 victory in China |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-beats-russell-for-maiden-f1-victory-in-china-as-hamilton-takes.5aJsWCPiRhp2euZctEwEYA |access-date=2026-03-16 |website=www.formula1.com |language=en}}</ref><ref name="formula1.com"/> Antonelli izcīnīja savu otro ''pole position'' [[Japānas Grand Prix|Japānas ''Grand Prix'']], apsteidzot Raselu un Piastri. Pēc noslīdēšanas līdz sestajai vietai, Antonelli veiksmīgi izmantoja drošības mašīnas izbraukšanu trasē, pēc Olivera Bērmana smagās ''[[Haas F1|Haas]]'' avārijas,<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=D'Alessandro |first=Gianluca |date=2026-04-03 |title=The alarming factors that triggered Bearman’s 50G crash at F1 Japanese GP |url=https://www.autosport.com/f1/news/the-alarming-factors-that-triggered-bearmans-50g-crash-at-f1-japanese-gp/10809908/ |access-date=2026-04-03 |website=Autosport |language=en}}</ref> un saglabāja vadību, savukārt komandas biedrs Rasels finišēja ceturtais, īslaicīgi noslīdot rindā aiz abiem ''Ferrari'' (viņam izdevās apdzīt tikai Hamiltonu). Antonelli uzvara nozīmēja, ka viņš ieguva savas pirmās divas sekojošās uzvaras sezonā un apdzina Raselu, kļūstot par jaunāko pasaules pilotu čempionāta līderi; kļūstot arī par pirmo [[Itālija]]s pilotu čempionāta līderi kopš [[Alberto Askari]], kurš uzvarēja {{f1|1953}}. gada čempionātā. Aiz viņa Piastri, kuram šīs bija pirmās sezonas sacīkstes, un Leklērs noslēdza goda pjedestālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-takes-championship-lead-after-surging-to-victory-in-japan-from.4EC4uZc29IUEO2iE5nKpUp|title=Antonelli takes championship lead after surging to victory in Japan from Piastri and Leclerc|website=Formula1.com|date=29 March 2026|access-date=29 March 2026}}</ref> [[Maiami Grand Prix|Maiami ''Grand Prix'']] stājās spēkā vairākas izmaiņas spēka agregātā, kuras izstrādātas pēc ilgstošas ​​pārtraukuma. Lando Noriss pārvērta ''pole position'' sprinta izcīņā par uzvaru, apsteidzot Piastri un Leklēru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/norris-beats-piastri-and-leclerc-to-victory-in-miami-sprint.4H4WI3lnIs7jOZ8lSBIp6X |title=Norris beats Piastri and Leclerc to victory in Miami Sprint |date=2 May 2026 |access-date=4 May 2026 |publisher=[[Formula One Management]] |website=Formula 1 |location=[[Miami International Autodrome]], Miami, Florida}}</ref> Antonelli ''pole position'' pārvērta par trešo uzvaru pēc kārtas, kļūstot par pirmo pilotu, kurš savas pirmās trīs secīgās ''pole positions'' pārvērta par uzvarām tajos pašos posmos. ''McLaren'' piloti Noriss un Piastri finišēja kāpjot uz goda pjedestāla. Sacīkstes bija notikumiem bagātas; Verstapens un Leklērs attiecīgi sacīkstes sākumā un beigās saslīdēja, kā rezultātā Leklēra formulai sabojāja priekšējo kreiso piekari. Tikmēr [[Liams Losons]], kura automašīnai bija problēmas, ietriecās Gaslī, kurš ietriecās sienā, un Izakā Hadžarā, kurš avarēja četrpadsmitā pagrieziena. Finišējot septītajā vietā, Kolapinto uzlaboja savu labāko rezultātu — desmito vietu, neskatoties uz to, ka sacīkstes sākumā viņš ietriecās [[Luiss Hamiltons|Hamiltonā]], atstājot pēdējam bojājumus, kas ietekmēja viņa automašīnas sniegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-wins-thrilling-miami-grand-prix-from-norris-and-piastri.2bxaKuYKJjxlXx8KOJf7lc |title=Antonelli wins thrilling Miami Grand Prix from Norris and Piastri |date=3 May 2026 |access-date=4 May 2026 |publisher=Formula One Management |website=Formula 1 |location=Miami International Autodrome, Miami, Florida}}</ref> === Sezonas vidus === [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] [[Džordžs Rasels|Rasels]] izcīnīja sprinta sacensībās pirmās starta pozīcijas. Sprinta laikā viņš sastrīdējās ar komandas biedru [[Kimi Antonelli|Antonelli]], kurš vairākas reizes nobrauca no trases, cenšoties izvirzīties vadībā. Rasels galu galā uzvarēja sacensībās, apsteidzot [[Lando Noriss|Norisu]] un Antonelli, pēdējam noslīdot uz trešo vietu pēc tam, kad viņš vēlreiz mēģināja apdzīt Raselu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-clings-on-to-win-canada-sprint-after-clashing-with-antonelli.6Ggn92sBNEdqizMYOT44fb |title=Russell clings on to win Canada Sprint after clashing with Antonelli |date=23 May 2026 |access-date=25 May 2026 |publisher=Formula One Management |website=Formula 1}}</ref> Pēc tam Rasels pašās sacīkstēs izcīnīja pirmās starta pozīcijas; atkal viņš cīnījās ar Antonelli par vadību, lai gan Rasels bija spiests izstāties no sacīkstēm un cīņas par uzvaru, Antonelli izcīnīja savu ceturto uzvaru pēc kārtas pēc spēka agregāta atteices. Tieši aiz viņa [[Luiss Hamiltons|Hamiltons]] uzlaboja savu augstāko rezultātu ''Ferrari'' komandā, finišējot otrajā vietā, [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]] izcīnot savu un ''Red Bull'' pirmo sezonas goda pjedestālu, atpaliekot no Hamiltona. Seši piloti izstājās, tostarp Noriss, kuram sabojājās pārnesumkārba, un [[Serhio Peress]], kuram ''Cadillac'' pirmo reizi izstājās spontānas piekares atteices dēļ. Tikmēr [[Franko Kolapinto]] finišēja sestajā vietā, bet [[Oskars Piastri]] izcīnīja bezjēdzīgu finišu, ietriecoties [[Aleksandrs Albons|Aleksandrā Albonā]] un radušos bojājumu dēļ viņš bija spiests doties boksos, saņemot desmit sekunžu sodu, kas apstiprināja viņa bezjēdzīgo finišu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-wins-dramatic-canadian-grand-prix-as-russell-retires-amid-thrilling-mercedes-battle.MzvclJaqCidlYMUXonuDq |title=Antonelli wins dramatic Canadian Grand Prix as Russell retires amid thrilling Mercedes battle |date=24 May 2026 |access-date=25 May 2026 |publisher=Formula One Management |website=Formula 1}}</ref> [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] [[Monako trase|trases]] šaurā izkārtojuma un taišņu trūkuma dēļ formulām tika atspējota aktīvā aerodinamika. No ''Grand Prix'' izstājās Verstapens, [[Valteri Botass|Botass]], [[Olivers Bērmans|Bērmans]] un Noriss tehnisku problēmu dēļ, un tika piemēroti daudzi sodi. Tuvāk sacīkšu beigām avarēja [[Lānss Strols]], pēc kā trasē izbrauca drošības mašīna; drīz pēc tam [[Šarls Leklērs|Leklērs]] izcēla ilgu sarkano karogu, ko izraisīja trases problēmas. Turklāt [[Karloss Sainss jaunākais|Karlosa Sainsa jaunākā]] punktu sērija Monako beidzās divu sadursmju dēļ ar viņa ''Williams'' formulu, un Antonelli pārvērta savu ''pole position'' uzvarā, kļūstot par jaunāko Monako ''Grand Prix'' uzvarētāju un jaunāko, kurš sasniedzis ''grand chelem''. [[Izaks Hadžars]] kāpa uz goda pjedestāla pēc tam, kad [[Pjērs Gaslī]] saņēma divus piecu sekunžu sodus par ātruma pārsniegšanu boksu joslā sacīkstes laikā, kā rezultātā Gaslī noslīdēja no trešās uz septīto vietu. Hadžaru vēlāk pazemināja uz ceturto vietu, kad ''Alpine'' veiksmīgi pārsūdzēja sodus, atjaunojot Gaslī trešo vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Benson |first=Andrew |title=Monaco Grand Prix: Pierre Gasly regains third place after Alpine successfully appeal against penalties |url=https://www.bbc.co.uk/sport/formula1/articles/cevlg742y3do |website=[[BBC Sport]] |date=12 June 2026 |access-date=12 June 2026}}</ref> [[Fernando Alonso]] izcīnīja ''Aston Martin'' pirmo punktu šajā sezonā pēc virknes piemēroto sodu, kuru rezultātā Peress sākotnēji provizoriski finišēja desmitajā vietā. Atkārtojot savu augstāko rezultātu Kanādā, Hamiltons ''Ferrari'' komandā finišēja otrajā vietā, bet viņa bijušais ''Mercedes'' komandas biedrs Rasels finišēja ārpus punktu zonas pēc soda par starta līnijas pārbraukšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-secures-brilliant-victory-in-chaotic-monaco-grand-prix-amid-multiple-shock-retirements.27e644586K83z0NZd6efsz|title=Antonelli secures brilliant victory in chaotic Monaco Grand Prix amid multiple shock retirements|website=Formula1.com|date=7 June 2026|access-date=7 June 2026}}</ref> [[Attēls:2026 Chinese GP - Ferrari - Lewis Hamilton - Qualifying.jpg|thumb|left|[[Luiss Hamiltons]] kļuva par vecāko ''Grand Prix'' uzvarētāju kopš [[Džeks Brebems|Džeka Brebema]] 1970. gadā, pēc tam, kad savu pirmo uzvaru ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' komandā ieguva [[Barselonas-Katalonijas Grand Prix|Barselonas-Katalonijas ''Grand Prix'']].]] Rasels uzvarēja divos no trim treniņbraucieniem un kvalifikācijā [[Barselonas-Katalonijas Grand Prix|Barselonas-Katalonijas ''Grand Prix'']] un bija gatavs uzvarēt sacīkstēs, pirms Fernando Alonso izstājās [[akumulatora baterija|akumulatora]] atteices dēļ. Tas ļāva virtuālajai drošības mašīnai un Luisam Hamiltonam, kurš brauca tieši aiz tās, samainīt riepas un apdzīt Raselu, izcīnot vadību. Turklāt Raselu vajāja Antonelli, kurš izstājās, pēc tā kā apdzina viņu un ierindojās otrajā pozīcijā. Tā rīkojoties, Antonelli ļāva Raselam atņemt viņam punktus. Galu galā Hamiltons izcīnīja savu pirmo uzvaru ''Ferrari'' komandā un pirmo uzvaru kopš 2024. gada [[Beļģijas Grand Prix|Beļģijas ''Grand Prix'']]. Rasels finišēja otrais, bet Lando Noriss trešais, nodrošinot pirmo pilnībā britu Formula 1 goda pjedestālu kopš {{f1|1968}}. gada [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/hamilton-claims-stellar-maiden-grand-prix-victory-for-ferrari-in-barcelona-as-antonelli-suffers-shock-retirement.4yCXiPLHUdcnl2BwNpqUIa|title=Hamilton claims stellar maiden Grand Prix victory for Ferrari in Barcelona as Antonelli suffers shock retirement|website=Formula1.com|date=14 June 2026|access-date=14 June 2026}}</ref> == Rezultāti un kopvērtējums == <div style="overflow-x: auto;"> {| class="wikitable sortable" style="font-size: 85%;" !Round !''[[F1 Grand Prix saraksts|Grand Prix]]''{{Efn|[[2026. gada Ķīnas Grand Prix|Ķīnas]], [[2026. gada Maiami Grand Prix|Maiami]], [[2026. gada Kanādas Grand Prix|Kanādas]], [[2026. gada Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas]], [[2026. gada Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes]] un [[2026. gada Singapūras Grand Prix|Singapūras]] ''Grand Prix'' izcīņas notiks sprinta formātā.<ref name="sprint" />|name=sprint locations}} !nowrap|''Pole position''] !nowrap|Ātrākais aplis !nowrap|Uzvarētājs (pilots) !nowrap|Uzvarētājs (konstruktors) !class="unsortable"|{{piezīme|Atskaite|Sacīkšu atskaite}} |- ! 1 | {{flaga|Austrālija}}[[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']] | data-sort-value="RUS" nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="VER" nowrap|{{flaga|Nīderlande}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="RUS" nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="MER" nowrap|{{flaga|Vācija}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Austrālijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 2 | {{flaga|Ķīna}}[[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas ''Grand Prix'']] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="MER" |{{flaga|Vācija}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Ķīnas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 3 | {{flaga|Japāna}}[[Japānas Grand Prix|Japānas ''Grand Prix'']] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="MER" |{{flaga|Vācija}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Japānas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 4 | {{flaga|ASV}}[[Maiami Grand Prix|Maiami ''Grand Prix'']] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="MER" |{{flaga|Vācija}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Maiami Grand Prix|Atskaite]] |- ! 5 | {{flaga|Kanāda}}[[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] | data-sort-value="RUS" nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="MER" |{{flaga|Vācija}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Kanādas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 6 | {{flaga|Monako}}[[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="MER" |{{flaga|Vācija}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Monako Grand Prix|Atskaite]] |- ! 7 | {{flaga|Spānija}}[[Barselonas-Kataluņjas Grand Prix|Barselonas-Kataluņjas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Barselonas-Kataluņjas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 8 | {{flaga|Austrija}}[[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Austrijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 9 | {{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Lielbritānijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 10 | {{flaga|Beļģija}}[[Beļģijas Grand Prix|Beļģijas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Beļģijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 11 | {{flaga|Ungārija}}[[Ungārijas Grand Prix|Ungārijas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Ungārijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 12 | {{flaga|Nīderlande}}[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Nīderlandes Grand Prix|Atskaite]] |- ! 13 | {{flaga|Itālija}}[[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Itālijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 14 | {{flaga|Spānija}}[[Spānijas Grand Prix|Spānijas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Spānijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 15 | {{flaga|Azerbaidžāna}}[[Azerbaidžānas Grand Prix|Azerbaidžānas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Azerbaidžānas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 16 | {{flaga|Singapūra}}[[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Singapūras Grand Prix|Atskaite]] |- ! 17 | {{flaga|ASV}}[[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada ASV Grand Prix|Atskaite]] |- ! 18 | {{flaga|Meksika}}[[Meksikas Grand Prix|Mehiko ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Meksikas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 19 | {{flaga|Brazīlija}}[[Brazīlijas Grand Prix|Sanpaulu ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Sanpaulu Grand Prix|Atskaite]] |- ! 20 | {{flaga|ASV}}[[Lasvegasas Grand Prix|Lasvegasas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Lasvegasas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 21 | {{flaga|Katara}}[[Kataras Grand Prix|Kataras ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Kataras Grand Prix|Atskaite]] |- ! 22 | {{flaga|Apvienotie Arābu Emirāti}}[[Abū Dabī Grand Prix|Abū Dabī ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Abū Dabī Grand Prix|Atskaite]] |- class="sortbottom" !colspan="7"|Avots:<ref name="2026 calendar" /> |} </div> {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{F1 sezonas}} [[Kategorija:Formula 1 sezonas]] [[Kategorija:2026. gads sportā|F1]] 647zqbg6r45lttk6511eozlecy0zpvs 4486518 4486516 2026-06-25T19:00:05Z Baisulis 11523 /* Rezultāti un kopvērtējums */ atsvaidzināts..... 4486518 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā|string=F1}} {{F1 sezona | Iepr = 2025 | Tagad = 2026 | Nākam = 2027 }} {{Vairāki attēli | perrow = 3/2 | total_width = 400 | image1 = Kimi Antonelli at the 2025 US Grand Prix in Austin, TX (cropped).jpg | image2 = 2026 Chinese GP - Mercedes - Kimi Antonelli - Qualifying.jpg | footer = [[Kimi Antonelli]] ir pašreizējais pasaules pilotu čempionāta līderis, kurš brauc ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' komandā, kas ir pašreizējā pasaules konstruktoru čempionāta līdere. }} '''2026. gada F1 sezona''', oficiāli '''2026. gada FIA Pirmās formulas Pasaules čempionāts''' ({{val|en|2026 FIA Formula One World Championship}}) ir [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskās Automobiļu federācijas]] (FIA) sankcionētās [[Formula 1|Pirmās formulas]] 77. čempionāta sezona. Čempionāts norinās divdesmit četrās ''Grand Prix'' sacīkstēs visā pasaulē. Tas sākās martā un noslēgsies decembrī. Piloti un komandas sacenšas attiecīgi par [[F1 čempionu saraksts|Pasaules pilotu čempiona]] un [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|Pasaules konstruktoru čempiona]] tituliem. [[Lando Noriss]] ir pašreizējais Pasaules pilotu čempions, savukārt ''[[McLaren]]-[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]]'' ir pašreizējie Pasaules konstruktoru čempioni. 2026. gada sezonā ir paredzētas būtiskas izmaiņas noteikumos, tostarp pārskatīta spēka agregāta konfigurācija un jauna aktīvā aerodinamika. ''[[Audi]]'', kas {{f1|2024}}. gadā iegādājās ''[[Sauber]]'', piedalās kā rūpnīcas komanda ar savu spēka agregātu, savukārt ''[[Cadillac]]'' debitē čempionātā, izmantojot ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' spēka agregātus, kas iezīmē pirmo reizi kopš {{f1|2016}}. gada, kad sacensībās piedalās vienpadsmitā komanda. ''[[Honda]]'', izmantojot savu meitasuzņēmumu ''[[Honda Racing Corporation]]'', noslēdza ekskluzīvu rūpnīcas komandas līgumu ar ''[[Aston Martin]]'' un piegādā viņiem savu spēka agregātu pēc pašreizējo attiecību pārtraukšanas ar ''[[Red Bull Racing]]''. ''[[Ford]]'' atgriezās sportā pirmo reizi kopš {{f1|2004}}. gada, atbalstot ''[[Red Bull Powertrains]]'', piegādājot spēka agregātus ''Red Bull Racing'' un ''[[Racing Bulls]]'' komandām. ''[[Renault]]'' vairs nav dzinēju piegādātājs, jo ''[[Alpine (F1 komanda)|Alpine]]'' pārgāja uz ''Mercedes'' spēka agregātiem. == Komandas un braucēji == Katrai komandai jābūt vismaz diviem braucējiem, pa vienam uz katru no divām obligātajām automašīnām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/sites/default/files/fia_2026_f1_regulations_-_section_b_sporting_-_iss02_-_2024-12-11.pdf |title=2026 Formula One Sporting Regulations – Issue 2|publisher=[[Starptautiskā Automobiļu federācija|Fédération Internationale de l'Automobile]] |date=11 December 2024|access-date=14 December 2024}}</ref> Visas komandas sacensībās izmanto ''[[Pirelli]]'' piegādātās riepas.<ref>{{Ziņu atsauce |title=Pirelli to continue as Formula 1's exclusive tyre supplier until 2027 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/pirelli-to-continue-as-formula-1s-exclusive-tyre-supplier-until-2027.7xJIxJyMe84N3p7k4iIMjK |date=10 October 2023 |work=Formula 1 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240330165155/https://www.formula1.com/en/latest/article/pirelli-to-continue-as-formula-1s-exclusive-tyre-supplier-until-2027.7xJIxJyMe84N3p7k4iIMjK |archive-date=30 March 2024 |access-date=30 April 2024}}</ref> {|class="wikitable sortable" style="font-size:85%" !scope="col" rowspan="2"|Komandas pilnais nosaukums !scope="col" rowspan="2"|Konstruktors ! rowspan="2" class="unsortable" |Šasija ! rowspan="2" scope="col" nowrap |Dzinējs ! colspan="3" scope="col" class="unsortable" |Piloti |- !scope="col" class="unsortable"|Nr. !scope="col" class="unsortable"|Vārds !scope="col" class="unsortable"|Kārtas |- | data-sort-value="Alpine"| {{flaga|Francija}}''BWT Alpine F1 Team''<ref>{{publikācijas atsauce|url=https://www.bwt-wam.com/it/azienda/a-proposito-di-bwt/bwt-and-alpine-f1/|title=BWT and Alpine F1 team combine forces in strategic partnership aimed at sustainability drive|publisher=BWT|date=11 February 2022|dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20220211164813/https://www.bwt-wam.com/it/azienda/a-proposito-di-bwt/bwt-and-alpine-f1/ |archive-date=11 February 2022 |access-date=24 April 2024}}</ref> ! ''[[Alpine (F1 komanda)|Alpine]]-[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]]'' | [[Alpine A526|A526]]<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Forbes |first1=Gonzalo |title=Alpine already working in wind tunnel on 2026 |url=https://www.autohebdof1.com/news/f1/alpine-already-working-in-wind-tunnel-on-2026.html |access-date=25 November 2025 |work=Auto Hebdo |date=8 January 2025}}</ref> | ''Mercedes-AMG F1 M17''<ref name="RenaultShutdown">{{Ziņu atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/alpine-confirm-they-are-to-shut-down-works-engine-programme-at-the-end-of.2Bcubn03U8oaIOMFVggZDl|title=Alpine confirm they are to shut down works engine programme at the end of 2025|work=Formula 1|date=30 September 2024|dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240930161623/https://www.formula1.com/en/latest/article/alpine-confirm-they-are-to-shut-down-works-engine-programme-at-the-end-of.2Bcubn03U8oaIOMFVggZDl |archive-date=30 September 2024 |access-date=30 September 2024}}</ref><ref name="AlpineMercedes">{{Ziņu atsauce|date=12 November 2024|title=Alpine to use Mercedes power units and gearboxes from 2026 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/alpine-to-use-mercedes-power-units-and-gearbox-from-2026.5jzzbQeHx7aPT3hoP5hRtc |work=Formula 1 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20241112114125/https://www.formula1.com/en/latest/article/alpine-to-use-mercedes-power-units-and-gearbox-from-2026.5jzzbQeHx7aPT3hoP5hRtc |archive-date=12 November 2024 |access-date=12 November 2024}}</ref> |style="text-align:center"|10<br />43 |{{flaga|Francija}}[[Pjērs Gaslī]]<br />{{flaga|Argentīna}}[[Franko Kolapinto]] | align="center" nowrap|1—3<br />1—3 |- | data-sort-value="Aston Martin"|{{flaga|Apvienotā Karaliste}}''Aston Martin [[Saudi Aramco|Aramco]] F1 Team''<ref>{{Ziņu atsauce|title=Honda to make full-scale F1 return in 2026 as they join forces with Aston Martin|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-honda-to-make-full-scale-f1-return-in-2026-as-they-join-forces-with.WlzHSedIbSrZpXEXdC5QQ |date=24 May 2023 |work=Formula 1 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240411163915/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-honda-to-make-full-scale-f1-return-in-2026-as-they-join-forces-with.WlzHSedIbSrZpXEXdC5QQ |archive-date=11 April 2024 |access-date=5 July 2024}}</ref> ! ''Aston Martin Aramco-Honda'' | [[Aston Martin AMR26|AMR26]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Jak Crawford to drive in maiden FP1 at Mexico City Grand Prix |url=https://www.astonmartinf1.com/en-GB/news/announcement/jak-crawford-to-drive-in-maiden-fp1-at-mexico-city-grand-prix |website=Aston Martin F1 |access-date=25 November 2025}}</ref> | ''Honda RA626H''<ref name="AstonHondaSky">{{Ziņu atsauce |title=Aston Martin confirm Honda as F1 engine partner from 2026 as Japanese manufacturer makes official return to sport |url=https://www.skysports.com/f1/news/12477/12887654/aston-martin-confirm-honda-as-f1-engine-partner-from-2026-as-japanese-manufacturer-makes-official-return-to-sport |access-date=8 February 2024 |work=Sky Sports |date=24 May 2023 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20230524092225/https://www.skysports.com/f1/news/12477/12887654/aston-martin-confirm-honda-as-f1-engine-partner-from-2026-as-japanese-manufacturer-makes-official-return-to-sport |archive-date=24 May 2023}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last=Vinel |first=Ben |date=20 January 2026 |title=Honda launches F1 2026 power unit in new partnership with Aston Martin |url=https://www.motorsport.com/f1/news/honda-f1-2026-aston-martin-power-unit/10791254/ |work=Motorsport |access-date=20 January 2026}}</ref> | style="text-align:center" |14<br />18 |{{flaga|Spānija}}[[Fernando Alonso]]<br />{{flaga|Kanāda}}[[Lānss Strols]] | align="center" nowrap|1—3<br />1—3 |- | data-sort-value="Williams"|{{flaga|Apvienotā Karaliste}}''[[Atlassian]] Williams F1 Team''<ref>{{Ziņu atsauce |last=Mann-Bryans |first=Mark |title=Record title sponsorship for Williams F1 as Atlassian deal announced |url=https://www.autosport.com/f1/news/record-title-sponsorship-for-williams-f1-as-atlassian-deal-announced/10695069/ |access-date=11 February 2025 |work=Autosport |date=11 February 2025 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250211134608/https://www.autosport.com/f1/news/record-title-sponsorship-for-williams-f1-as-atlassian-deal-announced/10695069 |archive-date=11 February 2025}}</ref><ref>{{publikācijas atsauce|url=https://www.williamsf1.com/evolution-of-an-icon |title=Evolution of an icon |work=Williams F1 Team |date=3 November 2025 |access-date=3 November 2025}}</ref> !''[[Williams F1|Atlassian Williams]]-[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]]'' | [[Williams FW48|FW48]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=2026 Pre-Season Testing Dates and Calendar Update Confirmed |url=https://www.williamsf1.com/posts/6b16cc71-b1a3-457c-8801-26590ae0bcd3/2026-pre-season-testing-dates-and-calendar-update-confirmed |website=Atlassian Williams Racing |access-date=25 November 2025}}</ref> | ''Mercedes-AMG F1 M17''<ref>{{Ziņu atsauce |last=Baldwin |first=Alan |editor-last1=Sarkar |editor-first1=Pritha |title=Williams F1 team to use Mercedes engines until at least 2030 |url=https://www.reuters.com/sports/motor-sports/williams-f1-team-use-mercedes-engines-until-least-2030-2024-01-08/ |access-date=8 February 2024 |work=Reuters |date=8 January 2024}}</ref> |style="text-align:center"|23<br />55 |{{flaga|Taizeme}}[[Aleksandrs Albons]]<br />{{flaga|Spānija}}[[Karloss Sainss jaunākais]] | align="center" nowrap|1—3<br />1—3 |- | data-sort-value="Audi"|{{flaga|Vācija}}''Audi [[Revolut]] F1 Team''<ref name="AudiExpands" /><ref>{{Ziņu atsauce |last1=van Denderen |first1=Ludo |title=Bad news for Swiss F1 fans: Audi opts for German national anthem |url=https://www.gpblog.com/en/news/audi-lets-sauber-race-under-german-flag.html |access-date=14 May 2024 |work=GPBlog |date=2 April 2024 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250617061201/https://www.gpblog.com/en/news/audi-lets-sauber-race-under-german-flag.html |archive-date=17 June 2025}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last=Noble |first=Jon |title= Audi reveals new title sponsor for its F1 debut |url= https://www.the-race.com/formula-1/audi-reveals-new-title-sponsor-for-its-f1-debut/ |work=The Race |date= 30 July 2025 |access-date=30 July 2025 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250730082205/https://www.the-race.com/formula-1/audi-reveals-new-title-sponsor-for-its-f1-debut |archive-date=30 July 2025}}</ref> ! ''Audi'' | [[Audi R26|R26]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=12 November 2025 |title=Audi reveals new concept livery for its F1 debut in 2026 |url=https://www.the-race.com/formula-1/audi-reveals-new-concept-livery-for-its-f1-debut-in-2026/ |access-date=12 November 2025 |website=The Race}}</ref> | ''Audi AFR 26 Hybrid''<ref name="AudiExpands">{{Ziņu atsauce |title=Audi expands commitment to Formula 1 with 100% takeover of Sauber |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/audi-expands-commitment-to-formula-1-with-100-takeover-of-sauber.4g5fNv9jl03sw5btt4LuSw |access-date=7 May 2024 |work=Formula 1 |date=8 March 2024 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240322022125/https://www.formula1.com/en/latest/article/audi-expands-commitment-to-formula-1-with-100-takeover-of-sauber.4g5fNv9jl03sw5btt4LuSw |archive-date=22 March 2024}}</ref> |style="text-align:center"|5<br />27 |{{flaga|Brazīlija}}[[Gabriels Bortoleto]]<br />{{flaga|Vācija}}[[Niko Hilkenbergs]] | align="center" nowrap|1—3<br />1—3 |- | data-sort-value="Cadillac"|{{flaga|ASV}}''Cadillac Formula 1 Team''<ref name="Cadillac">{{publikācijas atsauce |title=Statement on General Motors application to join FIA Formula One World Championship in 2026|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/statement-on-general-motors-application-to-join-fia-formula-one-world.69uoRF1uwHwXkr4efkpnhc |access-date=25 November 2024|date=25 November 2024|work=Formula 1|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20241125183206/https://www.formula1.com/en/latest/article/statement-on-general-motors-application-to-join-fia-formula-one-world.69uoRF1uwHwXkr4efkpnhc|archive-date=25 November 2024}}</ref><ref name="Cadillac GM">{{publikācijas atsauce |date=25 November 2024 |title=General Motors launches Cadillac Formula 1 Team and power unit |url=https://news.gm.com/home.detail.html/Pages/news/us/en/2024/nov/1125-f1.html dead-url=no |access-date=25 November 2024 |work=General Motors|archive-url=https://web.archive.org/web/20241126112427/https://news.gm.com/home.detail.html/Pages/news/us/en/2024/nov/1125-f1.html|archive-date=26 November 2024}}</ref><ref name="CadillacApproved">{{Ziņu atsauce |title=Cadillac receive final approval to join F1 grid in 2026 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/cadillac-receive-final-approval-to-join-formula-1-grid-in-2026-as-11th-team.1saxQLtLPc7k9TFl4eNrQN |access-date=7 March 2025 |date=7 March 2025 |work=Formula 1 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250307165811/https://www.formula1.com/en/latest/article/cadillac-receive-final-approval-to-join-formula-1-grid-in-2026-as-11th-team.1saxQLtLPc7k9TFl4eNrQN |archive-date=7 March 2025}}</ref> ! ''Cadillac-[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' | [[Cadillac MAC-26|MAC-26]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=27 February 2026 |last=Gaillard |first=Fabien |title=Cadillac revela por fin el nombre de su primer coche de F1 que conducirá Checo Pérez |trans-title=Cadillac finally reveals the name of its first F1 car to be driven by Checo Pérez |url=https://lat.motorsport.com/f1/news/cadillac-revela-nombre-primer-coche-f1-checo-perez/10800882/ |website=motorsport.com |access-date=27 February 2026 |language=es |archive-url=https://web.archive.org/web/20260227164954/https://lat.motorsport.com/f1/news/cadillac-revela-nombre-primer-coche-f1-checo-perez/10800882/ |archive-date=27 February 2026 |dead-url=no}}</ref> |''Ferrari 067/6''<ref name="Cadillac-Ferrari">{{Ziņu atsauce|title=Ferrari enters a multi-year agreement with Andretti Formula Racing |url=https://www.ferrari.com/en-EN/corporate/articles/ferrari-enters-a-multi-year-agreement-with-andretti-formula-racing |date=10 December 2024 |access-date=10 December 2024 |work=Ferrari |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20241210145151/https://www.ferrari.com/en-EN/corporate/articles/ferrari-enters-a-multi-year-agreement-with-andretti-formula-racing |archive-date=10 December 2024 }}</ref> |style="text-align:center"|11<br />77 |{{flaga|Meksika}}[[Serhio Peress]]<br />{{flaga|Somija}}[[Valteri Botass]] | align="center" nowrap|1—3<br />1—3 |- | data-sort-value="Ferrari"|{{flaga|Itālija}}''Scuderia Ferrari [[HP (uzņēmums)|HP]]''<ref>{{publikācijas atsauce |title=Ferrari and HP Announce a Title Partnership |url=https://press.hp.com/us/en/press-kits/2024/scuderia-ferrari-hp.html |work=HP |date=24 April 2024 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240718101303/https://www.hp.com/us-en/newsroom/press-kits/2024/scuderia-ferrari-hp.html |archive-date=18 July 2024 |access-date=24 April 2024}}</ref> ! ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' | [[Ferrari SF-26|SF-26]]<ref>{{Ziņu atsauce |last=Cleeren |first=Filip |date=9 January 2026 |title=Ferrari reveals name for pivotal 2026 F1 car |url=https://motorsport.com/f1/news/ferrari-reveals-name-of-2026-f1-car/10788955/ |work=Motorsport |access-date=9 January 2026 }}{{Novecojusi saite}}</ref> | ''Ferrari 067/6''<ref name="TheRaceUntil2026">{{Ziņu atsauce |title=What engine every F1 team is using for 2026 rules |url=https://www.the-race.com/formula-1/2026-f1-team-engines/ |access-date=16 October 2025 |work=The Race |date=26 August 2025 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250920181834/https://www.the-race.com/formula-1/2026-f1-team-engines |archive-date=20 September 2025}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |date=23 January 2026 |title=SF-26, The New 2026 Ferrari Single-Seater |url=https://www.ferrari.com/en-EN/formula1/sf-26 |access-date=23 January 2026 |website=Ferrari}}</ref> |style="text-align:center"|16<br />44 |{{flaga|Monako}}[[Šarls Leklērs]]<br />{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Luiss Hamiltons]] | align="center" nowrap|1—3<br />1—3 |- | data-sort-value="Haas"|{{flaga|ASV}}''[[Toyota Gazoo Racing|TGR]] Haas F1 Team''<ref name="Race HAAS TOYOTA">{{Tīmekļa atsauce |date=4 December 2025 |last=Mitchell-Malm |first=Scott |title=Bigger Toyota deal prompts Haas rebrand for F1 2026 |url=https://www.the-race.com/formula-1/bigger-toyota-deal-prompts-haas-rebrand-for-f1-2026/ |access-date=4 December 2025 |website=The Race}}</ref> ! ''[[Haas F1|Haas]]-[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' |[[Haas VF-26|VF-26]]<ref name="Race HAAS TOYOTA" /> | ''Ferrari 067/6''<ref>{{Ziņu atsauce|title=Haas to stick with Ferrari amid engine crisis|url=http://www.grandprix.com//news/haas-to-stick-with-ferrari-amid-engine-crisis.html|date=30 August 2020|access-date=30 August 2020|work=Grand Prix|archive-date=30 August 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200830231958/http://www.grandprix.com//news/haas-to-stick-with-ferrari-amid-engine-crisis.html|dead-url=no}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last=McDonagh |first=Connor |title=Haas extend Ferrari technical partnership until the end of 2028 F1 season |url=https://www.crash.net/f1/news/1052251/1/haas-extend-ferrari-technical-partnership-until-end-2028-f1-season |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240716124119/https://www.crash.net/f1/news/1052251/1/haas-extend-ferrari-technical-partnership-until-end-2028-f1-season |archive-date=16 July 2024 |access-date=16 July 2024 |work=Crash |date=16 July 2024}}</ref> |style="text-align:center"|31<br />87 |{{flaga|Francija}}[[Estebans Okons]]<br />{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Olivers Bērmans]] | align="center" nowrap|1—3<br />1—3 |- | data-sort-value="McLaren"|{{flaga|Apvienotā Karaliste}}''McLaren [[Mastercard]] F1 Team''<ref>{{Ziņu atsauce |last=Smith |first=Luke |date=27 August 2025 |title=Why McLaren F1 finally said yes to Mastercard after a decade without a title sponsor |url=https://www.nytimes.com/athletic/6578523/2025/08/27/mclaren-mastercard-f1-title-sponsor/ |access-date=27 August 2025 |work=[[The New York Times]] |department=[[The Athletic]] |issn=0362-4331}}</ref> ! scope="row" nowrap | ''[[McLaren]]-[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]]'' |[[McLaren MCL40|MCL40]] | ''Mercedes-AMG F1 M17''<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=McLaren Formula 1 Team and Mercedes-Benz renew power unit agreement until 2030 |url=https://www.mclaren.com/racing/formula-1/2023/mclaren-formula-1-team-and-mercedes-benz-renew-power-unit-agreement-until-2030/ |access-date=22 December 2025 |website=[[McLaren]] |date=24 November 2023}}</ref> |style="text-align:center"|1<br />81 |{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Lando Noriss]]<br />{{flaga|Austrālija}}[[Oskars Piastri]] | align="center" nowrap|1—3<br />1—3 |- | data-sort-value="Mercedes"|{{flaga|Vācija}}''Mercedes-AMG [[Petronas]] F1 Team''<ref>{{Ziņu atsauce |last=Noble |first=Jonathan |title=Mercedes signs early Petronas deal extension ahead of new F1 2026 rules |url=https://us.motorsport.com/f1/news/mercedes-signs-early-petronas-deal-extension-ahead-of-new-f1-2026-rules/10375423/ |access-date=24 April 2024 |work=Motorsport.com |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20220928082507/https://www.motorsport.com/f1/news/mercedes-signs-early-petronas-deal-extension-ahead-of-new-f1-2026-rules/10375422/ |archive-date=28 September 2022 |date=28 September 2022}}</ref> ! [[Mercedes-Benz in Formula One|Mercedes]] | [[Mercedes W17|F1 W17]]<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Mee |first1=Lydia |title=Mercedes announces W17 livery reveal date and 2026 F1 season launch event |url=https://www.motorsport.com/f1/news/mercedes-announces-w17-livery-reveal-date-and-2026-f1-season-launch-event/10788127/ |access-date=5 January 2026 |work=Motorsport.com}}</ref> | ''Mercedes-AMG F1 M17''<ref name="TheRaceUntil2026"/> |style="text-align:center"|12<br />63 |{{flaga|Itālija}}[[Kimi Antonelli]]<br />{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Džordžs Rasels]] | align="center" nowrap|1—3<br />1—3 |- | data-sort-value="Racing Bulls"|{{flaga|Itālija}}''[[Visa Inc.|Visa]] [[Cash App]] Racing Bulls F1 Team''<ref>{{Ziņu atsauce|access-date=25 January 2024|date=24 January 2024|title=AlphaTauri's new name for 2024 is confirmed|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.alphatauri-rebrand-confirmed-for-2024-season-as-new-team-name-revealed.4xAWHWI66d5L9mFELLGb6J.html|work=Formula 1|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20240319201242/https://www.formula1.com/en/latest/article/alphatauri-rebrand-confirmed-for-2024-season-as-new-team-name-revealed.4xAWHWI66d5L9mFELLGb6J|archive-date=19 March 2024}}</ref> !''[[Racing Bulls]]-[[Red Bull Powertrains|Red Bull Ford]]'' |[[Racing Bulls VCARB 03|VCARB 03]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Racing Bulls VCARB 03 livery reveal: British teenager Arvid Lindblad hails 'surreal moment' ahead of rookie F1 season |url=https://www.skysports.com/f1/news/12433/13494645/racing-bulls-vcarb-03-livery-reveal-british-teenager-arvid-lindblad-hails-surreal-moment-ahead-of-rookie-f1-season |website=Sky Sports |access-date=16 January 2026 |date=16 January 2026}}</ref> |Red Bull Ford DM01<ref name="FordBull">{{publikācijas atsauce |date=3 February 2024 |title=Ford Returns To Formula 1; Strategic Partner To Oracle Red Bull Racing For 2026 Season And Beyond {{!}} Ford Media Center |url=https://media.ford.com/content/fordmedia/fna/us/en/news/2023/01/03/ford-returns-to-formula-1--strategic-partner-to-oracle-red-bull-.html |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20230204013314/https://media.ford.com/content/fordmedia/fna/us/en/news/2023/01/03/ford-returns-to-formula-1--strategic-partner-to-oracle-red-bull-.html |archive-date=4 February 2023 |access-date=8 May 2024 |work=Ford |quote=Red Bull Ford will provide the power units for both the Oracle Red Bull Racing and Scuderia AlphaTauri teams from 2026 to at least 2030.}}</ref><ref name="F1 Mekies Engine">{{Tīmekļa atsauce |title=Mekies expects 'struggles' amid Red Bull power unit project |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/bear-with-us-in-the-first-months-mekies-expecting-struggles-amid-challenge.6M3NWHmS1Wamy76dcM6sOD |access-date=16 January 2026 |website=Formula 1}}</ref> |style="text-align:center"|30<br />41 |{{flaga|Jaunzēlande}}[[Liams Losons]]<br />{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Arvids Lindblāds]] | align="center" nowrap|1—3<br />1—3 |- | data-sort-value="Red Bull Racing"|{{flaga|Austrija}}''[[Oracle Corporation|Oracle]] Red Bull Racing''<ref>{{Ziņu atsauce |date=9 February 2022 |title=Red Bull name tech firm Oracle as title sponsor in $500m deal |url=https://www.espn.com.au/f1/story/_/id/33253423/red-bull-name-tech-firm-oracle-title-sponsor-500m-deal |work=ESPN |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20220209233955/https://www.espn.com.au/f1/story/_/id/33253423/red-bull-name-tech-firm-oracle-title-sponsor-500m-deal |archive-date=9 February 2022 |access-date=16 October 2025}}</ref> !''[[Red Bull Racing]]-[[Red Bull Powertrains|Red Bull Ford]]'' |[[Red Bull Racing RB22|RB22]] | ''Red Bull Ford DM01''<ref name="FordBull" /><ref name="F1 Mekies Engine" /> |style="text-align:center"|3<br />6 |{{flaga|Nīderlande}}[[Makss Verstapens]]<br />{{flaga|Francija}}[[Izaks Hadžars]] | align="center" nowrap|1—3<br />1—3 |- class="sortbottom" | colspan="7" style="background-color:#EAECF0;text-align:center" |'''Avoti:'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fia.com/events/fia-formula-one-world-championship/season-2026/2026-fia-formula-one-world-championship-entry|date=27 February 2026|title=2026 FIA Formula One World Championship – Entry List|publisher=Fédération Internationale de l'Automobile|access-date=6 March 2026}}</ref><ref name="entry lists">Official entry lists: * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_australian_grand_prix_-_entry_list_v2.pdf |title=2026 Australian Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=6 March 2026 |access-date=6 March 2026}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Ennser |first=Gerd |last2=Selley |first2=Matthew |last3=Zhou |first3=Xiaoxu |last4=Warwick |first4=Derek |author-link4=Dereks Vorviks |last5=Tsuge |first5=Kazuhiro |date=2026-03-27 |title=2026 Japanese Grand Prix - Entry List |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_japanese_grand_prix_-_entry_list.pdf |access-date=2026-03-27 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}}</ref> |} === Izmaiņas komandās === {{vairāki attēli | total_width = 400 | perrow = 2 | image1 = Audi-Logo_2016.svg | image2 = Cadillac Wordmark 2021.svg | image3 = Ford_logo_flat.svg | image4 = Honda Racing logo (2022).svg | footer = ''[[Audi]]'' un ''[[Cadillac]]'' pirmo reizi piedalījās Formula 1 sacīkstēs, savukārt ''[[Ford Motor Company|Ford]]'' atgriezās pirmo reizi kopš {{f1|2004}}. gada. ''[[Honda]]'' atgriezās kā neatkarīgs dzinēju piegādātājs pirmo reizi kopš {{f1|2021}}. gada. }} ''[[Cadillac]]'' kļuva par vienpadsmito komandu, iezīmējot ''Cadillac'' pirmo dalību šajā sērijā un pirmo jauno komandu starta režģī kopš ''[[Haas F1|Haas]]'' {{f1|2016}}. gada. Komanda, sākotnēji izmantojot ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' spēka agregātus un pārnesumkārbas,<ref name="Cadillac"/><ref name="Cadillac GM"/><ref name="CadillacApproved" /><ref name="Cadillac-Ferrari"/> pārgāja uz spēka agregātu, ko izstrādāja tās mātesuzņēmums ''[[General Motors]]'' sadarbībā ar ''TWG Motorsports''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=9 January 2025 |title=General Motors announce formation of new power units company for Cadillac F1 project |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/general-motors-announce-formation-of-new-power-units-company-for-cadillac-f1.4Wz652wvIsOyCEe2rVeIzT |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20260206170350/https://www.formula1.com/en/latest/article/general-motors-announce-formation-of-new-power-units-company-for-cadillac-f1.4Wz652wvIsOyCEe2rVeIzT |archive-date=6 February 2026 |access-date=6 February 2026 |website=Formula One}}</ref> Šī spēka agregātu programma saņēmusi FIA apstiprinājumu, un to ir paredzēts ieviest no 2029. gada sezonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=23 April 2025 |title=GM Performance Power Units approved as F1 power unit supplier |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/gm-performance-power-units-approved-as-f1-power-unit-supplier.5twHKYOWujAHaAFq2q79Zf |access-date=6 February 2026 |website=Formula One}}</ref> ''Cadillac'' iepriekš mēģināja iekļūt Formula 1 sacensībās kopā ar ''[[Andretti Global]]''.<ref>{{publikācijas atsauce|url=https://www.andrettiautosport.com/news/andretti-global-and-general-motors-team-up-in-f1-pursuit/ |title=Andretti Global and General Motors Team Up in F1 Pursuit |publisher=Andretti Autosport |date=5 January 2023 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240716065011/https://andrettiglobal.com/news/2023/01/andretti-global-and-general-motors-team-up-in-f1-pursuit/ |archive-date=16 July 2024 |access-date=6 January 2023}}</ref><ref>{{publikācijas atsauce|url=https://media.cadillac.com/media/us/en/cadillac/news.detail.html/content/Pages/news/us/en/2023/jan/0105-andretti.html/ |title=Andretti and Cadillac to pursue opportunity to compete in FIA Formula One World Championship |publisher=Cadillac |location=US |date=5 January 2023 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20241130063030/https://news.cadillac.com/newsroom.detail.html/Pages/news/us/en/2023/jan/0105-andretti.html/ |archive-date=30 November 2024 |access-date=6 January 2023}}</ref> Pēc dzinēju regulējuma izmaiņām Formula 1 sacensībās, tajās iesaistījās trīs jauni dzinēju ražotāji. ''[[Audi]]'' pirmo reizi ienāca šajā sporta veidā, {{f1|2024}}. gadā iegādājoties esošo ''[[Sauber]]'' komandu. ''Audi'' priekštecis, uzņēmums ''[[Auto Union]]'', piedalījās ''Grand Prix'' sacīkstēs pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un pasaules čempionāta pirmsākumiem {{f1|1950}}. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Hughes |first1=Mark |title=Audi has gone grand prix racing before - sort of |url=https://www.the-race.com/formula-1/audi-has-gone-grand-prix-racing-before-sort-of/ |access-date=22 April 2025 |work=The Race |date=26 August 2022 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20220826135247/https://www.the-race.com/formula-1/audi-has-gone-grand-prix-racing-before-sort-of/ |archive-date=26 August 2022}}</ref> Komanda 2024. un {{f1|2025}}. gadā sacentās ar nosaukumu ''[[Kick|Kick Sauber]]'', izmantojot ''Ferrari'' dzinējus, pirms 2026. gadā kļuva par ''Audi'' rūpnīcas komandu. Tādējādi ''Ferrari'' piegādā dzinējus ''Haas'' un ''Cadillac'' komandām.<ref name="AudiExpands" /><ref>{{Ziņu atsauce |last=Doyle |first=Michael| date=26 April 2024 |title=Nico's 'career renaissance' continues as Audi makes their first big move in F1 |url=https://www.abc.net.au/news/2024-04-27/audi-f1-have-their-first-driver-as-nico-huelkenberg-joins-sauber/103306314 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240426210220/https://www.abc.net.au/news/2024-04-27/audi-f1-have-their-first-driver-as-nico-huelkenberg-joins-sauber/103306314 |archive-date=26 April 2024 |access-date=7 May 2024 |work=ABC News}}</ref> ''Ford'' atgriezās Formula 1 kā dzinēju piegādātājs pirmo reizi kopš {{f1|2004}}. gada, kad tas piegādāja dzinējus komandai ''[[Jordan Grand Prix|Jordan]]''.<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Smith |first1=Luke |last2=Newbold |first2=James |title=Cosworth: F1 return not on radar despite Ford's comeback |url=https://www.motorsport.com/f1/news/cosworth-f1-return-not-on-radar-despite-fords-comeback/10429395/ |work=Motorsport.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20230209040455/https://www.motorsport.com/f1/news/cosworth-f1-return-not-on-radar-despite-fords-comeback/10429395/ |archive-date=9 February 2023 |access-date=25 September 2024 |date=8 February 2023}}</ref> Uzņēmums izveidoja sadarbību ar ''[[Red Bull Powertrains]]'', kas piegādā dzinējus ''[[Red Bull Racing]]'' un viņu otrajai komandai ''[[Racing Bulls]]''. ''[[Honda]]'', kas daļēji izstājās no Formula 1 {{f1|2021}}. gadā, palika ''Red Bull Powertrains'' partneris, tomēr aizejot no abām ''[[Red Bull]]'' piederošajām komandām un ar pilnībā neatkarīgu dzinēju programmu, apgādā ''Aston Martin'' ar ''[[Honda Racing Corporation]]'' meitasuzņēmuma starpniecību. ''Aston Martin'' izmantoja ''[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]]'' spēka agregātus kopš atgriešanās sportā, kas piegādāja dzinējus ''Aston Martin'' priekšgājējiem kopš {{f1|2009}}. ''Honda'' iepriekš sadarbojās ar ''Aston Martin'' priekšgājēju ''Jordan'' no {{f1|1998}}. līdz {{f1|2002}}. gadam.<ref name="AstonHondaSky" /><ref name="FordBull" /><ref>{{Ziņu atsauce |last=Richards |first=Giles |date=24 May 2023 |title=Honda to return to F1 in 2026 as engine manufacturer for Aston Martin |url=https://www.theguardian.com/sport/2023/may/24/honda-to-return-to-f1-in-2026-as-engine-manufacturer-for-aston-martin |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20230524033425/https://www.theguardian.com/sport/2023/may/24/honda-to-return-to-f1-in-2026-as-engine-manufacturer-for-aston-martin |archive-date=24 May 2023 |access-date=7 May 2024 |work=[[The Guardian]] |issn=0261-3077}}</ref> ''[[Renault]]'' pārtrauca piegādāt dzinējus ''[[Alpine F1 Team|Alpine]]'' komandai no 2026. gada pēc sliktiem rezultātiem kopš hibrīddzinēju noteikumu sākuma {{f1|2014}}. gadā. Tādējādi 2026. gads ir pirmā sezona bez ''Renault'' kā dzinēju piegādātāja kopš {{f1|2000}}. gada čempionāta. ''Alpine'' kļuva par klientu komandu, nevis par pilnvērtīgu rūpnīcas komandu, kā tas bija kopš ''Renault'' atguva ''Team Enstone'' pirms {{f1|2016}}. gada sezonas.<ref name="RenaultShutdown"/> Sākot ar šo sezonu, ''Alpine'' kļuva par ''Mercedes'' klientu komandu, izmantojot viņu dzinējus un pārnesumkārbas; līdz šim brīdim {{f1|2015}}. gads bija pēdējā reize, kad ''Team Enstone'' versija izmantoja klientu ''Mercedes'' dzinējus, sacenšoties ar nosaukumu ''[[Lotus F1|Lotus]]''.<ref name="AlpineMercedes"/> === Pilotu izmaiņas === [[Serhio Peress]] un [[Valteri Botass]] atgriezās Formulā 1 ''Cadillac'' komandā. Peress iepriekš bija parakstījis divu gadu līgumu ar ''[[Red Bull Racing]]'' līdz 2026. gadam, taču to pēc abpusējas vienošanās pārtrauca {{f1|2024}}. gada sezonas beigās. Botass pēdējo reizi piedalījās sacensībās ''[[Sauber]]'' komandā 2024. gadā un bija viens no ''Mercedes'' rezerves pilotiem 2025. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce |title=Perez and Bottas to make F1 returns in 2026 with Cadillac |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/perez-and-bottas-to-make-f1-returns-in-2026-with-cadillac.6sqKNbUEoFjveym9YfGkxQ |access-date=26 August 2025 |date=26 August 2025 |last=Barretto |first=Lawrence |work=Formula 1 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250826121700/https://www.formula1.com/en/latest/article/perez-and-bottas-to-make-f1-returns-in-2026-with-cadillac.6sqKNbUEoFjveym9YfGkxQ |archive-date=26 August 2025}}</ref> [[Izaks Hadžars]] pārcēlās no ''[[Racing Bulls]]'' uz ''[[Red Bull Racing]]'', aizstājot [[Juki Cunoda|Juki Cunodu]], kurš kļuva par ''Red Bull'' testa un rezerves pilotu.<ref>{{publikācijas atsauce|date={{dat|2025|12|2|n|bez}} |title=Oracle Red Bull Racing Announces 2026 Driver Line-Up|url=https://www.redbullracing.com/int-en/oracle-red-bull-racing-announce-2026-driver-line-up|access-date={{dat|2025|12|2|n|bez}} |website=[[Red Bull Racing]]}}</ref> Hadžara vietā stājās [[Arvids Lindblāds]], kuru paaugstināja no [[Formula 2]].<ref name="Hadjar">{{publikācijas atsauce|date={{dat|2025|12|2|n|bez}} |title=Our Driver Line-Up For 2026|url=https://www.visacashapprb.com/int-en/2026-driver-live-up-announcement|access-date={{dat|2025|12|2|n|bez}} |website=[[Racing Bulls]]}}</ref> == Kalendārs == [[Attēls:Formula 1 all over the world-2026.svg|thumb|upright=1.3|Valstis, kurās 2026. gadā paredzēts rīkot ''[[F1 Grand Prix saraksts|Grand Prix]]'', iezīmētas zaļā krāsā, un trašu atrašanās vietas atzīmētas ar melnu punktu. Bijušās rīkotājvalstis attēlotas tumši pelēkā krāsā, un bijušās rīkotājtrašu atrašanās vietas atzīmētas ar baltu punktu]] 2026. gada kalendārā, tāpat kā divās iepriekšējās sezonās, iekļautas divdesmit četras ''Grand Prix'' sacīkstes.<ref name="2026 calendar">{{Ziņu atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/formula-1-reveals-calendar-for-2026-season.YctbMZWqBvrgyddrnauo8|title=Formula 1 reveals calendar for 2026 season|work=Formula 1|date=10 June 2025|access-date=10 June 2025}}</ref> [[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas]], [[Maiami Grand Prix|Maiami]], [[Kanādas Grand Prix|Kanādas]], [[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas]], [[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes]] un [[Singapūras Grand Prix|Singapūras]] ''Grand Prix'' sacīkstes notiek sprinta formātā.<ref name="sprint">{{Ziņu atsauce |title=Formula 1 and FIA announce 2026 Sprint Calendar |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/formula-1-and-fia-announce-2026-sprint-calendar.3PyLPAazrBNe8kQIS3wOfY |access-date=16 September 2025 |work=Formula 1}}</ref> {| class="sortable wikitable" style="font-size: 85%;" ! data-sort-type="number" |Round ![[F1 Grand Prix saraksts|''Grand Prix'']] ![[F1 trašu saraksts|Trase]] ! class="unsortable" |Datums |- !1 |[[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Austrālija}} [[Albertparks]], [[Melburna]] |8. marts |- !2 |[[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Ķīna}} [[Šanhajas trase]], [[Šanhaja]] |15. marts |- !3 |[[Japānas Grand Prix|Japānas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Japāna}} [[Sudzukas trase]], [[Sudzuka]] |29. marts |- !- |<s>[[Bahreinas Grand Prix|Bahreinas ''Grand Prix'']]</s> |<s>{{flaga|Bahreina}} [[Bahreinas Starptautiskā trase]], [[Sahira]]</s> |<s>12. aprīlis</s>{{efn|Atcelts Tuvajos Austrumos notiekošā konflikta dēļ.|name=Iran}} |- !- |<s>[[Saūda Arābijas Grand Prix|Saūda Arābijas ''Grand Prix'']]</s> |<s>{{flaga|Saūda Arābija}} [[Džidas trase]], [[Džida]]</s> |<s>19. aprīlis</s>{{efn|name=Iran}} |- !4 |[[Maiami Grand Prix|Maiami ''Grand Prix'']] |{{flaga|USA}} [[Maiami Starptautiskais autodroms]], [[Maiamigārdensa]] |3. maijs |- !5 |[[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Kanāda}} [[Žila Vilnēva autodroms]], [[Monreāla]] |24. maijs |- !6 |[[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] |{{flaga|Monako}} [[Monako trase]], [[Monako]] |7. jūnijs |- !7 |nowrap|[[Barselonas-Kataluņjas Grand Prix|Barselonas-Kataluņjas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Spānija}} [[Kataluņja Montmelo]], [[Monmelo]] |14. jūnijs |- !8 |[[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Austrija}} ''[[Red Bull Rings]]'', [[Špīlberga]] |28. jūnijs |- !9 |[[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Silverstonas trase]], [[Silverstona]] |5. jūlijs |- !10 |[[Beļģijas Grand Prix|Beļģijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Beļģija}} [[Spā-Frankošampa]], [[Stavlo]] |19. jūlijs |- !11 |[[Ungārijas Grand Prix|Ungārijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Ungārija}} [[Hungaroringa]], [[Modjoroda]] |26. jūlijs |- !12 |[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']] |{{flaga|Nīderlande}} [[Zandvortas trase]], [[Zandvorta]] |23. augusts |- !13 |[[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Itālija}} [[Moncas autodroms]], [[Monca]] |6. septembris |- !14 |[[Spānijas Grand Prix|Spānijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Spānija}} [[Madring]]a, [[Madride]] |13. septembris |- !15 |[[Azerbaidžānas Grand Prix|Azerbaidžānas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Azerbaidžāna}} [[Baku pilsētas trase]], [[Baku]] |{{nowrap|26. septembris{{efn|Sestdienas sacīkstes.|name=Saturday race}}{{efn|[[Azerbaidžānas Grand Prix|Azerbaidžānas ''Grand Prix'']] sākotnēji bija paredzēts 27. septembrī, bet pēc rīkotāja un attiecīgo valdības ieinteresēto personu lūguma to pārcēla par vienu dienu agrāk, lai sacīkstes nebūtu vienā dienā ar Atceres dienu.<ref name="2026 calendar"/><ref name="test">{{Ziņu atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/formula-1-confirms-2026-pre-season-testing-dates-and-issues-calendar-update.5VKfdqe7JcdsCJcEnQE0xw|title=Formula 1 confirms 2026 pre-season testing dates and issues calendar update|work=Formula 1|date=30 June 2025|access-date=30 June 2025}}</ref>}}}} |- !16 |[[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']] |{{flaga|Singapūra}} [[Marinas līča ielu trase]], [[Singapūra]] |11. oktobris |- !17 |[[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] |{{flaga|ASV}} [[Amerikas trase]], [[Ostina]] |25. oktobris |- !18 |[[Meksikas Grand Prix|Meksikas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Meksika}} [[Brāļu Rodrigesu autodroms]], [[Mehiko]] |1. novembris |- !19 |[[Brazīlijas Grand Prix|Sanpaulu ''Grand Prix'']] |{{flaga|Brazīlija}} [[Interlaguša]], [[Sanpaulu]] |8. novembris |- !20 |[[Lasvegasas Grand Prix|Lasvegasas ''Grand Prix'']] |{{flaga|ASV}} [[Lasvegasas trase]], [[Peradaisa (Nevada)|Peradaisa]] |21. novembris{{efn|name=Saturday race}} |- !21 |[[Kataras Grand Prix|Kataras ''Grand Prix'']] |{{flaga|Katara}} [[Lūseila Starptautiskā trase]], [[Lūseila]] |29. novembris |- !22 |[[Abū Dabī Grand Prix|Abū Dabī ''Grand Prix'']] |{{flaga|Apvienotie Arābu Emirāti}} [[Jasmarinas trase]], [[Abū Dabī]] |6. decembris |- ! colspan="4" |Avots:<ref name="2026 calendar"/> |} {{notelist}} == Sezonas kopsavilkums == === Pirmssezonas === Tika aizvadīti trīs pirmssezonas testi, kas ir ievērojams vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu testēšanas programmām, lai pārbaudītu jaunās šasijas un dzinēja normas.<ref>{{Ziņu atsauce |date=2 October 2024 |title=F1 Commission rules out 'rookie race' for this year – but concept will be explored for 2025 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/f1-commission-rules-out-rookie-race-for-this-year-but-concept-will-be.1F5s28Ey1TtL7vxavXF1vc |access-date=5 October 2024 |work=Formula 1 |publisher=[[Formula One Group|Formula One Administration]] |archive-date=13 November 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241113191009/https://www.formula1.com/en/latest/article/f1-commission-rules-out-rookie-race-for-this-year-but-concept-will-be.1F5s28Ey1TtL7vxavXF1vc |dead-url=no}}</ref> Pirmie testa braucieni bija privātie (slēgtie), kas notika [[Kataluņja Montmelo|Kataluņjas Montmelo trasē]] no 26. līdz 30. janvārim, un komandām bija atļauts piedalīties ne vairāk kā trīs no piecām dienām. Privātajos testa braucienos piedalījās visas komandas, izņemot ''[[Williams F1|Williams]]''.<ref name="test"/><ref>{{Ziņu atsauce |last1=Cleeren |first1=Filip |title=Williams missed Barcelona F1 test due to production delays, denies significant weight issue |url=https://www.autosport.com/f1/news/williams-missed-barcelona-f1-test-due-to-production-delays-denies-significant-weight-issue/10793546/ |access-date=2 February 2026 |work=Autosport |date=28 January 2026}}</ref> [[Luiss Hamiltons]] (''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'') uzrādīja ātrāko laiku piecu dienu testā.<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Saunders |first1=Nate |title=Lewis Hamilton finishes F1 testing on top for Ferrari, McLaren also show progress in Barcelona |url=https://www.espn.com/f1/story/_/id/47779595/lewis-hamilton-finishes-f1-testing-top-ferrari-mclaren-progress-barcelona |access-date=4 February 2026 |work=ESPN |date=30 January 2026}}</ref> Otrie testa braucieni notika [[Bahreinas Starptautiskā trase|Bahreinas Starptautiskajā trasē]] no 11. līdz 13. februārim, un [[Kimi Antonelli]] (''[[Mercedes F1|Mercedes]]'') uzrādīja ātrāko laiku trīs dienu testā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://press.pirelli.com/mercedes-duo-leads-the-way-on-final-day-in-sakhir/|title=Mercedes duo leads the way on final day in Sakhir|publisher=Pirelli.com|date=13 February 2026|access-date=13 February 2026}}</ref> Trešie testa braucieni notika tajā pašā trasē no 18. līdz 20. februārim, un [[Šarls Leklērs]] (''Ferrari'') uzrādīja ātrāko laiku visā trīs dienu testā.<ref name="test"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://press.pirelli.com/leclerc-finishes-on-top-as-lengthy-bahrain-testing-concludes/|title=Leclerc finishes on top as lengthy Bahrain testing concludes|publisher=Pirelli.com|date=20 February 2026|access-date=20 February 2026}}</ref> === Sezonas sākums === Pirmās sezonas sacīkstes bija [[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']] un tajās ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' pilots [[Džordžs Rasels]] izcīnīja ''pole position'', apsteidzot komandas biedru [[Kimi Antonelli]]. [[Izaks Hadžars]] savā debijā ''[[Red Bull Racing|Red Bull komandā]]'' kvalificējās trešais.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=7 March 2025 |title=Russell storms to pole position for season-opening Australian GP as Verstappen crashes out|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-storms-to-pole-position-for-the-season-opening-australian-gp-as.59kj0cIRcQVqXUSKPp5KzG |access-date=10 March 2026 |website=Formula1.com}}</ref> Rasels nodrošināja sev uzvaru, Antonelli finišēja otrais. [[Šarls Leklērs|Leklērs]] finišēja trešais, bet Hamiltons finišēja ceturtais. Pašreizējais pasaules čempions [[Lando Noriss]] no ''[[McLaren]]'' komandas finišēja piektais, būdams vienīgais komandas dalībnieks, kurš finišēja pēc [[Oskars Piastri|Oskara Piastri]] avārijas pirms sacīkstēm. [[Makss Verstapens]] atguvās no 20. starta pozīcijas, kas bija saistīta ar avāriju kvalifikācijā, un finišēja sestais, apsteidzot [[Olivers Bērmans|Oliveru Bērmanu]] un debitantu [[Arvids Lindblāds|Arvidu Lindblādu]]. [[Gabriels Bortoletu]] un [[Pjērs Gaslī]] iekļuva pirmajā desmitniekā un ieguva punktus. No sacīkstēm izstājās pieci piloti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-wins-action-packed-australian-gp-from-antonelli-as-mercedes-secure-1.4WRxPAtF4dFtrKCsWIiQX2 |title=Russell wins action-packed Australian GP from Antonelli as Mercedes secure 1-2 finish |date=8 March 2025 |access-date=10 March 2026 |website=Formula1.com |archive-date=10 March 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260310044631/https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-wins-action-packed-australian-gp-from-antonelli-as-mercedes-secure-1.4WRxPAtF4dFtrKCsWIiQX2 |dead-url=no}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Australia 2026 |url=https://www.statsf1.com/en/2026/australie/classement.aspx |access-date=10 March 2026 |website=Statsf1.com |language=Fr}}</ref> [[F1 čempionu saraksts|Pilotu čempionātā]] Rasels pirmo reizi karjerā izvirzījās vadībā ar 25 punktiem, apsteidzot savu komandas biedru Antonelli par 18 punktiem un Leklēru par 15 punktiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Australia 2026 - Championship |url=https://www.statsf1.com/en/2026/australie/championnat.aspx |access-date=10 March 2026 |website=Statsf1.com}}</ref> [[Attēls:2026 Chinese GP - Mercedes - Kimi Antonelli - Post Race Celebration.jpg|thumb|[[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas ''Grand Prix'']] izcīņā [[Kimi Antonelli]] kļuva par jaunāko pilotu, kurš ieguvis ''pole position'' Formula 1 vēsturē, un pirmo itāļu pilotu, kurš uzvarējis ''Grand Prix'' kopš 2006. gada]] Rasels ieguva savu pirmo ''pole position'' sprinta sacīkstēs [[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas ''Grand Prix'']], apsteidzot Antonelli un Norisu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=13 March 2025 |title=Russell clinches pole position in China Sprint Qualifying ahead of Antonelli|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-clinches-pole-position-in-china-sprint-qualifying-ahead-of-antonelli.5jusmBWV5jpO0919j6RzYg |access-date=14 March 2026 |website=Formula1.com}}</ref> Pirmajos apļos Hamiltons izvirzījās vadībā, vairākas reizes apmainoties pozīcijām ar Raselu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=14 March 2025 |title=Russell reflects on ‘pretty fun’ Sprint win in China as he admits being ‘caught off guard’ by Hamilton battle |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-reflects-on-pretty-fun-sprint-win-in-china-as-he-admits-being-caught.5ZXPtQ8Xlqghr8J65oDg1o |access-date=14 March 2026 |website=Formula1.com |archive-date=14 March 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260314053437/https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-reflects-on-pretty-fun-sprint-win-in-china-as-he-admits-being-caught.5ZXPtQ8Xlqghr8J65oDg1o |dead-url=no}}</ref> Hamiltons un Leklērs cīnījās par vietām uz goda pjedestāla, pēdējam iegūstot pārsvaru. Antonelli pirmajos apļos noslīdēja zemāk, taču viņa atgriešanos uz otrajā vietu izjauca sods par sadursmi ar Hadžaru pirmajā aplī, un viņš galu galā finišēja piektais. Tādējādi goda pjedestālu noslēdza Rasels, Leklērs un Hamiltons.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=14 March 2025 |title=Russell wins thrilling China Sprint from Ferrari's Leclerc and Hamilton|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-wins-thrilling-china-sprint-from-ferraris-leclerc-and-hamilton.3HLw6daSkBmV0rPREohMwQ |access-date=14 March 2026 |website=Formula1.com}}</ref> Antonelli vēlāk kļuva par jaunāko Formula 1 pilotu, kurš ieguvis ''pole position'' galvenajās sacīkstēs, savukārt komandas biedrs Rasels pēc formulas mehānisko problēmu novēršanas kvalificējās otrajā vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Antonelli beats Russell to become F1's youngest ever Grand Prix polesitter in China|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-beats-russell-to-become-f1s-youngest-ever-grand-prix-polesitter-in.54Dx0kX9QiRCnSgIsxR71t |access-date=14 March 2026 |website=Statsf1.com}}</ref> Pirms sacīkstēm Noriss, Piastri, Bortoletu un [[Aleksandrs Albons|Albons]] nestartēja tehnisku problēmu dēļ. Pirmajā aplī Hamiltons izvirzījās vadībā jau pēc dažiem pirmajiem pagriezieniem, savukārt Leklērs apdzina Raselu izvirzoties otrajā pozīcijā. Pēc diviem apļiem Antonelli drīz vien atguva līderpozīcijas apdzenot Leklēru un Hamiltonu. Pēc tam, kad [[Lānss Strols|Strols]] palika pirmajā pagriezienā [[akumulatora baterija|akumulatora]] problēmas dēļ, lielākā daļa sacensību dalībnieku pārgāja uz viena [[pitstops|pitstopa]] stratēģiju. Pēc kā Antonelli saglabāja vadību un izcīnīja savu pirmo uzvaru, savukārt Hamiltons ieguva savu pirmo goda pjedestālu kopš 2024. gada [[Lasvegasas Grand Prix|Lasvegasas ''Grand Prix'']]. Arī [[Franko Kolapinto|Kolapinto]] ieguva savus pirmos punktus ''[[Alpine F1|Alpine]]'' komandā un pirmos kopš 2024. gada [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] ''Williams'' komandas sastāvā.<ref name="formula1.com">{{Tīmekļa atsauce |title=Antonelli beats Russell for maiden F1 victory in China |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-beats-russell-for-maiden-f1-victory-in-china-as-hamilton-takes.5aJsWCPiRhp2euZctEwEYA |access-date=2026-03-16 |website=www.formula1.com |language=en}}</ref><ref name="formula1.com"/> Antonelli izcīnīja savu otro ''pole position'' [[Japānas Grand Prix|Japānas ''Grand Prix'']], apsteidzot Raselu un Piastri. Pēc noslīdēšanas līdz sestajai vietai, Antonelli veiksmīgi izmantoja drošības mašīnas izbraukšanu trasē, pēc Olivera Bērmana smagās ''[[Haas F1|Haas]]'' avārijas,<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=D'Alessandro |first=Gianluca |date=2026-04-03 |title=The alarming factors that triggered Bearman’s 50G crash at F1 Japanese GP |url=https://www.autosport.com/f1/news/the-alarming-factors-that-triggered-bearmans-50g-crash-at-f1-japanese-gp/10809908/ |access-date=2026-04-03 |website=Autosport |language=en}}</ref> un saglabāja vadību, savukārt komandas biedrs Rasels finišēja ceturtais, īslaicīgi noslīdot rindā aiz abiem ''Ferrari'' (viņam izdevās apdzīt tikai Hamiltonu). Antonelli uzvara nozīmēja, ka viņš ieguva savas pirmās divas sekojošās uzvaras sezonā un apdzina Raselu, kļūstot par jaunāko pasaules pilotu čempionāta līderi; kļūstot arī par pirmo [[Itālija]]s pilotu čempionāta līderi kopš [[Alberto Askari]], kurš uzvarēja {{f1|1953}}. gada čempionātā. Aiz viņa Piastri, kuram šīs bija pirmās sezonas sacīkstes, un Leklērs noslēdza goda pjedestālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-takes-championship-lead-after-surging-to-victory-in-japan-from.4EC4uZc29IUEO2iE5nKpUp|title=Antonelli takes championship lead after surging to victory in Japan from Piastri and Leclerc|website=Formula1.com|date=29 March 2026|access-date=29 March 2026}}</ref> [[Maiami Grand Prix|Maiami ''Grand Prix'']] stājās spēkā vairākas izmaiņas spēka agregātā, kuras izstrādātas pēc ilgstošas ​​pārtraukuma. Lando Noriss pārvērta ''pole position'' sprinta izcīņā par uzvaru, apsteidzot Piastri un Leklēru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/norris-beats-piastri-and-leclerc-to-victory-in-miami-sprint.4H4WI3lnIs7jOZ8lSBIp6X |title=Norris beats Piastri and Leclerc to victory in Miami Sprint |date=2 May 2026 |access-date=4 May 2026 |publisher=[[Formula One Management]] |website=Formula 1 |location=[[Miami International Autodrome]], Miami, Florida}}</ref> Antonelli ''pole position'' pārvērta par trešo uzvaru pēc kārtas, kļūstot par pirmo pilotu, kurš savas pirmās trīs secīgās ''pole positions'' pārvērta par uzvarām tajos pašos posmos. ''McLaren'' piloti Noriss un Piastri finišēja kāpjot uz goda pjedestāla. Sacīkstes bija notikumiem bagātas; Verstapens un Leklērs attiecīgi sacīkstes sākumā un beigās saslīdēja, kā rezultātā Leklēra formulai sabojāja priekšējo kreiso piekari. Tikmēr [[Liams Losons]], kura automašīnai bija problēmas, ietriecās Gaslī, kurš ietriecās sienā, un Izakā Hadžarā, kurš avarēja četrpadsmitā pagrieziena. Finišējot septītajā vietā, Kolapinto uzlaboja savu labāko rezultātu — desmito vietu, neskatoties uz to, ka sacīkstes sākumā viņš ietriecās [[Luiss Hamiltons|Hamiltonā]], atstājot pēdējam bojājumus, kas ietekmēja viņa automašīnas sniegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-wins-thrilling-miami-grand-prix-from-norris-and-piastri.2bxaKuYKJjxlXx8KOJf7lc |title=Antonelli wins thrilling Miami Grand Prix from Norris and Piastri |date=3 May 2026 |access-date=4 May 2026 |publisher=Formula One Management |website=Formula 1 |location=Miami International Autodrome, Miami, Florida}}</ref> === Sezonas vidus === [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] [[Džordžs Rasels|Rasels]] izcīnīja sprinta sacensībās pirmās starta pozīcijas. Sprinta laikā viņš sastrīdējās ar komandas biedru [[Kimi Antonelli|Antonelli]], kurš vairākas reizes nobrauca no trases, cenšoties izvirzīties vadībā. Rasels galu galā uzvarēja sacensībās, apsteidzot [[Lando Noriss|Norisu]] un Antonelli, pēdējam noslīdot uz trešo vietu pēc tam, kad viņš vēlreiz mēģināja apdzīt Raselu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-clings-on-to-win-canada-sprint-after-clashing-with-antonelli.6Ggn92sBNEdqizMYOT44fb |title=Russell clings on to win Canada Sprint after clashing with Antonelli |date=23 May 2026 |access-date=25 May 2026 |publisher=Formula One Management |website=Formula 1}}</ref> Pēc tam Rasels pašās sacīkstēs izcīnīja pirmās starta pozīcijas; atkal viņš cīnījās ar Antonelli par vadību, lai gan Rasels bija spiests izstāties no sacīkstēm un cīņas par uzvaru, Antonelli izcīnīja savu ceturto uzvaru pēc kārtas pēc spēka agregāta atteices. Tieši aiz viņa [[Luiss Hamiltons|Hamiltons]] uzlaboja savu augstāko rezultātu ''Ferrari'' komandā, finišējot otrajā vietā, [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]] izcīnot savu un ''Red Bull'' pirmo sezonas goda pjedestālu, atpaliekot no Hamiltona. Seši piloti izstājās, tostarp Noriss, kuram sabojājās pārnesumkārba, un [[Serhio Peress]], kuram ''Cadillac'' pirmo reizi izstājās spontānas piekares atteices dēļ. Tikmēr [[Franko Kolapinto]] finišēja sestajā vietā, bet [[Oskars Piastri]] izcīnīja bezjēdzīgu finišu, ietriecoties [[Aleksandrs Albons|Aleksandrā Albonā]] un radušos bojājumu dēļ viņš bija spiests doties boksos, saņemot desmit sekunžu sodu, kas apstiprināja viņa bezjēdzīgo finišu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-wins-dramatic-canadian-grand-prix-as-russell-retires-amid-thrilling-mercedes-battle.MzvclJaqCidlYMUXonuDq |title=Antonelli wins dramatic Canadian Grand Prix as Russell retires amid thrilling Mercedes battle |date=24 May 2026 |access-date=25 May 2026 |publisher=Formula One Management |website=Formula 1}}</ref> [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] [[Monako trase|trases]] šaurā izkārtojuma un taišņu trūkuma dēļ formulām tika atspējota aktīvā aerodinamika. No ''Grand Prix'' izstājās Verstapens, [[Valteri Botass|Botass]], [[Olivers Bērmans|Bērmans]] un Noriss tehnisku problēmu dēļ, un tika piemēroti daudzi sodi. Tuvāk sacīkšu beigām avarēja [[Lānss Strols]], pēc kā trasē izbrauca drošības mašīna; drīz pēc tam [[Šarls Leklērs|Leklērs]] izcēla ilgu sarkano karogu, ko izraisīja trases problēmas. Turklāt [[Karloss Sainss jaunākais|Karlosa Sainsa jaunākā]] punktu sērija Monako beidzās divu sadursmju dēļ ar viņa ''Williams'' formulu, un Antonelli pārvērta savu ''pole position'' uzvarā, kļūstot par jaunāko Monako ''Grand Prix'' uzvarētāju un jaunāko, kurš sasniedzis ''grand chelem''. [[Izaks Hadžars]] kāpa uz goda pjedestāla pēc tam, kad [[Pjērs Gaslī]] saņēma divus piecu sekunžu sodus par ātruma pārsniegšanu boksu joslā sacīkstes laikā, kā rezultātā Gaslī noslīdēja no trešās uz septīto vietu. Hadžaru vēlāk pazemināja uz ceturto vietu, kad ''Alpine'' veiksmīgi pārsūdzēja sodus, atjaunojot Gaslī trešo vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Benson |first=Andrew |title=Monaco Grand Prix: Pierre Gasly regains third place after Alpine successfully appeal against penalties |url=https://www.bbc.co.uk/sport/formula1/articles/cevlg742y3do |website=[[BBC Sport]] |date=12 June 2026 |access-date=12 June 2026}}</ref> [[Fernando Alonso]] izcīnīja ''Aston Martin'' pirmo punktu šajā sezonā pēc virknes piemēroto sodu, kuru rezultātā Peress sākotnēji provizoriski finišēja desmitajā vietā. Atkārtojot savu augstāko rezultātu Kanādā, Hamiltons ''Ferrari'' komandā finišēja otrajā vietā, bet viņa bijušais ''Mercedes'' komandas biedrs Rasels finišēja ārpus punktu zonas pēc soda par starta līnijas pārbraukšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-secures-brilliant-victory-in-chaotic-monaco-grand-prix-amid-multiple-shock-retirements.27e644586K83z0NZd6efsz|title=Antonelli secures brilliant victory in chaotic Monaco Grand Prix amid multiple shock retirements|website=Formula1.com|date=7 June 2026|access-date=7 June 2026}}</ref> [[Attēls:2026 Chinese GP - Ferrari - Lewis Hamilton - Qualifying.jpg|thumb|left|[[Luiss Hamiltons]] kļuva par vecāko ''Grand Prix'' uzvarētāju kopš [[Džeks Brebems|Džeka Brebema]] 1970. gadā, pēc tam, kad savu pirmo uzvaru ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' komandā ieguva [[Barselonas-Katalonijas Grand Prix|Barselonas-Katalonijas ''Grand Prix'']].]] Rasels uzvarēja divos no trim treniņbraucieniem un kvalifikācijā [[Barselonas-Katalonijas Grand Prix|Barselonas-Katalonijas ''Grand Prix'']] un bija gatavs uzvarēt sacīkstēs, pirms Fernando Alonso izstājās [[akumulatora baterija|akumulatora]] atteices dēļ. Tas ļāva virtuālajai drošības mašīnai un Luisam Hamiltonam, kurš brauca tieši aiz tās, samainīt riepas un apdzīt Raselu, izcīnot vadību. Turklāt Raselu vajāja Antonelli, kurš izstājās, pēc tā kā apdzina viņu un ierindojās otrajā pozīcijā. Tā rīkojoties, Antonelli ļāva Raselam atņemt viņam punktus. Galu galā Hamiltons izcīnīja savu pirmo uzvaru ''Ferrari'' komandā un pirmo uzvaru kopš 2024. gada [[Beļģijas Grand Prix|Beļģijas ''Grand Prix'']]. Rasels finišēja otrais, bet Lando Noriss trešais, nodrošinot pirmo pilnībā britu Formula 1 goda pjedestālu kopš {{f1|1968}}. gada [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/hamilton-claims-stellar-maiden-grand-prix-victory-for-ferrari-in-barcelona-as-antonelli-suffers-shock-retirement.4yCXiPLHUdcnl2BwNpqUIa|title=Hamilton claims stellar maiden Grand Prix victory for Ferrari in Barcelona as Antonelli suffers shock retirement|website=Formula1.com|date=14 June 2026|access-date=14 June 2026}}</ref> == Rezultāti un kopvērtējums == <div style="overflow-x: auto;"> {| class="wikitable sortable" style="font-size: 85%;" !Round !''[[F1 Grand Prix saraksts|Grand Prix]]''{{Efn|[[2026. gada Ķīnas Grand Prix|Ķīnas]], [[2026. gada Maiami Grand Prix|Maiami]], [[2026. gada Kanādas Grand Prix|Kanādas]], [[2026. gada Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas]], [[2026. gada Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes]] un [[2026. gada Singapūras Grand Prix|Singapūras]] ''Grand Prix'' izcīņas notiks sprinta formātā.<ref name="sprint" />|name=sprint locations}} !nowrap|''Pole position''] !nowrap|Ātrākais aplis !nowrap|Uzvarētājs (pilots) !nowrap|Uzvarētājs (konstruktors) !class="unsortable"|{{piezīme|Atskaite|Sacīkšu atskaite}} |- ! 1 | {{flaga|Austrālija}}[[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']] | data-sort-value="RUS" nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="VER" nowrap|{{flaga|Nīderlande}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="RUS" nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="MER" nowrap|{{flaga|Vācija}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Austrālijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 2 | {{flaga|Ķīna}}[[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas ''Grand Prix'']] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="MER" |{{flaga|Vācija}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Ķīnas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 3 | {{flaga|Japāna}}[[Japānas Grand Prix|Japānas ''Grand Prix'']] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="MER" |{{flaga|Vācija}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Japānas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 4 | {{flaga|ASV}}[[Maiami Grand Prix|Maiami ''Grand Prix'']] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="MER" |{{flaga|Vācija}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Maiami Grand Prix|Atskaite]] |- ! 5 | {{flaga|Kanāda}}[[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] | data-sort-value="RUS" nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="MER" |{{flaga|Vācija}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Kanādas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 6 | {{flaga|Monako}}[[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="MER" |{{flaga|Vācija}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Monako Grand Prix|Atskaite]] |- ! 7 | {{flaga|Spānija}}[[Barselonas-Kataluņjas Grand Prix|Barselonas-Kataluņjas ''Grand Prix'']] | data-sort-value="RUS" nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="HAM" nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Luiss Hamiltons]] | data-sort-value="HAM" nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Luiss Hamiltons]] | data-sort-value="FER" |{{flaga|Itālija}} ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Barselonas-Kataluņjas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 8 | {{flaga|Austrija}}[[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Austrijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 9 | {{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Lielbritānijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 10 | {{flaga|Beļģija}}[[Beļģijas Grand Prix|Beļģijas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Beļģijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 11 | {{flaga|Ungārija}}[[Ungārijas Grand Prix|Ungārijas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Ungārijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 12 | {{flaga|Nīderlande}}[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Nīderlandes Grand Prix|Atskaite]] |- ! 13 | {{flaga|Itālija}}[[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Itālijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 14 | {{flaga|Spānija}}[[Spānijas Grand Prix|Spānijas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Spānijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 15 | {{flaga|Azerbaidžāna}}[[Azerbaidžānas Grand Prix|Azerbaidžānas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Azerbaidžānas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 16 | {{flaga|Singapūra}}[[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Singapūras Grand Prix|Atskaite]] |- ! 17 | {{flaga|ASV}}[[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada ASV Grand Prix|Atskaite]] |- ! 18 | {{flaga|Meksika}}[[Meksikas Grand Prix|Mehiko ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Meksikas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 19 | {{flaga|Brazīlija}}[[Brazīlijas Grand Prix|Sanpaulu ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Sanpaulu Grand Prix|Atskaite]] |- ! 20 | {{flaga|ASV}}[[Lasvegasas Grand Prix|Lasvegasas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Lasvegasas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 21 | {{flaga|Katara}}[[Kataras Grand Prix|Kataras ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Kataras Grand Prix|Atskaite]] |- ! 22 | {{flaga|Apvienotie Arābu Emirāti}}[[Abū Dabī Grand Prix|Abū Dabī ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Abū Dabī Grand Prix|Atskaite]] |- class="sortbottom" !colspan="7"|Avots:<ref name="2026 calendar" /> |} </div> {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{F1 sezonas}} [[Kategorija:Formula 1 sezonas]] [[Kategorija:2026. gads sportā|F1]] j9ms1es58anofant91yxanmjahrt2pg 4486519 4486518 2026-06-25T19:01:10Z Baisulis 11523 /* Sezonas vidus */ : 4486519 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā|string=F1}} {{F1 sezona | Iepr = 2025 | Tagad = 2026 | Nākam = 2027 }} {{Vairāki attēli | perrow = 3/2 | total_width = 400 | image1 = Kimi Antonelli at the 2025 US Grand Prix in Austin, TX (cropped).jpg | image2 = 2026 Chinese GP - Mercedes - Kimi Antonelli - Qualifying.jpg | footer = [[Kimi Antonelli]] ir pašreizējais pasaules pilotu čempionāta līderis, kurš brauc ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' komandā, kas ir pašreizējā pasaules konstruktoru čempionāta līdere. }} '''2026. gada F1 sezona''', oficiāli '''2026. gada FIA Pirmās formulas Pasaules čempionāts''' ({{val|en|2026 FIA Formula One World Championship}}) ir [[Starptautiskā Automobiļu federācija|Starptautiskās Automobiļu federācijas]] (FIA) sankcionētās [[Formula 1|Pirmās formulas]] 77. čempionāta sezona. Čempionāts norinās divdesmit četrās ''Grand Prix'' sacīkstēs visā pasaulē. Tas sākās martā un noslēgsies decembrī. Piloti un komandas sacenšas attiecīgi par [[F1 čempionu saraksts|Pasaules pilotu čempiona]] un [[F1 konstruktoru kausa ieguvēju saraksts|Pasaules konstruktoru čempiona]] tituliem. [[Lando Noriss]] ir pašreizējais Pasaules pilotu čempions, savukārt ''[[McLaren]]-[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]]'' ir pašreizējie Pasaules konstruktoru čempioni. 2026. gada sezonā ir paredzētas būtiskas izmaiņas noteikumos, tostarp pārskatīta spēka agregāta konfigurācija un jauna aktīvā aerodinamika. ''[[Audi]]'', kas {{f1|2024}}. gadā iegādājās ''[[Sauber]]'', piedalās kā rūpnīcas komanda ar savu spēka agregātu, savukārt ''[[Cadillac]]'' debitē čempionātā, izmantojot ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' spēka agregātus, kas iezīmē pirmo reizi kopš {{f1|2016}}. gada, kad sacensībās piedalās vienpadsmitā komanda. ''[[Honda]]'', izmantojot savu meitasuzņēmumu ''[[Honda Racing Corporation]]'', noslēdza ekskluzīvu rūpnīcas komandas līgumu ar ''[[Aston Martin]]'' un piegādā viņiem savu spēka agregātu pēc pašreizējo attiecību pārtraukšanas ar ''[[Red Bull Racing]]''. ''[[Ford]]'' atgriezās sportā pirmo reizi kopš {{f1|2004}}. gada, atbalstot ''[[Red Bull Powertrains]]'', piegādājot spēka agregātus ''Red Bull Racing'' un ''[[Racing Bulls]]'' komandām. ''[[Renault]]'' vairs nav dzinēju piegādātājs, jo ''[[Alpine (F1 komanda)|Alpine]]'' pārgāja uz ''Mercedes'' spēka agregātiem. == Komandas un braucēji == Katrai komandai jābūt vismaz diviem braucējiem, pa vienam uz katru no divām obligātajām automašīnām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/sites/default/files/fia_2026_f1_regulations_-_section_b_sporting_-_iss02_-_2024-12-11.pdf |title=2026 Formula One Sporting Regulations – Issue 2|publisher=[[Starptautiskā Automobiļu federācija|Fédération Internationale de l'Automobile]] |date=11 December 2024|access-date=14 December 2024}}</ref> Visas komandas sacensībās izmanto ''[[Pirelli]]'' piegādātās riepas.<ref>{{Ziņu atsauce |title=Pirelli to continue as Formula 1's exclusive tyre supplier until 2027 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/pirelli-to-continue-as-formula-1s-exclusive-tyre-supplier-until-2027.7xJIxJyMe84N3p7k4iIMjK |date=10 October 2023 |work=Formula 1 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240330165155/https://www.formula1.com/en/latest/article/pirelli-to-continue-as-formula-1s-exclusive-tyre-supplier-until-2027.7xJIxJyMe84N3p7k4iIMjK |archive-date=30 March 2024 |access-date=30 April 2024}}</ref> {|class="wikitable sortable" style="font-size:85%" !scope="col" rowspan="2"|Komandas pilnais nosaukums !scope="col" rowspan="2"|Konstruktors ! rowspan="2" class="unsortable" |Šasija ! rowspan="2" scope="col" nowrap |Dzinējs ! colspan="3" scope="col" class="unsortable" |Piloti |- !scope="col" class="unsortable"|Nr. !scope="col" class="unsortable"|Vārds !scope="col" class="unsortable"|Kārtas |- | data-sort-value="Alpine"| {{flaga|Francija}}''BWT Alpine F1 Team''<ref>{{publikācijas atsauce|url=https://www.bwt-wam.com/it/azienda/a-proposito-di-bwt/bwt-and-alpine-f1/|title=BWT and Alpine F1 team combine forces in strategic partnership aimed at sustainability drive|publisher=BWT|date=11 February 2022|dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20220211164813/https://www.bwt-wam.com/it/azienda/a-proposito-di-bwt/bwt-and-alpine-f1/ |archive-date=11 February 2022 |access-date=24 April 2024}}</ref> ! ''[[Alpine (F1 komanda)|Alpine]]-[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]]'' | [[Alpine A526|A526]]<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Forbes |first1=Gonzalo |title=Alpine already working in wind tunnel on 2026 |url=https://www.autohebdof1.com/news/f1/alpine-already-working-in-wind-tunnel-on-2026.html |access-date=25 November 2025 |work=Auto Hebdo |date=8 January 2025}}</ref> | ''Mercedes-AMG F1 M17''<ref name="RenaultShutdown">{{Ziņu atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/alpine-confirm-they-are-to-shut-down-works-engine-programme-at-the-end-of.2Bcubn03U8oaIOMFVggZDl|title=Alpine confirm they are to shut down works engine programme at the end of 2025|work=Formula 1|date=30 September 2024|dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240930161623/https://www.formula1.com/en/latest/article/alpine-confirm-they-are-to-shut-down-works-engine-programme-at-the-end-of.2Bcubn03U8oaIOMFVggZDl |archive-date=30 September 2024 |access-date=30 September 2024}}</ref><ref name="AlpineMercedes">{{Ziņu atsauce|date=12 November 2024|title=Alpine to use Mercedes power units and gearboxes from 2026 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/alpine-to-use-mercedes-power-units-and-gearbox-from-2026.5jzzbQeHx7aPT3hoP5hRtc |work=Formula 1 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20241112114125/https://www.formula1.com/en/latest/article/alpine-to-use-mercedes-power-units-and-gearbox-from-2026.5jzzbQeHx7aPT3hoP5hRtc |archive-date=12 November 2024 |access-date=12 November 2024}}</ref> |style="text-align:center"|10<br />43 |{{flaga|Francija}}[[Pjērs Gaslī]]<br />{{flaga|Argentīna}}[[Franko Kolapinto]] | align="center" nowrap|1—3<br />1—3 |- | data-sort-value="Aston Martin"|{{flaga|Apvienotā Karaliste}}''Aston Martin [[Saudi Aramco|Aramco]] F1 Team''<ref>{{Ziņu atsauce|title=Honda to make full-scale F1 return in 2026 as they join forces with Aston Martin|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-honda-to-make-full-scale-f1-return-in-2026-as-they-join-forces-with.WlzHSedIbSrZpXEXdC5QQ |date=24 May 2023 |work=Formula 1 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240411163915/https://www.formula1.com/en/latest/article/breaking-honda-to-make-full-scale-f1-return-in-2026-as-they-join-forces-with.WlzHSedIbSrZpXEXdC5QQ |archive-date=11 April 2024 |access-date=5 July 2024}}</ref> ! ''Aston Martin Aramco-Honda'' | [[Aston Martin AMR26|AMR26]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Jak Crawford to drive in maiden FP1 at Mexico City Grand Prix |url=https://www.astonmartinf1.com/en-GB/news/announcement/jak-crawford-to-drive-in-maiden-fp1-at-mexico-city-grand-prix |website=Aston Martin F1 |access-date=25 November 2025}}</ref> | ''Honda RA626H''<ref name="AstonHondaSky">{{Ziņu atsauce |title=Aston Martin confirm Honda as F1 engine partner from 2026 as Japanese manufacturer makes official return to sport |url=https://www.skysports.com/f1/news/12477/12887654/aston-martin-confirm-honda-as-f1-engine-partner-from-2026-as-japanese-manufacturer-makes-official-return-to-sport |access-date=8 February 2024 |work=Sky Sports |date=24 May 2023 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20230524092225/https://www.skysports.com/f1/news/12477/12887654/aston-martin-confirm-honda-as-f1-engine-partner-from-2026-as-japanese-manufacturer-makes-official-return-to-sport |archive-date=24 May 2023}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last=Vinel |first=Ben |date=20 January 2026 |title=Honda launches F1 2026 power unit in new partnership with Aston Martin |url=https://www.motorsport.com/f1/news/honda-f1-2026-aston-martin-power-unit/10791254/ |work=Motorsport |access-date=20 January 2026}}</ref> | style="text-align:center" |14<br />18 |{{flaga|Spānija}}[[Fernando Alonso]]<br />{{flaga|Kanāda}}[[Lānss Strols]] | align="center" nowrap|1—3<br />1—3 |- | data-sort-value="Williams"|{{flaga|Apvienotā Karaliste}}''[[Atlassian]] Williams F1 Team''<ref>{{Ziņu atsauce |last=Mann-Bryans |first=Mark |title=Record title sponsorship for Williams F1 as Atlassian deal announced |url=https://www.autosport.com/f1/news/record-title-sponsorship-for-williams-f1-as-atlassian-deal-announced/10695069/ |access-date=11 February 2025 |work=Autosport |date=11 February 2025 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250211134608/https://www.autosport.com/f1/news/record-title-sponsorship-for-williams-f1-as-atlassian-deal-announced/10695069 |archive-date=11 February 2025}}</ref><ref>{{publikācijas atsauce|url=https://www.williamsf1.com/evolution-of-an-icon |title=Evolution of an icon |work=Williams F1 Team |date=3 November 2025 |access-date=3 November 2025}}</ref> !''[[Williams F1|Atlassian Williams]]-[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]]'' | [[Williams FW48|FW48]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=2026 Pre-Season Testing Dates and Calendar Update Confirmed |url=https://www.williamsf1.com/posts/6b16cc71-b1a3-457c-8801-26590ae0bcd3/2026-pre-season-testing-dates-and-calendar-update-confirmed |website=Atlassian Williams Racing |access-date=25 November 2025}}</ref> | ''Mercedes-AMG F1 M17''<ref>{{Ziņu atsauce |last=Baldwin |first=Alan |editor-last1=Sarkar |editor-first1=Pritha |title=Williams F1 team to use Mercedes engines until at least 2030 |url=https://www.reuters.com/sports/motor-sports/williams-f1-team-use-mercedes-engines-until-least-2030-2024-01-08/ |access-date=8 February 2024 |work=Reuters |date=8 January 2024}}</ref> |style="text-align:center"|23<br />55 |{{flaga|Taizeme}}[[Aleksandrs Albons]]<br />{{flaga|Spānija}}[[Karloss Sainss jaunākais]] | align="center" nowrap|1—3<br />1—3 |- | data-sort-value="Audi"|{{flaga|Vācija}}''Audi [[Revolut]] F1 Team''<ref name="AudiExpands" /><ref>{{Ziņu atsauce |last1=van Denderen |first1=Ludo |title=Bad news for Swiss F1 fans: Audi opts for German national anthem |url=https://www.gpblog.com/en/news/audi-lets-sauber-race-under-german-flag.html |access-date=14 May 2024 |work=GPBlog |date=2 April 2024 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250617061201/https://www.gpblog.com/en/news/audi-lets-sauber-race-under-german-flag.html |archive-date=17 June 2025}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last=Noble |first=Jon |title= Audi reveals new title sponsor for its F1 debut |url= https://www.the-race.com/formula-1/audi-reveals-new-title-sponsor-for-its-f1-debut/ |work=The Race |date= 30 July 2025 |access-date=30 July 2025 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250730082205/https://www.the-race.com/formula-1/audi-reveals-new-title-sponsor-for-its-f1-debut |archive-date=30 July 2025}}</ref> ! ''Audi'' | [[Audi R26|R26]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=12 November 2025 |title=Audi reveals new concept livery for its F1 debut in 2026 |url=https://www.the-race.com/formula-1/audi-reveals-new-concept-livery-for-its-f1-debut-in-2026/ |access-date=12 November 2025 |website=The Race}}</ref> | ''Audi AFR 26 Hybrid''<ref name="AudiExpands">{{Ziņu atsauce |title=Audi expands commitment to Formula 1 with 100% takeover of Sauber |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/audi-expands-commitment-to-formula-1-with-100-takeover-of-sauber.4g5fNv9jl03sw5btt4LuSw |access-date=7 May 2024 |work=Formula 1 |date=8 March 2024 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240322022125/https://www.formula1.com/en/latest/article/audi-expands-commitment-to-formula-1-with-100-takeover-of-sauber.4g5fNv9jl03sw5btt4LuSw |archive-date=22 March 2024}}</ref> |style="text-align:center"|5<br />27 |{{flaga|Brazīlija}}[[Gabriels Bortoleto]]<br />{{flaga|Vācija}}[[Niko Hilkenbergs]] | align="center" nowrap|1—3<br />1—3 |- | data-sort-value="Cadillac"|{{flaga|ASV}}''Cadillac Formula 1 Team''<ref name="Cadillac">{{publikācijas atsauce |title=Statement on General Motors application to join FIA Formula One World Championship in 2026|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/statement-on-general-motors-application-to-join-fia-formula-one-world.69uoRF1uwHwXkr4efkpnhc |access-date=25 November 2024|date=25 November 2024|work=Formula 1|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20241125183206/https://www.formula1.com/en/latest/article/statement-on-general-motors-application-to-join-fia-formula-one-world.69uoRF1uwHwXkr4efkpnhc|archive-date=25 November 2024}}</ref><ref name="Cadillac GM">{{publikācijas atsauce |date=25 November 2024 |title=General Motors launches Cadillac Formula 1 Team and power unit |url=https://news.gm.com/home.detail.html/Pages/news/us/en/2024/nov/1125-f1.html dead-url=no |access-date=25 November 2024 |work=General Motors|archive-url=https://web.archive.org/web/20241126112427/https://news.gm.com/home.detail.html/Pages/news/us/en/2024/nov/1125-f1.html|archive-date=26 November 2024}}</ref><ref name="CadillacApproved">{{Ziņu atsauce |title=Cadillac receive final approval to join F1 grid in 2026 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/cadillac-receive-final-approval-to-join-formula-1-grid-in-2026-as-11th-team.1saxQLtLPc7k9TFl4eNrQN |access-date=7 March 2025 |date=7 March 2025 |work=Formula 1 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250307165811/https://www.formula1.com/en/latest/article/cadillac-receive-final-approval-to-join-formula-1-grid-in-2026-as-11th-team.1saxQLtLPc7k9TFl4eNrQN |archive-date=7 March 2025}}</ref> ! ''Cadillac-[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' | [[Cadillac MAC-26|MAC-26]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=27 February 2026 |last=Gaillard |first=Fabien |title=Cadillac revela por fin el nombre de su primer coche de F1 que conducirá Checo Pérez |trans-title=Cadillac finally reveals the name of its first F1 car to be driven by Checo Pérez |url=https://lat.motorsport.com/f1/news/cadillac-revela-nombre-primer-coche-f1-checo-perez/10800882/ |website=motorsport.com |access-date=27 February 2026 |language=es |archive-url=https://web.archive.org/web/20260227164954/https://lat.motorsport.com/f1/news/cadillac-revela-nombre-primer-coche-f1-checo-perez/10800882/ |archive-date=27 February 2026 |dead-url=no}}</ref> |''Ferrari 067/6''<ref name="Cadillac-Ferrari">{{Ziņu atsauce|title=Ferrari enters a multi-year agreement with Andretti Formula Racing |url=https://www.ferrari.com/en-EN/corporate/articles/ferrari-enters-a-multi-year-agreement-with-andretti-formula-racing |date=10 December 2024 |access-date=10 December 2024 |work=Ferrari |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20241210145151/https://www.ferrari.com/en-EN/corporate/articles/ferrari-enters-a-multi-year-agreement-with-andretti-formula-racing |archive-date=10 December 2024 }}</ref> |style="text-align:center"|11<br />77 |{{flaga|Meksika}}[[Serhio Peress]]<br />{{flaga|Somija}}[[Valteri Botass]] | align="center" nowrap|1—3<br />1—3 |- | data-sort-value="Ferrari"|{{flaga|Itālija}}''Scuderia Ferrari [[HP (uzņēmums)|HP]]''<ref>{{publikācijas atsauce |title=Ferrari and HP Announce a Title Partnership |url=https://press.hp.com/us/en/press-kits/2024/scuderia-ferrari-hp.html |work=HP |date=24 April 2024 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240718101303/https://www.hp.com/us-en/newsroom/press-kits/2024/scuderia-ferrari-hp.html |archive-date=18 July 2024 |access-date=24 April 2024}}</ref> ! ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' | [[Ferrari SF-26|SF-26]]<ref>{{Ziņu atsauce |last=Cleeren |first=Filip |date=9 January 2026 |title=Ferrari reveals name for pivotal 2026 F1 car |url=https://motorsport.com/f1/news/ferrari-reveals-name-of-2026-f1-car/10788955/ |work=Motorsport |access-date=9 January 2026 }}{{Novecojusi saite}}</ref> | ''Ferrari 067/6''<ref name="TheRaceUntil2026">{{Ziņu atsauce |title=What engine every F1 team is using for 2026 rules |url=https://www.the-race.com/formula-1/2026-f1-team-engines/ |access-date=16 October 2025 |work=The Race |date=26 August 2025 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250920181834/https://www.the-race.com/formula-1/2026-f1-team-engines |archive-date=20 September 2025}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |date=23 January 2026 |title=SF-26, The New 2026 Ferrari Single-Seater |url=https://www.ferrari.com/en-EN/formula1/sf-26 |access-date=23 January 2026 |website=Ferrari}}</ref> |style="text-align:center"|16<br />44 |{{flaga|Monako}}[[Šarls Leklērs]]<br />{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Luiss Hamiltons]] | align="center" nowrap|1—3<br />1—3 |- | data-sort-value="Haas"|{{flaga|ASV}}''[[Toyota Gazoo Racing|TGR]] Haas F1 Team''<ref name="Race HAAS TOYOTA">{{Tīmekļa atsauce |date=4 December 2025 |last=Mitchell-Malm |first=Scott |title=Bigger Toyota deal prompts Haas rebrand for F1 2026 |url=https://www.the-race.com/formula-1/bigger-toyota-deal-prompts-haas-rebrand-for-f1-2026/ |access-date=4 December 2025 |website=The Race}}</ref> ! ''[[Haas F1|Haas]]-[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' |[[Haas VF-26|VF-26]]<ref name="Race HAAS TOYOTA" /> | ''Ferrari 067/6''<ref>{{Ziņu atsauce|title=Haas to stick with Ferrari amid engine crisis|url=http://www.grandprix.com//news/haas-to-stick-with-ferrari-amid-engine-crisis.html|date=30 August 2020|access-date=30 August 2020|work=Grand Prix|archive-date=30 August 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200830231958/http://www.grandprix.com//news/haas-to-stick-with-ferrari-amid-engine-crisis.html|dead-url=no}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |last=McDonagh |first=Connor |title=Haas extend Ferrari technical partnership until the end of 2028 F1 season |url=https://www.crash.net/f1/news/1052251/1/haas-extend-ferrari-technical-partnership-until-end-2028-f1-season |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240716124119/https://www.crash.net/f1/news/1052251/1/haas-extend-ferrari-technical-partnership-until-end-2028-f1-season |archive-date=16 July 2024 |access-date=16 July 2024 |work=Crash |date=16 July 2024}}</ref> |style="text-align:center"|31<br />87 |{{flaga|Francija}}[[Estebans Okons]]<br />{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Olivers Bērmans]] | align="center" nowrap|1—3<br />1—3 |- | data-sort-value="McLaren"|{{flaga|Apvienotā Karaliste}}''McLaren [[Mastercard]] F1 Team''<ref>{{Ziņu atsauce |last=Smith |first=Luke |date=27 August 2025 |title=Why McLaren F1 finally said yes to Mastercard after a decade without a title sponsor |url=https://www.nytimes.com/athletic/6578523/2025/08/27/mclaren-mastercard-f1-title-sponsor/ |access-date=27 August 2025 |work=[[The New York Times]] |department=[[The Athletic]] |issn=0362-4331}}</ref> ! scope="row" nowrap | ''[[McLaren]]-[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]]'' |[[McLaren MCL40|MCL40]] | ''Mercedes-AMG F1 M17''<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=McLaren Formula 1 Team and Mercedes-Benz renew power unit agreement until 2030 |url=https://www.mclaren.com/racing/formula-1/2023/mclaren-formula-1-team-and-mercedes-benz-renew-power-unit-agreement-until-2030/ |access-date=22 December 2025 |website=[[McLaren]] |date=24 November 2023}}</ref> |style="text-align:center"|1<br />81 |{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Lando Noriss]]<br />{{flaga|Austrālija}}[[Oskars Piastri]] | align="center" nowrap|1—3<br />1—3 |- | data-sort-value="Mercedes"|{{flaga|Vācija}}''Mercedes-AMG [[Petronas]] F1 Team''<ref>{{Ziņu atsauce |last=Noble |first=Jonathan |title=Mercedes signs early Petronas deal extension ahead of new F1 2026 rules |url=https://us.motorsport.com/f1/news/mercedes-signs-early-petronas-deal-extension-ahead-of-new-f1-2026-rules/10375423/ |access-date=24 April 2024 |work=Motorsport.com |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20220928082507/https://www.motorsport.com/f1/news/mercedes-signs-early-petronas-deal-extension-ahead-of-new-f1-2026-rules/10375422/ |archive-date=28 September 2022 |date=28 September 2022}}</ref> ! [[Mercedes-Benz in Formula One|Mercedes]] | [[Mercedes W17|F1 W17]]<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Mee |first1=Lydia |title=Mercedes announces W17 livery reveal date and 2026 F1 season launch event |url=https://www.motorsport.com/f1/news/mercedes-announces-w17-livery-reveal-date-and-2026-f1-season-launch-event/10788127/ |access-date=5 January 2026 |work=Motorsport.com}}</ref> | ''Mercedes-AMG F1 M17''<ref name="TheRaceUntil2026"/> |style="text-align:center"|12<br />63 |{{flaga|Itālija}}[[Kimi Antonelli]]<br />{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Džordžs Rasels]] | align="center" nowrap|1—3<br />1—3 |- | data-sort-value="Racing Bulls"|{{flaga|Itālija}}''[[Visa Inc.|Visa]] [[Cash App]] Racing Bulls F1 Team''<ref>{{Ziņu atsauce|access-date=25 January 2024|date=24 January 2024|title=AlphaTauri's new name for 2024 is confirmed|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.alphatauri-rebrand-confirmed-for-2024-season-as-new-team-name-revealed.4xAWHWI66d5L9mFELLGb6J.html|work=Formula 1|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20240319201242/https://www.formula1.com/en/latest/article/alphatauri-rebrand-confirmed-for-2024-season-as-new-team-name-revealed.4xAWHWI66d5L9mFELLGb6J|archive-date=19 March 2024}}</ref> !''[[Racing Bulls]]-[[Red Bull Powertrains|Red Bull Ford]]'' |[[Racing Bulls VCARB 03|VCARB 03]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Racing Bulls VCARB 03 livery reveal: British teenager Arvid Lindblad hails 'surreal moment' ahead of rookie F1 season |url=https://www.skysports.com/f1/news/12433/13494645/racing-bulls-vcarb-03-livery-reveal-british-teenager-arvid-lindblad-hails-surreal-moment-ahead-of-rookie-f1-season |website=Sky Sports |access-date=16 January 2026 |date=16 January 2026}}</ref> |Red Bull Ford DM01<ref name="FordBull">{{publikācijas atsauce |date=3 February 2024 |title=Ford Returns To Formula 1; Strategic Partner To Oracle Red Bull Racing For 2026 Season And Beyond {{!}} Ford Media Center |url=https://media.ford.com/content/fordmedia/fna/us/en/news/2023/01/03/ford-returns-to-formula-1--strategic-partner-to-oracle-red-bull-.html |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20230204013314/https://media.ford.com/content/fordmedia/fna/us/en/news/2023/01/03/ford-returns-to-formula-1--strategic-partner-to-oracle-red-bull-.html |archive-date=4 February 2023 |access-date=8 May 2024 |work=Ford |quote=Red Bull Ford will provide the power units for both the Oracle Red Bull Racing and Scuderia AlphaTauri teams from 2026 to at least 2030.}}</ref><ref name="F1 Mekies Engine">{{Tīmekļa atsauce |title=Mekies expects 'struggles' amid Red Bull power unit project |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/bear-with-us-in-the-first-months-mekies-expecting-struggles-amid-challenge.6M3NWHmS1Wamy76dcM6sOD |access-date=16 January 2026 |website=Formula 1}}</ref> |style="text-align:center"|30<br />41 |{{flaga|Jaunzēlande}}[[Liams Losons]]<br />{{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Arvids Lindblāds]] | align="center" nowrap|1—3<br />1—3 |- | data-sort-value="Red Bull Racing"|{{flaga|Austrija}}''[[Oracle Corporation|Oracle]] Red Bull Racing''<ref>{{Ziņu atsauce |date=9 February 2022 |title=Red Bull name tech firm Oracle as title sponsor in $500m deal |url=https://www.espn.com.au/f1/story/_/id/33253423/red-bull-name-tech-firm-oracle-title-sponsor-500m-deal |work=ESPN |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20220209233955/https://www.espn.com.au/f1/story/_/id/33253423/red-bull-name-tech-firm-oracle-title-sponsor-500m-deal |archive-date=9 February 2022 |access-date=16 October 2025}}</ref> !''[[Red Bull Racing]]-[[Red Bull Powertrains|Red Bull Ford]]'' |[[Red Bull Racing RB22|RB22]] | ''Red Bull Ford DM01''<ref name="FordBull" /><ref name="F1 Mekies Engine" /> |style="text-align:center"|3<br />6 |{{flaga|Nīderlande}}[[Makss Verstapens]]<br />{{flaga|Francija}}[[Izaks Hadžars]] | align="center" nowrap|1—3<br />1—3 |- class="sortbottom" | colspan="7" style="background-color:#EAECF0;text-align:center" |'''Avoti:'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fia.com/events/fia-formula-one-world-championship/season-2026/2026-fia-formula-one-world-championship-entry|date=27 February 2026|title=2026 FIA Formula One World Championship – Entry List|publisher=Fédération Internationale de l'Automobile|access-date=6 March 2026}}</ref><ref name="entry lists">Official entry lists: * {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_australian_grand_prix_-_entry_list_v2.pdf |title=2026 Australian Grand Prix – Entry List |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile |date=6 March 2026 |access-date=6 March 2026}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Ennser |first=Gerd |last2=Selley |first2=Matthew |last3=Zhou |first3=Xiaoxu |last4=Warwick |first4=Derek |author-link4=Dereks Vorviks |last5=Tsuge |first5=Kazuhiro |date=2026-03-27 |title=2026 Japanese Grand Prix - Entry List |url=https://www.fia.com/system/files/decision-document/2026_japanese_grand_prix_-_entry_list.pdf |access-date=2026-03-27 |publisher=Fédération Internationale de l'Automobile}}</ref> |} === Izmaiņas komandās === {{vairāki attēli | total_width = 400 | perrow = 2 | image1 = Audi-Logo_2016.svg | image2 = Cadillac Wordmark 2021.svg | image3 = Ford_logo_flat.svg | image4 = Honda Racing logo (2022).svg | footer = ''[[Audi]]'' un ''[[Cadillac]]'' pirmo reizi piedalījās Formula 1 sacīkstēs, savukārt ''[[Ford Motor Company|Ford]]'' atgriezās pirmo reizi kopš {{f1|2004}}. gada. ''[[Honda]]'' atgriezās kā neatkarīgs dzinēju piegādātājs pirmo reizi kopš {{f1|2021}}. gada. }} ''[[Cadillac]]'' kļuva par vienpadsmito komandu, iezīmējot ''Cadillac'' pirmo dalību šajā sērijā un pirmo jauno komandu starta režģī kopš ''[[Haas F1|Haas]]'' {{f1|2016}}. gada. Komanda, sākotnēji izmantojot ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' spēka agregātus un pārnesumkārbas,<ref name="Cadillac"/><ref name="Cadillac GM"/><ref name="CadillacApproved" /><ref name="Cadillac-Ferrari"/> pārgāja uz spēka agregātu, ko izstrādāja tās mātesuzņēmums ''[[General Motors]]'' sadarbībā ar ''TWG Motorsports''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=9 January 2025 |title=General Motors announce formation of new power units company for Cadillac F1 project |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/general-motors-announce-formation-of-new-power-units-company-for-cadillac-f1.4Wz652wvIsOyCEe2rVeIzT |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20260206170350/https://www.formula1.com/en/latest/article/general-motors-announce-formation-of-new-power-units-company-for-cadillac-f1.4Wz652wvIsOyCEe2rVeIzT |archive-date=6 February 2026 |access-date=6 February 2026 |website=Formula One}}</ref> Šī spēka agregātu programma saņēmusi FIA apstiprinājumu, un to ir paredzēts ieviest no 2029. gada sezonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=23 April 2025 |title=GM Performance Power Units approved as F1 power unit supplier |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/gm-performance-power-units-approved-as-f1-power-unit-supplier.5twHKYOWujAHaAFq2q79Zf |access-date=6 February 2026 |website=Formula One}}</ref> ''Cadillac'' iepriekš mēģināja iekļūt Formula 1 sacensībās kopā ar ''[[Andretti Global]]''.<ref>{{publikācijas atsauce|url=https://www.andrettiautosport.com/news/andretti-global-and-general-motors-team-up-in-f1-pursuit/ |title=Andretti Global and General Motors Team Up in F1 Pursuit |publisher=Andretti Autosport |date=5 January 2023 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240716065011/https://andrettiglobal.com/news/2023/01/andretti-global-and-general-motors-team-up-in-f1-pursuit/ |archive-date=16 July 2024 |access-date=6 January 2023}}</ref><ref>{{publikācijas atsauce|url=https://media.cadillac.com/media/us/en/cadillac/news.detail.html/content/Pages/news/us/en/2023/jan/0105-andretti.html/ |title=Andretti and Cadillac to pursue opportunity to compete in FIA Formula One World Championship |publisher=Cadillac |location=US |date=5 January 2023 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20241130063030/https://news.cadillac.com/newsroom.detail.html/Pages/news/us/en/2023/jan/0105-andretti.html/ |archive-date=30 November 2024 |access-date=6 January 2023}}</ref> Pēc dzinēju regulējuma izmaiņām Formula 1 sacensībās, tajās iesaistījās trīs jauni dzinēju ražotāji. ''[[Audi]]'' pirmo reizi ienāca šajā sporta veidā, {{f1|2024}}. gadā iegādājoties esošo ''[[Sauber]]'' komandu. ''Audi'' priekštecis, uzņēmums ''[[Auto Union]]'', piedalījās ''Grand Prix'' sacīkstēs pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un pasaules čempionāta pirmsākumiem {{f1|1950}}. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Hughes |first1=Mark |title=Audi has gone grand prix racing before - sort of |url=https://www.the-race.com/formula-1/audi-has-gone-grand-prix-racing-before-sort-of/ |access-date=22 April 2025 |work=The Race |date=26 August 2022 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20220826135247/https://www.the-race.com/formula-1/audi-has-gone-grand-prix-racing-before-sort-of/ |archive-date=26 August 2022}}</ref> Komanda 2024. un {{f1|2025}}. gadā sacentās ar nosaukumu ''[[Kick|Kick Sauber]]'', izmantojot ''Ferrari'' dzinējus, pirms 2026. gadā kļuva par ''Audi'' rūpnīcas komandu. Tādējādi ''Ferrari'' piegādā dzinējus ''Haas'' un ''Cadillac'' komandām.<ref name="AudiExpands" /><ref>{{Ziņu atsauce |last=Doyle |first=Michael| date=26 April 2024 |title=Nico's 'career renaissance' continues as Audi makes their first big move in F1 |url=https://www.abc.net.au/news/2024-04-27/audi-f1-have-their-first-driver-as-nico-huelkenberg-joins-sauber/103306314 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20240426210220/https://www.abc.net.au/news/2024-04-27/audi-f1-have-their-first-driver-as-nico-huelkenberg-joins-sauber/103306314 |archive-date=26 April 2024 |access-date=7 May 2024 |work=ABC News}}</ref> ''Ford'' atgriezās Formula 1 kā dzinēju piegādātājs pirmo reizi kopš {{f1|2004}}. gada, kad tas piegādāja dzinējus komandai ''[[Jordan Grand Prix|Jordan]]''.<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Smith |first1=Luke |last2=Newbold |first2=James |title=Cosworth: F1 return not on radar despite Ford's comeback |url=https://www.motorsport.com/f1/news/cosworth-f1-return-not-on-radar-despite-fords-comeback/10429395/ |work=Motorsport.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20230209040455/https://www.motorsport.com/f1/news/cosworth-f1-return-not-on-radar-despite-fords-comeback/10429395/ |archive-date=9 February 2023 |access-date=25 September 2024 |date=8 February 2023}}</ref> Uzņēmums izveidoja sadarbību ar ''[[Red Bull Powertrains]]'', kas piegādā dzinējus ''[[Red Bull Racing]]'' un viņu otrajai komandai ''[[Racing Bulls]]''. ''[[Honda]]'', kas daļēji izstājās no Formula 1 {{f1|2021}}. gadā, palika ''Red Bull Powertrains'' partneris, tomēr aizejot no abām ''[[Red Bull]]'' piederošajām komandām un ar pilnībā neatkarīgu dzinēju programmu, apgādā ''Aston Martin'' ar ''[[Honda Racing Corporation]]'' meitasuzņēmuma starpniecību. ''Aston Martin'' izmantoja ''[[Mercedes AMG High Performance Powertrains|Mercedes]]'' spēka agregātus kopš atgriešanās sportā, kas piegādāja dzinējus ''Aston Martin'' priekšgājējiem kopš {{f1|2009}}. ''Honda'' iepriekš sadarbojās ar ''Aston Martin'' priekšgājēju ''Jordan'' no {{f1|1998}}. līdz {{f1|2002}}. gadam.<ref name="AstonHondaSky" /><ref name="FordBull" /><ref>{{Ziņu atsauce |last=Richards |first=Giles |date=24 May 2023 |title=Honda to return to F1 in 2026 as engine manufacturer for Aston Martin |url=https://www.theguardian.com/sport/2023/may/24/honda-to-return-to-f1-in-2026-as-engine-manufacturer-for-aston-martin |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20230524033425/https://www.theguardian.com/sport/2023/may/24/honda-to-return-to-f1-in-2026-as-engine-manufacturer-for-aston-martin |archive-date=24 May 2023 |access-date=7 May 2024 |work=[[The Guardian]] |issn=0261-3077}}</ref> ''[[Renault]]'' pārtrauca piegādāt dzinējus ''[[Alpine F1 Team|Alpine]]'' komandai no 2026. gada pēc sliktiem rezultātiem kopš hibrīddzinēju noteikumu sākuma {{f1|2014}}. gadā. Tādējādi 2026. gads ir pirmā sezona bez ''Renault'' kā dzinēju piegādātāja kopš {{f1|2000}}. gada čempionāta. ''Alpine'' kļuva par klientu komandu, nevis par pilnvērtīgu rūpnīcas komandu, kā tas bija kopš ''Renault'' atguva ''Team Enstone'' pirms {{f1|2016}}. gada sezonas.<ref name="RenaultShutdown"/> Sākot ar šo sezonu, ''Alpine'' kļuva par ''Mercedes'' klientu komandu, izmantojot viņu dzinējus un pārnesumkārbas; līdz šim brīdim {{f1|2015}}. gads bija pēdējā reize, kad ''Team Enstone'' versija izmantoja klientu ''Mercedes'' dzinējus, sacenšoties ar nosaukumu ''[[Lotus F1|Lotus]]''.<ref name="AlpineMercedes"/> === Pilotu izmaiņas === [[Serhio Peress]] un [[Valteri Botass]] atgriezās Formulā 1 ''Cadillac'' komandā. Peress iepriekš bija parakstījis divu gadu līgumu ar ''[[Red Bull Racing]]'' līdz 2026. gadam, taču to pēc abpusējas vienošanās pārtrauca {{f1|2024}}. gada sezonas beigās. Botass pēdējo reizi piedalījās sacensībās ''[[Sauber]]'' komandā 2024. gadā un bija viens no ''Mercedes'' rezerves pilotiem 2025. gadā.<ref>{{Ziņu atsauce |title=Perez and Bottas to make F1 returns in 2026 with Cadillac |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/perez-and-bottas-to-make-f1-returns-in-2026-with-cadillac.6sqKNbUEoFjveym9YfGkxQ |access-date=26 August 2025 |date=26 August 2025 |last=Barretto |first=Lawrence |work=Formula 1 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20250826121700/https://www.formula1.com/en/latest/article/perez-and-bottas-to-make-f1-returns-in-2026-with-cadillac.6sqKNbUEoFjveym9YfGkxQ |archive-date=26 August 2025}}</ref> [[Izaks Hadžars]] pārcēlās no ''[[Racing Bulls]]'' uz ''[[Red Bull Racing]]'', aizstājot [[Juki Cunoda|Juki Cunodu]], kurš kļuva par ''Red Bull'' testa un rezerves pilotu.<ref>{{publikācijas atsauce|date={{dat|2025|12|2|n|bez}} |title=Oracle Red Bull Racing Announces 2026 Driver Line-Up|url=https://www.redbullracing.com/int-en/oracle-red-bull-racing-announce-2026-driver-line-up|access-date={{dat|2025|12|2|n|bez}} |website=[[Red Bull Racing]]}}</ref> Hadžara vietā stājās [[Arvids Lindblāds]], kuru paaugstināja no [[Formula 2]].<ref name="Hadjar">{{publikācijas atsauce|date={{dat|2025|12|2|n|bez}} |title=Our Driver Line-Up For 2026|url=https://www.visacashapprb.com/int-en/2026-driver-live-up-announcement|access-date={{dat|2025|12|2|n|bez}} |website=[[Racing Bulls]]}}</ref> == Kalendārs == [[Attēls:Formula 1 all over the world-2026.svg|thumb|upright=1.3|Valstis, kurās 2026. gadā paredzēts rīkot ''[[F1 Grand Prix saraksts|Grand Prix]]'', iezīmētas zaļā krāsā, un trašu atrašanās vietas atzīmētas ar melnu punktu. Bijušās rīkotājvalstis attēlotas tumši pelēkā krāsā, un bijušās rīkotājtrašu atrašanās vietas atzīmētas ar baltu punktu]] 2026. gada kalendārā, tāpat kā divās iepriekšējās sezonās, iekļautas divdesmit četras ''Grand Prix'' sacīkstes.<ref name="2026 calendar">{{Ziņu atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/formula-1-reveals-calendar-for-2026-season.YctbMZWqBvrgyddrnauo8|title=Formula 1 reveals calendar for 2026 season|work=Formula 1|date=10 June 2025|access-date=10 June 2025}}</ref> [[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas]], [[Maiami Grand Prix|Maiami]], [[Kanādas Grand Prix|Kanādas]], [[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas]], [[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes]] un [[Singapūras Grand Prix|Singapūras]] ''Grand Prix'' sacīkstes notiek sprinta formātā.<ref name="sprint">{{Ziņu atsauce |title=Formula 1 and FIA announce 2026 Sprint Calendar |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/formula-1-and-fia-announce-2026-sprint-calendar.3PyLPAazrBNe8kQIS3wOfY |access-date=16 September 2025 |work=Formula 1}}</ref> {| class="sortable wikitable" style="font-size: 85%;" ! data-sort-type="number" |Round ![[F1 Grand Prix saraksts|''Grand Prix'']] ![[F1 trašu saraksts|Trase]] ! class="unsortable" |Datums |- !1 |[[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Austrālija}} [[Albertparks]], [[Melburna]] |8. marts |- !2 |[[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Ķīna}} [[Šanhajas trase]], [[Šanhaja]] |15. marts |- !3 |[[Japānas Grand Prix|Japānas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Japāna}} [[Sudzukas trase]], [[Sudzuka]] |29. marts |- !- |<s>[[Bahreinas Grand Prix|Bahreinas ''Grand Prix'']]</s> |<s>{{flaga|Bahreina}} [[Bahreinas Starptautiskā trase]], [[Sahira]]</s> |<s>12. aprīlis</s>{{efn|Atcelts Tuvajos Austrumos notiekošā konflikta dēļ.|name=Iran}} |- !- |<s>[[Saūda Arābijas Grand Prix|Saūda Arābijas ''Grand Prix'']]</s> |<s>{{flaga|Saūda Arābija}} [[Džidas trase]], [[Džida]]</s> |<s>19. aprīlis</s>{{efn|name=Iran}} |- !4 |[[Maiami Grand Prix|Maiami ''Grand Prix'']] |{{flaga|USA}} [[Maiami Starptautiskais autodroms]], [[Maiamigārdensa]] |3. maijs |- !5 |[[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Kanāda}} [[Žila Vilnēva autodroms]], [[Monreāla]] |24. maijs |- !6 |[[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] |{{flaga|Monako}} [[Monako trase]], [[Monako]] |7. jūnijs |- !7 |nowrap|[[Barselonas-Kataluņjas Grand Prix|Barselonas-Kataluņjas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Spānija}} [[Kataluņja Montmelo]], [[Monmelo]] |14. jūnijs |- !8 |[[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Austrija}} ''[[Red Bull Rings]]'', [[Špīlberga]] |28. jūnijs |- !9 |[[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Silverstonas trase]], [[Silverstona]] |5. jūlijs |- !10 |[[Beļģijas Grand Prix|Beļģijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Beļģija}} [[Spā-Frankošampa]], [[Stavlo]] |19. jūlijs |- !11 |[[Ungārijas Grand Prix|Ungārijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Ungārija}} [[Hungaroringa]], [[Modjoroda]] |26. jūlijs |- !12 |[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']] |{{flaga|Nīderlande}} [[Zandvortas trase]], [[Zandvorta]] |23. augusts |- !13 |[[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Itālija}} [[Moncas autodroms]], [[Monca]] |6. septembris |- !14 |[[Spānijas Grand Prix|Spānijas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Spānija}} [[Madring]]a, [[Madride]] |13. septembris |- !15 |[[Azerbaidžānas Grand Prix|Azerbaidžānas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Azerbaidžāna}} [[Baku pilsētas trase]], [[Baku]] |{{nowrap|26. septembris{{efn|Sestdienas sacīkstes.|name=Saturday race}}{{efn|[[Azerbaidžānas Grand Prix|Azerbaidžānas ''Grand Prix'']] sākotnēji bija paredzēts 27. septembrī, bet pēc rīkotāja un attiecīgo valdības ieinteresēto personu lūguma to pārcēla par vienu dienu agrāk, lai sacīkstes nebūtu vienā dienā ar Atceres dienu.<ref name="2026 calendar"/><ref name="test">{{Ziņu atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/formula-1-confirms-2026-pre-season-testing-dates-and-issues-calendar-update.5VKfdqe7JcdsCJcEnQE0xw|title=Formula 1 confirms 2026 pre-season testing dates and issues calendar update|work=Formula 1|date=30 June 2025|access-date=30 June 2025}}</ref>}}}} |- !16 |[[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']] |{{flaga|Singapūra}} [[Marinas līča ielu trase]], [[Singapūra]] |11. oktobris |- !17 |[[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] |{{flaga|ASV}} [[Amerikas trase]], [[Ostina]] |25. oktobris |- !18 |[[Meksikas Grand Prix|Meksikas ''Grand Prix'']] |{{flaga|Meksika}} [[Brāļu Rodrigesu autodroms]], [[Mehiko]] |1. novembris |- !19 |[[Brazīlijas Grand Prix|Sanpaulu ''Grand Prix'']] |{{flaga|Brazīlija}} [[Interlaguša]], [[Sanpaulu]] |8. novembris |- !20 |[[Lasvegasas Grand Prix|Lasvegasas ''Grand Prix'']] |{{flaga|ASV}} [[Lasvegasas trase]], [[Peradaisa (Nevada)|Peradaisa]] |21. novembris{{efn|name=Saturday race}} |- !21 |[[Kataras Grand Prix|Kataras ''Grand Prix'']] |{{flaga|Katara}} [[Lūseila Starptautiskā trase]], [[Lūseila]] |29. novembris |- !22 |[[Abū Dabī Grand Prix|Abū Dabī ''Grand Prix'']] |{{flaga|Apvienotie Arābu Emirāti}} [[Jasmarinas trase]], [[Abū Dabī]] |6. decembris |- ! colspan="4" |Avots:<ref name="2026 calendar"/> |} {{notelist}} == Sezonas kopsavilkums == === Pirmssezonas === Tika aizvadīti trīs pirmssezonas testi, kas ir ievērojams vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu testēšanas programmām, lai pārbaudītu jaunās šasijas un dzinēja normas.<ref>{{Ziņu atsauce |date=2 October 2024 |title=F1 Commission rules out 'rookie race' for this year – but concept will be explored for 2025 |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/f1-commission-rules-out-rookie-race-for-this-year-but-concept-will-be.1F5s28Ey1TtL7vxavXF1vc |access-date=5 October 2024 |work=Formula 1 |publisher=[[Formula One Group|Formula One Administration]] |archive-date=13 November 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241113191009/https://www.formula1.com/en/latest/article/f1-commission-rules-out-rookie-race-for-this-year-but-concept-will-be.1F5s28Ey1TtL7vxavXF1vc |dead-url=no}}</ref> Pirmie testa braucieni bija privātie (slēgtie), kas notika [[Kataluņja Montmelo|Kataluņjas Montmelo trasē]] no 26. līdz 30. janvārim, un komandām bija atļauts piedalīties ne vairāk kā trīs no piecām dienām. Privātajos testa braucienos piedalījās visas komandas, izņemot ''[[Williams F1|Williams]]''.<ref name="test"/><ref>{{Ziņu atsauce |last1=Cleeren |first1=Filip |title=Williams missed Barcelona F1 test due to production delays, denies significant weight issue |url=https://www.autosport.com/f1/news/williams-missed-barcelona-f1-test-due-to-production-delays-denies-significant-weight-issue/10793546/ |access-date=2 February 2026 |work=Autosport |date=28 January 2026}}</ref> [[Luiss Hamiltons]] (''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'') uzrādīja ātrāko laiku piecu dienu testā.<ref>{{Ziņu atsauce |last1=Saunders |first1=Nate |title=Lewis Hamilton finishes F1 testing on top for Ferrari, McLaren also show progress in Barcelona |url=https://www.espn.com/f1/story/_/id/47779595/lewis-hamilton-finishes-f1-testing-top-ferrari-mclaren-progress-barcelona |access-date=4 February 2026 |work=ESPN |date=30 January 2026}}</ref> Otrie testa braucieni notika [[Bahreinas Starptautiskā trase|Bahreinas Starptautiskajā trasē]] no 11. līdz 13. februārim, un [[Kimi Antonelli]] (''[[Mercedes F1|Mercedes]]'') uzrādīja ātrāko laiku trīs dienu testā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://press.pirelli.com/mercedes-duo-leads-the-way-on-final-day-in-sakhir/|title=Mercedes duo leads the way on final day in Sakhir|publisher=Pirelli.com|date=13 February 2026|access-date=13 February 2026}}</ref> Trešie testa braucieni notika tajā pašā trasē no 18. līdz 20. februārim, un [[Šarls Leklērs]] (''Ferrari'') uzrādīja ātrāko laiku visā trīs dienu testā.<ref name="test"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://press.pirelli.com/leclerc-finishes-on-top-as-lengthy-bahrain-testing-concludes/|title=Leclerc finishes on top as lengthy Bahrain testing concludes|publisher=Pirelli.com|date=20 February 2026|access-date=20 February 2026}}</ref> === Sezonas sākums === Pirmās sezonas sacīkstes bija [[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']] un tajās ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' pilots [[Džordžs Rasels]] izcīnīja ''pole position'', apsteidzot komandas biedru [[Kimi Antonelli]]. [[Izaks Hadžars]] savā debijā ''[[Red Bull Racing|Red Bull komandā]]'' kvalificējās trešais.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=7 March 2025 |title=Russell storms to pole position for season-opening Australian GP as Verstappen crashes out|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-storms-to-pole-position-for-the-season-opening-australian-gp-as.59kj0cIRcQVqXUSKPp5KzG |access-date=10 March 2026 |website=Formula1.com}}</ref> Rasels nodrošināja sev uzvaru, Antonelli finišēja otrais. [[Šarls Leklērs|Leklērs]] finišēja trešais, bet Hamiltons finišēja ceturtais. Pašreizējais pasaules čempions [[Lando Noriss]] no ''[[McLaren]]'' komandas finišēja piektais, būdams vienīgais komandas dalībnieks, kurš finišēja pēc [[Oskars Piastri|Oskara Piastri]] avārijas pirms sacīkstēm. [[Makss Verstapens]] atguvās no 20. starta pozīcijas, kas bija saistīta ar avāriju kvalifikācijā, un finišēja sestais, apsteidzot [[Olivers Bērmans|Oliveru Bērmanu]] un debitantu [[Arvids Lindblāds|Arvidu Lindblādu]]. [[Gabriels Bortoletu]] un [[Pjērs Gaslī]] iekļuva pirmajā desmitniekā un ieguva punktus. No sacīkstēm izstājās pieci piloti.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-wins-action-packed-australian-gp-from-antonelli-as-mercedes-secure-1.4WRxPAtF4dFtrKCsWIiQX2 |title=Russell wins action-packed Australian GP from Antonelli as Mercedes secure 1-2 finish |date=8 March 2025 |access-date=10 March 2026 |website=Formula1.com |archive-date=10 March 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260310044631/https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-wins-action-packed-australian-gp-from-antonelli-as-mercedes-secure-1.4WRxPAtF4dFtrKCsWIiQX2 |dead-url=no}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Australia 2026 |url=https://www.statsf1.com/en/2026/australie/classement.aspx |access-date=10 March 2026 |website=Statsf1.com |language=Fr}}</ref> [[F1 čempionu saraksts|Pilotu čempionātā]] Rasels pirmo reizi karjerā izvirzījās vadībā ar 25 punktiem, apsteidzot savu komandas biedru Antonelli par 18 punktiem un Leklēru par 15 punktiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Australia 2026 - Championship |url=https://www.statsf1.com/en/2026/australie/championnat.aspx |access-date=10 March 2026 |website=Statsf1.com}}</ref> [[Attēls:2026 Chinese GP - Mercedes - Kimi Antonelli - Post Race Celebration.jpg|thumb|[[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas ''Grand Prix'']] izcīņā [[Kimi Antonelli]] kļuva par jaunāko pilotu, kurš ieguvis ''pole position'' Formula 1 vēsturē, un pirmo itāļu pilotu, kurš uzvarējis ''Grand Prix'' kopš 2006. gada]] Rasels ieguva savu pirmo ''pole position'' sprinta sacīkstēs [[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas ''Grand Prix'']], apsteidzot Antonelli un Norisu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=13 March 2025 |title=Russell clinches pole position in China Sprint Qualifying ahead of Antonelli|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-clinches-pole-position-in-china-sprint-qualifying-ahead-of-antonelli.5jusmBWV5jpO0919j6RzYg |access-date=14 March 2026 |website=Formula1.com}}</ref> Pirmajos apļos Hamiltons izvirzījās vadībā, vairākas reizes apmainoties pozīcijām ar Raselu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=14 March 2025 |title=Russell reflects on ‘pretty fun’ Sprint win in China as he admits being ‘caught off guard’ by Hamilton battle |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-reflects-on-pretty-fun-sprint-win-in-china-as-he-admits-being-caught.5ZXPtQ8Xlqghr8J65oDg1o |access-date=14 March 2026 |website=Formula1.com |archive-date=14 March 2026 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260314053437/https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-reflects-on-pretty-fun-sprint-win-in-china-as-he-admits-being-caught.5ZXPtQ8Xlqghr8J65oDg1o |dead-url=no}}</ref> Hamiltons un Leklērs cīnījās par vietām uz goda pjedestāla, pēdējam iegūstot pārsvaru. Antonelli pirmajos apļos noslīdēja zemāk, taču viņa atgriešanos uz otrajā vietu izjauca sods par sadursmi ar Hadžaru pirmajā aplī, un viņš galu galā finišēja piektais. Tādējādi goda pjedestālu noslēdza Rasels, Leklērs un Hamiltons.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=14 March 2025 |title=Russell wins thrilling China Sprint from Ferrari's Leclerc and Hamilton|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-wins-thrilling-china-sprint-from-ferraris-leclerc-and-hamilton.3HLw6daSkBmV0rPREohMwQ |access-date=14 March 2026 |website=Formula1.com}}</ref> Antonelli vēlāk kļuva par jaunāko Formula 1 pilotu, kurš ieguvis ''pole position'' galvenajās sacīkstēs, savukārt komandas biedrs Rasels pēc formulas mehānisko problēmu novēršanas kvalificējās otrajā vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Antonelli beats Russell to become F1's youngest ever Grand Prix polesitter in China|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-beats-russell-to-become-f1s-youngest-ever-grand-prix-polesitter-in.54Dx0kX9QiRCnSgIsxR71t |access-date=14 March 2026 |website=Statsf1.com}}</ref> Pirms sacīkstēm Noriss, Piastri, Bortoletu un [[Aleksandrs Albons|Albons]] nestartēja tehnisku problēmu dēļ. Pirmajā aplī Hamiltons izvirzījās vadībā jau pēc dažiem pirmajiem pagriezieniem, savukārt Leklērs apdzina Raselu izvirzoties otrajā pozīcijā. Pēc diviem apļiem Antonelli drīz vien atguva līderpozīcijas apdzenot Leklēru un Hamiltonu. Pēc tam, kad [[Lānss Strols|Strols]] palika pirmajā pagriezienā [[akumulatora baterija|akumulatora]] problēmas dēļ, lielākā daļa sacensību dalībnieku pārgāja uz viena [[pitstops|pitstopa]] stratēģiju. Pēc kā Antonelli saglabāja vadību un izcīnīja savu pirmo uzvaru, savukārt Hamiltons ieguva savu pirmo goda pjedestālu kopš 2024. gada [[Lasvegasas Grand Prix|Lasvegasas ''Grand Prix'']]. Arī [[Franko Kolapinto|Kolapinto]] ieguva savus pirmos punktus ''[[Alpine F1|Alpine]]'' komandā un pirmos kopš 2024. gada [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] ''Williams'' komandas sastāvā.<ref name="formula1.com">{{Tīmekļa atsauce |title=Antonelli beats Russell for maiden F1 victory in China |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-beats-russell-for-maiden-f1-victory-in-china-as-hamilton-takes.5aJsWCPiRhp2euZctEwEYA |access-date=2026-03-16 |website=www.formula1.com |language=en}}</ref><ref name="formula1.com"/> Antonelli izcīnīja savu otro ''pole position'' [[Japānas Grand Prix|Japānas ''Grand Prix'']], apsteidzot Raselu un Piastri. Pēc noslīdēšanas līdz sestajai vietai, Antonelli veiksmīgi izmantoja drošības mašīnas izbraukšanu trasē, pēc Olivera Bērmana smagās ''[[Haas F1|Haas]]'' avārijas,<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=D'Alessandro |first=Gianluca |date=2026-04-03 |title=The alarming factors that triggered Bearman’s 50G crash at F1 Japanese GP |url=https://www.autosport.com/f1/news/the-alarming-factors-that-triggered-bearmans-50g-crash-at-f1-japanese-gp/10809908/ |access-date=2026-04-03 |website=Autosport |language=en}}</ref> un saglabāja vadību, savukārt komandas biedrs Rasels finišēja ceturtais, īslaicīgi noslīdot rindā aiz abiem ''Ferrari'' (viņam izdevās apdzīt tikai Hamiltonu). Antonelli uzvara nozīmēja, ka viņš ieguva savas pirmās divas sekojošās uzvaras sezonā un apdzina Raselu, kļūstot par jaunāko pasaules pilotu čempionāta līderi; kļūstot arī par pirmo [[Itālija]]s pilotu čempionāta līderi kopš [[Alberto Askari]], kurš uzvarēja {{f1|1953}}. gada čempionātā. Aiz viņa Piastri, kuram šīs bija pirmās sezonas sacīkstes, un Leklērs noslēdza goda pjedestālu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-takes-championship-lead-after-surging-to-victory-in-japan-from.4EC4uZc29IUEO2iE5nKpUp|title=Antonelli takes championship lead after surging to victory in Japan from Piastri and Leclerc|website=Formula1.com|date=29 March 2026|access-date=29 March 2026}}</ref> [[Maiami Grand Prix|Maiami ''Grand Prix'']] stājās spēkā vairākas izmaiņas spēka agregātā, kuras izstrādātas pēc ilgstošas ​​pārtraukuma. Lando Noriss pārvērta ''pole position'' sprinta izcīņā par uzvaru, apsteidzot Piastri un Leklēru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/norris-beats-piastri-and-leclerc-to-victory-in-miami-sprint.4H4WI3lnIs7jOZ8lSBIp6X |title=Norris beats Piastri and Leclerc to victory in Miami Sprint |date=2 May 2026 |access-date=4 May 2026 |publisher=[[Formula One Management]] |website=Formula 1 |location=[[Miami International Autodrome]], Miami, Florida}}</ref> Antonelli ''pole position'' pārvērta par trešo uzvaru pēc kārtas, kļūstot par pirmo pilotu, kurš savas pirmās trīs secīgās ''pole positions'' pārvērta par uzvarām tajos pašos posmos. ''McLaren'' piloti Noriss un Piastri finišēja kāpjot uz goda pjedestāla. Sacīkstes bija notikumiem bagātas; Verstapens un Leklērs attiecīgi sacīkstes sākumā un beigās saslīdēja, kā rezultātā Leklēra formulai sabojāja priekšējo kreiso piekari. Tikmēr [[Liams Losons]], kura automašīnai bija problēmas, ietriecās Gaslī, kurš ietriecās sienā, un Izakā Hadžarā, kurš avarēja četrpadsmitā pagrieziena. Finišējot septītajā vietā, Kolapinto uzlaboja savu labāko rezultātu — desmito vietu, neskatoties uz to, ka sacīkstes sākumā viņš ietriecās [[Luiss Hamiltons|Hamiltonā]], atstājot pēdējam bojājumus, kas ietekmēja viņa automašīnas sniegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-wins-thrilling-miami-grand-prix-from-norris-and-piastri.2bxaKuYKJjxlXx8KOJf7lc |title=Antonelli wins thrilling Miami Grand Prix from Norris and Piastri |date=3 May 2026 |access-date=4 May 2026 |publisher=Formula One Management |website=Formula 1 |location=Miami International Autodrome, Miami, Florida}}</ref> === Sezonas vidus === [[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] [[Džordžs Rasels|Rasels]] izcīnīja sprinta sacensībās pirmās starta pozīcijas. Sprinta laikā viņš sastrīdējās ar komandas biedru [[Kimi Antonelli|Antonelli]], kurš vairākas reizes nobrauca no trases, cenšoties izvirzīties vadībā. Rasels galu galā uzvarēja sacensībās, apsteidzot [[Lando Noriss|Norisu]] un Antonelli, pēdējam noslīdot uz trešo vietu pēc tam, kad viņš vēlreiz mēģināja apdzīt Raselu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/russell-clings-on-to-win-canada-sprint-after-clashing-with-antonelli.6Ggn92sBNEdqizMYOT44fb |title=Russell clings on to win Canada Sprint after clashing with Antonelli |date=23 May 2026 |access-date=25 May 2026 |publisher=Formula One Management |website=Formula 1}}</ref> Pēc tam Rasels pašās sacīkstēs izcīnīja pirmās starta pozīcijas; atkal viņš cīnījās ar Antonelli par vadību, lai gan Rasels bija spiests izstāties no sacīkstēm un cīņas par uzvaru, Antonelli izcīnīja savu ceturto uzvaru pēc kārtas pēc spēka agregāta atteices. Tieši aiz viņa [[Luiss Hamiltons|Hamiltons]] uzlaboja savu augstāko rezultātu ''Ferrari'' komandā, finišējot otrajā vietā, [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]] izcīnot savu un ''Red Bull'' pirmo sezonas goda pjedestālu, atpaliekot no Hamiltona. Seši piloti izstājās, tostarp Noriss, kuram sabojājās pārnesumkārba, un [[Serhio Peress]], kuram ''Cadillac'' pirmo reizi izstājās spontānas piekares atteices dēļ. Tikmēr [[Franko Kolapinto]] finišēja sestajā vietā, bet [[Oskars Piastri]] izcīnīja bezjēdzīgu finišu, ietriecoties [[Aleksandrs Albons|Aleksandrā Albonā]] un radušos bojājumu dēļ viņš bija spiests doties boksos, saņemot desmit sekunžu sodu, kas apstiprināja viņa bezjēdzīgo finišu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-wins-dramatic-canadian-grand-prix-as-russell-retires-amid-thrilling-mercedes-battle.MzvclJaqCidlYMUXonuDq |title=Antonelli wins dramatic Canadian Grand Prix as Russell retires amid thrilling Mercedes battle |date=24 May 2026 |access-date=25 May 2026 |publisher=Formula One Management |website=Formula 1}}</ref> [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] [[Monako trase|trases]] šaurā izkārtojuma un taišņu trūkuma dēļ formulām tika atspējota aktīvā aerodinamika. No ''Grand Prix'' izstājās Verstapens, [[Valteri Botass|Botass]], [[Olivers Bērmans|Bērmans]] un Noriss tehnisku problēmu dēļ, un tika piemēroti daudzi sodi. Tuvāk sacīkšu beigām avarēja [[Lānss Strols]], pēc kā trasē izbrauca drošības mašīna; drīz pēc tam [[Šarls Leklērs|Leklērs]] izcēla ilgu sarkano karogu, ko izraisīja trases problēmas. Turklāt [[Karloss Sainss jaunākais|Karlosa Sainsa jaunākā]] punktu sērija Monako beidzās divu sadursmju dēļ ar viņa ''Williams'' formulu, un Antonelli pārvērta savu ''pole position'' uzvarā, kļūstot par jaunāko Monako ''Grand Prix'' uzvarētāju un jaunāko, kurš sasniedzis ''grand chelem''. [[Izaks Hadžars]] kāpa uz goda pjedestāla pēc tam, kad [[Pjērs Gaslī]] saņēma divus piecu sekunžu sodus par ātruma pārsniegšanu boksu joslā sacīkstes laikā, kā rezultātā Gaslī noslīdēja no trešās uz septīto vietu. Hadžaru vēlāk pazemināja uz ceturto vietu, kad ''Alpine'' veiksmīgi pārsūdzēja sodus, atjaunojot Gaslī trešo vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Benson |first=Andrew |title=Monaco Grand Prix: Pierre Gasly regains third place after Alpine successfully appeal against penalties |url=https://www.bbc.co.uk/sport/formula1/articles/cevlg742y3do |website=[[BBC Sport]] |date=12 June 2026 |access-date=12 June 2026}}</ref> [[Fernando Alonso]] izcīnīja ''Aston Martin'' pirmo punktu šajā sezonā pēc virknes piemēroto sodu, kuru rezultātā Peress sākotnēji provizoriski finišēja desmitajā vietā. Atkārtojot savu augstāko rezultātu Kanādā, Hamiltons ''Ferrari'' komandā finišēja otrajā vietā, bet viņa bijušais ''Mercedes'' komandas biedrs Rasels finišēja ārpus punktu zonas pēc soda par starta līnijas pārbraukšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/antonelli-secures-brilliant-victory-in-chaotic-monaco-grand-prix-amid-multiple-shock-retirements.27e644586K83z0NZd6efsz|title=Antonelli secures brilliant victory in chaotic Monaco Grand Prix amid multiple shock retirements|website=Formula1.com|date=7 June 2026|access-date=7 June 2026}}</ref> [[Attēls:2026 Chinese GP - Ferrari - Lewis Hamilton - Qualifying.jpg|thumb|left|[[Luiss Hamiltons]] kļuva par vecāko ''Grand Prix'' uzvarētāju kopš [[Džeks Brebems|Džeka Brebema]] 1970. gadā, pēc tam, kad savu pirmo uzvaru ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' komandā ieguva [[Barselonas-Katalonijas Grand Prix|Barselonas-Katalonijas ''Grand Prix'']].]] Rasels uzvarēja divos no trim treniņbraucieniem un kvalifikācijā [[Barselonas-Katalonijas Grand Prix|Barselonas-Katalonijas ''Grand Prix'']] un bija gatavs uzvarēt sacīkstēs, pirms Fernando Alonso izstājās [[akumulatora baterija|akumulatora]] atteices dēļ. Tas ļāva virtuālajai drošības mašīnai un Luisam Hamiltonam, kurš brauca tieši aiz tās, samainīt riepas un apdzīt Raselu, izcīnot vadību. Turklāt Raselu vajāja Antonelli, kurš izstājās, pēc tā kā apdzina viņu un ierindojās otrajā pozīcijā. Tā rīkojoties, Antonelli ļāva Raselam atņemt viņam punktus. Galu galā Hamiltons izcīnīja savu pirmo uzvaru ''Ferrari'' komandā un pirmo uzvaru kopš 2024. gada [[Beļģijas Grand Prix|Beļģijas ''Grand Prix'']]. Rasels finišēja otrais, bet Lando Noriss trešais, nodrošinot pirmo pilnībā britu Formula 1 goda pjedestālu kopš {{f1|1968}}. gada [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formula1.com/en/latest/article/hamilton-claims-stellar-maiden-grand-prix-victory-for-ferrari-in-barcelona-as-antonelli-suffers-shock-retirement.4yCXiPLHUdcnl2BwNpqUIa|title=Hamilton claims stellar maiden Grand Prix victory for Ferrari in Barcelona as Antonelli suffers shock retirement|website=Formula1.com|date=14 June 2026|access-date=14 June 2026}}</ref> {{clear}} == Rezultāti un kopvērtējums == <div style="overflow-x: auto;"> {| class="wikitable sortable" style="font-size: 85%;" !Round !''[[F1 Grand Prix saraksts|Grand Prix]]''{{Efn|[[2026. gada Ķīnas Grand Prix|Ķīnas]], [[2026. gada Maiami Grand Prix|Maiami]], [[2026. gada Kanādas Grand Prix|Kanādas]], [[2026. gada Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas]], [[2026. gada Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes]] un [[2026. gada Singapūras Grand Prix|Singapūras]] ''Grand Prix'' izcīņas notiks sprinta formātā.<ref name="sprint" />|name=sprint locations}} !nowrap|''Pole position''] !nowrap|Ātrākais aplis !nowrap|Uzvarētājs (pilots) !nowrap|Uzvarētājs (konstruktors) !class="unsortable"|{{piezīme|Atskaite|Sacīkšu atskaite}} |- ! 1 | {{flaga|Austrālija}}[[Austrālijas Grand Prix|Austrālijas ''Grand Prix'']] | data-sort-value="RUS" nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="VER" nowrap|{{flaga|Nīderlande}} [[Makss Verstapens]] | data-sort-value="RUS" nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="MER" nowrap|{{flaga|Vācija}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Austrālijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 2 | {{flaga|Ķīna}}[[Ķīnas Grand Prix|Ķīnas ''Grand Prix'']] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="MER" |{{flaga|Vācija}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Ķīnas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 3 | {{flaga|Japāna}}[[Japānas Grand Prix|Japānas ''Grand Prix'']] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="MER" |{{flaga|Vācija}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Japānas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 4 | {{flaga|ASV}}[[Maiami Grand Prix|Maiami ''Grand Prix'']] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="NOR" |{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Lando Noriss]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="MER" |{{flaga|Vācija}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Maiami Grand Prix|Atskaite]] |- ! 5 | {{flaga|Kanāda}}[[Kanādas Grand Prix|Kanādas ''Grand Prix'']] | data-sort-value="RUS" nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="MER" |{{flaga|Vācija}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Kanādas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 6 | {{flaga|Monako}}[[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="ANT" |{{flaga|Itālija}} [[Kimi Antonelli]] | data-sort-value="MER" |{{flaga|Vācija}} ''[[Mercedes F1|Mercedes]]'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Monako Grand Prix|Atskaite]] |- ! 7 | {{flaga|Spānija}}[[Barselonas-Kataluņjas Grand Prix|Barselonas-Kataluņjas ''Grand Prix'']] | data-sort-value="RUS" nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džordžs Rasels]] | data-sort-value="HAM" nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Luiss Hamiltons]] | data-sort-value="HAM" nowrap|{{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Luiss Hamiltons]] | data-sort-value="FER" |{{flaga|Itālija}} ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' | style="text-align:center"|[[2026. gada Barselonas-Kataluņjas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 8 | {{flaga|Austrija}}[[Austrijas Grand Prix|Austrijas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Austrijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 9 | {{flaga|Apvienotā Karaliste}}[[Lielbritānijas Grand Prix|Lielbritānijas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Lielbritānijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 10 | {{flaga|Beļģija}}[[Beļģijas Grand Prix|Beļģijas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Beļģijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 11 | {{flaga|Ungārija}}[[Ungārijas Grand Prix|Ungārijas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Ungārijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 12 | {{flaga|Nīderlande}}[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Nīderlandes Grand Prix|Atskaite]] |- ! 13 | {{flaga|Itālija}}[[Itālijas Grand Prix|Itālijas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Itālijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 14 | {{flaga|Spānija}}[[Spānijas Grand Prix|Spānijas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Spānijas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 15 | {{flaga|Azerbaidžāna}}[[Azerbaidžānas Grand Prix|Azerbaidžānas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Azerbaidžānas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 16 | {{flaga|Singapūra}}[[Singapūras Grand Prix|Singapūras ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Singapūras Grand Prix|Atskaite]] |- ! 17 | {{flaga|ASV}}[[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada ASV Grand Prix|Atskaite]] |- ! 18 | {{flaga|Meksika}}[[Meksikas Grand Prix|Mehiko ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Meksikas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 19 | {{flaga|Brazīlija}}[[Brazīlijas Grand Prix|Sanpaulu ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Sanpaulu Grand Prix|Atskaite]] |- ! 20 | {{flaga|ASV}}[[Lasvegasas Grand Prix|Lasvegasas ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Lasvegasas Grand Prix|Atskaite]] |- ! 21 | {{flaga|Katara}}[[Kataras Grand Prix|Kataras ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Kataras Grand Prix|Atskaite]] |- ! 22 | {{flaga|Apvienotie Arābu Emirāti}}[[Abū Dabī Grand Prix|Abū Dabī ''Grand Prix'']] | | | | | style="text-align:center"|[[2026. gada Abū Dabī Grand Prix|Atskaite]] |- class="sortbottom" !colspan="7"|Avots:<ref name="2026 calendar" /> |} </div> {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{F1 sezonas}} [[Kategorija:Formula 1 sezonas]] [[Kategorija:2026. gads sportā|F1]] 5m0n13ko2641db59elwvp90wmy1gd9b 0 625225 4486492 4427428 2026-06-25T17:43:42Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4486492 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Alīgarha | official_name = {{ubl|अलीगढ़|''Aligarh''}} | settlement_type = pilsēta | image_skyline = | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_size = | pushpin_map = Utarpradēša#India#Āzija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{IND}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Utarpradēša]] | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Alīgarhas apgabals]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011. gadā | population_footnotes = | population_total = 874408 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = | timezone = [[Indijas standarta laiks|IST]] | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 27 | latm = 52 | lats = 48 | latNS = N | longd = 78 | longm = 04 | longs = 48 | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 178 | website = {{URL|https://aligarh.nic.in/}} | footnotes = }} '''Alīgarha''' ({{val|hi|अलीगढ़}}; {{val|ur|علی گڑھ}}; {{val|en|Aligarh}}), vēsturiski arī '''Koila''' vai '''Kola''', ir pilsēta [[Indija]]s ziemeļos, [[Utarpradēša]]s štatā. Tā ir [[Alīgarhas apgabals|Alīgarhas apgabala]] administratīvais centrs un vienlaikus arī Alīgarhas administratīvās divīzijas galvenā pilsēta. Pilsēta atrodas rietumu Utarpradēšā [[Ganga]]s–[[Jamuna]]s starpupes reģionā, aptuveni 100–130 km uz dienvidaustrumiem no [[Deli]]. Saskaņā ar 2011. gada Indijas tautas skaitīšanas datiem Alīgarhas municipālajā teritorijā dzīvoja {{nobr|874 408}} iedzīvotāji, padarot to par vienu no nozīmīgākajām pilsētām Utarpradēšas rietumu daļā. Pilsēta ir svarīgs reģionāls izglītības, saimniecības un transporta centrs. Alīgarha īpaši pazīstama ar [[Alīgarhas Musulmaņu universitāte|Alīgarhas Musulmaņu universitāti]], kas ir viena no ievērojamākajām augstākās izglītības iestādēm Indijā. Pilsēta ir arī nozīmīgs [[metālapstrāde]]s un [[slēdzene|slēdzeņu]] ražošanas centrs, tāpēc tā bieži tiek dēvēta par “slēdzeņu pilsētu” (''City of Locks''). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{Indijas pilsētas}} {{Utarpradēšas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Indijas pilsētas]] [[Kategorija:Utarpradēšas pilsētas]] 8o1bw6nhzf1bwaff903v0i26dnfw917 0 625262 4486812 4479302 2026-06-26T09:42:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4486812 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Ivanda Spulle-Meiere | vārds_orig = | attēls = Ivanda bilde MG moreDetail x1 680x455.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Ivanda Spulle-Meiere 2024. gadā | dz_gads = 1970 | dz_mēnesis = 05 | dz_diena = 26 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jelgava|td=LAT}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latviete]] | dzimums = S | vecāki = Māris Spulle<br />Maija Spulle | brāļi = Uldis Spulle | māsas = | dzīvesbiedrs = Guntis Meiers | bērni = Gustavs | paraksts = | darba_vietas = Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte<br />Dobeles mākslas skola | akadēmiskais amats = Mehānikas un dizaina institūta pasniedzēja | alma_mater = Latvijas Mākslas akadēmija | nozare = keramika, grafika, mākslas pedagoģija | akad_amats = Mehānikas un dizaina institūta pasniedzēja | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = | grāds = mākslas maģistre (Mg.art.) }} '''Ivanda Spulle-Meiere''' (dzimusi {{dat|1970|5|26}}) ir [[Latvieši|latviešu]] [[Keramika|keramiķe]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.keramikaskarte.lv/user/82|title=IVANDA SPULLE-MEIERE {{!}} Keramikas karte|website=www.keramikaskarte.lv|access-date=2026-03-15}}</ref>, [[grafika]]s māksliniece, mākslas [[Maģistrs (grāds)|maģistre]] un pasniedzēja [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē]] (LBTU), Dobeles mākslas skolas mākslas pedagoģe. Viņas radošajā darbībā līdzās keramikai nozīmīga vieta ir grafikām, zīmējumiem un darbam ar stiklu un citiem materiāliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zz.lv/vietejas-zinas/ivandas-spulles-meieres-saulainas-noskanas-jelgavas-muzeja-ar-foto/|title=Ivandas Spulles-Meieres saulainās noskaņas Jelgavas muzejā (ar foto)|website=ZZ.lv|access-date=2026-03-10|date=2010-05-27|language=lv}}</ref> Viņas darbi regulāri izstādīti Latvijas un ārzemju izstāžu zālēs un galerijās, tai skaitā [[Jelgava|Jelgavā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/izstade-satiekas-laiks-ar-veju-un-pulksteniem/|title=Izstādē satiekas laiks ar vēju un pulksteņiem|last=Kupče|first=Marika|website=Jelgava|access-date=2026-03-10|date=2025-03-28|language=lv}}</ref> == Dzīvesgājums == Ivanda Spulle-Meiere dzimusi 1970. gada 26. maijā Jelgavā, Maijas un Māra Spulles ģimenē, kurā uzauga kopā ar brāli Uldi.<ref>Mājturības un tehnoloģiju izglītības attīstībā nozīmīgas personības. Mācībspēku biogrāfijas. Ivanda Spulle-Meiere (30. lpp). Grāmatā V.Dišlere (2025). ''Mājturības un tehnoloģiju skolotāju izglītība Jelgavā 1989-2023.'' Jelgava, 282 lpp.</ref> Beigusi [[Jelgavas 2. vidusskola|Jelgavas 2. vidusskolu]] (1985), [[Rīgas lietišķās mākslas vidusskola|Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu]] (1989), [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas Mākslas akadēmijā]] ieguvusi mākslas bakalaura grādu (1995) un mākslinieka profesionālo kvalifikāciju. Beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas [[Pēteris Martinsons|P. Martinsona]] keramikas meistardarbnīcu (1997), iegūstot mākslas maģistra grādu (1997). Strādājusi: * r/a "Latvijas keramika (1989—1990) kā keramiķe, * bērnu un jauniešu centrā ''"[[Jaunrades nams JUNDA|Junda]]"'' kā keramikas pedagoģe (1992—98), * [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LLU]] [[LBTU_Pārtikas_tehnoloģijas_fakultāte|Pārtikas Tehnoloģijas fakultātē]] kā Uztura un mājturības katedras lektore (1998—2000), * LLU [[LBTU Tehniskā fakultāte|Tehniskās fakultātes]] (TF) Izglītības un mājsaimniecības institūtā (IMI) par lektori (2000—2023), * LBTU Inženierzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultātes Mehānikas un dizaina institūtā (MDI) par pasniedzēju (no 2023), vienlaicīgi strādājusi par mākslas pedagoģi: * Dobeles mākslas skolā (kopš 1998), * RBJC Praktiskās estētikas skolā (2013—2018), * Rīgas Jauno tehniķu centra Dabaszinību skolā (2018—2023). == Profesionālā darbība == Vadījusi studiju kursus: kompozīcija, kompozīcija un krāsu mācība, [[Glezniecība|gleznošana]], formas [[dizains]], porcelāna un stikla apgleznošana, telpa un vide, [[Tēlotāja māksla|tēlotājmāksla]]. Vadījusi tālākizglītības nodarbības vizuāli plastiskās mākslas pedagogiem (2005—2022). Darbojusies kā eksperte dažādās vērtēšanas komisijās, tostarp Valsts Mājturības un mājsaimniecības olimpiādēs, studentu darbu skatēs, skolēnu zinātniski pētniecisko darbu izvērtēšanā, kā arī vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas konkursos (2003—2025). Stažējusies mākslas, pedagoģijas, dizaina, psiholoģijas, personības izaugsmes un digitālo prasmju jomās Latvijā, Lietuvā, Somijā, Ungārijā, Zviedrijā (1998—2023). Viņas radošo darbību ietekmējuši pedagogi un mākslinieki [[Valda Semane]] un [[Uldis Roga]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ntz.lv/tukuma-un-novada/galerija-durvis-tukuma-jaunas-izstades-atklasana|title=Galerijā «Durvis» Tukumā – jaunas izstādes atklāšana|website=Neatkarīgās Tukuma ziņas|access-date=2026-03-10|language=lv}}</ref> [[Attēls:UldisRoga un Ivanda Spulle-Meiere Ģ.Eliasa muzejā.jpg|thumb|Uldis Roga un Ivanda Spulle-Meiere Ģ.Eliasa muzejā 2020. gadā]] Organizējusi un kūrējusi izstādes, tostarp konferencēs "Lauku vide, izglītība un personība" (2014—2020), kā arī Latvijas Lauksaimniecības universitātē veidojusi studentu darbu ekspozīcijas un svētku noformējumus (2000—2023). Kopš 2016. gada organizē studiju programmas “Dizains un amatniecība” studentu darbu izstādes. Ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes gada balvas "Uzņēmējs nākotnei" izveidotāja (2016—2020). == Zinātniskā darbība == Pētījumi veikti mākslas pedagoģijā, par vizuālās mākslas, kompozīcijas, stikla apgleznošanas un dizaina mācīšanas metodiku personības attīstības ekoloģijas aspektā.<ref>Mācībspēku biogrāfijas. Spulle Ivanda (137.lpp.). Grāmatā K.Vārtukapteinis (Red.) (2005). ''LLU Tehniskā fakultāte:No pagātnes uz nākotni.'' Jelgava: LLU TF, 362 lpp.</ref> == Mākslinieciskā darbība == Māksliniecei ir daudzpusīgs redzesloks, viņa strādā ar dažādiem materiāliem un dažādos mākslas izteiksmes veidos, kuros radošā darbība ietver porcelāna un stikla apgleznošanu, kā arī keramikas trauku un objektu veidošanu. Viņa strādā gan ar funkcionāliem priekšmetiem, gan telpiskiem mākslas darbiem, apvieno daudzveidīgas materialitātes, tehnikas, radot grafiskus risinājumus plaknē un apjomā. Katrs darbs tiek veidots un apgleznots, īpašu uzmanību pievēršot materiāla formai, faktūrai, materialitātei, krāsu saspēlei un kompozicionālajam līdzsvaram. [[Attēls:2022 07-30 Ivanda Spulle-Meiere Izstādē Jelgavas pilī.jpg|thumb|Ivanda Spulle-Meiere savu darbu izstādē Jelgavas pilī 2024. gadā]] Līdztekus darbam keramikā māksliniece darbojas grafikā, grafiskajā dizainā, kur apvieno dažādas tehnikas un grafiskās izteiksmes līdzekļus. Viņa izpaužas lietišķā grafikā, radot grāmatu ilustrācijas, kurās raksturīga smalka stilizācija, detalizēta vizuālā valoda, estētiskās vērtības un kvalitātes. Viņas darbi gan tradicionālās grafikas tehnikās, gan tušas zīmējumos, gan porcelāna apgleznojumos nebeidz pārsteigt ar eleganti smalko līniju plastiskumu. Apvienojot tradicionālas amata prasmes ar laikmetīgu estētiku, māksliniece veido vizuāli daudzslāņainus un konceptuāli pārdomātus darbus, ar kuriem piedalās gan vietējās, gan starptautiskās izstādēs. == Dalība sabiedriskās organizācijās == * [[Latvijas Mākslinieku savienība]]s biedre (kopš 2000);<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jelgavart.lv/makslinieki/Ivanda-Spulle-Meiere|title=Mākslinieki - Jelgavas mākslinieku biedrība|website=jelgavart.lv|access-date=2026-03-15}}</ref> * Latvijas Keramikas asociācijas biedre (kopš 2015); * Jelgavas mākslinieku biedrības biedre (kopš 2010). == Personālizstādes == Nozīmīgākās personālizstādes Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā: * “Laiks. Ar vēju un pulksteņiem…” (2025);<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jvmm.lv/jaunumi/galerija/ivandas-spulles-meieres-personalizstade-laiks-ar-veju-un-pulksteniem-2/|title=Ivandas Spulles-Meieres personālizstāde “Laiks. Ar vēju un pulksteņiem…”|website=Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs|access-date=2026-03-10|date=2025-04-01|language=lv}}</ref> * “Atspīdēšana. Visu citu lietu krāsas...” (2020/2021);<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lbtu.lv/lv/raksts/2020-11-19/apskatama-tehniskas-fakultates-vieslektores-makslinieces-ivandas-spulles-meieres|title=Apskatāma Tehniskās fakultātes vieslektores, mākslinieces Ivandas Spulles-Meieres personālizstāde {{!}} LBTU|website=www.lbtu.lv|access-date=2026-03-10}}</ref> * “Ieskats uz atskatu” (kopā ar Juri Zēbergu 2015); * “Sirds. Satikšanās. Putni.” (2010); un * “Atspīdēšana. Laikmeta krāsas” galerijā “Durvis” Tukumā (2022);<ref>[https://www.facebook.com/makslasgalerijadurvis/posts/pati-m%C4%81ksliniece-ivanda-spulle-meiere-savu-person%C4%81lizst%C4%81di-atsp%C4%ABd%C4%93%C5%A1ana-laikmeta-/844209900367154/ Facebook]</ref> * Ivandas Spulles-Meieres personālizstāde „Pavasaris. Plaukstās plaukst…” (2021);<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgavastehnikums.lv/index.php/jelgavas-tehnikuma-biblioteka/ienciet-aplkot-pavasargo-izstdi-jt-bibliotk|title=Ienāciet aplūkot pavasarīgo izstādi JT bibliotēkā!|website=www.jelgavastehnikums.lv|access-date=2026-03-15|archive-date=2026-03-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20260309210450/http://www.jelgavastehnikums.lv/index.php/jelgavas-tehnikuma-biblioteka/ienciet-aplkot-pavasargo-izstdi-jt-bibliotk}}</ref> * „Tik vienkārši…vienkārši tik” Rojas Jūras zvejniecības muzejā (2018); * „Dažādi. Saīsināts. Laiks.” Jelgavas kultūras namā (2016). == Izstādes == Ar saviem darbiem (porcelāns, stikls, keramika, grafika, autortehnika) māksliniece piedalījusies vismaz 300 mākslas izstādēs, tai skaitā starptautiskās. No 1992. gada viņa regulāri piedalās mākslinieku grupu un studentu, mākslas skolas audzēkņu darbu izstādēs; darbi eksponēti Latvijā, Lietuvā, Zviedrijā, Ungārijā, Rumānijā, Honkongā, Polijā, darbi atrodas privātkolekcijās Zviedrijā, Vācijā, Norvēģijā, Japānā u.c. Nozīmīgākās izstādes: {| class="wikitable" align="center" |- ! Izstādes nosaukums !! Vieta !! Gads |- | Ivandas Spulles-Meieres grafikas, keramikas, autordarbu un Jura Zēberga fotogrāfiju izstāde “Tas ir maz, tas ir daudz…/Imants Ziedonis”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jvmm.lv/jaunumi/galerija/ivandas-spulles-meieres-grafikas-keramikas-autordarbu-un-jura-zeberga-fotografiju-izstade-tas-ir-maz-tas-ir-daudz-imants-ziedonis/|title=Ivandas Spulles-Meieres grafikas, keramikas, autordarbu un Jura Zēberga fotogrāfiju izstāde “Tas ir maz, tas ir daudz…/Imants Ziedonis”|website=Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs|access-date=2026-03-10|date=2026-02-09|language=lv}}</ref> || Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs || 2026 |- | Jelgavas mākslinieku biedrības Pavasara izstāde “Cik savādi”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jvmm.lv/jaunumi/galerija/jelgavas-makslinieku-biedribas-dalibnieku-darbu-izstade-cik-savadi-2/|title=Jelgavas mākslinieku biedrības dalībnieku darbu izstāde “Cik savādi”|website=Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs|access-date=2026-03-10|date=2025-05-08|language=lv}}</ref> || Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs || 2025 |- | Dalība LKA Latvijas Keramikas asociācijas grupu izstādēs “ATĻAUJIES VAIRĀK!” — “ATĻAUJIES riskēt un pastāstīt!”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/maksla/foto-ar-izstadi-_siguldas-devona_-atklati-keramikas-svetki-sigulda-14337472|title=Foto: Ar izstādi Siguldas devonā atklāti keramikas svētki Siguldā|website=www.diena.lv|access-date=2026-03-10}}</ref> || Siguldas Devons || 2025 |- | ''“Spring”'' || Viļņa, Lietuva || 2019-2024 |- | 17. starptautiskā mazo formu porcelāna izstādē ''“Tīra krāsa”'' || Rīgas Porcelāna muzejs || 2023 |- | 15. starptautiskā mazo formu porcelāna izstāde ''„Augi”.'' || Rīgas Porcelāna muzejs || 2021 |- | ''“Square Kvadratas”'' || Lietuva, Kauņa, mākslas galerija “Auksio pjūvis” || 2017-2020 |- | ''“36 no LV”'' Latvijas Keramikas asociācijas grupas izstāde || Rumānija, Kluža, Transilvānijas vēstures muzejs, Klužas Keramikas Biennāles ietvaros || 2019 |- | ''„36 no LV”'' Latvijas Keramikas asociācijas grupas izstāde || Ungārija, Kečkemeta || 2019 |- | 27. Starptautiskā Miniatūras izstāde ''“Sv. Kaleda nāk”'' un balva nominācijā ''"Scattered time"'', || Lietuva, Šauļi, “Laiptai" galerija || 2019 |} == Grāmatu ilustrācijas == * Vāka dizaina autore V. Dišleres grāmatai ''“Mājturības un tehnoloģiju skolotāju izglītība Jelgavā 1989-2023”''; Ilustrācijas: * M. Pranka-Jankovska ''Sabats saksofonam: Dzeja'' (2021); * A. Lurie. ''Cukura diabēts'' (2003); * ''Tu nevari mazāk būt. Dzeja.'' V. Brinza, A. Celma, L. Daugiša, B.Kārkliņa, J. Keičs, I. Lipska, G. Pūliņa, R. Urtāne, A. Zvaigzne (2016); * G. Micāne. ''Še, kur līgo priežu meži'' (1998). <!--== Ģimene == Vecāki: tēvs Māris Spulle (dz. 1943) a/s Latvijas Gāze darbinieks; māte Maija Spulle (dz. 1942) medicīnas nozares darbiniece; Vīrs: Guntis Meiers (dz. 1962) uzņēmējs, seno spēkratu entuziasts, Latvijas Antīko automobiļu kluba (AAK) un Amerikāņu auto kluba biedrs. Dēls: Gustavs (dz. 2009) Brālis: Uldis Spulle — LBTU Meža un vides zinātņu fakultātes Būvniecības un kokapstrādes institūta asociētais profesors un vadošais pētnieks, Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta (SIA MEKA) pētnieks.--> == Apbalvojumi == Par ilggadēju godprātīgu un aktīvu pedagoģisko un izstāžu darbību LLU māksliniece ir apbalvota ar atzinības rakstiem: * LLU Studentu pašpārvaldes Gada balva nominācijā ''Gada iedvesmojošākais mācībspēks'' (2014, 2015, 2020); * LLU atzinības raksti (2008, 2020); * pateicība no Jelgavas pilsētas domes par ieguldījumu svētku ''MEHATRONS'' veidošanā (2020); * Dobeles novada pašvaldības pateicība par ilggadēju darbu, augstu profesionālo meistarību un ieguldījumu bērnu un jauniešu izglītošanā (2016). == Nozīmīgāko publikāciju saraksts == * ''Sound absorption properties of the patented wood, lightweight stabilised blockboard.''<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Roziņš|first=Rihards|last2=Brencis|first2=Raitis|last3=Spulle|first3=Uldis|last4=Spulle-Meiere|first4=Ivanda|date=2024-01-22|title=Sound Absorption Properties of the Patented Wood, Lightweight Stabilised Blockboard|url=https://reference-global.com/article/10.2478/plua-2023-0015|journal=Rural Sustainability Research|language=English|volume=50|issue=345|pages=59–66|doi=10.2478/plua-2023-0015|issn=2256-0939}}</ref> Warsaw, 2023 [līdzautori: Roziņš R., Brencis R., Spulle U.]; * ''Kompozīcija un mākslas valoda.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.intereses.lv/kompozicija-un-makslas-valoda/01/00.html|title=Kompozīcija un mākslas valoda|website=www.intereses.lv|access-date=2026-03-10}}{{Novecojusi saite}}</ref> Rīga, VIAA, 2020 [līdzautore Reimandova I.]; * ''Optiskā māksla LLU mājturības — pedagoģijas specialitātes kompozīcijas un krāsu mācības programmā. ''Jelgava, 2003 [līdzautore Paulsone I.]; * ''Associative works in visual art.'' Siauliai, 2002 [līdzautore Paulsone I.]; * ''Vizuālā māksla kā process idejas, tēla, personības tapšanā un attīstībā. ''Jelgava, 2000; * ''Pamatprincipi kompozīcijas mācīšanas metodikā. ''Rēzekne, 1999; * ''Kompozīcijas pamatprincipi keramikas un porcelāna apgleznošanas metodikā. ''Jelgava, 1998. == Galerija == <gallery mode="packed"> Keramika 8.jpg | Keramika Keramika 3.jpg | Keramika Keramika 7.jpg | Keramika Grafika 18.jpg | Grafika Grafika 10.jpg | Grafika Grafika 12.jpg | Grafika Porcelāns 10.jpg | Porcelāns Porcelāns 20.jpg | Porcelāns Porcelāns 30.jpg | Porcelāns Stikls 20.jpg | Stikls Stikls 30.jpg | Stikls Stikls 50.jpg | Stikls Stikls 60.jpg | Stikls Stikls 10.jpg | Stikls </gallery> <!-- <gallery caption="Keramikas darbi"> Keramika 1.jpg Keramika 8.jpg Keramika 3.jpg Keramika 4.jpg Keramika 5.jpg Keramika 6.jpg Keramika 7.jpg </gallery> <gallery caption="Grafikas darbi"> Grafika 10.jpg Grafika 12.jpg Grafika 13.jpg Grafika 14.jpg Grafika 15.jpg Grafika 16.jpg Grafika 17.jpg Grafika 18.jpg Grafika 19.jpg </gallery> <gallery caption="Apgleznota porcelāna darbi"> Porcelāns 10.jpg Porcelāns 20.jpg Porcelāns 30.jpg Porcelāns 40.jpg </gallery> <gallery caption="Stikla darbi"> Stikls 10.jpg Stikls 20.jpg Stikls 30.jpg Stikls 40.jpg Stikls 50.jpg Stikls 60.jpg Stikls 70.jpg </gallery> --> == Atsauces == {{atsauces|2}} [[Kategorija:Jelgavā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas keramiķi]] [[Kategorija:Latvijas mākslinieki]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] {{DEFAULTSORT:Spulle-Meiere, Ivanda}} dn5bhm7mg8sfzunhn34y0lc7p1h7fbk 0 625893 4486493 4441456 2026-06-25T17:44:55Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4486493 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Gāzijābāda | official_name = {{ubl|ग़ाज़ियाबाद|''Ghaziabad''}} | settlement_type = pilsēta | image_skyline = | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_size = | pushpin_map = Utarpradēša#India#Āzija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{IND}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Utarpradēša]] | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Gāzijābādas apgabals]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 210 | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011. gadā | population_footnotes = | population_total = 1729000 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Indijas standarta laiks|IST]] | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 28 | latm = 40 | lats = 12 | latNS = N | longd = 77 | longm = 25 | longs = 12 | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 214 | website = {{URL|http://ghaziabad.nic.in/}} | footnotes = }} '''Gāzijābāda''' ({{val|hi|ग़ाज़ियाबाद}}, {{izrunā|ɣaːziːaːbaːd̪}}; {{val|en|Ghaziabad}}) ir liela pilsēta [[Indija]]s ziemeļos, [[Utarpradēša]]s štata ziemeļrietumu daļā, tieši uz austrumiem no [[Deli]]. Tā ir [[Gāzijābādas apgabals|Gāzijābādas apgabala]] administratīvais centrs un viena no nozīmīgākajām pilsētām šajā reģionā. Pilsēta ietilpst [[Indijas Nacionālās galvaspilsētas reģions|Indijas Nacionālās galvaspilsētas reģionā]] (''National Capital Region'', NCR) un ir cieši saistīta ar [[Deli metropole]]s aglomerāciju. Vēsturiski Gāzijābāda attīstījās kā Deli piepilsēta, bet mūsdienās tā ir nozīmīgs dzīvojamais, industriālais un transporta centrs [[Ziemeļindija|Ziemeļindijā]]. Gāzijābāda ir arī viens no svarīgākajiem industriālajiem un komerciālajiem centriem Utarpradēšā. Pilsētā koncentrējas ražošana, tirdzniecība, transporta infrastruktūra un pakalpojumu sektors, kas nodrošina tās būtisko lomu reģiona saimniecības attīstībā un urbanizācijas procesos. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{Indijas pilsētas}} {{Utarpradēšas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Indijas pilsētas]] [[Kategorija:Utarpradēšas pilsētas]] sgoj8we2x3wa2vxqh3g0geudvwr5hmr 0 626000 4486799 4443856 2026-06-26T09:28:12Z Baisulis 11523 noņēmu [[Kategorija:Pornoaktrises]]; pievienoju [[Kategorija:Anglijas pornoaktrises]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4486799 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Lilija Filipsa | vārds_orig = ''Lily Phillips'' | attēls = Lilija_Filipsa.png | att_izmērs = | komentārs = | dz vārds = Lilliana Deizija Filipsa | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|2001|7|23}} | dz vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Dārbišīra}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = pornoaktrise, satura veidotāja | darbības gadi = 2021—pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Lilliana "Lilija" Deizija Filipsa''' ({{val|en|Lillian (Lily) Daisy Phillips}}; dzimusi {{dat|2001|7|23}}, [[Dārbišīra]]) ir [[Briti|angļu]] [[Pornoaktieris|pornoaktrise]] un tiešsaistes satura veidotāja. Plašāku uzmanību viņa ieguva 2024. gadā pēc provokatīva satura publicēšanas platformā ''[[OnlyFans]]'', kas izraisīja plašu sabiedrības un mediju reakciju. Notikumu dokumentēja ''[[YouTube]]'' satura veidotājs Džošs Pīterss dokumentālajā filmā ''I Slept with 100 Men in One Day''. Lai gan dokumentālo materiālu atzinīgi novērtēja, Filipsa un platforma ''OnlyFans'' saņēma ievērojamu kritiku. Filipsa publiski aizstāvēja gan savu profesiju, gan šo projektu, vēlāk paziņojot par plāniem realizēt līdzīgus, vēl apjomīgākus projektus. Viņa ir sadarbojusies ar citiem digitālā satura veidotājiem, tostarp ''OnlyFans'' autori [[Bonija Blu|Boniju Blu]]. Filipsa sevi identificējusi kā feministi un kā ietekmes avotus minējusi tādas pieaugušo industrijas aktrises kā [[Railija Rīda|Railiju Rīdu]], [[Kazumi]] un [[Andžela Vaita|Andželu Vaitu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://x3mag.com/digital/2025-03/?page=38|title=X3 Magazine – March 2025|website=x3mag.com|access-date=2026-03-17}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas pornoaktrises]] ag6rm9r3vnvq9cxch9v95eo6ic0wmjy 0 626004 4486795 4443875 2026-06-26T09:27:19Z Baisulis 11523 noņēmu [[Kategorija:Pornoaktrises]]; pievienoju [[Kategorija:ASV pornoaktrises]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4486795 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Kazumi | vārds_orig = | attēls = Kazumi.png | att_izmērs = | komentārs = | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1998|2|14}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Losandželosa}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[Pornoaktieris|pornoaktrise]], satura veidotāja, influencere | darbības gadi = 2020—pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''''Kazumi''''' ({{val|en|Kazumi}}; dzimusi {{dat|1998|6|14}}, [[Losandželosa|Losandželosā]]) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] [[Pornoaktieris|pornoaktrise]] un tiešsaistes satura veidotāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/name/nm13470646/|title=Kazumi|website=www.imdb.com|access-date=2026-03-17}}</ref> Plašāku atpazīstamību viņa ieguva ar aktivitāti platformā ''[[OnlyFans]]'' un citos sociālajos tīklos, kur publicē pieaugušo saturu un interaktīvus materiālus saviem sekotājiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV pornoaktrises]] kca27q1bomh5ig9cyljlsisrg2n1j1n 4 626261 4486613 4486235 2026-06-26T03:04:40Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 statistikas atjauninājums (969 raksti) 4486613 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Statistika == <div class="cee-box cee-section"> <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursā iesniegtie raksti == {| class="sortable wikitable" |- ! Raksts !! Dalībnieks !! Tēma !! Valsts !! Lasāmā teksta garums !! Raksta garums baitos !! Wikidata ID !! No ieteikumu saraksta |- | [[Felsenreitschule]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Austrija || 2820 || 5631 || [[d:Q669783|Q669783]] || |- | [[Nacionālais kinematogrāfijas centrs (Albānija)]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Albānija || 2046 || 4354 || [[d:Q2754549|Q2754549]] || |- | [[Sergeja Paradžanova muzejs]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Armēnija || 2056 || 4627 || [[d:Q7453721|Q7453721]] || |- | [[Abdilkerims Bardakdži]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 565 || 3569 || [[d:Q318069|Q318069]] || |- | [[Adams Sīkora]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 302 || 2255 || [[d:Q81907417|Q81907417]] || |- | [[Aleksandra Marija Lara]] || {{U|Bendžamins}} || Kultūra || Rumānija || 370 || 1819 || [[d:Q65106|Q65106]] || |- | [[Aleksandrs Ņikišins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 435 || 3638 || [[d:Q89889168|Q89889168]] || |- | [[Aleksandrs Šlāgers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 370 || 2729 || [[d:Q20745286|Q20745286]] || |- | [[Amars Dedičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 425 || 2911 || [[d:Q65948595|Q65948595]] || |- | [[Amirs Hadžiahmetovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 578 || 3227 || [[d:Q22833412|Q22833412]] || |- | [[Arcjoms Levšunovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Baltkrievija || 326 || 2747 || [[d:Q122980144|Q122980144]] || |- | [[Barišs Alpers Jilmazs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Turcija || 566 || 2795 || [[d:Q107352615|Q107352615]] || |- | [[Benjamins Baumgartners]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 418 || 2450 || [[d:Q65030293|Q65030293]] || |- | [[Dalibors Dvorskis]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 346 || 2755 || [[d:Q109335919|Q109335919]] || |- | [[Daniels Vladaržs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 440 || 2722 || [[d:Q20553603|Q20553603]] || |- | [[Davids Tomāšeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 533 || 2994 || [[d:Q26837654|Q26837654]] || |- | [[Davids Zima]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 368 || 2893 || [[d:Q84312754|Q84312754]] || |- | [[Davids Špačeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 453 || 2914 || [[d:Q114350612|Q114350612]] || |- | [[Deniss Hadžikaduničs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 625 || 3427 || [[d:Q27654739|Q27654739]] || |- | [[Dmitrijs Voronkovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 420 || 3243 || [[d:Q64853164|Q64853164]] || |- | [[Dāvids Afengrūbers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 477 || 2665 || [[d:Q65948590|Q65948590]] || |- | [[Esmirs Bajraktarevičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 612 || 2735 || [[d:Q108518721|Q108518721]] || |- | [[Hariss Tabakovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 639 || 3978 || [[d:Q15257381|Q15257381]] || |- | [[Ismails Jikseks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 505 || 2521 || [[d:Q97320541|Q97320541]] || |- | [[Ivans Demidovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 353 || 2713 || [[d:Q115325153|Q115325153]] || |- | [[Jakubs Fleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 374 || 2715 || [[d:Q19601942|Q19601942]] || |- | [[Jans Drozgs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovēnija || 488 || 2407 || [[d:Q55507623|Q55507623]] || |- | [[Kirils Marčenko]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 355 || 2811 || [[d:Q56651259|Q56651259]] || |- | [[Marko Kaspers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 362 || 2670 || [[d:Q110273344|Q110273344]] || |- | [[Martins Vitīks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 362 || 2524 || [[d:Q100740623|Q100740623]] || |- | [[Matvejs Mičkovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 352 || 2757 || [[d:Q81905428|Q81905428]] || |- | [[Matūšs Sukeļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 428 || 2994 || [[d:Q47465463|Q47465463]] || |- | [[Mihals Ivans]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 362 || 2447 || [[d:Q23900477|Q23900477]] || |- | [[Mihals Sadīleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 394 || 3295 || [[d:Q28801942|Q28801942]] || |- | [[Nikola Katičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 733 || 3762 || [[d:Q27957334|Q27957334]] || |- | [[Nikola Vasiļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 559 || 2956 || [[d:Q77243490|Q77243490]] || |- | [[Pavels Šulcs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 451 || 3320 || [[d:Q60791524|Q60791524]] || |- | [[Robins Hranāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 400 || 2619 || [[d:Q107647351|Q107647351]] || |- | [[Samets Akajdins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 561 || 2976 || [[d:Q69512938|Q69512938]] || |- | [[Samuels Honzeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 340 || 2647 || [[d:Q110276609|Q110276609]] || |- | [[Samuels Takāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 416 || 2878 || [[d:Q7412745|Q7412745]] || |- | [[Tariks Muharemovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 416 || 2615 || [[d:Q106620882|Q106620882]] || |- | [[Aleksandrs Rehviašvili]] || {{U|Biafra}} || Sports || Gruzija || 993 || 4716 || [[d:Q4719930|Q4719930]] || |- | [[Amands Urķis]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 802 || 4704 || [[d:Q130425893|Q130425893]] || |- | [[Budapeštas panorāmas rats]] || {{U|Biafra}} || Arhitektūra, Kultūra || Ungārija || 252 || 2917 || [[d:Q16522986|Q16522986]] || |- | [[Deniss Krestiņins]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 948 || 5978 || [[d:Q21621734|Q21621734]] || |- | [[Dinoss Mitoglu]] || {{U|Biafra}} || Sports || Grieķija || 936 || 5572 || [[d:Q33683418|Q33683418]] || |- | [[Dženija Aksisa Eriksena]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Malta || 520 || 4393 || [[d:Q134999897|Q134999897]] || |- | [[Ernests Drezens]] || {{U|Biafra}} || Vēsture || esperanto, Krievija || 1725 || 3717 || [[d:Q20732|Q20732]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Filipa Fotopulu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Kipra || 931 || 4118 || [[d:Q55318382|Q55318382]] || |- | [[Filips Petruševs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Serbija || 2441 || 8398 || [[d:Q47468334|Q47468334]] || |- | [[Gusmans Kosanovs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Kazahstāna || 986 || 3252 || [[d:Q980353|Q980353]] || |- | [[Hugo Toms]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Igaunija || 688 || 4441 || [[d:Q117247485|Q117247485]] || |- | [[Inzera]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Baškortostāna || 698 || 3340 || [[d:Q1054889|Q1054889]] || |- | [[Jevgēņija Tarasova]] || {{U|Biafra}} || Sports || Krievija, <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 1264 || 4968 || [[d:Q198672|Q198672]] || |- | [[Kails Olmens]] || {{U|Biafra}} || Sports || Melnkalne || 1048 || 5502 || [[d:Q69798662|Q69798662]] || |- | [[Kiana Kreziu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši, Sievietes || Kosova || 565 || 3943 || [[d:Q111047840|Q111047840]] || |- | [[Krasnodaras "Lokomotiv-Kuban"]] || {{U|Biafra}} || Sports || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 978 || 3302 || [[d:Q1458596|Q1458596]] || |- | [[Kristijans Krajina]] || {{U|Biafra}} || Sports || Horvātija || 838 || 5582 || [[d:Q56434060|Q56434060]] || |- | [[Luiza Gega]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Albānija || 1659 || 5478 || [[d:Q4134683|Q4134683]] || |- | [[Mihails Šaidorovs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Kazahstāna || 941 || 3683 || [[d:Q105888976|Q105888976]] || |- | [[Mihajs Tentea]] || {{U|Biafra}} || Sports || Rumānija || 1300 || 4536 || [[d:Q49163095|Q49163095]] || |- | [[Mikajels Mikajeljans]] || {{U|Biafra}} || Sports || Armēnija || 507 || 4570 || [[d:Q28927551|Q28927551]] || |- | [[Moldovas basketbola izlase]] || {{U|Biafra}} || Sports || Moldova || 593 || 2345 || [[d:Q2548805|Q2548805]] || |- | [[Morske Oko (Polija)]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 1337 || 2516 || [[d:Q163246|Q163246]] || |- | [[Ohridas antīkais teātris]] || {{U|Biafra}} || Kultūra, Vēsture || Ziemeļmaķedonija || 1231 || 2533 || [[d:Q3180446|Q3180446]] || |- | [[Olimpiada Ivanova]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Čuvašija || 1156 || 4984 || [[d:Q464525|Q464525]] || |- | [[Omars Pajičs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 851 || 5055 || [[d:Q138976757|Q138976757]] || |- | [[Ratko Varda]] || {{U|Biafra}} || Sports || Serbu Republika, Serbija, Bosnija un Hercegovina || 1897 || 6078 || [[d:Q2569537|Q2569537]] || |- | [[Rietumu Armēnijas valdība trimdā]] || {{U|Biafra}} || Politika || Armēnija, Turcija, <span style="color:red">Rietumarmēņu valoda</span> || 1231 || 4692 || [[d:Q16372080|Q16372080]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Saloniku lidosta]] || {{U|Biafra}} || Transports || Grieķija || 693 || 2871 || [[d:Q127958|Q127958]] || |- | [[Teja Oblaka]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Slovēnija || 696 || 4168 || [[d:Q31271251|Q31271251]] || |- | [[Traiskirhenes "Lions"]] || {{U|Biafra}} || Sports || Austrija || 792 || 2851 || [[d:Q672262|Q672262]] || |- | [[Ustjkoksa]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 537 || 3062 || [[d:Q1019141|Q1019141]] || |- | [[Vitālijs Šimanskis]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Ukraina || 587 || 4200 || [[d:Q138753455|Q138753455]] || |- | [[Vladimirs Ļitvincevs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Azerbaidžāna, Krievija || 1038 || 3581 || [[d:Q56876556|Q56876556]] || |- | [[Štola]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Slovākija || 513 || 2985 || [[d:Q392550|Q392550]] || |- | [[Eiropas Kristiešu politiskā partija]] || {{U|Bumburotājs}} || Politika || Ungārija || 667 || 2158 || [[d:Q1377279|Q1377279]] || |- | [[Bion-M № 2]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Krievija || 2330 || 5775 || [[d:Q106770713|Q106770713]] || |- | [[Connecta IoT]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Turcija || 563 || 2401 || || |- | [[EagleEye]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Polija || 2204 || 4863 || [[d:Q130010219|Q130010219]] || |- | [[Elektro-L № 4]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija || 1197 || 4268 || || |- | [[Elektro-L № 5]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija || 1178 || 4419 || || |- | [[Fiagdona]] || {{U|Dainis}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 857 || 2738 || [[d:Q1192623|Q1192623]] || |- | [[Lotfi Zade]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Azerbaidžāna || 6528 || 10046 || [[d:Q92767|Q92767]] || |- | [[MICE-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Grieķija || 1924 || 4551 || [[d:Q137187248|Q137187248]] || |- | [[Progress MS-33]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 1261 || 4704 || [[d:Q136260426|Q136260426]] || |- | [[Progress MS-34]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 853 || 4696 || [[d:Q138020098|Q138020098]] || |- | [[Sollers — Naberežnije Čelni]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Krievija, <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 2535 || 5017 || [[d:Q16699372|Q16699372]] || |- | [[Steyr Automotive]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Austrija || 4018 || 6775 || [[d:Q108369886|Q108369886]] || |- | [[TAM-Europe]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Slovēnija || 4378 || 7852 || [[d:Q954900|Q954900]] || |- | [[TIMAK]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Albānija || 2521 || 4562 || [[d:Q131824419|Q131824419]] || |- | [[UASAT LEO]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ukraina || 1456 || 2573 || [[d:Q139552403|Q139552403]] || |- | [[WREN-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ungārija || 1865 || 4254 || || |- | [[Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija, Čuvašija || 4372 || 7544 || [[d:Q4508042|Q4508042]] || |- | [[Klaipēda (stacija)]] || {{U|DJ EV}} || Transports || Lietuva || 783 || 3924 || [[d:Q24992|Q24992]] || |- | [[Andrejs Karpatijs]] || {{U|Edgars2007}} || Zinātne || Slovākija || 1813 || 12621 || [[d:Q56037405|Q56037405]] || |- | [[Pēters Maģars]] || {{U|Edgars2007}} || Politika || Ungārija || 1038 || 4688 || [[d:Q124488292|Q124488292]] || |- | [[1981. gada protesti Kosovā]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Kosova || 8756 || 16535 || [[d:Q1826682|Q1826682]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Adanas slaktiņš]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || rietumarmēņu valoda, Turcija || 12844 || 24507 || [[d:Q2087792|Q2087792]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Admontas abatija]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Austrija || 4253 || 8838 || [[d:Q667615|Q667615]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Albānijas islamizācija]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Albānija, Kosova, Turcija || 29148 || 70075 || [[d:Q13044940|Q13044940]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Arala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Kazahstāna || 10322 || 19593 || [[d:Q165450|Q165450]] || |- | [[Azerbaidžānas Islāma partija]] || {{U|Egilus}} || Politika || Azerbaidžāna || 11879 || 20700 || [[d:Q2063911|Q2063911]] || |- | [[Baškortostānas Zinātņu akadēmija]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Baškortostāna || 9483 || 17948 || [[d:Q4059242|Q4059242]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Baškurdistāna]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Baškortostāna || 23631 || 44800 || [[d:Q4080196|Q4080196]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Dienvidu reģions (Malta)]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 15956 || 26963 || [[d:Q20199405|Q20199405]] || |- | [[Divdesmit hunčakistu pakāršana]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2428 || 7560 || [[d:Q7711827|Q7711827]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Dvina (Armēnija)]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Armēnija || 5698 || 10992 || [[d:Q429059|Q429059]] || |- | [[Edvīns Inglends Sen Furnjē]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9454 || 16608 || [[d:Q67622331|Q67622331]] || |- | [[Esperanto alfabēts]] || {{U|Egilus}} || Zinātne, Kultūra, Izglītība || esperanto || 4139 || 11157 || [[d:Q607188|Q607188]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Glābēja Apskaidrošanās katedrāle]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra || Ukraina || 3316 || 10161 || [[d:Q2299324|Q2299324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]] |- | [[Graciāns]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Serbija || 10759 || 16093 || [[d:Q189108|Q189108]] || |- | [[Hanna Šturma]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Vēsture || Austrija, Horvātija || 12494 || 19613 || [[d:Q1546601|Q1546601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Izdzēstie]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Vēsture || Slovēnija || 6829 || 10298 || [[d:Q3655145|Q3655145]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Katerina Handzjuka]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Sievietes || Ukraina || 3653 || 11268 || [[d:Q55974539|Q55974539]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Konstantīns X Duka]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Bulgārija, Grieķija, Turcija || 4388 || 8824 || [[d:Q41660|Q41660]] || |- | [[Kotrīna Zīle]] || {{U|Egilus}} || Sievietes, Kultūra || Lietuva || 3120 || 9108 || [[d:Q65260877|Q65260877]] || |- | [[Kūras barbe]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna, Turcija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 2626 || 5502 || [[d:Q3752256|Q3752256]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]] |- | [[Latvica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Serbija || 2530 || 6844 || [[d:Q3101351|Q3101351]] || |- | [[Lejas Prutas ezeri]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Moldova || 2668 || 5088 || [[d:Q28861917|Q28861917]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Locked Shields]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Igaunija || 1689 || 5671 || [[d:Q118874863|Q118874863]] || |- | [[Luciobarbus capito]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna, Gruzija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 2997 || 6110 || [[d:Q3838972|Q3838972]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]] |- | [[Magdolna Barnoti Foro]] || {{U|Egilus}} || Zinātne, Sievietes || Ungārija || 2405 || 7076 || [[d:Q22696606|Q22696606]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Maija Kristaļinska]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sievietes || Krievija || 6508 || 12120 || [[d:Q1982660|Q1982660]] || |- | [[Mazais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 837 || 2957 || [[d:Q61399945|Q61399945]] || |- | [[Melnā kaste (videožurnāls)]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Kultūra || Ungārija || 2917 || 6256 || [[d:Q106833252|Q106833252]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Miloslavs Skoržepa]] || {{U|Egilus}} || Izglītība, Sabiedrība || Čehija || 2752 || 7185 || [[d:Q95166155|Q95166155]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Czechia|Czechia]] |- | [[Mokenice]] || {{U|Egilus}} || Transports || Rumānija || 4402 || 8008 || [[d:Q448806|Q448806]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Mumugeita]] || {{U|Egilus}} || Politika, Sievietes || Krievija || 2989 || 6981 || [[d:Q138865183|Q138865183]] || |- | [[Musine Kokalari]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Kultūra || Albānija, Turcija || 7526 || 13846 || [[d:Q3301350|Q3301350]] || |- | [[Nardarana]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna || 2885 || 8279 || [[d:Q1965248|Q1965248]] || |- | [[Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1570 || 4280 || [[d:Q4321678|Q4321678]] || |- | [[Orlovačko ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 2357 || 6990 || [[d:Q3443249|Q3443249]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Pirogova muzejs]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Zinātne || Ukraina || 5416 || 10386 || [[d:Q4306061|Q4306061]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]] |- | [[Popova Šapka]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija, Sports || Ziemeļmaķedonija || 3911 || 7426 || [[d:Q3112563|Q3112563]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Prištinas Universitāte]] || {{U|Egilus}} || Izglītība || Kosova || 15266 || 28550 || [[d:Q29659|Q29659]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Pēters Sijārto]] || {{U|Egilus}} || Politika || Ungārija || 8734 || 19111 || [[d:Q685293|Q685293]] || |- | [[Radio Azatlyk]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || tatāri, Krimas tatāri, Baškortostāna || 3676 || 8162 || [[d:Q4452449|Q4452449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar|Tatar]] |- | [[Raumisms]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Kultūra, Izglītība || esperanto || 3629 || 5422 || [[d:Q2006558|Q2006558]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Reliģijas brīvība Armēnijā]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || Armēnija || 16135 || 22980 || [[d:Q5500739|Q5500739]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Represijas pret baltkrievu vikipēdistiem]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Izglītība || Baltkrievija || 7388 || 16733 || [[d:Q134690997|Q134690997]] || |- | [[Ričards Inglends]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9209 || 14463 || [[d:Q11000036|Q11000036]] || |- | [[Sabiha Kasimati]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Zinātne || Albānija, Turcija || 8608 || 15915 || [[d:Q9332564|Q9332564]] || |- | [[Sarajevas Universitāte]] || {{U|Egilus}} || Izglītība || Bosnija un Hercegovina || 5965 || 10105 || [[d:Q572286|Q572286]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Savienība Vidusjūrai]] || {{U|Egilus}} || Politika, Izglītība, Sabiedrība || Turcija, Horvātija, Kipra || 4598 || 11944 || [[d:Q192177|Q192177]] || |- | [[Sejfula Malešova]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Politika, Kultūra || Albānija || 8779 || 15452 || [[d:Q327216|Q327216]] || |- | [[Seši vilājeti]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2083 || 7305 || [[d:Q2800279|Q2800279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Sinite Kamani dabas parks]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bulgārija || 5887 || 12368 || [[d:Q12293812|Q12293812]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bulgaria|Bulgaria]] |- | [[Slīma]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 6669 || 11879 || [[d:Q39526|Q39526]] || |- | [[Studenčištes purvs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 6459 || 13203 || [[d:Q31360711|Q31360711]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Sveču demonstrācija]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Vēsture || Slovākija || 3770 || 6884 || [[d:Q1029489|Q1029489]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Sīkais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 808 || 2738 || [[d:Q61399946|Q61399946]] || |- | [[Sūkāla ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1350 || 3392 || [[d:Q61399929|Q61399929]] || |- | [[Tramvaju satiksme Mazirā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 3534 || 6794 || [[d:Q2632637|Q2632637]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]] |- | [[Tramvaju satiksme Navapolackā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 7220 || 11311 || [[d:Q2471102|Q2471102]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]] |- | [[Trikala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || aromūni, Grieķija || 14566 || 27444 || [[d:Q207467|Q207467]] || |- | [[Veselības problēmas Arāla jūras reģionā]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Cilvēktiesības || Kazahstāna, <span style="color:red">Uzbekistāna</span> || 3852 || 8415 || [[d:Q7257751|Q7257751]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Villijs Tokarevs]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Krievija || 7673 || 15410 || [[d:Q4459467|Q4459467]] || |- | [[Vjetrenica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bosnija un Hercegovina || 2725 || 5499 || [[d:Q2880621|Q2880621]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Voita Alberta dumpis]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Polija || 2949 || 5527 || [[d:Q1786353|Q1786353]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Zejtuna]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 18446 || 34765 || [[d:Q44392|Q44392]] || |- | [[Čuvašijas aneksija]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Čuvašija, Krievija || 4733 || 8120 || [[d:Q28667317|Q28667317]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Čuvašu mitoloģija]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija || 9773 || 13643 || [[d:Q3859454|Q3859454]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Alvīna Kazanceva-Seļezņeva]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Krievija || 1454 || 3528 || [[d:Q139409269|Q139409269]] || |- | [[Minusinskas katliene]] || {{U|Jānis U.}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3609 || 5736 || [[d:Q730295|Q730295]] || |- | [[Valentīna Karatajūte-Talimā]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Lietuva || 4730 || 7399 || [[d:Q16475317|Q16475317]] || |- | [[Adutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2747 || 4552 || [[d:Q2509638|Q2509638]] || |- | [[Akademija (Kauņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1377 || 3287 || [[d:Q2869148|Q2869148]] || |- | [[Akademija (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2134 || 3841 || [[d:Q1890290|Q1890290]] || |- | [[Akmena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 719 || 2359 || [[d:Q3501197|Q3501197]] || |- | [[Alanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3386 || [[d:Q4708295|Q4708295]] || |- | [[Alizava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1319 || 2938 || [[d:Q2220618|Q2220618]] || |- | [[Alsēdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1958 || 3681 || [[d:Q4735905|Q4735905]] || |- | [[Andronišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1300 || 2957 || [[d:Q2491485|Q2491485]] || |- | [[Antaliepte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2691 || 4465 || [[d:Q4473786|Q4473786]] || |- | [[Antašava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1392 || 2983 || [[d:Q3332369|Q3332369]] || |- | [[Anča]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 745 || 2434 || [[d:Q3491201|Q3491201]] || |- | [[Aukštadvare]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3413 || [[d:Q2667459|Q2667459]] || |- | [[Aviļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1151 || 2994 || [[d:Q12649794|Q12649794]] || |- | [[Avižieņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2870 || [[d:Q8145752|Q8145752]] || |- | [[Babti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1742 || 3483 || [[d:Q2788497|Q2788497]] || |- | [[Bagaslavišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2953 || [[d:Q2506903|Q2506903]] || |- | [[Baisogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3406 || [[d:Q2317525|Q2317525]] || |- | [[Balbierišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1775 || 3652 || [[d:Q2845251|Q2845251]] || |- | [[Balninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1250 || 2879 || [[d:Q2126478|Q2126478]] || |- | [[Barstīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1633 || 3238 || [[d:Q1810033|Q1810033]] || |- | [[Bartninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1990 || 3810 || [[d:Q2048260|Q2048260]] || |- | [[Barzdi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1275 || 2840 || [[d:Q4508627|Q4508627]] || |- | [[Bataķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1677 || 3350 || [[d:Q2692069|Q2692069]] || |- | [[Baziļoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1766 || 3476 || [[d:Q2486533|Q2486533]] || |- | [[Bezdone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1971 || 3596 || [[d:Q853452|Q853452]] || |- | [[Butrimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1898 || 3502 || [[d:Q2483374|Q2483374]] || |- | [[Darbēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3302 || [[d:Q2248234|Q2248234]] || |- | [[Daugaiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1455 || 3110 || [[d:Q2772067|Q2772067]] || |- | [[Daujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1280 || 3161 || [[d:Q3918705|Q3918705]] || |- | [[Daukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2499 || [[d:Q5227984|Q5227984]] || |- | [[Dauģīvene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 950 || 2574 || [[d:Q11148218|Q11148218]] || |- | [[Debeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1475 || 3126 || [[d:Q2519996|Q2519996]] || |- | [[Deltuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1890 || 3644 || [[d:Q3500101|Q3500101]] || |- | [[Didžoji Rieše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1070 || 2877 || [[d:Q8145676|Q8145676]] || |- | [[Dievenišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2092 || 3878 || [[d:Q1224305|Q1224305]] || |- | [[Dotnuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1409 || 2992 || [[d:Q1251216|Q1251216]] || |- | [[Dotnuvēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 672 || 2333 || [[d:Q1251220|Q1251220]] || |- | [[Dovili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3124 || [[d:Q924878|Q924878]] || |- | [[Doķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3135 || [[d:Q1921325|Q1921325]] || |- | [[Dubiņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2546 || 4385 || [[d:Q1883864|Q1883864]] || |- | [[Eiģirdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3365 || [[d:Q2188101|Q2188101]] || |- | [[Endriejava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2163 || 3876 || [[d:Q2614763|Q2614763]] || |- | [[Eržvilka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2416 || 4172 || [[d:Q2277462|Q2277462]] || |- | [[Gadūnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1121 || 2835 || [[d:Q2676835|Q2676835]] || |- | [[Gardama]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1577 || 3243 || [[d:Q3504800|Q3504800]] || |- | [[Gaure]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1616 || 3279 || [[d:Q2568876|Q2568876]] || |- | [[Gražišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1524 || 3354 || [[d:Q729603|Q729603]] || |- | [[Griņķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3424 || [[d:Q5619178|Q5619178]] || |- | [[Griškabūda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1738 || 3358 || [[d:Q935042|Q935042]] || |- | [[Gruzdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1597 || 3193 || [[d:Q2890008|Q2890008]] || |- | [[Gudeļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1171 || 2749 || [[d:Q2370026|Q2370026]] || |- | [[Gudžūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1620 || 3302 || [[d:Q3545465|Q3545465]] || |- | [[Iglišķēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 951 || 2586 || [[d:Q2355165|Q2355165]] || |- | [[Igļauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1603 || 3296 || [[d:Q304740|Q304740]] || |- | [[Janapole (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1999 || 3697 || [[d:Q2853956|Q2853956]] || |- | [[Jara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2519 || [[d:Q12023550|Q12023550]] || |- | [[Jašūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1568 || 3193 || [[d:Q3646791|Q3646791]] || |- | [[Jiesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1276 || 2914 || [[d:Q12024710|Q12024710]] || |- | [[Jodšiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1519 || 3356 || [[d:Q8145766|Q8145766]] || |- | [[Jonišķi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1220 || 2814 || [[d:Q5617046|Q5617046]] || |- | [[Josta (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 808 || 2378 || [[d:Q3488583|Q3488583]] || |- | [[Josvaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1529 || 3181 || [[d:Q1663750|Q1663750]] || |- | [[Judrēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1707 || 3362 || [[d:Q3504815|Q3504815]] || |- | [[Jūra (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1059 || 2774 || [[d:Q1332574|Q1332574]] || |- | [[Jūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2968 || [[d:Q13192307|Q13192307]] || |- | [[Jūžinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2064 || 3954 || [[d:Q2157268|Q2157268]] || |- | [[Kairi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1498 || 3127 || [[d:Q2665758|Q2665758]] || |- | [[Kalnuji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1848 || 3468 || [[d:Q16455043|Q16455043]] || |- | [[Kaltanēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1786 || 3534 || [[d:Q2318590|Q2318590]] || |- | [[Kaltinēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2027 || 3867 || [[d:Q5731422|Q5731422]] || |- | [[Kamaji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2141 || 3794 || [[d:Q1961545|Q1961545]] || |- | [[Karklēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1053 || 2612 || [[d:Q2032600|Q2032600]] || |- | [[Karmēlava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1508 || 3139 || [[d:Q1734094|Q1734094]] || |- | [[Kartena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1805 || 3471 || [[d:Q3506543|Q3506543]] || |- | [[Katīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2091 || 3873 || [[d:Q2313295|Q2313295]] || |- | [[Kačerģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1632 || 3244 || [[d:Q6381853|Q6381853]] || |- | [[Klovaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1889 || 3577 || [[d:Q5618527|Q5618527]] || |- | [[Kraķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2038 || 3660 || [[d:Q3545467|Q3545467]] || |- | [[Kražante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 903 || 2533 || [[d:Q12031458|Q12031458]] || |- | [[Kretingale]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1574 || 3245 || [[d:Q3000723|Q3000723]] || |- | [[Kreķenava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1784 || 3429 || [[d:Q2919412|Q2919412]] || |- | [[Krikliņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1007 || 2647 || [[d:Q2250308|Q2250308]] || |- | [[Krinčina]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3531 || [[d:Q304217|Q304217]] || |- | [[Kroja (Mūsas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 678 || 2269 || [[d:Q12031625|Q12031625]] || |- | [[Krone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2059 || 3674 || [[d:Q6439338|Q6439338]] || |- | [[Kropji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1506 || 3084 || [[d:Q1900425|Q1900425]] || |- | [[Krosna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1340 || 2963 || [[d:Q7476112|Q7476112]] || |- | [[Kroķalauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1402 || 3008 || [[d:Q3371498|Q3371498]] || |- | [[Kruki (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1387 || 3023 || [[d:Q3129705|Q3129705]] || |- | [[Krūki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1364 || 3041 || [[d:Q1839003|Q1839003]] || |- | [[Kuktišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3375 || [[d:Q2425657|Q2425657]] || |- | [[Kulautuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2032 || 3921 || [[d:Q2097414|Q2097414]] || |- | [[Kuprelišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1324 || 2952 || [[d:Q3068317|Q3068317]] || |- | [[Kurkļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1718 || 3405 || [[d:Q991540|Q991540]] || |- | [[Kurtuvēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2252 || 4090 || [[d:Q647876|Q647876]] || |- | [[Kuļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3522 || [[d:Q1825231|Q1825231]] || |- | [[Kuži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1228 || 2817 || [[d:Q2480740|Q2480740]] || |- | [[Kvēdarna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3271 || [[d:Q2585174|Q2585174]] || |- | [[Labanora]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1528 || 3339 || [[d:Q6466761|Q6466761]] || |- | [[Laižuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1956 || 3648 || [[d:Q3500119|Q3500119]] || |- | [[Lankesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 822 || 2391 || [[d:Q1126209|Q1126209]] || |- | [[Lapes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1354 || 2888 || [[d:Q2198670|Q2198670]] || |- | [[Lauko Soda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1089 || 2645 || [[d:Q3012196|Q3012196]] || |- | [[Leckava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1550 || 3135 || [[d:Q2265086|Q2265086]] || |- | [[Leipaliņģe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1782 || 3490 || [[d:Q2436073|Q2436073]] || |- | [[Leķēči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3245 || [[d:Q2771185|Q2771185]] || |- | [[Leļūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1816 || 3528 || [[d:Q2180691|Q2180691]] || |- | [[Leņķimi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1963 || 3643 || [[d:Q1887923|Q1887923]] || |- | [[Loķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2173 || 3850 || [[d:Q2281467|Q2281467]] || |- | [[Lukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1656 || 3326 || [[d:Q1871220|Q1871220]] || |- | [[Līduvēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1705 || 3356 || [[d:Q2796128|Q2796128]] || |- | [[Līgumi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1922 || 3621 || [[d:Q2386331|Q2386331]] || |- | [[Maišagala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1714 || 3431 || [[d:Q3494848|Q3494848]] || |- | [[Mera]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 775 || 2302 || [[d:Q3494890|Q3494890]] || |- | [[Merķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija, Lietuva || 1390 || 3271 || [[d:Q1419589|Q1419589]] || |- | [[Meškuiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1925 || 3689 || [[d:Q3221243|Q3221243]] || |- | [[Mickūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1500 || 3162 || [[d:Q2337369|Q2337369]] || |- | [[Mielaģēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1492 || 3116 || [[d:Q584733|Q584733]] || |- | [[Miežišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3754 || [[d:Q2602739|Q2602739]] || |- | [[Minija]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1596 || 3361 || [[d:Q1756535|Q1756535]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Mituva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1226 || 2881 || [[d:Q76923|Q76923]] || |- | [[Muse (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 558 || 2041 || [[d:Q670437|Q670437]] || |- | [[Musninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1570 || 3212 || [[d:Q2486211|Q2486211]] || |- | [[Naujamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1841 || 3552 || [[d:Q5247239|Q5247239]] || |- | [[Nemakšči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2237 || 4046 || [[d:Q2037259|Q2037259]] || |- | [[Nemunaite]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1761 || 3436 || [[d:Q2351318|Q2351318]] || |- | [[Nemēža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1522 || 3459 || [[d:Q1058869|Q1058869]] || |- | [[Nerimdaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 627 || 2177 || [[d:Q2638355|Q2638355]] || |- | [[Nevarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1778 || 3458 || [[d:Q2219752|Q2219752]] || |- | [[Nova (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 710 || 2201 || [[d:Q10992038|Q10992038]] || |- | [[Obele]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 846 || 2495 || [[d:Q1818720|Q1818720]] || |- | [[Onušķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2157 || 4276 || [[d:Q5247152|Q5247152]] || |- | [[Pabaiska]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1489 || 3117 || [[d:Q5732330|Q5732330]] || |- | [[Paberže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1928 || 3843 || [[d:Q5620453|Q5620453]] || |- | [[Pabirže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2068 || 3768 || [[d:Q2471043|Q2471043]] || |- | [[Pagramante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1899 || 3676 || [[d:Q2529155|Q2529155]] || |- | [[Pajūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1653 || 3404 || [[d:Q2284180|Q2284180]] || |- | [[Pakone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1855 || 3498 || [[d:Q3114656|Q3114656]] || |- | [[Paloni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 793 || 2319 || [[d:Q2166770|Q2166770]] || |- | [[Palēvene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1094 || 2851 || [[d:Q1845764|Q1845764]] || |- | [[Panemunēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3275 || [[d:Q2924771|Q2924771]] || |- | [[Panoteri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1515 || 3118 || [[d:Q1010326|Q1010326]] || |- | [[Paulavas republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 3162 || 5396 || [[d:Q2347656|Q2347656]] || |- | [[Paģiri (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3304 || [[d:Q8145528|Q8145528]] || |- | [[Paģiri (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1585 || 3490 || [[d:Q3160043|Q3160043]] || |- | [[Pašile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 964 || 2887 || [[d:Q2488773|Q2488773]] || |- | [[Pašušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 818 || 2361 || [[d:Q2356089|Q2356089]] || |- | [[Pernarava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1263 || 2864 || [[d:Q2282917|Q2282917]] || |- | [[Peršēķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 968 || 2590 || [[d:Q3500785|Q3500785]] || |- | [[Pilve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2615 || [[d:Q12045328|Q12045328]] || |- | [[Pilvišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1457 || 3201 || [[d:Q2219812|Q2219812]] || |- | [[Piķeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1403 || 3008 || [[d:Q3004498|Q3004498]] || |- | [[Plateļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2008 || 3872 || [[d:Q1028246|Q1028246]] || |- | [[Pliķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2078 || 3889 || [[d:Q2042109|Q2042109]] || |- | [[Pocūnēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1386 || 3028 || [[d:Q2106807|Q2106807]] || |- | [[Pušalota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2126 || 3789 || [[d:Q2551696|Q2551696]] || |- | [[Pīvesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1114 || 2751 || [[d:Q3500776|Q3500776]] || |- | [[Raguva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1715 || 3371 || [[d:Q2707138|Q2707138]] || |- | [[Raudone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1832 || 3424 || [[d:Q1025885|Q1025885]] || |- | [[Rimše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 945 || 2484 || [[d:Q2068196|Q2068196]] || |- | [[Rozalima]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2122 || 3769 || [[d:Q1842902|Q1842902]] || |- | [[Rudamina (Lazdiju rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2907 || [[d:Q2012305|Q2012305]] || |- | [[Rudamina (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1548 || 3380 || [[d:Q2089588|Q2089588]] || |- | [[Rukla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1499 || 3098 || [[d:Q1010331|Q1010331]] || |- | [[Salaka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2292 || 4059 || [[d:Q8145666|Q8145666]] || |- | [[Salamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1923 || 3591 || [[d:Q2582317|Q2582317]] || |- | [[Saldutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1188 || 2822 || [[d:Q7403791|Q7403791]] || |- | [[Sasnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1850 || 3519 || [[d:Q1961665|Q1961665]] || |- | [[Seiriji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1927 || 3583 || [[d:Q1811561|Q1811561]] || |- | [[Semelišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2246 || 3974 || [[d:Q2548176|Q2548176]] || |- | [[Seredža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3772 || [[d:Q3500125|Q3500125]] || |- | [[Sidabrava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1581 || 3216 || [[d:Q2378501|Q2378501]] || |- | [[Siesarte (Šešupes pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 497 || 2110 || [[d:Q12054216|Q12054216]] || |- | [[Siesarte (Šventojas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 774 || 2315 || [[d:Q12054215|Q12054215]] || |- | [[Siesiki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1939 || 3540 || [[d:Q1005527|Q1005527]] || |- | [[Sintauti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1907 || 3527 || [[d:Q2472620|Q2472620]] || |- | [[Skaistģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3381 || [[d:Q2020664|Q2020664]] || |- | [[Skapišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1702 || 3345 || [[d:Q5617664|Q5617664]] || |- | [[Smiļģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3443 || [[d:Q5245383|Q5245383]] || |- | [[Sroja]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 920 || 2570 || [[d:Q12055831|Q12055831]] || |- | [[Stasis Ģirēns]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 1873 || 3585 || [[d:Q1072577|Q1072577]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Staķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1124 || 2874 || [[d:Q2801205|Q2801205]] || |- | [[Stepons Darus]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2241 || 4256 || [[d:Q1291574|Q1291574]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Strēva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1680 || 3456 || [[d:Q3488538|Q3488538]] || |- | [[Subačus (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1463 || 3129 || [[d:Q2202098|Q2202098]] || |- | [[Sudeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 957 || 2534 || [[d:Q2089851|Q2089851]] || |- | [[Surdega]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1609 || 3256 || [[d:Q2368778|Q2368778]] || |- | [[Survilišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1370 || 3009 || [[d:Q1334853|Q1334853]] || |- | [[Svēdasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1827 || 3473 || [[d:Q5616635|Q5616635]] || |- | [[Sķiemone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 795 || 2355 || [[d:Q779235|Q779235]] || |- | [[Tatula]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1031 || 2671 || [[d:Q3500811|Q3500811]] || |- | [[Taujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1268 || 2828 || [[d:Q779914|Q779914]] || |- | [[Tauragni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2239 || 3948 || [[d:Q2337555|Q2337555]] || |- | [[Tenene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 804 || 2319 || [[d:Q12058623|Q12058623]] || |- | [[Teneņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 947 || 2599 || [[d:Q2470509|Q2470509]] || |- | [[Tirkšļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1461 || 2999 || [[d:Q3500143|Q3500143]] || |- | [[Traupe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1540 || 3114 || [[d:Q2222240|Q2222240]] || |- | [[Truskava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1154 || 2923 || [[d:Q2842356|Q2842356]] || |- | [[Trīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1628 || 3256 || [[d:Q3545473|Q3545473]] || |- | [[Turmanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1586 || 3230 || [[d:Q5731454|Q5731454]] || |- | [[Turģeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2392 || 4488 || [[d:Q9362780|Q9362780]] || |- | [[Turģeļu republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2705 || 4725 || [[d:Q9325197|Q9325197]] || |- | [[Tverečus]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1733 || 3418 || [[d:Q1853799|Q1853799]] || |- | [[Tveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2160 || 3837 || [[d:Q3500133|Q3500133]] || |- | [[Tīruļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1035 || 2587 || [[d:Q7861727|Q7861727]] || |- | [[Ubišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 824 || 2411 || [[d:Q2378647|Q2378647]] || |- | [[Upīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1913 || 3689 || [[d:Q2738350|Q2738350]] || |- | [[Užpaļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2161 || 3801 || [[d:Q2236454|Q2236454]] || |- | [[Vadakti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2023 || 3731 || [[d:Q3515772|Q3515772]] || |- | [[Vadokļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1374 || 3011 || [[d:Q2876373|Q2876373]] || |- | [[Vadžģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 982 || 2549 || [[d:Q1812412|Q1812412]] || |- | [[Vainuta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1813 || 3467 || [[d:Q3055022|Q3055022]] || |- | [[Valķininki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2855 || 4787 || [[d:Q2121733|Q2121733]] || |- | [[Vandžogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3269 || [[d:Q2875399|Q2875399]] || |- | [[Varduva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3036 || [[d:Q2352406|Q2352406]] || |- | [[Vaški]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1814 || 3435 || [[d:Q2375635|Q2375635]] || |- | [[Veiveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3339 || [[d:Q5240953|Q5240953]] || |- | [[Veivirža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 894 || 2537 || [[d:Q3500757|Q3500757]] || |- | [[Veiviržēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2311 || 4041 || [[d:Q2191590|Q2191590]] || |- | [[Verkne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1176 || 2828 || [[d:Q11879535|Q11879535]] || |- | [[Veļona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2176 || 3970 || [[d:Q161890|Q161890]] || |- | [[Vidišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1866 || 3760 || [[d:Q2014575|Q2014575]] || |- | [[Vidukle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1781 || 3450 || [[d:Q2575678|Q2575678]] || |- | [[Viečūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1353 || 3173 || [[d:Q3692821|Q3692821]] || |- | [[Viešintas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1067 || 2644 || [[d:Q2674216|Q2674216]] || |- | [[Viešvile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2356 || 4166 || [[d:Q2491275|Q2491275]] || |- | [[Virinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 641 || 2161 || [[d:Q3491483|Q3491483]] || |- | [[Virvīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1105 || 2793 || [[d:Q2507637|Q2507637]] || |- | [[Viļķīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2248 || 4110 || [[d:Q956320|Q956320]] || |- | [[Vištīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1799 || 3702 || [[d:Q1023852|Q1023852]] || |- | [[Voloka]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2104 || 3495 || [[d:Q2976558|Q2976558]] || |- | [[Vēžaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1610 || 3273 || [[d:Q949809|Q949809]] || |- | [[Vīžonas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2055 || 3726 || [[d:Q5016803|Q5016803]] || |- | [[Zapīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2640 || 4609 || [[d:Q2523980|Q2523980]] || |- | [[Zibali]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1101 || 2650 || [[d:Q975804|Q975804]] || |- | [[Zujūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1206 || 2960 || [[d:Q13194227|Q13194227]] || |- | [[Čedasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1583 || 3259 || [[d:Q2681231|Q2681231]] || |- | [[Čeķišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2099 || 3826 || [[d:Q2153886|Q2153886]] || |- | [[Ģeleži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 781 || 2309 || [[d:Q643884|Q643884]] || |- | [[Ģelvoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1412 || 3068 || [[d:Q2046850|Q2046850]] || |- | [[Ģiedraiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3619 || [[d:Q3068575|Q3068575]] || |- | [[Ģirkalne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1320 || 2956 || [[d:Q2418779|Q2418779]] || |- | [[Īlaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2429 || 4204 || [[d:Q2204282|Q2204282]] || |- | [[Ķeturvalaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1811 || 3653 || [[d:Q2323988|Q2323988]] || |- | [[Ķinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2376 || 4118 || [[d:Q2117355|Q2117355]] || |- | [[Ļoļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1546 || 3161 || [[d:Q2254488|Q2254488]] || |- | [[Ļudvinava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1933 || 3626 || [[d:Q2477587|Q2477587]] || |- | [[Šaltona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 618 || 2136 || [[d:Q3501073|Q3501073]] || |- | [[Šaukota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3041 || [[d:Q2324157|Q2324157]] || |- | [[Šaulēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1988 || 3698 || [[d:Q5618559|Q5618559]] || |- | [[Šauķēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2147 || 3826 || [[d:Q2360191|Q2360191]] || |- | [[Šaķīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1352 || 2976 || [[d:Q8082699|Q8082699]] || |- | [[Šešoļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2080 || 3758 || [[d:Q8082771|Q8082771]] || |- | [[Šeštoki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1938 || 3598 || [[d:Q391491|Q391491]] || |- | [[Šešuve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 746 || 2376 || [[d:Q2464726|Q2464726]] || |- | [[Šili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 802 || 2399 || [[d:Q9352779|Q9352779]] || |- | [[Šiluva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2527 || 4380 || [[d:Q391595|Q391595]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Šimkaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2535 || [[d:Q2243888|Q2243888]] || |- | [[Šimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2868 || 4752 || [[d:Q3517145|Q3517145]] || |- | [[Širvinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1060 || 2776 || [[d:Q391727|Q391727]] || |- | [[Šumska (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1701 || 3377 || [[d:Q5247177|Q5247177]] || |- | [[Šunski]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3431 || [[d:Q2325589|Q2325589]] || |- | [[Šušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1109 || 2762 || [[d:Q392740|Q392740]] || |- | [[Šventežere]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1559 || 3224 || [[d:Q2466123|Q2466123]] || |- | [[Švēkšna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1678 || 3273 || [[d:Q606181|Q606181]] || |- | [[Ščara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 987 || 2627 || [[d:Q1117401|Q1117401]] || |- | [[Šēta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1722 || 3341 || [[d:Q392854|Q392854]] || |- | [[Šīša]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 989 || 2640 || [[d:Q10507122|Q10507122]] || |- | [[Ūla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva, Baltkrievija || 843 || 2430 || [[d:Q2613896|Q2613896]] || |- | [[Žaiģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1096 || 2693 || [[d:Q1972915|Q1972915]] || |- | [[Žalpji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 880 || 2414 || [[d:Q2462174|Q2462174]] || |- | [[Žarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1822 || 3511 || [[d:Q2842342|Q2842342]] || |- | [[Žasļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2585 || 4305 || [[d:Q2212797|Q2212797]] || |- | [[Žeimena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1110 || 2760 || [[d:Q2662487|Q2662487]] || |- | [[Žeimji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1758 || 3351 || [[d:Q393483|Q393483]] || |- | [[Želva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1882 || 3570 || [[d:Q691679|Q691679]] || |- | [[Žemaitķieme]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1229 || 2860 || [[d:Q8083678|Q8083678]] || |- | [[Žemaiču Naumieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1643 || 3312 || [[d:Q393828|Q393828]] || |- | [[Žemoji Panemune]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1251 || 3002 || [[d:Q4398144|Q4398144]] || |- | [[Žvirgždaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 694 || 2458 || [[d:Q3117428|Q3117428]] || |- | [[Žviņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1210 || 2944 || [[d:Q2581287|Q2581287]] || |- | [[Žīgaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3148 || [[d:Q2463396|Q2463396]] || |- | [[Viljams Dunsts]] || {{U|Lapjams78}} || Kultūra, Jaunieši || Ungārija || 0 || 0 || || |- | [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 662 || 14762 || [[d:Q207538|Q207538]] || |- | [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]] || {{U|Lasks}} || Sports || Igaunija || 917 || 7466 || [[d:Q139989256|Q139989256]] || |- | [[Dara (dziedātāja)]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Bulgārija || 1165 || 6583 || [[d:Q27643209|Q27643209]] || |- | [[Dienvidslāvija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Kosova, Melnkalne, Serbija, Slovēnija, Ziemeļmaķedonija || 661 || 8473 || [[d:Q215088|Q215088]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Grieķija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Grieķija || 429 || 13898 || [[d:Q320347|Q320347]] || |- | [[Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 598 || 9414 || [[d:Q321550|Q321550]] || |- | [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Kipra || 471 || 12001 || [[d:Q245829|Q245829]] || |- | [[Maroka Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || <span style="color:red">Maroka</span> || 249 || 1578 || [[d:Q211591|Q211591]] || |- | [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Moldova || 504 || 6743 || [[d:Q507204|Q507204]] || |- | [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Rumānija || 481 || 9413 || [[d:Q548988|Q548988]] || |- | [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija || 538 || 7533 || [[d:Q390580|Q390580]] || |- | [[Serbija un Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija, Melnkalne || 644 || 2913 || [[d:Q332608|Q332608]] || |- | [[Silvesters Belts]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Lietuva || 1453 || 11501 || [[d:Q124516154|Q124516154]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Turcija || 471 || 10203 || [[d:Q723570|Q723570]] || |- | [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Ungārija || 569 || 6585 || [[d:Q430295|Q430295]] || |- | [[Alma Adamkiene]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Lietuva || 2045 || 7129 || [[d:Q459263|Q459263]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]] |- | [[Anne Veski]] || {{U|MC2013}} || Sievietes, Kultūra || Igaunija || 4606 || 9199 || [[d:Q450134|Q450134]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]] |- | [[Emine Džaparova]] || {{U|MC2013}} || Politika, Sievietes || Krimas tatāri, Ukraina || 3441 || 12080 || [[d:Q25442402|Q25442402]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]] |- | [[Lilija Šteinšneidere]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Ungārija || 4405 || 10866 || [[d:Q274014|Q274014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Marija Bjelikova]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Slovākija || 2406 || 8702 || [[d:Q85418960|Q85418960]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Marija Lange]] || {{U|MC2013}} || Vēsture, Sievietes || Austrija || 11393 || 31935 || [[d:Q1897401|Q1897401]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Nazarijs Jaremčuks]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 8672 || 24059 || [[d:Q2453311|Q2453311]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended list/Music|Ukraine/Extended list/Music]] |- | [[Staņislava Nikodima]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Polija || 3463 || 9458 || [[d:Q92846557|Q92846557]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 13235 || 46002 || [[d:Q111195238|Q111195238]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Viktorija Amelina]] || {{U|MC2013}} || Kultūra, Sievietes || Ukraina || 4439 || 17035 || [[d:Q21683191|Q21683191]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]] |- | [[Žuža Ferge]] || {{U|MC2013}} || Sabiedrība, Sievietes || Ungārija || 2791 || 7036 || [[d:Q1000622|Q1000622]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Austrumeiropas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || starptautiski, Krievija, Ukraina || 3758 || 5873 || [[d:Q12672014|Q12672014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Dušans Jurkovičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Slovākija || 2834 || 6997 || [[d:Q1268173|Q1268173]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Emīls Gorovecs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Ukraina || 3901 || 6827 || [[d:Q4144802|Q4144802]] || |- | [[Erevānas Vēstures muzejs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Armēnija || 857 || 2693 || [[d:Q8052580|Q8052580]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Flora Brovina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Politika, Sievietes || Kosova || 1815 || 5421 || [[d:Q5460279|Q5460279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Gevgelijas dzelzceļa stacija]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Ziemeļmaķedonija || 2960 || 6964 || [[d:Q20923887|Q20923887]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Hadži Lojo]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1808 || 4471 || [[d:Q16088333|Q16088333]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Hanzas tornis]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Polija || 1309 || 3475 || [[d:Q16841056|Q16841056]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Hunzahas kauja]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1953 || 4259 || [[d:Q4871428|Q4871428]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]] |- | [[INIMA]] || {{U|Meistars Joda}} || Izglītība, Zinātne || Albānija || 1268 || 3761 || [[d:Q5972324|Q5972324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Ireks Zaripovs]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Baškortostāna || 2964 || 9182 || [[d:Q1672450|Q1672450]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Islāms Igaunijā]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība || Igaunija || 2323 || 6397 || [[d:Q1370904|Q1370904]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]] |- | [[Karniolas prīmula]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1181 || 3277 || [[d:Q1786314|Q1786314]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Katerina Vitale]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture, Sievietes || Malta || 1425 || 5533 || [[d:Q27571800|Q27571800]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]] |- | [[Kristina Seredina]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Krievija || 1358 || 4926 || [[d:Q44155470|Q44155470]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Larnakas Armēņu skola]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Politika || Kipra, rietumarmēņu valoda || 1494 || 3251 || [[d:Q6489688|Q6489688]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Lācarakijas]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Grieķija || 1120 || 2715 || [[d:Q3220047|Q3220047]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Mihails Bronšteins]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || esperanto || 1753 || 5526 || [[d:Q3890297|Q3890297]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Mina Karadžiča]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Serbija, Austrija || 2758 || 6699 || [[d:Q12286799|Q12286799]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]] |- | [[Moldovas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Moldova || 2771 || 5516 || [[d:Q1551510|Q1551510]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Racka]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Ungārija || 1450 || 3354 || [[d:Q139939|Q139939]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Rumānijas tatāri]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Rumānija || 4461 || 8746 || [[d:Q4170775|Q4170775]] || |- | [[Sara Nazarbajeva]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika, Sievietes || Kazahstāna || 1150 || 4613 || [[d:Q2667651|Q2667651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Daba un ģeogrāfija || Slovēnija, Horvātija, Serbija || 5490 || 10986 || [[d:Q15102440|Q15102440]] || |- | [[Tatarstānas karogs]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 1151 || 3227 || [[d:Q462498|Q462498]] || |- | [[Tisza (partija)]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || Ungārija || 1323 || 3318 || [[d:Q125418097|Q125418097]] || |- | [[Vera Kuzmina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Čuvašija, Krievija || 7748 || 13771 || [[d:Q4245383|Q4245383]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Vlado Miloševičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 1941 || 5112 || [[d:Q3561925|Q3561925]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 3328 || 4815 || [[d:Q124697775|Q124697775]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Zagrebas Botāniskais dārzs]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2488 || 4954 || [[d:Q894661|Q894661]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Ūte Boka]] || {{U|Meistars Joda}} || Sievietes || Austrija || 3150 || 5822 || [[d:Q89137|Q89137]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]] |- | [[Arsenaļna (Kijivas metro)]] || {{U|Papuass}} || Transports || Ukraina || 3758 || 5819 || [[d:Q1875185|Q1875185]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]] |- | [[Biedronka]] || {{U|Papuass}} || Saimniecība || Polija || 1730 || 8187 || [[d:Q857182|Q857182]] || |- | [[Marsašloka]] || {{U|Papuass}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 8610 || 18119 || [[d:Q781921|Q781921]] || |- | [[Abu Musa]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Irāna</span> || 391 || 810 || [[d:Q167217|Q167217]] || |- | [[Alberts Sļivkins]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija || 1067 || 2047 || [[d:Q97314439|Q97314439]] || |- | [[Aleksejs Čurins]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 867 || 1568 || [[d:Q47008432|Q47008432]] || |- | [[Dāvids Guncadze]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Gruzija || 923 || 1602 || [[d:Q16640794|Q16640794]] || |- | [[Jakovs Juzefovičs]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Baltkrievija || 982 || 1663 || [[d:Q541246|Q541246]] || |- | [[Kapustinjaras poligons]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 615 || 1282 || [[d:Q753201|Q753201]] || |- | [[Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Igaunija, Lietuva, Polija, Rumānija || 7718 || 12268 || [[d:Q125217421|Q125217421]] || |- | [[Kristians Rakovskis]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija, Bulgārija || 1111 || 1876 || [[d:Q350857|Q350857]] || |- | [[Leonīds Krasins]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija || 337 || 878 || [[d:Q373421|Q373421]] || |- | [[Maksis Trakmans]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Igaunija || 1475 || 2278 || [[d:Q6352164|Q6352164]] || |- | [[Nikolajs Jansons]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija, Igaunija || 1674 || 2299 || [[d:Q2031737|Q2031737]] || |- | [[Oskars Kallass]] || {{U|Pirags}} || Kultūra, Valodniecība || Igaunija || 1990 || 3349 || [[d:Q672301|Q672301]] || |- | [[Suraža (Baltkrievija)]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 1070 || 3178 || [[d:Q2471115|Q2471115]] || |- | [[Vaclavs Vorovskis]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija, Polija || 382 || 857 || [[d:Q1365246|Q1365246]] || |- | [[Vasilijs Novickis]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 681 || 1298 || [[d:Q4322835|Q4322835]] || |- | [[Veļiža]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1090 || 3727 || [[d:Q132960|Q132960]] || |- | [[Zarembas]] || {{U|Pirags}} || Vēsture || Polija, Lietuva || 1350 || 1648 || [[d:Q4187174|Q4187174]] || |- | [[Slavofīli]] || {{U|Piraɡs}} || Vēsture || Krievija || 631 || 1001 || [[d:Q46699|Q46699]] || |- | [[Karaļauču pils]] || {{U|Ri4ardsons}} || Vēsture || Krievija || 6592 || 13624 || [[d:Q571409|Q571409]] || |- | [[Dievmātes iela (Ščecina)]] || {{U|Szczecinolog}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 751 || 2780 || [[d:Q124038401|Q124038401]] || |- | [[2025. gada Piedņestras Augstākās Padomes vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Moldova || 3098 || 10931 || [[d:Q135436379|Q135436379]] || |- | [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 7470 || 24536 || [[d:Q125627220|Q125627220]] || |- | [[Albulena Hadžiu]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Kosova || 2930 || 12324 || [[d:Q13036897|Q13036897]] || |- | [[Albānijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Albānija || 2926 || 11502 || [[d:Q1135960|Q1135960]] || |- | [[Armēnijas Nacionālā asambleja]] || {{U|Tankists}} || Politika || Armēnija || 2173 || 8332 || [[d:Q1337463|Q1337463]] || |- | [[Balkānu virtuve]] || {{U|Tankists}} || Kultūra || starptautiski || 3563 || 11312 || [[d:Q805060|Q805060]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Baškortostānas Republikas vadītājs]] || {{U|Tankists}} || Politika || Baškortostāna || 4776 || 11119 || [[d:Q3555636|Q3555636]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas dinārs]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1422 || 5318 || [[d:Q2538687|Q2538687]] || |- | [[Grieķijas Komunistiskā partija]] || {{U|Tankists}} || Politika || Grieķija || 1452 || 11476 || [[d:Q192406|Q192406]] || |- | [[Horvātijas Esperanto līga]] || {{U|Tankists}} || Kultūra || esperanto || 298 || 931 || [[d:Q12350890|Q12350890]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Huši]] || {{U|Tankists}} || Daba un ģeogrāfija || Rumānija || 212 || 2334 || [[d:Q390162|Q390162]] || |- | [[Iloka]] || {{U|Tankists}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 479 || 3051 || [[d:Q5882|Q5882]] || |- | [[Kazahstānas vācieši]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Kazahstāna || 842 || 2358 || [[d:Q375785|Q375785]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Krievu nacionālā vienotība (2000)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Krievija || 3093 || 11935 || [[d:Q714860|Q714860]] || |- | [[Krievu partija (Serbija)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Serbija || 1701 || 6639 || [[d:Q16089348|Q16089348]] || |- | [[Maltas Policijas spēki]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Malta || 1516 || 7281 || [[d:Q2413538|Q2413538]] || |- | [[Melnkalnes kampaņa]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Melnkalne || 7978 || 12343 || [[d:Q1402894|Q1402894]] || |- | [[Miša Krosa]] || {{U|Tankists}} || Sievietes || Polija || 1081 || 5123 || [[d:Q18808555|Q18808555]] || |- | [[Mops djadja Pjos]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Ukraina || 2544 || 9255 || [[d:Q124771332|Q124771332]] || |- | [[Murska Sobota]] || {{U|Tankists}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1014 || 4361 || [[d:Q15899|Q15899]] || |- | [[Serbu Republikas dinārs]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Saimniecība || Serbu Republika || 1851 || 4988 || [[d:Q2555236|Q2555236]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Slēptie armēņi]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība, Politika || Turcija, rietumarmēņu valoda || 1039 || 6154 || [[d:Q5190784|Q5190784]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Tatarstānas ģerbonis]] || {{U|Tankists}} || Kultūra, Politika, Sabiedrība || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 1470 || 4033 || [[d:Q462479|Q462479]] || |- | [[Tatjana Zaļevska]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Moldova || 4554 || 10815 || [[d:Q138493855|Q138493855]] || |- | [[Ukrainas PSR Augstākā Padome]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Politika || Ukraina || 6790 || 15370 || [[d:Q4109075|Q4109075]] || |- | [[Ungāri Slovākijā]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Slovākija || 528 || 2337 || [[d:Q602700|Q602700]] || |- | [[Ungārijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 1477 || 5287 || [[d:Q648716|Q648716]] || |- | [[Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 3255 || 11184 || [[d:Q16156196|Q16156196]] || |- | [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ziemeļmaķedonija || 1921 || 5375 || [[d:Q1776220|Q1776220]] || |- | [[Österreich (laikraksts)]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Austrija || 1506 || 8051 || [[d:Q298667|Q298667]] || |- | [[Čečenijas karogs]] || {{U|Tankists}} || Politika, Kultūra || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1409 || 3830 || [[d:Q609337|Q609337]] || |- | [[Čuvašijas Republikas vadītājs]] || {{U|Tankists}} || Politika || Čuvašija || 2549 || 7767 || [[d:Q16911984|Q16911984]] || |- | [[Aleksandrs Suhovo-Kobiļins]] || {{U|Teatrālis}} || Kultūra || Krievija || 2311 || 4362 || [[d:Q2640236|Q2640236]] || |- | [[Staņislavs Ignācijs Vitkēvičs]] || {{U|Teatrālis}} || Kultūra || Polija || 2487 || 4466 || [[d:Q381238|Q381238]] || |- | [[Aleksandra Kornhauzere Freizere]] || {{U|Treisijs}} || Zinātne, Sievietes || Slovēnija || 1117 || 2785 || [[d:Q11015464|Q11015464]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Armēņu mitoloģija]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sabiedrība || Armēnija || 11112 || 13440 || [[d:Q684411|Q684411]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]] |- | [[Azovas karagājieni]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Militārisms || Krievija, <span style="color:red">Donas reģions</span> || 1399 || 2697 || [[d:Q1763834|Q1763834]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Don region|Don region]] |- | [[Banina]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Azerbaidžāna || 7215 || 10750 || [[d:Q2028727|Q2028727]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra, Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 798 || 3225 || [[d:Q135271|Q135271]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]] |- | [[Ceija Stojka]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes, Cilvēktiesības || Austrija, čigāni || 1291 || 3341 || [[d:Q546337|Q546337]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Roma|Roma]] |- | [[Cilvēktiesības Krievijā]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības || Krievija || 10887 || 17820 || [[d:Q953879|Q953879]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Danela Arsovska]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Ziemeļmaķedonija || 1084 || 3033 || [[d:Q104847128|Q104847128]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]] |- | [[Dubesari]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Moldova || 925 || 3279 || [[d:Q688654|Q688654]] || |- | [[Dunganu valoda]] || {{U|Treisijs}} || Valodniecība || Kazahstāna, <span style="color:red">Kirgizstāna</span> || 1030 || 2374 || [[d:Q33050|Q33050]] || |- | [[Erzju valodas diena]] || {{U|Treisijs}} || Valodniecība, Kultūra || erzji, Krievija || 1451 || 2745 || [[d:Q25687413|Q25687413]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Erzya|Erzya]] |- | [[Esperantists]] || {{U|Treisijs}} || Sabiedrība || esperanto || 1410 || 1757 || [[d:Q860918|Q860918]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]] |- | [[Futbols Albānijā]] || {{U|Treisijs}} || Sports || Albānija || 16935 || 23725 || [[d:Q2755449|Q2755449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]] |- | [[Guzala Sitdikova]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Baškortostāna, Krievija || 6582 || 11228 || [[d:Q2004200|Q2004200]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Hamīda slaktiņi]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības, Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 5944 || 9071 || [[d:Q2092950|Q2092950]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]] |- | [[Horvātu virtuve]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Horvātija || 5248 || 7102 || [[d:Q1789628|Q1789628]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]] |- | [[Iftārs]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || starptautiski || 934 || 1456 || [[d:Q577401|Q577401]] || |- | [[Islāma revolūcijas sargu korpuss]] || {{U|Treisijs}} || Militārisms || <span style="color:red">Irāna</span> || 5406 || 7120 || [[d:Q271110|Q271110]] || |- | [[Jevgeņijs Rodionovs]] || {{U|Treisijs}} || Militārisms, Jaunieši || Krievijas ziemeļrietumu reģions, Krievija || 6952 || 9970 || [[d:Q977234|Q977234]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North-West Region of Russia|North-West Region of Russia]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Jurajs Jānošīks]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Slovākija || 1261 || 2949 || [[d:Q706268|Q706268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]] |- | [[Karavijas Universitāte]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || <span style="color:red">Maroka</span> || 1094 || 2751 || [[d:Q378014|Q378014]] || |- | [[Kasima haniste]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 6376 || 8578 || [[d:Q836169|Q836169]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar|Tatar]] |- | [[Kavadarci]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 932 || 3138 || [[d:Q158088|Q158088]] || |- | [[Keloba]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Tadžikistāna</span> || 785 || 2880 || [[d:Q132043|Q132043]] || |- | [[Kenesa]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra || karaīmi || 1311 || 1862 || [[d:Q1738742|Q1738742]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Karaites|Crimean Karaites]] |- | [[Kirgizstānas soms]] || {{U|Treisijs}} || Saimniecība || <span style="color:red">Kirgizstāna</span> || 1063 || 2575 || [[d:Q35881|Q35881]] || |- | [[Kičeva]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 785 || 3076 || [[d:Q158079|Q158079]] || |- | [[Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || Kosova || 1236 || 1834 || [[d:Q116376|Q116376]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]] |- | [[Kočani]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 784 || 3060 || [[d:Q214344|Q214344]] || |- | [[Krakovas Ziemassvētku silītes]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Polija || 1100 || 1671 || [[d:Q1544331|Q1544331]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]] |- | [[Krimas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Ukraina, <span style="color:red">Krima</span> || 11723 || 17366 || [[d:Q2629621|Q2629621]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Labinkira]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, <span style="color:red">Saha</span> || 1461 || 3370 || [[d:Q905981|Q905981]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Sakha|Sakha]] |- | [[Lejaslauzica]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || sorbi, Polija || 945 || 1607 || [[d:Q148689|Q148689]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Sorbian|Sorbian]] |- | [[Lidija Kulikovska]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Moldova || 748 || 2148 || [[d:Q46994515|Q46994515]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Maltas parlaments]] || {{U|Treisijs}} || Politika || Malta || 2546 || 4131 || [[d:Q1817866|Q1817866]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]] |- | [[Marghilona]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Uzbekistāna</span> || 846 || 3033 || [[d:Q261076|Q261076]] || |- | [[Medības ar plēsējputniem]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || starptautiski || 842 || 1397 || [[d:Q211011|Q211011]] || |- | [[Merle Jēgere]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || veru valoda, Igaunija || 750 || 2484 || [[d:Q3744888|Q3744888]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Võro|Võro]] |- | [[Milena Rudnicka]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes, Cilvēktiesības || Ukraina || 1140 || 2674 || [[d:Q11781202|Q11781202]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Pandžakenta]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Tadžikistāna</span> || 996 || 3179 || [[d:Q630805|Q630805]] || |- | [[Ralfs Bakši]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || krimčaki || 1266 || 2854 || [[d:Q315441|Q315441]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Krymchaks|Krymchaks]] |- | [[Registāns]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra || <span style="color:red">Uzbekistāna</span> || 1062 || 1526 || [[d:Q1373583|Q1373583]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Uzbekistan|Uzbekistan]] |- | [[Saviri]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 5367 || 7773 || [[d:Q370957|Q370957]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]] |- | [[Sevila Šajde]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Rumānija || 901 || 3984 || [[d:Q21095868|Q21095868]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]] |- | [[Sievietes senajā Spartā]] || {{U|Treisijs}} || Sievietes, Vēsture || Grieķija || 3215 || 4215 || [[d:Q8031512|Q8031512]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]] |- | [[Slava (tradīcija)]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Serbija || 1374 || 3206 || [[d:Q1474942|Q1474942]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]] |- | [[Stečaki]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne || 6775 || 14295 || [[d:Q63724|Q63724]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Montenegro|Montenegro]] |- | [[Tadžikistānas ģerbonis]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || <span style="color:red">Tadžikistāna</span> || 853 || 2064 || [[d:Q209816|Q209816]] || |- | [[Terēze Brunsvika]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība, Sievietes || Ungārija || 1152 || 2650 || [[d:Q461600|Q461600]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]] |- | [[Tokmoka]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || <span style="color:red">Kirgizstāna</span> || 906 || 3160 || [[d:Q854333|Q854333]] || |- | [[Tomīra]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sievietes || Kazahstāna || 6387 || 9704 || [[d:Q464777|Q464777]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Ungeni]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Moldova || 850 || 3007 || [[d:Q858713|Q858713]] || |- | [[Uzbekistānas himna]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || <span style="color:red">Uzbekistāna</span> || 865 || 1781 || [[d:Q120143|Q120143]] || |- | [[Voskopoja]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Albānija, aromūni || 1317 || 3680 || [[d:Q757298|Q757298]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Aromanian|Aromanian]] |- | [[Čečenijas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 16667 || 21506 || [[d:Q2355855|Q2355855]] || |- | [[Beloslava Krasteva]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Bulgārija || 1208 || 3806 || [[d:Q71319497|Q71319497]] || |- | [[Ivana Hreščaka]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Slovēnija || 1175 || 3190 || [[d:Q28479686|Q28479686]] || |- | [[Jaceks Tomčaks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1557 || 4618 || [[d:Q195296|Q195296]] || |- | [[Jurijs Vovks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 1352 || 3801 || [[d:Q2405566|Q2405566]] || |- | [[Luka Paičadze]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Gruzija || 1174 || 3864 || [[d:Q27529122|Q27529122]] || |- | [[Romans Degtjarevs]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 800 || 3056 || [[d:Q118149716|Q118149716]] || |- | [[Vojcehs Moranda]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1379 || 4094 || [[d:Q4302345|Q4302345]] || |- | [[Viasat Explore]] || {{U|ViasatWorldLTD}} || Kultūra || starptautiski || 847 || 1170 || [[d:Q737263|Q737263]] || |- | [[Viasat History]] || {{U|ViasatWorldLTD}} || Kultūra || starptautiski || 402 || 1334 || [[d:Q855707|Q855707]] || |- | [[17. oktobra savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 743 || 1188 || [[d:Q1470891|Q1470891]] || |- | [[1918. gada Krievijas PFSR Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4628 || 5613 || [[d:Q2465592|Q2465592]] || |- | [[2. Viskrievijas padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2906 || 3480 || [[d:Q4041050|Q4041050]] || |- | [[290127 Linakostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 289 || 475 || [[d:Q20630703|Q20630703]] || |- | [[Abhāzu-adigu valodas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Gruzija || 1280 || 1793 || [[d:Q33852|Q33852]] || |- | [[Aferdita Tuša]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Albānija || 1116 || 2746 || [[d:Q11684574|Q11684574]] || |- | [[AI-20]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Krievija || 1802 || 2605 || [[d:Q3507563|Q3507563]] || |- | [[Alapajevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 768 || 2573 || [[d:Q103212|Q103212]] || |- | [[Aleksandrovska-Sahaļinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2627 || 5200 || [[d:Q103406|Q103406]] || |- | [[Aleksandrs Dubrovins]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1360 || 2787 || [[d:Q572790|Q572790]] || |- | [[Aleksejs Pisemskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 885 || 2650 || [[d:Q470371|Q470371]] || |- | [[Alenka Bratušeka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Slovēnija || 2065 || 5377 || [[d:Q3739767|Q3739767]] || |- | [[An-12]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 4755 || 7074 || [[d:Q271559|Q271559]] || |- | [[An-132]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 5012 || 8200 || [[d:Q21129913|Q21129913]] || |- | [[An-32]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 6853 || 9240 || [[d:Q579939|Q579939]] || |- | [[Anatolijas kalniene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Turcija || 1435 || 1958 || [[d:Q1046643|Q1046643]] || |- | [[Andrijs Jacenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 762 || 2586 || [[d:Q132777946|Q132777946]] || |- | [[Androniks III Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1219 || 2990 || [[d:Q37063|Q37063]] || |- | [[Antons Vaino]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija, Krievija || 1820 || 5093 || [[d:Q3739455|Q3739455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Antu savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1582 || 2849 || [[d:Q12078737|Q12078737]] || |- | [[Aramiļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 780 || 2579 || [[d:Q103694|Q103694]] || |- | [[Arābu Ziemeļāfrikas iekarošana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || <span style="color:red">Maroka</span> || 16436 || 21892 || [[d:Q925960|Q925960]] || |- | [[Asbesta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 727 || 2504 || [[d:Q104059|Q104059]] || |- | [[Augstā tiesu un prokuratūras padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1059 || 1365 || [[d:Q12749811|Q12749811]] || |- | [[Augšsilēzija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija, Vēsture || Čehija, Polija || 4233 || 6352 || [[d:Q81011|Q81011]] || |- | [[Austrijas ekonomikas skola]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Austrija || 10775 || 16026 || [[d:Q203411|Q203411]] || |- | [[Austrijas Silēzija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Austrija, Čehija, Polija || 3570 || 5215 || [[d:Q298874|Q298874]] || |- | [[Azerbaidžāņu tēja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Saimniecība || Azerbaidžāna || 3460 || 5360 || [[d:Q4058273|Q4058273]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]] |- | [[Aņiva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1510 || 2884 || [[d:Q103652|Q103652]] || |- | [[Baltkrievijas Republikas prezidenta pārvaldības akadēmija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Baltkrievija || 522 || 1951 || [[d:Q2005698|Q2005698]] || |- | [[Baltkrievijas Valsts ekonomikas universitāte]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Baltkrievija || 650 || 1987 || [[d:Q2628140|Q2628140]] || |- | [[Behidže Borana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Turcija || 2833 || 4984 || [[d:Q2377908|Q2377908]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Turkey|Turkey]] |- | [[Bekeja orda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna, Krievija || 3956 || 5437 || [[d:Q129799|Q129799]] || |- | [[Belisārijs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3178 || 4896 || [[d:Q174943|Q174943]] || |- | [[Berjozovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1570 || 4102 || [[d:Q105023|Q105023]] || |- | [[Bizantijas ikonoklasms]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4529 || 5966 || [[d:Q1018769|Q1018769]] || |- | [[Bogdanoviča]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 741 || 2549 || [[d:Q105223|Q105223]] || |- | [[Bonnas pilnvaras]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1088 || 1472 || [[d:Q133318658|Q133318658]] || |- | [[Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība, Valodniecība || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Serbija || 11545 || 16501 || [[d:Q221190|Q221190]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Augstais pārstāvis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1188 || 1513 || [[d:Q470446|Q470446]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Cilvēktiesību palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1195 || 1588 || [[d:Q5937423|Q5937423]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 3406 || 5045 || [[d:Q3443391|Q3443391]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1013 || 1473 || [[d:Q3651269|Q3651269]] || |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1241 || 1601 || [[d:Q2989753|Q2989753]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1352 || 2073 || [[d:Q1291601|Q1291601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1274 || 1834 || [[d:Q5176455|Q5176455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1131 || 1590 || [[d:Q16020744|Q16020744]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1337 || 2027 || [[d:Q2604031|Q2604031]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas politika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 6907 || 11398 || [[d:Q1154049|Q1154049]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Prezidentūras priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1027 || 1440 || [[d:Q848335|Q848335]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1369 || 1916 || [[d:Q320268|Q320268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Tautu palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1362 || 1814 || [[d:Q2718547|Q2718547]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Bosnijas un Hercegovinas Valsts tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1319 || 1706 || [[d:Q113567|Q113567]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]] |- | [[Boļševiku iebrukums Azerbaidžānā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 6635 || 10346 || [[d:Q4075910|Q4075910]] || |- | [[Brigite Bīrleine]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Austrija || 2433 || 5311 || [[d:Q916162|Q916162]] || |- | [[Centrālais melnzemes apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2460 || 3807 || [[d:Q14324673|Q14324673]] || |- | [[Ceturtā Valsts dome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 886 || 1347 || [[d:Q4146576|Q4146576]] || |- | [[Darvazi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība || <span style="color:red">Tadžikistāna</span> || 1270 || 2306 || [[d:Q4155022|Q4155022]] || |- | [[Degtjarska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 680 || 2466 || [[d:Q105425|Q105425]] || |- | [[Dienvidkrimas osmaņu iekarošana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 3097 || 4044 || [[d:Q18409651|Q18409651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Dienvidsahalīnas okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3080 || 4113 || [[d:Q22082249|Q22082249]] || |- | [[Dimas Jakovļeva likums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības || Krievija || 6483 || 9121 || [[d:Q1963876|Q1963876]] || |- | [[Doneckas apgabala okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 2720 || 3933 || [[d:Q111748056|Q111748056]] || |- | [[Doļinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1454 || 2829 || [[d:Q135406|Q135406]] || |- | [[Dzhidi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība || <span style="color:red">Irāna</span> || 1387 || 2482 || [[d:Q33367|Q33367]] || |- | [[Džafars Piševari]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Azerbaidžāna, <span style="color:red">Irāna</span> || 3898 || 8114 || [[d:Q781911|Q781911]] || |- | [[Džezīras tuksnesis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Turcija || 2305 || 3077 || [[d:Q311819|Q311819]] || |- | [[Erceņģeļa Mihaila krievu tautas savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2690 || 3776 || [[d:Q3918597|Q3918597]] || |- | [[Esperanto un ido salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Kultūra || esperanto || 10985 || 14366 || [[d:Q2190067|Q2190067]] || |- | [[Ferizaja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Kosova || 1590 || 3914 || [[d:Q738901|Q738901]] || |- | [[Fjodors Sologubs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 1004 || 2658 || [[d:Q380728|Q380728]] || |- | [[Gazi Mulla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 911 || 1453 || [[d:Q2343038|Q2343038]] || |- | [[Genrihs Jagoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1765 || 3331 || [[d:Q141869|Q141869]] || |- | [[Gotu karš (535—554)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Horvātija || 2711 || 4554 || [[d:Q477973|Q477973]] || |- | [[Gruzijas parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 23600 || 30635 || [[d:Q1417210|Q1417210]] || |- | [[Gubaha]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 443 || 1514 || [[d:Q134670|Q134670]] || |- | [[Hamzat-beks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1001 || 2354 || [[d:Q2737419|Q2737419]] || |- | [[Holmska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1654 || 3020 || [[d:Q197609|Q197609]] || |- | [[Hrazdana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 1708 || 4147 || [[d:Q31610|Q31610]] || |- | [[Husejins Hilmi pašā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1065 || 2188 || [[d:Q660970|Q660970]] || |- | [[Ida Froinda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Zinātne || Austrija || 2589 || 5320 || [[d:Q5987009|Q5987009]] || |- | [[Igaunijas ārpolitika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija || 3175 || 5341 || [[d:Q2662209|Q2662209]] || |- | [[Igors Ivanovs (Krievijas valstsvīrs)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 6000 || 10317 || [[d:Q378027|Q378027]] || |- | [[Igors Smirnovs (separātists)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Moldova || 2035 || 4412 || [[d:Q309832|Q309832]] || |- | [[Ikarijas jūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija, Turcija || 2612 || 4915 || [[d:Q1640853|Q1640853]] || |- | [[Ikonodulija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2071 || 2927 || [[d:Q860811|Q860811]] || |- | [[Ilīriešu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Albānija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne, Serbija || 1539 || 2252 || [[d:Q35976|Q35976]] || |- | [[Ipatjeva nams]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2222 || 3012 || [[d:Q1381934|Q1381934]] || |- | [[Irbita]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 800 || 2578 || [[d:Q143079|Q143079]] || |- | [[Irina Fedišina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 3252 || 5963 || [[d:Q12127853|Q12127853]] || |- | [[Irma Vitovska-Vanca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 4917 || 8263 || [[d:Q4112436|Q4112436]] || |- | [[Isa Gendargeno]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 948 || 2285 || [[d:Q22056321|Q22056321]] || |- | [[Ivdeļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2509 || [[d:Q141578|Q141578]] || |- | [[Izglītība Padomju Savienībā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 7039 || 8255 || [[d:Q4329753|Q4329753]] || |- | [[Jakovs Agranovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1601 || 3086 || [[d:Q2627631|Q2627631]] || |- | [[Jana Kločkova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1818 || 4664 || [[d:Q230947|Q230947]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports|Ukraine/Extended/Sports]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports/Sport 1|Ukraine/Extended/Sports/Sport 1]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Janko Vukotičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Melnkalne || 647 || 1900 || [[d:Q1273676|Q1273676]] || |- | [[Japānas Autonomā pareizticīgā baznīca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2200 || 3026 || [[d:Q255670|Q255670]] || |- | [[Jekaterina Mizuļina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 4314 || 9310 || [[d:Q106839254|Q106839254]] || |- | [[Jekaterina Svanidze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes || Gruzija || 820 || 2063 || [[d:Q254673|Q254673]] || |- | [[Jelizaveta Mereško]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1591 || 6070 || [[d:Q26131652|Q26131652]] || |- | [[Jevgeņijs Aleksejevs (admirālis)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2268 || 4134 || [[d:Q701150|Q701150]] || |- | [[Jeļena Mizuļina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 6365 || 10875 || [[d:Q4292925|Q4292925]] || |- | [[Joanns V Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1393 || 3108 || [[d:Q37070|Q37070]] || |- | [[Joanns VIII Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 854 || 2435 || [[d:Q37062|Q37062]] || |- | [[Jurijs Oļeša]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 1008 || 2697 || [[d:Q380000|Q380000]] || |- | [[Justiniāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3276 || 4064 || [[d:Q1133400|Q1133400]] || |- | [[Jūlijs Martovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1245 || 3106 || [[d:Q215505|Q215505]] || |- | [[Kadžāru Irāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija || 7927 || 15392 || [[d:Q63158027|Q63158027]] || |- | [[Kamišlova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2511 || [[d:Q144209|Q144209]] || |- | [[Karafuto]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2938 || 4257 || [[d:Q696736|Q696736]] || |- | [[Karpinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 696 || 2483 || [[d:Q145406|Q145406]] || |- | [[Kazahstāna un Eiropas Savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Kazahstāna || 7175 || 16174 || [[d:Q6380838|Q6380838]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]] |- | [[Kazanišas Irazi-beks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 1388 || 3056 || [[d:Q51668811|Q51668811]] || |- | [[Kačkanara]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 684 || 2525 || [[d:Q145583|Q145583]] || |- | [[Kemālisms]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Turcija || 1686 || 2179 || [[d:Q269443|Q269443]] || |- | [[Kibrisli Mehmeds Kamils pašā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1073 || 2601 || [[d:Q367997|Q367997]] || |- | [[Kirila un Metodija brālība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Politika || Ukraina || 5603 || 6716 || [[d:Q2157537|Q2157537]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]] |- | [[Kirovgrada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2514 || [[d:Q153549|Q153549]] || |- | [[Knaaniešu dialekti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Čehija, Polija || 2322 || 4190 || [[d:Q56384|Q56384]] || |- | [[Komi permiešu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3455 || 8631 || [[d:Q56318|Q56318]] || |- | [[Komi zirjāņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3879 || 8717 || [[d:Q34114|Q34114]] || |- | [[Korsakova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1718 || 3126 || [[d:Q155331|Q155331]] || |- | [[Kostromas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2265 || 3809 || [[d:Q2142534|Q2142534]] || |- | [[Krasnodaras lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2108 || 4303 || [[d:Q1629051|Q1629051]] || |- | [[Krasnodaras parks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3539 || 4713 || [[d:Q97170604|Q97170604]] || |- | [[Krasnoturjinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q155767|Q155767]] || |- | [[Krasnoufimska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2288 || 5150 || [[d:Q155785|Q155785]] || |- | [[Krasnouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 674 || 2492 || [[d:Q155774|Q155774]] || |- | [[Krievijas Augstākā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5064 || 8063 || [[d:Q2622450|Q2622450]] || |- | [[Krievijas Federācijas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4058 || 5164 || [[d:Q186473|Q186473]] || |- | [[Krievijas Iekšlietu ministrija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5388 || 8588 || [[d:Q1192838|Q1192838]] || |- | [[Krievijas Impērijas Iekšlietu ministrija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 952 || 1448 || [[d:Q3739034|Q3739034]] || |- | [[Krievijas Izmeklēšanas komiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3172 || 3787 || [[d:Q2577002|Q2577002]] || |- | [[Krievijas valsts (1918—1920)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 17939 || 23643 || [[d:Q4398229|Q4398229]] || |- | [[Krievijas Ģenerālprokuratūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4300 || 5362 || [[d:Q2387440|Q2387440]] || |- | [[Krievu tautas savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3078 || 4322 || [[d:Q580690|Q580690]] || |- | [[Krima romiešu laikmetā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 5488 || 6914 || [[d:Q7361934|Q7361934]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]] |- | [[Krimas evakuācija (1920)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 8049 || 12909 || [[d:Q4242923|Q4242923]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]] |- | [[Krimas goti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 829 || 1288 || [[d:Q1341201|Q1341201]] || |- | [[Krimas nodošana Ukrainai]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 9180 || 13437 || [[d:Q4350192|Q4350192]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Krimas tatāru literatūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krimas tatāri || 2911 || 3840 || [[d:Q16703454|Q16703454]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]] |- | [[Kristietība Maltā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Sabiedrība || Malta || 2134 || 3378 || [[d:Q593476|Q593476]] || |- | [[Kronštates sacelšanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5126 || 6322 || [[d:Q208300|Q208300]] || |- | [[Krāsainās revolūcijas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || starptautiski || 7672 || 9550 || [[d:Q819264|Q819264]] || |- | [[Ksenija Romanova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Vēsture || Krievija || 819 || 2304 || [[d:Q165113|Q165113]] || |- | [[Kuriļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1370 || 3117 || [[d:Q156046|Q156046]] || |- | [[Kurskas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2385 || 3838 || [[d:Q2530893|Q2530893]] || |- | [[Kušva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 660 || 2437 || [[d:Q156284|Q156284]] || |- | [[Kvantunas apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3324 || 5089 || [[d:Q118939421|Q118939421]] || |- | [[Labitnangi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3769 || 6623 || [[d:Q156602|Q156602]] || |- | [[Latvijas—Krievijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5869 || 9258 || [[d:Q4254900|Q4254900]] || |- | [[Lehu valodas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Polija || 2184 || 3662 || [[d:Q742782|Q742782]] || |- | [[Lidosta ''Kijiva'']] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 2628 || 5061 || [[d:Q939543|Q939543]] || |- | [[Lielais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 3550 || 4513 || [[d:Q640998|Q640998]] || |- | [[Lielā Armēnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija || 1882 || 2805 || [[d:Q208404|Q208404]] || |- | [[Likbez]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 3511 || 4650 || [[d:Q2359357|Q2359357]] || |- | [[Likums par LGBT propagandas aizliegumu Krievijā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Politika || Krievija || 5533 || 6671 || [[d:Q4184937|Q4184937]] || |- | [[Likums par trim vārpām]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3128 || 3857 || [[d:Q2376791|Q2376791]] || |- | [[Lisva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 387 || 1455 || [[d:Q157771|Q157771]] || |- | [[Makarova (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1587 || 2838 || [[d:Q157930|Q157930]] || |- | [[Manuels II Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1293 || 2986 || [[d:Q37097|Q37097]] || |- | [[Manzikertas kauja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1822 || 2518 || [[d:Q200032|Q200032]] || |- | [[Marija Burmaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 2734 || 5170 || [[d:Q15064790|Q15064790]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Marjana Bezuhla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Ukraina || 1657 || 4731 || [[d:Q66969925|Q66969925]] || |- | [[Marjans Langevičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Polija || 1468 || 2377 || [[d:Q983771|Q983771]] || |- | [[Marta panti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 6145 || 7300 || [[d:Q4282674|Q4282674]] || |- | [[Maskavas zoodārzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 7406 || 10350 || [[d:Q613676|Q613676]] || |- | [[Matica srpska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Zinātne || Serbija || 3299 || 5045 || [[d:Q617343|Q617343]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Mazais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 4244 || 5414 || [[d:Q1641409|Q1641409]] || |- | [[Maķedoniešu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4011 || 4989 || [[d:Q332531|Q332531]] || |- | [[Miera īstenošanas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1285 || 1689 || [[d:Q7157377|Q7157377]] || |- | [[Mig-35]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 5773 || 8958 || [[d:Q220529|Q220529]] || |- | [[Mihailovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 653 || 2441 || [[d:Q159097|Q159097]] || |- | [[Mihails Frinovskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1518 || 3187 || [[d:Q622705|Q622705]] || |- | [[Mikola Kostomarovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 4110 || 6579 || [[d:Q742659|Q742659]] || |- | [[Mikola Poršs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture || Ukraina || 1229 || 2677 || [[d:Q4373501|Q4373501]] || |- | [[Mikola Samokišs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 4526 || 9200 || [[d:Q1072114|Q1072114]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]] |- | [[Mimi Kodeli]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Albānija || 1634 || 3290 || [[d:Q16855243|Q16855243]] || |- | [[Mitilene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija || 1988 || 3834 || [[d:Q189059|Q189059]] || |- | [[Montrē konvencija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Turcija || 2506 || 3455 || [[d:Q869500|Q869500]] || |- | [[Muravļenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3434 || 7087 || [[d:Q159501|Q159501]] || |- | [[Mūsdienu armēņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Armēnija || 5483 || 8160 || [[d:Q6888563|Q6888563]] || |- | [[Nadežda Alilujeva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes || Azerbaidžāna, Krievija || 904 || 2556 || [[d:Q233999|Q233999]] || |- | [[Nikeforiāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2406 || 3132 || [[d:Q108679079|Q108679079]] || |- | [[Nikolajs Čheidze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Gruzija, Krievija || 1090 || 3234 || [[d:Q504419|Q504419]] || |- | [[Nino Burdžanadze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 10532 || 16518 || [[d:Q229493|Q229493]] || |- | [[Nitva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 414 || 1497 || [[d:Q175541|Q175541]] || |- | [[NKVD "Grieķu operācija"]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Grieķija, Krievija || 2982 || 3883 || [[d:Q4148746|Q4148746]] || |- | [[NKVD "Poļu operācija"]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Krievija, Polija || 1387 || 1985 || [[d:Q1336295|Q1336295]] || |- | [[NKVD nacionālās operācijas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Krievija || 4397 || 5679 || [[d:Q4393504|Q4393504]] || |- | [[Nojabrjska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4417 || 7923 || [[d:Q175524|Q175524]] || |- | [[Novaja Ļaļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 722 || 2532 || [[d:Q173858|Q173858]] || |- | [[Novijurengoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4539 || 7924 || [[d:Q175470|Q175470]] || |- | [[Novisadas vienošanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Valodniecība || Serbija, Melnkalne, Horvātija, Bosnija un Hercegovina || 2941 || 4245 || [[d:Q1289409|Q1289409]] || |- | [[Novouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2668 || [[d:Q175393|Q175393]] || |- | [[Oha]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1512 || 3150 || [[d:Q177782|Q177782]] || |- | [[Ostmarka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Igaunija, Lietuva || 624 || 1113 || [[d:Q2083869|Q2083869]] || |- | [[Otrais Konstantinopoles koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1776 || 2429 || [[d:Q205227|Q205227]] || |- | [[Otrais Nīkajas koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 2654 || 3810 || [[d:Q187201|Q187201]] || |- | [[Otrais ēģiptiešu—turku karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 3339 || 4518 || [[d:Q2600326|Q2600326]] || |- | [[Paleologu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4523 || 5908 || [[d:Q207585|Q207585]] || |- | [[Pareizticības triumfs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2149 || 3064 || [[d:Q2466190|Q2466190]] || |- | [[Pavēle Nr. 1]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 613 || 948 || [[d:Q814162|Q814162]] || |- | [[Perejaslavas rada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 4829 || 5952 || [[d:Q525758|Q525758]] || |- | [[Permas Valsts universitāte]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 470 || 1894 || [[d:Q2031051|Q2031051]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]] |- | [[Pervouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q19157|Q19157]] || |- | [[Petrogradas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 685 || 984 || [[d:Q2249009|Q2249009]] || |- | [[Pirmais padomju—ukraiņu karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Krievija, Ukraina || 2876 || 3901 || [[d:Q30958323|Q30958323]] || |- | [[Pirmais ēģiptiešu—turku karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 2958 || 3951 || [[d:Q2584439|Q2584439]] || |- | [[Polijas kristīšana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Polija || 1085 || 1765 || [[d:Q60863552|Q60863552]] || |- | [[Polijas—Bulgārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Bulgārija, Polija || 8270 || 10948 || [[d:Q4996353|Q4996353]] || |- | [[Poronaiska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1708 || 3113 || [[d:Q183093|Q183093]] || |- | [[Poļevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 697 || 2496 || [[d:Q182871|Q182871]] || |- | [[Progresīvā partija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 568 || 1019 || [[d:Q2454674|Q2454674]] || |- | [[PSRS pilsoņa pase]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3841 || 4764 || [[d:Q2640229|Q2640229]] || |- | [[PSRS seksa nav (frāze)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3140 || 3961 || [[d:Q2996926|Q2996926]] || |- | [[Pēterburgas miera līgums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1878 || 2597 || [[d:Q689032|Q689032]] || |- | [[Pšišoviču slaktiņš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Polija || 3449 || 5934 || [[d:Q2616006|Q2616006]] || |- | [[Rakija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 797 || 1618 || [[d:Q931946|Q931946]] || |- | [[Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || <span style="color:red">Tatarstāna</span> || 5086 || 8094 || [[d:Q4393804|Q4393804]] || |- | [[Revda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2462 || [[d:Q193277|Q193277]] || |- | [[Reža (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 695 || 2469 || [[d:Q193288|Q193288]] || |- | [[Rožu revolūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 7206 || 9808 || [[d:Q219470|Q219470]] || |- | [[RPG-2]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 1736 || 3325 || [[d:Q947247|Q947247]] || |- | [[RPG-7]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2026 || 3701 || [[d:Q322660|Q322660]] || |- | [[Rumānijas padomju okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Rumānija || 2977 || 5090 || [[d:Q3296124|Q3296124]] || |- | [[Senpermas raksts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2398 || 4164 || [[d:Q147899|Q147899]] || |- | [[Senpleskavas dialekts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4413 || 5429 || [[d:Q4167885|Q4167885]] || |- | [[Senā Armēnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija || 2046 || 2807 || [[d:Q4167959|Q4167959]] || |- | [[Serbu genocīds Horvātijā (1941—1945)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Serbija, Horvātija, Serbu Republika || 6090 || 9877 || [[d:Q118581588|Q118581588]] || |- | [[Serbu Republikas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 3714 || 6598 || [[d:Q3625578|Q3625578]] || |- | [[Serbu virtuve]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 6206 || 9776 || [[d:Q1199030|Q1199030]] || |- | [[Sergejs Magņitskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības || Krievija || 7012 || 11493 || [[d:Q247917|Q247917]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]] |- | [[Severokuriļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1470 || 3628 || [[d:Q193652|Q193652]] || |- | [[Severouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 746 || 2566 || [[d:Q193906|Q193906]] || |- | [[Sešdesmitnieki]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 5434 || 8577 || [[d:Q4523373|Q4523373]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions & food|Ukraine/Traditions & food]] |- | [[Sibīrijas ukraiņi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija, Ukraina || 9752 || 14857 || [[d:Q12164355|Q12164355]] || |- | [[Sisaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2888 || 5828 || [[d:Q192119|Q192119]] || |- | [[Siserta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2488 || [[d:Q196531|Q196531]] || |- | [[Somugru pirmvaloda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Igaunija, Krievija, Ungārija || 1805 || 2426 || || |- | [[Soču starptautiskā lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2131 || 4375 || [[d:Q1138408|Q1138408]] || |- | [[Sredņeuraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2513 || [[d:Q196466|Q196466]] || |- | [[Stefans no Permas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 988 || 1644 || [[d:Q467438|Q467438]] || |- | [[Stepans Timošenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 3268 || 5518 || [[d:Q551204|Q551204]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Science and Medicine|Ukraine/Extended/Science and Medicine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Science & Education/Red articles|Ukraine/Science & Education/Red articles]] |- | [[Strādnieku marseljēza]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2087 || 3618 || [[d:Q1740575|Q1740575]] || |- | [[Su-30]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 7756 || 12064 || [[d:Q204331|Q204331]] || |- | [[Suhojloga]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2539 || [[d:Q196528|Q196528]] || |- | [[Sukhoi Superjet 100]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 9828 || 14079 || [[d:Q486066|Q486066]] || |- | [[Sveti Nikole]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 1278 || 3487 || [[d:Q366907|Q366907]] || |- | [[Svētā Danila klosteris]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3400 || 4387 || [[d:Q658262|Q658262]] || |- | [[Taisija Povalija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina, Krievija || 1726 || 4093 || [[d:Q1984215|Q1984215]] || |- | [[Tarkosaļe]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4565 || 7996 || [[d:Q196611|Q196611]] || |- | [[Tautas komisāru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5557 || 6863 || [[d:Q4426244|Q4426244]] || |- | [[Tavda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2493 || [[d:Q196537|Q196537]] || |- | [[Taļica]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 699 || 2504 || [[d:Q196603|Q196603]] || |- | [[Teofils Lapinskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Militārisms || Polija || 1371 || 3036 || [[d:Q12117105|Q12117105]] || |- | [[Tetjana Tarana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Zinātne || Ukraina || 2614 || 4689 || [[d:Q4451535|Q4451535]] || |- | [[Tido Gašpars]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || Slovākija || 2050 || 3656 || [[d:Q16518612|Q16518612]] || |- | [[Tiverieši]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1155 || 1828 || [[d:Q1429276|Q1429276]] || |- | [[Tmutarakaņas kņaziste]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 1130 || 2041 || [[d:Q2387381|Q2387381]] || |- | [[Tomari (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1522 || 3317 || [[d:Q196666|Q196666]] || |- | [[Trešais Konstantinopoles koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 5049 || 6211 || [[d:Q208037|Q208037]] || |- | [[Trešā Valsts dome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 601 || 991 || [[d:Q4146574|Q4146574]] || |- | [[Triecieni pa Tuapses naftas terminālu (2026)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 4520 || 6196 || [[d:Q139556870|Q139556870]] || |- | [[Troickas katedrāle]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3614 || 4482 || [[d:Q2256084|Q2256084]] || |- | [[Tu-124]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 8169 || 11104 || [[d:Q160469|Q160469]] || |- | [[Tu-126]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2234 || 3984 || [[d:Q958576|Q958576]] || |- | [[Tulpju revolūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || <span style="color:red">Kirgizstāna</span> || 5770 || 8405 || [[d:Q459162|Q459162]] || |- | [[Turinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 782 || 2570 || [[d:Q196711|Q196711]] || |- | [[Ugļegorska (Krievija)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1419 || 2898 || [[d:Q196778|Q196778]] || |- | [[Ukrainas Padomju armija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Ukraina || 1690 || 3547 || [[d:Q4470512|Q4470512]] || |- | [[Ukrainas Pareizticīgā Baznīca (Maskavas patriarhāts)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Ukraina || 3744 || 6231 || [[d:Q752474|Q752474]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]] |- | [[Ukrainas—Ungārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Ukraina, Ungārija || 6042 || 9553 || [[d:Q12164283|Q12164283]] || |- | [[Ukraiņu nacionālā atmoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 10086 || 11952 || [[d:Q4470657|Q4470657]] || |- | [[Urāliešu pirmvaloda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Igaunija, Krievija, Ungārija || 1928 || 2582 || [[d:Q288765|Q288765]] || |- | [[Uspenskas katedrāle]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 1297 || 1764 || [[d:Q748910|Q748910]] || |- | [[Uļiči]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1052 || 1658 || [[d:Q1785737|Q1785737]] || |- | [[Valsts domes Pagaidu komiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 716 || 1095 || [[d:Q5176551|Q5176551]] || |- | [[Vardaras Maķedonija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija, Grieķija || 1760 || 2796 || [[d:Q1890609|Q1890609]] || |- | [[Vasils Kapnists]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija, Ukraina || 2665 || 4792 || [[d:Q713704|Q713704]] || |- | [[Verhņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 820 || 2654 || [[d:Q133045|Q133045]] || |- | [[Verhņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2531 || [[d:Q133049|Q133049]] || |- | [[Verhņijtagila]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1031 || 2933 || [[d:Q133029|Q133029]] || |- | [[Viktorija Leleka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 1258 || 3622 || [[d:Q111127206|Q111127206]] || |- | [[Viktors Černovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 1289 || 3134 || [[d:Q548471|Q548471]] || |- | [[Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5768 || 7033 || [[d:Q946380|Q946380]] || |- | [[Viskrievijas padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4513 || 5769 || [[d:Q1098107|Q1098107]] || |- | [[Vissavienības padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 2437 || 2891 || [[d:Q2565398|Q2565398]] || |- | [[Vitebskas Valsts universitāte]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Baltkrievija || 437 || 1814 || [[d:Q2043205|Q2043205]] || |- | [[Vladimiras guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 500 || 1615 || [[d:Q2573304|Q2573304]] || |- | [[Vladimirs Puriškēvičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1174 || 2911 || [[d:Q545353|Q545353]] || |- | [[Vologdas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 463 || 1536 || [[d:Q86761|Q86761]] || |- | [[Volīnijas vietniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 2979 || 4764 || [[d:Q12090318|Q12090318]] || |- | [[Voroņežas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1442 || 2766 || [[d:Q956083|Q956083]] || |- | [[Vēsturiskā Baškortostāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Baškortostāna || 7970 || 11850 || [[d:Q2469395|Q2469395]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]] |- | [[Zarečnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 701 || 2490 || [[d:Q136758|Q136758]] || |- | [[Ziemeļu apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 445 || 1363 || [[d:Q1992143|Q1992143]] || |- | [[Ziemeļu novads]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 537 || 1494 || [[d:Q4412331|Q4412331]] || |- | [[Zinovijs Rožestvenskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2100 || 3986 || [[d:Q453702|Q453702]] || |- | [[Čehijas automobiļu rūpniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Čehija || 2770 || 4399 || [[d:Q30321459|Q30321459]] || |- | [[Čečenu genocīds]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Krievija, <span style="color:red">Ziemeļkaukāzs</span> || 6168 || 12524 || [[d:Q112126478|Q112126478]] || |- | [[Čuvašijas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Čuvašija || 3154 || 5448 || [[d:Q15950704|Q15950704]] || |- | [[Ļesnoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 621 || 2388 || [[d:Q157523|Q157523]] || |- | [[Ļina Kostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 6228 || 11440 || [[d:Q274302|Q274302]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]] |- | [[Ļvovas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 3336 || 4953 || [[d:Q55658380|Q55658380]] || |- | [[Ņeveļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1533 || 3283 || [[d:Q165790|Q165790]] || |- | [[Ņižņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 731 || 2557 || [[d:Q173008|Q173008]] || |- | [[Ņižņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 717 || 2538 || [[d:Q173015|Q173015]] || |- | [[Ņižņije Sergi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 738 || 2564 || [[d:Q172685|Q172685]] || |- | [[Šahtjorska (Sahalīna)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1356 || 2798 || [[d:Q198197|Q198197]] || |- | [[Żabka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Polija || 1505 || 3288 || [[d:Q2589061|Q2589061]] || |- | [[Dominiks Kotarskis]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 975 || 4568 || [[d:Q51159914|Q51159914]] || |- | [[Džamāls Sellāmi]] || {{U|Vylks}} || Sports || <span style="color:red">Maroka</span> || 2277 || 6965 || [[d:Q2407770|Q2407770]] || |- | [[Fraņo Ivanovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1229 || 4667 || [[d:Q121535913|Q121535913]] || |- | [[Igors Matanovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 983 || 4342 || [[d:Q102399064|Q102399064]] || |- | [[Ivors Pandurs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 694 || 4102 || [[d:Q84462730|Q84462730]] || |- | [[Ištvāns Kovāčs]] || {{U|Vylks}} || || Rumānija || 2265 || 6051 || [[d:Q12731153|Q12731153]] || |- | [[Jorgs Donis]] || {{U|Vylks}} || Sports || Grieķija || 4169 || 11308 || [[d:Q248032|Q248032]] || |- | [[Kerims Alajbegovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 883 || 4080 || [[d:Q130741313|Q130741313]] || |- | [[Ladislavs Krejči (1999)]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 1553 || 6239 || [[d:Q27919903|Q27919903]] || |- | [[Lena Repinca]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Slovēnija || 3144 || 11227 || [[d:Q81906456|Q81906456]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Luka Vuškovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 962 || 4556 || [[d:Q115162374|Q115162374]] || |- | [[Miroslavs Koubeks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 2575 || 8682 || [[d:Q353844|Q353844]] || |- | [[Natalja Sidoroviča]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes || Polija || 2468 || 9029 || [[d:Q117787580|Q117787580]] || |- | [[Nidals Čeliks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 824 || 4136 || [[d:Q131149776|Q131149776]] || |- | [[Nikola Moro]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1036 || 4846 || [[d:Q27914817|Q27914817]] || |- | [[Petars Musa]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1522 || 5798 || [[d:Q84810924|Q84810924]] || |- | [[Slovēnija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Slovēnija || 1136 || 5035 || [[d:Q111721482|Q111721482]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]] |- | [[Toni Fruks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 912 || 5039 || [[d:Q109587383|Q109587383]] || |- | [[Akilas Mitilinaios]] || {{U|XD991}} || Kultūra || Grieķija || 1174 || 5899 || [[d:Q138312989|Q138312989]] || |- | [[Dmitrijs Poļakovs]] || {{U|ZANDMANIS}} || Militārisms || Krievija || 5623 || 11000 || [[d:Q572146|Q572146]] || |- | [[Joannis Ikonomu]] || {{U|ZANDMANIS}} || || Grieķija || 987 || 3288 || [[d:Q18021069|Q18021069]] || |- | [[Oleksijs Jukovs]] || {{U|ZANDMANIS}} || || Ukraina || 1642 || 4765 || [[d:Q138636111|Q138636111]] || |- | [[Tiroles sacelšanās (1809)]] || {{U|ZANDMANIS}} || Vēsture || Austrija || 5932 || 9709 || [[d:Q664364|Q664364]] || |- | [[Marija Fjodorovna (Aleksandra III sieva)]] || {{U|~2026-24095-74}} || Vēsture || Krievija || 1516 || 2459 || [[d:Q153601|Q153601]] || |- | [[Pētera un Pāvila katedrāle]] || {{U|~2026-24095-74}} || Kultūra || Krievija || 1123 || 1890 || [[d:Q736587|Q736587]] || |- | [[Jaunturki]] || {{U|~2026-26072-99}} || Vēsture || Turcija || 1115 || 1664 || [[d:Q83896|Q83896]] || |- | [[Osmaņu armija]] || {{U|~2026-26072-99}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 2896 || 3337 || || |- | [[Voldemārs Jānis Viktors Pruss]] || {{U|Šabaševics}} || Vēsture || Kazahstāna || 1864 || 5650 || [[d:Q125040044|Q125040044]] || |- | [[Jevgeņijs Plotkins]] || {{U|דוד55}} || Zinātne || Krievija || 2111 || 4787 || [[d:Q16186840|Q16186840]] || |- |} == Statistika == * '''Kopējais rakstu skaits:''' 969 * '''Dalībnieku skaits:''' 32 * '''Dažādu tēmu skaits:''' 16 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — daba un ģeogrāfija|Daba un ģeogrāfija]] (402), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — vēsture|Vēsture]] (158), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — kultūra|Kultūra]] (106), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — politika|Politika]] (97), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sports|Sports]] (96), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sievietes|Sievietes]] (67), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sabiedrība|Sabiedrība]] (32), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — cilvēktiesības|Cilvēktiesības]] (27), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — militārisms|Militārisms]] (26), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — transports|Transports]] (23), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — zinātne|Zinātne]] (22), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — saimniecība|Saimniecība]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — izglītība|Izglītība]] (17), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — jaunieši|Jaunieši]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — arhitektūra|Arhitektūra]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — valodniecība|Valodniecība]] (9) * '''Dažādu valstu skaits:''' 56 ** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Lietuva|Lietuva]] (291), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievija|Krievija]] (219), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ukraina|Ukraina]] (63), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Turcija|Turcija]] (46), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bosnija un Hercegovina|Bosnija un Hercegovina]] (42), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Grieķija|Grieķija]] (28), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Polija|Polija]] (28), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Horvātija|Horvātija]] (25), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Austrija|Austrija]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ungārija|Ungārija]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Igaunija|Igaunija]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbija|Serbija]] (18), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čehija|Čehija]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Albānija|Albānija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Armēnija|Armēnija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovākija|Slovākija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovēnija|Slovēnija]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kazahstāna|Kazahstāna]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzs]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Azerbaidžāna|Azerbaidžāna]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baltkrievija|Baltkrievija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Gruzija|Gruzija]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Malta|Malta]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rumānija|Rumānija]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Moldova|Moldova]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kosova|Kosova]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baškortostāna|Baškortostāna]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Melnkalne|Melnkalne]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čuvašija|Čuvašija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbu Republika|Serbu Republika]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — esperanto|esperanto]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — starptautiski|starptautiski]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tatarstāna|Tatarstāna]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — rietumarmēņu valoda|rietumarmēņu valoda]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bulgārija|Bulgārija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kipra|Kipra]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Uzbekistāna|Uzbekistāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Maroka|Maroka]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Irāna|Irāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kirgizstāna|Kirgizstāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tadžikistāna|Tadžikistāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krimas tatāri|Krimas tatāri]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — aromūni|aromūni]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rietumarmēņu valoda|Rietumarmēņu valoda]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — tatāri|tatāri]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Donas reģions|Donas reģions]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — čigāni|čigāni]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — erzji|erzji]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievijas ziemeļrietumu reģions|Krievijas ziemeļrietumu reģions]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — karaīmi|karaīmi]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krima|Krima]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Saha|Saha]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sorbi|sorbi]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — veru valoda|veru valoda]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — krimčaki|krimčaki]] (1) * '''Kopējais lasāmā teksta garums:''' 2,421,426 rakstzīmes * '''Raksti no ieteikumu saraksta:''' 159 no 969 (16.4%) === Aktīvākie dalībnieki === # {{U|Votre Provocateur}} - 312 raksti, 902,738 rakstzīmes # {{U|Kikos}} - 282 raksti, 443,569 rakstzīmes # {{U|Egilus}} - 66 raksti, 446,019 rakstzīmes # {{U|Treisijs}} - 55 raksti, 175,401 rakstzīmes # {{U|Bendžamins}} - 39 raksti, 17,479 rakstzīmes # {{U|Biafra}} - 35 raksti, 34,172 rakstzīmes # {{U|Tankists}} - 32 raksti, 78,917 rakstzīmes # {{U|Meistars Joda}} - 31 raksti, 75,290 rakstzīmes # {{U|Vylks}} - 18 raksti, 29,607 rakstzīmes # {{U|Dainis}} - 17 raksti, 40,040 rakstzīmes # {{U|Pirags}} - 17 raksti, 23,723 rakstzīmes # {{U|Lasks}} - 15 raksti, 9,812 rakstzīmes # {{U|MC2013}} - 11 raksti, 60,896 rakstzīmes # {{U|Uldis s}} - 7 raksti, 8,645 rakstzīmes # {{U|ZANDMANIS}} - 4 raksti, 14,184 rakstzīmes # {{U|Papuass}} - 3 raksti, 14,098 rakstzīmes # {{U|Jānis U.}} - 3 raksti, 9,793 rakstzīmes # {{U|Baisulis}} - 3 raksti, 6,922 rakstzīmes # {{U|Teatrālis}} - 2 raksti, 4,798 rakstzīmes # {{U|~2026-26072-99}} - 2 raksti, 4,011 rakstzīmes # {{U|Edgars2007}} - 2 raksti, 2,851 rakstzīmes # {{U|~2026-24095-74}} - 2 raksti, 2,639 rakstzīmes # {{U|ViasatWorldLTD}} - 2 raksti, 1,249 rakstzīmes # {{U|Ri4ardsons}} - 1 raksti, 6,592 rakstzīmes # {{U|דוד55}} - 1 raksti, 2,111 rakstzīmes # {{U|Šabaševics}} - 1 raksti, 1,864 rakstzīmes # {{U|XD991}} - 1 raksti, 1,174 rakstzīmes # {{U|DJ EV}} - 1 raksti, 783 rakstzīmes # {{U|Szczecinolog}} - 1 raksti, 751 rakstzīmes # {{U|Bumburotājs}} - 1 raksti, 667 rakstzīmes # {{U|Piraɡs}} - 1 raksti, 631 rakstzīmes # {{U|Lapjams78}} - 1 raksti, 0 rakstzīmes <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] ck2lyixv1jazzn7z8300uh4147oayly 4 626708 4486614 4486236 2026-06-26T03:04:42Z PapuassBot 8775 Automātisks CEE Spring 2026 rezultātu atjauninājums 4486614 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Veidne:CEE Spring 2026/styles.css" /> <div class="cee-layout"> <div class="cee-layout__main"> <div class="cee-mobile-nav"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> == Rezultāti == <div class="cee-box cee-section"> Jau konkursa norises laikā tiek publicēti provizoriskie rezultāti. Galīgie kategoriju uzvarētāji tiks apstiprināti pēc konkursa beigām. Dati tiek automātiski atjaunināti reizi dienā. <!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --> <!-- BEGIN --> == Konkursa kategorijas == ''Tikai raksti ar derīgām konkursa valstīm tiek iekļauti šajās kategorijās. No 969 kopējiem rakstiem 945 atbilst kritērijiem.'' === Lielākais devums konkursa gaitā === # {{U|Votre Provocateur}} - 1,437,559 baiti # {{U|Kikos}} - 918,257 baiti # {{U|Egilus}} - 876,180 baiti # {{U|Treisijs}} - 268,017 baiti # {{U|Tankists}} - 253,619 baiti # {{U|MC2013}} - 183,501 baiti # {{U|Meistars Joda}} - 169,254 baiti # {{U|Biafra}} - 149,031 baiti # {{U|Lasks}} - 127,488 baiti # {{U|Bendžamins}} - 112,093 baiti # {{U|Vylks}} - 103,705 baiti # {{U|Dainis}} - 87,038 baiti # {{U|Pirags}} - 41,818 baiti # {{U|Papuass}} - 32,125 baiti # {{U|ZANDMANIS}} - 28,762 baiti # {{U|Uldis s}} - 26,429 baiti # {{U|Edgars2007}} - 17,309 baiti # {{U|Jānis U.}} - 16,663 baiti # {{U|Baisulis}} - 14,612 baiti # {{U|Ri4ardsons}} - 13,624 baiti # {{U|Teatrālis}} - 8,828 baiti # {{U|XD991}} - 5,899 baiti # {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti # {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti # {{U|דוד55}} - 4,787 baiti # {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti # {{U|DJ EV}} - 3,924 baiti # {{U|Szczecinolog}} - 2,780 baiti # {{U|ViasatWorldLTD}} - 2,504 baiti # {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti # {{U|Piraɡs}} - 1,001 baiti # {{U|Lapjams78}} - 0 baiti === Lielākais devums konkursa gaitā jaunam lietotājam === ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' # {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti # {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti # {{U|דוד55}} - 4,787 baiti # {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti # {{U|ViasatWorldLTD}} - 2,504 baiti # {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti # {{U|Piraɡs}} - 1,001 baiti # {{U|Lapjams78}} - 0 baiti === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem === ''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Egilus}} - 38 raksti # {{U|Votre Provocateur}} - 21 raksti # {{U|Meistars Joda}} - 16 raksti # {{U|Treisijs}} - 15 raksti # {{U|MC2013}} - 11 raksti # {{U|Kikos}} - 4 raksti # {{U|Tankists}} - 2 raksti # {{U|Vylks}} - 1 raksti # {{U|Papuass}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem jaunam dalībniekam === ''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' ''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21'' ''Nav jaunu lietotāju dalībnieku.'' === Visvairāk izveidoto sieviešu biogrāfiju rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Votre Provocateur}} - 13 raksti # {{U|MC2013}} - 9 raksti # {{U|Egilus}} - 8 raksti # {{U|Treisijs}} - 4 raksti # {{U|Meistars Joda}} - 4 raksti # {{U|Vylks}} - 2 raksti # {{U|Tankists}} - 2 raksti # {{U|Jānis U.}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti === Visvairāk izveidoto cilvēktiesību tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Egilus}} - 14 raksti # {{U|Votre Provocateur}} - 8 raksti # {{U|Treisijs}} - 2 raksti === Visvairāk izveidoto jauniešu tēmas rakstu === ''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.'' # {{U|Vylks}} - 1 raksti # {{U|Biafra}} - 1 raksti # {{U|Treisijs}} - 1 raksti <!-- END --> </div> </div> <div class="cee-layout__aside"> {{CEE Spring 2026 navigācija}} </div> </div> [[Kategorija:CEE Spring 2026]] 65oxefz18gv3wh5slug538r3guc10mr 0 629687 4486830 4456799 2026-06-26T10:12:46Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: [[File: → [[Attēls: (4), {{Cite web → {{tīmekļa atsauce using [[Project:AWB|AWB]] 4486830 wikitext text/x-wiki {{Politiska amata infokaste |post = Londonas mērs |body = |insignia = Mayor of London logo1.svg |insigniasize = 120px |insigniacaption = Londonas mēra logotips |image = Sadiq Khan 2020.png |imagesize = 180px |incumbent = [[Sadiks Hans]] |incumbentsince = 2016. gada 9. maijs |appointer = [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] [[elektorāts]] |residence = Sitihola, Ņūema |termlength = Četri gadi, ar iespēju tikt atkārtoti ievēlētam |formation = 2000. gada 4. maijs |inaugural = [[Kens Livingstons]] |website = {{URL|https://www.london.gov.uk/who-we-are/what-mayor-does}} }} '''Londonas mērs''' ({{val|en|Mayor of London}}) ir [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] [[Lielās Londonas administrācija|pārvaldes]] izpilddirektors. Šis amats tika izveidots 2000. gadā pēc Lielās Londonas decentralizācijas referenduma 1998. gadā, un tas bija pirmais tieši ievēlētais mērs [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.london.gov.uk//about-us/mayor-london/former-mayors-london|title=Former Mayors of London|date=22 April 2016|website=London City Hall}}</ref> Sers [[Sadiks Hans]] stājās mēra amatā 2016. gada 9. maijā un tika atkārtoti ievēlēts 2021. un 2024. gadā. Šo amatu no amata izveides 2000. gada 4. maijā līdz brīdim, kad 2008. gada maijā viņš pēc diviem termiņiem zaudēja [[Boriss Džonsons|Borisam Džonsonam]] ieņēma [[Kens Livingstons]], kurš arī bija amatā divus termiņus pirms Hana ievēlēšanas. Mēru uzrauga [[Londonas Asambleja]], un ar mēra kabineta atbalstu viņš ir atbildīgs par visas Londonas, tostarp [[Londonas Sitija]]s (kurai ir arī [[Londonas pilsētas lordmērs]]), stratēģisko pārvaldību. Katram no 32 [[Londonas rajoni]]em ir arī ceremoniālais mērs vai, Kroidonā, [[Hekni]], [[Lūišema|Lūišemā]], [[Ņūema|Ņūemā]] un [[Tauerhemletsa|Tauerhemletsā]], ievēlēts mērs. Londonas mēru ievēlē lielākais vienmandātu vēlēšanu apgabals Apvienotajā Karalistē. == Pilnvaras == Londonas mēra amats tika izveidots 2000. gadā. Mērs vada izpildvaru visā Lielās Londonas apgabalā, iesniedz Lielās Londonas pārvaldei visaptverošu pilsētas attīstības plānu un piedalās budžeta apstiprināšanā. Mērs tiek ievēlēts tiešās vēlēšanās uz četru gadu termiņu. Mēra alga ir 146 804 [[Sterliņu mārciņa|mārciņas]] gadā. Jānošķir jēdzieni Londonas mērs un lordmērs. Viduslaiku lordmēra amats ir saglabājis lielākoties ceremoniālu nozīmi, taču lordmēra pilnvaras neattiecas ārpus [[Londonas Sitija]]s robežām. [[Attēls:Siemens Crystal Building, London.jpg|thumb|Sitihola Ņūemā, mēra galvenā rezidence]] == Mēru saraksts == {| class="wikitable" ! colspan=2|Vārds ! Attēls ! Termiņš ! Politiskā partija |- | style="background-color: #DDDDDD" | |rowspan="2"| [[Kens Livingstons]] |rowspan="2"| [[Attēls:Ken Livingstone.jpg|70px]] |rowspan="2"| 2000. gada 4. maijs — 2008. gada 4. maijs | [[bezpartejiskais]] 2000—2004 |- | style="background-color: #DC241f" | | [[Leiboristu partija (Apvienotā Karaliste)|leiborists]] 2004—2008 |- |style="background-color: #0087DC" | | [[Boriss Džonsons]] | [[Attēls:Boris Johnson and John Hemming cropped.jpg|70px]] | 2008. gada 4. maijs — 2016. gada 9. maijs | [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|konservatīvais]] |- |style="background-color: #DC241f" | | [[Sadiks Hans]] | [[Attēls:Sadiq Khan.png|70px]] | 2016. gada 9. maijs — pašlaik | [[Leiboristu partija (Apvienotā Karaliste)|leiborists]] |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} *[http://www.londonelects.co.uk/info_for_candidates/standing_for_mayor_of_london.aspx Page about the process of nomination] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080705192654/http://www.londonelects.co.uk/info_for_candidates/standing_for_mayor_of_london.aspx |date=5 July 2008}} * [https://www.london.gov.uk/who-we-are/what-mayor-does/ London.gov.uk] {{UK-aizmetnis}} [[Kategorija:Apvienotās Karalistes politika]] [[Kategorija:Londona]] cpc9omp6ablss9xcmimzzu345tivgxw 0 630193 4486808 4461912 2026-06-26T09:31:58Z Baisulis 11523 /* ievads */ dzimums..... 4486808 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Dženija Aksisa Eriksena | piktogramma_1 = Cross country skiing pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | piktogramma_1 saite = Distanču slēpošana | vārds_orig = ''Jenny Axisa Eriksen'' | attēls = 31 Jenny Axisa Eriksen 7106.jpg | att_izm = | paraksts = Dženija Aksisa Eriksena 2025. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2004|4|4}} | dz_viet = {{vieta|Norvēģija|Sandefjorda}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | dzīvesvieta = | garums = | svars = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{MLT}} | sporta veids = [[Distanču slēpošana]] | disciplīna = | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = | bij_treneri = | partneris = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = | pk_debija = | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | dist_tituli = | pk_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ({{oss|Z=2026}}) | os_medaļas = | os_lab sasn = 107. vieta <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Dženija Aksisa Eriksena''' ({{val|en|Jenny Axisa Eriksen}}; dzimusi {{dat|2004|4|4}} [[Sandefjorda|Sandefjordā]]) ir [[Norvēģija|Norvēģijā]] dzimusi [[Malta]]s [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]]. Dzimusi jauktā [[Norvēģi|norvēģu]] un [[Maltieši|maltiešu]] ģimenē Eriksena sāka slēpot jau divu gadu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nocmalta.org/cross-country-skier-jenny-axisa-eriksen-wins-quota-place-for-malta-at-milano-cortina-2026-winter-olympic-games/|title=Cross-Country Skier Jenny Axisa Eriksen wins Quota Place for Malta at Milano-Cortina 2026 Winter Olympic Games|last=Vella-Galea|first=Maria|website=Maltese Olympic Committee|access-date=2026-04-26|date=2025-03-17|language=en}}</ref> Pārstāvēja Maltu [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]], kur viņa bija vienīgā savas valsts sportiste, līdz ar to arī delegācijas [[Maltas karognesēji olimpiskajās spēlēs|karognesēja]] [[2026. gada olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija|olimpiādes atklāšanas ceremonijā]]. Viņa kļuva arī par pirmo sportisti no Maltas, kas olimpiskajās spēlēs startējusi distanču slēpošanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sport.timesofmalta.com/2025/03/18/cross-country-skier-jenny-axisa-eriksen-wins-quota-for-malta-at-2026-winter-olympics/|title=Cross Country skier Jenny Axisa Eriksen wins quota for Malta at 2026 Winter Olympics|last=Camilleri|first=Valhmor|website=SportsDesk|access-date=2026-04-26|date=2025-03-18|language=en}}</ref> Piedalījās 10 km brīvā stila sistancē, kur finišēja 107. vietā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Ziemas sports-aizmetnis}} {{Malta-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Eriksena, Dženija Aksisa}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Norvēģijā dzimušie]] [[Kategorija:Maltas distanču slēpotāji]] [[Kategorija:Maltas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Distanču slēpotāji 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] ps5zz0up7yrz6r51p2kfa2bvh4720il 0 630325 4486786 4462208 2026-06-26T09:23:42Z Baisulis 11523 /* Ārējās saites */ P2002..... 4486786 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Miša Krosa | vārds_orig = ''Misha Cross'' | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1989|11|27}} | dz. vieta = [[Attēls:Flag_of_Poland.svg|22px]] [[Varšava]],<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Misha Cross - IMDB |url=https://www.imdb.com/name/nm6111305/ |website=www.imdb.com |language=en}}</ref> [[Polijas Tautas Republika]] (tagad {{POL}}) | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = ''Mischa Cross'' | nodarbošanās = [[Pornoaktieris|pornoaktrise]], [[Kinorežisors|režisore]] | darbības gadi = 2013—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = https://beacons.ai/officialmishacross | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Miša Krosa''' ({{val|en|Misha Cross}}; dzimusi {{dat|1989|11|27}} [[Varšava|Varšavā]]) ir [[poļi|poļu]] [[Pornofilma|pornogrāfisko filmu]] [[Pornoaktieris|aktrise]] un [[Kinorežisors|režisore]].<ref name="iafd" /> == Dzīvesgājums == Dzimusi un dzīvojusi [[Varšava|Varšavā]], kur vēlāk strādāja par bārmeni, viesmīli un kā arī apģērbu veikalā. Krosa studēja socioloģiju Socioloģijas un fotogrāfijas universitātē.<ref name="us">{{tīmekļa atsauce |title=Polish Performer Misha Cross Rises to Occasion in U.S. Debut - XBIZ Newswire |url=http://newswire.xbiz.com/view.php?id=184141 |website=newswire.xbiz.com |accessdate={{dat|2026|4|27||bez}} |language=en |date={{dat|2014|8|28||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160303235042/http://newswire.xbiz.com/view.php?id=184141 }}</ref> Viņu interesēja krievu kultūra, tāpēc pieņēma pseidonīmu Miša Krosa.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Poland's Finest: Misha Cross Interview - Pornstar Interviews |url=https://interviews.adultdvdtalk.com/misha-cross/ |website=Pornstar Interviews |accessdate={{dat|2026|4|27||bez}} |language=en |date={{dat|2013|11|12||bez}} |archive-date={{dat|2020|07|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200718211457/https://interviews.adultdvdtalk.com/misha-cross/ }}</ref> === Karjera === Viņa debitēja [[Seksa industrija|porno industrijā]] 2013. gadā,<ref name="vud">{{tīmekļa atsauce |title=MISHA CROSS : ALL GIRLS ON SITE |url=http://www.woodmanforum.com/girls/misha-cross-t6317.html |website=www.woodmanforum.com |accessdate={{dat|2026|4|27||bez}} |location=Varsaw, Poland |language=en |date={{dat|2013|4|7||bez}} |archive-date={{dat|2017|12|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20171219202839/http://www.woodmanforum.com/girls/misha-cross-t6317.html }}</ref> 23 gadu vecumā.<ref name="iafd">{{tīmekļa atsauce |title=Misha Cross - Internet Adult Film Database |url=https://www.iafd.com/person.rme/id=33a2256f-1bba-4270-8a28-b8a0dae79d14 |website=www.iafd.com |accessdate={{dat|2026|4|27||bez}} |language=en}}</ref> Sākotnēji viņa filmējās pornogrāfiskās filmās [[Varšava|Varšavā]], [[Budapešta|Budapeštā]] un [[Prāga|Prāgā]]. 2014. gada maijā viņa devās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur viņu uzaicināja aģentūra ''Adult Talent Managers'', un drīz vien viņa sāka piedalīties amerikāņu studiju veidotās pornofilmās. Filmējusies kopā ar tādiem pornoaktieriem kā [[Pjērs Vudmens]],<ref name="vud" /> [[Keidena Krosa]], [[Samanta Bentlija]], [[Nadja Stailsa]], [[Blū Endžela]], [[Džina Džersone]], [[Dana Vespoli]], [[Mija Malkova]] un [[Torija Bleka]]. 2016. gadā viņa ieguva [[AVN balva|AVN balvu]] nominācijā "Gada labākā ārzemju aktrise" un pēc tam parakstīja ilgtermiņa līgumu par dalību franču pornoaktrises un režisores [[Rebeka Lorda|Rebekas Lordas]] režisētajās pornogrāfiskajās filmās.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rebecca Lord Signs Year-Long Contract With Misha Cross |url=http://business.avn.com/articles/video/Rebecca-Lord-Signs-Year-Long-Contract-With-Misha-Cross-624284.html |website=business.avn.com |accessdate={{dat|2026|4|27||bez}} |language=en |date={{dat|2016|1|29||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160303065849/http://business.avn.com/articles/video/Rebecca-Lord-Signs-Year-Long-Contract-With-Misha-Cross-624284.html }}</ref> Nofilmējusies 458 pornofilmās un video.<ref name="iafd" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} * [https://www.iafd.com/person.rme/id=33a2256f-1bba-4270-8a28-b8a0dae79d14 IAFD profils] {{en ikona}} * [https://www.adultfilmdatabase.com/actor/misha-cross-65352/ AFDB profils] {{en ikona}} * {{instagram|wholesomemisha}} * {{twitter|XMISHACROSSX}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Krosa, Miša}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Varšavā dzimušie]] [[Kategorija:Polijas pornoaktrises]] [[Kategorija:Pornoaktrises]] d7xd7dpc7dthsa8h3rehvr092pk5eml 4486797 4486786 2026-06-26T09:27:45Z Baisulis 11523 noņēmu [[Kategorija:Pornoaktrises]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4486797 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Miša Krosa | vārds_orig = ''Misha Cross'' | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1989|11|27}} | dz. vieta = [[Attēls:Flag_of_Poland.svg|22px]] [[Varšava]],<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Misha Cross - IMDB |url=https://www.imdb.com/name/nm6111305/ |website=www.imdb.com |language=en}}</ref> [[Polijas Tautas Republika]] (tagad {{POL}}) | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = ''Mischa Cross'' | nodarbošanās = [[Pornoaktieris|pornoaktrise]], [[Kinorežisors|režisore]] | darbības gadi = 2013—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = https://beacons.ai/officialmishacross | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Miša Krosa''' ({{val|en|Misha Cross}}; dzimusi {{dat|1989|11|27}} [[Varšava|Varšavā]]) ir [[poļi|poļu]] [[Pornofilma|pornogrāfisko filmu]] [[Pornoaktieris|aktrise]] un [[Kinorežisors|režisore]].<ref name="iafd" /> == Dzīvesgājums == Dzimusi un dzīvojusi [[Varšava|Varšavā]], kur vēlāk strādāja par bārmeni, viesmīli un kā arī apģērbu veikalā. Krosa studēja socioloģiju Socioloģijas un fotogrāfijas universitātē.<ref name="us">{{tīmekļa atsauce |title=Polish Performer Misha Cross Rises to Occasion in U.S. Debut - XBIZ Newswire |url=http://newswire.xbiz.com/view.php?id=184141 |website=newswire.xbiz.com |accessdate={{dat|2026|4|27||bez}} |language=en |date={{dat|2014|8|28||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160303235042/http://newswire.xbiz.com/view.php?id=184141 }}</ref> Viņu interesēja krievu kultūra, tāpēc pieņēma pseidonīmu Miša Krosa.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Poland's Finest: Misha Cross Interview - Pornstar Interviews |url=https://interviews.adultdvdtalk.com/misha-cross/ |website=Pornstar Interviews |accessdate={{dat|2026|4|27||bez}} |language=en |date={{dat|2013|11|12||bez}} |archive-date={{dat|2020|07|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200718211457/https://interviews.adultdvdtalk.com/misha-cross/ }}</ref> === Karjera === Viņa debitēja [[Seksa industrija|porno industrijā]] 2013. gadā,<ref name="vud">{{tīmekļa atsauce |title=MISHA CROSS : ALL GIRLS ON SITE |url=http://www.woodmanforum.com/girls/misha-cross-t6317.html |website=www.woodmanforum.com |accessdate={{dat|2026|4|27||bez}} |location=Varsaw, Poland |language=en |date={{dat|2013|4|7||bez}} |archive-date={{dat|2017|12|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20171219202839/http://www.woodmanforum.com/girls/misha-cross-t6317.html }}</ref> 23 gadu vecumā.<ref name="iafd">{{tīmekļa atsauce |title=Misha Cross - Internet Adult Film Database |url=https://www.iafd.com/person.rme/id=33a2256f-1bba-4270-8a28-b8a0dae79d14 |website=www.iafd.com |accessdate={{dat|2026|4|27||bez}} |language=en}}</ref> Sākotnēji viņa filmējās pornogrāfiskās filmās [[Varšava|Varšavā]], [[Budapešta|Budapeštā]] un [[Prāga|Prāgā]]. 2014. gada maijā viņa devās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur viņu uzaicināja aģentūra ''Adult Talent Managers'', un drīz vien viņa sāka piedalīties amerikāņu studiju veidotās pornofilmās. Filmējusies kopā ar tādiem pornoaktieriem kā [[Pjērs Vudmens]],<ref name="vud" /> [[Keidena Krosa]], [[Samanta Bentlija]], [[Nadja Stailsa]], [[Blū Endžela]], [[Džina Džersone]], [[Dana Vespoli]], [[Mija Malkova]] un [[Torija Bleka]]. 2016. gadā viņa ieguva [[AVN balva|AVN balvu]] nominācijā "Gada labākā ārzemju aktrise" un pēc tam parakstīja ilgtermiņa līgumu par dalību franču pornoaktrises un režisores [[Rebeka Lorda|Rebekas Lordas]] režisētajās pornogrāfiskajās filmās.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rebecca Lord Signs Year-Long Contract With Misha Cross |url=http://business.avn.com/articles/video/Rebecca-Lord-Signs-Year-Long-Contract-With-Misha-Cross-624284.html |website=business.avn.com |accessdate={{dat|2026|4|27||bez}} |language=en |date={{dat|2016|1|29||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160303065849/http://business.avn.com/articles/video/Rebecca-Lord-Signs-Year-Long-Contract-With-Misha-Cross-624284.html }}</ref> Nofilmējusies 458 pornofilmās un video.<ref name="iafd" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} * [https://www.iafd.com/person.rme/id=33a2256f-1bba-4270-8a28-b8a0dae79d14 IAFD profils] {{en ikona}} * [https://www.adultfilmdatabase.com/actor/misha-cross-65352/ AFDB profils] {{en ikona}} * {{instagram|wholesomemisha}} * {{twitter|XMISHACROSSX}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Krosa, Miša}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Varšavā dzimušie]] [[Kategorija:Polijas pornoaktrises]] nw7mdzb0yiijgk17oml8c7lz6s5zpb6 0 630341 4486868 4461901 2026-06-26T11:34:07Z Baisulis 11523 pievienoju [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]; noņēmu {{kategorijas+}}, izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4486868 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ilze Šķipsna | vārds_orig = | attēls = Ilze_Skipsna.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Ilze Šķipsna. Žurnāls "Tilts" | dz_dat_alt = | dz_gads = 1928 | dz_mēnesis = 02 | dz_diena = 17 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_dat_alt = | m_gads = 1981 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 24 | m_vieta = {{vieta|ASV|Teksasa|Fortvēra}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latviete]] | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | paraksts = }} '''Ilze Šķipsna''' (dzimusi 1928. gada 17. februārī Rīgā, mirusi 1981. gada 24. janvārī Fortvērā (''Fort Worth''), Teksasā, ASV) bija latviešu trimdas prozaiķe. == Biogrāfija == Dzimusi ierēdņa Ēvalda Šķipsnas un apgāda "Grāmatu Draugs" daiļliteratūras tulkotājas Elizabetes Kauliņas ģimenē, kurā auga arī vecākais brālis Alvis Šķipsna (1925–2012). Vasaras pavadījusi vectēva mājās Jaungulbenes pagasta Dreiņos. Beigusi Rīgas pilsētas 1. pamatskolu (1941), no 1941. līdz 1944. gadam mācījusies Rīgas 3. ģimnāzijā. 1944. gadā kopā ar ģimeni emigrējusi uz Vāciju. No 1945. līdz 1947. gadam mācījusies Kārļa Skalbes latviešu ģimnāzijā Fišbahā. Mācījusies latviešu valodu pie dzejnieces [[Zinaīda Lazda|Zinaīdas Lazdas]], kura rosinājusi Ilzi literārai jaunradei. 1948. gadā iestājusies Erlangenas Universitātē (''Friedrich-Alexander-Universität Erlangen-Nürnberg''), studējusi ģermāņu filoloģiju. 1949. gadā izceļojusi uz ASV, saņēmusi stipendiju mācībām luterāņu koledžā Teksasā. 1951. gadā ieguvusi bakalaura grādu mākslas zinātnē Ziemeļteksasas Universitātē. 1953. gadā Teksasas Universitātē Ostinā ieguvusi maģistra grādu bibliotēkzinātnē. 1953. gadā apprecējusies ar franču literatūras profesoru Valtonu H. Rotroku (''Walton H. Rothrock''). 1959.-1960. gadā apmeklējkusi Džona Greiva (''John Graves'') radošās rakstniecības nodarbības Teksasas Kristīgajā Universitātē. 1967. gadā Ņujorkas pilsētas universitātes Hantera koledžā ieguvusi maģistres grādu antropoloģijā. 1967. gadā izveidojusi un vēlāk vadījusi Kimbela (''Kimbell'') mākslas muzeja bibliotēku Fortvērā, ASV. 1973. gadā pirmo reizi viesojusies Latvijā.<ref>[https://www.literatura.lv/personas/ilze-skipsna Ilze Šķipsna - Literatura.lv.]</ref> Pirmās literārās publikācijas 1946. gadā latviešu ģimnāzijas literārajā žurnālā "Lāpa", bijusi šī žurnāla literārās nodaļas redaktore. Periodikā publicēti aptuveni simts dzejoļi, daļa sakārtota manuskriptā "Vājuma brīži", tie apkopoti piemiņas grāmatā "Ilzes pasaulē" (1984). Publicējusies izdevumos "Tilts", "Laika Mēnešraksts", "Jaunā Gaita", "Ceļa Zīmes", "Latvija", "Laiks", "Latvija Amerikā", angļu valodā žurnālos "Descant" (parakstoties kā Ilze S. Rothrock), "Zintis" un "Lituanus". Piedalījusies latviešu trimdas dziesmu svētku rakstnieku cēlienos ASV un Kanādā. 1963. gadā saņēmusi Jāņa Jaunsudrabiņa balvu par krājumu "Vēja stabules". 1971. gadā ieguvusi PBLA Kultūras fonda balvu par romānu "Neapsolītās zemes". Latvijā izdotas I. Šķipsnas stāstu izlases "Laika kavēklis" (1995) un "Stāsti" (2004), kā arī abu romānu izdevums "Aiz septītā tilta. Neapsolītās zemes" (2000). 2008. gadā I. Šķipsnas biogrāfija tiek iekļauta izdevumā "100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā". 2021. gadā biogrāfisko romānu sērijā izdots [[Ilze Jansone|Ilzes Jansones]] romāns par I. Šķipsnu "Laika rēķins". 2026. gadā literārā TV raidījuma "Literatūre" 8. sezonā notiek pirmizrāde sērijai par I. Šķipsnu un I. Jansoni. == Bibliogrāfija == === Stāstu krājumi === * ''Vēja stabules''. ASV: Tilts, 1961. * ''Vidējā īstenība''. Bruklina: Grāmatu draugs, 1974. === Romāns === * ''Aiz septītā tilta''. Bruklina: Grāmatu draugs, 1965. * ''Neapsolītās zemes''. Bruklina: Grāmatu draugs, 1970. === Par Ilzi Šķipsnu === * Kārlis Rabācs (sast.). ''Ilzes pasaulē'' [rakstu krājums]. Bruklina: Gramatu draugs, 1984. * Stephan H. T. Kessler. ''Ilze Šķipsna 'Neapsolītās zemes': ein modernistischer Roman. Das asthetische Konzept des Romanes im Vergleich zu dem yon James Joyces 'Ulysses' sowie Ansatze zu einem allegorischen Verstandnis des Romanes.'' Regensburg: S. Roderer Verlag, 1995. * Inta Miške Ezergailis. Ilze Šķipsna: The Dissolving Staircase. ''Nostalgia and Beyond: Eleven Latvian Women Writers.'' Lanham: University Press of America, 1998, pp. 100-117. * Lalita Muižniece. Ilze Šķipsna. ''100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā''. Sast. Ausma Cimdiņa. Rīga: Latvijas Universitāte, 2008, 436.-439. lpp. * Ilze Jansone. ''Laika rēķins''. Rīga: Dienas grāmata, 2021. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] j31w9tdqktc3ts1lwcm18ly60a9h6sf 4486870 4486868 2026-06-26T11:39:47Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4486870 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ilze Šķipsna | vārds_orig = | attēls = Ilze_Skipsna.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Ilze Šķipsna. Žurnāls "Tilts" | dz_dat_alt = | dz_gads = 1928 | dz_mēnesis = 02 | dz_diena = 17 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_dat_alt = | m_gads = 1981 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 24 | m_vieta = {{vieta|ASV|Teksasa|Fortvēra}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latviete]] | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | paraksts = }} '''Ilze Šķipsna''' (dzimusi {{dat|1928|2|17}} Rīgā, mirusi {{dat|1981|1|24}} Fortvērā, Teksasā, ASV) bija latviešu trimdas prozaiķe. == Biogrāfija == Dzimusi ierēdņa Ēvalda Šķipsnas un apgāda "Grāmatu Draugs" daiļliteratūras tulkotājas Elizabetes Kauliņas ģimenē, kurā auga arī vecākais brālis Alvis Šķipsna (1925—2012). Vasaras pavadījusi vectēva mājās Jaungulbenes pagasta Dreiņos. Beigusi Rīgas pilsētas 1. pamatskolu (1941), no 1941. līdz 1944. gadam mācījusies Rīgas 3. ģimnāzijā. 1944. gadā kopā ar ģimeni emigrējusi uz Vāciju. No 1945. līdz 1947. gadam mācījusies Kārļa Skalbes latviešu ģimnāzijā Fišbahā. Mācījusies latviešu valodu pie dzejnieces [[Zinaīda Lazda|Zinaīdas Lazdas]], kura rosinājusi Ilzi literārai jaunradei. 1948. gadā iestājusies Erlangenas Universitātē (''Friedrich-Alexander-Universität Erlangen-Nürnberg''), studējusi ģermāņu filoloģiju. 1949. gadā izceļojusi uz ASV, saņēmusi stipendiju mācībām luterāņu koledžā Teksasā. 1951. gadā ieguvusi bakalaura grādu mākslas zinātnē Ziemeļteksasas Universitātē. 1953. gadā Teksasas Universitātē Ostinā ieguvusi maģistra grādu bibliotēkzinātnē. 1953. gadā apprecējusies ar franču literatūras profesoru Valtonu H. Rotroku (''Walton H. Rothrock''). 1959.-1960. gadā apmeklējusi Džona Greiva (''John Graves'') radošās rakstniecības nodarbības Teksasas Kristīgajā Universitātē. 1967. gadā Ņujorkas pilsētas universitātes Hantera koledžā ieguvusi maģistres grādu antropoloģijā. 1967. gadā izveidojusi un vēlāk vadījusi Kimbela (''Kimbell'') mākslas muzeja bibliotēku Fortvērā, ASV. 1973. gadā pirmo reizi viesojusies Latvijā.<ref>[https://www.literatura.lv/personas/ilze-skipsna Ilze Šķipsna — Literatura.lv.]</ref> Pirmās literārās publikācijas 1946. gadā latviešu ģimnāzijas literārajā žurnālā "Lāpa", bijusi šī žurnāla literārās nodaļas redaktore. Periodikā publicēti aptuveni simts dzejoļi, daļa sakārtota manuskriptā "Vājuma brīži", tie apkopoti piemiņas grāmatā "Ilzes pasaulē" (1984). Publicējusies izdevumos "Tilts", "Laika Mēnešraksts", "Jaunā Gaita", "Ceļa Zīmes", "Latvija", "Laiks", "Latvija Amerikā", angļu valodā žurnālos ''Descant'' (parakstoties kā Ilze S. Rothrock), "Zintis" un ''Lituanus''. Piedalījusies latviešu trimdas dziesmu svētku rakstnieku cēlienos ASV un Kanādā. 1963. gadā saņēmusi Jāņa Jaunsudrabiņa balvu par krājumu "Vēja stabules". 1971. gadā ieguvusi PBLA Kultūras fonda balvu par romānu "Neapsolītās zemes". Latvijā izdotas I. Šķipsnas stāstu izlases "Laika kavēklis" (1995) un "Stāsti" (2004), kā arī abu romānu izdevums "Aiz septītā tilta. Neapsolītās zemes" (2000). 2008. gadā I. Šķipsnas biogrāfija tiek iekļauta izdevumā "100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā". 2021. gadā biogrāfisko romānu sērijā izdots [[Ilze Jansone|Ilzes Jansones]] romāns par I. Šķipsnu "Laika rēķins". 2026. gadā literārā TV raidījuma "Literatūre" 8. sezonā notiek pirmizrāde sērijai par I. Šķipsnu un I. Jansoni. == Bibliogrāfija == === Stāstu krājumi === * ''Vēja stabules''. ASV: Tilts, 1961. * ''Vidējā īstenība''. Bruklina: Grāmatu draugs, 1974. === Romāns === * ''Aiz septītā tilta''. Bruklina: Grāmatu draugs, 1965. * ''Neapsolītās zemes''. Bruklina: Grāmatu draugs, 1970. === Par Ilzi Šķipsnu === * Kārlis Rabācs (sast.). ''Ilzes pasaulē'' [rakstu krājums]. Bruklina: Gramatu draugs, 1984. * Stephan H. T. Kessler. ''Ilze Šķipsna 'Neapsolītās zemes': ein modernistischer Roman. Das asthetische Konzept des Romanes im Vergleich zu dem yon James Joyces 'Ulysses' sowie Ansatze zu einem allegorischen Verstandnis des Romanes.'' Regensburg: S. Roderer Verlag, 1995. * Inta Miške Ezergailis. Ilze Šķipsna: The Dissolving Staircase. ''Nostalgia and Beyond: Eleven Latvian Women Writers.'' Lanham: University Press of America, 1998, pp. 100-117. * Lalita Muižniece. Ilze Šķipsna. ''100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā''. Sast. Ausma Cimdiņa. Rīga: Latvijas Universitāte, 2008, 436.-439. lpp. * Ilze Jansone. ''Laika rēķins''. Rīga: Dienas grāmata, 2021. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] 08vlafb15wnc5pch0mnp4tsjbjwj7z4 0 630390 4486866 4460976 2026-06-26T11:33:00Z Baisulis 11523 pievienoju [[Kategorija:Filozofija]]; noņēmu {{kategorijas+}}, izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4486866 wikitext text/x-wiki '''Izglītības filozofija''' ir [[filozofija]]s nozare, kas pēta [[izglītība]]s būtību, mērķus, vērtības un procesus. Tā analizē, kā cilvēki iegūst [[zināšanas]], kāda ir [[Skolotājs|skolotāja]] un skolēna loma, kā arī kā izglītība ietekmē indivīda un sabiedrības attīstību. Izglītības filozofijas saknes meklējamas jau [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]], kur [[Platons]] savos darbos aplūkoja ideālās valsts un izglītības sistēmas modeli, uzsverot zināšanu un tikumības nozīmi. [[Aristotelis]] pievērsās praktiskākam skatījumam, uzskatot, ka izglītībai jāveicina cilvēka tikumiskā un intelektuālā attīstība, pielāgojoties sabiedrības vajadzībām. Viduslaikos izglītības filozofija bija cieši saistīta ar [[Reliģija|reliģiju]], īpaši [[Kristietība|kristietību]], kur zināšanu ieguve tika pakārtota [[teoloģija]]i. [[Renesanse]]s laikā pieauga interese par [[Humānisms|humānismu]], kas uzsvēra cilvēka spējas, kritisko domāšanu un klasisko izglītību. Jaunajos laikos nozīmīgu ieguldījumu izglītības filozofijā sniedza tādi domātāji kā [[Žans Žaks Ruso]], kurš uzsvēra dabiskas attīstības nozīmi un bērna individuālās vajadzības, kā arī [[Džons Djūijs]], kurš attīstīja [[Pragmatisms|pragmatisma]] pieeju, uzsverot pieredzes un praktiskas darbības nozīmi mācību procesā. Djūija idejas būtiski ietekmēja mūsdienu pedagoģiju, īpaši attiecībā uz aktīvu mācīšanos un skolēna iesaisti. Izglītības filozofijā pastāv dažādas pieejas un virzieni. [[Ideālisms]] uzsver garīgo vērtību un ideju nozīmi, [[reālisms]] koncentrējas uz objektīvu zināšanu apguvi, savukārt pragmatisms uzsver praktisko pieredzi un problēmu risināšanu. [[Eksistenciālisms]] izceļ [[Indivīds|indivīda]] brīvību un personīgo izvēli izglītības procesā. Mūsdienās izglītības filozofija analizē arī tādus jautājumus kā vienlīdzīga piekļuve izglītībai, [[Tehnoloģija|tehnoloģiju]] loma mācību procesā un izglītības nozīme [[Globalizācija|globalizētā]] sabiedrībā. Tā palīdz veidot izglītības politiku un pedagoģiskās pieejas, kas atbilst mūsdienu sabiedrības vajadzībām. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Filozofija]] jjde9y2itbq07810bhe7s2foe7pvbw5 4486867 4486866 2026-06-26T11:33:08Z Baisulis 11523 pievienoju [[Kategorija:Izglītība]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4486867 wikitext text/x-wiki '''Izglītības filozofija''' ir [[filozofija]]s nozare, kas pēta [[izglītība]]s būtību, mērķus, vērtības un procesus. Tā analizē, kā cilvēki iegūst [[zināšanas]], kāda ir [[Skolotājs|skolotāja]] un skolēna loma, kā arī kā izglītība ietekmē indivīda un sabiedrības attīstību. Izglītības filozofijas saknes meklējamas jau [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]], kur [[Platons]] savos darbos aplūkoja ideālās valsts un izglītības sistēmas modeli, uzsverot zināšanu un tikumības nozīmi. [[Aristotelis]] pievērsās praktiskākam skatījumam, uzskatot, ka izglītībai jāveicina cilvēka tikumiskā un intelektuālā attīstība, pielāgojoties sabiedrības vajadzībām. Viduslaikos izglītības filozofija bija cieši saistīta ar [[Reliģija|reliģiju]], īpaši [[Kristietība|kristietību]], kur zināšanu ieguve tika pakārtota [[teoloģija]]i. [[Renesanse]]s laikā pieauga interese par [[Humānisms|humānismu]], kas uzsvēra cilvēka spējas, kritisko domāšanu un klasisko izglītību. Jaunajos laikos nozīmīgu ieguldījumu izglītības filozofijā sniedza tādi domātāji kā [[Žans Žaks Ruso]], kurš uzsvēra dabiskas attīstības nozīmi un bērna individuālās vajadzības, kā arī [[Džons Djūijs]], kurš attīstīja [[Pragmatisms|pragmatisma]] pieeju, uzsverot pieredzes un praktiskas darbības nozīmi mācību procesā. Djūija idejas būtiski ietekmēja mūsdienu pedagoģiju, īpaši attiecībā uz aktīvu mācīšanos un skolēna iesaisti. Izglītības filozofijā pastāv dažādas pieejas un virzieni. [[Ideālisms]] uzsver garīgo vērtību un ideju nozīmi, [[reālisms]] koncentrējas uz objektīvu zināšanu apguvi, savukārt pragmatisms uzsver praktisko pieredzi un problēmu risināšanu. [[Eksistenciālisms]] izceļ [[Indivīds|indivīda]] brīvību un personīgo izvēli izglītības procesā. Mūsdienās izglītības filozofija analizē arī tādus jautājumus kā vienlīdzīga piekļuve izglītībai, [[Tehnoloģija|tehnoloģiju]] loma mācību procesā un izglītības nozīme [[Globalizācija|globalizētā]] sabiedrībā. Tā palīdz veidot izglītības politiku un pedagoģiskās pieejas, kas atbilst mūsdienu sabiedrības vajadzībām. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Filozofija]] [[Kategorija:Izglītība]] leu2c0lf79zikqf3ml8u7a64xzxjsuj 0 630418 4486860 4461062 2026-06-26T11:26:29Z Baisulis 11523 pievienoju [[Kategorija:Nobela prēmija]]; noņēmu {{kategorijas+}}, izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4486860 wikitext text/x-wiki '''Zviedrijas Karaliskā Zinātņu akadēmija''' ([[Zviedru valoda|zviedru]]: ''Kungliga Vetenskapsakademien'') ir viena no nozīmīgākajām [[Zviedrija]]s zinātniskajām institūcijām, kas dibināta 1739. gadā [[Stokholma|Stokholmā]]. Akadēmija tika izveidota ar mērķi veicināt [[zinātne]]s attīstību, īpaši [[Dabaszinātnes|dabaszinātņu]] jomā, un sekmēt praktisko zināšanu izmantošanu sabiedrības labā. Tās dibinātāju vidū bija [[Kārlis Linnejs|Kārļa Linneja]] un citu ievērojamu zviedru zinātnieku darbi. Zviedrijas Karaliskā Zinātņu akadēmija ir starptautiski pazīstama ar savu lomu [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]] piešķiršanā. Tā piešķir Nobela prēmijas [[Fizika|fizikā]] un [[Ķīmija|ķīmijā]], kā arī kopš 1968. gada — Nobela piemiņas prēmiju ekonomikā. Akadēmijas darbība aptver plašu zinātnes jomu spektru, tostarp [[Bioloģija|bioloģiju]], [[Matemātika|matemātiku]], [[Ekonomika|ekonomiku]] un citas disciplīnas. Tā organizē pētījumus, konferences un publikācijas, kā arī veicina zinātnisko sadarbību starp dažādām valstīm. Zviedrijas Karaliskā Zinātņu akadēmija sastāv no ievēlētiem locekļiem — zinātniekiem, kuri pārstāv dažādas nozares. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nobela prēmija]] oz8e6ule06jffmukwr6szz62zdtdvkl 4486861 4486860 2026-06-26T11:28:08Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4486861 wikitext text/x-wiki '''Zviedrijas Karaliskā Zinātņu akadēmija''' ({{val|sv|Kungliga Vetenskapsakademien}}) ir viena no nozīmīgākajām [[Zviedrija]]s zinātniskajām institūcijām, kas dibināta 1739. gadā [[Stokholma|Stokholmā]]. Akadēmija tika izveidota ar mērķi veicināt [[zinātne]]s attīstību, īpaši [[Dabaszinātnes|dabaszinātņu]] jomā, un sekmēt praktisko zināšanu izmantošanu sabiedrības labā. Tās dibinātāju vidū bija [[Kārlis Linnejs|Kārļa Linneja]] un citu ievērojamu zviedru zinātnieku darbi. Zviedrijas Karaliskā Zinātņu akadēmija ir starptautiski pazīstama ar savu lomu [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]] piešķiršanā. Tā piešķir Nobela prēmijas [[Fizika|fizikā]] un [[Ķīmija|ķīmijā]], kā arī kopš 1968. gada — Nobela piemiņas prēmiju ekonomikā. Akadēmijas darbība aptver plašu zinātnes jomu spektru, tostarp [[Bioloģija|bioloģiju]], [[Matemātika|matemātiku]], [[Ekonomika|ekonomiku]] un citas disciplīnas. Tā organizē pētījumus, konferences un publikācijas, kā arī veicina zinātnisko sadarbību starp dažādām valstīm. Zviedrijas Karaliskā Zinātņu akadēmija sastāv no ievēlētiem locekļiem — zinātniekiem, kuri pārstāv dažādas nozares. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nobela prēmija]] jftju5npimxaj1ruc1449t7rvb5tdfi 0 630422 4486862 4461882 2026-06-26T11:30:46Z Baisulis 11523 pievienoju [[Kategorija:Hokejs ASV]]; noņēmu {{kategorijas+}}, izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4486862 wikitext text/x-wiki {{MedalBox|medals= {{Medal|Sport|[[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem]]}} {{Medal|Gold |[[2002 IIHF World U18 Championships|2002 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2005 IIHF World U18 Championships|2005 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2006 IIHF World U18 Championships|2006 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2009 IIHF World U18 Championships|2009 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2010 IIHF World U18 Championships|2010 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2011 IIHF World U18 Championships|2011 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2012 IIHF World U18 Championships|2012 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2014 IIHF World U18 Championships|2014 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2015 IIHF World U18 Championships|2015 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2017 IIHF World U18 Championships|2017 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2023 IIHF World U18 Championships|2023 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Silver|[[2004 IIHF World U18 Championships|2004 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Silver|[[2007 IIHF World U18 Championships|2007 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Silver|[[2013 IIHF World U18 Championships|2013 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Silver|[[2018 IIHF World U18 Championships|2018 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Silver|[[2022 IIHF World U18 Championships|2022 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Silver|[[2024 IIHF World U18 Championships|2024 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Bronze|[[2008 IIHF World U18 Championships|2008 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Bronze|[[2016 IIHF World U18 Championships|2016 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Bronze|[[2019 IIHF World U18 Championships|2019 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Bronze|[[2025 IIHF World U18 Championships|2025 gada čempionāts]]|}} }} '''''USA Hockey National Team Development Program''' (USNTDP)'' pārstāv [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] izlasi [[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Pasaules čempionātā hokejā jauniešiem]]. Komanda spēlē arī [[ASV hokeja līga|ASV hokeja līgā]]. Šajā līgā komandai ir U17 un U18 komandas. Programma sākās 1996. gadā ar [[ASV hokejs|ASV hokeja]] atbalstu, lai atrastu labākos spēlētājus un spēlētāji trenētos pēc vienotas treņinprogrammas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.usahockey.com/ ASV hokeja izlases oficiālā mājaslapa] {{Hokejs-aizmetnis}} [[Kategorija:Hokejs ASV]] l7m41kikw3bakzdj51hdk45kk4cq9fp 4486864 4486862 2026-06-26T11:31:23Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4486864 wikitext text/x-wiki {{MedalBox|medals= {{Medal|Sport|[[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem]]}} {{Medal|Gold |[[2002 IIHF World U18 Championships|2002 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2005 IIHF World U18 Championships|2005 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2006 IIHF World U18 Championships|2006 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2009 IIHF World U18 Championships|2009 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2010 IIHF World U18 Championships|2010 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2011 IIHF World U18 Championships|2011 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2012 IIHF World U18 Championships|2012 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2014 IIHF World U18 Championships|2014 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2015 IIHF World U18 Championships|2015 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2017 IIHF World U18 Championships|2017 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Gold |[[2023 IIHF World U18 Championships|2023 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Silver|[[2004 IIHF World U18 Championships|2004 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Silver|[[2007 IIHF World U18 Championships|2007 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Silver|[[2013 IIHF World U18 Championships|2013 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Silver|[[2018 IIHF World U18 Championships|2018 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Silver|[[2022 IIHF World U18 Championships|2022 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Silver|[[2024 IIHF World U18 Championships|2024 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Bronze|[[2008 IIHF World U18 Championships|2008 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Bronze|[[2016 IIHF World U18 Championships|2016 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Bronze|[[2019 IIHF World U18 Championships|2019 gada čempionāts]]|}} {{Medal|Bronze|[[2025 IIHF World U18 Championships|2025 gada čempionāts]]|}} }} '''''USA Hockey National Team Development Program''' (USNTDP)'' pārstāv [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] izlasi [[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Pasaules čempionātā hokejā jauniešiem]]. Komanda spēlē arī [[ASV hokeja līga|ASV hokeja līgā]]. Šajā līgā komandai ir U17 un U18 komandas. Programma sākās 1996. gadā ar [[ASV hokejs|ASV hokeja]] atbalstu, lai atrastu labākos spēlētājus un spēlētāji trenētos pēc vienotas treņinprogrammas. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} * [http://www.usahockey.com/ ASV hokeja izlases oficiālā mājaslapa] {{Hokejs-aizmetnis}} [[Kategorija:Hokejs ASV]] 4jv0ua6wk2g8tcg09tzbktc5fwptm80 0 630522 4486865 4478419 2026-06-26T11:32:02Z Baisulis 11523 /* ievads */ : 4486865 wikitext text/x-wiki {{MedalBox|medals= {{Medal|Sport|[[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem]]}} {{Medal|Sudrabs |[[2003 IIHF World U18 Championships|2003. gada čempionāts]]|}} {{Medal|Sudrabs |[[2026 IIHF World U18 Championships|2026. gada čempionāts]]|}} {{Medal|Bronza |[[1999 IIHF World U18 Championships|1999. gada čempionāts]]|}} }} '''Slovākijas U18 hokeja izlase''' ir [[Slovākija]]s nacionālā hokeja izlase līdz 18 gadu vecumam. Tā pārstāv [[Slovākija|Slovākiju]] visos [[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Pasaules čempionātos hokejā jauniešiem]]. Komanda spēlē arī [[Slovākijas pirmajā līgā]], lai sagatavotos Pasaules čempionātam. == Ārējās saites == * [https://www.iihf.com/en/events/2026/wm18/teams/roster/68081/slovakia Slovākijas izlase] * [https://www.hockeyslovakia.sk/sk/ Slovākijas hokejs] [[Kategorija:Hokejs Slovākijā]] h77x49av7fumfag45bdgf8ci2q1bz3t 0 630642 4486809 4462290 2026-06-26T09:33:10Z Baisulis 11523 /* ievads */ dzimums..... 4486809 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Kiana Kreziu | piktogramma_1 = Alpine skiing pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | piktogramma_1 saite = Kalnu slēpošana | vārds_orig = ''Kiana Kryeziu'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2004|11|11}} | dz_viet = {{vieta|Kosova|Priština}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | dzīvesvieta = | garums = | svars = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{KOS}} | sporta veids = [[Kalnu slēpošana]] | disciplīna = | kar_sāk = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = | bij_treneri = | partneris = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = | pk_debija = | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | dist_tituli = | pk_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Kiana Kreziu''' ({{val|sq|Kiana Kryeziu}}; dzimusi {{dat|2004|11|11}}) ir [[Kosova]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]]. Trenēties kalnu slēpošanā sākusi 10 gadu vecumā. Pārstāvēja Kosovu [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]], kļūstot par pirmo sievieti no Kosovas, kas startējusi ziemas olimpiādē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/winter-olympics-Kiana-Kryeziu-skiing-d1d469476f107905cdafb8f6fc42914d|title=Olympic dreams come true for Kosovo skier Kiana Kryeziu|last=Bajrami|first=Florent|last2=Semini|first2=Llazar|website=AP News|access-date=2026-05-02|date=2022-01-24|language=en}}</ref> Milzu slalomā viņa finišēja pēdējā, 49. vietā starp sportistēmkas sasniedza finišu (kopā piedalījās 82 sportistes). [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] K. Kreziu bija [[Kosovas karognesēji olimpiskajās spēlēs|Kosovas karognesēja]] [[2026. gada ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija|olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā]]. Viņa startēja trīs kalnu slēpošanas disciplīnās, tomēr nevienā no tām nefinišēja, paliekot bez rezultāta. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Kosova-aizmetnis}} {{Ziemas sports-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Kreziu, Kiana}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kosovas kalnu slēpotāji]] [[Kategorija:Kosovas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Kosovas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Kalnu slēpotāji 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Kalnu slēpotāji 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] m7hs5w58564x7zn6qrs9q4xduew97l5 0 630701 4486819 4473493 2026-06-26T09:55:29Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4486819 wikitext text/x-wiki {{Valdības aģentūras infokaste | agency_name = Stratēģisko dienestu pārvalde | motto = | picture = | picture_width = | picture_caption = | logo = Office of Strategic Services Insignia.svg | logo_width = 200 | logo_caption = Stratēģisko dienestu pārvaldes emblēma<ref name="Emerson">{{grāmatas atsauce|last=Emerson|first=William K.|title=Encyclopedia of United States Army Insignia and Uniforms|chapter-url=https://books.google.com/books?id=trbBXKeHO3sC&q=OSS+insignia&pg=PA412|year=1996|publisher=University of Oklahoma Press|isbn=9780806126227|chapter=51}}</ref> | seal = | seal_width = 200 | seal_caption = | formed = {{dat|1942|6|13}} | dissolved = {{dat|1945|10|01}} | agency_type = | preceding1 = Informācijas koordinatora birojs | jurisdiction = | headquarters = | coordinates = | employees = 13 000 (aptuveni)<ref>Dawidoff, p. 240</ref> | budget = | chief1_name = [[Viljams Donovans]] | chief1_position = [[Stratēģisko dienestu pārvaldes direktors|Direktors]] | chief2_name = [[Gonzalo Eduards Bakstons jaunākais]] | chief2_position = [[Stratēģisko dienestu direktora palīgs|Direktora vietnieks]] | chief3_name = | chief3_position = | chief4_name = | chief4_position = | chief5_name = | chief5_position = | chief6_name = | chief6_position = | chief7_name = | chief7_position = | chief8_name = | chief8_position = | chief9_name = | chief9_position = | parent_agency = | parent_department = | website = }} {{Listen | image = [[Attēls:Crystal Project video camera.png|50px]] | help = no | filename = OSS Overview.ogv | title = Overview: Office of Strategic Services | description = [[CIP]] filma, kurā aprakstīta OSS vervēšana, apmācība un misijas Otrā pasaules kara laikā }} '''Stratēģisko dienestu pārvalde''' ({{val|en|Office of Strategic Services}}, OSS) bija pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] kopīgais [[izlūkošana]]s dienests, kas tika izveidots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. OSS tika izveidots kā [[ASV Apvienotā štābu priekšnieku komiteja|Apvienoto štābu priekšnieku komitejas]] (JCS) aģentūra,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ibiblio.org/hyperwar/USG/JCS/OSS/OSS-Functions/index.html|title=HyperWar: Office of Strategic Servcices (OSS) Organization and Functions|website=www.ibiblio.org|access-date=2022-07-10|archive-date=2022-04-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20220426225247/http://www.ibiblio.org/hyperwar/USG/JCS/OSS/OSS-Functions/index.html|url-status=}}</ref> lai koordinētu spiegošanas darbības aiz ienaidnieka līnijām visiem Amerikas Savienoto Valstu bruņoto spēku atzariem. Pēc kara tā kalpoja par [[CIP]] izveides pamatu. Pārvaldes darbības rezultātā tika izveidoti arī [[ASV Armijas speciālo uzdevumu spēki|ASV Armijas īpašie spēki]], tā sauktās "zaļās beretes". == Pārvaldes izveidošana == [[Attēls:William Joseph (Wild Bill) Donovan, Head of the OSS.jpg|thumb|Viljams Donovans, OSS direktors|left]] Pirms OSS izveides izlūkošanu Amerikas Savienotajās Valstīs veica specializētas nodaļas dažādās izpildvaras iestādēs: [[ASV Valsts departaments|Valsts departamentā]], Armijā, Jūras spēkos un [[ASV Valsts kase|Valsts kasē]]. Tomēr tām trūka vienotas vadības. Piemēram, armijai un Jūras spēkiem bija atsevišķas kriptoanalīzes nodaļas, ''Signals Intelligence Service'' un ''OP-20-G'', kas savā starpā neapmainījās ar informāciju. Prezidents [[Franklins Rūzvelts]] bija noraizējies par šiem trūkumiem Amerikas izlūkošanā. Pēc Viljama Stefensona, Lielbritānijas izlūkošanas pārstāvja Rietumu puslodē, ieteikuma Rūzvelts iecēla Stefensona draugu, Ņujorkas advokātu Viljamu Donovanu, Pirmā pasaules kara veterānu un Goda medaļas saņēmēju, lai izstrādātu jauna izlūkošanas dienesta izveides plānu. OSS tika dibināts 1942. gada jūnijā kā daļa no Apvienotajiem štābu priekšnieku komitejas,<ref>Military Order of June 13, 1942 / Code of Federal Regulation. Title 3. Compilation 1936 — 1965. Washington, 1970. P. 340.</ref> lai apkopotu un analizētu stratēģisko informāciju, kas nepieciešama Apvienotajiem štābu priekšniekiem, un veiktu īpašas operācijas jebkur pasaulē. Par OSS kartogrāfijas nodaļas direktoru tika iecelts slavenais amerikāņu ģeogrāfs [[Artūrs Robinsons]]. OSS palīdzēja apbruņot, apmācīt un apgādāt pretošanās kustības valstīs, kuras okupēja vācieši un japāņi, tostarp [[Mao Dzeduns|Mao Dzeduna]] armiju Ķīnā un Vjetmina karaspēku [[Franču Indoķīna|Franču Indoķīnā]]. == Pārveidošana par CIP == Pusotru mēnesi pēc kara beigām prezidents [[Harijs Trumens]] 1945. gada 20. septembrī likvidēja OSS. OSS tika sadalīts starp [[ASV Aizsardzības departaments|ASV Aizsardzības departamentu]] un ASV Valsts departamentu. Valsts departaments saņēma pētniecības un analīzes nodaļas, bet Kara departaments — izlūkošanas un pretizlūkošanas nodaļas. Tomēr nākamajā gadā Trumens izveidoja Centrālo izlūkošanas grupu (''Central Intelligence Group'', CIG), kas kļuva par Centrālās izlūkošanas pārvaldes tiešo priekšteci. 1947. gadā tika pieņemts Nacionālās drošības likums, izveidojot CIP, kas pārņēma OSS funkcijas. == Galvenā mītne un lauka biroji == [[Attēls:O.S.S. Theaters of Operation - DPLA - 250c488c52e01121915458ef83e1b2b5.jpg|thumb|Kara gaitā OSS operāciju teātri mainījās. Ievērojiet, ka Ziemeļāfrika nav iekļauta šajā kartē, ko izveidojusi Pētniecības un analīzes nodaļas Karšu nodaļa.]] === Galvenā mītne === [[Attēls:E Street Complex fence.jpg|thumb|Pēc pārcelšanās uz Vašingtonu, E ielas komplekss kļuva par OSS galveno mītni. Vēlāk par CIP dzimšanas vietu.|left]] Informācijas koordinatora birojs tika izveidots birojos Ņujorkā, Rokfellera laukumā 30. Kādu laiku viņi dalīja birojus ar Britu drošības koordinācijas organizāciju ({{val|en|British Security Co-ordination}},BSC) 3603. vietā, kur Donovans, Daless un briti cieši sadarbojās, lai izstrādātu organizācijas plānus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Five Spy Secrets Hidden Behind Rockefeller Center’s Closed Doors |url=https://spyscape.com/article/spy-secrets-hidden-behind-rockefeller-centers-closed-doors |access-date=December 21, 2025 |website=spyscape.com |language=en}}</ref>. Ņujorka atradās nelielā attālumā no apmācību iestādēm Federālā narkotiku biroja (FBN) Ņujorkas biroja un Vitbijas pilsētā, [[Ontārio]]. Un OSS saglabāja klātbūtni Ņujorkā līdz tās likvidācijai 1945. gadā.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce |title=Records of the office of Strategic Services [OSS] |url=https://www.archives.gov/research/guide-fed-records/groups/226.html#226.3.5 |access-date=December 21, 2025 |website=www.archives.gov}}</ref> Pēc paplašināšanās ārpus Informācijas koordinatora biroja un attālinoties no tā, lielākā daļa OSS dienestu galu galā nobāzējās kompleksā netālu no 23. ielas un E ielas [[Vašingtona|Vašingtonā]].<ref>{{Ziņu atsauce |last=Hendrix |first=Steve |date=April 15, 2023 |title=Former OSS spies on a mission to save old headquarters |url=https://www.washingtonpost.com/local/former-oss-spies-on-a-mission-to-save-old-headquarters/2014/06/28/69379d16-fd7d-11e3-932c-0a55b81f48ce_story.html |access-date=June 25, 2024 |newspaper=Washington Post |language=en |issn=0190-8286}}</ref> [[E ielas komplekss]] bija necils, tuvumā esošajiem iedzīvotājiem un biroju darbiniekiem tas izskatījās pēc parastu valdības biroju un daudzdzīvokļu ēku sajaukuma.<ref>{{grāmatas atsauce |last=Katz |first=Barry M. |title=Foreign Intelligence · Research and Analysis in the Office of Strategic Services 1942-1945 |publisher=Harvard University Press |year=1989 |location=Cambridge, Mass., London}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |date=July 3, 2014 |title=The Preservation of the Intelligence History of Navy Hill |url=https://ingloriousamateurs.com/blogs/cables/the-preservation-of-the-intelligence-history-of-navy-hill |access-date=June 25, 2024 |website=Inglorious Amateurs |language=en}}</ref> Vēsturiskā OSS biedrība un Valsts departaments ir iesaistījušies centienos kopā ar Nacionālo parku dienestu, lai iekļautu galvenās mītnes kompleksu Nacionālajā vēsturisko vietu reģistrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Office of Strategic Services Society |url=https://www.osssociety.org/#:~:text=The%20OSS%20Congressional%20Gold%20Medal,National%20Register%20of%20Historic%20Places. |access-date=June 25, 2024 |website=www.osssociety.org}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=National Park Service |title=National Register of Historic Places Registration Form |url=https://www.osssociety.org/pdfs/oss_nr_final_to_hpo.pdf}}</ref> === Londonas priekšpostenis === Lielākais un ietekmīgākais OSS birojs ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm atradās [[Londona|Londonā]] — [[OSS/London]] un aptvēra darbības Eiropas operāciju teātrī.<ref>{{grāmatas atsauce|last=MacPherson |first=Nelson |url=https://www.google.com/books/edition/American_Intelligence_in_War_time_London/iO2QAgAAQBAJ?hl=en&gbpv=0 |title=American Intelligence in War-time London: The Story of the OSS |date=March 30, 2003 |publisher=Routledge |isbn=978-1-135-77246-8 |language=en}}</ref> OSS/London atradās Grosvenoras ielā 70 un 72, Meifērā, Londonā. Šis birojs tika izveidots ''Informācijas koordinatora biroja'' ietvaros 1941. gada beigās un apvienošanās rezultātā tika iekļauts OSS. Atšķirībā no dažām citām lauka bāzēm, kurās strādāja tikai viena OSS filiāle, OSS/London strādāja visu OSS priekšējās filiāles locekļu personāls. Londonu dažkārt dēvē par OSS priekšējās nodaļas galveno štābu.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce |title=Microform: OSS/London: Special Operations Branch and Secret Intelligence Branch War Diaries - AIM25 - AtoM 2.8.2 |url=https://atom.aim25.com/index.php/microform-oss-london-special-operations-branch-and-secret-intelligence-branch-war-diaries |access-date=December 21, 2025 |website=atom.aim25.com}}</ref> === Ārvalstu bāzes === Kara laikā OSS izveidoja galvenos štābus kas atradās daudzās pilsētās. Visā pasaulē bija vairāk nekā 40 ārvalstu bāzes:<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2016-08-15 |title=OSS Records |url=https://www.archives.gov/research/military/ww2/oss |access-date=2025-12-22 |website=National Archives |language=en}}</ref> {{Columns-list|* [[Alžīra]] * [[Angola]] * [[Atēnas]] * [[Barselona]] * [[Bari]] * [[Berne]] * [[Bukareste]] * [[Birma]] * [[Kaira]] * [[Kalkuta]] * [[Kasablanka]] * [[Kazerta]] * [[Čuncjina]] * [[Dānija]] * [[Heidelberga]] * [[Honolulu]] * [[Stambula]] * [[Kandi]] * [[Kuņmina]] * [[Madride]] * [[Ņūdeli]] * [[Parīze]] * [[Pretorija]] * [[Roma]] * [[Šanhaja]] * [[Singapūra]] * [[Stokholma]] * [[Tanžera]]|colwidth=10em}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20130306080324/https://www.cia.gov/library/center-for-the-study-of-intelligence/csi-publications/books-and-monographs/oss/index.htm "The Office of Strategic Services: America's First Intelligence Agency"] * [https://web.archive.org/web/20131126180314/http://www.nps.gov/history/history/online_books/oss/index.htm National Park Service Report on OSS Training Facilities] * [http://docs.fdrlibrary.marist.edu/psf/box4/folo54.html Collection of Documents at the Franklin D. Roosevelt Presidential Museum and Library, Part 1] and [http://docs.fdrlibrary.marist.edu/psf/box4/folo55.html Part 2] * [http://www.osssociety.org The OSS Society] * [http://www.ossreborn.com OSS Reborn] * [[iarchive:office-strategic-services|Office of Strategic Services collection]] at [[Internet Archive]] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV izlūkošanas aģentūras]] [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] 6nyekurh9g8gk7y6iv38vqtwtnu5a3r 0 630939 4486835 4463762 2026-06-26T10:19:39Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: [[Taivāna| → [[disambigs|, {{Commonscat → {{sisterlinks-inline}} using [[Project:AWB|AWB]] 4486835 wikitext text/x-wiki '''Meidzi periods''' ({{val|ja|明治時代,}}, ''Meiji jidai'', “apgaismotās valdīšanas periods”) bija periods [[Japānas vēsture|Japānas vēsturē]] no 1868. gada līdz 1912. gadam, kad valsti pārvaldīja [[Meidzi]]. Šis periods sākās pēc [[Meidzi restaurācija]]s un beidzās ar imperatora Meidzi nāvi. Meidzi periodā Japāna piedzīvoja strauju politisku, sociālu, ekonomisku un militāru modernizāciju. Valsts atteicās no [[Edo periods|Edo perioda]] feodālās pārvaldes sistēmas un sāka veidot centralizētu valsti pēc Rietumu lielvalstu parauga. Šajā laikā Japāna kļuva par industriālu un militāri spēcīgu valsti, kas aktīvi iesaistījās starptautiskajā politikā. == Nosaukums == Nosaukums ''Meidzi'' nozīmē “apgaismotā valdīšana”. Tas bija imperatora valdīšanas devīzes nosaukums, kas tika pieņemts pēc [[Tokugavas sjogunāts|Tokugavas sjogunāta]] krišanas. Pēc [[Meidzi|Meidzi imperatora]] nāves šis valdīšanas laiks tika nosaukts par Meidzi periodu. == Vēsture == Meidzi periods sākās 1868. gadā, kad pēc [[Meidzi restaurācija]]s tika atjaunota imperatora vara. Līdz tam Japānu vairāk nekā divus gadsimtus faktiski pārvaldīja [[Tokugavas sjogunāts]], bet imperatoram bija galvenokārt simboliska nozīme. Pēc restaurācijas jaunā valdība centās nostiprināt centrālo varu un likvidēt feodālo kārtību. 1869. gadā vairāki ietekmīgi hani nodeva savas zemes imperatoram. 1871. gadā tika likvidēta [[hans|hanu]] sistēma, un tās vietā izveidotas prefektūras. Šis solis būtiski vājināja bijušo feodālo valdnieku ietekmi un nostiprināja centrālo valdību. 1873. gadā tika ieviesta vispārējā karaklausība. Tas nozīmēja, ka armija vairs nebija balstīta tikai uz [[samuraji|samuraju]] kārtu. Šī reforma izraisīja neapmierinātību daļā bijušo samuraju, jo viņi zaudēja savas tradicionālās privilēģijas. Viens no nozīmīgākajiem samuraju sacelšanās gadījumiem bija [[Sacumas sacelšanās]] 1877. gadā. To vadīja [[Saigo Takamori]], viens no Meidzi restaurācijas sākotnējiem atbalstītājiem. Sacelšanās tika apspiesta, un pēc tās samuraju politiskā un militārā nozīme strauji samazinājās. == Politiskās reformas == Meidzi valdība centās izveidot modernu valsts pārvaldes sistēmu. Tika izveidotas jaunas ministrijas, pārveidota nodokļu sistēma un ieviesta vienota likumdošana visā valstī. 1889. gadā tika pieņemta [[Meidzi Konstitūcija]]. Tā izveidoja konstitucionālu monarhiju, kurā imperatoram bija plašas pilnvaras. Konstitūcija paredzēja arī parlamenta — [[Japānas parlaments|Impērijas parlamenta]] — izveidi. 1890. gadā notika pirmās parlamenta vēlēšanas. Tomēr vēlēšanu tiesības sākotnēji bija ierobežotas, un balsot varēja tikai neliela daļa turīgu vīriešu. Neskatoties uz to, parlamenta izveide bija svarīgs solis Japānas politiskās sistēmas modernizācijā. == Sabiedrība == Meidzi periodā tika būtiski pārveidota Japānas sabiedrības struktūra. Feodālās kārtas tika likvidētas, un oficiāli visi iedzīvotāji kļuva vienlīdzīgi likuma priekšā. Tomēr sociālās atšķirības saglabājās, īpaši starp bijušajiem samurajiem, zemniekiem, tirgotājiem un jaunajiem rūpniecības uzņēmējiem. Valdība veicināja jaunas nacionālās identitātes veidošanos, kuras centrā bija imperators. Izglītības sistēmā tika uzsvērta lojalitāte valstij, imperatoram un ģimenei. == Izglītība == 1872. gadā tika pieņemts izglītības likums, kas paredzēja modernas skolu sistēmas izveidi. Valdība centās panākt, lai pamatizglītība kļūtu pieejama plašākai sabiedrības daļai. Meidzi periodā tika dibinātas jaunas skolas, universitātes un tehniskās mācību iestādes. Īpaši nozīmīga bija Rietumu zināšanu un tehnoloģiju apguve. Japāna aicināja ārvalstu speciālistus un sūtīja studentus mācīties uz [[Eiropa|Eiropu]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. == Ekonomika == Meidzi periodā Japāna pārgāja no agrāras feodālas ekonomikas uz modernu industriālu ekonomiku. Valdība ieguldīja līdzekļus dzelzceļu, kuģniecības, rūpnīcu, telegrāfa līniju un ostu attīstībā. Īpaša nozīme bija tekstilrūpniecībai, ogļu ieguvei, tērauda ražošanai un kuģubūvei. Valdība sākotnēji pati veidoja rūpniecības uzņēmumus, bet vēlāk daļu no tiem pārdeva privātiem uzņēmējiem. Šādi izveidojās lielas uzņēmumu grupas, kas vēlāk kļuva pazīstamas kā [[dzaibacu]]. Nodokļu reforma nodrošināja valstij stabilākus ienākumus. 1873. gadā tika ieviests zemes nodoklis naudā, nevis naturālās nodevās. Tas palīdzēja finansēt armiju, izglītību un industrializāciju. == Militārā attīstība == Meidzi valdība īpašu uzmanību pievērsa armijas un flotes modernizācijai. Japāna pārņēma Rietumu militārās organizācijas principus, ieviesa obligāto karaklausību un attīstīja modernu bruņojumu. Armijas attīstību sākotnēji ietekmēja [[Francija]]s un vēlāk [[Vācija]]s militārais modelis. Savukārt flotes attīstībā būtiska nozīme bija [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] pieredzei. Militārā modernizācija ļāva Japānai kļūt par vienu no spēcīgākajām valstīm Austrumāzijā. == Ārpolitika == Meidzi periodā Japāna centās panākt vienlīdzīgu statusu ar Rietumu lielvalstīm. Viens no galvenajiem mērķiem bija pārskatīt nevienlīdzīgos līgumus, kurus Japāna bija spiesta noslēgt Edo perioda beigās. Japāna aktīvi iesaistījās reģionālajā politikā. 1894.–1895. gadā notika [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš]], kurā Japāna sakāva [[Cjinu dinastija|Cjinu Ķīnu]]. Pēc kara Japāna ieguva [[Taivāna (sala)|Taivānu]] un nostiprināja savu ietekmi [[Koreja|Korejā]]. 1904.–1905. gadā Japāna karoja ar [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]] [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas karā]]. Japānas uzvara šajā karā kļuva par nozīmīgu notikumu pasaules politikā, jo pirmo reizi Āzijas valsts sakāva vienu no Eiropas lielvalstīm modernā karā. 1910. gadā Japāna anektēja [[Koreja|Koreju]], padarot to par savu koloniju. Šis notikums nostiprināja Japānas impērisko politiku Austrumāzijā. == Kultūra == Meidzi periodā Japānas kultūrā notika būtiskas pārmaiņas. Valdība un sabiedrības elite aktīvi pārņēma Rietumu tehnoloģijas, apģērbu, arhitektūru, izglītības modeļus un politiskās idejas. Šo procesu bieži raksturoja ar saukli “bagāta valsts, stipra armija”. Tomēr līdzās rietumnieciskajām ietekmēm saglabājās arī japāņu tradicionālā kultūra. Literatūrā, mākslā un reliģijā notika gan modernizācija, gan tradicionālo vērtību pārinterpretācija. Meidzi laikā attīstījās modernā japāņu literatūra. Nozīmīgi rakstnieki bija [[Nacume Soseki]] un [[Mori Ogai]], kuru darbos tika atspoguļotas modernizācijas radītās pretrunas Japānas sabiedrībā. == Reliģija == Meidzi valdība centās nostiprināt [[sintoisms|sintoismu]] kā valsts ideoloģijas pamatu. Imperators tika attēlots kā svēta figūra un japāņu nācijas vienotības simbols. Vienlaikus tika ierobežota [[budisms|budisma]] politiskā ietekme, kas Edo periodā bija cieši saistīta ar valsts pārvaldi. Tomēr budisms saglabāja nozīmīgu vietu Japānas sabiedrībā. == Perioda beigas == Meidzi periods beidzās 1912. gada 30. jūlijā, kad nomira Meidzi imperators. Pēc viņa nāves tronī kāpa viņa dēls [[Taišo|Taišo imperators]], un sākās [[Taišo periods]]. Meidzi periods tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem posmiem Japānas vēsturē. Šajā laikā Japāna no salīdzinoši izolētas feodālas valsts kļuva par modernu industriālu un militāru lielvalsti. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.japan-guide.com/e/e2130.html Meiji Period] — ''Japan Guide'' [[Kategorija:Japānas vēsture]] [[Kategorija:Meidzi periods]] [[Kategorija:19. gadsimts Japānā]] [[Kategorija:20. gadsimts Japānā]] 4iskhwsbjne3quxzhndh39yacms5t4s 0 630942 4486840 4463770 2026-06-26T10:30:03Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: {{Commonscat → {{sisterlinks-inline}} using [[Project:AWB|AWB]] 4486840 wikitext text/x-wiki '''Taišo periods''' ({{val|ja|大正時代,}}, ''Taishō jidai'') bija periods [[Japānas vēsture|Japānas vēsturē]] no 1912. gada 30. jūlija līdz 1926. gada 25. decembrim, kad valsti pārvaldīja [[Taišo]]. Tas sekoja [[Meidzi periods|Meidzi periodam]] un pirms [[Šovas periods|Šovas perioda]]. Taišo periods bija salīdzinoši īss, taču nozīmīgs Japānas modernās vēstures posms. Šajā laikā Japānā nostiprinājās parlamentārā politika, pieauga politisko partiju ietekme un attīstījās pilsoniskā sabiedrība. Vienlaikus valsts turpināja paplašināt savu ietekmi Austrumāzijā un Klusā okeāna reģionā. Nosaukums ''Taišo'' nozīmē “lielā taisnība” vai “lielā pareizība”. Tas bija imperatora valdīšanas devīzes nosaukums. Pēc [[Taišo imperators|Taišo imperatora]] nāves viņa valdīšanas laiks tika nosaukts par Taišo periodu. == Vēsture == Taišo periods sākās 1912. gada 30. jūlijā, kad pēc [[Meidzi]] nāves tronī kāpa viņa dēls Jošihito, vēlāk pazīstams kā [[Taišo]]. Perioda sākumā Japānā pastiprinājās politiskās partijas un parlamentārā opozīcija. 1912.–1913. gadā notika politiskā krīze, kas pazīstama kā Taišo politiskā krīze. Tās laikā sabiedrības spiediena rezultātā atkāpās premjerministra [[Kacura Taro]] valdība. Šis notikums nostiprināja priekšstatu, ka valdībai jāņem vērā parlamenta un sabiedrības viedoklis. Taišo periodu bieži saista ar jēdzienu “Taišo demokrātija”. Ar to apzīmē politisko un sabiedrisko procesu kopumu, kurā pieauga politisko partiju nozīme, paplašinājās vēlēšanu tiesības un aktīvāka kļuva prese, arodbiedrības un sabiedriskās kustības. == Politika == Taišo periodā Japānas politiskajā dzīvē arvien lielāku nozīmi ieguva politiskās partijas. Lai gan [[Meidzi Konstitūcija]] joprojām piešķīra lielas pilnvaras imperatoram un valsts augstākajām institūcijām, valdības arvien biežāk balstījās uz parlamenta vairākumu. 1918. gadā par premjerministru kļuva [[Hara Takaši]], kurš tiek uzskatīts par pirmo Japānas partiju politiķi, kas izveidoja plašu partijas valdību. Viņa valdība simbolizēja politisko partiju ietekmes pieaugumu. Svarīgs notikums bija 1925. gada Vispārējo vēlēšanu likuma pieņemšana. Tas paplašināja vēlēšanu tiesības visiem vīriešiem no 25 gadu vecuma, kuri nebija atkarīgi no noteikta nodokļu cenza. Tajā pašā gadā tika pieņemts arī Miera uzturēšanas likums, kas ierobežoja sociālistu, komunistu un citu radikālu kustību darbību. == Sabiedrība == Taišo periodā Japānas sabiedrība kļuva urbanizētāka un politiski aktīvāka. Pieauga pilsētu iedzīvotāju skaits, attīstījās strādnieku kustība un arodbiedrības. Sabiedrībā izplatījās jaunas politiskās idejas, tostarp liberālisms, sociālisms un demokrātija. Pilsētās parādījās jauni dzīvesveidi un kultūras parādības. Sievietes arvien aktīvāk piedalījās izglītībā, darba tirgū un sabiedriskajā dzīvē, lai gan viņu politiskās tiesības joprojām bija ierobežotas. == Ekonomika == Taišo periodā Japānas ekonomika turpināja attīstīties, īpaši [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā. Kara laikā Eiropas lielvalstu uzmanība bija pievērsta Eiropai, un Japānas rūpniecība ieguva iespēju paplašināt eksportu uz Āziju un citām teritorijām. Strauji attīstījās kuģubūve, tekstilrūpniecība, smagā rūpniecība un finanšu sektors. Tomēr pēc kara Japāna piedzīvoja ekonomiskas grūtības, inflāciju un sociālu spriedzi. 1918. gadā valstī notika rīsu nemieri, ko izraisīja straujš rīsu cenu kāpums. 1923. gada Lielā Kanto zemestrīce nodarīja milzīgus postījumus [[Tokija]]i, [[Jokohama]]i un apkārtējiem reģioniem. Zemestrīce būtiski ietekmēja valsts ekonomiku un pilsētu attīstību. == Ārpolitika == Taišo periodā Japāna turpināja paplašināt savu starptautisko ietekmi. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Japāna nostājās [[Antante]]s pusē un ieņēma Vācijai piederošās teritorijas Ķīnā un Klusajā okeānā. 1915. gadā Japāna iesniedza Ķīnai tā sauktās [[Divdesmit viena prasība|Divdesmit vienu prasību]], cenšoties paplašināt savu politisko un ekonomisko ietekmi Ķīnā. Šis solis izraisīja neapmierinātību Ķīnā un bažas citās lielvalstīs. Pēc kara Japāna piedalījās [[1919. gada Parīzes miera konference|Parīzes miera konferencē]] un kļuva par vienu no [[Tautu Savienība]]s dibinātājvalstīm. 1921.–1922. gadā Japāna piedalījās [[Vašingtonas konference|Vašingtonas konferencē]], kur tika noteikti ierobežojumi lielvalstu jūras spēkiem. == Kultūra == Taišo periodā Japānas kultūrā pastiprinājās Rietumu ietekme. Pilsētās attīstījās modernā prese, kino, populārā mūzika, kafejnīcu kultūra un jaunas modes tendences. Šo laiku bieži raksturo kā modernās pilsētas kultūras veidošanās posmu. Literatūrā un mākslā parādījās jauni virzieni, kas atspoguļoja modernizācijas, individuālisma un sociālo pārmaiņu tēmas. Rakstnieki un intelektuāļi arvien biežāk pievērsās cilvēka iekšējai pasaulei, sociālajai nevienlīdzībai un politiskajām idejām. == Reliģija un ideoloģija == Taišo periodā turpināja pastāvēt [[sintoisms|valsts sintoisma]] ideoloģiskā nozīme, kurā imperators tika uzskatīts par Japānas valsts un nācijas vienotības simbolu. Vienlaikus sabiedrībā izplatījās arī kristietības, budisma reformu, sociālisma un liberālisma idejas. Valdība pieļāva zināmu intelektuālo un politisko daudzveidību, tomēr pret radikālām kustībām tika vērsti ierobežojumi. Īpaši pēc 1925. gada Miera uzturēšanas likuma valsts sāka stingrāk kontrolēt politiskās kustības, kas apdraudēja monarhiju vai privātīpašuma sistēmu. == Perioda beigas == Taišo periods beidzās 1926. gada 25. decembrī, kad nomira [[Taišo]]. Tajā pašā dienā tronī kāpa viņa dēls [[Hirohito]], un sākās [[Šovas periods]]. Lai gan Taišo periods bija īss, tas būtiski ietekmēja Japānas politisko un sabiedrisko attīstību. Tajā nostiprinājās politisko partiju sistēma, paplašinājās vēlēšanu tiesības un izveidojās modernā pilsētu kultūra. Vienlaikus perioda beigās pastiprinājās valsts kontrole un radās priekšnoteikumi vēlākai militārisma izaugsmei Šovas periodā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.britannica.com/place/Japan/The-Taisho-period-1912-26 Taišo perioda pārskats] — ''Encyclopaedia Britannica'' [[Kategorija:Japānas vēsture]] [[Kategorija:Taišo periods]] [[Kategorija:20. gadsimts Japānā]] h4iv9sll8q5thz8yukjyvn4cj4304hh 4486841 4486840 2026-06-26T10:30:24Z Baisulis 11523 /* Ārējās saites */ : 4486841 wikitext text/x-wiki '''Taišo periods''' ({{val|ja|大正時代,}}, ''Taishō jidai'') bija periods [[Japānas vēsture|Japānas vēsturē]] no 1912. gada 30. jūlija līdz 1926. gada 25. decembrim, kad valsti pārvaldīja [[Taišo]]. Tas sekoja [[Meidzi periods|Meidzi periodam]] un pirms [[Šovas periods|Šovas perioda]]. Taišo periods bija salīdzinoši īss, taču nozīmīgs Japānas modernās vēstures posms. Šajā laikā Japānā nostiprinājās parlamentārā politika, pieauga politisko partiju ietekme un attīstījās pilsoniskā sabiedrība. Vienlaikus valsts turpināja paplašināt savu ietekmi Austrumāzijā un Klusā okeāna reģionā. Nosaukums ''Taišo'' nozīmē “lielā taisnība” vai “lielā pareizība”. Tas bija imperatora valdīšanas devīzes nosaukums. Pēc [[Taišo imperators|Taišo imperatora]] nāves viņa valdīšanas laiks tika nosaukts par Taišo periodu. == Vēsture == Taišo periods sākās 1912. gada 30. jūlijā, kad pēc [[Meidzi]] nāves tronī kāpa viņa dēls Jošihito, vēlāk pazīstams kā [[Taišo]]. Perioda sākumā Japānā pastiprinājās politiskās partijas un parlamentārā opozīcija. 1912.–1913. gadā notika politiskā krīze, kas pazīstama kā Taišo politiskā krīze. Tās laikā sabiedrības spiediena rezultātā atkāpās premjerministra [[Kacura Taro]] valdība. Šis notikums nostiprināja priekšstatu, ka valdībai jāņem vērā parlamenta un sabiedrības viedoklis. Taišo periodu bieži saista ar jēdzienu “Taišo demokrātija”. Ar to apzīmē politisko un sabiedrisko procesu kopumu, kurā pieauga politisko partiju nozīme, paplašinājās vēlēšanu tiesības un aktīvāka kļuva prese, arodbiedrības un sabiedriskās kustības. == Politika == Taišo periodā Japānas politiskajā dzīvē arvien lielāku nozīmi ieguva politiskās partijas. Lai gan [[Meidzi Konstitūcija]] joprojām piešķīra lielas pilnvaras imperatoram un valsts augstākajām institūcijām, valdības arvien biežāk balstījās uz parlamenta vairākumu. 1918. gadā par premjerministru kļuva [[Hara Takaši]], kurš tiek uzskatīts par pirmo Japānas partiju politiķi, kas izveidoja plašu partijas valdību. Viņa valdība simbolizēja politisko partiju ietekmes pieaugumu. Svarīgs notikums bija 1925. gada Vispārējo vēlēšanu likuma pieņemšana. Tas paplašināja vēlēšanu tiesības visiem vīriešiem no 25 gadu vecuma, kuri nebija atkarīgi no noteikta nodokļu cenza. Tajā pašā gadā tika pieņemts arī Miera uzturēšanas likums, kas ierobežoja sociālistu, komunistu un citu radikālu kustību darbību. == Sabiedrība == Taišo periodā Japānas sabiedrība kļuva urbanizētāka un politiski aktīvāka. Pieauga pilsētu iedzīvotāju skaits, attīstījās strādnieku kustība un arodbiedrības. Sabiedrībā izplatījās jaunas politiskās idejas, tostarp liberālisms, sociālisms un demokrātija. Pilsētās parādījās jauni dzīvesveidi un kultūras parādības. Sievietes arvien aktīvāk piedalījās izglītībā, darba tirgū un sabiedriskajā dzīvē, lai gan viņu politiskās tiesības joprojām bija ierobežotas. == Ekonomika == Taišo periodā Japānas ekonomika turpināja attīstīties, īpaši [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā. Kara laikā Eiropas lielvalstu uzmanība bija pievērsta Eiropai, un Japānas rūpniecība ieguva iespēju paplašināt eksportu uz Āziju un citām teritorijām. Strauji attīstījās kuģubūve, tekstilrūpniecība, smagā rūpniecība un finanšu sektors. Tomēr pēc kara Japāna piedzīvoja ekonomiskas grūtības, inflāciju un sociālu spriedzi. 1918. gadā valstī notika rīsu nemieri, ko izraisīja straujš rīsu cenu kāpums. 1923. gada Lielā Kanto zemestrīce nodarīja milzīgus postījumus [[Tokija]]i, [[Jokohama]]i un apkārtējiem reģioniem. Zemestrīce būtiski ietekmēja valsts ekonomiku un pilsētu attīstību. == Ārpolitika == Taišo periodā Japāna turpināja paplašināt savu starptautisko ietekmi. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Japāna nostājās [[Antante]]s pusē un ieņēma Vācijai piederošās teritorijas Ķīnā un Klusajā okeānā. 1915. gadā Japāna iesniedza Ķīnai tā sauktās [[Divdesmit viena prasība|Divdesmit vienu prasību]], cenšoties paplašināt savu politisko un ekonomisko ietekmi Ķīnā. Šis solis izraisīja neapmierinātību Ķīnā un bažas citās lielvalstīs. Pēc kara Japāna piedalījās [[1919. gada Parīzes miera konference|Parīzes miera konferencē]] un kļuva par vienu no [[Tautu Savienība]]s dibinātājvalstīm. 1921.–1922. gadā Japāna piedalījās [[Vašingtonas konference|Vašingtonas konferencē]], kur tika noteikti ierobežojumi lielvalstu jūras spēkiem. == Kultūra == Taišo periodā Japānas kultūrā pastiprinājās Rietumu ietekme. Pilsētās attīstījās modernā prese, kino, populārā mūzika, kafejnīcu kultūra un jaunas modes tendences. Šo laiku bieži raksturo kā modernās pilsētas kultūras veidošanās posmu. Literatūrā un mākslā parādījās jauni virzieni, kas atspoguļoja modernizācijas, individuālisma un sociālo pārmaiņu tēmas. Rakstnieki un intelektuāļi arvien biežāk pievērsās cilvēka iekšējai pasaulei, sociālajai nevienlīdzībai un politiskajām idejām. == Reliģija un ideoloģija == Taišo periodā turpināja pastāvēt [[sintoisms|valsts sintoisma]] ideoloģiskā nozīme, kurā imperators tika uzskatīts par Japānas valsts un nācijas vienotības simbolu. Vienlaikus sabiedrībā izplatījās arī kristietības, budisma reformu, sociālisma un liberālisma idejas. Valdība pieļāva zināmu intelektuālo un politisko daudzveidību, tomēr pret radikālām kustībām tika vērsti ierobežojumi. Īpaši pēc 1925. gada Miera uzturēšanas likuma valsts sāka stingrāk kontrolēt politiskās kustības, kas apdraudēja monarhiju vai privātīpašuma sistēmu. == Perioda beigas == Taišo periods beidzās 1926. gada 25. decembrī, kad nomira [[Taišo]]. Tajā pašā dienā tronī kāpa viņa dēls [[Hirohito]], un sākās [[Šovas periods]]. Lai gan Taišo periods bija īss, tas būtiski ietekmēja Japānas politisko un sabiedrisko attīstību. Tajā nostiprinājās politisko partiju sistēma, paplašinājās vēlēšanu tiesības un izveidojās modernā pilsētu kultūra. Vienlaikus perioda beigās pastiprinājās valsts kontrole un radās priekšnoteikumi vēlākai militārisma izaugsmei Šovas periodā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Japānas vēsture]] [[Kategorija:Taišo periods]] [[Kategorija:20. gadsimts Japānā]] 2qapt7juymm4xv4gnqao104lqlotcvb 0 630973 4486561 4476898 2026-06-25T20:04:25Z Biafra 13794 4486561 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Vili Sārijervi | vārds_orig = ''Vili Saarijärvi'' | attēls = Vili Saarijärvi 21-04-23.jpg | att_izm = | paraksts = Vili Sārijervi 2023. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|5|15}} | dz_viet = {{Vieta|Somija|Rovaniemi}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=178}} | svars = {{mērvienība|kg=83}} | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = 2017 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Šveice}} [[Genève-Servette HC]] | numurs = | amats = | līga = [[Nacionālā līga]] <!------ Drafts ------> | drafts = 73., 3. kārtā | dr_gads = [[2015. gada NHL drafts|2015]] | dr_līga = [[NHL drafts|NHL]] | dr_kom = [[Detroitas "Red Wings"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2024—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|FIN}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|6|2||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Somija}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā]]}} {{MedalGold2|[[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|Šveice 2026]]}} }} '''Vili Sārijervi''' ({{Val|fi|Vili Saarijärvi}}; dzimis {{dat|1997|5|15}}) ir [[somi|somu]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Sārijervi spēlē [[Nacionālā līga|Šveices Nacionālās līgas]] kluba ''[[Genève-Servette HC]]'' rindās. [[2015. gada NHL drafts|2015. gada NHL draftā]] Sārijervi trešajā kārtā ar kopējo 73. numuru izvēlējās [[Detroitas "Red Wings"]]. Iepriekš pārstāvējis Somijas komandu [[Raumas "Lukko"]] un Šveices komandu [[Langnavas "Tigers"]]. [[Somijas hokeja izlase]]s rindās piedalījies [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024.]], [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025.]] un [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gada Pasaules čempionātā]], kurā ar izlasi izcīnīja zelta medaļu. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Sārijervi, Vili}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lapzemē dzimušie]] [[Kategorija:Somijas hokejisti]] btnqb5vk2wiwybvtewstj1sai2xmhum 0 631358 4486421 4465529 2026-06-25T13:41:38Z GhostJp 147273 4486421 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Viljams Ēklunds | vārds_orig = ''William Eklund'' | attēls = William Eklund 4 April 2026 (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Viljams Ēklunds 2026. gadā <!------ Personas dati ------>| pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2002|10|12}} | dz_viet = {{Vieta|Zviedrija|Haninge}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=178}} | svars = {{mērvienība|kg=84}} | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Uzbrucējs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2020 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Kanāda}} [[Otavas "Senators"]] | numurs = | amats = | līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] <!------ Drafts ------>| drafts = 7., 1. kārtā | dr_gads = [[2021. gada NHL drafts|2021]] | dr_līga = [[NHL drafts|NHL]] | dr_kom = [[Sanhosē "Sharks"]] <!------ Nacionālā izlase ------>| taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2026|5|9||bez}} <!------ Medaļas ------>| rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Viljams Ēklunds''' ({{Val|sv|William Eklund}}; dzimis {{dat|2002|10|12}}) ir [[zviedri|zviedru]] [[hokejs|hokejists]], kurš spēlē [[uzbrucējs (hokejs)|uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2026) Ēklunds spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Otavas "Senators"]] rindās. [[2021. gada NHL drafts|2021. gada NHL draftā]] Ēklundu pirmajā kārtā ar kopējo 7. numuru izvēlējās [[Sanhosē "Sharks"]]. Iepriekš spēlējis arī Zviedrijas komandā ''[[Djurgårdens IF]]'' un [[Sanhosē "Sharks"]]. 2021. gadā atzīts par [[Zviedrijas hokeja līga]]s labāko jauno spēlētāju. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{succession box | before = {{flaga|CAN}} [[Ozijs Vīsblats]] | title = [[Sanhosē "Sharks"]] [[NHL drafts|NHL drafta]] pirmā raunda izvēle | years = [[2021. gada NHL drafts|2021]] | after = {{flaga|SWE}} [[Filips Baistets]]}} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Ēklunds, Viljams}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Stokholmas lēnē dzimušie]] [[Kategorija:Zviedrijas hokejisti]] [[Kategorija:Sanhosē "Sharks" spēlētāji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] 9j1mrmrzu6m19nuhh7a5g2d3h7lm1jf 0 632730 4486810 4484671 2026-06-26T09:37:26Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4486810 wikitext text/x-wiki {{Militārās vienības infokaste | nosaukums = 5. ASV Jūras kājnieku divīzija | attēls = US 5th Marine Division SSI.svg | virsraksts = Divīzijas emblēma | valsts = {{USA}} | pastāvēšana = 1943. gada 11. novembris – 1946. gada 5. februāris<br /> 1966. gada 1. marts – 1969. gada 26. novembris | pakļautība = [[Attēls:Flag of the United States Marine Corps.svg|25px]] [[ASV Jūras kājnieku korpuss]] | karaspēka veids = Jūras sauszemes kaujas divīzija | krāsas = | devīze = | militārās operācijas = {{Tree list}} *[[Otrais pasaules karš]] **[[Ivodzimas kauja]] *[[Vjetnamas karš]] **[[Hesanas kauja]] {{Tree list/end}} | pašreizējais komandieris = | komandieri = [[Kelers Rokijs]]<br />[[Tomass J. Bērks]]<br />[[Vūds Kails]]<br />[[Leo Duleckis]] }} '''5. ASV Jūras kājnieku divīzija''' ({{val|en|5th Marine Division}}) ir bijusī [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] [[ASV Jūras kājnieku korpuss|jūras kājnieku korpusa]] [[divīzija]]. 5. jūras kājnieku divīzija tika izveidota 1943. gada 11. novembrī. Divīzijas štābs oficiāli tika atvērts 1. decembrī Pendletonas nometnē. Oficiālais divīzijas izveidošanas datums tiek uzskatīts par 1944. gada 21. janvāri. Tā piedzīvoja savu pirmo kaujas darbību [[Ivodzimas kauja]]s laikā 1945. gadā, kur tā cieta vislielāko upuru skaitu no trim jūras kājnieku divīzijām. 5. divīzija bija paredzēta kā daļa no korpusa, kas bija paredzēts [[Operācija "Downfall"|iebrukumam Japānas dzimtajās salās]], taču operācija tika atcelta [[Japānas kapitulācija]]s dēļ. Tā tika deaktivizēta 1946. gada 5. februārī. Kara laikā divīzijas zaudējumi kopumā bija 2501 kritušais un 5948 ievainotais karavīrs. Tā tika atkārtoti aktivizēta 1966. gada 1. martā Pendltonas nometnē, [[Kalifornija|Kalifornijā]], dienestam [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]. Divīzijas 26. pulks piedalījās Hesanas aizstāvēšanā, un 27. pulks 1968. gada februārī piedalījās operācijā ''Allen Brook''. Par savu rīcību divīzija saņēma Prezidenta vienības atzinību. 1968. gada septembrī divīzija kļuva par pirmo lielāko kaujas vienību, kas atgriezās mājās pēc Vjetnamas kara noslēguma. 5. divīzija tika deaktivizēta otrreiz 1969. gada 26. novembrī. == Organizatoriskā struktūra == [[Attēls:Marines on Red Beach - Iwo Jima.jpg|thumb|5. jūras kājnieku divīzijas jūras kājnieki Sarkanajā pludmalē, Ivodzimā, 1945. gada 19. februārī]] Otrā pasaules kara laikā: * Štāba bataljons * [[13. jūras kājnieku pulks (ASV)|13. kājnieku pulks]] * [[26. jūras kājnieku pulks (ASV)|26. kājnieku pulks]] * [[27. jūras kājnieku pulks (ASV)|27. kājnieku pulks]] * [[28. jūras kājnieku pulks (ASV)|28. kājnieku pulks]] * 5. inženieru bataljons * 5. izlūku bataljons * 6. tanku bataljons * 5. loģistikas bataljons * 5. medicīnas bataljons * 5. autotransporta bataljons * 5. desanta bataljons (amfībiju pārvadātājs) * 3. desanta bataljons * 11. desanta bataljons * 5. apvienotais trieciensakaru bataljons * 2. desanta desantēšanās bataljons * 27. apmācības bataljons * 31. apmācības bataljons * 5. izlūkošanas eskadriļa (ASV) * 11. desanta desanta bataljons * 6. kinoloģiskais vads Vjetnamas kara laikā: * [[13. jūras kājnieku pulks (ASV)|13. kājnieku pulks]] * [[26. jūras kājnieku pulks (ASV)|26. kājnieku pulks]] * [[27. jūras kājnieku pulks (ASV)|27. kājnieku pulks]] * 3. militārās policijas bataljons * 5. militārās policijas bataljons == Divīzijas zaudējumi == === Otrais pasaules karš === * Krituši/Miruši no ievainojumiem/Pazuduši bez vēsts — 2501 * Ievainoti — 5948 * Kopējie zaudējumi— 8363 === Vjetnamas karš === * Krituši/Miruši no ievainojumiem — N/A * Ievainoti — N/A * Kopējie zaudējumi— N/A == Ar Goda medaļu apbalvotie == Piecpadsmit jūras kājnieki un 2 [[Hospitāļu korpuss|Jūras spēku korpusa karavīri]], kas bija norīkoti 5. jūras kājnieku divīzijā, tika apbalvoti ar [[Goda medaļa|Goda medaļu]] par Otro pasaules karu ([[Ivodzimas kauja|Ivodzima]]). Divpadsmit tika apbalvoti pēc [[Kritis kaujā|nāves]]. Divi jūras kājnieki no 26. un 27. jūras kājnieku pulka tika apbalvoti pēc nāves ar Goda medaļu par rīcību Vjetnamas kara laikā. == Literatūra == * {{grāmatas atsauce | last =Rottman | first =Gordon | title =US Marine Corps Pacific Theater of Operations 1944–45 | publisher = Osprey Publishing | year = 2004 | location = Oxford }} * {{grāmatas atsauce | last =Conner | first =Howard | title =The Spearhead: The World War II History of the 5th Marine Division | url =https://archive.org/details/TheSpearhead | publisher = Infantry Journal Press | year = 1950 | location = Washington, D.C. }} * Mandel, Lee, Capt. USN Ret. (2015). ''Unlikely Warrior: A Pacifist Rabbi's Journey from the Pulpit to Iwo Jima''. Pelican Publishing Company. {{ISBN|978-1-4556-1987-0}}. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * http://www.facebook.com/group.php?gid=54804399619 (Facebook Group: Title: "5th Marine Division Group" — More Photos) * http://www.jacklummus.com/ * [https://web.archive.org/web/20041020090406/http://hqinet001.hqmc.usmc.mil/HD/Historical/Frequently_Requested/BattleHonors_6Mar_WWII.htm Battle Honors of the six Marine Divisions in World War II] * [https://web.archive.org/web/20101201214604/http://ww2gyrene.org/spotlight5_5thmardiv.htm The Fifth Marine Division] * [http://www.pacificwrecks.com/aircraft/b-29/44-69975.html B-29 The Spearhead] [[Kategorija:Militārisms ASV]] [[Kategorija:ASV Jūras kājnieku korpuss]] 2sv2arlva60ft34g5z2o7cdrp06h60r 0 632809 4486804 4477548 2026-06-26T09:29:36Z Baisulis 11523 /* ievads */ dzimums..... 4486804 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = soliste | Vārds = Emilija | Dz_vārds = Emīlija Bērziņa | Pseidonīms = Emilija | Dzimis = {{dat|2002|9|19}} | Žanrs = [[popmūzika]] | Nodarbošanās = dziedātāja, dziesmu autore | Instrumenti = vokāls | Gadi = 2023—pašlaik | Dzimums = S }} '''Emīlija Bērziņa''' (dzimusi {{dat|2002|9|19}}), plašāk pazīstama ar skatuves vārdu '''Emilija''', ir latviešu dziedātāja un dziesmu autore. Viņa kļuva pazīstama pēc uzvaras šovā [[X Faktors (Latvija)|''X Faktors'']] 2023. gadā un vairākkārt piedalījusies konkursā [[Supernova (konkurss)|''Supernova'']]. == Agrīnā dzīve un izglītība == Emīlija Bērziņa dzimusi 2002. gada 19. septembrī.<ref name="Jauns">{{Tīmekļa atsauce |url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/674032-emilija-berzina-dzimsanas-diena-laiz-klaja-savu-debijas-minialbumu-tintes-stasts |title=Emilija Bērziņa dzimšanas dienā laiž klajā savu debijas minialbumu “Tintes Stāsts” |website=jauns.lv |date=2025-09-19 |language=lv }}</ref> Bērnībā viņa dzīvoja bērnunamā un vēlāk tika adoptēta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7938357/to-ka-ir-adopteta-uzzina-arsta-kabineta-emilijas-berzinas-skumjais-dzivesstasts|title=To, ka ir adoptēta, uzzina ārsta kabinetā. Emilijas Bērziņas skumjais dzīvesstāsts|website=Slavenības|access-date=2026-05-25|date=2024-01-15|language=lv}}</ref> Viņa mācījās Smiltenes tehnikumā, kur apguva pavārmākslu.<ref name="Delfi">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/life/42051922/sovbizness/56259690/emilija-berzina-skiet-esmu-vienigais-cilveks-latvija-kuram-ir-tris-dzimsanas-apliecibas |title=Emilija Bērziņa: "Šķiet, esmu vienīgais cilvēks Latvijā, kuram ir trīs dzimšanas apliecības" |website=Delfi |date=2024-01-12 |language=lv }}</ref> == Karjera == 2023. gadā Bērziņa piedalījās televīzijas šova [[X Faktors (Latvija)|''X Faktors'']] piektajā sezonā un kļuva par tās uzvarētāju.<ref name="Delfi" /> 2024. gada novembrī tika paziņots, ka Emilija piedalīsies konkursā [[Supernova 2025]] ar dziesmu ''Heartbeat''.<ref name="Supernova2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/20.11.2024-izveleti-ltv-dziesmu-konkursa-supernova-20-pusfinalisti.a577065/ |title=Izvēlēti LTV dziesmu konkursa «Supernova» 20 pusfinālisti |website=LSM |date=2024-11-20 |language=lv }}</ref> Dziesma iekļuva finālā un balsojumā ieguva tikpat punktu kā grupa [[Tautumeitas]] ar dziesmu ''Bur man laimi'', tomēr uzvaru ieguva ''Tautumeitas'', jo saņēma lielāku skatītāju balsojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/10.02.2025-supernovas-rezultati-tautumeitas-uzvareja-ar-2-vietu-skatitaju-balsojuma-un-3-labako-zurijas-vertejumu.a587104/ |title=«Supernovas» rezultāti: «Tautumeitas» uzvarēja ar 2. vietu skatītāju balsojumā un 3. labāko žūrijas vērtējumu |website=LSM |date=2025-02-10 |language=lv }}</ref> 2025. gada 23. aprīlī Emilija izdeva savu debijas albumu ''Par tiem, kas man pagāja garām''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/490210-recenzija-emilija-par-tiem-kas-man-pagaja-garam.htm|title=Recenzija: Emīlija – "Par tiem, kas man pagāja garām"|website=nra.lv|date=2025-05-06|language=lv}}</ref> 2025. gada 19. septembrī viņa izdeva EP ''Tintes stāsts''.<ref name="Jauns" /> 2026. gada 28. februārī [[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas]] “Zelta Mikrofons” 30. jubilejas ceremonijā ''Tintes stāsts'' tika atzīts kā Labākais debijas albums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ventasbalss.lv/zinas/kultura/53776-30-zelta-|title=30. ''Zelta Mikrofona'' ceremonijā noskaidroti laureāti 20 kategorijās|website=www.ventasbalss.lv|access-date=2026-05-25}}</ref> 2025. gada novembrī tika paziņots, ka Emilija piedalīsies [[Supernova 2026]] ar dziesmu ''All We Ever Had''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovoix.com/2025/11/20/latvia-supernova-2026-participants-revealed/|title=Latvia: Supernova 2026 Participants Revealed|website=Eurovoix|date=2025-11-20|language=en}}</ref> Ar šo dziesmu viņa kvalificējās finālam, taču konkursā uzvaru guva [[Atvara]] ar dziesmu "[[Ēnā]]". 2026. gada 17. janvārī Emilija uzvarēja Latvijas Televīzijas šova "Pārdziedi mani!" otrajā sezonā, izpildot dziesmu ''Running Up That Hill''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8398773/cels-preti-triumfam-emilijas-dziesmas-kas-aizveda-lidz-uzvarai-sova-pardziedi-mani|title=Ceļš pretī triumfam. Emilijas dziesmas, kas aizveda līdz uzvarai šovā "Pārdziedi mani!"|website=Mūzika|access-date=2026-05-25|date=2026-01-18|language=lv}}</ref> == Diskogrāfija == === Studijas albumi === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- ! scope="col" style="width:15em;"| Nosaukums ! scope="col" style="width:19em;"| Informācija |- ! scope="row" style="text-align:center;"| ''Par tiem, kas man pagāja garām'' | * Izlaists: 2025. gada 23. aprīlī * Formāti: digitālā lejupielāde, [[straumēšana]] |} === EP === {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align:center;" |- ! scope="col" style="width:15em;"| Nosaukums ! scope="col" style="width:19em;"| Informācija |- ! scope="row" style="text-align:center;"| ''Tintes stāsts'' | * Izlaists: 2025. gada 19. septembrī * Izdevējs: ''8whales Records'' * Formāti: digitālā lejupielāde, straumēšana |} == Atsauces == {{atsauces}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Bērziņa, Emīlija}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas mūziķes]] [[Kategorija:Supernovas dalībnieki]] dmulj4gziuaz7vg1pr19mxeoyti3zzb 0 632874 4486813 4474481 2026-06-26T09:42:49Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4486813 wikitext text/x-wiki {{Militārās vienības infokaste |nosaukums=ASV Armijas speciālo uzdevumu spēki<br />''United States Army Special Forces'' |attēls=USA - Special Forces Branch Insignia.png |attēla izmērs=100px |virsraksts=Speciālo spēku emblēma |valsts={{ASV}} |pastāvēšana=1952. gada 19. jūnijs—pašlaik |pakļautība=[[ASV Armija]] |daļa no=[[ASV Armijas Speciālo operāciju pavēlniecība]]s<br />[[ASV Speciālo operāciju pavēlniecība]]s |karaspēka veids=[[Speciālo uzdevumu spēki]] |krāsas=[[zaļš]] |karavīru skaits=7 speciālo uzdevumu grupas |jubileja= |devīze=''De Oppresso Liber'' |militārās operācijas=[[Aukstais karš]]<br />[[Irākas karš]]<br />[[Karš Afganistānā (2001—2014)]] |pašreizējais komandieris= |komandieri= }} '''ASV Armijas speciālo uzdevumu spēki''' ({{val|en|United States Army Special Forces}}; USASF), labāk pazīstami kā "'''Zaļās beretes'''", ir [[ASV Armija]]s elites vienības, kas paredzētas [[Partizānu karš|partizānu kara]] un īpašo operāciju (pretpartizānu, [[sabotāža]]s, [[pretterorisms|pretterorisma]] u.c.) veikšanai. Spēku devīze ir ''De Oppresso Liber'' ("atbrīvot apspiestos"<ref>[http://www.soc.mil/usasochq/Public%20Affairs/Fact%20Sheets/USASFC.pdf U.S. Army Special Forces Command (Airborne) Fact Sheet] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161228230030/http://www.soc.mil/usasochq/Public%20Affairs/Fact%20Sheets/USASFC.pdf |date={{dat|2016|12|28||bez}} }} — U.S. Army Special Forces Command Public Affairs Office.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.socom.mil/ussocom-enterprise/components/army-special-operations-command |title=U.S. Army Special Operations Command Official Web-site |access-date=2018-08-09 |archive-date=2018-08-09 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180809183734/https://www.socom.mil/ussocom-enterprise/components/army-special-operations-command |url-status= }}</ref>), kas atspoguļo vienu no speciālo spēku galvenajiem uzdevumiem: no vienas puses, kaujas misiju un īpašo operāciju veikšana ārpus ASV, izņemot karu, tostarp valdību gāšana trešās valstīs, kas ir nelabvēlīgas ASV, un, no otras puses, ārvalstu militārpersonu un nacionālās atbrīvošanās kustību dalībnieku apmācība valstīs ar propadomju režīmiem [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā. Citi speciālo spēku veiktie uzdevumi ietver tiešas kaujas operācijas, īpašo izlūkošanu, pretterorisma operācijas, meklēšanas un glābšanas operācijas, dalību miera uzturēšanas un humānās palīdzības operācijās, mīnu iznīcināšanu un [[Terorisms|pretterorisma]] operācijas, [[narkotiku tirdzniecība]]s apkarošanu. == Vēsture == {{Listen | image = [[Attēls:Video Camera Icon.png|50px]] | help = no | filename = US Army-The Big Picture-Phantom Fighters-circa 1959.ogv | title = ASV Armija atklāj Speciālo spēku esamību Eiropā ap 1959. gadu | pos = right | filename2= Special Operations Forces (1984).webm | title2 = Speciālo operāciju pārskats, ap 1984. gadu}} [[Attēls:ODA525.jpg|thumb|ODA 525 komandas attēls, kas uzņemts neilgi pirms iefiltrēšanās [[Irāka|Irākā]], 1991. gada februārī.]] "Zaļo berešu" vēsture aizsākās 1952. gadā, kad [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā izveidotajā [[Stratēģisko dienestu pārvalde|Stratēģisko dienestu pārvaldē]] (OSS) un 1947. gadā izveidotajā [[CIP]] tika izveidota īpaša grupa. Sākotnēji grupā bija tikai desmit dalībnieki, un tās uzdevums bija izpētīt [[Lielbritānija]]s [[Īpašais gaisa dienests|Speciālā gaisa dienesta]] (SAS) pieredzi sabotāžas un izlūkošanas operācijās. Par grupas bāzi tika izvēlēta Fortbrega, [[Ziemeļkarolīna|Ziemeļkarolīnā]]. Tumši zaļā [[berete]] kļuva par vienības neoficiālo emblēmu. Ilgu laiku armijas vadība nenovērtēja vienības potenciālu. Turklāt grupas piederība un pakļautība veicināja militārpersonu negatīvo attieksmi — tās dalībnieki bija CIP darbinieki un darbojās vairāk aģentūras, nevis armijas interesēs. Zaļā berete, neregulēta formas tērpa sastāvdaļa, arī kaitināja militārpersonas. Lietas nonāca tik tālu, ka 1956. gadā Fortbregas komandieris oficiāli aizliedza beretes nēsāšanu, taču Speciālo spēku personāls (tolaik vairāki simti cilvēku) ignorēja pavēli un turpināja valkāt savas atšķirības zīmes. Situācija mainījās līdz ar prezidenta [[Džons Kenedijs|Džona Ficdžeralda Kenedija]] ierašanos [[Baltais nams|Baltajā namā]]. 1961. gadā viņš pavēlēja palielināt zaļo berešu skaitu (Kenedija prezidentūras laikā to skaits ātri pieauga līdz 2500) un apmācīt tos saskaņā ar partizānu un pretpartizānu kara koncepciju. Kenedijs savu redzējumu par šo koncepciju izklāstīja runā [[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija|Vestpointas Militārās akadēmijas]] absolventiem 1962. gada jūnijā. Pēc viņa teiktā, mūsdienu kari kļūst par sabotāžas un slazdu kariem, iefiltrēšanos un partizānu karu. Šīs bija metodes, ko izmantoja sociālisti, kas tiecās pēc varas Āfrikā un Dienvidaustrumāzijā, un tieši tādā veidā [[Fidels Kastro]] nonāca pie varas [[Kuba|Kubā]], kļūstot par galveno amerikāņu bubuli pēc tā laika un visvairāk nīsto ASV ienaidnieku pēc [[PSRS]]. Kenedijs paziņoja, ka Amerikas Savienotajām Valstīm ir jābūt vienībām, kas spēj veikt partizānu un, vēl svarīgāk, pretnemiernieku operācijas jebkur pasaulē. "Zaļās beretes" kļuva par viņa iecienītāko militāro projektu. Viņš palielināja finansējumu jaunajiem Speciālajiem spēkiem un atkārtoti apmeklēja Fortbregas bāzi. Pēc prezidenta ierosinājuma Zaļās beretes kļuva par oficiālu formas tērpa elementu un diversantu speciālistu atšķirības zīmi. Tas notika pēc skandāla, kas izcēlās Kenedija pēdējās vizītes laikā Fortbregā. Svinīgās parādes laikā kapteinis [[Viljams Jārboro]] (viens no Zaļo berešu apmācības vispārējās koncepcijas autoriem) soļoja garām prezidentam, valkājot bereti, kas burtiski saniknoja armijas vadību. Pats Kenedijs izglāba kapteini no soda: uzzinot par skandālu, dažas dienas pēc vizītes viņš apstiprināja bereti kā Speciālo spēku oficiālo galvassegu. Kenedijs bija intelektuāls prezidents, un viņa ietekmē Zaļās beretes kļuva par īstu kultūras eliti [[ASV Bruņotie spēki|ASV bruņotajos spēkos]]. Speciālajiem spēkiem bija jāpārzina ne tikai sabotāžas un izlūkošanas taktika, bet arī svešvalodu zināšanas un to valstu kultūras īpatnības, kurās tie darbosies. Tieši Zaļo berešu vidū parādījās pirmās psiholoģiskā kara vienības, izmantojot dažādu tautu kultūras un psiholoģiskās īpašības un tradīcijas. Kādu laiku speciālo spēku elites statusu uzsvēra arī to divkāršā pakļautība — tie tika veidoti armijas ietvaros, bet darbojās CIP paspārnē. Tomēr tas nebija pieņemams armijas ģenerāļiem, un drīz vien Speciālie spēki tika pilnībā pakļauti [[Pentagons|Pentagonam]]. Kenedija vadībā arī Zaļās beretes saņēma savas ugunskristības. Ar prezidenta pavēli tās sāka dienēt kā militārie padomnieki un izlūki/diversanti Dienvidvjetnamā un Āfrikā. Kopš tā laika "Zaļās beretes" ir piedalījušās visos karos un militārajos konfliktos, kuros bija iesaistītas Amerikas Savienotās Valstis. Kopš 2012. gada viņu vienības darbojas Irākā, Afganistānā, Latīņamerikā (cīnās pret narkotiku baroniem), kā arī kalpo kā padomnieki un instruktori Filipīnās, Dienvidaustrumāzijā (Taizemē) un Tuvajos Austrumos (Pakistānā, Saūda Arābijā un Apvienotajos Arābu Emirātos). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.soc.mil/USASFC/HQ.html U.S. Army Special Forces Command website] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220809124809/https://www.soc.mil/USASFC/HQ.html |date=9 August 2022 }} * [https://www.army.mil/usasoc/?from=wiki U.S. Army Special Operations Command News] * [https://web.archive.org/web/20110203005343/http://www.soc.mil/swcs/swcs.html United States Army John F. Kennedy Special Warfare Center and School] * [http://www.socom.mil/ United States Special Operations Command] * [http://manschoolshow.com/blog/2013/7/10/class-24-coming-home-from-war-with-robert-patrick-lewis Special Forces Medic talks about coming home from Iraq and Afghanistan] * [https://www.thebalancecareers.com/field-18-special-forces-3345936 Army Enlisted Jobs: Field 18 Special Forces] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220517042328/https://www.thebalancecareers.com/field-18-special-forces-3345936 |date=17 May 2022 }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV Armija]] kmv0x1vd7qxbe895qiq97y5rtmdjdip 4486814 4486813 2026-06-26T09:43:06Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[ASV armijas speciālo uzdevumu spēki]] uz [[ASV Armijas speciālo uzdevumu spēki]]: lielā burta lietojums..... 4486813 wikitext text/x-wiki {{Militārās vienības infokaste |nosaukums=ASV Armijas speciālo uzdevumu spēki<br />''United States Army Special Forces'' |attēls=USA - Special Forces Branch Insignia.png |attēla izmērs=100px |virsraksts=Speciālo spēku emblēma |valsts={{ASV}} |pastāvēšana=1952. gada 19. jūnijs—pašlaik |pakļautība=[[ASV Armija]] |daļa no=[[ASV Armijas Speciālo operāciju pavēlniecība]]s<br />[[ASV Speciālo operāciju pavēlniecība]]s |karaspēka veids=[[Speciālo uzdevumu spēki]] |krāsas=[[zaļš]] |karavīru skaits=7 speciālo uzdevumu grupas |jubileja= |devīze=''De Oppresso Liber'' |militārās operācijas=[[Aukstais karš]]<br />[[Irākas karš]]<br />[[Karš Afganistānā (2001—2014)]] |pašreizējais komandieris= |komandieri= }} '''ASV Armijas speciālo uzdevumu spēki''' ({{val|en|United States Army Special Forces}}; USASF), labāk pazīstami kā "'''Zaļās beretes'''", ir [[ASV Armija]]s elites vienības, kas paredzētas [[Partizānu karš|partizānu kara]] un īpašo operāciju (pretpartizānu, [[sabotāža]]s, [[pretterorisms|pretterorisma]] u.c.) veikšanai. Spēku devīze ir ''De Oppresso Liber'' ("atbrīvot apspiestos"<ref>[http://www.soc.mil/usasochq/Public%20Affairs/Fact%20Sheets/USASFC.pdf U.S. Army Special Forces Command (Airborne) Fact Sheet] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161228230030/http://www.soc.mil/usasochq/Public%20Affairs/Fact%20Sheets/USASFC.pdf |date={{dat|2016|12|28||bez}} }} — U.S. Army Special Forces Command Public Affairs Office.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.socom.mil/ussocom-enterprise/components/army-special-operations-command |title=U.S. Army Special Operations Command Official Web-site |access-date=2018-08-09 |archive-date=2018-08-09 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180809183734/https://www.socom.mil/ussocom-enterprise/components/army-special-operations-command |url-status= }}</ref>), kas atspoguļo vienu no speciālo spēku galvenajiem uzdevumiem: no vienas puses, kaujas misiju un īpašo operāciju veikšana ārpus ASV, izņemot karu, tostarp valdību gāšana trešās valstīs, kas ir nelabvēlīgas ASV, un, no otras puses, ārvalstu militārpersonu un nacionālās atbrīvošanās kustību dalībnieku apmācība valstīs ar propadomju režīmiem [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā. Citi speciālo spēku veiktie uzdevumi ietver tiešas kaujas operācijas, īpašo izlūkošanu, pretterorisma operācijas, meklēšanas un glābšanas operācijas, dalību miera uzturēšanas un humānās palīdzības operācijās, mīnu iznīcināšanu un [[Terorisms|pretterorisma]] operācijas, [[narkotiku tirdzniecība]]s apkarošanu. == Vēsture == {{Listen | image = [[Attēls:Video Camera Icon.png|50px]] | help = no | filename = US Army-The Big Picture-Phantom Fighters-circa 1959.ogv | title = ASV Armija atklāj Speciālo spēku esamību Eiropā ap 1959. gadu | pos = right | filename2= Special Operations Forces (1984).webm | title2 = Speciālo operāciju pārskats, ap 1984. gadu}} [[Attēls:ODA525.jpg|thumb|ODA 525 komandas attēls, kas uzņemts neilgi pirms iefiltrēšanās [[Irāka|Irākā]], 1991. gada februārī.]] "Zaļo berešu" vēsture aizsākās 1952. gadā, kad [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā izveidotajā [[Stratēģisko dienestu pārvalde|Stratēģisko dienestu pārvaldē]] (OSS) un 1947. gadā izveidotajā [[CIP]] tika izveidota īpaša grupa. Sākotnēji grupā bija tikai desmit dalībnieki, un tās uzdevums bija izpētīt [[Lielbritānija]]s [[Īpašais gaisa dienests|Speciālā gaisa dienesta]] (SAS) pieredzi sabotāžas un izlūkošanas operācijās. Par grupas bāzi tika izvēlēta Fortbrega, [[Ziemeļkarolīna|Ziemeļkarolīnā]]. Tumši zaļā [[berete]] kļuva par vienības neoficiālo emblēmu. Ilgu laiku armijas vadība nenovērtēja vienības potenciālu. Turklāt grupas piederība un pakļautība veicināja militārpersonu negatīvo attieksmi — tās dalībnieki bija CIP darbinieki un darbojās vairāk aģentūras, nevis armijas interesēs. Zaļā berete, neregulēta formas tērpa sastāvdaļa, arī kaitināja militārpersonas. Lietas nonāca tik tālu, ka 1956. gadā Fortbregas komandieris oficiāli aizliedza beretes nēsāšanu, taču Speciālo spēku personāls (tolaik vairāki simti cilvēku) ignorēja pavēli un turpināja valkāt savas atšķirības zīmes. Situācija mainījās līdz ar prezidenta [[Džons Kenedijs|Džona Ficdžeralda Kenedija]] ierašanos [[Baltais nams|Baltajā namā]]. 1961. gadā viņš pavēlēja palielināt zaļo berešu skaitu (Kenedija prezidentūras laikā to skaits ātri pieauga līdz 2500) un apmācīt tos saskaņā ar partizānu un pretpartizānu kara koncepciju. Kenedijs savu redzējumu par šo koncepciju izklāstīja runā [[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija|Vestpointas Militārās akadēmijas]] absolventiem 1962. gada jūnijā. Pēc viņa teiktā, mūsdienu kari kļūst par sabotāžas un slazdu kariem, iefiltrēšanos un partizānu karu. Šīs bija metodes, ko izmantoja sociālisti, kas tiecās pēc varas Āfrikā un Dienvidaustrumāzijā, un tieši tādā veidā [[Fidels Kastro]] nonāca pie varas [[Kuba|Kubā]], kļūstot par galveno amerikāņu bubuli pēc tā laika un visvairāk nīsto ASV ienaidnieku pēc [[PSRS]]. Kenedijs paziņoja, ka Amerikas Savienotajām Valstīm ir jābūt vienībām, kas spēj veikt partizānu un, vēl svarīgāk, pretnemiernieku operācijas jebkur pasaulē. "Zaļās beretes" kļuva par viņa iecienītāko militāro projektu. Viņš palielināja finansējumu jaunajiem Speciālajiem spēkiem un atkārtoti apmeklēja Fortbregas bāzi. Pēc prezidenta ierosinājuma Zaļās beretes kļuva par oficiālu formas tērpa elementu un diversantu speciālistu atšķirības zīmi. Tas notika pēc skandāla, kas izcēlās Kenedija pēdējās vizītes laikā Fortbregā. Svinīgās parādes laikā kapteinis [[Viljams Jārboro]] (viens no Zaļo berešu apmācības vispārējās koncepcijas autoriem) soļoja garām prezidentam, valkājot bereti, kas burtiski saniknoja armijas vadību. Pats Kenedijs izglāba kapteini no soda: uzzinot par skandālu, dažas dienas pēc vizītes viņš apstiprināja bereti kā Speciālo spēku oficiālo galvassegu. Kenedijs bija intelektuāls prezidents, un viņa ietekmē Zaļās beretes kļuva par īstu kultūras eliti [[ASV Bruņotie spēki|ASV bruņotajos spēkos]]. Speciālajiem spēkiem bija jāpārzina ne tikai sabotāžas un izlūkošanas taktika, bet arī svešvalodu zināšanas un to valstu kultūras īpatnības, kurās tie darbosies. Tieši Zaļo berešu vidū parādījās pirmās psiholoģiskā kara vienības, izmantojot dažādu tautu kultūras un psiholoģiskās īpašības un tradīcijas. Kādu laiku speciālo spēku elites statusu uzsvēra arī to divkāršā pakļautība — tie tika veidoti armijas ietvaros, bet darbojās CIP paspārnē. Tomēr tas nebija pieņemams armijas ģenerāļiem, un drīz vien Speciālie spēki tika pilnībā pakļauti [[Pentagons|Pentagonam]]. Kenedija vadībā arī Zaļās beretes saņēma savas ugunskristības. Ar prezidenta pavēli tās sāka dienēt kā militārie padomnieki un izlūki/diversanti Dienvidvjetnamā un Āfrikā. Kopš tā laika "Zaļās beretes" ir piedalījušās visos karos un militārajos konfliktos, kuros bija iesaistītas Amerikas Savienotās Valstis. Kopš 2012. gada viņu vienības darbojas Irākā, Afganistānā, Latīņamerikā (cīnās pret narkotiku baroniem), kā arī kalpo kā padomnieki un instruktori Filipīnās, Dienvidaustrumāzijā (Taizemē) un Tuvajos Austrumos (Pakistānā, Saūda Arābijā un Apvienotajos Arābu Emirātos). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.soc.mil/USASFC/HQ.html U.S. Army Special Forces Command website] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220809124809/https://www.soc.mil/USASFC/HQ.html |date=9 August 2022 }} * [https://www.army.mil/usasoc/?from=wiki U.S. Army Special Operations Command News] * [https://web.archive.org/web/20110203005343/http://www.soc.mil/swcs/swcs.html United States Army John F. Kennedy Special Warfare Center and School] * [http://www.socom.mil/ United States Special Operations Command] * [http://manschoolshow.com/blog/2013/7/10/class-24-coming-home-from-war-with-robert-patrick-lewis Special Forces Medic talks about coming home from Iraq and Afghanistan] * [https://www.thebalancecareers.com/field-18-special-forces-3345936 Army Enlisted Jobs: Field 18 Special Forces] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220517042328/https://www.thebalancecareers.com/field-18-special-forces-3345936 |date=17 May 2022 }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV Armija]] kmv0x1vd7qxbe895qiq97y5rtmdjdip 0 633141 4486780 4475384 2026-06-26T09:02:12Z Olgerts V 41522 /* Skatīt arī */ papild. 4486780 wikitext text/x-wiki '''Lapiņu iela''' var būt: * [[Lapiņu iela (Siguļi)|Lapiņu iela]] — iela Carnikavas pagasta [[Siguļi|Siguļos]]; * [[Lapiņu iela (Pēterupe)|Lapiņu iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Pēterupe (ciems)|Pēterupē]] (līdz 2025. gadam [[Banga (Saulkrastu pagasts)|Bangas]] ciemā). == Skatīt arī == * [[Lapeņu iela]] — iela Rīgā. {{Ielu nosaukums}} 2iam5u6okhye58mx7zjcs8cuops38j6 0 633152 4486713 4475448 2026-06-26T07:31:38Z Biafra 13794 4486713 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Conseil National de la Résistance.jpg|thumb|CNR locekļi pēc Parīzes atbrīvošanas, 1944. gada septembrī. No kreisās uz labo: Žaks Debī-Bridels, Pjērs Vilons, Gastons Tesjē, Robērs Šambeirons, Paskāls Kopo, Žozefs Lanjels, Žaks Lekonts-Buanē, Žoržs Bido, Andrē Mitērs, Anrī Ribjērs, Daniels Maijers, Žans Pjērs Levī, Pols Bastids, Ogists Žijo, Pjērs Menjē un Luī Sajans]] '''Nacionālā pretošanās padome''' ([[Franču valoda|franču]]: ''Conseil national de la Résistance'', saīsināti '''CNR''') bija [[Francijas pretošanās kustība]]s koordinējoša institūcija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Tā tika izveidota 1943. gada 27. maijā [[Parīze|Parīzē]], lai apvienotu dažādās pagrīdes pretošanās organizācijas, politiskās partijas un arodbiedrības, kas cīnījās pret [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] okupāciju un [[Višī Francija|Višī režīmu]]. Padomes izveidē nozīmīga loma bija [[Žans Mulēns|Žanam Mulēnam]], kurš darbojās kā [[Šarls de Golls|Šarla de Golla]] pārstāvis okupētajā Francijā. Viņa uzdevums bija apvienot līdz tam sašķeltās pretošanās grupas un panākt, lai tās atzītu [[Brīvā Francija|Brīvās Francijas]] politisko autoritāti. Pirmajā CNR sanāksmē piedalījās galveno pretošanās kustību, partiju un arodbiedrību pārstāvji. Nacionālā pretošanās padome koordinēja pagrīdes organizāciju darbību, veicināja izlūkošanas informācijas nodošanu [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|sabiedrotajiem]], atbalstīja sabotāžas operācijas un piedalījās kopējas politiskās programmas izstrādē. Tā kļuva par svarīgu institūciju, kas sasaistīja iekšējo pretošanās kustību Francijā ar [[Brīvā Francija|Brīvo Franciju]] ārpus valsts. 1944. gada martā CNR pieņēma programmu, kas paredzēja ne tikai Francijas atbrīvošanu, bet arī pēckara valsts pārveidi. Tajā tika atbalstīta demokrātisko brīvību atjaunošana, sociālo tiesību paplašināšana, stratēģisku nozaru nacionalizācija, sociālās apdrošināšanas sistēmas izveide un ekonomiskās demokrātijas stiprināšana. Šī programma būtiski ietekmēja Francijas pēckara politisko un sociālo attīstību. Pēc Francijas atbrīvošanas Nacionālā pretošanās padome kļuva par vienu no pretošanās kustības politiskās vienotības simboliem. Tās darbība nostiprināja de Golla vadītās Francijas politisko leģitimitāti un ietekmēja [[Francijas Ceturtā republika|Ceturtās republikas]] sociālo reformu virzienu. == Skatīt arī == * [[Francijas pretošanās kustība]] * [[Brīvā Francija]] * [[Francijas iekšējie spēki]] * [[Šarls de Golls]] * [[Žans Mulēns]] [[Kategorija:Francijas pretošanās kustība]] [[Kategorija:Francija Otrajā pasaules karā]] [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] [[Kategorija:Francijas vēsture]] [[Kategorija:Pretošanās kustības]] c8sw0rt9v1qq2gvfa488xqtvc2fyj18 0 633162 4486779 4475519 2026-06-26T09:00:07Z Olgerts V 41522 /* Skatīt arī */ papild. 4486779 wikitext text/x-wiki '''Mangaļu iela''' var būt: * [[Mangaļu iela (Jūrmala)|Mangaļu iela]] — iela Jūrmalā; * [[Mangaļu iela (Pēterupe)|Mangaļu iela]] — iela Saulkrastu pagasta [[Pēterupe (ciems)|Pēterupē]]. == Skatīt arī == * [[Mangaļi]] * [[Mangaļu prospekts]] {{Ielu nosaukums}} 5w3n7irna8p7tyszkcq6sjrjpnmlhcc 0 633176 4486739 4475615 2026-06-26T07:39:49Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4486739 wikitext text/x-wiki {{Universitātes infokaste |native = Vitebskas Valsts universitāte |image = ВГУ_Машерова_2022_Ф0253.jpg |caption = |latin_name = |motto = |tagline = |established = 1910 |vision = |type = Valsts |calendar = |endowment = |rector = |faculty = |map_type = Baltkrievija |latd = 55.17750 | latNS = N |longd = 30.22556 | longEW = E |academic_staff = |administrative_staff = |students = |postgrad = |doctoral = |location = {{BLR}}, [[Vitebska]] |country = |address = Maskavas prospekts 33 |sports = |colors = |affiliations = |website = https://vsu.by/ |logo = |publictransit = |footnotes = }} '''P. Mašerova Vitebskas Valsts universitāte''' ({{val|be|Віцебскі дзяржаўны ўніверсітэт імя П. М. Машэрава}}, {{val|ru|Витебский государственный университет имени П. М. Машерова}}) ir valsts universitāte [[Baltkrievija]]s pilsētā [[Vitebska|Vitebskā]]. Universitāte tika dibināta 1910. gadā kā skolotāju institūts. Vēlāk tā kļuva par pedagoģisko institūtu, bet pēc tam par klasisku universitāti. Tā nosaukta padomju un baltkrievu politiķa [[Pjotrs Mašerovs|Pjotra Mašerova]] vārdā. Universitāte sagatavo speciālistus humanitāro, pedagoģisko, dabaszinātņu, sociālo zinātņu un informācijas tehnoloģiju jomās. == Ārējās norādes == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Universitātes Baltkrievijā]] 2usomviqvuisa7k0bmzms201rss9sbo 0 633534 4486480 4477450 2026-06-25T17:36:14Z Pirags 3757 4486480 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Udžaina | official_name = {{ubl|उज्जैन|''Ujjain''}} | settlement_type = pilsēta | image_skyline = | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_size = | pushpin_map = Madhja Pradēša#India#Āzija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{IND}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Madhja Pradēša]] | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Udžainas apgabals]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 157 | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011. gadā | population_footnotes = | population_total = 515215 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Indijas standarta laiks|IST]] | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 23 | latm = 10 | lats = 58 | latNS = N | longd = 75 | longm = 46 | longs = 38 | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 490 | website = {{URL|https://ujjain.nic.in/}} | footnotes = }} '''Udžaina''' ({{val|hi|उज्जैन}}, ''Ujjain'', {{izrunā|ʊ̯d͡ːʑæn}}) ir pilsēta [[Indija]]s centrālajā daļā, [[Madhja Pradēša]]s štatā, pie [[Šipra]]s upes [[Malvas plato]] reģionā. Tā ir [[Udžainas apgabals|Udžainas apgabala]] administratīvais centrs un viena no lielākajām štata pilsētām. Udžaina ir viens no nozīmīgākajiem Indijas vēsturiskajiem, reliģiskajiem un kultūras centriem, kā arī viena no septiņām hinduisma svētajām pilsētām (''[[Sapta Puri]]''). Pilsētai ir īpaša nozīme [[hinduisms|hinduismā]]. Tā ir nozīmīgs svētceļojumu galamērķis [[šaivisms|šaivisma]], [[vaišnavisms|vaišnavisma]] un [[šaktisms|šaktisma]] piekritējiem, un tajā atrodas viens no ievērojamākajiem Indijas hinduistu svētnamiem — [[Mahākālešvaras Džjotirlingas templis]]. Udžaina ir arī viena no četrām pilsētām, kur ik pēc 12 gadiem notiek [[Kumbhamela]]s svētceļojums, vietējā tradīcijā pazīstams kā Simhastha. Hindu tradīcijā Šipras upe tiek uzskatīta par svētu, un peldēšanās tās ūdeņos tiek saistīta ar garīgu šķīstīšanos un atbrīvošanos no grēkiem. == Vēsture == Udžainai ir sena un bagāta vēsture. Senatnē tā bija pazīstama ar nosaukumiem Udžajinī un Avantika un bija [[Avanti]] valsts galvaspilsēta — viena no sešpadsmit senās Indijas [[mahādžanapada|mahādžanapadām]]. Pilsēta atradās nozīmīgu tirdzniecības ceļu krustpunktā un Centrālindijā ilgstoši bija svarīgs politiskais, saimnieciskais un kultūras centrs. No seno mahādžanapadu laikmeta līdz pat [[Britu Indija]]s periodam Udžaina saglabāja nozīmīgu lomu Indijas subkontinenta politiskajā un tirdzniecības dzīvē. Pilsētai ir arī ievērojama vieta Indijas zinātnes un astronomijas vēsturē. 18. gadsimtā tajā tika izveidota Vedhšalas jeb [[Džantara Mantara observatorija]], kas kalpoja astronomiskiem novērojumiem. Mūsdienās Udžaina joprojām ir nozīmīgs reliģiskais, administratīvais, izglītības un kultūras centrs, kā arī viens no svarīgākajiem svētceļojumu galamērķiem Indijā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{Madhja Pradēšas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Madhja Pradēšas pilsētas]] [[Kategorija:Svētās pilsētas]] nfhfjc5pmrw4r2sbkt54a7krdm5nfa2 4486482 4486480 2026-06-25T17:38:29Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ 4486482 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Udžaina | official_name = {{ubl|उज्जैन|''Ujjain''}} | settlement_type = pilsēta | image_skyline = | image_caption = | image_flag = | image_seal = | image_shield = | shield_size = | pushpin_map = Madhja Pradēša#India#Āzija | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{IND}} | subdivision_type1 = Štats | subdivision_name1 = [[Madhja Pradēša]] | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Udžainas apgabals]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 157 | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011. gadā | population_footnotes = | population_total = 515215 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Indijas standarta laiks|IST]] | utc_offset = +5:30 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | latd = 23 | latm = 10 | lats = 58 | latNS = N | longd = 75 | longm = 46 | longs = 38 | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 490 | website = {{URL|https://ujjain.nic.in/}} | footnotes = }} '''Udžaina''' ({{val|hi|उज्जैन}}, ''Ujjain'', {{izrunā|ʊ̯d͡ːʑæn}}) ir pilsēta [[Indija]]s centrālajā daļā, [[Madhja Pradēša]]s štatā, pie [[Šipra]]s upes [[Malvas plato]] reģionā. Tā ir [[Udžainas apgabals|Udžainas apgabala]] administratīvais centrs un viena no lielākajām štata pilsētām. Udžaina ir viens no nozīmīgākajiem Indijas vēsturiskajiem, reliģiskajiem un kultūras centriem, kā arī viena no septiņām hinduisma svētajām pilsētām (''[[Sapta Puri]]''). Pilsētai ir īpaša nozīme [[hinduisms|hinduismā]]. Tā ir nozīmīgs svētceļojumu galamērķis [[šaivisms|šaivisma]], [[vaišnavisms|vaišnavisma]] un [[šaktisms|šaktisma]] piekritējiem, un tajā atrodas viens no ievērojamākajiem Indijas hinduistu svētnamiem — [[Mahākālešvaras Džjotirlingas templis]]. Udžaina ir arī viena no četrām pilsētām, kur ik pēc 12 gadiem notiek [[Kumbhamela]]s svētceļojums, vietējā tradīcijā pazīstams kā Simhastha. Hindu tradīcijā Šipras upe tiek uzskatīta par svētu, un peldēšanās tās ūdeņos tiek saistīta ar garīgu šķīstīšanos un atbrīvošanos no grēkiem. == Vēsture == Udžainai ir sena un bagāta vēsture. Senatnē tā bija pazīstama ar nosaukumiem Udžajinī un Avantika un bija [[Avanti]] valsts galvaspilsēta — viena no sešpadsmit senās Indijas [[mahādžanapada|mahādžanapadām]]. Pilsēta atradās nozīmīgu tirdzniecības ceļu krustpunktā un Centrālindijā ilgstoši bija svarīgs politiskais, saimnieciskais un kultūras centrs. No seno mahādžanapadu laikmeta līdz pat [[Britu Indija]]s periodam Udžaina saglabāja nozīmīgu lomu Indijas subkontinenta politiskajā un tirdzniecības dzīvē. Pilsētai ir arī ievērojama vieta Indijas zinātnes un astronomijas vēsturē. 18. gadsimtā tajā tika izveidota Vedhšalas jeb [[Džantara Mantara observatorija]], kas kalpoja astronomiskiem novērojumiem. Mūsdienās Udžaina joprojām ir nozīmīgs reliģiskais, administratīvais, izglītības un kultūras centrs, kā arī viens no svarīgākajiem svētceļojumu galamērķiem Indijā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Indija-aizmetnis}} {{Madhja Pradēšas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Madhja Pradēšas pilsētas]] [[Kategorija:Svētās pilsētas]] [[Kategorija:Indijas pilsētas]] gdyf1ifir7s3dfcjt1hd3eoabxect5a 0 633761 4486837 4484761 2026-06-26T10:24:31Z Bai-Bot 60304 vikisaišu precizēšana, replaced: [[File: → [[Attēls: (2), {{cite web → {{tīmekļa atsauce (6), url-status= → dead-url= (4) using [[Project:AWB|AWB]] 4486837 wikitext text/x-wiki {{Kapsētas infokaste | name = Normandijas amerikāņu kapsēta un memoriāls | native_name = {{val|en|Normandy American Cemetery and Memorial}} | image = Normandy American Cemetery 4.jpg | imagesize = | caption = Skats uz kapsētu | established = {{dat|1956|7|19}} | country = {{vieta|Francija}} | location = [[Francija]], [[Normandija (administratīvs reģions)|Normandija]], netālu no [[Kolvilsjurmēra]]s | map_type = Francija#Normandija | map_caption = Kapsētas atrašanās vieta | map_alt = | map_size = | latd = 49 | latm = 21 | lats = 37| latNS = N | longd = 00 | longm = 51 | longs = 26| longEW = W | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | type = [[Brāļu kapi]] | style = | owner = [[Amerikas Kaujas pieminekļu komisija]] | size = 69,8 ha | graves = 9389 | interments = | cremations = | leases = | website = | findagrave = [https://www.findagrave.com/cemetery/1990757/ Normandijas amerikāņu kapsēta un memoriāls] | political = }} '''Normandijas amerikāņu kapsēta un memoriāls''' ({{val|fr|Cimetière américain de Colleville-sur-Mer}}) ir [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[kapsēta]] un memoriāls [[Kolvilsjurmēra|Kolvilsjurmērā]], [[Normandija (administratīvs reģions)|Normandijā]], [[Francija|Francijā]], kas godina amerikāņu karavīrus, kuri [[Kritis kaujā|krita]] [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā un sekojošajā [[Normandijas operācija|Normandijas kaujā]]. Tā atrodas blakus bijušās Senlorānas pagaidu kaujas lauka kapsētas vietai, aizņem 172,5 akrus un tajā ir 9389 apbedījumu vietas. Kapsētā esošajā memoriālā ir iekļautas kartes un informācija par Normandijas desantu un tam sekojošajām militārajām operācijām. Memoriāla centrā atrodas arhitekta Donalda DeLū veidota bronzas statuja "Amerikas jaunatnes gars, kas paceļas no viļņiem". Kapsētā ir arī divi karoga masti, pie kuriem dažādos laikos cilvēki pulcējas, lai vērotu, kā tiek nolaisti un salocīti [[Amerikas Savienoto Valstu karogs|Amerikas Savienoto Valstu karogi]]. Kapsēta, kas tika atklāta 1956. gadā, ir visvairāk apmeklētā kapsēta no tām, ko uztur Amerikas Kaujas pieminekļu komisija (''American Battle Monuments Commission'', ABMC), un to ik gadu apmeklē viens miljons apmeklētāju. 2007. gadā ABMC kapsētā atvēra apmeklētāju centru, kurā tiek stāstīts par operācijas “Overlord” globālo nozīmi un ietekmi.<ref name="ref1">{{tīmekļa atsauce |title=New Normandy American Cemetery Visitor Center Opens |date=June 6, 2007 |publisher=American Battle Monuments Commission |url=https://www.abmc.gov/news-events/news/new-normandy-american-cemetery-visitor-center-opens#.W6kL-7AUmU0 |access-date=September 24, 2018 |archive-date=October 12, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20181012222458/https://www.abmc.gov/news-events/news/new-normandy-american-cemetery-visitor-center-opens#.W6kL-7AUmU0 |dead-url= }}</ref> Kapsētas apmeklētāju skaits ir tik liels, ka 2026. gadā tiks ieviesta rezervācijas sistēma, lai izvairītos no situācijām, kad apmeklētājiem tiek liegta ieeja pārāk liela pūļa dēļ, kā tas ir noticis saskaņā ar esošo sistēmu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Visiting Normandy American Cemetery |url=https://www.abmc.gov/normandy-registration/ |website=American Battle Monuments Commission (ABMC) |access-date=3 May 2026}}</ref> ==Vēsture == 1944. gada 6. jūnijā ASV Pirmās armijas 607. štāba kapu reģistrācijas rota izveidoja pagaidu kapsētu – pirmo amerikāņu kapsētu uz Francijas zemes Otrā pasaules kara laikā. Pēc kara, 1944. gada 8. jūnijā, nelielā attālumā uz austrumiem no sākotnējās vietas tika izveidota mūsdienu kapsēta. Šajā brīdī pagaidu kapsētā apbedīto radinieki varēja izvēlēties mirstīgo atlieku repatriāciju apbedīšanai uz ASV. Ja tika izvēlēta apbedīšana Francijā, pārapbedīšana kapsētā notika ģeometriskās rindās, kas redzamas tur mūsdienās. Omaha pludmalē mirušo britu karavīru mirstīgās atliekas 1944. gada beigās tika izraktas no pagaidu kapsētas pārapbedīšanai Baijē britu kara kapsētā.<ref>For example: {{tīmekļa atsauce |title=Leading Seaman Peter Wheeldon {{!}} War Casualty Details 2341793 |url=https://www.cwgc.org/find-records/find-war-dead/casualty-details/2341793/peter-wheeldon/#&gid=2&pid=1 |website=CWGC |access-date=28 August 2024 |language=en}}</ref> Kapsēta tika atklāta 1956. gada 19. jūlijā, klātesot ASV Jūras spēku admirālim Tomasam Kinkeidam, kurš pārstāvēja prezidentu [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu D. Eizenhaueru]], un Francijas ģenerālim Žanam Ganevalam, kurš pārstāvēja prezidentu [[Renē Kotī]]. Tāpat kā visas pārējās aizjūras amerikāņu kapsētas Francijā Pirmā un Otrā pasaules kara laikā, Francijas valdība ir piešķīrusi Amerikas Savienotajām Valstīm īpašu koncesiju uz zemi, ko aizņem kapsēta, uz neierobežotu laiku, bez jebkādas maksas vai nodokļiem, kamēr Amerikas Savienotās Valstis uztur kapsētu. Tai nav ekstrateritorialitātes un tā paliek Francijas valsts īpašumā. Šo kapsētu pārvalda Amerikas Kaujas pieminekļu komisija, neliela neatkarīga [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] aģentūra, saskaņā ar Kongresa aktiem, kas sniedz ikgadēju finansiālu atbalstu to uzturēšanai, un lielākā daļa militārā un civilā personāla ir nodarbināti ārzemēs. Un virs šīm piešķirtajām zemēm plīvo ASV karogs. == Apraksts == [[Attēls:Americannormandycemetery.jpg|thumb|Kapsēta gadu pēc D-dienas]] Kapsēta atrodas uz [[klints]], no kuras paveras skats uz Omahas pludmali (vienu no Normandijas iebrukuma izsēšanās pludmalēm) un [[Lamanšs|Lamanšu]]. Tā aizņem 172,5 akrus un tajā atrodas 9389 kritušo amerikāņu karavīru mirstīgās atliekas, no kuriem lielākā daļa tika nogalināti Normandijas iebrukuma laikā un sekojošajās militārajās operācijās Otrajā pasaules kara laikā. Tajā ir iekļautas arī armijas gaisa korpusa apkalpju vīru, kas tika notriekti virs Francijas jau 1942. gadā, un četru amerikāņu sieviešu kapi. Tikai neliels skaits amerikāņu karavīru, kas krita ārzemēs, ir apglabāti ārzemēs esošajās amerikāņu militārajās kapsētās. Kad pienāca laiks pastāvīgai apbedīšanai, tuvākajiem radiniekiem, kuri bija tiesīgi pieņemt tādus lēmumus, tika jautāts, vai viņi vēlas, lai viņu tuvinieki tiktu repatriēti pastāvīgai apbedīšanai Amerikas Savienotajās Valstīs vai apglabāti tuvākajā ārzemju kapsētā. == Apbedījumi == === Apbedījumu skaits === 2018. gada 19. jūnijā Jūliuss H. O. Paipers tika guldīts līdzās savam dvīņu brālim Ludvigam J. V. Paiperam un kļuva par 9388. karavīru, kas apbedīts Normandijas amerikāņu kapsētā.<ref name="Pieper-Burial">{{tīmekļa atsauce |title=Sailor Accounted for from World War II to be Buried Next to Twin Brother with Full Military Honors at Normandy American Cemetery, France |publisher=American Battle Monuments Commission |author=American Battle Monuments Commission |website=abmc.gov |date=June 13, 2018 |url=https://www.abmc.gov/news-events/news/press-release-sailor-accounted-world-war-ii-be-buried-next-twin-brother-full |access-date=March 26, 2019 |archive-date=April 11, 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190411235308/https://www.abmc.gov/news-events/news/press-release-sailor-accounted-world-war-ii-be-buried-next-twin-brother-full |dead-url= }}</ref> Šos apbedījumus iezīmē balti Lasas marmora kapakmeņi, no kuriem 9238 ir latīņu krusti ([[protestantisms|protestantiem]] un [[Romas Katoļu baznīca|katoļiem]]) un 151 no tiem ir [[Dāvida zvaigzne]]s ([[Jūdaisms|ebrejiem]]). Tā kā tās bija vienīgās trīs reliģijas, ko tolaik atzina [[ASV Armija]], cita veida marķieri nav sastopami.<ref name="NOAC-Burials">{{tīmekļa atsauce |title=Normandy American Cemetery |publisher=American Battle Monuments Commission |author=American Battle Monuments Commission |website=abmc.gov |url=https://www.abmc.gov/cemeteries-memorials/europe/normandy-american-cemetery |access-date=March 26, 2019 |archive-date=April 11, 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190411161333/https://www.abmc.gov/cemeteries-memorials/europe/normandy-american-cemetery |dead-url= }}</ref> Kapsētā atrodas 45 pāru brāļu apbedījumi (no kuriem 30 ir apglabāti blakus), tēvs un dēls, tēvocis un viņa brāļadēls, 2 pāri brālēnu, 3 ģenerāļi, 4 kapelāni, 4 civiliedzīvotāji, 4 sievietes, 147 afroamerikāņi un 20 [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiāņi]]. Trīs simti četri nezināmi karavīri ir apglabāti starp pārējiem karavīriem. Uz viņu kapakmeņiem bija rakstīts "ŠEIT ATDUSAS GODINĀTĀ SLAVĀ BIEDRS, KAS PAZĪSTAMS TIKAI DIEVAM" Uz austrumiem no memoriāla atrodas pazudušo piemiņas siena, kur ir ierakstīti 1557 militārpersonu vārdi, kas tika pasludināti par pazudušiem operācijas "Overlord" laikā. Pie deviņpadsmit no šiem vārdiem ir pievienota bronzas rozete, kas nozīmē, ka viņu līķis ir atrasts un identificēts kopš kapsētas iesvētīšanas. === Ievērojami apbedītie === [[Attēls:Cimetiere Colleville Tombe General Roosevelt.jpg|thumb|300px|Teodora Rūzvelta jaunākā kapakmens|left]] Starp kapsētā apglabātajiem ir trīs [[Goda medaļa]]s saņēmēji, tostarp [[Teodors Rūzvelts jaunākais]], prezidenta [[Teodors Rūzvelts|Teodora Rūzvelta]] dēls. Pēc kapsētas izveides cits prezidenta Rūzvelta dēls Kventins, kurš bija kritis Pirmajā pasaules karā, tika ekshumēts un pārapbedīts blakus savam brālim. Ievērojamākie apbedītie kapsētā ir: * Leslijs Dž. Makneirs, ASV Armijas [[ģenerālis]], viens no diviem augstākā ranga amerikāņiem, kas krita Otrajā pasaules karā * Divi no [[Nilandu brāļi]]em, Prestons un Roberts, kuru stāsts iedvesmoja [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] filmu "[[Glābjot ierindnieku Raienu]]"<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://library.canisius.edu/archives/niland |title=The Niland Boys &#124; Andrew L. Bouwhuis Library |website=library.canisius.edu |access-date=2019-04-12 |archive-date=2019-04-12 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190412004752/https://library.canisius.edu/archives/niland |dead-url= }}</ref> * Džimijs V. Monteits, Goda medaļas saņēmējs * Frenks D. Peregorijs, Goda medaļas saņēmējs * [[Kventins Rūzvelts]], prezidenta Teodora Rūzvelta dēls, lidotājs, kas krita Pirmajā pasaules karā un tika pārapbedīts blakus sava brāļa Teodora Rūzvelta jaunākā kapam * Teodors Rūzvelts jaunākais, prezidenta Teodora Rūzvelta dēls, Goda medaļas saņēmējs == Galerija == <gallery perrow="4" heights="120" widths="200"> WW2AmericanCemetery.JPG|Skats uz kapiem jūras virzienā. American Flag and Cross in Normandy American Cemetery and Memorial.jpg|Roberta B. Seilera kaps. Preston Niland Grave Marker.jpg|Prestona Nilanda, viena no Nilandu brāļiem, kura stāsts iedvesmoja filmu "Glābjot ierindnieku Raienu", kaps. Viņa brālis ir apglabāts tieši blakus viņam. Grave with Star of David in Normandy American Cemetery and Memorial.jpg|Ebreju amerikāņu karavīra kaps ar Dāvida zvaigzni. Šimona A. Frīdmana kaps. Unknown soldier grave in Normandy American Cemetery and Memorial .jpg|Nezināmā karavīra kaps. VisitorCenterColleville.jpg|Medicīnas aprīkojuma izstāde Apmeklētāju centrā. Cimetière américain de Colleville-sur-Mer1.JPG|Kolvilsjurmēras amerikāņu kapsēta. Cimetière américain de Colleville-sur-Mer 3.JPG|Amerikāņu kapsēta, skats uz jūru. "Known but to God" - Omaha Beach.JPG|Nezināmā karavīra kaps ar uzrakstu : « Šeit godinātā slavā atdusas cīņu biedrs - zināms tikai Dievam». </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{div col}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://visitnormandy.wordpress.com/d-day-65th-anniversary-events-2009/ ''Complete List of Memorial Events for 65th Anniversary of D-Day''] * [http://www.americandday.org ''American D-Day: Omaha Beach, Utah Beach & Pointe du Hoc''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200806214942/http://www.americandday.org/ |date={{dat|2020|08|06||bez}} }} * [http://www.abmc.gov/cemeteries-memorials/europe/normandy-american-cemetery World War II Normandy American Cemetery and Memorial], American Battle Monuments Commission * [http://fleursdelamemoire.free.fr Organization ''Les Fleurs de la Mémoire''] * [http://www.ww1cemeteries.com World War I cemeteries.com a comprehensive guide to the military cemeteries and memorials around the world] * [https://www.backtonormandy.org/the-history/places-and-names-to-remember/american-cemetery-and-memorial "Overview by name, American Cemetery and Memorial"] * [https://www.backtonormandy.org/american-cemetery-and-memorial-in-gps"Names of the people buried in the cemetery"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230205151310/https://backtonormandy.org/american-cemetery-and-memorial-in-gps |date={{dat|2023|02|05||bez}} }} * [https://www.backtonormandy.org/american-cemetery-and-memorial-by-state "Overview of the graves on the American Cemetery and Memorial Normandy by State]!!!!! pārbaudīt !!!!! saite}} * [https://www.backtonormandy.org/american-cemetery-and-memorial-normandy-by-unit "Numbers by unit (example first row: 463 graves of the 262 Infantry Regiment of the 66 Division)."]!!!!! pārbaudīt !!!!! saite}} * [https://www.findagrave.com/cemetery/1990757/ Find a grave.com] profils {{div col end}} [[Kategorija:Brāļu kapi]] [[Kategorija:Normandija]] q623qlhh7av4h8u3g9i0nxq8a8835h8 4486838 4486837 2026-06-26T10:25:44Z Baisulis 11523 /* Ārējās saites */ : 4486838 wikitext text/x-wiki {{Kapsētas infokaste | name = Normandijas amerikāņu kapsēta un memoriāls | native_name = {{val|en|Normandy American Cemetery and Memorial}} | image = Normandy American Cemetery 4.jpg | imagesize = | caption = Skats uz kapsētu | established = {{dat|1956|7|19}} | country = {{vieta|Francija}} | location = [[Francija]], [[Normandija (administratīvs reģions)|Normandija]], netālu no [[Kolvilsjurmēra]]s | map_type = Francija#Normandija | map_caption = Kapsētas atrašanās vieta | map_alt = | map_size = | latd = 49 | latm = 21 | lats = 37| latNS = N | longd = 00 | longm = 51 | longs = 26| longEW = W | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | type = [[Brāļu kapi]] | style = | owner = [[Amerikas Kaujas pieminekļu komisija]] | size = 69,8 ha | graves = 9389 | interments = | cremations = | leases = | website = | findagrave = [https://www.findagrave.com/cemetery/1990757/ Normandijas amerikāņu kapsēta un memoriāls] | political = }} '''Normandijas amerikāņu kapsēta un memoriāls''' ({{val|fr|Cimetière américain de Colleville-sur-Mer}}) ir [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[kapsēta]] un memoriāls [[Kolvilsjurmēra|Kolvilsjurmērā]], [[Normandija (administratīvs reģions)|Normandijā]], [[Francija|Francijā]], kas godina amerikāņu karavīrus, kuri [[Kritis kaujā|krita]] [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā un sekojošajā [[Normandijas operācija|Normandijas kaujā]]. Tā atrodas blakus bijušās Senlorānas pagaidu kaujas lauka kapsētas vietai, aizņem 172,5 akrus un tajā ir 9389 apbedījumu vietas. Kapsētā esošajā memoriālā ir iekļautas kartes un informācija par Normandijas desantu un tam sekojošajām militārajām operācijām. Memoriāla centrā atrodas arhitekta Donalda DeLū veidota bronzas statuja "Amerikas jaunatnes gars, kas paceļas no viļņiem". Kapsētā ir arī divi karoga masti, pie kuriem dažādos laikos cilvēki pulcējas, lai vērotu, kā tiek nolaisti un salocīti [[Amerikas Savienoto Valstu karogs|Amerikas Savienoto Valstu karogi]]. Kapsēta, kas tika atklāta 1956. gadā, ir visvairāk apmeklētā kapsēta no tām, ko uztur Amerikas Kaujas pieminekļu komisija (''American Battle Monuments Commission'', ABMC), un to ik gadu apmeklē viens miljons apmeklētāju. 2007. gadā ABMC kapsētā atvēra apmeklētāju centru, kurā tiek stāstīts par operācijas “Overlord” globālo nozīmi un ietekmi.<ref name="ref1">{{tīmekļa atsauce |title=New Normandy American Cemetery Visitor Center Opens |date=June 6, 2007 |publisher=American Battle Monuments Commission |url=https://www.abmc.gov/news-events/news/new-normandy-american-cemetery-visitor-center-opens#.W6kL-7AUmU0 |access-date=September 24, 2018 |archive-date=October 12, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20181012222458/https://www.abmc.gov/news-events/news/new-normandy-american-cemetery-visitor-center-opens#.W6kL-7AUmU0 |dead-url= }}</ref> Kapsētas apmeklētāju skaits ir tik liels, ka 2026. gadā tiks ieviesta rezervācijas sistēma, lai izvairītos no situācijām, kad apmeklētājiem tiek liegta ieeja pārāk liela pūļa dēļ, kā tas ir noticis saskaņā ar esošo sistēmu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Visiting Normandy American Cemetery |url=https://www.abmc.gov/normandy-registration/ |website=American Battle Monuments Commission (ABMC) |access-date=3 May 2026}}</ref> ==Vēsture == 1944. gada 6. jūnijā ASV Pirmās armijas 607. štāba kapu reģistrācijas rota izveidoja pagaidu kapsētu – pirmo amerikāņu kapsētu uz Francijas zemes Otrā pasaules kara laikā. Pēc kara, 1944. gada 8. jūnijā, nelielā attālumā uz austrumiem no sākotnējās vietas tika izveidota mūsdienu kapsēta. Šajā brīdī pagaidu kapsētā apbedīto radinieki varēja izvēlēties mirstīgo atlieku repatriāciju apbedīšanai uz ASV. Ja tika izvēlēta apbedīšana Francijā, pārapbedīšana kapsētā notika ģeometriskās rindās, kas redzamas tur mūsdienās. Omaha pludmalē mirušo britu karavīru mirstīgās atliekas 1944. gada beigās tika izraktas no pagaidu kapsētas pārapbedīšanai Baijē britu kara kapsētā.<ref>For example: {{tīmekļa atsauce |title=Leading Seaman Peter Wheeldon {{!}} War Casualty Details 2341793 |url=https://www.cwgc.org/find-records/find-war-dead/casualty-details/2341793/peter-wheeldon/#&gid=2&pid=1 |website=CWGC |access-date=28 August 2024 |language=en}}</ref> Kapsēta tika atklāta 1956. gada 19. jūlijā, klātesot ASV Jūras spēku admirālim Tomasam Kinkeidam, kurš pārstāvēja prezidentu [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu D. Eizenhaueru]], un Francijas ģenerālim Žanam Ganevalam, kurš pārstāvēja prezidentu [[Renē Kotī]]. Tāpat kā visas pārējās aizjūras amerikāņu kapsētas Francijā Pirmā un Otrā pasaules kara laikā, Francijas valdība ir piešķīrusi Amerikas Savienotajām Valstīm īpašu koncesiju uz zemi, ko aizņem kapsēta, uz neierobežotu laiku, bez jebkādas maksas vai nodokļiem, kamēr Amerikas Savienotās Valstis uztur kapsētu. Tai nav ekstrateritorialitātes un tā paliek Francijas valsts īpašumā. Šo kapsētu pārvalda Amerikas Kaujas pieminekļu komisija, neliela neatkarīga [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] aģentūra, saskaņā ar Kongresa aktiem, kas sniedz ikgadēju finansiālu atbalstu to uzturēšanai, un lielākā daļa militārā un civilā personāla ir nodarbināti ārzemēs. Un virs šīm piešķirtajām zemēm plīvo ASV karogs. == Apraksts == [[Attēls:Americannormandycemetery.jpg|thumb|Kapsēta gadu pēc D-dienas]] Kapsēta atrodas uz [[klints]], no kuras paveras skats uz Omahas pludmali (vienu no Normandijas iebrukuma izsēšanās pludmalēm) un [[Lamanšs|Lamanšu]]. Tā aizņem 172,5 akrus un tajā atrodas 9389 kritušo amerikāņu karavīru mirstīgās atliekas, no kuriem lielākā daļa tika nogalināti Normandijas iebrukuma laikā un sekojošajās militārajās operācijās Otrajā pasaules kara laikā. Tajā ir iekļautas arī armijas gaisa korpusa apkalpju vīru, kas tika notriekti virs Francijas jau 1942. gadā, un četru amerikāņu sieviešu kapi. Tikai neliels skaits amerikāņu karavīru, kas krita ārzemēs, ir apglabāti ārzemēs esošajās amerikāņu militārajās kapsētās. Kad pienāca laiks pastāvīgai apbedīšanai, tuvākajiem radiniekiem, kuri bija tiesīgi pieņemt tādus lēmumus, tika jautāts, vai viņi vēlas, lai viņu tuvinieki tiktu repatriēti pastāvīgai apbedīšanai Amerikas Savienotajās Valstīs vai apglabāti tuvākajā ārzemju kapsētā. == Apbedījumi == === Apbedījumu skaits === 2018. gada 19. jūnijā Jūliuss H. O. Paipers tika guldīts līdzās savam dvīņu brālim Ludvigam J. V. Paiperam un kļuva par 9388. karavīru, kas apbedīts Normandijas amerikāņu kapsētā.<ref name="Pieper-Burial">{{tīmekļa atsauce |title=Sailor Accounted for from World War II to be Buried Next to Twin Brother with Full Military Honors at Normandy American Cemetery, France |publisher=American Battle Monuments Commission |author=American Battle Monuments Commission |website=abmc.gov |date=June 13, 2018 |url=https://www.abmc.gov/news-events/news/press-release-sailor-accounted-world-war-ii-be-buried-next-twin-brother-full |access-date=March 26, 2019 |archive-date=April 11, 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190411235308/https://www.abmc.gov/news-events/news/press-release-sailor-accounted-world-war-ii-be-buried-next-twin-brother-full |dead-url= }}</ref> Šos apbedījumus iezīmē balti Lasas marmora kapakmeņi, no kuriem 9238 ir latīņu krusti ([[protestantisms|protestantiem]] un [[Romas Katoļu baznīca|katoļiem]]) un 151 no tiem ir [[Dāvida zvaigzne]]s ([[Jūdaisms|ebrejiem]]). Tā kā tās bija vienīgās trīs reliģijas, ko tolaik atzina [[ASV Armija]], cita veida marķieri nav sastopami.<ref name="NOAC-Burials">{{tīmekļa atsauce |title=Normandy American Cemetery |publisher=American Battle Monuments Commission |author=American Battle Monuments Commission |website=abmc.gov |url=https://www.abmc.gov/cemeteries-memorials/europe/normandy-american-cemetery |access-date=March 26, 2019 |archive-date=April 11, 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190411161333/https://www.abmc.gov/cemeteries-memorials/europe/normandy-american-cemetery |dead-url= }}</ref> Kapsētā atrodas 45 pāru brāļu apbedījumi (no kuriem 30 ir apglabāti blakus), tēvs un dēls, tēvocis un viņa brāļadēls, 2 pāri brālēnu, 3 ģenerāļi, 4 kapelāni, 4 civiliedzīvotāji, 4 sievietes, 147 afroamerikāņi un 20 [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiāņi]]. Trīs simti četri nezināmi karavīri ir apglabāti starp pārējiem karavīriem. Uz viņu kapakmeņiem bija rakstīts "ŠEIT ATDUSAS GODINĀTĀ SLAVĀ BIEDRS, KAS PAZĪSTAMS TIKAI DIEVAM" Uz austrumiem no memoriāla atrodas pazudušo piemiņas siena, kur ir ierakstīti 1557 militārpersonu vārdi, kas tika pasludināti par pazudušiem operācijas "Overlord" laikā. Pie deviņpadsmit no šiem vārdiem ir pievienota bronzas rozete, kas nozīmē, ka viņu līķis ir atrasts un identificēts kopš kapsētas iesvētīšanas. === Ievērojami apbedītie === [[Attēls:Cimetiere Colleville Tombe General Roosevelt.jpg|thumb|300px|Teodora Rūzvelta jaunākā kapakmens|left]] Starp kapsētā apglabātajiem ir trīs [[Goda medaļa]]s saņēmēji, tostarp [[Teodors Rūzvelts jaunākais]], prezidenta [[Teodors Rūzvelts|Teodora Rūzvelta]] dēls. Pēc kapsētas izveides cits prezidenta Rūzvelta dēls Kventins, kurš bija kritis Pirmajā pasaules karā, tika ekshumēts un pārapbedīts blakus savam brālim. Ievērojamākie apbedītie kapsētā ir: * Leslijs Dž. Makneirs, ASV Armijas [[ģenerālis]], viens no diviem augstākā ranga amerikāņiem, kas krita Otrajā pasaules karā * Divi no [[Nilandu brāļi]]em, Prestons un Roberts, kuru stāsts iedvesmoja [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] filmu "[[Glābjot ierindnieku Raienu]]"<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://library.canisius.edu/archives/niland |title=The Niland Boys &#124; Andrew L. Bouwhuis Library |website=library.canisius.edu |access-date=2019-04-12 |archive-date=2019-04-12 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190412004752/https://library.canisius.edu/archives/niland |dead-url= }}</ref> * Džimijs V. Monteits, Goda medaļas saņēmējs * Frenks D. Peregorijs, Goda medaļas saņēmējs * [[Kventins Rūzvelts]], prezidenta Teodora Rūzvelta dēls, lidotājs, kas krita Pirmajā pasaules karā un tika pārapbedīts blakus sava brāļa Teodora Rūzvelta jaunākā kapam * Teodors Rūzvelts jaunākais, prezidenta Teodora Rūzvelta dēls, Goda medaļas saņēmējs == Galerija == <gallery perrow="4" heights="120" widths="200"> WW2AmericanCemetery.JPG|Skats uz kapiem jūras virzienā. American Flag and Cross in Normandy American Cemetery and Memorial.jpg|Roberta B. Seilera kaps. Preston Niland Grave Marker.jpg|Prestona Nilanda, viena no Nilandu brāļiem, kura stāsts iedvesmoja filmu "Glābjot ierindnieku Raienu", kaps. Viņa brālis ir apglabāts tieši blakus viņam. Grave with Star of David in Normandy American Cemetery and Memorial.jpg|Ebreju amerikāņu karavīra kaps ar Dāvida zvaigzni. Šimona A. Frīdmana kaps. Unknown soldier grave in Normandy American Cemetery and Memorial .jpg|Nezināmā karavīra kaps. VisitorCenterColleville.jpg|Medicīnas aprīkojuma izstāde Apmeklētāju centrā. Cimetière américain de Colleville-sur-Mer1.JPG|Kolvilsjurmēras amerikāņu kapsēta. Cimetière américain de Colleville-sur-Mer 3.JPG|Amerikāņu kapsēta, skats uz jūru. "Known but to God" - Omaha Beach.JPG|Nezināmā karavīra kaps ar uzrakstu : « Šeit godinātā slavā atdusas cīņu biedrs - zināms tikai Dievam». </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{div col}} {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://visitnormandy.wordpress.com/d-day-65th-anniversary-events-2009/ ''Complete List of Memorial Events for 65th Anniversary of D-Day''] * [http://www.americandday.org ''American D-Day: Omaha Beach, Utah Beach & Pointe du Hoc''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200806214942/http://www.americandday.org/ |date={{dat|2020|08|06||bez}} }} * [http://www.abmc.gov/cemeteries-memorials/europe/normandy-american-cemetery World War II Normandy American Cemetery and Memorial], American Battle Monuments Commission * [http://fleursdelamemoire.free.fr Organization ''Les Fleurs de la Mémoire''] * [http://www.ww1cemeteries.com World War I cemeteries.com a comprehensive guide to the military cemeteries and memorials around the world] * [https://www.backtonormandy.org/the-history/places-and-names-to-remember/american-cemetery-and-memorial "Overview by name, American Cemetery and Memorial"] * [https://www.backtonormandy.org/american-cemetery-and-memorial-in-gps"Names of the people buried in the cemetery"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230205151310/https://backtonormandy.org/american-cemetery-and-memorial-in-gps |date={{dat|2023|02|05||bez}} }} * [https://www.backtonormandy.org/american-cemetery-and-memorial-by-state "Overview of the graves on the American Cemetery and Memorial Normandy by State]{{Novecojusi saite}} * [https://www.backtonormandy.org/american-cemetery-and-memorial-normandy-by-unit "Numbers by unit (example first row: 463 graves of the 262 Infantry Regiment of the 66 Division)."]{{Novecojusi saite}} * [https://www.findagrave.com/cemetery/1990757/ Find a grave.com] profils {{div col end}} [[Kategorija:Brāļu kapi]] [[Kategorija:Normandija]] rmsbnzoll77rvb9fu78okqiyrza1rjr 10 634412 4486398 4483693 2026-06-25T12:27:38Z Jānis U. 198 4486398 wikitext text/x-wiki <includeonly><table class="infobox" style="width: 270px; font-size: 90%; text-align: left; float: right; clear: right; margin: 0 0 1em 1em; border: 1px solid #aaa; background: #f9f9f9; border-collapse: collapse;" cellpadding="4"> <tr> <th colspan="2" style="text-align: center; font-size: 130%; background: #e0e0e0; padding: 5px 7px 2px 7px;">{{{nosaukums|{{PAGENAME}}}}}</th> </tr> {{#if:{{{oriģinālnosaukums|}}}| <tr> <td colspan="2" style="text-align: center; font-style: italic; font-size: 95%; background: #e0e0e0; padding: 0px 7px 7px 7px; border-bottom: 1px solid #aaa;">{{{oriģinālnosaukums}}}</td> </tr> }} {{#if:{{{attēls|}}}| <tr> <td colspan="2" style="text-align: center; padding: 5px;">[[Attēls:{{{attēls}}}|250px]]<br /><span style="font-size: 85%; font-weight: normal;">{{{attēla_paraksts|}}}</span></td> </tr> }} {{#if:{{{karte|}}}| <tr> <td colspan="2" style="text-align: center; padding: 5px; border-top: 1px solid #eee;">[[Attēls:{{{karte}}}|250px]]<br /><span style="font-size: 85%; font-weight: normal;">{{{kartes_paraksts|}}}</span></td> </tr> }} <tr> <th colspan="2" style="text-align: center; background: #eeeeee; border-top: 1px solid #aaa; border-bottom: 1px solid #aaa;">Pamatinformācija</th> </tr> {{#if:{{{stratotips|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold; width: 42%;">Stratotips:</td> <td>{{{stratotips}}}</td> </tr> }} {{#if:{{{vecums|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Vecums:</td> <td>{{{vecums}}}</td> </tr> }} <tr> <th colspan="2" style="text-align: center; background: #eeeeee; border-top: 1px solid #aaa; border-bottom: 1px solid #aaa;">Stratigrāfija</th> </tr> {{#if:{{{sistēma|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Sistēma:</td> <td>{{{sistēma}}}</td> </tr> }} {{#if:{{{virsnodalījums|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Virsnodalījums:</td> <td>{{{virsnodalījums}}}</td> </tr> }} {{#if:{{{nodalījums|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Nodalījums:</td> <td>{{{nodalījums}}}</td> </tr> }} {{#if:{{{stāvs|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Stāvs:</td> <td>{{{stāvs}}}</td> </tr> }} {{#if:{{{grupa|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Grupa/Sērija:</td> <td>{{{grupa}}}</td> </tr> }} {{#if:{{{formācija|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Formācija:</td> <td>{{{formācija}}}</td> </tr> }} {{#if:{{{horizonts|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Horizonts:</td> <td>{{{horizonts}}}</td> </tr> }} {{#if:{{{svīta|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Svīta:</td> <td>{{{svīta}}}</td> </tr> }} {{#if:{{{rida|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Rida:</td> <td>{{{rida}}}</td> </tr> }} {{#if:{{{slāņi|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Slāņi:</td> <td>{{{slāņi}}}</td> </tr> }} <tr> <th colspan="2" style="text-align: center; background: #eeeeee; border-top: 1px solid #aaa; border-bottom: 1px solid #aaa;">Ģeogrāfija</th> </tr> {{#if:{{{valsts|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Valsts:</td> <td>{{{valsts}}}</td> </tr> }} {{#if:{{{reģions|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Reģions:</td> <td>{{{reģions}}}</td> </tr> }} {{#if:{{{platība|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Platība:</td> <td>{{{platība}}}</td> </tr> }} {{#if:{{{koordinātas|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Koordinātas:</td> <td>{{{koordinātas}}}</td> </tr> }} <tr> <th colspan="2" style="text-align: center; background: #eeeeee; border-top: 1px solid #aaa; border-bottom: 1px solid #aaa;">Raksturlielumi</th> </tr> {{#if:{{{sastāvs|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Iežu sastāvs:</td> <td>{{{sastāvs}}}</td> </tr> }} {{#if:{{{biezums|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Biezums:</td> <td>{{{biezums}}}</td> </tr> }} {{#if:{{{izrakteņi|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Derīgie izrakteņi:</td> <td>{{{izrakteņi}}}</td> </tr> }} {{#if:{{{fosilijas|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Fosilijas:</td> <td>{{{fosilijas}}}</td> </tr> }} {{#if:{{{atklājējs|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Atklājējs:</td> <td>{{{atklājējs}}}</td> </tr> }} </table></includeonly><noinclude> == Izmantošana == <pre> {{Ģeoloģiskā formācija | nosaukums = | oriģinālnosaukums = | attēls = | attēla_paraksts = | karte = | kartes_paraksts = | statuss = | vecums = | sistēma = | virsnodalījums = | nodalījums = | stāvs = | grupa = | formācija = | horizonts = | svīta = | rida = | slāņi = | valsts = | reģions = | platība = | koordinātas = | sastāvs = | biezums = | izrakteņi = | fosilijas = | atklājējs = }} </pre> [[Kategorija:Valstu ģeoloģijas veidnes]] </noinclude> qcclz71e8k8tzo3pg1747pejbggfoon 4486399 4486398 2026-06-25T12:28:29Z Jānis U. 198 4486399 wikitext text/x-wiki <includeonly><table class="infobox" style="width: 270px; font-size: 90%; text-align: left; float: right; clear: right; margin: 0 0 1em 1em; border: 1px solid #aaa; background: #f9f9f9; border-collapse: collapse;" cellpadding="4"> <tr> <th colspan="2" style="text-align: center; font-size: 130%; background: #e0e0e0; padding: 5px 7px 2px 7px;">{{{nosaukums|{{PAGENAME}}}}}</th> </tr> {{#if:{{{oriģinālnosaukums|}}}| <tr> <td colspan="2" style="text-align: center; font-style: italic; font-size: 95%; background: #e0e0e0; padding: 0px 7px 7px 7px; border-bottom: 1px solid #aaa;">{{{oriģinālnosaukums}}}</td> </tr> }} {{#if:{{{attēls|}}}| <tr> <td colspan="2" style="text-align: center; padding: 5px;">[[Attēls:{{{attēls}}}|250px]]<br /><span style="font-size: 85%; font-weight: normal;">{{{attēla_paraksts|}}}</span></td> </tr> }} {{#if:{{{karte|}}}| <tr> <td colspan="2" style="text-align: center; padding: 5px; border-top: 1px solid #eee;">[[Attēls:{{{karte}}}|250px]]<br /><span style="font-size: 85%; font-weight: normal;">{{{kartes_paraksts|}}}</span></td> </tr> }} <tr> <th colspan="2" style="text-align: center; background: #eeeeee; border-top: 1px solid #aaa; border-bottom: 1px solid #aaa;">Pamatinformācija</th> </tr> {{#if:{{{stratotips|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold; width: 42%;">Stratotips:</td> <td>{{{stratotips}}}</td> </tr> }} {{#if:{{{vecums|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Vecums:</td> <td>{{{vecums}}}</td> </tr> }} <tr> <th colspan="2" style="text-align: center; background: #eeeeee; border-top: 1px solid #aaa; border-bottom: 1px solid #aaa;">Stratigrāfija</th> </tr> {{#if:{{{sistēma|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Sistēma:</td> <td>{{{sistēma}}}</td> </tr> }} {{#if:{{{virsnodalījums|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Virsnodalījums:</td> <td>{{{virsnodalījums}}}</td> </tr> }} {{#if:{{{nodalījums|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Nodalījums:</td> <td>{{{nodalījums}}}</td> </tr> }} {{#if:{{{stāvs|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Stāvs:</td> <td>{{{stāvs}}}</td> </tr> }} {{#if:{{{grupa|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Grupa/Sērija:</td> <td>{{{grupa}}}</td> </tr> }} {{#if:{{{formācija|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Formācija:</td> <td>{{{formācija}}}</td> </tr> }} {{#if:{{{horizonts|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Horizonts:</td> <td>{{{horizonts}}}</td> </tr> }} {{#if:{{{svīta|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Svīta:</td> <td>{{{svīta}}}</td> </tr> }} {{#if:{{{rida|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Rida:</td> <td>{{{rida}}}</td> </tr> }} {{#if:{{{slāņi|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Slāņi:</td> <td>{{{slāņi}}}</td> </tr> }} <tr> <th colspan="2" style="text-align: center; background: #eeeeee; border-top: 1px solid #aaa; border-bottom: 1px solid #aaa;">Ģeogrāfija</th> </tr> {{#if:{{{valsts|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Valsts:</td> <td>{{{valsts}}}</td> </tr> }} {{#if:{{{reģions|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Reģions:</td> <td>{{{reģions}}}</td> </tr> }} {{#if:{{{platība|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Platība:</td> <td>{{{platība}}}</td> </tr> }} {{#if:{{{koordinātas|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Koordinātas:</td> <td>{{{koordinātas}}}</td> </tr> }} <tr> <th colspan="2" style="text-align: center; background: #eeeeee; border-top: 1px solid #aaa; border-bottom: 1px solid #aaa;">Raksturlielumi</th> </tr> {{#if:{{{sastāvs|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Iežu sastāvs:</td> <td>{{{sastāvs}}}</td> </tr> }} {{#if:{{{biezums|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Biezums:</td> <td>{{{biezums}}}</td> </tr> }} {{#if:{{{izrakteņi|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Derīgie izrakteņi:</td> <td>{{{izrakteņi}}}</td> </tr> }} {{#if:{{{fosilijas|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Fosilijas:</td> <td>{{{fosilijas}}}</td> </tr> }} {{#if:{{{atklājējs|}}}| <tr> <td style="font-weight: bold;">Atklājējs:</td> <td>{{{atklājējs}}}</td> </tr> }} </table></includeonly><noinclude> == Izmantošana == <pre> {{Ģeoloģiskā formācija | nosaukums = | oriģinālnosaukums = | attēls = | attēla_paraksts = | karte = | kartes_paraksts = | stratotips = | vecums = | sistēma = | virsnodalījums = | nodalījums = | stāvs = | grupa = | formācija = | horizonts = | svīta = | rida = | slāņi = | valsts = | reģions = | platība = | koordinātas = | sastāvs = | biezums = | izrakteņi = | fosilijas = | atklājējs = }} </pre> [[Kategorija:Valstu ģeoloģijas veidnes]] </noinclude> ah8n3zb68xu2wz0dbh0dabndd0yf94d 0 634444 4486708 4484044 2026-06-26T07:30:42Z Baisulis 11523 /* ievads */ + bilde....... 4486708 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Andrejs Starikovs | vārds_orig = ''Андрей Стариков'' | attēls = Главный редактор Baltnews А. Стариков.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Andrejs Starikovs 2021. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1991 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 31 | dz_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = [[žurnālists]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Andrejs Starikovs''' ({{val|ru|Андрей Стариков}}; dzimis {{dat|1991|10|31}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Krievija|Krievijas]] [[žurnālists]], [[propagandists]], informācijas aģentūras ''Baltnews'' galvenais redaktors, agrāk — informācijas aģentūras ''RuBaltic.Ru'' galvenā redaktora vietnieks. == Karjera un darbība == Profesionālo darbību uzsāka Latvijā. Strādāja [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] kampaņu, politiskās konsultēšanas, ekonomiskās ekspertīzes un [[Publicistika|publicistikas]] jomā. Saskaņā ar [[Re:Baltica]] 2017. gada pētījumu Starikova karjera ir saistīta ar [[Aleksandrs Gapoņenko|Aleksandru Gapoņenko]], kurš saņēma Krievijas finansējumu. Starikovs strādāja prokrieviskās akadēmiskās struktūrās, 2015. gadā sāka sadarboties ar izdevumu ''RuBaltic.ru'', bet 2018. gadā vadīja projektu ''Baltnews''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rebaltica.lv/2017/04/propagandas-mini-razotnes/|title=Propagandas mini-ražotnes|last=Spriņģe|first=Inga|website=Re:Baltica|access-date=2026-06-18|date=2017-04-17|language=lv-LV}}</ref> Latvijas [[Medijs|medijos]] Starikovs tiek raksturots kā “Kremļa pseidoeksperts”, kas izplata [[Dezinformācija|dezinformāciju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7707407/ar-zinasanam-pret-valsti-pseidoeksperta-andreja-starikova-stasts|title=Ar zināšanām pret valsti: pseidoeksperta Andreja Starikova stāsts|website=Latvijā|access-date=2026-06-18|date=2023-02-07|language=lv}}</ref> Žurnāls KLIK rakstu sērijas “Latvijas pilsoņi — Kremļa draugi” ietvaros raksturo viņu kā personu, kas strādā Krievijas finansētos medijos un popularizē Kremļa nostāju [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.tvnet.lv/7709210/so-znaniyami-protiv-gosudarstva-istoriya-psevdoeksperta-andreya-starikova|title=Со знаниями против государства: история псевдоэксперта Андрея Старикова|website=Деньги|access-date=2026-06-18|date=2023-02-13|language=ru}}</ref> Pats Starikovs sevi dēvē par ekonomistu un politisko analītiķi, regulāri uzstājas [[Krievija|Krievijas]] un [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] televīzijas raidījumos. Viņš aktīvi atbalsta Krievijas valdības politiku un kritizē Rietumus. Neilgi pirms 9. maija Maskavā prezentēta [[dokumentālā filma]] “[[Uzvaras diena Baltijā: vakar, šodien, rīt]]”, kuras autors ir kādreiz Rīgā dzīvojušais Andrejs Starikovs. Pasākums notika Krievijas propagandas koncerna “''Rossija Segodņa''” telpās, piedaloties arī vairākiem Krievijas amatpersonām un propagandistiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8472672/raidijums-no-latvijas-aizbegusie-propagandisti-krievija-veido-filmu-un-izdod-gramatu-par-latvijas-vesturi|title=Raidījums: No Latvijas aizbēgušie propagandisti Krievijā veido filmu un izdod grāmatu par Latvijas vēsturi|website=Sabiedrība un politika|access-date=2026-06-18|date=2026-05-17|language=lv}}</ref> == Krimināllieta un sankcijas == 2020. gada decembrī Latvijas [[Valsts drošības dienests]] ierosināja krimināllietu pret autoriem, kuri sadarbojas ar ''Baltnews'' un ''Sputnik''. 2021. gada martā pēc dienesta lūguma tika iesaldēti līdzekļi Starikova Latvijas kontā. Latvijas iestādes savu rīcību skaidroja ar ES sankciju režīma pārkāpumu; pats Starikovs šo skaidrojumu noraidīja. 2022. gada 11. jūlijā viņam uz pieciem gadiem tika liegta ieceļošana [[Igaunija|Igaunijā]]. 2023. gada 7. janvārī viņš tika iekļauts [[Ukraina|Ukrainas]] sankciju sarakstos par publiskiem aicinājumiem uz agresīvu karu un par [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas bruņotās agresijas]] pret Ukrainu atzīšanu par likumīgu. Ierakstīts Tallinas Rakstnieku nama melno griestu zālē 2021. gada 14. aprīlī. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Starikovs, Andrejs}} [[Kategorija:Krievu žurnālisti]] caqr2ojxc4bc57w0bgzgu3niqxbtwr3 0 634499 4486681 4486287 2026-06-26T07:09:09Z Kikos 3705 /* ievads */ 4486681 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Irvina | official_name = ''Irvine''<br/>''Irbhinn'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = NS3239 - High Street, Irvine, North Ayrshire.jpg | image_caption = Haistrīta Irvinā | image_flag = | image_shield = | shield_size = | pushpin_map = Skotija#Ziemeļēršīra#Apvienotā Karaliste | latd = 55| latm = 36| lats = 52| latNS = N | longd = 04| longm = 40| longs = 05| longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UK}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = [[Skotija]] | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Ziemeļēršīra]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 34000 | population_as_of = 2020 | population_rank = | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +0 | postal_code_type = Pasta indeksa prefikss | postal_code = KA11, KA12 | website = | footnotes = }} '''Irvina''' ({{val|en|Irvine}}, {{ipa2|ˈərvɪn}}; {{val|sco|Irvin}}, {{ipa2|ˈɪrvɪn}}; {{val|gd|Irbhinn}}, {{ipa2|ˈiɾʲivɪɲ}}) ir pilsēta un jūras osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s dienvidrietumos, Fērtofklaida līča piekrastē. Tā ir lielākā apdzīvotā vieta un administratīvais centrs [[Ziemeļēršīra]]s apgabalā. Cauri pilsētai plūst Irvinas upe. Pilsētas nosaukums ir cēlies no ķeltu valodas (no senā gēlu vārda ''Irbhinn''), kas tulkojumā nozīmē "zaļais ūdens" vai "dzidrais ūdens" un sākotnēji attiecās uz vietējo upi. == Vēsture == Irvina ir viena no senākajām Skotijas apdzīvotajām vietām ar bagātu jūrniecības vēsturi. Viduslaikos tā bija nozīmīga karaliskā pilsēta (''Royal Burgh'') un kalpoja kā galvenā Glāzgovas osta pirms [[Klaida]]s upes padziļināšanas darbiem 18. gadsimtā. Pilsētas osta bija stratēģiski svarīgs tirdzniecības mezgls ar īpašām tirdzniecības privilēģijām, ko 14. gadsimtā ar hartu apstiprināja karalis [[Roberts I Brūss]]. 18. gadsimta beigās pilsētā neilgu laiku (1781—1782) dzīvoja un linu vērpšanas amatu apguva Skotijas nacionālais dzejnieks [[Roberts Bērnss]]. Šis dzīves posms un iepazīšanās ar vietējiem jūrniekiem būtiski ietekmēja viņa lēmumu nopietni pievērsties dzejai. 1966. gadā Irvina tika pasludināta par vienīgo piekrastes "Jauno pilsētu" (''New Town'') Skotijā. Tas izraisīja strauju pilsētas modernizāciju, jaunu dzīvojamo rajonu būvniecību un rūpniecības attīstību, kā rezultātā vēsturiskā osta un tai pieguļošās teritorijas tika integrētas jaunā pilsētvides struktūrā. == Saimniecība un kultūra == Mūsdienās Irvina ir nozīmīgs reģionālais komerciālais un rūpniecības centrs. Pilsētā ir attīstīta farmaceitiskā, ķīmiskā un elektronikas rūpniecība, kā arī papīra ražošana un pakalpojumu sektors. Pilsētas ostas rajonā atrodas Skotijas Jūrniecības muzejs (''Scottish Maritime Museum''), kurā apkopoti eksponāti par valsts kuģubūves un jūrniecības vēsturi. Kultūras dzīvē nozīmīgu lomu ieņem vietējais Roberta Bērnsa klubs, kas dibināts 1826. gadā un ir viens no vecākajiem nepārtraukti darbojošies Bērnsa klubiem pasaulē. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skotijas pilsētas]] 5qlfiy3pfaorfdugc4yelrd5g4jzste 0 634553 4486683 4484885 2026-06-26T07:12:33Z Kikos 3705 /* ievads */ 4486683 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Belshila | official_name = ''Bellshill''<br/>''Cnoc a' Chluig'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Aladdins - geograph.org.uk - 3083340.jpg | image_caption = Iepirkšanās centrs Belshilā | image_flag = | image_shield = | shield_size = | pushpin_map = Skotija#Ziemeļlenarkšīra#Apvienotā Karaliste | latd = 55| latm = 49| lats = 03| latNS = N | longd = 4 | longm = 01| longs = 31| longEW = W | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{GBR}} | subdivision_type1 = Zeme | subdivision_name1 = [[Skotija]] | subdivision_type2 = Apgabals | subdivision_name2 = [[Ziemeļlenarkšīra]] | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | seat_type = | seat = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_total_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | population_footnotes = | population_total = 19700 | population_as_of = 2020 | population_rank = | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = | population_density_rank = | elevation_m = 85 | timezone = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = 0 | postal_code_type = Pasta kods | postal_code = ML4 | website = | footnotes = }} '''Belshila''' ({{val|en|Bellshill}}, {{val|sco|Bellshull}}, {{val|gd|Cnoc a' Chluig}}) ir pilsēta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Skotija]]s centrālajā daļā, [[Ziemeļlenarkšīra]]s apgabalā. Tā atrodas aptuveni 16 kilometrus uz austrumiem no [[Glāzgova]]s, ietilpstot tās aglomerācijā. == Vēsture == Apdzīvotās vietas nosaukums vēstures avotos fiksēts kopš 16. gadsimta kā ''Belmil''; tā ilgstoši pastāvēja kā neliels lauksaimnieku un audēju ciemats. Apmetnes strauja izaugsme sākās 19. gadsimta pirmajā pusē, kad apkārtnē tika atklātas bagātīgas [[Akmeņogles|akmeņogļu]] un [[dzelzsrūda]]s atradnes. Līdz ar dzelzceļa izbūvi Belshila izveidojās par nozīmīgu ogļraču un smagās rūpniecības strādnieku centru, piesaistot lielu skaitu ieceļotāju, jo īpaši no [[Īrija]]s un [[Lietuva]]s; 20. gadsimta sākumā pilsētā bija viena no lielākajām lietuviešu kopienām Skotijā.<ref>[https://www.ourmigrationstory.org.uk/oms/lithuanian-miners-in-scotland-migration-and-misconceptions Lithuanian miners in Scotland: migration and misconceptions, Prof Marjory Harper (University of Aberdeen), ''Our Migration Story'']</ref> Pēc ogļraktuvju slēgšanas 20. gadsimta vidū pilsēta pārorientējās uz pakalpojumu sfēru un loģistiku. Pilsētas slimnīcā (''Bellshill Maternity Hospital'') ir dzimušas vairākas Skotijas vēsturē un kultūrā nozīmīgas personības, tostarp politiķis un pirmais Skotijas pirmais ministrs [[Donalds Djūars]], kā arī futbola treneris sers [[Mets Basbijs]]. == Ekonomika, sports un kultūra == Mūsdienās Belshila kalpo kā nozīmīgs industriālais un loģistikas mezgls, pateicoties tās atrašanās vietai pie galvenajiem Skotijas autoceļiem un dzelzceļa līnijas. Pilsētā atrodas vairāki lieli pārtikas un patēriņa preču izplatīšanas centri. Belshila ir integrēta Glāzgovas piepilsētas dzelzceļa tīklā, un tās stacija nodrošina regulāru satiksmi starp Glāzgovu un Edinburgu. Kultūras jomā Belshila 20. gadsimta 80. un 90. gados kļuva pazīstama kā Skotijas neatkarīgās mūzikas ([[indie pop]]) šūpulis — no šejienes nāk tādas grupas kā ''Teenage Fanclub'', ''The Soup Dragons'' un ''BMX Bandits''. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skotijas pilsētas]] 0q3wnmbhs05sy5g3lj4iwjzybjmslv3 0 634604 4486602 4485516 2026-06-26T00:44:44Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4486602 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Grigorijs Nehoroševs | vārds_orig = ''Григорий Иванович Нехорошев'' | attēls = | image_size = | caption = | dz_gads = 1957 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 5 | dz_vieta = [[Udeļnaja]], [[Ramenskas rajons]], [[Maskavas apgabals]], {{URS}} | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 19 | m_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | pilsonība = {{RUS}} | education = | nodarbošanās = [[žurnālists]] | family = | dzīvesbiedrs = | children = | URL = | alma_mater = [[Maskavas Valsts Universitāte]] }} '''Grigorijs Ņehoroševs''' ({{val|ru|Григорий Нехорошев}}, dzimis {{dat|1957|5|5}} Udeļnajā [[Maskavas apgabals|Maskavas apgabalā]], miris {{dat|2026|6|19}} [[Rīga|Rīgā]])<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.russkije.lv/lv/lib/read/g-nekhoroshev.html|title=Grigorijs Nehoroševs —|website=www.russkije.lv|access-date=2026-06-22}}</ref> bija [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Krievija]]s žurnālists, kopš 2015. gada dzīvoja [[Emigrācija|emigrācijā]] [[Latvija|Latvijā]]. == Biogrāfija == Dzimis 1957. gada 5. maijā Udeļnajas ciemā Ramenskas rajonā Maskavas apgabalā, dzelzceļa inženieru ģimenē, bērnību pavadījis [[Balašiha|Balašihā]], kur viņa tēvs strādāja par stacijas priekšnieku.<ref name=":7" /> Ņehoroševu interesēja [[radioamatierisms]], un viņa pirmās piezīmes Balašihas pilsētas laikrakstam bija veltītas citiem radioamatieriem un viņu hobijam. Arī vēlāk viņa vaļasprieks bija vecu radioaparātu remonts un kolekcionēšana.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lenizdat.ru/articles/1167453/|title=Умер журналист Григорий Нехорошев|website=ЛенИздат.ru|access-date=2026-06-22|language=ru}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://seva.ru/oborot/guests/?id=34|title=seva.ru - Севаоборот|website=seva.ru|access-date=2026-06-22}}</ref> 1984. gadā (pēc cita avota — 1979. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.labyrinth.ru/content/card.asp?cardid=48880|title=НЕХОРОШЕВ Григорий Иванович - Биография - БД "Лабиринт"|website=www.labyrinth.ru|access-date=2026-06-22}}</ref> absolvēja [[Maskavas Valsts universitāte]]s Žurnālistikas fakultāti. Stažējās arī Rīgā.<ref name=":7" /> Laikraksta “Kņižnoje obozreņije” korespondents no 1984. līdz 1989. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://solzhenitsyn.ru/o_tvorchestve/articles/general/index.php?ELEMENT_ID=1482|title=Елена Чуковская. Вернуть Солженицыну гражданство СССР|website=solzhenitsyn.ru|access-date=2026-06-21}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.delfi.lv/45451944/story/120123561/rip-zhurnalist-i-redaktor-grigoriy-nehoroshev-lichnyy-vrag-putina-otravilsya-v-rige-lozhnymi-opyatami|title=R.I.P. Журналист и редактор Григорий Нехорошев, "личный враг Путина", отравился в Риге ложными опятами|last=Шаврей|first=Андрей|website=Delfi|access-date=2026-06-22|date=2026-06-20|language=ru}}</ref> Neskatoties uz [[Mihails Gorbačovs|Mihaila Gorbačova]] apgalvojumiem par cenzūras atcelšanu, laikrakstam "Knižnoje obozreņije" nācās cīnīties ar cenzūru, tāpēc 1980. gadu beigās Ņehoroševs sāka sadarboties ar [[Latvijas Tautas fronte]]s laikrakstu "[[Atmoda (laikraksts)|Atmoda]]" un Rīgas laikrakstu "[[Sovetskaja Molodjož]]", kur 1989. gadā cenzūra bija vājāka.<ref name=":7" /> Viņš sagatavoja vairākus reportāžas [[BBC]]. Par to viņš tika atlaists no darba ar pantu "Nepietiekama kvalifikācija ieņemamajam amatam", kas tolaik nozīmēja, ka viņam tika aizliegts strādāt šajā profesijā. No 1988.<ref name=":4" /> vai 1989.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://flb.ru/kompromat/1045/1.html|title=Биография FLB-Григорий Нехорошев|website=flb.ru|access-date=2026-06-22}}</ref> gada Ņehoroševs bija BBC krievu valodas dienesta pastāvīgais Maskavas korespondents, bieži darbojās "karstajos punktos".<ref name=":4" /> === 1990. gadi === 1991. gadā viņš kļuva par pirmo padomju žurnālistu, kas saņēma oficiālu [[Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija|Krievijas Ārlietu ministrijas]] akreditāciju kā ārzemju (BBC) korespondents. [[Augusta pučs|1991. gada 19.—21. augusta valsts apvērsuma]] mēģinājuma laikā viņš tiešraidē stāstīja no Baltā nama ([[Krievijas PFSR Augstākā padome|Krievijas PFSR Augstākās padomes]] ēkas). Pēc atbrīvošanas no [[Forosa]]s Mihails Gorbačovs stāstīja, ka izolācijā BBC viņam bijis svarīgs informācijas avots. Tāpēc viņš piekrita sniegt interviju Ņehoroševam. Šī bija pirmā intervija, ko PSRS vadītājs sniedza "ienaidnieka balsij", kā toreiz tika sauktas ārvalstu radiostacijas, kas raidīja krievu valodā. 1991. gadā kopā ar Dmitriju Volčeku viņš nāca klajā ar ideju par Romāna Kaļiņina kandidatūru Krievijas prezidenta amatam no Libertāriešu partijas un Seksuālo minoritāšu asociācijas.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://anticompromat.panchul.com/zhurnalisty/nehoroshbio.html|title=Антикомпромат. Нехорошев Григорий|website=anticompromat.panchul.com|access-date=2026-06-22}}</ref> 1995. gadā pēc konflikta ar BBC vadību pilnībā pārgāja uz Krievijas presi.<ref name=":0" /> Bija viens no jaunā "Megapoļis Ekspress" dibinātājiem un redaktora vietnieks.<ref name=":4" /> Žurnāla "Ļica" galvenais redaktors 1994.—1997. gadā un "[[Nezavisimaja Gazeta]]" informācijas nodaļas vadītājs 1997.—2000. === 21. gadsimts === 2000. gada augustā iekļuva nepiederošiem slēgtā garnizona pilsētā [[Vidjajeva|Vidjajevā]], Krievijas [[Atomzemūdene|atomzemūdeņu]] bāzē.<ref name=":2">{{Ziņu atsauce|url=https://republic.ru/posts/23411|title=«Моментов, когда я проснулся знаменитым, было очень много»|access-date=2026-06-22|language=ru}}</ref> Bija ar nogrimušās zemūdenes "[[Kursk (zemūdene)|Kursk]]" apkalpes radiniekiem viņu tikšanās reizē ar prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]]. Ziņojumu par šīm dienām bija paredzēts publicēt 26. augustā. Taču šis "Ņezavisimaja Gazeta" numurs tā arī netika iespiests. Tika paziņots, ka tipogrāfijas iekārta ir salūzusi.<ref name=":2" /> Tikai 8. septembrī ziņojums saīsinātā veidā tika publicēts maztirgotajā pielikumā “Ņezavisimoje vojennoje obozreņije”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ng.ru/navy/2000-09-08/3_vidaevo.html|title=Видяево печали нашей|website=www.ng.ru|access-date=2026-06-22|language=en}}</ref> Žurnāla "Delovaja hronika" politikas nodaļas vadītājs (2000—2002),<ref name=":7" /> 2002. gada "Stoļičnaja Večerņaja Gazeta" notikumu sadaļas redaktors. No 2003. līdz 2006. gadam žurnāla “Poļitičeskij žurnal” galvenā redaktora vietnieks. Šajā žurnālā viņš cita starpā rakstīja īsus pētījumus par Putina draugiem no kooperatīva “[[Ozero]]” un komercbankas “Rossija”, kā arī izpēti par Krievijas [[Skūtgalvji|skinhedu]] organizēto etnisko grautiņu saistību ar biznesa interesēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nisse.ru/articles/details.php?ELEMENT_ID=119120|title=Григорий Нехорошев, заместитель главного редактора «Политического журнала». Прибыль и ненависть. Часть первая|website=nisse.ru|access-date=2026-06-22}}</ref> Vietnes dp.ru ([[Zviedrija]]s mediju koncerna "Bonnier Business Press") galvenā redaktora vietnieks 2006.—2007. gadā. Laikraksta "[[Moskovskij korrespondent]]" galvenais redaktors 2007.—2008. gadā.<ref name=":5" /> 2008. gada 12. aprīlī laikraksts publicēja izmeklēšanu par Vladimira Putina iespējamo nenovēršamo šķiršanos un viņa romānu ar slaveno krievu vingrotāju [[Aļina Kabajeva|Aļinu Kabajevu]]. Simtiem starptautisku mediju pārpublicēja šo ziņu. 14. aprīlī [[Krievijas Federālais drošības dienests|FSB]] direktors [[Nikolajs Patruševs]] izsauca uz tikšanos laikraksta īpašnieku, miljardieri Aleksandru Ļebedevu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.postimees.ee/1266882/grigori-nehorosev-oigus-teada|title=Grigori Nehorošev: õigus teada|website=Postimees|access-date=2026-06-22|date=2013-06-12|language=et}}</ref> 2008. gada 18. aprīlī preses konferencē Itālijā, atbildot uz jautājumu par iespējamo šķiršanos, Putins sacīja: "Man vienmēr ir bijusi negatīva attieksme pret tiem, kas ar kaut kādu gripainu degunu un erotiskām fantāzijām iejaucas citu cilvēku dzīvēs." Atsauce uz gripainu degunu radās tāpēc, ka pratināšanas laikā Ņehoroševam bija stipras iesnas.<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.golosameriki.com/a/dg-putin-private-estate/3268966.html|title=«Укол в больное место»: Кремль жестко реагирует на публикации о личной жизни Путина|last=Гальперович|first=Данила|website=ГОЛОС АМЕРИКИ|access-date=2026-06-22|date=2016-04-04|language=ru}}</ref> Pēc tā Ņehoroševu sāka saukt par Putina personisko ienaidnieku.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.newsru.co.il/world/21jun2026/gr_202.html|title=В Риге умер российский журналист Григорий Нехорошев, "личный враг Путина" - NEWSru.co.il|website=NEWSru.co.il|access-date=2026-06-22|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.9tv.co.il/item/254644|title=Умер "личный враг Путина" – "смерть ужасно глупая"|website=Девятый канал|access-date=2026-06-22|date=2026-06-21|language=ru}}</ref> Pēc publikācijai sekojošās "Moskovskij korrespondent" slēgšanas<ref name=":3" /> Ņehoroševs kādu laiku atradās ārzemēs, pie tam apgalvoja, ka laikraksta slēgšanai neesot nekāda sakara ar viņa publikāciju, bet tikai ar naudas grūtībām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://graniru.org/Society/Media/m.135802.html|title=Грани.Ру: Издание газеты, сообщившей о разводе Путина, приостановлено|website=graniru.org|access-date=2026-06-22}}</ref> Pēc dažiem gadiem viņš atkal atgriezās Krievijā.<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://press.lv/post/skonchalsya-zhurnalist-i-politicheskij-bezhenets-grigorij-nehoroshev|title=Скончался журналист и политический беженец Григорий Нехорошев: отравился грибами|website=PRESS.LV|access-date=2026-06-22|language=ru}}</ref> Tūlīt pēc tam, kad Putins paziņoja par šķiršanos, Ņehoroševs tika uzaicināts par laikraksta “Soveršenno Sekretno” galvenā redaktora vietnieku no 2013. līdz 2015. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.postimees.ee/1268350/grigoriy-nehoroshev-grazhdane-imeyut-pravo-znat-sluhi-o-prezidente|title=Григорий Нехорошев: граждане имеют право знать слухи о президенте|website=Rus.Postimees.ee|access-date=2026-06-22|date=2013-06-13|language=ru}}</ref> Pēc [[Krimas okupācija|Krimas]] [[Krimas okupācija|sagrābšanas]] viņš pameta Krieviju un devās uz Latviju, lai gan Krieviju turpināja apmeklēt. Krievijā dzīvo viņa pieaugušie bērni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nicolaitroitsky.livejournal.com/13992446.html|title=Умер Гриша Нехорошев|website=nicolaitroitsky.livejournal.com|access-date=2026-06-22|language=lv}}</ref> Uzturēšanās atļauju viņš saņēma par investīcijām nekustamajā īpašumā.<ref name=":7" /> No Rīgas viņš kā ārštata komentētājs un komentētājs sadarbojās ar laikrakstiem "Delovoj Peterburg" (piederošu ''Bonner Business Press''), ''Soveršenno Sekretno'', [[Radio Brīvā Eiropa|Radio]] [[Radio Brīvā Eiropa|Svoboda]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.svoboda.org/author/%D0%B3%D1%80%D0%B8%D0%B3%D0%BE%D1%80%D0%B8%D0%B9-%D0%BD%D0%B5%D1%85%D0%BE%D1%80%D0%BE%D1%88%D0%B5%D0%B2/rk-yqt|title=Григорий Нехорошев - Информация об авторе - Радио Свобода|website=www.svoboda.org|access-date=2026-06-22|language=ru}}</ref> Latvijas žurnālu 'Telegraf" un laikrakstu [[Postimees]] (Igaunija), vietnē "Moskvič",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://moskvichmag.ru/author/nehorosh/|title=Григорий Нехорошев - Москвич Mag|access-date=2026-06-22|language=ru-RU}}</ref> lasīja lekcijas par pētniecisko žurnālistiku Ļitovčina Radio un televīzijas institūtā (Maskava) un semināros Zviedrijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.journalisten.se/nyheter/blogg-fran-grav-09-i-orebro/|title=BLOGG FRÅN GRÄV 09 I ÖREBRO|website=Journalisten|access-date=2026-06-22|date=2009-03-31|language=sv-SE}}</ref> Publicēja virkni detektīvstāstu.<ref name=":0" /> Tūlīt pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas atklāta iebrukuma Ukrainā]] parakstīja Latvijā dzīvojošo krievu protesta vēstuli, kurā Krievijas valdība bija nosaukta par "ārprātīgu diktatūru".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://satori.lv/article/vairak-neka-100-latvijas-krievu-atklata-vestule-nosoda-krievijas-agresiju|title=Vairāk nekā 100 Latvijas krievu atklātā vēstulē nosoda Krievijas agresiju|website=satori.lv|access-date=2026-06-22|language=en|archive-date=2022-02-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20220226004954/https://satori.lv/article/vairak-neka-100-latvijas-krievu-atklata-vestule-nosoda-krievijas-agresiju}}</ref> 2026. gada jūnijā parādījās ziņa par viņa nāvi savā dzīvoklī<ref name=":7" /> no kļūdaini identificētām [[Celmenes|celmenēm]] līdzīgām sēnēm.<ref name=":0" /><ref name=":1" /><ref name=":3" /><ref name=":6" /> Par šo nāves cēloni daži izteikuši šaubas, tai skaitā oficiāla paziņojuma trūkuma dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nicolaitroitsky.livejournal.com/13993841.html|title=Памяти Григория Нехорошева|website=nicolaitroitsky.livejournal.com|access-date=2026-06-22|language=lv}}</ref> [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome|NEPLP]] 2026. gada maijā pieprasīja [[Google]] noņemt daļu meklēšanas rezultātu, kas attiecas uz Grigoriju Ņehoroševu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lumendatabase.org/notices/86271817|title=Government Request Removal Complaint to Google|website=lumendatabase.org|access-date=2026-06-22}}</ref> Jau pirms tam, 2024. gadā Lietuvas radio un televīzijas padome un 2025. gadā [[Eiropas Komisija]] griezās ar šādiem pieprasījumiem, pamatojot to ar ES sankcijām pakļauto Krievijas masu informācijas līdzekļu pieminēšanu rezultātos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.google.com/httpservice/retry/enablejs?sei=PpQ4au_-Gefl5NoPjuSAsQs|title=Google meklēšana|website=www.google.com|access-date=2026-06-22}}</ref> == Apbalvojumi == 1993. gadā viņam tika piešķirta medaļa “Brīvās Krievijas aizstāvis”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://yeltsin.ru/archive/act/35911/|title=Указ Президента от 6 мая 1993 года № 613 «О награждении медалью «Защитнику свободной России» »|website=Ельцин Центр|access-date=2026-06-22|language=ru}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:PSRS žurnālisti]] [[Kategorija:Krievijas žurnālisti]] ax8jhwewe6i69ts4y0yo18wcbz74waw 14 634668 4486453 4486115 2026-06-25T16:29:44Z Pirags 3757 4486453 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Indijas pilsētas]] [[Kategorija:Kerala]] cbv7wtuuijdjekaxin9cu4w3ocx1hsa 14 634670 4486462 4486118 2026-06-25T16:58:31Z Pirags 3757 4486462 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Indijas pilsētas]] [[Kategorija:Mahārāštra]] e81rb43hfomkeo8wssvo8m9kn0fgtn3 0 634710 4486522 4486369 2026-06-25T19:12:45Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4486522 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Toms Jorks | Attēls = RadioheadO2241125-12 (54952217862) (cropped).jpg | Att_izm = 220px | Apraksts = Toms Jorks 2025. gadā | Fons = solists | Dz_vārds = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1968|10|7}} | Vieta_dz = {{vieta|Anglija|Northemptonšīra|Velingboro}} | Instrumenti = balss, ģitāra, taustiņinstrumenti, basģitāra | Žanrs = [[ārtroks]], [[alternatīvais roks]], [[elektronika (mūzikas žanrs)|elektronika]], [[eksperimentālais roks]] | Gadi = kopš 1985. gada | Dzimums = V | Darbojies_arī = ''[[Radiohead]]'', ''[[The Smile]]'' | Nodarbošanās = dziedātājs, dziesmu autors, komponists }} '''Tomass Edvards Jorks''' ({{Val|en|Thomas Edward Yorke}}; dzimis {{Dat|1968|10|7}}) ir [[Angļi|angļu]] [[mūziķis]], rokgrupas ''[[Radiohead]]'' dziedātājs un galvenais dziesmu autors. Viņš spēlē ģitāru, basģitāru, taustiņinstrumentus un citus instrumentus, kā arī ir pazīstams ar savu plašo vokālo diapazonu. Žurnāls ''[[Rolling Stone]]'' Jorku raksturojis kā vienu no izcilākajiem un ietekmīgākajiem savas paaudzes dziedātājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rollingstone.com/music/music-lists/best-singers-all-time-1234642307/|title=The 200 Greatest Singers of All Time|last=Stone|first=Rolling|website=Rolling Stone|access-date=2026-06-25|date=2023-01-01|language=en}}</ref> Jorks izveidoja ''Radiohead'' kopā ar skolasbiedriem Abingdonas skolā [[Oksfordšīra|Oksfordšīrā]]. Grupa ieguva ievērību ar savu debijas singlu ''Creep'' (1992), vēlāk sasniedzot plašu atzinību un pārdodot vairāk nekā 30 miljonus albumu. Jorka agrīnās ietekmes bija alternatīvā roka grupas, piemēram, ''[[Pixies]]'' un ''[[R.E.M.]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.seattlepi.com/entertainment/music/article/pixies-dust-coachella-music-fest-with-magic-1143820.php|title=Pixies dust Coachella music fest with magic|last=HAY|first=By TRAVIS|website=Seattle Post-Intelligencer|access-date=2026-06-25|date=2004-05-04|language=en}}</ref> Strādājot pie ''Radiohead'' ceturtā albuma ''[[Kid A]]'' (2000), Jorks pievērsās elektroniskajai mūzikai, iedvesmojoties no ierakstu kompānijas ''[[Warp Records|Warp]]'' māksliniekiem, piemēram, ''[[Aphex Twin]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/friday_review/story/0,,371289,00.html|title=The Friday interview: Thom Yorke {{!}} The Guardian {{!}} guardian.co.uk|website=www.theguardian.com|access-date=2026-06-25}}</ref> Jorka solo darbība galvenokārt saistīta ar elektronisko mūziku. Viņa debijas solo albums ''The Eraser'' tika izdots 2006. gadā. Lai albumu izpildītu koncertos, viņš izveidoja jaunu grupu ''[[Atoms for Peace]]'', kurā piedalījās arī [[Naidžels Godričs]] un ''[[Red Hot Chili Peppers]]'' basģitārists [[Maikls Balzarijs|Flī]]. 2013. gadā grupa izdeva albumu ''Amok''. Jorks savu otro solo albumu ''Tomorrow’s Modern Boxes'' izdeva 2014. gadā, kam 2019. gadā sekoja ''Anima''. 2021. gadā Jorks debitēja ar jaunu grupu ''[[The Smile]]'', kurā spēlē arī ''Radiohead'' ģitārists [[Džonijs Grīnvuds]] un bundzinieks [[Toms Skiners]]; grupa izdevusi trīs albumus, no kuriem jaunākais ir ''Cutouts'' (2024). Jorks sadarbojies ar tādiem māksliniekiem kā ''[[Unkle]]'', ''[[Burial]]'', ''[[Four Tet]]'', [[Marks Pričards|Marku Pričardu]], [[P. Dž. Hārvija|P. Dž. Hārviju]], [[Bjorka|Bjorku]], ''[[Flying Lotus]]'', ''[[Modeselektor]]'' un ''[[Clark (mūziķis)|Clark]]'', kā arī komponējis mūziku kino un teātrim, tostarp filmām "[[Nopūtas (2018. gada filma)|Nopūtas]]" (''Suspiria'', 2018) un ''[[Confidenza]]'' (2024). Jorks ir aktīvists vides aizsardzības, taisnīgas tirdzniecības un pretkara jautājumos, un viņa dziesmu tekstos bieži sastopamas politiskas tēmas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/environment/blog/2008/mar/20/thomyorke|title=Thom Yorke: why I'm a climate optimist|work=The Guardian|access-date=2026-06-25|date=2008-03-23|last=Yorke|first=Thom|issn=0261-3077|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.mtv.com/news/1428868/u2-radiohead-perry-farrell-ask-world-leaders-to-wipe-out-third-world-debt/|title=U2, Radiohead, Perry Farrell Ask World Leaders To Wipe Out Third World Debt|work=MTV News|access-date=2026-06-25}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pitchfork.com/news/radiohead-thom-yorke-releases-statement-on-israel-and-gaza/|title=Radiohead’s Thom Yorke Releases Statement on Israel and Gaza|last=Strauss|first=Matthew|website=Pitchfork|access-date=2026-06-25|date=2025-05-30|language=en}}</ref> Viņš kritizējis mūzikas industriju, īpaši lielās ierakstu kompānijas un straumēšanas platformas, piemēram, ''[[Spotify]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rocksbackpages.com/Library/Article/radiohead-walking-on-thin-ice|title=Radiohead: Walking on Thin Ice. By Simon Reynolds : Articles, reviews and interviews from Rock's Backpages.|website=www.rocksbackpages.com|access-date=2026-06-25}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/technology-23313445|title=Thom Yorke pulls albums from Spotify|work=BBC News|access-date=2026-06-25|date=2013-07-15|language=en}}</ref> Gan ar ''Radiohead'', gan solo darbībā Jorks izmantojis alternatīvas mūzikas izplatīšanas platformas, piemēram, “maksā, cik vēlies” modeli un ''[[BitTorrent]]''. 2019. gadā viņš tika uzņemts [[Rokenrola slavas zāle|Rokenrola slavas zālē]] kā ''Radiohead'' dalībnieks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rockhall.com/inductees/radiohead|title=Radiohead|website=www.rockhall.com|access-date=2024-03-12}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Mūziķis-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Jorks, Toms}} [[Kategorija:1968. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Northemptonšīrā dzimušie]] [[Kategorija:Angļu mūziķi]] [[Kategorija:Angļu dziedātāji]] [[Kategorija:Angļu ģitāristi]] [[Kategorija:Angļu komponisti]] [[Kategorija:Radiohead]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] 0sa2mxj36foxg54sddh7lqitbiooiwd 2 634717 4486392 2026-06-25T11:59:08Z VSAC "Zemgale" 144938 Teksts par VSAC "Zemgale" ir papildināts 4486392 wikitext text/x-wiki '''Valsts sociālās aprūpes centrs "Zemgale"''' (VSAC "Zemgale") ir '''Labklājības ministra pakļautībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde,''' '''kas nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu abu dzimumu personām ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem ar I un II grupas invaliditāti.''' '''Šis pakalpojums sevī ietvert sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas, medicīniskās aprūpes un medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu, kā arī dzīvesvietu un visu, kas ar to saistīts- ēdiens, apģērbs, kvalitatīva brīvā laika pavadīšana, savu sadzīves spēju un prasmju atjaunošana, ja iespējams, uzturēšana, attīstīšana, to visu darot stingros valsts pārvaldes noteiktos normatīvā regulējuma rāmjos un finanšu resursu rāmjos, jo Iestāde savu darbību īsteno ar valsts dotācijas līdzekļiem.''' Lai skaidri izprastu un ikdienā turētu cieņā un vērtībā Iestādes darbu, klientus un darbiniekus, kā arī veiksmīgi vadītu to kopējo sinerģiju ir izstrādāti iestādes galvenie pīlāri, kas ir Misija, Vīzija un  pamata Vērtības. '''Misija''' Sniegt cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem elastīgu, saprotamu un kvalitatīvu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, piedāvājot katram klientam cieņas pilnu aprūpes procesu un drošus dzīvošanas apstākļus atbalstošā un estētiskā vidē. '''Vīzija''' Sabiedrībā augsti novērtēts valsts pakalpojumu sniedzējs cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kas pozitīvi un mērķtiecīgi virza sociālās aprūpes jomas pakalpojumu efektivitātes un kvalitātes uzlabošanu Latvijā. '''Vērtības''' Cilvēku mīlestība: cieņa pret katru cilvēku, cilvēks kā vērtība, "Katrs cilvēks ir vērtīgs, tāpēc rūpju cienīgs" (Māte Terēze); -Profesionāls darbinieks: emocionālā noturība, atbildība par savu rīcību un darbu, taisnīgums, empātija; -Atvērta organizācija: atklāta komunikācija, atvērtība jauninājumiem un inovācijām. [[Attēls:VSAC Zemgale filiāles Latvijas kartē.png|thumb]] '''Valsts sociālās aprūpes centrs ar senāko vēsturi''', kura aizsākumi meklējami tālajā '''1900. gadā''', kad vienā no tagadējām filiāles "Jelgava" ēkām savu darbību sāka bērnu patversme "Ozoli", kas iezīmēja filiāles "Jelgava" aizsākumu. 2021. gadā pēc VSAC "Vidzeme" un VSAC "Zemgale" reorganizācijas astoņas filiāles - '''<nowiki>''</nowiki>Iecava", "Jelgava", "Ķīši", "Lielbērze", "Ropaži", "Rūja", "Valka", "Ziedkalne"''' apvienojās jaunizveidotajā Valsts sociālās aprūpes centrā "Zemgale". Filiālēs, kuras izvietotas septiņos dažādos novados un vienā valstspilsētā tiek sniegts augsta līmeņa sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums. [[Attēls:VSAC Zemgale struktūra.png|thumb]] '''Iestādes struktūru un darba organizāciju nosaka Iestādes reglaments'''. Iestādi vada '''direktors''' '''Kristaps Keišs''', kurš īsteno Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. Iestādes direktoram ir vietnieks. Iestādē ir divpadsmit struktūrvienības – Administratīvā nodaļa, Personāla un dokumentu pārvaldības nodaļa, Pakalpojumu nodrošināšanas nodaļa, Grāmatvedības nodaļa un astoņas filiāles. Iestādes struktūrvienību vada struktūrvienības vadītājs. 2025. gadā, piedaloties Labklājības ministram Reinim Uzulniekam un Veselības ministram Hosamam Abu Meri, VSAC "Zemgale" atzīmēja iestādes pastāvēšanas 125. gadadienu. Svētkos tika godināti VSAC "Zemgale" sociālie un medicīnas darbinieki, izteiktas pateicības ilggadējiem sadarbības partneriem un "Telšu pilsētiņā" piedāvātas radošas meistardarbnīcas (Video prezentācija ar ieskatu VSAC "Zemgale" darbībā un vēsturē - [https://drive.google.com/drive/u/1/home Home - Google Drive]) Iestāde izceļas ar digitālu risinājumu ieviešanu un izmantošanu gan pakalpojuma, gan administratīvo procesu digitalizēšanai, piemēram: * AVS (sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas plānošanas un uzskaites izpildes rīks planšetēs), * elektroniskā inventarizācijas sistēma, * administratīvo procesu digitalizācija (digitālā aprīkojuma nodrošināšana), * darbinieku identifikācijas kartes ar iebūvētajiem čipiem, * Visma HoP plus programmas ieviešana u.c. {{Dalībnieka smilšu kaste}}<!-- Ieteicams nedzēst šo rindiņu --> m4987c6t5lf1j4qoqvgdhsec1ec8p4e 4486644 4486392 2026-06-26T05:38:38Z VSAC "Zemgale" 144938 Papildināta informācija 4486644 wikitext text/x-wiki '''Valsts sociālās aprūpes centrs "Zemgale"''' (VSAC "Zemgale") ir '''Labklājības ministra pakļautībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde,''' '''kas nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu abu dzimumu personām ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem ar I un II grupas invaliditāti.''' '''Šis pakalpojums sevī ietvert sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas, medicīniskās aprūpes un medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu, kā arī dzīvesvietu un visu, kas ar to saistīts- ēdiens, apģērbs, kvalitatīva brīvā laika pavadīšana, savu sadzīves spēju un prasmju atjaunošana, ja iespējams, uzturēšana, attīstīšana, to visu darot stingros valsts pārvaldes noteiktos normatīvā regulējuma rāmjos un finanšu resursu rāmjos, jo Iestāde savu darbību īsteno ar valsts dotācijas līdzekļiem.''' Lai skaidri izprastu un ikdienā turētu cieņā un vērtībā Iestādes darbu, klientus un darbiniekus, kā arī veiksmīgi vadītu to kopējo sinerģiju ir izstrādāti iestādes galvenie pīlāri, kas ir Misija, Vīzija un  pamata Vērtības. '''Misija''' Sniegt cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem elastīgu, saprotamu un kvalitatīvu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, piedāvājot katram klientam cieņas pilnu aprūpes procesu un drošus dzīvošanas apstākļus atbalstošā un estētiskā vidē. '''Vīzija''' Sabiedrībā augsti novērtēts valsts pakalpojumu sniedzējs cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kas pozitīvi un mērķtiecīgi virza sociālās aprūpes jomas pakalpojumu efektivitātes un kvalitātes uzlabošanu Latvijā. '''Vērtības''' Cilvēku mīlestība: cieņa pret katru cilvēku, cilvēks kā vērtība, "Katrs cilvēks ir vērtīgs, tāpēc rūpju cienīgs" (Māte Terēze); -Profesionāls darbinieks: emocionālā noturība, atbildība par savu rīcību un darbu, taisnīgums, empātija; -Atvērta organizācija: atklāta komunikācija, atvērtība jauninājumiem un inovācijām. [[Attēls:VSAC Zemgale filiāles Latvijas kartē.png|thumb]] '''Valsts sociālās aprūpes centrs ar senāko vēsturi''', kura aizsākumi meklējami tālajā '''1900. gadā''', kad vienā no tagadējām filiāles "Jelgava" ēkām savu darbību sāka bērnu patversme "Ozoli", kas iezīmēja filiāles "Jelgava" aizsākumu. 2021. gadā pēc VSAC "Vidzeme" un VSAC "Zemgale" reorganizācijas astoņas filiāles - '''<nowiki>''</nowiki>Iecava", "Jelgava", "Ķīši", "Lielbērze", "Ropaži", "Rūja", "Valka", "Ziedkalne"''' apvienojās jaunizveidotajā Valsts sociālās aprūpes centrā "Zemgale". Filiālēs, kuras izvietotas septiņos dažādos novados un vienā valstspilsētā tiek sniegts augsta līmeņa sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums. [[Attēls:VSAC Zemgale struktūra.png|thumb]] '''Iestādes struktūru un darba organizāciju nosaka Iestādes reglaments'''. Iestādi vada '''direktors''' '''Kristaps Keišs''', kurš īsteno Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas. Iestādes direktoram ir vietnieks. Iestādē ir divpadsmit struktūrvienības – Administratīvā nodaļa, Personāla un dokumentu pārvaldības nodaļa, Pakalpojumu nodrošināšanas nodaļa, Grāmatvedības nodaļa un astoņas filiāles. Iestādes struktūrvienību vada struktūrvienības vadītājs. 2025. gadā, piedaloties Labklājības ministram Reinim Uzulniekam un Veselības ministram Hosamam Abu Meri, VSAC "Zemgale" atzīmēja iestādes pastāvēšanas 125. gadadienu. Svētkos tika godināti VSAC "Zemgale" sociālie un medicīnas darbinieki, izteiktas pateicības ilggadējiem sadarbības partneriem un "Telšu pilsētiņā" piedāvātas radošas meistardarbnīcas (Video prezentācija ar ieskatu VSAC "Zemgale" darbībā un vēsturē - [https://drive.google.com/drive/u/1/home Home - Google Drive]) Iestāde izceļas ar digitālu risinājumu ieviešanu un izmantošanu gan pakalpojuma, gan administratīvo procesu digitalizēšanai, piemēram: * AVS (sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas plānošanas un uzskaites izpildes rīks planšetēs), * elektroniskā inventarizācijas sistēma, * administratīvo procesu digitalizācija (digitālā aprīkojuma nodrošināšana), * darbinieku identifikācijas kartes ar iebūvētajiem čipiem, * Visma HoP plus programmas ieviešana u.c. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vsaczemgale.gov.lv/lv|title=Sākumlapa {{!}} Valsts sociālās aprūpes centrs “Zemgale”|website=www.vsaczemgale.gov.lv|access-date=2026-06-26}}</ref> {{Dalībnieka smilšu kaste}}<!-- Ieteicams nedzēst šo rindiņu --> i7kzpewcvtpi24p89x5uzrnxprmtkff 10 634718 4486394 2026-06-25T12:01:54Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{#switch:{{{1}}} | name = Klekmenanšīra | top = 56.23 | bottom = 56.05 | left = -3.9 | right = -3.53 | image = Clackmannanshire UK location map.svg | image1 = Clackmannanshire UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Klekmenanšīra]] [[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Klekmenanšīra]] </noinclude> 4486394 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1}}} | name = Klekmenanšīra | top = 56.23 | bottom = 56.05 | left = -3.9 | right = -3.53 | image = Clackmannanshire UK location map.svg | image1 = Clackmannanshire UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Klekmenanšīra]] [[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Klekmenanšīra]] </noinclude> smy5cbmswmffdzere1ztf75wqnozs1f 0 634719 4486396 2026-06-25T12:16:19Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ''Tame Impala'' | Attēls = Tame Impala at Flow Festival Helsinki Aug 10 2019 -24.jpg | Att_izm = 230 px | Apraksts = Grupas uzstāšanās 2019. gadā | Fons = grupa | Vieta = {{vieta|Austrālija|Pērta}} | Žanrs = [[psihedēliskais pops]]<br />[[psihedēliskais roks]]<br />[[indīroks]]<br />[[sintpops]]<br />[[elektroniskā mūzika]] | Gadi = 2007—pašlaik | Izdevējkompānija = | Mlapa = [https://tam... 4486396 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ''Tame Impala'' | Attēls = Tame Impala at Flow Festival Helsinki Aug 10 2019 -24.jpg | Att_izm = 230 px | Apraksts = Grupas uzstāšanās 2019. gadā | Fons = grupa | Vieta = {{vieta|Austrālija|Pērta}} | Žanrs = [[psihedēliskais pops]]<br />[[psihedēliskais roks]]<br />[[indīroks]]<br />[[sintpops]]<br />[[elektroniskā mūzika]] | Gadi = 2007—pašlaik | Izdevējkompānija = | Mlapa = [https://tameimpala.com/ tameimpala.com] | Dalībnieki = * [[Kevins Pārkers]] | Bij_dalībnieki = }} '''''Tame Impala''''' ir [[Austrālieši|austrāliešu]] dziedātāja un multiinstrumentālista [[Kevins Pārkers|Kevina Pārkera]] [[Psihedēliskais roks|psihedēliskās mūzikas]] projekts. Ierakstu studijā Pārkers raksta, ieraksta, izpilda un producē visu projekta mūziku. Koncertturnejās ''Tame Impala'' sastāv no Pārkera (vokāls, ģitāra, sintezators), [[Dominiks Simpers|Dominika Simpera]] (ģitāra, sintezators), [[Džejs Votsons|Džeja Votsona]] (sintezators, vokāls, ģitāra), [[Kems Eiverijs|Kema Eiverija]] (basģitāra, vokāls, sintezators), [[Džūliens Barbagallo|Džūliena Barbagallo]] (bungas, vokāls) un [[Džeimss Airlends|Džeimsa Airlenda]] (ģitāra, sintezators). Sākotnēji ''Tame Impala'' bija parakstījusi līgumu ar ''[[Modular Recordings]]'', bet tagad tā ir parakstījusi līgumu ar ''[[Interscope Records]]'' ASV un ''[[Fiction Records]]'' Apvienotajā Karalistē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.musictimes.com/articles/34439/20150405/tame-impala-album-release-new-track-cause-im-a-man.htm|title=Tame Impala Discuss New Album 'Currents', Release Album Artwork and New Track 'Cause I'm A Man' [LISTEN]|website=Music Times|access-date=2026-06-25|date=2015-04-05|language=en-US}}</ref> Pārkers projektu izveidoja [[Pērta|Pērtā]] 2007. gadā. Pēc vairākiem singliem un EP ierakstiem ''Tame Impala'' debijas studijas albums ''Innerspeaker'' tika izdots 2010. gadā. Tas Austrālijā ieguva zelta statusu un saņēma kritiķu atzinību. Pārkera otrais albums ''Lonerism'' (2012) arī tika augstu novērtēts, Austrālijā sasniedzot platīna statusu un saņemot [[Grammy balva|''Grammy'' balvas]] nomināciju kategorijā “Labākais alternatīvās mūzikas albums”. ''Tame Impala'' trešais albums ''Currents'' tika izdots 2015. gada jūlijā. Ceturtais studijas albums ''The Slow Rush'' tika izdots 2020. gada 14. februārī, saņemot turpmāku mūzikas kritiķu atzinību. Projekta piektais albums ''Deadbeat'' tika izdots 2025. gadā, saņemot dalītus kritiķu vērtējumus, un tajā bija iekļauts komerciāli veiksmīgais singls "Dracula". Tā remikss kopā ar [[Dženija Kima|Dženiju Kimu]] kļuva par projekta pirmo top 10 hitu ASV ''[[Billboard Hot 100]]'' topā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/lists/ella-langley-choosin-texas-hot-100-number-one-ninth-week/|title=Ella Langley Takes Top 2 on Billboard Hot 100 With ‘Choosin’ Texas’ & ‘Be Her’|last=Trust|first=Gary|website=Billboard|access-date=2026-06-25|date=2026-05-11|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{Mūzikas grupa-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2020. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Austrālijas psihedēliskā roka grupas]] [[Kategorija:Austrālijas indīroka grupas]] [[Kategorija:Austrālijas sintpopa grupas]] [[Kategorija:Austrālijas elektroniskās mūzikas grupas]] 0z7mzvbqnj7f7xsss5kttdvipkmgzvb 4486521 4486396 2026-06-25T19:09:27Z Baisulis 11523 sīkumi...... 4486521 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ''Tame Impala'' | Attēls = Tame Impala at Flow Festival Helsinki Aug 10 2019 -24.jpg | Att_izm = 230 px | Apraksts = Grupas uzstāšanās 2019. gadā | Fons = grupa | Vieta = {{vieta|Austrālija|Pērta}} | Žanrs = [[psihedēliskais pops]]<br />[[psihedēliskais roks]]<br />[[indīroks]]<br />[[sintpops]]<br />[[elektroniskā mūzika]] | Gadi = 2007—pašlaik | Izdevējkompānija = | Mlapa = [https://tameimpala.com/ tameimpala.com] | Dalībnieki = [[Kevins Pārkers]] | Bij_dalībnieki = }} '''''Tame Impala''''' ir [[Austrālieši|austrāliešu]] dziedātāja un multiinstrumentālista [[Kevins Pārkers|Kevina Pārkera]] [[Psihedēliskais roks|psihedēliskās mūzikas]] projekts. Ierakstu studijā Pārkers raksta, ieraksta, izpilda un producē visu projekta mūziku. Koncertturnejās ''Tame Impala'' sastāv no Pārkera (vokāls, ģitāra, sintezators), [[Dominiks Simpers|Dominika Simpera]] (ģitāra, sintezators), [[Džejs Votsons|Džeja Votsona]] (sintezators, vokāls, ģitāra), [[Kems Eiverijs|Kema Eiverija]] (basģitāra, vokāls, sintezators), [[Džūliens Barbagallo|Džūliena Barbagallo]] (bungas, vokāls) un [[Džeimss Airlends|Džeimsa Airlenda]] (ģitāra, sintezators). Sākotnēji ''Tame Impala'' bija parakstījusi līgumu ar ''[[Modular Recordings]]'', bet tagad tā ir parakstījusi līgumu ar ''[[Interscope Records]]'' ASV un ''[[Fiction Records]]'' Apvienotajā Karalistē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.musictimes.com/articles/34439/20150405/tame-impala-album-release-new-track-cause-im-a-man.htm|title=Tame Impala Discuss New Album 'Currents', Release Album Artwork and New Track 'Cause I'm A Man' [LISTEN]|website=Music Times|access-date=2026-06-25|date=2015-04-05|language=en}}</ref> Pārkers projektu izveidoja [[Pērta|Pērtā]] 2007. gadā. Pēc vairākiem singliem un EP ierakstiem ''Tame Impala'' debijas studijas albums ''Innerspeaker'' tika izdots 2010. gadā. Tas Austrālijā ieguva zelta statusu un saņēma kritiķu atzinību. Pārkera otrais albums ''Lonerism'' (2012) arī tika augstu novērtēts, Austrālijā sasniedzot platīna statusu un saņemot [[Grammy balva|''Grammy'' balvas]] nomināciju kategorijā “Labākais alternatīvās mūzikas albums”. ''Tame Impala'' trešais albums ''Currents'' tika izdots 2015. gada jūlijā. Ceturtais studijas albums ''The Slow Rush'' tika izdots 2020. gada 14. februārī, saņemot turpmāku mūzikas kritiķu atzinību. Projekta piektais albums ''Deadbeat'' tika izdots 2025. gadā, saņemot dalītus kritiķu vērtējumus, un tajā bija iekļauts komerciāli veiksmīgais singls ''Dracula''. Tā remikss kopā ar [[Dženija Kima|Dženiju Kimu]] kļuva par projekta pirmo top 10 hitu ASV ''[[Billboard Hot 100]]'' topā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.billboard.com/lists/ella-langley-choosin-texas-hot-100-number-one-ninth-week/|title=Ella Langley Takes Top 2 on Billboard Hot 100 With ‘Choosin’ Texas’ & ‘Be Her’|last=Trust|first=Gary|website=Billboard|access-date=2026-06-25|date=2026-05-11|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne}} {{Mūzikas grupa-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2020. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Austrālijas psihedēliskā roka grupas]] [[Kategorija:Austrālijas indīroka grupas]] [[Kategorija:Austrālijas sintpopa grupas]] [[Kategorija:Austrālijas elektroniskās mūzikas grupas]] q3x05u7dtzaramwi8cclgyw7d9jxsp2 3 634720 4486422 2026-06-25T13:41:41Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4486422 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=GhostJp}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 25. jūnijs, plkst. 16.41 (EEST) dvf2v2cnvraultqqpys81ui7xr9b036 10 634721 4486423 2026-06-25T13:46:54Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{#switch:{{{1}}} | name = Mari (Skotija) | top = 57.75 | bottom = 57.05 | left = -3.8 | right = -2.55 | image = Moray UK location map.svg | image1 = Moray UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Mari]] [[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Mari]] </noinclude> 4486423 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1}}} | name = Mari (Skotija) | top = 57.75 | bottom = 57.05 | left = -3.8 | right = -2.55 | image = Moray UK location map.svg | image1 = Moray UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Mari]] [[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Mari]] </noinclude> t61gsaxq8mfikdksssov5wmzik01mud 3 634722 4486451 2026-06-25T16:24:45Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4486451 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Vadzols}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 25. jūnijs, plkst. 19.24 (EEST) mvbin4w88z4hiobxaaf57gjdwv42sk9 0 634723 4486465 2026-06-25T17:06:55Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{inuse}} {{BioTakso infokaste | attēls = Anobium punctatum (Geer, 1774) (28692210695).png | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Arthropoda | tips_lv = Posmkāji | klase = Insecta | klase_lv = Kukaiņi | apakšklase = Pterygota | apakšklase_lv = Spārneņi | kārta = Coleoptera | kārta_lv = Vaboles | apakškārta = Polyphaga | apakškārta_lv = Visēdājas vaboles | virsdzim... 4486465 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | attēls = Anobium punctatum (Geer, 1774) (28692210695).png | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Arthropoda | tips_lv = Posmkāji | klase = Insecta | klase_lv = Kukaiņi | apakšklase = Pterygota | apakšklase_lv = Spārneņi | kārta = Coleoptera | kārta_lv = Vaboles | apakškārta = Polyphaga | apakškārta_lv = Visēdājas vaboles | virsdzimta = Bostrichoidea | virsdzimta_lv = | dzimta = Anobiidae | dzimta_lv = Ķirmju dzimta | ģints = Anobium | ģints_lv = Ķirmji | suga = Anobium punctatum | suga_lv = Mēbeļu ķirmis | iedalījums = | kategorijas = nē }} '''Mēbeļu ķirmis''' (''Anobium punctatum'') ir ķirmju dzimtas vaboļu suga, kuras kāpuri izgrauž ejas koksnē un ar to barojas. Tie var sabojāt cilvēkiem mēbeles, logu rāmjus, grīdas, un koka sienas. Pieaugušās vaboles nedzīvo ilgi un nebarojas, bet tikai pārojas un izdēj olas. Sākotnēji mēbeļu ķirmji apdzīvoja Eirāzijas teritoriju, bet vēlāk cilvēki tos ievazāja visās pasaules daļās. == Apraksts == Vabolēm ir izstiepts, cilindriskas formas ķermenis (priekškrūšu apvidū manāmi šaurāks). Tās ir 2,5 līdz 5 mm garas ar ribainiem segspārniem un tām ir dzeltenīga līdz tumši brūna krāsa. Kakla vairogs pārsedz galvu līdzīgi kapucei. Vaboles reaģē uz gaismu un daudz lido siltā, saulainā laikā. Aukstā laikā tās pārvietojas ar kājām. Kāpuri ir dzeltenīgi balti ar brūnu galvu un klāti ar sīkiem matiņiem. To garums sastāda 5 līdz 7 mm. kakla vairogs, kas pārsedz galvu kā kapuce == Attīstība == Pieauguši mēbeļu ķirmji dzīvo 6 ļidz 28 dienas. Olas attīstās 12 līdz 15 dienas. Kāpuri izgrauž sev eju no olas pie koka piestiprinātajā pusē un iegraužas koksnē. Pēc tam tie veido sev ejas, cieši aizpildot tās aiz sevis ar eskrimentiem, sajauktiem ar sagrauztās koksnes pulveri. Augšanas gaitā kapyuri vairakas reizes met ādu. Pēdējā stadijā tie sasniedz 4 mm garumu un 2—2,3 mm platumu. Jaunas vaboles izlido maijā-jūnijā. Kopējais dzīves cikls ilgst no gada līdz trim. Atsevišķu kukaiņu dzīves posmu ģenerācijas garums kopumā ir ļoti atkarīgs apkārtējās vides temperatūras un mitruma, kā arī no koksnes kvalitātes. == Kaitīgums un cīņas metodes == Mēbeļu ķirmji dzīvo cilvēku mājās un dzīvokļos. To kāpuri bojā koka galdus, krēslus, dīvānus u.c. koka izstrādājumus. Tie var iemitinaties arī koka apdares līstēs palodzēs, logu rāmjos, koka namu sienās. Pie tam guļbūve tiek bojāta tikai no iekštelpu puses. No ārpuses māju sienas netiek netiek aiztiktas. Ķirmju tēviņi mēdz ritmiski sisties ar galvu pret eju sieniņām, izdot īpašas, pulksteņu tikšķiem līdzīgas skaņas. Daudzās tautās tās tiek devētas par "nāves pulksteni", kas pareģo nelaimi. === Cīņas metodes === Pirmais solis cīņai ar šiem kaitēkļiem ir profilaktika. Īpaši svarīgi ir uzturēt koksni sausu — mitruma daudzums nedrīks pārsniegt 16%. Relatīvais mitrums iekštelpās virs 60% var sekmēt inficēšanos, bet mitruma daudezums koksnē zem 12% ir par sausu, lai inficētos. Mēbeļu ķirmji parasti bojā tikai izžāvētu koksni, nevis dzīvu vai svaigu. Bez to, parasti tie neaiztiek stumbru kodola daļu. To var labi redzēt pēc inficētajām konstrukcijām, kur viens koksnes gabals ir ļoti sacaurumots, bet blakus esošais netiek aiztikts, atkarībā no tā, vai tas ir veidots no kodola daļas vai arī no aplievas daļas. Inficēšanās parasti ir senu koka māju problēma, kas celtas no neapstrādātas koksnes. Dažas celtniecības normas paredz, ka koksne ar vairāk par 25% aplievas daļu nevar tikt izmantota, lai inficēšanās ar ķirmjiem nevarētu būtiski mazināt konstrukcijas stiprību. Inficēšanās kā senāk, tā arī pašlaik tiek diagnoscēta pēc nelieliem apaļiem caurumiem 1 līdz 1,5 mm diametrā. Aktīva inficēšanās izpaužas ar jaunu izejošu caurumu veidošanos ar smalkiem koka putekļiem ap tiem. Tādēļ, ka mēbeļu ķirmjiem ir 3–4 garš dzīves cikls, uz iegādātu inficētu koka izstrādājumu virsmas caurumu var arī nebūt līdz brīdim, kad pieauguši ķirmji sāk pamest savu mājokli. Cīnīties pret tiem var, apstrādājot inficētas virsmas ar ilgas darbības insekcīdu (piekmēram, permetrīnu), profesionālu fumigāciju vai arī ar inficētās koksnes nomaiņu pret jaunu. Vienkāršie insekcīdi iznīcina tikai izlīdušas pieaugušās vaboles, taču kāpurus dziļi koksnē tie neietekmē. Tradicionālās metodes ir iznest inficētās mēbeles ziemā sausā, neapkurināta vietā un atstāt pāris mēnešus, lai izsalst. Taču tur nevar būt paaugstināts mitrums. Vēl inficētās mēbeles var apstrādāt ar ožamo spirtu vai terpentīnu, un pēc tam hermētiski nosegt.<ref>[https://mebelurestaurators.lv/pret-kirmjiem/ Mēbeļu Restaurators]</ref> Ja ir iespēja, var mēbeli ielikt telpā virs 50°C un noturēt tur ap diennakti. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vaboļu kārta]] mnvm0otx7f6yalthhsttotz3xd10pua 4486469 4486465 2026-06-25T17:20:16Z Jānis U. 198 4486469 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{BioTakso infokaste | attēls = Anobium punctatum (Geer, 1774) (28692210695).png | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Arthropoda | tips_lv = Posmkāji | klase = Insecta | klase_lv = Kukaiņi | apakšklase = Pterygota | apakšklase_lv = Spārneņi | kārta = Coleoptera | kārta_lv = Vaboles | apakškārta = Polyphaga | apakškārta_lv = Visēdājas vaboles | virsdzimta = Bostrichoidea | virsdzimta_lv = | dzimta = Anobiidae | dzimta_lv = Ķirmju dzimta | ģints = Anobium | ģints_lv = Ķirmji | suga = Anobium punctatum | suga_lv = Mēbeļu ķirmis | iedalījums = | kategorijas = nē }} '''Mēbeļu ķirmis''' (''Anobium punctatum'') ir [[ķirmju dzimta]]s vaboļu suga, kuras [[Kāpurs|kāpuri]] izgrauž ejas [[Koksne|koksnē]] un ar to barojas. Tie var sabojāt cilvēkiem [[mēbeles]], logu rāmjus, [[grīda]]s, un koka sienas. Pieaugušās vaboles nedzīvo ilgi un nebarojas, bet tikai pārojas un izdēj [[ola]]s. Sākotnēji mēbeļu ķirmji apdzīvoja [[Eirāzija]]s teritoriju, bet vēlāk cilvēki tos ievazāja visās pasaules daļās. == Apraksts == Vabolēm ir izstiepts, cilindriskas formas ķermenis (priekškrūšu apvidū manāmi šaurāks). Tās ir 2,5 līdz 5 mm garas ar ribainiem [[segspārni]]em un tām ir dzeltenīga līdz tumši brūna krāsa. Kakla vairogs pārsedz [[Galva|galvu]] līdzīgi kapucei. Vaboles reaģē uz gaismu un daudz lido siltā, saulainā laikā. Aukstā laikā tās pārvietojas ar kājām. Kāpuri ir dzeltenīgi balti ar brūnu galvu un klāti ar sīkiem matiņiem. To garums sastāda 5 līdz 7 mm. == Attīstība == Pieauguši mēbeļu ķirmji dzīvo 6 ļidz 28 dienas. Olas attīstās 12 līdz 15 dienas. Kāpuri izgrauž sev eju no olas pie koka piestiprinātajā pusē un iegraužas koksnē. Pēc tam tie veido sev ejas, cieši aizpildot tās aiz sevis ar [[izkārnījumi]]em, sajauktiem ar sagrauztās koksnes pulveri. Augšanas gaitā kāpuri vairākas reizes met ādu. Pēdējā stadijā tie sasniedz 4 mm garumu un 2—2,3 mm platumu. Jaunas vaboles izlido [[Maijs|maijā]]-[[Jūnijs|jūnijā]]. Kopējais dzīves cikls ilgst no gada līdz trim. Atsevišķu kukaiņu dzīves posmu ģenerācijas garums kopumā ir ļoti atkarīgs apkārtējās vides temperatūras un mitruma, kā arī no koksnes kvalitātes. == Kaitīgums un cīņas metodes == Mēbeļu ķirmji dzīvo cilvēku mājās un dzīvokļos. To kāpuri bojā koka galdus, krēslus, dīvānus u.c. koka izstrādājumus. Tie var iemitinaties arī koka apdares līstēs palodzēs, logu rāmjos, koka namu sienās. Pie tam guļbūve tiek bojāta tikai no iekštelpu puses. No ārpuses māju sienas netiek aiztiktas. Ķirmju [[Tēviņš|tēviņi]] mēdz ritmiski sisties ar galvu pret eju sieniņām, izdot īpašas, pulksteņu tikšķiem līdzīgas skaņas. Daudzās tautās tās tiek devētas par "nāves pulksteni", kas pareģo nelaimi. === Cīņas metodes === Pirmais solis cīņai ar šiem kaitēkļiem ir profilaktika. Īpaši svarīgi ir uzturēt koksni sausu — [[Mitrums|mitruma]] daudzums nedrīks pārsniegt 16%. Relatīvais mitrums iekštelpās virs 60% var sekmēt inficēšanos, bet mitruma daudezums koksnē zem 12% ir par sausu, lai inficētos. Mēbeļu ķirmji parasti bojā tikai izžāvētu koksni, nevis dzīvu vai svaigu. Bez to, parasti tie neaiztiek [[Stumbrs|stumbru]] kodola daļu. To var labi redzēt pēc inficētajām konstrukcijām, kur viens koksnes gabals ir ļoti sacaurumots, bet blakus esošais netiek aiztikts, atkarībā no tā, vai tas ir veidots no kodola daļas vai arī no [[aplieva]]s daļas. Inficēšanās parasti ir senu koka māju problēma, kas celtas no ķīmiski neapstrādātas koksnes. Dažas celtniecības normas paredz, ka koksne ar vairāk par 25% aplievas daļu nevar tikt izmantota, lai inficēšanās ar ķirmjiem nevarētu būtiski mazināt konstrukcijas stiprību. Inficēšanās kā senāk, tā arī pašlaik tiek diagnoscēta pēc nelieliem apaļiem caurumiem 1 līdz 1,5 mm diametrā. Aktīva inficēšanās izpaužas ar jaunu izejošu caurumu veidošanos ar smalkiem koka putekļiem ap tiem. Tādēļ, ka mēbeļu ķirmjiem ir 3–4 garš dzīves cikls, uz iegādātu inficētu koka izstrādājumu virsmas caurumu var arī nebūt līdz brīdim, kad pieauguši ķirmji sāk pamest savu mājokli. Cīnīties pret tiem var, apstrādājot inficētas virsmas ar ilgas darbības [[Insekticīdi|insekcīdu]] (piekmēram, permetrīnu), profesionālu [[Fumigācija|fumigāciju]] vai arī ar inficētās koksnes nomaiņu pret jaunu. Vienkāršie insekcīdi iznīcina tikai izlīdušas pieaugušās vaboles, taču kāpurus dziļi koksnē tie neietekmē. Tradicionālās metodes ir iznest inficētās mēbeles [[Ziema|ziemā]] sausā, neapkurināta vietā un atstāt pāris mēnešus, lai izsalst. Taču tur nevar būt paaugstināts mitrums. Vēl inficētās mēbeles var apstrādāt ar [[Ožamais spirts|ožamo spirtu]] vai [[Terpentīns|terpentīnu]], un pēc tam hermētiski nosegt.<ref>[https://mebelurestaurators.lv/pret-kirmjiem/ Mēbeļu Restaurators]</ref> Ja ir iespēja, var mēbeli ielikt telpā virs 50°C un noturēt tur ap diennakti. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vaboļu kārta]] ce1falir3rs4gqkciijs5ix4q2t88or 4486491 4486469 2026-06-25T17:43:08Z Jānis U. 198 4486491 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Anobium punctatum (Geer, 1774) (28692210695).png | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Arthropoda | tips_lv = Posmkāji | klase = Insecta | klase_lv = Kukaiņi | apakšklase = Pterygota | apakšklase_lv = Spārneņi | kārta = Coleoptera | kārta_lv = Vaboles | apakškārta = Polyphaga | apakškārta_lv = Visēdājas vaboles | virsdzimta = Bostrichoidea | virsdzimta_lv = | dzimta = Anobiidae | dzimta_lv = Ķirmju dzimta | ģints = Anobium | ģints_lv = Ķirmji | suga = Anobium punctatum | suga_lv = Mēbeļu ķirmis | iedalījums = | kategorijas = nē }} '''Mēbeļu ķirmis''' (''Anobium punctatum'') ir [[ķirmju dzimta]]s vaboļu suga, kuras [[Kāpurs|kāpuri]] izgrauž ejas [[Koksne|koksnē]] un ar to barojas. Tie var sabojāt cilvēkiem [[mēbeles]], logu rāmjus, [[grīda]]s, un koka sienas. Pieaugušās vaboles nedzīvo ilgi un nebarojas, bet tikai pārojas un izdēj [[ola]]s. Sākotnēji mēbeļu ķirmji apdzīvoja [[Eirāzija]]s teritoriju, bet vēlāk cilvēki tos ievazāja visās pasaules daļās. [[Attēls:Mēbeļu ķirmja kapurs.jpg|thumbnail|250px|Mēbeļu ķirmja kāpurs]] == Apraksts == Vabolēm ir izstiepts, cilindriskas formas ķermenis (priekškrūšu apvidū manāmi šaurāks). Tās ir 2,5 līdz 5 mm garas ar ribainiem [[segspārni]]em un tām ir dzeltenīga līdz tumši brūna krāsa. Kakla vairogs pārsedz [[Galva|galvu]] līdzīgi kapucei. Vaboles reaģē uz gaismu un daudz lido siltā, saulainā laikā. Aukstā laikā tās pārvietojas ar kājām. Kāpuri ir dzeltenīgi balti ar brūnu galvu un klāti ar sīkiem matiņiem. To garums sastāda 5 līdz 7 mm. == Attīstība == Pieauguši mēbeļu ķirmji dzīvo 6 ļidz 28 dienas. Olas attīstās 12 līdz 15 dienas. Kāpuri izgrauž sev eju no olas pie koka piestiprinātajā pusē un iegraužas koksnē. Pēc tam tie veido sev ejas, cieši aizpildot tās aiz sevis ar [[izkārnījumi]]em, sajauktiem ar sagrauztās koksnes pulveri. Augšanas gaitā kāpuri vairākas reizes met ādu. Pēdējā stadijā tie sasniedz 4 mm garumu un 2—2,3 mm platumu. Jaunas vaboles izlido [[Maijs|maijā]]-[[Jūnijs|jūnijā]]. Kopējais dzīves cikls ilgst no gada līdz trim. Atsevišķu kukaiņu dzīves posmu ģenerācijas garums kopumā ir ļoti atkarīgs apkārtējās vides temperatūras un mitruma, kā arī no koksnes kvalitātes. == Kaitīgums un cīņas metodes == Mēbeļu ķirmji dzīvo cilvēku mājās un dzīvokļos. To kāpuri bojā koka galdus, krēslus, dīvānus u.c. koka izstrādājumus. Tie var iemitinaties arī koka apdares līstēs palodzēs, logu rāmjos, koka namu sienās. Pie tam guļbūve tiek bojāta tikai no iekštelpu puses. No ārpuses māju sienas netiek aiztiktas. Ķirmju [[Tēviņš|tēviņi]] mēdz ritmiski sisties ar galvu pret eju sieniņām, izdot īpašas, pulksteņu tikšķiem līdzīgas skaņas. Daudzās tautās tās tiek devētas par "nāves pulksteni", kas pareģo nelaimi. === Cīņas metodes === [[Attēls:Mēbeļu ķirmja eja.jpg|thumbnail|240px|Mēbeļu ķirmja svaiga eja.]] Pirmais solis cīņai ar šiem kaitēkļiem ir profilaktika. Īpaši svarīgi ir uzturēt koksni sausu — [[Mitrums|mitruma]] daudzums nedrīks pārsniegt 16%. Relatīvais mitrums iekštelpās virs 60% var sekmēt inficēšanos, bet mitruma daudezums koksnē zem 12% ir par sausu, lai inficētos. Mēbeļu ķirmji parasti bojā tikai izžāvētu koksni, nevis dzīvu vai svaigu. Bez to, parasti tie neaiztiek [[Stumbrs|stumbru]] kodola daļu. To var labi redzēt pēc inficētajām konstrukcijām, kur viens koksnes gabals ir ļoti sacaurumots, bet blakus esošais netiek aiztikts, atkarībā no tā, vai tas ir veidots no kodola daļas vai arī no [[aplieva]]s daļas. Inficēšanās parasti ir senu koka māju problēma, kas celtas no ķīmiski neapstrādātas koksnes. Dažas celtniecības normas paredz, ka koksne ar vairāk par 25% aplievas daļu nevar tikt izmantota, lai inficēšanās ar ķirmjiem nevarētu būtiski mazināt konstrukcijas stiprību. Inficēšanās kā senāk, tā arī pašlaik tiek diagnoscēta pēc nelieliem apaļiem caurumiem 1 līdz 1,5 mm diametrā. Aktīva inficēšanās izpaužas ar jaunu izejošu caurumu veidošanos ar smalkiem koka putekļiem ap tiem. Tādēļ, ka mēbeļu ķirmjiem ir 3–4 garš dzīves cikls, uz iegādātu inficētu koka izstrādājumu virsmas caurumu var arī nebūt līdz brīdim, kad pieauguši ķirmji sāk pamest savu mājokli. Cīnīties pret tiem var, apstrādājot inficētas virsmas ar ilgas darbības [[Insekticīdi|insekcīdu]] (piekmēram, permetrīnu), profesionālu [[Fumigācija|fumigāciju]] vai arī ar inficētās koksnes nomaiņu pret jaunu. Vienkāršie insekcīdi iznīcina tikai izlīdušas pieaugušās vaboles, taču kāpurus dziļi koksnē tie neietekmē. Tradicionālās metodes ir iznest inficētās mēbeles [[Ziema|ziemā]] sausā, neapkurināta vietā un atstāt pāris mēnešus, lai izsalst. Taču tur nevar būt paaugstināts mitrums. Vēl inficētās mēbeles var apstrādāt ar [[Ožamais spirts|ožamo spirtu]] vai [[Terpentīns|terpentīnu]], un pēc tam hermētiski nosegt.<ref>[https://mebelurestaurators.lv/pret-kirmjiem/ Mēbeļu Restaurators]</ref> Ja ir iespēja, var mēbeli ielikt telpā virs 50°C un noturēt tur ap diennakti. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vaboļu kārta]] 02u1323df68pwgs0l88stah55dj893t 4486499 4486491 2026-06-25T17:49:12Z Jānis U. 198 4486499 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Anobium punctatum (Geer, 1774) (28692210695).png | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Arthropoda | tips_lv = Posmkāji | klase = Insecta | klase_lv = Kukaiņi | apakšklase = Pterygota | apakšklase_lv = Spārneņi | kārta = Coleoptera | kārta_lv = Vaboles | apakškārta = Polyphaga | apakškārta_lv = Visēdājas vaboles | virsdzimta = Bostrichoidea | virsdzimta_lv = | dzimta = Anobiidae | dzimta_lv = Ķirmju dzimta | ģints = Anobium | ģints_lv = Ķirmji | suga = Anobium punctatum | suga_lv = Mēbeļu ķirmis | iedalījums = | kategorijas = nē }} '''Mēbeļu ķirmis''' (''Anobium punctatum'') ir [[ķirmju dzimta]]s vaboļu suga, kuras [[Kāpurs|kāpuri]] izgrauž ejas [[Koksne|koksnē]] un ar to barojas. Tie var sabojāt cilvēkiem [[mēbeles]], logu rāmjus, [[grīda]]s, un koka sienas. Pieaugušās vaboles nedzīvo ilgi un nebarojas, bet tikai pārojas un izdēj [[ola]]s. Sākotnēji mēbeļu ķirmji apdzīvoja [[Eirāzija]]s teritoriju, bet vēlāk cilvēki tos ievazāja visās pasaules daļās. [[Attēls:Mēbeļu ķirmja kapurs.jpg|thumbnail|250px|Mēbeļu ķirmja kāpurs]] == Apraksts == Vabolēm ir izstiepts, cilindriskas formas ķermenis (priekškrūšu apvidū manāmi šaurāks). Tās ir 2,5 līdz 5 mm garas ar ribainiem [[segspārni]]em un tām ir dzeltenīga līdz tumši brūna krāsa. Kakla vairogs pārsedz [[Galva|galvu]] līdzīgi kapucei. Vaboles reaģē uz gaismu un daudz lido siltā, saulainā laikā. Aukstā laikā tās pārvietojas ar kājām. Kāpuri ir dzeltenīgi balti ar brūnu galvu un klāti ar sīkiem matiņiem. To garums sastāda 5 līdz 7 mm. == Attīstība == Pieauguši mēbeļu ķirmji dzīvo 6 līdz 28 dienas. Olas attīstās 12 līdz 15 dienas. Kāpuri izgrauž sev eju no olas pie koka piestiprinātajā pusē un iegraužas koksnē. Pēc tam tie veido sev ejas, cieši aizpildot tās aiz sevis ar [[izkārnījumi]]em, sajauktiem ar sagrauztās koksnes pulveri. Augšanas gaitā kāpuri vairākas reizes met ādu. Pēdējā stadijā tie sasniedz 4 mm garumu un 2—2,3 mm platumu. Jaunas vaboles izlido [[Maijs|maijā]]-[[Jūnijs|jūnijā]]. Kopējais dzīves cikls ilgst no gada līdz trim. Atsevišķu kukaiņu dzīves posmu ģenerācijas garums kopumā ir ļoti atkarīgs apkārtējās vides temperatūras un mitruma, kā arī no koksnes kvalitātes. == Kaitīgums un cīņas metodes == Mēbeļu ķirmji dzīvo cilvēku mājās un dzīvokļos. To kāpuri bojā koka galdus, krēslus, dīvānus u.c. koka izstrādājumus. Tie var iemitinaties arī koka apdares līstēs palodzēs, logu rāmjos, koka namu sienās. Pie tam guļbūve tiek bojāta tikai no iekštelpu puses. No ārpuses māju sienas netiek aiztiktas. Ķirmju [[Tēviņš|tēviņi]] mēdz ritmiski sisties ar galvu pret eju sieniņām, izdot īpašas, pulksteņu tikšķiem līdzīgas skaņas. Daudzās tautās tās tiek devētas par "nāves pulksteni", kas pareģo nelaimi. === Cīņas metodes === [[Attēls:Mēbeļu ķirmja eja.jpg|thumbnail|240px|Mēbeļu ķirmja svaiga eja.]] Pirmais solis cīņai ar šiem kaitēkļiem ir profilaktika. Īpaši svarīgi ir uzturēt koksni sausu — [[Mitrums|mitruma]] daudzums nedrīks pārsniegt 16%. Relatīvais mitrums iekštelpās virs 60% var sekmēt inficēšanos, bet mitruma daudezums koksnē zem 12% ir par sausu, lai inficētos. Mēbeļu ķirmji parasti bojā tikai izžāvētu koksni, nevis dzīvu vai svaigu. Bez to, parasti tie neaiztiek [[Stumbrs|stumbru]] kodola daļu. To var labi redzēt pēc inficētajām konstrukcijām, kur viens koksnes gabals ir ļoti sacaurumots, bet blakus esošais netiek aiztikts, atkarībā no tā, vai tas ir veidots no kodola daļas vai arī no [[aplieva]]s daļas. Inficēšanās parasti ir senu koka māju problēma, kas celtas no ķīmiski neapstrādātas koksnes. Dažas celtniecības normas paredz, ka koksne ar vairāk par 25% aplievas daļu nevar tikt izmantota, lai inficēšanās ar ķirmjiem nevarētu būtiski mazināt konstrukcijas stiprību. Inficēšanās kā senāk, tā arī pašlaik tiek diagnoscēta pēc nelieliem apaļiem caurumiem 1 līdz 1,5 mm diametrā. Aktīva inficēšanās izpaužas ar jaunu izejošu caurumu veidošanos ar smalkiem koka putekļiem ap tiem. Tādēļ, ka mēbeļu ķirmjiem ir 3–4 garš dzīves cikls, uz iegādātu inficētu koka izstrādājumu virsmas caurumu var arī nebūt līdz brīdim, kad pieauguši ķirmji sāk pamest savu mājokli. Cīnīties pret tiem var, apstrādājot inficētas virsmas ar ilgas darbības [[Insekticīdi|insekcīdu]] (piekmēram, permetrīnu), profesionālu [[Fumigācija|fumigāciju]] vai arī ar inficētās koksnes nomaiņu pret jaunu. Vienkāršie insekcīdi iznīcina tikai izlīdušas pieaugušās vaboles, taču kāpurus dziļi koksnē tie neietekmē. Tradicionālās metodes ir iznest inficētās mēbeles [[Ziema|ziemā]] sausā, neapkurināta vietā un atstāt pāris mēnešus, lai izsalst. Taču tur nevar būt paaugstināts mitrums. Vēl inficētās mēbeles var apstrādāt ar [[Ožamais spirts|ožamo spirtu]] vai [[Terpentīns|terpentīnu]], un pēc tam hermētiski nosegt.<ref>[https://mebelurestaurators.lv/pret-kirmjiem/ Mēbeļu Restaurators]</ref> Ja ir iespēja, var mēbeli ielikt telpā virs 50°C un noturēt tur ap diennakti. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vaboļu kārta]] 5jr2jtmyli1vjj25moy9dkhr0dg3egy 4486504 4486499 2026-06-25T18:01:58Z Meistars Joda 781 4486504 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Anobium punctatum (Geer, 1774) (28692210695).png | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Arthropoda | tips_lv = Posmkāji | klase = Insecta | klase_lv = Kukaiņi | apakšklase = Pterygota | apakšklase_lv = Spārneņi | kārta = Coleoptera | kārta_lv = Vaboles | apakškārta = Polyphaga | apakškārta_lv = Visēdājas vaboles | virsdzimta = Bostrichoidea | virsdzimta_lv = | dzimta = Anobiidae | dzimta_lv = Ķirmju dzimta | ģints = Anobium | ģints_lv = Ķirmji | suga = Anobium punctatum | suga_lv = Mēbeļu ķirmis | iedalījums = | kategorijas = nē }} '''Mēbeļu ķirmis''' (''Anobium punctatum'') ir [[ķirmju dzimta]]s vaboļu suga, kuras [[Kāpurs|kāpuri]] izgrauž ejas [[Koksne|koksnē]] un ar to barojas. Tie var sabojāt cilvēkiem [[mēbeles]], logu rāmjus, [[grīda]]s, un koka sienas. Pieaugušās vaboles nedzīvo ilgi un nebarojas, bet tikai pārojas un izdēj [[ola]]s. Sākotnēji mēbeļu ķirmji apdzīvoja [[Eirāzija]]s teritoriju, bet vēlāk cilvēki tos ievazāja visās pasaules daļās. [[Attēls:Mēbeļu ķirmja kapurs.jpg|thumbnail|250px|Mēbeļu ķirmja kāpurs]] == Apraksts == Vabolēm ir izstiepts, cilindriskas formas ķermenis (priekškrūšu apvidū manāmi šaurāks). Tās ir 2,5 līdz 5 mm garas ar ribainiem [[segspārni]]em un tām ir dzeltenīga līdz tumši brūna krāsa. Kakla vairogs pārsedz [[Galva|galvu]] līdzīgi kapucei. Vaboles reaģē uz gaismu un daudz lido siltā, saulainā laikā. Aukstā laikā tās pārvietojas ar kājām. Kāpuri ir dzeltenīgi balti ar brūnu galvu un klāti ar sīkiem matiņiem. To garums sastāda 5 līdz 7 mm. == Attīstība == Pieauguši mēbeļu ķirmji dzīvo 6 līdz 28 dienas. Olas attīstās 12 līdz 15 dienas. Kāpuri izgrauž sev eju no olas pie koka piestiprinātajā pusē un iegraužas koksnē. Pēc tam tie veido sev ejas, cieši aizpildot tās aiz sevis ar [[izkārnījumi]]em, sajauktiem ar sagrauztās koksnes pulveri. Augšanas gaitā kāpuri vairākas reizes met ādu. Pēdējā stadijā tie sasniedz 4 mm garumu un 2—2,3 mm platumu. Jaunas vaboles izlido [[Maijs|maijā]]-[[Jūnijs|jūnijā]]. Kopējais dzīves cikls ilgst no gada līdz trim. Atsevišķu kukaiņu dzīves posmu ģenerācijas garums kopumā ir ļoti atkarīgs apkārtējās vides temperatūras un mitruma, kā arī no koksnes kvalitātes. == Kaitīgums un cīņas metodes == Mēbeļu ķirmji dzīvo cilvēku mājās un dzīvokļos. To kāpuri bojā koka galdus, krēslus, dīvānus u.c. koka izstrādājumus. Tie var iemitināties arī koka apdares līstēs palodzēs, logu rāmjos, koka namu sienās. Pie tam guļbūve tiek bojāta tikai no iekštelpu puses. No ārpuses māju sienas netiek aiztiktas. Ķirmju [[Tēviņš|tēviņi]] mēdz ritmiski sisties ar galvu pret eju sieniņām, izdot īpašas, pulksteņu tikšķiem līdzīgas skaņas. Daudzās tautās tās tiek devētas par "nāves pulksteni", kas pareģo nelaimi. === Cīņas metodes === [[Attēls:Mēbeļu ķirmja eja.jpg|thumbnail|240px|Mēbeļu ķirmja svaiga eja]] Pirmais solis cīņai ar šiem kaitēkļiem ir profilaktika. Īpaši svarīgi ir uzturēt koksni sausu — [[Mitrums|mitruma]] daudzums nedrīkst pārsniegt 16%. Relatīvais mitrums iekštelpās virs 60% var sekmēt inficēšanos, bet mitruma daudzums koksnē zem 12% ir par sausu, lai inficētos. Mēbeļu ķirmji parasti bojā tikai izžāvētu koksni, nevis dzīvu vai svaigu. Bez tam parasti tie neaiztiek [[Stumbrs|stumbru]] kodola daļu. To var labi redzēt pēc inficētajām konstrukcijām, kur viens koksnes gabals ir ļoti sacaurumots, bet blakus esošais netiek aiztikts, atkarībā no tā, vai tas ir veidots no kodola daļas vai arī no [[aplieva]]s daļas. Inficēšanās parasti ir senu koka māju problēma, kas celtas no ķīmiski neapstrādātas koksnes. Dažas celtniecības normas paredz, ka koksne ar vairāk par 25% aplievas daļu nevar tikt izmantota, lai inficēšanās ar ķirmjiem nevarētu būtiski mazināt konstrukcijas stiprību. Inficēšanās kā senāk, tā arī pašlaik tiek diagnosticēta pēc nelieliem apaļiem caurumiem 1 līdz 1,5 mm diametrā. Aktīva inficēšanās izpaužas ar jaunu izejošu caurumu veidošanos ar smalkiem koka putekļiem ap tiem. Tādēļ, ka mēbeļu ķirmjiem ir 3–4 gadu garš dzīves cikls, uz iegādātu inficētu koka izstrādājumu virsmas caurumu var arī nebūt līdz brīdim, kad pieauguši ķirmji sāk pamest savu mājokli. Cīnīties pret tiem var, apstrādājot inficētas virsmas ar ilgas darbības [[Insekticīdi|insekcīdu]] (piekmēram, permetrīnu), profesionālu [[Fumigācija|fumigāciju]] vai arī ar inficētās koksnes nomaiņu pret jaunu. Vienkāršie insekcīdi iznīcina tikai izlīdušas pieaugušās vaboles, taču kāpurus dziļi koksnē tie neietekmē. Tradicionālās metodes ir iznest inficētās mēbeles [[Ziema|ziemā]] sausā, neapkurināta vietā un atstāt pāris mēnešus, lai izsalst. Taču tur nedrīkst būt paaugstināts mitrums. Vēl inficētās mēbeles var apstrādāt ar [[Ožamais spirts|ožamo spirtu]] vai [[Terpentīns|terpentīnu]], un pēc tam hermētiski nosegt.<ref>[https://mebelurestaurators.lv/pret-kirmjiem/ Mēbeļu Restaurators]</ref> Ja ir iespēja, var mēbeli ielikt telpā virs 50°C un noturēt tur ap diennakti. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vaboļu kārta]] i0tk8ogpi73plkbqvz8530sxwx1g2jl 4486628 4486504 2026-06-26T04:59:32Z Jānis U. 198 4486628 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Anobium punctatum (Geer, 1774) (28692210695).png | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Arthropoda | tips_lv = Posmkāji | klase = Insecta | klase_lv = Kukaiņi | apakšklase = Pterygota | apakšklase_lv = Spārneņi | kārta = Coleoptera | kārta_lv = Vaboles | apakškārta = Polyphaga | apakškārta_lv = Visēdājas vaboles | virsdzimta = Bostrichoidea | virsdzimta_lv = | dzimta = Anobiidae | dzimta_lv = Ķirmju dzimta | ģints = Anobium | ģints_lv = Ķirmji | suga = Anobium punctatum | suga_lv = Mēbeļu ķirmis | iedalījums = | kategorijas = nē }} '''Mēbeļu ķirmis''' (''Anobium punctatum'') ir [[ķirmju dzimta]]s vaboļu suga, kuras [[Kāpurs|kāpuri]] izgrauž ejas [[Koksne|koksnē]] un ar to barojas. Tie var sabojāt cilvēkiem [[mēbeles]], logu rāmjus, [[grīda]]s, un koka sienas. Pieaugušās vaboles nedzīvo ilgi un nebarojas, bet tikai pārojas un izdēj [[ola]]s. Sākotnēji mēbeļu ķirmji apdzīvoja [[Eirāzija]]s teritoriju, bet vēlāk cilvēki tos ievazāja visās pasaules daļās. [[Attēls:Mēbeļu ķirmja kapurs.jpg|thumbnail|250px|Mēbeļu ķirmja kāpurs]] == Apraksts == Vabolēm ir izstiepts, cilindriskas formas ķermenis (priekškrūšu apvidū manāmi šaurāks). Tās ir 2,5 līdz 5 mm garas ar ribainiem [[segspārni]]em un tām ir dzeltenīga līdz tumši brūna krāsa. Kakla vairogs pārsedz [[Galva|galvu]] līdzīgi kapucei. Vaboles reaģē uz gaismu un daudz lido siltā, saulainā laikā. Aukstā laikā tās pārvietojas ar kājām. Kāpuri ir dzeltenīgi balti ar brūnu galvu un klāti ar sīkiem matiņiem. To garums sastāda 5 līdz 7 mm. == Attīstība == Pieauguši mēbeļu ķirmji dzīvo 6 līdz 28 dienas. Olas attīstās 12 līdz 15 dienas. Kāpuri izgrauž sev eju no olas pie koka piestiprinātajā pusē un iegraužas koksnē. Pēc tam tie veido sev ejas, cieši aizpildot tās aiz sevis ar [[izkārnījumi]]em, sajauktiem ar sagrauztās koksnes pulveri. Augšanas gaitā kāpuri vairākas reizes met ādu. Pēdējā stadijā tie sasniedz 4 mm garumu un 2—2,3 mm platumu. Jaunas vaboles izlido [[Maijs|maijā]]-[[Jūnijs|jūnijā]]. Kopējais dzīves cikls ilgst no gada līdz trim. Atsevišķu kukaiņu dzīves posmu ģenerācijas garums kopumā ir ļoti atkarīgs apkārtējās vides temperatūras un mitruma, kā arī no koksnes kvalitātes. == Kaitīgums un cīņas metodes == Mēbeļu ķirmji dzīvo cilvēku mājās un dzīvokļos. To kāpuri bojā koka galdus, krēslus, dīvānus u.c. koka izstrādājumus. Tie var iemitināties arī koka apdares līstēs palodzēs, logu rāmjos, koka namu sienās. Pie tam guļbūve tiek bojāta tikai no iekštelpu puses. No ārpuses māju sienas netiek aiztiktas. Ķirmju [[Tēviņš|tēviņi]] mēdz ritmiski sisties ar galvu pret eju sieniņām, izdot īpašas, pulksteņu tikšķiem līdzīgas skaņas. Daudzās tautās tās tiek devētas par "nāves pulksteni", kas pareģo nelaimi. === Cīņas metodes === [[Attēls:Mēbeļu ķirmja eja.jpg|thumbnail|240px|Mēbeļu ķirmja svaigi izgrauzta eja]] Pirmais solis cīņai ar šiem kaitēkļiem ir profilaktika. Īpaši svarīgi ir uzturēt koksni sausu — [[Mitrums|mitruma]] daudzums nedrīkst pārsniegt 16%. Relatīvais mitrums iekštelpās virs 60% var sekmēt inficēšanos, bet mitruma daudzums koksnē zem 12% ir par sausu, lai inficētos. Mēbeļu ķirmji parasti bojā tikai izžāvētu koksni, nevis dzīvu vai svaigu. Bez tam parasti tie neaiztiek [[Stumbrs|stumbru]] kodola daļu. To var labi redzēt pēc inficētajām konstrukcijām, kur viens koksnes gabals ir ļoti sacaurumots, bet blakus esošais netiek aiztikts, atkarībā no tā, vai tas ir veidots no kodola daļas vai arī no [[aplieva]]s daļas. Inficēšanās parasti ir senu koka māju problēma, kas celtas no ķīmiski neapstrādātas koksnes. Dažas celtniecības normas paredz, ka koksne ar vairāk par 25% aplievas daļu nevar tikt izmantota, lai inficēšanās ar ķirmjiem nevarētu būtiski mazināt konstrukcijas stiprību. Inficēšanās kā senāk, tā arī pašlaik tiek diagnosticēta pēc nelieliem apaļiem caurumiem 1 līdz 1,5 mm diametrā. Aktīva inficēšanās izpaužas ar jaunu izejošu caurumu veidošanos ar smalkiem koka putekļiem ap tiem. Tādēļ, ka mēbeļu ķirmjiem ir 3–4 gadu garš dzīves cikls, uz iegādātu inficētu koka izstrādājumu virsmas caurumu var arī nebūt līdz brīdim, kad pieauguši ķirmji sāk pamest savu mājokli. Cīnīties pret tiem var, apstrādājot inficētas virsmas ar ilgas darbības [[Insekticīdi|insekcīdu]] (piekmēram, permetrīnu), profesionālu [[Fumigācija|fumigāciju]] vai arī ar inficētās koksnes nomaiņu pret jaunu. Vienkāršie insekcīdi iznīcina tikai izlīdušas pieaugušās vaboles, taču kāpurus dziļi koksnē tie neietekmē. Tradicionālās metodes ir iznest inficētās mēbeles [[Ziema|ziemā]] sausā, neapkurināta vietā un atstāt pāris mēnešus, lai izsalst. Taču tur nedrīkst būt paaugstināts mitrums. Vēl inficētās mēbeles var apstrādāt ar [[Ožamais spirts|ožamo spirtu]] vai [[Terpentīns|terpentīnu]], un pēc tam hermētiski nosegt.<ref>[https://mebelurestaurators.lv/pret-kirmjiem/ Mēbeļu Restaurators]</ref> Ja ir iespēja, var mēbeli ielikt telpā virs 50°C un noturēt tur ap diennakti. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vaboļu kārta]] scdoalg8vz71pkyvflsj8bc0dar29bi 0 634724 4486466 2026-06-25T17:07:21Z Jānis U. 198 Pāradresē uz [[Mēbeļu ķirmis]] 4486466 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Mēbeļu ķirmis]] o5ndgjiat9f1taminlmgqrzmp86f7v1 3 634725 4486473 2026-06-25T17:27:14Z J ansari 70277 J ansari pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Flagggalleri]] uz [[Dalībnieka diskusija:Julerius546]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Flagggalleri|Flagggalleri]]" to "[[Special:CentralAuth/Julerius546|Julerius546]]" 4486473 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Julerius546]] nl6w4lncsy53jaq8r12tpsieb0syj4q 6 634726 4486481 2026-06-25T17:36:43Z Jānis U. 198 Mēbeļu ķirmja (Anobium punctatum) kāpurs. 4486481 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Mēbeļu ķirmja (Anobium punctatum) kāpurs. == Licence == {{PD-self}} k5haz85ycvmvdd2lhdhcn9f1sbrdcma 6 634727 4486487 2026-06-25T17:40:39Z Jānis U. 198 Svaiga mēbeļu ķirmja (Anobium punctatum) eja. 4486487 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Svaiga mēbeļu ķirmja (Anobium punctatum) eja. == Licence == {{PD-self}} 0ard0068c8abic2fdn7fqogixpi2nwc 0 634728 4486524 2026-06-25T19:13:57Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Toms Jorks]] 4486524 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Toms Jorks]] fhjdznxmegmx6zzvhhmvsvwoqv06wun 0 634729 4486527 2026-06-25T19:26:02Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Jorks]] 4486527 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Jorks]] g38b33w0kl5j6su3skkuk7pffoa1f93 0 634730 4486535 2026-06-25T19:33:22Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Natans Barkans]] 4486535 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Natans Barkans]] nr2jkerng1413mekaax4xc6yaj7jnh2 3 634731 4486540 2026-06-25T19:39:14Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4486540 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Ulmanis.Age}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 25. jūnijs, plkst. 22.39 (EEST) rl6ophm8qf4s0pnw2atfajundckghv8 0 634732 4486544 2026-06-25T19:42:50Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par minerālu 4486544 wikitext text/x-wiki [[Attēls:JadeColours.jpg|thumbnail|upright=1.2|Dažādi žadi]] '''Žads''' ir vispārīgs nosaukums dekoratīvam [[minerāls|minerālam]] un [[dārgakmens|dārgakmenim]], ar ko galvenokārt saprot divus minerālus — [[nefrīts|nefrītu]] un [[žadeīts|žadeītu]]. Lai gan tie atšķiras pēc [[ķīmiskais sastāvs|ķīmiskā sastāva]], [[kristālstruktūra]]s un mineraloģiskajām īpašībām, abus raksturo augsta mehāniskā izturība, blīva struktūra un līdzīgs izskats, tādēļ jau gadsimtiem ilgi tie tiek apvienoti zem kopīgā nosaukuma “žads”. [[Gemoloģija|Gemoloģijā]] žads ir jumta termins šiem diviem materiāliem, bet atsevišķos gadījumos par žadu tiek dēvēts arī zaļš [[omfacīts]], lai gan mineraloģijā šāds lietojums nav vispārpieņemts. Nefrīts ir biežāk sastopamais žada veids, kas pieder [[amfibols|amfibolu]] minerālu tremolīta–aktinolīta rindai, savukārt žadeīts ir [[piroksēns|piroksēnu]] grupas minerāls un parasti tiek uzskatīts par retāku un vērtīgāku žada veidu. Abi materiāli ir īpaši izturīgi pret plaisāšanu, tādēļ kopš aizvēstures izmantoti darbarīku, ieroču, rotaslietu, rituālu priekšmetu, grebumu, skulptūru un citu mākslas darbu izgatavošanā. Mūsdienās žads ir viens no nozīmīgākajiem dekoratīvajiem akmeņiem juveliermākslā un akmens apstrādē. Žadam jau tūkstošiem gadu ir bijusi nozīmīga vieta dažādu tautu kultūrā, mākslā un amatniecībā. Īpaši augstu tas ticis vērtēts [[Austrumāzija|Austrumāzijā]], jo īpaši [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur žads simbolizē cildenumu, tikumību, tīrību un ilgmūžību, kā arī [[Vidusamerika]]s civilizācijās, kur tas kalpoja par prestiža, varas un garīguma simbolu. Mūsdienu juveliermākslā žada vērtību nosaka tā krāsa, caurspīdīgums, tekstūra, apstrādes kvalitāte un kultūrvēsturiskā nozīme. Īpaši augstu tiek vērtēts intensīvi zaļš, caurspīdīgs žadeīts. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{ķīmija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Minerāli]] [[kategorija:Dārgakmeņi]] gv9u2xnb7pc0cmte3g13naeg1l95mgs 0 634733 4486560 2026-06-25T20:03:03Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Jans Drozgs]] 4486560 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Jans Drozgs]] g9bg2qk6c1283nt5erkj4boyqsjl6a1 0 634734 4486563 2026-06-25T20:05:13Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Vili Sārijervi]] 4486563 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Vili Sārijervi]] jzxk4oodkekom6qzsr1ifqz746yif80 0 634735 4486564 2026-06-25T20:05:53Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Īsaks Lundestrēms]] 4486564 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Īsaks Lundestrēms]] m8jxlu6j0m0yrwhxtebau5ow1u7fij8 0 634736 4486571 2026-06-25T20:38:00Z Pirags 3757 jauna lpp 4486571 wikitext text/x-wiki [[attēls:Persian empire 490bc Bactria.png|thumb|350px|Horasānas apgabals (''Chorasmia'') 490. ɡadā p.m.ē.]] '''Horasāna''' ({{val-fa|خراسان}} — “ausmas zeme”) ir vēsturisks apgabals [[Irāna]]s ziemeļaustrumu daļā, ko mūsdienās pamatā aizņem [[Ziemeļhorasāna]]s, [[Rezāvi Horasāna]]s un [[Dienvidhorasāna]]s ostāni, kas robežojas ar senās Horasānas daļām, kas mūsdienās atrodas [[Afganistāna]]s un [[Turkmenistāna]]s teritorijā. 13. gadsimtā Horasānas reģionu pilnīɡi izpostīja [[Mongoļu impērija]], [[Timurīdu lielvalsts]] laikā (1381–1526) Horāsana piedzīvoja jaunu uzplaukumu, līdz 18. gadsimta sākumam tā atradās [[Sefevīdi|Safavīdu]] pakļautībā, bet 1747. gadā Horāsānu sadalīja, rietumu daļa palika Irānā, bet austrumu daļa nonāca Afganistānas pakļautībā. [[1884|1884. gada]] [[Krievijas impērija]]s armija panāca [[Merva]]s (mūsdienu Turkmenistānā) padošanos un sakāva afgāņu karaspēku uz ziemeļiem no [[Herāta]]s. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Slstub}} [[Kategorija:Irāna]] r1chni7462d9lo2a7qem3yoyv3dl94s 4486572 4486571 2026-06-25T20:40:16Z Pirags 3757 4486572 wikitext text/x-wiki [[attēls:Persian empire 490bc Bactria.png|thumb|350px|Horasānas apgabals (''Chorasmia'') 490. ɡadā p.m.ē.]] '''Horasāna''' ({{val-fa|خراسان}} — “ausmas zeme”) ir vēsturisks apgabals [[Irāna]]s ziemeļaustrumu daļā, ko mūsdienās pamatā aizņem [[Ziemeļhorasāna]]s, [[Rezāvi Horasāna]]s un [[Dienvidhorasāna]]s ostāni, kas robežojas ar senās Horasānas daļām, kas mūsdienās atrodas [[Afganistāna]]s un [[Turkmenistāna]]s teritorijā. 13. gadsimtā Horasānas reģionu pilnīɡi izpostīja [[Mongoļu impērija]], [[Timurīdu lielvalsts]] laikā (1381–1526) Horāsana piedzīvoja jaunu uzplaukumu, līdz 18. gadsimta sākumam tā atradās [[Sefevīdi|Safavīdu]] pakļautībā, bet 1747. gadā Horāsānu sadalīja, rietumu daļa palika Irānā, bet austrumu daļa nonāca Afganistānas pakļautībā. [[1884|1884. gada]] [[Krievijas impērija]]s armija panāca [[Merva]]s cietokšņa (mūsdienu Turkmenistānā) padošanos un sakāva afgāņu karaspēku uz ziemeļiem no [[Herāta]]s. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Slstub}} [[Kategorija:Irāna]] 5faiyovq15ynlfhlqka3d5etwq9qipt 4486581 4486572 2026-06-25T21:08:02Z Pirags 3757 4486581 wikitext text/x-wiki [[attēls:Persian empire 490bc Bactria.png|thumb|350px|Horasānas apgabals (''Chorasmia'') 490. ɡadā p.m.ē.]] '''Horasāna''' ({{val-fa|خراسان}} — “ausmas zeme”) ir vēsturisks apgabals [[Irāna]]s ziemeļaustrumu daļā, ko mūsdienās pamatā aizņem [[Ziemeļhorasāna]]s, [[Rezāvi Horasāna]]s un [[Dienvidhorasāna]]s ostāni, kas robežojas ar citām senās Horasānas daļām, kas mūsdienās atrodas [[Afganistāna]]s un [[Turkmenistāna]]s teritorijā. 13. gadsimtā Horasānas reģionu pilnīɡi izpostīja [[Mongoļu impērija]], [[Timurīdu lielvalsts]] laikā (1381–1526) Horāsana piedzīvoja jaunu uzplaukumu, līdz 18. gadsimta sākumam tā atradās [[Sefevīdi|Safavīdu]] pakļautībā, bet 1747. gadā Horāsānu sadalīja, rietumu daļa palika Irānā, bet austrumu daļa nonāca Afganistānas pakļautībā. [[1884|1884. gada]] [[Krievijas impērija]]s armija panāca [[Merva]]s cietokšņa (mūsdienu Turkmenistānā) padošanos un sakāva afgāņu karaspēku uz ziemeļiem no [[Herāta]]s. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Slstub}} [[Kategorija:Irāna]] ntgl6p00nt2qlv7yhg4dl79qqr4ij2l 0 634737 4486582 2026-06-25T21:11:31Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Fikhs]] 4486582 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Fikhs]] nzo5a9lw1j153hf2z6rjvs8r815pt3h 0 634738 4486583 2026-06-25T21:15:45Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par reliģisku nodarbošanos islāmā 4486583 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Maqamat hariri.jpg|thumbnail|upright=1.1|Ālimi [[Abāsīdu kalifāts|abāsīdu]] bibliotēkā]] '''Ālims''' ({{val|ar|عالم}}, ''ʿālim''; daudzskaitlī: {{ara|علماء}}, ''ʿulamāʾ'') ir [[islāms|islāma]] zinātnieks jeb reliģisko zinību pārzinātājs, kurš padziļināti apguvis islāma ticības mācību, teoloģiju, [[Korāns|Korānu]] un tā skaidrošanu ([[tafsīrs|tafsīru]]), [[hadīts|hadītus]], [[fikhs|islāma tiesības]] (fikhu) un citas islāma reliģiskās zinātnes. Plašākā nozīmē ar šo jēdzienu apzīmē cilvēku ar dziļām zināšanām par islāmu, kurš var darboties kā skolotājs, islāma tiesību skaidrotājs, garīgās autoritātes avots vai reliģiskās kopienas padomdevējs. Ālimi tradicionāli tiek uzskatīti par autoritatīviem islāma mācības skaidrotājiem, kuriem ir nozīmīga loma reliģisko zināšanu saglabāšanā, interpretēšanā un nodošanā nākamajām paaudzēm. Islāma sabiedrībās ālimiem vēsturiski bijusi nozīmīga loma reliģiskajā un sabiedriskajā dzīvē. Viņi māca reliģiju, interpretē islāma tiesības, izdod juridiskus atzinumus ([[fatva]]s), konsultē ticīgos ticības un tiesību jautājumos, kā arī piedalās reliģiskās izglītības un tiesību sistēmas attīstībā. No ālimu vidus var nākt teologi, juristi, muftiji, kādiji, reliģisko skolu pasniedzēji un citi islāma zinību pārstāvji. Daudzās musulmaņu valstīs un kopienās ālimi ieņem nozīmīgu vietu reliģiskajās institūcijās, lai gan viņu pilnvaras un ietekme dažādās islāma tradīcijās un valstīs var ievērojami atšķirties. Jēdziens “ālims” apzīmē nevis konkrētu reliģisku vai administratīvu amatu, bet gan zināšanu, izglītības un reliģiskās autoritātes līmeni. Tādēļ tas uzskatāms par goda titulu vai akadēmisku apzīmējumu personai, kura ieguvusi plašas zināšanas islāma reliģiskajās disciplīnās. Ālims var vienlaikus ieņemt arī konkrētu amatu, piemēram, būt [[imāms]], [[muftijs]], [[kādijs]] vai reliģiskās izglītības iestādes pasniedzējs, taču pats nosaukums “ālims” nenorāda uz noteiktu dienesta stāvokli vai institucionālu amatu. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{islāms-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Islāms]] 86cskyx8scu620xsbutm6za7fnbb2os 0 634739 4486584 2026-06-25T21:16:40Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Ālims]] 4486584 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ālims]] foyaxmcpcvz77yrkj7evuo1zyc46u2j 0 634740 4486585 2026-06-25T21:16:55Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Ālims]] 4486585 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ālims]] foyaxmcpcvz77yrkj7evuo1zyc46u2j 0 634741 4486586 2026-06-25T21:17:09Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Ālims]] 4486586 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ālims]] foyaxmcpcvz77yrkj7evuo1zyc46u2j 0 634742 4486587 2026-06-25T21:17:56Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Ālims]] 4486587 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ālims]] foyaxmcpcvz77yrkj7evuo1zyc46u2j 3 634743 4486607 2026-06-26T01:03:43Z Mfield 25789 Mfield pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Fandi89]] uz [[Dalībnieka diskusija:ArtificialHumanity]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Fandi89|Fandi89]]" to "[[Special:CentralAuth/ArtificialHumanity|ArtificialHumanity]]" 4486607 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:ArtificialHumanity]] 5sd0z2anqa6olikacfvkfunza7clvt8 10 634744 4486658 2026-06-26T06:11:33Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{#switch:{{{1}}} | name = Pērta un Kinrosa | top = 57 | bottom = 56.1 | left = -4.8 | right = -2.95 | image = Perth and Kinross UK location map.svg | image1 = Perth and Kinross UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Pērta un Kinrosa]] [[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Pērta un Kinrosa]] </noinclude> 4486658 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1}}} | name = Pērta un Kinrosa | top = 57 | bottom = 56.1 | left = -4.8 | right = -2.95 | image = Perth and Kinross UK location map.svg | image1 = Perth and Kinross UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Pērta un Kinrosa]] [[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Pērta un Kinrosa]] </noinclude> gskvsl88mqk1khgjx5y8wp7nzsusogs 10 634745 4486661 2026-06-26T06:14:07Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{#switch:{{{1}}} | name = Renfrūšīra | top = 55.97 | bottom = 55.75 | left = -4.8 | right = -4.33 | image = Renfrewshire UK location map.svg | image1 = Renfrewshire UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Renfrūšīra]] [[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Renfrūšīra]] </noinclude> 4486661 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1}}} | name = Renfrūšīra | top = 55.97 | bottom = 55.75 | left = -4.8 | right = -4.33 | image = Renfrewshire UK location map.svg | image1 = Renfrewshire UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Renfrūšīra]] [[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Renfrūšīra]] </noinclude> h6hbnjl1qybokzudi1hm1aaxy1wr2bm 10 634746 4486667 2026-06-26T06:17:41Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Veidne:VietasKarte Ārējās Hebridu salas]] uz [[Veidne:VietasKarte Rietumu salas]]: unificēšana 4486667 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Veidne:VietasKarte Rietumu salas]] 9hj6m8pa2i09b6mzfvr0lhghhjuhi9g 10 634747 4486669 2026-06-26T06:19:51Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{#switch:{{{1}}} | name = Rietumdanbārtonšīra | top = 56.1 | bottom = 55.88 | left = -4.67 | right = -4.36 | image = West Dunbartonshire UK location map.svg | image1 = West Dunbartonshire UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Rietumdanbārtonšīra]] [[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Rietumdanbārtonšīra]] </noinclude> 4486669 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1}}} | name = Rietumdanbārtonšīra | top = 56.1 | bottom = 55.88 | left = -4.67 | right = -4.36 | image = West Dunbartonshire UK location map.svg | image1 = West Dunbartonshire UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Rietumdanbārtonšīra]] [[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Rietumdanbārtonšīra]] </noinclude> fbb6dqej9s9aeabb2qo9274lk7glqkj 4486670 4486669 2026-06-26T06:20:20Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Veidne:VietasKarte Danbārtonšīra]] uz [[Veidne:VietasKarte Rietumdanbārtonšīra]], neatstājot pāradresāciju: typo 4486669 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1}}} | name = Rietumdanbārtonšīra | top = 56.1 | bottom = 55.88 | left = -4.67 | right = -4.36 | image = West Dunbartonshire UK location map.svg | image1 = West Dunbartonshire UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Rietumdanbārtonšīra]] [[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Rietumdanbārtonšīra]] </noinclude> fbb6dqej9s9aeabb2qo9274lk7glqkj 10 634748 4486671 2026-06-26T06:23:00Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{#switch:{{{1}}} | name = Rietumlotiāna | top = 56.05 | bottom = 55.75 | left = -3.84 | right = -3.38 | image = West Lothian UK location map.svg | image1 = West Lothian UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Rietumlotiāna]] [[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Rietumlotiāna]] </noinclude> 4486671 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1}}} | name = Rietumlotiāna | top = 56.05 | bottom = 55.75 | left = -3.84 | right = -3.38 | image = West Lothian UK location map.svg | image1 = West Lothian UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Rietumlotiāna]] [[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Rietumlotiāna]] </noinclude> d26tt8ocen479528scobob2l91mfdfh 10 634749 4486672 2026-06-26T06:27:29Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{#switch:{{{1}}} | name = Skotišbordersa | top = 56 | bottom = 55.1 | left = -3.6 | right = -1.95 | image = Scottish Borders UK location map.svg | image1 = Scottish Borders UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Skotišbordersa]] [[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Skotišbordersa]] </noinclude> 4486672 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1}}} | name = Skotišbordersa | top = 56 | bottom = 55.1 | left = -3.6 | right = -1.95 | image = Scottish Borders UK location map.svg | image1 = Scottish Borders UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Skotišbordersa]] [[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Skotišbordersa]] </noinclude> 4w7fa5qt1nnem6olxnj3fw4rs63d0ou 10 634750 4486675 2026-06-26T06:45:42Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{#switch:{{{1}}} | name = Stērlinga (apgabals) | top = 56.6 | bottom = 55.93 | left = -4.9 | right = -3.76 | image = Stirling UK location map.svg | image1 = Stirling UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Stērlinga]] [[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Stērlinga]] </noinclude> 4486675 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1}}} | name = Stērlinga (apgabals) | top = 56.6 | bottom = 55.93 | left = -4.9 | right = -3.76 | image = Stirling UK location map.svg | image1 = Stirling UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Stērlinga]] [[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Stērlinga]] </noinclude> se3v0igg1aoui691r3e0nbwf2qg44x4 10 634751 4486678 2026-06-26T06:52:25Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{#switch:{{{1}}} | name = Viduslotiāna | top = 56 | bottom = 55.7 | left = -3.39 | right = -2.82 | image = Midlothian UK location map.svg | image1 = Midlothian UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Viduslotiāna]] [[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Viduslotiāna]] </noinclude> 4486678 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1}}} | name = Viduslotiāna | top = 56 | bottom = 55.7 | left = -3.39 | right = -2.82 | image = Midlothian UK location map.svg | image1 = Midlothian UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Viduslotiāna]] [[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Viduslotiāna]] </noinclude> lwenr55293xyi0904of4qu3acz0bfc4 10 634752 4486680 2026-06-26T07:08:10Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{#switch:{{{1}}} | name = Ziemeļēršīra | top = 55.9 | bottom = 55.35 | left = -5.45 | right = -4.45 | image = North Ayrshire UK location map.svg | image1 = North Ayrshire UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Ziemeļēršīra]] [[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Ziemeļēršīra]] </noinclude> 4486680 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1}}} | name = Ziemeļēršīra | top = 55.9 | bottom = 55.35 | left = -5.45 | right = -4.45 | image = North Ayrshire UK location map.svg | image1 = North Ayrshire UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Ziemeļēršīra]] [[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Ziemeļēršīra]] </noinclude> th48u6rvar6t4usnbdz30d7nif3kktm 10 634753 4486682 2026-06-26T07:11:16Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{#switch:{{{1}}} | name = Ziemeļlenarkšīra | top = 56.07 | bottom = 55.72 | left = -4.21 | right = -3.69 | image = North Lanarkshire UK location map.svg | image1 = North Lanarkshire UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Ziemeļlenarkšīra]] [[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Ziemeļlenarkšīra]] </noinclude> 4486682 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1}}} | name = Ziemeļlenarkšīra | top = 56.07 | bottom = 55.72 | left = -4.21 | right = -3.69 | image = North Lanarkshire UK location map.svg | image1 = North Lanarkshire UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Ziemeļlenarkšīra]] [[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Ziemeļlenarkšīra]] </noinclude> 6zqkut13ggek7zipga8c8bxtxrhy931 10 634754 4486686 2026-06-26T07:14:39Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{#switch:{{{1}}} | name = Aberdīna | top = 57.25 | bottom = 57.06 | left = -2.42 | right = -2.01 | image = Aberdeen UK location map.svg | image1 = Aberdeen UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Aberdīna]] [[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Aberdīna]] </noinclude> 4486686 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1}}} | name = Aberdīna | top = 57.25 | bottom = 57.06 | left = -2.42 | right = -2.01 | image = Aberdeen UK location map.svg | image1 = Aberdeen UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Aberdīna]] [[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Aberdīna]] </noinclude> mdhkrvgoxmzhxe3q1e0kh3qdk77spqh 10 634755 4486687 2026-06-26T07:16:44Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{#switch:{{{1}}} | name = Dandī | top = 56.52 | bottom = 56.39 | left = -3.11 | right = -2.81 | image = Dundee UK location map.svg | image1 = Dundee UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Dandī]] [[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Dandī]] </noinclude> 4486687 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1}}} | name = Dandī | top = 56.52 | bottom = 56.39 | left = -3.11 | right = -2.81 | image = Dundee UK location map.svg | image1 = Dundee UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Dandī]] [[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Dandī]] </noinclude> 5z6zykwanujul75spcc4shztvakxz76 0 634756 4486689 2026-06-26T07:17:29Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Grigorijs Ņehoroševs]] 4486689 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Grigorijs Ņehoroševs]] e3a7w1aa73mjq5aaogd603vbh25e4dh 10 634757 4486690 2026-06-26T07:18:38Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{#switch:{{{1}}} | name = Edinburga | top = 56.05 | bottom = 55.80 | left = -3.47 | right = -3.05 | image = Edinburgh UK location map.svg | image1 = Edinburgh UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Edinburga]] [[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Edinburga]] </noinclude> 4486690 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1}}} | name = Edinburga | top = 56.05 | bottom = 55.80 | left = -3.47 | right = -3.05 | image = Edinburgh UK location map.svg | image1 = Edinburgh UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Edinburga]] [[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Edinburga]] </noinclude> 7a667me4mzy6rukrpq1h7z5tiiou46c 10 634758 4486695 2026-06-26T07:22:35Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{#switch:{{{1}}} | name = Glāzgova | top = 55.94 | bottom = 55.73 | left = -4.41 | right = -4.05 | image = Glasgow UK location map.svg | image1 = Glasgow UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Glāzgova]] [[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Glāzgova]] </noinclude> 4486695 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1}}} | name = Glāzgova | top = 55.94 | bottom = 55.73 | left = -4.41 | right = -4.05 | image = Glasgow UK location map.svg | image1 = Glasgow UK relief location map.jpg }}<noinclude>{{Location map/Info}} [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes|Glāzgova]] [[Kategorija:Skotijas atrašanās vietas veidnes|Glāzgova]] </noinclude> ady12ppz30iktbzpx3g2z9id1ob2n06 14 634759 4486699 2026-06-26T07:27:31Z Kikos 3705 Jauna lapa: [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes]] 4486699 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Lielbritānijas atrašanās vietas veidnes]] ir3fi8skjmsc81focp5qtwq8svqg6de 0 634760 4486710 2026-06-26T07:31:14Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Andrejs Starikovs]] 4486710 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Andrejs Starikovs]] mw0kt9ibnwhkpz32qjt938s0tne7b5i 3 634761 4486730 2026-06-26T07:36:49Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4486730 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=NymeraTarian}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 26. jūnijs, plkst. 10.36 (EEST) mvzgfr9y66xsjzdn6l69r7if3ibgyig 0 634762 4486775 2026-06-26T08:45:34Z Olgerts V 41522 Jauna lapa: '''Siliņu iela''' var būt: * [[Siliņu iela (Jēkabpils)|Siliņu iela]] — iela [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]; * [[Siliņu iela (Inčukalns)|Siliņu iela]] — iela Inčukalna pagasta [[Inčukalns|Inčukalnā]]; * [[Siliņu iela (Jaunolaine)|Siliņu iela]] — iela Olaines pagasta [[Jaunolaine|Jaunolainē]]; * [[Siliņu iela (Kalni)|Siliņu iela]] — iela Mārupes pagasta [[Vētras (Mārupes pagasts)|Vētrās]]; * [[Siliņu iela (Kalni)|Siliņu iela]] — iela Glūdas pagasta... 4486775 wikitext text/x-wiki '''Siliņu iela''' var būt: * [[Siliņu iela (Jēkabpils)|Siliņu iela]] — iela [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]; * [[Siliņu iela (Inčukalns)|Siliņu iela]] — iela Inčukalna pagasta [[Inčukalns|Inčukalnā]]; * [[Siliņu iela (Jaunolaine)|Siliņu iela]] — iela Olaines pagasta [[Jaunolaine|Jaunolainē]]; * [[Siliņu iela (Kalni)|Siliņu iela]] — iela Mārupes pagasta [[Vētras (Mārupes pagasts)|Vētrās]]; * [[Siliņu iela (Kalni)|Siliņu iela]] — iela Glūdas pagasta [[Viesturciems|Viesturciemā]]. == Skatīt arī == * [[Mazā Siliņu iela]] * [[Silu iela]] * [[Sila iela]] {{Ielu nosaukums}} ka153x2sza9wluyr1m62upi18mrs1kx 14 634763 4486787 2026-06-26T09:25:34Z Baisulis 11523 Jauna lapa: [[Kategorija:Pornoaktrises pēc tautības]] 4486787 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Pornoaktrises pēc tautības]] 4567f6jmr3ghszsdqnknt6dn8eetxq1 3 634764 4486790 2026-06-26T09:25:49Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4486790 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=NarcisoFan2026}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 26. jūnijs, plkst. 12.25 (EEST) 3tnsqdwihia1xcmpqyyvrv0ibxof8nx 0 634765 4486801 2026-06-26T09:28:29Z Makenzis 56205 Makenzis pārvietoja lapu [[Belgradas "Crvena Zvezda"]] uz [[Belgradas "Crvena zvezda"]], pārrakstot pāradresācijas lapu 4486801 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Belgradas "Crvena zvezda"]] mjwhve0w5428os5isw15f30r1asafj6 0 634766 4486815 2026-06-26T09:43:06Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[ASV armijas speciālo uzdevumu spēki]] uz [[ASV Armijas speciālo uzdevumu spēki]]: lielā burta lietojums..... 4486815 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[ASV Armijas speciālo uzdevumu spēki]] 2kaywhmf170wmsgbh06ei2sbp2zwy2x 0 634767 4486817 2026-06-26T09:48:26Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Amerikas Savienoto Valstu armijas štāba priekšnieks]] uz [[Amerikas Savienoto Valstu Armijas štāba priekšnieks]]: lielā burta lietojums..... 4486817 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Amerikas Savienoto Valstu Armijas štāba priekšnieks]] m857rr1qwfcoe7na6gwnb6r2i9tek2r 0 634768 4486833 2026-06-26T10:16:10Z Olgerts V 41522 Jauna lapa: '''Imantu iela''' var būt: * [[Imantu iela (Jaunolaine)|Imantu iela]] — iela Olaines pagasta [[Jaunolaine|Jaunolainē]]; * [[Imantu iela (Stapriņi)|Imantu iela]] — iela Ādažu pagasta [[Stapriņi|Stapriņos]]. == Skatīt arī == * [[Mazā Imantu iela]] * [[Imanta iela]] * [[Imantas iela]] {{Ielu nosaukums}} 4486833 wikitext text/x-wiki '''Imantu iela''' var būt: * [[Imantu iela (Jaunolaine)|Imantu iela]] — iela Olaines pagasta [[Jaunolaine|Jaunolainē]]; * [[Imantu iela (Stapriņi)|Imantu iela]] — iela Ādažu pagasta [[Stapriņi|Stapriņos]]. == Skatīt arī == * [[Mazā Imantu iela]] * [[Imanta iela]] * [[Imantas iela]] {{Ielu nosaukums}} q2vmbjj7tayey4zl6xqs9zc29rwvxde 0 634769 4486844 2026-06-26T10:31:29Z Olgerts V 41522 Jauna lapa: '''Pāvu iela''' var būt: * [[Pāvu iela (Rīga)|Pāvu iela]] — iela Rīgā; * [[Pāvu iela (Jaunolaine)|Pāvu iela]] — iela Olaines pagasta [[Jaunolaine|Jaunolainē]]; * [[Pāvu iela (Sunīši)|Pāvu iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Sunīši (Garkalnes pagasts)|Sunīšos]]. == Skatīt arī == * [[Pāvs]] {{Ielu nosaukums}} 4486844 wikitext text/x-wiki '''Pāvu iela''' var būt: * [[Pāvu iela (Rīga)|Pāvu iela]] — iela Rīgā; * [[Pāvu iela (Jaunolaine)|Pāvu iela]] — iela Olaines pagasta [[Jaunolaine|Jaunolainē]]; * [[Pāvu iela (Sunīši)|Pāvu iela]] — iela Garkalnes pagasta [[Sunīši (Garkalnes pagasts)|Sunīšos]]. == Skatīt arī == * [[Pāvs]] {{Ielu nosaukums}} 6btzd75d8tpl90sapnoea603bwwjcq8 0 634770 4486852 2026-06-26T10:44:25Z Olgerts V 41522 Jauna lapa: '''Jaunolaines ciema ielu uzskaitījumā''' iekļautas 53 [[iela]]s Olaines pagasta [[Jaunolaine|Jaunolainē]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.kadastrs.lv/varis/100185470 |title=Valsts adrešu reģistra dati: Jaunolaine, Olaines pag., Olaines nov.|website=kadastrs.lv|accessdate={{dat|2026|6|26||bez}}}}</ref> == Ielu uzskaitījums == {{div col|3}} * [[Aksela iela]] * [[Aleksas iela]] * [[Austrumu iela (Jaunolaine)|Austrumu iela]] * [[Ālupes iela]] * Baznīcas iela (J... 4486852 wikitext text/x-wiki '''Jaunolaines ciema ielu uzskaitījumā''' iekļautas 53 [[iela]]s Olaines pagasta [[Jaunolaine|Jaunolainē]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.kadastrs.lv/varis/100185470 |title=Valsts adrešu reģistra dati: Jaunolaine, Olaines pag., Olaines nov.|website=kadastrs.lv|accessdate={{dat|2026|6|26||bez}}}}</ref> == Ielu uzskaitījums == {{div col|3}} * [[Aksela iela]] * [[Aleksas iela]] * [[Austrumu iela (Jaunolaine)|Austrumu iela]] * [[Ālupes iela]] * [[Baznīcas iela (Jaunolaine)|Baznīcas iela]] * [[Brocēnu iela (Jaunolaine)|Brocēnu iela]] * [[Dvīņu iela (Jaunolaine)|Dvīņu iela]] * [[Edvarda iela]] * [[Ganu iela (Jaunolaine)|Ganu iela]] * [[Grobiņas iela (Jaunolaine)|Grobiņas iela]] * [[Imantu iela (Jaunolaine)|Imantu iela]] * [[Īsā iela (Jaunolaine)|Īsā iela]] * [[Krasta iela (Jaunolaine)|Krasta iela]] * [[Lielā Baznīcas iela]] * [[Lielupes iela (Jaunolaine)|Lielupes iela]] * [[Linarda iela]] * [[Lubaušu iela]] * [[Madaru iela (Jaunolaine)|Madaru iela]] * [[Martas iela (Jaunolaine)|Martas iela]] * [[Mazā Ganu iela]] * [[Mazā Imantu iela]] * [[Mazā Siliņu iela]] * [[Mākoņu iela (Jaunolaine)|Mākoņu iela]] * [[Melderu iela (Jaunolaine)|Melderu iela]] * [[Meža iela (Jaunolaine)|Meža iela]] * [[Mežceriņu iela]] * [[Mežmalas iela (Jaunolaine)|Mežmalas iela]] * [[Mēness iela (Jaunolaine)|Mēness iela]] * [[Ošu iela (Jaunolaine)|Ošu iela]] * [[Pāvu iela (Jaunolaine)|Pāvu iela]] * [[Pērkona iela (Jaunolaine)|Pērkona iela]] * [[Pionieru iela (Jaunolaine)|Pionieru iela]] * [[Priežu iela (Jaunolaine)|Priežu iela]] * [[Pūres iela (Jaunolaine)|Pūres iela]] * [[Raganu iela]] * [[Rudens iela (Jaunolaine)|Rudens iela]] * [[Rudzu iela (Jaunolaine)|Rudzu iela]] * [[Saldus iela (Jaunolaine)|Saldus iela]] * [[Sapņu iela (Jaunolaine)|Sapņu iela]] * [[Sarmas iela (Jaunolaine)|Sarmas iela]] * [[Saules iela (Jaunolaine)|Saules iela]] * [[Siliņu iela (Jaunolaine)|Siliņu iela]] * [[Smilgu iela (Jaunolaine)|Smilgu iela]] * [[Smilšu iela (Jaunolaine)|Smilšu iela]] * [[Staru iela (Jaunolaine)|Staru iela]] * [[Sveķu iela (Jaunolaine)|Sveķu iela]] * [[Svētupes iela (Jaunolaine)|Svētupes iela]] * [[Tālivalža iela (Jaunolaine)|Tālivalža iela]] * [[Velgas iela]] * [[Vidagas iela]] * [[Zemgaļu iela (Jaunolaine)|Zemgaļu iela]] * [[Zilupes iela (Jaunolaine)|Zilupes iela]] * [[Zvaigžņu iela (Jaunolaine)|Zvaigžņu iela]] {{div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Olaines novada ielas}} [[Kategorija:Ielas Olaines novadā]] [[Kategorija:Latvijas apdzīvoto vietu ielu uzskaitījumi]] aspa5mvef8zetl0e7o0nszz76ovpm2t